Procedūra : 2015/2256(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0017/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0017/2016

Debates :

PV 24/02/2016 - 14
CRE 24/02/2016 - 14

Balsojumi :

PV 25/02/2016 - 7.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0060

ZIŅOJUMS     
PDF 704kWORD 379k
1.2.2016
PE 571.647v02-00 A8-0017/2016

par vienotā tirgus pārvaldību 2016. gada Eiropas pusgadā

(2015/2256(INI))

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Referente: Catherine Stihler

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par vienotā tirgus pārvaldību 2016. gada Eiropas pusgadā

(2015/2256(INI))

Eiropas Parlaments,

  ņemot vērā 2015. gada 11. marta rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2015. gada izaugsmes pētījums(1),

–  ņemot vērā 2015. gada 11. marta rezolūciju par vienotā tirgus pārvaldību 2015. gada Eiropas pusgada ietvaros(2),

–  ņemot vērā 2014. gada 25. februāra rezolūciju par vienotā tirgus pārvaldību 2014. gada Eiropas pusgada ietvaros(3), kā arī pasākumus, ko tās izpildes kontrolei Komisija pieņēma 2014. gada 28. maijā,

–  ņemot vērā 2014. gada 22. oktobra rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2014. gada prioritāšu īstenošana(4),

–  ņemot vērā 2013. gada 7. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par vienotā tirgus pārvaldību(5), kā arī pasākumus, ko tās izpildes kontrolei Komisija pieņēma 2013. gada 8. maijā,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu „Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumu „Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 21. oktobra paziņojumu par pasākumiem ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai (COM(2015)0600),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 21. oktobra priekšlikumu Padomes ieteikumam par valsts konkurētspējas valžu izveidošanu eurozonā (COM(2015)0601),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 26. novembra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums par 2016. gadu. Atveseļošanās stiprināšana un konverģences sekmēšana” (COM(2015)0690),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu par dalībvalstu problēmām ieguldījumu jomā (SWD(2015)0400),

–  ņemot vērā Briseles Eiropas un pasaules ekonomikas laboratorijas (Bruegel) 2015. gada novembra politikas dokumentu par politikas koordinēšanas ierobežojumiem eurozonā Eiropas pusgada laikā,

–  ņemot vērā ceturkšņa ziņojumu par eurozonu (QREA), 14. sēj., Nr. 2,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2014. gada septembra pētījumu „Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū”,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. oktobra paziņojumu „Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai" (COM(2015)0550) un ziņojumu par vienotā tirgus integrāciju un konkurētspēju ES un tās dalībvalstīs (SWD(2015)0203),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192),

–  ņemot vērā 2015. gadā publicēto vienotā tirgus rezultātu apkopojumu tiešsaistē,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 8. jūnija paziņojumu par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu (COM(2012)0261), kas atjaunināts 2015. gada oktobrī,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 27. un 28. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 24. un 25. oktobra sanāksmē pieņemtos secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 19. un 20. decembra sanāksmē pieņemtos secinājumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A8-0017/2016),

A.  tā kā ES saskaras ar dažādām problēmām gan pasaules, gan valstu līmenī, piemēram, lēnu izaugsmi, augstiem bezdarba rādītājiem un īpaši asu starptautisko konkurenci;

B.  tā kā Eiropas pusgada mērķis ir uzlabot ekonomikas un fiskālās politikas koordinēšanu visās 28 ES dalībvalstīs, lai stiprinātu stabilitāti, sekmētu izaugsmi un nodarbinātību un palielinātu konkurētspēju;

C.  tā kā ir svarīgi mobilizēt visus iespējamos līdzekļus, lai veicinātu ES ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju;

D.  tā kā vienotais tirgus ir viens no ES stūrakmeņiem un viens no tās galvenajiem sasniegumiem; tā kā — lai Eiropas pusgads varētu sekmīgi veicināt ekonomikas izaugsmi un stabilizēt valstu ekonomikas, tajā ir vienlīdz jāiekļauj vienotais tirgus un tā pilnīgai izveidei paredzētās politikas nostādnes;

E.  tā kā iekļaujošs vienotais tirgus ar labāku pārvaldību, kas atbalsta labāku regulējumu un konkurenci, ir būtisks instruments, lai stimulētu izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju, kā arī saglabātu uzņēmumu un patērētāju uzticību;

F.  tā kā pašreizējās tehnoloģiskās, sabiedriskās un paradumu izmaiņas būtiski ietekmē uzņēmēju un patērētāju uzvedību, radot daudzas ekonomiskās iespējas un izaicinājumus, kas jārisina vienotā tirgus ietvaros;

G.   tā kā tieši spēkā esošo noteikumu ievērošana Eiropas pusgada un vienotā tirgus ietvaros nodrošinās patiesu izpratni par to piemērotību vai trūkumiem,

Vienotais tirgus kā svarīgs instruments ES konkurētspējas stiprināšanai, darbvietu radīšanai un izaugsmes veicināšanai

1.  atkārtoti norāda, ka vienotais tirgus ir viena no ES pamatvērtībām; uzsver, ka Eiropas pusgadā, lai sekmīgi veicinātu ekonomikas izaugsmi un stabilizētu dalībvalstu ekonomikas, ir vienlīdz jāiekļauj vienotais tirgus un tā pilnīgai izveidei paredzētās politikas nostādnes;

2.  uzsver, ka vienotais tirgus (VT) ir dalībvalstu ekonomikas un visa Eiropas integrācijas projekta mugurkauls; uzsver VT radītos ekonomiskos ieguvumus, piemēram, produktu standartizāciju un tirgus integrāciju, apjomradītus ietaupījumus, lielāku konkurenci un līdzvērtīgus konkurences apstākļus 500 miljoniem patērētāju visās 28 dalībvalstīs, jo īpaši nodrošinot tiem lielāku augstas kvalitātes produktu un pakalpojumu izvēli un mazākas cenas;

