Procedūra : 2015/2230(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0034/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0034/2016

Debates :

PV 07/03/2016 - 17
CRE 07/03/2016 - 17

Balsojumi :

PV 08/03/2016 - 6.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0072

ZIŅOJUMS     
PDF 753kWORD 182k
23.2.2016
PE 573.219v02-00 A8-0034/2016

par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamenta darbā

(2015/2230(INI))

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja

Referente: Angelika Mlinar

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamenta darbā

(2015/2230(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 3. punkta otro daļu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu,

–  ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK),

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā ANO 1979. gada Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–  ņemot vērā Pekinas deklarāciju un rīcības platformu, ko 1995. gada 15. septembrī pieņēma Ceturtajā Pasaules sieviešu konferencē, un vēlākos noslēguma dokumentus, ko pieņēma ANO „Pekina+5” (2000. gadā), „Pekina+10” (2005. gadā) un „Pekina+15” (2010. gadā) īpašajās sanāksmēs, un „Pekina+20” pārskatīšanas konferences noslēguma dokumentu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 26. maija secinājumus par dzimumu aspektu attīstības jomā,

–  ņemot vērā 2015. gada 21. septembra dienestu kopējo darba dokumentu „Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm. Meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību (2016–2020)” (SWD(2015)0182) un Padomes 2015. gada 26. oktobra secinājumus par Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2016.–2020. gadam,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu 3. pantu, kurā dzimums definēts kā „sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada martā pieņemto Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu 2011.–2020. gadam,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 5. marta paziņojumu „Stingrāka apņemšanās veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību — Sieviešu harta” (COM(2010)0078),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 21. septembra paziņojumu „Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015.” (COM(2010)0491),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam” (SWD(2015)0278),

–  ņemot vērā Komisijas pētniecisko ziņojumu „Evaluation of the strengths and weaknesses of the strategy for equality between women and men 2010-2015” (Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijas 2010.–2015. sasniegumu un nepilnību novērtējums),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Dzimumu līdztiesības stratēģiju 2014.–2017. gadam,

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) 2015. gadā publicēto pētījumu „Advancing women in political decision-making — Way forward” (Sieviešu ietekmes palielināšana politisku lēmumu pieņemšanā — turpmākā rīcība),

–  ņemot vērā secinājumus un ieteikumus, kas pausti EIGE ziņojumā „Gender-Sensitive Parliaments: A Global Review of Good Practice” (Parlamenti, kuru darbā tiek ņemts vērā dzimuma aspekts — vispārējs paraugprakses pārskats), kas publicēts 2011. gadā,

–  ņemot vērā 2010. gada 10. februāra rezolūciju par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā 2009. gadā(1), 2011. gada 8. marta rezolūciju par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā 2010. gadā(2), 2012. gada 13. marta rezolūciju par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā 2011. gadā(3) un 2015. gada 10. marta rezolūciju par 2013. gadā Eiropas Savienībā sasniegto progresu sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšanā(4),

–  ņemot vērā 2003. gada 13. marta rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamentā(5),

–  ņemot vērā 2007. gada 18. janvāra rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai komiteju darbā(6),

–  ņemot vērā 2009. gada 22. aprīļa rezolūciju par integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai komiteju un delegāciju darbā(7),

–  ņemot vērā 2009. gada 7. maija rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai ES ārējās attiecībās un miera/valsts nostiprināšanā(8),

–  ņemot vērā 2012. gada 13. marta rezolūciju par sieviešu līdzdalību politisko lēmumu pieņemšanā — kvalitāti un līdztiesību(9),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. jūnija rezolūciju par ES stratēģiju sieviešu un vīriešu līdztiesībai laikposmam pēc 2015. gada(10),

–  ņemot vērā Komisijas 1996. gada 21. februāra paziņojumu „Sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzības iekļaušana visās Kopienas politikas un darbību jomās” (COM(1996)0067), kurā Komisija apņēmās „veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību visās darbību un politikas jomās un visos līmeņos”, faktiski nosakot integrētas pieejas dzimumu līdztiesības nodrošināšanai principu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Politikas departamenta C 2014. gadā publicēto pētījumu „Evaluation of the Strategy for Equality between women and men 2010-2015 as a contribution to achieve the goals of the Beijing Platform for Action” (Izvērtējums par sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģiju 2010.–2015. gadam kā ieguldījumu Pekinas rīcības platformas mērķu sasniegšanā),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Politikas departamenta C 2014. gadā publicēto pētījumu „Gender Mainstreaming in Committees and Delegations of the European Parliament” (Integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamenta komitejās un delegācijās),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Politikas departamenta D 2015. gadā publicēto pētījumu „The EU Budget for Gender Equality” (ES budžets dzimumu līdztiesības nodrošināšanai),

–  ņemot vērā UN Women 2014. gada maijā publicēto piezīmi „Guidance on the development of gender equality and the empowerment of women policies” (Norādes par dzimumu līdztiesības attīstības un pilnvērtīgu iespēju sievietēm veicināšanas politiku),

–  ņemot vērā Eiropas Politikas institūtu tīkla 2014. gadā publicēto dokumentu „Advances in EU Gender Equality: Missing the mark?” (Panākumi dzimumu līdztiesības jomā Eiropas Savienībā — mērķis netiek sasniegts?),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Personāla ģenerāldirektorāta 2014. gadā publicēto 2014. gada pārskatu par cilvēkresursiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A8-0034/2016),

A.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantā ir noteikts, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai ir horizontāls princips, un Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā ir noteikts, ka dzimumu līdztiesības princips ir Savienības vērtība;

B.  tā kā Pamattiesību hartā ir iekļauti īpaši noteikumi par dzimumu līdztiesības horizontālo principu un LES 6. pantā ir atzīts, ka Hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem;

C.  tā kā dzimumu līdztiesības nodrošināšana ir būtiska cilvēktiesību aizsardzībai, demokrātijas funkcionēšanai, tiesiskuma ievērošanai, ekonomikas izaugsmei, sociālajai iekļautībai un ilgtspējai;

D.  tā kā progress dzimumu līdztiesības nodrošināšanā Eiropas Savienībā ir apstājies un šādā ātrumā līdztiesība netiks nodrošināta vēl krietnu laiku;

