Procedūra : 2014/0091(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0011/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0011/2016

Debates :

PV 23/11/2016 - 17
CRE 23/11/2016 - 17

Balsojumi :

PV 24/11/2016 - 8.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0448

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1297kWORD 767k
3.2.2016
PE 565.015v03-00 A8-0011/2016

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (pārstrādāta redakcija)

(COM(2014)0167 – C7‑0112/2014 – 2014/0091(COD))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Brian Hayes

(Pārstrādāšana – Reglamenta 104. pants)

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (pārstrādāta redakcija)

(COM(2014)0167 – C7‑0112/2014 – 2014/0091(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0167),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 53. un 62. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0112/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(1),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2014. gada 15. jūlija vēstuli Ekonomikas un monetārajai komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 104. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesību komitejas atzinumus (A8‑0011/2015),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz spēkā esošo tiesību aktu negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai šo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību

(pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. pantu, 62. pantu un 114. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

apspriedusies ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/41/EK(3) ir vairākas reizes būtiski grozīta(4). Skaidrības labad tā ir jāpārstrādā, jo ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus.

(2)  Iekšējā tirgū būtu jādod iespēja institūcijām darboties citās dalībvalstīs, nodrošinot aroda pensiju shēmas dalībnieku un saņēmēju augsta līmeņa aizsardzību un drošību. Ar šo direktīvu nosaka procedūras, kas vajadzīgas, lai veiktu pārrobežu darbību.

(2a)  Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt saskaņošanas minimumu, un tai nevajadzētu liegt dalībvalstīm saglabāt vai ieviest papildu noteikumus, lai aizsargātu dalībniekus un saņēmējus, ar nosacījumu, ka šādi noteikumi ir saderīgi ar dalībvalstu saistībām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Šī direktīva neattiecas nedz uz valstu tiesību aktiem sociālajā, darba tiesību, nodokļu un līgumtiesību jomā, nedz uz pensiju regulējuma atbilstību dalībvalstīs, izņemot noteikumus par papildpensijas kapitāla uzkrāšanu, kas noteikti šajā direktīvā.

(2b)  Lai vairāk veicinātu darba ņēmēju mobilitāti starp dalībvalstīm, šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt labu pārvaldību, informācijas sniegšanu pensiju plānu dalībniekiem, pārredzamību un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas drošību. Šai direktīvai vajadzētu atvieglot jaunu un inovatīvu pensiju produktu izveidi kolektīvās sistēmās, kuru mērķis ir nodrošināt pienācīgus pensionēšanās nosacījumus visiem.

(2c)  Dalībvalstīs būtiski atšķiras papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darba organizācija un tām piemērojamais regulējums. Aroda pensiju shēmas pārvalda gan papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas, gan dzīvības apdrošināšanas sabiedrības. Šā iemesla dēļ nav pareizi visām papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām piemērot vienādu pieeju. Komisijai un Eiropas uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde („EAAPI”)), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010(5), nosakot papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darba organizāciju, būtu jāņem vērā atšķirīgā dalībvalstu prakse un jārīkojas, neskarot valstu tiesību aktus sociālajā un darba tiesību jomā.

(3)  Direktīva 2003/41/EK ir pirmais likumdošanas solis ceļā uz papildpensiju kapitāla uzkrāšanas iekšējā tirgus organizēšanu Eiropas mērogā. Patiess papildpensiju kapitāla uzkrāšanas iekšējais tirgus ir svarīgs ekonomikas izaugsmei un darbvietu izveidei Eiropas Savienībā un Eiropas sabiedrības novecošanās problēmas risināšanai. 2003. gada direktīvā ir izdarīti būtiski grozījumi, lai ieviestu modernu uz risku balstītu pārvaldības sistēmu arī papildpensiju kapitāla uzkrāšanas institūcijām. Atbilstīgs regulējums un pārraudzība valstu un Savienības līmenī ir svarīgs priekšnoteikums, lai izveidotu drošu papildpensijas kapitāla uzkrāšanas sistēmu visās dalībvalstīs. Dalībvalstīm būtu jāņem vērā visu institūciju kopīgais mērķis nodrošināt aroda pensiju shēmu paaudžu līdzsvaru, cenšoties vienlīdzīgi sadalīt riskus un ieguvumus paaudžu starpā.

(3a)  Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbībās būtu jāsaglabā paaudžu līdzsvars, nodrošinot vienlīdzīgu risku un ieguvumu sadalījumu paaudžu starpā.

(4)  Ir attiecīgi jārīkojas, lai turpmāk uzlabotu papildu privāto pensiju uzkrājumus, piemēram, aroda pensiju shēmas. Tas ir svarīgi, jo sociālā nodrošinājuma sistēmas tiek aizvien vairāk pakļautas spiedienam, kas nozīmē, ka iedzīvotāji aizvien vairāk varētu izmantot aroda pensiju kā nākotnes pensijas uzkrājumu papildinājumu. Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām ir nozīmīga loma Savienības ekonomikas ilgtermiņa finansēšanā un drošu pensijas kapitāla uzkrājumu garantēšanā Savienības iedzīvotājiem. Tādēļ būtu jāuzlabo papildpensijas kapitāla uzkrāšanas sistēma, vienlaikus neapšaubot sociālā nodrošinājuma pensiju sistēmu būtisko nozīmi drošas, pastāvīgas un efektīvas sociālās aizsardzības jomā, kam jāgarantē visiem iedzīvotājiem pienācīgs dzīves līmenis vecumdienās un kam jāpievērš vislielākā uzmanība, nostiprinot Eiropas sociālo modeli.

(4a)  Ņemot vērā demogrāfiskās tendences Savienībā un situāciju attiecībā uz valstu budžetiem, papildpensijas kapitāla uzkrāšana ir vērtīgs sociālās nodrošināšanas pensiju sistēmas papildinājums, taču tas nevar aizstāt valsts pensiju sistēmas svarīgo nozīmi attiecībā uz atbilstīgu, drošu un ilgtspējīgu pensijas kapitāla uzkrājumu garantēšanu.

(4b)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina darba ņēmēju sociālā aizsardzība attiecībā uz pensijām, nodrošinot valsts pensijas, kas ir pietiekami lielas, lai uzturētu pienācīgu dzīves līmeni un pasargātu no nabadzības vecumdienās, un kā papildu nodrošinājumu veicinot ar darba līgumiem saistītas papildpensiju shēmas.

  Šajā direktīvā ievērotas pamattiesības un principi, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, brīvība veikt uzņēmējdarbību, tiesības uz īpašumu, tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību un tiesības uz patērētāju augstu aizsardzības līmeni, sevišķi nodrošinot pensijas kapitāla uzkrāšanas pārredzamības augstāku līmeni un personisko finanšu un pensijas apzinātu plānošanu, kā arī atvieglojot papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju pārrobežu darbības un pensiju plānu nodošanu. Šī direktīva ir jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(5a)  Viens no Direktīvas 2003/41/EK mērķiem bija veicināt papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju pārrobežu darbību, taču jāatzīst, ka šāda darbība ir ierobežota valsts sociālo un darba tiesību normās noteikto ierobežojumu un citu pienācīgas iekšējā tirgus darbības šķēršļu dēļ.

(5b)  Lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību papildpensijas kapitāla uzkrāšanas jomā, ir svarīgi nodrošināt skaidras procedūras, kurām atbilstīgi institūcijas var veikt pārrobežu darbību, un novērst nevajadzīgus šķēršļus, kas kavē šādu pārrobežu darbību. Pamatojoties uz atbilstošu Savienības prudenciālās uzraudzības sistēmu, pārrobežu darbības veicināšanai, centralizējot papildpensijas kapitāla uzkrāšanas jomas pārvaldību, varētu būt pozitīva ietekme uz saistītajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem neatkarīgi no dalībvalsts, kurā viņi strādā.

(5c)  Dalībvalstīm būtu jāveicina to darba ņēmēju pensijas tiesību aizsardzība, kuri uz laiku tiek nosūtīti darbā uz citu dalībvalsti.

(6)  Neraugoties uz to, ka Direktīva 2003/31/EK ir stājusies spēkā, joprojām pastāv būtiski prudenciāla rakstura šķēršļi, kas institūcijām padara dārgāku pensiju plānu pārrobežu pārvaldību. Turklāt ir jāpalielina pašreizējais aizsardzības līmenis dalībniekiem un saņēmējiem. Tas kļūst aizvien svarīgāk, jo ir pieaudzis to eiropiešu skaits, kas paļaujas uz pensiju plāniem, kuri ilgdzīvošanas un tirgus riskus no institūcijas vai uzņēmuma, kas piedāvā pensiju plānu (“iemaksas veicošais uzņēmums”), novirza uz privātpersonu. Turklāt ir jāpalielina pašreizējais dalībniekiem un saņēmējiem sniedzamās informācijas minimums. ▌

(7)  Šajā direktīvā izklāstītie prudenciālās uzraudzības noteikumi ir paredzēti, lai garantētu augstu drošības pakāpi visiem nākamajiem pensionāriem, nosakot stingrus uzraudzības standartus, un lai pavērtu ceļu aroda pensiju shēmu stabilai, drošai un efektīvai pārvaldīšanai.

(8)  Institūcijām, kas ir pilnībā nodalītas no jebkura iemaksu veicoša uzņēmuma un kuru darbības pamatā ir uzkrājumi, un kuru vienīgais mērķis ir nodrošināt papildpensijas kapitāla izmaksas, jādod tiesības sniegt pakalpojumus un veikt ieguldījumus, ievērojot vienīgi saskaņotas prudenciālās prasības, neatkarīgi no tā, vai šīs institūcijas uzskata par juridiskām personām.

(9)  Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm ir jāsaglabā pilna atbildība par savu pensiju sistēmu organizēšanu, kā arī jālemj par to, kādu vietu katrā dalībvalstī ieņems katrs no trim pensiju sistēmas līmeņiem. Otrajā līmenī dalībvalstīm ir jāsaglabā pilna atbildība arī par to dažādo institūciju lomu un funkcijām, kas nodrošina papildpensijas kapitāla izmaksas, piemēram, nozaru pensiju fondi, uzņēmumu pensiju fondi un dzīvības apdrošināšanas sabiedrības. Šī direktīva neapšauba minēto dalībvalstu prerogatīvu. Šai direktīvai drīzāk vajadzētu mudināt dalībvalstis izveidot drošu un atbilstīgu papildpensijas kapitāla uzkrāšanas sistēmu un sekmēt pārrobežu darbību.

(9a)  Ņemot vērā nepieciešamību uzlabot papildpensijas kapitāla uzkrāšanu, Komisijai būtu jāsniedz būtiska pievienotā vērtība Savienības līmenī, veicot turpmākus pasākumus, lai atbalstītu dalībvalstu sadarbību ar sociālajiem partneriem otrā līmeņa pensiju plānu uzlabošanā, un izveidojot augsta līmeņa ekspertu grupu, lai sekmētu otrā pensiju līmeņa uzkrājumus dalībvalstīs, tostarp paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, jo īpaši saistībā ar pārrobežu darbībām.

(9b)  Dažās dalībvalstīs privāto pensiju jomā ir notikusi pāreja no definētu pabalstu (DB) uz definētu iemaksu (DC) pensiju plāniem, tādējādi radot nodrošinājuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm.

(9c)  Ņemot vērā to, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgu pensijas līmeni un mazināt no dzimuma atkarīgas pensijas atšķirības, Komisijai būtu plašāk jāizpēta tas, kā dažādi pīlāri, pensiju sistēmas un to struktūras ietekmē sievietes un vīriešus. Pamatojoties uz rezultātiem, Komisijai būtu jāierosina pasākumi un iespējamas strukturālās izmaiņas, kas vajadzīgas, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu vienādas pensijas sievietēm un vīriešiem.

(9d)  Ņemot vērā to, ka Savienībā sieviešu un vīriešu pensiju apmērs atšķiras vidēji par 39 %, Komisijai nevajadzētu paļauties tikai uz prudenciālajiem noteikumiem, bet arī mudināt dalībvalstis izstrādāt papildu plānus, paredzot uzraudzības mehānismus, lai kontrolētu to ietekmi, veicinātu otrā līmeņa pensiju uzkrājumu veidošanu nolūkā novērst sieviešu un vīriešu pensiju atšķirības un nodrošināt pienācīgas pensijas pieejamību sievietēm.

(10)  Valstu noteikumi attiecībā uz pašnodarbināto personu iesaistīšanos papildpensijas kapitāla uzkrāšanas fondos ir atšķirīgi. Dažās dalībvalstīs papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas var darboties, slēdzot līgumus ar nozari vai nozaru grupām, kurās strādā pašnodarbinātie, vai arī slēdzot līgumus tieši ar pašnodarbinātajām un algotu darbu strādājošajām personām. Dažās dalībvalstīs pašnodarbinātā persona var kļūt par fonda dalībnieku arī tad, ja pašnodarbinātā persona ir darba devējs vai sniedz profesionālus pakalpojumus uzņēmumam. Dažās dalībvalstīs pašnodarbinātās personas nevar kļūt par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas fondu dalībniekiem, ja nav izpildītas atsevišķas prasības, tostarp prasības, ko paredz sociālie un darba tiesību akti.

(11)  Šī direktīva nav jāattiecina uz institūcijām, kas pārvalda sociālā nodrošinājuma shēmas, kuras jau ir saskaņotas Savienības līmenī. Tomēr jāņem vērā to iestāžu specifiskums, kas vienā dalībvalstī pārvalda gan sociālā nodrošinājuma shēmas, gan aroda pensiju shēmas.

(12)  Šī direktīva kopumā nav jāattiecina uz finanšu institūcijām, uz kurām jau attiecas Savienības tiesiskais regulējums. Tā kā šīs institūcijas dažos gadījumos arī var piedāvāt fondēto pensiju pakalpojumus, tomēr ir svarīgi nodrošināt, lai šī direktīva neradītu konkurences traucējumus. No konkurences traucējumiem var izvairīties, piemērojot šajā direktīvā paredzētās prudenciālās prasības dzīvības apdrošināšanas sabiedrību piedāvātajām aroda pensijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) līdz iii) ievilkumu un 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) līdz iv) ievilkumu(6)a. Komisijai ir arī rūpīgi jākontrolē stāvoklis aroda pensiju shēmu tirgū un jānovērtē iespēja pēc izvēles attiecināt šo direktīvu uz citām regulētām finanšu institūcijām.

(13)  Tā kā papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju mērķis ir garantēt finansiālo nodrošinājumu pēc aiziešanas pensijā, papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām būtu jānodrošina pensiju izmaksa mūža garumā, maksājumi noteiktā laikposmā, uzkrātās pensijas summas vienreizēja izmaksa vai arī jebkāda minēto maksāšanas veidu kombinācija.

(14)  Svarīgi nodrošināt, lai vecākiem ļaudīm un invalīdiem nedraudētu nabadzības risks un lai viņiem būtu pienācīgs dzīves līmenis. Lai novērstu veco ļaužu nabadzību un sociālo nedrošību, arodpensiju sistēmā svarīgi ir nodrošināt atbilstīgu biometrisko risku segumu. Izveidojot pensiju plānu, darba devējiem un darbiniekiem vai viņu attiecīgajiem pārstāvjiem jāapsver iespēja pensiju plānā ietvert noteikumus, kas attiecas uz ilgdzīvošanas risku un darba nespējas risku, kā arī noteikumu, kas attiecas uz pārdzīvojušām apgādājamām personām.

(15)  Dodot dalībvalstīm iespēju nepiemērot savus īstenošanas tiesību aktus institūcijām, kas pārvalda plānus, kuros kopumā ir mazāk par 100 dalībniekiem, vai ja institūcijas kopējā tehnisko rezervju summa nepārsniedz EUR 25 miljonus, var atvieglot uzraudzības darbu dažās dalībvalstīs, neapdraudot iekšējā tirgus pienācīgu darbību šajā jomā. Taču tam nav jāapdraud šādu institūciju tiesības sava ieguldījumu portfeļa pārvaldīšanai izvēlēties citā dalībvalstī reģistrētus un pienācīgi pilnvarotus ieguldījumu pārvaldniekus▐ un savu līdzekļu turēšanai — citā dalībvalstī reģistrētus un pienācīgi pilnvarotus līdzekļu turētājus vai depozitārijus.

(16)  Šī direktīva nav jāattiecina uz tādām institūcijām kā "Unterstützungskassen" Vācijā, kuras dalībniekiem nav likumisku tiesību uz konkrētas summas izmaksām un kur viņu intereses aizsargā ar likumā paredzētu obligātu apdrošināšanu maksātnespējas gadījumiem.

(17)  Lai aizsargātu dalībniekus un saņēmējus, papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām būtu jāveic tikai šajā direktīvā minētās darbības un no tām izrietošās darbības un jāsniedz skaidra un būtiska informācija dalībniekiem un saņēmējiem nolūkā nodrošināt labu pārvaldību un riska pārvaldību.

(18)  Iemaksu veicoša uzņēmuma bankrota gadījumā dalībniekam draud gan darbavietas zaudēšana, gan arī iegūto pensijas tiesību zaudēšana. Tāpēc jānodrošina minētā uzņēmuma un institūcijas nepārprotama nošķiršana un ar apdrošināšanas palīdzību jāparedz obligāti prudenciālie standarti dalībnieku aizsardzībai. Nosakot un precizējot prudenciālos standartus, būtu jāņem vērā institūciju piekļuve pensiju aizsardzības sistēmām vai līdzīgiem mehānismiem, kas nodrošina dalībnieku un saņēmēju uzkrāto pensiju tiesību aizsardzību iemaksas veicošā uzņēmuma saistību neizpildes gadījumā.

(19)  Dalībvalstīs papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas darbojas un tiek uzraudzītas atšķirīgi. Dažās dalībvalstīs var uzraudzīt ne tikai pašu institūciju, bet arī struktūras vai uzņēmumus, kas ir pilnvaroti pārvaldīt šīs institūcijas. Dalībvalstīm jādod iespēja ņemt vērā šo specifiskumu, ja vien tiek efektīvi pildītas šīs direktīvas prasības. Dalībvalstīm arī jādod iespēja atļaut apdrošināšanas sabiedrībām un citām finanšu struktūrām pārvaldīt papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas.

(19a)  Stabilas sistēmas pamatā ir produktu dažādošana, institūciju daudzveidība un institūciju lielums, kā arī efektīva un saskaņota uzraudzības prakse.

(20)  Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas ir finanšu pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem gulstas atbildība par papildpensijas kapitāla izmaksu nodrošināšanu, un tādēļ tām ir jāievēro noteikti obligātie prudenciālie standarti attiecībā uz savu darbību un darbības nosacījumiem, ņemot vērā valstī spēkā esošos noteikumus un tradīcijas. Tomēr šādas institūcijas nedrīkst uzskatīt tikai par finanšu pakalpojumu sniedzējiem, jo tām ir nozīmīga sociālā funkcija tādēļ, ka sociālajiem partneriem ir galvenā loma šo institūciju vadībā.

(20a)  Institūcijas sociālā funkcija un trīspusējās attiecības starp darba ņēmēju, darba devēju un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (PKUI) būtu pienācīgi jāatzīst un jāatbalsta kā šīs direktīvas pamatprincips.

(20b)  Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas ir būtiski svarīga Eiropas ekonomikas daļa, jo tās 75 miljonu Eiropas iedzīvotāju vārdā glabā aktīvus EUR 2,5 triljonu vērtībā.

(21)  Lielais institūciju skaits dažās dalībvalstīs nozīmē, ka ir vajadzīgs pragmatisks risinājums attiecībā uz iepriekšēju atļauju izsniegšanu institūcijām. Ja institūcija tomēr vēlas pārvaldīt plānu citā dalībvalstī, jāpieprasa iepriekšēja atļauja, ko izsniedz kompetentā iestāde piederības valstī.

(22)  Neskarot attiecīgās valsts sociālos un darba tiesību aktus attiecībā uz pensiju sistēmu organizēšanu, to skaitā — obligāto dalību un koplīgumiem, institūcijām jādod iespēja sniegt šos pakalpojumus citās dalībvalstīs pēc tam, kad tās saņēmušas atļauju no institūcijas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes. Institūcijām ir jāatļauj pieņemt iemaksas no uzņēmumiem, kas atrodas jebkurā dalībvalstī, un pārvaldīt pensiju plānus ar dalībniekiem no vairāk nekā vienas dalībvalsts. Iespējams, ka tas varētu nodrošināt ievērojamus apjomradītus ietaupījumus šīm institūcijām, uzlabot Savienības nozares konkurētspēju un atvieglot darbaspēka mobilitāti.

(23)  Ja īsteno vienā dalībvalstī reģistrētas institūcijas tiesības▐ pārvaldīt citā dalībvalstī izveidotu aroda pensiju shēmu, pilnībā jārespektē uzņēmējā dalībvalstī spēkā esošo sociālo un darba tiesību aktu noteikumi, ciktāl tie attiecas uz aroda pensiju shēmām, piemēram, pensiju definīcija un izmaksāšana un pensijas saņemšanas tiesību nodošanas nosacījumi.  Būtu jāprecizē prudenciālo noteikumu darbības joma, lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz institūciju pārrobežu darbībām.

(24)  Institūcijām būtu jāspēj nodot pensiju plānus citām institūcijām pāri robežām Savienības teritorijā, lai atvieglotu papildpensiju kapitāla uzkrāšanu Savienības mērogā, vienīgi ja ir saņemta atļauja no tādas institūcijas, kas saņem pensiju plānu (saņēmēja institūcija), piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.▐ Nodošanai un tās noteikumiem ir nepieciešams iepriekšējs attiecīgo dalībnieku un saņēmēju vai, vajadzības gadījumā, viņu pārstāvju, apstiprinājums. Pensijas plāna nodošanas gadījumā attiecīgajiem dalībniekiem un saņēmējiem būtu jāsniedz iepriekšējs apstiprinājums attiecībā uz šādu nodošanu. Dalībnieku un saņēmēju pārstāvjiem, piemēram, uz uzticību balstītas shēmas pilnvarotajiem, jābūt iespējai dot iepriekšēju piekrišanu dalībnieku un saņēmēju vārdā.

(24a)  Pensiju plāna daļas nodošanas gadījumā būtu jānodrošina gan nodotās, gan atlikušās pensiju plāna daļas dzīvotspēja un pēc nodošanas būtu pienācīgi jāaizsargā visu dalībnieku un saņēmēju tiesības, nosakot, ka gan institūcijām, kas veic nodošanu, gan saņēmējam institūcijām jābūt pietiekamiem un atbilstīgiem aktīviem, lai segtu tehniskās rezerves attiecībā uz plāna nodoto daļu un atlikušo daļu.

(25)  Lai nodrošinātu papildpensijas kapitāla izmaksu saistību izpildi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, būtisks nosacījums ir piesardzīga tehnisko rezervju aprēķināšana. Tehniskās rezerves būtu jāaprēķina, izmantojot atzītas aktuārmetodes, un jāapstiprina aktuāram vai citam speciālistam šajā jomā. Maksimālās procentu likmes ir jāizvēlas piesardzīgi saskaņā ar attiecīgajiem valsts noteikumiem. Tehnisko rezervju obligātajam apmēram jābūt pietiekamam, lai varētu turpināt maksāt saņēmējiem esošās pensijas un lai tajā būtu ietvertas saistības, kas izriet no dalībnieku uzkrātajām pensiju tiesībām. Aktuāra funkcijas būtu jāpilda personām ar zināšanām aktuārajā un finanšu matemātikas jomā, kas atbilst papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbībai raksturīgo risku veidam, apmēram un sarežģītībai, un šīm personām jāspēj uzskatāmi pierādīt savu attiecīgo pieredzi, izmantojot piemērojamos profesionālos un citus standartus.

(26)  Dalībvalstīs ievērojami atšķiras risks, ko sedz institūcijas. Tāpēc piederības dalībvalstīm ir jādod iespēja veikt tehnisko rezervju aprēķināšanu, ievērojot sīkākus papildu noteikumus nekā tie, kas paredzēti šajā direktīvā.

(27)  Būtu jāparedz prasība par pietiekamiem un atbilstīgiem aktīviem, kas segtu tehniskās rezerves, aizsargātu pensiju plāna dalībnieku un saņēmēju intereses, ja iemaksas veicošais uzņēmums kļūst maksātnespējīgs. Turpmāks atbalsts no iemaksas veicošiem uzņēmumiem būtu jāiekļauj aktīvos, ja to novērtējumu veic neatkarīgs revidents, piesardzīgi ņemot vērā iemaksas veicošā uzņēmuma saistību neizpildes risku.

(27a)  Dalībvalstīm būtu jāapmainās ar paraugpraksi attiecībā uz papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju pārrobežu darbību un jāveicina kompetento iestāžu divpusēja sadarbība uzraudzības jomā, lai likvidētu valstu šķēršļus un veicinātu pārrobežu pensiju sistēmas.

(28)  ▐ Dalībvalstīm jādod iespēja atļaut institūcijām ierobežotu laika periodu darboties ar daļēju segumu ar noteikumu, ka ir izstrādāts pienācīgs aktīvu atjaunošanas plāns pilna seguma atjaunošanai, kas paredz skaidru īstenošanas grafiku, neskarot prasības, kas izvirzītas Padomes Direktīvā 80/987/EEK(7).

(29)  Daudzos gadījumos varētu būt tā, ka iemaksas veicošais uzņēmums, nevis pati institūcija, sedz biometrisko risku vai garantē atsevišķus maksājumus vai ieguldījumu efektivitāti. Citos gadījumos institūcija pati tomēr nodrošina šo segumu vai garantijas, un iemaksas veicošā uzņēmuma saistības parasti aprobežojas ar vajadzīgo iemaksu veikšanu. Tādā gadījumā piedāvātie pakalpojumi ir līdzīgi dzīvības apdrošināšanas sabiedrību pakalpojumiem un attiecīgajām institūcijām jābūt vismaz tādam pašam papildu pašu kapitālam kā apdrošināšanas sabiedrībām.

(30)  Institūcijas darbojas kā ieguldītāji ļoti ilgā termiņā. Šo institūciju aktīvus parasti nedrīkst realizēt citam nolūkam kā vienīgi papildpensijas kapitāla izmaksām. Turklāt, lai pienācīgi aizsargātu dalībnieku un saņēmēju tiesības, institūcijām jādod iespēja izvietot aktīvus tādā veidā, kas precīzi atbilst šo institūciju saistību raksturam un termiņam. Šie aspekti nozīmē, ka ir vajadzīga efektīva uzraudzība un pieeja attiecībā uz ieguldījumu noteikumiem, kas institūcijām nodrošina pietiekamu elastīgumu, pieņemot lēmumu par visdrošāko un efektīvāko ieguldījumu politiku, un kas tām liek rīkoties piesardzīgi. Piesardzības principa ievērošana tālab prasa, lai ieguldījumu politika atbilstu konkrētās papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas dalībnieku struktūrai.

(31)   Nosakot, ka kapitālieguldījumu pamatā ir piesardzības princips, un dodot institūcijām iespēju darboties citās valstīs, tiek veicināta uzkrājumu novirzīšana uz papildpensiju kapitāla uzkrāšanas sektoru, tādējādi veicinot ekonomikas un sociālo attīstību.

(32)  Dalībvalstis izmanto atšķirīgas uzraudzības metodes un praksi. Tāpēc dalībvalstīm ir jābūt zināmai rīcības brīvībai, nosakot ieguldījumu noteikumus, ko tās vēlas izvirzīt to teritorijās esošām institūcijām.▐ Šiem noteikumiem būtu jānodrošina iespēja izstrādāt individuālus pensiju produktus kolektīvā sistēmā un nebūtu jāierobežo kapitāla brīva aprite▐ .

(33)  Ar šo direktīvu būtu jānodrošina, ka institūcijām ir pienācīga līmeņa ieguldījumu brīvība. Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas kā ilgtermiņa ieguldītāji ar zemu likviditātes risku un sociālu funkciju var ieguldīt līdzekļus nelikvīdos aktīvos, piemēram, akcijās, kā arī instrumentos, kam ir ilgtermiņa ekonomikas profils un kas nav tirgoti regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās (DTS) vai organizētās tirdzniecības sistēmās (OTS), ievērojot piesardzību. Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas var izmantot arī starptautiskās diversifikācijas priekšrocības. Ja vien tas nav vajadzīgs piesardzības nolūkā un saskaņā ar piesardzības principu, lai aizsargātu plānu dalībnieku un saņēmēju intereses, nevajadzētu ierobežot ieguldījumus akcijās valūtās, kas nav saistību valūta, un instrumentos, kuriem ir ilgtermiņa ekonomikas profils un kuri netiek tirgoti regulētos tirgos, DTS vai OTS.

(34)  Izpratne par to, kas veido instrumentus ar ilgtermiņa ekonomikas profilu, ir plaša. Šie instrumenti nav pārvedami vērtspapīri, un tāpēc tiem nav pieejama sekundāro tirgu likviditāte. Tiem bieži vien ir vajadzīgas noteikta termiņa saistības, kas ierobežo to pārdošanas iespējas. Ar šiem instrumentiem jāsaprot, ka tie ietver kapitāla līdzdalību, parāda instrumentus biržā nekotētos uzņēmumos un tiem sniegtos aizdevumus. Biržā nekotēti aizņēmumi ietver infrastruktūras projektus, nekotētus uzņēmumus, kas meklē izaugsmes iespējas, nekustamā īpašuma vai citus aktīvus, kas varētu būt piemēroti ilgtermiņa ieguldījumu mērķiem. Zema oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām vērsti infrastruktūras projekti bieži vien ir biržā nekotēti aktīvi un izmanto ilgtermiņa kredītu projekta finansēšanai.

(35)  Institūcijām būtu jāļauj ieguldīt citās dalībvalstīs saskaņā ar to piederības dalībvalsts noteikumiem, lai samazinātu pārrobežu darbības izmaksas. Līdz ar to uzņēmējām dalībvalstīm nevajadzētu ļaut noteikt papildu ieguldījumu prasības institūcijām, kas atrodas citās dalībvalstīs.

(35a)  Savienības iedzīvotājiem, kas strādā citā dalībvalstī, ir vajadzīgs skaidrs priekšstats par savām uzkrātajām pensiju tiesībām, ko paredz tiesību aktos noteiktie un aroda pensiju plāni. Šādu pārskatu varētu nodrošināt, visā Savienībā izveidojot pensiju izsekojamības dienestus, kas līdzinātos tiem, kas jau ir izveidoti dažās dalībvalstīs atbilstoši Komisijas 2012. gada 16. decembra Baltajai grāmatai „Atbilstīgu, drošu un noturīgu pensiju programma”, ar kuru veicināja šādu dienestu izveidi.

(36)  Dažus riskus nevar samazināt, izmantojot kvantitatīvās prasības, kas atspoguļotas tehniskajās rezervēs un finansēšanas prasībās, bet tos var pareizi novērst, ieviešot pārvaldības prasības. Līdz ar to pienācīgai riska pārvaldībai ir būtiski nodrošināt efektīvu pārvaldības sistēmu un dalībnieku un saņēmēju aizsardzību. Minētajām sistēmām vajadzētu būt samērīgām ar institūcijas darbību veidu, apjomu un sarežģītību.

(37)  Atalgojuma politika, kas rosina pārmērīga riska uzņemšanos, var apdraudēt stabilu un efektīvu institūciju riska pārvaldību. Principus un informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz atalgojuma politiku, ko piemēro citām finanšu iestādēm Savienībā, būtu jāpiemēro arī institūcijām, paturot prātā institūciju īpašo pārvaldības struktūru salīdzinājumā ar citām finanšu iestādēm un vajadzību ņemt vērā institūciju darbību▐ veidu, apmēru un sarežģītību.