3.  uzsver to, cik svarīgi ir pastiprināt VT, lai nodrošinātu strukturālu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi ar mērķi piesaistīt un veicināt ieguldījumus, ievērojot pārredzamības un efektivitātes prasības, kas sekmēs jaunu darbvietu radīšanu un dalībvalstu iedzīvotāju labklājības paaugstināšanos; mudina Komisiju veikt sistemātisku vienotā tirgus noteikumu ieviešanas un piemērošanas uzraudzību, izmantojot konkrētai valstij adresētus ieteikumus (KVAI), jo īpaši gadījumos, kuros šie noteikumi būtiski veicina strukturālo reformu īstenošanu;

4.  uzskata, ka ir jāstiprina atbilstoša vide ekonomisko iniciatīvu un uzņēmējdarbības attīstītībai, veicinot MVU konkurētspēju un sadarbību un tādējādi izmantojot inovāciju, pētniecības un tehnoloģiju piedāvāto rūpniecisko potenciālu;

5.  norāda uz Komisijas dienestu nesen veikto darbu, identificējot un apzinot problēmas ieguldījumu piesaistē un izstrādājot konkrētām valstīm adresētus ieguldījumu profilus;

6.  pauž bažas par to, ka Eiropas pusgada ieteikumu 2011.–2014. gadam izpildes līmenis ir zemāks nekā paredzēts; tāpēc aicina Komisiju ierosināt mehānismu, kas mudinātu valstis īstenot KVAI;

7.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir optimizējusi jauno Eiropas pusgada procesu, un saprot, ka KVAI skaits samazinājās, lai varētu sniegt ieteikumus, kas ir vairāk vērsti uz valstu prioritātēm; norāda, ka gada izaugsmes pētījumā vienotajam tirgum ir veltīta lielāka uzmanība nekā KVAI;

8.  atkārtoti aicina Eiropas pusgadā iekļaut vienotā tirgus pīlāru, vienlaikus ieviešot sistēmu regulārai VT integrācijas un konkurētspējas uzraudzībai, konkrētās valstīs pastāvošo vienotā tirgus šķēršļu identificēšanai un novērtēšanai, koncentrējoties uz prioritāšu kopumu, kuros darbība visvairāk stimulētu izaugsmi un nodarbinātību, tostarp uzņēmumu, arī MVU, ilgtspējīgu attīstību; uzskata, ka šajā sistēmā būtu jāiekļauj stabila informācijas datubāze, kvalitatīvi un kvantitatīvi rādītāji, kas paredzēti arī vienotā tirgus noteikumu piemērošanas rezultātā radītās ekonomikas ietekmes novērtēšanai, salīdzinošā novērtēšana, salīdzinoša izvērtēšana un apmaiņa ar labāko praksi;

9.  atzinīgi vērtē 2015. gada ziņojumu par vienotā tirgus integrāciju un konkurētspēju ES un tās dalībvalstīs; norāda, ka šis ziņojums, kas aizstāj gan ziņojumu par vienotā tirgus integrāciju, kas iepriekš bija pievienots gada izaugsmes pētījumam, gan arī ziņojumu par Eiropas rūpniecības stāvokli, ir publicēts kā paziņojuma par iekšējā tirgus stratēģiju pavaddokuments, nevis kā pielikumus gada izaugsmes pētījumam, kā tas bija agrāk; prasa turpināt darbu pie ziņojuma turpmākas izstrādāšanas, lai tas kļūst par daļu no VT pārvaldības pīlāra un par pamatu VT sasniegtā progresa gada novērtējumam; uzskata, ka šis ziņojums būtu jāiekļauj īpašā VT veltītā gada izaugsmes pētījumu nodaļā, KVAI un regulārā strukturētā VT atbilstības dialogā ar dalībvalstīm;

10.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu Eiropas pusgada ietvaros, jo īpaši valstu ziņojumos un tematiskajās pārrunās Padomē, veikt papildu analīzi par konkrētās valstīs ieguldījumu piesaistē pastāvošajām problēmām;

11.  vērš uzmanību uz to, ka daudzas konstatētās problēmas ieguldījumu piesaistē saistītas ar vienotā tirgus darbību un vienotā tirgus tiesību aktu transponēšanu un ieviešanu; prasa Komisijai stingri uzraudzīt dalībvalstu turpmāko darbu ieguldījumu piesaistē un atklāto problēmu un šķēršļu novēršanā, iesaistīties regulārā un strukturētā dialogā ar dalībvalstīm par atbilstību un izmantot savas pilnvaras, kā arī vajadzības gadījumā attiecīgi rīkoties, lai novērstu nepamatotus un nesamērīgus šķēršļus vienotajam tirgum;

12.  uzsver, ka ikvienā Eiropas pusgada pārskatīšanas procesā ir jābūt iespējai pienācīgi iesaistīties Eiropas Parlamentam, valstu un reģionālajiem parlamentiem, kā arī visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp darba devēju organizācijām un arodbiedrībām, lai ne tikai palielinātu atbildību par Eiropas pusgadu, bet lai palielinātu arī KVAI īstenošanas līmeni;

13.  uzsver, cik svarīgi ir Eiropas pusgada ietvaros īstenot visaptverošu procesu, kā rezultātā tiktu īstenotas atbilstošas un nepieciešamas reformas;

Vienotā tirgus neizmantotais potenciāls

14.  atgādina nepieciešamību īstenot atbilstīgas un pamatotas ekonomikas un sociālās reformas un novērst birokrātiju un protekcionismu nolūkā uzlabot Eiropas ekonomikas produktivitāti un konkurētspēju;

15.  uzsver, ka, neraugoties uz tiešu tarifu šķēršļu neesamību vienotajā tirgū, tajā tomēr pastāv daudzi dažādi ar tarifiem nesaistīti šķēršļi; mudina ES iestādes, dalībvalstis un visas iesaistītās personas sākt konstruktīvas debates par šo jautājumu, lai novērstu ar tarifiem nesaistītus šķēršļus ES iekšienē;

16.  pauž nožēlu, ka daudzās valstīs pastāv būtiskas nepilnības saistībā ar Pakalpojumu direktīvas īstenošanu, jo šī direktīva attiecas uz darbībām, kuras aptver vairāk nekā 45 % no ES IKP un nodarbinātības, tostarp tādēļ, ka spēkā ir liels skaits valsts noteikumu, kas ne vienmēr atbilst sabiedrības interesēm; pauž nožēlu arī par to, ka ne vienmēr tiek ievērota paziņošanas procedūra;

