Procedūra : 2015/2147(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0371/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0371/2015

Debates :

PV 19/01/2016 - 4
CRE 19/01/2016 - 4

Balsojumi :

PV 19/01/2016 - 5.9
CRE 19/01/2016 - 5.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0009

ZIŅOJUMS     
PDF 1063kWORD 549k
21.12.2015
PE 567.714v02-00 A8-0371/2015

par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu

(2015/2147(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Referenti: Kaja Kallas, Evelyne Gebhardt

(Komiteju kopīgās sanāksmes – Reglamenta 55. pants)

Atzinumu sagatavotāji (*):

Jutta Steinruck, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Petra Kammerevert, Kultūras un izglītības komiteja

Angel Dzhambazki, Juridiskā komiteja

Michał Boni, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

(*) Iesaistītās komitejas – Reglamenta 54. pants

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu

(2015/2147(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192) un pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2015)100 final),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūlija paziņojumu „Ceļā uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem” (COM(2014)0442),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu nodrošināšanai (ISA) un sadarbspēju kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai (COM(2014)0367),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kolektīvās finansēšanas potenciāla izmantošana Eiropas Savienībā” (COM(2014)0172),

–  ņemot vērā pielikumu Komisijas paziņojumam „Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT): rezultāti un turpmākie pasākumi” (COM(2013)0685),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 11. septembra paziņojumu par pasākumiem sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu un grozījumiem Direktīvā 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulā (EK) Nr. 1211/2009 un (ES) Nr. 531/2012 (COM(2013)0627),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2013. gada 23. aprīļa darba dokumentu „Elektroniskās tirdzniecības rīcības plāns 2012.–2015. gadam. Stāvoklis 2013. gadā” (SWD(2013)0153),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 26. marta paziņojumu par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai (COM(2013)0147),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 7. februāra paziņojumu par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā Savienībā (COM(2013)0048),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. decembra paziņojumu „Par saturu digitālajā vienotajā tirgū” (COM(2012)0789),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. decembra paziņojumu par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību (COM(2012)0721),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. oktobra paziņojumu „II vienotā tirgus akts. Kopā jaunai izaugsmei” (COM(2012)0573),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos” (COM(2011)0206),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu. Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku. 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu” (COM(2010)0608),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu par intelektuālo īpašumu — par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem (COM(2008/0464),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulu (ES) Nr.  2015/758 par tipa apstiprinājuma prasībām transportlīdzekļa eZvana sistēmas izveidošanai uz pakalpojuma „112” bāzes un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 283/2014 par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 27. jūnija Direktīvu 2013/37/ES par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (PSI direktīva)(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 524/2013 par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Regula par patērētāju SIT)(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmumu Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK(10),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 1211/2009, ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju(11),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū(12),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē(13),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvu 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību(14),

–  ņemot vērā Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību pirmo novērtējumu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, tostarp ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 izdarītos grozījumus(15),

–  ņemot vērā 2015. gada 28. septembrī noslēgto Eiropas Savienībās un Ķīnas noslēgto partnerattiecību nolīgumu par 5G tīklu izmantošanu un ar to saistītos nolīgumus,

–  ņemot vērā 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā(16),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. jūnija rezolūciju par virzību uz atjaunotu vienprātību par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu: ES rīcības plāns(17),

–  ņemot vērā 2015. gada 10. marta rezolūciju par ikgadējo ziņojumu par ES konkurences politiku(18),

–  ņemot vērā 2014. gada 27. novembra rezolūciju par patērētāju tiesību nodrošināšanu digitālajā vienotajā tirgū(19),

–  ņemot vērā 2014. gada 27. februāra rezolūciju par nodevām par kopēšanu privātām vajadzībām(20),

–  ņemot vērā 2014. gada 4. februāra rezolūciju par integrētu paku piegādes tirgu e-tirdzniecības izaugsmei Eiropas Savienībā(21),

–  ņemot vērā 2014. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai(22),

–  ņemot vērā 2013. gada 10. decembra rezolūciju par mākoņdatošanas potenciāla atraisīšanu Eiropā(23),

–  ņemot vērā 2013. gada 10. decembra rezolūciju par novērtējuma ziņojumu attiecībā uz Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju(24),

–  ņemot vērā 2013. gada 24. oktobra rezolūciju par īstenošanas ziņojumu par reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektroniskajām komunikācijām(25),

–  ņemot vērā 2013. gada 22. oktobra rezolūciju par maldinošu reklāmu(26),

–  ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par digitalizācijas programmu izaugsmei, mobilitātei un nodarbinātībai — laiks palielināt apgriezienus(27),

–  ņemot vērā 2013. gada 4. jūlija rezolūciju par vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšanu(28),

–  ņemot vērā 2013. gada 11. jūnija rezolūciju par jaunu programmu attiecībā uz Eiropas patērētāju aizsardzības politiku(29),

–  ņemot vērā 2013. gada 22. maija rezolūciju par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas īstenošanu(30),

–  ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšanu(31),

–  ņemot vērā 2012. gada 11. septembra rezolūciju par audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē Eiropas Savienībā(32),

–  ņemot vērā 2012. gada 12. jūnija rezolūciju par informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzību — sasniegumi un turpmākie pasākumi virzībā uz globālu kiberdrošību(33),

–  ņemot vērā 2012. gada 20. aprīļa rezolūciju par konkurētspējīgu digitālo vienoto tirgu: e-pārvalde kā virzītājspēks(34),

–  ņemot vērā 2010. gada 21. septembra rezolūciju par iekšējā tirgus izveidi elektroniskās komercijas jomā(35),

–  ņemot vērā 2010. gada 15. jūnija rezolūciju par interneta pārvaldību — turpmāk veicamie pasākumi(36)

–  ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju par jaunu Eiropas digitālo programmu — 2015.eu(37),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 15. jūnija rezolūciju par lietisko internetu(38),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, kas Līgumos iekļauta ar ES līguma 6. pantu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UN CRPD), ko Eiropas Savienība ratificēja 2010. gada 23. decembrī (2010/48/EK),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2005. gada 20. oktobrī pieņemto Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9., 12., 14., 16. un 26. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A8-0371/2015),

A.  tā kā interneta un mobilo sakaru izmantošana, kas strauji attīstās, ir mainījusi to, kā iedzīvotāji, uzņēmumi un to darbinieki sazinās, piekļūst informācijai un zināšanām, izgudro, patērē, dalās, piedalās un strādā; tā kā šīs pārmaiņas ir paplašinājušas un mainījušas ekonomiku, veicinot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi 500 miljonu potenciālo patērētāju bāzei ES, kā arī pasaules tirgiem un dodot iespēju iedzīvotājiem radīt jaunas uzņēmējdarbības idejas un modeļus;

B.  tā kā visai Savienības politikai un tiesību aktiem digitālā vienotā tirgus jomā būtu jāļauj rasties un attīstītiem jaunām iespējām lietotājiem un uzņēmumiem un jauniem inovatīviem pārrobežu tiešsaistes pakalpojumiem par konkurētspējīgām cenām, jānovērš šķēršļi starp dalībvalstīm un jāveicina Eiropas uzņēmumu, it sevišķi MVU un jaunuzņēmumu, piekļuve pārrobežu tirgum, kas ir svarīgi izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā, vienlaikus atzīstot, ka šādas iespējas neizbēgami ietver strukturālas pārmaiņas un holistisku pieeju, kurā būtu ņemta vērā sociālā dimensija un nepieciešamība ātri novērst digitālo prasmju trūkumu;

C.  tā kā, neraugoties uz to, ka 75 % no digitālās ekonomikas pievienotās vērtības rada tradicionālās nozares, tradicionālo nozaru digitālā pārveide joprojām ir zemā līmenī: tikai 1,7 % ES uzņēmumu pilnībā izmanto modernās digitālās tehnoloģijas un tikai 14 % MVU izmanto internetu tirdzniecības darījumiem; tā kā Eiropai ir jāizmanto lielais IKT sektora potenciāls, lai digitalizētu nozares un saglabātu konkurētspēju pasaulē;

D.  tā kā datu ekonomikas veidošana ir īpaši atkarīga no tiesiskā regulējuma, kas veicina datubāzu izstrādi, apkalpošanu, uzturēšanu un paplašināšanos, un tādēļ ir atkarīga no tiesiskā regulējuma, kas ir labvēlīgs inovācijai un piemērojams praksē;

E.  tā kā 2013. gadā sadarbīgā patēriņa tirgus apjoms visā pasaulē sasniedza aptuveni 3,5 miljardus un pašreizējais Komisijas prognozētais izaugsmes potenciāls pārsniedz 100 miljardu;

F.  tā kā augsts un noturīgs patērētāju aizsardzības, iespēcināšanas un apmierinātības līmenis ir nesaraujami saistīts ar izvēli, kvalitāti, elastīgumu, pārredzamību, informāciju, sadarbspēju un pieejamu, drošu tiešsaistes vidi, kam raksturīgs augsts datu aizsardzības līmenis;

G.  tā kā jaunrade un inovācija ir digitālās ekonomikas dzinējspēki un tā kā tāpēc ir būtiski svarīgi nodrošināt augsta līmeņa intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību;

H.  tā kā 44,8 % no visām mājsaimniecībām ES(39) nav piekļuves ātram internetam un pašreizējā politika un stimuli nav varējuši nodrošināt pietiekamu digitālo infrastruktūru, jo īpaši laukos;

I  tā kā ES reģioniem ir atšķirīgs attīstības līmenis digitālās savienojamības, cilvēkkapitāla, interneta izmantošanas, digitālo tehnoloģiju integrācijas uzņēmumos un digitālo publisko pakalpojumu jomā, ko apliecina Digitālās programmas rezultātu apkopojums; tā kā reģioni ar zemiem rezultātiem šajos piecos rādītājos var palaist garām iespēju izmantot digitālās ēras radītās priekšrocības,

1. IEVADS. KĀPĒC IR VAJADZĪGS DIGITĀLAIS VIENOTAIS TIRGUS

1.  atzinīgi vērtē paziņojumu „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”; uzskata, ka digitālais vienotais tirgus, kas būtu balstīts uz kopīgiem noteikumiem, varētu stiprināt ES konkurētspēju, pozitīvi ietekmēt izaugsmi un darbvietas, atjaunot vienoto tirgu un veidot iekļaujošāku sabiedrību, piedāvājot jaunas iespējas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, it sevišķi — pieredzes apmaiņas un nodošanas ceļā; uzskata, ka izmantotā horizontālā pieeja pašlaik tās īstenošanas gaitā ir jāstiprina, tostarp laikus jāpieņem 16 iniciatīvas, jo digitālie virzītājspēki ietekmē ikvienu iedzīvotāju un sabiedrības un ekonomikas dimensiju;

2.  piekrīt Komisijai, ka par digitālā vienotā tirgus pārvaldību un savlaicīgu izveidi kopīga atbildība jāuzņemas Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai; mudina Komisiju sadarboties ar ieinteresētajām personām sabiedriskajā un sociālajā jomā un pēc iespējas plašāk tās iesaistīt lēmumu pieņemšanas procesā;

3.  uzskata, ka labākam regulējumam nepieciešama tāda likumdošanas pieeja, kas būtu digitāla jau pēc noklusējuma, balstīta uz principiem un tehnoloģiski neitrāla; lai pavērtu iespējas inovācijai, ir nepieciešams novērtēt, vai esošie tiesību akti, papildinoši nenormatīvie pasākumi un izpildes mehānismi pēc attiecīgajām apspriešanām un ietekmes novērtējumiem atbilst digitālā laikmeta vajadzībām, ņemot vērā jaunās tehnoloģijas un jaunos uzņēmējdarbības modeļus, lai novērstu vienotā tirgus juridisko sadrumstalotību, mazinātu administratīvo slogu un stimulētu izaugsmi un inovāciju;

4.  uzskata, ka iedzīvotāju un uzņēmumu uzticēšanās digitālajai videi ir izšķirīgi svarīga inovācijas un izaugsmes digitālās ekonomikas jomā potenciāla pilnīgai atraisīšanai; ir pārliecināts, ka to uzticēšanās nostiprināšanai ar datu aizsardzības un drošības standartiem un augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību un iespēcināšanu vajadzētu būt sabiedriskās politikas pamatā, vienlaikus atzīstot, ka digitālo uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļi ir balstīti uz lietotāju uzticēšanos;

5.  norāda, ka e-komercija Eiropas Savienībā ik gadu rada EUR 500 miljardus un ir svarīgs papildinājums tirdzniecībai bezsaistē, vienlaikus sniedzot patērētājiem plašāku piedāvājumu, it sevišķi tālākos reģionos, un paverot MVU jaunas iespējas; aicina Komisiju apzināt un likvidēt šķēršļus e-komercijai, lai izveidotu īstu pārrobežu e-komercijas tirgu; uzskata, ka šādi šķēršļi ir, piemēram, sadarbspējas un kopīgu standartu trūkums, tādas pietiekamas informācijas trūkums, kas ļautu patērētājiem izdarīt informētu izvēli, un nepietiekama uzlabotu pārrobežu maksājumu pieejamība;

6.  atbalsta Komisijas plānu nodrošināt, ka ES konkurences politika ir pilnībā piemērojama digitālajam vienotajam tirgum, jo konkurence patērētājiem nozīmē plašāku piedāvājumu, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un pauž nožēlu par to, ka, kā liecina Eiropas digitālās jomas regulējuma neesamība, nav līdzsvarotas lielu un mazu piegādātāju intereses;

7.  uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm steidzami jāpalielina ekonomikas dinamika nolūkā sekmēt inovācijas uzplaukumu un novērst šķēršļus uzņēmumiem, it sevišķi inovatīviem uzņēmumiem, MVU, jaunuzņēmumiem un izaugsmes uzņēmumiem, lai tie varētu piekļūt tirgiem vienlīdzīgos konkurences apstākļos, attīstot e-pārvaldi, izmantojot nākotnes vajadzībām atbilstošu un integrētu tiesisko regulējumu un nenormatīvus mehānismus, piekļuvi finansējumam, tostarp jaunus ES jaunuzņēmumu, MVU un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu finansēšanas modeļus, un ilgtermiņa stratēģiju ieguldījumiem digitālajā infrastruktūrā, prasmēs, digitālajā iekļautībā, pētniecībā un inovācijā; atgādina, ka inovācijai labvēlīgai politikai, kas veicina konkurenci un inovāciju, būtu jāietver iespēja projektiem piekļūt finansēšanas iespējām; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt, ka ir iespējama netraucēta pārrobežu kolektīvā finansēšana, un mudina dalībvalstis ieviest stimulus izmantot kolektīvo finansēšanu;

8.  uzskata, ka nepieciešams novērtēt digitalizācijas ietekmi uz drošību un veselības aizsardzību darbā un attiecīgi koriģēt esošos veselības aizsardzības un drošības pasākumus; norāda uz negadījumu risku, kam var būt pakļauti cilvēki, kas strādā no mājām teledarba vai kolektīvā darba veidā; uzsver, ka ar darbu saistītas garīgās veselības problēmas, piemēram, izdegšana, ko rada pastāvīgā pieejamība un tradicionālā darba laika izzušana, nopietni apdraud darba ņēmējus; aicina Komisiju veikt pētījumu par digitalizācijas plašāku ietekmi, piemēram, paaugstinātas darba intensitātes ietekmi uz darba ņēmēju fizisko labklājību un ģimenes dzīvi un bērnu kognitīvo spēju attīstību;

9.  aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm plašāk attīstīt iniciatīvas, kuras veicina uzņēmējdarbību, it sevišķi inovatīvus uzņēmējdarbības modeļus, kas palīdzētu mainīt priekšstatus par to, kā definējami panākumi, un veicinātu uzņēmējdarbības un inovācijas kultūru; uzskata arī, ka daudzveidība un īpašās iezīmes, kas raksturo dažādos inovācijas centrus dalībvalstīs, varētu kļūt par ES konkurētspējas priekšrocību pasaules tirgū, tāpēc tos vajadzētu savstarpēji sasaistīt un būtu jānostiprina inovatīvas ekosistēmas, kur sadarbojas dažādas nozares un uzņēmumi;

10.  pauž bažas par to, ka dalībvalstis līdz šim ir izmantojušas dažādas pieejas, lai regulētu internetu un sadarbīgo patēriņu; mudina Komisiju atbilstoši ES kompetencēm pieņemt iniciatīvas, kas atbalstītu inovāciju un godīgu konkurenci, novērstu šķēršļus digitālajai tirdzniecībai un saglabātu ekonomisko un sociālo kohēziju un vienotā tirgus integritāti; aicina Komisiju rīkoties iedzīvotāju, patērētāju un Eiropas uzņēmumu globālo panākumu interesēs, lai internets paliktu atvērta, neitrāla, droša, iekļaujoša un globāla platforma saziņai, ražošanai, līdzdalībai, jaunradei, kultūras daudzveidībai un inovācijai;

11.  norāda, ka digitālā revolūcija ietekmē visus mūsu sabiedrības aspektus un rada gan izaicinājumus, gan izdevības; uzskata, ka tai piemīt potenciāls iespēcināt iedzīvotājus, patērētājus un uzņēmējus līdz šim neiespējamos veidos; aicina Komisiju izstrādāt politiku, kas sekmētu iedzīvotāju aktīvu līdzdalību un dotu tiem iespēju izmantot digitālo pāreju savā labā; turklāt aicina Komisiju turpināt novērtēt, kā digitālā revolūcija ietekmē Eiropas sabiedrību;

12.  aicina Komisiju apkarot juridisko sadrumstalotību, ievērojami palielinot dažādu tās ģenerāldirektorātu darba saskaņošanu jauna regulējuma izstrādē un uzstājīgi mudinot dalībvalstis nodrošināt, ka regulējumu tās īsteno saskaņoti;

13.  uzsver, ka visām iniciatīvām, kas tiek izstrādātas saskaņā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju, ir jāatbilst pamattiesībām, it sevišķi datu aizsardzības tiesību aktiem, vienlaikus atzīstot pievienoto vērtību, ko stratēģija dod ES ekonomikai; atgādina, cik svarīgi gan datu subjektu, gan uzņēmumu interesēs ir steidzīgi pieņemt Vispārējo datu aizsardzības regulu un Datu aizsardzības direktīvu; aicina pārskatīt E-privātuma direktīvu, lai nodrošinātu tās noteikumu atbilstību datu aizsardzības paketei, pirms tā ir stājusies spēkā;

2. LABĀKA PATĒRĒTĀJU UN UZŅĒMUMU PIEKĻUVE DIGITĀLAJAM VIENOTAJAM TIRGUM VISĀ EIROPĀ

2.1. Pārrobežu e-komercijas noteikumi, kuriem patērētāji un uzņēmēji var uzticēties

14.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos pieņemt pamatīgu priekšlikumu par tiešsaistes līgumiem attiecībā uz tiešsaistē pirktu digitālo saturu un uzlabot patērētāju tiesību aizsardzību šajā jomā; uzskata, ka šādiem uzlabojumiem jābūt mērķtiecīgiem un ka vajadzētu rūpīgi analizēt atšķirības starp saturu un materiālām precēm; norāda, ka patērētājus, kuri iegādājas materiālu digitālo saturu, aizsargā tiesību akti par patērētāju tiesību aizsardzību, savukārt, pērkot tiešsaistes digitālo saturu, patērētāju tiesības joprojām lielākoties nav reglamentētas un ir neskaidras, jo īpaši attiecībā uz digitālā satura juridiskajām garantijām, defektīvu saturu un atsevišķiem negodīgiem noteikumiem; uzsver, ka tas, ka viss digitālais saturs šobrīd tiek klasificēts kā pakalpojumi, var radīt bažas — tas var neatbilst patērētāju ekspektācijām, jo straumēšanas pakalpojumu abonēšana netiek uzskatīta par atšķirīgu no lejupielādējama satura pirkšanas; piekrīt tam, ka būtu jānodrošina līdzvērtīgs un ilgtspējīgs patērētāju aizsardzības līmenis neatkarīgi no tā, vai digitālo saturu viņi iegādājas tiešsaistē vai bezsaistē;

15.  uzskata, ka praktiska un samērīga pieeja ir panākt, lai plašāk tiktu saskaņots tiesiskais regulējums, kas attiecas uz uzņēmumu digitālā satura un materiālu preču pārdošanu patērētājiem, neatkarīgi no tā, vai tirdzniecību veic pāri robežām vai iekšzemē, vienlaikus saglabājot tiešsaistes un bezsaistes noteikumu saskaņotību, izvairoties no pēc iespējas vājāka regulējuma noteikšanas, novēršot regulējuma trūkumu un izmantojot esošos patērētāju aizsardzības tiesību aktus; uzsver, ka tas būtu darāms tehnoloģiski neitrālā veidā un nedrīkst radīt nesamērīgas izmaksas uzņēmumiem;

16.  uzskata, ka Komisijas priekšlikumos par pārrobežu līgumu noteikumiem patērētājiem un uzņēmumiem būtu jāizvairās no riska, ka arvien vairāk palielinātos piemērojamo juridisko standartu atšķirības starp tiešsaistes un bezsaistes pirkumiem, un uzskata, ka tirdzniecība tiešsaistē un bezsaistē būtu jāskata saskaņoti un vienlīdzīgi, par pamatu izmantojot esošo augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību, jo patērētāji atšķirīgus juridiskos standartus varētu uztvert kā tiesību ierobežošanu; uzstāj, ka visiem jauniem priekšlikumiem būtu jāatbilst regulas „Roma I” 6. pantam, un norāda, ka Komisija plāno 2016. gadā īstenot REFIT par visu patērētāju acquis; šajā sakarā aicina Komisiju apsvērt, vai Komisijas plānotie priekšlikumi par materiālām precēm nebūtu jāizvirza vienlaikus ar REFIT;

17.  uzskata, ka līgumu noteikumiem par digitālo saturu ir jābalstās uz konkrētiem principiem, lai tie būtu tehnoloģiski neitrāli un atbilstu nākotnes vajadzībām; turklāt saistībā ar Komisijas priekšlikumu šajā jomā uzsver, ka ir svarīgi nepieļaut neatbilstību esošajiem tiesību aktiem un pārklāšanos ar tiem, kā arī izvairīties no tiešsaistes un bezsaistes līgumu, kā arī dažādu izplatīšanas kanālu nepamatota tiesiskā nošķīruma ilgtermiņā, paturot prātā arī patērētāju acquis REFIT;

18.  pieprasa īstenot aktīvo patērētāju stratēģiju, lai jo īpaši izvērtētu, vai tiešsaistes vidē tiek atvieglotas maiņas iespējas patērētājiem un vai jāīsteno pasākumi, lai atvieglotu šādas iespējas nolūkā sekmēt konkurenci tiešsaistes tirgos; turklāt norāda, ka visā vērtību ķēdē ir nepieciešams nodrošināt pieejamus e-komercijas pakalpojumus, tostarp pieejamu informāciju, maksāšanas mehānismus un klientu apkalpošanu;

19.  mudina Komisiju kopā ar ieinteresētajām personām novērtēt, cik reālistiski un lietderīgi būtu ieviest nozarspecifiskas ES uzticības zīmes tirdzniecībai tiešsaistē un kādas būtu to potenciālās izdevības un trūkumi, izmantojot dalībvalstu esošo uzticības zīmju shēmu paraugpraksi, lai sekmētu patērētāju uzticēšanos un kvalitāti, it sevišķi attiecībā uz pārrobežu tiešsaistes tirdzniecību, un samazinātu potenciāli mulsinoši lielo skaitu esošo uzticības zīmju, līdztekus izsverot citas iespējas, piemēram, pašregulāciju vai ieinteresēto personu grupu izveidi nolūkā noteikt kopīgus klientu apkalpošanas principus;

20.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus izveidot ES mēroga platformu strīdu izšķiršanai tiešsaistē (SIT) un aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm strādāt pie savlaicīgas un pareizas SIT regulas īstenošanas, it sevišķi attiecībā uz tulkošanas iespējam, kā arī pie SAI direktīvas īstenošanas; aicina Komisiju un attiecīgās ieinteresētās personas apdomāt, kā varētu vēl vairāk uzlabot piekļuvi informācijai par tipiskām patērētāju sūdzībām;

21.  aicina ieviest vērienīgu patērētāju acquis un Pakalpojumu direktīvas izpildes mehānismu; mudina Komisiju izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai nodrošinātu esošo noteikumu pilnīgu un pareizu īstenošanu un pārkāpuma procedūras gadījumos, kad konstatēta nepareiza vai nepietiekama tiesību aktu īstenošana;

22.  aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt nepieciešamos pasākumus, lai apkarotu nelikumīga satura un preču pārdošanu tiešsaistē, uzlabojot sadarbību un informācijas un paraugprakses apmaiņu attiecībā uz cīņu pret nelikumīgām darbībām internetā; šajā kontekstā uzsver, ka uz digitālo saturu, ko piegādā patērētājiem, nedrīkstētu attiekties nekādas trešo personu tiesības, kas varētu patērētājiem liegt izmantot digitālo saturu atbilstoši līgumam;

23.  aicina veikt rūpīgu, mērķtiecīgu un uz pierādījumiem balstītu analīzi par to, vai visiem vērtības ķēdes dalībniekiem, tajā skaitā tiešsaistes starpniekiem, tiešsaistes platformām, satura un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī bezsaistes starpniekiem, piemēram, tālākpārdevējiem un mazumtirgotājiem, būtu jāveic pamatoti un atbilstoši pasākumi, kas vērsti pret nelikumīgu saturu, viltotām precēm un komerciāla mēroga intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, vienlaikus aizsargājot galalietotāju spēju piekļūt informācijai un to izplatīt vai pēc savas izvēles izmantot lietojumprogrammas un pakalpojumus;

24.  uzsver, ka nulles tolerances principam attiecībā uz ES tiesību aktu transponēšanu ir jābūt dalībvalstu un Eiropas Savienības pamatnoteikumam; uzskata, ka, neraugoties uz to, pārkāpuma procedūrai vienmēr vajadzētu būt pēdējam līdzeklim un tā būtu jāsāk tikai pēc vairākiem mēģinājumiem panākt koordinēšanu un labošanu; uzsver, ka ir būtiski samazināt šo procedūru ilgumu;

25.  atzinīgi vērtē Regulas par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā pārskatīšanu, par ko ir paziņojusi Komisija; uzskata, ka uzraudzības iestāžu kompetenču paplašināšana un to savstarpējās sadarbības stiprināšana ir nepieciešama, lai varētu efektīvi panākt noteikumu par patērētāju iepirkšanos tiešsaistē izpildi;

2.2. Kvalitatīvi paku pārrobežu piegādes pakalpojumi par pieņemamām cenām

26.  uzsver to, ka, lai gan paku piegādes pakalpojumi dažās dalībvalstīs no patērētāju viedokļa darbojas labi, dažās dalībvalstīs neefektīvi piegādes pakalpojumi, it sevišķi piegādes pēdējā posmā, ir vieni no galvenajiem pārrobežu e-komercijas šķēršļiem un viens no galvenajiem minētajiem iemesliem, kāpēc gan patērētāji, gan uzņēmumi atsakās no darījumiem tiešsaistē; uzskata, ka nepilnības paku pārrobežu piegādē var atrisināt, tikai izmantojot Eiropas vienotā tirgus pieeju, un uzsver to, cik svarīga šajā nozarē ir konkurence, kā arī nepieciešamību paku piegādes nozarei pielāgoties mūsdienu dzīves tendencēm un piedāvāt elastīgākas piegādes iespējas, piemēram, saņemšanas punktu tīklus, paku centrus un cenu salīdzinātājus;

27.  uzsver, ka pieejami, cenu ziņā pieņemami, efektīvi un kvalitatīvi piegādes pakalpojumi ir būtisks priekšnosacījums pārrobežu e-komercijas attīstībai, un tāpēc atbalsta ierosinātos pasākumus ar mērķi uzlabot cenu noteikšanas pārredzamību, lai palielinātu patērētāju informētību par cenu struktūru, informāciju par atbildību nozaudēšanas vai bojājumu gadījumā, sadarbspēju un regulatīvo uzraudzību, kuri būtu jāvērš uz paku pārrobežu piegādes pakalpojumu tirgu netraucētu darbību, tostarp pārrobežu sūtījumu izsekošanas un identificēšanas sistēmu popularizēšanu, paredzot pietiekamu rīcības brīvību, lai piegādes tirgus varētu attīstīties un pielāgoties tehnoloģiju inovācijām;

28.  aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi dalīties ar paraugpraksi paku piegādes nozarē un aicina Komisiju ziņot Eiropas Parlamentam par sabiedrisko apspriešanu par paku pārrobežu piegādi, kā arī iepazīstināt ar pašregulācijas pasākumu rezultātiem; atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota paku pārrobežu piegādes ad hoc darba grupa;

29.  aicina Komisiju nākt klajā arī visaptverošu rīcības plānu, kas būtu izveidots sadarbībā ar operatoriem un ietvertu paraugprakses vadlīnijas, rast inovatīvus risinājumus, kā uzlabot pakalpojumus, samazināt izmaksas un ietekmi uz vidi, ciešāk integrēt paku piegādes un pasta pakalpojumu vienoto tirgu, likvidēt šķēršļus, ar ko pasta operatori saskaras pārrobežu piegādē, pastiprināt BEREC un ERGP sadarbību un vajadzības gadījumā ierosināt attiecīgo tiesību aktu pārskatīšanu;

30.  uzsver, ka Komisijas turpmākā paku piegādes saskaņošana nedrīkstētu pasliktināt paku piegādātāju sociālo aizsardzību un darba apstākļus neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka tiek ievērotas šīs nozares darba ņēmēju tiesības attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmām un tiesībām uz kolektīvu rīcību; uzsver, ka sociālais nodrošinājums ir dalībvalstu kompetencē;

2.3. Novērst nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu

31.  uzskata, ka jāīsteno vērienīgi, mērķtiecīgi pasākumi, lai uzlabotu preču un pakalpojumu pieejamību, jo īpaši — pārtraucot nepamatotas ģeogrāfiskās bloķēšanas praksi un netaisnīgu cenu diskrimināciju ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai valstspiederības dēļ, kuras rezultātā bieži izveidojas monopoli un patērētāji izmanto nelikumīgu saturu;