E.  tā kā Stratēģiskajā iesaistē dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam Komisija uzņēmās turpināt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas pasākumus, cita starpā, veicot izvērtēšanu un uzraudzību; tā kā Komisija ir pazeminājusi savas stratēģiskās apņemšanās veicināt dzimumu līdztiesību pēc 2015. gada statusu līdz dienestu darba dokumentam,

F.  tā kā ilgtspējīgas attīstības mērķos iekļautais piektais mērķis ir dzimumu līdztiesības nodrošināšana līdz 2030. gadam;

G.  tā kā integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai nozīmē dzimuma aspekta integrēšanu ikvienā ES politikas aspektā — politikas, juridisko pasākumu un izdevumu programmu sagatavošanā, izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā — ar mērķi nodrošināt sieviešu un vīriešu līdztiesību(11);

H.  tā kā integrētā pieejā dzimumu līdztiesībai ir jāņem vērā LGBTIQ personu un visu dzimumidentitāšu personu tiesības, izredzes un labklājība,

I.  tā kā integrētai pieejai dzimumu līdztiesībai vajadzētu būt proaktīvam un reaģēšanas instrumentam dzimumu līdztiesības nodrošināšanai;

J.  tā kā integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai nav politikas mērķis kā tāds, bet svarīgs līdzeklis dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, kas vienmēr jāapvieno ar citām īpašām darbībām un politikas pasākumiem, kuru mērķis ir progress dzimumu līdztiesības jomā;

K.  tā kā viena no atbildīgās komitejas kompetencēm ir palīdzēt īstenot un turpmāk attīstīt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās politikas jomās;

L.  tā kā vairākums Parlamenta komiteju kopumā atzīst integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai nozīmību (piemēram, leģislatīvajā darbā, darba attiecībās ar Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju un izstrādājot rīcības plānus līdztiesības jomā), kamēr dažas komitejas izrāda mazu interesi par šo jautājumu vai vispār nav tajā ieinteresētas;

M.  tā kā kopš iepriekšējā parlamentārā sasaukuma atbildīgā komiteja ir iedibinājusi praksi sniegt mērķtiecīgu ieguldījumu citu komiteju ziņojumos, izmantojot grozījumus attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai (GMA); tā kā saskaņā ar 2014. gadā publicētu pētījumu(12) 85 % no GMA, kas tika iesniegti no 2011. gada jūlija līdz 2013. gada februārim, ir iekļauti vadošo atbildīgo komiteju pieņemtajos galīgajos ziņojumos; tā kā ir vajadzīgi papildu dati par laikposmu pēc 2013. gada februāra, lai veiktu atjauninātu novērtējumu par stāvokli saistībā ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Parlamentā;

N.  tā kā pēc 2003. gada rezolūcijas par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai ikviena Parlamenta komiteja ieceļ vienu no saviem locekļiem par atbildīgo personu attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, tā izveidojot par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgo tīklu; tā kā pēc tam pieņemtās rezolūcijās par šo jautājumu ir prasīts minēto tīklu nepārtraukti attīstīt un izveidot līdzīgu tīklu parlamentu sadarbības delegācijās; tā kā šo tīklu atbalsta komiteju sekretariātu darbinieku tīkls;

O.  tā kā tīkla locekļi aizpildīja aptaujas anketu, lai novērtētu aktuālo situāciju saistībā ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai savās attiecīgajās politikas jomās;

P.  tā kā daudzgadu finanšu shēmai (DFS) ir pievienots triju iestāžu kopīgais paziņojums par vienošanos, ka „saistībā ar DFS 2014.–2020. gadam īstenotajās ikgadējās budžeta procedūrās tiks pienācīgi integrēti dzimumu līdztiesības elementi, ņemot vērā to, kā Savienības vispārējā finanšu shēma veicina dzimumu līdztiesības nostiprināšanu (un nodrošina integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai)”; tā kā, neraugoties uz to, ir jāstiprina faktiskā apņemšanās turpināt integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanu un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, jo pašreizējās politikas nostādnes ir īstenotas tikai nelielā apmērā un īpaši dzimuma jautājumiem ir piešķirti nepietiekami budžeta resursi;

Q.  tā kā nevienā ES iestādē nav konsekventi ievērots dzimumu līdztiesības princips budžeta plānošanā;

R.  tā kā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE) ir izveidots, lai palīdzētu sekmēt un nostiprināt dzimumu līdztiesības veicināšanu, tostarp integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās ES politikas jomās un no tām izrietošajā valstu politikā; tā kā EIGE ir izveidojis platformu integrētai pieejai dzimumu līdztiesībai un dzimumu līdztiesības vārdnīcu un tēzauru, lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem un ES iestāžu un valstu iestāžu darbiniekiem integrēt dzimuma perspektīvu savā darbā;

S.  tā kā integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai aptver gan dzimuma perspektīvas integrēšanu dažādu politikas jomu saturā, gan pievēršanos jautājumam par sieviešu, vīriešu un visu dzimumidentitāšu personu pārstāvību konkrētās politikas jomās; tā kā abas dimensijas ir jāņem vērā visos politikas veidošanas procesa posmos;

T.  tā kā visām ES iekšpolitikas un ārpolitikas nostādnēm vajadzētu būt izstrādātām tā, lai no tām labumu vienlīdzīgi gūtu zēni un meitenes, vīrieši un sievietes, kā arī visas citas dzimumidentitātes;

U.  tā kā integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošana ir minēta starp galvenajām nepilnībām Komisijas vērtējumā par dzimumu līdztiesības stratēģiju 2010.–2015. gadam;

V.  tā kā parlamentam, kurš ņem vērā dzimuma aspektu, ir svarīga loma dzimumu nelīdzsvarotības novēršanā, sieviešu un vīriešu ekonomiskās, sociālās un politiskās līdzdalības vienādošanas veicināšanā un dzimumu līdztiesības politikas regulējuma paplašināšanā;

W.  tā kā EP deputātu un Parlamenta darbinieku — it sevišķi vadošos amatus ieņemošo darbinieku — apmācība jautājumos par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai ir priekšnoteikums dzimuma perspektīvas veicināšanai visās politikas jomās un posmos;

