Procedūra : 2015/2229(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0344/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0344/2015

Debates :

PV 16/12/2015 - 15
CRE 16/12/2015 - 15

Balsojumi :

PV 17/12/2015 - 9.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0470

ZIŅOJUMS     
PDF 1193kWORD 611k
30.11.2015
PE 567.654v02-00 A8-0344/2015

par 2014. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā

(2015/2229(INI))

Ārlietu komiteja

Referents: Cristian Dan Preda

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par 2014. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā

(2015/2229(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (VCD) un citus Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumus un instrumentus cilvēktiesību jomā, īpaši Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kas pieņemti 1966. gada 16. decembrī Ņujorkā,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām un Eiropas Parlamenta 2014. gada 27. novembra rezolūciju par ANO Konvencijas par bērna tiesībām 25. gadskārtu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 8., 21. un 23. pantu,

–  ņemot vērā ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, ko 2012. gada 25. jūnijā pieņēma Ārlietu padome(2),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības vadlīnijas cilvēktiesību jautājumos,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2014. gada 12. maijā pieņemtās ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē(3),

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību(4),

–  ņemot vērā Pamatnostādnes EP parlamentu sadarbības delegācijām cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanai to apmeklējumos ārpus Eiropas Savienības(5),

–  ņemot vērā ES 2014. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē, ko Padome pieņēma 2014. gada 22. jūnijā(6),

–  ņemot vērā Rīcības plānu 2015.–2019. gadam attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju, ko Padome pieņēma 2015. gada 20. jūlijā(7),

–  ņemot vērā Rīcības plānu par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm — meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošanu ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā (GAP II), ko Padome pieņēma 2015. gada 26. oktobrī(8),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 14. maija secinājumus par ES attīstības politikas ietekmes palielināšanu: pārmaiņu programmu(9),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 5. decembrī pieņemtos secinājumus par bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību(10),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra Lēmumu (KĀDP) 2015/260, ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos(11),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 26. maija secinājumus par dzimumu aspektu attīstības jomā(12),

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2000. gada 31. oktobra Rezolūciju Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību(13),

–  ņemot vērā steidzamās rezolūcijas par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumiem,

–  ņemot vērā 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību aizstāvju atbalstam(14),

–  ņemot vērā 2011. gada 7. jūlija rezolūciju par ES ārpolitiku demokratizācijas atbalstam(15),

–  ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par Digitālās brīvības stratēģiju ES ārpolitikā(16),

–  ņemot vērā 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību pasaulē(17),

–  ņemot vērā 2013. gada 8. oktobra rezolūciju par korupciju publiskajā un privātajā sektorā — ietekme uz cilvēktiesībām trešās valstīs(18),

–  ņemot vērā 2013. gada 10. oktobra rezolūciju par diskrimināciju kastas dēļ(19),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 13. marta rezolūciju par ES prioritātēm saistībā ar ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) 25. sesiju(20),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 12. marta rezolūciju par ES prioritātēm 2015. gadā saistībā ar UNHRC(21),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 2. aprīļa ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 69. sesiju(22),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 11. marta rezolūciju par spīdzināšanas izskaušanu pasaulē(23),

–  ņemot vērā 2015. gada 12. marta rezolūciju par 2013. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un ES politiku šajā jomā(24),

–  ņemot vērā 2015. gada 18. jūnija rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu(25),

–  ņemot vērā 2014. gada 8. septembra rezolūciju par cilvēktiesībām un tehnoloģiju — ielaušanās un uzraudzības sistēmu ietekme uz cilvēktiesībām trešās valstīs(26),

–  ņemot vērā 2015. gada 10. septembra rezolūciju par migrāciju un bēgļiem Eiropā(27),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par ES Rīcības plāna par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm attīstības sadarbībā atjaunošanu(28),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par nāvessodu(29),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 8. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Paplašināšanās stratēģija un galvenās problēmas (2014.–2015. gads)”(30),

–  ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas kopīgo 2011. gada 8. marta paziņojumu Eiropadomei, Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam ar Vidusjūras dienvidu reģionu”(31),

–  ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas kopīgo 2011. gada 25. maija paziņojumu Eiropadomei, Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs”(32),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2014. gada 30. aprīļa darba dokumentu „Tiesībās balstīta pieeja, aptverot visas cilvēktiesības ES attīstības sadarbībā”(33),

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2014. gada 26. jūnija rezolūciju, kurā pausts aicinājums izveidot starpvaldību darba grupu ar neierobežotu sastāvu, kura būtu pilnvarota izstrādāt starptautisku juridiski saistošu instrumentu, lai cilvēktiesību kontekstā reglamentētu transnacionālu korporāciju un citu uzņēmumu darbības(34),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par ES jauno pieeju cilvēktiesībām un demokrātijai — darbību, ko Eiropas Demokrātijas fonds (EDF) veicis kopš tā izveides, novērtējums(35),

–  ņemot vērā UNFPA un UNICEF 2014. gada pārskatu par kopīgo programmu sieviešu dzimumorgānu kropļošanas jomā(36),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0344/2015),

A.  tā kā LES 21. pantā noteikts, ka ES kopīgās ārpolitikas un drošības politikas virzītājspēks ir demokrātija, tiesiskums, universālu un nedalāmu cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu, ES Pamattiesību hartas un starptautisko tiesību ievērošana;

B.  tā kā saskaņā ar LES 6. pantu Eiropas Savienība pievienojas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai;

C.  tā kā cilvēktiesību universāluma ievērošanai, veicināšanai un aizsardzībai ir jābūt ES ārējās darbības pamatam;

D.  tā kā labāka saskaņotība starp ES iekšējās un ārpolitikas virzieniem, kā arī ES ārpolitikas jomām ir sekmīgas ES cilvēktiesību politikas obligāts priekšnoteikums; tā kā labāka saskaņotība ES dotu iespējas straujāk reaģēt uz cilvēktiesību pārkāpumiem to agrīnajos posmos;

E.  tā kā ES apņemšanās īstenot efektīvu daudzpusēju politiku ar ANO centrā ir neatņemama Savienības ārpolitikas daļa un sakņojas pārliecībā, ka uz universāliem noteikumiem un vērtībām balstīta daudzpusēja sistēma ir vispiemērotākā globālu krīžu, problēmu un draudu risināšanai;

F.  tā kā cilvēktiesību ievērošana tiek apstrīdēta un ir apdraudēta visā pasaulē; tā kā vairāki autoritāri režīmi būtiski apdraud cilvēktiesību universālumu, jo īpaši daudzpusējos forumos;

G.  tā kā vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju joprojām dzīvo nedemokrātisku un represīvu režīmu apstākļos un vispārējā brīvība pēdējo gadu laikā ir pastāvīgi mazinājusies; tā kā cilvēktiesību neievērošanas dēļ cieš sabiedrība un indivīdi;

H.  tā kā pasaules mērogā vērojami vairāki mēģinājumi samazināt pilsoniskās sabiedrības telpu, tostarp ANO Cilvēktiesību padomē;

I.  tā kā demokrātiskus režīmus raksturo ne vien brīvu vēlēšanu organizēšana, bet arī pārredzama pārvaldība, tiesiskuma principa ievērošana, vārda brīvība, cilvēktiesību nodrošināšana, neatkarīgas tiesu sistēmas pastāvēšana, starptautisko tiesību, starptautisko vienošanos un norāžu par cilvēktiesību ievērošanu izpilde;

J.  tā kā Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) paziņojusi, kad tika ierosināts jaunais kopīgas rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā, ka cilvēktiesības būs viena no viņas mandāta vispārējām prioritātēm, kompass visās attiecībās ar ES iestādēm, kā arī trešām valstīm, starptautiskajām organizācijām un pilsonisko sabiedrību; tā kā 2017. gadā tiks sagatavots cilvēktiesību un demokrātijas jomā paredzētā rīcības plāna starpposma novērtējums, kura izstrāde notiks vienlaikus ar ārējo finanšu instrumentu starpposma novērtējuma sagatavošanu, kam būtu jāveicina lielāka saskaņotība ES ārējās darbības jomā;

K.  tā kā Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), Komisija, Padome un dalībvalstis atbild par jaunā rīcības plāna īstenošanu; tā kā ES misijas un ES pārstāvniecības trešās valstīs var sniegt būtisku un papildinošu ieguldījumu rīcības plāna sekmīgā īstenošanā;

L.  tā kā ir jānodrošina atbilstoši resursi, lai uzlabotu cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanu trešās valstīs, un šie resursi jāizmanto pēc iespējas efektīvāk;

M.  tā kā ES ir jādara vairāk, lai izmērītu cilvēktiesību ietekmi uz savas politikas jomām, maksimāli palielinātu pozitīvās ietekmes, novērstu un mazinātu negatīvās ietekmes un stiprinātu tās neievērošanas skarto iedzīvotāju piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem;

N.  tā kā sadarbība ar trešo valstu atbildīgajiem vadītājiem un iestādēm visos divpusējos un daudzpusējos forumos ir viens no efektīvākajiem instrumentiem cilvēktiesību jautājumu risināšanai trešās valstīs; tā kā trešās valstīs galvenie sarunu partneri ES cilvēktiesību politikas izstrādes un īstenošanas jomā ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

O.  tā kā ES uzskata, ka ciešai sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesību aizstāvjiem trešās valstīs ir jākļūst par vienu no tās galvenajām prioritātēm cīņā ar cilvēktiesību pārkāpumiem,

P.  tā kā starptautiskajai sadarbībai jābūt īpaši nozīmīgai saistībā ar pamattiesību ievērošanas stiprināšanu un izmeklēšanas dienestu efektīvu parlamentāro uzraudzību, izmantojot digitālās novērošanas tehnoloģijas;

Q.  tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis kopš Starptautiskās Krimināltiesas izveides ir šīs tiesas ciešas sabiedrotās, sniedz tai finansiālu, politisku, diplomātisku un loģistikas atbalstu, veicina Romas statūtu universālu piemērošanu un aizsargā Starptautiskās Krimināltiesas neatkarību, lai stiprinātu tās integritāti;

R.  tā kā cilvēktiesību un demokrātijas atbalsta politika ir jāintegrē visos pārējos ES politikas virzienos ar ārējās darbības dimensiju, piemēram, attīstības, migrācijas, drošības, terorisma apkarošanas, paplašināšanās un tirdzniecības politikā, lai pastāvīgi veicinātu cilvēktiesību ievērošanu;

S.  tā kā saskaņā ar Līguma par ES darbību 207. pantu Savienības tirdzniecības politika tiek īstenota, ievērojot Eiropas Savienības ārējās darbības principus un mērķus;

T.  tā kā migrāciju veidu dažādība ES ir liela ārpolitiska problēma, kas prasa tūlītējus, efektīvus un ilgtspējīgus risinājumus, lai nodrošinātu grūtībās nonākušu cilvēku piemēram, cilvēku, kas bēg no kara un vardarbības, cilvēktiesību ievērošanu saskaņā ar Eiropas vērtībām un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem;

U.  tā kā pasaules ekonomika piedzīvo nopietnu krīzi, kuras sekas apvienojumā ar noteiktiem pasākumiem, jo īpaši drastiskiem budžeta samazinājumiem, negatīvi ietekmē cilvēktiesības, īpaši ekonomiskās un sociālās tiesības, iedzīvotāju dzīves apstākļus (bezdarbs, nabadzība, nevienlīdzība un nedrošu darbavietu pieaugums, pakalpojumu kvalitātes pazemināšanās un to ierobežota pieejamība) un labklājību;

V.  tā kā, pamatojoties uz universālām un nedalāmām vērtībām, domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvības bez jebkādiem nosacījumiem ir jāpaplašina, un tām jākļūst par vienu no ES prioritātēm; tā kā šīs tiesības ir ievērojami apdraudētas un ir būtiski palielinājies šādu pārkāpumu skaits;

W.  tā kā nāvessoda vispārēja atcelšana joprojām ir viens no prioritārajiem ES mērķiem saistībā ar tās ārpolitiku cilvēktiesību jomā; un tā kā 2016. gada jūnijā Oslo, Norvēģijā, notiek 6. Pasaules kongress pret nāvessodu;

X.  tā kā bērni, sievietes un personas, kas pieder pie minoritātēm, saskaras ar aizvien pieaugošiem pret viņiem vērstiem draudiem, vardarbības aktiem un seksuālo vardarbību, jo īpaši karadarbības zonās;

Y.  tā kā Saharova balva 2014. gadā tika pasniegta Dr. Denis Mukwege par viņa kā ārsta un cilvēktiesību aizstāvja neatlaidīgo darbu, palīdzot seksuālās vardarbības un dzimumorgānu kropļošanas upuriem; tā kā sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir sieviešu un bērnu pamattiesību pārkāpums un tā kā cīņa pret dzimumorgānu kropļošanu un seksuālo vardarbību ir obligāti jānosaka par ES ārējās un cilvēktiesību politikas centrālo jautājumu;

Z.  tā kā 2014. gadā aptuveni 230 miljoni bērnu, kas pašreiz dzīvo valstīs un zonās, kuras skar bruņoti konflikti, ir pakļauti ievērojamai vardarbībai, traumām, un vardarbīgas grupas viņus ar varu vervē un tīši vajā;

AA.  tā kā Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas5. pantā ir atzīts, ka katram cilvēkam „ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, (..) kas nepieciešams viņa un viņa ģimenes veselības uzturēšanai un labklājībai”, kur mātēm un bērniem ir tiesības uz īpašu aizsardzību un palīdzību un kur ir iekļauta medicīniskā aprūpe; tā kā ANO Cilvēktiesību padomes Rezolūcijā(37) Nr. 26/28 aicina sasaukt nākamo ANO Cilvēktiesību padomes sanāksmi, lai pievērstu uzmanību zāļu pieejamībai, ņemot vērā ikviena cilvēka tiesības uz visaugstāko sasniedzamo fiziskās un garīgās veselības standartu; tā kā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Statūtos ir noteikts, ka iespējami augstākā sasniedzamā veselības standarta esamība ir viena no ikviena cilvēka pamatbrīvībām neatkarīgi no rases, reliģijas, politiskās pārliecības, ekonomiskā vai sociālā stāvokļa;

AB.  tā kā klimata pārmaiņas ietekmē galvenās pamata cilvēktiesības, piemēram, piekļuvi ūdenim, dabas resursiem un pārtikai;

AC.  tā kā teroristisko organizāciju un kaujinieku grupu veiktā vērtīgu arheoloģisko objektu, kas ir daļa no pasaules kopīgā kultūras mantojuma, sistemātiskā iznīcināšana notiek, lai destabilizētu iedzīvotāju situāciju un atņemtu viņu kultūras identitāti, šī rīcība ir uzskatāma ne tikai par kara noziegumu, bet arī par noziegumu pret cilvēci,

Vispārīgi apsvērumi

1.  pauž dziļas bažas par to, ka daudzās pasaules daļās, tostarp autoritāru režīmu apstākļos, tiek n vairāk apdraudētas cilvēktiesības un demokrātijas tādas vērtības kā vārda brīvība, domu, pārliecības un ticības brīvība un pulcēšanās un biedrošanās brīvība; pauž dziļas bažas arī par to, ka visā pasaulē arvien vairāk sarūk pilsoniskās sabiedrības publiskā telpa un ka aizvien vairāk cilvēktiesību aizstāvju tiek pakļauti vajāšanām;

2.  aicina ES un tās dalībvalstis attiecībās ar pārējo pasauli pastiprināt centienus efektīvi izvirzīt cilvēktiesības un demokrātiskās vērtības, ko tās apņēmušās saskaņā ar LES; norāda, ka ES, sastopoties ar smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs, jo īpaši attiecībā uz autoritāriem režīmiem, būtu jāizmanto atbilstīgi pasākumi, tostarp tirdzniecības, enerģētikas un drošības jomā;

3.  atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt labāku saskaņotību starp ES iekšējo un ārējo politiku attiecībā uz cilvēktiesību un demokrātijas vērtību ievērošanu; šajā sakarībā uzsver, ka, lai gan šis ziņojums attiecas uz ES ārpolitiku, lai veicinātu cilvēktiesības, Parlaments arī pieņem ikgadējo ziņojumu par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā, ko sagatavo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja; uzsver arī lielākas konsekvences, saskaņotības un dubultstandartu nepieļaušanas svarīgo nozīmi ES ārpolitikā un visos tās instrumentos;

4.  aicina ES un tās dalībvalstis efektīvi risināt tādas iekšējās problēmas cilvēktiesību jomā kā romu stāvoklis, izturēšanās pret bēgļiem un migrantiem, LGBTI personu diskriminēšana, rasisms, vardarbība pret sievietēm, aizturēšanas apstākļi un plašsaziņas līdzekļu brīvība dalībvalstīs, lai saglabātu ārējās cilvēktiesību politikas uzticamību un konsekvenci;

5.  uzsver ES politikas saskaņotības nodrošināšanas svarīgumu teritorijas okupācijas vai aneksijas gadījumos; atgādina, ka visos šādos gadījumos ES politikas pamatā jābūt starptautiskajām humanitārajām tiesībām;

6.  noteikti iebilst pret teritoriju aneksiju, okupāciju un kolonizāciju un prasa ievērot tautu neatņemamās tiesības uz pašnoteikšanos;

7.  uzskata, ka lai attaisnotu savu apņemšanos veicināt cilvēktiesības un demokrātiju pasaulē, ES un tās dalībvalstīm jāpauž saskaņota un vienota nostāja un jānodrošina, ka šo vēstījumu sadzirdēs;

8.  turklāt uzsver, cik svarīgi ir nostiprināt sadarbību starp Komisiju, Padomi, EĀDD, Eiropas Parlamentu un ES delegācijām, lai uzlabotu ES politiku vispārējo saskaņotību attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju un tās centrālo lomu visos tajos ES politikas virzienos, kuriem ir ārējā dimensija, jo īpaši jomās, kas ir saistītas attīstību, drošību, nodarbinātību un tehnoloģijām;

9.  aicina ES uzlabot un sistematizēt to politikas jomu kopējo ietekmi uz cilvēktiesībām un nodrošināt šo analīžu izmantošanu turpmākai politikas pārveidošanai; aicina ES izstrādāt efektīvākus mehānismus, lai maksimāli palielinātu politikas pozitīvo ietekmi uz cilvēktiesībām, novērstu un mazinātu tās negatīvās ietekmes un stiprinātu tās skarto iedzīvotāju piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem;

10.  vērš uzmanību uz Parlamenta ilgtermiņa apņemšanos veicināt cilvēktiesības un demokrātiskās vērtības, par ko liecina, inter alia, ikgadējā Saharova balva par domas brīvību, cilvēktiesību apakškomitejas darbība un ikmēneša plenārsēžu debates un rezolūcijas par pārkāpumiem cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā;

11.  pauž lielas bažas par vērtīgu arheoloģisko objektu, kas ir daļa no pasaules kopīgā kultūras mantojuma, mērķtiecīgo un sistemātisko iznīcināšanu, ko ar mērķi destabilizēt iedzīvotāju situāciju un iznīcināt viņu kultūras identitāti veic teroristiskās organizācijas un kaujinieku grupas, kuras finansē savas vardarbīgās aktivitātes, nelikumīgi pārdodot nolaupītos kultūras mantojuma objektus; tāpēc prasa, lai Komisija sadarbībā ar ANO un UNESCO apkarotu konflikta zonās iegūto mākslas objektu nelikumīgo tirdzniecību un izstrādātu iniciatīvas par kultūras mantojuma aizsardzību konflikta zonās; aicina Komisiju noteikt, ka kopīgā cilvēces kultūras mantojuma mērķtiecīga iznīcināšana ir uzskatāma par noziegumu pret cilvēci, paredzot arī šādas rīcības juridiskās sekas;

ES politikas instrumenti cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanai visā pasaulē

ES ikgadējais ziņojums par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē

12.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts ES gada ziņojums par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē 2014. gadā; uzskata, ka gada ziņojums ir neaizstājams līdzeklis, lai novērtētu, komunicētu un apspriestu ES politiku cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā pasaulē; aicina EĀDD un Komisiju nodrošināt visaptverošus pēcpasākumus attiecībā uz šajā gada pārskatā izvirzītajiem jautājumiem, tostarp konkrētiem priekšlikumiem, kas piemēroti šo problēmu risināšanā, kā arī nodrošināt lielāku saskaņotību dažādos ziņojumos par ES ārpolitiku cilvēktiesību un demokrātijas jomā;

13.  atkārtoti aicina PV/AP iesaistīties debatēs ar Eiropas Parlamenta deputātiem divās plenārsēdēs gadā, vienu reizi laikā, kad tiek iesniegts ES gada ziņojums, un otru reizi, atbildot uz Parlamenta ziņojumu; uzsver, ka Komisijas un EĀDD rakstiskajām atbildēm uz Parlamenta rezolūciju par ikgadējo ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju ir liela nozīme iestāžu savstarpējās attiecībās, jo tās ļauj veikt sistemātiskus un padziļinātus pēcpasākumus attiecībā uz visiem Parlamenta uzdotajiem jautājumiem;

14.  atzinīgi vērtē EĀDD un Komisijas izsmeļošo ziņojumu attiecībā uz darbībām, ko ES 2014. gadā veikusi cilvēktiesību un demokrātijas jomā; tomēr uzskata, ka gada ziņojuma par cilvēktiesībām un demokrātiju patlaban esošo formātu varētu uzlabot, lasītājam draudzīgākā formā nodrošinot labāku pārskatu par ES pasākumu konkrēto ietekmi uz cilvēktiesību un demokrātijas stāvokli trešās valstīs; turklāt aicina ziņot par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz Parlamenta rezolūcijām par pārkāpumiem cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā;

15.  šajā ziņā iesaka EĀDD pieņemt vairāk analītisku pieeju, izstrādājot gada ziņojumu, vienlaicīgi turpinot informēt par to, kā tiek īstenots ES Stratēģiskais satvars un rīcības plāns; uzskata, ka gada ziņojumā būtu ne tikai jāuzsver ES sasniegumi un paraugprakse šajā jomā, bet arī jānorāda problēmas un ierobežojumi, ar kuriem saskaras ES, cenšoties veicināt cilvēktiesības un demokrātiju trešās valstīs, kā arī pieredzē gūtās mācības konkrētai rīcībai turpmākajos gados;

16.  aizstāv savu viedokli, ka valstu ziņojumiem, ko sniedz gada pārskatā, vajadzētu būt mazāk aprakstošiem un statiskiem, un tiem vajadzētu labāk atspoguļot katrai valstij paredzēto cilvēktiesību stratēģiju īstenošanu un sniegt pārskatu par ES rīcības ietekmi uz vietas;

ES Stratēģiskais satvars un (jaunais) rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā

17.  atkārtoti pauž viedokli, ka ES Stratēģiskā satvara un pirmā rīcības plāna cilvēktiesību un demokrātijas jomā pieņemšana 2012. gadā bija ievērojams ES sasniegums, bez izņēmuma visās attiecībās ar pārējo pasauli integrējot cilvēktiesības un demokrātiju;

18.  atzinīgi vērtē to, ka Padome 2015. gada jūlijā pieņēma jaunu rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2015.–2019. gadam; atzinīgi vērtē to, ka EĀDD apspriedās ar Komisiju, Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm, pilsoniskās sabiedrības un reģionālām un starptautiskām organizācijām laikā, kad tika novērtēts pirmais rīcības plāns un izstrādāts jaunais plāns;

19.  atzinīgi vērtē to, ka ES ir no jauna apņēmusies veicināt un aizsargāt cilvēktiesības un demokrātiju visā pasaulē; norāda, ka rīcības plāns ir vērsts uz to, lai nodrošinātu ES koncentrētāku, sistemātiskāku un saskaņotāku pieeju cilvēktiesību un demokrātijas jomā, kā arī stiprinātu savu politiku un instrumentu ietekmi uz vietas; šajā sakarībā atbalsta prioritātes noteikšanu piecām stratēģiskajām jomām;

20.  aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi, EĀDD, Komisiju, Padomi un dalībvalstis nodrošināt jaunā rīcības plāna efektīvu un saskaņotu īstenošanu; vērš īpašu uzmanību uz to, cik svarīgi ir pēc iespējas palielināt ES lietoto instrumentu efektivitāti un to lokālo ietekmi, lai veicinātu cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiju pasaulē; uzsver nepieciešamību ātri un pienācīgi reaģēt uz cilvēktiesību pārkāpumiem; atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir pastiprināt centienus iekļaut cilvēktiesības un demokrātiju visās ES ārējās darbībās, tostarp augstākajā politiskajā līmenī;