32.  atbalsta Komisijas apņemšanos efektīvi risināt nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu, papildinot esošo e-komercijas regulējumu un panākot, ka tiek izpildīti attiecīgie noteikumi esošajos tiesību aktos; uzskata, ka ir svarīgi koncentrēties uz uzņēmumu savstarpējām attiecībām, kas noved pie ģeogrāfiskās bloķēšanas, piemēram, selektīvas izplatīšanas, kura neatbilst konkurences tiesībām, un tirgus segmentācijas, kā arī uz tehnoloģiskiem pasākumiem un tehnisku praksi (piemēram, IP izsekošanu un apzinātu sistēmu sadarbspējas nenodrošināšanu), kas nepamatoti ierobežo informācijas sabiedrības pakalpojumu pārrobežu pieejamību, uz pārrobežu līgumu par preču un pakalpojumu iegādi noslēgšanu un arī uz saistītām darbībām, piemēram, maksāšanu un preču piegādi, ņemot vērā proporcionalitātes principu, it sevišķi attiecībā uz maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem;

33.  uzsver, ka tiešsaistes tirgotājiem, kas tirgojas vienā vai vairākās dalībvalstīs, pret visiem patērētājiem ir jāizturas vienlīdzīgi, tostarp attiecībā uz atlaidēm un citiem pārdošanas veicināšanas pasākumiem;

34.  īpaši atbalsta Komisijas ieceri pārbaudīt Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū 20. panta 2. punkta praktisko izpildi, lai analizētu iespējamo nepamatotas diskriminācijas praksi, kas vērsta pret patērētājiem un citiem pakalpojumu saņēmējiem viņu valstspiederības vai dzīvesvietas valsts dēļ; aicina Komisiju apzināt un definēt konkrētas pamatotas diskriminācijas gadījumu grupas saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas 20. panta 2. punktu, lai precizētu, kas ir nepamatoti diskriminējoša privāto struktūru rīcība, un palīdzētu interpretēt noteikumus iestādēm, kas atbildīgas par 20. panta 2. punkta piemērošanu praksē, kā minēts Pakalpojumu direktīvas 16. pantā; aicina Komisiju īstenot mērķtiecīgus centienus, lai 20. panta 2. punkta noteikumu iekļautu Regulas (EK) Nr. 2006/2004 pielikumā nolūkā izmantot Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīkla izmeklēšanas un izpildes pilnvaras;

35.  uzsver, ka ģeogrāfiskās bloķēšanas aizliegumam nekādā gadījumā nevajadzētu noteikt pienākumu mazumtirgotājam piegādāt preces no sava tīmekļa veikala uz noteiktu dalībvalsti, ja tas nav ieinteresēts savu produktu tirdzniecībā visās dalībvalstīs un vēlas darboties mazā mērogā vai preces pārdot tikai tiem patērētājiem, kas atrodas tuvu tā veikalam;

36.  norāda arī, cik svarīgs ir patlaban veiktais konkurences apsekojums e-komercijas nozarē, lai cita starpā izmeklētu, vai nepamatota ierobežojoša ģeogrāfiskā bloķēšana, piemēram, diskriminācija IP adreses, pasta adreses vai kredītkartes izdevējvalsts dēļ, ir pretrunā ES konkurences tiesību aktu noteikumiem; uzsver, ka ir svarīgi palielināt patērētāju un uzņēmēju uzticēšanos, ņemot vērā nozares apsekojuma rezultātus un novērtējot, vai ir vajadzīgas mērķtiecīgas izmaiņas Grupu atbrīvojuma regulā, tostarp 4.a un 4.b pantā, nolūkā ierobežot nevēlamo novirzīšanas praksi un mazināt teritoriālos ierobežojumus;

37.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu uzlabot pārnesamību un sadarbspēju, lai veicinātu likumīgi iegūta un likumīgi pieejama satura vai pakalpojumu brīvu apriti, tādējādi sperot pirmo soli ceļā uz nepamatotas ģeogrāfiskās bloķēšanas izbeigšanu, kā arī veicinātu abonementu pieejamību un pārrobežu funkcionalitāti; uzsver, ka nav pretrunas starp teritorialitātes principu un pasākumiem satura pārnesamības šķēršļu novēršanai;

38.  brīdina, ka nevajadzētu nekritiski veicināt obligātu Eiropas mēroga licenču izsniegšanu, jo līdz ar to varētu mazināties lietotājiem pieejamā satura apjoms; uzsver, ka teritorialitātes princips ir būtisks autortiesību sistēmas elements, ņemot vērā teritoriālās licencēšanas nozīmīgumu Eiropas Savienībā;

2.4. Labāka piekļuve digitālajam saturam — mūsdienīgs, Eiropai pielāgots autortiesību regulējums

39.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos modernizēt pašreizējo autortiesību regulējumu, lai to pielāgotu digitālajam laikmetam; uzsver, ka jebkādas minētā regulējuma izmaiņas būtu jāveic mērķtiecīgi un īpaši pievēršoties godīgai un pienācīgai atlīdzībai autoriem un citiem tiesību subjektiem, ekonomikas izaugsmei, konkurētspējai un labākai patērētāju pieredzei, kā arī vajadzībai nodrošināt pamattiesību aizsardzību;

40.  uzsver, ka uz autortiesību pārkāpumiem balstītas profesionālās darbības vai uzņēmējdarbības modeļi ir nopietns drauds digitālā vienotā tirgus darbībai;

41.  uzskata, ka reformā būtu jārod pareizais līdzsvars starp visām iesaistītajām interesēm; norāda uz radošās nozares īpatnībām un dažādajiem problēmjautājumiem, kurus jo īpaši izraisa dažādie satura un radošu darbu veidi, kā arī izmantotie uzņēmējdarbības modeļi; tā kā pētījumā „Teritorialitāte un tās ietekme uz audiovizuālo darbu finansēšanu” ir uzsvērts, cik svarīga ir teritoriālā licencēšana attiecībā uz Eiropas filmu refinansēšanu, tāpēc aicina Komisiju labāk apzināt un ņemt vērā šīs īpatnības;

42.  aicina Komisiju nodrošināt, ka visās Autortiesību direktīvas reformās tiek ņemti vērā ex post ietekmes novērtējuma rezultāti un Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija Direktīva 2001/29/EK un ka tās balstās uz pārliecinošiem pierādījumiem, tostarp novērtējumu par izmaiņu iespējamo ietekmi uz izaugsmi un darbvietām, kultūras daudzveidību un it sevišķi uz audiovizuālo darbu ražošanu, finansēšanu un izplatīšanu;

43.  uzsver, ka mērķtiecīgiem autortiesību izņēmumiem un ierobežojumiem ir izšķiroša nozīme ekonomikas izaugsmes veicināšanā, inovācijā, darbvietu izveidē, turpmākas jaunrades sekmēšanā un Eiropas inovācijas un radošās un kultūras daudzveidības stiprināšanā; atgādina, ka Parlaments atbalsta minimālo standartu piemērošanas pārbaudi attiecībā uz dažādiem autortiesību izņēmumiem un ierobežojumiem un minēto izņēmumu un ierobežojumu — kas paredzēti Direktīvā 2001/29/EK — pienācīgu piemērošanu;

44.  uzsver, ka pieejai autortiesību izņēmumiem un ierobežojumiem vajadzētu būt līdzsvarotai, mērķtiecīgai un formāta ziņā neitrālai, tai būtu jābalstās tikai uz pierādītām vajadzībām un nebūtu jāskar Eiropas kultūras daudzveidība, kultūras finansēšana un taisnīgas atlīdzības nodrošināšana autoriem;

45.  uzsver, ka, lai gan tekstizracei un datizracei ir vajadzīga lielāka tiesiskā noteiktība, lai pētnieki un izglītības iestādes varētu plašāk izmantot ar autortiesībām aizsargātus materiālus, tostarp pāri robežām, jebkādi Eiropas mēroga izņēmumi attiecībā uz tekstizraci un datizraci būtu jāpiemēro tikai tad, ja lietotājam ir likumīga piekļuve, un būtu jāizstrādā sadarbībā ar visām ieinteresētajām personām pēc tam, kad veikts uz pierādījumiem balstīts ietekmes novērtējums;

46.  uzsver, ka ir svarīgi uzlabot autortiesību režīma skaidrību un pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz lietotāju radītu saturu un privātās kopēšanas nodevām tajās dalībvalstīs, kuras izvēlējušās šādas nodevas piemērot; šajā sakarā norāda, ka iedzīvotāji būtu jāinformē par faktisko autortiesību nodevas apjomu, tās mērķi un turpmāko izmantojumu;

2.5. PVN sloga un šķēršļu mazināšana pārrobežu tirdzniecībā

47.  uzskata, ka, pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu kompetenci, nolūkā novērst tirgus izkropļojumus, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu un radīt patiesu Eiropas digitālo vienoto tirgu ir nepieciešama labāka koordinācija nodokļu jomā, savukārt tai cita starpā nepieciešams izveidot ES mēroga kopēju konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi;

48.  par prioritāti uzskata vienkāršotas, vienotas un konsekventas PVN sistēmas izveidi tiešsaistē, lai samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas maziem un inovatīviem uzņēmumiem, kas darbojas Eiropā; atzinīgi vērtē PVN vienas pieturas miniaģentūru ieviešanu, kas ir solis uz priekšu, lai izbeigtu pagaidu ES PVN režīmu; tomēr pauž bažas par to, ka sliekšņa trūkuma dēļ daļai MVU ir grūti nodrošināt atbilstību minētajam režīmam; tāpēc aicina Komisiju pārskatīt šo režīmu, lai to padarītu uzņēmumiem labvēlīgāku;

49.  turklāt aicina pilnībā ievērot nodokļu neitralitātes principu attiecībā uz līdzīgām precēm un pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir digitāli vai fiziski; aicina Komisiju, pildot savas saistības, pēc iespējas drīz iesniegt priekšlikumu, kas ļautu dalībvalstīm samazināt PVN likmes preses izdevumiem, digitāliem izdevumiem, e-grāmatām un tiešsaistes publikācijām, lai novērstu diskrimināciju vienotajā tirgū;

50.  aicina Komisiju atvieglot paraugprakses apmaiņu starp nodokļu iestādēm un ieinteresētajām personām, lai izstrādātu piemērotus risinājumus nodokļu maksāšanai sadarbīgā patēriņa sistēmā;

51.  atzinīgi vērtē pārskatītās Maksājumu pakalpojumu direktīvas pieņemšanu; uzsver, ka, ja Savienība vēlas e-komerciju paplašināt ES mērogā, nekavējoties visā ES jāievieš tūlītēji e-maksājumi un m-maksājumi atbilstoši vienotam standartam un atbilstoši jāīsteno pārskatītā Maksājumu pakalpojumu direktīva;

3. PIEMĒROTU UN LĪDZVĒRTĪGU KONKURENCES APSTĀKĻU RADĪŠANA MODERNIEM DIGITĀLAJIEM TĪKLIEM UN INOVATĪVIEM PAKALPOJUMIEM

3.1. Mērķim atbilstīgu telesakaru noteikumu izstrāde

52.  uzsver, ka priekšnosacījums progresam digitālajā jomā ir privāti ieguldījumi ātru un īpaši ātru sakaru tīklos, kuri jāstimulē ar stabilu ES tiesisko regulējumu, kas ļautu visiem dalībniekiem izdarīt ieguldījumus, tostarp lauku un attālos reģionos; uzskata, ka lielāka konkurence ir bijusi saistīta ar lielākiem ieguldījumiem infrastruktūrā, inovāciju, izvēles iespējām un zemākām cenām patērētājiem un uzņēmumiem; uzskata, ka ir maz pierādījumu, ka pastāv saikne starp operatoru apvienošanos un lielākiem ieguldījumiem tīklos un to jaudu; uzskata, ka tas būtu rūpīgi jāizvērtē un ka būtu jāpanāk konkurences noteikumu izpilde, lai izvairītos no pārmērīgas tirgus koncentrācijas, oligopolu izveides Eiropas līmenī un negatīvas ietekmes uz patērētājiem;

53.  uzsver, ka ir svarīgi sekmīgi īstenot ESIF, lai panākt maksimālu ieguldījumu līmeni, mērķtiecīgi pievēršoties projektiem ar augstāka riska profilu, sekmējot ekonomikas atveseļošanos, veicinot izaugsmi un stimulējot privātos ieguldījumus, cita starpā — mikrofinansēšanu un riska kapitālu, lai atbalstītu inovatīvus uzņēmumus dažādos to attīstības finansēšanas posmos; uzsver, ka tirgus nepilnību gadījumos svarīgi ir pilnībā izmantot digitālajiem ieguldījumiem jau pieejamos publiskā sektora līdzekļus, ļaut veidoties sinerģijām starp ES programmām, piemēram, „Apvārsnis 2020”, EISI, citiem relevantiem struktūrfondiem, un citiem instrumentiem, tostarp kopienas projektiem un valsts atbalstu atbilstoši valsts atbalsta vadlīnijām, lai sekmētu publisku WLAN tīklu izveidi lielākās un mazākās pašvaldībās, jo, kā liecina pieredze, tie ir izšķirīgi svarīgi reģionālajā, sociālajā un kultūras integrācijā, kā arī izglītībā;

54.  atgādina dalībvalstīm par to apņemšanos līdz 2020. gadam pilnībā ieviest minimālo ātrumu vismaz 30 Mb/s; aicina Komisiju izvērtēt, vai pašreizējā platjoslas stratēģija mobilajiem un fiksētajiem tīkliem, tostarp mērķrādītāji, atbilst nākotnes vajadzībām, un radīt apstākļus, kad visiem pieejami liela ātruma savienojumi, lai novērstu digitālo plaisu, tādējādi apmierinot uz datiem balstītas ekonomikas un 5G tīklu un ultraātras platjoslas tīklu straujas ieviešanas vajadzības;

55.  uzsver, ka, attīstoties digitālajiem pakalpojumiem, tostarp OTT pakalpojumiem, ir palielinājies pieprasījums un konkurence — kas ir izdevīgi patērētājiem — un nepieciešamība pēc ieguldījumiem digitālajā infrastruktūrā; uzskata, ka telesakaru regulējuma modernizācijai nevajadzētu radīt lieku regulatīvo slogu, bet gan nodrošināt nediskriminējošu piekļuvi tīkliem un īstenot nākotnes vajadzībām atbilstošus risinājumus, kuru pamatā, kad iespējams, būtu līdzīgi noteikumi par līdzīgiem pakalpojumiem un kuri sekmētu inovāciju un godīgu konkurenci, kā arī nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību;

56.  uzsver vajadzību nodrošināt, ka telesakaru regulējumā paredzētās galalietotāju tiesības ir saskaņotas, samērīgas un atbilst nākotnes vajadzībām, kā arī — pēc Savienotā kontinenta paketes pieņemšanas — nodrošina galalietotājiem vieglas pārejas iespēju un līgumu pārredzamību; atzinīgi vērtē gaidāmo Universālā pakalpojuma direktīvas pārskatīšanu, kā arī telesakaru regulējuma pārskatīšanu ar mērķi nodrošināt, ka prasības par piekļuvi ātrdarbīgam platjoslas internetam atbilst mērķim samazināt digitālo plaisu, un izskatīt „112” pakalpojuma pieejamību;

57.  uzsver, ka Eiropas digitālajam vienotajam tirgum būtu jāatvieglo galapatērētāju ikdiena; tāpēc aicina Komisiju atrisināt tālruņa zvanu savienojumu pārrobežu nodošanas problēmu, lai patērētāji, šķērsojot Savienības dalībvalstu robežas, varētu veikt nepārtrauktus tālruņa zvanus;

58.  atzinīgi vērtē dažādās Connect ĢD nesen sāktās un pašlaik noritošās sabiedriskās apspriešanas par Eiropas digitalizācijas programmu, jo īpaši par ES telesakaru noteikumu pārskatīšanu, par interneta ātrumu un kvalitāti pēc 2020. gada un par tiešsaistes platformām, mākoni un datiem, starpnieku atbildību un sadarbīgo patēriņu, bet mudina Komisiju nodrošināt visu šo paralēlo iniciatīvu saskaņotību;

59.  uzsver, ka radiofrekvenču spektrs ir izšķirīgi svarīgs resurss mobilo un bezvadu platjoslas sakaru iekšējam tirgum, kā arī apraidei un ir svarīgs elements Eiropas Savienības konkurētspējas nodrošināšanai nākotnē; aicina prioritārā kārtā nodrošināt saskaņotu un konkurenci veicinošu regulējumu radiofrekvenču spektra piešķiršanas jomā un efektīvu pārvaldību, lai piešķiršana notiktu bez kavēšanās, kā arī līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem un, ņemot vērā Lamy ziņojumu(40), pieņemt ilgtermiņa stratēģiju citiem dažādu spektra joslu lietojumiem, kas it īpaši vajadzīgas 5G tīklu ieviešanai;

60.  uzsver, ka ES telesakaru noteikumu, piemēram, Savienotā kontinenta paketes, savlaicīga īstenošana un vienāda, pārredzama izpilde dalībvalstīs ir izšķirīgi svarīga digitālā vienotā tirgus izveidē, lai nodrošinātu stingru tīkla neitralitātes principa piemērošanu un, it īpaši savlaicīgi veicot visaptverošu pārskatīšanu, līdz 2017. gada 15. jūnijam izbeigtu viesabonēšanas maksas visiem Eiropas patērētājiem;

61.  aicina Komisiju nolūkā ciešāk integrēt digitālo vienoto tirgu nodrošināt efektīvāku institucionālo sistēmu, nostiprinot BEREC lomu, spējas un lēmumus, lai panāktu saskanīgu tiesiskā regulējuma piemērošanu, nodrošinātu vienotā tirgus attīstības pārraudzību un atrisinātu pārrobežu strīdus; šajā sakarā uzsver nepieciešamību uzlabot BEREC finansējumu un personālu un vēl vairāk uzlabot tā pārvaldības struktūru;

3.2. Plašsaziņas līdzekļu regulējums 21. gadsimtam

62.  uzsver audiovizuālo mediju kā sociālu, kultūras un ekonomikas aktīvu divējādo raksturu; norāda, ka nepieciešamība pēc Eiropas mediju nākotnes regulējuma izriet no nepieciešamības nodrošināt un sekmēt audiovizuālo mediju daudzveidību un noteikt augstus standartus nepilngadīgo un patērētāju, kā arī personas datu aizsardzībai, godīgus konkurences apstākļus un lielāku elastību attiecībā uz kvantitatīvajiem un komerciālajiem komunikāciju noteikumiem;

63.  uzsver, ka AVMP direktīvā ietvertais izcelsmes valsts princips ir nepieciešams priekšnoteikums audiovizuālā satura sniegšanai pāri robežām ceļā uz kopēju tirgu pakalpojumu jomā; tajā pašā laikā uzsver, ka šis princips neliedz sasniegt sociālos un kultūras mērķus un neizslēdz nepieciešamību koriģēt ES tiesību aktus ārpus AVMP direktīvas darbības jomas; uzsver, ka, lai cīnītos pret praksi izvēlēties izdevīgāko jurisdikciju, par kritērijiem, kā noteikt vai apstrīdēt audiovizuālo mediju pakalpojuma izcelsmes valsti, būtu jāizmanto arī reklāmas peļņas izcelsmes valsts, pakalpojuma valoda un reklāmas un satura mērķauditorija;

64.  uzskata, ka AVMP direktīva būtu jāattiecina uz ikvienu, kas darbojas audiovizuālo mediju pakalpojumu jomā, tostarp uz tiešsaistes audiovizuālo mediju platformu un lietotāja saskarņu nodrošinātājiem; uzsver, cik svarīgi ir noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot likumīga satura un informācijas atrodamību, lai stiprinātu mediju brīvību, plurālismu un neatkarīgu pētniecību, kā arī garantētu diskriminācijas aizlieguma principu, sargājot valodu un kultūras daudzveidību; uzsver, ka, lai nodrošinātu sabiedrības interesēm svarīga audiovizuālo mediju satura atrodamību, dalībvalstis var ieviest īpašus noteikumus, kuru mērķis ir saglabāt kultūras un valodu daudzveidību un informācijas, viedokļu un mediju dažādību un nodrošināt bērnu, jauniešu vai minoritāšu aizsardzību un patērētāju aizsardzību kopumā; aicina īstenot pasākumus, kas nodrošinātu audiovizuālo mediju pakalpojumu pieejamību mazāk aizsargātiem cilvēkiem; mudina Komisiju veicināt audiovizuālo mediju likumīga satura piedāvājumu, dodot priekšroku neatkarīgi veidotiem Eiropas darbiem;

65.  mudina Komisiju ņemt vērā mainīgās skatīšanās ieražas un jaunos veidus, kā piekļūt audiovizuālajam saturam, saskaņojot lineāros un nelineāros pakalpojumus un nosakot Eiropas līmeņa minimālās prasības visiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem ar mērķi nodrošināt to konsekventu piemērošanu, izņemot gadījumus, kad šāds saturs neizbēgami papildina tādu saturu vai pakalpojumus, kas nav audiovizuāla rakstura; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt AVMP direktīvas 1. pantā definēto mediju pakalpojumu koncepciju tā, lai gan dalībvalstis paturētu atbilstošu elastību, gan arī vairāk tiktu ņemta vērā pakalpojumu iespējamā sociālpolitiskā ietekme un šādas ietekmes īpatnības, jo īpaši to ietekme uz viedokļu veidošanu un viedokļu daudzveidību, kā arī jautājums par redakcionālo atbildību;

66.  aicina Komisiju un dalībvalstis vienlīdzīgi ieviest jebkāda audiovizuālā mediju pakalpojuma aizliegumu ES gadījumā, ja ar to tiek aizskarta cilvēka cieņa, kūdīts uz naidu vai rasismu, kā arī efektīvi īstenot šādu aizliegumu;

67.  uzsver, ka AVMP direktīvas pieņemšanai vajadzētu samazināt regulējumu un stiprināt kopregulāciju un pašregulāciju, ar horizontālu un starpmediju regulatīvo pieeju līdzsvarojot raidorganizāciju un citu tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus; uzskata, ka principam par skaidru atpazīstamību un nošķirtību starp reklāmu un programmas saturu būtu jānodrošina prioritāte attiecībā pret principu par reklāmas un programmas nošķiršanu visos mediju veidos; aicina Komisiju pārbaudīt, vai joprojām ir lietderīgi un nepieciešams ievērot 6.7. sadaļu tās paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei;

68.  uzskata, ka Direktīvā 93/83/EEK paredzētā juridiskā koncepcija pēc papildu novērtējuma veikšanas varētu uzlabot pārrobežu piekļuvi likumīgam tiešsaistes saturam un pakalpojumiem vienotajā digitālajā tirgū, neapšaubot līgumslēgšanas brīvības principu, neapdraudot pienācīgu atlīdzību autoriem un māksliniekiem un ekskluzīvo tiesību teritoriālo raksturu;

3.3. Mērķim atbilstīga normatīvā vide platformām un starpniekiem

3.3.1. Tiešsaistes platformu nozīme

69.  mudina Komisiju izskatīt, vai potenciālas problēmas, kas saistītas ar tiešsaistes platformām, varētu atrisināt, pienācīgi un pilnīgi īstenojot esošos tiesību aktus un efektīvi panākot ES konkurences tiesību aktu izpildi, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un efektīvu konkurenci starp tiešsaistes platformām un novērstu monopolu izveidi; aicina Komisiju pieturēties pie tādas inovācijai labvēlīgas politikas attiecībā uz tiešsaistes platformām, kas atvieglotu ienākšanu tirgū un sekmētu inovāciju; uzskata, ka prioritātēm jābūt pārredzamībai, nediskriminēšanai, platformu vai tiešsaistes pakalpojumu maiņas atvieglošanai, izvēles iespēju sniegšanai patērētājiem, platformu pieejamībai, kā arī platformu izveides un attīstības šķēršļu apzināšanai un novēršanai;

70.  turklāt norāda, ka E-komercijas direktīvas noteikumi vēlāk tika nostiprināti ar Negodīgas komercprakses direktīvu, Patērētāju tiesību direktīvu un citiem patērētāju acquis komponentiem un ka šīs direktīvas vienlīdz lielā mērā pienācīgi jāizpilda un jāpiemēro gan attiecībā uz tirgotājiem, kas izmanto tiešsaistes platformas, gan attiecībā uz tirgotājiem tradicionālajos tirgos; aicina Komisiju sadarboties ar visām ieinteresētajām personām un Parlamentu, lai sniegtu skaidras norādes par patērētāju acquis piemērojamību tirgotājiem, kuri izmanto tiešsaistes platformas, un vajadzības gadījumā palīdzētu dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm panākt patērētāju tiesību pienācīgu ievērošanu;

71.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu digitālā vienotā tirgus stratēģijas ietvaros analizēt tiešsaistes platformu lomu digitālajā ekonomikā, jo tas būs svarīgi attiecībā uz vairākiem gaidāmiem tiesību aktu priekšlikumiem; uzskata, ka šo analīzi vajadzētu izmantot, lai apzinātu apstiprinātas un skaidri noteiktas problēmas konkrētās uzņēmējdarbības jomās un iespējamas nepilnības patērētāju tiesību aizsardzībā, kā arī nošķirtu tiešsaistes pakalpojumus un tiešsaistes pakalpojumu sniedzējus; uzsver, ka pret platformām, kas darbojas ar kultūras precēm, it sevišķi audiovizuāli medijiem, ir jāizturas īpašā veidā, ievērojot UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu;

72.  aicina Komisiju 2016. gada pirmajā ceturksnī ziņot Parlamentam par attiecīgo apspriešanos rezultātiem un nodrošināt konsekventu pieeju gaidāmajās tiesību aktu pārskatīšanās; brīdina, ka nedrīkst pieļaut tirgus izkropļojumus vai šķēršļus tiešsaistes pakalpojumu ienākšanai tirgū, ieviešot jaunus pienākumus šķērssubsidēt konkrētus tradicionālos uzņēmējdarbības modeļus;

73.  uzsver, ka ierobežotā starpnieku atbildība ir svarīga nolūkā aizsargāt interneta atvērtību, pamattiesības, juridisko noteiktību un inovāciju; šajā sakarā atzīst, ka E-komercijas direktīvas noteikumi par starpnieku atbildību atbilst nākotnes vajadzībām un ir tehnoloģiski neitrāli;

74.  vērš uzmanību uz to, ka, lai izmantotu atbildības ierobežojumu, informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējam, uzzinot par nelikumīgām darbībām, ir ātri jāizņem attiecīgā informācija vai jāliedz tai piekļūt; aicina Komisiju nodrošināt šīs prasības vienādu īstenošanu atbilstoši Pamattiesību hartai, lai nepieļautu nekādu tiesībaizsardzības privatizāciju un nodrošinātu, ka pret nelikumīga satura un preču pārdošanu tiek vērsti adekvāti un samērīgi pasākumi;

75.  uzskata, ka, ņemot vērā to, ka tirgi strauji attīstās un cik daudzveidīgas ir platformas, kuru klāsts sniedzas no bezpeļņas platformām līdz B2B platformām un kuras aptver dažādus pakalpojumus, nozares un ļoti dažādus dalībniekus, trūkst skaidras platformu definīcijas un universāli piemērojama pieeja varētu būtiski kavēt inovāciju un globālajā ekonomikā nostādīt Eiropas uzņēmumus konkurētspējas ziņā neizdevīgākā situācijā;

76.  uzskata, ka daļa tiešsaistes starpnieku un tiešsaistes platformu gūst ienākumus no kultūras darbiem un satura, taču šajos ienākumos ne vienmēr dalās ar autoriem; aicina Komisiju apsvērt uz pierādījumiem balstītas iespējas, kā pievērsties jebkādai vērtības pārnesei no satura uz pakalpojumiem, kuras, nekavējot inovāciju, ļautu autoriem, izpildītājiem un tiesību subjektiem saņemt taisnīgu atlīdzību par viņu darba izmantošanu internetā;

3.3.2. Sadarbīgā patēriņa sniegtās jaunās iespējas

77.  atzinīgi vērtē to, ka sadarbīgais patēriņš ir palielinājis konkurenci un piedāvājumu patērētājiem, kā arī iespējas darbvietu veidošanai, ekonomikas izaugsmei, konkurētspējai, iekļaujošākam darba tirgum un spēcīgākai ES aprites ekonomikai, ko sniedz efektīvāks resursu, prasmju un citu aktīvu izmantojums; mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt turpmāku sadarbīgā patēriņa attīstību, apzinot mākslīgus šķēršļus un attiecīgos tiesību aktus, kas kavē tā izaugsmi;

78.  mudina Komisiju sadarbīgā patēriņa sakarā izpētīt, kā varētu līdzsvarot patērētāju iespēcināšanu un aizsardzību, un, ja nepieciešami precizējumi, nodrošināt ar patērētājiem saistīta digitālās jomas tiesiskā regulējuma atbilstību, tostarp attiecībā uz iespējamu pārkāpumu gadījumiem, kā arī noteikt, kādos gadījumos pietiekami vai efektīvāki ir ex post aizsardzības līdzekļi;

79.  norāda, ka pašiem uzņēmumiem, kas izmanto šos jaunos uzņēmējdarbības modeļus, kuru pamatā ir reputācija un uzticēšanās, ir izdevīgi pieņemt pasākumus, kas attur no nelikumīgu darbību veikšanas, tajā pašā laikā piedāvājot jaunus patērētāju drošības elementus;

80.  mudina Komisiju izveidot ieinteresēto personu grupu, kas būtu atbildīga par paraugprakses popularizēšanu sadarbīgā patēriņa nozarē;

81.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka nodarbinātības un sociālā politika ir saderīga ar digitālo inovāciju, uzņēmējdarbību un sadarbīgā patēriņa izaugsmi un tā potenciālu elastīgāku nodarbinātības veidu aspektā, apzinot jaunus nodarbinātības veidus un izvērtējot nepieciešamību modernizēt sociālos un nodarbinātības tiesību aktus, lai esošās nodarbinātības tiesības un sociālā nodrošinājuma sistēmas varētu saglabāt arī digitālajā darba pasaulē; uzsver, ka sociālais nodrošinājums ir dalībvalstu kompetencē; prasa, lai Komisija apzina un sekmē šo jomu paraugprakses apmaiņu Eiropas Savienībā un starptautiskā līmenī;