X.  tā kā netiek piešķirti pietiekami līdzekļi un cilvēkresursi, lai nodrošinātu patiesu progresu integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanā Parlamenta darbībās;

Y.  tā kā pēc dzimuma iedalītu datu un statistikas sistemātiska un periodiska vākšana ir nepieciešama politikas ietekmes novērtējumiem un politikas veidošanas procesā, lai analizētu progresu dzimumu līdztiesības jomā; tā kā Parlamentā ir jāveic kvalitatīvāka izpēte, lai noteiktu integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai instrumentu ietekmi uz politikas sniegtajiem rezultātiem, rezolūcijām un tiesību aktiem;

Z.  tā kā sieviešu pārstāvība svarīgākajos ar lēmumu pieņemšanu saistītajos amatos politiskā un administratīvā līmenī, arī Parlamenta politiskajās grupās, joprojām ir neliela; tā kā vērojama tendence, ka sievietes vada komitejas, kas ir mazāk saistītas ar līdzekļu piešķiršanu un ekonomisku lēmumu pieņemšanu; tā kā, lai uzlabotu pieņemto lēmumu kvalitāti, Parlamentam ir jānodrošina, lai ar lēmumu pieņemšanu saistītie amati būtu vienlīdzīgi sadalīti dzimumu starpā; tā kā vīriešiem ir jāapņemas veicināt dzimumu līdztiesību visās jomās un visos līmeņos un EP deputāti vīrieši ir jāmudina iesaistīties integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanā savā darbā;

Aa.  tā kā Parlamentā ir izveidota organizatoriskā struktūra, lai veicinātu integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai tā darbībās, un šī struktūra ir labāk jākoordinē, jānostiprina un jāpaplašina, izrādot jaunu politisku un administratīvu gribu, lai panāktu integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai plašāku īstenošanu;

Ab.  tā kā Parlamentam, Padomei un Komisijai ir vairāk jāsadarbojas iestāžu līmenī saistībā ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, lai nodrošinātu, ka visos politikas cikla posmos var iekļaut dzimuma perspektīvu, kas atvieglotu paša Parlamenta darbu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanā;

Ac.  tā kā ārējo ieinteresēto personu — piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības vietējo aktīvistu grupu, starptautisko iestāžu, akadēmisko aprindu un valstu parlamentu — ieguldījumam ir būtiska nozīme Parlamenta īstenotās integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai procesu uzlabošanā un savstarpēju apmaiņu sekmēšanā nolūkā veicināt paraugpraksi;

Ad.  tā kā 2007. gadā pieņemtajā Parlamenta rezolūcijā par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai tika prasīts ik pēc diviem gadiem veikt novērtējumu par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai tā darbā,

Vispārējs novērtējums par pašreizējo iestāžu sistēmu

1.  uzskata — lai dzimuma perspektīvu integrētu politikas procesā, būtu jāņem vērā dažādi aspekti: politikas saturs un dzimumu pārstāvība administrācijā un lēmumu pieņemšanā; arī norāda, ka pastāvīgai dzimumu līdztiesības stiprināšanai svarīgi ir skaidri dati par politikas ietekmi;

2.  norāda, ka Parlamenta organizatoriskajā struktūrā par integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai izstrādi un īstenošanu gan politikas, gan darba dzīves līmenī atbild dažādas struktūras:

  –  augsta līmeņa darba grupa dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos, kas ir atbildīga par sieviešu un vīriešu pilnīgas līdztiesības veicināšanu visos Parlamenta Ģenerālsekretariāta darba dzīves aspektos;

  –  atbildīgā komiteja — par īpašu darbību ar mērķi integrēt dzimuma perspektīvu citu komiteju un delegāciju darbā;

  –  par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgais tīkls;

  –  dienesti, kas atbild par līdzsvarotas dzimumu pārstāvības sekmīgu īstenošanu attiecībā uz visiem amatiem struktūrshēmā;

3.  pauž nožēlu, ka šo dažādo par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgo struktūru darbība netiek koordinēta vai integrēta Parlamentā vai ar citām iestādēm (nav iestāžu sadarbības mehānisma attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai); uzņemas izveidot efektīvu sadarbību starp visiem šīs iestāžu sistēmas dalībniekiem, pamatojoties uz īpašiem mehānismiem, piemēram, uzraudzību un atsauksmēm par sniegumu;

4.  atkārtoti pauž apņemšanos regulāri pieņemt un īstenot politikas plānu par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Parlamentā ar vispārējo mērķi veicināt dzimumu līdztiesību, efektīvi iekļaujot dzimuma perspektīvu politikas nostādnēs un darbībās, tostarp lēmumu pieņemšanas struktūrās un administrācijā;

5.  prasa nepārtraukti pilnveidot par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgo tīklu, ko veido gan komiteju, gan parlamentu sadarbības delegāciju pārstāvji, un minēto tīklu pilnībā iesaistīt aktuālās situācijas saistībā ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai dažādās politikas jomās pastāvīgā uzraudzībā; norāda, ka ir nepieciešams, lai EP deputāti vairāk un aktīvāk iesaistītos tīkla darbībā, un prasa tīklam pievienot EP deputātus aizstājēju statusā, lai palielinātu līdzdalību, kā to dara komitejās un delegācijās;

6.  uzsver, ka saskaņā ar iepriekšminēto 2014. gada pētījumu par šo jautājumu visefektīvākais instruments dzimumu līdztiesības perspektīvas iekļaušanai politikas procesā ir bijusi tādu procedūru izmantošana, kas ietver sadarbību ar citām komitejām; uzsver, ka citām komitejām ir jāatbalsta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas darbs un tas jāīsteno savās darbībās;

7.  aicina atbildīgos dienestus turpināt darbu pie īpašiem pasākumiem darba un personiskās dzīves līdzsvara veicināšanai; pauž nožēlu, ka EP ierēdņu vidū asistentu (AST) funkciju grupā joprojām vairākums darbinieku ir sievietes; prasa ik gadu veikt analīzi (kuras pamatā būtu pēc dzimuma iedalīti dati) par aktuālo situāciju dzimumu līdztiesības jomā Parlamentā visos personāla un politisko struktūru līmeņos, tostarp par deputātu palīgiem, un šo ziņojumu publiskot;

