Procedūra : 2015/2233(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0009/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0009/2016

Debates :

PV 01/02/2016 - 10
CRE 01/02/2016 - 10

Balsojumi :

PV 03/02/2016 - 8.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0041

ZIŅOJUMS     
PDF 833kWORD 359k
25.1.2016
PE 567.814v02-00 A8-0009/2016

ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Komisijai attiecībā uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA)

(2015/2233(INI))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Referente: Viviane Reding

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Komisijai attiecībā uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA)

(2015/2233(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS)(1), kas stājās spēkā 1995. gada janvārī PTO sarunu Urugvajas kārtas iznākumā,

–  ņemot vērā 2011. gada 21. aprīļa ziņojumu, ko PTO Pakalpojumu tirdzniecības padomes priekšsēdētājs vēstnieks Fernando de Mateo sagatavojis PTO Tirdzniecības sarunu komitejai attiecībā uz īpašo sarunu sesiju par pakalpojumu tirdzniecību(2),

–  ņemot vērā grupas „Patiesie pakalpojumu draugi” („Really Good Friends of Services” — RGF) 2012. gada 5. jūlijā sniegto paziņojumu(3),

–  ņemot vērā ES direktīvas sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA), ko Padome pieņēma 2013. gada 8. martā un deklasificēja un publiskoja 2015. gada 10. martā(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 4. jūlija rezolūciju par sarunu sākšanu attiecībā uz daudzpusējo nolīgumu par pakalpojumiem(5),

–  ņemot vērā priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker 2014. gada 15. jūlija politikas pamatnostādnes nākamajai Komisijai „Jauns sākums Eiropai — mana programma nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām”,

--  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu „Tirdzniecība visiem: ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

–  ņemot vērā Ecorys 2014. gada 17. jūlija galīgo uzsākšanas ziņojumu Komisijai „Tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējums, atbalstot sarunas par visaptverošu tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu” (TiSA)(6),

–  ņemot vērā sarunu dokumentus, ko iesniegušas visas TiSA līgumslēdzējas puses, īpaši tos, kas tika deklasificēti un kurus Komisija publiskoja 2014. gada 22. jūlijā, tostarp ES sākotnējo priekšlikumu(7),

–  ņemot vērā komisāres C. Malmström 2015. gada 5. februāra paziņojumu par pacientu mobilitāti TiSA ietvaros(8),

–  ņemot vērā ES un ASV 2015. gada 20. marta kopīgo paziņojumu(9) par sabiedriskajiem pakalpojumiem saistībā ar TiSA un TTIP sarunām,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 39. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantu par personas datu aizsardzību, un Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 12. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantu, kas nosaka sieviešu un vīriešu līdztiesību kā vienu no ES pamatvērtībām,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 14. un 106. pantu un tā 26. protokolu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem,

–  ņemot vērā 2013. gada 12. marta rezolūciju par Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) PTO ietvaros, tostarp kultūras daudzveidību(10),

–  ņemot vērā LES 21. pantu,

--  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. un 218. pantu,

–  ņemot vērā Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto saskaņotības principu attiecībā uz attīstību,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu par pakalpojumu tirdzniecības nolīguma (TiSA) vietējo un reģionālo dimensiju (CDR 2700/2015)),

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 4. punktu un 52. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0009/2016),

A.  tā kā TiSA sarunu mērķim vajadzētu būt efektīva starptautiskā regulējuma panākšanai, nevis iekšējā regulējuma vājināšanai;

B.  tā kā — lai gan, ņemot vērā TiSA pašreizējo redakciju un sarunu dalībniekus, tas ir plurilaterāls nolīgums, būtu jācenšas noslēgtajam darījumam panākt kritisko masu, lai tas kļūtu par daudzpusēju vienošanos PTO ietvaros;

C.  tā kā jebkurā tirdzniecības nolīgumā jāparedz vairāk tiesību un zemākas cenas Eiropas patērētājiem, vairāk darbvietu un lielāku darba ņēmēju aizsardzību; tā kā tam ir arī jāveicina ilgtspējīga attīstība, uzņēmumu sociālā atbildība starptautiskā līmenī un vienlīdzīgi konkurences apstākļi Eiropas uzņēmumiem; tā kā tirdzniecības politikai vajadzētu papildināt un būt pilnīgi saskaņotai ar SDO pienācīga darba nodrošināšanas programmu un ANO ilgtspējīgas attīstības plānu līdz 2030. gadam;

D.  tā kā visiem tirdzniecības nolīgumiem jānodrošina mūsu uzņēmumiem piekļuve tirgum ārvalstīs un drošības sistēma mūsu iedzīvotājiem vietējā līmenī; tā kā TiSA būtu jāpalielina piekļuve ārvalstu tirgiem, jāveicina paraugprakse un jāveido globalizācija, lai nodrošinātu, ka tā atspoguļo ES vērtības, principus un intereses, kā arī palīdz uzplaukt ES uzņēmumiem globālo vērtības ķēžu laikmetā; tā kā patērētāju tiesības un sociālie un vides standarti nav tirdzniecības šķēršļi, bet gan neapspriežami stratēģijas „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei pamatelementi; tā kā ES tirdzniecības politikā ir jāievēro LESD 174. pantā noteiktie mērķi attiecībā uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; tā kā pakalpojumu sniegšana ES ir balstīta uz vispārēju pieejamību, kvalitāti, drošību, saprātīgu cenu un vienlīdzīgu attieksmi, kas ir vienmēr jānodrošina visās pilsētās un reģionos; tā kā ES būtu jāveicina dzimumu līdztiesība starptautiskā līmenī;

E.  tā kā, ņemot vērā mūsu tautsaimniecības un starptautiskās tirdzniecības globalizāciju, jaunu pakalpojumu radīšanu un digitalizāciju, ir nepieciešama steidzama politiska rīcība, lai uzlabotu starptautiskos noteikumus; tā kā ES interesēs ir stiprināt starptautiskus tirdzniecības noteikumus, lai pārvaldītu globālās piegādes ķēdes; tā kā daudzpusējā tirdzniecības sistēma joprojām ir efektīvākais regulējums, lai visā pasaulē panāktu atvērtu un godīgu tirdzniecību;

F.  tā kā TiSA sniedz iespēju ES nostiprināt savu pozīciju kā pasaulē lielākajai pakalpojumu eksportētājai, pārstāvot 25 % no pasaules pakalpojumu tirdzniecības un 2013. gadā tirdzniecībā radot EUR 170 miljardu pārpalikumu; tā kā pēdējo 10 gadu laikā ES pakalpojumu eksporta vērtība ir divkāršojusies, 2014. gadā sasniedzot EUR 728 miljardu vērtību; tā kā pakalpojumu nozarē ir nodarbināti gandrīz 70 % no visa ES darbaspēka, un tā pārstāv 40 % no to preču vērtības, kas tiek eksportētas no Eiropas; tā kā 90 % jauno darbavietu, kas ES tiks izveidotas no 2013. līdz 2025. gadam, nodrošinās pakalpojumu nozare; tā kā šim nolīgumam ir potenciāls veicināt darbvietu izveidi ES;

G.  tā kā pakalpojumu tirdzniecība veicina darbvietu radīšanu un izaugsmi ES, ko varētu stiprināt TiSA;

H.  tā kā daudzi nozīmīgi tirgi, turklāt arī jaunietekmes valstīs, joprojām nav pieejami Eiropas uzņēmumiem; tā kā nevajadzīgie pakalpojumu tirdzniecības šķēršļi, kas, pārvēršot tos ekvivalentos tarifos, veido 15 % Kanādā, 16 % Japānā, 25 % Dienvidkorejā, 44 % Turcijā un 68 % Ķīnā, joprojām liedz Eiropas uzņēmumiem pilnībā izmantot savas konkurētspējas priekšrocības; tā kā ES, kurā pakalpojumu ierobežojumu tarifu ekvivalents ir tikai 6 %, ir ievērojami atvērtāka salīdzinājumā ar lielāko daļu tās partneru; tā kā ES būtu jāizmanto sava pozīcija kā svarīgākajai pakalpojumu importētājai un eksportētājai, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, paredzot savstarpēju tirgus piekļuvi un godīgu konkurenci;

I.  tā kā ar tarifiem nesaistīti šķēršļi, kas veido vidēji vairāk nekā 50 % no pārrobežu pakalpojumu izmaksām, nesamērīgi ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), kuri nodrošina trešdaļu no ES pakalpojumu eksporta un kuriem bieži trūkst cilvēkresursu un finanšu resursu, kas vajadzīgi šo šķēršļu novēršanai; tā kā nevajadzīgo šķēršļu likvidēšana sekmētu MVU internacionalizāciju, ja vien šos šķēršļus var novērst, neapdraudot to pamatā esošos sabiedriskās politikas principus; tā kā jāturpina īstenot nepieciešamie pasākumi, lai īstenotu likumīgus sabiedriskās politikas mērķus;

J.  tā kā vērtību ķēžu globalizācija palielina gan iekšzemes ražojumu, gan eksportpreču importa apjomu; tā kā preču un pakalpojumu tirdzniecība ir savstarpēji saistīta un šo piegādes ķēžu pārvaldībai ir nepieciešami starptautiski noteikumi; tā kā attiecībā uz globālām vērtību ķēdēm saistošie starptautiskie pamatstandarti kļūst vēl nepieciešamāki, lai novērstu turpmāku pēc iespējas zemāku standartu noteikšanu, kā arī sociālo un vides dempingu;

K.  tā kā iedzīvotāju uzticēšanās ES tirdzniecības politikai ir jāveicina, nodrošinot ne tikai izdevīgu iznākumu attiecībā uz nodarbinātību un labklājības radīšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, bet arī nodrošinot augstāko pārredzamības līmeni, iesaisti un pārskatatbildību, uzturot pastāvīgu dialogu ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību, vietējām un reģionālajām iestādēm un visām citām attiecīgajām ieinteresētajām personām un nosakot precīzas pamatnostādnes sarunu procesā;

L.  tā kā lielākā daļa ES izpildāmo saistību attiecas uz dalībvalstu tiesību aktiem; tā kā saistību pildīšana īpaši ietekmē reģionālās un vietējās pārvaldības iestādes;

M.  tā kā datu aizsardzība ir nevis ekonomikas traucēklis, bet gan ekonomikas izaugsmes avots; tā kā uzticēšanās atgūšana digitālajā pasaulē ir ļoti būtiska; tā kā datu plūsmas ir nepieciešamas pakalpojumu tirdzniecībai, taču tās nekādā gadījumā nedrīkst pārkāpt ES tiesību aktu kopumu par datu aizsardzību un tiesības uz privātumu;

N.  tā kā Parlaments 2013. gada 26. jūnija rezolūcijā par sarunu sākšanu attiecībā uz daudzpusējo nolīgumu par pakalpojumiem(11) pieprasīja, ka „Komisijai jāturpina īstenot savu nodomu sagatavot ilgtspējības ietekmes novērtējumu”;

O.  tā kā TiSA izraisīs fizisku personu pārvietošanos starp valstīm, kuras ir tā puses, un tā kā šajā ziņā visiem Eiropas pilsoņiem jāsaņem vienlīdzīga attieksme attiecībā uz viņu piekļuvi citu nolīguma pušu teritorijai;

P.  tā kā Parlamentam, izmantojot piekrišanas procedūru, ir jāpieņem galīgais lēmums par tirdzniecības nolīgumiem un deputātiem pēc sarunu noslēgšanas ir tikai jāizlemj, vai TiSA apstiprināt vai noraidīt; tā kā noteiktās dalībvalstīs ratificēšana var ietvert ratificēšanu reģionālos parlamentos un/vai parlamenta palātās, kas pārstāv reģionālo līmeni;

Q.  tā kā Parlamentam ir tiesības paust savu atzinumu pēc iepazīšanās ar visiem turpmākajiem TiSA teksta priekšlikumiem un projektiem,

1.  saistībā ar patlaban notiekošajām sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu iesniedz Komisijai šādus ieteikumus:

  a)  attiecībā uz kontekstu un darbības jomu:

i.  uzskatīt TiSA sarunas par atspēriena punktu virzībā uz atjauninātajiem mērķiem PTO līmenī, lai atsāktu sarunas par reformētu GATS;

ii.  atkārtoti uzsvērt, ka tas atbalsta vērienīgu, visaptverošu un līdzsvarotu vienošanos, ar kuru būtu jāizmanto integrētāka pasaules līmeņa pakalpojumu tirgus neizmantotās iespējas, vienlaikus novēršot sociālo un ekonomikas dempingu un pilnībā nodrošinot atbilstību ES tiesību aktu kopumam; ietekmēt un reglamentēt globalizāciju un stiprināt starptautiskus standartus, vienlaikus tiesiskā līmenī saglabājot reglamentēšanas tiesības, un sasniegt likumīgus sabiedriskās politikas mērķus, piemēram, attiecībā uz sabiedrības veselību, drošību un vidi; nodrošināt Eiropas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp MVU, lielāku piekļuvi tirgum svarīgākajās nozarēs, vienlaikus piemērojot īpašus atbrīvojumus jutīgām nozarēm, tostarp visiem sabiedriskajiem pakalpojumiem; nodrošināt to, lai ar šīm sarunām taisnīgā un būtiskā veidā tiktu sekmēta darbvietu izveide un iekļaujoša izaugsme, un noteikt vērienīgus pakalpojumu tirdzniecības standartus, kas atbilst 21. gadsimtam; ņemt vērā ES un dalībvalstu politiskos, sociālos un kultūras modeļus, kā arī ES līgumos paredzētos pamatprincipus, tostarp ES Pamattiesību hartā noteiktos principus, piemēram, dzimumu līdztiesību; veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu visā pasaulē;

iii.  rosināt virzību uz daudzpusējību un noraidīt jebkādus noteikumus vai pielikumus, kas neļautu to panākt, būtu pretrunā GATS un traucētu turpmāku integrāciju PTO sistēmā; pieņemt jaunas līgumslēdzējas puses, ja tās pieņem jau apstiprinātos noteikumus un noteiktos vērienīgos mērķus; veicināt plašāku līdzdalību sarunās; ņemt vērā, ka lielākie šķēršļi un lielākas izaugsmes iespējas pakalpojumu tirdzniecībā ir BRICS un MINT valstīs; atzīt, ka šīs valstis ir nozīmīgas ES kā eksporta galamērķi ar aizvien pieaugošu vidusslāni, kā starpposma ieguldījumu avoti un kā galvenie centri globālajās vērtības ķēdēs; nodrošināt iespēju apņēmīgu jaunietekmes un dinamisko valstu dalībai un atkārtoti paust atbalstu Ķīnas pieprasījumam pievienoties sarunām; stiprināt visu

TiSA dalībnieku apņemšanos panākt, ka sarunu iznākums ir daudzpusējs; nodrošināt, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta jaunattīstības valstīm un ka TiSA tiek iekļauti GATS IV panta noteikumi;

iv.  ņemt vērā, ka saskaņā ar ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) datiem pakalpojumu nozare veido aptuveni 51 % no jaunattīstības valstu IKP un ka pieaug pakalpojumu eksports no Āfrikas valstīm; atzīst, ka tirdzniecība, tostarp pakalpojumu tirdzniecība, ievērojot noteiktus nosacījumus, varētu sekmēt integrējošu izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību, nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu un pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanu, kā arī stimulēt inovāciju, veicinot zinātības apmaiņu, tehnoloģiju attīstību un investīcijas pētniecībā un attīstībā, tostarp pateicoties ārvalstu investīcijām; tādēļ uzskatīt, ka jaunattīstības valstu taisnīgas piekļuves pasaules pakalpojumu tirgiem veicināšana varētu uzlabot to ekonomikas integrāciju un pielāgošanos globalizācijai;

v.  atzīt, ka, risinot sarunas, kuru pamatā ir preferenciāls režīms, nolīguma priekšrocības TiSA līgumslēdzējām pusēm tiks ierobežotas, kamēr šis nolīgums nav kļuvis par daudzpusēju nolīgumu; noraidīt lielākās labvēlības režīma klauzulas piemērošanu pusēm, kas nav TiSA dalībnieki, kamēr nolīgums nav kļuvis par daudzpusēju nolīgumu; tāpat kā attiecībā uz GATS noraidīt brīvās tirdzniecības nolīgumu iekļaušanu lielākās labvēlības režīma klauzulā;

vi.  pastiprināt apspriedes par pakalpojumiem Dohas attīstības sarunu kārtā;

vii.  nodrošināt sinerģiju un saskaņotību starp divpusējiem, plurilaterāliem un daudzpusējiem nolīgumiem, par kuriem patlaban notiek sarunas, kā arī ar vienotā tirgus attīstību, jo īpaši attiecībā uz digitālo vienoto tirgu; nodrošināt ES iekšpolitikas un ārpolitikas saskaņotību un veicināt integrētu pieeju ārlietām; ievērot attīstības politikas saskaņotības principu un veicināt 2015. gada septembrī pieņemto ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu;

viii.  ierosināt konkrētus aizsardzības pasākumus tūristiem, lai cita starpā padarītu pārredzamāku starptautiskās viesabonēšanas maksu, tostarp starptautiskiem zvaniem un īsziņām piemēroto maksu, ierobežotu ļaunprātīgu maksas iekasēšanu no patērētājiem, kuri izmanto savas kredītkartes ārpus Eiropas, un saglabātu ES un dalībvalstu tiesības publicēt drošības brīdinājumus par tūristu galamērķiem;

ix.  nekavējoties publiskot ilgtspējas ietekmes novērtējumu un, kad sarunas ir pabeigtas, to attiecīgi atjaunināt, īpaši ņemot vērā TiSA ietekmi uz iedzīvotājiem, vietējām un reģionālajām iestādēm, jaunattīstības valstīm, kas nepiedalās sarunās, kā arī sociālo un nodarbinātības situāciju ES; veikt sīki izstrādātu un savlaicīgu novērtējumu par GATS ietekmi uz Eiropas ekonomiku kopš tā stāšanās spēkā; ilgtspējas ietekmes novērtējuma pabeigšanā pilnībā iesaistīt sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību; lūgt Parlamenta pētniecības dienestus publiskot visaptverošu un informatīvu pētījumu par TiSA sarunu tvērumu un iespējamo ietekmi, tostarp ietekmi uz dzimumu līdztiesību un nepieciešamību likvidēt tādas parādības kā „stikla griesti” un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība; veikt pamattiesību pārbaudi, lai Parlaments varētu pieņemt informētu lēmumu par TiSA apstiprināšanu vai neapstiprināšanu;