17.  atzinīgi vērtē centienus modernizēt Profesionālo kvalifikāciju direktīvu, piedāvājot vienmērīgāku kvalifikāciju atzīšanas sistēmu, kas sekmē darbaspēka mobilitāti; norāda, ka reglamentētu profesiju regulējums dalībvalstīs atšķiras, tāpat kā darbību rezerves;

18.  atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi apsvērt iniciatīvu par dienesta pasi un saskaņotu paziņojuma veidlapu ar nosacījumu, ka šī iniciatīva nodrošinās lielāku pārredzamību attiecībā uz pārrobežu pakalpojumu sniedzēju atļautās darbības apmēru, kā arī samazinās birokrātiju un administratīvo slogu; uzsver, ka gaidāmajā iniciatīvā nav jāparedz izcelsmes valsts principa ieviešana; tomēr uzskata, ka būtu nepieciešams vairāk precizēt minētā priekšlikuma aprises; uzskata dienesta pasi par pagaidu risinājumu, kas ir izmantojams pārejas periodā uz pilnībā integrētu vienoto tirgu;

19.  uzsver, ka publisko iepirkumu tirgus ir būtiska vienotā tirgus daļa un veicina gan dalībvalstu ekonomikas, gan uzņēmu izaugsmi, kā arī rada darbvietas un palielina konkurētspēju; aicina Komisiju atbalstīt publiskā iepirkuma pārredzamību publiskajā sektorā, pārrobežu konkurenci un labāku publisko līdzekļu izmantošanu, kā arī sociālos un vides standartus;

20.  atgādina, ka 2014. gadā ES būtiski pārskatīja tiesisko regulējumu ES publiskā iepirkuma jomā, vienkāršojot procedūras, ieviešot lielāku elastīgumu noteikumos un labāk tos pielāgojot citām publiskā sektora politikas pamatnostādnēm;

21.  norāda, ka publiskā iepirkuma jomā visās dalībvalstīs joprojām pastāv būtiskas nepilnības, kas ierobežo pārrobežu darbības izvēršanu un izaugsmi iekšējos tirgos; uzsver, ka dalībvalstīm ir nepieciešams pienācīgi un laikus transponēt un ieviest tiesību aktus publiskā iepirkuma un koncesiju jomā; uzskata, ka pienācīga 2007. gada tiesībaizsardzības procedūras ieviešana nodrošinās to, ka publiskais iepirkums kļūst efektīvāks, lietderīgāks un pārredzamāks;

22.  atzinīgi vērtē otro Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumu programmu (ISA²), kuru sāka ieviest no 2016. gada 1. janvāra un ar kuru tiks atbalstīta digitālās sadarbspējas risinājumu izstrāde, kas Eiropā būs pieejama visām ieinteresētajām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī uzņēmumiem un privātpersonām bez maksas;

23.  uzsver, ka e-pārvaldes attīstīšana un izplatīšana dalībvalstīs ir instruments, kas nepieciešams, lai palīdzētu uzņēmējiem veikt saimniecisko darbību vienotajā tirgū un patērētājiem izmantot savas tiesības; ņemot vērā iepriekš minēto, prasa Komisijai e-pārvaldes attīstīšanu skatīt kā galveno prioritāti, kas ir īstenojama iespējami īsākā laikā;

24.  uzsver, ka tieši privātais sektors ir būtisks ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu izveides virzītājspēks; norāda, ka atšķirīgi valstu noteikumi un prakse apvienojumā ar savstarpējās atzīšanas principa nepietiekamu īstenošanu var radīt uzņēmumiem un patērētājiem nevajadzīgus un traucējošus šķēršļus un slogu; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka strīdu izšķiršanas procesā tiek pienācīgi piemērots un labāk īstenots savstarpējās atzīšanas princips un izmaksu ziņā lietderīgi instrumenti;

25  aicina Komisiju apspriesties ar ieinteresētajām pusēm, lai noteiktu sektorus un tirgus, kuros savstarpējās atzīšanas principa piemērošana ir nepietiekama vai problemātiska;

26.  iesaka stiprināt esošo ražojumu informācijas punktu lomu, jo tie ekonomikas dalībniekiem varētu kalpot kā vienotas piekļuves vietas saistībā ar VT jautājumiem, kā arī palīdzēs vairot informētību un izpratni par piemērojamiem tiesību aktiem;

27.  uzsver, ka labāki nosacījumi jaunu uzņēmumu un MVU veidošanai var sekmēt inovāciju un darbvietu radīšanu, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi; atgādina, ka joprojām pastāv daudzi šķēršļi, tostarp birokrātiskie šķēršļi, kas apgrūtina MVU attīstību vietējā un starptautiskā mērogā; aicina noteikt un novērst šķēršļus, kas kavē izaugsmi vietējā un starptautiskā mērogā;

28.  uzsver, ka materiālā un nemateriālā kapitāla uzkrāšanas intensitāte ES pēckrīzes periodā ir bijusi zemāka nekā ES konkurentiem, kas nenāk par labu sociāli ekonomiskajai attīstībai; uzsver, ka ieguldījumu, tostarp IST jomā, veicināšana ir ārkārtīgi svarīga, lai atjaunotu darba ražīgumu un ilgtermiņa izaugsmi ES; uzskata, ka — lai mainītu šo negatīvo tendenci, nepieciešamas pilnveidot VT un samazināt šķēršļus ieguldījumiem; prasa, lai ieguldījumi tiktu novirzīti reālās ekonomikas finansēšanai un lai aizvien tiktu atbalstīti šajā nolūkā veiktie pasākumi;

29.  prasa nekavējoties atcelt nepamatotos teritoriālos ierobežojumus, kas pazīstami kā ģeogrāfiskā bloķēšana, jo īpaši pilnībā īstenojot Pakalpojumu direktīvas 20. pantu, tādējādi izbeidzot nepamatotu diskrimināciju preču un pakalpojumu pieejamības ziņā, kā arī cenu diskrimināciju, pamatojoties uz ģeogrāfisko atrašanās vietu vai valstspiederību;