8.  aicina pievērsties strukturālajiem šķēršļiem un izveidot labvēlīgu vidi, kas ļautu sievietēm ieņemt ar lēmumu pieņemšanu saistītus amatus visos līmeņos, piemēram, pateicoties pasākumiem darba un personiskās un ģimenes dzīves apvienošanai un pozitīvas darbības pasākumiem, kurus īstenojot, var palielināt nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvju skaitu amatos, ko lielākoties ieņem vai nu sievietes, vai vīrieši; prasa, lai politiskās partijas atzītu savu atbildību par sieviešu lomas veicināšanu, jo kandidātu pieņemšanas, atlases un izvirzīšanas pilnvaras ir šīm partijām;

9.  pauž nožēlu par to, ka līdz noteiktajam termiņam — 2009. gadam — netika sasniegti Prezidija 2006. gadā pieņemtie mērķi par dzimumu līdzsvaru augstākā un vidējā līmeņa vadībā (Kaufmann ziņojums) un tie nav sasniegti vēl joprojām; norāda, ka šos mērķus pēc tam turpmākajiem gadiem ir apstiprinājusi augsta līmeņa darba grupa dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos; mudina veikt efektīvus un vērienīgus pasākumus, lai šos dzimumu līdztiesības mērķus sasniegtu pēc iespējas īsākā laikposmā;

10.  norāda, ka augsta līmeņa darba grupa dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos ir atbildīga par rīcības plāna pieņemšanu līdztiesības un dažādības veicināšanai Parlamentā un tā īstenošanas nodrošināšanu; aicina attiecīgo augsta līmeņa grupu ar kompetento dienestu palīdzību iesniegt visaptverošu dzimumu līdztiesības ceļvedi, norādot, kā līdz 2020. gadam līdz 40 % palielināt sieviešu pārstāvību augstākā un vidējā līmeņa vadītāju amatos; aicina Personāla ģenerāldirektorātu un politiskās grupas apsvērt gan sieviešu, gan vīriešu kandidatūru izvirzīšanu nodaļu vadītāju amatiem, kad tie ir vakanti;

11.  iesaka — pastāvīgajam referentam jautājumos par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai (pēc šāda amata izveides) būtu jāstrādā kopā ar attiecīgo augsta līmeņa grupu, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai mērķi attiecībā uz Parlamenta sekretariātu un darbiniekiem;

12.  aicina politiskās grupas apsvērt gan sieviešu, gan vīriešu kandidatūru izvirzīšanu komiteju un grupu priekšsēdētāju amatiem;

13.  norāda, ka būtu vēlama vienlīdzīga dzimumu pārstāvība katrā komitejā, ciktāl to ļauj apstākļi; aicina politiskās grupas apsvērt iespēju dalībai komitejās saskaņotā veidā izvirzīt EP deputātus, kas pieder pie attiecīgajā komitejā nepietiekami pārstāvēta dzimuma; aicina politiskās grupas izvirzīt vienādu skaitu EP deputātu un deputāšu par locekļiem un aizstājējiem Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā, lai veicinātu vīriešu iesaistīšanos dzimumu līdztiesības politikā;

Integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai instrumenti

14.  uzsver, ka GMA izmantošanas prakse ir izrādījusies efektīvāka nekā atzinumi, jo tie ir kodolīgāki, tos var ātrāk iesniegt un tie attiecas uz svarīgiem, specifiskiem un konkrētiem jautājumiem; atkārtoti aicina kompetento komiteju iekļaut GMA izmantošanas praksi Reglamentā, ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas īpašo lomu saistībā ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai kā horizontālu principu; prasa, lai komitejas ciešāk sadarbotos un lai tiktu nodrošināta par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgā tīkla un kompetentās komitejas efektīva koordinācija gan politiskā, gan administratīvā līmenī, tiecoties ziņojumos iekļaut nozīmīgu dzimuma dimensiju; uzsver, ka tīkla locekļiem ir svarīga loma katrā komitejā, veicinot kompetentās komitejas efektīvu ieguldījumu ar GMA un ziņojumu starpniecību, un prasa efektīvi koordinēt Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atbildīgo locekļu un tīkla locekļu darbu saskaņā ar GMA procedūru; atkārtoti norāda, ka ir cieši jākoordinē kompetentās komitejas un vadošo atbildīgo komiteju darbs saistībā ar GMA un ziņojumiem, lai nodrošinātu optimālu grafiku un plānošanu efektīvam ieguldījumam vadošās atbildīgās komitejas ziņojumā;

15.  pauž nožēlu, ka, neraugoties uz DFS pievienoto iestāžu paziņojumu par integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai nodrošināšanu, līdz šim nav veikti nekādi pasākumi saistībā ar dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā; šajā sakarībā uzsver, ka ir cieši jāuzrauga kopīgā paziņojuma principu īstenošana ikgadējās budžeta procedūrās, un prasa, lai atbildīgā komiteja tiktu oficiāli iesaistīta DFS pārskatīšanā;

16.  uzsver, ka dzimuma aspekta ievērošana budžeta sagatavošanā (plānošanā, programmu izstrādē un līdzekļu sadalē), kas palīdz veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesību īstenošanu, ir viens no galvenajiem politikas veidotāju izmantotajiem instrumentiem, ar ko novērst no dzimuma atkarīgās atšķirības; nožēlo, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta sagatavošanā ir atklājusi, ka dzimuma perspektīva ne tuvu nav pieņemta visās politikas jomās, visos līmeņos un visos politikas veidošanas procesa posmos; šajā sakarībā norāda, ka ir īpaši svarīgi attīstīt iestādes iekšējo spēju ievērot dzimuma aspektu budžeta plānošanā, lai uzlabotu Parlamenta kontroli šajos jautājumos; norāda, ka lēmumi par izdevumiem un ieņēmumiem ārkārtīgi atšķirīgi ietekmē sievietes un vīriešus, un uzsver, ka attiecīgo komiteju locekļiem būtu jāņem vērā šī atšķirīgā ietekme, izstrādājot budžetu; uzsver, ka dzimuma aspekta ievērošana budžeta plānošanā veicina pārskatatbildību un pārredzamību saistībā ar Parlamenta apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesību;