3.3.3. Cīņa pret nelikumīgu saturu internetā

82.  aicina Komisiju virzīt tādu politiku un tiesisko regulējumu cīņai ar kibernoziedzību un nelegālu saturu un materiāliem internetā — tostarp naida runu —, kas pilnībā atbilstu pamattiesībām, kuras noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, it sevišķi tiesībām uz vārda un informācijas brīvību, esošiem ES un dalībvalstu tiesību aktiem un nepieciešamības, samērības, pienācīgas tiesvedības un tiesiskuma principiem; uzskata, ka šā mērķa sasniegšanai ir nepieciešams:

–  nodrošināt saskanīgus un efektīvus tiesībaizsardzības instrumentus Eiropas un dalībvalstu policijas iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm;

–  sniegt skaidras vadlīnijas par to, kā cīnīties pret nelegālu tiešsaistes saturu, tostarp naida runu;

–  atbalstīt publiskā un privātā sektora partnerības un publiskā un privātā sektora struktūru dialogu atbilstoši esošiem ES tiesību aktiem;

–  precizēt starpnieku un tiešsaistes platformu lomu attiecībā uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartu;

–  nodrošināt, ka Ziņošanas par interneta saturu vienības (EU IRU) izveide Eiropolā ir balstīta uz tās darbībai piemērotu juridisko pamatu;

–  nodrošināt īpašus pasākumus cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē, nodrošināt efektīvu visu ieinteresēto personu sadarbību, lai garantētu bērnu tiesības un aizsardzību internetā, un atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir padarīt internetu drošu bērniem; un

–  sadarboties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām izglītības un izpratnes veicināšanas kampaņu popularizēšanā;

83.  atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu modernizēt intelektuālā īpašuma tiesību izpildi tiešsaistē attiecībā uz komerciāla mēroga pārkāpumiem; uzskata, ka Direktīvā 2004/48/EK paredzētā autortiesību izpilde ir ārkārtīgi svarīga un ka autortiesības un blakustiesības ir tikai tik efektīvas, cik efektīvi ir šo tiesību aizsardzībai pieņemtie izpildes pasākumi;

84.  uzsver, ka ES saskaras ar vērā ņemamu skaitu IĪT pārkāpumu; uzsver, ka Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centram ir uzdevums sniegt uzticamus datus un objektīvu analīzi par pārkāpumu ietekmi uz ekonomikas dalībniekiem; prasa pieņemt efektīvu, ilgtspējīgu, samērīgu un modernizētu pieeju intelektuālā īpašuma tiesību izpildei, īstenošanai un aizsardzībai tiešsaistē, jo īpaši attiecībā uz komerciāla mēroga pārkāpumiem;

85.  norāda, ka dažos gadījumos autortiesību pārkāpumus var izraisīt grūtības atrast likumīgi pieejamu meklēto saturu; tāpēc aicina izstrādāt plašāku klāstu likumīgu un lietotājdraudzīgu piedāvājumu un tos popularizēt sabiedrībā;

86.  atzinīgi vērtē pieeju „sekojiet naudai” un mudina piegādes ķēdes dalībniekus rīkoties saskaņoti un samērīgi, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus komerciālā mērogā, balstoties uz brīvprātīgu vienošanos praksi; uzsver, ka Komisijai kopā ar dalībvalstīm būtu jāveicina izpratne un pienācīga pārbaude visā piegādes ķēdē un jāatbalsta informācijas un paraugprakses apmaiņa, kā arī pastiprināta publiskā un privātā sektora sadarbība; uzstāj, ka visiem pasākumiem vajadzētu būt pamatotiem, saskaņotiem un samērīgiem un tajos būtu jāiekļauj iespēja nelabvēlīgi ietekmētajām pusēm izmantot efektīvus un lietotājdraudzīgus tiesiskās aizsardzības līdzekļus; uzskata, ka ir jāuzlabo patērētāju izpratne par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu sekām;

Uzticības stiprināšana digitālajiem pakalpojumiem, drošībai tajos un attiecībā uz personas datu apstrādi

87.  uzskata, ka nolūkā nodrošināt uzticēšanos un drošību digitālajiem pakalpojumiem, uz datiem balstītām tehnoloģijām, IT un maksājumu sistēmām, kritiskajai infrastruktūrai un tiešsaistes tīkliem ir vajadzīgi lielāki resursi, kā arī sadarbība starp Eiropas kiberdrošības nozari, publisko un privāto sektoru, it īpaši ar sadarbību pētniecībā, tostarp „Apvārsnis 2020” ietvaros, un publiskā un privātā sektora partnerībām; atbalsta dalībvalstu paraugprakses apmaiņu šīs jomas publiskā un privātā sektora partnerībās;

88.  aicina rīkoties, lai uzlabotu noturību pret kiberuzbrukumiem, it sevišķi — palielinot ENISA lomu, palielinātu lietotāju, īpaši MVU, riska apzināšanos un zināšanas par pamata drošības procedūrām, nodrošinātu, ka uzņēmumos ievesta pamatlīmeņa drošība, piemēram, datu un komunikāciju galšifrēšana un programmatūras atjaunināšana, un mudinātu izmantot integrētu drošību;

89.  uzskata, ka programmatūras piegādātājiem vajadzētu labāk popularizēt drošības priekšrocības, ko lietotājiem sniedz atvērtā koda programmatūra un ar drošību saistīti programmatūras jauninājumi; aicina Komisiju apsvērt ES mēroga programmu koordinētai informācijas izpaušanai par ievainojamībām, tostarp zināmu programmatūras ievainojamību novēršanu, kā aizsardzības līdzekli pret programmatūras ievainojamību ļaunprātīgu izmantošanu un drošības un personas datu aizsardzības pārkāpumiem;

90.  uzskata, ka, lai nodrošinātu ES koordinētu pieeju kiberdrošībai, strauji jāpieņem mērķim atbilstoša Kiberdrošības direktīva; uzskata, ka nolūkā turpināt nozaru digitalizāciju ir vajadzīgs vērienīgāks dalībvalstu un attiecīgo ES iestāžu un struktūru sadarbības līmenis un paraugprakses apmaiņa, tajā pašā laikā aizsargājot ES pamattiesības, it sevišķi datu aizsardzību;

91.  uzsver, ka strauji pieaugošā pret tīkliem vērstu uzbrukumu un kibernoziegumu skaita dēļ ir nepieciešama saskaņota ES un tās dalībvalstu reakcija ar mērķi nodrošināt augstu tīkla un informācijas drošības līmeni; uzskata, ka drošība internetā nozīmē tīklu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību, tiesībaizsardzības iestāžu spēju cīnīties ar noziedzību — tostarp terorismu, vardarbīgu radikalizāciju, seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē — un tādu datu izmantošanu, kādi noteikti nepieciešami, lai apkarotu noziedzību tiešsaistē un bezsaistē; uzsver, ka šādi definēta drošība kopā ar pamattiesību aizsardzību kibertelpā ir izšķirīgi svarīga nolūkā nostiprināt uzticēšanos digitālajiem pakalpojumiem un tāpēc tā ir nepieciešams pamats, uz kā veidot konkurētspējīgu digitālo tirgu;

92.  atgādina, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem lietderīgi ir tādi rīki kā šifrēšana, kas ļauj nodrošināt privātumu un vismaz pamatlīmenī arī komunikācijas drošību; nosoda to, ka šifrēšanu var izmantot arī noziedzīgiem nolūkiem;

93.  atzinīgi vērtē ka Eiropola Eiropas Kibernoziedzības centru (EC3), kas palīdz straujāk reaģēt uz kiberuzbrukumiem; aicina iesniegt leģislatīvā akta priekšlikumu par EC3 pilnvaru nostiprināšanu un steidzīgi transponēt 2013. gada 12. augusta Direktīvu 2013/40/ES par uzbrukumiem informācijas sistēmām;

94.  norāda, ka atklātībā nākusī informācija par elektronisko masveida novērošanu ir apliecinājusi nepieciešamību atgūt iedzīvotāju uzticēšanos digitālo pakalpojumu privātumam, drošumam un drošībai, un šajā sakarā uzsver, ka personas datu apstrādē komerciāliem vai tiesībaizsardzības nolūkiem ir stingri jāievēro esošie datu aizsardzības tiesību akti un pamattiesības; šajā kontekstā atgādina, cik svarīgi ir esošie līdzekļi, piemēram, savstarpējās tiesiskās palīdzības nolīgumi (STPN), kas nav pretrunā tiesiskumam un samazina neatbilstīgas piekļuves risku attiecībā uz ārvalsts teritorijā glabātiem datiem;

95.  atkārto, ka saskaņā ar Direktīvas par elektronisko tirdzniecību (2000/31/EK) 15. panta 1. punktu „dalībvalstis neuzliek vispārējas saistības” pārraides un glabāšanas pakalpojumu sniedzējiem „pārraudzīt informāciju, ko tie pārraida vai uzglabā, kā arī neuzliek pienākumu aktīvi meklēt faktus un apstākļus, kas norāda uz nelegālu darbību”; jo īpaši atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesa spriedumos lietās C-360/10 un C-70/10 neatzina par likumīgiem pasākumus „aktīvi pārraudzīt” gandrīz katru attiecīgo pakalpojumu lietotāju (pieejas internetam nodrošinātāji pirmajā lietā, sociālais tīkls otrajā) un precizēja, ka būtu jāaizliedz ikviens rīkojums, kas nosaka mitināšanas pakalpojumu sniedzējam pienākumu veikt vispārēju pārraudzību;

4. DIGITĀLĀS EKONOMIKAS IZAUGSMES POTENCIĀLA MAKSIMĀLA IZMANTOŠANA

96.  uzskata, ka, tā kā Eiropas nozarēm ir centrāla loma un tā kā digitālā ekonomika attīstās daudz straujāk nekā pārējā ekonomikas daļa, nozaru digitālā pārveide ir būtiska Eiropas ekonomikas konkurētspējai un tās enerģētikas pārkārtošanai, taču tā izdosies vien tad, ja Eiropas uzņēmumi sapratīs, kāda ir tās nozīme attiecībā uz efektivitātes palielināšanos un piekļuvi neizmantotam potenciālam, ko dotu lielākā mērā integrētas un savienotas vērtības ķēdes, kuras varētu straujāk un elastīgāk reaģēt uz patērētāju vajadzībām;

97.  aicina Komisiju nekavējoties izstrādāt digitālās pārveides plānu, ietverot tiesību aktu modernizāciju un relevantu instrumentu izmantošanu ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē un infrastruktūrā, lai atbalstītu digitalizāciju visās nozarēs, piemēram, ražošanas, enerģētikas, transporta un mazumtridzniecības nozarēs, mudinot vērtības ķēdē izmantot digitālās tehnoloģijas un savienojamību „no gala līdz galam”, kā arī inovatīvus pakalpojumus un uzņēmējdarbības modeļus;

98.  uzskata, ka tiesiskajam regulējumam vajadzētu dot nozarēm iespēju pieņemt un paredzēt šīs pārmaiņas, lai sekmētu darbvietu izveidi, izaugsmi un reģionālo konverģenci;

99.  turklāt aicina īpaši pievērsties MVU, tostarp varbūt pārskatīt Mazās uzņēmējdarbības aktu, jo to digitālā pārveide ir priekšnosacījums konkurētspējai un darbvietu izveidei ekonomikā un ciešākai esošo uzņēmumu un jaunuzņēmumu sadarbībai, kuras rezultātā varētu izveidoties ilgtspējīgāks un konkurētspējīgāks rūpniecības modelis un izvirzīties globāli līderi;

100.  atkārto, cik svarīgas ir Eiropas satelītnavigācijas sistēmas, īpaši Galileo un Egnos, digitālā vienotā tirgus attīstībai attiecībā uz datu pozīciju un laika zīmogošanu lielo datu un lietiskā interneta lietotnēm;

4.1. Datu ekonomikas veidošana

101.  uzskata, ka ekonomikas izaugsmē būtiska loma ir uz datiem balstītai ekonomikai; uzsver iespējas, ko ekonomikai un sabiedrībai var dot jaunas IKT tehnoloģijas, piemēram, lielie dati, mākoņdatošana, lietiskais internets, 3D druka un citas tehnoloģijas, jo īpaši, ja tās integrē citās nozarēs, piemēram, enerģētikas, transporta un loģistikas, finanšu pakalpojumu, izglītības, mazumtirdzniecības, ražošanas, pētniecības un veselības aprūpes un ārkārtas pakalpojumu nozarē, un ja publiskā sektora iestādes tās izmanto, lai attīstītu viedpilsētas, uzlabotu resursu pārvaldību un vides aizsardzību; īpaši uzsver iespējas, ko dod enerģētikas nozares digitalizācija, kas ļauj efektīvāk un elastīgāk ražot enerģiju, izmantojot viedskaitītājus, viedtīklus un datu mezglus; uzsver publiskā un privātā sektora partnerību nozīmīgumu un atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas šajā jomā;

102.  aicina Komisiju izskatīt iespēju digitālā formātā, bez maksas un samērīgā termiņā, neapdraudot ekonomiskos un sociālos ieguvumus, padarīt pieejamus visus zinātniskās pētniecības projektus, kas vismaz 50 % apmērā finansēti ar publisko finansējumu, tostarp izskatīt iespēju šajā nolūkā izmantot izdevniecības;

103.  aicina Komisiju līdz 2016. gada martam kopā ar visiem attiecīgajiem ekspertiem, tostarp pētniekiem, pilsoniskās sabiedrības un publiskā un privātā sektora pārstāvjiem, sagatavot plašu un pārredzamu pārskatu par lielajiem datiem, lai apzinātu vajadzības lielo datu tehnoloģiju un skaitļošanas infrastruktūras jomā, īpaši attiecībā uz Eiropas superdatoriem, tostarp labākus nenormatīvos un esošā tiesiskā regulējuma apstākļus izaugsmei un inovācijai šajā nozarē, un lai maksimāli palielinātu iespējas un novērstu potenciālos riskus un problēmas attiecībā uz uzticēšanās nostiprināšanu, piemēram, piekļuvei datiem, drošībai un datu aizsardzībai;

104.  aicina izstrādāt nākotnes vajadzībām atbilstošu un tehnoloģiski neitrālu Eiropas pieeju un turpināt vienotā tirgus integrāciju attiecībā uz lietisko internetu un rūpniecisko internetu, izmantojot pārredzamu standartu noteikšanas un sadarbspējas stratēģiju, stiprināt uzticēšanos šīm tehnoloģijām, veicinot drošību, pārredzamību, kā arī integrētu privātumu un privātumu pēc noklusējuma; atzinīgi vērtē „brīvas datu plūsmas” iniciatīvu, kam pēc visaptveroša novērtējuma vajadzētu precizēt noteikumus par datu izmantošanu, pieejamību un datu īpašumtiesībām, ņemot vērā bažas par datu lokalizācijas prasību ietekmi uz vienotā tirgus darbību, un atvieglot datu pakalpojumu sniedzēju maiņu, lai novērstu piesaisti konkrētam pakalpojumu sniedzējam un tirgus izkropļojumus;

Internet105.  uzskata, ka valsts pārvaldē pēc noklusējuma jau būtu jāizvēlas atvērtu pārvaldes datu pieeja; mudina palielināt apmēru un ātrumu, kādā atvērtu datu veidā tiek publiskota informācija, uzlabot galveno datu kopu apzināšanu, kuras jādara pieejamas, un labāk sekmēt atvērtu datu atkalizmantošanu atvērtā veidā, ņemot vērā to vērtību attiecībā uz inovatīvu pakalpojumu, tostarp pārrobežu risinājumu, izstrādi, pārredzamību un ieguvumiem ekonomikai un sabiedrībai;

106.  atzīst, ka aizvien vairāk pieaug ES patērētāju bažas par to, kā tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji izmanto un aizsargā personas datus, jo tas ir svarīgs elements nolūkā stiprināt patērētāju uzticēšanos digitālajai ekonomikai; uzsver, ka aktīviem patērētājiem ir svarīga loma konkurences veicināšanā; tāpēc uzsver, ka ir svarīgi patērētājus labāk informēt par to, kā tiek izmantoti viņu dati, jo īpaši pakalpojumos, ko sniedz apmaiņā pret datiem, un par viņu tiesībām uz datu pārnesamību; aicina Komisiju precizēt noteikumus par datu kontroli un datu pārnesamību, ievērojot pamatprincipu, kas paredz, ka iedzīvotājiem jābūt iespējai kontrolēt savus datus;

107.  uzskata, ka atbilstība datu aizsardzības tiesību aktiem un efektīvas privātuma garantijas un drošības garantijas, kas paredzētas Vispārīgajā datu aizsardzības regulā, tostarp īpaši noteikumi attiecībā uz bērniem kā neaizsargātiem patērētājiem, ir izšķirīgi svarīgi elementi nolūkā stiprināt iedzīvotāju un patērētāju uzticēšanos uz datiem balstītai ekonomikai; uzsver, ka ir nepieciešams palielināt izpratni par datu lomu un par to, ko datu apmaiņa nozīmē patērētājiem attiecībā uz viņu pamattiesībām ekonomikā, un pieņemt noteikumus par datu īpašumtiesībām un iedzīvotāju kontroli pār saviem personas datiem; uzsver, kāda loma ir pakalpojumu un produktu personalizācijai, kas būtu jāattīsta atbilstoši datu aizsardzības prasībām; aicina popularizēt integrētu privātumu un privātumu pēc noklusējuma, kas varētu pozitīvi ietekmēt arī inovāciju un ekonomikas izaugsmi; uzsver, ka jebkādā datu apstrādē jānodrošina nediskriminējoša pieeja; uzsver, cik svarīga ir uz risku balstīta pieeja, kas palīdz novērst lieku administratīvo slogu un nodrošina juridisko noteiktību, it sevišķi attiecībā uz MVU un jaunuzņēmumiem, kā arī publiskā sektora iestāžu veikta demokrātiskā pārraudzība un pastāvīga uzraudzība; uzsver, ka personas datiem vajadzīga īpaša aizsardzība, un atzīst, ka papildu aizsardzības pasākumu, piemēram, pseidonimizācijas un anonimizācijas, ieviešana var uzlabot aizsardzību gadījumos, kad personas datus lieto lielo datu lietojumprogrammas un tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji;

108.  norāda, ka Komisijas veiktajā novērtējumā par Datubāzu direktīvu ir atzīts, ka šī direktīva kavē uz datiem balstītas Eiropas ekonomikas attīstību; aicina Komisiju izmantot politikas variantus, lai atceltu Direktīvu 96/9/EK;

4.2. Konkurētspējas uzlabošana, izmantojot sadarbspēju un standartizāciju

109.  uzskata, ka Eiropas IKT standartizācijas plānam un sadarbspējas satvara, tostarp Eiropas standartizācijas organizācijām iesniegto Komisijas pieprasījumu, pārskatīšanai būtu jāietilpst Eiropas digitālajā stratēģijā, lai panāktu apjomradītus ietaupījumus, budžeta ietaupījumus un uzlabotu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, kā arī palielinātu preču un pakalpojumu pārnozaru un pārrobežu sadarbspēju, ātrāk, atklāti un konkurencei labvēlīgi nosakot brīvprātīgus, uz tirgu balstītus un globālus standartus, ko varētu viegli īstenot MVU; mudina Komisiju nodrošināt, ka standartizācijas procesos tiek iesaistītas visas attiecīgās ieinteresētās personas, izmantotas labākās tehnoloģijas un novērsts monopolu un slēgtu vērtības ķēžu izveides risks, īpaši attiecībā uz MVU un jaunuzņēmumiem, kā arī aktīvi popularizēt Eiropas standartus starptautiskā mērogā, ņemot vērā IKT standartizācijas iniciatīvu globālo raksturu;

110.  mudina Komisiju un Padomi paplašināt bezmaksas un atvērtā pirmkoda programmatūras izmantošanu un atkārtotu izmantošanu valsts pārvaldēs un to starpā, lai palielinātu sadarbspēju;

111.  norāda, ka Komisija pašlaik apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām par iespēju izveidot transportlīdzeklī iebūvētu sadarbspējīgu, standartizētu, drošu un atvērtas piekļuves platformu iespējamām nākotnes lietotnēm vai pakalpojumiem, kā Parlaments ir pieprasījis eZvana regulā; aicina Komisiju nodrošināt, ka šī platforma neierobežo inovāciju, brīvu konkurenci un patērētāju izvēli;

112.  aicina Komisiju, ņemot vērā straujo inovāciju transporta nozarē, izstrādāt koordinētu stratēģiju attiecībā uz savienojamību transporta nozarē un it sevišķi izveidot tiesisko regulējumu savienotiem transportlīdzekļiem, lai nodrošinātu sadarbspēju ar dažādiem pakalpojumiem, tostarp attālinātu diagnostiku un apkopi, un lietotnēm nolūkā uzturēt godīgu konkurenci un apmierināt lielo vajadzību pēc produktiem, kas atbilstu kiberdrošības un datu aizsardzības prasībām, kā arī nodrošināt pasažieru fizisko drošību; uzskata, ka ir nepieciešamas autobūves un telekomunikāciju nozares partnerības, lai nodrošinātu, ka savienotie transportlīdzekļi un to infrastruktūra tiek attīstīta, pamatojoties uz Eiropas mērogā kopīgiem standartiem;

4.3. Iekļaujoša e-sabiedrība

113.  norāda, ka internets un IKT ļoti lielā mērā ietekmē sieviešu un meiteņu emancipāciju; atzīst, ka sieviešu dalība ES digitālajā nozarē pozitīvi ietekmē Eiropas IKP; atzīst to, cik ievērojams potenciāls ir sievietēm inovatorēm un uzņēmējām un viņu iespējamo lomu digitālajā pārveidē; uzsver, ka ir nepieciešams atbrīvoties no dzimumu stereotipiem, un pilnībā atbalsta un mudina attīstīt uzņēmējdarbības kultūru sievietēm, kā arī viņu integrāciju un dalību informācijas sabiedrībā;

114.  atzīst digitālā vienotā tirgus potenciālu nodrošināt pieejamību un dalību visiem iedzīvotājiem, tostarp cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gados vecākiem cilvēkiem, minoritātēm un citiem iedzīvotājiem, kas pieder pie neaizsargātām grupām, attiecībā uz visiem digitālās ekonomikas aspektiem, tostarp produktiem un pakalpojumiem, ko aizsargā autortiesības un blakustiesības, it īpaši — veidojot iekļaujošu e-sabiedrību un nodrošinot, ka e-pārvaldes un e-administrācijas programmas ir pilnībā pieejamas; pauž dziļas bažas par progresa trūkumu attiecībā uz Marrākešas līguma ratifikāciju un mudina to ratificēt pēc iespējas drīz; šajā sakarā uzsver, ka ir steidzami jāpieņem priekšlikums direktīvai par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību;

4.3.1. Digitālās prasmes un zināšanas

115.  vērš uzmanību uz to, ka piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstība attiecībā uz prasmēm ierobežo digitālās ekonomikas attīstību, darbvietu radīšanu un Savienības konkurētspēju, un aicina Komisiju steidzami izstrādāt prasmju stratēģiju, ar ko šo trūkumu varētu novērst; aicina Komisiju izmantot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas līdzekļus, lai atbalstītu organizācijas (vietējās kustības), kas māca digitālās prasmes nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem; aicina dalībvalstis sniegt atbalstu, šim nolūkam nodrošinot telpas;

116.  aicina Komisiju un dalībvalstis ar iniciatīvām un koordinētiem pasākumiem, kā arī ar ieguldījumiem Eiropas mediju lietotprasmes apmācības tīklu izveidē veicināt visu ES iedzīvotāju mediju un interneta lietotprasmi, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātiem cilvēkiem; uzsver, ka spēja patstāvīgi un kritiski izmantot medijus un tikt galā ar pārmērīgu informācijas daudzumu ir mūžizglītības uzdevums visām paaudzēm, kas turklāt pastāvīgi mainās, lai visas paaudzes spētu pienācīgi un patstāvīgi tikt galā ar pārmērīgu informācijas daudzumu; norāda, ka darba un prasmju profili kļūst arvien sarežģītāki un ka līdz ar to rodas jaunas prasības — it sevišķi attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasmēm — apmācībām, kā arī tālākizglītībai un mūžizglītībai;

117.  mudina dalībvalstis integrēt digitālo prasmju apguvi skolu programmās, uzlabot vajadzīgo tehnisko aprīkojumu un veicināt augstskolu un tehnisko skolu sadarbību nolūkā izstrādāt kopīgas e-mācību programmas, kas tiktu atzītas ECTS sistēmā; uzsver, ka izglītības un apmācību programmu mērķim jābūt attīstīt kritisku pieeju un dziļu izpratni par jaunajiem medijiem, digitālajām un informācijas ierīcēm un lietojumprogrammām, lai cilvēki varētu kļūt par šo jauno tehnoloģiju aktīviem lietotājiem, nevis tikai galalietotājiem; uzsver, ka ir svarīgi pienācīgi mācīt skolotājiem gan pašas digitālās prasmes, gan veidus, kā tās efektīvi iemācīt, tostarp sekmīgi izmantojot uz spēlēm balstītu digitālo mācīšanos, un kā tās izmantot, lai atbalstītu mācību procesu kopumā, palielinot matemātikas, IT, zinātnes un tehnoloģiju pievilcību; aicina Komisiju un dalībvalstis vairāk pētīt digitālo mediju ietekmi uz kognitīvajām prasmēm;

118.  norāda, ka vajadzīgi publiskie un privātie ieguldījumi un jaunas finansējuma iespējas arodizglītībā un mūžizglītībā, lai nodrošinātu, ka darba ņēmējiem, it īpaši mazkvalificētiem darba ņēmējiem, ir digitālajai ekonomikai vajadzīgās prasmes; aicina Komisiju un dalībvalstis kopā ar privāto sektoru izstrādāt viegli pieejamus, standartizētus un sertificētus tiešsaistes mācību kursus un inovatīvas un pieejamas e-prasmju apmācības programmas, kuru dalībniekiem tiktu iemācītas minimālās digitālās prasmes; mudina dalībvalstis šos tiešsaistes kursus iekļaut garantijā jauniešiem kā neatņemamu tās daļu; mudina Komisiju un dalībvalstis radīt pamatu digitālo prasmju un kvalifikāciju savstarpējai atzīšanai, izveidojot Eiropas sertifikātu vai klasificēšanas sistēmu, par paraugu ņemot Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu; uzsver, ka kultūras daudzveidība Eiropā, kā arī daudzvalodība iegūst no satura pieejamības pāri robežām;

119.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota Eiropas mēroga Digitālo darbvietu lielā koalīcija, mudina uzņēmumus tai pievienoties un mudina Komisiju un dalībvalstis sekmēt aktīvu MVU līdzdalību; atzinīgi vērtē to, ka Komisija apsver iespēju veidot jaunas zināšanu uzkrāšanas sistēmas publiskajā sektorā, izmantojot mākoņdatošanas tehnoloģiju un tekstizraci un datizraci, kas būtu sertificēta un nodrošināta saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem; uzskata, ka šādu tehnoloģiju izmantošanai nepieciešami īpašas apmācības centieni bibliotēku, arhīvu un dokumentācijas profesijās; aicina kolektīvā darba un komunikācijas digitālos veidus — izmantojot un izstrādājot CC licences — mācīt un piemērot pāri valstu un valodu robežām izglītībā, apmācībā un sabiedriskās pētniecības iestādēs, kā arī veicināt tos publiskā iepirkuma procedūrās; norāda, ka izšķirīgi svarīga ir duālā apmācība;

120.  norāda, ka vajadzīgi publiskie un privātie ieguldījumi arodizglītībā un mūžizglītībā, lai nodrošinātu, ka ES darbaspēkam, tostarp digitālās nozares darbaspēkam, kas strādā nestandarta darbu, ir digitālajai ekonomikai vajadzīgās prasmes; norāda, ka dažas dalībvalstis ir ieviesušas tiesības, kas garantē darba ņēmējiem minimālās tiesības uz apmaksātu mācību atvaļinājumu, lai tādējādi uzlabotu darba ņēmēju piekļuvi izglītībai un apmācībai;

4.3.2. E-pārvaldība

121.  uzskata, ka attiecībā uz inovāciju e-administrācijas attīstība ir prioritāte, jo tā ar sviras efektu ietekmē visas ekonomikas nozares un uzlabo efektivitāti, sadarbspēju un pārredzamību, samazina izmaksas un administratīvo slogu, paver iespēju labākai valsts pārvaldes iestāžu sadarbībai un nodrošina labākus, lietotājiem draudzīgākus un personalizētus pakalpojumus visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, ņemot vērā digitālo sociālo inovāciju sniegtās iespējas; mudina Komisiju rādīt priekšzīmi e-pārvaldes jomā un kopā ar dalībvalstīm izstrādāt vērienīgu un visaptverošu e-pārvaldes rīcības plānu; uzskata, ka šā rīcības plāna pamatā vajadzētu būt lietotāju vajadzībām un paraugpraksei, tostarp progresa novērtēšanas kritērijiem, pakāpeniski īstenojamai pieejai principa „tikai vienreiz” piemērošanai valsts pārvaldē, saskaņā ar kuru no iedzīvotājiem un uzņēmumiem nedrīkstētu prasīt informāciju, kas jau ir sniegta kādai publiskā sektora iestādei, tajā pašā laikā nodrošinot iedzīvotāju privātumu un augsta līmeņa datu aizsardzību atbilstoši ES Datu aizsardzības reformas paketes prasībām un principiem un pilnībā ievērojot Pamattiesību hartu, kā arī augsta līmeņa drošību attiecībā uz šīm iniciatīvām; uzskata, ka tam būtu jānodrošina arī augstā līmenī šifrētu elektronisko identifikatoru un e-parakstu pilnīga pārrobežu ieviešana, it sevišķi — ātri īstenojot eIDAS regulu un palielinot publisko pakalpojumu pieejamību tiešsaistē; uzsver, ka ir svarīgi, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu pieejami savstarpēji saistīti komercreģistri;