30.  aicina pēc iespējas ātrāk sākt Eiropas standartizācijas sistēmas modernizēšanu, lai atbalstītu ES politikas nostādnes saistībā ar digitālo inovāciju, palielinātu kiberdrošību un uzlabotu sadarbspēju;

31.  mudina dalībvalstis pienācīgi un laikus ieviest un piemērot vienotā tirgus noteikumus; uzsver, ka ir svarīgi īstenot KVAI, tostarp valstu preču un pakalpojumu tirgu reformas, lai pilnībā izmantotu dalībvalstu izaugsmes potenciālu;

32.  uzskata, ka dalībvalstīm ir jāpastiprina centieni modernizēt valsts pārvaldi, nodrošinot plašākus un labāk pieejamus digitālos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī jāveicina pārrobežu sadarbība un valsts pārvaldes iestāžu sadarbspēja;

Vienotais tirgus 21. gadsimtā

33.  uzsver, ka modernās ekonomikas jēdziens strauji mainās, jo to ietekmē digitālo tehnoloģiju attīstība, spraigāka starptautiskā konkurence un izmaiņas tirgus dalībnieku un patērētāju uzvedībā;

34.  norāda, ka robežas starp produktiem un pakalpojumiem kļūst arvien neskaidrākas; uzsver, ka arvien nozīmīgāki kļūst ar uzņēmējdarbību saistīti pakalpojumi un sistēmas, kuros tiek integrēti produkti un pakalpojumi; uzskata, ka VT reglamentējošos noteikumos ir jāņem vērā šīs pārveidojošās izmaiņas;

35.  atzinīgi vērtē sadarbīgā patēriņa uzņēmējdarbības modeļus un atzīst to milzīgo inovācijas potenciālu, kas būtu jāizmanto, ievērojot pastāvošos tiesiskos un aizsardzības standartus, kā arī nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt vislabākos iespējamos apstākļus, lai nodrošinātu sadarbīgā patēriņa ekonomikas attīstību un uzplaukumu; aicina Komisiju izmantot stratēģisku pieeju, lai radītu iespēju sadarbīgā patēriņa ekonomikas uzņēmumiem konkurēt ar tradicionālajiem uzņēmumiem vienlīdzīgos apstākļos;

36.  norāda, ka būtiski ir mainījušies veidi, kā uzņēmumi veic ieguldījumus, jo arvien lielāki un svarīgāki kļūst izdevumi par nemateriālajiem aktīviem, toties samazinās ieguldījumi materiālajās lietās; uzsver, ka saistībā ar nemateriāliem aktīviem, tikai 17 % uzņēmumu ieguldījumu tiek novirzīti zinātniskajai pētniecībai un izstrādei; aicina politikas veidotājus strādāt pie tādu normatīvo šķēršļu novēršanas, kas traucē pilnībā izmantot potenciālu, kāds piemīt jaunajai inovāciju svirai;

37.  atzinīgi vērtē vienotā tirgus stratēģiju, kas iezīmē to, ka dažādas Komisijas darbības jomas (kapitāla tirgus savienība, digitālais vienotais tirgus, enerģētikas savienība un citas) ir vērstas uz galveno mērķi — izmantot ES vienotā tirgus potenciālu; uzsver, ka vienotā tirgus stratēģijas ziņojumā ir secināts, ka vienotā tirgus jautājumi būtu jāiekļauj Eiropas pusgada procesā vēl lielākā apmērā;

38.  atzinīgi vērtē digitālā vienotā tirgus stratēģiju kā pareizo pieeju, lai sagatavotu ES digitālā laikmeta nosacījumiem; aicina ātri īstenot šo stratēģiju un nodrošināt, ka ES atgūst iekavēto saistībā ar iepriekš lēni īstenoto digitālo tehnoloģiju pieņemšanu un izmantošanu; uzskata, ka ar to saistītās infrastruktūras izveidei, īpaši lauku teritorijās, nepieciešami valstu un ES fondu līdzekļi; norāda, ka ir svarīgi arī atbalstīt digitālās inovācijas un sadarbspējas uzlabošanu, ļoti liela uzmanība būtu jāpievērš kiberdrošības jautājumiem;

39.  uzsver, ka pieejama, efektīva un kvalitatīva sūtījumu piegāde par pieņemamu cenu ir būtisks priekšnoteikums plaukstošas pārrobežu e-komercijas attīstībai, kas būtu īpaši izdevīga MVU un patērētājiem;

40.  atgādina, ka preču un pakalpojumu VT integrāciju gandrīz vienmēr nodrošina dati un ka sadarbspēja ir tas saistošais elements, kas uzlabo sakarus piegādes ķēdē un nodrošina efektīvu saziņu starp digitālajiem komponentiem; aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk sākt atjaunināt Eiropas sadarbspējas satvaru, vienlaicīgi iekļaujot standartizācijas plānu, kurā būtu noteiktas un definētas galvenās prioritātes;

41.  uzsver, ka, lai panāktu progresu digitālajā jomā, ir vajadzīgi privātā un valsts sektora ieguldījumi ātrgaitas un īpaši ātru sakaru tīklu izveidē, un tie ir jāstimulē, nodrošinot stabilu ES tiesisko regulējumu, kas ļautu veikt ieguldījumus visiem tirgus dalībniekiem, tostarp lauku un attālākajos reģionos;

42.  uzsver, ka ir svarīgi sekmīgi īstenot Eiropas strukturālo un investīciju fondu mērķus, kas ļautu maksimāli piesaistīt ieguldījumus, kā arī atbalstīt inovatīvus uzņēmumus dažādos to attīstības finansēšanas posmos; uzsver, ka tirgus neveiksmju gadījumos ir būtiski pilnā mērā izmantot ieguldījumiem digitālajā jomā jau pieejamos valsts līdzekļus, veicināt sinerģiju starp dažādām ES programmām, piemēram, programmu „Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, citiem atbilstošiem struktūrfondiem un citiem instrumentiem;