17.  pieņem zināšanai, ka Komisija ir uzņēmusies turpināt integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanu, iekļaujot dzimumu līdztiesības apsvērumus ietekmes novērtējumos un izvērtējumos saskaņā ar labāka regulējuma principiem, un apsver iespēju 2017. gadā sniegt ziņojumu par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Komisijā;

18.  atkārtoti apstiprina, ka arī Parlamenta līmenī ir jāpiešķir pietiekami resursi, lai izstrādātu ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumus un uz dzimumu balstītu analīzi; aicina Komisiju veikt sistemātiskus jaunu tiesību aktu vai politikas priekšlikumu ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumus, balstoties uz pastiprinātu ietekmes uz pamattiesībām novērtējumu, lai nodrošinātu, ka ES ievēro sieviešu tiesības; uzsver, ka šādām analīzes un datu vākšanas metodēm ir jāspēj ņemt vērā LGBTIQ personu pieredzi; uzsver, ka komitejas ir jāmudina izmantot iekšējās specializētās zināšanas, kā arī ārējās specializētās zināšanas, ko sniedz citas iestādes un publiskā un privātā sektora struktūras, kas darbojas integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai veicināšanā;

19.  aicina EIGE regulāri sniegt informāciju visām komitejām, lai uzsvērtu dzimuma perspektīvu ikvienā politikas veidošanas sektorā, un darīt pieejamus datus un izstrādātos instrumentus, piemēram, platformu integrētai pieejai dzimumu līdztiesībai, kā daļu no plašāka spēju veidošanas pasākuma, kas paredzēts arī darbiniekiem un deputātu palīgiem; aicina Izpētes dienestu veikt regulāru un detalizētu kvalitatīvu un kvantitatīvu izpēti par progresu integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanā Parlamentā un tai veltītās organizatoriskās struktūras darbību;

20.  pauž nožēlu, ka šobrīd EIGE nav pietiekamu resursu, lai veiktu visu darbu, kas no tā tiek prasīts, un tāpēc uzsver, ka ir jānodrošina EIGE budžeta grozīšana saskaņā ar tā plašajām pilnvarām;

21.  uzsver, cik svarīgi ir lietot dzimumneitrālu valodu Parlamenta darbībās un šādas prakses pozitīvo ietekmi; atkārtoti pauž atbalstu Prezidija pamatnostādnēm par dzimumneitrālu valodu un to pastāvīgai atjaunināšanai, balstoties arī uz EIGE un iestāžu līmenī izstrādātiem instrumentiem; prasa rīkot īpašus apmācības kursus rakstiskās un mutiskās tulkošanas dienestiem dzimumneitrālas valodas lietošanā;

22.  norāda, ka atbildēs uz aptaujas jautājumiem (aptauja par situāciju saistībā ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Parlamenta komitejās) tika uzsvērta konkrētu instrumentu efektivitāte dzimuma perspektīvas integrēšanā komiteju darbā, tostarp:

  –  galveno dokumentu izplatīšana un dzimumu līdztiesības jautājumu iekļaušana pasūtīto pētījumu specifikācijā;

  –  uzmanības pievēršana ar dzimumu līdztiesības jautājumiem saistītas īpašas terminoloģijas un definīciju izmantošanai;

  –  tiesību aktu un turpmāko nolīgumu projektu ex-ante un ex-post novērtēšanas veicināšana;

  –  deputātiem, darbiniekiem, politiskajiem padomdevējiem un palīgiem paredzētas apmācības un izpratnes veicināšanas darbības;

stingri iesaka minēto instrumentu turpmāku attīstību un īstenošanu Parlamenta darbā;

23.  atgādina, ka integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai novērtējumiem un programmām ir vajadzīgi arī efektīvi uzraudzības pasākumi, lai novērtētu katras darbības efektivitāti un iespējamās problēmas; uzsver, ka ir svarīgi nepieciešamības gadījumā veikt korektīvus pasākumus un attīstīt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, ja pēc korektīvu pasākumu veikšanas ir konstatēts progresa trūkums;

24.  prasa izveidot akreditācijas sistēmu, lai tie, kas Parlamentā saņem apmācību integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai jomā, varētu saņemt oficiālu apstiprinājumu, ko izmantot savā turpmākajā karjerā;

25.  iesaka, lai Parlamenta Komunikācijas ģenerāldirektorāts savos ziņojumos par Parlamenta politikas izstrādi iekļautu spēcīgāku dzimuma perspektīvu;

26.  pauž pilnīgu atbalstu tādas apmācības izstrādei integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai jomā, kas ir mērķtiecīga un regulāra, ar atbilstošiem resursiem, pielāgota Parlamenta īpašajām vajadzībām un paredzēta visiem Parlamenta darbiniekiem, kas strādā politikas nozarēs, padziļinātu apmācību nodrošinot vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem, konkrētāk, nodaļu vadītājiem; prasa, lai apmācība integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai jomā būtu pieejama EP deputātiem, deputātu palīgiem un politisko grupu darbiniekiem; prasa organizēt vadības apmācību sievietēm un piedāvāt sievietēm iespēju gūt pieredzi vadības amatos; iesaka apmācības kursos iekļaut informāciju par dažādajiem un krusteniskajiem diskriminācijas veidiem; uzsver, ka ir jānodrošina, lai visi Parlamenta dienesti apzinātos savu atbildību saistībā ar integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanu, tostarp tie, kuru pārziņā ir cilvēkresursi, drošība un iekārtas; ierosina ieviest īpašas pamatnostādnes par cilvēkresursiem, efektīvi īstenojot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, lai uzlabotu visu darbinieku, tostarp LGBTIQ personu, labklājību darba vietā;

Integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai komiteju darbā

27.  atkārtoti prasa, lai tiktu izpildīta apņemšanās divreiz gadā sniegt ziņojumu par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Parlamenta darbā; apzinās funkcijas, ko pilda par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgais tīkls, novērtējot aktuālo situāciju saistībā ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai katrā politikas jomā, un iesaka, lai aptauja, kas ir iepriekšminētā ziņojuma pamatā, kļūtu par ikgadējas uzraudzības metodi;

