Procedūra : 2015/2007(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0048/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0048/2016

Debates :

PV 27/04/2016 - 22
CRE 27/04/2016 - 22

Balsojumi :

PV 28/04/2016 - 4.68
CRE 28/04/2016 - 4.68
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0204

ZIŅOJUMS     
PDF 682kWORD 214k
1.3.2016
PE 571.449v01-00 A8-0048/2016

par dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju palielināšanu digitālajā laikmetā

(2015/2007(INI))

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja

Referente: Terry Reintke

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju palielināšanu digitālajā laikmetā

(2015/2007(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 3. punkta otro daļu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu,

–  ņemot vērā Pekinas deklarāciju un rīcības platformu, ko pieņēma 4. Pasaules konferencē par sievietēm 1995. gadā, un jo īpaši jomu „Sievietes un plašsaziņas līdzekļi”,

–  ņemot vērā 2000. gadā notikušās Ģenerālās asamblejas 23. īpašās sesijas noslēguma dokumentu, kurā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir atzītas par sasniegumiem, kas sniedz jaunas iespējas sieviešu tiesību nostiprināšanai, bet arī iespējamus riskus,

–  ņemot vērā 2003. gadā Ženēvā notikušajā Pasaules informācijas sabiedrības samita (WSIS) pirmajā posmā pieņemto Deklarāciju par principiem un Ženēvas Rīcības plānu,

–  ņemot vērā Tunisas saistības un Tunisas programmu informācijas sabiedrībai, kurā izklāstīti finanšu un starptautiskie mehānismi WSIS rīcības programmu īstenošanai, ko pieņēma WSIS otrajā posmā Tunisā 2005. gada 16.–18. novembrī,

–  ņemot vērā atsauces uz sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību Paziņojumā par WSIS rezultātu īstenošanu un saistīto WSIS+10 redzējumu par WSIS pēc 2015. gada,

–  ņemot vērā rezultātus, kuri gūti 2015. gada 25.–29. maijā Ženēvā notikušajā WSIS forumā „Inovācijas kopā: IKT ilgtspējīgai attīstībai”, kurā piedalījās Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas delegācija,

–  ņemot vērā WSIS 2014. gada darbības virzienus, kas tika apvienoti ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), lai palielinātu šo divu to globālo stratēģiju sinerģiju, tostarp darbību, kura paredz līdz 2030. gadam radīt iespējas visiem cilvēkiem un veicināt visu cilvēku sociālo, ekonomisko un politisko integrāciju neatkarīgi no viņu vecuma, invaliditātes, ģenētiskajām īpatnībām, dzimuma, seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes, rases, sociālās vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības vai ekonomiskā vai cita statusa,

–  ņemot vērā Komisijas izstrādāto Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģiju 2010.–2015. gadam (SEC(2010)1079/2), kurā ir iekļautas vairākas darbības, kas attiecas uz sievietēm un internetu, jo īpaši attiecībā uz IKT, un minētās stratēģijas vidusposma pārskatīšanu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 9. jūnija rezolūciju par ES stratēģiju sieviešu un vīriešu līdztiesībai laikposmam pēc 2015. gada(1),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par iespēju radīšanu meitenēm Eiropas Savienībā ar izglītības palīdzību(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības (EPSCO) padomes 2014. gada jūnija pieņemtos secinājumus „Sievietes un ekonomika — ekonomiskā neatkarība no nepilna darba laika un pašnodarbinātības perspektīvas”, kuros norādīts: „Stratēģijā „Eiropa 2020” ir noteiktas vairākas prioritāras izaugsmes jomas, tostarp „baltās ekonomikas” un zinātnes un tehnoloģiju nozarēs. Lai pilnībā izmantotu Eiropas izaugsmes potenciālu šajās jomās, ir svarīgi pārvarēt dzimumu stereotipus un novērst izglītības un profesionālo segregāciju.”,

–  ņemot vērā 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, piemērošanu(3),

–  ņemot vērā 2012. gada 24. maija rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par principa “Vienlīdzīga samaksa vīriešiem un sievietēm par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu” piemērošanu(4),

–  ņemot vērā 2013. gada 12. marta rezolūciju par dzimumu stereotipu izskaušanu Eiropas Savienībā (5),

–  ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par digitalizācijas programmu izaugsmei, mobilitātei un nodarbinātībai(6) un jo īpaši tajā minēto „Lielo koalīciju digitālo darbvietu aizpildīšanai”,

–  ņemot vērā digitalizācijas programmas 60. pasākumu, ar ko mudina sievietes veidot ar IKT saistītu karjeru un palielināt IKT nozarē nodarbināto sieviešu īpatsvaru;

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192),

–  ņemot vērā II pīlāru Komisijas izstrādātajā digitālā vienotā tirgus stratēģijā, kura mērķis ir radīt pareizos nosacījumus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus un vidi digitālo tīklu un inovatīvu pakalpojumu attīstībai, un III pīlāru, ar ko atbalsta iekļaujošu digitālu sabiedrību, kurā iedzīvotājiem ir atbilstīgās prasmes, lai izmantotu iespējas, ko sniedz internets, un palielinātu izredzes atrast darbu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Politikas departamenta C 2015. gadā publicēto pētījumu par sieviešu iespēju palielināšanu internetā,

–  ņemot vērā 7. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regulā (ES) Nr. 1303/2013 par vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanu un nediskrimināciju(7),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija);

–  ņemot vērā Pekinas deklarāciju un rīcības platformu, un konkrētāk tās mērķus sadaļā „Sievietes un plašsaziņas līdzekļi”, kuros prasīts palielināt sieviešu līdzdalību izpausmē un lēmumu pieņemšanā plašsaziņas līdzekļos un jaunajās komunikāciju tehnoloģijās un ar to starpniecību, un to pieejamību sievietēm, kā arī veicināt līdzsvarotu un no stereotipiem brīvu sieviešu attēlošanu plašsaziņas līdzekļos,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada Eiropas Labas prakses kodeksu attiecībā uz sievietēm un IKT,

–  ņemot vērā 2012. gada padziļināto analīzi „Sievietes IKT nozarē”,

–  ņemot vērā 2015. gada padziļināto analīzi „Sieviešu iespēju palielināšana internetā”,

–  ņemot vērā Eiropas Pamattiesību aģentūras (FRA) ziņojumu „Vardarbība pret sievietēm — ES pētījums. Galvenie rezultāti”, kas publicēts 2014. gada martā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību(8), un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI,

–  ņemot vērā Komisijas izstrādāto ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.–2016. gadā un vidusposma ziņojumu par tās īstenošanu,

–  ņemot vērā ES politikas ciklu organizētas un smagas starptautiskās noziedzības jomā, ko sāka īstenot 2014. gadā, un tā prioritāro jomu attiecībā uz cilvēku tirdzniecību,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0048/2016),

A.  tā kā digitalizācija, izraisot īstu apvērsumu, ir krasi mainījusi to, kā cilvēki piekļūst informācijai un to sniedz, sazinās, socializējas, mācās un strādā, radot jaunas iespējas piedalīties politiskās un sabiedriskās diskusijās, izglītībā un darba tirgū, kas paver jaunas izredzes paša noteiktai dzīvei un kam ir milzīgs ekonomiskais potenciāls Eiropas Savienībā un ārpus tās; tā kā digitalizācija neietekmē tikai tirgus, bet arī sabiedrību kopumā;

B.  tā kā informācijas sabiedrība, kuras attīstības virzītājspēks ir informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), sniedz milzīgas labklājības un zināšanu radīšanas un izplatīšanas iespējas, kā to pierāda, piemēram, brīvās un atklātā pirmkoda programmatūras nozare, kas ir mainījusi programmatūras izstrādi, izplatīšanu, atbalstu un lietošanu, tādējādi radot iespējas bagātināt digitālo integrāciju; tā kā digitalizācija sniedz iespējas arī elastīgāk un daudzveidīgāk izmantot laiku un telpu, virzoties uz vienlīdzīgākas sabiedrības modeļu izveidi; tā kā vienlaikus darba tirgus digitalizācija var radīt jaunus atstumtības dimensijas, piemēram, ekonomiskās, sociālās, kulturālās un dzimumu segregācijas risku;

C.  tā kā tikai 9 % izstrādātāju Eiropā ir sievietes, tikai 19 % vadītāju IKT un komunikāciju nozarē ir sievietes (salīdzinoši citās pakalpojumu nozarēs — 45 %), un tikai 19 % uzņēmēju šajā nozarē ir sievietes (salīdzinoši citās pakalpojumu nozarēs — 54 %)(9);

D.  tā kā šīm norisēm ir liels potenciāls vairot sieviešu iespējas, ļaujot piekļūt informācijai un zināšanām ar netradicionāliem līdzekļiem, un nodrošinot platformu izpausmei, kas var iedvesmot rīkoties citus, paverot jaunas iespējas sazināties un īstenot kampaņas, lai aizstāvētu sieviešu un lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) personu, kā arī personu ar īpašām vajadzībām, piemēram, invaliditāti, tiesības un brīvības; tā kā sieviešu aktīva līdzdalība informācijas sabiedrībā ir ne tikai taisnīguma un līdztiesības jautājums, bet arī palīdzēs uzlabot sociālos un ekonomiskos apstākļus sabiedrībā un ES konkurētspēju;