(38)  Galvenā funkcija ir▐ spēja uzņemties konkrētu pārvaldes uzdevumu veikšanu. Institūcijām vajadzētu būt pietiekamai spējai izveidot riska pārvaldības funkciju, iekšējās revīzijas funkciju un, vajadzības gadījumā, aktuāra funkciju. Konkrētas galvenās funkcijas noteikšana neliedz institūcijai brīvi pieņemt lēmumu par šīs galvenās funkcijas organizēšanas veidu praksē, ja vien šajā direktīvā nav paredzēts citādi. Tas nedrīkstētu radīt nepamatoti apgrūtinošas prasības, jo ir jāņem vērā institūcijas darbību veids, apmērs un sarežģītība.

(39)  Personām, kas faktiski vada institūciju, kā kolektīvam jābūt atbilstīgām un piemērotām, un personām, kas veic pamatfunkcijas, jābūt ar atbilstīgu profesionālo kvalifikāciju, zināšanām un pieredzi. Tomēr tikai personām, kas pilda pamatfunkcijas, būtu jāpilda prasības par ziņošanu kompetentajai iestādei.

(40)  Turklāt, izņemot iekšējās revīzijas funkciju,▐ būtu jādod iespēja atsevišķai personai vai organizatoriskai vienībai veikt vairāk nekā vienu galveno funkciju. Tomēr personai vai organizatoriskajai vienībai, kas veic galveno funkciju, vajadzētu būt atšķirīgai no personas vai vienības, kas veic līdzīgu galveno funkciju iemaksas veicošajā uzņēmumā▐. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļaut institūcijai galveno funkciju uzticēt tai pašai personai vai organizatoriskajai vienībai, ja vien nepastāv interešu konflikts un ja institūcija ir paredzējusi pienācīgus pasākumus interešu konfliktu jautājumu risināšanai un to novēršanai.

(41)  Ir svarīgi, lai institūcijas uzlabotu savu risku pārvaldību, ņemot vērā mērķi nodrošināt pensiju plāna paaudžu līdzsvaru, lai iespējamo apdraudējumu attiecībā uz pensiju plāna ilgtspējību varētu pareizi saprast un apspriest ar kompetentajām iestādēm. Iestādēm kā daļu no savas riska pārvaldības sistēmas būtu jāveic to darbību riska novērtējums, kuras attiecas uz pensijām. Minētais riska novērtējums arī būtu jādara pieejams kompetentajām iestādēm un tajā cita starpā būtu jāietver riski, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, resursu izmantošanu, vidi, sociālajiem riskiem un risku saistībā ar aktīvu nolietojumu regulatīvo izmaiņu dēļ (tā dēvētie „balasta aktīvi”).

(42)  Katrai dalībvalstij jāpieprasa, lai visas tās teritorijā esošās institūcijas gatavo gada pārskatus un gada ziņojumus, ņemot vērā katru institūcijas pārvaldīto pensiju plānu, un vajadzības gadījumā — gada pārskatus un gada ziņojumus par katru pensiju plānu. Gada pārskati un gada ziņojumi, kas pareizi un patiesi atspoguļo institūcijas aktīvus, saistības un finansiālo stāvokli, ņemot vērā katru institūcijas pārvaldīto pensiju plānu, un ko pienācīgi apstiprinājusi pilnvarota persona, ir būtisks informācijas avots plāna dalībniekiem un saņēmējiem, kā arī kompetentajām iestādēm. Tie jo īpaši ļauj kompetentajām iestādēm kontrolēt institūcijas finansiālo stabilitāti un novērtēt, vai institūcija var izpildīt savas līgumsaistības.

(43)  Institūcijas ieguldījumu politika ir izšķirošs faktors attiecībā uz aroda pensiju shēmu drošību un ekonomisko ilgtspējību ilgtermiņā. Tāpēc institūcijām ir jāsagatavo pārskats par ieguldījumu principiem, ko pārskata vismaz reizi trijos gados. Tam jābūt pieejamam kompetentajām institūcijām un pēc pieprasījuma — arī katra pensiju plāna dalībniekiem un saņēmējiem.

(44)  Institūcijām būtu jāļauj daļēji vai pilnībā uzticēt jebkuru darbību, tostarp galvenās funkcijas, citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas to uzdevumā. Institūcijām vajadzētu būt pilnībā atbildīgām par visu savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu, ja tās nodod ārpakalpojumā galvenās funkcijas vai citas darbības.

(45)  Drošas glabāšanas un uzraudzības pienākumi, kas ir saistīti ar institūciju aktīviem, būtu jāstiprina, paskaidrojot depozitārija nozīmi un pienākumus. ▐ Tām institūcijām, kas ir ieviesušas plānus, kuru dalībnieki un saņēmēji uzņemas visus riskus un kuru gadījumā vēl nav ieviesti atbilstīgi aizsardzības līdzekļi, vajadzētu pieprasīt iecelt depozitāriju.

(46)  Institūcijām būtu jānodrošina skaidra un pienācīga informācija paredzamajiem dalībniekiem, dalībniekiem un saņēmējiem, lai atbalstītu viņu lēmumu pieņemšanu par aiziešanu pensijā un nodrošinātu augsta līmeņa pārredzamību plāna dažādos posmos, kas ietver iepriekšēju pieteikšanos, dalību (tostarp laiku pirms aiziešanas pensijā) un laiku pēc aiziešanas pensijā. Jo sevišķi, būtu jāsniedz informācija par uzkrātajām pensijas tiesībām, papildpensijas kapitāla izmaksu aplēstajiem līmeņiem, riskiem un garantijām, kā arī izmaksām. Ja dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku, ir būtiski arī sniegt papildu informāciju par ieguldījumu profilu, visām pieejamajām iespējām un iepriekšēju veiktspēju. Visai informācijai būtu jāatbilst lietotāja vajadzībām un ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, jo īpaši attiecībā uz informācijas pieejamību un pieeju tai, kā paredzēts attiecīgi šīs konvencijas 3. un 21. pantā.

(47)  Pirms pievienošanās plānam paredzamajiem dalībniekiem būtu jāsniedz visa nepieciešamā informācija, lai viņi varētu izdarīt informētu izvēli, piemēram, par iespējām izstāties, iemaksām, izmaksām un, attiecīgā gadījumā, ieguldījumu iespējām. Ja potenciālajiem dalībniekiem nav izvēles un viņi tiek automātiski iekļauti pensiju plānā, attiecīgajai institūcijai būtu uzreiz pēc viņu iekļaušanas plānā jāsniedz viņiem svarīgākā būtiskā informācija par dalību.

(48)  Attiecībā uz▐ dalībniekiem, kas vēl nav aizgājuši pensijā, būtu jāizstrādā▐ pensijas kapitāla pārskats, kurā ietverta galvenā personas un vispārēja informācija par pensiju plānu. Pensijas kapitāla pārskatam vajadzētu būt skaidram un saprotamam un saturēt būtisku un atbilstošu informāciju, lai atvieglotu izpratni par pensijas tiesībām laika gaitā un dažādos plānos, kā arī jākalpo darba mobilitātei.

(49)  Institūcijām būtu jāinformē dalībnieki pietiekamu laiku iepriekš pirms aiziešanas pensijā par viņu pensijas izmaksu iespējām. Ja pensijas pabalsti netiek izmaksāti kā mūža ikgadējs pabalsts, dalībniekiem, kas tuvojas pensijas vecumam, būtu jāsaņem informācija par pieejamajiem pabalstu maksājumu produktiem, lai atvieglotu finanšu plānošanu aiziešanai pensijā.

(50)  Posmā, kad tiek izmaksāti pensiju pabalsti, saņēmējiem būtu jāturpina saņemt informāciju par savu papildpensiju kapitālu un attiecīgajām izmaksas iespējām. Tas ir jo sevišķi svarīgi, ja saņēmēji izmaksāšanas posmā sedz būtisku ieguldījumu risku. Saņēmēji būtu arī jāinformē par visiem iespējamiem izmaksu samazinājumiem pirms lēmumu par šādu iespējamo samazinājumu pieņemšanas.

(51)  Kompetentajai iestādei būtu jāizmanto savas pilnvaras, par galveno mērķi nosakot dalībnieku un saņēmēju tiesību aizsardzību un institūciju stabilitāti un drošumu.

(52)  Prudenciālās uzraudzības joma katrā dalībvalstī ir atšķirīga. Tas var radīt problēmas, ja institūcijai ir jāpanāk atbilstība piederības dalībvalsts prudenciālajam regulējumam un vienlaikus jāatbilst tās uzņēmējas dalībvalsts sociālajiem un darba tiesību aktiem. Precizējot, kuras jomas šajā direktīvā tiek uzskatītas par daļu no prudenciālās uzraudzības, tiek samazināta juridiskā nenoteiktība un ar to saistītās darījumu izmaksas.

(53)  Iekšējais tirgus institūcijām pieprasa prudenciālo standartu savstarpēju atzīšanu. Institūcijas pievienošanos minētajiem standartiem būtu jāuzrauga institūcijas piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Dalībvalstīm būtu kompetentajām iestādēm jāpiešķir nepieciešamās pilnvaras izmantot preventīvus vai korektīvus pasākumus, ja institūcijas pārkāpj kādu no šīs direktīvas prasībām.

(54)  Lai nodrošinātu ārpakalpojumu darbību, tostarp visu turpmāko atkārtotu ārpakalpojumu darbību, efektīvu uzraudzību, ir svarīgi, lai kompetentajām iestādēm būtu piekļuve visiem svarīgajiem datiem, kurus glabā ārpakalpojumu sniedzēji, kuriem uzticēts veikt šīs darbības, neatkarīgi no tā, vai tās ir regulētas vai neregulētas vienības, un tām ir tiesības veikt pārbaudes uz vietas. Lai ņemtu vērā tirgus attīstību un nodrošinātu nepārtrauktu atbilstību noteikumiem par ārpakalpojumu izmantošanu, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt vajadzīgajām pilnvarām, lai institūcijām pieprasītu informāciju par ārpakalpojumos nodotām darbībām.

(55)  Būtu jāparedz informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm un iestādēm, kuru uzdevums ir stiprināt finanšu sistēmas stabilitāti un pārtraukt pensiju plānu darbību. Tādēļ būtu jāprecizē nosacījumi, ar kādiem iespējama iepriekš minētā informācijas apmaiņa. Turklāt, ja informāciju var atklāt tikai ar kompetento iestāžu skaidru piekrišanu, minētajām iestādēm attiecīgā gadījumā būtu jādod iespēja šo piekrišanu dot, paredzot stingru nosacījumu izpildi.

(56)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK(8) reglamentē personas datu apstrādi, ko dalībvalstis veic šīs direktīvas kontekstā un kompetento iestāžu uzraudzībā. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/45/EK(9) reglamentē personas datu apstrādi, ko Eiropas uzraudzības iestādes veic saskaņā ar šo direktīvu un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja uzraudzībā. Jebkurai personas datu apstrādei, kas tiek veikta saskaņā ar šo direktīvu, piemēram, apmaiņai ar personas datiem vai šo datu nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, būtu jānotiek atbilstīgi Direktīvai 95/46/EK, un jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic Eiropas uzraudzības iestādes, būtu jānotiek saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

(57)  Lai nodrošinātu iekšējā tirgus vienmērīgu darbību papildpensiju kapitāla uzkrāšanai, kas ir organizēta Savienības mērogā, Komisijai, apspriežoties ar EAAPI, būtu jāpārskata šīs direktīvas piemērošana un par to jāziņo, un jāiesniedz minētais ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei ... [seši gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. .▐

(60)  Ņemot vērā to, ka ierosinātās darbības mērķi, proti, izveidot Savienības tiesisko regulējumu, kas attiektos uz papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju sistēmu, dalībvalstis atsevišķi nevar pilnībā sasniegt un minētās darbības mēroga un seku dēļ šo mērķi labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva neparedz darbības, kas pārsniedz šā mērķa sasniegšanai vajadzīgo.

(60a)  Tādu maksātspējas modeļu kā holistiskā bilance turpmāka izvēršana Savienības līmenī nav reāla no praktiskā viedokļa un nav efektīva izmaksu un ieguvumu attiecības ziņā, jo īpaši ņemot vērā institūciju dažādību gan vienā dalībvalstī, gan starp tām. Tādēļ Savienības līmenī attiecībā uz papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām nevajadzētu izstrādāt tādas kvantitatīvas kapitāla prasības, kādas paredz Maksātspēja II vai no tās izrietošie holistiskās bilances modeļi, jo tās var samazināt darba devēju vēlmi nodrošināt aroda pensiju shēmas.

(61)  Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem(10) dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos paziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros izskaidrota saikne starp direktīvas elementiem un attiecīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu.

(62)  Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina vienīgi uz tiem noteikumiem, kas veido būtisku grozījumu salīdzinājumā ar iepriekšējām direktīvām. Pienākums transponēt nemainītos noteikumus izriet no iepriekšējām direktīvām.

(63)  Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem I pielikuma B daļā norādīto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I sadaļa

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī direktīva paredz noteikumus papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju veikto darbību uzsākšanai un veikšanai.

2. pants

Piemērošanas joma

1. Šo direktīvu piemēro papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām. Ja saskaņā ar valstu tiesību aktiem papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija nav juridiska persona, dalībvalstis šo direktīvu piemēro vai nu šīm institūcijām, vai arī, ievērojot 2. punktu, pilnvarotajām struktūrām, kas atbild par šo iestāžu pārvaldību un rīkojas to uzdevumā.

2. Šo direktīvu nepiemēro:

(a) institūcijām, kas pārvalda sociālā nodrošinājuma shēmas, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004(11) un Regula (EK) Nr. 987/2009(12);

  (b) institūcijas, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas▐ 2009/65/EK(13), 2009/138/EK(14), 2011/61/ES(15), 2013/36/ES(16) un 2014/65/ES(17);

  (c) institūcijām, kas darbojas uz paaudžu solidaritātes shēmas pamata;

  (d) institūcijām, kurās iemaksas veicošā uzņēmuma darbiniekiem nav likumīgu tiesību saņemt izmaksas un kurās iemaksas veicošais uzņēmums var izpirkt aktīvus jebkurā laikā un tam nav obligāti jāpilda papildpensijas kapitāla izmaksu veikšanas saistības;

  (e) uzņēmumiem, kas izmanto uzņēmuma bilancē uzkrātās saistības darbinieku pensiju izmaksām, lai saviem darbiniekiem izmaksātu papildpensijas kapitālu.

3. pants

Pieteikums dalībai fondā, kas pārvalda sociālā nodrošinājuma shēmas

Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām, kas pārvalda arī obligātos ar nodarbinātību saistītos pensiju plānus, kurus uzskata par sociālā nodrošinājuma shēmām, uz ko attiecas Regulas (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009, šo direktīvu piemēro vienīgi papildpensiju kapitāla uzkrāšanas darbības veidam, kas tām nav obligāts. Tādā gadījumā nodala saistības un atbilstīgos aktīvus, un tos nav iespējams pārnest uz obligāto pensiju plānu, ko uzskata par sociālā nodrošinājuma shēmu, vai otrādi.

3.a pants

Rūpības pienākums

1. Ja pārrobežu nodošanu saskaņā ar 13. panta 1. punktu pensiju plāna dalībnieki un saņēmēji ir apstiprinājuši saskaņā ar 13. panta 3. punktu un ja institūcija, kas veic nodošanu, nodrošina biometrisko risku segumu vai garantē vai nu noteiktu atdevi no ieguldījumiem, vai arī noteiktu izmaksu apjomu, EAAPI pēc tās institūcijas, kas veic nodošanu, piederības dalībvalsts kompetento iestāžu pieprasījuma novērtē, vai Savienības finanšu sistēmu var apdraudēt no minētās nodošanas izrietošs sistēmisks risks, un, neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 49. un 56. pantu, vai dalībnieku un saņēmēju ilgtermiņa intereses negatīvi neietekmē tas, ja minētais plāns tiktu pārvaldīts saņēmējas institūcijas piederības dalībvalstī.

2. EAAPI novērtējums, kas minēts 1. punktā, nedrīkst apdraudēt pārrobežu darbību, un EAAPI to veic trīs mēnešos pēc institūcijas, kas veic nodošanu, piederības dalībvalsts kompetento iestāžu pieprasījuma saņemšanas un paziņo saņēmējas institūcijas piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

Saņēmējas institūcijas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, ka dalībnieki un saņēmēji ir pietiekami aizsargāti, ņemot vērā EAAPI novērtējumā izklāstītos ieteikumus.

3. EAAPI novērtējums un visi saņēmējas institūcijas piederības dalībvalsts veiktie koriģējošie pasākumi, pamatojoties uz minēto novērtējumu, tiek darīti zināmi atklātībai.

4. pants

Fakultatīvs pieteikums dalībai institūcijās, uz kurām attiecas Direktīva 2009/138/EK

Piederības dalībvalstis var izvēlēties noteikumus, kas izklāstīti šīs direktīvas 9. līdz 15. pantā, 20. līdz 24. panta 2. punktā, 25. līdz 29. pantā, 31. līdz 53. pantā un 55. līdz 71. pantā, piemērot dzīvības apdrošināšanas sabiedrību veiktām papildpensiju kapitāla uzkrāšanas darbībām saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) līdz iii) ievilkumu un 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) līdz iv) ievilkumu. Tādā gadījumā visus aktīvus un saistības, kas atbilst minētajam darbības veidam, nodala, pārvalda un organizē atsevišķi no pārējiem dzīvības apdrošināšanas sabiedrības darbības veidiem, un tos nav iespējams pārnest.

Tādā gadījumā, ciktāl tas attiecas uz apdrošināšanas sabiedrību papildpensijas kapitāla uzkrāšanas darbības veidu, dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām nepiemēro Direktīvas 2009/138/EK 76. līdz 86. pantu, 132. pantu, 134. panta 2. punktu, 173. pantu, 185. panta 5. punktu, 185. panta 7. un 8. punktu un 209. pantu.

Piederības dalībvalsts nodrošina to, ka kompetentās iestādes vai arī iestādes, kuru uzraudzības darba pienākumos ietilpst to dzīvības apdrošināšanas sabiedrību uzraudzība, uz kurām attiecas Direktīva 2009/138/EK, pārbauda, vai attiecīgā papildpensijas kapitāla uzkrāšana ir stingri nodalīta.

5. pants

Mazie pensiju fondi un tiesību aktos noteiktie plāni

Izņemot 20. panta 1. punktā un 3. līdz 7. punktā, 22. panta 1. līdz 5. punktā un 34. līdz 37. pantā noteikto, dalībvalstis var izvēlēties pilnībā vai daļēji nepiemērot šo direktīvu jebkurai institūcijai, kura atrodas to teritorijā un kuras pārvaldītajos pensiju plānos kopā ir mazāk nekā 100 dalībnieku vai kuras tehnisko rezervju kopējā vērtība nepārsniedz EUR 25 miljonus. Ievērojot 2. panta 2. punktu, šādām institūcijām tomēr dod tiesības brīvprātīgi piemērot šo direktīvu. 12. pantu var piemērot vienīgi tad, ja piemēro visus pārējos šīs direktīvas noteikumus.

Dalībvalstis var izvēlēties piemērot 1. līdz 8., 12., 20. un 34. līdz 37. pantu institūcijām, ja aroda pensiju kapitāla uzkrāšana tiek veikta atbilstīgi statūtiem saskaņā ar tiesību aktiem un to garantē valsts iestāde. 12. pantu var piemērot vienīgi tad, ja piemēro visus pārējos šīs direktīvas noteikumus.

6. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

  a) “papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija” vai „institūcija” ir institūcija, kas neatkarīgi no juridiskās formas darbojas uz uzkrājumu pamata un ir izveidota nošķirti no visiem iemaksas veicošajiem uzņēmumiem vai nozarēm, lai nodrošinātu papildpensiju kapitāla izmaksas saistībā ar profesionālo darbību, pamatojoties uz vienošanos vai līgumu, ko slēdz:

–  individuāli vai kolektīvi starp darba devēju (devējiem) un darbinieku (darbiniekiem) vai to attiecīgajiem pārstāvjiem, vai

–  ar pašnodarbinātām personām atbilstīgi piederības un uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem,

  un kas veic darbības, kuras tieši izriet no tiem;

  b) “pensiju plāns” ir līgums, vienošanās, trasta līgums vai noteikumi, kas nosaka, kādas papildpensijas kapitāla izmaksas ir noteiktas un ar kādiem nosacījumiem;

  c) “iemaksas veicošais uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums vai cita struktūra neatkarīgi no tā, vai tas ietver vienu vai vairākas juridiskas vai fiziskas personas vai sastāv no tām, kas darbojas darba devēja vai pašnodarbinātā statusā vai apvienojot šos statusus un kas veic iemaksas papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijā;

  d) “papildpensijas kapitāla izmaksas” ir izmaksas, ko veic sakarā ar aiziešanu pensijā vai sakarā ar gaidāmo aiziešanu pensijā, vai — ja tās papildina minētās izmaksas un tās piešķir papildus — kā pabalstus nāves, invaliditātes vai darba attiecību pārtraukšanas gadījumā, vai kā atbalsta maksājumus vai pakalpojumus slimības, trūkuma vai nāves gadījumā. Lai uzlabotu finansiālo nodrošinājumu pēc aiziešanas pensijā, šīs izmaksas parasti ir maksājumi mūža garumā. Taču tās tomēr var arī izmaksāt noteiktā laikposmā vai kā vienreizēju summu;

  e) “dalībnieks” ir persona, kuras profesionālā darbība tai dod tiesības vai dos tiesības saņemt papildpensijas kapitāla izmaksas saskaņā ar pensiju plāna noteikumiem;

  f) “saņēmējs” ir persona, kas saņem papildpensijas kapitāla izmaksas;

  g) “kompetentās iestādes” ir valstu iestādes, kas izraudzītas šajā direktīvā paredzēto uzdevumu izpildei;

  h) “biometriskie riski” ir riski, kas saistīti ar nāvi, invaliditāti un ilgdzīvošanu;

  i) “piederības dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā institūcijai ir reģistrēta juridiskā adrese vai, ja tai nav juridiskās adreses, –– kurā atrodas tās galvenā pārvalde.▐

  j) “uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras sociālie un darba tiesību akti, kas attiecas uz fondēto pensiju plāniem, ir piemērojami institūcijas pārvaldītam pensiju plānam;

k) “institūcija, kas veic nodošanu” ir institūcija, kas pensiju plāna saistības, tehniskās rezerves, citas saistības un tiesības un attiecīgos aktīvus, kā arī tiem līdzvērtīgu summu skaidrā naudā pilnā vai daļējā apjomā nodod Savienībā reģistrētai institūcijai;

l) “saņēmēja institūcija” ir institūcija, kas pensiju plāna saistības, tehniskās rezerves, citas saistības un tiesības un attiecīgos aktīvus, kā arī tiem līdzvērtīgu summu skaidrā naudā pilnā vai daļējā apjomā saņem no Savienībā reģistrētas institūcijas;

m) “regulēts tirgus” ir regulēts tirgus, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā;

n) “daudzpusēja tirdzniecības sistēma” vai “DTS” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma vai DTS, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 22. apakšpunktā;

o) “organizēta tirdzniecības sistēma” vai “OTS” ir organizēta tirdzniecības sistēma, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 23. apakšpunktā;

p) “pastāvīgs informācijas nesējs” ir jebkurš instruments, kurš dod dalībniekam vai saņēmējam iespēju personīgi viņam adresētu informāciju uzglabāt tā, lai tā būtu pieejama turpmākai atsaucei laika posmā, kas atbilst informācijas mērķiem, un kurš ļauj neizmainītā veidā atveidot uzglabāto informāciju;

q) “galvenā funkcija” pārvaldības sistēmā ir iekšēja spēja uzņemties tādu praktisku uzdevumu veikšanu, kas ietver riska pārvaldības funkciju, iekšējās revīzijas funkciju▐un aktuāra funkciju;

qa) “pārrobežu darbība” ir tāda pensiju plāna pārvaldība, ko reglamentē sociālās un darba tiesības attiecībā uz aroda pensiju shēmām dalībvalstī, kas nav piederības dalībvalsts.

7. pants

Institūcijas darbības

Dalībvalstis pieprasa, lai to teritorijā esošās institūcijas veic tikai ar papildpensiju kapitāla izmaksām saistītas darbības un no tām izrietošas darbības.

Ja saskaņā ar 4. pantu dzīvības apdrošināšanas sabiedrība pārvalda papildpensijas kapitāla uzkrāšanu, nodalot attiecīgos aktīvus un saistības, nodalītie aktīvi un saistības attiecas vienīgi uz darbībām, kas saistītas ar papildpensijas kapitāla izmaksām, un darbībām, kas no tām tieši izriet.

8. pants

Iemaksas veicošo uzņēmumu un▐ institūciju juridiska nodalīšana

Dalībvalstis nodrošina iemaksas veicošā uzņēmuma un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas juridisku nodalīšanu, lai aizsargātu institūcijas aktīvus, ievērojot dalībnieku un saņēmēju intereses iemaksas veicošā uzņēmuma bankrota gadījumā.

9. pants

Reģistrācija vai atļaujas piešķiršana 

1. Dalībvalstis attiecībā uz visām papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām, kas atrodas to teritorijā, nodrošina, ka▐ kompetentā iestāde tās ir reģistrējusi valsts reģistrā vai izdevusi tām darbības atļauju▐.

2. Galvenās pārvaldes vieta ir vieta, kurā tiek pieņemti institūcijas galvenie stratēģiskie lēmumi. Ja iestāde veic 12. pantā minētās pārrobežu darbības, reģistrā norāda arī tās dalībvalstis, kurās iestāde darbojas.

3. Šo informāciju paziņo EAAPI, kas to publicē savā tīmekļa vietnē.

4. Dalībvalstis institūcijām nosaka prasību, lai to galvenā pārvalde būtu tajā pašā dalībvalstī, kurā ir to reģistrēta juridiskā adrese.

10. pants

Prasības attiecībā uz pārvaldību

1. Dalībvalstis attiecībā uz visām papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām, kas atrodas to teritorijā, nodrošina, ka:

a) institūcija ir ieviesusi pienācīgi izstrādātus visu pensijas plānu pārvaldības noteikumus;

b)▐ ja iemaksas veicošais uzņēmums garantē papildpensijas kapitāla izmaksas, tas ir uzņēmies saistības regulāri nodrošināt finansējumu.

1.a Saskaņā ar subsidiaritātes principu un ņemot vērā sociālā nodrošinājuma shēmu piedāvāto pensiju apjomu, dalībvalstis var paredzēt, ka dalībniekiem ar darba devēju un darbinieku vai to attiecīgo pārstāvju piekrišanu piedāvā tādus papildu ieguvumus kā mūža apdrošināšanas un darba nespējas apdrošināšanas iespēju, nodrošinājumu pārdzīvojušām apgādājamām personām un iemaksu atmaksāšanas garantiju▐.

12. pants

Pārrobežu darbības un procedūras

1. Neskarot attiecīgo valstu sociālos un darba tiesību aktus attiecībā uz pensiju sistēmu organizēšanu, tostarp obligāto dalību un koplīgumus, dalībvalstis atļauj to teritorijā esošiem uzņēmumiem veikt iemaksas uzņēmumos, kuri piedāvā veikt vai veic pārrobežu darbību. Dalībvalstis arī atļauj institūcijām, kuru darbība ir atļauta šo valstu teritorijā, veikt pārrobežu darbību, pieņemot iemaksas no jebkura uzņēmuma, kas atrodas citas dalībvalsts teritorijā.

2. Institūcijai, kas ierosina veikt pārrobežu darbību un pieņemt iemaksas no iemaksas veicoša uzņēmuma, iepriekš jāsaņem atļauja no savas piederības valsts kompetentajām iestādēm. Tā paziņo piederības valsts kompetentajām iestādēm par savu nodomu pieņemt iemaksas no iemaksas veicošā uzņēmuma.

3. Dalībvalstis pieprasa, lai institūcijas, kuras atrodas to teritorijā un piedāvā saņemt iemaksas, sniedzot 2. punktā minēto paziņojumu, tajā norādītu šādu informāciju:

a)  uzņēmēja dalībvalsts(-is);

a)  iemaksas veicošā uzņēmuma nosaukums un galvenās pārvaldes atrašanās vieta;

b)  tā pensiju plāna raksturojums, ko pārvaldīs pēc iemaksas veicošā uzņēmuma lūguma.

4. Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde ir informēta saskaņā ar 2. punktu un ja tā nav pieņēmusi pamatotu lēmumu, institūcijas administratīvā struktūra vai finansiālais stāvoklis un institūcijas vadības labā reputācija, profesionālā kvalifikācija vai pieredze neatbilst ierosinātajām pārrobežu darbībām, tā 3 mēnešu laikā pēc visas 3. punktā minētas informācijas saņemšanas nosūta šo informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un attiecīgi informē institūciju.

Pirmajā daļā minēto pamatoto lēmumu pieņem triju mēnešu laikā pēc visas 3. punktā minētās informācijas saņemšanas.

Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās paziņot pirmajā punktā minēto informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, tā paskaidro savas atteikšanās iemeslus trīs mēnešu laikā pēc visas 3. punktā minētās informācijas saņemšanas. Šis atteikums vai rīcības trūkums dod tiesības ar pārsūdzību vērsties piederības dalībvalsts tiesās.

5. Pirms institūcija sāk veikt pārrobežu darbību, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes divu nedēļu laikā pēc 3. punktā minētās informācijas saņemšanas paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm par prasībām sociālajos un darba tiesību aktos, kas attiecas uz aroda pensiju shēmām, saskaņā ar kurām jādarbojas pensiju plānam, kurā iemaksas veic uzņēmums, kas atrodas uzņēmējā dalībvalstī. Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes paziņo šo informāciju institūcijai.

6. Pēc tam, kad no piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir saņemta 5. punktā minētā informācija, vai pēc tam, kad 5. punktā paredzētā termiņa beigās nekāda informācija nav saņemta, institūcija var uzsākt veikt pārrobežu darbību atbilstīgi uzņēmējas dalībvalsts sociālo un darba tiesību aktu prasībām, kas attiecas uz aroda pensiju shēmām.

7. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes informē piederības dalībvalsts kompetentās iestādes par visām būtiskajām izmaiņām uzņēmējas dalībvalsts sociālo un tiesību aktu prasībās, kuras attiecas uz aroda pensiju shēmām un kuras var ietekmēt pensiju plānu, ciktāl tas skar pārrobežu pensiju plāna darbību, kurā iemaksas veic uzņēmējas dalībvalsts uzņēmums. Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes paziņo šo informāciju institūcijai.

8. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pastāvīgi uzrauga institūciju, pārbaudot, vai tās darbība atbilst uzņēmējas dalībvalsts darba un sociālo tiesību aktu prasībām, kas skar 5. punktā minēto aroda pensiju shēmu jomu. Ja, veicot uzraudzību, tiek atklāti pārkāpumi, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes tūlīt informē piederības dalībvalsts kompetentās iestādes. Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, saskaņojot ar uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu institūcijas konstatēto sociālo un tiesību aktu pārkāpumu novēršanu.

9. Ja piederības dalībvalsts kompetento iestāžu veiktie pasākumi nav devuši rezultātu vai piederības dalībvalstī nav piemērotu pasākumu, un institūcija turpina pārkāpt uzņēmējas dalībvalsts sociālo un darba tiesību aktu prasības, kas attiecas uz aroda pensiju shēmu jomu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pēc piederības dalībvalsts kompetento iestāžu informēšanas var veikt atbilstīgus pasākumus, lai nepieļautu turpmākus pārkāpumus vai sodītu par tiem, tostarp, ja tas ir nepieciešams, neļautu institūcijai uzņēmējā dalībvalstī pārvaldīt pensiju plānu iemaksas veicošā uzņēmuma uzdevumā.