122.  aicina uz jau esošo iniciatīvu un tīklu pamata izstrādāt visaptverošu un pilnībā pieejamu vienotu digitālo vārteju kā vienotu „no gala līdz galam” digitālo procesu uzņēmumiem, kas būtu izveidots un darbotos visā ES un ietvertu uzņēmuma izveidi tiešsaistē, domēna nosaukuma piešķiršanu, informācijas apmaiņu par atbilstību, e-rēķinu atzīšanu, nodokļu pārskatu sagatavošanu, vienkāršotu PVN uzskaites sistēmu tiešsaistē, tiešsaistes informāciju par produktu atbilstību, cilvēku pieņemšanu darbā un darba ņēmēju norīkošanu darbā, patērētāju tiesībām, piekļuvi patērētāju un uzņēmumu tīkliem, paziņošanas procedūras un strīdu izšķiršanas mehānismus;

123.  turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt vienoto kontaktpunktu pilnīgu ieviešanu, kā paredzēts Pakalpojuma direktīvā, un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai garantētu to efektīvu darbību, tādējādi pilnībā atraisot to potenciālu;

124.  pauž bažas par to, ka pētniekiem un augstskolām paredzētā mākoņdatošanas infrastruktūra ir sadrumstalota; aicina Komisiju sadarbībā ar relevantajām ieinteresētajām personām izstrādāt rīcības plānu, kā rezultātā līdz 2016. gada beigām tiktu izveidots Eiropas atvērtais zinātnes mākonis, kur kopīgu politiku, standartu un ieguldījumu sistēmā būtu integrēti esošie tīkli, dati un augstas veiktspējas skaitļošanas sistēmas un e-infrastruktūras pakalpojumi visās zinātnes jomās; uzskata, ka tam būtu jāsekmē mākoņu attīstība ne tikai zinātnes, bet arī citās jomās, labāki inovācijas centru savienojumi, jaunuzņēmumu ekosistēmas, labāka augstskolu un nozaru sadarbība tehnoloģiju komercializācijas jomā atbilstoši attiecīgajiem konfidencialitātes noteikumiem un starptautiskā koordinācija un sadarbība šajā jomā;

125.  aicina Komisiju un dalībvalstis atjaunot apņemšanos sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” pētniecības un inovācijas mērķrādītājus, kas ir konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus, ekonomikas izaugsmes un darbvietu radīšanas pamatelementi, izmantojot visaptverošu pieeju atvērtai zinātnei, atvērtai inovācijai, atvērtiem datiem un zināšanu pārnesei; uzskata, ka tam vajadzētu ietvert pārskatītu tiesisko regulējumu tekstizracei un datizracei zinātniskās pētniecības nolūkā, lielāku bezmaksas un atvērtā pirmkoda programmatūras izmantojumu, it sevišķi izglītības iestādēs un valsts pārvaldē, un MVU un jaunuzņēmumu vieglāku piekļuvi „Apvārsnis 2020” finansējumam, kas būtu pielāgots IKT nozares īsajiem inovācijas cikliem; šajā sakarā uzsver, cik svarīgas ir visas attiecīgās iniciatīvas — no publiskā un privātā sektora partnerībām un inovācijas kopām līdz Eiropas tehnoloģiju un zinātnes parkiem, it sevišķi mazāk industrializētos Eiropas reģionos, un paātrināšanas programmām jaunuzņēmumiem un kopīgām tehnoloģiju platformām —, kā arī iespēja iegūt standartiem būtisku patentu licences atbilstoši godīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem licencēšanas noteikumiem, lai saglabātu pētniecības un izstrādes un standartizācijas stimulus un sekmētu inovāciju;

126.  aicina Komisiju pievērsties e-iepirkuma noteikumu, kā arī Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta (publiskā iepirkuma pase) īstenošanai, lai veicinātu vispārējus ekonomiskus ieguvumus, kā arī ES tirgus pieejamību visiem ekonomikas dalībniekiem, ievērojot atlases, izslēgšanas un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus; uzsver iepirkuma iestāžu pienākumu norādīt galvenos iemeslus, kāpēc tās lēmušas nesadalīt līgumus daļās saskaņā ar esošajiem tiesību aktiem, lai uzlabotu inovatīvu uzņēmumu un MVU piekļuvi iepirkuma tirgiem;

5.2. Starptautiskā dimensija

127.  uzsver, cik svarīga ir pilnīgi neatkarīga interneta pārvaldības struktūra, lai saglabātu internetu kā pārredzamu un iekļaujošu daudzu ieinteresēto personu pārvaldības modeli, kura pamatā ir princips, ka internets ir unikāla, atvērta, brīva un stabila platforma; uzskata, ka šajā nolūkā ir būtiski izmantot kavēšanos ICANN pārvaldības nodošanā; ir stingri pārliecināts, ka visos attiecīgajos ES politikas virzienos ir jāņem vērā interneta globālā dimensija, un aicina EĀDD pilnībā izmantot digitalizācijas sniegtās iespējas saskaņotas ārpolitikas izstrādē, nodrošināt ES pārstāvību interneta pārvaldības platformās un skaļāk paust savu viedokli starptautiskos forumos, it sevišķi par standartu noteikšanu, datu plūsmām, 5G ieviešanas sagatavošanās pasākumiem un kiberdrošību;

128.  atzīst datu ekonomikas globālo raksturu; atgādina, ka digitālā vienotā tirgus izveide ir atkarīga no brīvas datu plūsmas Eiropas Savienībā un ārpus tās; tāpēc aicina ES un tās dalībvalstis sadarbībā ar trešām valstīm rīkoties, lai sadarbībā ar trešām valstīm, kas notiek saskaņā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju, nodrošinātu augstus datu aizsardzības standartus un drošu starptautisko datu nosūtīšanu atbilstoši Vispārīgajai datu aizsardzības regulai un esošajai ES judikatūrai;

129.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

PASKAIDROJUMS

Komisija 2015. gada 6. maijā pieņēma paziņojumu „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”, kurā iekļautas 16 iniciatīvas, kas īstenojamas līdz 2016. gada beigām. Digitālā vienotā tirgus un vienotā tirgus salīdzināšana ir ļāvusi ES likumdevējiem saprast, ka ES uzņēmējiem un uzņēmumiem tiek sniegtas neaptveramas attīstības iespējas un ES darba tirgum — iespēja pilnībā atgūties no ekonomikas krīzes sekām un to iespaidā īstenotajiem pasākumiem. Inovācija digitālajā jomā pastāvīgi maina iedzīvotāju saziņu, dalīšanās paradumus, patēriņu un pat rīcību, tādējādi sniedzot jaunas iespējas gan uzņēmējiem, gan arī lietotājiem. Turklāt labāka digitālo tehnoloģiju izmantošana var veicināt iedzīvotāju piekļuvi informācijai un kultūrai, uzlabot viņu nodarbinātības iespējas, kā arī piedāvāt plašāku produktu izvēli. Tādējādi iespējams arī modernizēt un uzlabot pārvaldi un administrāciju ES un tās dalībvalstīs. Lai attīstītos inovācija un inovatīvi uzņēmumi varētu paplašināt savu darbību, ir jāveicina dinamiska ekonomika; tādēļ Eiropas Komisijai kopā ar dalībvalstīm jāpievēršas šā jautājuma risināšanai. Ir jādara vairāk, lai uzlabotu arī uzņēmējdarbības kultūru, tostarp inovatīvus uzņēmējdarbības modeļus, un lai panāktu daudzo veiksmīgo inovācijas centru labāku savstarpējo savienojamību Eiropā.

Digitālā vienotā tirgus stratēģiju veido trīs daļas: 1) pieejamība — labāka patērētāju un uzņēmumu piekļuve digitālajām precēm un pakalpojumiem visā Eiropā; 2) vide — piemērotu apstākļu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšana digitālo tīklu un inovatīvu pakalpojumu attīstībai; 3) ekonomika un sabiedrība — digitālās ekonomikas izaugsmes potenciāla maksimāla izmantošana. Šajā ziņojumā vērtēti 16 priekšlikumi, ko ierosinājusi Eiropas Komisija, plašāk aplūkoti turpmākie pasākumi, kas veicami, lai pabeigtu digitālā vienotā tirgus izveidi, kā arī izvērtētas sekas, ko digitālā vienotā tirgus izveide radīs sabiedrībai un ekonomikai kopumā.

Tiešsaistes tirdzniecības tiesības

Komisija atzīst, ka vienota noteikumu kopuma trūkums tiešsaistes pārrobežu tirdzniecības jomā ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem, kas kavē MVU un patērētājus pirkt vai pārdot preces tiešsaistē Eiropas Savienībā. Komisija arī norāda, ka tiešsaistes un bezsaistes tirdzniecības tiesību normu būtiski aspekti jau ir pilnībā vai daļēji saskaņoti Patēriņa preču tirdzniecības direktīvā un Direktīvā par maksājumu kavējumiem, taču digitālā satura tirdzniecība tiešsaistē joprojām lielākoties netiek reglamentēta nedz ES, nedz arī dalībvalstu tiesību aktos. Attiecībā uz regulatīvajiem jautājumiem šajā jomā jāņem vērā, ka tiešsaistes digitālā satura tirgus pastāvīgi palielinās. Līdz šim patērētājiem, kuri iegādājās materiālu digitālo saturu, bija pieejamas dažādas tiesības, savukārt patērētājiem, kuri iegādājās to pašu digitālo saturu, ko piegādā elektroniski, šādu tiesību nebija.

Attiecībā uz materiālām precēm Eiropas Komisija ierosina, ka praktiskākais risinājums, pievēršoties jautājumam par Eiropas tirgotāju un patērētāju nevēlēšanos iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, ir atzīt pārdevēja dzīvesvietas valsts tiesību pārākumu, vienlaikus paredzot „kopīgus noteikumus”.

Šāda pieeja ietver risku, ka tiks ierosināti vienoti Eiropas tirdzniecības noteikumi un tādējādi — neobligāts tiesiskais režīms. Attiecībā uz pārrobežu un iekšzemes tiešsaistes tirdzniecības darījumiem Eiropas standarta līgums, kurā iekļautas „pirkuma līguma pušu galvenās tiesības un pienākumi”, neatbilst ES sekundārajiem tiesību aktiem, kas ir regulas, direktīvas, lēmumi, ieteikumi un atzinumi (LESD 288. pants). Šā iemesla dēļ domājams, ka vismaz sākotnēji būtu papildu un tādējādi neobligāts režīms. Ņemot vērā ES tirdzniecības noteikumu jau tā augsto saskaņotības līmeni, ES tirdzniecības noteikumu pilnīga saskaņošana ir vēlama jo īpaši tādēļ, ka Komisija ir paziņojusi par mērķi uzlabot apstākļus pārrobežu tirdzniecībai tiešsaistē.

Saistīto sekundāro tiesību aktu labāka izpilde

Eiropas Komisija par vienu no saviem galvenajiem mērķiem ir noteikusi nepamatotas ģeogrāfiskās bloķēšanas un turpmākas patērētāju diskriminācijas novēršanu pārrobežu darījumos. Pret patērētājiem vērsta diskriminācija dzīvesvietas valsts dēļ galvenokārt notiek, atsakot iespēju slēgt līgumus un novirzot patērētājus uz vietējām tīmekļa vietnēm. Lai gan šādi diskriminācijas gadījumi, kas šķeļ vienoto tirgu un kaitē tirdzniecībai pāri valstu robežām, ir bieži sastopami, attiecīgā EST judikatūra ir salīdzinoši neliela.

Komisija ir paziņojusi par savu nodomu rīkoties saistībā ar Pakalpojumu direktīvas 20. panta 2. punkta noteikumiem. Taču Komisijas veiktajiem izpildes pasākumiem nevajadzētu radīt pārāk lielu slogu mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem šajā konkrētajā jomā. Tādējādi Komisija darītu pietiekami daudz, ja tā apzinātu un definētu pamatotas diskriminācijas gadījumu grupas saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas 20. panta 2. punktu. Vēl viens daudzsološs pasākums būtu iesaistīt Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīklu, lai panāktu, ka joprojām lielā mērā atšķirīgā noteikumu izpilde būtu stingrāka. Turklāt vēlams precizēt spēkā esošās ES konkurences tiesības.

Ar e-komerciju saistītās konkurences tiesības

Ir svarīgi pārskatīt spēkā esošo Grupu atbrīvojuma regulu saistībā ar tirdzniecību internetā (4.a pants) un teritoriālajiem ierobežojumiem (4.b pants), lai to precizētu un tādējādi atvieglotu tās piemērošanu mazumtirgotājiem un patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām. Lai gan teritoriālā aizsardzība, ko paredz šī regula, aprobežojas ar tā saukto aktīvo pārdošanu un ierobežojumi attiecībā uz pasīvo pārdošanu nav atļauti, attiecīgās pamatnostādnes par to, kā definējama tā sauktā pasīvā tirdzniecība, paredz pārāk lielas interpretācijas iespējas un līdz ar to veicina teritoriālo aizsardzību, tādējādi arī LESD 101. un 102. panta pārkāpumus.

E-pārvalde

Valsts pārvaldei ir būtiska loma inovācijā digitālo pakalpojumu jomā, kā arī saistībā ar to, kā šos pakalpojumus pieņem iedzīvotāji un uzņēmēji. Digitālā pāreja ir iespēja, kas jāizmanto Eiropas valstu pārvaldes iestādēm visos līmeņos, lai modernizētu valsts pārvaldes organizāciju, paaugstinot efektivitāti un tādējādi nodrošinot ieguvumus gan iedzīvotājiem, gan arī ekonomikas dalībniekiem, un šā mērķa sasniegšanai ir nepieciešams jauns e-pārvaldes rīcības plāns. Ieguldījumi valsts pārvaldes digitalizācijā, piedāvājot sadarbspējīgus risinājumus, ir iespēja virzīties uz efektīvāku publisko līdzekļu izlietojumu, kā arī teritoriju, iedzīvotāju un uzņēmumu turpmāku integrāciju un savienošanu Eiropas Savienībā.

Vienlaikus visu e-pārvaldes tehnoloģiju sistēmu uzdevumam jābūt tuvināt iedzīvotājus kontrolei pār lēmumu pieņemšanu, tādējādi uzlabojot pakalpojumu pieejamību un pārredzamību. Būtu jāveicina atvērto datu pieejamība, kā arī jānosaka galvenās datu kopas, kas jādara pieejamas. Komisijai kopā ar dalībvalstīm būtu jāizvērtē iespēja valsts pārvaldē piemērot principu „tikai vienreiz”, jo tas ietaupītu gan laiku, gan arī izmaksas. Būtu jānodrošina iespēja jebkur visā ES izveidot juridiskajām prasībām atbilstošu uzņēmumu, izmantojot visaptverošu vienotu digitālo vārteju, kas ļauj, piemēram, izmantot e-parakstu, lietotāja elektronisko identifikāciju un e-rēķinus, kā arī izpildīt publiskā iepirkuma un PVN prasības. Šādam risinājumam būtu jāvienkāršo procedūras, jo īpaši attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kuri vēlas darboties un paplašināt darbību pāri robežām.

Piemērotu apstākļu un līdzvērtīgu konkurences apstākļu radīšana moderniem digitālajiem tīkliem un inovatīviem pakalpojumiem

Digitālā infrastruktūra veido digitālā vienotā tirgus pamatu. Eiropas Komisijai būtu jānodrošina, ka tiesiskais regulējums veicina konkurenci un tādējādi arī privātos ieguldījumus tīklos. Tas neprasa konkurences noteikumu atvieglošanu, turklāt ir maz pierādījumu tam, ka pastāv saistība starp uzņēmumu apvienošanu un lielākiem ieguldījumiem. Telekomunikāciju nozares regulējuma pārskatīšanas mērķim jābūt nodrošināt, lai noteikumi būtu atbilstīgi digitālajam laikmetam un veicinātu telekomunikāciju operatoru un OTT pakalpojumu konkurenci un inovāciju patērētāju interesēs. Lai veicinātu privātos ieguldījumus tīklos, Eiropas Savienībā jābūt arī saskaņotai radiofrekvenču spektra piešķiršanas sistēmai, kas nodrošinātu ieguldītājiem juridisko noteiktību. Eiropas Komisijai būtu steidzami jāmudina dalībvalstis iesaistīties šāda priekšlikuma izstrādē. Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais ieteikums: Eiropas Komisijai būtu jāierosina izveidot vienu telekomunikāciju nozari regulējošo iestādi, lai nodrošinātu noteikumu vienādu piemērošanu.

Attiecībā uz tiešsaistes platformām Komisijai būtu jāpievēršas galvenajiem konkurences un inovācijas virzītājspēkiem gan platformu vidē, gan starp tām un jāizstrādā tālejoša un uz inovāciju vērsta politika saistībā ar tiešsaistes platformām. Ņemot vērā tiešsaistes platformu daudzveidību un dažādību, to veidošanās ir veicinājusi ekonomikas izaugsmi Eiropā un radījusi jaunas iespējas iedzīvotājiem un patērētājiem, kā arī mazajiem uzņēmumiem un pat mikrouzņēmumiem. Komisijai būtu arī jāizvērtē iespējas nodrošināt plašākas tiesības šo platformu lietotājiem, panākot lielāku pārredzamību, datu pārnesamību un iespēju mainīt platformas, kā arī jāapzina un jālikvidē šķēršļi izaugsmei un šādu uzņēmumu darbības paplašināšanai. Turklāt Komisijai būtu jāizvērtē nepieciešamība aizsargāt patērētājus sadarbīgā patēriņa jomā un attiecīgā gadījumā, ja nepieciešams, jānāk klajā ar priekšlikumiem, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma atbilstību attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību digitālajā jomā.

Digitālās ekonomikas izaugsmes potenciāla maksimāla izmantošana

Viens no galvenajiem iemesliem, kas liek kritizēt digitālā vienotā tirgus stratēģiju, ir tas, ka trūkst redzējuma attiecībā uz rūpniecības digitālu pārveidi: lai gan 75 % no digitālās ekonomikas radītās pievienotās vērtības nodrošina tradicionālā rūpniecības nozare, digitālo tehnoloģiju integrācija šajā nozarē joprojām ir ļoti zemā līmenī. Tādēļ Komisijai būtu jāizstrādā rūpniecības digitālās pārveides plāns, lai paaugstinātu Eiropas ekonomikas konkurētspēju, veicinātu efektivitāti un piekļūtu neizmantotajam potenciālam. Šim nolūkam nepieciešama Eiropas pieeja, tostarp standartu noteikšanas stratēģija, kā arī vienotā tirgus integrācija uz datiem balstītās tehnoloģijās, piemēram, mākoņdatošanas, lietiskā interneta un lielo datu jomā, likvidējot datu brīvas plūsmas ierobežojumus Eiropā un uzlabojot atvērto datu pieejamību.

Būtiska nozīme uz datiem balstītas ekonomikas attīstībā ir arī uzticēšanās veicināšanai digitālajām tehnoloģijām. Šajā sakarā Komisijai būtu jāprecizē noteikumi par datu īpašumtiesībām un datu pārnesamību, nodrošinot, ka iedzīvotāji var kontrolēt savus datus. Turklāt ir jāpalielina gan publiskie, gan arī privātie resursi, lai stiprinātu IT nozari, uzlabotu drošību tiešsaistē un saziņas šifrēšanu, kā arī novērstu kiberuzbrukumus un vairotu digitālo pakalpojumu lietotāju informētību par pamata drošības principiem IT jomā.

16.11.2015

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ATZINUMS (*)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu

(2015/2147(INI))

Atzinuma sagatavotāja (*): Jutta Steinruck

(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192),

–  ņemot vērā patstāvīgo ziņojumu par sociālo aizsardzību visiem, tostarp pašnodarbinātām personām (2013/2111(INI)),

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai par integrētu paku piegādes tirgu e-tirdzniecības izaugsmei Eiropas Savienībā (2013/2043(INI)),

A.  tā kā 35 % ES iedzīvotāju draud izslēgtība no digitālā vienotā tirgus, jo īpaši iedzīvotājiem, kas vecāki par 50 gadiem, un personām ar invaliditāti;

B.  tā kā par aptuveni 4 % gadā pieaug pieprasījums pēc darbiniekiem ar digitālām prasmēm, 47 % ES darbaspēka trūkst pietiekamu digitālo prasmju un, ja netiks īstenoti izšķirīgi pasākumi, trūkstošo speciālistu skaits IKT nozarē ES līdz 2020. gadam var sasniegt 800 000 un IKT prasmju trūkuma dēļ līdz 2020. gadam var rasties līdz 900 000 brīvu darbvietu;

C.  tā kā tikai 1,7 % no ES uzņēmumiem pilnībā izmanto modernās digitālās tehnoloģijas, bet 41 % tās neizmanto vispār; tā kā nolūkā saglabāt un uzlabot ES konkurētspēju izšķirīgi svarīga ir visu nozaru digitalizācija;

D.  tā kā ES iekšējā tirgus mērķi ir arī sociālā taisnīguma un aizsardzības veicināšana, kā noteikts LES 3. pantā un LESD 9. pantā;

E.  tā kā personu ar invaliditāti integrācija ir viena no Eiropas Savienības pamattiesībām, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 26. pantā,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas digitālā vienotā tirgus stratēģiju, kas paver inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības iespējas; uzsver, ka digitālā revolūcija būtiski pārveidos Eiropas darba tirgu un radīs jaunas darbvietas, kam būs nepieciešamas digitālās prasmes; tāpēc uzsver, ka tā jāvirza sociāli taisnīgā un ilgtspējīgā gultnē;

2.  taču pauž nožēlu par to, ka Komisijas digitālā vienotā tirgus stratēģija skata galvenokārt tikai tehniskus jautājumus; aicina digitālo revolūciju skatīt arī kā būtisku virzītājspēku jaunu dzīves un darba modeļu attīstībā; uzsver, ka digitālā vienotā tirgus stratēģijā ir jāietver arī sociāli jautājumi, lai pilnībā izmantotu attiecīgo nodarbinātības un izaugsmes potenciālu;

3.  norāda, ka digitālā revolūcija jau ir lielā mērā mainījusi dažus darba tirgus segmentus un ka turpmākajos dažos gados šī tendence kļūs vēl izteiktāka; uzsver, ka, no vienas puses, digitalizācija rada jaunus uzņēmējdarbības modeļus un jaunas darbvietas, jo īpaši augsti kvalificētiem darba ņēmējiem, bet arī darba ņēmējiem ar zemu kvalifikāciju, taču, no otras puses, digitalizācija sekmē arī darbvietu pilnīgu vai daļēju nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem valstīs ar zemām darbaspēka izmaksām; norāda, ka automatizācijas dēļ dažas profesijas izzūd pilnībā, jo īpaši profesijas, kurās nepieciešams vidēji kvalificēts darbaspēks;

4.  atzīst, ka digitālais vienotais tirgus iespējams vienīgi tad, ja ir nodrošināta augstas veiktspējas platjoslas infrastruktūras pieejamība ES reģionos — gan laukos, gan pilsētās;

5.  uzskata, ka šķēršļi digitālai uzņēmējdarbībai un pārrobežu uzņēmējdarbībai ir šķēršļi izaugsmei un darbvietu radīšanai;

6.  uzskata, ka apzināta un mērķtiecīga darba pasaules digitalizācija ir lieliska iespēja Eiropā attīstīt jaunu darba kultūru;

7.  norāda, ka jaunuzņēmumi ir būtisks spēks, kas var palielināt darbvietu neto skaitu ES, un ka laikā, kad daudzās dalībvalstīs ir augsts bezdarba līmenis, digitālais vienotais tirgus sniedz unikālu iespēju MVU, mikrouzņēmumiem un jaunuzņēmumiem veicināt izaugsmi un darbvietu radīšanu;

8.  uzsver, ka jāizveido stabils un plaukstošs digitālais vienotais tirgus, kurā būtu likvidēti nevajadzīgi šķēršļi, lai patērētājiem un uzņēmējiem sniegtu iespējas un pārliecību darboties visā ES, kas, savukārt, radītu jaunas ilgtspējīgas nodarbinātības iespējas;

9.  uzsver pēdējā laikā novēroto tendenci, ka uzņēmumi atsāk ražošanu un pakalpojumu sniegšanu Eiropā, kā arī iespējas, ko tas sniedz darbvietu radīšanai; uzskata, ka digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšana var palīdzēt paātrināt darbvietu repatriācijas tendenci;

10.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka nodarbinātības un sociālā politika iet roku rokā ar digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības potenciālu, lai izmantotu izdevības un kontrolētu iespējamos riskus, kas ar to varētu būt saistīti; atzīst, ka var būt nepieciešams koriģēt darba un sociālo politiku; norāda, ka digitālā vienotā tirgus stratēģijā būtu jāpievēršas arī pasākumiem, kuru mērķis ir risināt konkrētus darba tirgus izaicinājumus, piemēram, cilvēku ar invaliditāti integrēšanu, jauniešu un ilgtermiņa bezdarbu, sociālo dempingu un demogrāfiskās pārmaiņas; uzskata, ka, lai novērstu šķēršļus digitālai un pārrobežu uzņēmējdarbībai, ir vajadzīga digitālā infrastruktūra, piemēram, augstas veiktspējas platjoslas tīkli;

11.  prasa visām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem, regulāri apmainīties ar paraugpraksi, lai apspriestu, kā, izmantojot skaidru ceļvedi, attīstīt šādu Eiropas digitālo redzējumu, kā veidot digitālo nākotnes Eiropu, kā izstrādāt ceturtās paaudzes rūpniecību, ceturtās paaudzes darbavietas un viedos digitālos pakalpojumus;

12.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, lai visas jaunās politikas iniciatīvas būtu labvēlīgas inovācijai un lai to ietekmes novērtējuma ietvaros tiktu pārbaudīta ietekme digitālajā jomā, un ka būtu jāpārskata esošie tiesību akti, tostarp nodarbinātības un sociālās politikas jomā, lai nodrošinātu to atbilstību digitālā laikmeta apstākļos;

13.  aicina Komisiju un dalībvalstis — attiecīgā gadījumā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un reģionālajām un vietējām iestādēm — regulāri novērtēt digitalizācijas ietekmi uz pieejamo darba iespēju skaitu un veidu un apzināt informāciju par jauniem darba veidiem, piemēram, kolektīvo resursu piesaisti un kolektīvo darbu, kā arī to ietekmi uz darba un privāto dzīvi, tostarp ģimenes dzīvi, un par šādu darba iespēju izmantošanai vajadzīgajām prasmēm;

14.  norāda, ka darba un prasmju profili kļūst arvien sarežģītāki un ka līdz ar to rodas nepieciešamība — it sevišķi attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasmēm — apmācības, kā arī tālākizglītības un mūžizglītības jomā sekmēt digitālo pratību un šajā sakarā novērst ar dzimumu un vecumu saistīto nevienlīdzību, īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem; uzsver, cik svarīgas ir ciešākas sinerģijas, kas ietver sociālos partnerus un dažādas izglītības iestādes, lai modernizētu mācību programmas un izstrādātu prasmju stratēģijas, kuras izglītības pasauli sasaistītu ar darba pasauli;

15.  vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar Komisijas informāciju pastāv būtiski trūkumi prasmju apguvē; norāda, ka piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstība attiecībā uz prasmēm ierobežo digitālās ekonomikas attīstību, darbvietu radīšanu un Savienības konkurētspēju; aicina Komisiju steidzami izstrādāt prasmju stratēģiju, kas varētu mazināt šo prasmju trūkumu;

16.  atzīst, ka digitalizācija radīs strukturālas pārmaiņas; norāda, ka strukturālās pārmaiņas ir pastāvīgi notiekošs process un ka digitālās prasmes ir elastīgākas attiecībā uz dažādajām saimnieciskajām vajadzībām un mazāk pakļautas strukturālo pārmaiņu ietekmei;

17.  aicina dalībvalstis vajadzības gadījumā koriģēt izglītības sistēmas tā, lai izglītības iestādēs veicinātu mācības un interesi par matemātiku, IT, zinātni un tehnoloģijām un radītu stimulus sievietēm strādāt IKT jomā; mudina dalībvalstis apmācības ietvaros attīstīt pasniedzēju digitālās prasmes;

18.  atgādina, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā sievietes ir nepietiekami pārstāvētas; norāda, ka Eiropā sievietes, kas studē netipiskus IKT priekšmetus, reti atrod darbu šajā nozarē un reti ieņem vadošus amatus tehnoloģiju uzņēmumos; aicina dalībvalstis risināt dzimumu nevienlīdzības problēmu IKT nozarē, vairāk motivējot sievietes strādāt šajā jomā;

19.  norāda arī, ka vajadzīgi publiskie un privātie ieguldījumi arodizglītībā un mūžizglītībā, lai nodrošinātu, ka ES darbaspēkam, tostarp digitālās nozares darbaspēkam, kas strādā nestandarta darbu, ir digitālajai ekonomikai vajadzīgās prasmes; uzsver, ka izglītībai un apmācībai jābūt pieejamai visiem darba ņēmējiem; uzskata, ka nepieciešamas jaunas mūžizglītības un apmācības finansēšanas iespējas, jo īpaši mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem;

20.  uzsver, ka izglītības un apmācību programmu mērķim jābūt attīstīt kritisku pieeju un dziļu izpratni par jaunajiem medijiem, digitālajām un informācijas ierīcēm un lietojumprogrammām, lai cilvēki varētu kļūt par šo jauno tehnoloģiju aktīviem lietotājiem, nevis tikai galalietotājiem;

21.  norāda, ka, lai veiksmīgi veiktu pāreju no izglītības vai apmācības uz darbu, ir ārkārtīgi būtiski nodrošināt cilvēkiem nododamas prasmes, kuras viņiem ļautu pieņemt informētus lēmumus un veicinātu pašiniciatīvu un pašapziņu, kas nepieciešama, lai izmantotu digitālā vienotā tirgus sniegtās iespējas; tāpēc aicina dalībvalstis apdomāt, kādus ieguvumus sniegtu holistiska un vērienīga izglītības sistēmu, apmācību programmu un darba metožu vispārēja pārstrāde nolūkā ņemt vērā digitālās revolūcijas radītās izdevības un izaicinājumus;