E.  tā kā attiecībā uz piekļuvi profesionālās darbības un izglītības iespējām informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā un datorprasmēm ir ievērojamas dzimumu atšķirības; tā kā digitalizācija spēcīgi ietekmē plašsaziņas līdzekļu satura patēriņu un izplatīšanu, jūtamāk gados jaunāku lietotāju vidū, paverot jaunus saziņas kanālus un palīdzot veidoties mazāk hierarhiskai plašsaziņas līdzekļu videi; tā kā digitalizācija var veicināt sieviešu iespēju palielināšanu, bet var radīt tai arī jaunas grūtības, izplatot negatīvus, pazemojošus un stereotipiskus sieviešu attēlojumus;

F.  tā kā digitālie saziņas kanāli un sociālie tīkli ir īpaši svarīgi vecākiem, kuri ir bērna kopšanas atvaļinājumā, un cilvēkiem, kuri strādā no mājām;

G.  tā kā digitalizācijai ir milzīga ietekme uz darba tirgu, mainot vērtību ķēdes un radot jaunas darba iespējas un elastīgāku darba organizācijas modeli; tā kā digitalizācijas radītās elastīgāku darba režīmu un tāldarba iespējas var kļūt par nozīmīgu instrumentu, ar ko nodrošināt labāku darba un ģimenes dzīves līdzsvaru gan sievietēm, gan vīriešiem; tā kā minētajiem elastīgākajiem darba režīmiem var būt pozitīva loma kā mazāk aizsargāto sieviešu grupu iekļaušanas darba tirgū veicinātājiem; tā kā sievietes tomēr saskaras ar iespējamām negatīvām sekām, piemēram, darba ņēmēju tiesību degradāciju un tradicionālā darba laika izzušanu, kā arī profesionālo un neprofesionālo pienākumu robežām, kas vairo zemu atalgotus un nedrošākus nodarbinātības veidus;

H.  tā kā digitālo prasmju un IT lietotprasmes uzlabošana sniedz unikālu iespēju palielināt sieviešu un meiteņu, kā arī cilvēku ar īpašām vajadzībām, piemēram, personu ar invaliditāti, iekļautību darba tirgū; tā kā sieviešu īpatsvara palielināšana IKT nozarē, kas ieņem vadošu vietu pēc atalgojuma līmeņa, varētu sekmēt sieviešu finanšu spēju nostiprināšanu un neatkarību, kā rezultātā samazinātos kopējā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība;

I.  tā kā digitalizētā darba tirgū atbildība aizvien vairāk tiek novirzīta no uzņēmuma uz individuālo atbildību, mainot pašnodarbinātu personu un ārštata darbinieku sociālā nodrošinājuma nosacījumus; tā kā politiskie lēmumi skaidri veido šo pārmaiņu iznākumu;

J.  tā kā situācijā, kurā tiek slēgti vairāki individuāli līgumi dažādos uzņēmumos un iestādēs, ir grūtāk uzraudzīt, vai tiek ievērots princips, ka par līdzvērtīgu darbu līdzvērtīgā darbavietā maksājams vienāds atalgojums, kas ir ārkārtīgi svarīgs patiesi vienlīdzīgas sabiedrības princips;

K.  tā kā sieviešu lielāka iesaistīšanās IKT nozarē sekmētu iekšējo tirgu, kurā paredzams darbaspēka trūkums un kurā sieviešu vienlīdzīga līdzdalība radītu aptuveni EUR 9 miljardu ieguvumu ES IKP katru gadu; tā kā sievietes joprojām ir ļoti maz pārstāvētas IKT augstākās izglītības programmās, kur viņu īpatsvars ir tikai apmēram 20 % no šīs studiju jomas absolventiem, un tikai 3 % visu absolvenšu ir diploms IKT jomā; tā kā sieviešu ienākšanai un palikšanai IKT nozarē ir daudzi šķēršļi; tā kā darbaspēka sastāvs, kurā dominē vīrieši — tikai 30 % nozarē nodarbināto ir sievietes —, veicina situāciju, ka daudzas sievietes, kas ieguvušas augstākās izglītības diplomu, pēc dažu gadu nostrādāšanas IKT nozarē to atstāj;

L.  tā kā pētījumā „IKT nozarē strādājošās sievietes” lēsts, ka IKT nozarē Eiropā līdz 2020. gadam trūks 900 000 darbinieku; tā kā IKT nozare strauji aug, katru gadu radot apmēram 120 000 jaunu darbvietu;

M.  tā kā IKT nozarei ir raksturīga īpaši liela vertikāla un horizontāla segregācija, kā arī sieviešu izglītības līmeņa un IKT nozarē ieņemto amatu nesaderība; tā kā mazāk nekā 20 % uzņēmēju IKT nozarē ir sievietes; tā kā vairākums (54 %) IKT nozarē nodarbināto sieviešu strādā zemāk apmaksātos un zemāk kvalificētos amatos, un tikai neliels mazākums sieviešu (8 %) ieņem augsti kvalificētu programmatūras inženieru amatus; tā kā sievietes ir arī nepietiekami pārstāvētas šīs nozares augstākā līmeņa amatos — IKT nozarē 19,2 % darba ņēmēju vadītājas ir sievietes, turpretī citās nozarēs šis īpatsvars ir 45,2 %;

N.  tā kā sievietes vecumā virs 55 gadiem ir īpaši pakļautas bezdarba un nenodarbinātības riskam, jo vidējais nodarbinātības līmenis Eiropas Savienībā 55-64 gadus vecu sieviešu vecuma grupā ir tikai 42 %, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 58 %; tā kā šo risku vēl palielina zems IT lietotprasmes un e-prasmju līmenis; tā kā sieviešu vecumā pēc 65 gadiem digitālo prasmju uzlabošana un ieguldīšana šajās prasmēs palielinātu viņu nodarbinātības iespējas un aizsargātu viņas pret izstumšanu no darba tirgus;

O.  tā kā seksisma un dzimumu stereotipu ietekme ir šķērslis sieviešu un vīriešu vienlīdzības panākšanai un rada slogu ekonomikas attīstībai un ES konkurētspējai, vēl vairāk palielinot jau tā ievērojamās dzimumu atšķirības IKT jomā, plašsaziņas līdzekļos un saistītajās nozarēs; tā kā pastāvošie dzimumu stereotipi apgrūtina sieviešu iespējas pilnībā attīstīt savas spējas kā lietotājām, novatorēm un radītājām; tā kā, lai būtu iespējams panākt izmaiņas, ir vajadzīga skaidra politiskā griba, konkrēta rīcība un pilsoniskās sabiedrības līdzdalība;

P.  tā kā izglītība un apmācība ir izšķiroši faktori, lai nodrošinātu sievietēm plašākas iespējas digitālajā laikmetā un līdz ar to nodrošinātu sabiedrības turpmāko dzīvotspēju; tā kā 60 % ES skolu audzēkņu mācību stundās nekad neizmanto digitālo aprīkojumu; tā kā mazais IKT studijas beigušo sieviešu īpatsvars ir vēl vairāk samazinājies; tā kā sievietes ir ļoti nepietiekami pārstāvētas zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) priekšmetu apguvē, un apmēram puse no šo studiju programmu absolventēm nemaz nesāk strādāt STEM nozarēs; tā kā tādās iniciatīvās kā „Code Week”, IKT labākai izglītībai, „Startup Europe”, Līderu klubs un Digitālo darbvietu lielā koalīcija, kuru mērķis ir vēl vairāk veicināt e-izglītību un e-prasmes, sievietes joprojām nav pietiekami pārstāvētas;

Q.  tā kā saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem digitālo tehnoloģiju un IKT veicināšanai ir nozīmīga loma ES attīstības sadarbības politikā, jo īpaši radot iespējas sievietēm un meitenēm sociālajā un ekonomiskajā jomā un palīdzot viņām izkļūt no nabadzības;

R.  tā kā digitalizācija ar tīmekļa starpniecību palīdz veicināt tiešo demokrātiju, tādējādi ļaujot sievietēm aktīvāk iesaistīties politikā un uzlabojot viņu piekļuvi informācijai;

S.  tā kā digitalizācijas un tiešās demokrātijas sinerģija palielina sieviešu iespējas politiskajās norisēs iesaistīties tieši, apejot tradicionālās politikas struktūras, un tajās pilnvērtīgi un visaptveroši piedalīties;

T.  tā kā IKT līdzīgi citām tehnoloģijām var izmantot arī ļaunprātīgi, lai apdraudētu sievietes, viņu tiesības un brīvības, kā arī kopējās iespējas, izmantojot kiberterorizēšanu, kibervajāšanu un cilvēku tirdzniecību, naida runu, kūdīšanu uz naidu, diskrimināciju un pamattiesību pārkāpumus; tā kā anonimitāte internetā veicina šādu pret sievietēm vērstu vardarbības veidu izplatīšanos; tā kā šādas jaunas problēmas un riski ir jāidentificē un pienācīgi jārisina politikas veidotājiem, kā arī uzņēmumiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vienlaikus dodot iespēju apmainīties ar informāciju internetā;

U.  tā kā jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas tiek izmantotas, lai izveidotu kanālus un platformas, kuras veicina zināmus sieviešu, tostarp nepilngadīgu meiteņu, seksuālās izmantošanas veidus; tā kā digitālās platformas izmanto arī, lai komercializētu sievietes ķermeni; tā kā ir vajadzīgs, lai attiecīgie tiesībsargājošo iestāžu darbinieki atzītu digitalizācijas pārveidojošo ietekmi uz šiem noziegumiem; tā kā ir vajadzīgs palielināt attiecīgo izglītības darbinieku informētību par šiem jaunajiem digitālo draudu veidiem un nodrošināt ES un dalībvalstu finansējumu nolūkā atbalstīt gan meiteņu, gan zēnu izglītošanu par interneta drošu un cieņpilnu izmantošanu un ar tiešsaistes dzimumu vardarbības riskiem un iesaistīt zēnus un vīriešus cīņā pret vardarbību pret sievietēm un meitenēm;