13. pants

Pensiju plānu▐ nodošana

1. Neskarot 12. pantu, dalībvalstis atļauj institūcijām, kuru darbības ir atļauta to teritorijā vai kuras ir reģistrētas to teritorijā, visas to pensiju plāna saistības, tehniskās rezerves, citas saistības un tiesības un attiecīgos aktīvus, kā arī tiem līdzvērtīgu summu skaidrā naudā vai to daļu nodot saņēmējai institūcijai. Pensiju plāna daļas nodošanas gadījumā dalībvalstis prasa, lai institūcijai, kas veic nodošanu, un saņēmējai institūcijai būtu pietiekami un atbilstīgi aktīvi, ar kuriem atbilstīgi 15. panta 1. punktam nodrošināt tehnisko rezervju segumu attiecībā uz plāna nodoto daļu un atlikušo daļu.

2. Pilnīgai vai daļējai pensiju plāna saistību, tehnisko rezervju, citu saistību un tiesību un attiecīgo aktīvu, kā arī tiem līdzvērtīgu summu skaidrā naudā nodošanai starp citās dalībvalstīs reģistrētām vai pilnvarotām institūcijām, kas veic nodošanu, un saņēmējām institūcijām ir nepieciešama iepriekšēja atļauja, ko sniedz saņēmējas institūcijas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde. Pieteikumu par nodošanas atļauju iesniedz saņēmēja institūcija.

3. ▐ Nodošanu un tās noteikumus apstiprina ar iepriekšēju dalībnieku vairākuma un saņēmēju vairākuma vai attiecīgā gadījumā viņu pārstāvju vairākuma piekrišanu. ▐ Informāciju par nodošanas noteikumiem dara pieejamu attiecīgajiem dalībniekiem un saņēmējiem, vai vajadzības gadījumā to pārstāvjiem vismaz četrus mēnešus pirms 2. punktā minētā pieteikuma iesniegšanas.

4. Šā panta 2. punktā minētajā pieteikumā norāda šādas ziņas:

a) rakstisku vienošanos starp institūciju, kas veic nodošanu, un saņēmēju institūciju, izklāstot nodošanas noteikumus▐ ;

aa) pensiju plāna svarīgāko iezīmju aprakstu;

ab) nodoto saistību vai tehnisko rezervju, citu saistību un tiesību un attiecīgo aktīvu vai tiem līdzvērtīgu summu skaidrā naudā aprakstu;

ac) iemaksas veicošā uzņēmuma un institūcijas, kas veic nodošanu, dalībnieku un saņēmēju vai attiecīgā gadījumā viņu pārstāvju piekrišanu;

b) institūcijas, kas veic nodošanu, un saņēmējas institūcijas nosaukumu un galvenās pārvaldes atrašanās vietu, kā arī tās dalībvalsts nosaukumu, kurā institūcija, kas veic nodošanu, ir reģistrēta vai kurā ir atļauta tās darbība;

c) iemaksas veicošā uzņēmuma galvenās pārvaldes atrašanās vietu un iemaksas veicošā uzņēmuma nosaukumu;

d) attiecīgā gadījumā to uzņēmēju dalībvalstu nosaukumus, kurās sociālie un darba tiesību akti aroda pensiju jomā ir piemērojami attiecīgajam pensiju plānam.

5. Ja saņēmējas institūcijas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde▐ nav pieņēmusi pamatotu lēmumu saskaņā ar 12. panta 4. punktu , tā trīs mēnešu laikā pēc visas 4. punktā minētās informācijas saņemšanas paziņo par šo lēmumu, ar ko atļauj veikt nodošanu, saņēmējai institūcijai un institūcijas, kas veic nodošanu, piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Institūcijas, kas veic nodošanu, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde par minēto lēmumu, norādot iemeslus, informē institūciju, kas veic nodošanu.

▐ Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās paziņot pirmajā punktā minēto pilnvarojuma lēmumu institūcijas, kas veic nodošanu, piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, tā saņēmējai institūcijai norāda atteikuma iemeslus trīs mēnešu laikā pēc visas 4. punktā minētās informācijas saņemšanas. Šis atteikums vai rīcības trūkums dod tiesības saņēmējai institūcijai ar pārsūdzību vērsties saņēmējas institūcijas piederības dalībvalsts tiesās.

6. Institūcijas, kas veic nodošanu, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde divu nedēļu laikā pēc 5. punktā minētā pilnvarojuma lēmuma saņemšanas informē saņēmējas institūcijas piederības dalībvalsts kompetento iestādi par sociālo un darba tiesību aktu prasībām, kas attiecas uz uzņēmējas dalībvalsts aroda pensiju shēmām, saskaņā ar kurām pārvalda pensiju plānu. Saņēmējas institūcijas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde šo informāciju paziņo saņēmējai institūcijai.

7. Pēc 6. punktā minētās informācijas saņemšanas vai ja no saņēmējas institūcijas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nav saņemta informācija par 6. punktā minētā laikposma termiņu, saņēmēja iestāde var sākt īstenot pensiju plānu saskaņā ar sociālo un darba tiesību aktu prasībām, kas ir spēkā aroda pensiju shēmu jomā uzņēmējā dalībvalstī.

8. Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas nevar prasīt, lai saņēmējiem būtu bankas konts ar tās dalībvalsts IBAN kodu, kurā atrodas attiecīgā institūcija.

II sadaļa

KVANTITATĪVĀS PRASĪBAS

14. pants

Tehniskie noteikumi

1. Piederības dalībvalsts nodrošina to, ka institūcijas, kas pārvalda aroda pensiju shēmas, visiem pensiju plāniem vienmēr veido atbilstīgu pasīvu apjomu, kurš atbilst finansiālajām saistībām, kas izriet no šo institūciju pensiju līgumu portfeļa.

2. Piederības dalībvalsts nodrošina to, ka institūcijas, kas pārvalda aroda pensiju shēmas, kurās tās nodrošina biometrisko risku segumu vai garantē noteiktu atdevi no ieguldījumiem vai arī noteiktu izmaksu apjomu, veido pietiekamas tehniskās rezerves visiem šādiem plāniem.

3. Tehniskās rezerves aprēķina katru gadu. Piederības dalībvalsts tomēr var atļaut veikt aprēķinus reizi trijos gados, ja institūcija izsniedz dalībniekiem vai kompetentajām iestādēm apstiprinājumu vai ziņojumu par starplaikā veiktajām korekcijām. Apstiprinājumā vai ziņojumā izklāsta tehnisko rezervju korekcijas un izmaiņas šo rezervju segtajā riskā.

4. Tehniskās rezerves aprēķina un apstiprina aktuārs vai cits speciālists šajā jomā, tostarp revidents, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un izmantojot aktuārmetodes, ko atzinušas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar šādiem principiem:

  a) tehnisko rezervju minimuma apjomu aprēķina, veicot pietiekami piesardzīgu aktuārnovērtējumu, kurā ņem vērā visas saistības attiecībā uz izmaksām un iemaksām saskaņā ar institūcijas pensiju plānu. Apjomam jābūt pietiekamam, lai saņēmējiem varētu turpināt izmaksāt jau esošās pensijas un pabalstus, un tam arī ir jāatspoguļo saistības, kas izriet no dalībnieku uzkrātajām pensiju tiesībām. Ekonomiskie un aktuāru apsvērumi, ko izmanto saistību novērtēšanai, arī ir jāizvēlas piesardzīgi, attiecīgi ņemot vērā atbilstīgu procentu negatīvas novirzes gadījumā;

  b) piesardzīgi jāizvēlas maksimālās procentu likmes, ko nosaka saskaņā ar attiecīgajiem piederības valsts noteikumiem. Šīs procentu likmes nosaka, ņemot vērā:

i) atbilstīgo institūcijas aktīvu ienesīgumu un nākotnē sagaidāmo atdevi no ieguldījumiem, un/vai

ii) pašreizējo augstas uzticamības vērtspapīru, valsts obligāciju, Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) obligāciju, Eiropas Investīciju bankas (EIB) obligāciju vai Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) obligāciju tirgus ienesīgumu vai

iia) šī apakšpunkta i) un ii) punktā minēto prasību kombināciju;

  c) tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantotajās biometrijas tabulās jāievēro piesardzības principi, ņemot vērā dalībnieku grupas un pensiju plānu galvenās īpatnības, jo īpaši paredzamās izmaiņas attiecīgajos riskos;

  d) tehnisko rezervju aprēķināšanas metode un bāze parasti nemainās no viena finanšu gada uz nākamo. Izmaiņas tomēr ir attaisnojamas, ja mainās tiesiskie, demogrāfiskie vai ekonomiskie apstākļi, kas ir pieņēmumu pamatā;

  da) ja institūcija maina tehnisko rezervju aprēķināšanas metodi un bāzi, tā sniedz dalībniekiem un saņēmējiem pilnu skaidrojumu par attiecīgo izmaiņu ietekmi uz tehniskajām rezervēm.

5. Piederības dalībvalsts tehnisko rezervju aprēķināšanai var piemērot sīkākas papildu prasības, lai nodrošinātu dalībnieku un saņēmēju adekvātu aizsardzību.

15. pants

Tehnisko rezervju finansēšana

1. Piederības dalībvalsts pieprasa, lai katrai institūcijai visu laiku būtu pietiekami un atbilstīgi līdzekļi, kas sedz tehniskās rezerves visiem pārvaldītajiem pensiju plāniem.

2. Piederības dalībvalsts uz ierobežotu laiku var pieļaut situāciju, ka institūcijai nav pietiekamu līdzekļu tehnisko rezervju segšanai. Tādā gadījumā kompetentās iestādes pieprasa, lai institūcija pieņem konkrētu un realizējamu aktīvu atjaunošanas plānu ar precīzu īstenošanas grafiku, no jauna nodrošinot 1. punkta prasību ievērošanu. Plānam piemēro šādus nosacījumus:

  a) institūcija izstrādā konkrētu un realizējamu plānu, lai laikus atjaunotu aktīvu apjomu, kas vajadzīgs pilnai tehnisko rezervju segšanai. Plānu dara pieejamu dalībniekiem vai to pārstāvjiem, un/vai to apstiprina piederības dalībvalsts kompetentās iestādes;

  b) izstrādājot plānu, ņem vērā institūcijas konkrēto stāvokli, jo īpaši tās aktīvu/pasīvu struktūru, riska profilu, likviditātes plānu, to dalībnieku vecuma struktūru, kam ir tiesības saņemt papildpensijas kapitāla izmaksas, kā arī ņem vērā sākumshēmas un shēmas, kurās mainās finansējums — no nulles finansējuma vai daļēja finansējuma uz finansējumu pilnā apjomā;

  c) ja 2. punktā minētajā laikposmā pensiju plāna darbība tiek izbeigta, institūcija par to informē piederības dalībvalsts kompetentās iestādes. Institūcija izstrādā procedūru, lai pārnestu visus aktīvus un visus atbilstīgos pasīvus uz citu finanšu institūciju vai tamlīdzīgu organizāciju. ▐

Ja institūcija veic pārrobežu darbību un ja attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes uzskata, ka ar lēmumiem, ko saskaņā ar šo punktu pieņēmušas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, dalībnieku un saņēmēju intereses nav pilnībā aizsargātas, EAAPI palīdz izšķirt jebkuras domstarpības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. panta 1. un 2. punktu.

3.▐ Nosacījumus, kas paredzēti 1. un 2. punktā, piemēro arī 12. pantā minētās pārrobežu darbības gadījumā ar nosacījumu, ka tiek atbilstoši aizsargātas dalībnieku un saņēmēju intereses.

16. pants

Likumā noteiktais pašu kapitāls

1. Piederības dalībvalsts nodrošina to, ka institūcijas, kas pārvalda pensiju plānus, kur pati institūcija un nevis iemaksas veicošais uzņēmums uzņemas saistības nodrošināt biometriskā riska segumu vai garantē noteiktu peļņu no ieguldījumiem, vai noteiktu izmaksu apjomu, pastāvīgi tur papildu aktīvus kā buferi, kas pārsniedz tehniskajām rezervēm vajadzīgos aktīvus. To apjomam ir jāatspoguļo riska tips un aktīvu portfelis attiecībā uz visiem pārvaldītajiem plāniem. Uz šiem aktīviem neattiecas nekādas paredzamas saistības, un tie kalpo kā drošības kapitāls, lai absorbētu plānotās un faktiskās peļņas un izdevumu starpību.

2. Lai aprēķinātu papildu aktīvu minimuma apjomu, piemēro 17., 18. un 19. panta noteikumus.

3. Taču 1. punkts neliedz dalībvalstīm pieprasīt, lai institūcijas, kas atrodas to teritorijā, turētu likumā noteikto pašu kapitālu, vai noteikt sīkākus noteikumus, ja tie ir pamatoti prudenciālu iemeslu dēļ.

17. pants

Pieejamā maksātspējas norma

1. Lai nodrošinātu papildpensiju kapitāla uzkrāšanas ilgtermiņa ilgtspēju, dalībvalstis prasa no katras struktūras, kura minēta 16. panta 1. punktā un atrodas to teritorijā, lai tās rīcībā attiecībā uz visu tās uzņēmējdarbību vienmēr būtu pietiekama pieejamā maksātspējas norma, kas ir vismaz vienlīdzīga ar šajā direktīvā noteiktajām prasībām.

2. Pieejamo maksātspējas normu veido apdrošināšanas uzņēmuma aktīvi, kas ir brīvi no paredzamām saistībām, atskaitot nemateriālās vērtības, tostarp:

  a) apmaksātais akciju kapitāls vai savstarpējas apdrošināšanas uzņēmumu gadījumā faktiskais sākuma kapitāls, ko papildina visu dalībnieku konti, kuri atbilst šādiem kritērijiem:

  i) statūtos un dibināšanas līgumā ir jāparedz, ka no šiem kontiem var veikt maksājumus savstarpējas apdrošināšanas uzņēmumu dalībniekiem tikai tādā apjomā, lai neizraisītu pieejamās maksātspējas normas tādu pazemināšanos, ka netiek sasniegts noteiktais līmenis, vai — uzņēmuma likvidācijas gadījumā — vienīgi pēc uzņēmuma visu parādu nokārtošanas;

  ii) statūtos un dibināšanas līgumā attiecībā uz visiem i) punktā minētiem maksājumiem, kas nav saistīti ar individuālu dalības izbeigšanu savstarpējas apdrošināšanas uzņēmumā, jābūt norādei, ka kompetentās iestādes jāinformē vismaz vienu mēnesi iepriekš un ka tās šajā laikposmā var aizliegt maksājumus; un

  iii) attiecīgos statūtu un dibināšanas līguma noteikumus var grozīt tikai pēc tam, kad kompetentās iestādes ir paziņojušas, ka tām pret šiem grozījumiem nav iebildumu, neskarot kritērijus, kas norādīti i) un ii) punktā;

  b) rezerves (obligātās un brīvās), kas neatbilst apdrošināšanas saistībām;

  c) iepriekšējo gadu peļņa vai zaudējumi pēc izmaksājamo dividenžu atskaitīšanas; un

  d) ciktāl to pieļauj valsts tiesību akti, bilancē uzrādītās peļņas rezerves, ja tās var izmantot iespējamo zaudējumu segšanai un tās nav paredzēts izdalīt dalībniekiem un saņēmējiem.

Pieejamo maksātspējas normu samazina par institūcijas tieši turēto pašu akciju summu.

3. Dalībvalstis var noteikt, ka pieejamo maksātspējas normu var veidot arī:

  a) kumulatīvo priekšrocību akciju kapitāls un subordinētais aizņēmuma kapitāls, kurš nepārsniedz 50 % no pieejamās maksātspējas normas vai pieprasītās maksātspējas normas — atkarībā no tā, kas ir mazāka, un kurā ne vairāk kā 25 % veido subordinēti aizdevumi ar fiksētu termiņu, vai fiksēta termiņa kumulatīvo priekšrocību akciju kapitāls ar noteikumu, ka institūcijas bankrota vai likvidācijas gadījumā ir saistoši nolīgumi, saskaņā ar kuriem subordinētais aizņēmuma kapitāls vai priekšrocību akciju kapitāls ierindojams pēc visu citu kreditoru prasījumiem un nav atmaksājams, kamēr nav nokārtoti visi citi nesamaksātie parādi;

  b) vērtspapīri bez noteikta termiņa un citi instrumenti, tostarp kumulatīvās priekšrocību akcijas, izņemot a) apakšpunktā minētās, nepārsniedzot 50 % no pieejamās maksātspējas normas vai pieprasītās maksātspējas normas — atkarībā no tā, kas ir mazāka, attiecībā uz šādu vērtspapīru kopumu un subordinēto aizdevumu kapitālu, kas minēts a) apakšpunktā, ja vien tie atbilst šādiem nosacījumiem:

  i) tos nedrīkst atmaksāt pēc turētāja iniciatīvas vai bez kompetentās iestādes iepriekšējas piekrišanas;

  ii) emisijas līgumam jānodrošina institūcijai iespēja atlikt aizņēmuma procentu maksājumus;

  iii) aizdevēja prasījumi pret institūciju ierindojami tikai pēc visiem nesubordinēto kreditoru prasījumiem;

  iv) dokumentos, kas nosaka vērtspapīru emisiju, ir jāparedz spēja segt parādu un nesamaksāto procentu radītos zaudējumus, nodrošinot institūcijai iespēju turpināt darbību; un

  v) jāņem vērā tikai pilnībā apmaksātas summas.

  Piemērojot a) apakšpunktu, subordinētais aizņēmuma kapitāls atbilst šādiem nosacījumiem:

  i) ņem vērā vienīgi pilnīgi apmaksātus līdzekļus;

  ii) noteikta termiņa aizņēmumiem sākotnējais termiņš ir vismaz pieci gadi. Ne vēlāk kā gadu pirms atmaksas dienas institūcija iesniedz kompetentajām iestādēm apstiprināšanai plānu, kurā norādīts, kā pieejamā maksātspējas norma tiks uzturēta vai kā tā sasniegs prasīto apjomu līdz noteiktajam termiņam, ja vien daļa, kādu pieejamajā maksātspējas normā veido aizņēmums, netiek pakāpeniski samazināta vismaz piecus gadus pirms atmaksas dienas. Kompetentās iestādes var atļaut šādus aizņēmumus atmaksāt pirms termiņa, ja aizdevēja struktūra iesniedz pieteikumu un tās pieejamā maksātspējas norma nesarūk zem pieprasītā līmeņa;

  iii) nenoteikta termiņa aizņēmumus atmaksā vienīgi pēc tāda paziņojuma par aizdevuma uzteikumu, kura termiņš ir pieci gadi, izņemot gadījumus, kad aizdevumus vairs neuzskata par pieejamās maksātspējas normas daļu vai kad formāli ir lūgta kompetento iestāžu piekrišana pirmstermiņa atmaksāšanai. Otrā gadījumā institūcija informē kompetentās iestādes vismaz sešus mēnešus pirms paredzētās atmaksas dienas, norādot pieejamo un pieprasīto maksātspējas normu gan pirms, gan pēc atmaksas. Kompetentās iestādes pieļauj atmaksāšanu tikai tad, ja institūcijas pieejamā maksātspējas norma nesamazinās zem pieprasītā līmeņa;

  iv) aizņēmuma līgumā neiekļauj klauzulu, kas noteiktu, ka īpašos apstākļos, kas nav institūcijas likvidācija, parāds ir atmaksājams pirms līgumā norādītā atmaksas termiņa; un

  v) aizņēmuma līgumu drīkst grozīt tikai pēc tam, kad kompetentās iestādes ir paziņojušas, ka tām nav iebildumu pret grozījumiem.

4. Ja institūcija piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniegusi pieteikumu kopā ar pierādījumiem un kompetentā iestāde tam piekrīt, pieejamo maksātspējas normu var veidot arī:

  (a) ja rezerves veidošanā netiek izmantota cilmerēšana vai ja cilmerētā rezerve nesasniedz uzkrājumu no klientu piesaistes izmaksām, kas iekļautas prēmijā, — starpība starp cilmerētu vai daļēji cilmerētu matemātisko rezervi un matemātisku rezervi, kas cilmerēta, piemērojot likmi, kura līdzvērtīga prēmijā iekļauto klientu piesaistes izmaksu uzkrājumam;

  (b) slēptās tīrās rezerves, kas atklājas aktīvu novērtēšanā, ciktāl šādām slēptām tīrajām rezervēm nav izņēmuma raksturs;

  (c) vienu pusi no neapmaksātā pamatkapitāla vai dibināšanas kapitāla, līdzko samaksātā daļa sasniedz 25 % no minētā pamatkapitāla vai fonda, nepārsniedzot 50 % no mazākās pieejamās maksātspējas normas vai pieprasītās maksātspējas normas.

Šā punkta a) apakšpunktā minētā summa tomēr nedrīkst pārsniegt 3,5 % no summas, ko iegūst, summējot starpības starp attiecīgajiem dzīvības apdrošināšanas kapitāliem un papildpensijās uzkrāto kapitālu, un matemātiskās rezerves visām tām polisēm, attiecībā uz ko var piemērot cilmerēšanu. No starpības atņem neamortizētās apdrošināšanas līguma izmaksas, kas iegrāmatotas kā aktīvi.

18. pants

Pieprasītā maksātspējas norma

1. Pieprasīto maksātspējas normu nosaka saskaņā ar 2. līdz 6. punktu atbilstīgi garantētajiem pasīviem.

2. Pieprasītā maksātspējas norma ir vienāda ar šādu rezultātu summu:

  (a) pirmais rezultāts:

  to iegūst, daļu, kas atbilst 4 % no matemātiskajām rezervēm no tiešajiem darījumiem un pieņemtās pārapdrošināšanas līgumiem, neatskaitot cedēto pārapdrošināšanu, reizinot ar koeficientu, kas nav mazāks par 85 %, kas iegūts, pēdējā finanšu gada neto matemātiskās rezerves, no kā atskaitīta cedētā pārapdrošināšana, dalot ar bruto matemātiskajām rezervēm;

  (b) otrais rezultāts:

  līgumiem, kuru riskam pakļautais kapitāls nav negatīvs skaitlis, to iegūst, reizinot daļu, kas atbilst 0,3 % no šāda kapitāla, attiecībā uz ko struktūrai ir saistības, ar koeficientu, kas nav mazāks par 50 %, kurš iegūts, pēdējā finanšu gada riska kapitālu, kas palicis kā struktūras saistības pēc pārapdrošināšanas cesijām un retrocesijām, dalot ar kopējo riska kapitālu, neatskaitot pārapdrošināšanu.

  Attiecībā uz nāves gadījuma riska īslaicīgu apdrošināšanu, kuras termiņš nepārsniedz trīs gadus, iepriekš minētā daļa ir 0,1 %. Attiecībā uz minēto apdrošināšanas veidu, ja tās termiņš pārsniedz trīs gadus, bet nepārsniedz piecus gadus, šī daļa ir 0,15 %.

3. Papildu apdrošināšanai, kas minēta 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) punktā Direktīvā 2009/138/EK pieprasītā maksātspējas norma ir vienāda ar pieprasīto maksātspējas normu institūcijām, kā noteikts šīs direktīvas 19. pantā.

4. Kapitāla izpirkšanas darījumiem, kas minēti 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punktā Direktīvā 2009/138/EK pieprasītā maksātspējas norma ir 4 % no matemātiskajām rezervēm, kuras aprēķina atbilstīgi šā panta 2. punkta a) apakšpunktam.

5. Darījumiem, kas minēti 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktā Direktīvā 2009/138/EK pieprasītā maksātspējas norma ir 1 % no to aktīviem.

6. Apdrošināšanai, kas minēta 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā Direktīvā 2009/138/EK saistībā ar ieguldījumu fondiem un darbībām, kas minētas 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta iii), iv) un v) punktā Direktīvā 2009/138/EK pieprasītā maksātspējas norma ir vienāda ar šādu summu:

  (a) ciktāl institūcija uzņemas ieguldījumu risku, daļa, kas atbilst 4 % no tehniskajām rezervēm, kas aprēķinātas atbilstīgi šā panta 2. punkta a) apakšpunktam;

  (b) ciktāl institūcija neuzņemas ieguldījumu risku, bet piešķīrums vadības izmaksu segšanai ir noteikts laikposmam, kas pārsniedz piecus gadus, daļa, kas atbilst 1 % no tehniskajām rezervēm, kas aprēķinātas atbilstīgi šā panta 2. punkta a) apakšpunktam;

  (c) ciktāl institūcija neuzņemas ieguldījumu risku un piešķīrums vadības izmaksu segšanai nav noteikts laikposmam, kas pārsniedz piecus gadus, summa, kas vienāda ar 25 % no neto administrēšanas izmaksām attiecībā uz šīm darbībām pēdējā finanšu gada laikā;

  (d) ciktāl institūcija sedz nāves risku, daļa, kas atbilst 0,3 % no riska kapitāla, kas aprēķināts atbilstīgi šā panta 2. punkta b) apakšpunktam.

19. pants

Pieprasītā maksātspējas norma, piemērojot šīs direktīvas 18. panta 3. punktu

1. Pieprasīto maksātspējas normu nosaka, pamatojoties uz prēmiju vai iemaksu ikgadējo apjomu vai uz prasījumu vidējo apjomu pēdējos trijos finanšu gados.

2. Obligātā maksātspējas norma ir vienāda ar lielāko no diviem rezultātiem, kuri noteikti 3. un 4. punktā.

3. Prēmiju bāzi aprēķina, izmantojot lielāko rādītāju no šiem: bruto parakstītajām prēmijām vai iemaksām saskaņā ar turpmāk minēto aprēķinu un bruto nopelnītajām prēmijām vai iemaksām.

Prēmijas vai iemaksas (tostarp maksājumi, kas papildina prēmijas vai iemaksas), kuras maksājamas attiecībā uz tiešajiem darījumiem pēdējā finanšu gadā, saskaita kopā.

Šai summai pieskaita visu to prēmiju kopējo summu, kas iekasētas par visiem pārapdrošināšanas darījumiem iepriekšējā finanšu gadā.

No šīs summas atņem to prēmiju vai iemaksu kopsummu, kas iepriekšējā finanšu gadā anulētas, kā arī kopējo nodokļu un nodevu summu par prēmijām vai iemaksām, kas ieskaitītas kopsummā.

Šādi iegūtu summu sadala divās daļās, pirmajā iekļaujot līdz EUR 50 miljoniem un otrajā atstājot atlikumu; 18 % no pirmās daļas un 16 % no otrās saskaita kopā.

Šādi iegūto summu reizina ar iepriekšējiem trim finanšu gadiem raksturīgo attiecību starp to prasījumu summu, ko institūcija joprojām nav samaksājusi, pēc tam, kad atskaitītas saistībā ar pārapdrošināšanu atgūstamās summas un prasījumu bruto summa. Šī attiecība nedrīkst būt mazāka par 50 %.

4. Prasījumu bāzi aprēķina šādi:

Prasījumu summas, kas samaksātas attiecībā uz tiešiem darījumiem (neatskaitot prasījumu summas, kas attiecināmas uz pārapdrošinātājiem un retrocesionāriem) laikposmos, kuri paredzēti 1. punktā, saskaita kopā.

Šai summai pieskaita prasījumu summu, kas samaksāta saskaņā ar pārapdrošinājuma vai retrocesijas akceptiem tajos pašos laikposmos, kā arī to rezervju summu, kas pēdējā finanšu gada laikā izveidotas attiecībā uz nesamaksātajām prasījumu summām gan tiešo darījumu jomā, gan pārapdrošināšanas līgumu jomā.

No šīs summas atrēķina piedziņas summu apjomu, kas samaksātas 1. punktā norādītajos laikposmos.

Pēc tam no atlikušās summas atskaita kopējās rezerves, kas attiecībā uz nesamaksātajiem prasījumiem veidotas otrā finanšu gada sākumā pirms pēdējā pārskata finanšu gada, tajās iekļaujot gan tiešos darījumus, gan pārapdrošināšanas akceptus.

Šādi iegūtās summu trešdaļu sadala divās daļās –– vienu līdz EUR 35 miljonu apmērā un otrajā iekļauj atlikumu; 26 % no pirmās daļas un 23 % no otrās saskaita kopā.

Šādi iegūto summu reizina ar pēdējiem trim finanšu gadiem raksturīgo attiecību starp to prasījumu summu, ko institūcija joprojām nav samaksājusi, pēc tam, kad atskaitītas saistībā ar pārapdrošināšanu atgūstamās summas un prasījumu bruto summa. Šī attiecība nedrīkst būt mazāka par 50 %.

5. Ja pieprasītā maksātspējas norma, kas aprēķināta saskaņā ar 2. līdz 4. punktu, ir zemāka nekā iepriekšējā gada pieprasītā maksātspējas norma, tad pieprasītā maksātspējas norma ir vismaz vienāda ar iepriekšējā gada pieprasītās maksātspējas normu, kas reizināta ar attiecību starp nenokārtoto apdrošināšanas atlīdzības prasību tehnisko rezervju apjomu iepriekšējā finanšu gada beigās un to pašu rezervju apjomu iepriekšējā finanšu gada sākumā. Šajos aprēķinos tehniskās rezerves aprēķina, atskaitot pārapdrošināšanas darījumus, taču šis koeficients nedrīkst būt lielāks par vienu.

20. pants

Ieguldījumu noteikumi

1. Dalībvalstis pieprasa, lai institūcijas, kas atrodas to teritorijā, veic ieguldījumus saskaņā ar piesardzības principu un jo īpaši saskaņā ar šādiem noteikumiem:

  (a) aktīvus iegulda, ņemot vērā dalībnieku un saņēmēju vispārējās ilgtermiņa intereses kopumā. Potenciāla interešu konflikta gadījumā institūcija vai struktūra, kas pārvalda tās portfeli, nodrošina to, ka ieguldījumus veic vienīgi dalībnieku un saņēmēju interesēs;

  (aa) piesardzības princips neliedz institūcijām ņemt vērā ieguldījumu lēmumu potenciālo ilgtermiņa ietekmi uz vides, sociālajiem, pārvaldības un ētiskajiem aspektiem;

  (b) aktīvus iegulda tādā veidā, lai nodrošinātu visa portfeļa drošību, kvalitāti, likviditāti un rentabilitāti.

  Aktīvus, ko tur tehnisko rezervju segšanai, arī iegulda tādā veidā, kas atbilst nākotnē sagaidāmo papildpensijas kapitāla izmaksu veidam un ilgumam, ņemot vērā uzdevumu nodrošināt pensijas plāna paaudžu līdzsvaru;

  (c) aktīvus galvenokārt iegulda regulētos tirgos. Ieguldījumi aktīvos, kurus nav atļauts tirgoti regulētā finanšu tirgū, katrā ziņā ir jāveic piesardzīgā apjomā;

  (d) ieguldījumus atvasinātos instrumentos atļauj, ciktāl tie veicina ieguldījumu risku samazināšanu vai atvieglo portfeļa efektīvu pārvaldīšanu. Tie ir piesardzīgi jānovērtē, ņemot vērā bāzes aktīvus, un ir jāiekļauj institūcijas aktīvu novērtējumā. Institūcijai ir arī jāizvairās no pārmērīga riska, kas rodas, izvēloties tikai vienu darījuma partneri un veicot operācijas ar atvasinātiem instrumentiem;

  (e) aktīvi tiek pienācīgi diversificēti, lai nepieļautu pārlieku paļaušanos uz vienu konkrētu aktīvu veidu, emitentu vai uzņēmumu grupu un riska uzkrāšanu portfelī kopumā.

  Ieguldījumi aktīvos, kurus emitējis viens un tas pats emitents vai emitenti, kas pieder vienai grupai, institūcijai nerada pārmērīga riska koncentrācijas draudus;

  (f) ieguldījumi iemaksas veicošajā uzņēmumā nedrīkst pārsniegt 5 % no visa portfeļa, un, ja iemaksas veicošais uzņēmums ietilpst uzņēmumu grupā, ieguldījumi tās grupas uzņēmumos, kurā ietilpst iemaksas veicošais uzņēmums, nedrīkst pārsniegt 10 % no portfeļa.

  Ja iemaksas institūcijā veic vairāki uzņēmumi, līdzekļus iemaksas veicošajos uzņēmumos iegulda piesardzīgi, nodrošinot nepieciešamo diversifikāciju.