21.  uzsver, ka vērienīgo mērķu sasniegšanai, kas noteikti jaunajā rīcības plānā, ES ir pietiekami daudz resursu un pieredzes, gan attiecībā uz īpaši atvēlētiem cilvēkresursiem delegācijās un galvenajā mītnē, gan arī attiecībā uz projektu vajadzībām pieejamajiem līdzekļiem;

22.  atkārtoti pauž viedokli, ka ir nepieciešama stabila vienprātība un labāka koordinācija starp dalībvalstīm un ES iestādēm, lai saskaņoti un konsekventi īstenotu cilvēktiesību un demokrātijas jomā izvirzīto uzdevumu izpildi; atgādina, ka rīcības plāns attiecas gan uz ES, gan dalībvalstīm; tāpēc stingri uzsver, ka dalībvalstīm vajadzētu uzņemties lielāku atbildību par rīcības plāna un ES stratēģiskā satvara īstenošanu, un tos izmantot kā savu projektu, veicinot cilvēktiesības un demokrātiju divpusējās un daudzpusējās attiecībās; atzinīgi vērtē jaunā rīcības plāna plānoto starpposma novērtējumu, un uzsver iekļaujošas apspriešanas svarīgo nozīmi, lai konsekventi atspoguļotu cilvēktiesību integrēšanā gūtos rezultātus;

23.  šajā sakarībā mudina Ārlietu padomi regulāri apspriest demokrātijas un cilvēktiesību jautājumus; atkārtoti aicina Ārlietu padomi reizi gadā rīkot publiskas debates par ES rīcību cilvēktiesību un demokrātijas jomā;

24.  atzinīgi vērtē EĀDD un Komisiju par pirmā rīcības plāna īstenošanas ziņojumu un sagaida, ka šāda ziņošana tiks turpināta arī par jauno rīcības plānu; turklāt atgādina par savu apņemšanos cieši iesaistīties un tikt uzklausītiem, īstenojot jauno rīcības plānu;

25.  aicina PV/AP, sadarbībā ar visiem komisāriem izstrādāt programmu, kas paredz integrēt cilvēktiesības dažādās ES darbības jomās, jo īpaši attīstības, migrācijas, vides, nodarbinātības, interneta datu aizsardzības, tirdzniecības, investīciju, tehnoloģiju un uzņēmējdarbības jomā;

Pārskats par citiem ES politikas instrumentiem

ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos mandāts

26.  atgādina, cik svarīgs ir ES Īpašā pārstāvja (ESĪP) cilvēktiesību jautājumos mandāts, lai uzlabotu ES redzamību un efektivitāti, aizsargātu un sekmētu cilvēktiesības un demokrātijas principus visā pasaulē; atzinīgi vērtē pašreizējo mandāta turētāju par viņa ievērojamajiem sasniegumiem un par iesaistīšanos regulārā viedokļu apmaiņā ar Parlamentu un pilsonisko sabiedrību;

27.  atzinīgi vērtē to, ka ESĪP mandāts ir pagarināts līdz 2017. gada februārim, un atkārto prasību šo mandātu pārveidot par pastāvīgu mandātu; tādēļ prasa šā mandāta pārskatīšanu, piešķirot ESĪP pašiniciatīvas pilnvaras, pienācīgus cilvēkresursus un finanšu līdzekļus, kā arī tiesības izteikties publiski, ziņot par vizītēs trešās valstīs sasniegto un darīt zināmu ES nostāju par cilvēktiesību jautājumiem, lai nostiprinātu ESĪP lomu, padarītu viņa darbību redzamāku un efektīvāku;

28.  atkārtoti aicina Padomi mandātā ES īpašajiem pārstāvjiem ģeogrāfiskajos reģionos noteikt prasību par ciešu sadarbību ar ESĪP cilvēktiesību jautājumos;

Valstu stratēģijas cilvēktiesību jomā un ES delegāciju loma

29.  norāda, ka ES delegāciju, ES iestāžu un dalībvalstu saskaņotu pūliņu rezultāts ir stratēģijas par 132 valstīm cilvēktiesību jomā (HRCS), kuras apstiprinājusi Politikas un drošības jautājumu komiteja; atkārtoti pauž savu atbalstu HRCS mērķim, kas ir ES rīcības pielāgošana katrā valstī tās konkrētajai situācijai un vajadzībām; uzsver, ka šīs HRCS ir pastāvīgi jāpārskata un vajadzības gadījumā tajās jāveic pielāgojumi, un aicina vēl vairāk uzlabot sadarbību, komunikāciju un datu apmaiņu starp ES delegācijām, dalībvalstu vēstniecībām un ES iestādēm, izstrādājot un īstenojot HRCS;

30.  atkārtoti aicina Eiropas Parlamenta deputātiem dot piekļuvi šīm stratēģijām, lai viņi pienācīgi un pārredzami varētu veikt savus pienākumus; iesaka, lai EĀDD un Komisija uzlabotu pārskatāmību valstu stratēģijās cilvēktiesību jomā; uzstāj, lai EĀDD iekļautu skaidrus un izmērāmus sasniegtā rādītājus attiecībā uz katru stratēģiju;

31.  īpaši uzsver, cik svarīgi ir ņemt vērā HRCS visu līmeņu politikas veidošanā attiecībā uz konkrētām trešām valstīm, tostarp, sagatavojot augsta līmeņa politiskos dialogus, cilvēktiesību dialogus, valsts stratēģijas dokumentus un gada rīcības programmas;

32.  atzinīgi vērtē cilvēktiesību un/vai dzimumu jautājumu koordinācijas centru izveidošanu visās delegācijās un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijās; tomēr norāda, ka tiešsaistē publiski pieejamā informācija daudzos gadījumos ir novecojusi, un tāpēc aicina to ātri pārskatīt;

33.  atgādina par savu ieteikumu PV/AP un EĀDD izstrādāt precīzas darbības pamatnostādnes par kontaktpunktu uzdevumiem delegācijās, lai tās spētu rīkoties kā cilvēktiesību konsultanti un varētu patiešām veikt savu darbu saskaņoti un iekļaujoši, lai optimizētu delegāciju darbu; uzskata, ka cilvēktiesību kontaktpunktiem vajadzētu saņemt atbalstu arī no dalībvalstu diplomātiskā personāla; uzskata, ka cilvēktiesību kontaktpunktiem jābūt pilnīgi neatkarīgiem un brīviem no trešo valstu iestāžu politiskas iejaukšanās un iebiedēšanas, jo īpaši attiecībā uz kontaktiem ar cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsonisko sabiedrību;

Cilvēktiesību dialogi un konsultācijas

34.  atzīst, ka cilvēktiesību dialogi ar trešām valstīm var būt efektīvs divpusējās iesaistes un sadarbības līdzeklis cilvēktiesību veicināšanai un aizstāvībai, ja tie nav pašmērķis, bet gan līdzeklis konkrētu partnervalsts saistību un sasniegumu nodrošināšanai; tāpēc atzinīgi vērtē un veicina cilvēktiesību dialogu izveidošanu ar valstīm, kuru skaits arvien pieaug, piemēram, ar Mjanmu/Birmu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē, piemēram, ES un Moldovas dialoga sesto kārtu cilvēktiesību jomā;

35.  mudina PV/AP un EĀDD sarīkot cilvēktiesību dialogus un attiecīgus pilsoniskās sabiedrības seminārus ar skaidru, uz rezultātu vērstu mērķi, atspoguļojot HRCS; aicina EĀDD konsekventi iekļaut sagatavošanas dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras būtu automātiski jāņem vērā dialogā; turklāt pieprasa PV/AP, ESĪP cilvēktiesību jautājumos un EĀDD cilvēktiesību dialogos atbildīgā un pārredzamā veidā sistemātiski izvirzīt jautājumus par konkrētām riskam pakļauto vai ieslodzīto cilvēktiesību aizstāvju un politiski ieslodzīto lietām; uzskata, ka ir būtiski, lai EĀDD sistemātiski nodrošinātu, ka tiek ievērotas visas katrā no cilvēktiesību dialogiem uzņemtās saistības;

36.  atkārto savu aicinājumu EĀDD izstrādāt visaptverošu mehānismu, lai sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību organizācijām uzraudzītu un pārskatītu cilvēktiesību dialogu darbību, lai palielinātu to ietekmi; uzskata, ka gadījumos, kad šādi dialogi pastāvīgi neizdodas, jāizdara politiski secinājumi un cilvēktiesību atbalstam attiecīgajā valstī jāizmanto citi alternatīvi instrumenti; šajā sakarībā norāda, ka cilvēktiesību dialogs ar Krieviju tika pārtraukts 2014. gadā, un pauž nožēlu par cilvēktiesību dialogiem, kas nedod vēlamos rezultātus, piemēram, ar Ķīnu un Baltkrieviju; tādēļ mudina EĀDD pilnībā pārdomāt tās cilvēktiesību stratēģiju attiecībās ar Krieviju un Ķīnu;

37.  prasa ES un tās delegācijām kopā ar pilsonisko sabiedrību pastiprināt politisko dialogu ar valdībām, kuras neievēro cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu, un uzstāj, ka ES un trešo valstu politiskajā dialogā par cilvēktiesībām ir jāizmanto vairāk iekļaujoša un plašāka nediskriminēšanas definīcija, cita starpā attiecībā uz LGBTI personām un reliģijas vai ticības, dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, vecuma, invaliditātes un seksuālās orientācijas dēļ; uzsver, ka jo īpaši valstīm, kurās ir nelabvēlīga situācija gan attīstības jomā, gan saistībā ar cilvēktiesību ievērošanu, attīstības palīdzība ir jāsaglabā un pat jāpalielina, bet to vēlams virzīt caur vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējiem nevalstiskajiem partneriem, un tā ir sistemātiski jāuzrauga, un attiecīgajām valdībām ir jāapņemas uzlabot cilvēktiesību stāvokli uz vietas;

38.  atzīst tādu papildpasākumu (mērķtiecīgu sankciju, piem., aktīvu iesaldēšanu vai ceļošanas aizliegumu) svarīgumu, kas vērsti pret personām, kuras sadarbojas ar autoritāriem režīmiem, ja dialogi pastāvīgi ir neveiksmīgi;

ES cilvēktiesību pamatnostādnes

39.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gada maijā Padome pieņēma ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē; tomēr atgādina savu aicinājumu EĀDD precizēt atlases procedūru saistībā ar tematiem, uz kuriem attiecas ES pamatnostādnes, un apspriesties arī ar Parlamentu un pilsonisko sabiedrību par šo jautājumu pirms tematu atlases;

40.  atkārtoti aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi un EĀDD efektīvi un konsekventi īstenot ES pamatnostādnes par starptautiskajām humanitārajām tiesībām (SHT)(38), tostarp saistībā ar konfliktiem un humanitārajām krīzēm tādās valstīs kā Sīrija, Irāka, Lībija un Ukraina; šajā sakarā iesaka, lai EĀDD ar valsts un nevalstiskiem 'dalībniekiem atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas veicina SHT ievērošanu; turklāt mudina ES aktīvi izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai veicinātu to, ka valsts un nevalstiskie dalībnieki ievēro starptautiskās humanitārās tiesības; aicina ES un dalībvalstis veicināt notiekošo Šveices un Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas (SSKK) iniciatīvu par SHT ievērošanas stiprināšanu;

41.  īpaši uzsver, cik svarīgi ir sistemātiski novērtēt ES pamatnostādņu īstenošanu cilvēktiesību jomā, tostarp ES pamatnostādņu īstenošanu bērnu tiesību veicināšanas un aizsardzības jomā, izmantojot skaidri noteiktus kritērijus; uzskata, ka pamatnostādņu pareizas īstenošanas nodrošināšanai jāveic turpmāki pasākumi, kuru mērķis ir veicināt EĀDD un ES delegāciju, kā arī dalībvalstu pārstāvniecību personāla izpratni par to saturu; atkārtoti aicina pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un cilvēktiesību aizstāvjus aktīvāk iesaistīties pamatnostādņu atlasē, izstrādē, novērtēšanā un pārskatīšanā;

Cilvēktiesības un demokrātija ES ārpolitikas jomās un instrumentos

42.  atgādina, ka ES ir apņēmusies attiecībās ar trešām valstīm kā centrālo jautājumu izvirzīt cilvēktiesības un demokrātiju; tādēļ uzsver, ka cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanas princips ir jāatbalsta, izmantojot visus ES politikas virzienus un attiecīgos finanšu instrumentus, kuriem ir ārējā dimensija, piemēram, paplašināšanās un kaimiņattiecību politiku, kopējo drošības un aizsardzības politiku, kā arī attīstības, tirdzniecības, migrācijas un tieslietu un iekšlietu politiku; šajā sakarā uzsver ES nesenos centienus cilvēktiesību pārkāpumus ietvert agrīnās brīdināšanas matricā, kas saistīta ar krīžu novēršanu;

43.  uzsver Līgumā paredzētās ES saistības nodrošināt, lai visa tās ārpolitika un pasākumi tiktu izstrādāti un īstenoti tādā veidā, kas nostiprina un veicina cilvēktiesības un tiesiskumu;

44.  uzskata ES ārējos finanšu instrumentus par svarīgu rīku demokrātijas un cilvēktiesību vērtību veicināšanā un aizsardzībā ārvalstīs; atkārtoti aicina uzlabot dažādu tematisko un ģeogrāfisko instrumentu saskaņotību;

45.  atzīmē Komisijas centienus ievērot saistības un iekļaut cilvēktiesību noteikumus ietekmes novērtējumos attiecībā uz leģislatīviem un neleģislatīviem priekšlikumiem, īstenošanas pasākumiem un tirdzniecības nolīgumiem; mudina Komisiju uzlabot ietekmes novērtējumu kvalitāti, vispusību un turpmākos pasākumus, lai nodrošinātu sistemātisku cilvēktiesību jautājumu iekļaušanu; uzsver pilsoniskās sabiedrības iespējamo lomu šajā procesā;

Paplašināšanās un kaimiņattiecību politika

46.  atgādina, ka ES paplašināšanās politika ir viens no iedarbīgākajiem instrumentiem, lai stiprinātu cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošanu; pauž nožēlu par Žana Kloda Junkera vadītās Komisijas sastāva skaidro lēmumu apturēt paplašināšanos, bet atzinīgi vērtē jaunās pieejas iestāšanās sarunām īstenošanu attiecībā uz sadaļām par tiesu iestādēm un pamattiesībām, kā arī tiesiskumu, brīvību un drošību, kas pienācīgi ņem vērā laiku, kas vajadzīgs, lai šīs reformas tiktu pareizi īstenotas;

47.  pauž bažas par vārda brīvības un plašsaziņas līdzekļu stāvokļa pasliktināšanos dažās paplašināšanās valstīs un vairākās Eiropas kaimiņreģionu valstīs; uzsver, ka steidzami nepieciešams palielināt plašsaziņas līdzekļu neatkarību un līdzdalības pārredzamību šajās valstīs un risināt jautājumu par politisko un ekonomisko spiedienu uz žurnālistiem, kurš bieži noved pie cenzūras un pašcenzūras; aicina Komisiju turpināt veikt pārraudzību un pievienošanās sarunu procesā piešķirt prioritāti vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvībai;

48.  pauž nožēlu par to, ka tiesiskā regulējuma pareiza īstenošana attiecībā uz minoritāšu aizsardzību joprojām ir problēma, kas norādīta Komisijas paplašināšanās stratēģijā 2014.–2015. gadam(39); aicina paplašināšanās valstis pastiprināt centienus izveidot minoritāšu pieņemšanas kultūru, uzlabojot viņu iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesos un integrāciju izglītības sistēmā, īpaši pievēršoties romu tautības bērniem; mudina ES visā paplašināšanās procesā cieši sekot līdzi to noteikumu īstenošanai, ar ko aizsargā cilvēktiesības, tostarp pie minoritātēm piederošo cilvēku tiesības, un cīņai pret visu veidu diskrimināciju, tostarp naida noziegumiem saistībā ar seksuālo orientāciju;

49.  ar bažām norāda uz demokrātiskas politiskās kultūras pasliktināšanos dažās kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs, kā arī vairākās Eiropas kaimiņreģionu valstīs; atgādina, ka laba pārvaldība, tiesiskuma principa ievērošana, tiesības uz domas brīvību, cilvēktiesību ievērošana, politiskais dialogs, kompromisu panākšana un visu ieinteresēto pušu iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesā ir demokrātisku režīmu būtiskas iezīmes; pauž arī bažas par vājo progresu paplašināšanās valstīs tiesu iestāžu neatkarības uzlabošanā un korupcijas apkarošanā; pievienojas Komisijas mudinājumam paplašināšanās valstīm vairot ticamus sasniegumus izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un galīgajā notiesāšanā;

50.  saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu atgādina Līgumā par Eiropas Savienību noteikto, ka ES veido tādas īpašas attiecības ar kaimiņreģionu valstīm, kuru pamatā ir ES vērtības, kas ietver arī cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiju(40); atgādina, ka pēc Arābu pavasara 2011. gadā ES no jauna definēja kaimiņattiecību politiku, pamatojoties uz principu „vairāk par labākiem rezultātiem” nolūkā stiprināt demokrātiskās institūcijas un attīstīt cilvēktiesības; uzsver, ka, ņemot vērā būtiskās problēmas, ar kurām pēdējos gados saskārušās ES kaimiņreģionu valstis, piemēram, nestabilitātes izplatīšanos un konfliktu Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā ar ekstrēmistu un džihādistu grupām, kuras izmanto šo situāciju, kā arī cilvēku ciešanas, ko radījušas Krievijas darbības, ir nozīmīgi pasliktinājušas cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošanu;

51.  tādēļ pauž pārliecību, ka pārskatītās Eiropas kaimiņattiecību politikas centrā arī turpmāk ir jāparedz atbalsts cilvēktiesību un demokrātijas principiem; atkārtoti uzsver, ka cilvēktiesību un demokrātijas veicināšana ir vienlaikus gan partnervalstu, gan ES interesēs;

52.  uzsver, ka ES jāturpina aktīvi atbalstīt demokrātiskas un efektīvas cilvēktiesību iestādes, kā arī pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļu brīvību kaimiņvalstīs; šajā sakarā atzinīgi vērtē būtisko pastāvīgo atbalstu Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta ietvaros; šajā sakarā, kā norādīts Parlamenta pirmajā novērtēšanas ziņojumā par Eiropas Demokrātijas fondu (EDF)(41), atzinīgi vērtē arī nepārtraukto un efektīvo EDF iesaistīšanos austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs, atbalstot demokrātijas veicināšanu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu; īpaši aicina ES un dalībvalstis turpināt piedāvāt spēcīgus stimulus un zinātību, kas gūta pašu pārejas procesā, lai atbalstītu demokrātisko reformu procesus ES kaimiņreģionos;

53.  uzsver, ka īpaši svarīga ir Krievijas agresijas izbeigšana, stabilitātes nodrošināšana un cilvēktiesību ievērošana Ukrainā;

Cilvēktiesību nodrošināšana, izmantojot tirdzniecību

54.  atkārtoti pauž atbalstu priekšlikumam sistemātiski ieviest cilvēktiesību klauzulas visos starptautiskajos nolīgumos starp ES un trešām valstīm, ņemot vērā, cita starpā, Eiropas sociālo dialogu un SDO darba standartus; aicina Komisiju efektīvi un sistemātiski uzraudzīt un vērtēt cilvēktiesību klauzulu īstenošanu un regulāri ziņot Parlamentam par cilvēktiesību ievērošanu partnervalstīs; atzinīgi vērtē to, ka Padome aizvien sistemātiskāk izmanto ierobežojošus pasākumus attiecībā uz tām trešām valstīm, kuras patvaļīgi pārkāpj cilvēktiesības; šajā sakarā — ja trešā valstī, ar kuru noslēgts nolīgums, notiek smags cilvēktiesību pārkāpums — iesaka ES spert konkrētus soļus, lai piemērotu atbilstīgus pasākumus, kā noteikts cilvēktiesību klauzulās;

55.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunā Vispārējā preferenču sistēma (VPS) (Regula (ES) Nr. 978/2012); atzinīgi vērtē to, ka līdz 2014. gada beigām 14 valstīm ir piešķirts VPS + režīms, un atgādina, ka valstīm ir jāratificē 27 starptautiskas pamatkonvencijas, kā arī jānodrošina to efektīva īstenošana saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti šajās konvencijās vai ko noteikusi ES; sagaida, ka Komisija līdz 2015. gada beigām veiks patiesu un pārredzamu šo jautājumu novērtējumu un sniegs ziņojumu Parlamentam un Padomei par ratifikācijas statusu un attiecīgo konvenciju efektīvu īstenošanu, ko veic VPS + saņēmējas valstis; atkārto savu ieteikumu Romas Statūtus pievienot turpmākajam konvenciju sarakstam;

Uzņēmējdarbība un cilvēktiesības

56.  uzskata, ka tirdzniecība un cilvēktiesības var stiprināt viena otru un ka uzņēmējiem ir nozīmīga loma cilvēktiesību un demokrātijas sekmēšanā; uzskata, ka cilvēktiesību veicināšanas pamatā jābūt valsts un privātā sektora sadarbībai; šajā sakarā atkārtoti apstiprina, ka ES uzņēmumiem jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka to darbības ietvaros trešās valstīs tiek ievērotas cilvēktiesības; turklāt atkārtoti apstiprina, cik svarīgi Eiropas Savienībai ir veicināt uzņēmumu sociālo atbildību un Eiropas uzņēmumiem ieņemt vadošo lomu starptautisko standartu attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām veicināšanā; turklāt aicina ES aktīvi iesaistīties ANO darba grupas par cilvēktiesībām un transnacionāliem uzņēmumiem un citiem komerciāliem uzņēmumiem 12. sesijā un atbalstīt centienus politikas nostādnes saskaņot ar ESAO Vadlīnijām transnacionāliem uzņēmumiem; iesaka ES un dalībvalstīm iesaistīties debatēs par juridiski saistošu starptautisku instrumentu attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām ANO sistēmā;

57.  tādēļ uzskata, ņemot vērā iepriekš minēto, ka EĀDD būtu jāpieprasa, lai ES delegācijas sadarbotos ar ES uzņēmumiem, kuri darbojas trešās valstīs, lai nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu ar uzņēmējdarbību saistītajās darbībās; turklāt atgādina savu prasību ES delegāciju darbībā iekļaut cilvēktiesību ievērošanu kā prioritāti vietējos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR) un ES delegācijām veikt nepieciešamos pasākumus cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai saskaņā ar ES pamatnostādnēm par cilvēktiesību aizstāvjiem;

58.  atkārtoti prasa Komisijai līdz 2015. gada beigām ziņot par to, kā ES dalībvalstis īsteno ANO pamatprincipus uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā(42);

59.  aicina ES stingri vērsties pret zemes sagrābšanu, veicinot pienācīgus aizsardzības pasākumus šīs parādības novēršanai gan attiecīgajās valstīs, gan ES, kā arī attiecībā uz Eiropas uzņēmumiem, kas darbojas šajās valstīs;

60.  aicina ES izstrādāt izmēģinājuma projektu par cilvēktiesību, zemes jautājumu (zemes sagrābšanu un piespiedu izlikšanu) nedalāmību un saistīto ES politikas nostādņu saskaņotību; aicina ES ziņot par tās apsvērumiem attiecībā uz pievienošanos Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām fakultatīvajam protokolam atbilstoši solītajam ES rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2015.–2019. gadam;

Cilvēktiesības un attīstība

61.  uzskata, ka sadarbībai attīstības jomā un cilvēktiesību un demokrātijas principu sekmēšanai jāiet roku rokā; šajā sakarā atgādina, ka ANO ir paziņojusi, ka nevar pilnībā sasniegt attīstības mērķus, ja netiek izmantota uz cilvēktiesībām balstīta pieeja; atgādina arī to, ka ES ir apņēmusies atbalstīt partnervalstis, ņemot vērā to attīstības līmeni un attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju sasniegto; aicina ietvert skaidri noteiktas rezultātu struktūras visos instrumentus, lai nodrošinātu atstumtu un neaizsargātu grupu iekļaušanu, kā arī lai iekļautu uz cilvēktiesībām balstītu pieeju;