V.  tā kā digitālie komunikācijas veidi ir veicinājuši pret sievietēm vērstas naida runas un draudu izplatību, ko pierāda tas, ka 18 % sieviešu Eiropā kopš pusaudžu vecuma ir cietušas no kāda veida uzmākšanās, ko pastrādājušas paziņas internetā, un tas, ka Eiropā ir deviņi miljoni tiešsaistes vardarbības upuru; tā kā ir palielinājies sievietēm izteikto draudu, tostarp nāves draudu, skaits; tā kā sabiedrības — gan plašākas sabiedrības, gan attiecīgajās nozarēs strādājošo, piemēram, policistu vai skolotāju — informētība par vardarbības izpausmēm digitālajā vidē joprojām ir nepietiekama, lai nodrošinātu pieņemamu profilaksi, uzraudzību un palīdzību cietušajiem; tā kā dažādi tiešsaistes vardarbības veidi vēl nav pilnībā atspoguļoti ne krimināltiesībās, ne arī dažos kriminālvajāšanas veidos un kārtībā visās dalībvalstīs; tā kā tiesu sistēmai ir raksturīgs zināms inertums; tā kā par pārkāpējiem un naida paudējiem ļoti reti tiek ziņots, viņu pārkāpumi — izmeklēti, bet viņi paši — tiesāti un notiesāti; tā kā ir nepieciešams ES līmenī atzīt pāridarījumu un vardarbības internetā iespējamo pārrobežu raksturu;

W.  tā kā dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā un dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanu var izmantot kā dzimumu līdztiesības veicināšanas instrumentus; tā kā uz dzimumu pamatota perspektīva būtu jāņem vērā visos Komisijas darba posmos digitalizācijas jomā Eiropā, lai nodrošinātu ka sievietes digitālajās norisēs tiktu ne tikai iekļautas, bet būtu arī to pirmajās rindās;

X.  tā kā sieviešu un meiteņu mazais īpatsvars ar IKT saistītos izglītības virzienos un vēlāk darba tirgū ir sarežģītu procesu rezultāts, kas balstīts dzimumu stereotipos, ar kuriem viņas sastopas kopš agras bērnības un vēlāk izglītībā un profesionālajā karjerā; tā kā sieviešu un meiteņu dalību ar IKT saistītos izglītības virzienos un IKT darba tirgū cita starpā ierobežo šādi faktori: stereotipiska attieksme visa mūža garumā, „tipiski sievišķīgu un vīrišķīgu” nodarbju, vaļasprieku un rotaļlietu nodalīšana, sākot no izglītības pirmajiem līmeņiem, salīdzinošs tādu sieviešu trūkums IKT, kuras citām sievietēm varētu būt kā piemērs, un šajā nozarē, jo īpaši vadošos amatos, strādājošo sieviešu ierobežotā publicitāte,

Vispārēji ieteikumi

1.  mudina Komisiju un Padomi pilnībā izmantot informācijas sabiedrības, IKT un interneta potenciālu, lai sekmētu sieviešu iespēju palielināšanu, sieviešu tiesības un brīvības un dzimumu līdztiesību neatkarīgi no vecuma, invaliditātes, ģenētiskajām īpatnībām, dzimuma, seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes, rases, sociālās vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības vai ekonomiskā statusa;

2.  uzsver, ka piekļuve internetam ir jauns visiem — vīriešiem, sievietēm, zēniem, meitenēm — nepieciešams pamatpakalpojums, bet internets — būtisks instruments personu ikdienas dzīvē ģimenē, darbā vai mācībās, vai uzņēmumu, publisko iestāžu un organizāciju vadībā, sabiedrības locekļu attiecību tīkla pastāvēšanā un vienlīdzīgu iespēju veicināšanā;

3.  aicina Komisiju izmantot un mērķtiecīgāk izvērst digitalizācijas programmu un digitālā vienotā tirgus stratēģiju, lai novērstu lielās dzimumu atšķirības IKT nozarē, veicinot sieviešu pilnīgu integrāciju nozarē, jo īpaši saistībā ar tehniskajām telesakaru profesijām, veicinot sieviešu un meiteņu izglītību un apmācību IKT jomā un citos STEM priekšmetos, palielināt informētību par sievietēm digitālajā jomā, veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu līdzdalību, nodrošinot labāku piekļuvi finansējumam, sistemātiski veikt ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumus un ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā darbā pie digitalizācijas programmas un digitālā vienotā tirgus stratēģijas, lai tajās varētu pienācīgi integrēt principu par sieviešu un vīriešu līdztiesību, kas ir viens no Eiropas pamatprincipiem, un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības un sieviešu organizāciju centienus iekļaujošu internetu padarīt par realitāti;

4.  aicina ES iestādes un dalībvalstis iekļaut dzimumu perspektīvu visās digitālajās iniciatīvās un atzīt, ka digitālā vide rosina jaunu un spēcīgāku izpratnes vilni par dzimumu līdztiesības jautājumiem; uzsver Komisijai interneta kā līdzekļa iedarbīgumu, piemēram, kampaņu rīkošanā, forumu izveidē un sieviešu pozitīvo piemēru publicitātes vairošanā, kas visi palīdz paātrināt dzimumu līdztiesības sasniegšanu; tādēļ lūdz Komisiju apsvērt iespēju sievietes izvirzīt par digitalizācijas programmas prioritāti, lai jaunais digitālais laikmets varētu kļūt par dzimumu līdztiesības veicināšanas virzītājspēku;

5.  mudina Komisiju plānotajā Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijai 2016.–2020. gadam iekļaut īpašas darbības, ar ko atbalsta sieviešu integrāciju un līdzdalību informācijas sabiedrībā un aktīvi veicina sieviešu tīklus internetā, jo tie apliecina pašu organizētu, augšupēju pieeju sieviešu tiesību palielināšanai un tādēļ tiem vajadzētu saņemt visu nepieciešamo atbalstu, lai varētu darboties ilgtermiņā;

6.  ņem vērā Komisijas paziņojumu „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”, taču pauž nožēlu par tā šauro ievirzi, jo tajā ir nepietiekami novērtēts digitalizācijas ievērojamais potenciāls attiecībā uz iekļaujošu, vienlīdzīgu un līdzdalību veicinošu sabiedrību un nav pietiekami novērtētas iespējas, ko mērķtiecīgs atbalsts un finansējuma infrastruktūra var nodrošināt sieviešu iespēju vairošanā;

7.  prasa stingrāku uzsvaru IKT nozarē un digitālajā tirgū likt uz bezmaksas un atvērtā pirmkoda programmatūru; uzskata bezmaksas un atvērtā pirmkoda programmatūru par būtisku instrumentu dzimumu līdztiesības veicināšanā un digitālā tirgus un IKT nozares demokratizācijā; uzsver vajadzību vairot izpratni par dzimumu līdztiesības jautājumiem arī atvērtā pirmkoda programmatūras nozarē;

8.  aicina ES un dalībvalstis izstrādāt, atbalstīt un īstenot ANO un tās struktūru popularizētās darbības, jo īpaši saistībā ar Pekinas deklarāciju un rīcības platformu, kā arī Pasaules informācijas sabiedrības samitiem (WSIS), lai sekmētu pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm digitālajā laikmetā Eiropas un pasaules līmenī; aicina dalībvalstis savstarpēji darīt zināmu un apmainīties ar paraugpraksi nolūkā veicināt sieviešu līdztiesīgu iesaisti digitālās nozares norisēs Eiropā;

9.  aicina dalībvalstis, lai informācijas sabiedrībā un IKT nozarē panāktu dzimumu līdztiesību, izveidot daudzgadu rīcības plānus šādos nolūkos: uzlabot sieviešu piekļuvi informācijas sabiedrībai, uzlabot un palielināt sieviešu iespējas izmantot IKT, palielināt sieviešu nozīmīgumu IKT nozarēs, uzlabot sieviešu zināšanas par IKT ar izglītību un apmācībām, veicināt nodarbinātību un uzņēmīgumu sieviešu vidū, regulāri izmantojot internetu un digitālos pakalpojumus, izstrādāt dzimumu līdztiesību popularizējošus digitālos materiālus, nodrošināt vienlīdzības vērtību pastāvīgu apmaiņu, izplatīšanu un izziņošanu, veicināt IKT instrumentu pieejamību un izmantot tos dzimumu diskriminācijas apkarošanai, piemēram, attiecībā uz dzimumu vardarbību, veicināt starptautisko sadarbību, veicināt darba un privātās dzīves līdzsvaru un izstrādāt, īstenot, izplatīt un novērtēt dzimumu līdztiesības politiku un plānus;

Līdzdalība

10.  aicina Komisiju un dalībvalstis labāk izmantot digitalizācijas ievērojamo potenciālu visu līmeņu politiskajā līdzdalībā un sieviešu iesaistīšanā lēmumu pieņemšanas procesos, piemēram, ar elektronisko balsošanu; uzsver, ka digitalizācijai un e-pārvaldes iniciatīvam ir lielas iespējas attiecībā uz informācijas pieejamību, lēmumu pieņemšanas procesiem, pārskatāmību un lielāku pārskatatbildību; turklāt uzsver, ka IKT var ievērojami palielināt sieviešu spēju piedalīties aptaujās un diskusiju forumos, kā arī iesniegt anonīmi sūdzības un ziņot par pārkāpumiem;