Dalībvalstis var nolemt nepiemērot e) un f) punktā minētās prasības ieguldījumiem valsts obligācijās.

2. Ņemot vērā uzraudzīto institūciju veikto darbību veidu, apjomu un sarežģītību, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes pārrauga institūciju kredītu novērtēšanas procesu atbilstību, izvērtē, kā institūcijas savā ieguldījumu politikā izmanto atsauces uz kredītreitingiem, ko izsniegušas kredītreitingu aģentūras, kuras definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1060/2009(18) 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā mudina mazināt šādu atsauču ietekmi, lai mazinātu tikai un vienīgi mehānisku paļaušanos uz šādiem kredītreitingiem.

3. Piederības dalībvalsts aizliedz institūcijai ņemt aizņēmumu vai būt par galvotāju trešo personu uzdevumā. Dalībvalstis tomēr var atļaut institūcijām ņemt aizņēmumus vienīgi likviditātes nodrošināšanai un īslaicīgi.

4. Dalībvalstis neizvirza to teritorijā esošām institūcijām prasību veikt ieguldījumus konkrētu veidu aktīvos.

5. Neskarot 32. pantu, dalībvalstis nepieprasa, lai to teritorijā esošu institūciju vai šo institūciju ieguldījumu pārvaldnieku lēmumus saistībā ar ieguldījumiem iepriekš apstiprina vai sistemātiski par tiem ziņo.

6. Saskaņā ar šā panta 1. līdz 5. punkta noteikumiem dalībvalstis to teritorijā esošām institūcijām var paredzēt sīkāk izstrādātus noteikumus, tostarp kvantitatīvus noteikumus, ja tie ir pienācīgi pamatoti, lai pilnībā aptvertu visu šo institūciju pensiju plānu klāstu.

Dalībvalstis tomēr neliedz institūcijām:

  (a) ne vairāk kā 70 % aktīvu, kas nodrošina tehniskās rezerves vai visu portfeli plāniem, kuru dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku, ieguldīt akcijās, apgrozāmos vērtspapīros, ko uzskata par akcijām, un uzņēmumu vērtspapīros, ko var tirgot regulētos tirgos vai izmantojot daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai organizētās tirdzniecības sistēmas, un lemt par šo vērtspapīru relatīvo īpatsvaru ieguldījumu portfelī;

  (b) līdz 30 % aktīvu, kas nodrošina tehniskās rezerves, ieguldīt aktīvos, kas ir citās valūtās nekā attiecīgās saistības;

(c) ieguldīt instrumentos, kam ir ilgtermiņa ieguldījumu perspektīva un kuri netiek tirgoti regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās (MTF) vai organizētās tirdzniecības sistēmās (OTF);

(ca) ieguldīt instrumentos, kurus emitējusi vai garantējusi EIB saistībā ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem (EIIF), Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (EuSEF) un Eiropas riska kapitāla fondiem.

7. Neskarot 6. punktu, dalībvalstis var pieprasīt, lai to teritorijā pilnvarotām vai reģistrētām institūcijām atsevišķos gadījumos piemērotu stingrākus ieguldījumu noteikumus, ja tie ir pienācīgi pamatoti, jo īpaši ņemot vērā saistības, ko institūcija ir uzņēmusies.

8. Tās institūcijas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, kura veic 12. pantā minēto pārrobežu darbību, nenosaka ieguldījumu noteikumus papildus tiem, kas ir izklāstīti 1. līdz 6. punktā, attiecībā uz to aktīvu daļu, kas veido pārrobežu darbības tehniskās rezerves.

III sadaļa

DARBĪBAS REGLAMENTĒJOŠIE NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Pārvaldes sistēma

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

21. pants

▐ Pārvaldības vai uzraudzības struktūras atbildība

1. Dalībvalstis nodrošina, ka institūcijas ▐ pārvaldības vai uzraudzības struktūra saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnībā atbildīga par to, lai attiecīgā institūcija ievērotu normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti atbilstīgi šai direktīvai.

2. Šī direktīva neskar sociālo partneru nozīmi institūciju pārvaldībā.

22. pants

Pārvaldības vispārējās prasības

1. Dalībvalstis pieprasa, lai visas institūcijas ieviestu efektīvu pārvaldības sistēmu, kas nodrošina to darbību stabilu un piesardzīgu pārvaldību. Šī sistēma ietver pienācīgi pārskatāmu organizatorisko struktūru, kurā ir skaidri piešķirti un atbilstīgi nodalīti pienākumi, un efektīvu sistēmu, kas nodrošina informācijas nodošanu. Pārvaldības sistēmai piemēro regulāras iekšējās pārbaudes. Pārvaldības sistēma paredz, ka, pieņemot ieguldījumu lēmumus, ņem vērā ar ieguldījumu aktīviem saistītos vides, sociālos un pārvaldības aspektus, iesaista attiecīgās ieinteresētās personas un tai piemēro regulāras iekšējās pārbaudes.

2. ▐ Pārvaldības sistēma ir samērīga ar institūcijas darbību veidu, apjomu un sarežģītību.

3. Institūcijas izstrādā un piemēro rakstiskas nostādnes attiecībā uz riska pārvaldību, iekšējo revīziju un attiecīgā gadījumā aktuāra darbībām un ārpakalpojumiem▐. Tās nodrošina, ka minētās nostādnes tiek īstenotas. Šādas rakstiskas politikas nostādnes vispirms apstiprina institūcijas pārvaldības vai uzraudzības struktūra, pārskata vismaz reizi trijos gados un pielāgo, ņemot vērā jebkuras būtiskas izmaiņas attiecīgajā sistēmā vai jomā.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka institūciju rīcībā ir efektīva iekšējās kontroles sistēma. Minētā sistēma ietver administratīvās un grāmatvedības procedūras, iekšējās kontroles procedūru un piemērotus ziņojumu sniegšanas mehānismus visos institūcijas līmeņos.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka institūcijas veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu savu darbību nepārtrauktību un regularitāti, tostarp, izstrādājot plānus neparedzētām situācijām. Tālab institūcija izmanto atbilstīgas un samērīgas sistēmas, līdzekļus un procedūras.

6. Dalībvalstis pieprasa, lai institūcijas nodarbinātu vismaz divas personas, kuras faktiski ir atbildīgas par institūcijas darbību. Dalībvalstis var atļaut, ka ir tikai viena persona, kura faktiski vada institūciju, balstoties uz pamatotu kompetento iestāžu veiktu novērtējumu. Novērtējumā ņem vērā sociālo partneru nozīmi institūciju vispārējā pārvaldībā, kā arī institūciju darbību lielumu, apjomu, līmeni un sarežģītību.

23. pants

Prasības piemērotai un atbilstošai pārvaldībai

1. Dalībvalstis pieprasa institūcijām nodrošināt, lai visas personas, kas faktiski vada institūciju, un personas, kas pilda galvenās funkcijas, veicot savus uzdevumus, atbilstu šādām prasībām:

(a)  prasība par atbilstību:

– personām, kas faktiski vada institūciju: viņu kvalifikācija, zināšanas un pieredze kopumā atbilst tam, lai varētu nodrošināt institūcijas stabilu un piesardzīgu pārvaldību;

– personām, kas pilda galvenās funkcijas: viņu profesionālā kvalifikācija, zināšanas un pieredze atbilst tam, lai pareizi veiktu savas galvenās funkcijas ▐; un

(b)  prasība par piemērotību: viņām piemīt laba reputācija un godīgums ▐.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka ▐ kompetentās iestādes novērtē, vai personas, kas faktiski vada institūciju vai kas pilda ▐ galvenās funkcijas, atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām.

3. Ja piederības dalībvalsts saviem pilsoņiem pieprasa apliecināt labu reputāciju, iepriekšēja bankrota neesamību vai abus, šī dalībvalsts par pietiekamu pierādījumu attiecībā uz citu dalībvalstu pilsoņiem uzskata sodāmības reģistra izrakstu vai, ja tādu neizsniedz, līdzvērtīgu dokumentu, kuru apliecina atbilstību attiecīgajām prasībām, ko izsniegusi kompetenta tiesu vai administratīva iestāde dalībvalstī, kuras valstspiederīgais ir attiecīgā persona, vai personas piederības dalībvalstī.

4. Ja ▐ attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalsts, kuras valstspiederīgais ir attiecīgā persona, neizsniedz līdzvērtīgu dokumentu, kā minēts 3. punktā, minētajai personai ļauj tā vietā iesniegt ar zvērestu apliecināmu paziņojumu.

Tomēr dalībvalstīs, kurās nav nodrošināta ar zvērestu apliecināmu paziņojumu sniegšana, citas dalībvalsts pilsonim ļauj iesniegt kompetentajai tiesu vai administratīvajai iestādei paša sagatavotu oficiālu paziņojumu savā piederības dalībvalstī vai dalībvalstī, kuras valstspiederīgais ir attiecīgā persona, vai to darīt pie notāra vienā no minētajām dalībvalstīm.

Šāda iestāde vai notārs izsniedz izziņu, kas apliecina zvēresta vai oficiālā paziņojuma autentiskumu.

5. Pierādījumu par 3. punktā minēto iepriekšēja bankrota neesamību attiecīgās citas dalībvalsts pilsoņi var iesniegt arī kā paziņojumu kompetentai tiesu, profesionālajai vai aroda organizācijai citā attiecīgajā dalībvalstī.

6. Dokumenti un izziņas, kas norādīti šā panta 3., 4. un 5. punktā, ir derīgi iesniegšanai ne ilgāk kā trīs mēnešus pēc to izdošanas.

7. Dalībvalstis norāda iestādes un organizācijas, kas ir kompetentas izsniegt 3., 4. un 5. punktā minētos dokumentus, un par to nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju.

Dalībvalstis arī informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par to, kurām iestādēm vai organizācijām iesniedzami 3. līdz 5. punktā minētie dokumenti, kas papildina lūgumu atļaut šīs dalībvalsts teritorijā veikt 12. pantā minētās darbības.

24. pants

Atalgojuma politika

1. Dalībvalstis pieprasa institūcijām noteikt un piemērot stabilu atalgojuma politiku attiecībā uz visām tām personām, kas faktiski vada institūciju, pilda galvenās funkcijas vai ietilpst to darbinieku kategorijā, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz institūcijas riska portfeli, un šādu politiku piemērot institūcijas lielumam un iekšējai organizācijai, kā arī darbību veidam, apjomam un sarežģītībai.

1.a Šo pantu nepiemēro institūcijām, kuras ir apstiprinātas saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES, Direktīvu 2013/36/ES, Direktīvu 2014/65/ES un Direktīvu 2014/91/ES.

2. Institūcijas regulāri dara publiski pieejamu svarīgu informāciju par atalgojuma politiku, ja vien nav citādi noteikts administratīvajos un normatīvajos aktos, ar ko transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK(19).

3. ▐ Izveidojot un piemērojot atalgojuma politiku, kas minēta 1. punktā, institūcijas ievēro šādus principus:

–  atalgojuma politika ir saskaņā ar institūcijas ▐ darbībām, ▐ riska profilu, mērķiem ▐ un ilgtermiņa interesēm, finanšu stabilitāti un veiktspēju kopumā, un šī atalgojuma politika atbalsta institūciju stabilu, piesardzīgu un efektīvu pārvaldību;

–  atalgojuma politika ir saskaņā ar institūcijas riska profilu un tās pārvaldīto pensijas plānu dalībnieku un saņēmēju ilgtermiņa interesēm;

–  atalgojuma politika ietver pasākumus, kuru mērķis ir novērst interešu konfliktus;

–  atalgojuma politika ir saskaņā ar stabilu un efektīvu risku pārvaldību un nerosina tāda riska uzņemšanos, kas pārsniedz noteiktos riska pielaides ierobežojumus;

–  atalgojuma politiku piemēro institūcijai un pusēm, kuras pilda institūcijas galvenās funkcijas vai citas darbības, tostarp ārpakalpojumā nodotas un secīgā atkārtotā ārpakalpojumā nodotas galvenās funkcijas vai citas darbības;

–  ▐

–  institūcijas ▐ pārvaldības vai uzraudzības struktūra izstrādā un regulāri pārskata tās atalgojuma politikas vispārējos principus ▐ un atbild par šīs politikas īstenošanas pārraudzību;

–  ▐

–  ir ieviesta konkrēta, pārredzama un efektīva pārvaldība attiecībā uz atalgojumu un tā pārraudzību.

2. iedaļa

Galvenās funkcijas

25. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Dalībvalstis pieprasa institūcijām to struktūrā paredzēt šādas galvenās funkcijas: riska pārvaldības funkciju, iekšējās revīzijas funkciju un attiecīgā gadījumā aktuāra funkciju. Institūcijas nodrošina, ka persona, kam uzticēta galvenā funkcija, var ▐ pildīt savus pienākumus objektīvi, taisnīgi un neatkarīgi.

2. Institūcijas var ļaut atsevišķai personai vai organizatoriskajai struktūrai veikt vairāk nekā vienu galveno funkciju. Iekšējās revīzijas funkciju veic viena persona vai organizatoriskā vienība ▐.

3. Šī persona vai organizatoriskā vienība, kas veic galveno funkciju, nav tā pati persona vai vienība, kas veic līdzīgu galveno funkciju iemaksas veicošajā uzņēmumā. Balstoties uz pamatotu attiecīgās institūcijas iesniegtu lūgumu, kompetentās iestādes var uzticēt galvenās funkcijas vienai un tai pašai personai vai organizatoriskajai struktūrai, ja nepastāv interešu konflikts ar iemaksas veicošo uzņēmumu. Dalībvalstis ļauj kompetentajām iestādēm veikt atbilstošus pasākumus gadījumā, ja tiek konstatēts interešu konflikts.

5. Par galvenās funkcijas izpildītāja konstatētajiem faktiem un sniegtajiem ieteikumiem ziņo institūcijas ▐ pārvaldības vai uzraudzības struktūrai, kas nosaka, kā rīkoties.

6. Galvenās funkcijas izpildītājs informē institūcijas kompetento iestādi par visiem konstatētajiem faktiem, kas varētu būtiski ietekmēt institūcijas dalībnieku un saņēmēju intereses.

7. Dalībvalstis nodrošina personu, kas sniedz informāciju, tiesisko aizsardzību saskaņā ar 6. punktu.

26. pants

Riska pārvaldība ▐

1. Dalībvalstis pieprasa, lai atbilstoši institūciju izmēram un iekšējai organizācijai, kā arī darbību veidam, apjomam un sarežģītībai tām būtu ieviesta efektīva riska pārvaldības sistēma, kurā ietvertas stratēģijas, metodes un ziņojumu sniegšanas procedūras, kas vajadzīgas, lai noteiktu, novērtētu, uzraudzītu un pārvaldītu esošos vai iespējamos atsevišķus riskus vai šādu risku apkopojumus un to mijiedarbību, kā arī ziņotu par tiem kompetentajām iestādēm.

Minētā riska pārvaldības sistēma ir efektīva un labi integrēta institūcijas organizatoriskajā struktūrā un lēmumu pieņemšanas procesā.

2. Riska pārvaldības sistēma atbilstīgi darbību lielumam, iekšējai organizācijai un darbību veidam, apjomam un sarežģītībai sedz riskus, kas var rasties institūcijām vai uzņēmumiem, kuriem ārpakalpojumā nodoti uzdevumi vai darbības vismaz šādās jomās:

(a)  risku parakstīšana un rezervju veidošana;

(b)  aktīvu un pasīvu pārvaldība;

(c)  ieguldījumi, jo īpaši atvasinātie instrumenti, vērtspapīrošana un līdzīgas saistības;

(d)  likviditātes un koncentrācijas riska vadība;

(e)  operacionālā riska vadība;

(f)  apdrošināšana un citas riska mazināšanas metodes.

(fa)  ar ieguldījumu portfeli un tā pārvaldību saistītie sociālie un vides riski;

3. Ja saskaņā ar pensiju plāna noteikumiem dalībnieki un saņēmēji uzņemas risku, riska pārvaldības sistēma ņem vērā arī minētos riskus no dalībnieku un saņēmēju viedokļa.

4. Institūcijas nodrošina riska pārvaldības funkciju, kas ir strukturēta tā, lai veicinātu riska pārvaldības sistēmas darbību.

27. pants

Iekšējā revīzija ▐

1. Dalībvalstis pieprasa, lai institūcijas atbilstoši to lielumam un iekšējai organizācijai, kā arī darbību veidam, apjomam un sarežģītībai nodrošinātu efektīvu iekšējās revīzijas funkciju. Iekšējās revīzijas funkcija ietver iekšējās kontroles sistēmas un citu pārvaldes sistēmas elementu piemērotības un efektivitātes ▐novērtēšanu.

2. Dalībvalstis pieprasa institūcijām norīkot vismaz vienu neatkarīgu personu institūcijas iekšējā organizatoriskajā struktūrā vai ārpus tās, kas ir atbildīga par iekšējās revīzijas funkciju. ▐

28. pants

Aktuāra funkcija

1. Ja institūcija pati nodrošina biometrisko risku segumu vai garantē vai nu noteiktu atdevi no ieguldījumiem, vai arī noteiktu izmaksu apjomu, dalībvalstis prasa institūcijai nodrošināt efektīvu aktuāra funkciju, lai:

(a)  koordinētu un pārraudzītu tehnisko rezervju aprēķināšanu;

(b)  nodrošinātu metožu un to pamatā esošo modeļu piemērotību, kuri izmantoti tehnisko rezervju un šajā nolūkā izdarīto pieņēmumu aprēķināšanai;

(c)  novērtētu tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantoto datu pietiekamību un kvalitāti;

(d)  pieņēmumus, kuri ir pamatā tehnisko rezervju aprēķinam, salīdzinātu ar pieredzi;

(e)  informētu institūcijas ▐ pārvaldības vai uzraudzības struktūru par tehnisko rezervju aprēķina drošumu un atbilstību;

(f)  izteiktu viedokli par riska parakstīšanas vispārējo nostādni, ja institūcija ir izstrādājusi šādu nostādni;

(g)  izteiktu viedokli par apdrošināšanas mehānismu piemērotību, ja institūcija ir ieviesusi šādus mehānismus; un

(h)  veicinātu riska pārvaldības sistēmas efektīvu īstenošanu.

2. Dalībvalstis pieprasa institūcijām norīkot vismaz vienu neatkarīgu personu institūcijas iekšējā organizatoriskajā struktūrā un ārpus tās, kas būtu atbildīga par aktuāra funkciju.

3. iedaļa

Dokumenti, kas attiecas uz pārvaldību

29. pants

Pašu riska novērtējums

1. Kā daļu no to riska pārvaldības sistēmas un atbilstoši institūcijas lielumam un iekšējai organizācijai, kā arī darbību veidam, apjomam un sarežģītībai visas institūcijas veic ▐ pašu riska novērtējumu ▐ .

▐ Riska novērtēšanu veic regulāri un nekavējoties pēc jebkurām būtiskām izmaiņām institūcijas vai institūcijas pārvaldītu pensiju plānu riska profilā.

2. Šā panta 1. punktā minētā riska novērtēšana –– attiecīgā gadījumā atbilstoši institūcijas darbību veidam, apjomam un sarežģītībai –– ietver:

(a)  riska pārvaldības sistēmas efektivitāti;

(b)  institūcijas vispārējās finansējuma vajadzības;

(c)  ar tehnisko rezervju pietiekamību saistītus riskus visos pārvaldītajos pensiju plānos;

(e)  riskus dalībniekiem un saņēmējiem saistībā ar viņu tiesībām saņemt pensiju izmaksas un ar korektīvo pasākumu efektivitāti;

(f)  kvalitatīvu novērtējumu par jebkādu finanšu atbalstu, tostarp garantijām, pensiju aizsardzības sistēmām vai vienošanām, kas pieejamas institūcijai vai tās dalībniekiem un saņēmējiem;

(g)  kvalitatīvu novērtējumu par ▐ operacionālajiem riskiem;

(h)  novērtējumu par jauniem vai potenciāliem riskiem, tostarp riskiem, kas attiecas uz klimata pārmaiņām, resursu izmantošanu un vidi, sociālajiem riskiem un riskiem, ko regulatīvo izmaiņu rezultātā rada aktīvu nolietojums.

3. Šā panta 2. punkta nolūkos institūcijas ir ieviesušas metodes, lai noteiktu un novērtētu riskus, kuri tās apdraud vai varētu apdraudēt īstermiņā un ilgtermiņā. Minētajām metodēm vajadzētu būt samērīgām ar iestāžu darbību veidu, apjomu un sarežģītību. Metožu aprakstu sniedz novērtējumā.

4. Šā panta 3. punktā minētajā riska novērtēšanā ņem vērā uzdevumu nodrošināt pensijas plāna paaudžu līdzsvaru, šādu novērtējumu veic regulāri, tā veido operacionālās stratēģijas neatņemamu daļu un to ņem vērā institūcijas stratēģiskajos lēmumos. Riska novērtējumu dara pieejamu pensiju plāna dalībniekiem.

31. pants

Gada pārskati un gada ziņojumi

Dalībvalstis pieprasa, lai visas to teritorijā esošās institūcijas sagatavo un publisko gada pārskatus un gada ziņojumus, ņemot vērā katru institūcijas pārvaldīto pensiju plānu, un attiecīgā gadījumā gada pārskatus un gada ziņojumus par katru pensiju plānu. Gada pārskati un gada ziņojumi sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par institūcijas aktīviem, saistībām un finansiālo stāvokli un tajos ir atklāti lielākie ieguldījumu portfeļi. Gada pārskatos un ziņojumos ietvertā informācija ir viendabīga, pilnīga, patiesi atspoguļota, un to ir attiecīgi apstiprinājušas pilnvarotās personas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

32. pants

Ieguldījumu politikas principu izklāsts

Dalībvalstis nodrošina to, ka visas to teritorijā esošās institūcijas sagatavo un vismaz reizi trijos gados pārskata ieguldījumu politikas principu rakstisko izklāstu. Minētais izklāsts ir jāpārskata uzreiz, ja būtiski mainās ieguldījumu politika. Dalībvalstis nosaka, ka šajā izklāstā atspoguļo vismaz tādus aspektus kā ieguldījumu riska mērīšanas metodes, īstenotos riska pārvaldības procesi un stratēģisko aktīvu izvietojums attiecībā uz pensiju saistību veidu un termiņu un to, kā attiecīgajā ieguldījumu politikā ir ņemti vērā vides, sociālie un pārvaldības jautājumi. Šo izklāstu publisko tīmekļa vietnē.

2. NODAĻA

Ārpakalpojumi un ieguldījumu pārvaldība

33. pants

Ārpakalpojumi

1. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, lai to teritorijā esošas institūcijas pilnībā vai daļēji uztic minēto institūciju pārvaldību citām struktūrām, kas darbojas šo institūciju uzdevumā.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka institūcijas, ja tās nodod ārpakalpojumā savas galvenās funkcijas vai jebkuras citas darbības, joprojām ir pilnībā atbildīgas par savu saistību izpildi saskaņā ar šo direktīvu.

3. Galvenās funkcijas vai citas darbības ārpakalpojumus nenodod, ja tas varētu radīt kādu no turpmāk minētajiem rezultātiem:

(a)  pasliktinātos attiecīgās institūcijas pārvaldes sistēmas kvalitāte;

(b)  pārmērīgi palielinātos operacionālais risks;

(c)  pasliktinātos kompetento iestāžu spēja uzraudzīt to, kā institūcija pilda savas saistības;

(d)  tiek apdraudēta nepārtraukta un apmierinoša pakalpojumu sniegšana dalībniekiem un saņēmējiem.

4. Institūcija nodrošina ārpakalpojumā nodoto darbību pienācīgu izpildi, atlasot vienu pakalpojumu sniedzēju un pastāvīgi uzraugot darbības.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka institūcijas, kas kādu darbību nodod ārpakalpojumā, ar pakalpojumu sniedzēju noslēdz▐ rakstisku vienošanos. Vienošanās ir juridiski saistoša, un tajā precīzi definē institūcijas un pakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka institūcijas iepriekš savlaicīgi paziņo kompetentajām iestādēm par ikvienu šādu darbību, kā arī par jebkurām turpmākām svarīgām tendencēm attiecībā uz šādām darbībām.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir nepieciešamās pilnvaras, lai pieprasītu informāciju no institūcijām par ikvienu ārpakalpojumā nodotu darbību.

34. pants

Ieguldījumu pārvaldība

Dalībvalstis neuzliek institūcijām un šīs direktīvas 2. panta 1. punktā minētajām institūcijām ierobežojumus, ja tās saskaņā ar ▐ Direktīvu 2009/65/EK, 2009/138/EK, 2014/61/ES, ▐ 2000/36/ES un 2013/65/ES ieguldījumu portfeļa pārvaldīšanai vēlas iecelt citā dalībvalstī reģistrētus ieguldījumu pārvaldniekus, kuri ir attiecīgi pilnvaroti šā darbības veida izpildei.

3. NODAĻA

Depozitārs

35. pants

Depozitāra iecelšana

1. Attiecībā uz katru fondēto pensiju plānu, kurā dalībnieki un saņēmēji pilnībā uzņemas ieguldījumu risku, ja piederības dalībvalsts tiesību akti nenodrošina aizsardzību aktīvu drošai glabāšanai un tādus uzraudzības pienākumus, kas ir līdzvērtīgi 36. un 37. pantā minētajiem pienākumiem, un ja finanšu produktos ieguldīto pensiju plāna aktīvu depozitārs saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES vai 2009/65/ES vēl nav iecelts, dalībvalstis var pieprasīt institūcijai iecelt vienu vai vairākus depozitārus, lai saskaņā ar 36. un 37. Pantu veiktu aktīvu drošu glabāšanu un pienākumu uzraudzību.

2. Attiecībā uz fondēto pensiju plāniem, kuros dalībnieki un saņēmēji pilnībā neuzņemas ieguldījumu risku, piederības dalībvalsts var pieprasīt institūcijai iecelt atsevišķu depozitāru aktīvu drošai glabāšanai un uzraudzības pienākumu pildīšanai saskaņā ar 36. un 37. pantu. Neskarot 36. panta 5. punktu, šo prasību nepiemēro institūcijas aktīviem, ja šī institūcija minētos aktīvus ir tieši ieguldījusi vienā vai vairākās struktūrās, kuru uzdevumā pensiju plāna aktīvu drošai glabāšanai un uzraudzībai saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES vai 2014/91/ES ir iecelts depozitārs.

3. Dalībvalstis neuzliek institūcijām ierobežojumus, ja tās saskaņā ar Direktīvu ▐ 2013/36/EEK vai 2014/65/ES ▐ vēlas iecelt citā dalībvalstī reģistrētus depozitārus, kuri ir attiecīgi pilnvaroti šā darbības veida izpildei vai kuri ir atzīti kā depozitāri Direktīvas 2009/65/EEK vai 2011/61/ES nolūkā.

4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai to kompetentās iestādes, ievērojot valsts tiesību aktus, saskaņā ar 62. pantu un pēc institūcijas piederības valsts kompetento iestāžu pieprasījuma varētu aizliegt brīvi pārdot aktīvus ▐, kuri atrodas to teritorijā.

5. Depozitāru ieceļ▐ ar rakstisku līgumu. Līgumā ir noteikta tādas informācijas nodošana, kas ir nepieciešama, lai depozitārs varētu veikt savas funkcijas ▐, kā noteikts šajā direktīvā ▐.

6. Veicot 36. un 37. pantā noteiktos uzdevumus, institūcija un depozitārs rīkojas godīgi, taisnīgi, profesionāli, neatkarīgi un attiecīgā pensiju plāna dalībnieku un saņēmēju interesēs.

7. Depozitārs neveic darbības, kas varētu radīt interešu konfliktu starp institūciju, plāna dalībniekiem un saņēmējiem un pašu depozitāru, ja vien depozitārs nav funkcionāli un hierarhiski nošķīris depozitāra funkcijas no citiem saviem uzdevumiem, kas varētu būt konfliktējoši, iespējamie interešu konflikti tiek pienācīgi konstatēti, pārvaldīti, uzraudzīti un par tiem tiek informēti attiecīgās institūcijas un plāna dalībnieki un saņēmēji.

8. Ja nav iecelts depozitārs un ja institūcija nav ieguldījusi visus pensiju plāna aktīvus finanšu produktos, uz kuriem attiecas Direktīva 2011/61/ES vai 2009/65/ES, un ja depozitārs nav iecelts saskaņā ar minētajām direktīvām, institūcijas veic pasākumus, lai novērstu un atrisinātu visus interešu konfliktus, kas radušies, pildot uzdevumus, ko būtu pildījis depozitārs un aktīvu pārvaldnieks.

36. pants

Aktīvu glabāšana un depozitāra atbildība

1. Ja pensiju plāna aktīvus, ko veido finanšu instrumenti, kurus var nodot glabāšanā, nodod depozitāram drošai glabāšanai, depozitārs glabā visus finanšu instrumentus, kurus var reģistrēt finanšu instrumentu kontā, kas atvērts depozitāra reģistros, un visus finanšu instrumentus, kurus var fiziski piegādāt depozitāram.

Šajos nolūkos depozitārs nodrošina, ka finanšu instrumenti, kurus var iegrāmatot depozitāra reģistros atvērtajā finanšu instrumentu kontā, tiek iegrāmatoti tādos atsevišķos depozitāra kontos saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK noteikumiem, kuri atvērti institūcijas vārdā, lai tos jebkurā brīdī varētu skaidri atpazīt kā institūcijai vai pensiju plāna dalībniekiem un saņēmējiem piederošus kontus.

2. Ja institūcijas aktīvus veido aktīvi, kas nav minēti 1. punktā, depozitārs pārbauda, vai institūcija ▐ ir aktīvu īpašniece, un glabā tās aktīvu reģistru. Pārbaudi veic, balstoties uz informāciju vai dokumentiem, kurus iesniegusi institūcija, un attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz ārējiem pierādījumiem. Depozitārs atjaunina šo dokumentāciju.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka depozitārs ir atbildīgs institūcijai un plāna dalībniekiem un saņēmējiem par jebkuriem zaudējumiem, kas tiem radušies depozitāra nepamatotas nespējas veikt pienākumus vai nepareizas rīcības dēļ.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka depozitāra atbildību, kā minēts 3. pantā, neietekmē tas, vai depozitārs trešajai personai drošai glabāšanai ir nodevis visus vai daļu no aktīviem.

5. Ja aktīvu drošai glabāšanai nav iecelts depozitārs, ja institūcija nav ieguldījusi visus pensiju plāna aktīvus finanšu produktos, uz kuriem attiecas Direktīva 2011/61/ES vai 2009/65/ES, un ja depozitārs nav iecelts saskaņā ar minētajām direktīvām, institūcijām ir vismaz:

(a)  jānodrošina, ka finanšu instrumentiem piemēro vajadzīgo rūpību un aizsardzību;

(b)  jāveic uzskaite, kas ļauj institūcijai jebkurā brīdī un nekavējoties apzināt visus aktīvus;

(c)  jāveic nepieciešamie pasākumi, lai novērstu interešu konfliktu ▐ saistībā ar aktīvu drošu glabāšanu;

(d)  pēc pieprasījuma jāpaziņo kompetentajām iestādēm par aktīvu glabāšanas veidu.

37. pants

Uzraudzības pienākumi

1. Vismaz viens saskaņā ar 35. pantu ieceltais depozitārs veic arī šādus uzdevumus:

(a)  izpilda institūcijas norādes, ja vien tas nav pretrunā valsts tiesību aktiem vai institūcijas noteikumiem;

(b)  nodrošina, lai darījumos ar institūcijas aktīviem ▐ atlīdzība institūcijai tiktu izmaksāta parastajā termiņā;

(c)  nodrošina, ka aktīvu radītos ienākumus izmanto saskaņā ar institūcijas noteikumiem.

2. Neskarot 1. punktu, institūcijas piederības dalībvalsts var izveidot citus uzraudzības pienākumus, ko jāveic depozitāram.