43.  aicina Komisiju izvērtēt, vai pašreizējā platjoslas mobilo un fiksēto sakaru tīklu stratēģija, tostarp arī tajā noteiktie mērķi, ir apmierinoši, ņemot vērā nākotnes vajadzības, atbilst prasībām, kas nodrošina augstu savienojamību visiem, lai novērstu digitālo plaisu, kā arī atbilst uz datiem balstītas ekonomikas un ātras 5G tīkla izveides prasībām;

44.  uzsver, ka ES vajadzētu veicināt konkurētspējas pārsvaru, radot Eiropā ideālu augsni inovatīviem uzņēmumiem — tam būtu nepieciešama moderna rūpniecības politika un labāk integrēta infrastruktūra, kas par būtisku priekšnoteikumu uzskata tehnoloģiju pārņemšanu un jauninājumiem un uzņēmumiem labvēlīgu normatīvo vidi; aicina nodrošināt, lai viss turpmāk ierosinātais digitālās jomas regulējums būtu iekļaujošs, pieejams un garantētu patērētājiem augstu aizsardzības līmeni;

Vienotā tirgus pārvaldība

45.  uzsver, ka, lai dotu jaunu impulsu VT un panāktu spēcīgāku VT pārvaldību un līdzdalību visos līmeņos, ir jāprecizē pienākumu sadale starp minētajiem līmeņiem un sistēmām, kas nodrošina labāku motivāciju un skaidru atbildību par VT tiesību aktu īstenošanu un izpildi;

46.  norāda, ka daudzlīmeņu līdzdalība efektīvā VT pārvaldībā būtu sekmīgi sasniedzama, no vienas puses, atceļot regulējumu un, no otras puses, palielinot noteikumu ievērošanas kultūru; aicina attīstīt cilvēkkapitālu, tostarp palielinot piekļuvi informācijai un atbilstošām apmācībām, kas paaugstina zināšanu un informētības līmeni;

47.  aicina Komisiju panākt to, ka dalībvalstis konsekventi ievēro VT tiesību aktus, izmantojot visu pieejamo informāciju un tās rīcībā esošos datus un instrumentus, kā arī atbilstoši līgumiem saucot pie atbildības valstis, kas neievēro ES politikas nostādnes un tiesību aktus;

48.  norāda, cik svarīga ir pārraudzība un datu vākšana un ka ir nepieciešama stingra un integrēta sistēma; pauž bažas par to, ka lielākajā daļā gadījumu informācija par publisko apspriešanu ir pieejama tikai vienā valodā, un tādēļ visām ieinteresētajām personām nav iespējams sniegt savus komentārus par svarīgiem jautājumiem un priekšlikumiem; uzskata, ka dati un pierādījumi būtu jāņem vērā, pieņemot stratēģiskus lēmumus, kas ir izšķirīgi VT izveidei, mazinot atšķirības starp dalībvalstīm un uzlabojot VT pārvaldību, piemēram, nosakot darbību un izpildes prioritātes, izvērtējot VT integrāciju un konkurētspēju, kā arī risinot strukturētu VT atbilstības dialogu ar dalībvalstīm;

49.  aicina Komisiju publicēt ikgadēju ziņojumu par dažādās dalībvalstīs un ES kopumā pastāvošiem šķēršļiem vienotajam tirgum un sniegt ieteikumus, galveno uzmanību veltot šo šķēršļu novēršanai konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos; uzsver, ka vienotajam tirgum jāpiešķir lielāka nozīme KVAI;

50.  aicina Komisiju izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, tostarp vajadzības gadījumā pienākumu neizpildes procedūras, lai nodrošinātu preču VT tiesību aktu pilnīgu ieviešanu; pauž bažas par to, ka gadījumos, kad tiek izskatīts un novērsts VT noteikumu pārkāpums, tiesiskā aizsardzība pārkāpumu procedūrā ir ļoti ilga, un pauž bažas par neizlemto gadījumu lielo skaitu;

51.  norāda uz ieguvumiem, ko rada iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkls (SOLVIT); pieprasa šo tīklu stiprināt un labāk saistīt ar Komisijas dienestiem, kā arī integrēt esošajos projektos un datu bāzēs, piemēram, CHAP un EU Pilot, lai radītu sinerģiju informācijas apmaiņas jomā un apmainītos ar paraugpraksi; pieprasa, lai Komisija konsekventi īstenotu turpmākus pasākumus saistībā ar nepabeigtajām lietām; mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka SOLVIT tiek sniegts nepieciešamais atbalsts un specializētās zināšanas, lai tas varētu efektīvi izskatīt iesniegtās sūdzības;

52.  uzskata, ka vienotajā tirgū ir jāstiprina un labāk jāsavieno tirgus uzraudzības iestādes un jānodrošina tām pienācīgi kvalificēts personāls, lai tās varētu risināt visas aktuālās problēmas, jo īpaši saistībā ar starptautisko konkurenci; mudina valstu tirgus uzraudzības iestādes ciešāk sadarboties, kā arī apmainīties ar informāciju un paraugpraksi, lai efektīvi cīnītos pret vienotajā tirgū sastopamo dažāda veida negodīgu konkurenci, tostarp lielo skaitu nelikumīgu un neatbilstošu produktu, kas rada augstas izmaksas noteikumus ievērojošiem uzņēmumiem, kā arī palielina draudus patērētājiem, īpaši visneaizsargātākajai to daļai; pauž bažas par Eiropas Savienības Padomes kavēšanos, pieņemot ražojumu drošuma un tirgus uzraudzības tiesību aktu kopumu, kas apdraud ražojumu drošumu ES; aicina Padomi to nekavējoties pieņemt;

53.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot vienoto digitālo platformu kā pieejamu jumta portālu, kas ļaus optimizēt un vienkāršot piekļuvi informācijai un veicināt īpaši lietotājiem veidotas platformas; uzsver to, cik liela nozīme šādu platformu veicināšanā ir valstu un reģionālajām pašvaldībām, padarot šīs platformas pieejamas un izglītojot to lietotājus; aicina Komisiju vēl vairāk stiprināt un optimizēt tiešsaistes vienotā tirgus instrumentus;

54.  atzīst to, cik svarīgi ir labāka regulējuma principi un Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) iniciatīva un ka, izstrādājot jaunas likumdošanas iniciatīvas, ir jānodrošina tiesiskā noteiktība un paredzamība; uzsver, ka tiesību aktu uzlabošanas princips nedrīkst ietekmēt ES un dalībvalstu tiesības pieņemt tiesību aktus tādās sabiedrības interesēm īpaši svarīgās jomās kā veselības aprūpe un vides aizsardzība;

55.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

PASKAIDROJUMS

"Eiropas modelis ir, pirmkārt, sociāla un ekonomiska sistēma, kas balstīta uz tirgus nozīmi, jo neviens datoru pasaulē nevar apstrādāt informāciju labāk kā tirgus.”