11.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt digitalizāciju politikā, lai atbalstītu tiešo demokrātiju, nodrošinot visu pilsoņu aktīvāku iesaisti un tādējādi atmetot novecojušas sistēmas un pārvarot šķēršļus, kuri sievietēm un nepietiekami pārstāvētām personu grupām rada grūtības, kad tās cenšas uzlabot savas pozīcijas vēlēšanu un institucionālajā vidē; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt un tālāk attīstīt tiešsaistē veiktas balsošanas metodes vēlēšanu rīkošanai, tādējādi likvidējot šķēršļus, kuri bieži jo īpaši ietekmē sievietes;

12.  aicina Komisiju pilnībā izmantot programmu „Eiropa pilsoņiem”, lai īpaši pievērstos pilsoniskās sabiedrības un sieviešu organizācijām, kas strādā saistībā ar digitalizāciju un IKT saistītās jomās, nolūkā uzlabot sieviešu pilsoniskās un demokrātiskās līdzdalības nosacījumus, un gaidāmajā īstenošanas izvērtējumā īpašu uzmanību pievērst dzimumu līdztiesības mērķu sasniegšanai;

13.  uzsver, cik nozīmīgi sieviešu līdzdalības stiprināšanā demokrātiskajos procesos var būt jaunie plašsaziņas līdzekļi; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt sieviešu pilnu līdzdalību plašsaziņas līdzekļos, arī vadības līmenī, kā arī regulatīvās un uzraudzības iestādēs, lai censtos sasniegt lielāku dzimumu līdztiesību mediju jomā un cīnītos pret sieviešu stereotipisku un neprecīzu attēlošanu; mudina Komisiju turklāt veicināt tādu tīklu izveidi pilsoniskās sabiedrības organizācijās un profesionālo plašsaziņas līdzekļu organizācijās, kuru nolūks būtu uzlabot sieviešu iespējas aktīvi iesaistīties un atzīt plašsaziņas līdzekļu nozarē strādājošo sieviešu specifiskās vajadzības;

14.  uzsver starptautiskās pilsoniskās sabiedrības lomu interneta uzraudzībā ar tādu forumu starpniecību kā Globālais Interneta forums; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar vietējām un starptautiska līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijām digitālajā jomā un atbalstīt tās, un veicināt sieviešu un meiteņu līdzdalību un pārstāvētību visos šajos forumos un tīklos;

15.  uzskata, ka bezmaksas platjoslas interneta pieejamība visiem, vismaz sabiedriskās vietās, uzlabotu sieviešu spēju izmantot digitālās iespējas un palielinātu viņu izredzes piekļūt darba tirgum, kas veicinātu arī sociālo integrāciju un pozitīvas tendences vides un ekonomikas jomā; aicina Komisiju atzīt, cik svarīgi ir paplašināt digitalizācijas programmas darbības jomu, attiecinot to uz lauku apvidiem, lai neviens iedzīvotājs, jo īpaši sievietes, nebūtu atstumts vai izolēts, un lai visiem būtu pieejamas digitālās jomas sniegtās iespējas;

Darba tirgus

16.  aicina Komisiju, dalībvalstis un sociālos partnerus veicināt dzimumu līdztiesību IKT un citu attiecīgu nozaru uzņēmumos, pārstāvības organizācijās un mācību iestādēs, tostarp atbildīgos amatos, cieši uzraudzīt un kontrolēt gūtos panākumus un apmainīties ar paraugpraksi šajā jomā;

17.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai novērstu nepietiekamo sieviešu pārstāvību IKT nozarē, jo īpaši augstākos amatos un valdēs; mudina Komisiju un dalībvalstis atzīt, ka direktīva par sieviešu līdzvērtīgu pārstāvību uzņēmumu valdēs sniedz reālu iespēju mainīt korporatīvo kultūru, kas ietekmētu visus uzņēmumu hierarhijas līmeņus, un tādēļ mudina atsākt darbu pie direktīvas Padomē; atgādina Komisijai par tās pienākumu veikt jebkurus pasākumus, kas varētu palīdzēt atbloķēt Padomē iestrēgušos ES tiesību aktus par pārredzamību un labāku dzimumu pārstāvības līdzsvaru, pieņemot sievietes darbā amatos, kuros jāpieņem lēmumi;

18.  aicina dalībvalstis pievērsties jautājumam par dzimumu atšķirībām IKT nozarē, uzsverot daudzveidības ekonomisko pamatojumu un radot vairāk un lielākus stimulus gan uzņēmumiem, gan sievietēm, piemēram, pozitīvus paraugus un karjeras iespējas, lai sekmētu minētajā jomā strādājošo sieviešu publicitāti;

19.  mudina Komisiju un dalībvalstis aizsargāt darba ņēmēju pamattiesības un nodrošināt darba ņēmēju sociālo aizsardzību, kā arī novērst nestabilus darba apstākļus; mudina Komisiju ierosināt un dalībvalstis turpināt izstrādāt jaunus aizsardzības mehānismus, kas ir pielāgoti darbam un karjeras veidošanai atbilstīgi digitalizācijas iespējām, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu stāvoklim; uzsver darba koplīgumu slēgšanas nozīmīgumu visos līmeņos, jo īpaši jomās, kuras ļoti ietekmē digitalizācija, nolūkā garantēt to, ka tiek ievērots princips, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, un digitalizācijas laikmetā pasargāt darba vietu kvalitāti un darba vietu drošību; norāda — lai garantētu darba ņēmēju personas datu aizsardzību, ir jāparedz vajadzīgie vispārējie sistēmas nosacījumi;

20.  mudina Komisiju un dalībvalstis atzīt visu to potenciālu attiecībā uz darba un privātās dzīves līdzsvaru, kas piemīt digitalizācijas piedāvātajam elastīgumam, vienlaikus uzsverot to, ka darba tirgus digitalizācija prasa pielāgot gan darba tirgus politiku, gan sociālā nodrošinājuma sistēmas; aicina Komisiju un dalībvalstis, ņemot vērā Komisijas ceļvedi „Jauns sākums to darba un privātās dzīves līdzsvara problēmu risināšanai, ar kurām saskaras strādājošās ģimenes”, apzināt digitalizācijas piedāvātās iespējas un radītās problēmas saistībā ar darba apstākļiem un nepieciešamību pielāgot darba vietu, attīstīt prasmes un mūžizglītības iespējas, jo īpaši attiecībā uz darba ņēmējiem, kam ir aprūpes pienākumi; aicina dalībvalstis un Komisiju mērķtiecīgi ieguldīt digitalizētā darba vidē, lai visiem uzlabotu darba un privātās dzīves līdzsvaru;

21.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt mūžizglītību, kā arī mācības un programmas, kas palīdzētu to dalībniekiem pielāgoties vai mainīt karjeras virzību, ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc e-prasmēm daudzās dažādās nozarēs, pievēršot īpašu uzmanību sievietēm vecumā virs 55 gadiem, lai pasargātu viņas no izstumšanas no darba tirgus;

22.  saistībā ar visiem šajā jomā veiktajiem pasākumiem aicina radīt uzņēmumiem pēc iespējas mazāku birokrātisko slogu; norāda, ka pārmērīga birokrātija var apdraudēt pasākumu pieņemšanu, tādējādi izraisot darbvietu zudumu un pārvietošanu; atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstīs, kurās tradicionāli ir izplatīta darba ņēmēju līdzdalība lēmumu pieņemšanā, abas nozarē iesaistītās puses ir panākušas realizējamus un uz vienprātību balstītus kompromisus; uzskata, ka darba ņēmēju līdzdalība lēmumu pieņemšanā ir paraugprakses piemērs Eiropas ekonomikām;

23.  konstatē, ka sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības joprojām ir viena no galvenajām problēmām saistībā ar dzimumu atšķirībām IKT nozarē, un tādēļ aicina dalībvalstis beidzot sākt aktīvi īstenot Komisijas ieteikumu par to, kā stiprināt principu par vienādu darba samaksu sievietēm un vīriešiem, veicinot pārredzamību un pastāvīgu pozitīvu rīcību, vēlams tiesību aktos, un ieviest atalgojuma pārredzamības pasākumus un dzimumneitrālu darba novērtējumu; aicina Komisiju tās 2016. gada darba programmas iniciatīvā „Jaunas iespējas strādājošiem vecākiem” risināt vienlīdzīgas darba samaksas jautājumu, jo darba samaksas atšķirības pieaug vēl vairāk, kad cilvēki kļūst par vecākiem;

24.  norāda, ka sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirību rezultāts ir vēl lielākas pensiju atšķirības; uzsver — kā norādījis Komisijas priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker, ir jāievēro princips, ka vīrieši un sievietes par vienādu darbu tajā pašā darbavietā saņem vienādu darba samaksu;

25.  mudina dalībvalstis ieviest tādas nodokļu un pabalstu sistēmas, kas nepadara neizdevīgāku strādāšanu vai lielākas slodzes strādāšanu otram ģimenes loceklim, jo sievietes bieži ir otrās ienākumu saņēmējas un šādos gadījumos ļoti bieži strādā IKT nozarē;