3. Ja uzraudzības pienākumu veikšanai depozitārs nav iecelts, ja institūcija nav ieguldījusi visus pensiju plāna aktīvus finanšu produktos, uz kuriem attiecas Direktīva 2011/61/ES vai 2009/65/ES, un ja depozitārs nav iecelts saskaņā ar minētajām direktīvām, institūcija īsteno procedūras, kas nodrošina, ka uzdevumus, kuru uzraudzību parasti veic depozitāri, pienācīgi pildītu institūcijas struktūras.

IV SADAĻA

INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ POTENCIĀLAJIEM DALĪBNIEKIEM, DALĪBNIEKIEM UN SAŅĒMĒJIEM

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

38. pants

Principi

1. Ņemot vērā izveidotā pensiju plāna veidu un ar to saistīto administratīvo slogu, dalībvalstis nodrošina to, ka katra to teritorijā esoša institūcija sniedz:

(a) potenciālajiem dalībniekiem vismaz 55. pantā norādīto informāciju;

(b) dalībniekiem vismaz ▐ 40.a un 58. pantā norādīto informāciju; un

(c) saņēmējiem vismaz 57. un 58. pantā norādīto informāciju.

2. Informācija atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

(a)  to regulāri atjaunina un pielāgo atbilstoši paredzamo dalībnieku, esošo dalībnieku un saņēmēju vajadzībām;

(b)  tā ir uzrakstīta skaidrā, kodolīgā un saprotamā valodā, neizmantojot žargonu un tehniskus terminus, ja to vietā var izmantot ikdienā lietotus vārdus;

(c)  tā nav maldinoša un vārdos un saturā nodrošina konsekvenci;

(d)  tā ir izklāstīta viegli salasāmā veidā, izmantojot salasāma lieluma rakstzīmes.

(da)  tā ir pieejama tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kuras sociālie un darba tiesību akti aroda pensiju plānu jomā ir piemērojami attiecīgajam pensiju plānam;

(db)  tā potenciālajiem dalībniekiem, dalībniekiem un saņēmējiem ir bez maksas pieejama elektroniskā veidā, tostarp pastāvīgā informācijas nesējā, tīmekļa vietnē vai papīra formātā.

Krāsas nedrīkst izmantot tad, ja, pensijas kapitāla pārskatu drukājot vai kopējot melnbaltā formātā, samazinātos informācijas saprotamība.

39. pants

Pensiju programmas noteikumi

1. Dalībvalstis attiecībā uz visām institūcijām, kas atrodas to teritorijā, nodrošina, ka to dalībnieki ir pietiekami informēti par pensiju plāna nosacījumiem, jo īpaši par:

(a) pensiju plānā iesaistīto pušu tiesībām un pienākumiem;

(b) riskiem, ko uzņemas dalībnieki un saņēmēji ▐ un kas ir saistīti ar pensiju plānu.

2. Attiecībā uz plāniem, kuros dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku un kuri paredz vairāk nekā vienu izvēles iespēju ar dažādiem ieguldījumu profiliem, plāna dalībniekus ▐ informē par nosacījumiem attiecībā uz pieejamajām ieguldījumu izvēles iespējām, standarta ieguldījumu iespēju un attiecīgā gadījumā pensiju plāna noteikumu par konkrēta dalībnieka piesaistīšanu kādai no ieguldījumu izvēles iespējām.

3. Dalībnieki un saņēmēji ▐ vai, attiecīgā gadījumā, viņu pārstāvji saprātīgā termiņā saņem visu svarīgo informāciju attiecībā uz izmaiņām pensiju plāna noteikumos.

4. Institūcijas publicē pensijas plāna noteikumus ▐.

2. NODAĻA

Pensijas kapitāla pārskats un cita informācija

40.a pants

Pensijas kapitāla pārskats

1. Dalībvalstis pieprasa institūcijām izstrādāt apkopojošu dokumentu, kurā iekļauta galvenā būtiskā informācija par katru dalībnieku. Dokumenta virsrakstā iekļauj frāzi „Pensijas kapitāla pārskats”.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai pensijas kapitāla pārskatā ietvertā informācija būtu precīza un tiktu atjaunināta un lai to bez maksas nosūtītu katram dalībniekam vismaz reizi gadā.

3. Precīzi norāda visas būtiskās izmaiņas pensijas kapitāla pārskata informācijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

4. Nosakot pensijas kapitāla pārskata noteikumus, dalībvalstis pieprasa, lai tajā tiktu iekļauta galvenā būtiskā informācija dalībniekiem, ņemot vērā valsts pensiju sistēmu un attiecīgo valsts sociālo, darba un nodokļu tiesību aktu īpatnības.

5. Šajā direktīvā galvenā būtiskā informācija par dalībniekiem ietver:

(a) dalībnieka personas datus, tostarp precīzi norādot pensionēšanās vecumu vai datumu, no kura tiks saņemtas pensijas kapitāla izmaksas;

(b) institūcijas un pensiju plāna dalībnieka identifikācijas datus;

(c) attiecīgā gadījumā visu informāciju par pensiju plānā paredzētajām pilnām vai daļējām garantijām;

(d) informāciju par pensiju aplēsēm, ņemot vērā pensiju plāna īpatnības un iekšējo organizāciju, un atrunu par to, ka šādas aplēses var atšķirties no uzkrātā pensijas kapitāla izmaksu galīgās vērtības;

(e) informāciju par ieguldījumu profilu, ņemot vērā pensiju plāna īpatnības, tostarp skaidri norādot riskus, ko dalībnieks uzņemas labākās prognozes piepildīšanās gadījumā un sliktākā iznākuma gadījumā ārkārtas situācijā;

(f) informāciju par pensiju plāna uzkrāto pensijas tiesību apmēru, iemaksām un izmaksu sadalījumu, ņemot vērā pensiju plāna īpatnības un iekšējo organizāciju;

(g) informāciju par pensiju plāna līdzšinējās darbības rādītājiem, ņemot vērā pensiju plāna īpatnības.

(i) informāciju par to, kur un kā iegūt papildinformāciju par institūciju vai pensiju plānu, tostarp 31. un 32. pantā norādīto informāciju;

Ja pensiju plāns nesniedz garantijas, šī panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā par to iekļauj norādi pensijas kapitāla pārskatā. Ja garantijas tiek nodrošinātas, pensijas kapitāla pārskatā īsumā izskaidro garantijas veidu un sniedz informāciju par dalībnieka uzkrāto pensijas tiesību izpildes finansējuma līmeni.

5. Dalībvalstis apmainās ar paraugpraksi saistībā ar pensijas kapitāla pārskata formātu un saturu.

55. pants

Informācija, kas jāsniedz potenciālajiem dalībniekiem

Dalībvalstis prasa institūcijām nodrošināt, ka potenciālie dalībnieki pirms pievienošanās pensiju plānam tiek informēti par attiecīgā pensiju plāna iezīmēm un visām ▐ iespējām, kas pieejamas dalībniekiem, tostarp saņem informāciju par to, kā ieguldījumu pieejas veidošanā ir ņemti vērā vides, klimata, sociālie un korporatīvie pārvaldības jautājumi.

Ja potenciālajiem dalībniekiem nav izvēles un viņi tiek automātiski iekļauti pensiju plānā, attiecīgā institūcija viņiem sniedz galveno svarīgāko informāciju par dalību pensiju plānā uzreiz pēc viņu iekļaušanas tajā.

56. pants

Informācija, kas jāsniedz dalībniekiem pirmspensijas posmā

Papildus pensijas kapitāla pārskatam institūcijas katram dalībniekam vismaz divus gadus pirms plānā noteiktā pensionēšanās vecuma vai pēc dalībnieka lūguma sniedz šādu informāciju:

(a)  informāciju par dalībniekiem pieejamām iespējām saņemt savus pensijas ienākumus▐ ;

(b)  ja pensiju plāns neveic ikgadējas izmaksas mūža garumā, –– ▐ informāciju par pieejamiem kapitāla maksājumu produktiem▐ .

57. pants

Informācija, kas jāsniedz saņēmējiem pensiju izmaksu saņemšanas posmā

1. Dalībvalstis prasa institūcijām regulāri sniegt saņēmējiem informāciju par paredzētajām pensiju izmaksām un attiecīgajām maksājumu iespējām.

1.a Institūcijas pirms lēmuma pieņemšanas par izmaksu apmēra samazinājumu informē saņēmējus par šādu iespējamo viņiem paredzēto izmaksu apmēra samazinājumu.

2. Ja izmaksāšanas posmā būtisku ieguldījumu riska līmeni uzņemas saņēmēji, dalībvalstis nodrošina, ka saņēmēji regulāri un savlaicīgi saņem atbilstošu informāciju.

58. pants

Papildinformācija, kas pēc pieprasījuma jāsniedz dalībniekiem un saņēmējiem

1. Pēc dalībnieka, saņēmēja vai viņu pārstāvju pieprasījuma institūcija sniedz šādu papildinformāciju:

(a) 31. pantā minētos gada pārskatus un gada ziņojumus un, ja institūcija ir atbildīga par vairāk nekā vienu plānu, tos gada pārskatus un ziņojumus, kas attiecas uz konkrēto pensiju plānu;

(b) 32. pantā minēto ieguldījumu politikas principu izklāstu;

(c) papildinformāciju par pieņēmumiem, kas izmantoti 40.a panta 4. punkta d) apakšpunktā minēto aplēšu aprēķināšanai;

2. ▐ Institūcija sniedz arī ▐ informāciju par:

  (a) paredzamo pensijas kapitāla izmaksu apjomu, ja tāds ir noteikts;

  (b) pensijas kapitāla izmaksu apjomu darba attiecību pārtraukšanas gadījumā.

V sadaļa

PRUDENCIĀLĀ UZRAUDZĪBA

1. nodaļa

Prudenciālās uzraudzības vispārēji noteikumi

59. pants

Prudenciālās uzraudzības galvenais mērķis

1. Prudenciālās uzraudzības galvenais mērķis ir dalībnieku un saņēmēju tiesību aizsardzība un institūciju stabilitāte un drošums.

2. ▐ Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes ▐ saņem nepieciešamos līdzekļus un tām ir atbilstošas zināšanas, jauda un pilnvaras, lai pildītu uzraudzības galveno uzdevumu, kas minēts šā panta 1. punktā.

60. pants

Prudenciālās uzraudzības darbības joma

Dalībvalstis nodrošina, ka ▐ institūcijām piemēro prudenciālo uzraudzību, tostarp uzraudzību attiecībā uz:

(a) darbības nosacījumiem;

(b) tehniskiem noteikumiem;

(c) tehnisko rezervju finansēšanu;

(d) likumā noteikto pašu kapitālu;

(e) pieejamo maksātspējas normu;

(f) pieprasīto maksātspējas normu;

(g) ieguldījumu un pārvaldības noteikumiem;

(ha) pensijas plānu paaudžu līdzsvaru;

(i) pārvaldes sistēmu; un

(j) informāciju, kas jāsniedz dalībniekiem un saņēmējiem.

61. pants

Prudenciālās uzraudzības vispārējie principi

1. Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes ir atbildīgas par ▐ institūciju prudenciālo uzraudzību.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības pamatā ir perspektīva un uz risku balstīta pieeja.

3. Institūciju uzraudzību veido klātienes pārbaužu un neklātienes darbību atbilstoša kombinācija.

4. Uzraudzības pilnvaras piemēro savlaicīgi un samērīgi to risku veidam, apjomam un sarežģītībai, kas raksturīgi institūcijas pārvaldīto pensijas plāniem.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes pienācīgi ņem vērā savu darbību potenciālo ietekmi uz finanšu sistēmu stabilitāti Eiropas Savienībā, jo īpaši ārkārtas situācijās.

62. pants

Kompetento iestāžu iejaukšanās pilnvaras un pienākumi

1. Kompetentās iestādes pieprasa, lai katrai institūcijai, kas atrodas to teritorijā, būtu piemērotas administratīvās un grāmatvedības procedūras un atbilstīgi iekšējās kontroles mehānismi.

2. Dalībvalstis pieņem noteikumus un nodrošina, ka to kompetentās iestādes var piemērot administratīvos sodus un veikt citus administratīvus pasākumus, kas ir noteikti par to valsts noteikumu pārkāpumu, ar kuriem transponē šo direktīvu, tās arī veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sodu izpildi. Dalībvalstis nodrošina, ka to administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

2.a Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde bez liekas kavēšanās publicē jebkuru administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu, kas ir noteikti par to valsts noteikumu pārkāpumu, ar kuriem transponē šo direktīvu, un par ko savlaicīgi netika iesniegta neviena apelācija, tostarp tā publicē informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un par to personu identitāti, kas atbildīgas par pārkāpumu. Ja šādas informācijas publicēšanu –– pēc katrā atsevišķā gadījumā izvērtēšanas attiecībā uz šādu datu publicēšanas samērīgumu –– kompetentā iestāde uzskata par nesamērīgu vai ja šāda publicēšana varētu apdraudēt finanšu tirgu stabilitāti vai izmeklēšanas gaitu, kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu atlikt informācijas publicēšanu, to nepublicēt vai publicēt anonīmi.

3. Visus lēmumus par iestādes darbības apturēšanu vai ierobežošanu precīzi pamato un paziņo attiecīgajai iestādei. Par šo lēmumu arī informē EAAPI, kura to paziņo visām Savienības kompetentajām iestādēm.

4. Kompetentās iestādes var ierobežot vai aizliegt brīvi rīkoties ar institūcijas aktīviem, jo īpaši, ja:

(a)  institūcija nav izveidojusi pietiekamas tehniskās rezerves tās darbības nodrošināšanai kopumā vai arī tās aktīvi nav pietiekami, lai segtu tehniskās rezerves;

(b)  institūcija nav varējusi nodrošināt likumā noteikto pašu kapitāla līmeni.

5. Lai aizsargātu dalībnieku un saņēmēju intereses, kompetentās iestādes pilnvaras, kas saskaņā ar piederības valsts tiesību aktiem ir piešķirtas personām, kas vada to teritorijā esošu institūciju, pilnībā vai daļēji var nodot īpašam pārstāvim, kurš ir piemērots minēto pilnvaru īstenošanai.

6. Kompetentās iestādes var aizliegt vai ierobežot to teritorijā esošas institūcijas darbību jo īpaši, ja:

(a)  institūcija pienācīgi neaizsargā pensiju plāna dalībnieku un saņēmēju intereses;

(b)  institūcija vairs nepilda tās darbībai nepieciešamos nosacījumus;

(c)  institūcija būtiski nepilda pienākumus, ko tai uzliek attiecīgi noteikumi;

(d)  institūcija, kas veic pārrobežu darbības, nepilda uzņēmējas dalībvalsts sociālo un darba tiesību aktu prasības, kas piemērojamas aroda pensiju plānu jomā.

7. Dalībvalstis nodrošina tiesības vērsties tiesā, lai apstrīdētu lēmumus, kas attiecībā uz kādu institūciju pieņemti saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri pieņemti atbilstīgi šai direktīvai.

63. pants

Uzraudzības pārbaudes process

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, ja tās to uzskata par atbilstošu, pārbauda stratēģijas, procesus un ziņojumu sniegšanas procedūras, ko institūcijas ieviesušas, lai ievērotu normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti atbilstīgi šai direktīvai, ņemot vērā institūcijas darbību veidu, apjomu un sarežģītību.

Minētajā pārbaudē ņem vērā apstākļus, kuros darbojas institūcijas un attiecīgā gadījumā personas, kurām galvenās funkcijas ir nodotas ārpakalpojumā. Pārskatā ir ietverti šādi elementi:

(a) to kvalitatīvo prasību novērtējums, kas attiecas uz pārvaldības sistēmu;

(b) to risku novērtējums, ar ko saskaras institūcija;

(c) institūcijas spēju novērtēt un pārvaldīt minētos riskus novērtējums.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir ievesti uzraudzības instrumenti, tostarp tiek izmantoti stresa testi, kas ļauj tām noteikt institūcijas finanšu stāvokļa pasliktināšanos un uzraudzīt pasliktināšanās novēršanu.

3. Kompetentajām iestādēm ir vajadzīgās pilnvaras, lai pieprasītu institūcijas novērst vājās vietas vai trūkumus, kas konstatētie uzraudzības pārbaudes procesā.

4. Kompetentās iestādes nosaka 1. punktā minētās pārbaudes minimālo biežumu un pārskatīšanas piemērošanas jomu, ņemot vērā attiecīgās institūcijas darbību veidu, apjomu un sarežģītību.

64. pants

Informācija, kas jāsniedz kompetentajām iestādēm

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir vajadzīgās pilnvaras un līdzekļi, lai saistībā ar visām to teritorijā esošajām institūcijām:

  (a) pieprasītu institūcijai, institūcijas valdes locekļiem un citiem vadītājiem, direktoriem vai personām, kas faktiski vada šo institūciju vai pilda galvenās funkcijas, jebkurā brīdī sniegt informāciju par visiem institūcijas darbības jautājumiem vai iesniegt visus ar tās darbību saistītos dokumentus;

  (b) uzraudzītu institūcijas un citu uzņēmumu attiecības vai attiecības starp institūcijām, ja institūcijas nodod ārpakalpojumā galvenās funkcijas vai citas darbības šiem citiem uzņēmumiem vai institūcijām, kā arī nodod ārpakalpojumā atkārtoti, tādējādi ietekmējot institūcijas finansiālo stāvokli vai būtiski ietekmējot uzraudzības efektivitāti;

  (c) regulāri saņemtu šādus dokumentus: ▐ pašu riska novērtējumu, ieguldījumu politikas principu izklāstu, ▐ gada pārskatus, gada ziņojumus ▐ un visus uzraudzībai vajadzīgos dokumentus;

  (d) noteiktu, kuri dokumenti ir nepieciešami uzraudzības nolūkos, tostarp:

  (i) iekšējie starpziņojumi;

  (ii) aktuāru novērtējumi un sīki izstrādāti pieņēmumi;

  (iii) aktīvu un pasīvu analīze;

  (iv) pierādījumi, ka ieguldījumu politikas principi tiek konsekventi ievēroti;

  (v) pierādījumi, ka iemaksas ir izdarītas atbilstīgi plānotajam;

  (vi) to personu ziņojumi, kas atbild par 31. pantā minēto gada pārskatu revīziju;

  (e) veiktu pārbaudes uz vietas institūcijas telpās un vajadzības gadījumā pārbaudītu ārpakalpojumā nodoto un visu ārpakalpojumā atkārtoti nodoto darbību izpildi, lai pārliecinātos, vai darbība notiek saskaņā ar uzraudzības noteikumiem;

(f) jebkurā brīdī pieprasītu informāciju no iestādēm par ārpakalpojumā nodotajām un visām ārpakalpojumā atkārtoti nodotajām darbībām.

65. pants

Pārredzamība un pārskatatbildība

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes veic šajā direktīvā paredzētos uzdevumus pārredzami, neatkarīgi un pārskatāmi, pienācīgi ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzību.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek publiski atklāta šāda informācija:

(a) normatīvo un administratīvo aktu teksti un vispārējas norādes aroda pensiju plānu regulējuma jomā un informācija par to, vai dalībvalsts izvēlas piemērot šo direktīvu saskaņā ar tās 4. un 5. pantu;

(b) informācija par uzraudzības pārbaudes procesu, kā izklāstīts 63. pantā;

(c) apkopotie statistikas dati par konsultatīvās uzraudzības piemērošanas galvenajiem aspektiem;

(d)▐ prudenciālās uzraudzības galvenais mērķis ▐ un informācija par kompetento iestāžu galvenajām funkcijām un darbībām;

(e) noteikumi par administratīvajām sankcijām, kuras piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka tās ir ieviesušas un piemēro pārredzamas procedūras attiecībā uz savu kompetento iestāžu pārvaldes un vadības struktūru dalībnieku iecelšanu un atbrīvošanu.

2. nodaļa

Dienesta noslēpums un informācijas apmaiņa

66. pants

Dienesta noslēpums

1. Dalībvalstis paredz noteikumus, lai nodrošinātu, ka visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajās iestādēs, kā arī revidentiem un ekspertiem, kas darbojas minēto iestāžu uzdevumā, ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu.

Neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības, minētās personas konfidenciālu informāciju, ko tās saņēmušas, veicot savus pienākumus, neizpauž nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma formātā, lai konkrētās institūcijas nebūtu iespējams identificēt.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja pensiju plāna darbību izbeidz, dalībvalstis var atļaut izpaust konfidenciālu informāciju, izskatot civillietas vai komerclietas.

67. pants

Konfidenciālas informācijas izmantošana

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, kas saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar šo direktīvu, to izmanto vienīgi, veicot savus pienākumus, un šādos nolūkos:

(a)  lai pārbaudītu, ka institūcijas pirms savu darbību sākšanas pilda noteikumus aroda pensijas kapitāla uzkrāšanas darījumu sākšanai;

(b)  lai atvieglotu institūciju darbību uzraudzību, tostarp tehnisko rezervju uzraudzību, maksātspēju, pārvaldības sistēmu un dalībniekiem un saņēmējiem sniegto informāciju;

(c)  lai noteiktu korektīvus pasākumus, tostarp sankcijas;

(d)  lai pārsūdzētu kompetento iestāžu lēmumus saskaņā ar noteikumiem, ar ko transponē šo direktīvu;

(e)  lai iesaistītos tiesas procesos attiecībā uz noteikumiem, ar ko transponē šo direktīvu.

67.a pants

Eiropas Parlamenta izmeklēšanas pilnvaras

Direktīvas 66. un 67. pants neskar izmeklēšanas pilnvaras, kas Eiropas Parlamentam piešķirtas ar LESD 226. pantu.

68. pants

Informācijas apmaiņa starp valsts iestādēm

1. Direktīvas 66. un 67. pants neaizliedz nevienu no šādām darbībām:

(a)  informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm vienā dalībvalstī, pildot to uzraudzības funkcijas;

(b)  informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm dažādās dalībvalstīs, pildot to uzraudzības funkcijas;

(c)  informācijas apmaiņu, pildot uzraudzības funkcijas, starp kompetentajām iestādēm un kādu no turpmāk norādītajām iestādēm, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī:

(i) iestādēm, kas atbild par finanšu nozares uzņēmumu uzraudzību, un citām finanšu organizācijām un iestādām, kas atbild par finanšu tirgu uzraudzību;

(ii) iestādes vai struktūras, kurām ir uzdots pienākums uzturēt finanšu sistēmas stabilitāti dalībvalstīs, izmantojot makroprudenciālos noteikumus;

(iii) iestādes, kas ir iesaistītas pensiju plāna darbības izbeigšanā un citās līdzīgās procedūrās;

(iv) reorganizācijas struktūras vai valsts iestādes, kuru mērķis ir aizsargāt finanšu sistēmas stabilitāti;

(v) personas, kas ir atbildīgas par iestāžu, apdrošināšanas sabiedrību un citu finanšu iestāžu kontu pārskatu obligātajām revīzijām;

(d)  vajadzīgās informācijas atklāšanu to struktūru pienākumu izpildei, kas vada pensijas plāna darbības izbeigšanu.

2. Informācijai, ko saņēmušas minētās iestādes, struktūras un personas, kā minēts šā panta 1. pantā, piemēro 66. pantā minētos noteikumus par dienesta noslēpumu.

3. Direktīvas 66. un 67. pants neliedz dalībvalstīm atļaut informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un kādu no turpmāk minētajām iestādēm:

(a)  iestādēm, kas atbild par pensijas plānu darbības izbeigšanā un līdzīgās procedūrās iesaistīto struktūru pārraudzību;

(b)  iestādēm, kas pārrauga personas, kuras veic institūciju, ▐ apdrošināšanas sabiedrību un citu finanšu iestāžu pārskatu obligāto revīziju;

(c)  neatkarīgiem institūciju aktuāriem, kas veic šo institūciju ▐ uzraudzību, un struktūrām, kas pārrauga šos aktuārus.

69. pants

Informācijas nodošana centrālajām bankām, monetārajām iestādēm, Eiropas uzraudzības iestādēm un Eiropas sistēmisko risku kolēģijai

1. Direktīvas 66. un 67. pants neliedz kompetentai iestādei nosūtīt informāciju šādām iestādēm to attiecīgo uzdevumu veikšanai:

(a) centrālajām bankām un citām struktūrām ar monetārajām iestādēm līdzīgām funkcijām;

(b) vajadzības gadījumā, citām valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzību;

(c) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai un EAAPI ▐ .

2. Direktīvas 68. līdz 71. panta noteikumi neliedz 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām iestādēm vai struktūrām darīt zināmu kompetentajām iestādēm tādu informāciju, kāda kompetentajām iestādēm var būt vajadzīga, piemērojot 67. pantu.

3. Saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu saņemtajai informācijai piemēro dienesta noslēpuma prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas šajā direktīvā minētajām prasībām.

70. pants

Informācijas atklāšana valsts pārvaldes struktūrvienībām, kas ir atbildīgas par tiesību aktiem finanšu jomā

1. Direktīvas 66. panta 1. punkta, 67. panta un 71. panta 1. punkta noteikumi neliedz dalībvalstīm atļaut atklāt konfidenciālu informāciju citām kompetentajām iestādēm un valsts pārvaldes struktūrvienībām, kuras ir atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu institūciju, kredītiestāžu, finanšu iestāžu, ieguldījumu pakalpojumu, apdrošināšanas sabiedrību uzraudzības jomā, un inspektoriem, kas rīkojas minēto struktūrvienību uzdevumā.

Šādu informāciju var atklāt vienīgi tad, ja tas vajadzīgs prudenciālās uzraudzības un aizsardzības nolūkā un lai risinātu jautājumus attiecībā uz grūtībās nonākušām iestādēm. Neskarot šā panta 2. punktu, uz personām, kurām ir piekļuve tādai informācijai, attiecas dienesta noslēpuma prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas šajā direktīvā minētajām prasībām. Tomēr dalībvalstis nosaka, ka informāciju, ko saņem saskaņā 68. pantu, un informāciju, ko iegūst pārbaudēs uz vietas, drīkst atklāt tikai ar tās kompetentās iestādes nepārprotamu piekrišanu, kura šo informāciju sniegusi, vai ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes nepārprotamu piekrišanu, kurā veikta pārbaude uz vietas.

2. Dalībvalstis atļauj konfidenciālu informāciju, kas ir saistīta ar iestāžu prudenciālo uzraudzību, izpaust parlamentārām izmeklēšanas komitejām vai revīzijas palātām to dalībvalstī un citām par izmeklēšanu atbildīgām struktūrām to dalībvalstī, ievērojot šādus nosacījumus:

(a) struktūrām valsts tiesību aktos ir noteikta kompetence izmeklēt vai rūpīgi pārbaudīt tādu valsts iestāžu darbību, kuras ir atbildīgas par iestāžu uzraudzību vai par šādu uzraudzību reglamentējošiem tiesību aktiem;

(b) informācija ir vienīgi nepieciešama a) apakšpunktā minētās kompetences īstenošanai;

(c) uz personām, kam ir piekļuve informācijai, attiecas dienesta noslēpuma prasības saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas ir vismaz līdzvērtīgas šajā direktīvā minētajām;

(d) ja informācija ir nākusi no citas dalībvalsts, to nedrīkst izpaust bez skaidras tās kompetentās iestādes piekrišanas, kas to sniegusi, un attiecīgā gadījumā tikai tiem nolūkiem, kam šī iestāde devusi piekrišanu.

71. pants

Noteikumi par informācijas apmaiņu

1. Attiecībā uz informācijas apmaiņu saskaņā ar 68. pantu, informācijas nodošanu saskaņā ar 68. pantu un informācijas atklāšanu saskaņā ar 70. pantu dalībvalstis pieprasa, lai tiktu izpildīti vismaz šādi nosacījumi:

(a) ar informāciju apmainās, to nosūta vai atklāj pārraudzības vai ▐ uzraudzības nolūkā;

(b) uz saņemto informāciju attiecina dienesta noslēpuma pienākumu, kā izklāstīts 66. pantā;

(c) ja informācija ir nākusi no citas dalībvalsts, to nedrīkst izpaust bez skaidras tās kompetentās iestādes piekrišanas, kas to sniegusi, un attiecīgā gadījumā tikai tiem nolūkiem, kam šī iestāde devusi piekrišanu.

72. pants

Valsts prudenciālie noteikumi

1. Dalībvalstis paziņo EAAPI savas valsts prudenciālos noteikumus to aroda pensiju plānu jomā, uz ko neattiecas 12. panta 1. punktā minētie ▐ valstu sociālie un darba tiesību akti par pensijas sistēmu organizēšanu.

2. Dalībvalstis šo informāciju regulāri un vismaz reizi divos gados atjaunina, un EAAPI minēto informāciju publicē savā tīmekļa vietnē.

IV sadaļa

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

73. pants

Sadarbība starp dalībvalstīm, EAAPI un Komisiju

1. Dalībvalstis attiecīgi nodrošina šīs direktīvas vienotu piemērošanu, regulāri apmainoties ar informāciju un pieredzi, lai veidotu labāko praksi šajā jomā un ciešāku sadarbību, iesaistot sociālos partnerus, un tādējādi nepieļautu konkurences traucējumus un radītu nosacījumus, kas vajadzīgi netraucētai pārrobežu dalības nodrošināšanai.

2. Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai atvieglotu aroda pensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbības uzraudzību.

3. Piemērojot šo direktīvu, kompetentās iestādes sadarbojas ar EAAPI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010.

Kompetentās iestādes nekavējoties sniedz EAAPI visu informāciju, kas tai ir nepieciešama tās pienākumu veikšanai saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 1094/2010 atbilstoši minētās regulas 35. pantu.

4. Katra dalībvalsts informē Komisiju un EAAPI par galvenajām grūtībām, ko rada šīs direktīvas piemērošana.

Komisija, EAAPI un attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes pēc iespējas ātrāk veic minēto grūtību analīzi, lai rastu piemērotu risinājumu.

74. pants

Personas datu apstrāde

Attiecībā uz personas datu apstrādi saistībā ar šo direktīvu institūcijas un kompetentās iestādes veic savus uzdevumus šīs direktīvas nolūkos saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK. Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno EAAPI saistībā ar šo direktīvu, EAAPI piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumus.

75. pants

Novērtēšana un pārskatīšana

1. Līdz ...* [sešus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija pārskata šo direktīvu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par tās īstenošanu un efektivitāti.

2. Šā panta 1. punktā minētā pārskatīšana ir īpaši vērsta uz:

a) direktīvas atbilstību prudenciālajām un pārvaldības prasībām;

b) pārrobežu darbību;

c) šīs direktīvas piemērošanā iegūto pieredzi un tās ietekmi uz institūciju stabilitāti;

d) institūcijām piemērojamām kvantitatīvajām prasībām;

e) pensijas kapitāla pārskatu.

3. Šādas pārskatīšanas rezultātus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

76. pants

Grozījumi Direktīvā 2009/138/EK

1. Direktīvā 2009/138/EK pievieno šādu 306.a pantu:

"306.a pants

Ja šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā piederības dalībvalstis piemēroja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 20XX/XX/ES(20) 4. pantā minētos noteikumus, šādas piederības dalībvalstis var turpināt piemērot tādus administratīvos un normatīvos noteikumus, kurus tās ir pieņēmušas, lai panāktu atbilstību Direktīvas 2002/83/EK 1. līdz 19. pantam, 27. līdz 30. pantam, 32. līdz 35. pantam un 37. līdz 67. pantam, un kuri bija spēkā 2015. gada 31. decembrī uz pārejas periodu, kam termiņš beidzas 2022. gada 31. decembrī.