28.  norāda, ka tīkla locekļi savās atbildēs uz aptaujas jautājumiem kopumā atbildēja, ka viņu konkrētajā politikas jomā dzimumspecifiskas vajadzības tika ņemtas vērā, īstenojot dažādas darbības, piemēram, ziņojumus, grozījumus par dzimumu līdztiesību, pētījumus, uzklausīšanas, darba braucienus un viedokļu apmaiņas;

29.  atzinīgi vērtē īpašās iniciatīvas, ko šajā jomā īsteno vairākas Parlamenta komitejas; pauž nožēlu, ka lielākā daļa komiteju nav ne pieņēmušas rīcības plānu par dzimumu līdztiesību savā darbā, ne arī šādu plānu apspriedušas; uzsver, cik svarīgi ir, lai kompetentās struktūras sadarbotos ar visām komitejām un delegācijām nolūkā apmainīties ar paraugpraksi, tostarp ar tīkla, kurš atbild par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, starpniecību, un izveidot skaidru procedūru, kas būtu jāiekļauj Parlamenta Reglamentā, attiecībā uz rīcības plāna dzimumu līdztiesības jomā pieņemšanu ikvienā komitejā un delegācijā; iesaka, lai katra komiteja reizi divos gados rīkotu sanāksmi par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai savā politikas jomā, sanāksmei sakrītot ar ziņojuma par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai izstrādāšanu;

30.  uzsver nepieciešamību rūpīgi izvērtēt par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgā tīkla darbību un noteikt veidus, kā nodrošināt tīkla locekļu ciešāku iesaistīšanos un labāku informētību; iesaka, lai par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgā tīkla locekļi un aizstājēji atbalstītu dzimumu līdztiesību, bet norāda, ka viņiem nav noteikti jābūt Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas locekļiem, jo tas ļautu lielākam skaitam EP deputātu strādāt pie integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanas; iesaka īstenot pastāvīgu saziņu un apmaiņu starp atbildīgo komiteju un tīklu;

31.  iesaka, lai par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgo tīklu kopīgi vadītu atbildīgā komiteja un cits tīkla loceklis, ko saskaņā ar rotāciju ieceltu no dažādām komitejām, tā norādot, ka integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanā iesaistās visas komitejas;

32.  uzskata, ka pastāvīgs referents jautājumos par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai nostiprinās pašreizējo struktūru, nodrošinās par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgā tīkla un atbildīgās komitejas sadarbības stabilitāti un izveidos pastāvīgas attiecības ar citām Parlamenta struktūrām, kas ir iesaistītas integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanā;

33.  uzskata, ka ir jāizveido iekšēja uzraudzības struktūra, lai sekotu līdzi instrumentu un darbību īstenošanai un to pēc tam novērtētu; prasa izstrādāt īpašus amata aprakstus darbiniekiem, kas ir atbildīgi par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai komitejās; aicina kompetentās iestādes divreiz gadā izvērtēt panākto integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanā komitejās un delegācijās;

Iestāžu sadarbība nolūkā atbalstīt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai

34.  uzskata, ka stiprākas iestāžu attiecības uzlabos dzimumu līdzsvaru ES politikas veidošanā; norāda, ka vēl nav izveidota strukturēta sadarbība jautājumos par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai ar citiem institucionālajiem partneriem, piemēram, Komisiju, Padomi un EIGE; aicina Komisiju ierosināt piemērotu satvaru nolūkā izveidot iestāžu sadarbību jautājumos par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, piemēram, izveidot iestāžu augsta līmeņa darba grupu jautājumos par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un iesaistīt arī citas ieinteresētās personas, kas darbojas šajā jomā;

35.  iesaka, lai Eiropas ombuds katru gadu Parlamenta augsta līmeņa darba grupai dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos iesniegtu datus, kas attiecas uz sūdzībām par administratīvām kļūdām saistībā ar dzimumu līdztiesību Parlamentā, pienācīgi ievērojot Eiropas Parlamenta lēmumu par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi;

36.  uzskata, ka paraugprakses apmaiņa ar citām iestādēm stiprinās Parlamenta spēju veidošanu un efektivitāti integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanā; prasa organizēt paraugprakses apmaiņu visos līmeņos ar citām iestādēm un organizācijām, piemēram, UN Women, Eiropas Padomi, ES iestādēm un dzimumu līdztiesības veicināšanā iesaistītajām ieinteresētajām personām, piemēram, dzimumu līdztiesības struktūrām, sociālajiem partneriem un NVO; mudina piedalīties citu starptautisko organizāciju īpašajās spēju veidošanas programmās un gūt atbalstu no šīm organizācijām pielāgotu integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai programmu organizēšanai;

37.  prasa, lai Personāla ģenerāldirektorāts veiktu paraugprakses un tehniskās palīdzības apmaiņu dzimumu līdztiesības un dažādības jomā, piemēram, ar ASV Kongresu un valstu līdztiesības struktūrām, attiecībā uz nepietiekami pārstāvētu rasu vai etnisko minoritāšu kopienu pārstāvības veicināšanu īstermiņa darbā pieņemšanas procedūrās un EPSO konkursos; prasa pievērst uzmanību praktikantiem un izstrādāt iniciatīvas un programmas ar mērķi popularizēt jauniešu prakses iespējas to jauniešu (it īpaši sieviešu) vidū, kuri pieder pie nepietiekami pārstāvētām rasu un etnisko minoritāšu grupām;

38.  uzsver, ka ir vajadzīgs atklāts un pastāvīgs dialogs ar valstu parlamentiem, lai iedibinātu regulāru viedokļu apmaiņu, apmainītos ar jaunām metodēm un ziņotu par politikas ietekmes novērtējumiem nolūkā popularizēt kopīgu pieeju un pilnveidot paraugpraksi integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai veicināšanā; iesaka organizēt regulāras starpparlamentāras sanāksmes par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai;

39.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

PASKAIDROJUMS

Integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai ir starptautiski atzīta stratēģija dzimumu līdztiesības nodrošināšanai. Praksē integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai nozīmē dzimuma perspektīvas integrēšanu politikas jomu, regulatīvo pasākumu un izdevumu programmu sagatavošanā, izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā nolūkā veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un apkarot diskrimināciju.