x.  nodrošināt, ka to ieguldītāju un valstu strīdu izšķiršanas mehānismus nevar „importēt” no citiem divpusējiem ieguldījumu līgumiem, pamatojoties uz lielākās labvēlības režīma klauzulām;

  b)  attiecībā uz piekļuvi tirgum:

i.  izslēgt sabiedriskos pakalpojumus un audiovizuālos pakalpojumus no nolīguma piemērošanas tvēruma un īstenot piesardzīgu pieeju kultūras jomas pakalpojumiem, neskarot GATS noteiktās ES saistības; rast iespēju pusēm, nozarēm un valdības līmeņiem uzņemties vērienīgas saistības, jo īpaši turpmāk atverot ārvalstu tirgus publisko iepirkumu, telesakaru, transporta un finanšu un profesionālo pakalpojumu jomā;

ii.  nodrošināt savstarpīgumu visos līmeņos; atbalstīt uz saistībām attiecināmo horizontālo noteikumu izmantošanu, lai noteiktu kopīgus mērķus, neskarot GATS XVI un XVII pantā noteiktās tiesības un pienākumus, un ņemt vērā, ka šādas obligātas prasības noteiktu konkrētus rādītājus valstīm, kuras ir ieinteresētas līdzdalībā; saskaņā ar GATS IV pantu nodrošināt rīcības brīvību jaunattīstības un vismazāk attīstītajām valstīm, kad tiek noteikts nolīguma mērķu vērienīgums; lai nodrošinātu, ka, īstenojot nolīgumu, pakalpojumu nozarē tiek radīti vienlīdzīgas konkurences apstākļi un atvērti jauni tirgi ES pakalpojumu sniedzējiem;

iii.  neiekļaut ES saistībās tādu jaunu pakalpojumu sniegšanu, kas nav iekļauti atbilstošajā klasifikācijas sistēmā, vienlaikus saglabājot iespēju tos iekļaut jebkurā laikā;

iv.  noraidīt „atturēšanās no jebkuras darbības” un „sprūdrata” klauzulu piemērošanu tirgus piekļuves saistībām un noraidīt to piemērošanu jutīgām nozarēm, piemēram, sabiedriskajiem un kultūras jomas pakalpojumiem, publiskajiem iepirkumiem, 4. režīmam, transporta un finanšu pakalpojumiem; atļaut pietiekamu rīcības brīvību, lai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi atkal nonāktu sabiedrības kontrolē; saglabāt ES un dalībvalstu tiesības saskaņā ar GATS mainīt to grafikā paredzētās saistības;

v.  uzņemties ierobežotas saistības 1. režīmā, jo īpaši digitālo un finanšu pakalpojumu un autotransporta jomā, lai novērstu regulējuma arbitrāžu un sociālo dempingu; tomēr uzņemties vērienīgas saistības un atpazīt aktīvas intereses telesakaru satelītu pakalpojumu, jūras transporta pakalpojumu un pārapdrošināšanas jomā; atzīt, ka šādas saistības var sniegt rezultātus tikai atbilstoši reglamentētā vidē; nodrošināt, ka tiek pilnībā ievēroti ES tiesību akti un ka tie tiek piemēroti ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, ja uzņēmums ES patērētājiem sniedz pakalpojumu no ārvalstīm, kā arī iekļaut noteikumus, kas nodrošinātu patērētājiem viegli pieejamu tiesisko aizsardzību; vienlaikus noteikt izaicinājumus, ar ko patērētāji saskaras, veicot darījumus ar trešās valstīs reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem, sniegt patērētājiem informāciju par viņu tiesībām uz tiesisko aizsardzību šādos apstākļos un nepieciešamības gadījumā ierosināt konkrētus pasākumus;

vi.  pieņemt mērķtiecīgu pieeju 3. režīmā, cenšoties novērst trešās valsts ierobežojumus attiecībā uz komerciālo klātbūtni un uzņēmējdarbības vietu, piemēram, ārvalstu kapitāla maksimālo robežvērtību un kopuzņēmuma prasības, kas ir būtiski svarīgas, lai palielinātu 1. un 4. režīmā sniegto pakalpojumu apjomu, vienlaikus saglabājot pašreizējo atrunu līmeni ES mērogā;

vii.  ņemt vērā, ka ES ir aktīvi ieinteresēta augsti kvalificētu speciālistu ārējā mobilitātē; neuzņemties jaunas saistības, kas nav paredzētas GATS, attiecībā uz iekšējo mobilitāti, kamēr pārējās puses nav būtiski uzlabojušas savu piedāvājumu; apstiprināt, ka darba klauzula ietver likumīgu prasību ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem ievērot ES un dalībvalstu tiesību aktus sociālajā un darba jomā, kā arī koplīgumus; uzņemties mērķtiecīgas 4. režīma saistības attiecībā uz tiem gadījumiem, kuri ir 3. režīma saistību pamatā; saglabāt spēju veikt ekonomisko vajadzību un darbaspēka tirgus pārbaudes attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem;

viii.  ievērot dalībvalstu suverēnās tiesības izvēlēties, kuru nozari un kādā apjomā atvērt ārvalstu konkurencei, īstenojot ierobežojumus un izņēmumus; nepieļaut spiediena izdarīšanu uz dalībvalstīm, lai tās pilnībā neizmantotu šīs tiesības;

ix.  saskaņā ar LESD 14. un 106. pantu, kā arī tā 26. protokolu izslēgt no nolīguma piemērošanas tvēruma pašreizējos un turpmākos vispārējas nozīmes pakalpojumus, kā arī vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus (tostarp arī ūdensapgādes, veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus, sociālā nodrošinājuma sistēmas, izglītību, atkritumu apsaimniekošanu un sabiedrisko transportu); nodrošināt, ka Eiropas, valsts un vietējās pārvaldes iestādes pilnībā saglabā tiesības ieviest, pieņemt, saglabāt vai atcelt visus pasākumus attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu pasūtīšanu, organizēšanu, finansēšanu un sniegšanu; piemērot šo izņēmumu neatkarīgi no tā, kā šie sabiedriskie pakalpojumi tiek sniegti vai finansēti; nodrošināt, ka nolīguma piemērošanas tvērumā netiek iekļauts jautājums par sociālā nodrošinājuma sistēmām; noraidīt priekšlikumu attiecībā uz pacientu mobilitātes pielikumu, kam iebilst vairākums TiSA dalībnieku; atzīt lielo Eiropas iedzīvotāju uzticēšanos kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kas ir sociālās un teritoriālās kohēzijas aspekts;

x.  noraidīt ierobežojumus vienas un tās pašas pārvaldes iestādes uzraudzībā esošo uzņēmumu šķērssubsidēšanai, ja tie pārsniedz ES un valsts tiesību aktos paredzētos ierobežojumus;

xi.  neskarot GATS, censties ieviest nepārprotamu „zelta standarta” klauzulu, kuru varētu ietvert visos tirdzniecības nolīgumos un kas nodrošinātu, ka sabiedrisko pakalpojumu klauzulu piemēro visiem pakalpojumu sniegšanas veidiem un visiem pakalpojumiem, kurus Eiropas, valsts vai reģionālās pārvaldes iestādes uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem visās nozarēs un neatkarīgi no pakalpojuma monopolstāvokļa;

xii.  ar horizontāli un juridiski saistošu klauzulu, kas ir piemērojama visam nolīgumam, nodrošināt saskaņā ar LESD 167. panta 4. punktu un 2005. gada UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, ka līgumslēdzējām pusēm ir tiesības pieņemt vai saglabāt visus pasākumus saistībā ar kultūras un valodu daudzveidības aizsardzību vai veicināšanu, neatkarīgi no izmantotās tiešsaistes vai bezsaistes tehnoloģijas vai izplatīšanas platformas;

  c)  attiecībā uz noteikumiem par digitālo ekonomiku;

i.  nodrošināt pārrobežu datu plūsmu atbilstīgi vispārējām tiesībām uz privātumu;

ii.  saglabāt piesardzību sarunās par nodaļām attiecībā uz datu un privātās dzīves aizsardzību;

iii.  apstiprināt, ka datu aizsardzība un tiesības uz privātumu ir nevis tirdzniecības šķēršļi, bet pamattiesības, kas ietvertas LES 39. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā, kā arī Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 12. pantā; apstiprināt, ka nepieciešams augsts uzticības līmenis, lai izstrādātu uz datu plūsmu balstītu ekonomiku; pilnīgi ievērot šīs pamattiesības, pienācīgi ņemot vērā pašreizējo digitālās ekonomikas attīstību un pilnībā ievērojot Eiropas Tiesas spriedumu „drošības zonas” lietā; iekļaut visaptverošu, viennozīmīgu, horizontālu, autonomu un juridiski saistošu noteikumu, pamatojoties uz GATS XIV pantu, kurā paredzēts šā nolīguma tvērumā neiekļaut spēkā esošo un turpmāko ES tiesisko regulējumu personas datu aizsardzības jomā, neparedzot nosacījumu, ka tam jābūt saskaņotam ar citām TiSA nodaļām; piemērot šādus noteikumus visiem pārējiem TiSA pielikumiem; nekavējoties TiSA e-komercijas pielikumā paust oficiālu atbalstu šādiem priekšlikumiem; atbalstīt priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka valsts tiesiskais regulējums attiecībā uz lietotāju personas datu aizsardzību tiek piemērots, nepieļaujot diskrimināciju; noteikumus, kas ir paredzēti iepriekš minētajā pielikumā, piemērot visiem pārējiem TiSA pielikumiem, tostarp tiem, kas attiecas uz finanšu pakalpojumiem;

iv.  nodrošināt, ka attiecībā uz Eiropas iedzīvotāju personas datu plūsmu pasaules līmenī tiek pilnībā ievēroti Eiropā spēkā esošie datu aizsardzības un drošības noteikumi; nodrošināt, ka iedzīvotāji saglabā kontroli pār saviem datiem; tādēļ noraidīt visaptverošus (catch-all) noteikumus attiecībā uz datu plūsmu, kuri nav pietiekami atbilstīgi datu aizsardzības standartiem;

v.  nekavējoties un oficiāli noraidīt e-komercijas pielikumā minētos ASV priekšlikumus par informācijas apriti;

vi.  ņemt vērā, ka skaidri noteikts un savstarpēji apstiprināts tiesiskais regulējums garantē ātru informācijas apmaiņu, kad nepieciešams novērst draudus drošībai; nodrošināt GATS XIVa panta dublēšanu TiSA pamattekstā; nodrošināt, ka valsts drošības klauzulu pamatā ir atbilstīgi nepieciešamības kritēriji; tomēr stingri noraidīt jebkādu GATS XIVa pantā ietverto valsts drošības izņēmumu darbības jomas paplašināšanu, kā arī jebkādas aplinku tehnoloģijas; nekavējoties un oficiāli noraidīt šādu priekšlikumu iekļaušanu TiSA;

vii.  atzīt, ka digitālā inovācija ir ekonomikas izaugsmes un ražīguma virzītājs visā ekonomikā; atzīt, ka datu plūsmas ir būtisks pakalpojumu ekonomikas dzinējspēks un viens no pamatelementiem tradicionālo ražošanas uzņēmumu globālajā vērtības ķēdē un ka tam ir liela nozīme digitālā vienotā tirgus attīstībā; tādēļ censties panākt piespiedu datu lokalizācijas prasību vispārēju aizliegumu un nodrošināt, ka TiSA tiek ietverti ilgtspējīgi noteikumi, kas arī novērš digitālās pasaules sadrumstalotību; ņemt vērā, ka piespiedu lokalizācijas prasības, liekot pakalpojumu sniedzējiem izmantot vietējo infrastruktūru vai reģistrēt vietējo pārstāvniecību kā nosacījumu pakalpojumu sniegšanai, kavē divpusējus ārvalstu tiešos ieguldījumus; tādēļ pielikt pūles, lai šo praksi pēc iespējas plašāk izskaustu Eiropā un ārpus tās, vienlaikus pieļaujot nepieciešamos izņēmumus, pamatojoties uz likumīgiem sabiedriskās politikas mērķiem, piemēram, patērētāju aizsardzību un pamattiesību aizsardzību;

viii.  nodrošināt, ka galīgā nolīguma noteikumi atbilst spēkā esošajiem un turpmākajiem tiesību aktiem ES līmenī, tostarp ES reglamentējošajiem noteikumiem par vienoto Eiropas elektronisko sakaru tirgu, Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, E-privātuma direktīvai (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) un paziņojumā par digitālo vienoto tirgu ietvertajiem 16 pasākumiem; nodrošināt neitralitāti un atklātu internetu; nodrošināt, ka personas datus ārpus Savienības var pārsūtīt tikai tad, ja tiek ievēroti ES datu aizsardzības tiesību aktos paredzētie noteikumi par pārsūtīšanu uz trešām valstīm; jo īpaši garantēt, ka ES saglabā spēju apturēt personas datu nosūtīšanu trešām valstīm, kurās trešās personas noteikumi neatbilst ES standartiem atbilstības jomā, kurās uzņēmumi neizmanto alternatīvus līdzekļus, piemēram, saistošus uzņēmuma noteikumus vai standarta līguma noteikumus, un kurās nav spēkā Direktīvas 95/46/EK 26. panta 1. punktā minētie izņēmumi; novērst ģeogrāfiskās bloķēšanas praksi un uzturēt spēkā interneta brīvas pārvaldības principu; sadarboties ar atbilstošajos formātos iesaistītajām personām, lai nodrošinātu pietiekami stingru datu aizsardzības standartu pieņemšanu;

ix.  telesakaru nozarē veicināt uz noteikumiem balstītu konkurenci, nodrošinot pakalpojumu sniedzēju un patērētāju intereses; novērst pastāvīgo regulējuma nesimetriskumu telesakaru nozarē, liedzot līgumslēdzējām pusēm piemērot ārvalstu kapitāla maksimālo robežvērtību, nosakot konkurenci veicinošus vairumtirdzniecības piekļuves noteikumus tagadējiem operatoru tīkliem, nodrošinot skaidrus un nediskriminējošus noteikumus attiecībā uz licencēšanu, kā arī nodrošinot reālu „pēdējās jūdzes” infrastruktūras pieejamību ES telesakaru pakalpojumu sniedzējiem, garantējot regulatoru neatkarību un atbalstot telesakaru pakalpojumu paplašinātu definīciju, kas attiecināta uz visu veidu tīkliem; nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem operatoriem un nodrošināt, ka trešo valstu uzņēmumi no oligopoliem tirgiem negūst priekšrocības, izmantojot ES tirgus sadrumstalotību; garantēt, ka TiSA puses ievēro principu, kas paredz brīvu un nediskriminējošu interneta pieejamību pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem; garantēt, ka ES operatoriem TiSA dalībvalstīs ir taisnīga un simetriska piekļuve telekomunikāciju pakalpojumu tirgum bez jebkādiem beztarifu un pārrobežu šķēršļiem, tostarp regulatīvām prasībām, asimetriskiem standartiem, tehnoloģiskām normām vai ierobežojumiem;

x.  stingri atbalstīt noteikumus par starptautisko mobilo sakaru viesabonēšanu un piemērot tos arī starptautiskiem zvaniem un īsziņām; paplašināt publiski pieejamo informāciju par īstermiņa mazumtirdzniecības tarifiem un atbalstīt ilgtermiņa robežvērtības, lai samazinātu cenas; nodrošināt, ka TiSA nerada nekādus šķēršļus divpusējiem līgumiem šajā jomā; virzīt tiešsaistes patērētāju aizsardzības jautājumu, jo īpaši saistībā ar nevēlamiem komerciāliem elektroniskajiem paziņojumiem;

xi.  veidot efektīvu sadarbību attiecībā uz nodokļiem digitālajā jomā, balstoties uz Eiropas Komisijas platformas labai nodokļu pārvaldībai veikumu, un jo īpaši — nodrošināt saikni starp nodokļu piemērošanu un nozares uzņēmumu reālo saimniecisko darbību;  

d)  attiecībā uz mobilitātes noteikumiem:

i.  nodrošināt, ka nekas neliegs ES un tās dalībvalstīm saglabāt, uzlabot un piemērot savus noteikumus darba un sociālajā jomā, koplīgumus, kā arī tiesību aktus, kas reglamentē fizisku personu ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos ES vai dalībvalstu teritorijā, tostarp pasākumus, kas ir jāveic, lai nodrošinātu fizisko personu organizētu pārvietošanos pāri to robežām, cita starpā, piemēram, uzņemšanu vai uzņemšanas vai ieceļošanas apstākļu radīšanu; saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pašlaik un turpmāk nodrošināt, ka uzņēmējvalsts minimālie darba nosacījumi un apstākļi ir piemērojami visiem pakalpojumu sniedzējiem, kas piekļūst ES; nodrošināt, ka visiem darba ņēmējiem, kas ierodas Eiropā, neatkarīgi no viņu izcelsmes valsts ir tādas pašas darba tiesības kā uzņēmējvalsts valstspiederīgajiem un ka tiek ievērots princips, saskaņā ar kuru par vienādu darbu ir jāsaņem vienāda samaksa; nodrošināt, ka TiSA puses ievēro Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) astoņas pamatkonvencijas; aicināt visas puses ratificēt un īstenot galvenos SDO standartus un veicināt citas attiecīgas SDO konvencijas un ANO rezolūcijas; nodrošināt, ka ES teritorijā tiek ievērotas ES un dalībvalstu darba tiesības, kā arī koplīgumi; stiprināt ES uzraudzības un īstenošanas mehānismu, lai novērstu pārkāpumus; mudināt dalībvalstis palielināt darba inspekcijām pieejamos resursus; steidzami apkopot un iesniegt sīki izklāstītu informāciju par to pakalpojumu sniedzēju skaitu un veidu, kuri pašlaik darbojas ES teritorijā saskaņā ar 4. režīmu, tostarp norādot viņu uzturēšanās ilgumu; nodrošināt, ka turpmāk pārrobežu piekļuve datiem ES teritorijā ir daudz efektīvāka; iekļaut drošības klauzulu, saskaņā ar kuru uzņēmumiem būtu aizliegts apiet vai sabotēt tiesības uz kolektīvo rīcību, koplīguma sarunu un strīdu par darba tiesībām laikā izmantojot trešo valstu darba ņēmējus, un saskaņā ar GATS X pantā noteiktajiem ierobežojumiem ļaut TiSA dalībvalstīm piemērot jebkādas vajadzīgās aizsardzības normas, ja uz šo dalībvalstu algām tiek izdarīts spiediens, tiek apdraudētas šo valstu darba ņēmēju tiesības vai tiek pārkāpti standarti, par kuriem panākta vienošanās; mudināt visas līgumslēdzējas puses ievērot galvenos ESAO principus attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem;