Ja piederības dalībvalsts turpina piemērot minētos administratīvos un normatīvos aktus, apdrošināšanas sabiedrības minētajā piederības dalībvalstī aprēķinās savas maksātspējas kapitāla prasības, saskaitot kopā:

(a) nosacītā maksātspējas kapitāla prasību attiecībā uz to apdrošināšanas darbību, kas aprēķināta bez aroda pensijas uzkrāšanas uzņēmējdarbības saskaņā ar Direktīvas .../../ES 4. Pantu;

(b) maksātspējas rezervi attiecībā uz papildpensijas uzkrāšanas uzņēmējdarbību, kas aprēķināta saskaņā ar administratīvajiem un normatīvajiem aktiem, kuri pieņemti, lai panāktu atbilstību Direktīvas 2002/83/EK 28. pantam.

Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, vai pirmajā daļā minētais laikposms būtu jāpagarina, ņemot vērā no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK(21) izrietošās izmaiņas Savienības un dalībvalstu tiesību aktos”.

2. Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

(7) „pārapdrošināšana” ir viens no turpmāk minētajiem:

(a) darbība, ko veic pārapdrošināšanas uzņēmums, pieņemot cedētos riskus no apdrošināšanas uzņēmuma, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmuma vai cita pārapdrošināšanas uzņēmuma vai trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmuma;

(b) Lloyd's apdrošināšanas asociācijas gadījumā – darbība, kas nozīmē Lloyd's dalībnieka cedēto risku pieņemšanu, ko veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmums, kas nav Lloyd's apdrošināšanas asociācijas loceklis;

(c) pārapdrošināšanas uzņēmumu veikta apdrošināšana papildpensiju uzkrāšanas institūcijām, kuru darbību regulē Direktīva .../.../ES [PKUI II].

78. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis ievieš administratīvos un normatīvos aktus, kas nepieciešami, lai līdz ...* [18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] panāktu atbilstību šīs direktīvas 6. panta c), i) līdz p) apakšpunktam, 12. panta 4. punkta otrajai un trešajai daļai, 12. panta 10. punktam, 13. pantam, 20. panta 6. līdz 8. punktam, 21. līdz 30. pantam, 33. pantam, 35. panta 1. un 2. punktam, 35. panta 4. līdz 7. punktam, 36. līdz 38. pantam, 39. panta 1. un 3. punktam, 40. līdz 53. pantam, 55. līdz 57. pantam, 58. panta 1. punktam, 59. līdz 61. pantam, 63. pantam, 64. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunktam un f) apakšpunktam, 65. līdz 71. pantam. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tās iekļauj arī norādi, ka atsauces spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvām, ko atceļ ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējama minētā norāde.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

79. pants

Atcelšana

Direktīvu 2003/41/EK, kurā grozījumi izdarīti ar I pielikuma A daļā minētajām direktīvām, atceļ no ...* [18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā], neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz II pielikuma B daļā norādītajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valstu tiesību aktos un piemērošanai.

Atsauces uz atcelto Direktīvu 2003/41/EK uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas II pielikumā.

80. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Direktīvas 1. līdz 5. pantu, 6. panta a), b), d) līdz h) un j) apakšpunktu, 7. līdz 11. pantu, 12. panta 1. līdz 9. punktu, 14. līdz 19. pantu, 20. panta 1. līdz 5. punktu un 7. punktu, 31. un 32. pantu, 34. pantu, 35. panta 2. un 3. punktu, 39. panta 1. un 3. punktu, 58. panta 2. punktu, 62. pantu, 64. panta 1. punkta a) un e) apakšpunktu, 64. panta 2. punktu piemēro no ...* [18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].

81. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

I PIELIKUMS

A sadaļa

Atceltā direktīva ar turpmāko grozījumu sarakstu(minēts 79. pantā)

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/41/EK):

(OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.)

 

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK):

(OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/78/ES

(OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES

(OV L 174, 9.7.2011., 1. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/14/ES

(OV L 145, 31.5.2013., 1. lpp.)

tikai 303. pants

 

 

tikai 4. pants

 

tikai 62. pants

 

 

tikai 1. pants

B sadaļa

Termiņu uzskaitījums transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai(minēts 79. pantā)

Direktīva

Transponēšanas termiņš

Piemērošanas datums

2003/41/EK

2009/138/EK

2010/78/EK

2011/61/EK

2013/14/EK

23.09.2005.

31.03.2015.

31.12.2011.

22.07.2013.

21.12.2014.

23.09.2005.

01.01.2016.

31.12.2011.

22.07.2013.

21.12.2014.

_____________

II PIELIKUMS

Direktīva 2003/41/EK

Šī direktīva

1. pants

2. pants

3. pants

4. pants

5. pants

6. panta a) un b) punkts

6. panta c) punkts

 

6. panta d) līdz f) punkts

6. panta i) punkts

 

6. panta j) punkts

 

7. pants

8. pants

9. panta 1. punkta a) apakšpunkts

9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts

 

9. panta 1. punkta d) apakšpunkts

9. panta 1. punkta e) apakšpunkts

9. panta 2. punkts

9. panta 3. punkts

9. panta 5. punkts

20. panta 1. līdz 9. punkts

 

20. panta 10. punkts

 

 

15. panta 1. līdz 5. punkts

15. panta 6. punkts

16. pants

17. pants

17.a panta 1. līdz 4. punkts

17.a panta 5. punkts

17.b pants

17.c pants

17.d pants

18. panta 1. punkts

18. panta 1. punkta a) apakšpunkts

18. panta 2. līdz 4. punkts

18. panta 5. punkta pirmā daļa

18. panta 5. punkta otrā un trešā daļa

 

18. panta 6. punkts

18. panta 7. punkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10. pants

12. pants

9. panta 4. punkts

 

19. panta 1. punkts

 

19. panta 2. punkta pirmā daļa

19. panta 2. punkta otrā daļa

19. panta 3. punkts

 

 

 

11. panta 1. punkts

 

9. panta 1. punkta f) apakšpunkts

 

11. panta 2. punkta a) apakšpunkts

11. panta 2. punkta b) apakšpunkts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11. panta 3. punkts

11. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkts

11. panta 4. punkta c) un d) apakšpunkts

 

 

 

14. panta 1. punkts

14. panta 2. punkta pirmā daļa

14. panta 4. punkta otrā daļa

14. panta 2. punkta otrā daļa

14. panta 3. punkts

14. panta 4. punkta pirmā daļa

14. panta 5. punkts

 

13. panta 1. punkta a) apakšpunkts

13. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunkts

 

13. panta 2. punkts

 

 

 

 

 

 

 

20. panta 11. punkta pirmā daļa

20. panta 11. punkta otrā daļa

20. panta 11. punkta trešā un ceturtā daļa

21. panta 1. un 2. punkts

21. panta 2.a punkts

21. panta 3. punkts

 

 

 

21.a pants

21.b pants

22. pants

23. pants

 

 

 

 

24. pants

1. pants

2. pants

3. pants

4. pants

5. pants

6. panta a) un b) punkts

 

6. panta c) punkts

6. panta d) līdz f) punkts

 

6. panta i) punkts

 

6. panta j) līdz p) punkts

7. pants

8. pants

9. pants

 

10. pants

 

11. panta 1. punkts

11. panta 2. punkts

 

 

 

12. panta 1. līdz 8. punkts

12. panta 9. punkts

12. panta 10. punkts

13. pants

14. panta 1. līdz 5. punkts

 

15. pants

16. pants

17. panta 1. līdz 4. punkts

 

18. pants

 

19. pants

20. panta 1. punkts

20. panta 2. punkts

20. panta 3. līdz 5. punkts

20. panta 6. punkta pirmā daļa

 

20. panta 6. punkta otrā daļa

20. panta 7. punkts

 

20. panta 8. punkts

21. pants

22. pants

23. pants

24. pants

25. pants

26. pants

27. pants

28. pants

29. pants

30. pants

31. pants

32. pants

33. panta 1. punkts

33. panta 2. līdz 7. punkts

34. pants

35. panta 1. un 2. punkts

35. panta 3. punkts

 

35. panta 4. punkts

35. panta 5. līdz 8. punkts

36. pants

37. pants

38. panta 1. punkts

38. panta 2. punkts

39. panta 1. punkts

39. panta 2. punkts

 

39. panta 3. punkts

39. panta 4. punkts

40. pants

41. pants

42. pants

43. pants

44. pants

45. pants

46. pants

47. pants

48. pants

49. pants

50. pants

51. pants

52. pants

53. pants

54. pants

55. pants

56. pants

57. pants

58. panta 1. punkts

 

58. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts

 

59. pants

60. pants

61. pants

62. panta 1. punkts

62. panta 2. punkts

62. panta 3. punkts

62. panta 4. punkts

62. panta 5. punkts

62. panta 6. punkts

62. panta 7. punkts

63. pants

64. panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

64. panta 1. punkta b) līdz f) apakšpunkts

64. panta 2. punkts

65. pants

66. pants

67. pants

68. pants

69. pants

70. pants

71. pants

72. panta 1. punkts

72. panta 2. punkts

 

73. panta 1. un 2. punkts

73. panta 3. punkts

73. panta 4. punkts

74. pants

75. pants

76. pants

 

 

 

 

77. pants

78. pants

79. pants

80. pants

81. pants

_____________

PIELIKUMS. JURIDISKĀS KOMITEJAS VĒSTULE

Ref. D(2014)40797

Roberto Gualtieri

Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājs

ASP 15G206

Briselē

Temats:  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (pārstrādāta redakcija)

  (COM(2014)167 – C7-0112/2014 – 2014/0091(COD))

God. priekšsēdētāj!

Juridiskā komiteja izskatīja iepriekš minēto priekšlikumu atbilstoši Parlamenta Reglamenta 104. pantam par pārstrādāšanu.

Šā panta 3. punktā ir teikts:

„Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja uzskata, ka priekšlikums neietver citus būtiskus grozījumus, kā vienīgi tajā skaidri norādītos grozījumus, tā informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

Šādā gadījumā un saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti Reglamenta 169. un 170. pantā, grozījumi ir pieņemami tikai par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā attiecībā uz tām priekšlikuma teksta daļām, kurās ietverti būtiski grozījumi.

Tomēr, ja atbildīgā komiteja saskaņā ar Iestāžu nolīguma 8. punktu ir nolēmusi arī iesniegt grozījumus priekšlikuma kodificētajām daļām, tā nekavējoties paziņo šo nodomu Padomei un Komisijai, un Komisijas pienākums, pirms notiek balsošana saskaņā ar 58. pantu, ir informēt šo komiteju par savu nostāju attiecībā uz grozījumiem un par to, vai Komisija paredz atsaukt pārstrādāšanas priekšlikumu.”

Ņemot vērā tās konsultatīvās darba grupas atzinumu, kuras pārstāvji izskatīja pārstrādāto priekšlikumu, Juridiskā komiteja uzskata, ka šajā priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas šajā priekšlikumā vai konsultatīvās darba grupas atzinumā skaidri norādīti, un ka attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu kodifikāciju ar šiem grozījumiem priekšlikums paredz spēkā esošo tekstu vienkāršu kodifikāciju, nemainot to būtību.

Tādēļ pēc jautājuma apspriešanas 2014. gada 3. septembra sanāksmē Juridiskā komiteja, ar 18 balsīm par un trim deputātiem atturoties(22), pieņēma ieteikumu Ekonomikas un monetārajai komitejai, kas ir atbildīga par šo jautājumu, turpināt izskatīt iepriekš minēto priekšlikumu saskaņā ar Reglamenta 104. pantu.

Ar cieņu

Pavel Svoboda

Pielikumā: konsultatīvās darba grupas atzinums.

PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS DARBA GRUPAS ATZINUMS

 

 

 

 

JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀ DARBA GRUPA

 

Briselē, 2014. gada 3. jūlijā

ATZINUMS

  EIROPAS PARLAMENTAM

  PADOMEI

  KOMISIJAI

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (pārstrādāta redakcija)

COM(2014)167 final of 27.3.2014 – 2014/0091(COD)

Ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu un īpaši tā 9. punktu, konsultatīvā darba grupa, kas sastāv no Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas attiecīgajiem juridiskajiem dienestiem, tikās 2014. gada 30. aprīlī, lai izskatītu iepriekš minēto Komisijas iesniegto priekšlikumu.

Šajā sanāksmē, izskatot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru pārstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvu 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību, konsultatīvā darba grupa, kopīgi vienojoties, konstatēja turpmāk minēto.

1) Attiecībā uz paskaidrojuma rakstu — lai tas pilnībā atbilstu attiecīgajām prasībām, kas noteiktas Iestāžu nolīgumā, šajā dokumentā, kā tas paredzēts minētā nolīguma 6. punkta a) apakšpunkta iii) punktā, būtu vajadzējis precīzi norādīt, kuri no iepriekšējā tiesību akta noteikumiem priekšlikumā ir saglabāti negrozīti.

2) Pārstrādātā teksta projektā, izmantojot pelēko tonējumu, ko parasti lieto būtisku grozījumu izcelšanai, būtu jāizceļ šādi ierosinātie grozījumi:

- direktīvas 5. panta otrajā daļā — vārda “nepiemērot” aizstāšana ar vārdu “piemērot” un norādes uz “9. līdz 17. panta” aizstāšana ar jaunu norādi “1. līdz 8. panta, 12. un 20. panta un 34.–37. panta”;

- direktīvas 12. panta 2. punktā — vārdu “, kas atrodas citas dalībvalsts teritorijā” svītrošana;

- Direktīvas 2003/41/EK visa 18. panta 7. punkta teksta svītrošana;

- Direktīvas 2003/41/EK visa 20. panta 7. punkta teksta svītrošana;

Pēc priekšlikuma izskatīšanas konsultatīvā darba grupa varēja vienprātīgi secināt, ka priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi, izņemot tos, kas par tādiem atzīti priekšlikumā vai šajā atzinumā. Konsultatīvā darba grupa arī secināja, ka attiecībā uz iepriekšējā — būtiski grozītā — tiesību akta nemainīto noteikumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai pašreizējā teksta kodifikācija, negrozot tā būtību.

F. DREXLER      H. LEGAL     L. ROMERO REQUENA

juriskonsults      juriskonsults      ģenerāldirektors

23.6.2015

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (pārstrādāta redakcija)

(COM(2014)0167 – C7-0112/2014 – 2014/0091(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Jeroen Lenaers

ĪSS PAMATOJUMS

Šīs direktīvas vispārējais mērķis ir atvieglot papildpensiju uzkrājumu veidošanu. Atzinuma sagatavotājs viennozīmīgi atbalsta šādu mērķi. Iepriekšējo gadu ekonomikas un finanšu krīzes laikā būtisks spiediens ir radies īpaši uz pirmā līmeņa pensijām daudzās dalībvalstīs. Tā rezultātā vairākās valstīs bija jāsamazina pensiju izmaksas.

Turklāt visās dalībvalstīs sabiedrība noveco. Sagaidāmais dzīves ilgums Eiropā ir dažāds, taču visos gadījumos runa ir par dzīves ilguma pagarināšanos. Pieaug arī to pensionāru skaits, kuru dzīves ilgums ir garāks un kuriem ir labs veselības stāvoklis. Tajā pašā laikā, darbaspējīgo iedzīvotāju skaits sarūk, dzimstība samazinās, un jaunieši studē ilgāk un darba tirgū ienāk vēlāk. Pārāk maz cilvēku, kas sasnieguši vai pārsnieguši 60 gadu vecumu, Eiropas Savienībā ir nodarbināti. Nākotnē vairs nebūs iespējams pilnībā paļauties uz paaudžu solidaritāti, proti, ka jaunā un darbspējīgā paaudze uzņemsies vecākā gadagājuma cilvēku pensiju izmaksas. Īpaši grūti nodrošināt finansējumu atbilstīgām pensijām ir un būs valstīs, kuru pensiju sistēmas balstītas uz paaudžu solidaritātes principiem un kurās pensijas finansē no kārtējā budžeta.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vairākām valstīm būtu jāapsver iespēja veidot papildu otrā līmeņa pensiju sistēmas, jo tam vajadzētu nodrošināt pensiju stabilitāti. Bet, ņemot vērā ekonomiskās un finanšu krīzes laikā gūto pieredzi, labas pārraudzības un pārvaldības noteikumi ir pamats tam, lai sniegtu iedzīvotājiem augstu uzticības līmeni savai pensiju sistēmai un motivētu viņus piedalīties šādā sistēmā. Tāpēc šīs direktīvas pārstrādāšanai –– ar nosacījumu, ka tai ir pareizais mērķis un tā nerada lieku slogu, –– jāmudina dalībvalstis izstrādāt papildpensijas kapitāla uzkrāšanas sistēmas, kurām cilvēki var uzticēties.

Būtu jāattīsta papildpensijas kapitāla uzkrāšanas sistēma, vienlaikus neapšaubot sociālā nodrošinājuma pensiju sistēmu nozīmi drošas, pastāvīgas un efektīvas sociālās aizsardzības jomā, kam būtu jāgarantē pienācīgs dzīves līmenis vecumdienās un kam jāpievērš vislielākā uzmanība, nostiprinot Eiropas sociālo modeli.

Lai sasniegtu vispārējo šīs direktīvas mērķi, Komisija ir ierosinājusi četrus konkrētus mērķus: novērst uzraudzības šķēršļus pārrobežu PKUI, nodrošināt labu pārvaldību un riska pārvaldību, nodrošināt skaidru un atbilstošu informāciju plānu dalībniekiem un saņēmējiem un nodrošināt, ka uzraudzītājiem ir nepieciešamie instrumenti, lai efektīvi uzraudzītu PKUI.

Referents pilnībā izprot nepieciešamību nodrošināt labu pārvaldību, informāciju plānu dalībniekiem, pārredzamību un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas drošību. Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas ir pensiju fondi, kuri kalpo galvenokārt sociālam mērķim un uz kuriem gulstas atbildība par papildpensijas kapitāla izmaksu nodrošināšanu.

Taču pensiju sistēmas Eiropā ir ļoti dažādas un ir cieši saistītas ar valsts tradīcijām un valsts fiskālajām, sociālajām un darba tiesībām. Tāpēc Eiropas mēroga vienas pieejas piemērošana nedos vēlamo rezultātu un nepalīdzēs efektīvi sasniegt mērķi, kas noteikts šajā direktīvā.

Tieši tādēļ referents uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt dalībvalstīm pietiekamu elastību šajā direktīvā izklāstīto prasību īstenošanā un regulēšanā tādā veidā, kas atspoguļotu Eiropas pensiju sistēmu plašo daudzveidību un būtu piemērots īpašajam veidam, kādā valsts sistēmas tiek organizētas, ievērojot visu dalībnieku un saņēmēju intereses.

Tas ir vēl jo svarīgāk tāpēc, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm ir jāsaglabā pilna atbildība par savu pensiju sistēmu organizēšanu, kā arī jālemj par to, kādu vietu katrā dalībvalstī ieņems katrs no trim pensiju sistēmas līmeņiem. Otrajā līmenī dalībvalstīm ir jāsaglabā pilna atbildība arī par to dažādo institūciju lomu un funkcijām, kuras nodrošina papildpensijas kapitāla izmaksas.

Referents ir iesniedzis šo atzinumu ar mērķi, no vienas puses, panākt pareizo līdzsvaru starp nepieciešamību pēc augstiem Eiropas standartiem attiecībā uz pārvaldību, uzraudzību, informēšanu un pārredzamību, un, no otras puses, pilnībā ņemt vērā elastību, kas dalībvalstīm tik ļoti nepieciešama, lai tās varētu efektīvi un veiksmīgi šos standartus pielāgot savai konkrētajai situācijai.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a) Dalībvalstīm būtu jānodrošina darba ņēmēju sociālā aizsardzība pensiju ziņā, nosakot valsts pensijas, kas ir pietiekami lielas, lai uzturētu piedienīgu dzīves līmeni un pasargātu no nabadzības vecumdienās, un kā papildu nodrošinājumu veicinot ar darba līgumiem saistītus papildu pensijas plānus.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Iekšējam tirgum būtu jādod iespēja institūcijām darboties citās dalībvalstīs un jānodrošina plāna dalībnieku un saņēmēju augsta līmeņa aizsardzība.

(2) Iekšējā tirgū institūcijām vajadzētu būt iespējai darboties citās dalībvalstīs ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta papildpensijas kapitāla uzkrāšanas plānu dalībnieku un uzkrātā kapitāla saņēmēju augsta līmeņa aizsardzība.

Grozījums Nr.     3

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a) Lai vēl vairāk atveiglotu darba ņēmēju mobilitāti starp dalībvalstīm, šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt labu pārvaldību, informācijas sniegšanu pensijas plānu dalībniekiem, pārredzamību un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas drošību.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2b) Veids, kādā tiek organizētas un regulētas papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas (turpmāk — PKUI), katrā dalībvalstī ir atšķirīgs. Tādēļ nevajadzētu tām visām piemērot vienādu pieeju. Komisija un EAAPI ņem vērā dalībvalstu dažādās tradīcijas konkrētajās darbībās un uzskata, ka, nosakot papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju organizāciju, prioritāte ir jāpiešķir valsts tiesību aktiem darba tiesību un sociālajā jomā.

Grozījums Nr.     5

Direktīvas priekšlikums

2.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2c) Šīs direktīvas mērķis ir minimāla saskaņošana un tāpēc tai nevajadzētu liegt dalībvalstīm iespēju saglabāt vai ieviest stingrākus noteikumus, lai aizsargātu papildpensijas kapitāla uzkrāšanas plānu dalībniekus un uzkrātā kapitāla saņēmējus. Šī direktīva neattiecas nedz uz jautājumiem, kas saistīti ar valsts sociālās jomas un darba tiesību aktiem, nedz uz nodokļu un līgumu slēgšanas tiesību aktiem, nedz arī uz pensijas reglamentējošo tiesību aktu atbilstību dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Direktīva 2003/41/EK ir pirmais likumdošanas solis ceļā uz papildpensiju kapitāla uzkrāšanas iekšējā tirgus organizēšanu Eiropas mērogā. Patiess papildpensiju kapitāla uzkrāšanas iekšējais tirgus ir svarīgs ekonomikas izaugsmei un darbvietu izveidei Eiropas Savienībā un Eiropas sabiedrības novecošanās problēmas risināšanai. 2003. gada direktīvā ir izdarīti būtiski grozījumi, lai ieviestu modernu uz risku balstītu pārvaldības sistēmu arī papildpensiju kapitāla uzkrāšanas institūcijām.

(3) Ar Direktīvu 2003/41/EK tika ieviesti minimālie obligātie standarti attiecībā uz papildpensijas kapitāla uzkrāšanas organizēšanu Savienībā. Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas plānu ieviešana un izvēršana aizvien lielākā skaitā dalībvalstu joprojām ir izšķiroši svarīga ar Eiropas sabiedrības novecošanos saistīto problēmu risināšanā. Tādēļ liela nozīme ir pastiprinātam sociālajam dialogam ES un dalībvalstu līmenī.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Ir nepieciešams rīkoties, lai turpmāk veidotu papildu privāto pensiju uzkrājumus, piemēram, fondētās pensijas. Tas ir svarīgi, jo sociālā nodrošinājuma sistēmas tiek aizvien vairāk pakļautas spiedienam, kas nozīmē, ka pilsoņi nākotnē kā papildinājumu aizvien vairāk izmantos papildpensiju kapitāla uzkrājumu. Būtu jāattīsta papildpensijas kapitāla uzkrāšanas sistēma, vienlaikus neapšaubot sociālā nodrošinājuma pensiju sistēmu nozīmi drošas, pastāvīgas un efektīvas sociālās aizsardzības jomā, kam jāgarantē pienācīgs dzīves līmenis vecumdienās un kam jāpievērš vislielākā uzmanība, nostiprinot Eiropas sociālo modeli.

(4) Ir jārīkojas, lai nodrošinātu, ka tiesību aktos noteiktās sociālās drošības sistēmas pasargā no nabadzības vecumdienās, savukārt papildpensijas kapitāla uzkrāšanas plāni var nodrošināt vērtīgu papildinājumu. Tas ir svarīgi, jo darbinieki ar papildpensijas kapitāla uzkrāšanas plānu palīdzību, aizejot pensijā, varēs uzlabot savu finansiālo stāvokli. Tādēļ šīs direktīvas galvenais mērķis ir veicināt papildpensijas kapitāla uzkrāšanas plānus, pastiprināt papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju veiksmīgos modeļus un nodrošināt to saglabāšanu un nepārtrauktu darbību. Tomēr papildpensijas kapitāla uzkrāšana būtu jāattīsta, neapšaubot sociālās drošības pensiju sistēmu nozīmi drošas, ilgtspējīgas un efektīvas sociālās aizsardzības ziņā, garantējot piedienīgu dzīves līmeni vecumdienās, un tāpēc tām vajadzētu būt vienam no centrālajiem elementiem Eiropas sociālo modeļu stiprināšanas mērķa īstenošanā.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Direktīvā ievērotas pamattiesības un principi, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības veikt uzņēmējdarbību un tiesības uz patērētāju augstu aizsardzības līmeni, sevišķi nodrošinot papildpensiju kapitāla pārredzamības augstāku līmeni, informētu personisko finanšu un pensijas plānošanu, kā arī atvieglojot papildpensiju kapitāla uzkrāšanas institūciju un uzņēmumu pārrobežu uzņēmējdarbību. Šī direktīva ir jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(5) Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, proti, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības veikt uzņēmējdarbību, tiesības uz īpašumu, tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību un tiesības uz augstu patērētāju aizsardzības līmeni, jo īpaši, nodrošinot augstāku papildpensijas kapitāla uzkrāšanas pārredzamības līmeni un uz informāciju balstītu personisko finanšu un pensijas plānošanu, kā arī atvieglojot papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju un uzņēmumu pārrobežu uzņēmējdarbību. Šī direktīva ir jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

Grozījums Nr.     9

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a) Dalībvalstīm būtu jāņem vērā nepieciešamība pastiprināt to darba ņēmēju pensijas tiesību aizsardzību, kuri uz laiku tiek nosūtīti darbā uz citu dalībvalsti.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm ir jāsaglabā pilna atbildība par savu pensiju sistēmu organizēšanu, kā arī jālemj par to, kādu vietu katrā dalībvalstī ieņems katrs no trim pensiju sistēmas līmeņiem. Otrajā līmenī dalībvalstīm ir jāsaglabā pilna atbildība arī par to dažādo institūciju lomu un funkcijām, kas nodrošina papildpensijas kapitāla izmaksas, piemēram, sektoriālie pensiju fondi, uzņēmuma pensiju fondi un dzīvības apdrošināšanas sabiedrības. Šīs direktīvas mērķis nav apšaubīt šo prerogatīvu.

(9) Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm ir jāsaglabā pilna atbildība par savas pensiju sistēmas organizēšanu, kā arī pašām jāpieņem lēmums par katra no trim vecuma pensiju sistēmas līmeņiem lomu konkrētajā valstī. Saistībā ar otro līmeni dalībvalstīm ir jāsaglabā pilna atbildība arī par to dažādo institūciju lomu un funkcijām, kuras nodrošina papildpensijas kapitāla izmaksu, piemēram, par nozares pensiju fondu, uzņēmuma pensiju fondu un dzīvības apdrošināšanas sabiedrību lomu un funkcijām. Šīs direktīvas mērķis nav apšaubīt šo prerogatīvu.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Ņemot vērā nepieciešamību turpināt izvērst papildpensijas kapitāla uzkrāšanas plānus, Komisijai būtu jāsniedz būtiska pievienotā vērtība Savienības līmenī, veicot turpmākus pasākumus, lai atbalstītu dalībvalstu sadarbību ar sociālajiem partneriem otrā līmeņa pensiju plānu izvēršanā, un izveidojot augsta līmeņa ekspertu grupu, lai izpētītu veidus, kā palielināt otrā līmeņa pensijas kapitāla uzkrājumus dalībvalstīs, tostarp to, kā veicināt labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm.

Grozījums Nr.     12

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Iemaksu veicoša uzņēmuma bankrota gadījumā dalībniekam draud gan darbavietas zaudēšana, gan arī iegūto pensijas tiesību zaudēšana. Tāpēc jānodrošina minētā uzņēmuma un institūcijas nepārprotama nošķiršana un jāparedz obligātas piesardzības normas, ar kuru palīdzību aizsargā dalībniekus.

 

(18) Iemaksu veicoša uzņēmuma bankrota gadījumā dalībniekam draud gan darba, gan iegūto pensijas tiesību zaudēšana. Tādēļ ir jānodrošina minētā uzņēmuma un attiecīgās institūcijas nepārprotama nošķiršana un ar apdrošināšanas palīdzību jāparedz minimālās obligātās piesardzības normas, lai aizsargātu dalībniekus.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas ir finanšu pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem gulstas atbildība par papildpensijas kapitāla izmaksu nodrošināšanu, un tādēļ tām ir jāievēro noteiktas obligātas piesardzības normas attiecībā uz savu darbību un darbības nosacījumiem.

(20) PKUI nav finanšu pakalpojumu sniedzēji, bet gan pensiju institūcijas, kas kalpo galvenokārt sociālam mērķim, sniedz kolektīvu sociālo labumu un uzņemas lielu atbildību par papildpensijas kapitāla izmaksas nodrošināšanu, un tāpēc tām ir jāievēro noteiktas minimālās obligātās piesardzības normas attiecībā uz savu darbību un tās nosacījumiem. PKUI sociālais uzdevums un trīspusējās attiecības starp darba ņēmēju, darba devēju un šīm institūcijām būtu atbilstoši jāatzīst un jāatbalsta kā viens no šīs direktīvas vadošajiem principiem.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) Ja institūcija nedarbojas vairākās valstīs, dalībvalstīm jādod iespēja atļaut daļēju segumu ar noteikumu, ka ir izstrādāts pienācīgs plāns pilna seguma atjaunošanai, neskarot prasības, ko izvirza Padomes 1980. gada 20. oktobra Direktīva 80/987/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā28.

(28) Būtu jāparedz iespēja dalībvalstīm atļaut nepilnu finansēšanu ar noteikumu, ka ir izstrādāts pienācīgs plāns pilnas finansēšanas atjaunošanai un darba ņēmēju aizsardzībai, neskarot prasības, kas noteiktas Padomes 1980. gada 20. oktobra Direktīvā 80/987/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā28.

_______________

_______________

28 OV L 283, 28.10.1980., 23. lpp.

28 OV L 283, 28.10.1980., 23. lpp.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33) Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas kā ilgtermiņa ieguldītāji ar zemu likviditātes risku var ieguldīt līdzekļus nelikvīdos aktīvos, piemēram, akcijās, kā arī instrumentos, kam ir ilgtermiņa ekonomikas profils un kas nav tirgoti regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai organizētās tirdzniecības sistēmās, ievērojot piesardzību. Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas var izmantot arī starptautiskās diversifikācijas priekšrocības. Ja vien tas nav vajadzīgs piesardzības nolūkā, nav jāierobežo ieguldījumi akcijās valūtās kas nav saistību valūtas un instrumentos, kam ir ilgtermiņa ekonomikas profils un kas nav tirgoti regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai organizētās tirdzniecības sistēmās.

(33) Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas kā ilgtermiņa ieguldītāji ar zemu likviditātes risku var ieguldīt līdzekļus nelikvīdos aktīvos, piemēram, akcijās, kā arī instrumentos, kam ir ilgtermiņa ekonomiskais profils un kas netiek tirgoti regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai organizētās tirdzniecības sistēmās, ievērojot piesardzību. Tās var arī izmantot starptautiskās diversifikācijas sniegtās priekšrocības. Tādēļ — izņemot uz piesardzības apsvērumiem balstītus gadījumus, kad plānu dalībnieku interešu aizsardzības nolūkā tiek piemērots piesardzības princips, — nevajadzētu ierobežot ieguldījumus akcijās valūtās, kas nav saistību valūta, un instrumentos, kuriem ir ilgtermiņa ekonomiskais profils un kuri netiek tirgoti regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai organizētās tirdzniecības sistēmās.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35) Institūcijām būtu jāļauj ieguldīt citās dalībvalstīs saskaņā ar to piederības dalībvalsts noteikumiem, lai samazinātu pārrobežu darbības izmaksas. Līdz ar to uzņēmējām dalībvalstīm nevajadzētu ļaut noteikt papildu ieguldījumu prasības institūcijām, kas atrodas citās dalībvalstīs.