Integrētai pieejai dzimumu līdztiesībai ir divkārša dimensija: tā prasa gan integrēt dzimuma perspektīvu dažādu politikas jomu saturā, gan pievērsties jautājumam par sieviešu un vīriešu pārstāvību konkrētā politikas jomā. Abas dimensijas — dzimumu pārstāvība un saturs, kurā ievērots dzimuma aspekts, — ir jāņem vērā visos politikas veidošanas posmos.

Lai gan skaitļi ir svarīgi, būtiski ir arī apsvērt to, kā dzimums ir saistīts ar politikas pasākumu saturu, lai labāk saprastu, kā šie pasākumi var nākt par labu sievietēm un vīriešiem. Politika, kurā ievēro dzimuma aspektu, nodrošina, ka visu iedzīvotāju — sieviešu un vīriešu — vajadzības tiek vienlīdzīgi apmierinātas.

Valsts politika un tiesību akti tradicionāli ir tikuši uzskatīti par dzimumneitrāliem instrumentiem, pieņemot, ka no valsts politikas vienlīdzīgu labumu gūst visi sabiedrības locekļi.

Tomēr mūsu sabiedrībā joprojām ir dziļi iesakņojušās strukturālas dzimumu nelīdztiesības izpausmes. Pat tad, ja likumā pret sievietēm un vīriešiem ir vienlīdzīga attieksme, sievietēm joprojām trūkst līdzvērtīgas pieejas resursiem un vērtībām un kontroles pār tiem. Tāpēc pašreizējā situācija rāda, ka dzimumu līdztiesības principam atbilstošs politikas saturs ir būtisks elements pareizā dzimumu līdztiesības stratēģijā.

Integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai Eiropas Savienībā

ES atzīst sieviešu un vīriešu līdztiesību kā pamattiesības, ES kopēju vērtību un nepieciešamu priekšnoteikumu ES mērķu sasniegšanai izaugsmes, nodarbinātības un sociālās kohēzijas jomā.

Komisija kopš 1996. gada ir apņēmusies īstenot duālu pieeju, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību. Šī pieeja ietver dzimuma perspektīvas integrēšanu visās politikas jomās, vienlaikus īstenojot īpašus pasākumus nolūkā izskaust, novērst vai labot dzimumu nelīdztiesības izpausmes. Abas pieejas ir cieši saistītas, un viena nevar aizvietot otru.

Eiropas Parlamentā galvenā struktūra, kas atbild par dzimumu līdztiesības veicināšanu un integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visos EP politikas un likumdošanas procesos, ir Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja (FEMM komiteja).

7. parlamentārā sasaukuma sākumā tika ieviesta arī prakse izmantot grozījumus attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai ar mērķi integrēt dzimuma aspektu citu komiteju ziņojumos, un šo praksi turpina sekmīgi piemērot.

Kopš 2009. gada ir izveidots to deputātu tīkls, kuri atbild par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai EP komitejās, kā arī papildu tīkls darbinieku līmenī. Tīkla dalībnieki regulāri tiekas un apmainās ar informāciju par dokumentiem, pie kuriem attiecīgajā brīdī notiek darbs un kuri ietilpst dalībnieku interešu lokā, kā arī ar paraugpraksi. Pēdējā sasaukumā arī delegācijas iecēla par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgos delegācijas locekļus.

Galvenie secinājumi, kas gūti no tīkla dalībnieku atbildēm uz aptaujas jautājumiem

Aptaujas mērķis bija izpētīt, kādas darbības un politikas instrumenti tiek izmantoti katrā komitejā, lai īstenotu integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, un tā bija adresēta visiem tīkla dalībniekiem.

Par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgā tīkla (GMN) dalībnieki, atbildot uz aptaujas jautājumiem, norādīja ne vien uz dažām sekmīgām metodēm, bet arī uz vairākiem problemātiskiem jautājumiem saistībā ar pašreizējās integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai sistēmas efektivitāti.

GMN dalībnieki kopumā atbildēja, ka ir vairākas darbības, kurās viņu attiecīgajā kompetences jomā tiek ņemtas vērā īpašās vajadzības saistībā ar dzimuma aspektu, piemēram, ziņojumi, grozījumi attiecībā uz dzimumu līdztiesību, pētījumi un viedokļu apmaiņas. Apsvēršanas pakāpe būtiski atšķiras — no jebkādu darbību trūkuma konkrētā laikposmā līdz norādei uz vairākām politikas jomām, kurās integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai tiek piemērota vai pat tiek uzskatīta par standarta elementu. Vairākums tīkla dalībnieku norādīja uz turpmākiem tematiem, attiecībā uz kuriem komiteja ir ņēmusi vērā dzimuma dimensiju, īstenojot dažādas darbības, piemēram, ziņojumus (tajā skaitā īstenošanas ziņojumus), uzklausīšanas, pētījumus, budžeta procedūru un ikgadējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru.

Diemžēl attiecībā uz rīcības plānu par dzimumu līdztiesību un komitejas īstermiņa un ilgtermiņa mērķiem lielākajā daļā komiteju rīcības plāns nav ne pieņemts, ne apspriests. Līdz šim rīcības plānu par dzimumu līdztiesību ir pieņēmusi viena komiteja un viena apakškomiteja un dažas citas komitejas apspriež šādu iespēju.

Tomēr vairāki tīkla dalībnieki uzsvēra, ka pat bez rīcības plāna viņu komitejā tiek veicināta integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai un šādu pieeju ievēro darbā, minot kā piemērus vīriešu un sieviešu līdzsvaru, saziņu ar ieinteresētajām personām un grozījumu attiecībā uz dzimumu līdztiesību pieņemšanu. Statistika un apmācība tika minētas kā pasākumi, ar ko atbalstīt rīcības plāna par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai pieņemšanu.