Jacques Delors

Vienotais tirgus ir vērtīgs resurss, un no tā ir atkarīga Eiropas Savienības pašreizējā un turpmākā ekonomiskā labklājība. Vienotā tirgus neizmantotā potenciāla vērtība, kas tiek lēsta EUR 1 triljona apmērā, ir gan iespēja, gan trauksmes zvans, lai nodrošinātu, ka VT darbojas mūsu visu labā. Patlaban pastāv pārāk daudz šķēršļu tirdzniecībai visā ES teritorijā; daudzas dalībvalstis nespēs īstenot lēmumus, ko pašas ir parakstījušas. ES ir tikai tik stipra, cik stipras ir to veidojošās 28 dalībvalstis.

Referente uzskata, ka, lai panāktu vēlamo strukturālo ekonomikas izaugsmi ES dalībvalstīs, līdz ar makroekonomikas un mikroekonomikas politikas koordinēšanu ir jākoordinē arī fiskālā politika.

ES līmenī ir labi apzināts vienotā tirgus pasākumu potenciāls izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai(6). Tomēr, neraugoties uz Eiropadomes secinājumos(7), gada izaugsmes pētījumos un konkrētām valstīm adresētos ieteikumos(8) atkārtoti paustajiem aicinājumiem stiprināt vienoto tirgu, līdzšinējie panākumi nav visai lieli(9).

Lai efektīvi nodrošinātu nodarbinātības, izaugsmes un konkurētspējas pieaugumu, sasniegumi vienotā tirgus integrēšanā dalībvalstīs ir jāpapildina ar šā procesa labāku pārvaldību un lielāku pārredzamību. Referente uzskata, ka to var panākt, Eiropas pusgadā paredzot arī vienotā tirgus jautājumu risināšanu.

Tādēļ, pamatojoties uz iepriekšējiem Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumiem (Schwab, Cofferatti un Gall-Pelzc) un EP rezolūcijām, referente stingri atbalsta nostāju, ka Eiropas pusgadā ir jāiekļauj vienotā tirgus pīlārs.

Šā ziņojuma 1. daļā referente ierosina vienotā tirgus pīlārā iekļaut šādus elementus:

i)  sistēmu vienotā tirgus integrācijas un konkurētspējas regulārai uzraudzībai un novērtēšanai; lai šāda sistēma būtu uzticama, tai jābūt vērstai uz tādu prioritāšu kopumu, kurās darbība radītu vislielāko izaugsmi un nodarbinātību, un tajā jāiekļauj stabila informācijas datubāze ar kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju, lai novērtētu VT attīstību. Uzraudzībā un novērtēšanā būtu jāiekļauj salīdzinošā novērtēšana, profesionālapskate un apmaiņa ar paraugpraksi;

ii)  katru gadu, sagatavojot ziņojumu, būtu jānovērtē virzība uz vienotā tirgus integrāciju un konkurētspēju; ikgadējam mikroekonomikas politikas novērtējumam par pamatu varētu būt ziņojums par vienotā tirgus integrāciju un konkurētspēju;

iii)  lai stiprinātu šā procesa pārvaldību, pārredzamību un līdzdalību tajā, referente uzskata, ka, vērtējot dalībvalstu ekonomikas un fiskālo stāvokli, būtu sistemātiski jāņem vērā šādi ikgadējie ziņojumi un tie būtu jāiekļauj gada izaugsmes pētījuma par vienoto tirgu konkrētās nodaļās, konkrētām valstīm adresētos ieteikumos un

iv)  regulārajā strukturētā prasību ievērošanas dialogā ar dalībvalstīm;

v)  turklāt referente uzsver, ka EP iesaistīšanās, kā arī iekļaujoša un nediskriminējoša pieeja attiecībā uz visām ES dalībvalstīm — gan tām, kas ir eurozonā, gan tām, kas nav, dalībvalstu parlamentiem un visām ieinteresētajām personām ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu pārredzamību, pārvaldību un līdzdalību, kā arī procesa izdošanos.

Neraugoties uz nelielu progresu, ko dalībvalstis panākušas dažādās jomās, lai vienkāršotu valsts tiesību aktus un padarītu tos patērētāju un uzņēmēju vajadzībām atbilstošus, vēl nav atrisināti vairāki svarīgi jautājumi, kas joprojām apgrūtina vienotā tirgus padziļināšanu un integrēšanu. Referente šos būtiskos šķēršļus ir minējusi 2. daļā un mudina Komisiju un dalībvalstis rīkoties, lai tos pēc iespējas ātrāk novērstu.

Pagājušajā gadā publicētajā ziņojumā „Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū” tiek detalizēti pētītas vienotā tirgus sadrumstalotības radītās izmaksas. Ziņojumā tiek lēsts, ka, pabeidzot vienotā tirgus izveidi šajās jomās, ekonomiskais ieguvums gadā būtu no EUR 651 miljarda līdz 1,1 triljonam, kas atbilst 5 % līdz 8,63 % no ES IKP(10). Referente pauž nožēlu par to, ka mēs pēdējos 20 gadus vēl arvien neizmantojam šo virzību, jo īpaši ņemot vērā arvien pieaugošo starptautisko konkurenci.