(35) Būtu jāļauj institūcijām ieguldīt citās dalībvalstīs saskaņā ar to piederības dalībvalsts noteikumiem. Tomēr, ja institūcija darbojas pāri robežām, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde tai var lūgt ieguldījumiem piemērot ierobežojumus ar nosacījumu, ka šādi noteikumi tiek piemēroti arī institūcijām, kas atrodas uzņēmējā dalībvalstī, un tiktāl, ciktāl šie ierobežojumi ir stingrāki nekā tie, kurus piemēro piederības dalībvalstī.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37) Atalgojuma politika, kas rosina pārmērīga riska uzņemšanos, var apdraudēt stabilu un efektīvu institūciju riska pārvaldību. Principus un informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz atalgojuma politiku, ko piemēro cita veida finanšu iestādēm Savienībā, būtu jāpiemēro arī institūcijām, paturot prātā institūciju īpašo pārvaldības struktūru salīdzinājumā ar citām finanšu iestādēm un vajadzību ņemt vērā institūciju darbību apmēru, veidu, apjomu un sarežģītību.

(37) Tāda atalgojuma politika, kas mudina uzņemties pārmērīgu risku, var apdraudēt stabilu un efektīvu riska pārvaldību institūcijās. Tie principi un informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz atalgojuma politiku, kurus Savienībā piemēro cita veida finanšu iestādēm, būtu pilnībā jāpiemēro arī institūcijām, tomēr paturot prātā līdzsvaru starp nepieciešamību pēc pārredzamības un institūciju īpašo pārvaldības struktūru salīdzinājumā ar citu veidu finanšu iestādēm, un nepieciešamību ņemt vērā institūciju darbību apmēru, raksturu, vērienu un sarežģītību.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46) Institūcijām būtu jānodrošina skaidra un pienācīga informācija paredzamajiem dalībniekiem, dalībniekiem un saņēmējiem, lai atbalstītu viņu lēmumu pieņemšanu par aiziešanu pensijā un nodrošinātu augsta līmeņa pārredzamību plāna dažādos posmos, kas ietver iepriekšēju pieteikšanos, dalību (tostarp laiku pirms aiziešanas pensijā) un laiku pēc aiziešanas pensijā. Jo sevišķi, būtu jāsniedz informācija par uzkrātajām pensijas tiesībām, papildpensijas kapitāla izmaksu aplēstajiem līmeņiem, riskiem un garantijām, kā arī izmaksām. Ja dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku, ir būtiski arī sniegt papildu informāciju par ieguldījumu profilu, visām pieejamajām iespējām un iepriekšēju veiktspēju.

(46) Institūcijām būtu jānsniedz skaidra un atbilstoša informācija potenciālajiem dalībniekiem, dalībniekiem un saņēmējiem, lai viņiem atvieglotu lēmumu pieņemšanu par aiziešanu pensijā un nodrošinātu augsta līmeņa pārredzamību plāna dažādajās stadijās, kas ietver stadiju pirms pieteikšanās, dalību (tostarp laiku pirms aiziešanas pensijā) un stadiju pēc aiziešanas pensijā. Jo īpaši būtu jāsniedz informācija par uzkrātajām pensijas tiesībām, plānotajiem papildpensijas kapitāla maksājumu apmēriem, riskiem un garantijām, kā arī izmaksām. Ja dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku, ir būtiski arī sniegt papildu informāciju par ieguldījumu profilu, visām izvēles iespējām un iepriekšējiem darbības rezultātiem. Visai informācijai būtu jāatbilst lietotāja vajadzībām un ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, jo īpaši attiecībā uz informācijas pieejamību un pieeju tai, kas minētas attiecīgi šīs konvencijas 3. un 21. pantā.

Grozījums Nr.     19

Direktīvas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(51) Kompetentajai iestādei būtu jāizmanto savas pilnvaras, par galveno mērķi nosakot dalībnieku un saņēmēju aizsardzību.

(51) Kompetentajai iestādei būtu jāizmanto savas pilnvaras, par galveno mērķi nosakot dalībnieku un saņēmēju tiesību aizsardzību un institūciju stabilitāti un drošumu.

Grozījums Nr.     20

Direktīvas priekšlikums

57. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(57) Lai nodrošinātu iekšējā tirgus vienmērīgu darbību papildpensiju kapitāla uzkrāšanai, kas ir organizēta Eiropas mērogā, Komisijai, apspriežoties ar EAAPI, būtu jāpārskata šīs direktīvas piemērošana un par to jāziņo, un jāiesniedz minētais ziņojums Eiropas Parlamentam četru gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Minētajā pārskatā jo īpaši būtu jānovērtē noteikumu piemērošana attiecībā uz tehnisko rezervju aprēķināšanu, tehnisko rezervju finansējumu, reglamentēto pašu kapitālu, maksātspējas rezervi, ieguldījumu noteikumiem un citiem aspektiem, kas ir saistīti ar institūcijas finanšu maksātspējas situāciju.

(57) Lai nodrošinātu Eiropas mērogā organizēta papildpensijas kapitāla uzkrāšanas iekšējā tirgus vienmērīgu darbību, Komisijai pēc apspriešanās ar EAAPI būtu jāpārskata šīs direktīvas piemērošana un jāsagatavo par to ziņojums, kā arī jāiesniedz šis ziņojums Eiropas Parlamentam sešu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.     21

Direktīvas priekšlikums

59. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(59) Lai precizētu šajā direktīvā izklāstītās prasības, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu vajadzētu deleģēt Komisijai attiecībā uz paskaidrojumiem par atalgojuma politiku, riska novērtējumu attiecībā uz pensijām un pensijas kapitāla pārskatu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei,

svītrots

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

60.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(60a) Maksātspējas modeļu, tādu kā holistiskā bilance, turpmāka izvēršana Savienības līmenī nav reāla no praktiskā viedokļa un nav efektīva izmaksu un ieguvumu attiecības ziņā, jo īpaši ņemot vērā PKUI dažādību gan vienas dalībvalsts ietvaros, gan starp tām. Tādēļ papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām Savienības līmenī nevajadzētu noteikt kvantitatīvas kapitāla prasības, tādas kā Maksātspēja II vai no tās izrietošie holistiskās bilances modeļi, jo tās var kaitēt gan darba ņēmēju, gan darba devēju interesēm un var samazināt darba ņēmēju vēlmi nodrošināt aroda pensiju.

Grozījums Nr.     23

Direktīvas priekšlikums

6. pants – a apakšpunkts – 2.a daļa (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Institūcijas sociālais uzdevums un trīspusējās attiecības starp darba ņēmēju, darba devēju un PKUI ir pienācīgi jāatzīst un jāatbalsta kā viens no šīs direktīvas vadošajiem principiem;

Grozījums Nr.     24

Direktīvas priekšlikums

6. pants – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) “papildpensijas kapitāla izmaksas” ir izmaksas, ko veic sakarā ar aiziešanu pensijā vai sakarā ar gaidāmo aiziešanu pensijā, vai – ja tās papildina minētās izmaksas un tās piešķir papildus – kā pabalstus nāves, invaliditātes vai darba attiecību pārtraukšanas gadījumā, vai kā atbalsta maksājumus vai pakalpojumus slimības, trūkuma vai nāves gadījumā. Lai uzlabotu finansiālo nodrošinājumu pēc aiziešanas pensijā, šīs izmaksas parasti ir maksājumi mūža garumā. Taču tās tomēr var arī izmaksāt noteiktā laikposmā vai kā vienreizēju summu;

d) „papildpensijas maksājums” ir maksājums, ko veic sakarā ar aiziešanu pensijā vai sakarā ar gaidāmo aiziešanu pensijā, vai — ja tas papildina minēto maksājumu un to veic kā papildmaksājumu — kā pabalstu nāves, invaliditātes vai darba attiecību pārtraukšanas gadījumā vai kā atbalsta maksājumu vai pakalpojumu slimības, trūkuma vai nāves gadījumā, vai kā apgādnieka zaudējuma pensiju, ja tā ir paredzēta papildpensijas plānos. Lai uzlabotu finansiālo drošību pēc aiziešanas pensijā, šo maksājumu parasti veic atlikušā mūža garumā. Taču tas var būt arī maksājums, ko veic noteiktu laikposmu, vai arī vienreizējs maksājums;

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Dalībvalstis, nepieļaujot diskrimināciju, savā teritorijā izvietoto institūciju darbības nosacījumus var pakļaut citām prasībām, lai nodrošinātu dalībnieku un saņēmēju interešu atbilstošu aizsardzību.

Grozījums Nr.     26

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. Dalībvalstis nodrošina, ka uz institūciju, kas veic pārrobežu darbību, neattiecas nekādas prasības par informācijas sniegšanu dalībniekiem un saņēmējiem, kuras noteikušas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes attiecībā uz dalībniekiem, uz kuriem attiecas minētā pārrobežu darbība.

svītrots

Grozījums Nr.     27

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis piešķir atļauju institūcijām, kas ir pilnvarotas vai reģistrētas to teritorijās, visu vai daļu no to pensiju plāniem nodot citās dalībvalstīs pilnvarotām vai reģistrētām saņēmējām institūcijām.

1. Dalībvalstis var atļaut savā teritorijā darbības atļauju saņēmušām vai reģistrētām institūcijām pensiju plāna saistības vai tehniskās rezerves, kā arī citus pienākumus un tiesības un atbilstošos līdzekļus vai tiem līdzvērtīgu naudas summu pilnībā vai daļēji nodot citās dalībvalstīs darbības atļauju saņēmušām vai reģistrētām saņēmējām institūcijām ar nosacījumu, ka pēc šādas pensiju plāna daļējas vai pilnīgas nodošanas tiek nodrošināta gan nodotās, gan atlikušās pensiju plāna daļas dzīvotspēja un tiek atbilstoši aizsargātas plāna dalībnieku tiesības. Saņēmēja institūcija pārvalda pensiju plānu saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts sociālās jomas un darba tiesību aktiem, tādējādi nemainot to dalībnieku un saņēmēju aizsardzības līmeni, kurus skar attiecīgā nodošana.

Grozījums Nr.     28

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja vien valsts sociālajos un darba tiesību aktos par pensiju sistēmu organizēšanu nav noteikts citādi, nodošanai un tās noteikumiem ir nepieciešams iepriekšējs apstiprinājums, ko sniedz attiecīgie dalībnieki un saņēmēji vai, attiecīgā gadījumā, viņu pārstāvji. Jebkurā gadījumā informāciju par nodošanas noteikumiem dara pieejamu attiecīgajiem dalībniekiem un saņēmējiem, vai, vajadzības gadījumā, to pārstāvjiem, vismaz četrus mēnešus, pirms tiek iesniegts 2. punktā minētais pieteikums.

3. Ja vien valsts sociālās jomas un darba tiesību aktos par pensiju sistēmu organizēšanu nav noteikts citādi, nodošanu un tās nosacījumus iepriekš apstiprina attiecīgie dalībnieki un saņēmēji vai attiecīgā gadījumā viņu pārstāvji vai iemaksu veicošais uzņēmums, ja tas ir daļēji vai pilnībā atbildīgs par pensijas maksājumu nodrošināšanu. Jebkurā gadījumā informāciju par nodošanas nosacījumiem dara pieejamu attiecīgajiem dalībniekiem un saņēmējiem, vai attiecīgā gadījumā to pārstāvjiem vismaz četrus mēnešus pirms 2. punktā minētā pieteikuma iesniegšanas.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a Komisija ierosina jebkādus pasākumus, kas nepieciešami, lai nepieļautu iespējamus izkropļojumus, ko varētu radīt atšķirīgas procentu likmes, un lai aizsargātu jebkura pensiju plāna dalībnieku un uzkrātā kapitāla saņēmēju intereses.

Pamatojums

Tiek atjaunots direktīvas sākotnējais formulējums, jo šis ir noteikums, kas paredzēts, lai aizsargātu pensiju plānu dalībnieku un uzkrātā kapitāla saņēmēju intereses.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Pārrobežu darbības gadījumā, kas minēta 12. pantā, visos pārvaldītajos pensiju plānos tehniskajām rezervēm vienmēr jābūt segtām pilnā apjomā. Ja šos nosacījumus neievēro, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes iejaucas saskaņā ar 62. pantu. Lai izpildītu šo prasību, piederības dalībvalsts var pieprasīt aktīvu un pasīvu nodalīšanu.

3. Šā panta 1. un 2. punkta noteikumus piemēro arī 12. pantā minētās pārrobežu darbības nodošanas gadījumā ar nosacījumu, ka tiek atbilstoši aizsargātas darba ņēmēju, pensiju plāna dalībnieku un uzkrātā kapitāla saņēmēju intereses.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja tam piekrīt ieinteresētās personas, dalībvalstis var nolemt atļaut izmantot tādus ieguldījumu kritērijus, kas var pazemināt peļņu, taču palielināt sociālo labumu.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) to profesionālā kvalifikācija, zināšanas un pieredze atbilst tam, lai tās varētu nodrošināt institūcijas stabilu un piesardzīgu pārvaldību un pareizi veikt savas galvenās funkcijas (prasība par atbilstību); un

a) to kvalifikācija, zināšanas un pieredze ir atbilstošas, lai tās varētu nodrošināt institūcijas stabilu un piesardzīgu pārvaldību un pareizi veikt savas galvenās funkcijas (atbilstības prasība); un

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Lai nodrošinātu stabilu atalgojuma politiku, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/76/ES1a piemēro arī personām, kas faktiski vada PKUI darbību.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/76/ES, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai vērtspapirizācijai, un attiecībā uz atalgojuma politikas uzraudzības pārbaudi (OV L 329, 14.12.2010., 3. lpp.).

Grozījums Nr.     34

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[..]

svītrots

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

29. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Ar pensijām saistītā riska novērtēšana ir operacionālās stratēģijas svarīga sastāvdaļa, un to pastāvīgi ņem vērā institūcijas stratēģiskajos lēmumos.

4. Ar pensijām saistītā riska novērtēšanu veic regulāri un nekavējoties pēc jebkādām būtiskām izmaiņām institūcijas vai pensiju plāna riska profilā. To dara pieejamu plāna dalībniekiem un publicē.

Grozījums Nr.     36

Direktīvas priekšlikums

30. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

30. pants

svītrots

Deleģēts akts ar pensijām saistīta riska novērtēšanai

 

Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 77. pantu, precizējot:

 

(a) elementus, kas jāietver 29. panta 2. punktā;

 

(b) 29. panta 3. punktā minētās metodes, ņemot vērā risku noteikšanu un novērtēšanu, kam tie ir vai varētu būt pakļauti īstermiņā un ilgtermiņā; un

 

(c) riska novērtējuma biežumu attiecībā uz pensijām, ņemot vērā 29. panta 1. punkta prasības.

 

Ar deleģēto aktu neuzliek nekādas finansējuma prasības papildus tām, kas paredzētas šajā direktīvā.

 

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

38. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Atkarībā no izveidotā pensiju plāna dalībvalstis nodrošina to, ka katra to teritorijā esoša institūcija sniedz paredzamajiem dalībniekiem un saņēmējiem vismaz 39. līdz 53. pantā un 55. līdz 58. pantā norādīto informāciju.

1. Atkarībā no izveidotā pensiju plāna rakstura ikviena dalībvalsts nodrošina to, ka katra tās teritorijā izvietota institūcija saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem sniedz potenciālajiem dalībniekiem, dalībniekiem un saņēmējiem attiecīgo informāciju, ņemot vērā potenciālo dalībnieku, dalībnieku un saņēmēju dažādās vajadzības pēc informācijas.

 

Punkta pirmajā daļā minētā informācija atbilst lietotāja vajadzībām, ir uzrakstīta skaidrā un lietotājdraudzīgā veidā, tiek regulāri atjaunināta un atbilst ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, jo īpaši attiecībā uz informācijas pieejamību un pieeju tai, kas minētas attiecīgi šīs konvencijas 3. un 21. pantā.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

38. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Informācija atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

svītrots

(a) to regulāri atjaunina;

 

(b) tā ir uzrakstīta skaidrā, kodolīgā un saprotamā valodā, neizmantojot žargonu un tehniskus terminus, ja to vietā var izmantot ikdienā lietotus vārdus;

 

(c) tā nav maldinoša un vārdos un saturā nodrošina konsekvenci;

 

(d) to noformē tā, lai tā būtu viegli lasāma, un izmanto salasāma lieluma rakstzīmes.

 

Neizmanto krāsas, ja tās var mazināt informācijas saprotamību, ja pensijas kapitāla pārskatu drukā vai fotokopē melnbaltā formātā.

 

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

39. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis attiecībā uz visām papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām, kas atrodas to teritorijā, nodrošina to, ka dalībnieki ir pietiekami labi informēti par pensiju plāna nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz:

1. Atkarībā no izveidotā pensiju plāna rakstura dalībvalstis attiecībā uz visām savā teritorijā izvietotajām papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām nodrošina to, ka dalībnieki ir pietiekami informēti par pensiju plāna nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz:

(a) pensiju plānā iesaistīto pušu tiesībām un pienākumiem;

(a) pensiju plānā iesaistīto pušu tiesībām un pienākumiem;

(b) finanšu, tehniskajiem un citiem riskiem, kas saistīti ar pensiju plānu;

(b) ar pensiju plānu saistītajiem finanšu riskiem tiktāl, ciktāl tie ir būtiski dalībniekiem un saņēmējiem.

(c) šo risku raksturu un sadalījumu.

 

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

39. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Attiecībā uz plāniem, kuros dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku, un kuri nodrošina vairāk nekā vienu iespēju ar dažādiem ieguldījumu profiliem, dalībniekus papildus 1. punkta a), b) un c) apakšpunktos izklāstītajai informācijai informē par noteikumiem attiecībā uz pieejamo ieguldījumu iespēju virkni, standarta ieguldījumu iespēju un, attiecīgā gadījumā, pensiju plāna noteikumu konkrētu dalībnieku piesaistīt ieguldījumu iespējai.

2. Attiecībā uz plāniem, kuros dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku un kuri paredz vairāk nekā vienu izvēles iespēju ar dažādiem ieguldījumu profiliem, plāna dalībniekus informē par nosacījumiem attiecībā uz pieejamajām ieguldījumu izvēles iespējām, standarta ieguldījumu iespēju un attiecīgā gadījumā pensiju plāna noteikumu par konkrēta dalībnieka piesaistīšanu kādai no ieguldījumu izvēles iespējām.

 

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

40.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

40.a pants

 

Pensijas kapitāla pārskats

[Aizstāj Komisijas priekšlikuma 40. līdz 54. pantu.]

1. Nosakot noteikumus par pensijas kapitāla pārskatu, dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa, lai:

 

(a) pensijas kapitāla pārskatā tiktu iekļauta dalībniekiem nepieciešamā pamatinformācija, ņemot vērā attiecīgo dalībvalstu sistēmu un valsts sociālās jomas, darba un nodokļu tiesību aktu specifisko raksturu;

 

(b) pensijas kapitāla pārskatā sniegtā informācija būtu uzrakstīta skaidrā veidā un izklāstīta koncentrētā un viegli lasāmā veidā;

 

(c) institūcijām tiktu atļauts pensijas kapitāla pārskatu sniegt pastāvīgā informācijas nesējā vai tīmekļa vietnē. Papildus elektroniskā veidā pieejamajai informācijai pēc dalībnieku un saņēmēju pieprasījuma viņiem bez maksas sniedz minētā pārskata eksemplāru papīra formātā.

 

2. Šajā direktīvā dalībniekiem nepieciešamā pamatinformācija ir šāda:

 

(a) dalībnieka personas dati, tostarp skaidri norādīts pensionēšanās vecums vai datums, no kura saņem attiecīgo pensiju;

 

(b) norāde par attiecīgo institūciju un dalībnieka pensiju plānu;

 

(c) precīzs datums, uz kuru attiecas pensijas kapitāla pārskatā minētā informācija;

 

(d) attiecīgā gadījumā jebkāda informācija par saskaņā ar pensiju plānu paredzētām pilnīgām vai daļējām garantijām. Šādas garantijas gadījumā pensijas kapitāla pārskatā īsumā izklāsta garantijas raksturu un sniedz informāciju par dalībnieka uzkrāto individuālo tiesību finansējuma apmēru konkrētajā brīdī;

 

(e) informācija par plānoto pensijas apmēru, ņemot vērā pensiju plāna specifisko raksturu un organizāciju.

 

3. Dalībvalstis nodrošina, ka visa nepieciešamā papildinformācija ir viegli pieejama lietotājdraudzīgā veidā pēc dalībnieka pieprasījuma. Šo informāciju var sniegt pensijas kapitāla pārskatā vai darīt pieejamu citādā veidā, un tā var ietvert šādus elementus:

 

(a) informāciju par pensiju plāna bilanci, tajā veiktajām iemaksām un izmaksām no tā, ņemot vērā pensiju plāna specifisko raksturu un organizāciju;

 

(b) attiecīgā gadījumā, ņemot vērā pensiju plāna specifisko raksturu un organizāciju, informāciju par ieguldījumu profilu;

 

(c) attiecīgā gadījumā, ņemot vērā pensiju plāna specifisko raksturu un organizāciju, informāciju par pensiju plāna iepriekšējiem darbības rezultātiem.

 

4. Dalībvalstis apmainās ar labāko praksi par pensijas kapitāla pārskata formātu un saturu.

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums

55.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

55.a pants

 

Cita sniedzamā informācija un dokumenti

[Aizstāj Komisijas priekšlikuma 55. līdz 58. pantu.]

1. Institūcija nodrošina, ka potenciālie dalībnieki tiek informēti par visām plāna iezīmēm un visām ieguldījumu izvēles iespējām, tostarp par to, vai un kā konkrētajā ieguldījumu pieejā ir ņemti vērā vides, klimata, sociālie un korporatīvās pārvaldības jautājumi. Ja potenciālajiem dalībniekiem nav izvēles un viņi tiek automātiski iesaistīti pensiju plānā, viņi attiecīgo pamatinformāciju par savu dalību konkrētajā plānā saņem tiešā veidā pēc kļūšanas par plāna dalībnieku.

 

2. Papildus pensijas kapitāla pārskatam institūcijas vismaz divus gadus pirms plānā noteiktā pensionēšanās vecuma katram dalībniekam sniedz šādu informāciju:

 

(a) izsvērtu informāciju par dalībniekiem pieejamajām izvēles iespējām savu pensijas ienākumu saņemšanā;

 

(b) ja uzkrātais pensijas kapitāls netiek izmaksāts kā ikgadējs pabalsts uz mūžu –– izsvērtu informāciju par pieejamajiem kapitāla izmaksas produktiem.

 

Institūcijas saņēmējiem sniedz informāciju par maksājumiem vai pakalpojumiem, kas viņiem pienākas, un par atbilstošajām maksājumu iespējām. Ja izmaksas stadijā saņēmēji saskaras ar būtisku ieguldījumu risku, dalībvalstis nodrošina to, ka viņi saņem atbilstošu informāciju.

 

3. Pēc dalībnieka, saņēmēja vai to pārstāvju pieprasījuma institūcija sniedz šādu papildinformāciju:

 

(a) 31. pantā minētos gada pārskatus un gada ziņojumus vai — gadījumā, ja institūcija ir atbildīga par vairāk nekā vienu plānu, — tos gada pārskatus un ziņojumus, kas attiecas uz konkrēto pensiju plānu;

 

(b) 32. pantā minēto ieguldījumu politikas principu izklāstu;

 

(c) informāciju par pieņēmumiem, kas izmantoti 50. panta minēto aplēšu sagatavošanai;

 

(d) informāciju par 53. panta c) apakšpunktā minēto ikgadējā pabalsta paredzamo apmēru, sniedzēja veidu un pabalsta sniegšanas ilgumu.

 

Pēc dalībnieka pieprasījuma institūcija sniedz arī šādu informāciju:

 

(a) attiecīgā gadījumā papildpensijas kapitāla izmaksas paredzēto apmēru;

 

(b) papildpensijas kapitāla izmaksas apmēru darba attiecību pārtraukšanas gadījumā.

Grozījums Nr.     43

Direktīvas priekšlikums

59.pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Prudenciālās uzraudzības galvenais mērķis ir dalībnieku un saņēmēju aizsardzība.

1. Prudenciālās uzraudzības galvenais mērķis ir dalībnieku un saņēmēju tiesību aizsardzība un institūciju stabilitāte un drošums.

Grozījums Nr.     44

Direktīvas priekšlikums

59.pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Neskarot 1. pantā izklāstīto prudenciālās uzraudzības galveno mērķi, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, pildot savus vispārējos pienākumus, pietiekami apsver savu lēmumu ietekmi uz attiecīgo finanšu sistēmu stabilitāti Eiropas Savienībā, jo īpaši ārkārtas situācijās, ņemot vērā konkrētajā laikposmā pieejamo informāciju.

2. Neskarot 1. pantā izklāstīto prudenciālās uzraudzības galveno mērķi, ar šo direktīvu atbalsta PKUI dibināšanu un darbību, mudina uz efektīvu to pārvaldību un administrāciju un palielina to pievilcību darba ņēmējiem un darba devējiem.

Grozījums Nr.     45

Direktīvas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām piemēro prudenciālo uzraudzību, tostarp uzraudzību attiecībā uz:

Neskarot valsts sociālās jomas un darba tiesību aktus, dalībvalstis nodrošina, ka papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām piemēro prudenciālo uzraudzību, tostarp uzraudzību attiecībā uz:

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

73. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Ņemot vērā nepieciešamību rīkoties Savienības līmenī, lai dalībvalstīs turpinātu izvērst aroda pensiju sistēmas, Komisija:

 

(a) veic turpmākus pasākumus, lai atbalstītu dalībvalstu sadarbību ar sociālajiem partneriem, veidojot vairāk otrā līmeņa pensiju plānu;

 

(b) izveido augsta līmeņa ekspertu darba grupu, lai izpētītu veidus, kā palielināt otrā līmeņa pensijas kapitāla uzkrājumus dalībvalstīs, tostarp veicināt labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm.

Grozījums Nr.     47

Direktīvas priekšlikums

75. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Četrus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija pārskata šo direktīvu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par tās īstenošanu un efektivitāti.

Sešus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija pārskata šo direktīvu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par tās īstenošanu un efektivitāti.

Grozījums Nr.     48

Direktīvas priekšlikums

77. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

77. pants

svītrots

Deleģēšanas īstenošana

 

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

 

2. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 24. panta 3. punktā, 30. pantā un 54. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

 

3. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

4. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 24. panta 3. punktu, 30. pantu un 54. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome 2 mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto periodu pagarina par trim mēnešiem.

 

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbība un uzraudzība (pārstrādāta redakcija)

Atsauces

COM(2014)0167 – C7-0112/2014 – 2014/0091(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

14.4.2014

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

14.4.2014

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Jeroen Lenaers

1.10.2014

Izskatīšana komitejā

5.3.2015

16.4.2015

 

 

Pieņemšanas datums

28.5.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

10

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Guillaume Balas, Tiziana Beghin, Brando Benifei, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Lampros Fountoulis, Arne Gericke, Agnes Jongerius, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Zdzisław Krasnodębski, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Terry Reintke, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Yana Toom, Ulrike Trebesius, Ulla Tørnæs, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Heinz K. Becker, Lynn Boylan, Mercedes Bresso, Eva Kaili, Eduard Kukan, António Marinho e Pinto, Csaba Sógor, Gabriele Zimmer

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michaela Šojdrová

6.5.2015

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (pārstrādāta redakcija)

(COM(2014)0167 – C7‑0112/2014 – 2014/0091(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Sirpa Pietikäinen

ĪSS PAMATOJUMS

Dalībvalstu pensiju sistēmas ir dažādas, bet to uzdevumi ir līdzīgi –– garantēt finansiāli ilgtspējīgus un pienācīgus pensiju ienākumus. Pašlaik sagaidāmais dzīves ilgums Eiropas Savienībā katru gadu pieaug par aptuveni diviem ar pusi mēnešiem, un ir svarīgi saglabāt zemu nabadzības līmeni vecumdienās un visiem nodrošināt pienācīgas pensijas.

Krīze ir smagi skārusi mājsaimniecību pensiju uzkrājumus, un privātās pensijas joprojām ir pakļautas spiedienam, cita starpā, ņemot vērā nepārtraukti zemās procentu likmes. Tas rada spiedienu arī uz aroda pensiju fondu peļņu un tādējādi arī uz šo fondu –– vienu no lielākajiem institucionālajiem investoriem Eiropā –– lomu. Aroda pensiju fondi uz to reaģē, mainot savus uzņēmējdarbības modeļus, un var arī paaugstināt savu ieguldījumu stratēģiju riska pakāpi, kas galu galā varētu ietekmēt pensiju izmaksas shēmas dalībniekiem. PKUI direktīvas pārskatīšana šajā ziņā notiek īstajā laikā. Ir jānodrošina, lai, risinot minētās problēmas, sievietes būtu priekšplānā.

Sievietes izjūt pensiju atšķirības. Pirmkārt un galvenokārt, šīs atšķirības pensiju ienākumos ir saistītas ar esošajām vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām: sieviešu darba samaksa stundā ir vidēji par apmēram 16 % zemāka nekā vīriešu samaksa (28 ES dalībvalstis, 2013. gads). Lai gan šī starpība samazinās, nav pārliecinošu pierādījumu tam, ka pensiju atšķirības (pašreiz vidēji 39 %) mazināsies līdzīgi.

Elastīgais sieviešu darba režīms, tostarp nepilna laika darbs vai karjeras pārtraukumi, bieži ir saistīts ar viņu pienākumiem mājās un ģimenē un var daļēji atspoguļot personīgu izvēli. Šādam darba režīmam bieži ir negatīva ietekme uz pensiju tiesību uzkrāšanu. Turklāt sieviešu līdzdalību darba tirgū ietekmē sieviešu un vīriešu segregācija dažādās darba tirgus daļās, nozarēs ar dažādu atalgojuma līmeni vai funkcijām un pensiju fondiem, kā arī segregāciju dažādos organizācijas hierarhijas līmeņos, kas atkal paredz dažādu atlīdzību.

Pensiju atšķirības un sieviešu ilgmūžība izraisa situāciju, ka no trūkuma vecumdienās vairāk cieš sievietes, nevis vīrieši. Turklāt vecāka gadagājuma sievietes bieži vien ir nedrošā situācijā, jo viņu tiesības uz pensiju ienākumiem ir atkarīgas no viņu ģimenes stāvokļa (no laulātā vai apgādnieka zaudējuma pabalstiem). Zemākus pensiju ienākumus rada arī priekšlaicīgas pensionēšanās stimuli, ņemot vērā to, ka pieprasījums pēc vecākiem darba ņēmējiem darba tirgū joprojām ir zems. 2012. gadā 22 % sieviešu (salīdzinājumā ar 16 % vīriešu) vecumā no 65 gadiem bija pakļautas nabadzības riskam. Lai arī ar Eiropas Savienības Tiesas 2011. gada spriedumu noteica pienākumu visās jaunajās pensiju sistēmās abiem dzimumiem izmantot vienādus aktuāros kritērijus, lai ņemtu vērā ilgāku sagaidāmo dzīves ilgumu sievietēm pensijas vecumā, tomēr ir grūti pamanīt, kā pensiju fondi risina ar sievietes mūža ilgumu saistītos jautājumus.

Lai mazinātu pensijas vecuma sieviešu nabadzību un nodrošinātu vienādu pensiju līmeni, ir svarīgi visā Eiropā attīstīt pirmā līmeņa valsts pensiju shēmas, kas garantē atbilstīgus pensiju ienākuma līmeņus un ko papildina pietiekama apjoma aroda pensijas. Komisijai vispusīgi jāizpēta, kādu ietekmi dažādie līmeņi, pensiju sistēmas un to struktūras rada uz vīriešiem un sievietēm. Pamatojoties uz konstatējumiem, Komisijai būtu jāierosina pasākumi un iespējamas strukturālās izmaiņas, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pensiju līmeni vīriešiem un sievietēm dažādās dalībvalstīs.