ii.  atgādināt, ka 4. režīma saistībām jāattiecas tikai uz augsti kvalificētu speciālistu, piemēram, personu, kurām ir universitātes grāds vai līdzvērtīgs maģistra grāds vai kas ieņem augstākās pārvaldības amatus, pārvietošanos īpašā nolūkā, ierobežotā laikposmā un saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kas paredzēti tās valsts tiesību aktos, kurā pakalpojums tiek sniegts, kā arī līgumā, kurā ir ievēroti šādi valsts tiesību akti; šajā sakarībā prasa ievērot un īstenot Pakalpojumu direktīvas (2006/123/EK) 16. pantu; noraidīt būtiskas izmaiņas 4. režīma noteikumos, kas noteikti GATS, un apsvērt Direktīvas 2014/66/ES par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros pārskatīšanu;

iii.  pielikumu, kas attiecas uz 4. režīmu, atzīt par nozīmīgu Eiropas interesēm, ņemot vērā, ka ES speciālisti ir labi izglītoti un mobili un ka ES uzņēmumiem arvien vairāk ir vajadzīgas ārvalstu speciālistu īpašās prasmes Eiropā un savi speciālisti ārpus Eiropas, lai atbalstītu jaunu uzņēmējdarbības veidu ieviešanu; nodrošināt, ka šī mobilitāte sniedz priekšrocības ne tikai Eiropas uzņēmumiem, bet arī Eiropas darba ņēmējiem;

iv.  noraidīt jebkādus priekšlikumus par vīzām un citām ieceļošanas procedūrām, izņemot tos, kuru mērķis ir palielināt pārredzamību un administratīvo procedūru racionalizēšanu; nodrošināt, ka TiSA neattiecas uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras meklē piekļuvi kādas puses darba tirgum, un uz pasākumiem saistībā ar pilsonību, pastāvīgu dzīvesvietu vai pastāvīgu nodarbinātību; noteikt atbilstošus aizsardzības pasākumus, kas nodrošinātu, ka pagaidu pakalpojumu sniedzēji atgriežas izcelsmes valstī;

v.  censties panākt horizontālu aizliegumu prasībai par komerciālas klātbūtnes ieviešanu vai prasībai būt par rezidentu, kas izvirzīta par profesionālu pakalpojumu sniegšanas priekšnosacījumu; ierobežot pielikuma par profesionālajiem pakalpojumiem darbības jomu, attiecinot to uz katras līgumslēdzējas puses saistību sarakstu;

vi.  censties izveidot regulējumu, lai panāktu mācību, akadēmisko grādu un profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu, jo īpaši arhitektūras, grāmatvedības un tieslietu nozarēs, vienlaikus nodrošinot piegādātāja kompetenci un tādējādi arī sniegto pakalpojumu kvalitāti saskaņā ar ES profesionālo kvalifikāciju direktīvām, un novēršot automātisku un kvantitatīvu universitātes grādu atzīšanu;

vii.   prasīt, lai pielikumā par 4. režīmu tiktu precīzi definēts darba ņēmēju jēdziens;

  e)  attiecībā uz noteikumiem par finanšu pakalpojumiem:

i.  panākt nolīgumu, kurā ir vērienīgs, bet līdzsvarots pielikums, kas aptver noteikumus par visu veidu finanšu pakalpojumu sniegšanu, jo īpaši banku un apdrošināšanas jomā, un kas ir plašāks par GATS finanšu pakalpojumu pielikumu un kas veicina ilgtermiņa ilgtspējīgu izaugsmi saskaņā ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem; izvirzīt par mērķi finanšu sistēmas un atsevišķu finanšu iestāžu stabilitāti, garantējot pilnīgu atbilstību pēckrīzes regulatīvajai videi un godīgu konkurenci finanšu pakalpojumu sniedzēju starpā; panākt tāda nolīguma noslēgšanu, kas Eiropas patērētājiem sniedz labumu un aizsardzību, nodrošinot augšupēju finanšu regulējuma konverģenci un plašāku finanšu pakalpojumu izvēli; izvirzīt par mērķi pienācīgu patērētāju aizsardzību, tostarp datu aizsardzību un tiesības uz privātumu, kā arī saprotamas un pareizas informācijas sniegšanu, kas ir īpaši svarīgi, lai samazinātu informācijas asimetriju;

ii.  noteikt TiSA dalībvalstīm pienākumu īstenot un piemērot standartus finanšu nozares reglamentēšanai un uzraudzībai, līdzīgus G 20, Bāzeles Banku uzraudzības komitejas, Finanšu stabilitātes padomes, Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas un Starptautiskās Apdrošināšanas uzraudzību asociācijas apstiprinātajiem standartiem; rīkoties, lai PTO Saprašanās memoranda par finanšu pakalpojumiem galvenie elementi tiktu pārņemti TiSA, vienlaikus uzlabojot Saprašanās memoranda sagatavošanu, lai to precīzi saskaņotu ar pašreiz spēkā esošajām ES politikas pamatnostādnēm šajās jomās; nodrošināt, ka TiSA palīdz novērst dubultu nodokļu aplikšanu un nekādā gadījumā neveicina vai nerada iespējas krāpšanai nodokļu jomā, nodokļu nemaksāšanai, agresīvai nodokļu plānošanai vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai; panākt, ka padziļinātas saistības (jo īpaši attiecībā uz tirgus piekļuvi) uzņemas valstis, kurām pašlaik nav divpusējās tirdzniecības vienošanos ar ES, — piemēram, Austrālija, Jaunzēlande, Honkonga un Taivāna, — vai ir ļoti ierobežotas saistības PTO līmenī, — piemēram, Čīle un Turcija —, vai ļoti ierobežotas divpusējas saistības attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, — piemēram, Meksika;

iii.  iekļaut TiSA īpašo piesardzības izņēmumu, kura pamatā ir ES un Kanādas visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA), saglabājot līgumslēdzēju pušu suverēnās tiesības atkāpties no savām tirdzniecības saistībām un pieņemt jebkādu pasākumu, ko tās uzskata par nepieciešamu, lai regulētu savu finanšu un banku nozari piesardzības un uzraudzības apsvērumu dēļ, tā nodrošinot savu finanšu sistēmas stabilitāti un integritāti;

iv.  nodrošināt, lai finanšu pakalpojumu jomā netiktu apstiprinātas nekādas jaunas saistības, kas varētu apdraudēt ES finanšu regulējumu, liekot ES novērsties no sava finanšu nozares uzlabotā tiesiskā regulējuma vai neļaujot ES izmantot tiesību aktus nolūkā novērst to, ka finanšu iestādes uzņemas pārāk lielu risku; nodrošināt, ka šis nolīgums nekādā veidā neierobežos ES regulējošo iestāžu spēju saskaņā ar tās tiesisko regulējumu atļaut vai aizliegt jebkurus pašreizējos vai jaunus finanšu produktus;

v.  kaut gan ir jāpalielina finanšu pakalpojumu pieejamība pasaules līmenī, ņemot vērā to nozīmi izaugsmei un ekonomikai, izslēgt pārrobežu finanšu pakalpojumus no ES saistībām, tostarp portfeļa pārvaldības, kamēr nav panākta finanšu noteikumu konverģence augstākajā līmenī, izņemot dažus atsevišķus un pienācīgi pamatotus gadījumus, piemēram, pārapdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu starp uzņēmumiem; īpaši apsvērt to, ka ir svarīgi skaidri un saprotami noteikumi un procedūras nolūkā atļaut trešās valstīs reģistrētajiem uzņēmumiem sniegt šādus pakalpojumus ES un attiecīgā gadījumā tas, ka ES nepārprotami atzīst, ka šo uzņēmumu izcelsmes valstij ir īstenojams regulatīvais un uzraudzības regulējums, kas ir līdzvērtīgs ES regulējumam, lai nodrošinātu, ka neuzraudzīts uzņēmums nevar strādāt Savienībā un ka starp Eiropas un ārvalstu uzņēmumiem ir nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi neatkarīgi no to uzņēmējdarbības vietas jurisdikcijas; paralēli TiSA nekavējoties rīkoties, lai satuvinātu atšķirīgos veidus, kādos valstis pašlaik atzīst citu jurisdikciju regulatīvo un uzraudzības režīmu līdzvērtīgumu, kas pašlaik ir cēlonis pasaules finanšu pakalpojumu tirgu sadrumstalotībai, panākot vienošanos, ka lēmumam par līdzvērtīgumu vajadzētu būt pārredzama novērtējuma rezultātam par to, vai katras jurisdikcijas noteikumi sasniedz vienus un tos pašus mērķus, un ka, lai gan šādam lēmumam būtu jāseko pēc savlaicīgiem un regulāriem divpusējiem dialogiem, tas var būt vienpusējs, ja nav iespējama savstarpēja atzīšana;

vi.  pieprasīt padziļināta un neatkarīga ex-ante neatkarīga ietekmes novērtējuma veikšanu, lai novērtētu, kādas ekonomiskās un sociālās sekas radīs turpmāka finanšu jomas liberalizācija, kas tiks īstenota saskaņā ar TiSA;

vii.  atzīt, ka jauna regulējuma noteikšanas process, kas tika sākts pēc finanšu krīzes, vēl nav pabeigts, tostarp attiecībā uz prasībām saistībā ar konkrētām juridiskām formām, dalīšanām (piemēram, banku nošķiršana), uzņēmējdarbības izmaiņām vai apjoma samazināšanu;

  f)  attiecībā uz loģistikas noteikumiem:

i.  censties panākt vērienīgu, bet līdzsvarotu regulējumu attiecībā uz transporta nozari, kura ir izšķirīgi svarīga globālo vērtības ķēžu ilgtspējīgā izveidē; palielināt transporta pakalpojumu sniegšanas ātrumu, uzticamību, drošību un savietojamību, radot priekšrocības komercklientiem un individuāliem lietotājiem, kā arī darba ņēmējiem; nodrošināt saskaņotību ar ES klimata politiku; ņemt vērā transporta un piegādes pakalpojumu nozīmi Eiropas ekonomikai un nodarbinātībai, ņemot vērā, ka Eiropas kuģu īpašnieku kontrolē atrodas 40 % no pasaules tirdzniecības flotes, ka aviācijas nozare nodrošina vairāk nekā 5 miljonus darbvietu un ka Eiropas dzelzceļa rūpniecības saražotais dzelzceļa aprīkojums un sniegtie pakalpojumi pārsniedz pusi no visas pasaules apjoma, un ka autotransportam joprojām ir liela nozīme ES loģistikā; tādēļ atzīt transporta pakalpojumu potenciālu bezdarba līmeņa samazināšanā Eiropā; nodrošināt, ka sarunās ņem vērā transporta nozares straujo attīstību un uz sadarbību balstītu ekonomisku transporta veidu pieaugošo nozīmi Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē; pieprasīt, lai ārvalstu uzņēmumi, ES teritorijā sniedzot savus transporta un piegādes pakalpojumus, ievēro spēkā esošos ES reglamentējošos standartus;

ii.  censties uzlabot piekļuvi ārvalstu tirgiem un mazināt pret konkurenci vērstus regulējuma pasākumus, īpaši tos, kuri nodara kaitējumu videi un mazina transporta pakalpojumu efektivitāti, un pasākumus, kurus saistībā ar ārvalstnieku īpašumtiesībām piemēro trešās valstis, vienlaikus likumīgi nodrošinot valsts iestāžu tiesības reglamentēt transportu un garantēt sabiedrisko transportu; novērst ierobežojumus kabotāžas nozarē un nepieļaut situāciju, ka komercpārvadātāji bez kravas atgriežas no uzņemšanas valsts, jo īpaši pielikumos par jūras un gaisa transportu;

iii.  ierosināt noteikumus, kuri vērsti uz to, lai pastiprinātu pasažieru tiesības, jo īpaši pielikumā par gaisa transportu, un arī attiektos uz visiem transporta veidiem, lai nolīgums atbilstu arī patērētāju interesēm;

iv.  saglabāt dalībvalstu tiesības attiecībā uz spēkā esošajiem vai turpmākajiem valsts noteikumiem un divpusējiem vai daudzpusējiem autotransporta nolīgumiem, tostarp tranzīta atļaujas prasībām; izslēgt visus noteikumus, kuri veicina profesionālu autovadītāju ieceļošanu un uzturēšanos, no pielikuma par autotransportu darbības jomas; noraidīt prasības uzņemties jebkādas 4. režīma saistības autotransporta nozarē;

v.  nodrošināt atbilstību starptautiskajiem standartiem, piemēram, tiem, ko apstiprinājusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija un Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija, uzskatīt tos par minimālajiem standartiem un iebilst pret šo starptautisko kritēriju pazemināšanu; kā ilgtermiņa mērķi īstenot saistošus starptautiskās tirdzniecības noteikumus jūras un gaisa transporta nozarē; nodrošināt to SDO konvenciju, kas attiecas uz loģistikas un transporta nozari, piemēram, Konvencijas par darbu jūrniecībā, piemērošanu; uzsvērt, ka ES un dalībvalstu tiesību aktos ir paredzētas priekšrocības darba ņēmējiem, tostarp drošība un drošums, kā arī patērētāju un vides aizsardzība; uzsvērt, ka visiem — gan ārvalstu, gan vietējiem — pakalpojumu sniedzējiem ES ir jāievēro šie tiesību akti; atzīt, ka pakalpojumu kvalitāte ir cieši saistīta ar nodarbinātības kvalitāti un pastāvošo tiesisko regulējumu;

vi.  nodrošināt līdzsvaru starp konkurētspējīgas pasta nozares liberalizāciju, kas ir būtisks faktors pakalpojumu un digitālās ekonomikas turpmākas attīstības nodrošināšanai, un vispārējo pasta pakalpojumu aizsardzību, jo tiem ir būtiska nozīme sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā; tādēļ novērst pret konkurenci vērstu šķērssubsidēšanu un palielināt piekļuvi trešo valstu tirgiem, vienlaikus nodrošinot katras līgumslēdzējas puses noteikto vispārējo pakalpojumu sniegšanas saistību izpildīšanu;

vii.  atgādināt par jūras transporta — gan kā nozares, gan starptautiskās tirdzniecības veicinātāja — izšķirošo nozīmi pasaules ekonomikā; atbalstīt skaidru tekstu, kurā iekļautas stingras saistības par ostu pieejamības, kā arī tirgu pieejamības un nacionālo režīmu nodrošināšanu starptautiskajiem jūras transporta pakalpojumiem;

  g)  attiecībā uz noteikumiem par iekšzemes regulējumu un pārredzamību:

i.  likumīgi saglabāt Eiropas, valsts un vietējām pārvaldes iestādēm piešķirtās reglamentēšanas tiesības sabiedrības interešu vārdā, lai tās nebūtu stingrāk ierobežotas par GATS noteikumiem un uz tām neattiektos nepieciešamības pārbaudes; nodrošināt, ka pielikumu noteikumi nav stingrāki par GATS VI pantā vai ES tiesību aktos ietvertajiem principiem;

ii.  noteikt, ka sarunās iesaistītajām pusēm ir tiesiskuma struktūras un neatkarīgas tiesas, kas nodrošina tiesiskās aizsardzības iespējas, garantējot ieguldītāju un iedzīvotāju tiesību īstenošanu;

iii.  veicināt labu pārvaldību un pārredzamību un sekmēt labu praksi administratīvajos, reglamentējošos un likumdošanas procesos, mudinot veikt pasākumus plašā mērogā, lai palielinātu lēmumu pieņēmēju neatkarību, lēmumu pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību un mazinātu birokrātiju; uzsvērt, ka patērētāju, veselības un vides aizsardzība un drošība, kā arī darba tiesības ir jāizvirza reglamentējošo centienu uzmanības centrā; nodrošināt, ka jebkādas izmaiņas ES regulatīvās aizsardzības līmenī ir tikai augšupejošas, nevis lejupejošas;

iv.  atzīt, ka saskaņā ar GATS noteikumiem pielikumā par iekšzemes regulējumu vajadzētu nepieļaut, ka līgumslēdzējas puses ievieš tirdzniecības šķēršļus un nevajadzīgus apgrūtinājumus ārvalstu uzņēmumiem, jo īpaši gadījumos, kad šie uzņēmumi iesniedz pieteikumu dažādu atļauju saņemšanai; nodrošināt, ka iekšzemes regulējums turpina pildīt sabiedriskās politikas mērķus;

v.  nodrošināt, ka pieņemtie noteikumi attiecas tikai uz pasākumiem, kas saistīti ar tirdzniecību, piemēram, kvalifikācijas un licencēšanas prasībām un procedūrām, bet tikai tajās nozarēs, kurās līgumslēdzēja puse ir uzņēmusies saistības;