26.  norāda, ka sievietes, kas nodarbinātas IKT nozarē, joprojām saskaras ar sieviešu un vīriešu atalgojuma un karjeras attīstības iespēju atšķirībām; uzsver, ka netiek ievērots princips, ka vīrieši un sievietes par vienādu darbu tajā pašā darbavietā saņem vienādu darba samaksu, kaut gan tas ir viens no sociālā taisnīguma galvenajiem pīlāriem darba tirgū, kas tāpēc būtu jāaizsargā pirmām kārtām; atgādina, ka nevienlīdzībai attiecībā uz vienādu darba samaksu un vienādām karjeras iespējām nedrīkst atļaut iesakņoties digitālajā ekonomikā; uzsver, ka sieviešu augošā dalība darba tirgū un ieguldījumi sociālās iekļaušanas politikā palīdzēs samazināt sieviešu un vīriešu pensiju atšķirību; uzsver to, cik liela nozīme nolūkā pasargāt darbavietu kvalitāti un drošību digitalizācijas apstākļos ir darba koplīgumu slēgšanai arī digitālajā tirgus ekonomikā;

27.  atzinīgi vērtē daudzās iespējas un lielo elastību, ko digitālais laikmets sniedz darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, tostarp iespējas uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru, jo īpaši saistībā ar mazu bērnu vecāku un personu ar invaliditāti stāvokli darba tirgū; aicina Komisiju un dalībvalstis rast risinājumus situācijai attiecībā uz IKT nozarē izplatīto elastīgo darba režīmu un darbvietu drošību, bet vienlaikus uzsver ar šīm jaunajām tendencēm saistītās jaunās problēmas un aicina dalībvalstis panākt pietiekamu sociālo nodrošinājumu; aicina paredzēt darba ņēmējiem „tiesības atslēgties no sistēmas” ārpus saskaņotā darba laika;

28.  pievērš uzmanību tam, ka digitalizācijas radītais elastīgums var sekmēt arī nedrošu nodarbinātības paveidu rašanos; uzsver, ka ar darbu saistītas garīgās veselības problēmas, piemēram, izdegšana, ko izraisa pastāvīga pieejamība, rada nopietnu risku; tādēļ aicina nodrošināt darba ņēmējiem paredzētā atpūtas laika pilnīgu ievērošanu un uzsver vajadzību darba attiecībās ar elastīgu darba laiku ievērot darba laika nosacījumus, lai saglabātu atsevišķo dalībvalstu darba tiesību aktiem atbilstīgas darba laika robežas;

Izglītība un apmācība

29.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdztiesību izglītības nozarē, veicinot digitālās prasmes un sieviešu un meiteņu līdzdalību IKT izglītībā un apmācībā, iekļaujot programmēšanu, jaunos plašsaziņas līdzekļus un tehnoloģijas visu līmeņu un visu veidu izglītības un apmācības programmās, kā arī ārpusklases un neformālajā izglītībā, tostarp attiecībā uz mācībspēkiem, lai samazinātu un novērstu digitālo prasmju trūkumu un mudinātu meitenes un jaunietes izvēlēties veidot karjeru zinātņu un IKT jomā; šajā sakarībā uzsver to, cik svarīgi ir atvērtie izglītības resursi, kas ikvienam nodrošina labāku izglītības pieejamību, un apmaiņa ar paraugpraksi par to, kā vislabāk integrēt dzimumu līdztiesības jautājumus IKT jomā;

30.  mudina dalībvalstis ieviest konkrētam vecumam piemērotu ar IKT saistītu mācību vielu sākotnējos skolu izglītības posmos, īpašu pievēršoties tam, lai rosinātu meiteņu interesi par digitālo jomu un sava talanta attīstīšanu tajā, un mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt meiteņu izglītošanu STEM priekšmetos no agra vecuma, ņemot vērā to, ka meitenes savā izglītības ceļā izvēlas neturpināt mācīties tālāk ar zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku saistītus priekšmetus ar šiem priekšmetiem saistītu dzimumu stereotipu, pozitīvu piemēru trūkuma un nodarbību un rotaļlietu nošķirtības pēc dzimuma dēļ, kā rezultātā sievietes ir nepietiekami pārstāvētas minēto priekšmetu mācību programmās augstskolu līmenī, kas vēlāk attiecīgi ietekmē arī darba tirgu; tāpēc uzsver, ka gan jārisina gan dzimumu stereotipu, gan digitālās izglītības jautājums, sākot no pamatskolu izglītības un turpinot visos izglītības līmeņos līdz pieaugušo izglītībai un mācībām no darba tirgus atstumtiem cilvēkiem;

31.  mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt izglītību un mūžizglītību, kas īpaši paredzēta vecāka gadagājuma sievietēm viņu darba mūža garumā un pēc tam, jo īpaši sievietēm, kas ir uzņēmušās aprūpes pienākumus, un sievietēm, kas ir izvēlējušās uz laiku pārtraukt karjeru vai atgriežas darba tirgū, lai viņas neatpaliktu no aktuālajām norisēm arvien straujākajā pārejā uz digitalizāciju;

32.  norāda, ka izglītībai digitālo tehnoloģiju, IKT un kodēšanas jomā no agrīna vecuma ir īpaši svarīga loma iespēju radīšanā meitenēm, ieinteresējot viņas par šo jomu un palīdzot pārvarēt dzimumu stereotipus; uzsver — lai palielinātu sieviešu pārstāvētību digitālajā nozarē, būtiski svarīga ir viņu pārstāvētība STEM priekšmetos augstākās izglītības līmenī;

33.  aicina dalībvalstis pievērsties jautājumam par dzimumu atšķirībām IKT nozarē, radot vairāk stimulu un atbalsta struktūru sievietēm, piemēram, pozitīvus paraugus, pieredzes nodošanas programmas un karjeras iespējas, lai sekmētu informētību par sievietēm minētajā jomā; tāpēc aicina dalībvalstis pielāgot izglītības sistēmas nolūkā veicināt STEM priekšmetu pasniegšanu un interesi par tiem kopumā un jo īpaši attiecībā uz studentēm;

34.  uzsver IKT, konkrētāk — tiešsaistes mācību kursu — nozīmīgumu meitenēm un sievietēm un arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, personām ar invaliditāti, lauku un attālāko reģionu iedzīvotājiem, kā arī tāldarba sniegtās iespējas, kas palīdz uzlabot šo iedzīvotāju grupu izglītību un palielināt viņu izredzes uz finansiālo neatkarību;

35.  ņem vērā svarīgo lomu un milzīgo potenciālu, kas attiecībā uz iespēju radīšanu sievietēm un meitenēm un viņu virzīšanā uz digitālo nozari piemīt formālajai izglītībai un ikdienējai un neformālai izglītošanās mākslas un dizaina jomā, radošajās nozarēs un kultūras nozarei; tāpēc uzsver, cik nozīmīgi ir saistīt STEM priekšmetus ar izglītības un mākslas veidotajām ekonomikas nozarēm, pārveidojot STEM priekšmetus par STEAM priekšmetiem;

36.  aicina Komisiju veicināt digitālās tehnoloģijas kā līdzekli, lai samazinātu šķēršļus iekļūšanai darba tirgū, izmantojot mūžizglītību, un noteikt ES kritērijus publiskiem un privātiem ieguldījumiem prasmju veidošanā, izsakot tos procentos no IKP;

37.  mudina Komisiju un dalībvalstis jo īpaši ar informatīvajām un izpratnes veicināšanas kampaņām veicināt sieviešu līdzdalību tādās uzņēmējdarbības nozarēs, kas stereotipiski tiek uzskatītas par vīriešiem domātām, kā tas ir arī digitalizācijas gadījumā; uzsver vajadzību organizēt izpratnes veicināšanas, mācību un dzimumu līdztiesības sekmēšanas kampaņas visiem digitalizācijas politikā iesaistītajiem dalībniekiem;

38.  atzinīgi vērtē Eiropas Labas prakses kodeksu attiecībā uz sievietēm un IKT un prasa to plaši un aktīvi īstenot; atzinīgi vērtē Eiropas mēroga Digitālo darbvietu lielās koalīcijas izveidi un mudina tajā iesaistītos uzņēmumus īpaši pievērsties sieviešu darbā pieņemšanas iespējām un vienlīdzīgām karjeras iespējām;

39.  aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot uz vecākiem orientētas programmas nolūkā iepazīstināt viņus ar viņu bērnu izmantotajām IKT, tādējādi uzlabojot pieaugušo informētību par to kādas satikšanās un attiecības ir iespējamas tiešsaistē, un samazinot attiecībā uz IKT nozari pastāvošās paaudžu atšķirības;

40.  uzsver, cik svarīgi ir uzlabot digitālo līdzekļu lietošanas prasmes nolūkā veicināt to sieviešu stāšanos darbā IKT uzņēmumos, kurām dažādu iemeslu dēļ nav šo specifisko prasmju; norāda — ja tas netiks izdarīts, sieviešu piekļuve minētajai nozarei būs vēl vairāk apgrūtināta; atgādina, ka šādu mācību kursu finansēšanā var piedalīties Eiropas Sociālais fonds;

41.  uzsver, cik svarīgi nolūkā samazināt darba tirgus pieejamību ierobežojošos šķēršļus ir visu izglītības līmeņu mācību programmā integrēt kodēšanu, jaunos plašsaziņas līdzekļus un tehnoloģijas, un norāda uz digitālo prasmju potenciālu; norāda, cik svarīgs nolūkā pārvarēt dzimumu nevienlīdzību šajā jomā ir pastāvīgs dialogs ar sociālajiem partneriem.