62.  atzinīgi vērtē Padomes atzinību guvušo 2014. gada aprīlī publicēto Komisijas dienestu darba dokumentu par tiesībās balstītu pieeju, saskaņā ar kuru ES attīstības sadarbībā būtu ietvertas visas cilvēktiesības, tostarp sieviešu un meiteņu tiesības; mudina Komisiju uzraudzīt to, kā tiek īstenota tiesībās balstītā pieeja, un nodrošināt, ka uz vietas cilvēktiesības un attīstības sadarbība savstarpēji viena otru pastiprina; aicina Komisiju nodrošināt uz tiesībām balstītās pieejas ES rīku kopuma ieviešanas pārredzamu un publisku novērtējumu; mudina uz to, ka ES nostiprina savu pasaulē nozīmīgo lomu cilvēktiesību veicināšanā, efektīvi, konsekventi un pārdomāti izmantojot visus pieejamos instrumentus cilvēktiesību un to aizstāvju sekmēšanai un aizsardzībai un efektīvi īstenojot mūsu attīstības palīdzības politiku atbilstīgi jaunajam 16. ilgtspējīgas attīstības mērķim (IAM);

63.  atzinīgi vērtē ambiciozās 2030. gada Ilgtspējīgās attīstības programmas pieņemšanu īpašajā ANO samitā Ņujorkā, kā arī ES vadošo lomu šajā procesā, jo īpaši attiecībā uz ES pamatvērtību, piemēram, cilvēktiesību un labas pārvaldības, iekļaušanu; pozitīvi vērtē to, ka par jaunās programmas pamatu skaidri uzskatāmas cilvēktiesību jomas saistības un ka tās 17 mērķi un 169 uzdevumi paredzēti visu cilvēktiesību ievērošanas nodrošināšanai; atbalsta redzējumu, kas ir šā dokumenta pamatā, proti, par pasauli, kurā nodrošina cilvēktiesību un cilvēka cieņas, tiesiskuma, taisnīguma, līdztiesības un nediskriminācijas vispārēju ievērošanu, kā arī cieņu neatkarīgi no rases, tautības un kultūru daudzveidības un iespēju vienlīdzību, ļaujot pilnībā realizēt cilvēku potenciālu un veicinot kopīgu labklājību; uzsver vajadzību nodrošināt to, ka ilgtspējīgas attīstības programma laikposmam līdz 2030. gadam, tās uzraudzības pasākumu un visas tās turpmākās īstenošanas, ko veic visas ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskā sabiedrība un privātais sektors, pamatā ir uz cilvēktiesībām un dzimumu līdztiesību balstīta pieeja, kā arī nabadzības izskaušana, nevienlīdzības un sociālās atstumtības mazināšana un ekonomikas demokratizācija;

64.  uzsver — lai īstenotu jauno Ilgtspējīgās attīstības programmu, ļoti svarīgs ir princips par politikas saskaņotību attīstībai; norāda, ka uz cilvēktiesībām balstītajai pieejai jārada padziļināta izpratne par politikas saskaņotību attīstībai, jo, nepievēršoties tiesību nodrošināšanas šķēršļiem, nevar sasniegt progresu, kas vērsts uz ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu;

65.  atkārtoti apstiprina steidzamo vajadzību pievērsties ar nabadzību saistīto un novārtā atstāto slimību pasaules mēroga problēmai; aicina izstrādāt tādu ambiciozu ilgtermiņa politisko stratēģiju un rīcības plānu par pasaules veselību, jauninājumiem un zāļu pieejamību, kurā cita starpā būtu paredzētas investīcijas pētniecībā un izstrādē, lai aizsargātu tiesības uz tādu dzīves standartu, kas ir atbilstošs jebkuras personas veselībai un labklājībai, bez diskriminācijas rases, reliģijas, politiskās pārliecības, ekonomisko vai sociālo apstākļu, dzimumidentitātes vai seksuālās orientācijas dēļ;

66.  uzstāj, lai Adisabebas rīcības plāns paredzētu apņemšanos visiem cilvēkiem nodrošināt universālu sociālās aizsardzības minimumu, veselības aprūpes izmaksu vispārēju segšanu un būtiskus sabiedriskos pakalpojumus, tostarp veselības aprūpi un izglītību;

67.  atzinīgi vērtē EĀDD un Komisijas sagatavoto un Padomes apstiprināto pretterorisma norādījumu dokumentu, kura mērķis ir nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu, plānojot un īstenojot pretterorisma palīdzības projektus ar trešām valstīm; aicina EĀDD un Komisiju nodrošināt šā dokumenta efektīvu īstenošanu, sākot ar tā plašu izplatīšanu; šajā sakarībā atgādina, ka pamattiesību un brīvību ievērošana ir veiksmīgas terorisma apkarošanas politikas pamatā, ietverot digitālās novērošanas tehnoloģiju izmantošanu; atbalsta starptautiskos centienus izbeigt ISIS/Da’esh pastrādātos cilvēktiesību pārkāpumus;

Pirmiedzīvotāju tautu tiesības

68.  aicina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pilnvaru pārskatīšanu Ekspertu mehānismam par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām saskaņā ar Pasaules konferences par pirmiedzīvotāju tautām noslēguma dokumentu (ANO Ģenerālās Asamblejas Rezolūcija 69/2(43)), lai uzraudzītu, novērtētu un uzlabotu Deklarācijas par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām īstenošanu; mudina dalībvalstis pieprasīt, lai visi speciālo procedūru pilnvaru turētāji pievērstu īpašu uzmanību jautājumiem, kas skar pirmiedzīvotāju tautu sievietes un bērnus, un par šādiem jautājumiem regulāri ziņotu UNHRC; mudina EĀDD un dalībvalstis aktīvi atbalstīt tāda sistēmiska rīcības plāna par pirmiedzīvotājiem izstrādi, kas pieprasīts ar ANO Ģenerālās Asamblejas 2014. gada septembra rezolūciju, īpaši attiecībā uz regulāru konsultāciju organizēšanu ar pirmiedzīvotājiem kā šā procesa daļu; pauž dziļu nožēlu par to, ka dažos Rietumāfrikas apgabalos cilvēki ar garīgiem traucējumiem tiek pieķēdēti pie kokiem mežos vai pamesti uz ielas un tā ir plaši izplatīta prakse, ko atbalsta vietējās kopienas;

ES rīcība migrācijas un bēgļu jautājumā

69.  pauž dziļas bažas un solidaritāti saistībā ar daudzajiem bēgļiem un migrantiem, kuri cieš no smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem kā konfliktu, vajāšanas, pārvaldības nepilnību un nelegālas imigrācijas, cilvēku tirdzniecības, kontrabandas, ekstrēmistu grupu un kriminālu bandu tīklu upuri; pauž arī dziļu nožēlu par to, ka traģiski iet bojā cilvēki, kas mēģina sasniegt ES robežas;

70.  uzsver nepieciešamību steidzami novērst migrācijas plūsmu cēloņus un tādēļ pievērsties bēgļu krīzes ārējai dimensijai, tostarp atrodot ilgtspējīgus risinājumus konfliktiem mūsu kaimiņvalstīs, veidojot sadarbību un partnerības ar attiecīgajām trešām valstīm un izmantojot ES ārpolitikas virzienus; uzsver visaptverošas cilvēktiesībās balstītas pieejas migrācijai nepieciešamību un aicina ES sadarboties ar ANO, tostarp, tās aģentūrām, kā arī ar reģionālajām organizācijām, valdībām un nevalstiskām organizācijām, lai pievērstos migrācijas plūsmu galvenajiem cēloņiem un uzlabotu situāciju netālu no konfliktu zonām esošajās bēgļu nometnēs; atkārtoti aicina ES nodrošināt, ka visi nolīgumi par sadarbību migrācijas jomā un atpakaļuzņemšanu ar valstīm ārpus ES atbilst starptautiskajām cilvēktiesībām; atgādina, ka visaptveroša stratēģija par migrāciju ir cieši saistīta ar attīstības un humanitārās politikas virzieniem, tostarp izveidot humanitāros koridorus un ieviest humanitārās vīzas, kā arī citus ārpolitikas pasākumus; ņem vērā Eiropas Savienības jūras spēku operāciju Vidusjūrā (EUNAVFOR Med) pret kontrabandistiem un cilvēku tirgotājiem Vidusjūrā; uzsver arī steidzamo vajadzību izstrādāt stingrāku tādu Savienības politiku, kas risinātu samilzušos jautājumus attiecībā uz migrantiem un bēgļiem un rastu efektīvu, taisnīgu un ilgtspējīgu mehānismu sloga sadalīšanai starp dalībvalstīm; uzsver pasākumus, ko Komisija ierosināja 2015. gada 9. septembrī ar mērķi risināt bēgļu krīzi, piemēram, plānoto Dublinas regulas pārskatīšanu;

71.  aicina ES un dalībvalstis ārpolitikā palielināt atbalstu cilvēku tirdzniecības apkarošanai, īpašu uzmanību veltot cietušo un jo īpaši nepilngadīgo aizsardzībai; nopietni apsver nepieciešamību ES stiprināt sadarbību ar trešām valstīm un citiem atbilstošiem dalībniekiem paraugprakses apmaiņas nolūkos, kā arī, lai izjauktu cilvēku tirdzniecības starptautisko tīklu darbību; atkārtoti uzsver nepieciešamību visām ES dalībvalstīm īstenot ES direktīvu par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību(44) un Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.–2016. gadā(45);

72.  atgādina, ka 2014. gadā klimatisko apstākļu izraisītu katastrofu rezultātā ir pārvietoti 17,5 miljoni cilvēku; atgādina, ka minētā pārvietošana attiecas galvenokārt uz dienvidu reģioniem, kuri ir visvairāk pakļauti klimata pārmaiņu izraisītajām sekām; šajā ziņā uzsver, ka 85 % minēto pārvietošanas gadījumu notikuši jaunattīstības valstīs un tiem galvenokārt ir iekšējs vai reģionāls raksturs; atgādina, ka Tūkstošgades attīstības mērķu ietvaros ES dalībvalstis ir apņēmušās finansēt attīstības palīdzību 0,7 % apmērā no IKP;

73.  pieprasa ES aktīvi piedalīties debatēs par terminu „klimata bēglis”, tostarp par tā iespējamo juridisko definīciju starptautiskajās tiesībās vai jebkurā juridiski saistošā starptautiskā nolīgumā;

74.  atkārtoti aicina ES izstrādāt kopēju nostāju par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu, kurā būtu apliecinātas cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības un kurā būtu jārisina tādi jautājumi kā tiesiskais regulējums, samērība, atbildība, civiliedzīvotāju aizsardzība un pārredzamība; vēlreiz mudina, lai ES aizliegtu tādu pilnībā autonomu ieroču izstrādi, ražošanu un izmantošanu, kas ļauj izdarīt uzbrukumu bez cilvēka piedalīšanās; aicina ES noraidīt un aizliegt ārpustiesas un mērķtiecīgu nogalināšanu un apņemties veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar valsts un starptautiskajām juridiskajām saistībām, ja ir pamats domāt, ka kāda persona vai organizācija to jurisdikcijā varētu būt saistīta ar nelikumīgu mērķtiecīgu nogalināšanu ārvalstīs;

Starptautiskie kultūras un sporta pasākumi un cilvēktiesības

75.  pauž nopietnas bažas par to, ka dažus nozīmīgus sporta pasākumus rīko autoritāras valstis, kurās tiek pieļauti nopietni cilvēktiesību un pamattiesību pārkāpumi; uzsver nepieciešamību rīkot sabiedrības informēšanas kampaņas par nepieciešamību nodrošināt cilvēktiesību noteikumu ievērošanu attiecībā uz sporta pasākumiem, tostarp novērst piespiedu prostitūcijas un cilvēku tirdzniecības problēmu; aicina ES un dalībvalstis sadarboties ar UNHRC un citiem daudzpusējiem forumiem, kā arī ar valstu sporta federācijām, uzņēmumiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai nodrošinātu cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu šajos pasākumos, tostarp cilvēktiesību ievērošanu nosakot par vienu no svarīgākajiem kritērijiem, piešķirot nozīmīgāko starptautisko sporta pasākumu rīkošanas tiesības; šajā sakarā īpašu uzmanību pievērš gaidāmajam FIFA Pasaules kausam Krievijā 2018. gadā un Katarā 2022. gadā, kā arī Olimpiskajām Spēlēm Pekinā 2022. gadā;

ES darbība daudzpusējās organizācijās

76.  atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu ES stingrajai apņēmībai veicināt cilvēktiesību un demokrātijas principus, saskaņā ar LES 21. un 220. pantu sadarbojoties ar ANO struktūrām un tās specializētajām aģentūrām, Eiropas Padomi, EDSO un ESAO; tādēļ atzinīgi vērtē ilgtspējīgas attīstības mērķu pieņemšanu;

77.  turklāt atkārtoti pauž viedokli, ka ES ir svarīgi aktīvi un saskaņoti iesaistīties visos ANO cilvēktiesību mehānismos, jo īpaši ANO Ģenerālās asamblejas Trešajā komitejā un ANO Cilvēktiesību padomē; atzinīgi vērtē EĀDD, ES delegāciju Ņujorkā un Ženēvā un dalībvalstu centienus palielināt ES saskaņotību cilvēktiesību jautājumos ANO līmenī; mudina ES palielināt pūliņus, lai tiktu sadzirdēts tās viedoklis, tostarp paplašinot starpreģionālo iniciatīvu izmantošanu, līdzsponsorēšanu, un uzņemties vadību, atbalstot rezolūcijas;

78.  atgādina par to, cik svarīgi ir saglabāt institucionalizēto praksi nosūtīt Parlamenta delegāciju uz ANO Ģenerālo asambleju; atzinīgi vērtē šīs prakses atjaunošanu 2015. gadā, nosūtot delegāciju uz ANO Cilvēktiesību padomes 28. sesiju;

79.  uzsver, ka ANO Cilvēktiesību padomes uzticamības un leģitimitātes stiprināšanai visiem tās locekļiem ir jāievēro paši augstākie cilvēktiesību standarti un jāievēro saistības cilvēktiesību jomā; uzskata, ka cilvēktiesības ir jāveicina, jāattīsta un jānostiprina visos starptautiskajos forumos; aicina Komisiju publiski ziņot par visiem pasākumiem un darbībām, ko tā veic cilvēktiesību veicināšanas jomā, un palielināt atbildību par cilvēktiesību ievērošanu un starptautisko organizāciju, piemēram, PTO un Pasaules bankas (BIRD, IFC, MIGA) saistības;

80.  atkārtoti pauž stingru apņemšanos izbeigt nesodāmību par pašiem nopietnākajiem noziegumiem, kas skar starptautisko sabiedrību, un panākt taisnīgumu personām, kuras cietušas no kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīda, un tādēļ atkārtoti pauž stingru atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai (ICC); uzskata par nožēlojamu to, ka 2014. gadā neviena valsts neratificēja Romas Statūtus; uzsver pienākumu izbeigt nesodāmību un nodot kriminālvajāšanai personas, kuras ir atbildīgas par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem, tostarp saistībā ar seksuālu vardarbību; pauž nopietnas bažas par to, ka vairāki aresta orderi joprojām nav izpildīti; mudina, lai ES turpinātu stingru diplomātisko un politisko atbalstu attiecību stiprināšanai un paplašināšanai starp Starptautisko Krimināltiesu un Apvienoto Nāciju Organizāciju, jo īpaši ANO Drošības padomē, kā arī divpusējās attiecībās un visos citos forumos; aicina Eiropas Savienību, tostarp tās delegācijas, kā arī dalībvalstis, palielināt centienus un vairāk veicināt Romas Statūtu universālumu un to ratifikāciju un efektīvu īstenošanu; aicina dalībvalstis nodrošināt Starptautisko Krimināltiesu ar vajadzīgajiem resursiem un sniegt lielāku būtiski nepieciešamo atbalstu starptautiskajai krimināltiesību sistēmai, izmantojot, piemēram, Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR); aicina efektīvi īstenot 2013. gada ES instrumentu kopumu attiecībā uz papildināmību attiecībās starp starptautisko un valstu tiesu sistēmām;

81.  aicina ES un dalībvalstis aktīvi atbalstīt Starptautisko Krimināltiesu un piemērot tās lēmumus visu veidu dialogos ar trešām valstīm;

Cilvēktiesību ievērošanas veicināšana pasaulē

Domas, apziņas un reliģijas vai ticības brīvības

82.  atgādina, ka domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvības ir cilvēka pamattiesības, kas atzītas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un ko garantē arī ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18. pants; atgādina arī šo brīvību savstarpējo saistību ar citām cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, ietverot tiesības ticēt vai neticēt, brīvību paust kā ticību tā neticību vai ateista pārliecību, kā arī tiesības pieņemt, mainīt un pamest vai atgriezties pie ticības pēc paša izvēles; pauž bažas par to, ka dažas valstis joprojām neievēro ANO standartus un piemēro valsts represijas, kas var ietvert fizisku sodu, cietumsodu, nesamērīgu naudassodu un pat nāvessodu, pārkāpjot tiesības uz reliģijas vai ticības brīvību; pauž bažas par pieaugušo reliģijas vai ticības minoritāšu vajāšanu, tostarp kristiešu kopienu vajāšanu, kā arī prettiesiska kaitējuma nodarīšanu viņu pulcēšanās vietās;

83.  aicina ES un dalībvalstis, sadarbojoties ar trešām valstīm, pastiprināt centienus veicināt visu veidu reliģiskās diskriminācijas izskaušanu un dialogu starp reliģijām; prasa veikt konkrētus pasākumus, lai aizsargātu reliģiskās minoritātes, neticīgos, atkritējus un ateistus, kuri ir cietuši no tiesību aktu par zaimošanu piemērošanas, un aicina ES un dalībvalstis iesaistīties šādu tiesību aktu atcelšanā; atzinīgi vērtē ES apņemšanos starptautiskos forumos veicināt reliģijas vai ticības brīvību, tostarp atbalstīt ANO īpašā referenta reliģijas vai ticības brīvības jautājumos mandātu; pilnībā atbalsta ES praksi uzņemties vadību par tematiskām rezolūcijām ANO Cilvēktiesību padomē un ANO Ģenerālajā asamblejā attiecībā uz reliģijas un ticības brīvību; prasa konkrētu rīcību un pasākumus, lai efektīvi īstenotu un uzlabotu ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību; uzskata, ka saskaņā ar LESD 17. pantu ir jāveic pasākumi gan starptautiskos, gan reģionālos forumos, uzturot atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar reliģiskām apvienībām un kopienām, tostarp izmantojot ES delegācijas; tāpat pievērš uzmanību nepieciešamībai nodrošināt sistemātisku un konsekventu ES personāla apmācību galvenajā mītnē un delegācijās;

ES pasākumi pret nāvessodu

84.  atzinīgi vērtē PV/AP un Eiropas Padomes ģenerālsekretāra 2014. gada oktobra kopīgo deklarāciju(46), kurā atkārtoti apstiprināti viņu stingrie un bezierunu iebildumi pret nāvessodu jebkādos gadījumos un jebkādos apstākļos; joprojām uzskata, ka nāvessoda atcelšanai visā pasaulē jābūt vienam no ES galvenajiem mērķiem cilvēktiesību jomā; norāda, ka atbalstam trešo valstu narkotiku apkarošanas politikai būtu jāparedz nāvessoda atcelšana par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar narkotikām; prasa ES un dalībvalstīm 6. Pasaules kongresā pret nāvessodu, kas notiks 2016. gada jūnijā Oslo (Norvēģija), skaidri iestāties pret nāvessodu, lai pastiprinātu centienus panākt nāvessoda atcelšanu, un atbalstīt informēšanas kampaņas par šo jautājumu;

85.  pauž bažas par visā pasaulē pieaugošo uz nāvi notiesājošo spriedumu un izpildīto nāvessodu skaitu; izsaka dziļu nožēlu par to, ka dažu trešo valstu tiesību aktos joprojām ir paredzēta nāvessoda piespriešana; izsaka nožēlu par to, ka pēc divu gadu pārtraukuma Baltkrievijā ir atsākta nāvessodu izpilde; tādēļ atkārto savu aicinājumu Baltkrievijai īstenot moratoriju nāvessoda piemērošanai, kā rezultātā nāvessods būtu jāatceļ; norāda, ka 8 valstīs tiesību akti paredz nāvessodu par homoseksualitāti;

86.  mudina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis sniegt norādes attiecībā uz vispusīgu un efektīvu Eiropas nāvessodu politiku saistībā ar vairākiem desmitiem ES dalībvalstu valstspiederīgo, kam piemērots nāvessods trešās valstīs, šajā politikā paredzot spēcīgus un uzlabotus mehānismus attiecībā uz identificēšanu, juridiskās palīdzības sniegšanu un diplomātisko pārstāvniecību;

87.  aicina ES turpināt sadarboties ar valstīm, kas saglabājušas nāvessodu, un izmantot visus diplomātiskos un sadarbības līdzekļus, lai panāktu nāvessoda atcelšanu; turklāt atkārtoti aicina ES turpināt uzraudzīt apstākļus, kādos soda ar nāvi valstīs, kurās joprojām var piespriest nāvessodu;

Cīņa pret spīdzināšanu un nežēlīgu izturēšanos

88.  uzskata — ņemot vērā to, ka ir atzīmēta ANO Konvencijas pret spīdzināšanu pieņemšanas 30. gadadiena un spīdzināšana un nežēlīga izturēšanās joprojām visā pasaulē turpinās, ES vajadzētu pastiprināt centienus, lai šos nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus izskaustu; uzsver to, ka pret mazāk aizsargātām sabiedrības grupām, piemēram, bērniem un sievietēm, vai etniskām, lingvistiskām un reliģiskām minoritātēm, biežāk tiek vērsta spīdzināšana vai nežēlīga izturēšanās pagaidu izmitināšanas centros, tādēļ tām jāvelta īpaša uzmanība; tāpēc mudina EĀDD un PV/AP aktīvāk iesaistīties cīņā pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu rīcību vai sodīšanu, izmantojot diplomātiskos centienus un sistemātiskāku publisko nostāju un atspoguļojot tās vērtības un principus, ko ES ir apņēmusies aizsargāt; iesaka EĀDD, ES delegācijām un dalībvalstīm pilnā apjomā izmantot visus tādus pašreizējos instrumentus kā ES pamatnostādnes par spīdzināšanu(47); iesaka šajā sakarībā nepārtraukti uzlabot eksporta kontroles mehānismus attiecībā uz medicīnas preparātiem, ko var izmantot nāvessoda izpildei vai spīdzināšanai, tostarp mērķtiecīgi izstrādātu galapatēriņa klauzulu, ar kuras palīdzību varētu aizkavēt vai apturēt tādu ar drošību saistītu objektu pārsūtīšanu, kuriem nepārprotami nav cita praktiska lietojuma, kā vien nāvessoda izpilde vai spīdzināšana;

89.  uzsver, ka ir valstis, kuras nav veikušas pasākumus, lai risinātu steidzamo vajadzību izstrādāt resursiem nodrošinātus rīcības plānus apstākļu uzlabošanai cietumos; norāda, ka ir panākts tikai neliels progress procesā, kura mērķis ir nodrošināt cietumu atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un aizsargāt ieslodzīto tiesības uz dzīvību, fizisku neaizskaramību un cilvēcisku cieņu; uzsver vajadzību uzlabot apstākļus ieslodzījuma vietās, lai ievērotu cilvēktiesības un aizturēto personu tiesības netikt pakļautām necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai;

Diskriminācija

90.  uzsver, ka ar sociālajiem, reliģiskajiem vai kultūras uzskatiem un tradīcijām nekādos apstākļos nav attaisnojama nekāda diskriminācija, vardarbības izpausmes, ar atriebību motivēti sodi, spīdzināšana, sieviešu un meiteņu seksuāla izmantošana, dzimumorgānu kropļošana, laulības ar bērniem un piespiedu laulības, sieviešu tirdzniecība, diskriminācija un sociālā atstumtība sociālā stāvokļa vai izcelsmes dēļ vai vardarbība ģimenē;