22.  aicina dalībvalstis piešķirt darba devējiem līdzekļus no visiem pieejamajiem fondiem, lai tie varētu vairāk ieguldīt savu mazāk kvalificēto darbinieku digitālajā apmācībā vai pieņemt mazkvalificētus darbiniekus ar solījumu nodrošināt no šiem līdzekļiem finansētu papildu apmācību; norāda, ka dažas dalībvalstis ir ieviesušas tiesības, kas garantē darba ņēmējiem minimālās tiesības uz apmaksātu mācību atvaļinājumu, lai tādējādi uzlabotu darba ņēmēju piekļuvi izglītībai un apmācībai; tāpēc aicina dalībvalstis ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem apsvērt iespēju arī ieviest šādas tiesības;

23.  aicina Komisiju cita starpā izmantot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas līdzekļus, lai atbalstītu organizācijas (vietējās kustības), kas māca digitālās prasmes nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem; aicina dalībvalstis sniegt atbalstu, šim nolūkam nodrošinot telpas;

24.  uzsver, ka visu vecumu darba ņēmēju mūžizglītībai digitalizētajā pasaulē jākļūst par standartu;

25.  aicina Komisiju un dalībvalstis kopā ar privāto sektoru izstrādāt universālus, brīvi pieejamus, standartizētus un sertificētus tiešsaistes mācību kursus, kuru dalībniekiem tiktu iemācītas minimālās digitālās prasmes; aicina dalībvalstis izstrādāt inovatīvas un pieejamas mācību programmas e-prasmju apguvei, pilnībā ņemot vērā to iedzīvotāju vajadzības, kuri ir visvairāk atstumti no darba tirgus;

26.  mudina dalībvalstis šos tiešsaistes kursus iekļaut garantijā jauniešiem kā neatņemamu tās daļu;

27.  mudina dalībvalstis veicināt augstskolu un tehnisko skolu sadarbību nolūkā izstrādāt kopīgas e-mācību programmas, lai sekmīgajiem studentiem varētu piešķirt ECTS punktus par studiju programmām, kursiem un pabeigtiem studiju moduļiem;

28.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota Eiropas mēroga Digitālo darbvietu lielā koalīcija, un mudina uzņēmumus tai pievienoties; aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt MVU aktīvu dalību šajā koalīcijā; norāda uz privātā sektora neatņemamo lomu digitālo prasmju izglītības trūkuma novēršanā un norāda, ka šajā sakarā svarīga ir duālā apmācība; atzinīgi vērtē Komisijas e-prasmju kampaņu un aicina visus dalībniekus turpināt tās attīstīt, sadarbojoties ar izglītības iestādēm un uzņēmumiem; mudina Eiropas Digitālo darbvietu lielo koalīciju izstrādāt ieteikumus par jauniem zināšanu apguves veidiem, proti, par izglītību tiešsaistē, darba devēja piedāvātiem īsiem mācību kursiem utt., lai ietu kopsolī ar digitālo tehnoloģiju attīstību un pārmaiņām;

29.  atgādina Komisijai, ka jau sen solītais un ilgi gaidītais Eiropas tiesību akts par pieejamību būtu iespējams vienīgi iekļaujošā digitālā sabiedrībā, kas ņemtu vērā nepieciešamību nodrošināt lietotāju ar invaliditāti līdzvērtīgu piekļuvi platformām; turklāt uzsver, ka līdzās digitālajai daudzveidībai nedrīkst pastāvēt personu ar invaliditāti atstumtība;

30.  pauž pārliecību, ka pieejamību iespējams labāk panākt un ka tā ir izmaksu ziņā efektīvāka, ja tiek integrēta jau sākumposmā, izmantojot universālā dizaina pieeju, un ka tā rada potenciālas uzņēmējdarbības iespējas;

31.  aicina Komisiju pieņemt tiesību aktu par pieejamību, kas garantētu personu ar invaliditāti piekļuvi precēm un pakalpojumiem tiešsaistē;

32.  pauž nožēlu par to, ka digitālā vienotā tirgus stratēģijā Eiropai, ko publicējusi Komisija, nav ņemta vērā nepieciešamība visiem nodrošināt pilnīgu, vienlīdzīgu un neierobežotu piekļuvi jaunajām digitālajām tehnoloģijām, tirgiem un telesakariem, jo īpaši attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti;

33.  uzsver, cik svarīgs ir ceturtās paaudzes darbs un digitālā nākotne, ko tas rada, veidojot ģimenei draudzīgu darba vidi un labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru;

34.  uzsver digitalizācijas potenciālu elastīgu nodarbinātības veidu īstenošanā, jo īpaši sieviešu atgriešanās darba tirgū atvieglošanā pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma;

35.  norāda, ka digitālā revolūcija maina arī darba veidus, palielinot netipisku un elastīgu darba attiecību izplatību; aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt nepieciešamību modernizēt sociālos un nodarbinātības tiesību aktus, lai turētos līdzi šādām pārmaiņām, un mudināt sociālos partnerus attiecīgi atjaunot koplīgumus, lai esošos aizsardzības standartus varētu saglabāt arī digitālajā darba pasaulē;

36.  atzīst, ka daļa iedzīvotāju ir ieguvēji, jo viņi izmanto elastīgu darba organizāciju, kas viņiem ļauj labāk līdzsvarot darba un privāto dzīvi; norāda uz priekšrocībām, ko lauku un ekonomiski mazāk attīstītu reģionu iedzīvotāji iegūst, pievienojoties digitālajam darba tirgum; taču vērš uzmanību uz to, ka digitalizācijas radītā virzība uz elastīgāku darba praksi var arī izraisīt nestabilu darba veidu izplatīšanos; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka tiek saglabāti pašreizējie standarti, kas attiecas uz sociālo nodrošinājumu, attiecīgā gadījumā minimālajām algām, darba ņēmēju līdzdalību un drošību un veselības aizsardzību darbā;

37.  aicina Komisiju, dalībvalstis un sociālos partnerus izstrādāt stratēģijas, ar ko nodrošināt, ka personām, kas strādā tā, it kā tās būtu darba ņēmējas — ar oficiālu pašnodarbinātas personas statusu vai bez tā —, ir attiecīgās darba tiesības, tostarp tiesības slēgt koplīgumus;

38.  uzsver nepieciešamību definēt jēdzienu „pašnodarbinātība”, lai novērstu fiktīvu pašnodarbinātību; aicina Komisiju veicināt informācijas par dažādiem pašnodarbinātības veidiem apmaiņu dalībvalstu starpā, ņemot vērā mobilitāti un digitālā darba delokalizāciju; uzskata, ka šis jautājums būtu jārisina platformai nedeklarēta darba jomā;

39.  uzsver, ka platformekonomikai piemīt potenciāls radīt darbvietas un papildu ienākumus;

40.  uzsver, ka digitālajā laikmetā ir nepieciešams aizsargāt kultūras un radošo nozaru darbvietu pastāvību, nodrošinot, ka mākslinieki un autori saņem taisnīgu atlīdzību par kultūras un radošajiem darbiem, kas tiek izplatīti interneta platformās;

41.  uzsver, ka sadarbīgā patēriņa kontekstā ir nepieciešams pārskatīt darba pasauli; uzsver nepieciešamību dalībvalstīm tiesisko regulējumu pielāgot digitālajai ekonomikai, īpaši sadarbīgajam patēriņam; aicina Komisiju, dalībvalstis un sociālos partnerus izstrādāt stratēģijas, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu iestādēm ir pieejama visa relevantā informācija un ka par visiem darba veidiem tiek veikti visi maksājumi;

42.  uzsver, ka Komisijas iecerētā paku piegādes saskaņošana nedrīkstētu pasliktināt paku piegādātāju sociālo aizsardzību un darba apstākļus neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka tiek ievērotas šīs nozares darba ņēmēju tiesības attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmām un tiesībām uz kolektīvu rīcību;

43.  uzsver, ka biedrošanās brīvība, kas ir viena no pamattiesībām, jāattiecina arī uz jaunajiem nodarbinātības veidiem visās nozarēs; uzsver, ka tas attiecas arī uz tiesībām slēgt koplīgumus un tiesībām organizēt darba ņēmējus;

44.  aicina sociālos partnerus sniegt adekvātu informāciju darba ņēmējiem par darba apstākļiem un darba ņēmēju tiesībām kolektīvā darba platformās;

45.  uzsver, ka darba digitalizācija rada jaunus izaicinājumus gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem un ka tas ir jāatspoguļo skaidros noteikumos par darba ņēmēju datu aizsardzību; aicina Komisiju noteikt stingrus minimālos standartus saskaņā ar ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu; norāda, ka jāparedz iespēja dalībvalstīm noteikt standartus, kas būtu stingrāki par ES minimālajiem standartiem;

46.  uzsver, ka ir jāizstrādā darba ņēmēju datu aizsardzības pasākumi, kas attiektos uz jauniem datu vākšanas veidiem; uzsver, ka arī jaunas robotu un cilvēku attiecības rada iespējas atvieglot un veicināt tādu darba ņēmēju iekļaušanu, kas ir gados vecāki vai kam ir fizisku vai garīgu spēju ierobežojumi; vērš uzmanību uz robotu un cilvēku attiecību drošības un veselības aizsardzība darbā aspektu;

47.  uzskata, ka nepieciešams novērtēt digitalizācijas ietekmi uz drošību un veselības aizsardzību darbā un attiecīgi koriģēt esošos veselības aizsardzības un drošības pasākumus; norāda uz negadījumu risku, kam var būt pakļauti cilvēki, kas strādā no mājām teledarba vai kolektīvā darba veidā; uzsver, ka ar darbu saistītas garīgās veselības problēmas, piemēram, izdegšana, ko rada pastāvīgā pieejamība un tradicionālā darba laika izzušana, nopietni apdraud darba ņēmējus; aicina Komisiju veikt pētījumu par digitalizācijas plašāku ietekmi, piemēram, paaugstinātas darba intensitātes ietekmi uz darba ņēmēju fizisko labklājību un ģimenes dzīvi un bērnu kognitīvo spēju attīstību;

48.  aicina dalībvalstis nodrošināt adekvātu sociālo nodrošinājumu pašnodarbinātām personām un ārštata darbiniekiem, kam ir liela loma attiecībā uz jaunajiem nodarbinātības veidiem;

49.  uzsver, ka sociālais nodrošinājums ir dalībvalstu kompetencē;

50.  atzīst, ka dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi pašnodarbināto personu sociālās aizsardzības veidi; aicina dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem un atbilstoši nacionālajiem tiesību aktiem un praksei izveidot sociālā nodrošinājuma sistēmas, lai nodrošinātu labāku sociālo aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz pensijām, invaliditāti, maternitāti/paternitāti, slimošanu un bezdarbu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

10.11.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

48

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Guillaume Balas, Tiziana Beghin, Mara Bizzotto, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Arne Gericke, Thomas Händel, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Zdzisław Krasnodębski, Kostadinka Kuneva, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Dominique Martin, Elisabeth Morin-Chartier, Marek Plura, Anne Sander, Sven Schulze, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Romana Tomc, Yana Toom, Ulrike Trebesius, Ulla Tørnæs, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Tim Aker, Georges Bach, Amjad Bashir, Lynn Boylan, Tania González Peñas, Dieter-Lebrecht Koch, António Marinho e Pinto, Edouard Martin, Joachim Schuster, Michaela Šojdrová, Ivo Vajgl, Flavio Zanonato

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sorin Moisă

16.11.2015

Kultūras un izglītības komitejas ATZINUMS (*)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu

(2015/2147(INI))

Atzinuma sagatavotāja (*): Petra Kammerevert

(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 167. pantu,

–  ņemot vērā Amsterdamas līgumam, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu un dažus saistītus aktus, pievienoto protokolu par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs, Eiropas Kopienu dibināšanas līgumus un vairākus saistītus tiesību aktus,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2005. gada 20. oktobrī pieņemto Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīva 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva))(41),

–  ņemot vērā 2013. gada 4. jūlija rezolūciju par hibrīdtelevīziju(42),

–  ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par gatavošanos pilnīgi konverģētai audiovizuālajai pasaulei(43),

A.  tā kā digitalizācija ietekmē visus Eiropas iedzīvotāju dzīves aspektus; tā kā kultūras un radošās nozares, it īpaši audiovizuālā nozare, ar aizvien pieaugošu klāstu pievilcīgu un papildinošu tiešsaistes pakalpojumu rada svarīgu kultūras un ekonomisko vērtību, sekmē nodarbinātību, izaugsmi un inovāciju Eiropas Savienībā; tā kā būtu labāk jāatbalsta šīs nozares centieni gūt labumu no digitālās jomas sniegtajām iespējām, lai paplašinātos tās publika un tiktu veicināta izaugsme; tā kā ievērojama daļa kultūras un radošās nozares darbību ir cieši saistītas ar autortiesībām;

B.  tā kā līdz ar pievienošanos UNESCO Konvencijai par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu Eiropas Savienība papildus visām tās dalībvalstīm ir apņēmusies ar efektīviem līdzekļiem nodrošināt, ka mediju daudzveidība nav atkarīga no ekonomiskajām iespējām tirgū vien;

C.  tā kā mediju tehniskā konverģence ir jo īpaši kļuvusi par realitāti apraides, preses un interneta jomā un tā kā Eiropas mediju, kultūras un tīklu politiku reglamentējošie noteikumi steidzami jāpielāgo jaunajai situācijai, turklāt ir jānodrošina, ka vienotu regulējuma līmeni var izveidot un ieviest arī attiecībā uz jaunajiem tirgus dalībniekiem gan no ES, gan trešām valstīm;

D.  tā kā Audiovizuālo mediju pakalpojumu (AVMP) direktīva ir svarīga saistībā ar mediju regulējumu Eiropas Savienībā un Eiropā tapušu darbu veicināšanu; tā kā tās pamatā vajadzētu būt tehniskās neitralitātes principam un ar to būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi, kā arī labāka piekļuve digitālajam saturam un digitālajiem pakalpojumiem un to labāka atrodamība;

E.  tā kā dažās dalībvalstīs nepietiekami preskriptīvi ir noteikumi, ar kuriem īsteno AVMP direktīvas 13. pantu par to, ka pakalpojumiem pēc pieprasījuma ir jāveicina Eiropas darbu izveide, un tāpēc nav iespējams panākt direktīvā izvirzīto kultūru daudzveidības mērķi;

F.  tā kā kultūras un radošās nozares ir atkarīgas no autortiesībām un tāpēc ir nepieciešams vienots tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu Eiropas kultūras spēju izdzīvot, izplatīšanu un daudzveidību; tā kā interneta starpnieku arvien pieaugošā ietekme un dažkārt dominējošais stāvoklis, kā arī ierobežotā atbildība var apgrūtināt stabilu ienākumu radīšanu autoriem un māksliniekiem un negatīvi ietekmēt to radošo potenciālu; tā kā pētījumā "Teritorialitāte un tās ietekme uz audiovizuālo darbu finansēšanu" ir uzsvērts, cik svarīga ir teritoriālā licencēšana attiecībā uz Eiropas filmu refinansēšanu,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus paātrināt digitalizācijas procesu ES un tās iniciatīvas vienkāršot pārrobežu piekļuvi digitālajam saturam; uzsver sabiedrisko raidorganizāciju un digitālo pakalpojumu svarīgo lomu iedzīvotājiem, jo īpaši cilvēkiem nomaļos reģionos un mazāk aizsargātiem(44) cilvēkiem; aicina Komisiju labāk apzināt radošās nozares specifiskās vajadzības attiecībā uz dažāda veida saturu, radošo darbu un izmantotajiem uzņēmējdarbības modeļiem un ņemt tos vērā, ierosinot grozījumus un risinājumus;

2.  uzsver audiovizuālo mediju kā kultūras un ekonomikas aktīvu divējādo raksturu; norāda, ka nepieciešamība pēc Eiropas mediju jomas nākotnes regulējuma izriet nevis no komunikācijas veidu trūkuma, bet galvenokārt no nepieciešamības nodrošināt daudzveidību, un uzstāj, ka piekļuvei daudzveidīgiem un augstas kvalitātes medijiem un kultūras un valodu daudzveidībai un kvalitātei nevajadzētu būt atkarīgai no indivīda materiālā stāvokļa;

3.  mudina Komisiju gaidāmajā AVMP direktīvas pārskatīšanā ņemt vērā tehnoloģiju izmaiņas un jaunos uzņēmējdarbības modeļus digitālajā pasaulē, kā arī mainīgās skatīšanās ieražas un jaunos veidus piekļuvei audiovizuālajam saturam, veicot lineāro un nelineāro pakalpojumu saskaņošanu un nosakot Eiropas līmeņa obligātās prasības visiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem, lai nodrošinātu, ka ES tos konsekventi piemēro visi dalībnieki, kas darbojas šādu pakalpojumu jomā, izņemot gadījumus, kad šāds saturs neizbēgami papildina citu tādu saturu vai pakalpojumus, kas nav audiovizuāla rakstura; uzskata, ka šādā pārskatīšana galvenā uzmanība būtu jāpievērš sociāliem, kultūras un ekonomiskiem mērķiem, augstiem standartiem nepilngadīgo aizsardzībā un patērētāju un personas datu aizsardzībā, kā arī kultūras daudzveidības veicināšanai; uzskata, ka būtu jācenšas arī stimulēt investīcijas audiovizuālajā saturā un platformās Eiropas Savienībā un šāda satura izplatīšanā, tādējādi veicinot piekļuvi Eiropas darbiem, turklāt ievērojot spēkā esošos tiesību aktus autortiesību jomā vai tās iespējamās nākotnes reformas;

4.  uzsver, ka AVMP direktīvā ietvertais izcelsmes valsts princips ir nepieciešams priekšnoteikums audiovizuālā satura sniegšanai pāri robežām un viens no stūrakmeņiem ceļā uz kopējo tirgu pakalpojumu jomā; uzsver, ka tas neliedz sasniegt sociālos un kultūras mērķus un neizslēdz nepieciešamību interneta un digitālās vides realitātei pielāgot ES tiesību aktus ārpus AVMP direktīvas darbības jomas, kā arī vajadzību pievērst īpašu uzmanību tādiem uzņēmumiem, kas piedāvā audiovizuālo saturu tiešsaistē vai pēc pieprasījuma, taču mēģina izvairīties no nodokļiem un audiovizuālās jomas regulējuma noteiktās dalībvalstīs, reģistrējoties valstīs ar ļoti zemu nodokļa likmi vai vāju audiovizuālās jomas regulējumu;

5.  vēlreiz aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt AVMP direktīvas 1. pantā definēto mediju pakalpojumu koncepciju tā, lai gan dalībvalstis saglabātu atbilstošu rīcības brīvību, gan arī vairāk tiktu ņemta vērā pakalpojumu iespējamā sociālpolitiskā ietekme un šādas ietekmes īpatnības, jo īpaši to ietekme uz viedokļu veidošanu un to daudzveidību, kā arī jautājums par redakcionālo atbildību;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis vienlīdzīgi ieviest jebkāda audiovizuālā mediju pakalpojuma aizliegumu ES gadījumā, ja ar to tiek aizskarta cilvēka cieņa, kūdīts uz naidu vai rasismu, kā arī efektīvi īstenot šādu aizliegumu; aicina īstenot pasākumus, lai nodrošinātu audiovizuālo mediju pakalpojumu pieejamību mazāk aizsargātiem cilvēkiem, lai visos audiovizuālo mediju pakalpojumu veidos nepieļautu nekāda veida diskrimināciju, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā, un lai visu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar redakcionālās atbildības principu garantētu tiesības uz atbildi;

7.  norāda, ka starpnieki, tiešsaistes platformas un lietotāja saskarnes gan veicina piekļuvi saturam, taču vienlaikus tām arī ir arvien vairāk iespēju ietekmēt daudzveidību; tāpēc secina, ka, līdzās konkurences politikas un normatīvajiem aspektiem, īpašu uzmanību prasa arī demokrātiskas politikas mērķis nodrošināt daudzveidību; aicina Komisiju definēt jēdzienus "tiešsaistes platforma" un "lietotāja saskarne", kā arī pielāgot citu starpnieku lomu, nemazinot to inovācijas potenciālu un ņemot vērā to aktīvo vai pasīvo lomu; uzskata, ka AVMP direktīva būtu jāattiecina uz ikvienu, kas darbojas audiovizuālo mediju pakalpojumu jomā, tostarp uz tiešsaistes platformu un lietotāja saskarņu nodrošinātājiem; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi piemērot noteikumus, kuru mērķis ir uzlabot likumīga satura un informācijas atrodamību, lai stiprinātu mediju brīvību, plurālismu un neatkarīgu pētniecību, kā arī garantētu diskriminācijas aizlieguma principu, kas ir būtisks valodu un kultūras dažādības nodrošināšanai;

8.  aicina veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka audiovizuālo mediju pakalpojumi būtu pieejami cilvēkiem ar invaliditāti, un lai netiktu pieļauta nekāda veida diskriminācija, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā;

9.  šajā sakarībā uzsver, ka Komisijai būtu jāvadās pēc vispārējiem nediskriminācijas, līgumslēgšanas brīvības, pieejamības, atrodamības, tehnoloģiju un tīkla neitralitātes un pārredzamības mērķiem un jātiecas radīt līdzvērtīgus konkurences apstākļus;

10.  prasa, lai visiem lietotājiem būtu viegli pieejami un viegli atrodami audiovizuālie mediju pakalpojumi, kas darbojas sabiedrības interesēs vai kuriem ir ietekme uz sabiedriskās domas veidošanas procesu, it īpaši, ja lietotāji saskaras ar ierīču ražotāju, tīkla operatoru, satura nodrošinātāju vai citu satura apkopotāju tādā veidā iepriekš definētu saturu, ar kuru netiek ņemta vērā lietotāju autonomija noteikt/uzstādīt pašam savu kārtību un prioritātes; uzsver — lai nodrošinātu tādu audiovizuālo mediju pakalpojumu atrodamību, kas darbojas sabiedrības interesēs, dalībvalstis var ieviest īpašus noteikumus, kuru mērķis ir saglabāt kultūras un valodu daudzveidību un informācijas, viedokļu un mediju dažādību un nodrošināt bērnu, jauniešu vai minoritāšu aizsardzību un patērētāju aizsardzību kopumā;

11.  uzsver, ka AVMP direktīvas pieņemšanai vajadzētu samazināt regulējumu, veidot godīgas konkurences nosacījumus, nodrošināt lielāku elastību attiecībā uz komunikācijas kvantitatīvajiem un komerciālajiem noteikumiem un stiprināt kopregulēšanu un pašregulēšanu, ar horizontālu un starpmediju regulatīvo pieeju līdzsvarojot raidorganizāciju un citu tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus; uzskata, ka principam par skaidru atpazīstamību un nošķirtību starp reklāmu un programmas saturu būtu jānodrošina prioritāte salīdzinājumā ar principu par reklāmas un programmas nošķiršanu visos mediju veidos;

12.  uzsver — lai cīnītos pret praksi izvēlēties izdevīgāko jurisdikciju, reklāmas peļņas izcelsmes valsti, pakalpojuma valodu un reklāmas un satura mērķauditoriju vajadzētu uzskatīt par daļu no kritērijiem, pēc kuriem nosaka audiovizuālo mediju pakalpojumiem piemērojamo audiovizuālo regulējumu vai kas ir par pamatu sākotnēji noteiktās kompetentās dalībvalsts apstrīdēšanai;

13.  pauž nožēlu, ka dalībvalstīs dažādi tiek īstenotas 13. panta prasības par to, ka pakalpojumos pēc pieprasījuma ir jāveicina Eiropas darbi, kā rezultātā nav noteiktas skaidras saistības un netiek īstenota uzraudzība, un tādējādi attiecībā uz pakalpojumiem pēc pieprasījuma ir iespējama izdevīgākās jurisdikcijas izvēlēšanās; tāpēc aicina Komisiju pastiprināt 13.  pantu, ieviešot vairākas precīzas prasības, tostarp finansiālo ieguldījumu, kā arī uzraudzības instrumentus, lai veicinātu Eiropas darbus pakalpojumos pēc pieprasījuma; mudina Komisiju veicināt audiovizuālo mediju likumīga satura piedāvājumu, dodot priekšroku neatkarīgi veidotiem Eiropas darbiem;

14.  uzskata, ka dalībvalstīm būtu pienākums ieviest vispārējas nozīmes nozīmīgu pasākumu sarakstus, tostarp sporta un izklaides jomā, un atgādina, ka ir obligāti iesniegt šos sarakstus Komisijai; uzskaitītajiem pasākumiem vajadzētu būt pieejamiem un atbilst dominējošajiem kvalitātes standartiem;

15.  aicina Komisiju AVMP direktīvas pārskatīšanā pārbaudīt, vai joprojām ir lietderīgi un noderīgi ievērot 6.7. nodaļu tās paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei;

16.  uzsver, ka būtu jāturpina attīstīt likumīgs audiovizuālais tiešsaistes piedāvājums, lai uzlabotu patērētāju iespējas piekļūt plašam un daudzveidīgam saturam ar valodu un subtitru izvēles iespējām;

17.  aicina Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) rūpīgāk pārbaudīt izplatīšanas kanālus un tirgvedības veidus, ko izmanto satura piegādes un/vai sadales tīkli ES, kā arī to, kā tie ietekmē mediju daudzveidību;

18.  no kultūras viedokļa atbalsta Komisijas mērķi paātrināt platjoslas izvēršanu, jo īpaši lauku apvidos, un aicina veicināt publiskos bezvadu lokālos tīklus gan lielās, gan mazās pašvaldībās, jo šī pieeja nodrošina nepieciešamo infrastruktūru turpmākajām darbībām sociālās un kultūras integrācijas, mūsdienīgas izglītības un informēšanas procesu un tūrisma un reģionālās kultūras ekonomikas interesēs;

19.  atzīmē Marrākešas līguma noslēgšanu, kurš cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglos piekļuvi grāmatām, un mudina to drīzi ratificēt;

20.  aicina Komisiju uzlabot piekļuvi informācijai un kultūras precēm un saskaņā ar pausto apņemšanos nekavējoties iesniegt priekšlikumu samazināt PVN likmes preses izdevumiem, digitālajām publikācijām, grāmatām un tiešsaistes publikācijām;

21.  aicina Komisiju un dalībvalstis ar likumu aizsargāt digitālā satura integritāti, jo īpaši aizliedzot šos pakalpojumus pārklāt vai daļēji ierobežot ar trešo personu saturu vai citiem pakalpojumiem, izņemot gadījumus, ja lietotājs to ir nepārprotami ierosinājis vai — ja uz saturu neattiecas individuālas komunikācijas definīcija — to ir atļāvis satura nodrošinātājs; norāda, ka ir jānovērš arī trešo pušu neatļauta iejaukšanās pakalpojumu sniedzēja saturā vai pārraidītajos signālos, kā arī neatļauta to atšifrēšana, izmantošana vai tālāka izplatīšana;

22.  uzsver, ka autortiesības ir svarīgs ekonomiskais pamats jaunradei, nodarbinātībai un inovācijām, kas garantē kultūras daudzveidību, un ka ir būtiski nodrošināt Eiropas radošo un kultūras nozaru spēju konkurēt pasaules mērogā; uzsver, ka autortiesību jomā jāturpina centieni panākt līdzsvaru starp visiem galvenajiem dalībniekiem un ka ikvienā autortiesību noteikumu pārskatīšanā jānodrošina pietiekama aizsardzība, kas veicina investīcijas un izaugsmi radošajā un kultūras nozarē, vienlaikus novēršot juridiskās neskaidrības un pretrunas, kas negatīvi ietekmē digitālā vienotā tirgus darbību; mudina Komisiju nepieciešamības gadījumā pārskatīt autortiesību regulējumu, lai nodrošinātu Eiropas iedzīvotāju labāku piekļuvi radošajam saturam un mudinātu Eiropas zinātniekus, izglītības iestādes, kultūras mantojuma iestādes un radošo nozari pielāgot savu darbību digitālajai pasaulei; uzsver, ka tiem, kuri gūst peļņu no ar autortiesībām aizsargātu darbu izmantošanas, ir jāmaksā atbilstoša atlīdzība un ka jebkādi risinājumi šajā sakarā nedrīkstētu motivēt atteikties no likumīgu pakalpojumu sniedzēju izmantošanas; atgādina, ka digitālās tehnoloģijas ir mainījušas vērtību ķēdi kultūras nozarē, galvenokārt par labu starpniekiem un nereti par sliktu darbu radītājiem; aicina Komisiju izpētīt šo izmaiņu apjomu un ietekmi un ierosināt pasākumus, lai Eiropas līmenī palielinātu autoru un mākslinieku atlīdzības līmeni; uzsver, ka jebkādiem pārskatītajiem noteikumiem vajadzētu būt ilgtspējīgiem nākotnē un tehnoloģiski neitrāliem, balstītiem uz pierādījumiem un rūpīgi izvērtētiem atbilstoši Komisijas mērķim uzlabot regulējumu, vienlaikus ņemot vērā atšķirības starp digitālo un analogo vidi;

23.  atzinīgi vērtē Komisijas mērķi ar tiesību iegūšanas atvieglošanu uzlabot pārrobežu piekļuvi digitālajam saturam, ņemot vērā to, ka digitalizācija un lielāka juridiskā noteiktība rada jaunas iespējas atlīdzības jomā; uzsver, ka juridiskās noteiktības uzlabošanas galvenie aspekti ir obligāti standarti attiecībā uz izņēmumiem un ierobežojumiem un, ja nepieciešams, turpmāka saskaņošana, turklāt pēc iespējas ņemot vērā kultūras īpatnības; uzsver, ka pārrobežu pieejamība nedrīkstētu traucēt satura vai pakalpojumu finansēšanas procesu un ka tajā kā vērtība ir jāciena kultūru un valodu daudzveidība; uzsver, ka audiovizuālā nozare jāmudina izstrādāt inovatīvus licencēšanas risinājumus, lai tās finansēšanas modeļi tiktu pielāgoti digitālajam laikmetam;