Šajā ziņojumā ir atzinīgi novērtēta Komisijas iekšējā tirgus stratēģija attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas publicēta 2015. gada oktobrī kopā ar ziņojumu par vienotā tirgus integrāciju un konkurētspēju(11), tiek pausts uzskats, ka Komisijai ir pareizā pieeja, taču uzsvērts, ka pirmkārt un galvenokārt svarīgi ir tas, lai visas 28 dalībvalstis izpildītu un īstenotu spēkā esošos ES tiesību aktus (norādīts 2. daļā), kas ir galvenais priekšnoteikums, lai pilnībā varētu izmantot visu vienotā tirgus potenciālu. Tas neliedz ieviest jaunus elementus un instrumentus, kas ļautu vēl vairāk nostiprināt un papildinātu iepriekš minētos tiesību aktus.

Referente uzskata, ka ieguldījumu trūkums un to lēnais pieaugums ES, jo īpaši IKT jomā, un grūtības, ar kurām saskaras MVU, cenšoties piekļūt riska kapitālam, ir būtisks šķērslis izaugsmei un darbvietu radīšanai visā ES. Tādēļ referente atzinīgi vērtē Komisijas sagatavoto Eiropas Investīciju plānu un Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, kuru mērķis ir atbalstīt ieguldījumus reālajā ekonomikā un atvieglot MVU piekļuvi finansēm, taču uzskata, ka vajadzētu veikt turpmākus pasākumus un sniegt finansiālu atbalstu MVU un uzņēmumiem, lai atbalstītu viņu pāreju uz digitālo jomu(12).

Ziņojumā tiek sīkāk analizēta arī digitalizācijas ietekme uz uzņēmumiem un patērētājiem (3. daļa). Vienotais tirgus 21. gadsimtā radikāli atšķiras no 20. gadsimtā pastāvējušā VT. Šīs pārmaiņas lielā mērā var saistīt ar digitālo revolūciju; tā pakāpeniski dzēš robežas starp produktiem un pakalpojumiem un ir radies „protērētājs” — kurš apvieno gan patēriņa un ražošanas elementus, gan maina mūsu ekonomikas modeļus, proti, veidojas uz kopīgošanu balstīta ekonomika. Atgādina, ka sadarbības ekonomikas vērtība pašlaik pasaules mērogā tiek lēsta EUR10 miljardu apmērā, bet līdz 2025. gadam šis īpatsvars palielināsies līdz vairāk nekā EUR 250 miljardiem.

Referente uzsver jaunu tendenci investīciju modeļos, jo pieaug uzņēmējdarbības ieguldījumi un izmaksas saistībā ar nemateriālajiem aktīviem, bet samazinās — saistībā ar materiāliem aktīviem. Viņa ir cieši pārliecināta, ka vienots digitālais tirgus varētu līdz nepazīšanai pārveidot mūsu dzīvi.

Tomēr referente vēlētos norādīt, ka joprojām pastāv vairāki šķēršļi, piemēram, ģeogrāfiskā bloķēšanā, atšķirīgi noteikumi par paku piegādi, nav saskaņoti ES noteikumi par līgumiem un patērētāju tiesību aizsardzību attiecībā uz pārrobežu e-komercijas noteikumiem un nav vajadzīgās digitālās infrastruktūras, bet tie ir tikai daži piemēri, kas kavē vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšanu. Referente atzinīgi vērtē Komisijas digitālā vienotā tirgus stratēģiju, bet aicina lielāku uzmanību pievērst uzvedības maiņas un sociālajām tendencēm saistībā ar digitālajām tehnoloģijām.

Šajā ziņojumā ir uzsvērts, ka Eiropa pašlaik saskaras ar citāda veida konkurenci — digitālo konkurenci. Tā vietā, lai izstrādātu spēcīgas rūpniecības nozares vietējā līmenī, jaunās tirgus ekonomikas valstis var apsteigt ekonomiski spēcīgākās valstis, pieņemot jaunākās tehnoloģijas un piegādājot ražojumus un pakalpojumus visā pasaulē. Šā iemesla dēļ referente vēlētos vēlreiz norādīt, ka ieguldījumi IKT, digitālajās tehnoloģijās, kā arī pētniecībā un izstrādē var uzlabot konkurētspēju. Infrastruktūra, savietojamība un ES mēroga standarti ir būtiski, lai digitālā pārveide vienlīdz aktīvi notiktu visā Eiropā.

Referente arī uzskata, ka pietiekamas digitālās prasmes un apmācība ir izšķirīgā sastāvdaļa, bez kuras digitālo vienoto tirgu nevar uzskatīt par pilnīgu. Tā kā bezdarba līmenis Eiropā joprojām ir ievērojami augstākas nekā pirms krīzes, ES iedzīvotājiem ir steidzami jānodrošina attiecīgās prasmes un zināšanas, lai pielāgotos aizvien pieaugošajai uzņēmumu un nozaru digitalizācijai, tādējādi novēršot citādi neizbēgamo bezdarba pieaugumu.

Šajā ziņojumā pausts uzskats, ka vienotā tirgus pārvaldība joprojām ir vāja (4. daļa). Lai maksimāli izmantotu vienotā tirgus potenciālu, ir būtiski jānostiprina īstenošana un izpilde un jānovērš atlikušie šķēršļi un nepamatotie vai nesamērīgie ierobežojumi.

Referente atzīst, ka pārmaiņas nevar nākt tikai no augšas, bet ar visu dalībnieku apņemšanos ievērot vienotā tirgus noteikumus un savstarpēji sadarboties. Šāda daudzlīmeņu līdzdalība ir jāatbalsta visos līmeņos, sniedzot atbilstošu apmācību, palīdzību un atvēlot resursus, kā arī sniedzot visu nepieciešamo informāciju.

Referente uzskata, ka Komisijai ir jāīsteno stratēģiska pieeja izpildei un jāizvēlas no visiem pieejamajiem instrumentiem, sākot no nesaistošajiem pasākumiem, piemēram, ex ante un ex post paziņojumiem par valsts tiesību aktiem, proporcionalitātes, salīdzinošās novērtēšanas, strukturēta dialoga ar dalībvalstīm, savstarpējās motivēšanas, līdz pat pārkāpumu procedūrai.