91.  stingri nosoda visu veidu diskrimināciju, tostarp diskrimināciju, pamatojoties uz rasi, ādas krāsu, dzimumu, seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti, valodu, kultūru, reliģiju vai ticību, sociālo izcelšanos, kastu, dzimšanu, vecumu, invaliditāti vai jebkuru citu statusu; mudina ES pastiprināt centienus cilvēktiesību un politiskos dialogos, ES delegāciju un publiskās diplomātijas darbībā, lai izskaustu visu veidu diskrimināciju, rasismu un ksenofobiju; turklāt mudina ES arī turpmāk veicināt visu to ANO konvenciju ratificēšanu un pilnīgu īstenošanu, kas vērstas uz šo problēmu risināšanu, piemēram, Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu un ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;

LGBTI personu tiesības

92.  uzskata, ka ES un dalībvalstīm ir jāturpina centieni uzlabot lesbiešu, geju, biseksuāļu, transseksuāļu un interseksuāļu (LGBTI) tiesību ievērošanu saskaņā ar ES Pamatnostādnēm par šo jautājumu (48); iesaka īstenot šīs pamatnostādnes, tostarp nodrošinot ES personāla trešās valstīs apmācību; pauž nožēlu, ka 75 valstīs homoseksuālisms joprojām tiek uzskatīts par kriminālnoziegumu, tostarp astoņās par to ir paredzēts nāvessods, un uzskata, ka vardarbība pret personām saistībā ar viņu seksuālo orientāciju nedrīkst palikt nesodīta; atbalsta ANO augstā cilvēktiesību komisāra nepārtraukto darbu šo diskriminējošo likumu apkarošanā, kā arī citu ANO struktūru darbu; pauž bažas par LGBTI cilvēktiesību aizstāvju pamatbrīvību ierobežojumiem un aicina ES palielināt atbalstu tiem; norāda, ka LGBTI personu pamattiesības drīzāk tiek ievērotas tad, ja šīm personām ir iespējas attiecības legalizēt, piemēram, reģistrēt partnerību vai laulību;

93.  uzsver, ka minoritāšu kopienām trešās valstīs ir īpašas vajadzības un ka jāveicina to pilnīga vienlīdzība visās ekonomikas, sociālās, politiskās un kultūras dzīves jomās;

Kastu diskriminācija

94.  ar lielām bažām norāda uz kastu diskriminācijas izplatību un sekām un ilgstošajiem šāda veida cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp liegumu piekļūt tiesu sistēmai vai nodarbinātībai, ilgstošu segregāciju, nabadzību un stigmatizāciju; aicina pieņemt ES instrumentu kastu diskriminācijas novēršanai un izskaušanai; iesaka integrēt šo jautājumu EĀDD un Komisijas pamatnostādnēs un rīcības plānos, jo īpaši saistībā ar ES cīņu pret jebkādu diskrimināciju, kā arī centienos apkarot pret sievietēm un meitenēm vērstu vardarbību un jebkādu pret tām vērstu diskrimināciju;

Personu ar invaliditāti tiesības

95.  atzinīgi vērtē ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ratificēšanu; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi to efektīvi īstenot gan dalībvalstīs, gan ES iestādēs; īpaši uzsver nepieciešamību ticami integrēt vispārējās pieejamības principu un visas personu ar invaliditāti tiesības attiecīgajās ES politikas jomās, tostarp attīstības sadarbības jomā, un uzsver šā jautājuma preskriptīvo un horizontālo raksturu;

96.  mudina PV/AP turpināt atbalstīt ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ratificēšanas un ieviešanas procesu valstīs, kuras to vēl nav ratificējušas un ieviesušas;

97.  atgādina, ka starptautiskā sabiedrība par prioritāti ir atzinusi sieviešu ar invaliditāti stāvokli; atgādina par ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja secinājumiem, kuros norādīts, ka politikas virzieni un programmas, lai novērstu vardarbību pret sievietēm un meitenēm ar invaliditāti, būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar šādām personām, atzīstot viņu autonomiju, un ar invalīdu organizācijām; uzsver, ka ir nepieciešama iestāžu veikta pārraudzība un aprūpētāju regulāras apmācības; aicina ES iekļaut cīņu pret diskrimināciju invaliditātes dēļ savā ārējā darbībā, sadarbības un attīstības palīdzības politikā, tostarp Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentā (EIDHR);

Sieviešu un meiteņu tiesības

98.  atgādina, ka 2014. gada Saharova balva tika piešķirta Dr. Denis Mukwege par viņa apņēmīgo darbu ar seksuālās vardarbības upuriem un pastāvīgu sieviešu un meiteņu tiesību veicināšanu, tādējādi vairojot izpratni par vardarbības un seksuālās kropļošanas izmantošanu pret sievietēm, meitenēm un bērniem kā karadarbības taktiku; stingri nosoda visu veidu ļaunprātīgu izmantošanu un vardarbību pret sievietēm, meitenēm un bērniem, jo īpaši seksuālās vardarbības izmantošanu kā kara ieroci, kā arī sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, bērnu, agrīnas un piespiedu laulības, seksuālo verdzību, izvarošanu laulībā un citus kaitīgu tradicionālo darbību veidus; uzsver, ka sievietēm, meitenēm un bērniem, kas tikuši pakļauti vardarbībai konfliktu zonās, ir jānodrošina veselības un psiholoģiskās aprūpes pieejamība; šajā sakarībā pieņem zināšanai PV/AP vēstuli par humānās palīdzības politiku, jo īpaši seksuālās vardarbības novēršanu un sieviešu nodrošināšanu ar pienācīgu atbalstu un piekļuvi veselības un psiholoģiskai aprūpei izvarošanas gadījumā konfliktu zonās; aicina visas Eiropas Padomes dalībvalstis parakstīt un ratificēt Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu;

99.  uzsver, ka EĀDD ir nepieciešama paraugprakses apmaiņa, lai cīnītos par piekļuvi tiesiskumam ar seksuālu vardarbību saistītos noziegumos cietušajiem; stingri nosoda tiesiskuma nepieejamību sievietēm trešās valstīs un īpaši gadījumos, kad viņas ir cietušas ar dzimuma vardarbību saistītos noziegumos; aicina Komisiju aktīvi iesaistīties kriminālvajāšanā par šādiem noziegumiem trešās valstīs un dažos gadījumos dalībvalstīs; mudina Komisiju sadarboties ar EĀDD, lai uzlabotu atbalstu ar dzimumu saistītas vardarbības upuriem, iekļaut jautājumus par dzimuma vardarbību ES humānās palīdzības darbībās un noteikt par prioritāti tās ES humānās palīdzības darbības, kas vērstas pret dzimuma vardarbību un seksuālo vardarbību bruņotos konfliktos; atzinīgi vērtē ES apņemšanos veikt pēcpasākumus 2014. gada jūnijā Londonā notikušajam Vispasaules samitam par seksuālās vardarbības izbeigšanu konfliktu laikā, un tādēļ mudina Komisiju konkrēti rīkoties;

100.  pauž nožēlu par to, ka nav preventīvas politikas attiecībā uz dzimuma vardarbību, cietušo atbalsta trūkumu un likumpārkāpēju augsto nesodāmības līmeni daudzās valstīs; prasa EĀDD veikt paraugprakses apmaiņu ar trešām valstīm par likumdošanas procedūrām un apmācības programmām policijas, tiesu iestāžu un civildienesta darbiniekiem; mudina ES atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas aizsargā cilvēktiesības un veicina dzimumu līdztiesību trešās valstīs, un cieši sadarboties ar starptautiskām organizācijām, kas darbojas dzimumu līdztiesības jomā, piemēram, Starptautisko darba organizāciju (ILO), ESAO, ANO un Āfrikas Savienību, lai radītu sinerģiju un veicinātu iespēju nodrošināšanu sievietēm;

101.  pauž dziļas bažas par daudzviet pasaulē ar dzimumu saistītās vardarbības pieaugumu un feminicīda pieaugumu Latīņamerikā, kas notiek saistībā ar vispārēju vardarbību un strukturālu diskrimināciju; stingri nosoda visu veidu dzimuma vardarbību un šausmīgos feminicīda noziegumus, kā arī valdošo nesodāmību par šiem noziegumiem, kas var vēl vairāk veicināt vardarbību un slepkavības;

102.  pauž dziļas bažas par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas skar sievietes un meitenes bēgļu nometnēs Tuvajos Austrumos un Āfrikā, tostarp par zināmajiem seksuālas vardarbības un nevienlīdzīgas attieksmes gadījumiem pret sievietēm un meitenēm; prasa EĀDD atbalstīt stingrākus noteikumus un labu praksi trešās valstīs, lai izbeigtu nevienlīdzību starp bēgļiem neatkarīgi no dzimuma;

103.  pauž nožēlu par to, ka pusei pasaules iedzīvotāju ir jāsaskaras ar diskrimināciju darba samaksas dēļ un ka kopumā sievietes pelna 60–90 % no vīriešu vidējiem ienākumiem;

104.  aicina Komisiju, EĀDD un PV/AP turpināt veicināt sieviešu un meiteņu līdzdalību politiskajā un ekonomiskajā dzīvē, iekļaujot dzimumu līdztiesības principu visās ārpolitikas jomās un programmās, tostarp izmantojot strukturētus dialogus ar trešām valstīm, publiski izvirzot ar dzimumu saistītus jautājumus un šim nolūkam nodrošinot pietiekamus resursus; atzinīgi vērtē jauno satvaru attiecībā uz dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam(49); uzsver, ka uzmanībai galvenokārt jābūt vērstai horizontālajam pīlāram, kura mērķis ir panākt Komisijas un EĀDD Eiropas Savienības saistību labāku izpildi sieviešu un meiteņu tiesību stiprināšanā, izmantojot ārējās attiecības;

105.  pauž nožēlu par to, ka šajā politikā nav iekļauti dzimumu līdztiesības jautājumi; atgādina, ka sievietes un vīrieši ir vienlīdzīgi, un abu dzimumu cilvēkiem jābūt vienādām politiskām tiesībām un pilsoniskām brīvībām, un tāpēc pauž nožēlu, ka sievietes nav pietiekami pārstāvētas ekonomisku, sociālu un politisku lēmumu pieņemšanā; uzsver efektīvu aizsardzības mehānismu nepieciešamību sievietēm cilvēktiesību aizstāvēm; iesaka ieviest kvotu sistēmu, lai radītu iespēju veicināt sieviešu — galvenokārt kandidātu statusā — līdzdalību politiskajās struktūrās un demokrātiskajā procesā;

106.  aicina ES turpināt atbalstīt sieviešu ekonomiskās, sociālās un politiskās ietekmes palielināšanu kā līdzekli, kas sekmētu viņu iespējas pienācīgi izmantot tiesības un pamatbrīvības, un piešķirt vislielāko nozīmi meiteņu piekļuvei kvalitatīvai izglītībai, tostarp arī meitenēm no pašām nabadzīgākajām un sabiedrības visvairāk atstumtajām kopienām; aicina atbalstīt profesionālās izglītības iespējas sievietēm, plašāku profesionālo apmācību nodrošinot eksakto zinātņu un tehnikas jomā, izveidot dzimumu līdztiesības apmācību programmas izglītības nozares speciālistiem trešās valstīs un veikt pasākumus, lai novērstu stereotipu izplatīšanu, izmantojot izglītojošus materiālus; mudina ES iekļaut šo prioritāti visos tās diplomātiskās, tirdzniecības un attīstības sadarbības pasākumos;

107.  uzsver izglītības turpināšanas nepieciešamību meitenēm bēgļu nometnēs, konfliktu zonās un apgabalos, kuros ir galēja nabadzība vai tādi ekstrēmi vides apstākļi kā sausums un plūdi;

108.  mudina ES arī turpmāk iekļaut atbalstu sievietēm un meitenēm KDAP operācijās un ANO miera uzturēšanas struktūrās un turpināt centienus, lai īstenotu un stiprinātu ANO Drošības padomes Rezolūcijā 1325(2000)(50) un 1820(2008)(51) noteikto attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību; šajā saistībā aicina ES starptautiskā līmenī atzīt pievienoto vērtību, ko sniedz sieviešu līdzdalība konfliktu nepieļaušanā un novēršanā, kā arī miera uzturēšanas operācijās, humānajā palīdzībā, konflikta radīto seku likvidēšanā un pārejas uz demokrātiju procesos, kas ved uz ilgstošiem un stabiliem politiskiem risinājumiem; uzsver arī to, cik svarīgi ir nodrošināt visu cilvēktiesību ievērošanu attiecībā uz sievietēm un veicināt viņu iespējas, tostarp izmantojot programmu laikposmam pēc 2015. gada un atbalstu Pekinas rīcības platformai un Stambulas Konvencijas īstenošanai; atzinīgi vērtē ES atbalstu ANO rezolūcijām par dzimumu jautājumiem, it sevišķi par vārda un uzskatu brīvības nozīmi iespēju nodrošināšanā sievietēm; atzinīgi vērtē ANO Sieviešu statusa komisijas 59. sesijā pieņemtos secinājumus(52);

109.  aicina Komisiju sistemātiski iekļaut konkrētus pasākumus, lai uzlabotu sieviešu līdzdalību vēlēšanu procesos visās ES vēlēšanu novērošanas misijās saskaņā ar ES pamatnostādnēm šajā jomā, ņemot vērā vecāko vēlēšanu ekspertu seminārā Briselē 2014. gada aprīlī izdarītos secinājumus un iepriekšējās misijās gūto pieredzi;

110.  atzinīgi vērtē EĀDD centienus trešās valstīs aktīvāk īstenot pienākumus un saistības attiecībā uz sieviešu tiesībām saskaņā ar Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Pekinas Rīcības platformu un Kairas deklarāciju par iedzīvotājiem un attīstību saistībā ar attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada;

111.  uzsver, ka ir svarīgi nemazināt Pekinas rīcības platformas acquis nozīmi attiecībā uz piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei kā cilvēka pamattiesībām un attiecībā uz seksuālās un reproduktīvās veselības tiesību aizsardzību; uzsver, ka seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību un piekļuves attiecīgajiem pakalpojumiem vispārēja ievērošana veicina mātes un bērna mirstības samazināšanos; norāda, ka ģimenes plānošana, mātes veselība, viegla piekļuve kontracepcijai un iespēja abortu veikt drošos apstākļos ir sieviešu dzīvības glābšanas svarīgi elementi un izvarošanas gadījumā palīdz tās upuriem atsākt normālu dzīvi; uzsver nepieciešamību šos politikas virzienus noteikt par prioritāti attīstības sadarbībā ar trešām valstīm;

112.  uzskata nepilngadīgu personu laulības par cilvēku pamattiesību pārkāpumiem, kas skar visus šādu meiteņu dzīves aspektus, apdraudot viņu izglītības iespējas un tādējādi ierobežojot nākotnes izredzes, apdraudot veselību un palielinot risku ciest no vardarbības un ļaunprātīgas izmantošanas;

113.  ar dziļām bažām norāda, ka kopš 1980. gadiem satraucošā apjomā ir palielinājies ar „kataloga līgavām” noslēgto laulību skaits; ar bažām norāda, ka ir dokumentēti daudzi gadījumi, kad notiek uzbrukumi sievietēm vai viņas tiek nogalinātas pēc tam, kad bijušas apprecējušās kā „kataloga līgavas”; pauž nožēlu par to, ka „kataloga līgavu” tīmekļa vietnēs ir daudz nepilngadīgu meiteņu, un uzsver, ka bērnu seksuāla izmantošana ir jāuzskata par bērnu ļaunprātīgu izmantošanu;

114.  nosoda bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte, kā praksi, kas apdraud sievietes cieņu, jo tās ķermenis un reproduktīvās funkcijas tiek izmantotas kā prece; uzskata, ka intrauterīnā bērna iznēsāšana, kas ir saistīta ar reproduktīvo funkciju ekspluatāciju un cilvēka ķermeņa izmantošanu finansiāla vai cita labuma gūšanai, jo īpaši izmantojot mazāk aizsargātās sievietes jaunattīstības valstīs, ir prakse, kas ir jāaizliedz un jāuzskata par steidzami risināmu problēmu cilvēktiesību instrumentos;

Bērna tiesības

115.  atkārtoti apstiprina steidzamo nepieciešamību globāli ratificēt un efektīvi īstenot ANO Konvenciju par bērna tiesībām un tās fakultatīvos protokolus; aicina visas valstis apņemties izskaust SDO Konvencijas Nr. 182 3. pantā definētos bērnu darba ļaunākos veidus, tostarp bērnu verdzību, bērnu tirdzniecību un bērnu pornogrāfiju, kā arī bērniem kaitīgu darbu, kas ietekmē bērna fizisko un psihisko veselību;

116.  atzinīgi vērtē Padomes 2014. gada decembrī pieņemtos secinājumus par bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību(53) un aicina ES turpināt sniegt atbalstu partnervalstīm cīņā pret visu veidu vardarbību pret bērniem, tostarp pret seksuālu izmantošanu, un stiprināt to spējas aizsargāt bērnu tiesības; atzinīgi vērtē ES un UNICEF Bērna tiesību instrumentu kopuma(54) vispārēju ieviešanu 2014. gadā; pieņem zināšanai Eiropas Padomes komisāra cilvēktiesību jautājumos 2014. gada maijā sniegto paziņojumu par interseksuāļu bērnu tiesībām;

117.  atkārto savu pieprasījumu Komisijai ierosināt visaptverošu bērna tiesību stratēģiju un rīcības plānu nākamajiem pieciem gadiem, lai par prioritāti noteiktu bērnu tiesības ES ārpolitikā, atbalstot ES centienus veicināt bērnu tiesību ievērošanu, jo īpaši veicinot bērnu nodrošinājumu ar ūdeni, sanitāriju, veselības aprūpi un izglītību, nodrošinot bruņotos grupējumos iekļautu bērnu rehabilitāciju un reintegrāciju, izskaužot bērnu darbu, spīdzināšanu, aizdomas par bērnu saikni ar ļaunajiem gariem, cilvēku tirdzniecību, laulības ar bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu, kā arī palīdzot bērniem bruņotos konfliktos un nodrošinot konfliktu zonu un bēgļu nometņu bērniem izglītības iespējas; aicina PV/AP reizi gadā ziņot Parlamentam par sasniegtajiem rezultātiem attiecībā uz ES ārējo darbību, kas ir vērsta uz bērna tiesību aizsardzību; atzinīgi vērtē kampaņu „Bērni, nevis kareivji” un aicina ES un dalībvalstis pastiprināt atbalstu, lai līdz 2016. gadam sasniegtu mērķi izbeigt valdību bruņoto spēku īstenoto bērnu vervēšanu un izmantošanu konfliktos;

118.  atzinīgi vērtē ES sadarbību ar UNICEF, kuras rezultātā ir izstrādāts instrumentu kopums bērna tiesību integrēšanai attīstības sadarbībā un nodrošināts atbalsts galveno Tūkstošgades attīstības mērķu un bērnu aizsardzības programmu īstenošanai saistībā ar bērnu tiesību izmantošanu, sevišķi reģionos ar nestabilu politisko situāciju, kā arī sadarbībā ar UNRWA;

119.  atzinīgi vērtē ES aktīvo sadarbību ar vairākiem ANO īpašajiem referentiem, kas nodarbojas ar ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību jautājumiem, tostarp īpašo referentu par tiesībām uz nekaitīgu dzeramo ūdeni un sanitāriju, īpašo referentu par tiesībām uz izglītību, īpašo referentu par tiesībām uz pārtiku, īpašo referentu galējas nabadzības un cilvēktiesību jautājumos un īpašo referentu par pienācīgiem mājokļiem; atzinīgi vērtē ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību nostiprināšanu Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta daudzgadu indikatīvajā programmā 2014.–2017. gadam, kuras mērķis inter alia ir nostiprināt arodbiedrības, labāka informētība algu jautājumos, zemes mantojuma aizsardzība, sociālās integrācijas veicināšana, izmantojot ekonomisko ietekmi un samazinot ekonomisko diskrimināciju un vardarbību darbā;

Demokrātijas stiprināšana pasaulē

120.  uzsver ES apņemšanos atbalstīt un sekmēt cilvēktiesību ievērošanu un demokrātijas vērtības attiecībās ar citām pasaules daļām; atgādina, ka demokrātiskus režīmus līdztekus citiem aspektiem raksturo cita starpā ne tikai brīvas un taisnīgas vēlēšanas, bet arī vārda, preses un biedrošanās brīvība, tiesiskums un pārskatatbildība, tiesu varas neatkarība un objektīvas pārvaldības iestādes; uzsver, ka demokrātija un cilvēktiesības ir savstarpēji cieši saistītas un viena otru pastiprinoši jēdzieni, kas atgādināts Padomes 2009. gada 18. novembra secinājumos par demokrātijas atbalstu ES ārējās attiecībās; atzinīgi vērtē to, ka jaunajā rīcības plānā par cilvēktiesībām un demokrātiju pastiprināta uzmanība ir pievērsta demokrātijas atbalsta pasākumiem;

Vārda brīvības aizstāvība un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana

121.  atgādina, ka vārda brīvība ir būtisks jebkuras demokrātiskas sabiedrības elements, jo tā veicina plurālisma kultūru, kas ļauj pilsoniskajai sabiedrībai un iedzīvotājiem prasīt atbildību no savas valsts valdības un lēmumu pieņēmējiem un atbalsta tiesiskuma ievērošanu; tāpēc mudina ES pastiprināt centienus, lai veicinātu vārda brīvību, izmantojot ārpolitiku un tās instrumentus;

122.  atkārtoti aicina ES un dalībvalstis uzlabot visu veidu ierobežojumu monitoringu attiecībā uz vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļiem trešās valstīs un ātri un sistemātiski nosodīt šādus ierobežojumus, pat ja tos izmanto, aizbildinoties ar tādiem likumīgiem mērķiem kā terorisma novēršana, valsts drošība vai tiesībaizsardzība; uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt ES pamatnostādņu par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē efektīvu īstenošanu un regulāri uzraudzīt to ietekmi; atgādina par ES mērķi nodrošināt un aizsargāt nediskriminējošu piekļuvi informācijai un vārda brīvībai visām personām gan tiešsaistē, gan bezsaistē;

123.  uzskata, ka, pēc iespējas uzlabojot informācijas pieejamību, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) sniedz iespējas veicināt cilvēktiesības, demokrātisku praksi un sociālo un ekonomisko attīstību; turklāt uzsver IKT devumu pilsoniskās sabiedrības kustību centienos, jo īpaši valstīs, kurās valda nedemokrātiski režīmi; pauž bažas par to, kā IKT izmanto daži autoritārie režīmi, arvien vairāk apdraudot cilvēktiesības un demokrātijas aizstāvjus; uzsver nepieciešamību sniegt lielāku atbalstu jomām, kas veicina plašsaziņas līdzekļu brīvību, aizsargājot neatkarīgus žurnālistus un blogerus, samazinot digitālās atšķirības un sekmējot neierobežotu piekļuvi informācijai; aicina Komisiju saistībā ar ES eksporta kontroles sistēmas pārskatīšanu īpašu uzmanību pievērst divējāda lietojuma preču cilvēktiesību aspektiem;

ES atbalsts cilvēktiesību aizstāvjiem

124.  pauž nožēlu par to, ka visā pasaulē notiek arvien vairāk uzbrukumi pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp cilvēktiesību aizstāvjiem; pauž nopietnas bažas par to, ka arvien vairākās valstīs, piemēram, Krievijā un dažās Centrālāzijas valstīs, tiek pieņemti stingri likumi, lai apturētu NVO aktīvistu darbību, ierobežojot viņu piekļuvi ārvalstu finansējumam un ieviešot apgrūtinošas atskaitīšanās prasības un nopietnus naudassodus par to neievērošanu; atgādina, ka pulcēšanās un biedrošanās brīvība ir būtiski svarīgi demokrātiskas, atvērtas un iecietīgas sabiedrības elementi; aicina no jauna īstenot centienus stāties pretī ierobežojumiem un iebiedēšanai, ar ko saskaras personas, kuras strādā pilsoniskās sabiedrības organizācijās, un aicina ES rādīt piemēru attiecīgo tiesību aizsargāšanā un veicināšanā;