vi.  pieprasīt un publiskot juridisku atzinumu pirms Parlamenta balsošanas par galīgo nolīgumu, lai pilnībā novērtētu abus pielikumus par iekšzemes regulējumu un pārredzamību, ņemot vērā ES tiesību aktus, un novērtēt, vai šajās nodaļās noteiktās juridiskās prasības jau tiek ievērotas ES;

vii.  precīzi noteikt likumdošanas pārredzamības un objektivitātes principus, lai nodrošinātu, ka šie priekšlikumi nepārtop par visaptverošiem (catch-all) noteikumiem;

viii.  nodrošināt, ka tiešsaistē ir publiski pieejama informācija par noteikumiem, kas saistīti ar tirdzniecību, un par to pārvaldību, tostarp zemākā valsts pārvaldes līmenī piemērojamajiem noteikumiem; uzsvērt noteikumus, kuri reglamentē licencēšanu un atļauju piešķiršanu; īpaši rosināt vienota tiešsaistes kontaktpunkta izveidi, kurā būtu informēšanas mehānisms MVU, un iekļaut tā koncepcijā MVU;

ix.  nodrošināt, ka administratīvās maksas, ko iekasē no ārvalstu uzņēmumiem, ir taisnīgas un nediskriminējošas, ka ir pietiekami tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas nodrošina iespēju iesniegt sūdzību valsts tiesās, ir vienādi pieejami gan valsts, gan ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, un ka spriedumi tiek pieņemti saprātīgā laikposmā;

x.  saglabāt ES praksi par sabiedriskās apspriešanas rīkošanu pirms tiesību aktu priekšlikumu izstrādes; nodrošināt, lai sarunās tiktu rūpīgi ievēroti šīs apspriešanas rezultāti;

xi.  noraidīt visus priekšlikumus, kuros pieprasīts obligāti iesniegt trešām pusēm tiesību aktu priekšlikumus pirms to publicēšanas; ņemt vērā, ka ieinteresētajām personām ir atšķirīga piekļuve resursiem un zināšanām, un nodrošināt, lai brīvprātīga ieinteresēto pušu apspriežu iekļaušana TiSA neradītu nepamatoti labvēlīgu attieksmi pret labāk finansētajām organizācijām;

  h)  attiecībā uz noteikumiem, kuri ietverti citās reglamentējošās jomās:

i.  atzīt, ka TiSA ir iespēja nodrošināt konkurenci, izmantojot noteikumus, nevis, lai izvirzītu noteikumus;

ii.  nodrošināt, ka savstarpēji apstiprinātas saistības tiek ievērotas praksē, atļaut piemērot efektīvas sankcijas un īstenot preventīvus pasākumus attiecībā uz saistību pārkāpšanu; tādēļ iekļaut nolīgumā starpvalstu strīdu izšķiršanas mehānismu, kas jāizmanto līdz brīdim, kad tiek īstenots nolīguma daudzpusējais raksturs un kļūst pieejami PTO strīdu izšķiršanas mehānismi; pārskatīt Regulu (ES) Nr. 654/2014 par Savienības tiesību īstenošanu starptautiskās tirdzniecības noteikumu piemērošanai un izpildei, lai nodrošinātu, ka ES pakalpojumu nozarē var īstenot sankcijas;

iii.  aizstāvēt regulatīvā pielikuma par valsts iepirkumu iekļaušanu, lai nodrošinātu Eiropas uzņēmumu pēc iespējas lielāku līdzdalību ārvalstu iepirkumos, vienlaikus turpinot ņemt vērā ES kritērijus, tostarp sociālos un vides kritērijus, un procedūras Eiropas iepirkumos, jo īpaši attiecībā uz MVU piekļuvi publiskā iepirkuma līgumiem, atbilstības kritērijiem, kuru pamatā ir labākā cenas un kvalitātes attiecība, un robežvērtībām, kuru nesasniegšanas gadījumā noteikumi nav piemērojami; novērst pārredzamības trūkumu un šķēršļus ienākšanai tirgū attiecībā uz valstu, kuras nav ES dalībvalstis, uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus un visos valdības līmeņos nosodīt savstarpīguma neievērošanu šajā jomā, kā to apliecina preferenciālais režīms, kas tiek nodrošināts vietējiem uzņēmumiem atsevišķās valstīs, vienlaikus ļaujot izvēlēties tirgus piekļuvi un valsts režīma saistības, lai izveidotu daudzpusējību; mudināt līgumslēdzējas puses, kuras vēl nav ratificējušas un īstenojušas PTO Nolīgumu par valsts iepirkumu un tā 2011. gada pārskatīto redakciju, ratificēt un īstenot šo nolīgumu; aicināt Eiropas Savienību pēc ASV uzņēmējdarbības likuma parauga izstrādāt Eiropas uzņēmējdarbības tiesību aktu, kas sekmētu Eiropas MVU un rūpniecības ekonomisko attīstību;

iv.  nodrošināt ES mazo un vidējo pakalpojumu sniedzēju aizsardzību pret negodīgām tirdzniecības praksēm, ko īsteno pakalpojumu sniedzēji no valstīm, kas nav ES dalībvalstis;

v.  mazināt nevajadzīgus šķēršļus ar enerģētiku un vidi saistīto pakalpojumu tirdzniecībā, jo īpaši tādu pakalpojumu tirdzniecībā, kuri saistīti ar atjaunojamo energoresursu un videi draudzīgu tehnoloģiju izstrādi un veicināšanu, vienlaikus saglabājot iespēju noteikt atrunas attiecībā uz piekļuvi tirgum un valsts režīmu attiecībā uz visiem piegādes veidiem šajā jomā, ņemot vērā, ka palielinās tādu pakalpojumu skaits kā ierīkošana, pārvaldība un remontdarbi, kas tiek pārdoti kopā ar produktiem šajās divās jomās; apstiprināt, ka tiek skaidri atzīta katras līgumslēdzējas puses suverenitāte attiecībā uz energoresursiem atbilstīgi nolīguma nosacījumiem, un, uzlabojot GATS līdzvērtīgus noteikumus, likumīgi nostiprināt ES reglamentēšanas tiesības, jo īpaši, lai sasniegtu Eiropas mērķus ilgtspējas, klimata politikas, drošības un pieejamības jomā;

vi.  nodrošināt, lai turpmākās saistības iepirkumu jomā neatceltu līgumslēdzēju pušu vietējos vai valsts tiesību aktus;

  i)  attiecībā uz informēšanu sabiedrības un politiskā līmenī:

i.  nodrošināt augstāko pārredzamības, dialoga un pārskatatbildības līmeni;

ii.  turpināt visos sarunu posmos nekavējoties un pastāvīgi sniegt Eiropas Parlamentam pilnīgu informāciju; nodrošināt, ka visi Eiropas Parlamenta deputāti saņem visus sarunu dokumentus, kas saistīti ar TiSA, kā arī Eiropas Komisijas iekšējos dokumentus, piemēram, sīkus sarunu kārtu kopsavilkumus un rūpīgus TiSA pušu piedāvājumu novērtējumus, nodrošinot pienācīgas konfidencialitātes ievērošanu; saskaņā ar PTO politiku, Tiesas judikatūru attiecībā uz klasificētiem dokumentiem, kā arī ES tiesību aktu kopumu, jo īpaši Regulā (EK) Nr. 1049/2001 ietvertos ierobežojumus par piekļuvi dokumentiem, darīt zināmus sarunu dokumentus, izņemot tos dokumentus, kuri ir klasificējami, sniedzot skaidru pamatojumu un par katru no tiem lemjot atsevišķi;

iii.  atzinīgi vērtēt kopš 2014. gada vēlēšanām vērojamo būtisko virzību uz pārredzamību attiecībā pret sabiedrību, tostarp ES tirgus piekļuves piedāvājumu un Padomes piešķirto pilnvaru publiskošanu; turpināt šos centienus, nodrošinot faktu lapas, kurās sniegti skaidri un saprotami skaidrojumi par katru nolīguma daļu, un publiskojot uz faktiem pamatotus atgriezeniskās saites ziņojums par katru kārtu Europa tīmekļa vietnē; aicināt sarunu partnerus nodrošināt pilnīgāku pārredzamību, lai sarunas par TiSA būtu tikpat skaidri pārredzamas kā PTO ietvaros organizētās sarunas;

iv.  nodrošināt ES iestāžu nopietnu un nepārtrauktu sadarbību ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, izmantojot sarunu procesu; aicināt pakāpeniski pastiprināt šo sadarbību turpmākajā sarunu gaitā, lai Eiropas pilsoniskās sabiedrības, sociālo partneru un citu ieinteresēto personu vēlmes tiktu pienācīgi ņemtas vērā, tostarp uzturot pilsoniskās sabiedrības dialogu; uzsvērt, ka šajā kontekstā būtiska nozīme ir dalībvalstīm, kuras izstrādā sarunu norādes;

v.  mudināt dalībvalstis iesaistīt savu valsts parlamentu, kā arī vietējās un reģionālās iestādes, ar tām konsultēties un pienācīgi informēt par sarunu norisi;

vi.  aicināt vietējo un reģionālo iestāžu pārstāvjus, kuri ES līmenī ir pārstāvēti Reģionu komitejā, piedalīties Komisijas organizētos dialogos katras sarunu kārtas sākumā un beigās;

2.  prasa Komisijai pilnībā ņemt vērā šo rezolūciju un sniegt uz to atbildi sešu mēnešu laikā pēc tās pieņemšanas;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem nosūtīt Komisijai, kā arī informācijai Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un visu TiSA līgumslēdzēju administrācijām un parlamentiem.

PASKAIDROJUMS

Eiropas Parlamentam ir izšķirīga nozīme ES tirdzniecības politikā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantu Parlamenta deputātiem ir ne tikai galīgais vārds par tirdzniecības nolīgumiem, bet viņus arī nekavējoties un pilnībā ir jāinformē par visiem sarunu un tirdzniecības nolīgumu noslēgšanas procedūras posmiem, lai pastāvīgi uzraudzītu tirdzniecības sarunas.

Lai veidotu sarunu gaitu, Parlamentam ir tiesības šajā procesā paust savu nostāju. Tādējādi ar ziņojumu, kas pamatots uz Reglamenta 108. panta 4. punktu, referente vēlas novērtēt pakalpojumu tirdzniecības nolīguma (TiSA) sarunu pirmos divus gadus un šo sarunu trīspadsmit ar pus kārtas, lai izstrādātu precīzus un pamatotus ieteikumus Eiropas Komisijai.

Referente uzskata, ka TiSA sarunu iznākumā jābūt nodrošinātam lielākam savstarpīgumam piekļuvē tirgum, jārada vienlīdzīgi konkurences apstākļi pasaules līmenī, jānodrošina jūtamas priekšrocības patērētājiem un jāgarantē piekļuve sarunām ar ieinteresētajām pusēm, lai veicinātu daudzpusējību nākotnē. Tomēr sabiedriskie un kultūras jomas pakalpojumi, pamattiesības uz datu privātumu, taisnīgi darba apstākļi un reglamentēšanas tiesības nav apspriežami jautājumi, un tie ir nepārprotami jāizslēdz no šā nolīguma darbības jomas.

Pirms TiSA izstrādes pabeigšanas nav iespējams noteikt, vai tam būs pozitīva vai negatīva ietekme. Tādējādi Eiropas Parlamentam ir konstruktīvi un pragmatiski jāstrādā, lai TiSA sarunas padarītu pozitīvas, skaidras un prioritāras, nolūkā nodrošināt sekmīgu vienošanos, ievērojot Eiropas uzņēmumu un patērētāju intereses. Vai nu attiecībā uz TiSA tiks panākta līdzsvarota vienošanās, vai arī nolīgums netiks pieņemts vispār.

7.12.2015

Attīstības komitejas ATZINUMS

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA)

(2015/2233(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Lola Sánchez Caldentey

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka ES tirdzniecības un investīciju politikas virzieni ir saistīti ar ES attīstības politikas virzieniem un ietekmē jaunattīstības valstis; aicina Komisiju ievērot attīstības politikas saskaņotības principu un visās tirdzniecības sarunās iekļaut palīdzības tirdzniecībai principus; uzsver, ka ir jākoncentrējas uz nesen pieņemto ilgtspējīgas attīstības mērķu efektīvu īstenošanu un uzraudzību; aicina Komisiju visos tirdzniecības nolīgumos nodrošināt visaugstākos vispārējos standartus attiecībā uz cilvēktiesībām, SDO standartiem, sociālo aizsardzību, sociālo dialogu, dzimumu līdztiesību, vispārēju sabiedrības veselības apdrošināšanu, vispārēju piekļuvi zālēm un pārtikas nodrošinājumu;

2.  atzinīgi vērtē ES nesen veiktos pasākumus, lai palielinātu pārredzamību tās tirdzniecības nolīgumos; mudina Komisiju turpināt pārredzamības un demokrātiskās pārskatatbildības palielināšanu pakalpojumu tirdzniecības nolīguma (TiSA) sarunu procesā; atzīst ES iestāžu iesaistīšanos sarunās ar plašu ieinteresēto aprindu loku visā šajā procesā; mudina Komisiju turpināt un, ja iespējams, pastiprināt šo proaktīvo pieeju, lai sekmētu ES tirdzniecības politikas pārredzamību; uzsver nepieciešamību ņemt vērā bažas, ko paudušas arodbiedrības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp jaunattīstības valstu pilsoniskās sabiedrības organizācijas; mudina Komisiju uzlabot visu publisko konsolidēto sarunu dokumentu pieejamību, jo tas ir vienīgais demokrātiskais veids, kā attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas un iedzīvotāji var saņemt informāciju par šo procesu un iesaistīties tajā; mudina Komisiju pasūtīt neatkarīgu pētījumu par TiSA ietekmi uz jaunattīstības valstīm attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu trešās valstīs un rūpīgi izvērtēt tā rezultātus;

3.  norāda, ka saskaņā ar ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) datiem pakalpojumu nozare veido aptuveni 51 % no jaunattīstības valstu IKP; atzīmē, ka pieaug arī pakalpojumu eksports no Āfrikas valstīm; atzīst, ka tirdzniecība, tostarp pakalpojumu tirdzniecība, ievērojot noteiktus nosacījumus, varētu sekmēt integrējošu izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību, nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu un pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanu, kā arī stimulēt inovāciju, veicinot zinātības apmaiņu, tehnoloģiju attīstību un investīcijas pētniecībā un attīstībā, tostarp pateicoties ārvalstu investīcijām; tādēļ uzskata, ka jaunattīstības valstu taisnīgas piekļuves pasaules pakalpojumu tirgiem veicināšana var uzlabot to ekonomikas integrāciju un pielāgošanos globalizācijai;

4.  norāda, ka tikai ierobežots skaits jaunattīstības valstu piedalās sarunās par TiSA; atkārto nepieciešamību stiprināt daudzpusējo pieeju globālajai tirdzniecībai, kas jāpanāk, pastiprinot ES un demokrātisku starptautisko organizāciju, piemēram, ANO un PTO, sadarbību, kurā jaunattīstības valstis ir pienācīgi pārstāvētas; uzskata, ka TiSA būtu jāpamatojas uz PTO Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS), kuras puses ir visas PTO dalībvalstis; tomēr atgādina, ka tas noraida visus noteikumus, kas būtu pretrunā GATS un traucētu turpmāku integrāciju PTO sistēmā; aicina Komisiju ņemt vērā TiSA ietekmi uz valstīm, kas nepiedalās sarunās, jo īpaši uz jaunattīstības valstīm, un iekļaut TiSA nolīgumā noteikumus, kas paredzēti GATS IV pantā;

5.  mudina Komisiju censties novērst nelīdzsvarotību starptautiskajās tirdzniecības attiecībās; atgādina, ka ilgtspējīgas attīstības 17.15. mērķī ir atzīta nepieciešamība ievērot katras valsts politikas telpu un vadību, izstrādājot un īstenojot politiskās pamatnostādnes nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgai attīstībai; uzsver, ka TiSA sarunu laikā ir jāsaglabā valstu un vietējo iestāžu reglamentēšanas tiesības; uzsver — lai mazinātu jebkādu iespējami negatīvu ietekmi uz jaunattīstības valstīm, kuru prioritāte ir attīstīt to pakalpojumu nozares, tostarp vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, un to tiesisko regulējumu, ES ir intensīvāk jāstrādā, lai ietvertu arī jaunattīstības valstis globālajās vērtības ķēdēs pakalpojumu jomā, un jāapsver iespēja ieviest elastīgāku pieeju attiecībā uz jaunattīstības valstīm, kas pievienojas vērienīgajam nolīgumam;

6.  aicina Komisiju skaidri izslēgt no TiSA sarunām sabiedriskos pakalpojumus, kultūras un audiovizuālos pakalpojumus un nodrošināt, ka jaunattīstības valstis spēj saglabāt to kultūras mantojumu, jo tas ir būtisks instruments ilgtspējīgas attīstības un cilvēka cieņas nodrošināšanai; atgādina, ka TiSA līdzīgi jebkuram citam starptautiskam nolīgumam ir jāatbilst starptautiski atzītiem standartiem nodarbinātības, vides un cilvēktiesību jomā; aicina Komisiju sekmēt un uzraudzīt jaunattīstības valstu spēju veidošanas centienus nodrošināt ilgtspējīgus sabiedriskos pakalpojumus;

7.  atgādina, ka 2008. gada finanšu sistēmas krīze apliecināja nepieciešamību noteikt stingrus uzraudzības noteikumus attiecībā uz finanšu pakalpojumu liberalizāciju, lai nodrošinātu finanšu tirgu pareizu darbību un stabilitāti; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, ka TiSA finanšu pakalpojumu aspekti nodrošina visaugstākos pārredzamības un atbildības standartus, parādu atmaksājamību, kā arī aizdevēju un aizņēmēju kopīgas atbildības principu un nepalielina ekonomisko nestabilitāti;