Vairākas komitejas minēja, ka saistībā ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai aktīvi darbojas vairāki deputāti, tostarp deputāti, kas ir arī FEMM komitejas locekļi; dažas citas komitejas norādīja, ka par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atbild tikai tīkla dalībnieki un viena komiteja ir izveidojusi integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai kontrolsarakstu. Kas attiecas uz darbiniekiem, tikai dažas komitejas norādīja, ka komitejas darbinieki ir apmācīti šajā jautājumā vai ir aktīvi īstenojuši integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai.

Jautājums par regulāru apmaiņu ar informāciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un šādas informācijas izplatīšanu komitejas locekļiem un darbiniekiem atklāja, ka informācija bieži vien netiek sniegta. Attiecībā uz rīkiem, ar ko sekmīgāk veicināt integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanu Eiropas Parlamentā, visi tīkla dalībnieki uzsvēra, ka svarīgi rīki ir apmācība, pēc dzimuma iedalītu datu izmantošana un ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums. Minēto rīko izmantošanas līmenis komitejās ievērojami atšķiras — no ļoti zema līdz augstam. Ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumi jo īpaši tika izcelti kā rīks, kas varētu palīdzēt izstrādāt un īstenot politikas pasākumus, ar kuriem būtu iespējams risināt problēmas, ar ko ES iedzīvotāji bieži saskaras ikdienā, jo īpaši attiecībā uz sieviešu vajadzībām un grūtībām, un tika uzsvērts, ka tie varētu būt daļa no vispārīgāka novērtējuma par to, kā tiesību akta projekts ietekmē pamattiesības.

Prakse izmantot grozījumus attiecībā uz dzimumu līdztiesību tiek uzskatīta par labu praksi, taču tiek aicināts to uzlabot: šī procedūra ir jāiekļauj Reglamentā un ir jāstiprina sadarbība starp FEMM komiteju un GMN dalībniekiem konkrētajā komitejā, arī grozījumu sagatavošanas posmā. Kas attiecas uz apgalvojumu „dzimuma perspektīva ir integrēta visos budžeta procedūras līmeņos”, tas bija ļoti zemu novērtēts visās saņemtajās atbildēs.

Visbeidzot, uz jautājumu par to, vai atsauces laikposmā komiteja ir lūgusi citu komiteju vai struktūru viedokli vai atbalstu, lai veiktu dzimumu ziņā līdzsvarotāku analīzi vai pieņemtu dzimumu ziņā līdzsvarotāku lēmumu, kopumā tika atbildēts negatīvi.

Struktūra un iestāžu attiecības

Eiropas Parlaments ir pakāpeniski izveidojis integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai struktūru. Katras atsevišķās struktūras darba novērtējums ir pozitīvs, tomēr kopumā sistēma atstāj sadrumstalotu iespaidu un mijiedarbības trūkums šķiet vājinām sistēmas efektivitāti.

Šajā saistībā referente ierosināja pasākumu kopumu, kuru mērķis ir nostiprināt pašreizējo integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai struktūru un padarīt to efektīvāku, tostarp izveidojot stabilu iestāžu tīklu:

  uzlabota sadarbība ar valstu parlamentiem nolūkā iedibināt regulāras viedokļu apmaiņas un saziņu, lai turpinātu attīstīt paraugpraksi integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai veicināšanā,

  stabilas attiecības EP augsta līmeņa darba grupā dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos,

  par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgā tīkla līdzpriekšsēdētāju rotācijas sistēma,

  strukturētas sadarbības izveide ar citiem institucionālajiem partneriem, piemēram, Komisiju un EIGE,

  piemērota satvara izstrāde integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanai, ko veiktu Komisija,

  pastāvīgs referents jautājumos par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai nolūkā nodrošināt stabilu sadarbību starp Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju un GMN,

  Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas pastiprināta ietekme uz budžeta aspektiem, kas saistīti ar dzimumu (dzimuma līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā).

Ierosinātā integrētā sistēma

Ziņošanas darbības

 

 

 

 

 

  Apmācība

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

18.2.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

6

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Maria Arena, Catherine Bearder, Beatriz Becerra Basterrechea, Malin Björk, Viorica Dăncilă, Iratxe García Pérez, Mary Honeyball, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Elisabeth Köstinger, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Angelika Mlinar, Angelika Niebler, Maria Noichl, Marijana Petir, João Pimenta Lopes, Terry Reintke, Jordi Sebastià, Michaela Šojdrová, Ernest Urtasun, Jadwiga Wiśniewska, Anna Záborská, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Biljana Borzan, Rosa Estaràs Ferragut, Arne Gericke, Kostadinka Kuneva, Constance Le Grip, Sirpa Pietikäinen, Dubravka Šuica, Marc Tarabella, Monika Vana

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mike Hookem

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

23

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Angelika Mlinar, Catherine Bearder

EFDD

Daniela Aiuto

GUE/NGL

Malin Björk, Kostadinka Kuneva, João Pimenta Lopes

PPE

Rosa Estaràs Ferragut, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Elisabeth Köstinger, Constance Le Grip, Angelika Niebler, Dubravka Šuica

S&D

Maria Arena, Biljana Borzan, Mary Honeyball, Viorica Dăncilă, Iratxe García Pérez, Maria Noichl, Marc Tarabella

VERTS/ALE

Jordi Sebastià, Terry Reintke,

6

-

ECR

Arne Gericke, Jadwiga Wiśniewska, Jana Žitňanská

EFDD

Hookem Mike

PPE

Marijana Petir, Anna Záborská

1

0

PPE

Šojdrová Michaela

Izmantoto simbolu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

OV C 341 E, 16.12.2010., 35. lpp.

(2)

OV C 199 E, 7.7.2012., 65. lpp.

(3)

OV C 251 E, 31.8.2013., 1. lpp.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0050.

(5)

OV C 61 E, 10.3.2004., 384. lpp.

(6)

OV C 244 E, 18.10.2007., 225. lpp.

(7)

OV C 184 E, 8.7.2010., 18. lpp.

(8)

OV C 212 E, 5.8.2010., 32. lpp.

(9)

OV C 251 E, 31.8.2013., 11. lpp.

(10)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0218.

(11)

SWD(2015)0278.

(12)

Eiropas Parlamenta Politikas departamenta C pētījums „Gender Mainstreaming in Committees and Delegations of the European Parliament” (Integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamenta komitejās un delegācijās).

Juridisks paziņojums