42.  mudina Komisiju saskaņā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju un jo īpaši saistībā ar atsauci uz iekļaujošas e-sabiedrības veidošanu popularizēt sieviešu līdzdalību tehnoloģiju nozarē, paredzot no speciāli izveidotiem fondiem finansētus sieviešu profesoru amatus IKT nozarē, izstrādājot izmēģinājuma projektu Eiropas tiešsaistes universitātei, kas īpaši vērsta uz IKT un inženiertehniskajām zinībām, un ieviešot pielāgotas stipendiju programmas sievietēm IKT un jauno plašsaziņas līdzekļu jomā;

43.  aicina Komisiju un dalībvalstis, kā arī uzņēmumus veicināt dzimumu līdztiesību IKT nozarē, vācot pēc dzimuma iedalītus datus par IKT lietojumu, izstrādājot mērķus, rādītājus un etalonus nolūkā sekot tam, kā attīstās IKT pieejamība sievietēm, un veicināt paraugprakses piemēru apmaiņu starp IKT uzņēmumiem;

44.  aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt atbalstu iespēju radīšanai sievietēm digitālajās nozarēs un IKT attīstības sadarbībā un ES ārējās attiecībās, veicinot digitālo izglītību un radot iespējas sieviešu uzņēmējdarbībai ar dažādiem instrumentiem, tostarp mikrofinansējuma shēmām un atbalsta tīkliem;

Investīcijas un uzņēmējdarbības finansēšana

45.  aicina dalībvalstis un Komisiju darīt pieejamus līdzekļus, uzlabot esošo finansējuma piesaistes iespēju pieejamību sievietēm uzņēmējām, un, ja vajadzīgs, darīt pieejamus līdzekļus sievietēm uzņēmējām, kas vēlas radīt ar IKT saistītus uzņēmumus un jaunus digitālos uzņēmumus, kā arī sieviešu darbaudzināšanas tīklus un tīklus informācijas apmaiņai starp līdziniekiem, veicinot inovācijas un investīcijas Eiropas Savienībā; mudina dalībvalstis piedāvāt pienācīgu finansiālo atbalstu un apmācību sievietēm,, kurs plāno veidot karjeru digitalizācijas jomā, lai rosinātu sieviešu uzņēmējdarbību šajā nozarē;

46.  uzskata, ka jo īpaši attiecībā uz digitālā vienotā tirgus stratēģijas mērķi radīt pareizos apstākļus inovatīvai un konkurētspējīgai IKT videi un uzlabot MVU un jaundibinātu uzņēmumu finansēšanas iespējas īpaša uzmanība ir jāpievērš sieviešu piekļuvei finansējumam un finanšu pakalpojumiem; norāda, cik nozīmīga sieviešu uzņēmējdarbībā ir sieviešu piekļuve mikrofinansējumam;

47.  aicina Komisiju saistībā ar digitalizācijas programmu rūpīgi uzraudzīt un izvērtēt integrētās pieejas dzimumu līdztiesībai piemērošanu un dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā attiecībā uz ES finansējumu saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas par Eiropas fondiem (2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013) 7. pantu un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt sieviešu organizāciju iesaistīšanos finansēšanas programmu uzraudzības komitejās, lai garantētu, ka tiek īstenotas mērķtiecīgas darbības sieviešu lomas stiprināšanai IKT nozarē; atgādina par Komisijas apņemšanos attiecībā uz dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā;

48.  aicina Komisiju ņemt vērā dzimumu līdztiesības aspektu, analizējot un ziņojot par līdzdalību partnerībā arī attiecībā uz digitalizācijas programmu;

49.  aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku izveidot atbalsta programmas saistībā ar ieguldījumiem IKT jomā, izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus, tostarp izdevīgus kredīta nosacījumus un aizdevumus uzņēmumiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un jaunizveidotiem uzņēmumiem IKT nozarē, kuros vismaz 40 % darbaspēka ir sievietes;

50.  aicina Komisiju atbalstīt un veicināt digitālās uzņēmējdarbības kultūru sievietēm, veicināt un finansiāli atbalstīt Eiropas sadarbības tīklu veidošanu un darbaudzināšanas platformu sievietēm un turpināt stiprināt sieviešu lomu pašreizējās programmās; mudina dalībvalstis un arī uzņēmumus veidot daudzveidības politiku, kas pievērš uzmanību plašākai problemātikai, nevis tikai sieviešu pieņemšanai darbā, ar mērķi veicināt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un vadītāju spējas;

51.  uzsver, cik nozīmīga loma nolūkā sekmēt sieviešu iespējas digitālajā uzņēmējdarbībā un palielinātu sieviešu pārstāvētību digitālajās nozarēs ir sociālajiem uzņēmumiem un alternatīviem uzņēmējdarbības modeļiem, tādiem kā pašpalīdzības fondi un kooperatīvi; aicina Komisiju un dalībvalstis popularizēt sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas, kuru mērķis ir radīt iespējas sievietēm un meitenēm IKT jomā;

52.  aicina Komisiju, dalībvalstis un visas ieinteresētās personas vairāk izmantot Digitālo darbvietu lielo koalīciju, lai atbalstītu pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot sieviešu un meiteņu digitālās prasmes, veicināt sieviešu nodarbinātību IKT nozarē un palielināt informācijas izplatību par dažādajām izglītības un arodmācību iespējām;

Vardarbības pret sievietēm apkarošana digitalizētā pasaulē

53.  aicina identificēt problēmas, ko rada IKT un interneta izmantošana tādu noziegumu izdarīšanā un tādā draudēšanā, uzmākšanās un vardarbības pastrādāšanā pret sievietēm, kuras pamatā ir sieviešu nīšana, homofobija un transfobija; mudina politikas veidotājus pienācīgi risināt minētās problēmas, ņemot vērā to īpašo sieviešu grupu vajadzības, kuras ir neaizsargātas vairākos veidos, un nodrošināt tādas struktūras ieviešanu, kura garantētu, ka tiesībsargājošās iestādes spēj efektīvi cīnīties ar noziegumiem digitālajā vidē, ņemot vērā ar anonimitāti tiešsaistē saistītās grūtības un šādu noziegumu un pārkāpumu iespējamo pārrobežu raksturu; aicina dalībvalstis piešķirt līdzekļus, kas nepieciešami tiesībsargājošām iestādēm, t.i., esošo tiesību aktu piemērošanai kibervardarbības, kiberterorizēšanas, kiberaizskaršanas, kibervajāšanas un naida runas gadījumā;

54.  aicina Komisiju pieprasīt no dalībvalstīm lielākas pūles internetā pastrādātu homofobisku vai transfobisku noziegumu kriminālvajāšanā, kā arī pienācīgi īstenot spēkā esošos ES tiesību aktus šajā sakarā un attiecībā uz cietušo tiesībām;

55.  aicina Komisiju ierosināt tiesību aktus, kas risinātu seksisma un dzimumu stereotipu problēmu izglītībā un plašsaziņas līdzekļos, izmantojot pārstrādāto Vienlīdzīgas attieksmes direktīvu;

56.  aicina Komisiju izstrādāt savai komunikācijai un ES aģentūru komunikācijai piemērojamu rīcības kodeksu, lai veicinātu sieviešu tiesību vairošanu un cīnītos ar stereotipiem un seksismu, kā arī sieviešu nepietiekamu pārstāvēšanu un nepamatotu attēlošanu;

57.  aicina Komisiju un dalībvalstis, nākotnē īstenojot ES tiesību aktus datu aizsardzības jomā, ņemt vērā sieviešu un meiteņu izmainīto situāciju digitalizācijas dēļ; uzsver, ka par datu apstrādi atbildīgās personas drīkst izmantot konfidenciālus datus tikai ierobežotiem mērķiem un nekādā gadījumā nedrīkst nodot šādus datus tālāk;

58.  aicina Komisiju un dalībvalstis darīt pieejamus nepieciešamos resursus, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti noteikumi par tiešsaistes saziņā ietverto sensitīvo datu aizsardzību;

59.  aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt finanšu atbalstu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansētajai iniciatīvai „Digitālie pakalpojumi drošākā internetā”, un dalībvalstīm palielināt finansējumu no kiberterorizēšanas cietušajiem; uzsver, ka meitenēm ir divreiz lielāks risks kļūt par cietušajām nekā zēniem;

60.  aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt pasākumus, kuri aizsargātu meitenes pret tādu digitālajā vidē izplatītu reklāmu, kas varētu viņas pamudināt uz savai fiziskajai un garīgajai veselībai kaitīgu rīcību; aicina Komisiju atjaunot un paplašināt programmu „Safer Internet”, pievēršot īpašu uzmanību dzimumu jautājumam kā vienam no pasākumiem, kas vajadzīgs, lai uzlabotu meiteņu drošību tiešsaistē;

61.  aicina Komisiju sākt un atbalstīt e-prasmju un apmācības programmas, kā arī izpratnes veicināšanas kampaņas, tādējādi palielinot tādu attiecīgo iesaistīto pušu informētību par digitālās pasaules potenciālajiem riskiem un novēršanu kā skolēni vai studenti visos izglītības sistēmas līmeņos, skolotāji un pasniedzēji un izglītības un tiesībaizsardzības jomā strādājošie; aicina Komisiju veicināt kampaņas pret seksismu un dzimumu stereotipiem sociālajos plašsaziņas līdzekļos un digitālajos plašsaziņas līdzekļos un izmantot digitālo plašsaziņas līdzekļu iespējas, lai izskaustu stereotipus;