8.  aicina Komisiju tās tirdzniecības politikā integrēt dzimumu līdztiesības aspektu un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, ņemot vērā apzinātos problemātiskos jautājumus, un cieši pārraudzīt ES tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz dzimumu līdztiesību; šajā sakarībā norāda, ka dzimumu līdztiesības dimensija pakalpojumu tirdzniecībā Āfrikā, kur pakalpojumu nozarē nodarbināto sieviešu īpatsvars pārsniedz ražošanā nodarbināto sieviešu īpatsvaru, varētu būt iespēja attīstīt sieviešu uzņēmējdarbību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību;

9.   atgādina, ka TiSA nedrīkst apdraudēt ES tiesību aktos noteiktos principus un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas ievērošanu, jo tā ir saistoša ES iestādēm un struktūrām un attiecas uz valstu valdībām, tām īstenojot ES tiesību aktus; atgādina, ka ES balstās uz ciešu apņemšanos veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu visā pasaulē; šajā sakarībā uzstāj, ka cilvēktiesības ir ES attiecību ar citām valstīm un reģioniem pamatā;

10.  aicina Komisiju apsvērt neseno Urugvajas izstāšanos no TiSA sarunām un izdarīt vajadzīgos secinājumus, pievēršot lielāku uzmanību to jaunattīstības valstu vajadzībām, kuras pievienojas TiSA.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

1.12.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Doru-Claudian Frunzulică, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Stelios Kouloglou, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, György Schöpflin, Pedro Silva Pereira, Davor Ivo Stier, Bogdan Brunon Wenta, Rainer Wieland

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jordi Sebastià

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pál Csáky, José Inácio Faria, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández

2.12.2015

Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA)

(2015/2233(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Alessia Maria Mosca

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  sniedz Komisijai šādus ieteikumus:

  a.  noteikt finanšu pakalpojumus par vienu no ES prioritātēm sarunās par TiSA, jo ES tirgus jau ir relatīvi atvērts šādiem pakalpojumiem; panākt nolīgumu, kas satur vērienīgas, bet līdzsvarotas normas un noteikumus, kuri aptver visa veida finanšu pakalpojumu, īpaši banku un apdrošināšanas jomā, sniegšanu visos piegādes veidos, īpašu uzmanību pievēršot jaunajām normām, kas attiecas uz jaunajiem pakalpojumiem; panākt nolīgumu, kas sniedz labumu Eiropas patērētājiem, nodrošinot augšupēju finanšu noteikumu konverģenci, plašāku finanšu pakalpojumu izvēli un labāku patērētāju aizsardzību (saprotama un pareiza informācija ir būtiska, lai panāktu labāku līdzsvaru informācijas asimetrijā), un kas veicina ilgtermiņa izaugsmi saskaņā ar stratēģijas „Eiropas 2020“ mērķiem;

  b.  ierosināt, ka finanšu pakalpojumu jomā TiSA atbalsta starptautisko standartu īstenošanu un piemērošanu un ka netiks pieņemtas jaunas saistības, kas apdraudētu ES finanšu regulāciju, spiežot ES novērsties no sava finanšu nozares uzlabotā reglamentējošā mehānisma vai neļaujot ES izmantot tiesību aktus nolūkā novērst to, ka finanšu iestādes uzņemas pārāk lielu risku, un ka ES regulējošajām iestādēm joprojām ir iespēja atļaut vai aizliegt jebkuru esošu vai jaunu finanšu produktu piesardzības nolūkos, pēc rūpīgas izvērtēšanas par riskiem un ieguvumiem, ko šādu produktu vai pakalpojumu ieviešana radītu Savienībā; uzskaitīt tirgus piekļuves saistības, pamatojoties uz pozitīvā saraksta pieeju;

  c.  ņemot vērā finanšu pakalpojumu nozīmi izaugsmē un ekonomikā, atļaut TiSA nolīgumā — atbilstošās apakšnozarēs un saskaņā ar ierobežotām un pienācīgi pamatotām atrunām — finanšu pakalpojumu pārrobežu sniegšanu Eiropas Savienībā (ierobežotam apakšnozaru skaitam, piemēram, pārapdrošināšanai), ko veic trešās valstī reģistrēti uzņēmumi, pamatojoties uz skaidriem noteikumiem un procedūrām šo uzņēmumu autorizēšanai sniegt šādus pakalpojumus ES un attiecīgā gadījumā pēc tam, kad ES atzinusi, ka minēto uzņēmumu izcelsmes valstīs ir īstenojama regulatīvā un uzraudzības sistēma, kas ir līdzvērtīga ES sistēmai, lai nodrošinātu, ka Savienībā nevar darboties neviens neuzraudzīts uzņēmums un ka tiek panākti vienādi nosacījumi uzņēmumu starpā, neraugoties uz to reģistrācijas jurisdikciju;

  d.  nodrošināt, ka TiSA pusēm ir tiesības izslēgt no „sprūdrata klauzulas“ jutīgas nozares, īpaši saistībā ar finanšu pakalpojumu pārrobežu saistībām, un līdz ar to aizstāvēt nostāju, ka tirgus atvērtība netraucēs ieviest jaunus pasākumus un izmanīt esošos vietējos noteikumus piesardzības nolūkos un patērētāju aizsardzībai, vai, iespējams, eksteritoriāli piemērot šos noteikumus;

  e.  ņemt vērā konkrētos šķēršļus tirdzniecībai un ieguldījumiem, ar kuriem saskaras MVU; palīdzēt mobilitātei un lielāku uzņēmumu attīstībai, bet pirmām kārtām — MVU un pašnodarbināto uzņēmēju attīstībai, izmantojot uzlabotus noteikumus par 4. režīma finanšu pakalpojumu piegādi, kas īslaicīgi un īpašiem nolūkiem pieļauj augsti kvalificētu speciālistu pārrobežu pārvietošanos, kas ir ierobežota laika ziņā un notiek saskaņā ar līgumā un valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem;

  f.  izdarīt stingrāku spiedienu uz citām sarunu pusēm, lai tās piedāvātu citām BRICS valstīm, īpaši Indijai un Brazīlijai, pievienoties sarunām un apstiprināt Ķīnas pieteikumu, ar nosacījumu, ka Ķīna ir gatava pievienoties pušu vērienīgajām iecerēm, īpaši tirgus piekļuves un nacionālā režīma saistību piedāvājuma līmenī, un neatsākt no jauna sarunas par vienošanās struktūru un svarīgākajiem noteikumiem, par kuriem jau ir panākta vienošanās;

  g.  mudināt jaunas puses pievienoties TiSA sarunām, pat ja sarunas jau ietver tādas valstis kā ES, ASV un Japāna, uz kurām attiecināma finanšu pakalpojumu globālās tirdzniecības lielākā daļa; lai panāktu Eiropas Savienībai ļoti būtiskus rezultātus, panākt, ka padziļinātas saistības (jo īpaši attiecībā uz tirgus piekļuvi) uzņemas valstis, kurām pašlaik nav divpusējās tirdzniecības vienošanos ar ES, — piemēram, Austrālija, Jaunzēlande, Honkonga un Taivāna, — vai ir ļoti ierobežotas saistības daudzpusējā līmenī, — piemēram, Čīle un Turcija —, vai ļoti ierobežotas divpusējas saistības attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, — piemēram, Meksika;

  h.  nodrošināt, ka TiSA nekādā gadījumā nerada šķēršļus PTO sarunu programmai, bet tieši veicina vērtīgas diskusijas par to, kā novērst nepamatotus tirdzniecības šķēršļus finanšu pakalpojumiem un kā izstrādāt regulatīvo paraugpraksi finanšu pakalpojumiem, kas veicina ekonomikas un ilgtspējības mērķus, kā arī sagatavo ceļu tā iespējamai pieņemšanai daudzpusējā līmenī, balstoties uz noteikumiem, kas jau pastāv daudzpusējā līmenī;

  i.  mudināt sarunu puses izstrādāt reglamentējošas normas finanšu pakalpojumu jomā, kas neaprobežojas ar PTO GATS pielikumu par finanšu pakalpojumiem, kurš jau aptver visas TiSA puses kā PTO locekles, kā arī dziļākas saistības, kuras neaprobežojas ar sui generis „Vienošanos par finanšu pakalpojumu saistībām“, kas nav obligāta PTO locekļiem un tāpēc aptver tikai ļoti ierobežotu TiSA pušu kopumu; lai nodrošinātu, ka valstis saglabā iespēju veikt nepieciešamas darbības finanšu sistēmas stabilitātes un integritātes nodrošināšanai, noteikt mērķi iekļaut TiSA nodaļā par finanšu pakalpojumiem piesardzības izņēmumu, kas pamatotos uz Kanādas un ES Tirdzniecības nolīgumā iekļauto saskaņoto teksta versiju, ar kuru pastiprina izņēmumu, kas izklāstīts GATS pielikuma par finanšu pakalpojumiem 2. panta a) apakšpunktā, kas paredz saglabāt pušu suverēnās tiesības pieņemt pasākumus piesardzības nolūkos, ja vien šie pasākumi nav vērsti uz to, lai izvairītos no citām saistībām; rīkoties, lai Vienošanās galvenie elementi, piemēram, īpašie noteikumi par datu pārsūtīšanu un nediskriminējošu piekļuvi klīringa sistēmām, tiktu pārņemti TiSA, vienlaikus uzlabojot Vienošanās sagatavošanu, lai to precīzi saskaņotu ar pašreiz spēkā esošajām ES politikas pamatnostādnēm šajās jomās;

  j.  finanšu pakalpojumu regulatīvajā sadaļā noteikt stingrus transversālus noteikumus par regulatīvo pārredzamību, kurai vajadzētu palielināt visu ieinteresēto personu spējas analizēt un sagatavoties, lai izstrādātu tiesību aktus, noteikumus un publiskus lēmumus, un uzlabot finanšu pakalpojumu sniedzēju paļāvību veikt savu reģistrāciju ārzemēs vai sniegt pakalpojumus trešo valstu klientiem, neapdraudot topošos un izveidojušos demokrātiskos procesus, un arī formulēt risinājumus, lai nodrošinātu valsts režīma ievērošanu attiecībā uz pārrobežu finanšu pakalpojumu piegādātājiem; šajā nolūkā nekavējoties rīkoties, lai satuvinātu atšķirīgos veidus, kādos valstis pašlaik atzīst citu jurisdikciju regulatīvo un uzraudzības režīmu līdzvērtīgumu, kas pašlaik ir par cēloni globālo finanšu pakalpojumu tirgu sadrumstalotībai, panākot vienošanos, ka lēmumam par līdzvērtīgumu vajadzētu būt pārredzama novērtējuma rezultātam par to, vai katras jurisdikcijas noteikumi sasniedz vienus un tos pašus mērķus, un ka, lai gan šādam lēmumam būtu jāseko pēc savlaicīgiem un regulāriem divpusējiem dialogiem, tas var būt vienpusējs, ja nav iespējama savstarpēja atzīšana;

  k.  nodrošināt, ka atbilstoši samērīguma principam ES rīcībā, kā tas noteikts Līgumā par ES darbību (LESD), Komisija nepiekrīt TiSA nolīgumā iekļaut prasības par iekšēju regulēšanu, kas pārsniegtu to, kas vajadzīgs iepriekš minēto mērķu sasniegšanai;

  l.  nodrošināt, ka TiSA palīdz novērst dubultu nodokļu iekasēšanu un nekādā gadījumā neveicina vai nerada iespējas krāpšanai nodokļu jomā, nodokļu nemaksāšanai, agresīvai nodokļu plānošanai vai nelegālu naudas līdzekļu legalizācijai finanšu pakalpojumu jomā; nodrošināt arī to, ka šis nolīgums stimulē līgumslēdzējas puses, īpaši tās četras valstis, kuras ir iekļautas arī nodokļu oāžu melnajā sarakstā, pieņemt un ievērot ESAO Kopējos ziņošanas standartus (CRS) automātiskajā informācijas apmaiņā (AEOI) nodokļu vajadzībām, ESAO ieteikumus pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS) un finanšu darbības uzdevumu grupas (FATF) globālos standartus pret naudas līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu atbilstīgi Komisijas 2012. gada 6. decembra ieteikumam par pasākumiem, kas paredzēti, lai mudinātu trešās valstis piemērot labas pārvaldības obligātā minimuma standartus nodokļu jomā(12);

  m.  ievērot saprātīgu pieeju attiecībā uz finanšu datu pārrobežu plūsmām, aizliedzot pasākumus, kas nepamatoti neļauj pārsūtīt informāciju vai apstrādāt finanšu informāciju valsts teritorijā vai ārpus tās, vienlaikus nodrošinot personas datu aizsardzību (kas saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantu uzskatāma par vienu no pamattiesībām), tiesības uz privātumu un privātā īpašumā esošas dokumentācijas un grāmatvedības konfidencialitāti, līdz ar to uzlabojot GATS Vienošanos par finanšu pakalpojumiem; tādēļ nodrošināt, ka jebkura vienošanās par TiSA pilnībā atbilst pārskatītajai ES Datu aizsardzības regulai;

  n.  attiecībā uz finanšu pakalpojumu pirkšanu no valsts iestāžu puses — nodrošināt, ka sarunu ietvaros tiek pasargāti un atbalstīti nesen pieņemtie ES noteikumi par valsts iepirkumu, jo īpaši attiecībā uz MVU piekļuvi valsts sektora līgumiem, atbilstības kritērijiem, kuru pamatā ir uz labākā kvalitātes un cenas atbilstība, nevis lētākā cena, rezervētiem tirgiem, kas piešķirti sociālekonomiskajiem uzņēmumiem, un iespēju līguma iestādēm veicināt sadarbību starp kopienām un saglabāt sliekšņa rādītājus piedāvājuma izslēgšanai no ES un starptautiskajiem noteikumiem;

  o.  nodrošināt augstāko pārredzamības, dialoga un pārskatatbildības līmeni visā sarunu procesā saskaņā ar LESD noteiktajiem Komisijas pienākumiem; nodrošināt, ka Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas locekļiem tiek iesniegti visi ar TiSA saistītie sarunu dokumenti un ka attiecīgo Eiropas Parlamenta komiteju locekļiem ir piekļuve konsolidētajiem sarunu tekstiem un informācijai, kas attiecas uz viņu kompetences jomām; pastiprināt kopš 2014. gada vēlēšanām vērojamo būtisko virzību uz pārredzamību attiecībā pret sabiedrību, kas līdz šim ir aptvērusi ES tirgus piekļuves piedāvājumu un Padomes piešķirto pilnvaru publicēšanu;

  p.  pēc iespējas drīz publicēt neatkarīgu ilgtspējas ietekmes novērtējumu un, tiklīdz sarunas ir pabeigtas, to attiecīgi atjaunināt;

  q.  saskaņā ar LESD 14. un 106. pantu, kā arī tā 26. protokolu izslēgt no ES saistībām pašreizējos un turpmākos vispārējas nozīmes pakalpojumus, kā arī vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus (tostarp, bet ne tikai ūdensapgādes, veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus, sociālā nodrošinājuma sistēmas un izglītību); nodrošināt, ka Eiropas, valsts un vietējās pārvaldes iestādes pilnībā saglabā tiesības ieviest, pieņemt, saglabāt vai atcelt visus pasākumus attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu pasūtīšanu, organizēšanu, finansēšanu un sniegšanu; piemērot šo izņēmumu neatkarīgi no tā, kā šie sabiedriskie pakalpojumi tiek sniegti vai finansēti.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

1.12.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

14

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Burkhard Balz, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Esther de Lange, Fabio De Masi, Anneliese Dodds, Markus Ferber, Jonás Fernández, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Petr Ježek, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Werner Langen, Sander Loones, Bernd Lucke, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Costas Mavrides, Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Dimitrios Papadimoulis, Sirpa Pietikäinen, Dariusz Rosati, Pirkko Ruohonen-Lerner, Alfred Sant, Molly Scott Cato, Peter Simon, Renato Soru, Theodor Dumitru Stolojan, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Cora van Nieuwenhuizen, Jakob von Weizsäcker, Marco Zanni, Sotirios Zarianopoulos

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Matt Carthy, Philippe De Backer, Ashley Fox, Doru-Claudian Frunzulică, Ildikó Gáll-Pelcz, Marian Harkin, Barbara Kappel, Verónica Lope Fontagné, Paloma López Bermejo, Thomas Mann, Alessia Maria Mosca, Michel Reimon, Maria João Rodrigues

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Agnes Jongerius, Anneleen Van Bossuyt, Igor Šoltes

3.12.2015

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ATZINUMS

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA)

(2015/2233(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Thomas Händel

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, cik svarīgi, ka pakalpojumu tirdzniecības nolīguma (TiSA) parakstītājvalstis pilnīgi un efektīvi ratificē, ievieš un īsteno Starptautiskās Darba organizācijas astoņas pamatkonvencijas; aicina TiSA parakstītājvalstis nodrošināt atbilstību arī citām SDO konvencijām, nolīgumiem un ANO rezolūcijām, kas ietver Darba tiesību klauzulu konvenciju (C94), pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmu un Starptautisko konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību, bet ne tikai šos dokumentus, kā arī veicināt to īstenošanu;

2.  aicina pieņemt noteikumus, ar kuru palīdzību tiktu īstenoti SDO un citi standarti, par kuriem panākta vienošanās; uzskata, ka turpmākajos pakalpojumu tirdzniecības nolīgumos ir jāiekļauj klauzula par kontroles īstenošanas mehānismiem, lai uzņēmumus atturētu un neļautu tiem pārkāpt darba un sociālās tiesības, tostarp koplīgumus; strīdu gadījumos, kuros skartas darba tiesību normas, prasa tos atrisināt saskaņā ar strīdu izšķiršanas mehānismu, tostarp paredzot iespēju noteikt sankcijas un pienācīgi ņemot vērā SDO uzraudzības iestādes;