24.  uzsver, ka uz autortiesību pārkāpumiem balstītas profesionālās darbības vai uzņēmējdarbības modeļi ir nopietns drauds digitālā vienotā tirgus darbībai, un aicina īstenot ES mēroga pieeju, lai nodrošinātu, ka neviens negūst labumu no autortiesību tīšas pārkāpšanas;

25.  aicina Komisiju sekmēt pārnesamību un savietojamību, lai veicinātu likumīgi iegūta un likumīgi pieejama satura vai pakalpojumu brīvu apriti visā ES, kā arī abonementu pieejamību un pārrobežu funkcionalitāti, vienlaikus ievērojot, ka daži ekonomiskie modeļi ir balstīti uz tiesību teritorialitātes principu Eiropā, jo īpaši attiecībā uz audiovizuālo darbu finansēšanu un it sevišķi — iepriekš finansētu filmu ražošanu, kas nodrošina ievērojamu kultūras daudzveidību; uzsver, ka nav pretrunas starp teritorialitātes principu un pasākumiem satura pārnesamības veicināšanai; uzskata, ka Eiropas mēroga licencēm vajadzētu būt tikai izvēles iespējai, tās jāievieš brīvprātīgi un pirms tam jāveic ietekmes novērtēšana; uzsver, ka šādas licences nevar aizstāt teritorialitātes principu un ka audiovizuālo darbu finansēšanas modeļi ir balstīti uz valstu licencēšanas modeļiem, kas pielāgoti valstu tirgu īpatnībām; saistībā ar LESD 118. pantu aicina turpināt attīstīt un padarīt pievilcīgāku tiesību pārvaldību ES mērogā;

26.  uzskata, ka ir vajadzīgs skaidrojums par to, kas ir nepamatota ģeogrāfiskā bloķēšana, ņemot vērā apspriešanās gaitā gūtās atziņas; atgādina, ka ir situācijas, kad ģeogrāfiskā bloķēšana ir nepieciešama, jo īpaši ņemot vērā kultūras daudzveidības aspektu, attiecībā uz kuru tā bieži vien ir līdzeklis tirgus monopolizācijas novēršanai; atzīmē, ka teritoriālais ierobežojums šķiet vajadzīgs, ja izmaksas par satura vai pakalpojumu pārrobežu piedāvāšanu netiek segtas un ja refinansēšana nav pieejama;

27.  aicina Komisiju pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām optimizēt mediju klajā laišanas kārtas, lai paātrinātu audiovizuālā satura pieejamību, vienlaikus saglabājot ilgtspējīgu pirmo un otro kārtu, kas saistīts ar audiovizuālā satura finansēšanas shēmām;

28.  aicina dalībvalstis paplašināt citēšanas izņēmuma darbības jomu, neskarot autoru morālās tiesības, un attiecināt to uz īsiem audiovizuāliem citātiem, kas netiek izmantoti reklāmas un politiskām vajadzībām, turklāt ar nosacījumu, ka skaidri norādīts izmantotā darba autors, ka citāts nav pretrunā ar normālu darba izmantošanu un ka tas neskar autoru likumīgās intereses;

29.  aicina turpināt dialogu starp autoriem, tiesību subjektiem un starpniekiem, lai veicinātu savstarpēji izdevīgu sadarbību, saskaņā ar kuru tiek aizsargātas autortiesības, vienlaikus atļaujot inovatīvus satura radīšanas veidus un veicinot tos; aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus autortiesību aktu modernizēšanai, lai nodrošinātu un attīstītu novatoriskus jaunus licencēšanas veidus, kas ir efektīvāki attiecībā uz radošā satura izmantošanu tiešsaistē un tāpēc tajos iespējams ņemt vērā arī kolektīvās licencēšanas iespējas;

30.  uzskata, ka Direktīvā 93/83/EEK paredzētā juridiskā koncepcija pēc papildu novērtējuma veikšanas varētu uzlabot pārrobežu piekļuvi likumīgam tiešsaistes saturam un pakalpojumiem vienotajā digitālajā tirgū, neapšaubot līgumslēgšanas brīvības principu, neapdraudot pienācīgu atlīdzību autoriem un māksliniekiem un ekskluzīvo tiesību teritoriālo raksturu, kā arī atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu veikt sabiedrisko apspriešanos par Direktīvu 93/83/EEK;

31.  uzsver nepieciešamību novērst norobežojumu starp darbu reproducēšanas tiesībām un tiesībām uz izziņošanu sabiedrībai, kas rada problēmas; uzsver nepieciešamību precizēt jēdzienu "izziņošana sabiedrībai", ņemot vērā neseno Eiropas Savienības Tiesas judikatūru; uzsver nepieciešamību pēc vienotas "neaizsargāta darba" definīcijas, lai nodrošinātu plašu kultūras satura izplatīšanu visā ES;

32.  mudina noteikt obligātus spēkā esošajos autortiesību aktos paredzētus ierobežojumus un izņēmumus, piemēram, izglītības un pētniecības jomā un bibliotēku un muzeju darbībā, lai nodrošinātu satura plašāku izplatību visā ES, ievērojot vārda un informācijas brīvību, humanitāro un eksakto zinātņu brīvību un reliģiju un valodu daudzveidību;

33.  uzsver — lai panāktu patiesu digitālo vienoto tirgu Eiropā un dotu iespēju iedzīvotājiem — tostarp mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem — pilnībā izmantot jaunās digitālās tehnoloģijas, ir jāturpina centieni mediju lietotprasmes uzlabošanai; tāpēc mudina dalībvalstis atzīt mediju izglītības nozīmi, integrēt digitālo prasmju apguvi skolu programmās un uzlabot nepieciešamo tehnisko aprīkojumu; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi pienācīgi mācīt skolotājiem gan pašas digitālās prasmes, gan veidus, kā tās efektīvi iemācīt un kā tās izmantot, lai atbalstītu mācību procesu kopumā;

34.  uzsver, ka spēja patstāvīgi un kritiski izmantot medijus ir mūžizglītības uzdevums visu paaudžu pārstāvjiem, kas turklāt pakļauta pastāvīgām pārmaiņām, jo tai jāiet līdzi mediju attīstībai, un tā būtu jāuztver kā viena no cilvēka svarīgākajām prasmēm; uzsver, ka izglītības un apmācības sistēmu pielāgošana ir ļoti svarīga, lai uzlabotu IKT profesionalitātes līmeni Eiropā un apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc digitāli kvalificētiem profesionāļiem ES; šajā sakarībā mudina Komisiju un dalībvalstis radīt pamatu digitālo prasmju un kvalifikāciju savstarpējai atzīšanai, izveidojot Eiropas sertifikātu vai klasificēšanas sistēmu, par paraugu ņemot Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu; uzsver turpmāku centienu nepieciešamību, lai uzlabotu iedzīvotāju prasmi lietot medijus, un aicina Komisiju un dalībvalstis ar iniciatīvām un koordinētiem pasākumiem veicināt visu ES iedzīvotāju mediju lietotprasmi, jo īpaši to attiecinot uz mazāk aizsargātiem cilvēkiem; iesaka, lai centienos palielināt mediju lietotprasmi pastāvīgi tiktu iekļauta arī interneta lietotprasmes palielināšana;

35.  uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm ir jāpieņem divvirzienu pieeja jautājumam par kompetencēm un digitālajām prasmēm, investējot digitālajā izglītībā un digitālajā infrastruktūrā, kā arī esošajās mācību programmās integrējot digitālo saturu un metodes; iesaka turpināt pievērst uzmanību tam, kā bērni tiek aizsargāti tiešsaistē, nepieciešamības gadījumā izmantojot pārredzamus pašregulācijas pasākumus saskaņā ar spēkā esošajiem valstu un ES tiesību aktiem; aicina Komisiju un dalībvalstis sagatavot piedāvājumus visām paaudzēm, lai palīdzētu atbilstošā un autonomā veidā tikt galā ar informācijas pārslodzi, kā arī vairāk investēt Eiropas tīklu veidošanā mediju lietotprasmes apgūšanai, lai veicinātu labākās prakses apmaiņu un nodrošinātu Eiropas pasākumu pamanāmību valsts, reģionāla vai pat vietēja mēroga iniciatīvās;

36.  aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvāk veikt pētījumus par digitālo mediju ietekmi uz izziņas prasmēm, efektīvām paškontroles metodēm un to, kā veiksmīgi īstenot uz spēlēm balstītu digitālo mācīšanos;

37.  uzsver, ka vitālā valodu daudzveidība un arvien pieaugošā daudzvalodība veido Eiropas digitālā vienotā tirgus būtisku kultūras pamatu; uzskata, ka digitāli atbalstīta valodu daudzveidība, palielinot tās pieejamību un veicinot un nodrošinot nepieciešamās prasmes, būtu svarīgs priekšnosacījums tam, lai digitālais vienotais tirgus attīstītos sociāli ilgtspējīgā veidā; attiecībā uz daudzvalodības produktīvu pielietošanu sagaida, ka Komisija pastiprinās centienus rezultatīvai mijiedarbībai ar daudzvalodību, kas ļautu ātrāk ieviest tehnoloģisko pamatu, lai aktīvi atbalstītu un ražīgi piemērotu Eiropas daudzvalodību izglītībā, kino, kultūras mantojumā, pētniecībā un valsts pārvaldē, kā arī ikdienas darba un uzņēmējdarbības dzīvē;

38.  uzsver, cik teritorialitātes princips ir svarīgs, piemēram, Eiropas kino kultūrai, un aicina ar saistošām Eiropas mēroga licencēm neiznīcināt audiovizuālo darbu finansēšanas modeļus, kuru pamatā ir valstu licencēšanas modeļi; uzsver, ka tā vietā būtu jāveicina likumīgi iegūta satura pārrobežu pārnesamība;

39.  aicina Komisiju nodrošināt interneta neitralitātes principa ievērošanu, kas ir būtiski svarīgi saistībā ar mediju konverģenci;

40.  uzsver, ka aktīva tīkla neitralitātes nodrošināšana ir būtiska daļa no sociāli taisnīgas digitālā vienotā tirgus stratēģijas, un to nevajadzētu daļēji upurēt īstermiņā nepieciešama mērķa, proti, viesabonēšanas maksu atcelšanas dēļ;

41.  atgādina, ka ir jāsaglabā taisnīgs līdzsvars starp tiesībām un interesēm, kādas ir dažādu kategoriju tiesību īpašniekiem un ar autortiesībām aizsargātu darbu lietotājiem;

42.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu veikt Direktīvas 93/83/EEK par satelītu apraidi un kabeļu retranslāciju sabiedrisko apspriešanu, lai izpētītu iespēju paplašināt direktīvas darbības jomu un attiecināt to uz audiovizuālo darbu tiešsaistes pārraidīšanu, izmantojot straumēšanu un video pēc pieprasījuma, kas varētu ievērojami uzlabot sabiedriskās apraides dienestu spēju izpildīt savu sabiedrības interešu misiju digitālajā laikmetā un sekmēt digitālā vienotā tirgus pabeigšanu;

43.  sagaida, ka Komisija gan digitālā vienotā tirgus stratēģijā, gan citur aktīvāk rīkosies attiecībā uz daudzvalodības produktīvu pielietošanu, kas ļautu ātrāk ieviest tehnoloģisko pamatu, lai aktīvi atbalstītu un ražīgi piemērotu Eiropas daudzvalodību izglītībā, kino, kultūras mantojumā, pētniecībā un valsts pārvaldē, kā arī ikdienas darba un uzņēmējdarbības dzīvē;

44.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija apsver iespēju veidot jaunas zināšanas uzkrāšanas sistēmas publiskajā sektorā, izmantojot mākoņdatošanas tehnoloģiju un teksta un datu ieguvi, kas ir sertificēta un nodrošināta saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem; uzskata, ka šādu tehnoloģiju izmantošanai izglītības iestādēs, publiskajās bibliotēkās un arhīvos būtu nepieciešami īpašas apmācības centieni bibliotēku, arhīvu un dokumentācijas profesijās, kā arī atbilstoša daudzvalodu pieejamība lietotājiem;

45.  mudina, lai daļa no digitālā vienotā tirgus stratēģijas būtu aktīvākas pārbaudes par bezmaksas un atvērta koda programmatūras izmantošanu izglītības iestādēs un publiskajā pārvaldē, jo pirmkodu pieejamība un redzamība veicina resursu taupošu publisko iestāžu līdzdalību, pieņemot lēmumus par sadarbīgu inovāciju izmantošanu; uzskata, ka plašāka atvērta koda programmatūras lietošana var dot iespēju sertificēt lietotāju digitālās prasmes, jo īpaši izglītības iestādēs;

46.  aicina kolektīvā darba un komunikācijas digitālos veidus — izmantojot un izstrādājot CC licences — mācīt un piemērot pāri valstu un valodu robežām izglītībā, apmācībā un sabiedriskās pētniecības iestādēs, kā arī veicināt tos publiskā iepirkuma procedūrās.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

12.11.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

6

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Dominique Bilde, Andrea Bocskor, Nikolaos Chountis, Silvia Costa, Mircea Diaconu, Damian Drăghici, Angel Dzhambazki, Jill Evans, Giorgos Grammatikakis, Petra Kammerevert, Andrew Lewer, Svetoslav Hristov Malinov, Stefano Maullu, Fernando Maura Barandiarán, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Michaela Šojdrová, Bogdan Brunon Wenta, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Santiago Fisas Ayxelà, Sylvie Guillaume, György Hölvényi, Ilhan Kyuchyuk, Ernest Maragall, Emma McClarkin, Martina Michels, Elisabeth Morin-Chartier, Michel Reimon, Hannu Takkula

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Julia Reid

7.12.2015

JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (*)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu

(2015/2147(INI))

Atzinuma sagatavotājs(*): Angel Dzhambazki

    (*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgās Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka ir sevišķi svarīgi stimulēt izaugsmi, inovāciju, iedzīvotāju un patērētāju izvēli, darbvietu, tostarp kvalitatīvu darbvietu, izveidi, un konkurētspēju, un uzskata, ka digitālais vienotais tirgus ir pamatfaktors šo mērķu sasniegšanai, novēršot šķēršļus tirdzniecībai, palielinot produktivitāti, racionalizējot procesus tiešsaistes uzņēmumu vajadzībām, atbalstot autorus, investorus, patērētājus un digitālajā ekonomikā nodarbinātos, īpašu uzmanību pievēršot MVU, un padarot privātos ieguldījumus radošajā infrastruktūrā komerciāli pievilcīgus, vienlaikus samazinot birokrātiju un atvieglinot jaunuzņēmumu dibināšanu; turklāt norāda, ka ir svarīgi sekmēt likumīgu piekļuvi akadēmiskiem un radošiem darbiem un nodrošināt augsta līmeņa patērētāju un datu aizsardzību digitālajā vienotajā tirgū; pieprasa nākotnes vajadzībām atbilstošu regulējumu un visu jauno priekšlikumu ietekmes novērtējumu attiecībā uz konkurētspēju, izaugsmi, MVU, inovācijas potenciālu un darbvietu izveidi, kā arī attiecībā uz iespējamajām izmaksām un radītajiem ieguvumiem, un minēto priekšlikumu ietekmes uz vidi un sociālo jomu novērtējumu;

2.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192) un tajā iekļauto apņemšanos modernizēt spēkā esošo autortiesību regulējumu, lai to pielāgotu digitālajam laikmetam; uzsver, ka jebkādas minētā regulējuma izmaiņas būtu jāapsver mērķtiecīgā veidā un īpaši pievēršoties godīgai un pienācīgai atlīdzībai autoriem un citiem tiesību turētājiem par viņu darbu izmantošanu, ekonomikas izaugsmei, konkurētspējai un labākai patērētāju pieredzei, kā arī vajadzībai nodrošināt pamattiesību aizsardzību;

3.  norāda uz intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) nozīmi un atgādina, ka autortiesību izņēmumi un ierobežojumi ir viens no autortiesību sistēmas aspektiem; uzsver, ka mērķtiecīgiem autortiesību izņēmumiem un ierobežojumiem ir izšķiroša nozīme ekonomikas izaugsmes veicināšanā, inovācijā un darbvietu izveidē, turpmākas jaunrades sekmēšanā un ES inovācijas un radošās un kultūras daudzveidības stiprināšanā;

4.  šajā saistībā uzsver, ka ES kultūras un radošās nozares ir ekonomikas izaugsmes, inovācijas un konkurētspējas virzītājspēks, jo saskaņā ar nozaru datiem tās nodarbina vairāk nekā 7 miljonus cilvēku un rada vairāk nekā 4,2 % no ES IKP(45);

5.  uzskata, ka reformā būtu jārod pareizais līdzsvars starp visām iesaistītajām interesēm; norāda uz radošās nozares īpatnībām un dažādajiem problēmjautājumiem, kurus jo īpaši izraisa dažāda veida saturs, radošais darbs un izmantotie uzņēmējdarbības modeļi; tāpēc aicina Komisiju labāk apzināt šīs īpatnības un ņemt tās vērā, ierosinot grozījumus un risinājumus;

6.  uzsver, ka jebkuras autortiesību regulējuma reformas pamatā jābūt augsta līmeņa aizsardzībai, jo tiesības ir būtisks intelektuālās jaunrades aspekts un nodrošina stabilu, nepārprotamu un elastīgu juridisko bāzi, kas veicina ieguldījumus un izaugsmi kultūras un radošajā nozarē, vienlaikus novēršot juridisko nenoteiktību un neatbilstību, kas negatīvi ietekmē iekšējā tirgus darbību;

7.  aicina Komisiju nodrošināt, lai jebkurā Autortiesību direktīvas reformā tiktu ņemti vērā 2001. gada Autortiesību direktīvas ex-post ietekmes novērtējuma rezultāti un lai reforma balstītos uz pārliecinošiem pierādījumiem, tostarp grozošo elementu iespējamās ietekmes novērtējumu, jo īpaši attiecībā uz audiovizuālo darbu ražošanu, finansēšanu un izplatīšanu, kā arī uz kultūras daudzveidību; uzskata, ka ir jāveic pienācīga ekonomiskā analīze, arī par ietekmi uz darbvietām un izaugsmi;

8.  turklāt aicina Komisiju ņemt vērā Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā(46),

9.  atzīmē, ka 56 % eiropiešu izmanto internetu kultūras mērķiem, un tāpēc norāda, cik svarīgi ir vairāki autortiesību izņēmumi; atgādina Komisijai, ka vairākums EP deputātu atbalsta minimālo standartu piemērošanas pārbaudi saistībā ar dažādiem autortiesību izņēmumiem un ierobežojumiem un minēto izņēmumu un ierobežojumu — kas paredzēti Direktīvā 2001/29/EK — pienācīgu piemērošanu; uzsver, ka pieejai autortiesību izņēmumiem un ierobežojumiem vajadzētu būt līdzsvarotai, mērķtiecīgai un formāta ziņā neitrālai, tai būtu jābalstās tikai uz pierādītām vajadzībām un nebūtu jāskar ES kultūras daudzveidība, kultūras finansēšana un taisnīgas atlīdzības nodrošināšana autoriem; uzsver — lai gan tekstizracei un datizracei ir vajadzīga lielāka tiesiskā noteiktība, lai pētnieki un izglītības iestādes varētu plašāk izmantot ar autortiesībām aizsargātu materiālu, tostarp pāri robežām, jebkādi ES mēroga izņēmumi attiecībā uz tekstizraci un datizraci būtu jāpiemēro tikai tad, ja lietotājam ir likumīga piekļuve, un būtu jāizstrādā sadarbībā ar visām ieinteresētajām personām pēc tam, kad veikts uz pierādījumiem balstīts ietekmes novērtējums;

10.  uzsver, ka ir svarīgi uzlabot autortiesību režīma skaidrību un pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz lietotāju radītu saturu un privātās kopēšanas nodevām tajās dalībvalstīs, kuras izvēlējušās šādas nodevas piemērot; šajā saistībā norāda, ka iedzīvotājus būtu jāinformē par faktisko autortiesību nodevas apjomu, tās mērķi un turpmāko izmantojumu;

11.  uzsver, ka digitālajam vienotajam tirgum būtu jāļauj nodrošināt to, ka visiem — arī cilvēkiem ar invaliditāti — ir pieejami produkti un pakalpojumi, kurus aizsargā autortiesības un blakustiesības; šajā saistībā pauž dziļas bažas par virzības trūkumu attiecībā uz Marrākešas līguma, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, ratificēšanu un mudina to ratificēt, cik drīz vien iespējams; nepacietīgi gaida Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu šajā saistībā;

12.  pieprasa veikt mērķtiecīgas, uz pierādījumiem balstītas reformas, lai veicinātu pārrobežu piekļuvi likumīgi pieejamam vai likumīgi iegūtam saturam tiešsaistē, tomēr brīdina, ka nevajadzētu nekritiski veicināt obligātu Eiropas mēroga licenču izsniegšanu, jo līdz ar to varētu mazināties lietotājiem pieejamā satura apjoms; uzsver, ka teritorialitātes princips ir būtisks autortiesību sistēmas elements, ņemot vērā teritoriālās licencēšanas nozīmīgumu Eiropas Savienībā; pieprasa izbeigt nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu, par prioritāti kā pirmo soli virzībā uz lielāku tiesisko noteiktību nosakot likumīgi iegūta vai likumīgi pieejama satura pārrobežu pārnesamību, un ieviest jaunus komerciālos modeļus elastīgām un novatoriskām licencēšanas shēmām; norāda, ka šādiem modeļiem būtu jāsniedz labums patērētājiem, lai, nevājinot teritorialitātes principu vai līgumslēgšanas brīvību, nodrošinātu valodu un kultūru daudzveidību;

13.  atzinīgi vērtē Komisijas mērķi stiprināt ES pētniecību un inovāciju, uzlabojot ar autortiesībām aizsargāta materiāla pārrobežu izmantošanu; uzskata, ka šiem centieniem ir būtiska nozīme, veicinot piekļuvi zināšanām un izglītībai tiešsaistē un uzlabojot ES izglītības iestāžu konkurētspēju pasaulē;

14.  uzsver, ka svarīga ir piekļuve informācijai un saturam publiskajā telpā; uzsver, ka tādam saturam, kas ir publiski pieejams vienā dalībvalstī, vajadzētu būt pieejamam visās dalībvalstīs; uzskata, ka ES iestāžu publiski pieejamais saturs būtu pēc iespējas jāievieto publiskajā telpā;

15.  uzskata, ka, veicot jebkādus Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas grozījumus, būtu jāņem vērā jauni veidi, kā piekļūt audiovizuālajam saturam, un šādiem grozījumiem būtu jāatbilst ar autortiesībām saistīto tiesību aktu pašreizējai reformai;

16.  uzskata, ka konkrēti tiešsaistes starpnieki un tiešsaistes platformas gūst ienākumus no kultūras darbiem un satura, taču šajos ienākumos ne vienmēr dalās ar autoriem; aicina Komisiju apsvērt uz pierādījumiem balstītas iespējas, lai pievērstos jebkādai vērtības pārnesei no satura uz pakalpojumiem, kuras, nekavējot inovāciju, ļautu autoriem, izpildītājiem un tiesību turētājiem saņemt taisnīgu atlīdzību par viņu darba izmantošanu internetā;

17.  norāda, ka, ņemot vērā straujo tehnoloģisko attīstību digitālajā tirgū, ir nepieciešams tehnoloģiski neitrāls autortiesību regulējums;

18.  mudina Komisiju nodrošināt, ka ES digitālā vienotā tirgus stratēģija tiek izstrādāta sadarbībā ar valstīm, kas ir līderes digitalizācijas paraugprakses jomā, lai varētu viegli ņemt vērā ārpus ES esošo valstu tehnoloģiskās inovācijas, jo īpaši saistībā ar intelektuālo īpašumu, tādējādi uzlabojot sadarbspēju un palielinot ES uzņēmumu izaugsmes un ekspansijas iespējas starptautiskajā tirgū;

19.  aicina izplatītājus publicēt visu tiem pieejamo informāciju par tehnoloģiskajiem pasākumiem, kas veicami, lai garantētu to nodrošinātā satura sadarbspēju;

20.  atbalsta Komisijas darbu digitālo komponentu sadarbspējas nodrošināšanā un uzsver, ka svarīga ir standartizācija, ko var panākt gan ar standartam būtiskiem patentiem, gan ar atklāto licenču modeļiem; atzinīgi vērtē Komisijas centienus izveidot līdzsvarotu satvaru sarunām starp standartam būtisku patentu tiesību turētājiem un īstenotājiem, lai nodrošinātu godīgus licencēšanas nosacījumus; aicina Komisiju ņemt vērā un piemērot principus, kas pausti ES Tiesas spriedumā lietā C-170/13 (Huawei/ZTE), kurā panākts līdzsvars starp standartam būtisku patentu turētājiem un standartu īstenotājiem, lai novērstu patentu pārkāpumus un nodrošinātu godīgu, pamatotu un nediskriminējošu (FRAND) licencēšanas nolīgumu efektīvu noslēgšanu;

21.  atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu modernizēt intelektuālā īpašuma tiesību izpildi tiešsaistē saistībā ar komerciāla mēroga pārkāpumiem; uzsver, ka ir svarīgi, lai digitālajā laikmetā tiktu ievēroti autortiesību un blakustiesību noteikumi; uzskata, ka Direktīvā 2004/48/EK paredzētā autortiesību izpilde visās dalībvalstīs ir ārkārtīgi svarīga un ka autortiesības un blakustiesības ir tikai tik efektīvas, cik efektīvi ir īstenotie izpildes pasākumi šo tiesību aizsardzībai; uzsver, ka ES saskaras ar vērā ņemamu skaitu IĪT pārkāpumu un ka saskaņā ar Komisijas datiem muitas iestādes 2014. gadā ziņoja par vairāk nekā 95 000 aizturēšanas lietu (35,5 miljonu konfiscēto preču kopējai aplēstajai vērtībai pārsniedzot EUR 600 miljonus)(47); uzsver, ka Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centram ir uzdevums sniegt uzticamus datus un objektīvu analīzi par pārkāpumu ietekmi uz ekonomikas dalībniekiem; tāpēc prasa pieņemt efektīvu, ilgtspējīgu, samērīgu un modernizētu pieeju intelektuālā īpašuma tiesību izpildei, īstenošanai un aizsardzībai tiešsaistē, jo īpaši attiecībā uz komerciāla mēroga pārkāpumiem; norāda, ka dažos gadījumos autortiesību pārkāpumus var izraisīt grūtības atrast likumīgi pieejamu meklēto saturu; tāpēc aicina izstrādāt plašāku klāstu likumīgu un lietotājdraudzīgu piedāvājumu un tos popularizēt sabiedrībā;

22.  atzinīgi vērtē pieeju „sekojiet naudai” un mudina piegādes ķēdes dalībniekus rīkoties saskaņoti un samērīgi, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus komerciālā mērogā, balstoties uz brīvprātīgo nolīgumu slēgšanas praksi; uzsver, ka Komisijai kopā ar dalībvalstīm būtu jāveicina izpratne un pienācīga pārbaude visā piegādes ķēdē un jāatbalsta informācijas un paraugprakses apmaiņa, kā arī pastiprināta publiskā un privātā sektora sadarbība; uzstāj, ka visiem pasākumiem, ko piegādes ķēdes dalībnieki veic nolūkā apkarot komerciāla mēroga pārkāpumus, vajadzētu būt pamatotiem, saskaņotiem un samērīgiem un tajos būtu jāiekļauj iespēja nelabvēlīgi ietekmētajām pusēm izmantot efektīvus un lietotājdraudzīgus tiesiskās aizsardzības līdzekļus; uzskata, ka ir jāuzlabo patērētāju izpratne par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu sekām;

23.  uzskata, ka Komisijai būtu jāsāk diskusijas un jāveic uz pierādījumiem balstīta analīze par to, vai visiem vērtības ķēdes dalībniekiem, tajā skaitā tiešsaistes starpniekiem, tiešsaistes platformām, satura un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī bezsaistes starpniekiem, piemēram, tālākpārdevējiem un mazumtirgotājiem, būtu jāveic pamatoti un atbilstoši pasākumi, kas vērsti pret nelikumīgu saturu, viltotām precēm un komerciāla mēroga intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, vienlaikus aizsargājot galalietotāju spēju piekļūt informācijai un to izplatīt vai pēc savas izvēles izmantot lietojumprogrammas un pakalpojumus; uzsver, ka ir jāapsver starpnieku lomas precizēšana, jo īpaši saistībā ar intelektuālā īpašuma pārkāpumu apkarošanu, pamatojoties uz rūpīgu, mērķtiecīgu un uz pierādījumiem balstītu analīzi un ņemot vērā visas attiecīgās sabiedriskās apspriešanas, ko īstenojusi Komisija; uzsver, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem un tiešsaistes starpniekiem jebkurā gadījumā būtu jāievēro stingri noteikti pienākumi un nebūtu jāpilda tiesām piešķirtās funkcijas, lai nepieļautu nekādu tiesībaizsardzības privatizāciju; aicina Komisiju veikt novērtējuma pētījumu par tīmekļa vietņu tiesiskas bloķēšanas un brīdināšanas un satura izņemšanas sistēmu efektivitāti;

24.  atzīst satura sniedzēju lomu darbu izstrādē un izplatīšanā — arī internetā — un to, ka tiešsaistes platformu izaugsmi virza patērētāju pieprasījums; atzīst, ka pašreizējie starpnieku atbildības principi ir sekmējuši tiešsaistes platformu izaugsmi, un brīdina, ka jaunas tiesiskās nenoteiktības radīšana šajā jomā varētu nelabvēlīgi ietekmēt ekonomikas izaugsmi; norāda uz atsevišķu interneta starpnieku dominējošā stāvokļa arvien pieaugošo lomu un iespējami nelabvēlīgo ietekmi uz radošo potenciālu, taisnīgu atlīdzību autoriem un citu darbu izplatītāju sniegto pakalpojumu izstrādi;

25.  ierosina, ka gaidāmā tiesību akta priekšlikuma par tiešsaistes platformām pamatā vajadzētu būt patērētāju, autoru un digitālā darbaspēka interesēm, jo īpaši neaizsargāto personu aizsardzībai;