62.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu savā stratēģijā attiecībā uz cilvēku tirdzniecību laikposmam pēc 2016. gada iekļaut noteikumus par profilaksi, atbalstu cietušajiem, drošu atgriešanos un reintegrāciju, kā arī interneta lomu; uzsver, ka jārisina arī ar aizskāršanu un vajāšanu internetā saistītās problēmas;

63.  prasa ES un dalībvalstīm darīt pieejamus pietiekamus līdzekļus un finansējumu Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam (EIGE), lai tas spētu veikt pētījumus un vākt datus par to, kā labāk izmantot digitālos pakalpojumus sieviešu situācijas un dzimumu līdztiesības uzlabošanai;

64.  prasa ES iestādēm, aģentūrām un struktūrām, kā arī dalībvalstīm un to tiesībaizsardzības iestādēm sadarboties un koordinēt rīcību, lai apkarotu IKT izmantošanu noziegumos, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību, aizskaršanu un vajāšanu internetā, jo šiem noziegumiem bieži ir pārrobežu raksturs un kriminālvajāšanā par šiem noziegumiem būtiski svarīga ir koordinēšana ES līmenī; aicina dalībvalstis pārskatīt un, iespējams, grozīt to krimināltiesību normas, lai nodrošinātu, ka jaunie digitālās vardarbības veidi ir skaidri definēti un atzīti un nodrošinātu, ka ir ieviesti pienācīgi kriminālvajāšanas veidi; aicina dalībvalstis ieviest ziņošanas portālus, lai iedzīvotājiem būtu sava droša un konfidenciāla vieta, kur tiešsaistē ziņot par interneta lietotāju pastrādātiem aizskāršanas gadījumiem; aicina šos jautājumus risināt ar ES kiberdrošības stratēģijas un Eiropola Kibernoziedzības centra palīdzību; aicina Komisiju uzlabot policijas un tiesu iestāžu darbinieku apmācību un spēju veidošanu attiecībā uz cietušo atbalstu digitālajā jomā, kā arī psiholoģisko atbalstu ar šo jomu saistītajā tiesvedībā;

65.  aicina Komisiju iespējami drīz sagatavot pasākumus, kas jāveic, lai ES ratificētu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, neskarot ES pienākumu apsvērt visus nepieciešamos pasākumus nolūkā izbeigt un novērst vardarbību pret sievietēm visās dalībvalstīs, un aicina dalībvalstis ratificēt Stambulas konvenciju, kas ir būtiski svarīga tam, lai izskaustu vardarbību, tostarp digitālajā vidē pastrādātu vardarbību, pret sievietēm, jo ar šo konvenciju ievieš saskaņotas juridiskās definīcijas un tādu noziegumu kriminālvajāšanas veidus, kuru pastrādāšanu veicina jaunās komunikāciju tehnoloģijas, piemēram, cilvēku tirdzniecība un vajāšana;

66.  aicina Komisiju iespējami drīz iesniegt Dzimumu vardarbības Eiropas stratēģiju, kurā būt ietverts likumdošanas instruments un pievērsta uzmanība jauniem pret sievietēm un meitenēm vērstiem vardarbības veidiem, piemēram, kiberterorizēšanai, pazemojošu attēlu izmantošanai tiešsaistē, privātu fotoattēlu un videomateriālu izplatīšanai sociālajos plašsaziņas līdzekļos bez tajos attēloto personu piekrišanas utt.;

67.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt uzraudzību attiecībā uz iedraudzināšanu tiešsaistē, ko veic teroristu grupējumi, kuri pievilina jaunas sievietes un piespiež viņas stāties laulībā vai nodarboties ar prostitūciju trešās valstīs;

º

º  º

68.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

27.1.2016

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai

par dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju palielināšanu digitālajā laikmetā

(2015/2007(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Jutta Steinruck

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada Eiropas Labas prakses kodeksu attiecībā uz sievietēm un IKT,

–  ņemot vērā 2012. gada padziļināto analīzi „Sievietes IKT nozarē”,

–  ņemot vērā 2015. gada padziļināto analīzi „Sieviešu iespēju palielināšana internetā”,

A.  tā kā no 2,7 miljoniem IKT nozarē strādājošo tikai 20 % ir sievietes; tā kā sievietes IKT nozarē ir nepietiekami pārstāvētas visos līmeņos, jo īpaši lēmumu pieņemšanas amatos;

B.  tā kā Komisijas lēš, ka, palielinoties digitālajā darba tirgū nodarbināto sieviešu skaitam, Eiropas Savienības IKP var palielināties par 9 miljardiem euro gadā;

C.  tā kā pētījumā „IKT nozarē strādājošās sievietes” lēsts, ka IKT nozarē Eiropā līdz 2020. gadam trūks 900 000 darbinieku; tā kā IKT nozare strauji aug, katru gadu radot apmēram 120 000 jaunu darbvietu;

D.  tā kā sieviešu un meiteņu mazais skaits ar IKT saistītos izglītības virzienos un vēlāk darba tirgū ir sarežģītu procesu rezultāts, kas cita starpā balstīts dzimumu stereotipos, ar kuriem viņas sastopas kopš agras bērnības un vēlāk izglītībā un profesionālajā karjerā;

E.  tā kā sieviešu un meiteņu mazo īpatsvaru ar IKT saistītos izglītības virzienos un darba tirgus sektoros ietekmē daudzi faktori, kas dažādās dalībvalstīs atšķiras atkarībā no tā, cik progresīvi tiek risinātas jo īpaši tādas problēmas kā stereotipiska attieksme dzimuma dēļ un dzimumu segregācija kopumā, salīdzinošs tādu sieviešu trūkums IKT, kuras citām sievietēm varētu būt kā piemērs, kā arī šajā nozarē, jo īpaši vadošos amatos, strādājošo sieviešu ierobežotā publicitāte;

F.  tā kā IKT nozarei ir raksturīga gan vertikāla, gan horizontāla segregācija, kas ir pat lielāka nekā citās nozarēs, kā arī sieviešu izglītības līmeņa un IKT nozarē ieņemto amatu nesaderība; tā kā vairākums (54 %) IKT nozarē nodarbināto sieviešu strādā zemāk apmaksātos un zemāk kvalificētos amatos un tikai neliels mazākums sieviešu (8 %) ieņem augsti kvalificētu programmatūras inženieru amatus; tā kā sievietes ir arī nepietiekami pārstāvētas šīs nozares augstākā līmeņa amatos — IKT nozarē 19,2 % darba ņēmēju vadītājas ir sievietes, turpretī citās nozarēs šis īpatsvars ir 45,2 %;

G.  tā kā ir pierādīts, ka elastīgs darba režīms var palīdzēt sievietēm iegūt stabilu vietu darba tirgū,

1.  aicina Komisiju, dalībvalstis un sociālos partnerus veicināt dzimumu līdztiesību, jo īpaši digitālajā ekonomikā, pārstāvības organizācijās un mācību iestādēs, veicināt dzimumu līdzsvaru augstākā līmeņa amatos un cieši uzraudzīt izmaiņas un tendences; aicina dalībvalstis apzināt vēl sasniedzamos rezultātus un apmainīties ar paraugpraksi gan dalībvalstu iekšienē, gan starp tām; aicina Komisiju atjaunināt pašreizējos datus par IKT nozarē nodarbinātajām sievietēm un novērtēt ekonomisko ietekmi, ko radītu šajā nozarē strādājošo sieviešu īpatsvara pieaugums;

2.  stingri atbalsta centienus palielināt sieviešu vadītāju īpatsvaru ES; norāda, ka tādu likumdošanas iniciatīvu īstenošana, kuru mērķis ir uzlabot dzimumu līdzsvaru, būtu jāapsver gadījumos, kad kāds dzimums darbā ir strukturāli nelabvēlīgā situācijā un kad tam tiek liegtas pašrealizācijas iespējas; uzsver, ka sekmīgāk strādā tie uzņēmumi, kuru kolektīvā ir pārstāvēti abi dzimumi; uzsver, ka jebkurās kvotās ir jāņem vērā uzņēmuma lieluma atšķirības un situācijas atšķirības dalībvalstīs;

3.  aicina dalībvalstis pievērsties jautājumam par dzimumu atšķirībām IKT nozarē, uzsverot daudzveidības ekonomisko pamatojumu un radot vairāk un lielākus stimulus gan uzņēmumiem, gan sievietēm, piemēram, pozitīvus paraugus un karjeras iespējas, lai sekmētu minētajā jomā strādājošo sieviešu publicitāti; atzinīgi vērtē iniciatīvas, ko Komisija jau īsteno, lai atbalstītu tīkla struktūras un pieredzes nodošanas programmas, kas veicinātu iekļaujošu digitālo jomu; mudina Komisiju un dalībvalstis atsākt darbu pie direktīvas par sieviešu līdzvērtīgu pārstāvību uzņēmumu valdēs, censties panākt vienošanos, lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū, un paplašināt minētās direktīvas darbības jomu, attiecinot to uz visiem vadītāju amatiem; aicina dalībvalstis ar pozitīvu rīcību ieviest pasākumus sieviešu karjeras iespēju veicināšanai visos uzņēmumu vadības līmeņos;

4.   saistībā ar visiem šajā jomā veiktajiem pasākumiem aicina radīt uzņēmumiem pēc iespējas mazāku birokrātisko slogu; norāda, ka pārmērīga birokrātija var apdraudēt pasākumu pieņemšanu, tādējādi izraisot darbvietu zudumu un pārvietošanu; atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstīs, kurās tradicionāli ir izplatīta darba ņēmēju līdzdalība lēmumu pieņemšanā, abas nozarē iesaistītās puses ir panākušas realizējamus un uz vienprātību balstītus kompromisus; uzskata, ka darba ņēmēju līdzdalība lēmumu pieņemšanā ir paraugprakses piemērs Eiropas ekonomikām;