125.  atzinīgi vērtē to, ka jaunajā rīcības plānā PV/AP atkārtoti apstiprina ES apņemšanos nostiprināt vietējos dalībniekus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un uzsver, ka, ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības ietekmes ievērojamo sarukumu, tai, tostarp cilvēktiesību aizstāvjiem, ir vajadzīga lielāka ES uzmanība un pūliņi; mudina, lai tādējādi ES un dalībvalstis izstrādātu saskaņotu un vispusīgu reakciju uz galvenajām problēmām, ar ko pilsoniskā sabiedrība, tostarp cilvēktiesību aizstāvji, saskaras visā pasaulē;

126.  aicina ES un dalībvalstis pastāvīgi sekot un visos politiskā dialoga līmeņos pievērst uzmanību pulcēšanās un biedrošanās brīvības pārkāpumu gadījumiem, tostarp izmantojot dažāda veida aizliegumus un ierobežojumus attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām un to darbību;

127.  turklāt aicina ES un dalībvalstis izmantot visus pieejamos līdzekļus nolūkā sistemātiski pievērsties konkrētiem apdraudētiem cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, jo īpaši apcietinātām personām; mudina ES delegācijas un dalībvalstu diplomātisko personālu turpināt aktīvi atbalstīt cilvēktiesību aizstāvjus, sistemātiski sekojot tiesu procesiem, apmeklējot apcietinātos aktīvistus un izplatot paziņojumus par konkrētiem gadījumiem, kā arī kopā ar attiecīgajiem partneriem pievēršoties cilvēktiesību pārkāpumiem; uzstāj, lai augstākā līmeņa ES pārstāvji, jo īpaši PV/AP, komisāri, ES īpašie pārstāvji un dalībvalstu amatpersonas, apmeklējot valstis, kurās pret pilsonisko sabiedrību tiek vērsts spiediens, regulāri tiktos ar cilvēktiesību aizstāvjiem;

128.  atzinīgi vērtē ES atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskajai sabiedrībai visā pasaulē, izmantojot Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) finansējumu; uzsver, cik svarīgi ir izmantot EIDHR, lai aizsargātu visvairāk apdraudētos cilvēktiesību aizstāvjus; uzsver arī, ka, atbalstot cilvēktiesību aizstāvjus, kuri pakļauti riskam, galvenokārt būtu jāņem vērā efektivitātes kritēriji un jāizvairās no pārlieku preskriptīviem nosacījumiem; aicina Komisiju, EĀDD un ES delegācijas nodrošināt, ka cilvēktiesību aizstāvjiem pieejamais finansējums tiek izmantots pareizi;

Atbalsts vēlēšanām un tiesiskuma uzlabošanai, tiesu iestāžu neatkarībai un pārvaldes iestāžu objektivitātei trešās valstīs

129.  atzinīgi vērtē astoņas vēlēšanu novērošanas misijas, kā arī astoņas vēlēšanu ekspertu misijas, ko ES 2014. gadā izmantojusi visā pasaulē; atkārtoti izsaka atzinību par ES pastāvīgu atbalstu vēlēšanu procesiem un par vēlēšanu atbalsta sniegšanu un vietējo novērotāju atbalstu;

130.  atgādina, ka ir svarīgi veikt atbilstošus pēcpasākumus attiecībā uz vēlēšanu novērošanas misiju ziņojumiem un ieteikumiem, tādā veidā palielinot to ietekmi un stiprinot ES atbalstu demokrātijas standartiem attiecīgajās valstīs;

131.  iesaka, ka ES ir jāpastiprina centieni, lai izstrādātu plašāku pieeju demokratizācijas procesiem, no kuriem brīvas un taisnīgas vēlēšanas ir tikai viens aspekts, kā palīdzēt nostiprināt demokrātiskās institūcijas un sabiedrības uzticību vēlēšanu procesiem pasaulē;

132.  atzinīgi šajā sakarā vērtē otrās paaudzes demokrātijas atbalsta izmēģinājuma projektu sākšanu 2014. gadā 12 ES delegācijās pēc apņemšanās, kas izteikta Padomes 2009. gada novembra secinājumos un 2012. gada rīcības plānā par cilvēktiesībām un demokrātiju; stingri uzsver šo izmēģinājuma projektu svarīgo nozīmi, lai ar ES ārpolitikas virzieniem un instrumentiem panāktu demokrātijas atbalsta lielāku saskaņotību;

133.  atzinīgi vērtē apņemšanos, ko Komisija, EĀDD un dalībvalstis izteikušas jaunajā rīcības plānā par cilvēktiesībām un demokrātiju, respektīvi, ciešāk un konsekventāk sadarboties ar vēlēšanu pārvaldes struktūrām, parlamentārajām institūcijām, vietējām NVO, cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām trešās valstīs, lai veicinātu to aktīvāku iesaisti vēlēšanu pārraudzībā un norisē un to līdzdalību un tādējādi stiprinātu demokrātiskos procesus;

134.  atgādina, ka pieredze un atziņas, ko Eiropas Savienība, politiķi, akadēmisko aprindu pārstāvji, plašsaziņas līdzekļi, NVO un pilsoniskā sabiedrība ir guvusi pārejas procesā uz demokrātiju, īstenojot Savienības paplašināšanās un kaimiņattiecību politikas pasākumus, varētu palīdzēt apzināt paraugpraksi, ko varētu izmantot, lai atbalstītu un nostiprinātu citus demokratizācijas procesus visā pasaulē;

135.  atgādina, ka korupcija apdraud gan iespējas cilvēktiesības piemērot vienlīdzīgi, gan demokrātiskos procesus, piemēram, tiesiskumu un taisnīgu tiesvedību; atgādina arī to, ka ES ekskluzīvā kompetencē ir pienākums parakstīt ANO Pretkorupcijas konvenciju (UNCAC);

136.  pauž viedokli, ka ES visās dialoga platformās ar trešām valstīm būtu jāuzsver pārredzamības un pieejamības, integritātes, pārskatatbildības un valsts lietu, valsts budžeta un valsts īpašumu pareizas pārvaldības svarīgā nozīme, kā noteikts ANO Pretkorupcijas konvencijā; uzskata, ka visi korupcijas veidi apdraud demokrātijas principus un negatīvi ietekmē sociālo un ekonomisko attīstību; aicina veikt turpmākus pasākumus pēc izteiktās prasības uzlabot Pretkorupcijas konvencijas piemērošanas uzraudzību, kā arī pienācīgi ņemt vērā ESAO ieteikumus; uzskata, ka ES būtu konsekventāk un sistemātiskāk jāatbalsta trešās valstis korupcijas apkarošanā, nododot pieredzi un sniedzot atbalstu, lai izveidotu un konsolidētu neatkarīgas un efektīvas korupcijas apkarošanas iestādes, tostarp veicot proaktīvu sadarbību ar privāto sektoru; iesaka arī izstrādāt novatoriskus finanšu mehānismus ar mērķi stiprināt cīņu pret visu veidu korupciju; šajā sakarā pieņem zināšanai aicinājumu uzlabot finanšu pārvedumu regulējumu starptautiskā līmenī;

137.  uzskata, ka ES jāpastiprina centieni veicināt tiesiskumu un tiesu iestāžu neatkarību daudzpusējā un divpusējā līmenī; mudina ES atbalstīt taisnīgas tiesas procesus visā pasaulē, palīdzot īstenot likumdošanas un institucionālo reformu procesus trešās valstīs; mudina arī ES delegācijas un dalībvalstu vēstniecības sistemātiski veikt tiesas procesu monitoringu, lai veicinātu tiesu iestāžu neatkarību;

Ar cilvēktiesībām saistītās Eiropas Parlamenta darbības uzlabošana

138.  atzinīgi vērtē to, ka Delegāciju priekšsēdētāju konference sadarbībā ar Cilvēktiesību apakškomiteju ir pārskatījusi Pamatnostādnes EP parlamentu sadarbības delegācijām cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanai; šajā saistībā iesaka regulārāk un pārredzamāk izvirzīt cilvēktiesību jautājumus, it sevišķi tos, kas ir saistīti ar Parlamenta rezolūcijās minētajiem gadījumiem, apspriešanai delegāciju apmeklējumu laikā trešās valstīs, kā arī aicina ziņot — rakstiski un, ja tas ir politiski pamatoti, ar īpašu konsultāciju starpniecību — Cilvēktiesību apakškomitejai par īstenoto rīcību;

139.  uzsver nepieciešamību pastāvīgi apsvērt piemērotākos veidus, kā pēc iespējas palielināt Parlamenta rezolūciju par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumiem ticamību, pamanāmību un efektivitāti;

140.  mudina rīkot diskusijas par dažādu Parlamentam pieejamo instrumentu, kas attiecas uz cilvēktiesību atbalstīšanu un veicināšanu, iekļaušanu vienotā stratēģijas dokumentā, kurš būtu Parlamentam jāpieņem plenārsēdē;

* * *

141.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās asamblejas 70. sesijas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajam cilvēktiesību komisāram un ES delegāciju vadītājiem.

12.11.2015

Attīstības komitejaS ATZINUMS

Ārlietu komitejai

par 2014. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politika šajā jomā

(2015/2229(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Doru-Claudian Frunzulică

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka cilvēktiesību ievērošana, dzimumu līdztiesība, laba pārvaldība, tiesiskums, miers un drošība ir nabadzības izskaušanas priekšnoteikumi un galvenie elementi ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā; atgādina, ka cilvēktiesības ir vispārējas, neatņemamas, nedalāmas un savstarpēji atkarīgas un ka tādēļ ar kultūru daudzveidību nevar attaisnot starptautiskajās tiesībās garantēto un uz dabiskajām tiesībām balstīto cilvēktiesību pārkāpumus;

2.  uzsver, ka kaitīgu praksi, piemēram, sieviešu ģenitāliju izkropļošanu, agrīnas un piespiedu laulības, pret dzimumu vērstu genocīdu, tostarp jaundzimušu meiteņu nogalināšanu, piespiedu abortus vai sieviešu dzimuma augļu iznīcināšanu, „goda aizstāvēšanas” noziegumu vai atbilstošas izglītības liegšanu sievietēm tāpēc būtu jāaizliedz, un šādu aizliegumu pārkāpšana būtu smagi jāsoda; stingri nosoda sieviešu un meiteņu izvarošanu, ko joprojām izmanto kā kara ieroci; uzsver, ka ir jādara vairāk, lai nodrošinātu starptautisko tiesību ievērošanu un veselības un psiholoģiskās aprūpes pieejamību sievietēm un meitenēm, kuras tikušas pakļautas vardarbībai konfliktu zonās, tostarp kara laikā izvarotajām sievietēm un meitenēm jānodrošina piekļuve visiem seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem;

3.  uzsver vajadzību nodrošināt to, ka ilgtspējīgas attīstības programma laikposmam līdz 2030. gadam, tās uzraudzības pasākumu un visas tās turpmākās īstenošanas, ko veic visas ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskā sabiedrība un privātais sektors, pamatā ir uz cilvēktiesībām un dzimumu līdztiesību balstīta pieeja, kā arī nabadzības izskaušana, nevienlīdzības un sociālās atstumtības mazināšana un ekonomikas demokratizācija, un ka tajā jāietver sieviešu tiesības, tostarp seksuālās un reproduktīvās tiesības un citas tiesības, LGBTI tiesības, minoritāšu, tostarp seksuālo minoritāšu un personu ar invaliditāti tiesības, bērnu tiesības, cīņa pret korupciju, iedzīvotāju politiskās līdzdalības palielināšana, demokrātiskās vērtības, laba pārvaldība, demokrātijas veicināšana un cīņa pret korupciju, nesodāmību, nodokļu nemaksāšanu, nodokļu apiešanu un nodokļu oāzēm;

4.  uzsver, ka ES ir jārisina migrācijas krīzes ārējā dimensija un gan nabadzības pamatiemesli trešās valstīs, gan pamatiemesli migrācijai no trešām valstīm uz Eiropu, vienlaikus atzīstot, ka saistība starp migrāciju, drošību un attīstību ir sarežģīta un daudzdimensionāla, un to nevar izskaidrot tikai ar mehānisku un vienkāršotu saikni starp attīstības palīdzības palielināšanu un migrantu skaita samazināšanos; atgādina nerepatriēšanas principu un mudina ES un tās dalībvalstis nesadarboties ar dažām trešām valstīm, jo īpaši tām, kurās notiek pilsoņu karš vai kurām nav darboties spējīga vai atzīta valdība; uzsver, ka bērni un sievietes ir īpaši neaizsargāti pašreizējās krīzes apstākļos;

5.  uzsver, ka Adisabebas rīcības plānā ir pausta apņemšanās visiem cilvēkiem nodrošināt universālu sociālās aizsardzības minimumu, veselības aprūpes izmaksu vispārēju segšanu un būtiskus sabiedriskos pakalpojumus, tostarp veselības aprūpi un izglītību;

6.  mudina Eiropas Savienību nostiprināt savu pasaulē nozīmīgo lomu cilvēktiesību veicināšanā, efektīvi, konsekventi un pārdomāti izmantojot visus pieejamos instrumentus cilvēktiesību un to aizstāvju sekmēšanai un aizsardzībai un efektīvi īstenojot mūsu attīstības palīdzības politiku atbilstīgi jaunajam 16. IAM; mudina Komisiju uzraudzīt to, kā tiek īstenots tiesībās balstītās pieejas instrumentu kopums, un nodrošināt, ka uz vietas cilvēktiesības un attīstības sadarbība savstarpēji viena otru pastiprina; prasa ES gada ziņojumā par cilvēktiesībām piešķirt lielāku nozīmi attīstības sadarbības lomai;

7.  prasa ES un tās delegācijām kopā ar pilsonisko sabiedrību pastiprināt politisko dialogu ar valdībām, kuras neievēro cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu, uzstāj, ka ES un trešo valstu politiskajā dialogā par cilvēktiesībām ir jāizmanto integrētāka un plašāka definīcija diskriminācijas aizliegumam, cita starpā pret LGBTI personām un reliģijas vai ticības, dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, vecuma, invaliditātes un seksuālās orientācijas dēļ. uzsver, ka jo īpaši valstīm, kurās ir slikta situācija gan attīstības jomā, gan saistībā ar cilvēktiesību ievērošanu, attīstības palīdzība ir jāsaglabā un pat jāpalielina, bet to vēlams novirzīt pilsoniskās sabiedrības organizācijām un nevalstiskajiem vietējiem partneriem, un tā ir sistemātiski jāuzrauga, kā arī attiecīgajām valdībām ir jāapņemas uzlabot cilvēktiesību stāvokli uz vietas;

8.  atgādina, ka attīstības politikas saskaņotības princips ir ļoti svarīgs; tāpēc mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka cilvēktiesības ir īsteni aizsargātas, noslēdzot vai pārskatot nolīgumus, kuros ietvertas saistošas cilvēktiesību klauzulas, ar attīstības valstīm; iesaka pušu konsultāciju procedūru, kurā izklāsta politiskos un juridiskos mehānismus, kas tiks izmantoti, ja tiks lūgts pārtraukt divpusējo sadarbību, kā arī brīdināšanas mehānismu un procesu aprakstošam un izvērtēšanas nolūkam; prasa, lai Komisija veic sistemātiskus tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu ietekmes novērtējumus attiecībā uz cilvēktiesībām, lai palīdzētu nodrošināt efektīvu cilvēktiesību ievērošanu; mudina panākt VPS+ režīma patiesu izpildi, vienlaikus ar tā īstenošanu izveidojot piemērotu pārredzamas ziņošanas mehānismu un nodrošinot finansējumu pilsoniskās sabiedrības veiktai uzraudzībai; aicina Komisiju un EĀDD atbalstīt tiesisko regulējumu un iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt pārredzamību un labu pārvaldību kalnrūpniecības un citās resursu ieguves nozarēs;

9.  uzsver vajadzību stiprināt korporatīvās pārskatatbildības un pārredzamības mehānismus un ieviest iniciatīvas, kuru mērķis būtu īstenot ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus; prasa Komisijai mudināt dalībvalstis ziņot par to īstenošanu; aicina Komisiju īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai Apvienoto Nāciju Organizācijā iesniegtu juridiski saistošu starptautisku instrumentu uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā; jo īpaši uzsver vajadzību analizēt uzņēmumu darbības ietekmi uz cilvēktiesībām attīstības valstīs un ieviest efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus to uzņēmumu sodīšanai, kuri vainojami cilvēktiesību pārkāpumos, un nodrošināt kompensācijas šādos pārkāpumos cietušajiem; uzsver pienākumu ievērot starptautiskos darba standartus, pildot SDO pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmu;

10.  uzsver, cik svarīgas ir īpašumtiesības un zemes lietojuma nostiprinājums sīkzemnieku un vietējo kopienu aizsardzībā pret valstu un nevalstisku struktūru, tostarp uzņēmumu, veiktiem nepamatotiem zemes platību pirkumiem vai valstu valdību nepamatotām pretenzijām uz zemi; aicina nostiprināt īpašumtiesību aizsardzību attīstības valstīs, pievēršot īpašu uzmanību zemes lietojuma nostiprinājumam, kā arī intelektuālā īpašuma tiesībām;

11.  prasa ES un tās delegācijām pastiprināt politisko dialogu ar valdībām, kuras neievēro cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu, apturēt visu ar šīm valstīm pašlaik spēkā esošo asociācijas līgumu un nolīgumu darbību, un uzstāj, ka ES un trešo valstu politiskajā dialogā par cilvēktiesībām ir jāizmanto integrētāka un plašāka definīcija diskriminācijas aizliegumam, cita starpā reliģijas vai ticības, dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, vecuma, invaliditātes, seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ. atkārto, ka cilvēktiesību reālas ievērošanas veicināšanai izšķirīgi svarīga ir pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās minētajā dialogā, un šajā sakarā uzsver ES būtisko lomu pilsoniskās sabiedrības nozīmīguma stiprināšanā;

12.  atzīst, ka cilvēktiesībām, piemēram, reliģijas, uzskatu un vārda brīvībai ir liela nozīme kultūru daudzveidības veicināšanā un aizsargāšanā un ka cilvēktiesību ievērošanu veicina plurālistiska sabiedrība;

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

10.11.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Doru-Claudian Frunzulică, Nathan Gill, Charles Goerens, Enrique Guerrero Salom, Heidi Hautala, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Linda McAvan, Norbert Neuser, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Pedro Silva Pereira, Davor Ivo Stier, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Rainer Wieland, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marina Albiol Guzmán, Louis-Joseph Manscour, Paul Rübig, Joachim Zeller

12.11.2015

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS

Ārlietu komitejai

par 2014. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politika šajā jomā

(2015/2229(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Teresa Jiménez-Becerril Barrio

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā dienestu kopējo darba dokumentu "Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm. Meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā"(55),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par ES Rīcības plāna par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm attīstības sadarbībā atjaunošanu(56),

A.  tā kā sievietes un meitenes daudzās pasaules daļās joprojām tiek pakļautas ar viņu dzimumu saistītai vardarbībai, tostarp izvarošanai, paverdzināšanai, cilvēku tirdzniecībai, piespiedu laulībām, goda sargāšanas noziegumiem, sieviešu dzimumorgānu kropļošanai un nežēlīgiem un necilvēcīgiem sodiem līdz pat spīdzināšanai, tiek pārkāptas viņu pamattiesības uz dzīvību, brīvību, taisnīgumu, cieņu, drošību un viņu fizisko un psiholoģisko integritāti, kā arī pašnoteikšanās tiesības seksuālajos un reproduktīvajos jautājumos; tā kā nav attaisnojama nekāda veida diskriminācija un vardarbība pret sievietēm uz politisko, sociālo, reliģisko vai kulturālo uzskatu pamata vai saistībā ar tautu vai cilšu tradīcijām;

B.  tā kā valstīs, kurās izpilda nāvessodu, pārējo sieviešu iebiedēšanai sievietēm izpilda nāvessodu ar paņēmieniem, kas ir ekvivalenti spīdzināšanai (piemēram, nomētāšana ar akmeņiem) vai fiziskai pazemošanai (piemēram, publiska pakāršana);

C.  tā kā vardarbība pret sievietēm un meitenēm ir pasaulē izplatītākais cilvēktiesību pārkāpumu veids, kas sastopams visos sabiedrības slāņos neatkarīgi no vecuma, izglītības, ienākumu līmeņa, sociālā stāvokļa un izcelsmes vai mītnes valsts un ir lielākais šķērslis sieviešu un vīriešu līdztiesībai;

D.  tā kā termina „feminicīds” pamatā ir juridiskā definīcija vardarbībai pret sievietēm, kas noteikta Belenas (Belém do Pará) Konvencijas 1. pantā: „vardarbība pret sievietēm ir jebkāda darbība vai rīcība publiskajā vai privātajā sfērā uz dzimuma pamata, kas ir sievietes nāves, fiziska, seksuāla vai psiholoģiska rakstura nodarījumu vai ciešanu cēlonis”;

E.  tā kā ES ir apņēmusies veicināt dzimumu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu visās tās darbībās;

F.  tā kā ES rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2015.–2019. gadam paredz sieviešu nediskriminēšanas, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas veicināšanu ES un ārpus tās;

G.  tā kā daudzām meitenēm un sievietēm ir liegtas iespējas iegūt labu izglītību un daudzām pēc apprecēšanās vai bērnu piedzimšanas ir jāpamet mācības;

H.  tā kā bruņotu konfliktu apstākļos sievietes un bērni, tostarp sievietes un bērni, kas devušies bēgļu gaitās, kļuvuši par patvēruma meklētājiem vai bezvalstniekiem, pieder pie sabiedrības visneaizsargātākajām grupām; tā kā tikpat neaizsargātas ir pārvietotās pusaudzes, kuru neaizsargātība ievērojami paaugstinās humanitāro krīžu apstākļos;

I.  tā kā trīs piektdaļas no miljarda cilvēku, kas dzīvo galējā nabadzībā, ir sievietes(57);

J.  tā kā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Statūtos ir noteikts, ka iespējami augstākā sasniedzamā veselības standarta esamība ir viena no ikviena cilvēka pamatbrīvībām neatkarīgi no rases, reliģijas, politiskās pārliecības, ekonomiskā vai sociālā stāvokļa(58);

K.  tā kā divas trešdaļas no 960 milj. analfabētu visā pasaulē ir sievietes un meitenes(59);

L.  tā kā terorisma un bruņotu konfliktu apstākļos Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā ir ievērojami palielinājusies minēto veidu vardarbība, un sieviešu un meiteņu izvarošana un paverdzināšana sistemātiski tiek izmantota kā kara ierocis, bet cilvēku, jo īpaši sieviešu un bērnu tirdzniecība — kā teroristu darbības finansējuma avots; tā kā sieviešu līdzdalība ir būtiski svarīgs faktors, kas nodrošina miera procesu un demokrātisko reformu sekmes;

M.  tā kā, neraugoties uz nepārprotamu pienākumu ievērot, aizsargāt un īstenot tiesības, kas saistītas ar sieviešu un meiteņu seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām, daudzās valstīs to pārkāpumi notiek bieži un ir plaši izplatīti;

N.  tā kā saskaņā ar UNICEF datiem katru gadu vairāk par 500 000 sieviešu visā pasaulē mirst dzemdībās(60);

O.  tā kā, neraugoties uz progresu pēdējos gados, daudzās valstīs meitenes turpina ciest no grūtībām un atstumtības izglītības sistēmā, turklāt meitenes no nabadzīgākajām ģimenēm no tā cieš visvairāk;

P.  tā kā sievietes joprojām tiek pārdotas prostitūcijai, kas vairumā gadījumu pielīdzināma verdzībai, jo viņām tiek atņemti personu apliecinoši dokumenti un draudēts, ka nepakļaušanās gadījumā smagi cietīs viņu ģimenes;

Q.  tā kā sievietes un meitenes veido 98 % no seksuālai izmantošanai paredzētās cilvēku tirdzniecības upuriem;

R.  tā kā sievietēm un meitenēm ar īpašām vajadzībām pastāv lielāks risks tikt pakļautām vardarbībai, ļaunprātīgai izmantošanai, nevērīgai attieksmei un dažādu veidu diskriminācijai;

S.  tā kā vairākās pasaules valstīs sievietēm vēl joprojām nav tādu pašu ekonomisko, sociālo, kultūras, pilsonisko un politisko tiesību, tostarp pulcēšanās brīvības, kā vīriešiem un tā kā viņas ir arī vāji pārstāvētas vietēja un valsts līmeņa lēmumu pieņemšanas struktūrās; tā kā ES dzimumu līdztiesības stratēģija jau paredz dzimumu līdztiesības aspektu iekļaušanu ES tirdzniecības politikā;