26.  uzsver — lai panāktu autortiesību jēgpilnu izpildi, sabiedrībai vajadzētu būt viegli pieejamai pilnīgai informācijai par tiesību turētāju identitāti un attiecīgā gadījumā par likumīgās aizsardzības ilgumu;

27.  atgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2000/31/EK 5. pantu tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums skaidri norādīt savu identitāti un ka šīs prasības ievērošana ir būtiska, lai nodrošinātu patērētāju uzticēšanos e-komercijas darījumiem;

28.  ņem vērā Komisijas ieceri atsaukt priekšlikumu par vienotiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem un šajā saistībā atgādina Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā 2014. gada 26. februārī; uzstāj, ka pirms jebkādas pieejas īstenošanas ir jāsavāc pēc iespējas vairāk pierādījumu, tie jāanalizē un jāapspriežas ar ieinteresētajām personām, jo īpaši saistībā ar ietekmi uz pašreizējo aizsardzību, ko patērētājiem nodrošina valstu tiesību akti, it sevišķi uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem gadījumos, ja netiek ievēroti materiālu preču vai digitāla satura tiešsaistes pārdošanas līgumu noteikumi, un juridisko noteiktību saistībā ar Romas I regulas piemērošanu;

29.  uzskata, ka līgumu noteikumiem par digitālo saturu ir jābalstās uz konkrētiem principiem, lai tie būtu tehnoloģiski neitrāli un atbilstu nākotnes vajadzībām; turklāt saistībā ar turpmākajiem Komisijas paziņojumiem šajā jomā uzsver, ka ir svarīgi nepieļaut neatbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem un pārklāšanos ar tiem, kā arī izvairīties no tiešsaistes un bezsaistes līgumu, kā arī dažādu izplatīšanas kanālu nepamatota tiesiskā nošķīruma ilgtermiņā, paturot prātā arī patērētāju acquis normatīvās atbilstības un izpildes programmu;

30.  uzskata, ka grozītajā Komisijas priekšlikumā arī būtu jāprecizē, kā spēkā esošie noteikumi ir piemērojami digitālā vidē, veicot pārrobežu pārdošanas darījumus tiešsaistē, tostarp tas, kā jāpiemēro Pakalpojumu direktīva, lai novērstu netaisnīgu tiešsaistes cenu diskrimināciju valstspiederības vai atrašanās vietas dēļ;

31.  mudina Komisiju analizēt ES patērētāju aizsardzības pamata tiesību aktu nodrošinātās aizsardzības līmeni tā dēvētā sadarbīgā patēriņa jomā un līdzsvara trūkumu starp pusēm C2C līgumattiecībās, kuru veicina ar sadarbīgā patēriņa platformu starpniecību sniegto pakalpojumu aizvien plašāka izmantošana;

32.  uzsver, ka ir jāuzlabo — jāracionalizē un jādigitalizē — procesi saistībā ar uzņēmumu izveidošanu un tiešsaistes darbību visās dalībvalstīs, un aicina Komisiju skatīt šo jautājumu tās iekšējā tirgus stratēģijā;

33.  aicina Komisiju nodrošināt, lai īpaša uzmanība tiktu pievērsta jautājumiem, kas neļauj patērētājiem un uzņēmumiem izmantot visu produktu un pakalpojumu klāstu (gan digitālos, gan tos, kurus Eiropas Savienībā piedāvā ar digitālo kanālu starpniecību) un kas liedz uzņēmumiem sākt un paplašināt savu darbību, darboties pārrobežu mērogā un ieviest jauninājumus;

34.  aicina dalībvalstis piemērot kopīgus standartus un paraugpraksi digitālās pārvaldes jomā, īpašu uzmanību pievēršot tiesu iestādēm un vietējām pašvaldībām;

35.  uzsver, ka digitālās nozares attīstība arī sniedz jēgpilnu izmaiņu iespēju valsts pārvaldē, izveidojot daudz efektīvāku, vienkāršotu un lietotājdraudzīgu e-pārvaldi; šajā saistībā uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu pieejami savstarpēji saistīti komercreģistri;

36.  atbalsta patērētāju aizsardzībai paredzētas ES mēroga strīdu izšķiršanas platformas izveidi 2016. gadā; uzsver, ka patērētāju tiesības nevar garantēt bez efektīviem tiesību aktiem un piekļuves tiesiskajiem instrumentiem; uzsver, ka arī e-komercija varētu uzplaukt, ja patērētāji visā ES varētu iepirkties tiešsaistē ar vienādiem noteikumiem;

37.  uzsver, ka drošība tiešsaistē ir viens no digitālā vienotā tirgus priekšnosacījumiem, un šā konkrētā iemesla dēļ uzskata, ka šajā strauji augošajā tirgū ir jānodrošina tīklu un informācijas drošība; šajā saistībā atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot publiskā un privātā sektora partnerību kiberdrošības jautājumos tiešsaistes tīklu drošības tehnoloģiju un risinājumu jomā;

38.  pieprasa efektīvāku tiesisko regulējumu attiecībā uz ES finansējumu IKT mācībām nolūkā palielināt ES konkurētspēju;

39.  norāda, ka ES pastāvošās tehnoloģiskās atšķirības ir jānovērš ar digitālā vienotā tirgus politikas tiesisko regulējumu; uzsver, ka ir vajadzīga proaktīva pieeja, lai samazinātu atšķirības reģionu, lauku un pilsētu apvidu un paaudžu starpā;

40.  norāda — lai atbalstītu digitālā vienotā tirgus politikas stingru tiesisko regulējumu, ir vajadzīgs tiešs atbalsts ES uzņēmumu attīstībai un inovācijai; tāpēc uzsver, ka MVU ir jāmudina izmantot digitālās tehnoloģijas un attīstīt IKT prasmes un pakalpojumus;

41.  norāda, ka digitālā inovācija rada izaugsmi un ka ar digitālā tirgus politikas stingru tiesisko regulējumu ir jāveicina uzņēmējdarbība; uzsver, ka ir jāizstrādā stimulēšanas programmas jaunajiem novatoriem, lai izmantotu gados jauno Eiropas iedzīvotāju potenciālu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

3.12.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Laura Ferrara, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Jiří Maštálka, Emil Radev, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, József Szájer, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Angel Dzhambazki, Jytte Guteland, Heidi Hautala, Stefano Maullu, Rainer Wieland, Kosma Złotowski

1.12.2015

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ATZINUMS (*)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu

(2015/2147(INI))

Atzinuma sagatavotājs (*): Michał Boni

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka visām iniciatīvām, kas tiek izstrādātas saskaņā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju, ir jāatbilst pamattiesībām, it sevišķi datu aizsardzības tiesību aktiem, vienlaikus atzīstot pievienoto vērtību, ko stratēģija dod ES ekonomikai; uzsver, ka pamattiesību, it sevišķi privātuma, ievērošana un datu aizsardzība ir būtiski elementi iedzīvotāju uzticēšanās un drošības veidošanā, kas ir nepieciešami uz datiem balstītas ekonomikas attīstībai nolūkā izmantot digitālās nozares potenciālu un tāpēc būtu uzskatāmi par elementiem, kuri rada iespējas un konkurences priekšrocības; uzsver, ka tehnoloģiju izstrādātājiem, uzņēmumiem un publiskā sektora iestādēm ir jāsadarbojas, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamiem ES tiesību aktiem; atgādina, cik svarīgi gan datu subjektu, gan uzņēmumu interesēs ir steidzīgi pieņemt Vispārējo datu aizsardzības regulu un Datu aizsardzības direktīvu; aicina pārskatīt E-privātuma direktīvu, lai nodrošinātu noteikumu atbilstību datu aizsardzības paketei, pirms tā ir stājusies spēkā;

  3.3.2. Cīņa pret nelikumīgu saturu internetā

2.  aicina Komisiju virzīt tādu politiku un tiesisko regulējumu cīņai ar kibernoziedzību un nelegālu saturu un materiāliem internetā — tostarp naida runu —, kas pilnībā atbilstu pamattiesībām, kuras noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, it sevišķi tiesībām uz vārda un informācijas brīvību, esošiem ES un dalībvalstu tiesību aktiem un nepieciešamības, samērības, pienācīgas tiesvedības un tiesiskuma principiem; uzskata, ka šā mērķa sasniegšanai ir nepieciešams:

  –  nodrošināt saskanīgus un efektīvus tiesībaizsardzības instrumentus Eiropas un dalībvalstu policijas iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm;

  –  sniegt skaidras vadlīnijas par to, kā cīnīties pret nelegālu tiešsaistes saturu, tostarp naida runu;

  –  atbalstīt publiskā un privātā sektora partnerības un publiskā un privātā sektora struktūru dialogu atbilstoši esošiem ES tiesību aktiem;

  –  precizēt starpnieku un tiešsaistes platformu lomu attiecībā uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartu;

  –  nodrošināt, ka Ziņošanas par interneta saturu vienības (EU IRU) izveide Eiropolā ir balstīta uz tās darbībai piemērotu juridisko pamatu;

  –  nodrošināt īpašus pasākumus cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē, nodrošināt efektīvu visu ieinteresēto personu sadarbību, lai garantētu bērnu tiesības un aizsardzību internetā, un atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir padarīt internetu drošu bērniem; un

  –  sadarboties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām izglītības un izpratnes veicināšanas kampaņu popularizēšanā;

3.  atgādina, ka saskaņā ar Direktīvas par elektronisko tirdzniecību (2000/31/EK) 12. pantu, „[j]a tiek piedāvāts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja piedāvātās informācijas pārraides komunikāciju tīklā vai piekļuves nodrošināšanas komunikāciju tīklam, dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par pārraidīto informāciju, ar noteikumu, ka pakalpojuma sniedzējs neierosina pārraidi, neizvēlas pārraides saņēmēju un neizvēlas vai nepārveido informāciju, kas iekļauta datu pārraidē”;

  3.4. Uzticības stiprināšana digitālajiem pakalpojumiem, drošībai tajos un attiecībā uz personas datu apstrādi

4.  uzsver, ka strauji pieaugošā pret tīkliem vērstu uzbrukumu un kibernoziegumu skaita dēļ ir nepieciešama saskaņota ES un tās dalībvalstu reakcija ar mērķi nodrošināt augstu tīkla un informācijas drošības līmeni; uzskata, ka drošība internetā nozīmē tīklu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību, tiesībaizsardzības iestāžu spēju cīnīties ar noziedzību — tostarp terorismu, vardarbīgu radikalizāciju, seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē — un tādu datu izmantošanu, kādi noteikti nepieciešami, lai apkarotu noziedzību tiešsaistē un bezsaistē; uzsver, ka šādi definēta drošība kopā ar pamattiesību aizsardzību kibertelpā ir izšķirīgi svarīga nolūkā nostiprināt uzticēšanos digitālajiem pakalpojumiem un tāpēc tā ir nepieciešams pamats, uz kā veidot konkurētspējīgu digitālo tirgu;

5.  aicina galīgajā redakcijā pieņemt Tīklu un informācijas drošības (TID) direktīvu, lai tiktu nodrošināts saskanīgs tiesiskais regulējums, kas ļautu panākt stratēģisko un operatīvo kiberdrošību gan ES, gan dalībvalstu līmenī — tam nepieciešama ciešāka sadarbība ar dalībvalstu iestādēm un ES aģentūrām —, vienlaikus nodrošinot ES pamattiesību aizsardzību, it sevišķi privātuma un datu aizsardzību uzņēmumiem, valsts pārvaldes iestādēm un datu subjektiem;

6.  atgādina, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem lietderīgi ir tādi rīki kā šifrēšana, kas ļauj nodrošināt privātumu un vismaz pamatlīmenī arī komunikācijas drošību; nosoda to, ka šifrēšanu var izmantot arī noziedzīgiem nolūkiem;

7.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropolā ir izveidots Eiropas Kibernoziedzības centrs (EC3), kas palīdz straujāk reaģēt uz kiberuzbrukumiem; aicina iesniegt leģislatīvā akta priekšlikumu par EC3 pilnvaru nostiprināšanu un steidzīgi transponēt 2013. gada 12. augusta Direktīvu 2013/40/ES par uzbrukumiem informācijas sistēmām, kuras mērķis ir arī uzlabot dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un attiecīgo ES aģentūru (Eurojust, Eiropola, EC3 un ENISA) operatīvo sadarbību;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot publiskā un privātā sektora partnerību (PPP) kiberdrošības jomā; uzsver uzņēmumu sadarbības un iesaistes un integrētās drošības koncepcijas ieviešanas nepieciešamību; atbalsta dalībvalstu labas prakses apmaiņu šīs jomas publiskā un privātā sektora partnerībās; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka ir izbeigta Eiropas publiskā un privātā sektora partnerība noturības jautājumos (EP3R);

9.  norāda, ka atklātībā nākusī informācija par elektronisko masveida novērošanu ir apliecinājusi nepieciešamību atgūt iedzīvotāju uzticēšanos digitālo pakalpojumu privātumam, drošumam un drošībai, un šajā sakarā uzsver, ka personas datu apstrādē komerciāliem vai tiesībaizsardzības nolūkiem ir stingri jāievēro esošie datu aizsardzības tiesību akti un pamattiesības; šajā kontekstā atgādina, cik svarīgi ir esošie līdzekļi, piemēram, savstarpējās tiesiskās palīdzības nolīgumi (STPN), kas nav pretrunā tiesiskumam un samazina neatbilstīgas piekļuves risku attiecībā uz ārvalsts teritorijā glabātiem datiem;

10.  atkārto, ka saskaņā ar Direktīvas par elektronisko tirdzniecību (2000/31/EK) 15. panta 1. punktu „dalībvalstis neuzliek vispārējas saistības” pārraides un glabāšanas pakalpojumu sniedzējiem „pārraudzīt informāciju, ko tie pārraida vai uzglabā, kā arī neuzliek pienākumu aktīvi meklēt faktus un apstākļus, kas norāda uz nelegālu darbību”; jo īpaši atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesa spriedumos lietās C-360/10 un C-70/10 neatzina par likumīgiem pasākumus „aktīvi pārraudzīt” gandrīz katru attiecīgo pakalpojumu lietotāju (pieejas internetam nodrošinātāji pirmajā lietā, sociālais tīkls otrajā) un precizēja, ka būtu jāaizliedz ikviens rīkojums, kas nosaka mitināšanas pakalpojumu sniedzējam pienākumu veikt vispārēju pārraudzību;

  4.1. Datu ekonomikas veidošana

11.  uzskata, ka lielie dati, mākoņdatošanas pakalpojumi, lietiskais internets, pētniecība un inovācija ir izšķiroši svarīga ekonomikas attīstībai un ES tiesību aktos ir jāskata saskaņoti; uzskata, ka atbilstība datu aizsardzības tiesību aktiem un efektīvas privātuma garantijas un drošības garantijas, kas paredzētas Vispārīgajā datu aizsardzības regulā, tostarp īpaši noteikumi attiecībā uz bērniem kā neaizsargātiem patērētājiem, ir izšķirīgi svarīgi elementi nolūkā stiprināt iedzīvotāju un patērētāju uzticēšanos uz datiem balstītai ekonomikai; uzsver, ka ir nepieciešams palielināt izpratni par datu lomu un par to, ko datu apmaiņa nozīmē patērētājiem attiecībā uz viņu pamattiesībām un ekonomikai, un pieņemt noteikumus par datu īpašumtiesībām un iedzīvotāju kontroli pār saviem personas datiem; uzsver, kāda loma ir pakalpojumu un produktu personalizācijai, kas būtu jāattīsta atbilstoši datu aizsardzības prasībām; aicina popularizēt integrētu privātumu un privātumu pēc noklusējuma, kas varētu pozitīvi ietekmēt arī inovāciju un ekonomikas izaugsmi; uzsver, ka jebkādā datu apstrādē jānodrošina nediskriminējoša pieeja; uzsver, cik svarīga ir uz risku balstīta pieeja, kas palīdz novērst lieku administratīvo slogu un nodrošina tiesisko noteiktību, kā darīts Vispārīgajā datu aizsardzības regulā, it sevišķi attiecībā uz MVU un jaunuzņēmumiem, kā arī publiskā sektora iestāžu veikta demokrātiskā pārraudzība un pastāvīga uzraudzība; uzsver, ka personas datiem vajadzīga īpaša aizsardzība, un atzīst, ka papildu aizsardzības pasākumu, piemēram, pseidonimizācijas un anonimizācijas, ieviešana var uzlabot aizsardzību gadījumos, kad personas datus lieto lielo datu lietojumprogrammas un tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji;

  4.2. Konkurētspējas uzlabošana, izmantojot sadarbspēju un standartizāciju

12.  uzsver, ka ES datu aizsardzības tiesību aktu prasības ir jāievēro jebkādā personas datu apstrādē, kas notiek ar risinājumiem, kuri balstās uz sadarbspēju, proti, ko vada programma ISA²; aicina uzlabotu sadarbību nolūkā izstrādāt kopīgus, globālus standartus uz datiem balstītai ekonomikai, kuros prioritāte būtu jāpiešķir drošībai, privātuma ievērošanai un datu aizsardzībai; uzsver, cik svarīgas ir iedzīvotāju tiesības uz datu pārnesamību;

  4.3.2. E-pārvaldība

13.  atbalsta sabiedrisko pakalpojumu digitalizāciju Eiropā, e-pārvaldes, e-demokrātijas un atvērto datu politikas attīstību, publisko dokumentu pieejamību un atkārtotu izmantošanu uz pārredzamības un esošā ES tiesiskā regulējuma pamata un augstus datu aizsardzības standartus, kas paredzēti Datu aizsardzības reformu paketē un pilnībā atbilst Pamattiesību hartai; atgādina, ka e-pārvalde veicina īstu līdzdalību, apspriešanos un pārredzamāku, atbildīgāku un efektīvāku valsts pārvaldi; šajā sakarā uzsver, cik svarīga ir paraugprakses apmaiņa starp visām attiecīgajām ieinteresētajām personām;

14.  atbalsta e-pārvaldes attīstību, tostarp principa „tikai vienreiz” popularizēšanu, taču uzsver, ka visām e-pārvaldes iniciatīvām ir jāatbilst datu aizsardzības reformu paketes prasībām un principiem un ka jānodrošina augsts iniciatīvu drošības līmenis, lai aizsargātu publiskā sektora iestādēm iesniegtos iedzīvotāju datus;

  5.2. Starptautiskā dimensija

15.  atzīst datu ekonomikas globālo raksturu; atgādina, ka digitālā vienotā tirgus izveide ir atkarīga no brīvas datu plūsmas Eiropas Savienībā un ārpus tās; tāpēc aicina ES un tās dalībvalstis sadarbībā ar trešām valstīm rīkoties, lai sadarbībā ar trešām valstīm, kas notiek saskaņā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju, nodrošinātu augstus datu aizsardzības standartus un drošu starptautisko datu nosūtīšanu atbilstoši Vispārīgajai datu aizsardzības regulai un esošajai ES judikatūrai.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

30.11.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

49

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Michał Boni, Ignazio Corrao, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Kinga Gál, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Jussi Halla-aho, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Sophia in ‘t Veld, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Barbara Kudrycka, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Roberta Metsola, Louis Michel, Claude Moraes, Alessandra Mussolini, József Nagy, Soraya Post, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Csaba Sógor, Helga Stevens, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Harald Vilimsky, Udo Voigt, Beatrix von Storch, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Carlos Coelho, Anna Hedh, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Marek Jurek, Ska Keller, Miltiadis Kyrkos, Jeroen Lenaers, Nuno Melo, Emilian Pavel, Morten Helveg Petersen, Barbara Spinelli, Axel Voss

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jens Geier, Gabriele Preuß, Marco Zanni

4.12.2015

Ekonomikas un monetārās komitejas ATZINUMS

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu

(2015/2147(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Renato Soru

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi Eiropā iespējams panākt tikai, attīstot nozares, kurām raksturīga augsta ekonomiskā pievienotā vērtība; tādēļ atbalsta visus Komisijas centienus veicināt pāreju uz digitālo ekonomiku; uzsver nepieciešamību izveidot globālas saiknes un likvidēt dalībvalstu pašreizējo noteikumu sadrumstalotību digitālo pakalpojumu jomā; aicina Komisiju ievērot plānoto grafiku tāda patiesa digitālā vienotā tirgus izveidei, kurš balstītos uz godīgu konkurenci un augstu patērētāju aizsardzības līmeni;

2.  uzsver, ka finanšu pakalpojumu digitalizācijas labvēlīgā ietekme izmaksu lietderības un uzlabotu un īpaši pielāgotu pakalpojumu sniegšanas ziņā var izpausties kā tādu lietotājdraudzīgu finanšu produktu un pakalpojumu nodrošināšana, kuri vienkāršo patērētāju pieredzi;

3.  uzsver digitālā vienotā tirgus nozīmi Eiropas ekonomikā; atgādina, ka saskaņā ar Komisijas aplēsēm digitālā vienotā tirgus attīstība Eiropas ekonomikai varētu sniegt ieguldījumu EUR 415 miljardu apmērā gadā un radīt 3,8 miljonus darbvietu; uzsver, ka pašlaik ir vērojama digitālās nozares stabila izaugsme, turklāt digitālās tehnoloģijas piedāvā jaunas iespējas Eiropas ekonomikas tradicionālajās nozarēs;

4.  uzskata, ka ekonomikas digitalizācija ir neizbēgama un labvēlīga tendence, kas sekmē Eiropas uzņēmumu, tostarp MVU, progresu, izaugsmi un inovāciju, un ka tā būtu jāatbalsta;

5.  aicina Komisiju veicināt pieeju „prioritāte digitālajam” publisko iestāžu darbā un tiesību aktu izstrādē; uzskata, ka stratēģija „prioritāte digitālajam” varētu sniegt labumu izmaksu taupīšanas, vides ilgtspējas un pakalpojumu uzlabošanas ziņā, tādējādi samazinot plaisu starp iedzīvotājiem un Eiropas iestādēm;

6.  atzīmē — lai panāktu Eiropas reģionu ekonomisko konverģenci, būtiski jāsamazina digitālā plaisa un visiem Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, it īpaši MVU, jānodrošina godīga, atklāta un nediskriminējoša piekļuve internetam; uzsver, ka interneta pieejamība būtu jāuzskata par sabiedrisku labumu, kam ir aizvien lielāka nozīme ikdienas dzīvē; mudina arī turpmāk veikt publiskas un privātas investīcijas, lai interneta attīstība sasniegtu ES nomaļos reģionus; šajā sakarā aicina Komisiju no jauna apsvērt valsts atbalsta noteikumu pašreizējo piemērošanu; atzinīgi vērtē Eiropas Stratēģisko investīciju fonda plānotos centienus šajā jomā;

7.  uzskata — lai izveidotu patiesu digitālo vienoto tirgu, galalietotājiem jābūt drošiem, ka tiek saglabāti konsekventi aizsardzības standarti un ir jāpārliecina uzņēmumi, ka tie var paļauties uz vienotu un taisnīgu tiesisko regulējumu, kur vienādiem pakalpojumiem tiek piemēroti vienādi noteikumi;

8.  atzinīgi vērtē pārskatītās Maksājumu pakalpojumu direktīvas pieņemšanu; uzsver — ja Savienība vēlas pastiprināt e-komerciju ES līmenī, nekavējoties saskaņā ar vienotu standartu visā ES jāievieš tūlītēji e-maksājumi un m-maksājumi un pienācīgi jāīsteno pārskatītā Maksājumu pakalpojumu direktīva;

9.  norāda, ka, neraugoties uz augsto bezdarba līmeni ES, atbilstošu prasmju trūkuma dēļ daudzas darbvietas ir brīvas; atzīmē — lai izmantotu digitālā vienotā tirgus piedāvātās iespējas, ir svarīgi īstenot tādu nodarbinātības un izglītības politiku, kas izstrādāta Eiropas iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanas nolūkā; aicina Komisiju izstrādāt programmas, kas palīdzētu sasniegt šos mērķus;

10.  uzskata, ka Eiropas mēroga e-maksājumu un m-maksājumu sistēmas (e-SEPA), mazumtirdzniecībā piedāvājot efektīvākus un ātrākus maksājumus, veicina pārrobežu e-komerciju; atzīmē, ka noderīga var būt pieredze, kas gūta, izmantojot tādas sistēmas kā Faster Payments un PayM;

11.  norāda — lai digitālā ekonomika veiksmīgi attīstītos, ir jāuzlabo kapitāla pieejamība gan jauniem, gan jau darbību uzsākušiem uzņēmumiem; atzinīgi vērtē Komisijas darbu pie kapitāla tirgu savienības, kas nodrošina alternatīvus finansējuma avotus Eiropas uzņēmumiem un ilgtermiņa projektiem un tādējādi papildina digitālā vienotā tirgus stratēģiju; mudina turpināt apspriešanos, izvērtēt spēkā esošos tiesību aktus, izplatīt paraugpraksi tādās jomās kā kolektīvā finansēšana un aizdošana bez oficiālas finanšu institūcijas starpniecības, kā arī turpināt stimulēt riska kapitāla režīmus ES;

12.  uzsver, ka ir svarīgi digitālo vienoto tirgu atbalstīt ar efektīvas un patērētājiem ērti lietojamas maksāšanas sistēmas palīdzību; atzinīgi vērtē pēdējos gados panākto progresu attiecībā uz piekļuves nodrošināšanu, konkurences pastiprināšanu, drošības uzlabošanu un pārrobežu darbību atvieglošanu maksājumu pakalpojumu tirgū (piemēram, ar SEPA, jaunās Maksājumu kontu direktīvas, jaunās regulas par starpbanku komisijas maksām un pārskatītās Maksājumu pakalpojumu direktīvas palīdzību); uzsver, ka nākamajos gados būtu jāapsver papildu pasākumi, lai neatpaliktu no inovācijas attīstības un lai atvieglotu turpmāku pārrobežu integrāciju;

13.  prasa Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei atbalstīt inovācijas regulētās nozarēs, tādās kā pēctirdzniecības infrastruktūra un datu sniegšana, lai nodrošinātu to, ka pašreizējie tirgus dalībnieki neizmanto regulējumu piekļuves bloķēšanai nolūkā kavēt tādu jaunu tehnoloģiju attīstību, kas varētu uzlabot efektivitāti un samazināt izmaksas, piemēram, bloku ķēžu (block chain) un sadalīto virsgrāmatu (distributed ledger) tehnoloģiju attīstību;

14.  norāda, ka kiberdrošībai ir būtiska loma digitālā vienotā tirgus izveidē, it īpaši banku darbības un finanšu nozarē, maksājumu sistēmās un e-komercijā, un tāpēc aicina Komisiju uzraudzīt apdraudējumu, galvenokārt to, ko rada datorizēta krāpšana un kiberuzbrukumi, pastiprināt preventīvos pasākumus, noteikt satvaru Eiropas mēroga reaģēšanai uz kibernoziegumiem un sagatavot Eiropas mēroga izpratnes veicināšanas kampaņas, lai ES iedzīvotājus brīdinātu par apdraudējumu kiberdrošībai;

15.  aicina Komisiju sarunās par personas datu aizsardzības un datu koplietošanas nolīgumiem pilnībā ņemt vērā finanšu datu īpatnības un globālo regulatīvo un uzraudzības iestāžu vajadzības;

16.  uzsver — lai digitālais vienotais tirgus varētu attīstīties un vērsties plašumā, ir svarīgi nodrošināt vienkāršas, efektīvas un drošas maksājumu sistēmas; atzinīgi vērtē progresu, kas sasniegts ES tiesību aktu par maksājumu sistēmām jomā; aicina Komisiju šo attīstību ņemt vērā, izstrādājot digitālā vienotā tirgus stratēģiju;

17.  uzskata, ka digitālās tehnoloģijas darīs pieejamu kredītu daudziem, kas līdz šim tradicionāli bija izslēgti no banku darbības un finanšu sistēmas, un tādējādi veicinās sociālo un ekonomisko attīstību; aicina Komisiju izstrādāt iekļaušanas stratēģiju, kas vājākām iedzīvotāju grupām darītu pieejamu digitālo vienoto tirgu un līdz ar to jaunus finanšu un banku pakalpojumus;

18.  uzskata, ka, ņemot vērā digitālās ekonomikas īpatnības, vairs nevar turpināt piemērot pašreizējo nodokļu satvaru; uzskata, ka, pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu kompetenci, ir nepieciešama labāka koordinācija nodokļu jomā, lai novērstu izvairīšanos, no nodokļu maksāšanas, nodokļu nemaksāšanu un agresīvu nodokļu plānošanu, tirgus izkropļojumus un negodīgu konkurenci un radītu patiesu Eiropas digitālo vienoto tirgu; aicina Komisiju atbalstīt daudznacionāliem uzņēmumiem, izņemot MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumus, nodokļu jomā piemērotā ziņošanas par katru valsti atsevišķi režīma paplašināšanu, to attiecinot uz visām nozarēm, un atbalstīt priekšlikumu par kopēju konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un digitālo tehnoloģiju un paraugprakses pieņemšanu, lai atvieglotu ar nodokļiem saistīto datu efektīvāku un savlaicīgāku iegūšanu; prasa Komisijai ņemt vērā jaunākos Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ieteikumus, kas iekļauti nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) novēršanas projektā;

19.  par prioritāti uzskata vienkāršotas, vienotas un konsekventas PVN sistēmas izveidi tiešsaistē, lai samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas maziem un inovatīviem uzņēmumiem, kas darbojas Eiropā; turklāt neatkarīgi no informācijas nesēja veida — fiziskā vai digitālā — aicina pilnībā ievērot nodokļu neitralitātes principu; aicina Komisiju, ievērojot saistības, ko tā uzņēmusies, pēc iespējas ātrāk iesniegt priekšlikumu, kurš dalībvalstīm ļautu samazināt preses izdevumiem, digitālām publikācijām, grāmatām un publikācijām tiešsaistē piemērojamās PVN likmes; atzīmē, ka saskaņā ar spēkā esošo ES PVN direktīvu dalībvalstis var piemērot samazinātu PVN likmi produktiem ar kultūras saturu; aicina Komisiju atvieglot paraugprakses apmaiņu starp nodokļu iestādēm un iesaistītajām personām, lai izstrādātu piemērotus risinājumus nodokļu maksāšanai sadarbīgā patēriņa sistēmā; atzinīgi vērtē PVN vienas pieturas miniaģentūru ieviešanu, kas ir solis uz priekšu, lai izbeigtu pagaidu ES PVN režīmu; tomēr pauž bažas, ka sliekšņa trūkums nostāda dažus MVU sarežģītā situācijā attiecībā uz atbilstības nodrošināšanu minētajam režīmam; aicina Komisiju pārskatīt šo režīmu, padarot to uzņēmumiem labvēlīgāku;