3.  aicina īstenot pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ar TiSA palīdzību taisnīgā un ievērojamā veidā tiktu sekmēta darbvietu izveide un lai tajā tiktu noteikti augsti pakalpojumu tirdzniecības standarti, kas aptvertu galvenos 21. gadsimta problēmjautājumus, jo īpaši joprojām aktuālo darbvietu krīzi dažās dalībvalstīs, aizvien lielāko nevienlīdzību, jauniešu bezdarbu un citas sociālās problēmas, kā arī veicināta augstāka līmeņa darba un vides standartu ievērošana, visu sociālā dempinga veidu apkarošana un nodrošināta diskriminācijas aizlieguma ievērošana;

4.  konstatē lielo nozīmi, kāda pakalpojumu nozarei ir ES ekonomikā, jo tajā tiek veikti 70 % kopējās ekonomiskās darbības un tiek radīti 90 % jauno darbvietu; tajā pašā laikā atzīst, ka 90 % pasaules izaugsmes patlaban notiek ārpus ES, un tādēļ izceļ jauno tirgus pieejamības iespēju nodrošināšanas izšķirošo nozīmi no līguma parakstītājvalstu viedokļa un godīgas, vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes garantēšanas neatsveramo nozīmi no pakalpojumu sniedzēju viedokļa; atgādina par lielo nozīmi, kāda pakalpojumu sfērai ir augsta kvalifikācijas līmeņa darbvietu radīšanā ES; uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt to, lai šis nolīgums praksē palīdzētu veicināt darbvietas ES; uzskata, ka tam būtu jānodrošina arī spēkā esošo standartu pastiprināšana un uzlabošana, lai tos plašāk noteiktu daudzpusējā līmenī;

5.  uzsver izaugsmes un jaunu augsta kvalifikācijas līmeņa darbvietu radīšanas potenciālu, kāds ir līdzsvarota nolīguma parakstīšanai; sagaida, ka jo īpaši tiks ņemtas vērā konkrētās grūtības, ar kurām saskaras MVU, jo šie uzņēmumi ir lielākie darbvietu radītāji;

6.  uzsver, ka iespējas, kādas TiSA paver no Eiropas uzņēmumu starptautiskās darbības izvēršanas viedokļa, ir jāizmanto, vienlaikus īstenojot iedarbīgas politikas nostādnes par darba ņēmēju pielāgošanos šiem jaunajiem apstākļiem; uzsver to, ka ES ir paredzējusi finansējuma mehānismus, piemēram, Eiropas Sociālo fondu, ar kuriem var papildināt minētos pasākumus;

7.  prasa nekavējoties informēt tā Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju nolūkā apspriesties vai pieņemt lēmumus gadījumos, kad TiSA galīgās redakcijas normas apdraud šīs jomas standartus vai pretrunā ar tiem;

8.  uzsver, ka lielāka mobilitāte ir jānodrošina, ievērojot augstus sociālos un darba tiesību standartus, lai panāktu to, ka darba ņēmējus aizsargā pret ekspluatāciju; ir īpaši nobažījies par pārrobežu apakšuzņēmuma līgumu sarežģīto ķēžu ietekmi, jo tajās kļūst ļoti grūti nodrošināt atbilstību tiesību normām un uzraudzīt to; uzsver, ka darba inspekcijām un arodbiedrībām ir īpaši svarīga loma pārkāpumu novēršanā un uzraudzīšanā; aicina nodrošināt ES efektīvāku pārrobežu piekļuvi datiem;

9.  tādēļ prasa, lai Komisija apsvērtu ES tiesību akta ierosināšanu, ar ko jo īpaši tiktu nodrošināta garo apakšuzņēmuma līgumu ķēžu dalībnieku atbildība, un uzskata, ka šāda atbildība ir jāattiecina arī uz trešo valstu uzņēmumiem un no tiem tā arī jāpieprasa;

10.  uzsver to, ka darba inspekcijām ir īpašas grūtības uzraudzīt uzņēmumus, kuros nodarbināti darba ņēmēji imigranti un no ES dalībvalstīm un trešām valstīm norīkotie darba ņēmēji; šajā sakarībā mudina dalībvalstis palielināt darba inspekcijas personālu un tai pieejamos resursus un sasniegt SDO ieteikto mērķi, kas paredz viena inspektora nodrošināšanu uz katriem 10 000 darbiniekiem;

11.  mudina Komisiju turpināt tā sociālā mērķa sasniegšanu, kuru tā noteica TiSA sarunās, iekļaujot darba ņēmēju klauzulu; atgādina par to, ka ir jāgarantē gan to sociālo un darba tiesību aktu noteikumu, kas pieņemti Eiropas un dalībvalstu līmenī, gan koplīgumu un sociālo standartu ievērošana, lai nodrošinātu pakalpojumu kvalitāti; atgādina, ka nedrīkst negatīvi ietekmēt dalībvalstu un attiecīgā gadījumā arī ES sociālo un nodarbinātības politiku;

12.  šajā sakarībā aicina izslēgt darba standartus no tirdzniecības šķēršļu, kas nav saistīti ar tarifiem, un tehnisko šķēršļu jēdziena un regulatīvās sadarbības procesā iekļaut sociālos partnerus, nodrošinot līdzsvarotu pārstāvību, lai novērstu to, ka regulatīvā sadarbība ierobežo valdību un Eiropas Parlamenta tiesības pieņemt tiesību aktus sabiedrības interešu vārdā un izraisa likumdošanas sastingumu vai darba standartu, tostarp pie veselības un drošības standartu mazināšanos;

13.  uzskata, ka visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu izcelsmes valsts ir jāspēj izmantot tās pašas tiesības un strādāt tādos pašos nodarbinātības apstākļos, kā darba vietas valsts valstspiederības darba ņēmējiem; turklāt uzskata, ka ikvienā turpmāk noslēdzamā pakalpojumu tirdzniecības nolīgumā ir jāiekļauj klauzula, saskaņā ar kuru uzņēmumiem būtu aizliegts apiet vai sabotēt tiesības uz kolektīvo rīcību, koplīguma sarunu un strīdu par darba tiesībām laikā izmantojot trešo valstu darba ņēmējus;

14.  aicina saskaņā ar LESD 14. un 106. pantu, kā arī ar LES 26. protokolu izslēgt no nolīguma darbības jomas pašreizējos un turpmākos vispārējas nozīmes pakalpojumus, kā arī vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus (tostarp arī ūdensapgādes, atkritumu apsaimniekošanas, veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus, sociālā nodrošinājuma sistēmas un izglītību), lai nodrošinātu, ka Eiropas, valsts un vietējās pārvaldes iestādes pilnībā patur tiesības ieviest, pieņemt, saglabāt vai atcelt visus pasākumus attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu pasūtīšanu, organizēšanu, finansēšanu un sniegšanu neatkarīgi no tā, kā šie sabiedriskie pakalpojumi tiek sniegti vai finansēti, un nodrošināt, ka no sarunām tiek izslēgtas sociālā nodrošinājuma sistēmas;

15.  turklāt prasa nodrošināt, lai attiecībā uz saistībām par piekļuvi tirgum un valsts režīma saistībām netiktu piemērota nedz „sprūdrata“ (ratchet) klauzula, nedz neatgriezeniskuma (standstill) klauzula;

16.  prasa Komisijai nodrošināt to, lai, piešķirot publiskā iepirkuma līgumus, varētu piemērot vides un sociālos kritērijus, tostarp dzimumu līdztiesības kritēriju; uzstāj, ka tirdzniecības nolīgumi nekādā ziņā nedrīkstētu ietekmēt Publiskā iepirkuma direktīvas normas, ar kurām nodrošina darba tiesību īstenošanu un pateicoties kurām līgumslēdzējas iestādes drīkst izmantot īpašus noteikumus, kas reglamentē sociālos, veselības un citus pakalpojumus, kurus attiecīgajai personai sniedz nepastarpināti; atgādina Komisijai par pakalpojumu koncesiju regulējuma jautājuma lielo jutīgumu un par vajadzību saglabāt politisko rīcības brīvību, lai reaģētu uz neveiksmīgajiem publiskās un privātās partnerības modeļiem;

17.  uzskata, ka sarunas par turpmāku ES pārrobežu pakalpojumu liberalizāciju jāpapildina ar sociālās aizsardzības pasākumiem, piemēram, minimālo ienākumu shēmām, saskaņā ar valsts īstenojamo praksi, un ar sadarbību visā ES nolūkā nodrošināt darba nosacījumus atbilstoši attiecīgajiem tās valsts darba un sociālo tiesību aktiem, kā arī kolektīvajiem darba līgumiem, kurā pakalpojumus sniedz un līdz ar to arī veic darbu; uzskata, ka tam nevajadzētu skart labvēlīgākus tiesību aktu noteikumus vai nolīgumus, kurus piemēro nosūtītājvalstī;

18.  uzskata, ka nedrīkst negatīvi ietekmēt valdību spēju pieņemt pakalpojumu iepirkuma politikas nostādnes, kurās ir ņemti vērā sociālie un vides faktori un ar kurām risina sabiedrības un vides vajadzības, un līdz ar to visos nolīgumos ir jāievēro SDO 94. konvencija par darba tiesību klauzulām publiskajos līgumos;

19.  mudina Eiropas iestādes turpināt visaptveroša sociālās ietekmes novērtējuma pētījumu veikšanu, kurā galvenā uzmanība tiktu pievērsta iespējamajai TiSA ietekmei uz sociālo un nodarbinātības situāciju ES un uz citiem nolīguma partneriem, tostarp uz vispārējas nozīmes un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu pieejamību, saprātīgu cenu, kvalitāti, izmantojamību un piekļuves tiem vienlīdzību, nepieļaujot diskrimināciju; aicina publicēt nemitīgi atjauninātās statistikas prognozes par darbvietu zaudējumiem un darbvietu izveidi, ko izraisītu iespējamais nolīgums, lai Komisija varētu savlaicīgi rīkoties nolūkā atbalstīt cietušos reģionus vai dalībvalstis; turklāt aicina izveidot uzraudzības sistēmu, lai novērstu jebkādus pārkāpumus;

20.  uzskata, ka ES attiecībā uz turpmākajiem noteikumiem, kas tiks pieņemti Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) 1. režīma ietvaros, būtu jāuzņemas ļoti ierobežots saistību apjoms, lai negatīvi neietekmētu ES spēkā esošos augstos darba standartus un apstākļus, kas ciestu, ja pakalpojumi tiktu sniegti no trešām valstīm, jo īpaši informāciju un sakaru tehnoloģiju jomā;

21.  būtu jāsamazina regulatīvie šķēršļi, lai nodrošinātu, ka augsti kvalificētu darba ņēmēju mobilitāte sniegtu priekšrocības ne tikai Eiropas uzņēmumiem, bet arī Eiropas darba ņēmējiem; atkārto, cik svarīgi ir nodrošināt, lai TiSA nekādā gadījumā nekavētu nodarbinātības un sociālo standartu, tostarp darba ņēmēju norīkošanas standartu, piemērošanu;

22.  atgādina, ka TiSA normas, kas reglamentē transporta nozari, nedrīkst pasliktināt šajā nozarē strādājošo Eiropas darba ņēmēju stāvokli; mudina Komisiju noteikt precīzus ierobežojumus kabotāžas jomā, lai nepieļautu nekādu sociālo dempingu;

23.  prasa, lai pielikumā par 4. režīmu tiktu precīzi definēts darba ņēmēju jēdziens;

24.  uzskata, ka nolīgumā ir pilnībā jārespektē parakstītājvalsts tiesības grozīt vai izslēgt kādu elementu no tās izstrādātā saraksta, kā noteikts Vispārējā vienošanās dokumenta par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) XXI pantā; sagaida, ka nolīgumā un jo īpaši tā pielikumā par 4. režīmu, iekļaus noteikumus, kuru mērķis ir novērst ekspluatējošas darba attiecības ar ārvalstu darba ņēmējiem, un drošības klauzulu, saskaņā ar kuru TiSA dalībvalstis drīkstēs piemērot vajadzīgas aizsardzības normas, ja uz šo dalībvalstu algām tiek izdarīts spiediens, tiek apdraudētas šo valstu darba ņēmēju tiesības vai tiek pārkāpti standarti, par kuriem panākta vienošanās;

25.  prasa veikt turpmākos pasākumus, ar kuriem atver publiskā iepirkuma tirgu visās valstīs, kas piedalās sarunās par TiSA; uzsver — lai uzņēmumiem piešķirtu līgumu slēgšanas tiesības, tiem jāievēro SDO galvenie darba un sociālie standarti; uzskata, ka līgumu slēgšanas tiesības nedrīkstētu piešķirt, pamatojoties tikai uz cenu, taču šādi pasākumi nevar būt veids, kā noteikt šķērsli tirdzniecībai;

26.  uzsver Eiropas Komisijas centienus sarunas padarīt, cik vien iespējams pārredzamas; tomēr aicina īstenot un pastiprināt nepārtrauktus centienus atbilstoši Eiropas Ombuda ieteikumiem par TTIP, lai uzlabotu sarunu pārredzamību, publiskojot visus no TiSA viedokļa svarīgos dokumentus; aicina veikt pasākumus, lai pastiprinātu nepārtrauktu un pārredzamu valsts parlamentu un visu attiecīgo ministriju iesaistīšanu ES dalībvalstu līmenī; uzsver, cik svarīgas ir ieinteresētās puses, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālie partneri un to speciālās zināšanas, un aicina Komisiju un dalībvalstis tos iesaistīt un cieši sadarboties ar tiem visā sarunu par TiSA periodā, jo īpaši attiecībā uz iespējamām sekām, kādas jebkuram pakalpojumu tirdzniecības nolīgumam var būt darba tirgū; mudina visas ieinteresētās puses aktīvi piedalīties un nākt klajā ar iniciatīvām, paust bažas, iepazīstināt ar problemātiskajiem jautājumiem un sniegt informāciju, kas attiecas uz sarunām, un mudina Komisiju vairāk ņemt vērā sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu;

27.  uzskata par nepieciešamu saglabāt iespēju valstīm veikt ekonomisko vajadzību pārbaudes;

28.  pauž nožēlu, ka ar Parlamentu neapspriedās pirms pilnvaru pieņemšanas Padomē; uzskata, ka līdz ar to ir zaudēta iespēja sarunas padarīt pēc iespējas demokrātiskas un jau no pašas sākuma iesaistīt tos, ko TiSA varētu ietekmēt visvairāk;

29.  pauž nožēlu par pašreizējo statistikas un datu trūkumu attiecībā uz fizisko personu pārvietošanos (4. režīms), kas ir paredzētai jau spēkā esošajā Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS); konstatē ieceri TiSA tekstā iekļaut līdzīgu nodaļu; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt šīs pakalpojumu sniedzēju kategorijas pārredzamību, lai novērstu ļaunprātīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem un viņu ekspluatāciju, aicina Komisiju steidzami apkopot un iesniegt informāciju par to pakalpojumu sniedzēju skaitu un veidu, tostarp par viņu uzturēšanās ilgumu, kuri ieceļo ES saskaņā ar GATS 4. režīmu; uzsver, ka visām turpmākajām 4. režīma normām ir jāattiecas tikai uz augsti kvalificētiem profesionāļiem, proti, personām, kurām ir universitātes grāds vai līdzvērtīgs maģistra grāds un kas ieņem augstākos vadības amatus, un ka viņu uzturēšanās ES ir saistīta ar konkrētu mērķi, tai jābūt noteiktai un ierobežotam laikā un jābūt izpildītiem ar to saistītajiem konkrētiem nosacījumiem;

30.  turklāt prasa, lai tiktu pieņemta ES direktīva, ar kuras palīdzību tiktu harmonizēta un uzraudzīta to trešo valstu individuālo pakalpojumu sniedzēju pārvietošanās, kas ES ierodas, pamatojoties uz minētajām normām, lai noteiktu individuālo pakalpojumu sniedzēju ieceļošanas un uzturēšanās kritērijus;

31.  uzsver, ka dalībvalstīm ir arī turpmāk ir jābūt pilnībā suverēnām, izlemjot par tādu saistību uzņemšanos, kas turpmāk būs paredzētas 4. režīma noteikumos; turklāt uzsver, ka visas šajos noteikumos reglamentētās nozares ir jāidentificē kopā ar sociālajiem partneriem un pilnībā sadarbojoties ar tiem;

32.  uzsver, ka pirms jaunu saistību uzņemšanās attiecībā uz pakalpojumu globālo tirdzniecību Komisijai ir jāiesniedz detalizēts tās ietekmes novērtējums, kāda visiem pašreiz spēkā esošajiem Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) režīmiem ir bijusi uz ekonomiku un darba tirgu kopš šīs vienošanās stāšanās spēkā; turklāt aicina Komisiju, cik vien drīz iespējams, iesniegt TiSA ietekmes novērtējumu attiecībā uz darba apstākļiem, iespējamām sekām no negodīgas konkurences viedokļa un jebkādu iespējamu lejupslīdi, ko atsevišķās nozarēs izraisītu lielāka konkurence no trešo valstu puses.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

3.12.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

11

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Guillaume Balas, Tiziana Beghin, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Elena Gentile, Arne Gericke, Marian Harkin, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Zdzisław Krasnodębski, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Anne Sander, Sven Schulze, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Ulrike Trebesius, Marita Ulvskog, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lynn Boylan, Mircea Diaconu, Tania González Peñas, Paloma López Bermejo, Csaba Sógor, Monika Vana, Flavio Zanonato

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Diane James, Martina Michels, Estefanía Torres Martínez

3.12.2015

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ATZINUMS

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA)

(2015/2233(INI))

Atzinuma sagatavotājs: David Borrelli

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

saistībā ar pašreizējām sarunām par TiSA sniedz Komisijai turpmāk minētos ieteikumus:

Attiecībā uz vispārējo pieeju

1.  nodrošināt visaugstākos pārredzamības un pārskatatbildības standartus, sarunu dokumentu pieejamību un apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību, uzņēmējiem un sociālajiem partneriem; vienādu noteikumu piemērošanu trešo valstu un ES pakalpojumu sniedzējiem; iesaistīto personu savstarpīgumu visos līmeņos atbilstīgi to līdzīgajiem mērķiem; laicīgu un rūpīgu ietekmes novērtējumu veikšanu; visus iespējamos centienus, lai padarītu TiSA par patiesi daudzpusēju vienošanos, paredzot pievienošanās klauzulu un uzņemot tos, kuriem ir līdzīgi mērķi kā minētā nolīguma pusēm;