T.  tā kā seksuālā un reproduktīvā veselība un ar to saistītās tiesības balstās uz cilvēka pamattiesībām un ir būtiski svarīgi cilvēka cieņas aspekti(61); tā kā tāpēc piekļuve veselības aprūpes pamatpakalpojumiem un seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumiem ir būtiski svarīgi sieviešu un vīriešu līdztiesības aspekti; tā kā turklāt līdz šim tie vēl nav nodrošināti visās pasaules daļās;

U.  tā kā sievietes un meitenes no kultūras, tradīciju, valodas, reliģijas, dzimuma identitātes vai dzimumorientācijas minoritāšu grupām daudzos un dažādos veidos saskaras ar diskrimināciju, gan tādēļ, ka viņas ir minoritāte, gan viņu dzimuma dēļ;

V.  tā kā cilvēktiesību aizstāvēm sievietēm ir lielāks risks būt pakļautām dažu veidu vardarbībai nekā viņu vīriešu dzimuma kolēģiem un viņas saskaras ar specifiskām problēmām,

1.  atgādina, ka reliģiskas, kultūras un tradīciju atšķirības nekad nedrīkst būt par attaisnojumu diskrimināciju vai jebkādai vardarbībai, jo īpaši pret sievietēm un meitenēm, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanai, seksuālai vardarbībai pret jaunām meitenēm, feminicīdam, agrīnām un piespiedu laulībām, vardarbībai ģimenē, sieviešu slepkavībām ģimenes goda dēļ un tā saucamajiem goda aizstāvēšanas noziegumiem, kā arī citiem spīdzināšanas veidiem, piemēram, nāvessoda izpildīšanai, nomētājot ar akmeņiem;

2.  uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai varas iestādes īstenotu informēšanas, izpratnes veicināšanas un izglītošanas kampaņas, jo īpaši kopienās, kurās ar dzimumu saistīti cilvēktiesību pārkāpumi ir parasta prakse, un kuru mērķis ir novērst un pakāpeniski izskaust jebkāda veida ar dzimumu saistītu vardarbību; uzsver, ka šajā sakarībā ir būtiski svarīgi šādu kampaņu sagatavošanā un īstenošanā iesaistīt tos cilvēktiesību aizstāvjus, kuri jau cīnās par šādas prakses izbeigšanu; mudina visas dalībvalstis ratificēt Stambulas konvenciju, lai ātrāk stātos spēkā pienākumi un saistības, kas attiecas uz sieviešu tiesībām un kurus tās uzņēmušās saskaņā ar Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu un Pekinas Rīcības platformu, kā arī atbalstīt trešo valstu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras veicina dzimumu līdztiesību;

3.  aicina visas Eiropas Padomes dalībvalstis nekavējoties parakstīt un ratificēt Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu; šajā sakarā aicina ES īstenot pasākumus, lai pievienotos šai konvencijai un nodrošinātu saskaņotību starp ES iekšpolitiku un ārpolitiku attiecībā uz vardarbību pret sievietēm;

4.  ar dziļām bažām norāda, ka kopš 1980.-iem gadiem satraucošā apjomā ir palielinājies ar "kataloga līgavām" noslēgto laulību skaits; ar bažām atzīmē, ka ir dokumentēti vairāki gadījumi, kad notiek uzbrukumi sievietēm vai viņas tiek nogalinātas pēc tam, kad tās kā "kataloga līgavas" ir apprecējušās; pauž nožēlu par to, ka "kataloga līgavu" tīmekļa vietnēs ir daudz nepilngadīgo meiteņu un uzsver, ka bērnu seksuāla izmantošana ir jāuzskata par bērnu ļaunprātīgu izmantošanu;

5.  pauž dziļas bažas par daudzviet pasaulē ar dzimumu saistītās vardarbības pieaugumu un feminicīda pieaugumu Latīņamerikā, kas notiek saistībā ar vispārēju vardarbību un strukturālu diskrimināciju; stingri nosoda visu veidu vardarbību dzimuma dēļ un odiozos feminicīda noziegumus, kā arī valdošo nesodāmību par šiem noziegumiem, kas var vēl vairāk veicināt vardarbību un slepkavības;

6.  atgādina, ka starptautiskā sabiedrība par prioritāti ir atzinusi sieviešu ar invaliditāti stāvokli, atgādina par ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja secinājumiem, kuros norādīts, ka politikas virzieni un programmas, lai novērstu vardarbību pret sievietēm un meitenēm ar invaliditāti, būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar šādām personām, atzīstot viņu autonomiju, un ar invalīdu organizācijām; uzsver, ka ir nepieciešamas aprūpētāju regulāras apmācības un iestāžu veikta pārraudzība; aicina ES iekļaut cīņu pret diskrimināciju invaliditātes dēļ savā ārējās darbības, sadarbības un attīstības palīdzības politikā, tostarp Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentā;

7.  pauž nožēlu par to, ka šajā politikā nav iekļauti dzimumu līdztiesības jautājumi; atgādina, ka sievietes un vīrieši ir vienlīdzīgi, un abu dzimumu cilvēkiem jābūt iespējām baudīt tādas pašas politiskās tiesības un pilsoniskās brīvības, un tāpēc pauž nožēlu, ka sievietes nav pietiekami pārstāvētas ekonomisku, sociālu un politisku lēmumu pieņemšanā; uzsver efektīvu aizsardzības mehānismu nepieciešamību sievietēm cilvēktiesību aizstāvēm; iesaka ieviest kvotu sistēmu, lai tādējādi veicinātu sieviešu līdzdalību politiskajā un demokrātiskajā procesā, galvenokārt kā kandidātēm;

8.  pauž nožēlu par trešo valstu valdību noteiktajiem bērnu skaita ierobežojumiem ģimenē kā par cilvēktiesību pārkāpumiem;

9.  aicina Komisiju sistemātiski iekļaut konkrētus pasākumus, lai uzlabotu sieviešu līdzdalību vēlēšanu procesos visās ES vēlēšanu novērošanas misijās saskaņā ar ES pamatnostādnēm šajā jomā, ņemot vērā vecāko vēlēšanu ekspertu seminārā Briselē 2014. gada aprīlī izdarītos secinājumus un iepriekšējās misijās gūto pieredzi;

10.  atkārtoti uzsver, ka ES būtu jārāda piemērs dzimumu līdztiesības jomā; aicina ES iestādes veicināt sieviešu dalību Eiropas vēlēšanu procesā, tostarp dzimumu ziņā līdzsvarotu sarakstu iekļaušanu nākamajā Eiropas vēlēšanu likuma pārskatīšanā;

11.  uzsver, ka ir svarīgi palielināt sieviešu lomu konfliktu novēršanā un cilvēktiesību un demokrātisku reformu veicināšanā, kā arī atbalstīt sieviešu sistemātisku līdzdalību kā miera procesa un pēckonflikta atjaunošanas būtisku elementu, kas nodrošina efektīvāku apspriešanos un sadarbību ar pilsonisko sabiedrību un ES iestādēm un garantē precīzākus un vairāk sistemātiskus ietekmes novērtējumus cilvēktiesību jomā; iebilst pret jebkādiem tiesību aktiem, noteikumiem vai valdības spiedienu, kas pārmērīgi ierobežo vārda brīvību, jo īpaši sievietēm un LGBTI;

12.  aicina sieviešu tiesības, dzimumu līdztiesību un cīņu ar vardarbību pret sievietēm sistemātiski iekļaut valstu cilvēktiesību stratēģijās un cilvēktiesību un politiskajos dialogos ar trešām valstīm un kandidātvalstīm; atzinīgi vērtē Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) padomnieka iecelšanu dzimumu līdztiesības jautājumos un dzimumu līdztiesības apmācību programmas diplomātiem un amatpersonām, kas darbojas ES delegācijās; atgādina par apņemšanos iekļaut cilvēktiesības visos ES ietekmes novērtējumus, lai nodrošinātu, ka ES ievēro, aizstāv un īsteno cilvēktiesības un ka tās ārpolitika un pasākumi tiek izstrādāti un īstenoti tā, lai ļautu nostiprināt cilvēktiesības ārvalstīs; uzsver, ka dzimumu līdztiesība attiecas ne tikai uz vīriešiem un sievietēm, bet tai jāaptver arī visa LGBTI kopiena; norāda uz nepieciešamību ciešāk integrēt dzimumu līdztiesības jautājumus ES humānajā palīdzībā;

13.  aicina ES nodrošināt, ka cilvēktiesību aizsardzības pasākumi, jo īpaši attiecībā uz sievietēm un meitenēm, ir paredzēti ekonomikas un tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm, un aicina šos nolīgumus pārskatīt gadījumos, kad šīs tiesības netiek ievērotas;

14.  pauž dziļas bažas par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas skar sievietes un meitenes bēgļu nometnēs Tuvajos Austrumos un Āfrikā, tostarp par zināmajiem seksuālas vardarbības un nevienlīdzīgas attieksmes gadījumiem pret sievietēm un meitenēm; aicina EĀDD atbalstīt stingrākus noteikumus un labu praksi trešās valstīs, lai izbeigtu nevienlīdzību starp bēgļiem neatkarīgi no dzimuma;

15.  atgādina, ka ES rīcības plāns par dzimumu līdztiesību un sieviešu iesaistīšanos attīstībā ir viens no būtiskākajiem ES instrumentiem, ar ko uzlabot dzimumu līdztiesību trešās valstīs, un tādēļ uzskata, ka GAP2 būtu jāizpaužas kā Komisijas paziņojumam; aicina Komisiju ņemt vērā Eiropas Parlamenta rezolūciju par GAP atjaunošanu;

16.  prasa kā jaunā GAP pārraudzības un izvērtēšanas procesa daļu izmantot dzimumu līdztiesības kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus un datus, kas vākti sistemātiski un savlaicīgi dalījumā pēc dzimumiem;

17.  pauž nožēlu, ka dažās trešās valstīs pieaugušo laulības ar nepilngadīgajiem ir likumīgas, un dažkārt šādas līgavas ir jaunākas par deviņiem gadiem (līgavas‑bērni);

18.  uzskata nepilngadīgu personu laulības par cilvēku pamattiesību pārkāpumiem, kas skar visus šādu meiteņu dzīves aspektus, apdraud viņu izglītības iespējas un tādējādi ierobežo viņu nākotnes izredzes, apdraud veselību un palielina risku ciest no vardarbības un ļaunprātīgas izmantošanas;

19.  vērš uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt sievietēm pienācīgu bezmaksas veselības aprūpi dzemdībās, lai samazinātu joprojām ļoti augsto māšu un bērnu skaitu, kas daudzās trešās valstīs nepietiekamas vai neesošas veselības aprūpes dēļ mirst dzemdībās;

20.  pauž nožēlu par to, ka nav preventīvas politikas attiecībā uz vardarbībā, kas saistīta ar dzimumu, cietušo atbalstu un par augsto nesodāmības līmeni attiecībā uz likumpārkāpējiem daudzās valstīs; aicina EĀDD veikt labas prakses apmaiņu ar trešām valstīm par likumdošanas procedūrām un apmācības programmām policijas, tiesu iestāžu un civildienesta darbiniekiem; mudina ES atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas, lai aizsargātu cilvēktiesības un veicinātu dzimumu līdztiesību trešās valstīs, un cieši sadarboties ar starptautiskām organizācijām, kas darbojas dzimumu līdztiesības jomā, piemēram, Starptautisko darba organizāciju (ILO), ESAO, ANO un Āfrikas Savienību, lai radītu sinerģiju un veicinātu pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm;

21.  uzsver, ka ir nepieciešama paraugprakses apmaiņa ar EĀDD, lai cīnītos par piekļuvi tiesiskumam ar seksuālu vardarbību saistītos noziegumos cietušajiem; stingri nosoda tiesiskuma nepieejamību sievietēm trešās valstīs, īpaši gadījumos, kad viņas ir cietušas ar seksuālu vardarbību saistītos noziegumos; aicina Komisiju aktīvi iesaistīties saukšanā pie atbildības par šādiem noziegumiem trešās valstīs un dažos gadījumos dalībvalstīs; mudina Komisiju sadarboties ar EĀDD, lai uzlabotu atbalstu ar dzimumu saistītas vardarbības upuriem, iekļaut jautājumus par vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, ES humānās palīdzības darbībās un noteikt par prioritāti tās ES humānās palīdzības darbības, kas vērstas pret vardarbību dzimuma dēļ un seksuālo vardarbību bruņotos konfliktos; atzinīgi vērtē ES apņēmību veikt pēcpasākumus 2014. gada jūnijā Londonā notikušajam Vispasaules samitam par seksuālās vardarbības izbeigšanu konfliktu laikā, un tādēļ mudina Komisiju veikt konkrētas darbības;

22.  aicina Komisiju veikt konkrētus pasākumus arī ES, lai cīnītos ar vardarbību pret sievietēm, iesniedzot priekšlikumu direktīvai šajā jomā;

23.  aicina visas konfliktos iesaistītās puses jebkurā gadījumā bez dzimumu atšķirībām un neatkarīgi no vietējiem tiesību aktiem, nodrošināt cietušajiem visu vajadzīgo veselības aprūpi, tostarp iespēju veikt abortu, kā tas paredzēts Ženēvas konvencijās un to papildprotokolos;

24.  pauž nožēlu par to, ka galēja nabadzība visvairāk skar sievietes un meitenes, lai gan ir faktiski pierādīts, ka ieguldījumi sievietēs un meitenēs un viņu iespēju palielināšana ar izglītību ir viens no efektīvākajiem nabadzības apkarošanas veidiem; uzsver, ka vajadzētu darīt vairāk, lai nostiprinātu tiesības uz izglītību un uzlabotu izglītības pieejamību, īpaši meitenēm, un ka jāveic pasākumi, lai nepieļautu, ka viņas ir spiestas pamest mācības, kā tas bieži vien notiek, kad viņas apprecas un rada bērnus; uzsver, ka jārīkojas, lai trešo valstu sievietes un meitenes iesaistītu ieguldījumu un izaugsmes procesos; uzsver, ka ir svarīgi turpināt apkarot ar dzimumu saistītas darba samaksas atšķirības; norāda, ka Eiropas uzņēmumiem, kas darbojas trešās valstīs, ir svarīga loma dzimumu līdztiesības veicināšanā šajās valstīs, jo tās darbojas kā paraugs; mudina sievietes aktīvi iesaistīties arodbiedrībās un citās organizācijās, jo tas lielā mērā veicina dzimumu līdztiesības aspektu iekļaušanu darba attiecībās un darba apstākļos;

25.  pauž nožēlu par to, ka dažās valstīs ekstrēmistiski un fundamentālistiski likumi un sociālā, kultūras un reliģiskā ideoloģija nepieļauj sieviešu darbību noteiktās profesijās;

26.  pauž nožēlu par to, ka pusei no pasaules iedzīvotājiem ir jāsaskaras ar diskrimināciju darba samaksas dēļ un ka kopumā sievietes nopelna 60 līdz 90 procentus no vīriešu vidējiem ienākumiem;

27.  uzsver izglītības turpināšanas nepieciešamību meitenēm bēgļu nometnēs, konfliktu zonās un apgabalos, kuri cieš no galējas nabadzības un tādiem ekstrēmiem vides apstākļiem kā sausums un plūdi;

28.  atzinīgi vērtē EĀDD centienus trešās valstīs aktīvāk īstenot pienākumus un saistības attiecībā uz sieviešu tiesībām saskaņā ar Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Pekinas Rīcības platformu un Kairas deklarāciju par iedzīvotājiem un attīstību saistībā ar attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada;

29.  atzinīgi vērtē pārskatīto ES humānās palīdzības politiku, kas saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām nodrošina bruņotos konfliktos izvarotām sievietēm un meitenēm piekļuvi drošiem aborta pakalpojumiem; uzsver, ka šī pārskatītā politika ir steidzami jāīsteno;

30.  aicina ES turpināt atbalstīt sieviešu ekonomiskās, sociālās un politiskās ietekmes palielināšanu kā līdzekli, kas sekmētu viņu iespējas pienācīgi izmantot savas tiesības un pamatbrīvības, un piešķirt vislielāko nozīmi meiteņu piekļuvei kvalitatīvai izglītībai, tostarp arī meitenēm no pašām nabadzīgākajām un sabiedrības visvairāk atstumtajām kopienām; aicina atbalstīt profesionālās izglītības iespējas sievietēm, plašāku profesionālo apmācību nodrošinot eksakto zinātņu un tehnikas jomā, izveidot dzimumu līdztiesības apmācību programmas izglītības nozares speciālistiem trešās valstīs un veikt pasākumus, lai novērstu stereotipu izplatīšanu, izmantojot izglītojošus materiālus; mudina ES iekļaut šo prioritāti visos tās diplomātiskās, tirdzniecības un attīstības sadarbības pasākumos;

31.  uzsver, ka ir svarīgi apkarot dzimumu stereotipus un diskriminējošas sociālas un kultūras attieksmes, kas nostiprina sievietes pakārtoto lomu sabiedrībā un ir viens no galvenajiem cēloņiem nevienlīdzībai starp vīriešiem un sievietēm, cilvēktiesību pārkāpumiem pret sievietēm un ar dzimumu saistītai vardarbībai; uzsver nepieciešamību pastiprināt centienus, lai cīnītos pret stereotipu noturību, šim nolūkam organizējot izpratni veicinošas kampaņas visiem sabiedrības līmeņiem, veicināt lielāku plašsaziņas līdzekļu iesaisti, stratēģijas, lai mudinātu sievietes un iesaistītu vīriešus, izglītības un dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanu visās ES politikas jomās un iniciatīvās, jo īpaši ārējās darbībās, sadarbībā un sniedzot atbalstu attīstībai un humāno palīdzību;

32.  pauž nožēlu par to, ka bieži vien sievietes tiek diskriminētas, nenodrošinot salīdzinājumā ar vīriešiem vienlīdz vieglu piekļuvi finanšu resursiem, piemēram, banku kredītiem; uzsver, ka sieviešu plašāka iesaistīšanās uzņēmējdarbībā ir izrādījies svarīgs faktors, kas stimulē ekonomiku, bet ilgtermiņā veicina nabadzības apkarošanu;

33.  pauž nožēlu, ka dažās trešās valstīs homoseksualitāte ir noziegums, kas dažos gadījumos ir sodāms ar nāvi;

34.  pauž nožēlu par sieviešu seksuālo un reproduktīvo tiesību biežajiem pārkāpumiem, tostarp piekļuves liegšanu ģimenes plānošanas pakalpojumiem; atgādina Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu 16. panta noteikumus, kas garantē tiesības izvēlēties vēlamo bērnu skaitu, to vecuma starpību un piekļuvi informācijai, izglītībai un līdzekļiem šo tiesību izmantošanai;

35.  uzsver, ka ir svarīgi nemazināt Pekinas rīcības platformas acquis nozīmi attiecībā uz piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei kā cilvēka pamattiesībām un attiecībā uz seksuālās un reproduktīvās veselības tiesību aizsardzību; uzsver, ka seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību un piekļuves attiecīgajiem pakalpojumiem vispārēja ievērošana veicina mātes un bērna mirstības samazināšanos; norāda, ka ģimenes plānošana, mātes veselība, viegla piekļuve kontracepcijai un droši aborti ir sieviešu dzīvības glābšanas svarīgi elementi, un izvarošanas gadījumā palīdz tās upuriem atsākt normālu dzīvi; uzsver nepieciešamību šos politikas virzienus izvirzīt attīstības sadarbības centrā ar trešām valstīm;

36.  nosoda ārkārtīgi smagos un necilvēcīgos bēgļu dzīves apstākļus Eiropā, kas ir īpaši bīstami ne tikai bērniem, bet arī sievietēm, kas biežāk cieš no vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas un pat no cilvēku tirdzniecības;

37.  aicina ES pievērst pienācīgu uzmanību sievietēm migrantēm un pastiprināt viņu aizsardzību, sniedzot vajadzīgo palīdzību un aizsargājot pret noziedzīgu organizāciju veikto cilvēku tirdzniecību prostitūcijai, kas notiek pārāk bieži.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

12.11.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

6

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Maria Arena, Catherine Bearder, Beatriz Becerra Basterrechea, Malin Björk, Anna Maria Corazza Bildt, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Angelika Mlinar, Maria Noichl, Margot Parker, Terry Reintke, Liliana Rodrigues, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Jadwiga Wiśniewska, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Stefan Eck, Eleonora Forenza, Mariya Gabriel, Constance Le Grip, Elly Schlein, Branislav Škripek, Dubravka Šuica, Monika Vana

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Seb Dance, Davor Ivo Stier, Claudiu Ciprian Tănăsescu

I PIELIKUMS

INDIVIDUAL CASES RAISED BY THE EUROPEAN PARLIAMENT BETWEEN JANUARY AND DECEMBER 2014

COUNTRY

Individual

BACKGROUND

ACTION TAKEN BY THE PARLIAMENT

AZERBAJIAN

Leyla Yunus, Arif Yunus and Rasul Jafarov

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Intigam Aliyev

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Hasan Huseynli

Rauf Mirkadirov

Seymur Haziyev

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ilqar Nasibov

 

 

 

 

Ilgar Mammadov

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Anar Mammadli

Bashir Suleymanli

 

 

 

 

 

 

 

Omar Mammadov, Abdul Abilov and Elsever Murselli

 

 

Leyla Yunus is the well-known director of the Institute for Peace and Democracy. She has been imprisoned together with her husband, the historian Arif Yunus, and Rasul Jafarov, the chair of Azerbaijan’s Human Rights Club on apparent politically motivated charges.

Leyla Yunus has been subjected to acts of violence in prison committed by her cellmate, and no measures have been taken to punish the cellmate or to ensure the protection of Ms Yunus. In addition, Ms Yunus’ health has deteriorated in prison and no suitable medical care has been provided.

 

Intigam Aliyev is the chair of Azerbaijan’s Legal Education Society and a human rights lawyer who has defended more than 200 cases before the European Court of Human Rights in the areas of infringement of freedom of speech, the right to a fair trial and electoral law in Azerbaijan, was arrested on 8 August 2014 and subjected to three month’s detention on criminal charges.

 

Hasan Huseynli is another prominent human rights activist and head of the Intelligent Citizen Enlightenment Centre Public Union, was sentenced to 6 years’ imprisonment on 14 July 2014. Rauf Mirkadirov is an investigative journalist with the leading Russian-language newspaper ‘Zerkalo’ who held on pre-trial detention on charges of treason. Seymour Haziyev is a prominent opposition journalist who was charged with criminal hooliganism and held in 2 months' pre-trial custody.

 

Ilqar Nasibov is a journalist who was viciously beaten in his office on 21 August 2014 and no prompt, effective and thorough investigation has been carried out.

 

The European Court of Human Rights (ECHR) has issued numerous rulings in cases of breaches of human rights in Azerbaijan, the latest being on 22 May 2014 in the case of Ilgar Mammadov, chair of the Republican Alternative Civic Movement (REAL); in which despite it being ruled that his detention was politically motivated, the authorities refused to release him.

 

Anar Mammadli is the chair of the Election Monitoring and Democracy Studies Centre (EMDS), and Bashir Suleymanli is the director of the same centre. Both were sentenced to prison terms of, respectively, 5 years and 6 months and 3 years and 6 months, on charges ranging from tax evasion to illegal entrepreneurship.

 

Omar Mammadov, Abdul Abilov and Elsever Murselli are social media activists and were sentenced to between 5 and 5.5 years’ imprisonment on charges of drug possession. None of them is having access to a lawyer of their own choosing and all complaining of ill treatment in police custody.