20.  uzsver nepieciešamību atbalstīt inovāciju un veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus digitālajā ekonomikā, nosakot visiem finanšu tirgu dalībniekiem vienādas prasības darbības, drošības un kapitāla jomā;

21.  norāda uz īpašajām ar nodokļu uzlikšanu saistītajām problēmām, ar ko saskaras MVU, veicot pārrobežu darbību; tādēļ aicina Komisiju izpētīt iespējas, kā novērst minētos šķēršļus MVU;

22.  uzsver elektroniskās identifikācijas un uzticamības pakalpojumu nozīmi e-komercijas apjoma palielināšanā un tās kvalitātes uzlabošanā, lai nodrošinātu izaugsmi; tādēļ aicina dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai līdz 2016. gada 1. jūlijam īstenotu Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū (eIDAS regula);

23.  atbalsta Komisijas lēmumu sākt publiskas debates, rīkojot divas apspriešanās par ģeogrāfisko bloķēšanu un platformām, tiešsaistes starpniekiem, datiem, mākoņdatošanu un sadarbīgo patēriņu; uzsver, ka ir nepieciešama jēdziena „platforma” definīcija, lai iegūtu skaidru sākumpunktu tiesību aktu pārskatīšanai konkurences jomā; mudina Komisiju izveidot tādu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošina inovatīvu ideju attīstību, darba standartu aizsardzību, godīgu konkurenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus digitālo pakalpojumu jomā; atzīst, ka, ņemot vērā straujo tehnoloģisko attīstību digitālajā tirgū, turpmākajām iniciatīvām ir nepieciešams tehnoloģiski neitrāls satvars;

24.  pauž nožēlu par Google īstenotās prakses ieilgušo izmeklēšanu un to, ka šīs izmeklēšanas tiek vilktas garumā jau vairākus gadus, nesniedzot nekādus galīgos rezultātus; tādēļ atzinīgi vērtē iebildumu paziņojumu par salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu, ko Komisija nosūtīja Google; aicina Komisiju turpināt apņēmīgi izskatīt visas izmeklēšanas laikā konstatētās problēmas, tostarp visās pārējās vertikālās meklēšanas jomas, jo tas galu galā palīdz nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem digitālā tirgus dalībniekiem;

25.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izbeigt nepamatotas ģeogrāfiskās bloķēšanas praksi, kas ierobežo patērētāju izvēli; uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai tiktu pienācīgi īstenots Pakalpojumu direktīvas 20. panta 2. punkts, kas aizliedz uz valstspiederību un/vai dzīvesvietu balstītu diskrimināciju pakalpojumu sniegšanā, un Patērētāju tiesību direktīvas 8. panta 3. punkts, kas paredz prasību tirdzniecības tīmekļa vietnēs vēlākais pasūtīšanas sākumā norādīt, vai tiek piemēroti jebkādi piegādes ierobežojumi un kādi maksāšanas līdzekļi tiek pieņemti;

26.  uzskata, ka digitālajiem maksājumu pakalpojumiem ir būtiska nozīme ekonomikā; aicina Komisiju likvidēt visus šķēršļus tiešsaistes maksājumiem Savienībā un nodrošināt, ka neviena ES komerciālā tīmekļa vietne, kas akceptē maksājumu pakalpojumus, piemēram, banku pakalpojumus tiešsaistē un kredītkartes, nepieļauj diskrimināciju pēc šo maksājumu pakalpojumu reģistrācijas dalībvalsts;

27.  uzskata, ka Eiropas digitālās ekonomikas attīstībai ir nepieciešams pietiekams pakalpojumu sniedzēju konkurences un plurālisma līmenis, un uzsver, ka tīkla efekts ļauj veidot monopolus un oligopolus; atbalsta Komisijas centienus novērst tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus un aizstāvēt patērētāju intereses; mudina Komisiju likvidēt šķēršļus iekļūšanai digitālās ekonomikas nozarēs, kurās dominē daži dalībnieki, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams piesardzības nolūkā vai lai aizsargātu patērētāju tiesības; aicina Komisiju apkarot diskriminējošu praksi visās digitālās ekonomikas nozarēs, tostarp pirkumu un maksājumu izdarīšanas tiešsaistē, pētniecības un sociālo tīklu, un tīkla neitralitātes jomā, tādējādi attiecīgo tirgu vēl vairāk atverot konkurencei;

28.  norāda uz datu ekonomikas nozīmi digitālā vienotā tirgus attīstībā; atzīmē, ka nopietns jautājums, kas jārisina, ir personas privātuma apdraudējums, jo tas ietekmē uzticēšanos digitālajai videi; aicina Komisiju izvērtēt pārredzamības līmeni, informācijas izmantošanu un personas datu ļaunprātīgu izmantošanu tiešsaistes platformās un vajadzības gadījumā ierosināt atbilstošu regulējumu;

29.  atzinīgi vērtē 2015. gada septembrī sākto sabiedrisko apspriešanu par PVN sistēmas modernizāciju pārrobežu e-komercijas jomā un uzskata to par ļoti svarīgu pirmo soli ceļā uz PVN maksāšanas atvieglošanu pārrobežu tiešsaistes darījumos; aicina Komisiju izvērtēt minētās sabiedriskās apspriešanas rezultātus un pēc tās beigām paziņot šos rezultātus Parlamentam un plašākai sabiedrībai;

30.  uzsver, ka neatkarīgi no iegādātā produkta un tā iegādes vietas, proti, e-komercijas platformās vai izmantojot tradicionālo tirdzniecību, patērētājiem būtu jāsaņem vienāds aizsardzības līmenis;

31.  uzsver, ka būtu jāveic dažādu sadarbīgā patēriņa platformu veidu rūpīga analīze, lai nodrošinātu, ka attiecīgie tiesību akti ļauj attīstīt minētos pakalpojumus nolūkā veicināt jaunus patēriņa un ražošanas veidus, vienlaikus garantējot augsta līmeņa aizsardzību patērētājiem;

32.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu attiecībā uz jaunu rīcības plānu e-pārvaldes jomā; atzīmē, ka digitālajā vienotajā finanšu pakalpojumu tirgū būtiska nozīme ir sadarbspējīgiem e-parakstiem un ar to saistītajai eIDAS regulai, kas bankām un apdrošināšanas sabiedrībām nodrošina jaunus rīkus, piemēram, elektronisko identifikāciju jaunu darbinieku digitālās apmācības procesā vai elektroniskā paraksta instrumentus līgumu slēgšanai un maksājumu veikšanai;

33.  uzskata — lai gan ir nepieciešami lielāki centieni to šķēršļu likvidēšanā, kuri kavē jaunu un jaunus produktus ražojošu digitālās nozares uzņēmumu iekļūšanu tirgū, vienlaikus šiem uzņēmumiem jānosaka prasība ievērot jau ilgu laiku spēkā esošos iekšzemes tiesību aktus, kas attiecas, piemēram, uz nodokļu uzlikšanu, veselības aprūpi un drošību un darba ņēmēju tiesībām, un šiem uzņēmumiem jādarbojas saskaņā ar tiem pašiem augstajiem standartiem, kurus šajās jomās piemēro jau pastāvošajiem uzņēmumiem;

34.  uzsver, ka līdz ar digitālā vienotā tirgus attīstību ir svarīgi nodrošināt atjauninātu un efektīvu satvaru, lai garantētu e-darījumu nepārtrauktību un aizsardzību pret kibernoziedzību, it īpaši izšķiroši svarīgās jomās, tādās kā banku pakalpojumi;

35.  norāda, ka interneta attīstību un izplatību noteicošos ekonomikas principus, proti, tīkla neitralitāti, atvērtību un diskriminācijas aizliegumu, apdraud slēgtu ekosistēmu izplatīšanās tīmeklī; uzskata, ka šādu ekosistēmu parādīšanās un attīstība un uz oligopolu balstītā struktūra, kuru tās izveidojušas digitālo preču un pakalpojumu tirgū, ilgtermiņā negatīvi ietekmēs patērētāju intereses un inovāciju un tāpēc tās ilgtermiņā var pat apdraudēt digitālā vienotā tirgus attīstību;

36.  aicina Komisiju ātri uzņemties iniciatīvu grozīt attiecīgos tiesību aktus, lai atspoguļotu tehnoloģisko progresu un likvidētu nopietnu šķērsli e-grāmatu un e-laikrakstu tirgus attīstībai;

37.  uzsver, ka Komisijai jāturpina uzraudzīt pretmonopolu tiesību aktu, it īpaši regulas par vertikālajiem ierobežojumiem un attiecīgo pamatnostādņu, īstenošanu, lai nodrošinātu, ka īpašie noteikumi par selektīvo izplatīšanu netiek izmantoti produktu pieejamības ierobežošanai, izmantojot tiešsaistes tirdzniecības kanālus, un konkurences kavēšanai, tādējādi kaitējot patērētājiem;

38.  uzskata, ka digitālās ekonomikas atšķirošās iezīmes, kas it īpaši izriet no robežizmaksu samazināšanās tendences, tām nokrītoties līdz nullei, un no spēcīgā tīkla efekta, rada apjomradītus ietaupījumus un līdz ar to arī koncentrāciju; aicina Komisiju izstrādāt tādu konkurences politiku, kurā ir ņemtas vērā digitālās ekonomikas specifiskās īpatnības un ar to saistītie risināmie uzdevumi;

39.  aicina Komisiju sagatavot ambiciozu priekšlikumu PVN direktīvas (Direktīva 2006/112/EK) pārskatīšanai, lai pārrobežu PVN sistēmu padarītu uzņēmumiem, it īpaši MVU, skaidrāku un mazāk apgrūtinošu;

40.  norāda, ka sadarbīgā patēriņa un tirgus ekonomikas modeļu pārklāšanās varētu dažos tirgos radīt brīvas konkurences izkropļojumus; aicina Komisiju strādāt pie tāda tiesiskā regulējuma, kas veicina sadarbīgā patēriņa attīstību un tajā pašā laikā saglabā vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nodrošina ES tiesību aktu ievērošanu, it īpaši nodokļu un darba tiesību jautājumos;

41.  norāda, ka digitālā vienotā tirgus attīstību varētu veicināt, Eiropas Savienībā izveidojot ES inovācijas kopas, proti, ģeogrāfiskus apgabalus ar augstu digitālo uzņēmumu un digitālo prasmju koncentrāciju; aicina Komisiju veicināt šādu apgabalu turpmāko attīstību un paraugprakses un zināšanu izplatīšanu;

42.  norāda, ka digitālās nozares uzņēmumu attīstībā liela nozīme ir uzņēmumu inkubatoru, komerceņģeļu un dažādu publiskā un privātā sektora ieinteresēto personu un aģentūru darbam; aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju, kas šīm ieinteresētajām personām ļautu iesaistīties digitālā vienotā tirgus attīstībā un liktu pamatu Eiropas uzņēmumu inkubatoru tīklam.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

1.12.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

49

8

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Burkhard Balz, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Esther de Lange, Fabio De Masi, Anneliese Dodds, Markus Ferber, Jonás Fernández, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Petr Ježek, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Werner Langen, Sander Loones, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Costas Mavrides, Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Dimitrios Papadimoulis, Sirpa Pietikäinen, Dariusz Rosati, Pirkko Ruohonen-Lerner, Alfred Sant, Molly Scott Cato, Peter Simon, Renato Soru, Theodor Dumitru Stolojan, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Cora van Nieuwenhuizen, Jakob von Weizsäcker, Steven Woolfe, Sotirios Zarianopoulos

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Matt Carthy, Philippe De Backer, Ashley Fox, Doru-Claudian Frunzulică, Ildikó Gáll-Pelcz, Marian Harkin, Barbara Kappel, Verónica Lope Fontagné, Paloma López Bermejo, Thomas Mann, Alessia Maria Mosca, Michel Reimon, Maria João Rodrigues

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Agnes Jongerius, Anneleen Van Bossuyt, Igor Šoltes

11.11.2015

Transporta un tūrisma komitejas ATZINUMS

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu

(2015/2147(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Merja Kyllönen

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē paziņojumu „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”; uzsver, ka digitalizācijas īstenošana un savietojamu intelektisku transporta sistēmu pastiprināta izmantošana ir galvenie instrumenti, ar kuru palīdzību Eiropas transporta sistēmu padarīt efektīvāku un produktīvāku un labāk izmantot esošo jaudu, kā rezultātā ikdienas transports, mobilitāte un loģistika kļūtu plūstošāki, drošāki, resursu izmantošanas ziņā viedāki un ilgtspējīgāki;

2.  atzīst, ka pārāk apgrūtinošas administratīvās procedūras dažās valstīs var būt šķērslis tādu transporta projektu (tostarp jaunuzņēmumu un digitālo projektu) attīstībai, kuriem piemīt augsts potenciāls; prasa digitālā vienotā tirgus stratēģijā iekļaut īpašu dimensiju, kuras mērķis būtu mazināt administratīvās formalitātes (kas saistītas ar nodokļu uzlikšanu, paziņojumu par uzņēmējdarbības sākšanu, darbā pieņemšanu u. c.), it īpaši projektu sākšanas posmā;

3.  atzīmē, ka transporta un tūrisma nozares digitalizācija Eiropai nodrošina jaunas uzņēmējdarbības iespējas un darbvietas un ka tai ir būtiska loma Eiropas pilsētu pārveidošanā par viedām pilsētām; norāda uz ievērojamo izaugsmi intelektisko transporta sistēmu nozarē, kurā vispārējais gada pieaugums laikposmā no 2014. līdz 2019. gadam sagaidāms 16,4 % apmērā; atzīst — lai gan transporta nozare ir bijusi viena no pirmajām jaunu informācijas tehnoloģiju izmantošanā un īstenošanā, ir nepieciešams turpmāks progress; tādēļ uzsver to, cik liela nozīme ir finansējuma pieejamībai inovatīviem MVU un jaunuzņēmumiem transporta un tūrisma nozarē, un uzskata, ka ESIF būtu jāatvēl svarīga loma nozares digitalizācijā;

4.  norāda, ka transporta un tūrisma nozares digitalizācija atvieglos mazāk mehanizētu darbvietu radīšanu, nodrošinot potenciālu radošākiem uzdevumiem; norāda — lai ietu kopsolī ar tehnoloģijas attīstību, liela nozīme ir darbinieku iekšējās apmācības programmām; uzsver nepieciešamību pēc sociālajiem plāniem un izglītības, kuras mērķis būtu citu pievilcīgāku un ilgtspējīgāku darbvietu radīšana, lai kompensētu atsevišķās profesijās pastāvošo risku digitalizācijas rezultātā tās zaudēt;

5.  atzīst, ka digitalizācija var izraisīt strukturālas izmaiņas transporta un tūrisma nozarē; uzsver nepieciešamību izmantot jaunus uzņēmējdarbības modeļus, digitālās platformas un pakalpojumus, kas balstās uz digitalizāciju un sadarbīgo patēriņu; atzinīgi vērtē to, ka digitalizācija ļauj izstrādāt mobilitātes kā pakalpojuma koncepciju, un mudina Komisiju sākt padziļinātu analīzi šīs koncepcijas izstrādes un ieviešanas atbalstīšanas nolūkā, tajā ietverot, piemēram, patērētājus, transporta infrastruktūru un pilsētplānošanu;

6.  mudina Komisiju izvērtēt nepieciešamību modernizēt ES transporta un tūrisma politiku un pielāgot to digitālajam laikmetam; prasa Komisijai saskaņot dažādu transporta veidu regulatīvo satvaru, lai veicinātu ilgtspējīgu multimodālo sistēmu un konkurenci starp transporta veidiem vai dažādajām vienībām pievienotās vērtības veidošanas ķēdē, un sekmētu jaunas inovācijas un pakalpojumus, kas orientēti uz mobilitāti un loģistiku, tostarp tos, kuri balstās uz sadarbīgo patēriņu, vienlaikus pašreizējiem tirgus dalībniekiem un jaunpienācējiem nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus augstu Eiropas standartu ziņā attiecībā uz drošību, pieejamību, darba apstākļiem, godīgu nodokļu uzlikšanu, patērētāju aizsardzību, datu aizsardzību un vides faktoru kaitīgās ietekmes novēršanu; uzskata arī, ka ir jāievēro tehnoloģiskās neitralitātes principi un ka nedrīkst kavēt inovāciju;

7.  uzsver, ka transporta nozarē liela nozīme ir skaidri noteiktām un pārredzamām pasažieru tiesībām; tādēļ mudina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu visus transporta veidus aptverošai pasažieru tiesību hartai, kas paredzētu arī pasažieru tiesību aizsardzību multimodālā kontekstā;

8.  norāda Komisijai, ka efektīvāku atbalstu Eiropas tūrisma nozarē varētu panākt, labāk izmantojot digitalizētas un inovatīvas tehnoloģijas;

9.  atbalsta jaunu digitālo tehnoloģiju attīstību transporta pakalpojumu pašnovērtēšanas nolūkā, kā arī lai uzlabotu šos pakalpojumus lietotāju interesēs;

10.  mudina Komisiju nodrošināt, ka ES digitālā vienotā tirgus stratēģija tiek izstrādāta sadarbībā ar valstīm, kas ir līderes transporta nozares digitalizācijas paraugprakses jomā, lai varētu viegli pārņemt ārpus ES esošo valstu tehnoloģiskās inovācijas, tādējādi uzlabojot sadarbspēju un palielinot ES uzņēmumu izaugsmes un ekspansijas iespējas starptautiskajā tirgū;

11.  mudina Komisiju, tai palīdzot pielāgot transporta nozari digitālajam laikmetam, nelikvidēt cilvēka faktoru, nodrošinot, ka ārkārtas gadījumā profesionāļi jebkurā laikā var kontrolēt intelektiskās un automatizētās sistēmas; uzstāj, ka šīs nozares darbinieku apmācībā obligāti jāiekļauj iespēja pārņemt automatizēto kontroles un vadības sistēmu kontroli;

12.  aicina dalībvalstis veicināt transporta pakalpojumu digitalizāciju lietotājiem ar invaliditāti, lai šie pakalpojumi atvieglotu, nevis vēl vairāk apgrūtinātu minēto personu pārvietošanos;

13.  uzskata, ka aizvien pieaugošā digitalizācija ir saistīta ar trīskāršu uzdevumu, proti, nodrošināt uzticēšanos, savienojamību un veiktspēju; uzsver, ka uzticēšanās un stingra datu aizsardzība ir priekšnoteikumi digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanai; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību noteikt augstus standartus attiecībā uz datu jaudu, pieejamību un drošību, nodrošinot visaptverošu, uzticamu un savietojamu datu infrastruktūru, kā arī datu vākšanas, apstrādes, izmantošanas un uzglabāšanas drošumu un ticamību; uzsver, ka liela nozīme ir infrastruktūrai, kas nepieciešama, lai pārvaldītu jaunradītās datu plūsmas, un ka šajā sakarībā būs nepieciešamas investīcijas platjoslā, būs pilnībā jāizmanto Galileo sistēmas sniegtās iespējas un efektīvāk jāizmanto frekvences;

14.  aicina dalībvalstis un vietējās pašvaldības ar mobilitāti pilsētās saistītajos plānos paredzēt un vienmēr iekļaut transporta digitālo dimensiju, nodrošinot tās pilnīgu pieejamību un izmantojamību lietotājiem;

15.  uzskata, ka transporta un tūrisma nozare kļūs par vienu no plašākajām lietiskā interneta izmantošanas jomām, un tāpēc aicina Komisiju izstrādāt koordinētu stratēģiju attiecībā uz savienojamību transporta nozarē; uzsver tālredzības un iepriekšējas ietekmes izvērtēšanas nozīmi lēmumu pieņemšanā gan attiecībā uz regulējumu, gan investīcijām infrastruktūrā, lai izveidotu izmantojamu pamatu digitalizētam un automatizētam transportam, pienācīgu uzmanību veltot drošumam, infrastruktūras efektīvai izmantošanai, privātumam, drošībai un datu pieejamībai; uzsver arī nepieciešamību pēc stingriem kiberdrošības pasākumiem un prasībām attiecībā uz savienotajiem transportlīdzekļiem, uzsverot, ka runa nav tikai par datu aizsardzību, bet arī par transportlīdzekļa un tā pasažieru fizisko drošību;

16.  sagaida, ka Komisija iesniegs visaptverošu pārskatu, kurā būs ietverts novērtējums par pašreizējo stāvokli digitalizācijas jomā ES tūrisma tirgū, lai konstatētu un risinātu problēmas un identificētu iespējas, kādas ir dažādajiem publiskā un privātā sektora dalībniekiem valsts, reģionālā un vietējā līmenī; uzskata, ka šādā pārskatā būtu jāietver attiecīgi ieteikumi, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem dalībniekiem un aizsargātu patērētājus, nodrošinot pārredzamību, neitralitāti un pieejamību;

17.  uzsver digitalizācijas nozīmi tūrisma nozarē un nepieciešamību visu digitālo infrastruktūru darīt viegli pieejamu, it īpaši attiecībā uz MVU, ņemot vērā arī sadarbīgā patēriņa platformu attīstību;

18.  pauž pārliecību, ka digitalizācijai piemīt liels potenciāls integrācijas pieeju intensificēšanā; prasa Komisijai identificēt pastāvošos trūkumus integrācijas, sadarbspējas un standartizācijas jomā; atbalsta visaptverošu pieeju telekomunikācijām, transportam un enerģētikas viedtīkliem attiecībā uz jaunu patērētajiem un piegādātājiem paredzētu digitālo pakalpojumu veidu attīstību; uzsver, ka ir nepieciešama autobūves un telekomunikāciju nozares partnerība, lai nodrošinātu, ka savienotie transportlīdzekļi un to infrastruktūra tiek attīstīta, pamatojoties uz Eiropas, kā arī pasaules līmenī kopējiem standartiem;

19.  atgādina nepieciešamību, izmantojot digitālas un tiešsaistes platformas, vērienīgi veicināt multimodālu un pārrobežu ceļojuma informācijas, plānošanas un biļešu iegādes pakalpojumus un prasa Komisijai iesniegt priekšlikumu, kurā pakalpojumu sniedzējiem būtu noteikta prasība darīt pieejamu visu nepieciešamo informāciju;

20.  uzsver, ka IKT instrumentiem — gan tīkliem, gan lietotnēm — vajadzētu būt saprotamiem, pieejamiem un viegli izmantojamiem visiem lietotājiem, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem; aicina Komisiju digitālā vienotā tirgus īstenošanā ņemt vērā izslēgšanas risku, kam pakļauti minētie lietotāji;

21.  uzsver to, cik liela nozīme ir ātrdarbīga bezvadu interneta pieejamībai visiem ES iedzīvotājiem un viesiem, it īpaši transporta un tūrisma mezglos un lauku un perifēros apgabalos; aicina dalībvalstis pildīt savas saistības attiecībā uz viesabonēšanas maksas atcelšanu Eiropā; atzīmē, ka ļoti liela nozīme ir šķēršļu likvidēšanai e-pakalpojumu pārrobežu attīstībai transporta un tūrisma nozarē; uzsver, ka šajā sakarībā būtu jānovērš ar pārvadāšanu saistīto pakalpojumu ģeogrāfiska bloķēšana;

22.  uzsver, ka ES ir jāuzņemas aktīva loma ANO Pasaules forumā par regulējumu automobiļu jomā, it īpaši neoficiālajā darba grupā par intelektiskām transporta sistēmām un automatizētiem transportlīdzekļiem (WP.29); uzskata šādu piedalīšanos par ļoti svarīgu, lai nodrošinātu, ka ES savienoto transportlīdzekļu standarti ir pamats pasaules mēroga standartiem; uzskata arī, ka ES būtu jāpastiprina sadarbība ar ASV savienoto transportlīdzekļu standartu un regulējuma jomā.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

10.11.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

41

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Marie-Christine Arnautu, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Andor Deli, Karima Delli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Bruno Gollnisch, Tania González Peñas, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Cláudia Monteiro de Aguiar, Renaud Muselier, Jens Nilsson, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Tomasz Piotr Poręba, Gabriele Preuß, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Jill Seymour, Claudia Tapardel, Keith Taylor, Pavel Telička, Wim van de Camp, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Kosma Złotowski, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa Estaràs Ferragut

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Paul Brannen, Jiří Maštálka, Flavio Zanonato

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

14.12.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

80

6

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, David Borrelli, Jerzy Buzek, Carlos Coelho, Sergio Gaetano Cofferati, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Philippe De Backer, Pilar del Castillo Vera, Pascal Durand, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Theresa Griffin, Antanas Guoga, Sergio Gutiérrez Prieto, András Gyürk, Hans-Olaf Henkel, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Eva Kaili, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Miapetra Kumpula-Natri, Paloma López Bermejo, Antonio López-Istúriz White, Ernest Maragall, Angelika Mlinar, Csaba Molnár, Dan Nica, Angelika Niebler, Margot Parker, Eva Paunova, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Marcus Pretzell, Michel Reimon, Robert Rochefort, Virginie Rozière, Paul Rübig, Jean-Luc Schaffhauser, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Igor Šoltes, Sergei Stanishev, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Richard Sulík, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Mylène Troszczynski, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Anneleen Van Bossuyt, Henna Virkkunen, Martina Werner, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Pervenche Berès, Michał Boni, Lefteris Christoforou, Gunnar Hökmark, Werner Langen, Vladimír Maňka, Marian-Jean Marinescu, Roberta Metsola, Clare Moody, Julia Reda, Massimiliano Salini, Adam Szejnfeld

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Amjad Bashir, Andrea Bocskor, Petra Kammerevert, Ulrike Müller

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

80

+

ALDE, ECR, EFDD, ENF, PPE, S&D, Verts/ALE

Philippe De Backer, Antanas Guoga, Kaja Kallas, Angelika Mlinar, Ulrike Müller, Morten Helveg Petersen, Robert Rochefort, Daniel Dalton, Vicky Ford, Hans-Olaf Henkel, Marcus Pretzell, Richard Sulík, Evžen Tošenovský, Anneleen Van Bossuyt, David Borrelli, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Dario Tamburrano, Marco Zullo, Barbara Kappel, Bendt Bendtsen, Andrea Bocskor, Michał Boni, Jerzy Buzek, Lefteris Christoforou, Carlos Coelho, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, András Gyürk, Ildikó Gáll-Pelcz, Gunnar Hökmark, Philippe Juvin, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Werner Langen, Antonio López-Istúriz White, Marian-Jean Marinescu, Roberta Metsola, Angelika Niebler, Eva Paunova, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Andreas Schwab, Ivan Štefanec, Adam Szejnfeld, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Anna Záborská, Pilar del Castillo Vera, Lucy Anderson, José Blanco López, Sergio Gaetano Cofferati, Nicola Danti, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Theresa Griffin, Sergio Gutiérrez Prieto, Liisa Jaakonsaari, Eva Kaili, Petra Kammerevert, Jeppe Kofod, Miapetra Kumpula-Natri, Vladimír Maňka, Csaba Molnár, Clare Moody, Dan Nica, Miroslav Poche, Christel Schaldemose, Olga Sehnalová, Sergei Stanishev, Catherine Stihler, Patrizia Toia, Martina Werner, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho, Pascal Durand, Ernest Maragall, Julia Reda, Michel Reimon, Igor Šoltes, Claude Turmes

6

-

ECR, EFDD, ENF, S&D

Amjad Bashir, Margot Parker, Jean-Luc Schaffhauser, Mylène Troszczynski, Pervenche Berès, Virginie Rozière

3

0

GUE

Xabier Benito Ziluaga, Paloma López Bermejo, Neoklis Sylikiotis

Izmantoto simbolu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

OV L 123, 19.5.2015., 77. lpp.

(2)

OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.

(3)

OV L 86, 21.3.2014., 14. lpp.

(4)

OV L 84, 20.3.2014., 72. lpp.

(5)

OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.

(6)

OV L 175, 27.6.2013., 1. lpp.

(7)

OV L 165, 18.6.2013., 1. lpp.

(8)

OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.

(9)

OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp.

(10)

OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.

(11)

OV L 337, 18.12.2009., 1. lpp.

(12)

OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.

(13)

OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

(14)

OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.

(15)

OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(16)

OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.

(17)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0220.

(18)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0051.

(19)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0071.

(20)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0179.

(21)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0067.

(22)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0032.

(23)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0535.

(24)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0536.

(25)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0454.

(26)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0436.

(27)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0377.

(28)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0327.

(29)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0239.

(30)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0215.

(31)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0468.

(32)

OV C 353E, 3.12.2013., 64. lpp.

(33)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0237.

(34)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0140.

(35)

OV C 50E, 21.2.2012., 1. lpp.

(36)

OV C 236E, 12.8.2011., 33. lpp.

(37)

OV C 81E, 15.3.2011., 45. lpp.

(38)

OV C 236E, 12.8.2011., 24. lpp.

(39)

Eurostat, 2014. gads: http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Information_society_statistics_at_regional_level#People_who_never_used_the_internet.

(40)

Augsta līmeņa darba grupas UHF frekvenču joslas turpmākā lietojuma jautājumos darba rezultātu ziņojums.

(41)

OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.

(42)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0329.

(43)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0232.

(44)

Kā tas noteikts Tunisas programmā un Pasaules informācijas sabiedrības samitā pieņemtajā Ženēvas deklarācijā par principiem.

(45)

EY pētījums „Creating growth – Measuring cultural and creative markets in the EU”

(46)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0273.

(47)

Skat. ziņojumu par ES muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību izpildē — rezultāti pie ES robežām 2014. gadā (TAXUD ĢD, 2015).

Juridisks paziņojums