Lai varētu nodrošināt efektīvu izpildi, vienotā tirgus integrācijas procesa attīstības uzraudzībā ārkārtīgi svarīgi ir vākt datus par sūdzībām, valsts tiesību aktiem un novērtēšanu. Turklāt ir jāprecizē uzdevumu sadalījums Eiropas, valsts un reģionālajā līmenī. Regulējumā būtu jāparedz labāki stimuli un skaidra pārskatatbildība par vienotā tirgus tiesību aktu īstenošanu un izpildi, kas ir nepieciešams, lai atjaunotu līdzdalības, uzticības un noteikumu ievērošanas kultūru.

Ziņojumā ir ieteikts, ka Komisijai, izmantojot pienākumu neizpildes procedūru, galvenā uzmanībā ir jāpievērš tām lietām, kurām varētu būt liela atturoša ietekme un kas veidotu spēcīgu pierādījumu kopumu. Referente uzskata, ka ir vajadzīgs „vieglāks" un ātrāks instruments ar plašākām izmantošanas iespējām kā alternatīva pienākumu neizpildes procedūrai — ātrs ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānisms, kas varētu pamatoties uz SOLVIT.

Šajā ziņojumā ir apskatīta arī pastāvošā valsts tirgus uzraudzības iestāžu sistēmu un šā tīkla kapacitāte efektīvi īstenot ES standartus. Ziņojumā ir prasīts izveidot spēcīgāku ciešākas sadarbības sistēmu starp valstu uzraudzības iestādēm, uzlabot informācijas un labākās prakses apmaiņu un vairāk koordinēt pasākumus, lai efektīvi un ātri reaģētu uz daudzajiem nelegālajiem un noteikumiem neatbilstošiem produktiem ES.

Referente ir pārliecināta, ka vieglas piekļuves informācijai nodrošināšana uzņēmumiem un patērētājiem ir priekšnoteikums labai vienotā tirgus pārvaldībai. Viņa atzinīgi vērtē Komisijas un dalībvalstu veikumu, izveidojot vairākus informācijas portālus, kas veltīti dažādiem lietotājiem: uzņēmumiem, iedzīvotājiem un patērētājiem. Viņa uzskata, ka ir nepieciešama vienkārša, lietotājiem draudzīga un pieejama jumta platforma, piemēram, vienotā digitālā platforma, lai optimizētu un vienkāršotu piekļuvi informācijai un popularizētu esošās platformas, kas paredzētas lietotājiem, ar nosacījumu, ka valstu un reģionālās valdības dod iespēju piekļūt šai platformai un publiski informēt iedzīvotājus par tās lietošanu.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

25.1.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dita Charanzová, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Nicola Danti, Pascal Durand, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, Evelyne Gebhardt, Liisa Jaakonsaari, Antonio López-Istúriz White, Marlene Mizzi, Robert Rochefort, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Catherine Stihler, Richard Sulík, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Anneleen Van Bossuyt

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Biljana Borzan, Edward Czesak, Roberta Metsola, Jens Nilsson, Julia Reda, Adam Szejnfeld, Marc Tarabella

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella De Monte, Andrejs Mamikins, Ivan Štefanec

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

27

+

ALDE, ECR, PPE, S&D

Dita Charanzová, Robert Rochefort, Edward Czesak, Vicky Ford, Richard Sulík, Anneleen Van Bossuyt, Pascal Arimont, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Ildikó Gáll-Pelcz, Antonio López-Istúriz White, Roberta Metsola, Andreas Schwab, Ivan Štefanec, Adam Szejnfeld, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Biljana Borzan, Nicola Danti, Isabella De Monte, Evelyne Gebhardt, Liisa Jaakonsaari, Andrejs Mamikins, Marlene Mizzi, Jens Nilsson, Olga Sehnalová, Catherine Stihler, Marc Tarabella

1

-

ENF

Mylène Troszczynski

2

0

Verts/ALE

Pascal Durand, Julia Reda

Simbolu atšifrējums:

+  :  atbalsta

-  :  pret

0  :  "atturas"

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0067.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0069.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0130.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0038.

(5)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0054.

(6)

Padomes 2013. gada decembra secinājumu 25. punktā teikts, "Gada izaugsmes pētījumā ir apzinātas jomas, kurās ir būtiskas problēmas un kurās ir jāturpina gūt panākumus. Lai risinātu finanšu sadrumstalotības jautājumu un atjaunotu normālu ekonomikas kreditēšanu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš preču un pakalpojumu vienotā tirgus darbības un elastīguma uzlabojumiem un .. ka par politikas prioritāti būtu jānosaka konkurētspējas palielināšana, atbalsts darbvietu izveidei un cīņa pret bezdarbu, jo īpaši jauniešu bezdarbu .."

(7)

Padomes 2013. gada 27. un 28. jūnija secinājumi, Padomes 24. un 25. oktobra secinājumi ( 7., 9., 19., 20. un 21. punkts), Padomes 2013. gada 19. un 20. decembra secinājumi.

(8)

Ceturkšņa ziņojums par eurozonu (QREA), 14. sēj., Nr. 2.

(9)

Laikposmā no 2012. gada līdz 2013. gadam pilnībā vai lielākoties tika īstenoti tikai aptuveni 10 % no visiem KVAI; Avots: Deroose un Griesse, 2014, Are EU Member States Responding to European Semester recommendations?

(10)

Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2014. gada septembra pētījumu „Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū”, http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2014/510981/EPRS_STU%282014%29510981_REV1_EN.pdf.

(11)

Abus dokumentus var atrast, izmantojot šādu saiti: http://ec.europa.eu/priorities/internal-market/index_en.htm

(12)

Patlaban 41 % no visiem uzņēmumiem joprojām ir klasificējami kā nedigitalizēti — tas nozīmē, ka tie neizmanto digitālās tehnoloģijas un tiem nav digitālās stratēģijas, savukārt tikai 2 % pilnībā izmantot digitālās iespējas (3. lpp.) http://ec.europa.eu/epsc/pdf/publications/strategic_note_issue_7.pdf

Juridisks paziņojums