 

 

 

In its Resolution, adopted on 18 September 2014, the European Parliament:

 

- Condemns in the strongest possible terms the arrest and detention of Leyla Yunus, Arif Yunus, Rasul Jafarov, Intigam Aliyev and Hasan Huseyni, and demands their immediate and unconditional release as well as the withdrawal of all charges against them; demands an immediate and thorough investigation into the assault on Ilqar Nasibov, and calls for all those responsible to be brought to justice

 

- Calls on the authorities in Azerbaijan to guarantee the physical and psychological integrity of Leyla Yunus, Arif Yunusov and all human rights defenders in Azerbaijan, and to ensure the urgent provision of suitable medical care, including medication and

Hospitalisation

 

- Calls on the Azerbaijani authorities to cease their harassment and intimidation of civil society organisations, opposition politicians and independent journalists and to refrain from interfering in or undermining their valuable work for the development of democracy in Azerbaijan; also calls on them to ensure that all detainees, including journalists and political and civil society activists, enjoy their full rights to due process, in particular access to a lawyer of their choosing, access to their families, and other fair trial norms

BAHRAIN

Nabeel Rajab

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Abdulhadi-al-Khawaja

 

Ibrahim Sharif

 

 

 

 

 

 

 

Naji Fateel

 

 

 

 

 

 

 

Zainab Al-Khawaja

 

Nabeel Rajab is the President of the Bahrain Centre for Human Rights (BCHR) and Deputy Secretary General of the International Federation for Human Rights (FIDH). He was convicted to three years in prison in August 2012 on charges of calling for and participating in ‘illegal gatherings’ and ‘disturbing public order’ between February and March 2011. His sentence was reduced to two years in prison on appeal. Before this imprisonment Mr Rajab was repeatedly detained for peacefully expressing criticism of the government during the pro-democracy protests that erupted Bahrain in 2011.

 

On Friday 29 November 2013 Nabeel Rajab had served three-quarters of his two year sentence and had become legally eligible for release. A third request for early release was submitted on 21 January 2014 to the Court, but was rejected.

The United Nations Working Group on Arbitrary Detention has described the detention of Mr Nabeel Rajab as arbitrary.

 

Abdulhadi-al-Khawaja, who has Danish nationality, is the founder of the BCHR and the regional coordinator of Front Line Defenders and Ibrahim Sharif is the Secretary General of the National Democratic Action Society. On 22 June 2011, they were sentenced to life in prison by a special military court. The legal process came to a conclusion after 3 years of appeals and the sentences were upheld.

 

Naji Fateel is a Bahraini human rights activist and a member of the Board of Directors of the Bahraini human rights NGO Bahrain Youth Society for Human Rights (BYSHR). He has been imprisoned since 2007, tortured and also under death threats during the period of the Bahraini uprising (dated February 2011)

 

Zainab Al-Khawaja is a human rights defender and leading social media activist in Bahrain. She has been a crucial figure in the pro-democracy uprising that started in Bahrain in February 2011. She has suffered legal harassment, arrest, imprisonment, denial of procedural rights, and undertaken hunger strikes in defence of human rights in Bahrain.

 

 

In its Resolution, adopted on 6 February 2014, the European Parliament:

 

-Calls for the immediate and unconditional release of all prisoners of conscience, political activists, journalists, human rights defenders and peaceful protesters, including Nabeel Rajab, Abdulhadi Al-Khawaja, Ibrahim Sharif, Naji Fateel, and Zainab Al-Khawaja

 

- Expresses its grave concern regarding the Bahraini authorities’ treatment of Nabeel Rajab and other human rights activists, in addition to their refusal to grant him the early release for which he is eligible in accordance with the law

 

 

Regarding the situation of Mr Rajab, a letter of concern was also sent on 2 October 2014.

BANGLADESH

 

Hana Shams Ahmed

 

Hana Shams Ahmed is the coordinator of the International Chittagong Hill Tracts Commission (CHTC). On 27 August 2014 she and her friend were brutally attacked by 8 to 10 members of Somo Odhikar Andolon during a private visit to Shoilopropat in Bandarban in the Chittagong Hill Tracts. Four members of the police Detective Branch (DB) who were supposedly providing them with security did not intervene, and even disappeared while the assault was taking place.

 

In its Resolution, adopted on , the European Parliament:

 

- Urges the Government of Bangladesh to bring the state security forces, including the police and the RAB, back within the bounds of the law; strongly calls on the Bangladeshi authorities to put an end to the RAB’s impunity by ordering investigations and prosecutions in respect of alleged illegal killings by RAB forces.

 

BURUNDI

 

Pierre Claver Mbonimpa

 

Pierre Claver Mbonimpa is a leading human rights defender and President of the Association for the Protection of Human Rights and Detained Persons (Association pour la protection des droits humains et des personnes détenues, APRODH) who was arrested on 15 May 2014 and later charged with ‘threatening the external security of the state’ and ‘threatening the internal security of the state by causing public disorder’ and has been in pre-trial detention since he was taken in for questioning.

 

Mr Mbonimpa’s work in the defence of democracy and human rights in Burundi over the past two decades and more has earned him several international awards and widespread recognition domestically and beyond. The charges against him relate to comments he made on Radio Publique Africaine (RPA) on 6 May 2014 that the youth wing of the ruling party CNDD-FDD, also known as the Imbonerakure, is being armed and sent to the Democratic Republic of Congo (DRC) for military training.

 

The arrest of Pierre Mbonimpa is representative of the mounting risks facing human rights defenders, the harassment of activists and journalists and the arbitrary arrest of opposition party members, which according to human rights groups and the UN Assistant Secretary-General for Human Rights have largely been carried out by the Imbonerakure.

 

 

In its Resolution, adopted on 18 September 2014, the European Parliament:

 

- Firmly condemns the detention of human rights defender Pierre Claver Mbonimpa and calls for his immediate unconditional release; expresses concern about his deteriorating state of health and demands that he be given urgent medical assistance

 

 

A letter of concern was also sent in this regard on 18 December 2014.

CAMBODIA AND LAOS

 

Sombath Somphone (Laos)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sam Rainsy and Kem Sokha (Cambodia)

 

 

Sombath Somphone is a human rights and environmental rights activist, civil society leader and co-chair of the 9th Asia-Europe People’s Forum held in Vientiane in October 2012 ahead of the ASEM 9 Summit. He was allegedly the victim of an enforced disappearance on 15 December 2012 in Vientiane. Sombath Somphone’s family have been unable to locate him since that day, despite repeated appeals to the local authorities and searches in the surrounding area.

 

During the visit of the Delegation for relations with the countries of South East Asia and the Association of South East Nations (ASEAN) to Laos on 28 October 2013 the disappearance of Sombath Somphone was raised with the Lao authorities. Crucial questions linked to the case, including whether or not an investigation has been carried out, remain unsolved more than a year after his disappearance and the Lao authorities declined assistance from abroad for the investigation into the disappearance.

 

On 15 December 2013 62 NGOs called for a new investigation into his disappearance and on 16 December 2013 the UN Working Group on Enforced or Involuntary Disappearances urged the Government of Laos to do its utmost to locate Sombath Somphone, to establish his fate and whereabouts, and to hold the perpetrators accountable. There have been several other cases of enforced disappearances where the whereabouts of nine other people – two women, Kingkeo and Somchit, and seven men, Soubinh, Souane, Sinpasong, Khamsone, Nou, Somkhit, and Sourigna – who were arbitrarily detained by the Lao security forces in November 2009 in various locations across the country remain unknown.

 

Sam Rainsy and Kem Sokha are the Cambodia National Rescue Party (CNRP) leaders who were summoned to appear at the Phnom Penh Municipal Court on 14 January 2014 for questioning. Sam Rainsy and Kem Sokha may be convicted of incitement to civil unrest. The King amnestied Sam Rainsy on 14 July 2013, making it possible for him to return to Cambodia; however, his right to vote and run in the elections was not restored.

 

 

In its Resolution, adopted on 16 January 2014, the European Parliament:

 

- Calls on the Lao Government to clarify the state of the investigation into the whereabouts of Sombath Somphone, to answer the many outstanding questions around Sombath’s disappearance, and to seek and accept assistance from foreign forensic and law enforcement experts

 

- Considers that the lack of reaction from the Lao Government raises suspicions that the authorities could be involved in his abduction.

- Reiterates its call on the Vice-President / High Representative to closely monitor the Lao Government’s investigations into the disappearance of Sombath Somphone

 

- Calls on the Member States to continue raising the case of Sombath Somphone with the Lao Government; stresses that enforced disappearances remain a major impediment to Laos joining the UN Human Rights Council

 

- Urges the Cambodian Government to recognise the legitimate role played by the political opposition in contributing to Cambodia’s overall economic and political development; calls on the Cambodian authorities to immediately drop the summonses issued to the CNRP leaders, Sam Rainsy and Kem Sokha, and union leader Rong Chhun of the Cambodia Independent Teachers’ Association (CITA) and the Cambodian Confederation of Unions (CCFU)

EGYPT

 

Alaa Abdel Fattah, Mohamed Abdel, Ahmed Maher and Ahmed Douma.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Peter Greste

Mohamed Fahmy

Baher Mohamed

Rena Netjes

 

 

 

 

 

 

 

 

Alaa Abdul Fattah

 

 

 

 

 

 

 

Mohamed Adel, Ahmed Douma, Mahienour El-Massry, Ahmed Mahe, Yara Sallam and Sana Seif

 

Alaa Abdel Fattah, Mohamed Abdel, from the Egyptian Centre for Economic and Social Rights and

Ahmed Maher and Ahmed Douma, leaders of the April 6 movement, are political and civil society activists who were arrested, convicted and held in Tora prison. It has been reported bad conditions of detention and mistreatment in prison.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

The Australian Peter Greste, the Canadian-Egyptian Mohamed Fahmy and the Egyptian Baher Mohamed are three Al Jazeera journalists who were, together and, in absentia, with the Netherlands citizen Rena Netjes, on 23 June 2014 handed down jail sentences of between 7 and 10 years under accusations of ‘falsifying news’ and of belonging to or assisting a terrorist cell. Rena Netjes was falsely accused of working for Al Jazeera.

 

Alaa Abdul Fattah is a prominent activist who played a leading role in the 2011 revolution who was sentenced on 11 June 2014 with others to 15 years’ imprisonment on charges of violating Law 107 on the Right to Public Meetings, Processions and Peaceful Demonstrations of 2013 (Protest Law).

 

Mohamed Adel, Ahmed Douma, Mahienour El-Massry and Ahmed Maher, Yara Sallam and Sana Seif are prominent human rights activists that continue to be detained.

 

 

In its Resolution, adopted on 6 February 2014, the European Parliament:

 

- Strongly condemns all acts of violence, terrorism, incitement, harassment, hate speech and censorship; urges all political actors and security forces to show the utmost restraint and avoid provocation, with the aim of avoiding further violence in the best interests of the country; extends its sincere condolences to the families of the victims

 

- Urges the Egyptian interim authorities and security forces to ensure the security of all citizens, irrespective of their political views, affiliation or confession, to uphold the rule of law and respect human rights and fundamental freedoms, to protect the freedoms of association, of peaceful assembly, of expression and of the press, to commit to dialogue and non-violence, and to respect and fulfil the country’s international obligations

 

- Calls for an immediate end to all acts of violence, harassment or intimidation – by state authorities, security forces or other groups – against political opponents, peaceful protesters, trade union representatives, journalists, women’s rights activists, and other civil society actors in Egypt; calls for serious and impartial investigations in such cases and for those responsible to be brought to justice; calls again on the interim government to guarantee that domestic and international civil society organisations, independent trade unions and journalists can operate freely, without government interference, in the country

 

In its Resolution, adopted on 17 July 2014, the European Parliament:

 

- Expresses its deepest concern over a series of recent court decisions in Egypt, including the lengthy jail terms handed down on 23 June 2014 to three Al Jazeera journalists and 11 other defendants tried in absentia, as well as the confirmation of death sentences against 183 people

 

- Calls on the Egyptian authorities to immediately and unconditionally release all those detained, convicted and/or sentenced for peacefully exercising their rights of freedom of expression and association, as well as all human rights defenders; calls on the Egyptian judiciary to ensure that all court proceedings in the country meet the requirements of a free and fair trial and to ensure respect for defendants’ rights; calls on the Egyptian authorities to order independent and impartial investigations into all allegations of ill-treatment and ensure that all detainees have access to any medical attention they may require

 

ETHIOPIA

 

Andargachew Tsege

 

Andargachew Tsege is a British national and member of the opposition party Ginbot 7, who has apparently been held incommunicado and in an undisclosed location by the Ethiopian authorities since earlier 2014 after being arrested while in transit in Yemen, and then deported to Ethiopia.

 

 

A letter of concern was sent on 7 August 2014 and on 8 October 2014.

IRAN

 

Ms Reyhaneh Jabbari

 

 

 

 

 

Ms Maryam Naghash Zargaran, Mr Saeed Abedinigalangashi, Ms Farhsid Fathi Malayeri, Mr Alireza Sayyedian, Mr Behnam Irani, Mr Amin Khaki, Mr Seyed Abdolreza Ali Hagh Nejad, and the seven members of the "Church of Iran": Mohammad Roghangir, Suroush Saraie, Massoud Rezai, Mehdi Ameruni, Seyed Bijan Farokhpour Haghigi, Eskandar Rezai

 

 

 

 

 

Ms Jabbari was sentenced to death in the Islamic Republic of Iran and she is at risk of imminent execution despite evidence that she has not been granted a fair hearing during the legal procedures that led to her conviction.

The below-mentioned names belong to Iranian citizens of the Christian faith that have been imprisoned, or continue to languish in prison due to their conversion from Islam to Christianity:

 

Ms Maryam Naghash Zargaran who was sentenced to four years in prison in 2013; Mr Saeed Abedinigalangashi who was sentenced to eight years in prison in early 2013; Ms Farhsid Fathi Malayeri who was arrested at her home in Tehran on 26 December 2010 along with at least 22 other Christians, and sentenced in 2012 to six years in prison; Mr Alireza Sayyedian who was convicted in November 2011 and sentenced to a six year (reduced to 3 ½ years in May 2013) imprisonment, 90 lashes and a fine; Mr Behnam Irani who was arrested and tried on two occasions (December 2006, April 2010). Shortly before he was due to be released on 18 October 2011, he was informed by letter that he was required to serve a five year prison sentence imposed back in 2008; Mr Amin Khaki who was arrested in early 2014 and reportedly transferred to the Ministry of Intelligence Security Detention; Mr Seyed Abdolreza Ali Hagh Nejad who was arrested on 5 July 2014 and finally; the seven members of the "Church of Iran" who were arrested on 12 October 2012 in Shiraz and condemned on 16 July 2013 to sentences ranging from one year to six years in prison.

 

 

A letter of concern was sent on 8 October 2014.

 

 

 

 

A letter of concern was sent on 24 September 2014.

MAURITANIA

 

Biram Dah Abeid

 

Biram Dah Abeid is the son of freed slaves and he is engaged in an advocacy campaign to eradicate slavery. In 2008 he founded the Initiative for the Resurgence of the Abolitionist Movement (Initiative pour la Résurgence du Mouvement Abolitionniste). This organisation is seeking to draw attention to the issue and to help take specific cases before courts of law. In addition, Biram Dah Abeid was awarded the United Nations Human Rights Prize for 2013.

 

On 11 November 2014, Biram Dah Abeid was arrested following a peaceful anti-slavery march. He has been charged with calling for a demonstration, participating in a demonstration and belonging to an illegal organisation. Some reports suggest that he is at risk of facing the death penalty. The death penalty is still provided for in the Mauritanian Criminal Code, is not restricted to the most serious crimes, and is imposed following convictions based on confessions obtained under torture.

 

Biram Dah Abeid was voted runner-up in the 2014 Mauritanian presidential elections. His reputation has made him a prime target for the Mauritanian authorities. In fact, his arrest and those of his colleagues represent a crackdown on political opposition as well as civil society.

 

 

In its Resolution, adopted on 18 December 2014, the European Parliament:

 

- Condemns strongly the arrest and ongoing detention of anti-slavery activist Biram Dah Abeid and his fellow campaigners, and calls for their immediate release; expresses concern about reports of violence used against some of the activists, and urges the Mauritanian authorities to prosecute those officials who have been involved in the abuse and torture of prisoners

 

- Calls upon the Mauritanian Government to stop using violence against civilians who participate in peaceful public protests and media campaigns in support of Biram Dah

Abeid, to cease its crackdown on civil society and political opposition, and to permit anti-slavery activists to pursue their non-violent work without fear of harassment or intimidation; urges the Mauritanian authorities to allow freedom of speech and assembly, in accordance with international conventions and Mauritania’s own domestic law.

MEXICO

 

Disappearance of 43 teaching students

 

On 26 September 2014, six people, among them three students, were killed when the police opened fire on protesting teaching students from the Escuela Normal (‘Normal School’) of Ayotzinapa in Iguala, Guerrero state. Since then 43 students remain disappeared. According to various sources those students were rounded up and driven away by police officers and handed over to unidentified armed men linked to a drug cartel.

 

According to the Mexican Government, 51 persons linked to the crimes have been arrested; most of them police agents from the municipalities of Iguala and Cocula. On 14 October 2014 the Mexican Attorney-General declared that according to forensic analyses of the 28 bodies found in clandestine graves near Iguala on 4 October 2014 the bodies do not correspond to those of the missing students. The Mexican authorities have captured the suspected main leader of the criminal gang Guerreros Unidos (United Warriors), allegedly involved in the disappearance of the 43 students.

 

The Mayor of Iguala, his wife, and the police chief of Iguala are fugitives from justice and accused of links to the local Guerreros Unidos drug cartel.

 

 

In its Resolution, adopted on 23 October 2014, the European Parliament:

 

- Strongly condemns the unacceptable forced disappearances and crimes in Iguala and calls on the Mexican authorities to investigate all the crimes, including the finding of 28 bodies in clandestine graves; calls on the relevant authorities to take all necessary steps to act promptly and in a transparent and impartial manner to identify, arrest and bring to justice the perpetrators of the crimes, and calls for those responsible to be identified and prosecuted, using all available information and resources internally and externally and with no margin for impunity; calls for the investigations to be continued until the students have been brought to safety

 

- Extends its sympathy and support to the families and friends of the victims, and to the Mexican people, whom it encourages to continue to fight by peaceful means to defend democracy and the rule of law

 

- Takes note of the detentions that have taken place; calls for the search to be continued for the Mayor of Iguala, his wife and the police chief of Iguala; is deeply concerned at the apparent infiltration of local law enforcement and administrative entities by organised crime.

 

PAKISTAN

 

Shafqat Emmanuel and Shagufta Kausar

 

 

 

 

 

 

 

Sawan Masih

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Asia Bibi

 

 

 

 

 

 

 

 

Rimsha Masih

 

 

 

 

 

 

Mohammad Asgar

 

 

 

 

 

Masood Ahmad

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Shama Bibi and Shahbaz Masih

 

Shafqat Emmanuel and Shagufta Kausar are a Christian couple who was sentenced to death on 4 April 2014 for allegedly sending a text message insulting the Prophet Mohammed, despite of the fact that the couple denied responsibility and declared that the phone from which the text originated was lost a while before the message was sent.

 

Sawan Masih is a Pakistani Christian from Lahore who was sentenced to death on 27 March 2014 for blasphemy against the Prophet Mohammed. The announcement of allegations against Masih sparked fierce rioting in Joseph Colony, a Christian neighbourhood in the city of Lahore, in which many buildings, including two churches, were burnt down.

 

Asia Bibi is a Christian woman from Punjab who was arrested in June 2009 and received a death sentence in November 2010 on charges of blasphemy. After several years, her appeal has finally reached the high court in Lahore; however for the two first hearings in January and March 2014 the presiding judges appeared to be on leave.

 

Rimsha Masih is a 14-year-old Christian girl who was wrongfully accused in 2012 of desecrating the Quran. She was acquitted after being found to have been framed and the person responsible was arrested. However, she and her family had to leave the country.

 

Mohammad Asghar is a UK citizen with a mental illness living in Pakistan. He was arrested after allegedly sending letters to various officials claiming he was a prophet, and was sentenced to death in January 2014.

 

Masood Ahmad is a 72-year-old UK citizen and member of the Ahmaddiya religious community, who was only recently released on bail after having been arrested in 2012 on charges of citing from the Quran, which is considered as blasphemy in the case of Ahmaddis who are not recognised as Muslims and are forbidden to ‘behave as Muslims’ under Section 298-C of the criminal code.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Shama Bibi and Shahbaz Masih are Pakistani Christian couple from Punjab province in Pakistan, who have been beaten and then burned to death by a mob under accusations of insulating and desecrating the Muslim holy book.

 

 

 

In its resolution, adopted on 17 April 2014, the European Parliament:

 

- Expresses its deep concern that the controversial blasphemy laws are open to misuse which can affect people of all faiths in Pakistan; expresses its particular concern that use of the blasphemy laws, which were publicly opposed by the late Minister Shahbaz Bhatti and by the late Governor Salman Taseer, is currently on the rise and targets Christians and other religious minorities in Pakistan

 

- Calls on the Pakistani authorities to release prisoners who are convicted on the grounds of blasphemy, and to overrule the death sentences on appeal; calls on the Pakistani authorities to guarantee the independence of the courts, the rule of law and due process in line with international standards on judicial proceedings; calls furthermore on the Pakistani authorities to provide sufficient protection to all those involved in blasphemy cases, including by shielding judges from outside pressure, by protecting the accused and their families and communities from mob violence, and by providing solutions for those who are acquitted but cannot go back to their places of origin

 

- Strongly condemns the application of the death penalty under any circumstances; calls on the Government of Pakistan as a matter of urgency to turn the de facto moratorium on the death penalty into the effective abolition of the death penalty

 

- Calls on the Government of Pakistan to carry out a thorough review of the blasphemy laws and their current application – as contained in Sections 295 and 298 of the Penal Code – for alleged acts of blasphemy, especially in light of the recent death sentences; encourages the government to withstand pressure from religious groups and some opposition political forces to maintain these laws.

 

A letter of concern was sent on 6 November 2014 and on 16 December 2014 regarding the case of Asia Bibi.

 

 

In its resolution, adopted on 27 November 2014, the European Parliament:

 

- Is deeply concerned and saddened by the Lahore High Court’s decision of 16 October 2014 to confirm the death sentence handed down to Asia Bibi for blasphemy; calls on the Supreme Court to start its proceedings on the case swiftly and without delay and to uphold the rule of law and full respect for human rights in its ruling

 

- Strongly condemns the murders of Shama Bibi and Shahbaz Masih and offers its condolences to their families, as well as to the families of all the innocent victims murdered as a result of the blasphemy laws in Pakistan; calls for the perpetrators of these acts to be brought to justice; takes note of the decision of the Punjab government to set up a committee to fast-track the investigation into the killings of Shama Bibi and Shahbaz Masih and to order additional police protection for Christian neighbourhoods in the province; underlines, however, the need to end the climate of impunity and for broader reforms in order to address the issue of violence against religious minorities, which remains pervasive in Pakistan

 

RUSSIA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mikhail Kosenko

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Boris Nemtov and Aleksei Navalny

 

 

 

 

 

Ilya Yashin, Gleb Fetisov and Yevgeny Vitishko

 

 

Bolotnaya Square demonstration took place on 6 May 2012 in which, as reported by several international and Russian human rights organizations, excessive use of violence and disproportionate measures have been used leading to the arrest and detention of hundreds of "anti-government" protesters.

 

Mikhail Kosenko is an activist who was sentenced to forced psychiatric treatment by a Russian court due to his involvement at the Bolotnaya Square demonstration. In addition, on 24 February 2014 Russian judicial authorities handed down guilty verdict against eight of those demonstrators, ranging from a suspended sentence to four years’ imprisonment, following three more severe prison sentences in 2013.

 

Boris Nemtov and Aleksei Navalny are opposition leaders who were sentenced to 10-day jail terms. Moreover, Aleksei Navalny has been placed under house arrest for two months and on 5 March 2014 was fitted with an electronic bracelet to monitor his activities.

 

Ilya Yashin is the leader of the Solidarity movement, Gleb Fetisov is the co-chair of the Alliance of Greens and Social Democrats, and Yevgeny Vitishko is an ecological activist and pre-eminent member of Yabloko. All of them belong to opposition parties and movements and have been subject to harassment by the Russian authorities and detained under various allegations.