Labākas valsts pensiju shēmas ir priekšnoteikums sieviešu nabadzības izskaušanai vecumdienās, taču, lai nodrošinātu atbilstošus ienākumus, ir nepieciešamas otrā līmeņa shēmas, kurās vairāk tiek ņemts vērā dzimumu aspekts. Tajā pašā laikā jāņem vērā arī tas, ka pašlaik mazāk sieviešu nekā vīriešu kļūst par aroda pensiju shēmu dalībniekiem. Tas var palielināt pensiju atšķirības, jo tendences dalībvalstīs liecina par uzsvara pārbīdi uz otro līmeni. Tāpat saiknes pastiprināšana starp iemaksām pensiju fondā un pensijas pabalstiem, kas negatīvi atspoguļo bezdarba vai zemāku ienākumu periodus, stiprinās pensiju pieejamības un nodrošinājuma atšķirības starp dzimumiem. Dažās dalībvalstīs, kurās privāto pensiju jomā ir vērojama pāreja no definētu pabalstu uz definētu iemaksu pensiju shēmām, pētījumi rāda, ka nodrošinājuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm ir ievērojami augstākas otrajā līmenī nekā pirmajā, valsts pensiju līmenī.

Ar visiem Eiropas priekšlikumiem, ka tieši vai netieši skar iedzīvotāju nodrošinājumu vecumdienās, būtu jācenšas novērst šo nevienlīdzību. Pārredzamībai būtu jāattiecas arī uz skaidrojumu par to, kā tehniski uzkrājumi tiek pastiprināti, lai segtu augstākas sieviešu ilgmūžības risku un lai nodrošinātu nediskriminējošus maksājumus nākotnē.

Labas pārvaldības principos būtu jāiekļauj arī dzimumu līdztiesības jēdziens. Tas attiecas arī uz finanšu iestāžu sagatavoto informāciju. Lai arī šāda informācija ir pretrunīga un cieši saistīta ar dzimumu stereotipiem, tomēr tiek uzskatīts, ka sievietes ir mazāk izglītotas finansiālos jautājumos un viņām ir mazākas iespējas piekļūt oficiāliem finanšu produktiem nekā vīriešiem. ESAO pētījums parādīja, ka, piemēram, tikai 49 % sieviešu (salīdzinājumā ar 75 % vīriešu) zina, kā darbojas saliktās procentu likmes. Dažās valstīs gandrīz 60 % sieviešu (salīdzinājumā ar 45 % vīriešu) nezina, ka augsta investīciju atdeve ir saistīta ar augstu risku. Finanšu jautājumu pārzināšana var radīt problēmas gan vīriešiem, gan sievietēm, tādēļ no skaidrāka un detalizētāka risku un produkta īpašību apraksta labumu gūs visi lietotāji.

Būtu pašsaprotami, ka skaidrā un atbilstošā pensiju fondu komunikācijā kā tādā ņemtu vērā izpratnes trūkumu par pensijas ienākumiem. Individualizēti pensijas kapitāla pārskati būtu iespēja skaidri parādīt pensiju atšķirības starp dalībniekiem (salīdzinot ar citiem shēmas dalībniekiem) un sniegt priekšlikumus minēto atšķirību novēršanai. Tas varētu mudināt arī sievietes, kurām bieži vien būs zināmā mērā ”jāstrādā vairāk”, lai saņemtu tādas pašas pensijas kā vīrieši, pievienoties pensiju fondiem vai arī brīvprātīgi ieguldīt savus papildu ietaupījumus papildpensiju kapitāla uzkrāšanai.

GROZĪJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Iekšējam tirgum būtu jādod iespēja institūcijām darboties citās dalībvalstīs un jānodrošina plāna dalībnieku un saņēmēju augsta līmeņa aizsardzība.

(2) Iekšējam tirgum būtu jādod iespēja institūcijām darboties citās dalībvalstīs un jānodrošina plāna dalībnieku un saņēmēju augsta līmeņa aizsardzība, pilnība ievērojot Savienības tiesību aktus dzimumu līdztiesības jomā un nediskriminēšanas principus un ņemot vērā īpašās, tostarp sieviešu, vajadzības un pensiju atšķirības starp dzimumiem.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Ņemot vērā demogrāfisko attīstību Eiropā un situāciju valstu budžetos, fondētās pensijas ir gandrīz neatņemams atbilstoša, droša un ilgtspējīga pensiju kapitāla uzkrāšanas elements.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Ir nepieciešams rīkoties, lai turpmāk veidotu papildu privāto pensiju uzkrājumus, piemēram, fondētās pensijas. Tas ir svarīgi, jo sociālā nodrošinājuma sistēmas tiek aizvien vairāk pakļautas spiedienam, kas nozīmē, ka pilsoņi nākotnē kā papildinājumu aizvien vairāk izmantos papildpensiju kapitāla uzkrājumu. Būtu jāattīsta papildpensijas kapitāla uzkrāšanas sistēma, vienlaikus neapšaubot sociālā nodrošinājuma pensiju sistēmu nozīmi drošas, pastāvīgas un efektīvas sociālās aizsardzības jomā, kam jāgarantē pienācīgs dzīves līmenis vecumdienās un kam jāpievērš vislielākā uzmanība, nostiprinot Eiropas sociālo modeli.

(4) Lai arī publiskais sektors ir atbildīgs par pienācīgu ienākumu un pakalpojumu nodrošināšanu vecāka gadagājuma pilsoņiem, dalībvalstīs būtu jāveic nepārtraukti pasākumi, lai pilnveidotu esošās aroda pensiju sistēmas (otrais pensiju līmenis) un kā papildu pasākumu –– privāto pensiju uzkrājumus (trešais pensiju līmenis), piemēram, fondētās pensijas, un tāda veidā atvieglotu iespējas pensionāram saņemt papildu pakalpojumus, kas īpaši piemēroti viņa vajadzībām. Tas ir svarīgi, jo sociālā nodrošinājuma sistēmas tiek aizvien vairāk pakļautas spiedienam, kas nozīmē, ka pilsoņi nākotnē kā papildinājumu aizvien vairāk izmantos papildpensiju kapitāla uzkrājumu. Būtu jāattīsta papildpensijas kapitāla uzkrāšanas sistēma, vienlaikus neapšaubot sociālā nodrošinājuma pensiju sistēmu nozīmi drošas, pastāvīgas un efektīvas sociālās aizsardzības jomā, kam jāgarantē pienācīgs dzīves līmenis vecumdienās un kam jāpievērš vislielākā uzmanība, nostiprinot Eiropas sociālo modeli. Tomēr jāatzīmē, ka darba tirgū pastāvošā nevienlīdzība, piemēram, darba samaksas atšķirības starp dzimumiem, galu galā atspoguļojas kā sliktāki nosacījumi pensiju kapitāla uzkrāšanas pirmajā un otrajā līmenī, proti, zemākas pensijas un augstāks nabadzības risks vecumdienās.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) Ir jārīkojas, lai sievietēm nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi pienācīgām pensiju shēmām, novēršot nelīdzsvarotību, ko rada ilgstoši pastāvošā nevienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm darba tirgū.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Direktīvā ievērotas pamattiesības un principi, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības veikt uzņēmējdarbību un tiesības uz patērētāju augstu aizsardzības līmeni, sevišķi nodrošinot papildpensiju kapitāla pārredzamības augstāku līmeni, informētu personisko finanšu un pensijas plānošanu, kā arī atvieglojot papildpensiju kapitāla uzkrāšanas institūciju un uzņēmumu pārrobežu uzņēmējdarbību. Šī direktīva ir jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(5) Direktīvā ievērotas pamattiesības un principi, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši, tiesības uz personas datu aizsardzību, uz vienlīdzību un nediskriminēšanu dzimuma, seksuālās orientācijas un mājsaimniecības sastāva dēļ, tiesības veikt uzņēmējdarbību un tiesības uz patērētāju augstu aizsardzības līmeni, sevišķi nodrošinot papildpensiju kapitāla pārredzamības augstāku līmeni, informētu personisko finanšu un pensijas plānošanu, kurā ņemta vērā katra papildpensiju kapitāla uzkrāšanas shēmas dalībnieka izglītotība finanšu jautājumos, kā arī atvieglojot papildpensiju kapitāla uzkrāšanas institūciju un uzņēmumu pārrobežu uzņēmējdarbību. Šī direktīva ir jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Neraugoties uz to, ka Direktīva 2003/31/EK ir stājusies spēkā, joprojām pastāv būtiski prudenciāla rakstura šķēršļi, kas institūcijām padara dārgāku pensiju plānu pārrobežu pārvaldību. Turklāt ir jāpalielina pašreizējais aizsardzības līmenis dalībniekiem un saņēmējiem. Tas kļūst aizvien svarīgāk, jo ir pieaudzis to eiropiešu skaits, kas paļaujas uz pensiju plāniem, kuri ilgdzīvošanas un tirgus riskus no institūcijas vai uzņēmuma, kas piedāvā pensiju plānu ("iemaksas veicošais uzņēmums"), novirza uz privātpersonu. Turklāt ir jāpalielina pašreizējais minimālais informācijas līmenis dalībniekiem un saņēmējiem. Minētās tendences liek veikt grozījumus šajā direktīvā.

(6) Neraugoties uz to, ka Direktīva 2003/31/EK ir stājusies spēkā, joprojām pastāv būtiski prudenciāla rakstura šķēršļi, kas institūcijām padara dārgāku pensiju plānu pārrobežu pārvaldību. Turklāt būtu jāpalielina pašreizējais minimālais aizsardzības līmenis shēmu dalībniekiem un saņēmējiem, un tas būtu jānosaka, ņemot vērā Savienībā pastāvošos nediskriminēšanas un dzimumu līdztiesības principus. Tas kļūst aizvien svarīgāk, jo ir pieaudzis to eiropiešu skaits, kas paļaujas uz pensiju plāniem, kuri ilgdzīvošanas un tirgus riskus no institūcijas vai uzņēmuma, kas piedāvā pensiju plānu ("iemaksas veicošais uzņēmums"), novirza uz privātpersonu, un šādas shēmas rada risku, ka nabadzība vecumdienās, jo īpaši sieviešu nabadzība, dalībvalstīs pieaugs. Turklāt būtu jāpalielina pašreizējais minimālais informācijas līmenis dalībniekiem un saņēmējiem, un tas būtu jāpielāgo, lai nodrošinātu vienkāršāku piekļuvi informācijai un atbilstību katra dalībnieka, jo īpaši sieviešu, vajadzībām. Minētās tendences liek veikt grozījumus šajā direktīvā.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Ņemot vērā to, ka ir svarīgi nodrošināt atbilstīgus pensijas līmeņus un novērst pensiju atšķirības starp dzimumiem, Komisijai vajadzētu visaptveroši izpētīt dažādu pensiju līmeņu, sistēmu un to struktūru ietekmi gan uz vīriešiem, gan sievietēm. Pamatojoties uz rezultātiem, Komisijai būtu jāierosina pasākumi un iespējamas strukturālās izmaiņas, kas ir nepieciešamas, lai dažādās dalībvalstīs vīriešiem un sievietēm nodrošinātu vienlīdzīgu pensiju līmeni.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienībā pensiju atšķirības starp dzimumiem ir vidēji 39 %, Komisijai nevajadzētu paļauties tikai uz uzraudzības noteikumiem, bet arī mudināt dalībvalstis izstrādāt papildu shēmas, paredzot uzraudzības mehānismus, lai kontrolētu shēmu ietekmi un veicinātu otrā līmeņa pensiju uzkrājumu veidošanu nolūkā novērst pensiju atšķirības starp dzimumiem un garantēt sieviešu piekļuvi pienācīgai pensijai.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Ja mērķis ir finansiālais nodrošinājums pēc aiziešanas pensijā, papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām parasti ir jāparedz mūža pensiju maksāšana. Jābūt iespējai veikt maksājumus noteiktā laikposmā vai kā vienreizēju izmaksu.

(13) Ja mērķis ir finansiālais nodrošinājums pēc aiziešanas pensijā, papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām parasti ir jāparedz mūža pensiju maksāšana. Jābūt iespējai veikt maksājumus noteiktā laikposmā vai kā vienreizēju izmaksu. Turklāt Komisijai būtu jārod vienkārši un lietotājam draudzīgi veidi, kā otrā un trešā līmeņa pensiju pakalpojumus padarīt sievietēm un vīriešiem saprotamus un jāizstrādā patērētāju informēšanas un aizsardzības standarti, izmantojot brīvprātīgus rīcības kodeksus un, iespējams, attiecībā uz tiem veidojot saturīgu, lietotājam draudzīgu Savienības sertifikācijas sistēmu (pensiju zīmogu).

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Svarīgi nodrošināt, lai vecākiem ļaudīm un invalīdiem nedraud nabadzības risks un lai viņu dzīves līmenis būtu piedienīgs. Lai novērstu veco ļaužu nabadzību un sociālo nedrošību, fondēto pensiju sistēmā svarīgi ir nodrošināt atbilstīgu biometrisko risku segumu. Veidojot pensiju plānu, darba devējiem un darbiniekiem vai viņu attiecīgajiem pārstāvjiem jāapsver iespēja pensiju plānā ietvert noteikumus, kas attiecas uz ilgdzīvošanas risku un darba nespējas risku, kā arī noteikumu, kas attiecas uz pārdzīvojušām apgādājamām personām.

(14) Svarīgi nodrošināt, lai lauksaimniekiem, mātēm ar maziem bērniem un vecākiem ļaudīm un invalīdiem nedraud nabadzības risks un lai viņu dzīves līmenis būtu piedienīgs, ņemot vērā īpaši nedrošo situāciju, kurā atrodas vecākas sievietes. Lai novērstu veco ļaužu nabadzību un sociālo nedrošību, fondēto pensiju sistēmā svarīgi ir nodrošināt atbilstīgu biometrisko risku segumu. Veidojot pensiju plānu, darba devējiem un darbiniekiem vai viņu attiecīgajiem pārstāvjiem jāapsver iespēja pensiju plānā ietvert noteikumus, kas attiecas uz ilgdzīvošanas risku, darba nespējas risku un nodarbinātības pārtraukumus bērnu aprūpes nolūkā, kā arī noteikumu, kas attiecas uz pārdzīvojušām apgādājamām personām, lai veciem ļaudīm dotu iespēju pārcelties uz dzīvi veco ļaužu pansionātā, ja dzīvot patstāvīgi vairs nav iespējams.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Lai aizsargātu dalībniekus un saņēmējus, papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām ir jāveic tikai šajā direktīvā minētās darbības un no tām izrietošās darbības.

(17) Lai aizsargātu dalībniekus un saņēmējus, papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām būtu jāveic tikai šajā direktīvā minētās darbības un no tām izrietošās darbības un jāsniedz skaidra un atbilstoša informācija dalībniekiem un saņēmējiem, lai nodrošinātu labu pārvaldību un riska pārvaldību.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas ir finanšu pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem gulstas atbildība par papildpensijas kapitāla izmaksu nodrošināšanu, un tādēļ tām ir jāievēro noteiktas obligātas piesardzības normas attiecībā uz savu darbību un darbības nosacījumiem.

(20) Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas ir pensiju fondi, kuri kalpo galvenokārt sociālam mērķim un uz kuriem gulstas atbildība par papildpensijas kapitāla izmaksu nodrošināšanu, un tādēļ tām ir jāievēro noteiktas obligātas piesardzības normas attiecībā uz savu darbību un darbības nosacījumiem. Par šīs direktīvas galveno principu būtu pilnībā jāatzīst un jāatbalsta fondēto papildpensiju kapitāla uzkrāšanas institūciju sociālā funkcija un trīspusējās attiecības starp darba ņēmēju, darba devēju un papildpensiju kapitāla uzkrāšanu (PKUI), un būtu jāveicina fondēto pensiju shēmas, pamatojoties uz koplīgumiem, kuros ņemta vērā dzimumu līdztiesības perspektīva, jo tiem varētu būt nozīmīga loma dzimumu līdztiesības veicināšanā un pensiju nevienlīdzības samazināšanā starp sievietēm un vīriešiem.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

36. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36) Dažus riskus nevar samazināt, izmantojot kvantitatīvās prasības, kas atspoguļotas tehniskajās rezervēs un finansēšanas prasībās, bet tos var pareizi novērst, ieviešot pārvaldības prasības. Līdz ar to pienācīgai riska pārvaldībai ir būtiski nodrošināt efektīvu pārvaldības sistēmu. Minētajām sistēmām vajadzētu būt samērīgām ar darbību veidu, apjomu un sarežģītību.

(36) Dažus riskus nevar samazināt, izmantojot kvantitatīvās prasības, kas atspoguļotas tehniskajās rezervēs un finansēšanas prasībās, bet tos var pareizi novērst, ieviešot pārvaldības prasības. Līdz ar to pienācīgai riska pārvaldībai ir būtiski nodrošināt efektīvu pārvaldības sistēmu un visiem shēmas dalībniekiem garantēt vienlīdzīgu tiesību aizsardzību. Minētajām sistēmām vajadzētu būt samērīgām ar darbību veidu, apjomu un sarežģītību.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

39. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39) Visām personām, kas veic pamatfunkcijas, vajadzētu būt piemērotām un atbilstīgām. Tomēr tikai personām, ka pilda pamatfunkcijas, būtu jāpilda prasības par ziņošanu kompetentajai iestādei.

(39) Visām personām, kas veic pamatfunkcijas, vajadzētu būt piemērotām un atbilstīgām, kā arī apveltītām ar noteikta līmeņa godprātību, tostarp dzimumu līdztiesības jomā. Tomēr tikai personām, ka pilda pamatfunkcijas, būtu jāpilda prasības par ziņošanu kompetentajai iestādei.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

41. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41) Ir svarīgi, lai institūcijas uzlabotu savu risku pārvaldību, lai iespējamās neatbilstības attiecībā uz pensiju plāna ilgtspējību varētu pareizi saprast un apspriest ar kompetentajām iestādēm. Iestādēm kā daļu no savas riska pārvaldības sistēmas būtu jāveic riska novērtējums savām darbībām, kas attiecas uz pensijām. Minētais riska novērtējums arī būtu jādara pieejams kompetentajām iestādēm. Šādā novērtējumā institūcijām cita starpā būtu jāsniedz galveno elementu kvalitatīvs apraksts, nosakot savu finansēšanas pozīciju saskaņā ar valsts tiesību aktiem, savas riska pārvaldības sistēmas efektivitāti un spēju izpildīt prasības attiecībā uz tehniskajām rezervēm. Riska novērtējumā būtu jāietver jauni vai potenciāli riski, piemēram, riski, kas ir saistīti ar klimata pārmaiņām, resursu izmantošanu vai vidi.

(41) Ir svarīgi, lai institūcijas uzlabotu savu risku pārvaldību, lai iespējamās neatbilstības attiecībā uz pensiju plāna ilgtspējību varētu pareizi saprast un apspriest ar kompetentajām iestādēm. Iestādēm kā daļu no savas riska pārvaldības sistēmas būtu jāveic riska novērtējums savām darbībām, kas attiecas uz pensijām. Minētais riska novērtējums arī būtu jādara pieejams kompetentajām iestādēm. Šādā novērtējumā institūcijām cita starpā būtu jāsniedz galveno elementu kvalitatīvs apraksts, nosakot savu finansēšanas pozīciju saskaņā ar valsts tiesību aktiem, savas riska pārvaldības sistēmas efektivitāti un spēju izpildīt prasības attiecībā uz tehniskajām rezervēm, tostarp spēju diferencēt tehniskos noteikumus attiecībā uz vīriešiem un sievietēm. Riska novērtējumā būtu jāietver jauni vai potenciāli riski, piemēram, riski, kas ir saistīti ar klimata pārmaiņām, resursu izmantošanu vai vidi.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

46. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46) Institūcijām būtu jānodrošina skaidra un pienācīga informācija paredzamajiem dalībniekiem, dalībniekiem un saņēmējiem, lai atbalstītu viņu lēmumu pieņemšanu par aiziešanu pensijā un nodrošinātu augsta līmeņa pārredzamību plāna dažādos posmos, kas ietver iepriekšēju pieteikšanos, dalību (tostarp laiku pirms aiziešanas pensijā) un laiku pēc aiziešanas pensijā. Jo sevišķi, būtu jāsniedz informācija par uzkrātajām pensijas tiesībām, papildpensijas kapitāla izmaksu aplēstajiem līmeņiem, riskiem un garantijām, kā arī izmaksām. Ja dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku, ir būtiski arī sniegt papildu informāciju par ieguldījumu profilu, visām pieejamajām iespējām un iepriekšēju veiktspēju.

(46) Institūcijām būtu jānodrošina skaidra un pienācīga informācija paredzamajiem dalībniekiem, dalībniekiem un saņēmējiem, lai atbalstītu viņu lēmumu pieņemšanu par aiziešanu pensijā un nodrošinātu augsta līmeņa pārredzamību plāna dažādos posmos, kas ietver iepriekšēju pieteikšanos, dalību (tostarp laiku pirms aiziešanas pensijā), periodus bez darba vai periodus, kuros strādāts nepilna laika darbs, un laiku pēc aiziešanas pensijā. Jo sevišķi, būtu jāsniedz informācija par uzkrātajām pensijas tiesībām vai papildpensijas kapitāla izmaksu aplēstajiem līmeņiem, riskiem un garantijām, kā arī izmaksām salīdzinājumā ar citiem shēmas dalībniekiem vai saņēmējiem. Ja dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku, ir obligāti jāsniedz papildu informācija par ieguldījumu profilu, visām pieejamajām iespējām un iepriekšēju un prognozēto veiktspēju, riska profilu un izmaksu struktūru, to nodrošinot skaidri saprotamā veidā un ņemot vērā shēmas dalībnieku finanšu zināšanu dažādos līmeņus. Skaidras un pietiekamas informācijas mērķim nevajadzētu būt tikai maksimāla informācijas apjoma nodrošināšanai, bet gan informācijas pielāgošanai lietotāju vajadzībām saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, jo īpaši attiecībā uz informācijas pieejamību un piekļuvi tai, kā arī ņemot vērā katra indivīda zināšanas finanšu jomā. Patērētāju informēšanas un aizsardzības standartus varētu apkopot un sniegt saprotamā veidā, izmantojot brīvprātīgus rīcības kodeksus un, iespējams, attiecībā uz tiem veidojot saturīgu, lietotājam draudzīgu Savienības sertifikācijas sistēmu (pensiju zīmogu).

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

47. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47) Pirms pievienošanās plānam paredzamajiem dalībniekiem būtu jāsniedz visa nepieciešamā informācija, lai viņi varētu izdarīt informētu izvēli, piemēram, par iespējām izstāties, iemaksām, izmaksām un, attiecīgā gadījumā, ieguldījumu iespējām.

(47) Pirms pievienošanās plānam paredzamajiem dalībniekiem būtu jāsniedz visa nepieciešamā informācija, lai viņi varētu izdarīt informētu izvēli, piemēram, par iespējām izstāties, karjeras pārtraukumu vai daļēja laika darba līgumu ietekmi, iemaksām, izmaksām un, attiecīgā gadījumā, ieguldījumu iespējām.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

49. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49) Institūcijām būtu jāinformē dalībnieki pietiekamu laiku iepriekš pirms aiziešanas pensijā par viņu pensijas izmaksu iespējām. Ja pensijas pabalsti netiek izmaksāti kā mūža ikgadējs pabalsts, dalībniekiem, kas tuvojas pensijas vecumam, būtu jāsaņem informācija par pieejamajiem pabalstu maksājumu produktiem, lai atvieglotu finanšu plānošanu aiziešanai pensijā.

(49) Institūcijām būtu jāinformē dalībnieki pietiekamu laiku iepriekš pirms aiziešanas pensijā par viņu pensijas izmaksu iespējām. Ja pensijas pabalsti netiek izmaksāti kā mūža ikgadējs pabalsts, dalībniekiem, kas tuvojas pensijas vecumam, būtu jāsaņem skaidra, piemērota un pa dzimumiem iedalīta informācija par pieejamajiem pabalstu maksājumu produktiem, lai atvieglotu finanšu plānošanu aiziešanai pensijā.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Saskaņā ar subsidiaritātes principu un ņemot vērā sociālā nodrošinājuma shēmu piedāvāto pensiju apjomu, dalībvalstis var paredzēt, ka dalībniekiem piedāvā papildu mūža apdrošināšanas un darba nespējas apdrošināšanas iespēju, nodrošinājumu pārdzīvojušām apgādājamām personām un iemaksu atmaksāšanas garantiju kā papildu labumus, ja darba devēji un darbinieki vai to attiecīgie pārstāvji tam piekrīt.

2. Saskaņā ar subsidiaritātes principu un ņemot vērā sociālā nodrošinājuma shēmu piedāvāto pensiju apjomu, dalībvalstis var paredzēt, ka tiek ieviesta valsts minimālā pensija, kuras apjoms nevar būt zem nabadzības sliekšņa, dalībniekiem piedāvā papildu mūža apdrošināšanas un darba nespējas apdrošināšanas iespēju, nodrošinājumu pārdzīvojušām apgādājamām personām un iemaksu atmaksāšanas garantiju kā papildu labumus, ja darba devēji un darbinieki vai to attiecīgie pārstāvji tam piekrīt.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis pieprasa institūcijām nodrošināt, lai visas personas, kas faktiski vada institūciju vai pilda galvenās funkcijas, veicot savus uzdevumus, regulāri izpildītu šādas prasības:

1. Dalībvalstis pieprasa institūcijām nodrošināt, lai to pārvaldība būtu dzimumu ziņā līdzsvarota un lai visas personas, kas faktiski vada institūciju vai pilda galvenās funkcijas, veicot savus uzdevumus, regulāri izpildītu šādas prasības:

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) viņām piemīt laba reputācija un godīgums (prasība par piemērotību).

(b) viņām piemīt laba reputācija un godīgums, tostarp dzimumu līdztiesības jomā (prasība par piemērotību).

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Institūcijas regulāri dara publiski pieejamu svarīgu informāciju par atalgojuma politiku, ja vien nav citādi noteikts administratīvajos un normatīvajos aktos, ar ko transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK.

2. Institūcijas regulāri dara publiski pieejamu svarīgu informāciju par atalgojuma politiku, izmantojot specifiskus rādītājus par atbilstoša atalgojuma pieskaņošanu un par pienācīgu pārvaldību, godīgumu un dzimumu līdztiesību, ja vien nav citādi noteikts administratīvajos un normatīvajos aktos, ar ko transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 3. punkts – a apakšpunkts – 8. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

- ir ieviesta konkrēta, pārredzama un efektīva pārvaldība attiecībā uz atalgojumu un tā pārraudzību.

- ir ieviesta konkrēta, pārredzama, dzimumu aspektam atbilstoša un efektīva pārvaldība attiecībā uz atalgojumu un tā pārraudzību.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis pieprasa institūcijām ietvert riska pārvaldības funkciju, iekšējās revīzijas funkciju un, vajadzības gadījumā, aktuāra funkciju. Ziņošanas kārtība, kas saistīta ar katru galveno funkciju, nodrošina attiecīgās galvenās funkcijas spējas efektīvi uzņemties savus pienākumus objektīvā, taisnīgā un neatkarīgā veidā.

1. Dalībvalstis pieprasa institūcijām ietvert riska pārvaldības funkciju, iekšējās un ārējās revīzijas funkciju un, vajadzības gadījumā, aktuāra funkciju. Ziņošanas kārtība, kas saistīta ar katru galveno funkciju, nodrošina attiecīgās galvenās funkcijas spējas efektīvi uzņemties savus pienākumus objektīvā, taisnīgā, dzimumiem līdztiesīgā un neatkarīgā veidā.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) novērtētu tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantoto datu pietiekamību un kvalitāti;

(c) novērtētu tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantoto datu pietiekamību, kvalitāti un dzimumu aspektu;

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

29. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) spēju izpildīt prasības par 14. pantā izklāstītajām tehniskajām rezervēm;

(c) spēju izpildīt prasības par 14. pantā izklāstītajām tehniskajām rezervēm, neradot netiešu sieviešu diskrimināciju;

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

38. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) to regulāri atjaunina;

(a) to regulāri atjaunina un pielāgo atsevišķu dalībnieku vajadzībām, lai ņemtu vērā izpratnes atšķirības, kas saistītas ar dzimumu un vecumu;

PROCEDŪRA

Virsraksts

Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbība un uzraudzība (pārstrādāta redakcija)

Atsauces

COM(2014)0167 – C7-0112/2014 – 2014/0091(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

14.4.2014

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

FEMM

14.4.2014

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Sirpa Pietikäinen

17.10.2014

Izskatīšana komitejā

30.3.2015

 

 

 

Pieņemšanas datums

6.5.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

6

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Maria Arena, Catherine Bearder, Beatriz Becerra Basterrechea, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Maria Corazza Bildt, Viorica Dăncilă, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Mary Honeyball, Elisabeth Köstinger, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Angelika Mlinar, Angelika Niebler, Maria Noichl, Marijana Petir, Terry Reintke, Liliana Rodrigues, Jordi Sebastià, Ángela Vallina, Beatrix von Storch, Anna Záborská, Jana Žitňanská, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stefan Eck, Constance Le Grip, Georg Mayer, Sirpa Pietikäinen, Monika Vana, Julie Ward

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbība un uzraudzība (pārstrādāta redakcija)

Atsauces

COM(2014)0167 – C7-0112/2014 – 2014/0091(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

19.3.2014

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

14.4.2014

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

14.4.2014

JURI

14.4.2014

FEMM

14.4.2014

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

JURI

3.9.2014

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Brian Hayes

22.7.2014

 

 

 

Izskatīšana komitejā

14.4.2015

15.9.2015

9.11.2015

 

Pieņemšanas datums

25.1.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

47

3

7

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Burkhard Balz, Pervenche Berès, Fabio De Masi, Markus Ferber, Jonás Fernández, Elisa Ferreira, Sven Giegold, Neena Gill, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Petr Ježek, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Werner Langen, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Notis Marias, Fulvio Martusciello, Costas Mavrides, Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Dariusz Rosati, Pirkko Ruohonen-Lerner, Molly Scott Cato, Kay Swinburne, Paul Tang, Ernest Urtasun, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Cora van Nieuwenhuizen, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker, Pablo Zalba Bidegain, Marco Zanni, Sotirios Zarianopoulos

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Enrique Calvet Chambon, Nessa Childers, Bas Eickhout, Ildikó Gáll-Pelcz, Sophia in ‘t Veld, Ramón Jáuregui Atondo, Eva Kaili, Rina Ronja Kari, Paloma López Bermejo, Thomas Mann, Eva Paunova, Tibor Szanyi, Nils Torvalds, Beatrix von Storch

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Mark Demesmaeker, Theresa Griffin, Marc Tarabella

Iesniegšanas datums

3.2.2016

(1)

OV C 77, 23.3.2002., 1. lpp.

(2)

* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumus apzīmē ar simbolu ▌.

(3)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.).

(4)

  Sk. I pielikuma A daļu.

(5)

OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.

(6)

a Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(7)

  OV L 283, 28.10.1980., 23. lpp.

(8)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 1995/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(9)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.01.2001., 1. lpp.).

(10)

  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(11)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.).

(12)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).

(13)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(14)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(15)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(16)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(17)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(18)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.).

(19)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(20)

  OV

(21)

OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.

(22)

Max Andersson, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux-Stehres, Andrzej Sebastian Duda, Rosa Estaràs Ferragut, Laura Ferrara, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Heidi Hautala, Mary Honeyball, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Dietmar Köster, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Victor Negrescu, Emil Radev, Evelyn Regner, Virginie Rozière, Pavel Svoboda, Axel Voss, and Tadeusz Zwiefka.

Juridisks paziņojums