2.  garantēt dalībvalstu netraucētu iespēju reglamentēt, sniegt un finansēt pašreizējos un nākotnes sabiedriskos pakalpojumus un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus visos līmeņos; īpašas uzmanības pievēršanu telekomunikāciju un enerģētikas pakalpojumiem, kas ir ārkārtīgi svarīgi iedzīvotājiem un uzņēmumiem un veicina kohēziju, e-komercijai un uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi un augstas kvalitātes nodarbinātību; ES tiesību aktu datu aizsardzības un privātuma jomā ievērošanu;

Attiecībā uz telekomunikāciju tirgu

3.  nodrošināt, ka TiSA sniedz skaidru ieguvumu ES patērētājiem un uzņēmumiem, jo īpaši MVU un privātuzņēmējiem, un ka trešo valstu uzņēmumi no oligopoliem tirgiem negūst priekšrocības, ņemot vērā ES tirgus sadrumstalotību, kā arī vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem;

4.  garantēt, ka ES uzņēmējiem TiSA parakstītājvalstīs ir taisnīga un simetriska piekļuve tirgum bez jebkādiem beztarifu un pārrobežu šķēršļiem, tostarp regulatīvām un licencēšanas prasībām, asimetriskiem standartiem, tehnoloģiskām normām vai ierobežojumiem un noteikumiem par infrastruktūras koplietošanu (jo īpaši attiecībā uz „pēdējo jūdzi”), kuros priekšrocības ir vēsturiskajiem operatoriem, un ka TiSA parakstītājvalstis ievēro brīvas un nediskriminējošas interneta pieejamības pakalpojumu sniedzējiem principu;

5.  izvairīties no tādām jaunām saistībām, kas ierobežotu ES regulējumu; saglabāt ES regulatoru kompetences; uzturēt spēkā interneta brīvas pārvaldības principu; garantēt, ka visās TiSA parakstītājvalstīs darbojas neatkarīgs telekomunikāciju regulators.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

1.12.2015

 

 

 

3.12.2015

Transporta un tūrisma komitejas ATZINUMS

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA)

(2015/2233(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Wim van de Camp

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  saistībā ar patlaban notiekošajām sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu sniedz Komisijai šādus ieteikumus:

(i)  paturēt prātā transporta, tūrisma un piegādes pakalpojumu nozīmi Eiropas ekonomikai un nodarbinātībai, ņemot vērā, ka Eiropas kuģu īpašnieku kontrolē atrodas 40 % no pasaules tirdzniecības flotes, ka aviācijas nozare nodrošina vairāk nekā 5 miljonus darbvietu un ka Eiropas dzelzceļa industrijas saražotais dzelzceļa aprīkojums un sniegtie pakalpojumi pārsniedz pusi no visas pasaules apjoma, un ka autopārvadājumiem joprojām ir liela nozīme ES loģistikā; atzīt transporta pakalpojumu potenciālu bezdarba līmeņa samazināšanā Eiropā; atzīt pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijas ietekmi uz tūrisma nozari;

(ii)  nodrošināt, ka sarunās ņem vērā transporta nozares straujo attīstību un uz sadarbību balstītu ekonomisku transporta veidu pieaugošo nozīmi Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē;

(iii)  uzsvērt, ka ES un dalībvalstu tiesību aktos paredzētas priekšrocības darba ņēmējiem, tostarp drošība un drošums; uzsvērt, ka visiem pakalpojumu sniedzējiem ES, vai nu tie ir ārzemju, vai vietējie, ir jāievēro šie tiesību akti; atzīt, ka pakalpojumu kvalitāte ir cieši saistīta ar nodarbinātības kvalitāti un pastāvošo tiesisko regulējumu; ņemt vērā nolīguma sociālo un ekoloģisko ilgtspējību; izvairīties no negodīgiem darba tirgus traucējumiem, vienlaikus garantējot esošo sociālo tiesību ievērošanu;

(iv)  ņemt vērā vispārējas nozīmes pakalpojumu svarīgumu transporta nozarē un sabiedrisko pakalpojumu saistībās, kā arī šīs nozares ieguldījumu sociālajā un teritoriālajā kohēzijā;

(v)  pastiprināt noteikumus par pasažieru tiesībām attiecībā uz visiem transporta veidiem, lai nolīgums dotu labumu arī patērētājiem;

(vi)  tiekties, kā ilgtermiņa mērķi, panākt augstāku transporta pakalpojumu kvalitāti un drošības standartus, vienlaikus samazinot transportēšanas laiku, tādējādi veicinot efektivitāti un inovāciju šajā jomā;

(vii)  nodrošināt, ka sarunās tiek jēgpilni pievērsta uzmanība transporta un tūrisma nozarei, ievērojot savstarpības garu; saglabāt politikas telpu, lai reaģētu uz norisēm transporta, pasta un kurjerpasta nozarē; ievērot diskriminācijas nepieļaušanas principu; izslēgt no nolīguma sabiedriskā transporta pakalpojumus;

(viii)  paturēt prātā negatīvu liberalizācijas pieredzi, piemēram, negatīvu ietekmi uz pakalpojumu kvalitāti, darba apstākļiem un transporta drošumu un drošību;

(ix)  veicināt sarunas par regulēšanu, pievēršot uzmanību tādiem jautājumiem kā pārredzamība, termiņi, tiesību aktos paredzētā kārtība, nevajadzīgi slogi, diskriminācijas nepieļaušana un tiesiskā aizsardzība, vienlaikus turpinot pieprasīt, lai ārvalstu uzņēmumi, kas vēlas piedāvāt transporta vai piegādes pakalpojumus ES, atbilst spēkā esošajiem ES regulatīvajiem standartiem; aicināt trešās valstis, lai tās, izmantojot īpašus informācijas dokumentus, publiskotu savus tiesību aktus šajā jomā vienkāršāka, efektīvāka dialoga veicināšanai;

(x)  izslēgt no TiSA piemērošanas jomas visus pakalpojumus attiecībā uz sabiedrisko transportu un pasta pakalpojumiem, ja pēdējie minētie ir valsts pakalpojumi;

(xi)  pievērsties ierobežojumiem, ko noteiktas valstis piemēro attiecībā uz ārvalstnieku īpašumtiesībām un kontroles tiesībām aviosabiedrībās, kā arī kabotāžas tiesībām; kā ilgtermiņa mērķi paredzēt saistošus starptautiskās tirdzniecības noteikumus aviācijas nozarei, vienlaikus atzīstot Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas atbildību par ekonomisko un drošības regulāciju; gadījumos, kad nozīmīgi tirdzniecības partneri kavējas panākt ievērojamu progresu, izpētīt citas iespējas nodrošināt taisnīgus konkurences nosacījumus Eiropas pārvadātājiem;

(xii)  atgādināt par jūras transporta — gan kā nozares, gan starptautiskās tirdzniecības veicinātāja — izšķirošo nozīmi pasaules ekonomikā; atbalstīt skaidru tekstu, kurā iekļautas stingras saistības par ostu pieejamības, kā arī tirgu pieejamības un nacionālo režīmu nodrošināšanu starptautiskajiem jūras transporta pakalpojumiem;

(xiii)  izmantot šo iespēju, lai iekļautu jūras transporta jomā spēkā esošos tiesību aktus un praksi juridiski saistošā starptautiskā tekstā, ar kuru tiks novērsts, ka puses nākotnē ieviestu protekcionistiskus noteikumus, vienlaikus nodrošinot atbilstību starptautiskajiem standartiem, piemēram, tiem, ko iedibinājusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija un Starptautiskā Darba organizācija;

(xiv)  apspriest un novērst pašreizējos ierobežojumus attiecībā uz jūras transporta pakalpojumiem un censties panākt savstarpējību, jo ļoti bieži ārvalstīs ES uzņēmumiem tiek traucēta piekļuve noteiktiem tirgus segmentiem, kuri Eiropas Savienībā — gluži pretēji — ir atvērti ārvalstu uzņēmumiem, piemēram, tuvsatiksmes kuģošanas un kabotāžas nozarē;

(xv)  saglabāt dalībvalstu tiesības attiecībā uz spēkā esošajiem vai turpmākajiem valsts noteikumiem un divpusējiem vai daudzpusējiem autotransporta nolīgumiem, tostarp transporta tranzīta prasībām;

(xvi)  iebilst pret jebkādām tirgus piekļuves saistībām attiecībā uz autotransportu, jo īpaši attiecībā uz 4. režīmu, jo tās varētu radīt darba ņēmēju pārvietošanos pāri robežām bez jebkādas darba aizsardzības un uzņēmējvalstu augstāko darba tiesību normu apiešanu;

(xvii)  nodrošināt, ka lielāka piegādes pakalpojumu piekļuve trešo valstu tirgiem neapdraud esošās vispārējo pakalpojumu saistības pasta nozarē; atzīt vispārējo pasta pakalpojumu būtisko nozīmi sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā; stiprināt šos vispārējos pakalpojumus;

2.  pauž nožēlu par līdz šim skaidri pamanāmo pārredzamības trūkumu un to, ka Parlamentam nebija iespējas paust savu nostāju, pirms Padome pieņēma sarunu pilnvaras;

3.  prasa, lai visi Eiropas Parlamenta deputāti saņemtu visu dokumentāciju par TiSA sarunām, un aicina publiskot visus tekstus, par kuriem notiek sarunas.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

3.12.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

14

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Marie-Christine Arnautu, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Isabella De Monte, Jacqueline Foster, Bruno Gollnisch, Stelios Kouloglou, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Peter Lundgren, Georg Mayer, Cláudia Monteiro de Aguiar, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Gabriele Preuß, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Claudia Schmidt, Keith Taylor, Pavel Telička, Peter van Dalen, Wim van de Camp, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Fabio De Masi, Bas Eickhout, Markus Ferber, Maria Grapini, Karoline Graswander-Hainz, Werner Kuhn, Massimo Paolucci, Franck Proust, Olga Sehnalová, Patricija Šulin, Ruža Tomašić, Matthijs van Miltenburg

16.11.2015

Reģionālās attīstības komitejas ATZINUMS

Starptautiskajai tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA)

(2015/2233(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Monika Vana

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautisko tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzīst nepieciešamību atjaunināt esošo novecojušo Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) un sekmēt jaunu pakalpojumu tirdzniecību; atzīst sabiedrisko pakalpojumu vērtību ES un visā pasaulē un atzīmē, ka saskaņā ar Komisijas datiem ES no 2013. gada līdz 2025. gadam nodarbinātības izaugsmes dzinējspēks būs pakalpojumu sektors, jo 90 % no jaunajām darbvietām ES tiks radītas pakalpojumu sektoros, īpaši tajos, kuros nepieciešami kvalificētāki darbinieki, piemēram, profesionālo pakalpojumu, uzņēmējdarbības pakalpojumu un datu elektroniskas apstrādes sektorā; tāpat atzīmē, ka pakalpojumi veido aptuveni 70 % no ES ekonomikas; aicina Komisiju un dalībvalstis ievērot ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus, kuri izklāstīti LESD 174. pantā, saistībā ar notiekošajām sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA);

2.  atkārto, ka pakalpojumu sniegšana ES pamatojas uz vispārēju pieejamību, kvalitāti, drošību, saprātīgu cenu un vienlīdzīgu attieksmi, kas ir vienmēr jānodrošina visās pilsētās un reģionos; uzskata, ka TiSA nedrīkst ierobežot šos principus; uzsver, cik svarīgi ir saglabāt dalībvalstu atbildību par īpašas nozīmes sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, ūdens nozarē, lai izvairītos no iespējamas negatīvas ietekmes uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

3.  atgādina, ka ES kohēzijas politika ir tās galvenais ieguldījumu līdzeklis ne tikai, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020“ mērķus, bet arī steidzamu sociālekonomisku vajadzību apmierināšanai; uzsver, ka tās pamatprincipi un pamatmērķi ir jāievēro un jāstiprina saistībā ar TiSA;

4.  uzskata, ka pakalpojumu tirdzniecības liberalizācija var veicināt reģionālo izaugsmi, palielinot investīciju iespējas reģionālajā un vietējā līmenī; atkārto, ka, veicot liberalizāciju, ir jārespektē ES politiskais, sociālais un kultūras modelis un ES līgumos iestrādātie pamatprincipi;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstu valdības, kuras ir piešķīrušas Komisijas sarunu pilnvaras, uzraudzīt un novērtēt TiSA ietekmi uz kohēziju un vietējo un reģionālo pārvaldību ES, īpaši sarunu procesa laikā; aicina Komisiju apkopot un padarīt pieejamus visaptverošus un salīdzināmus datus un iekļaut teritoriālās ietekmes novērtējumus; aicina Komisiju saistībā ar sarunām par TiSA ņemt vērā vietējo un reģionālo iestāžu kompetences;

6.  uzsver, ka TiSA nedrīkst ierobežot to vietējo un reģionālo iestāžu (VRI) kompetences, kuras ir atbildīgas par vairumu publisko ieguldījumu, kas tiek veikti saskaņā ar ES kohēzijas politiku, un ir arī aktīvi iesaistītas svarīgāko sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā visā ES teritorijā, ne arī samazināt VRI spēju sekmēt vietējo un reģionālo attīstību un aizsargāt iedzīvotāju vispārīgās intereses; atkārto, ka TiSA nedrīkst ietekmēt dalībvalstu un vietējo un reģionālo iestāžu kompetences un ka tām ir jābūt tiesīgām regulēt pakalpojumu sniegšanu un ieviest savā teritorijā jaunus tiesību aktus, lai panāktu savas sabiedriskās politikas mērķus; pauž cerību, ka sarunu laikā šie apsvērumi tiks ņemti vērā pilnīgai kohēzijas politikas īstenošanai, lai reģionālās un vietējās iestādes varētu brīvi pārstāvēt savu iedzīvotāju intereses;

7.  atgādina par sabiedrisko pakalpojumu svarīgumu un nepieciešamību ievērot VRI kompetences, kā tas ir noteikts Līgumos un to 26. protokolā, kā arī noteikumos par vietējo regulējumu un publisko iepirkumu; uzsver, ka ir jāievēro arī to prerogatīva nākotnē izveidot jaunus sabiedrisko pakalpojumus; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka Komisija publiski un atkārtoti ir paziņojusi, ka tā izslēgs sabiedriskos pakalpojumus no TiSA sarunām, un aicina Komisiju nodrošināt, ka esošie un jaunie vispārējas nozīmes pakalpojumi, tostarp vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi, arī turpmāk netiek iekļauti TiSA piemērošanas jomā, lai nodrošinātu, ka valsts un vajadzības gadījumā vietējās un reģionālās iestādes pilnībā patur tiesības ieviest, pieņemt, saglabāt vai atcelt pasākumus attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu pasūtīšanu, organizēšanu, finansēšanu un sniegšanu, kā tas ir noteikts Līgumos; tāpat uzskata, ka nepieciešams reglamentēt profesionālo pakalpojumu sniedzēju pārvietošanos;

8.  uzskata, ka TiSA sarunas kļūst aizvien svarīgākas ES ekonomikai; uzsver, ka TiSA sarunas var būt iespēja visā pasaulē stiprināt uz noteikumiem balstītu tirdzniecību, kas būs atklāta un pārredzama, ievēros ES standartus, īpaši par datu aizsardzību, un palielinās savstarpīgumu piekļuvē tirgum;

9.  atgādina, ka dalībvalstu pieņemtie sociālie modeļi attiecas ne tikai uz pienākumu saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, nepārtrauktību un kvalitāti, bet arī uz šo pakalpojumu demokrātisko kontroli, ko veic iedzīvotāji; tādēļ aicina Komisiju turpināt sabiedriskās apspriedes, lai iesaistītu VRI un apspriestos ar tām, kā arī ar ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, un iekļautu to viedokļus sarunu norādēs saistībā ar TiSA sarunām, ņemot vērā to izšķirošo nozīmi sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā un sniegšanā, ekonomiskajā izaugsmē un darbvietu radīšanā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas izveidotās pilsoniskās sabiedrības dialoga sanāksmes un pašreizējos centienus padarīt iespējami pārredzamāku ES nostāju TiSA sarunās, regulāri ziņojot par sarunu procesa attīstību.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

12.11.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

3

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Victor Boştinaru, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Michela Giuffrida, Anna Hedh, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Andrew Lewer, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Younous Omarjee, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Julia Reid, Terry Reintke, Fernando Ruas, Monika Smolková, Maria Spyraki, Ruža Tomašić, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andor Deli, Josu Juaristi Abaunz, Ivana Maletić, Jan Olbrycht, Demetris Papadakis, Tonino Picula, Claudia Schmidt, Hannu Takkula, Damiano Zoffoli, Milan Zver

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stanisław Ożóg, Claudiu Ciprian Tănăsescu

24.11.2015

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA)

(2015/2233(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Jan Philipp Albrecht

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā to, ka Padome piedalās sarunās par direktīvām attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA)(13),

A.  tā kā Savienībai ir saistoša Eiropas Savienības Pamattiesību harta (turpmāk — Harta), tostarp tās 8. pants par tiesībām uz personas datu aizsardzību, un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. pants par minētajām pamattiesībām, kas uzskatāmas par vienu no ES primāro tiesību svarīgākajiem pīlāriem un kas ir pilnībā jāievēro visos starptautiskajos nolīgumos;

B.  tā kā Savienībai ir saistošs Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pants, kas inter alia paredz demokrātijas un tiesiskuma vērtību ievērošanu;

C.  tā kā Savienībai ir saistošs Hartas 20. un 21. pants par vienlīdzību likuma priekšā un diskriminācijas aizliegumu;

D.  tā kā LES 1. pantā un 10. panta 3. punktā noteikts, ka lēmumu pieņemšana ir, cik iespējams, atklāta un, cik iespējams, tuvināta pilsoņiem; tā kā sarunu laikā, kā arī īstenošanas posmā vissvarīgākā ir pārredzamība un atklāts dialogs starp partneriem, tostarp iedzīvotājiem; tā kā Parlaments atbalsta ombuda aicinājumu īstenot pārredzamu pieeju;