 

 

In its Resolution, adopted on 13 March 2014, the European Parliament:

 

- Calls on the Russian judicial authorities to reconsider the sentences in the appeal process and to release the eight demonstrators, as well as Bolotnaya prisoner Mikhail Kosenko, who was sentenced to forced psychiatric treatment

 

- Expresses, equally, its deep concern over the detention of a large number of peaceful protesters following the Bolotnaya verdicts and calls for the dropping of all charges against the protesters; calls, furthermore, on the Russian Government to respect the rights of all citizens to exercise their fundamental freedoms and universal human rights

SERBIA

 

The case of accused war criminal Šešelj

 

 

Vojislav Šešelj is the president of the Serbian Radical Party who is indicted before the ICTY for persecutions on political, racial or religious grounds, deportation, inhumane acts (forcible transfer) (crimes against humanity), and for murder, torture, cruel treatment, wanton destruction of villages or devastation not justified by military necessity, destruction or wilful damage done to institutions dedicated to religion or education, plunder of public or private property (violations of the laws or customs of war) in Croatia, Bosnia and Herzegovina and parts of Vojvodina (Serbia), committed between 1991 and 1993.

 

On 6 November 2014, after more than eleven years of detention and while his trial is still ongoing, the Trial Chamber of the Tribunal issued an order proprio motu for the provisional release of Šešelj on the grounds of the deterioration of his health, subject to the conditions that he: (i) does not influence witnesses and victims; and (ii) appears before the Chamber as soon as it so orders.

 

Following his return to Serbia Šešelj made several public speeches in Belgrade in which he emphasised that he will not voluntarily return to the Tribunal when requested to do so, thereby announcing his intention to violate one of the two conditions under which he was released.

 

In his public statements Šešelj repeatedly called for the creation of ‘Greater Serbia’, publicly stating claims on neighbouring countries, including EU Member State Croatia, and inciting hatred against non-Serb people. In a press release he congratulated the Serbian Chetniks on the ‘liberation’ of Vukovar, on the 23rd anniversary of the fall of that Croatian city to Serbian paramilitary forces and the Yugoslav army in 1991 and the associated atrocities, thereby violating the requirement not to influence the victims.

 

In its Resolution, adopted on 27 November 2014, the European Parliament:

 

- Strongly condemns Šešelj’s warmongering, incitement to hatred and encouragement of territorial claims and his attempts to derail Serbia from its European path; deplores his provocative public activities and wartime rhetoric since his provisional release, which have reopened the victims’ psychological wounds from the war and the atrocities of the early 1990s; stresses that Šešelj’s recent statements could have the effect of undermining the progress made in regional cooperation and reconciliation and subverting the efforts of recent years

 

- Reminds the Serbian authorities of their obligations under the framework for cooperation with the ICTY and of Serbia’s obligations as an EU candidate country; notes with concern that the absence of an adequate political reaction and legal response by the Serbian authorities regarding Šešelj’s behaviour undermines the trust of the victims in the judicial process; encourages the Serbian authorities and the democratic parties to condemn any public manifestation of hate speech or wartime rhetoric and to promote the protection of minority and cultural rights; asks the Serbian authorities to investigate whether Šešelj has violated Serbian law and to strengthen and fully apply the legislation outlawing hate speech, discrimination and incitement to violence; supports all political parties, NGOs and individuals in Serbia that fight against hate speech.

 

SUDAN

 

Meriam Yahia Ibrahim

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dr Amin Mekki Medani

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Farouk Abu Issa

Farah Ibrahim Mohamed Alagar

 

Meriam Yahia Ibrahim is the daughter of an Ethiopian Christian mother and a Sudanese Muslim father, who was raised as a Christian. In 2013 she was accused of adultery by her father’s side of the family after they reported her to the authorities for her marriage to a Christian man. In addition, an accusation of apostasy was added in December 2013. The verdict of the court of first instance was delivered on 12 May 2014, sentencing Meriam Ibrahim, then eight months pregnant, to a hundred lashes on charges of adultery and to death by hanging on charges of apostasy, but giving her three days to renounce Christianity.

Meriam Ibrahim was convicted under Islamic sharia law, in force in Sudan since 1983, which outlaws conversions on pain of death. On 15 May 2014 the verdict was reconfirmed, as Meriam Ibrahim chose not to convert to Islam. On 27 May 2014 Meriam Ibrahim gave birth to a baby girl, Maya, in prison. It is alleged that Meriam Ibrahim’s legs were kept in shackles and chains while she was in labour, seriously endangering the health of both mother and child. On 5 May 2014 her case was successfully transferred to the Appeal Court.

Meriam Ibrahim was released from Omdurman Women’s Prison on 23 June 2014 after the Appeal Court found her not guilty of both charges, but she was arrested again at Khartoum airport as the family was about to depart for the USA, for allegedly attempting to leave the country with forged travel documents issued by the South Sudan Embassy in Khartoum. Meriam Ibrahim was freed again on 26 June 2014 and took refuge in the United States embassy with her family, and negotiations are ongoing to enable her to leave Sudan, where she faces death threats from extremist Muslims.

 

Dr Amin Mekki Medani is a 76 year-old renowned human rights activist and former President of the Sudan Human Rights Monitor (SHRM) who was arrested by the Sudanese National Intelligence and Security Services (NISS) on 6 December 2014 at his house in Khartoum. The NISS allegedly refused to allow him to take his medication with him when he was arrested despite his poor health.

 

Dr Medani symbolises a strong commitment to human rights, humanitarianism and the rule of law, having held high-level positions within a range of different national and international institutions, including the Sudan judiciary, the democratic transitional government of Sudan (as Cabinet Minister for Peace), and the UN. He has represented victims of violations and has persistently spoken out against abuse of power, and was awarded the ‘Heroes for Human Rights Award 2013’ by the EU Delegation in Sudan for his local and international efforts in promoting human rights.

 

Dr Medani was arrested shortly after his return from Addis Ababa, having signed the ‘Sudan Call’ on behalf of civil society organisations – a commitment to work towards the end of the conflicts raging in different regions of Sudan and towards legal, institutional and economic reforms.

 

Farouk Abu Issa, the leader of the opposition National Consensus Forum, and Dr Farah Ibrahim Mohamed Alagar were arrested in a similar manner, on 6 and 7 December 2014 respectively, following their involvement with the ‘Sudan Call’.

 

In its Resolution, adopted on 17 July 2014, the European Parliament:

 

- Condemns the unjustified detention of Meriam Ibrahim; calls on the Government of Sudan to repeal all legislation that discriminates on grounds of gender or religion and to protect the religious identity of minority groups

 

- Stresses that it is degrading and inhumane for a pregnant woman to give birth while chained and physically detained; calls on the Sudanese authorities to ensure that all pregnant women and labouring women in detention receive appropriate and safe maternal and newborn health care

 

- Reaffirms that freedom of religion, conscience or belief is a universal human right that needs to be protected everywhere and for everyone; strongly condemns all forms of violence and intimidation that impair the right to have or not to have, or to adopt, a religion of one’s choice, including the use of threats, physical force or penal sanctions to compel believers or non-believers to renounce their religion or to convert; highlights the fact that adultery and apostasy are acts which should not be considered to be crimes at all.

 

 

 

 

 

In its Resolution, adopted on 18 December 2014, the European Parliament:

 

- Strongly condemns the arbitrary arrest and detention of Dr Medani and other peaceful activists as an unlawful breach of their peaceful and legitimate political and human rights activities; calls for their immediate and unconditional release.

 

SYRIA AND IRAQ

 

James Foley, Steven Sotloff and David Haines

 

James Foley and Steven Sotloff were American journalists, and David Haines was a British aid worker. They were abducted in 2013 and in 2012 in the case of Mr Foley in Syria and held hostage by the Islamic State until 2014 when they were murdered.

 

 

In its Resolution, adopted on 18 September 2014, the European Parliament:

 

- Strongly condemns the murders of the journalists James Foley and Steven Sotloff and the aid worker David Haines by IS, and expresses grave concern for the safety of others still being held captive by the extremists; expresses its deep sympathy and condolences to the families of these victims and to the families of all victims of the conflict.

 

SYRIA

 

Razan Zeitouneh

 

 

 

 

 

 

 

Ioan Ibrahim and Bulos Jazigi

(Buolos

Yazigi and John Ibrahim)

 

 

 

Paolo Dall’Oglio

 

 

 

 

 

Frans van der Lugt

 

 

 

 

 

 

Bassel Safadi Khartabil

 

Razan Zeitouneh is a Syrian human rights defender, writer and winner of the Sakharov Prize in 2011, who was abducted alongside her husband and other human rights defenders in Damascus in December 2013 and their fate remains unknown.

 

 

Ioan Ibrahim and Bulos Jazigi are bishops from Assyrian Orthodox and the Greek Orthodox respectively, who have been kidnapped in the context of harassment, arrest, torture or disappearance against peaceful civil society activists, human rights defenders, religious figures by the Syrian regime and increasingly also of the several rebel groups. Paolo Dall’Oglio is another religious figure who has been missing since July 2013.

 

 

 

 

Dutch Jesuit Father Frans van der Lugt had been living in Syria for many decades and was well known for refusing to leave the besieged city of Homs. He was beaten and shot dead by gunmen on 7 April 2014.

 

 

Bassel Safadi Khartabil is a 34 year-old fervent defender of a free Internet and promoter of open source culture. He has been held prisoner since 15 March 2012 by the Syrian regime of Bashar al-Assad.

 

In its Resolution, adopted on 6 February 2014, the European Parliament:

 

- Calls for the immediate, unconditional and safe release of all political prisoners, medical personnel, humanitarian workers, journalists, religious figures and human rights activists, including 2011 Sakharov Prize winner Razan Zeitouneh, and for coordinated EU action to secure her release; calls on all parties to ensure their safety; urges the Syrian Government to grant immediate and unfettered access to all its detention facilities for international documentation bodies, including the UN Commission of Inquiry on Syria.

 

 

In its Resolution, adopted on 17 April 2014, the European Parliament:

 

- Condemns in the strongest possible terms the killing of Father Frans Van der Lugt, an inhumane act of violence against a man who stood by the people of Syria amid sieges and growing difficulties; pays tribute to his work, which extended beyond the besieged city of Homs and continues to help hundreds of civilians with their everyday survival needs

 

- Recalls the pressing need to release all political detainees, civil society activists, humanitarian aid workers, religious figures (including Father Paolo Dall’Oglio, Greek Orthodox Bishop Boulos Yazigi and Assyrian Orthodox Bishop John Ibrahim), journalists and photographers held by the regime or by rebel fighters, and to grant independent monitors access to all places of detention; urges once again the EU and its Member States to make all possible efforts to achieve the release of 2011 Sakharov Prize winner Razan Zaitouneh and of all other human rights activists in Syria, including internet activist Bassel Safadi Khartabil.

 

UKRAINE

 

Yulya Tymoshenko

 

Yulia Tymoshenko is one of Ukraine's most high-profile political figures. In 2011 she was convicted due to a gas deal arranged and agreed with Russia and given a seven-year sentence on charges of abuse of power; charges that apparently were politically motivated.

 

 

In its resolution, adopted on 6 February 2014, the European Parliament:

 

- Calls on President Yanukovych to order a stop to these practices and demands the immediate and unconditional release and political rehabilitation of all the demonstrators and political prisoners illegally detained, including Yulya Tymoshenko; calls for the setting-up of an independent investigative committee under the auspices of a recognised international body, such as the Council of Europe, in order to investigate all the human rights violations that have taken place since the demonstrations began.

UZBEKISTAN

 

Human rights activists: Azam Farmonov, Mehriniso Hamdamova, Zulhumor Hamdamova, Isroiljon Kholdorov,

Nosim Isakov, Gaybullo Jalilov, Nuriddin Jumaniyazov, Matluba Kamilova, Ganikhon

Mamatkhanov, Chuyan Mamatkulov, Zafarjon Rahimov, Yuldash Rasulov, Bobomurod

Razzokov, Fahriddin Tillaev and Akzam Turgunov

 

Journalists:

Solijon Abdurakhmanov, Muhammad Bekjanov, Gayrat Mikhliboev, Yusuf Ruzimuradov, and Dilmurod Saidov

 

Peaceful political opposition activists: Murod Juraev, Samandar Kukanov, Kudratbek Rasulov and Rustam Usmanov

 

Three independents religious figures: Ruhiddin Fahriddinov, Hayrullo Hamidov and Akram Yuldashev

 

 

The exercise of the right to freedom of expression has been deteriorated in the country. The mentioned group of people, fifteen well-known human rights activists, five journalists, four peaceful political opposition activists and three independent religious figures have been imprisoned for no reason other than exercising peacefully their right to freedom of expression.

 

In addition, peaceful protesters including, Dilorom Abdukodirova, Botirbek Eshkuziev, Bahrom Ibragimov, Davron Kabilov, Erkin Musaev, Davron Tojiey and Ravshanbek Vafoev were shot and killed by governmental forces.

 

In its Resolution, adopted on 23 October 2014, the European Parliament:

 

- Calls for the immediate and unconditional release of all persons imprisoned on politically motivated charges, held for peaceful expression of their political views, civil society activism, journalistic activity or religious views.

VENEZUELA

 

Leopoldo Lopez

 

 

 

 

 

 

 

Daniel Ceballos, Vicencio Scarano and Salvatore Lucchese

 

 

Juan Carlos Caldera, Ismael García and Richard Mardo

 

 

 

 

Sairam Rivas, Cristian Gil and Manuel Cotiz

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

María Corina Machado

 

Leopoldo López is the opposition leader who was arbitrarily detained on 18 February 2014 on charges of conspiracy, instigating violent demonstrations, arson and damage to property. Since his detention he has suffered physical and psychological torture and undergone solitary confinement.

 

Daniel Ceballos and Vicencio Scarano are opposition mayors and Salvatore Lucchese is a police office. They have been arrested for failing to end protests and civil rebellion in their cities, and have been sentenced to several years in prison. In addition, Juan Carlos Caldera, Ismael García and Richard Mardo who are opposition congressmen are facing investigations and trial proceedings aimed at their suspension and disqualification from Congress.

 

Sairam Rivas is the president of the Students’ Centre of the School of Social Work at the Central University of Venezuela. She has been unjustly held on premises belonging to the Bolivarian Intelligence Service for more than 120 days together with Cristian Gil and Manuel Cotiz. They have been subjected to torture and ill-treatment in connection with the protests that took place between February and May 2014, having been accused of the offences of instigating crimes and using minors to commit crimes.

 

María Corina Machado is a Member of the National Assembly who had obtained the largest popular vote in Venezuela. In March 2014 she was unlawfully and arbitrarily removed from office, deprived of her mandate and expelled from Parliament by the President of the National Assembly, Diosdado Cabello, who accused her of treason because she had spoken out against the massive and systematic violation of human rights in Venezuela before the Permanent Council of the OAS. In the course of her political and parliamentary activity María Corina Machado was subjected to a series of criminal proceedings, political persecution, threats, intimidation, harassment and even physical violence from government supporters inside the Chamber of the National Assembly. In addition, she was recently charged with attempting to assassinate President Maduro and may face up to 16 years in prison.

 

In its Resolution, adopted on 18 December 2014, the European Parliament:

 

- Urges the immediate release of those arbitrarily detained prisoners, in line with the demands made by several UN bodies and international organisations

 

- Strongly condemns the political persecution and repression of the democratic opposition, the violations of freedom of expression and of demonstration, and the existence of media and web censorship

 

- Strongly condemns the use of violence against protesters; expresses its sincere condolences to the families of the victims; calls on the Venezuelan authorities to investigate these crimes and to hold those responsible fully accountable with no margin of impunity.

II PIELIKUMS

LIST OF RESOLUTIONS

List of resolutions adopted by the European Parliament during the year 2014 and relating directly or indirectly to human rights violations in the world

Country

Date of adoption in plenary

Title

Africa

Burundi

18.09.2014

Burundi, in particular the case of Pierre Claver Mbonimpa

Egypt

06.02.2014

Situation in Egypt

Egypt

13.03.2014

Security and human trafficking in Sinai

Egypt

17.07.2014

Freedom of expression and assembly in Egypt

Libya

18.09.2014

Situation in Libya

Mauritania

18.12.2014

Mauritania, in particular the case of Biram Dah Abeid

Nigeria

17.07.2014

Nigeria, recent attacks by Boko Haram

Nigeria and Uganda

13.03.2014

Launching consultations to suspend Uganda and Nigeria from the Cotonou

Agreement in view of recent legislation further criminalising homosexuality

South Sudan

16.01.2014

Situation in South Sudan

South Sudan

13.11.2014

Humanitarian situation in South Sudan

Sudan

17.07.2014

Sudan, the case of Meriam Yahia Ibrahim

Sudan

18.12.2014

Sudan: the case of Dr Amin Mekki Medani

Americas

Ecuador

17.12.2014

Tariff treatment for goods originating from Ecuador

Mexico

23.10.2014

Disappearance of 43 teaching students in Mexico

Venezuela

18.12.2014

Persecution of the democratic opposition in Venezuela

Asia

Azerbaijan

18.09.2014

Persecution of human rights defenders in Azerbaijan

Bangladesh

16.01.2014

Recent Elections on Bangladesh

Bangladesh

18.09.2014

Human rights violations in Bangladesh

Cambodia and Laos

16.01.2014

Situation of rights defenders and opposition activists in Cambodia and Laos

Georgia

18.12.2014

Conclusion of the Association agreement with Georgia

Japan

17.04.2014

Negotiation of the EU-Japan strategic partnership agreement

North Korea

17.04.2014

Situation in North Korea

Pakistan

17.04.2014

Pakistan: recent cases of persecution

Pakistan

27.11.2014

Pakistan: blasphemy laws

Thailand

06.02.2014

Situation in Thailand

Uzbekistan

23.10.2014

Human rights in Uzbekistan

Europe

Moldova

13.11.2014

Association agreement between the European Union and the Republic of Moldova

Ukraine

06.02.2014

Situation in Ukraine

Ukraine

17.07.2014

Situation in Ukraine

Ukraine

18.09.2014

Situation in Ukraine and state of play of EU-Russia relations

Russia

13.03.2014

Russia: sentencing of demonstrators involved in the Bolotnaya Square events

Russia

23.10.2014

Closing down of Memorial (Sakharov Prize 2009) in Russia

Russia

06.02.2014

EU-Russia summit

Serbia

27.11.2014

Serbia: the case of accused war criminal Šešelj

Transnistrian region

06.02.2014

Right to education in the Transnistrian region

Middle East

Bahrain

06.02.2014

Bahrain, in particular the cases of Nabeel Rajab, Abdulhadi al-Khawaja and Ibrahim Sharif

Iraq

17.07.2014

Situation in Iraq

Iraq

27.11.2014

Iraq: kidnapping and mistreatment of women

Iraq

27.02.2014

Situation in Iraq

Iraq and Syria

18.09.2014

Situation in Iraq and Syria and the IS offensive including the persecution of

minorities

Syria

06.02.2014

Situation in Syria

Syria

17.04.2014

Syria: situation of certain vulnerable communities

Iran

03.04.2014

EU strategy towards Iran

Israel-Palestine

17.07.2014

Escalation of violence between Israel and Palestine

Israel-Palestine

18.09.2014

Israel-Palestine after the Gaza war and the role of the EU

Cross-cutting issues

LGBTI

16.01.2014

Recent move to criminalise LGBTI people

Female genital mutilation

06.02.2014

Elimination of female genital mutilation

25th Session of the UN Human Rights Council

13.03.2014

EU priorities for the 25th session of the UN Human Rights Council

Right to food

27.11.2014

Child undernutrition in developing countries

Rights of the child

27.11.2014

25th anniversary of the UN Convention on the Rights of the Child

Religious and cultural differences

17.04.2014

Resolution on EU foreign policy in a world of cultural and religious differences

Crime of aggression

17.07.2014

Crime of Aggression

Use of armed drones

27.02.2014

The use of armed drones

Arms Trade Treaty

05.02.2014

Ratification of the Arms Trade Treaty

EU and global development framework after 2015

25.11.2014

The EU and the global development framework after 2015

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS

GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

16.11.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

47

4

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, James Carver, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Mark Demesmaeker, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Afzal Khan, Janusz Korwin-Mikke, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Ulrike Lunacek, Andrejs Mamikins, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Vincent Peillon, Tonino Picula, Kati Piri, Andrej Plenković, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Jacek Saryusz-Wolski, Alyn Smith, László Tőkés, Johannes Cornelis van Baalen

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ignazio Corrao, Luis de Grandes Pascual, Angel Dzhambazki, Tanja Fajon, Mariya Gabriel, Liisa Jaakonsaari, Javi López, Norica Nicolai, Soraya Post, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Igor Šoltes, Traian Ungureanu, Marie-Christine Vergiat

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Ramona Nicole Mănescu, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ivan Štefanec, Jaromír Štětina, Patricija Šulin

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0070.

(2)

http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-11855-2012-INIT/lv/pdf.

(3)

http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/foraff/142549.pdf

(4)

http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/foraff/137585.pdf

(5)

http://www.europarl.europa.eu/document/activities/cont/201203/20120329ATT42170/20120329ATT42170EN.pdf

(6)

http://www.consilium.europa.eu/en/policies/pdf/st10152-en15_pdf/

(7)

http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10897-2015-INIT/lv/pdf

(8)

http://www.consilium.europa.eu/en/meetings/fac/2015/10/st13201-en15_pdf/

(9)

http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/foraff/130243.pdf

(10)

http://register.consilium.europa.eu/doc/srv?l=LV&f=ST%2015559%202014%20INIT.

(11)

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32015D0260.

(12)

http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-9242-2015-INIT/lv/pdf

(13)

http://www.un.org/en/ga/search/view_doc.asp?symbol=S/RES/1325(2000)

(14)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0226.

(15)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0334.

(16)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0470.

(17)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0274.

(18)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0394.

(19)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0420.

(20)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0252.

(21)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0079.

(22)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0259.

(23)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0206.

(24)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0076.

(25)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0272.

(26)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0288.

(27)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0317.

(28)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0350.

(29)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0348.

(30)

http://ec.europa.eu/enlargement/pdf/key_documents/2014/20141008-strategy-paper_lv.pdf.

(31)

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52011DC0200

(32)

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0303:FIN:lv:PDF

(33)

http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/10102/2014/EN/10102-2014-152-EN-F1-1.Pdf

(34)

http://daccess-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G14/082/52/PDF/G1408252.pdf?OpenElement

(35)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0274.

(36)

http://www.unfpa.org/sites/default/files/pub-pdf/Joint%20Programme%20on%20FGMC%20Summary%20Report.pdf

(37)

http://daccess-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G14/086/06/PDF/G1408606.pdf?OpenElement

(38)

https://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/hr/news53.pdf

(39)

http://ec.europa.eu/enlargement/pdf/key_documents/2014/20141008-strategy-paper_en.pdf

(40)

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2014:077:0027:0043:EN:PDF

(41)

Pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2015)0274.

(42)

http://www.ohchr.org/Documents/Publications/GuidingPrinciplesBusinessHR_EN.pdf

(43)

http://wcip2014.org/wp-content/uploads/2013/03/N1446828.pdf

(44)

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2011:101:0001:0011:LV:PDF

(45)

https://ec.europa.eu/anti-trafficking/sites/antitrafficking/files/eu_strategy_towards_the_eradication_of_trafficking_in_human_beings_2012-2016_1.pdf

(46)

http://www.coe.int/en/web/portal/10-october-against-death-penalty

(47)

http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cmsUpload/TortureGuidelines.pdf

(48)

http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/foraff/137584.pdf

(49)

http://europa.eu/rapid/press-release_IP-15-5690_en.pdf

(50)

http://www.un.org/en/ga/search/view_doc.asp?symbol=S/RES/1325(2000)

(51)

http://www.un.org/en/ga/search/view_doc.asp?symbol=S/RES/1820(2008)

(52)

http://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=E/2015/27

(53)

http://register.consilium.europa.eu/doc/srv?l=EN&f=ST%2015559%202014%20INIT

(54)

http://www.unicef.org/eu/crtoolkit/downloads/Child-Rights-Toolkit-Web-Links.pdf

(55)

SWD(2015)0182.

(56)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0350.

(57)

Avots: http://www.aidos.it/files/1226588271Frontes_Introduzione.pdf

(58)

http://www.ohchr.org/Documents/Publications/Factsheet31.pdf

(59)

Avots: http://www.aidos.it/files/1226588271Frontes_Introduzione.pdf

(60)

Avots: http://www.unicef.org/factoftheweek/index_52778.html

(61)

Starptautiskās konferences par iedzīvotāju un attīstības darba programmas 7. punkta 2. un 3. apakšpunktu.

Juridisks paziņojums