E.  tā kā notiekošajās sarunās par starptautiskajiem tirdzniecības nolīgumiem, tostarp par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA), tiek skarti arī jautājumi par starptautiskajām datu plūsmām, vienlaikus pilnībā izslēdzot privātumu un datu aizsardzību, un tie tiks apspriesti paralēli;

F.  tā kā ASV teksta projekts par e-komerciju TiSA kontekstā apdraudētu ES noteikumus un aizsardzības pasākumus personas datu pārsūtīšanai uz trešām valstīm; tā kā Parlamentam ir tiesības paust savu atzinumu pēc iepazīšanās ar visiem turpmākajiem TiSA nolīguma teksta priekšlikumiem un projektiem,

1.  iesniedz Komisijai šādus ieteikumus:

  a)  nodrošināt to, lai ar nolīgumu tiktu garantēta ES pamattiesību standartu pilnīga ievērošana, iekļaujot tiesiski saistošu un preventīvu cilvēktiesību klauzulu kā vienu no standarta elementiem ES tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm;

  b)  prioritārā kārtā iekļaut visaptverošu un nepārprotamu horizontālu un patstāvīgi piemērojamu noteikumu, kas balstīts uz Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) XIV pantu un ar kuru pašreizējie un turpmākie ES tiesību akti personas datu aizsardzības jomā tiktu pilnībā izslēgti no nolīguma darbības jomas, neparedzot nekādus nosacījumus attiecībā uz to, ka tam vajadzētu atbilst pārējām TiSA daļām, un nodrošināt, lai ar nolīgumu netiktu kavēta izņēmumu izpilde par to pakalpojumu nodrošināšanu, kuri ir attaisnojami saskaņā ar attiecīgajiem PTO noteikumiem (GATS XIV un XIVa pants);

  c)  nodrošināt, ka personas datus ārpus Savienības var pārsūtīt tikai tad, ja tiek ievēroti ES datu aizsardzības tiesību aktos paredzētie noteikumi par pārsūtīšanu uz trešām valstīm; noteikumus, kas skar personas datu plūsmu, apspriest tikai tad, ja tiek garantēta ES datu aizsardzības noteikumu pilnīga piemērošana un ievērošana;

  d)  paust iebildumus pret noteikumiem par personas datu aizsardzību ASV projektā TiSA nodaļai par e-komerciju;

  e)  ņemt vērā, ka ES noteikumi par personas datu pārsūtīšanu var liegt šādu datu apstrādi trešās valstīs, ja tās neievēro ES atbilstības standartu; uzstāt, lai visas prasības, kas skar datu apstrādes aprīkojuma un iestāžu atrašanos, atbilstu ES noteikumiem par datu pārsūtīšanu; sadarboties ar trešām valstīm, ievērojot atbilstīgus nosacījumus, lai pieņemtu pietiekami augstus datu aizsardzības standartus visā pasaulē;

  f)  pilnībā ņemt vērā pārredzamības un pārskatatbildības nepieciešamību visā procesā un ievērot saistības, kas izriet no LESD 218. panta 10. punkta, kuru Tiesa nesenā spriedumā atzina par likumiski noteiktu(14), visos sarunu posmos nekavējoties un pastāvīgi sniegt Parlamentam pilnīgu informāciju; saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(15) nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejami visu pušu attiecīgie sarunu dokumenti, izņemot dokumentus, kuri ir jāklasificē, katrā atsevišķā gadījumā publiski pamatojot, kādā mērā piekļuve attiecīgā dokumenta neatklātajām daļām varētu konkrēti un reāli apdraudēt ar izņēmumiem aizsargātās intereses; nodrošināt, lai nolīgums nekādā veidā nemazinātu ES vai tās dalībvalstu to tiesību aktu ietekmi, kuri attiecas uz publisku piekļuvi oficiāliem dokumentiem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

23.11.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

13

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Martina Anderson, Malin Björk, Michał Boni, Caterina Chinnici, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Laura Ferrara, Monika Flašíková Beňová, Lorenzo Fontana, Ana Gomes, Jussi Halla-aho, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Filiz Hyusmenova, Sophia in ‘t Veld, Iliana Iotova, Eva Joly, Timothy Kirkhope, Barbara Kudrycka, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Monica Macovei, Vicky Maeijer, Barbara Matera, Roberta Metsola, Louis Michel, József Nagy, Péter Niedermüller, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Marie-Christine Vergiat, Harald Vilimsky, Udo Voigt, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Pál Csáky, Miriam Dalli, Daniel Dalton, Petra Kammerevert, Ska Keller, Jeroen Lenaers, Andrejs Mamikins, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Salvatore Domenico Pogliese, Josep-Maria Terricabras, Axel Voss

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Rosa Estaràs Ferragut, Eleonora Evi, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Michela Giuffrida, Daniel Hannan, Jude Kirton-Darling, Edouard Martin, Julia Pitera, Jarosław Wałęsa

18.11.2015

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA)

(2015/2233(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Monika Vana

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā, lai gan tirdzniecības nolīgumi atšķirīgi ietekmē sievietes un vīriešus noteiktās nozarēs pastāvošās dzimumu nelīdztiesības dēļ, TiSA sabiedriskajā apspriešanā netika pieminēta prasība pievērst lielāku uzmanību dzimumu līdztiesības jautājumu integrēšanai un tā kā nav panākta pietiekama vienprātība par dzimumu līdztiesības jautājumu integrēšanu tirdzniecībā, un tā kā tirdzniecības politikas virzienos un nolīgumā pašlaik ir tikai nelielā mērā integrēti dzimumu līdztiesības aspekti; tā kā vēl nav pilnībā izpētītas sekas, kādas uz katru dzimumu atstās pašreizējā tirdzniecības liberalizācija;

B.  tā kā par tirdzniecības politikas sasniegumiem ir jāspriež pēc tā, vai šai politikai ir vienlīdzīgi pozitīva ietekme uz sievietēm un vīriešiem, un tādēļ no paša sākuma ir jāpēta, jāanalizē un jāidentificē tās dažādā un komplicētā ietekme uz dzimumiem; atzīmē, ka piesardzības principam ir jābūt par pamatu arī šajā gadījumā;

C.  tā kā dzimumu attiecības ietekmē ikvienu saimniecisko darbību un procesu un atspoguļojas jautājumos, kas saistīti ar darba tiesībām, nodarbinātību un algu; tā kā visā pasaulē turpinās strukturāla sieviešu diskriminācija un joprojām pastāv, piemēram, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība; tā kā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība tiek izmantota arī kā konkurētspējas priekšrocība, taču tirdzniecības nolīgumam vajadzētu censties to izskaust;

D.  tā kā Parlamentam nebija iespējas paust savu nostāju, pirms Padome pieņēma sarunu pilnvaras attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA) un 2013. gada 4. jūlijā tas balsoja par rezolūcijas priekšlikumu, lai paustu savu nostāju par sarunu pilnvarām attiecībā uz TiSA;

E.  tā kā sievietes visā pasaulē cieš no klimata pārmaiņu ietekmes, un dažas to dēļ ir pat spiestas pamest savas mājas; atzīmē, ka tirdzniecības politikai būtu jānovērš šādi gadījumi un tādēļ tās izstrādē ir jāņem vērā vides ilgtspēja;

F.  tā kā valsts pārvaldē vai sabiedrisko pakalpojumu sektorā nodarbināto sieviešu skaits pārsniedz vidējo līmeni, un viņas kā šādu pakalpojumu izmantotājas lielākā mērā nekā vīrieši ir atkarīgas no augstas kvalitātes, cenas ziņā saprātīgiem, viegli pieejamiem un pieprasījumam pielāgotiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, īpaši saistībā ar tādiem sociālajiem pakalpojumiem kā bērnu un vecu cilvēku aprūpe; tā kā sabiedrisko pakalpojumu ierobežojumi un samazinājumi, kā arī to cenu pieaugums parasti nozīmē to, ka šos aprūpes pakalpojumus bez atlīdzības uzņemas sievietes, kuras līdz ar to nevar iesaistīties apdrošinātā nodarbinātībā vai var strādāt tikai nepilnu slodzi;

G.  tā kā sabiedrisko pakalpojumu un to sniegšanas ierobežojumi un samazinājumi parasti liek uzņemties darba izmaksas un riskus neapmaksātiem aprūpes sniedzējiem un mājsaimniecības ekonomikai, kurā dominē sievietes, un līdz ar to tas rada šķēršļus dzimumu līdztiesībai;

H.  tā kā kaut gan TiSA varētu radīt ilgtspējīgas izaugsmes iespēju, tam vajadzētu arī veicināt paraugprakses apmaiņu un sekmēt visu ieinteresēto pušu atbilstību augstiem cilvēktiesību standartiem; tā kā ar TiSA vajadzētu veicināt dzimumu līdztiesību un nekādā gadījumā nedrīkstētu vājināt progresu, ko ES un tās dalībvalstis ir sasniegušas šajā jomā;

I.  tā kā TiSA nolūks ir izveidot jaunu modeli globālai tirdzniecībai, kuras 51 dalībnieks rada 70 % no pasaules pakalpojumu tirdzniecības apjoma, un ir būtiski, lai jaunie globālās tirdzniecības noteikumi sekmētu dzimumu līdztiesību,

1.  norāda, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartas ievērošana ir saistoša juridiska prasība, kuru Komisijai ir jāīsteno, cita starpā, veicot ilgtspējas ietekmes novērtējumus; šajā sakarībā aicina Komisiju iekļaut rādītājus par katru dzimumu un veikt ietekmes novērtējumu par katru dzimumu, sadalot datus pēc vecuma un sociālekonomiskajiem faktoriem un atspoguļojot dažādās sieviešu lomas, lai garantētu nevainojamu ES reputāciju sieviešu tiesību ievērošanā un veicināšanā;

2.  uzsver, ka ES ir pienākums nodrošināt augsta līmeņa cilvēktiesību, darba tiesību un patērētāju tiesību aizsardzību, lai sekmētu dzimumu līdztiesību, kā arī veicinātu sociālo un vides standartu ievērošanu; uzskata, ka šīm vērtībām ir jābūt orientieriem transnacionālajā un nacionālajā tirdzniecībā, tostarp tādos nolīgumos kā TiSA, kurš jāizmanto arī kā līdzeklis šo mērķu aktīvai atbalstīšanai;

3.  uzskata, ka Komisijai jāuzrauga un trīs gadus pēc TiSA stāšanās spēkā jāizvērtē nolīguma ietekme uz dzimumu līdztiesību starp vīriešiem un sievietēm un uz pamata cilvēktiesību ievērošanu;

4.  jebkurā gadījumā uzskata, ka visām TiSA parakstītājām dalībvalstīm jāapņemas nodrošināt dzimumu līdztiesības un pamattiesību ievērošanu, kā arī liberalizāciju un nacionālo un vietējo tirgu atvēršanu;

5.  uzsver nepieciešamību nodrošināt augstāko pārredzamības līmeni atbilstīgajiem dokumentiem un attiecīgā gadījumā panākt notiekošo sarunu kvalitāti;

6.  pauž nožēlu, ka Eiropas tirdzniecības sektorā un attiecībās ar trešām valstīm nav pietiekami pārstāvētas sievietes un ka netiek pievērsta pietiekama uzmanība tam, lai nodrošinātu, ka vīriešiem un sievietēm ir vienlīdzīgas pakalpojumu pieejamības iespējas;

7.  pauž nožēlu, ka Padome pirms pilnvaru piešķiršanas nesagaidīja Parlamenta viedokli, un uzskata, ka tā ir zaudēta iespēja padarīt sarunas iespējami demokrātiskākas un no paša sākuma iesaistīt tos, kuri izjutīs vislielāko TiSA ietekmi, piemēram, sievietes;

8.  aicina Komisiju saglabāt un palielināt saskaņotību starp dažādiem savstarpēji saistītiem politikas virzieniem, piemēram, tirdzniecību, attīstību, nodarbinātību, migrāciju un dzimumu līdztiesību un iekļaut ietekmi uz sieviešu un meiteņu tiesībām, viņu iespēju palielināšanu, kā arī uz tiesībām uz veselību, izglītību, pārtiku, darbu un ūdeni; aicina Komisiju iekļaut šos apsvērumus tās ietekmes novērtējumos, lai izvairītos no TiSA negatīvas ietekmes vai dažādu tirdzniecības nolīgumu negatīvas savstarpējas mijiedarbības;

9.  stingri iesaka ES parādīt politisko gribu, lai nodrošinātu, ka Eiropas, valsts un vietējās pārvaldes iestādes pilnībā saglabā tiesības ieviest, pieņemt, saglabāt vai atcelt pasākumus attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu pasūtīšanu, organizēšanu, finansēšanu un sniegšanu, un lai īpaši izslēgtu visus — gan valsts, gan privāti finansētos — sociālos pakalpojumus no TiSA darbības jomas, un iekļautu šiem pakalpojumiem paredzētu „zelta standarta“ klauzulu to kvalitātes aizsardzībai; šajā sakarībā uzsver, cik liela nozīme ir izglītībai un veselības aprūpei un šo pakalpojumu nepārtrauktai pieejamībai sievietēm un meitenēm;

10.  pauž bažas, ka TiSA ietekme varētu saasināt dzimumu nelīdztiesību; šajā sakarībā atgādina, ka TiSA īstenošanā ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvaru sarunu komandas sastāvā un vajadzības gadījumā veikt ar dzimumu līdztiesības aspektiem saistītus pasākumus dalībvalstīs;

11.  aicina TiSA iekļaut cilvēktiesību klauzulu, kurā ietverta dzimumu līdztiesība, lai nodrošinātu meiteņu un sieviešu tiesības un viņu dalību tirdzniecībā un pakalpojumos, kā arī pienācīgu rādītāju iekļaušanu, kas paredzēti, lai garantētu dzimumu līdztiesības nodrošināšanu TiSA īstenošanas laikā;

12.  prasa Komisiju un dalībvalstis apkopot pēc dzimumiem sadalītu statistiku, lai labāk novērtētu tirdzniecības politikas un nolīgumu ietekmi uz dzimumu līdztiesību un īstenotu pozitīvās diskriminācijas pasākumus;

13.  prasa Komisijai nodrošināt to, lai, piešķirot publiskā iepirkuma līgumus, varētu tikt piemēroti ekoloģiskie un sociālie kritēriji, tostarp dzimumu līdztiesības kritēriji;

14.  prasa, lai Komisija nodrošinātu, ka gadījumos, kad TiSA attiecas uz IKT pakalpojumiem, tas ir saderīgs ar pieaugošo sieviešu dalību sektorā;

15.  prasa arī turpmāk īstenot un pastiprināt šobrīd veikto sarunu pārredzamības uzlabošanas darbu atbilstoši Eiropas Ombuda ieteikumiem par TTIP, nekavējoties publiskojot visus no TiSA viedokļa svarīgos dokumentus, tostarp sarunu priekšlikumus, jo īpaši konsolidētos sarunu dokumentus; mudina pastiprināt nepārtraukto un pārredzamo saziņu ar dalībvalstu parlamentiem un visām attiecīgajām ministrijām dalībvalstu līmenī; aicina atļaut sarunu procesā piedalīties visām ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām, īpaši sieviešu organizācijām, un Eiropas sociālajiem partneriem;

16.  uzskata, ka ir ārkārtīgi būtiski nolīgumā iekļaut klauzulu, kas ļauj valstīm atcelt pakalpojumu liberalizāciju, īpaši tad, ja liberalizācija negatīvi ietekmē sievietes; tādēļ prasa sagatavot pozitīvo sarakstu un izslēgt no nolīguma arī sprūdrata un nogaidīšanas klauzulu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

12.11.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

9

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Maria Arena, Catherine Bearder, Beatriz Becerra Basterrechea, Malin Björk, Anna Maria Corazza Bildt, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Angelika Mlinar, Maria Noichl, Margot Parker, Terry Reintke, Liliana Rodrigues, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Jadwiga Wiśniewska, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Stefan Eck, Eleonora Forenza, Mariya Gabriel, Constance Le Grip, Elly Schlein, Branislav Škripek, Dubravka Šuica, Monika Vana

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Seb Dance, Davor Ivo Stier, Claudiu Ciprian Tănăsescu

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

18.1.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

6

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Maria Arena, Tiziana Beghin, David Borrelli, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Marielle de Sarnez, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Karoline Graswander-Hainz, Yannick Jadot, Ska Keller, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, Marine Le Pen, David Martin, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Franz Obermayr, Artis Pabriks, Franck Proust, Viviane Reding, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Hannu Takkula, Iuliu Winkler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Klaus Buchner, Edouard Ferrand, Seán Kelly, Sander Loones, Bolesław G. Piecha, Lola Sánchez Caldentey, Ramon Tremosa i Balcells, Marita Ulvskog, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Dalton, Andrew Lewer

(1)

https://www.wto.org/english/docs_e/legal_e/26-gats_01_e.htm

(2)

TN/S/36

(3)

http://eeas.europa.eu/delegations/wto/press_corner/all_news/news/2012/20120705_advancing_negotiations_services.htm

(4)

http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2015/03/150310-trade-services-agreement-negotiating-mandate-made-public/

(5)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0325.

(6)

http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2014/july/tradoc_152702.pdf

(7)

http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2014/july/tradoc_152702.pdf

(8)

http://trade.ec.europa.eu/doclib/press/index.cfm?id=1254

(9)

http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/march/tradoc_153264.pdf

(10)

OV C 61 E, 10.3.2004., 289. lpp.

(11)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0325.

(12)

OV L 338, 12.12. 2012., 37. lpp.

(13)

Padomes dokuments 6891/13, 1. piel.

(14)

2014. gada 24. jūnija spriedums lietā C-658/11 Parlaments pret Padomi.

(15)

OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

Juridisks paziņojums