5.  norāda, ka digitalizācija būtiski ietekmē darba tirgu, pārveidojot darba dinamiku, nodrošinot jaunas darba iespējas un elastīgus darba apstākļus, piemēram, tāldarbu, kas varētu būt darba un ģimenes pienākumu saskaņošanas instruments gan sievietēm, gan vīriešiem;

6.  mudina dalībvalstis vajadzības gadījumā pielāgot savas izglītības sistēmas nolūkā veicināt zinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (tā dēvēto „STEM”) priekšmetu pasniegšanu un interesi par tiem kopumā un jo īpaši attiecībā uz studentēm; uzsver vajadzību izveidot no speciāli izveidotiem fondiem finansētus sieviešu profesoru amatus IKT nozarē, lai meitenēm un sievietēm radītu pozitīvus paraugus šajā nozarē;

7.  aicina dalībvalstis radīt labākus apstākļus sieviešu nodarbināšanai; šajā sakarībā uzsver to, cik svarīgi sieviešu nodarbinātības līmenim ir Barselonas mērķi un kvalitatīvas bērnu aprūpes pieejamība par pieņemamu cenu; uzsver, ka vienlīdzības politikas centrā ir vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm;

8.   mudina dalībvalstis ieviest tādas nodokļu un pabalstu sistēmas, kas nepadara neizdevīgāku strādāšanu vai lielākas slodzes strādāšanu otram ģimenes loceklim, jo sievietes bieži ir otrās ienākumu saņēmējas un šādos gadījumos ļoti bieži strādā IKT nozarē;

9.  aicina Komisiju nodrošināt to, ka sieviešu digitālo prasmju uzlabošanai piešķirtā ES finansējuma izlietojums tiek rūpīgi, nepārtraukti un pastāvīgi uzraudzīts nolūkā novērst tā nepareizu izmantošanu un garantēt šā finansējuma efektīvu novirzīšanu;

10.  mudina visas ieinteresētās personas, tostarp sociālos partnerus, regulāri apmainīties ar paraugpraksi, lai apspriestu, kā digitalizācijas programmā īstenot dzimumu līdztiesības aspektu; aicina Komisiju gan digitalizācijas programmā, gan digitālā vienotā tirgus stratēģijā integrēt sociālo dimensiju, ieskaitot dzimumu līdztiesību; aicina Komisiju šo jautājumu risināt savā 2016. gada darba programmas iniciatīvā „Jaunas iespējas strādājošiem vecākiem”;

11.  atzinīgi vērtē Eiropas Labas prakses kodeksu attiecībā uz sievietēm un IKT un prasa to plaši un efektīvāk īstenot; atzinīgi vērtē Eiropas mēroga Digitālo darbvietu lielās koalīcijas izveidi un mudina tajā iesaistītos uzņēmumus īpaši pievērsties sieviešu pieņemšanai darbā un vienlīdzīgām karjeras iespējām; uzsver ieguldījumu, ko šīs iniciatīvas var sniegt prasmju trūkuma mazināšanā daudzās dalībvalstīs;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis analizēt jaunus digitālajam laikmetam atbilstošus nodarbinātības veidus, jo īpaši sievietēm, un veikt visneaizsargātākajām grupām paredzētus pasākumus; aicina Komisiju un dalībvalstis atrast veidus, kā aizsargāt darba ņēmēju pamattiesības un nodrošināt viņu sociālo aizsardzību, lai novērstu nestabilus darba apstākļus; uzsver, ka parādoties jaunām darba organizācijas formām, ir jāatrod atbilstīgi jauni sociālās aizsardzības veidi, ka sievietes jau ir pieredzējušas jauno darba organizācijas formu radītas sociālā nodrošinājuma atšķirības un ka šī pieredze ir jāņem vērā, izstrādājot atbilstīgus risinājumus;

13.  atzīst digitalizācijas potenciālu uzņēmējdarbībā un uzsver, cik svarīgi ir paredzēt ar IKT nozari saistītajiem uzņēmumiem un jaunizveidotiem digitālajiem uzņēmumiem nepieciešamās finansēšanas struktūras, jo īpaši uzlabojot finansējuma pieejamību sievietēm uzņēmējām;

14.  norāda, ka sievietes, kas nodarbinātas IKT nozarē, joprojām saskaras ar sieviešu un vīriešu atalgojuma un karjeras attīstības iespēju atšķirībām; uzsver, ka netiek ievērots princips, ka vīrieši un sievietes par vienādu darbu tajā pašā darbavietā saņem vienādu darba samaksu, kaut gan tas ir viens no sociālā taisnīguma galvenajiem pīlāriem darba tirgū, kas tāpēc būtu jāaizsargā pirmām kārtām; atgādina, ka nevienlīdzībai attiecībā uz vienādu darba samaksu un vienādām karjeras iespējām nedrīkst atļaut iesakņoties digitālajā ekonomikā; uzsver, ka sieviešu augošā dalība darba tirgū un ieguldījumi sociālās iekļaušanas politikā palīdzēs samazināt sieviešu un vīriešu pensiju atšķirību; uzsver to, cik liela nozīme nolūkā pasargāt darbavietu kvalitāti un drošību digitalizācijas apstākļos ir darba koplīgumu slēgšanai arī digitālajā tirgus ekonomikā;

15.  norāda — neraugoties uz to, ka sabiedrība ir mainījusies, struktūras vēl joprojām nav pietiekami pielāgotas šīm pārmaiņām un joprojām neļauj sievietēm pilnībā gūt labumu no pārmaiņām;

16.  norāda, ka digitalizācija darba tirgū maina darba raksturu un darba devēju un darba ņēmēju attiecības, tostarp rada jaunas un elastīgākas darba organizēšanas iespējas; uzsver, ka šīs jaunās iespējas nozīmē, ka ir no jauna jāapsver un jādefinē tādi jēdzieni kā darba vieta un darba laiks; uzsver, ka dalībvalstu darba tiesību aktos garantētās darba ņēmēju tiesības ir jāaizsargā neatkarīgi no tā, kādus jaunus darba veidus un darba organizācijas formas rada digitalizācija;

17.  atzinīgi vērtē daudzās iespējas un lielo elastību, ko digitālais laikmets sniedz darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, tostarp iespējas uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru, jo īpaši saistībā ar mazu bērnu vecāku un personu ar invaliditāti stāvokli darba tirgū; aicina Komisiju un dalībvalstis rast risinājumus situācijai attiecībā uz IKT nozarē izplatīto elastīgo darba režīmu un darbvietu drošību, bet vienlaikus uzsver ar šīm jaunajām tendencēm saistītās jaunās problēmas un aicina dalībvalstis panākt pietiekamu sociālo nodrošinājumu; aicina paredzēt darba ņēmējiem „tiesības atslēgties no sistēmas” ārpus saskaņotā darba laika;

18.  pievērš uzmanību tam, ka digitalizācijas radītais elastīgums var sekmēt arī nedrošu nodarbinātības paveidu rašanos; uzsver, ka ar darbu saistītas garīgās veselības problēmas, piemēram, izdegšana, ko izraisa pastāvīga pieejamība, rada nopietnu risku; tādēļ aicina nodrošināt darba ņēmējiem paredzētā atpūtas laika pilnīgu ievērošanu un uzsver vajadzību darba attiecībās ar elastīgu darba laiku ievērot darba laika nosacījumus, lai saglabātu atsevišķo dalībvalstu darba tiesību aktiem atbilstīgas darba laika robežas;

19.  norāda, ka pieprasījumu pēc jaunām prasmēm, jo īpaši IKT jomā, var apmierināt, nodrošinot apmācību, kā arī tālākizglītību, aktīvus darba tirgus pasākumus un mūžizglītību, tādā veidā īstenojot mērķi sekmēt digitālās prasmes un novērst pašreizējās dzimumu atšķirības, lai vairotu augsti kvalificētu kandidātu skaitu; uzsver, cik svarīgi ir uzlabot digitālo līdzekļu lietošanas prasmes nolūkā veicināt to sieviešu stāšanos darbā IKT uzņēmumos, kurām dažādu iemeslu dēļ nav šo specifisko prasmju; norāda — ja tas netiks izdarīts, sieviešu piekļuve minētajai nozarei būs vēl vairāk apgrūtināta; atgādina, ka šādu mācību kursu finansēšanā var piedalīties Eiropas Sociālais fonds;

20.  uzsver vajadzību intensīvāk izmantot e-mācības kā kvalifikācijas un prasmju iegūšanas līdzekli sievietēm ar ierobežotām pārvietošanās spējām;

21.  uzsver, cik svarīgi ir apgūt IKT prasmes kopš bērnības, un aicina dalībvalstis parūpēties par to, lai meitenes iedrošinātu visā izglītības gaitā piedalīties ar IKT jomu saistītu priekšmetu apguvē; iesaka vajadzības gadījumā tradicionālos mācību kursus papildināt ar digitālās pratības kursiem; uzsver to, ka dažas dalībvalstis (Vācija, Spānija, Zviedrija) ir pieņēmušas politikas nostādnes nolūkā veicināt pozitīvu dzimumu līdzsvaru IKT nozares profesijās Eiropā un ka šo politikas nostādņu mērķis galvenokārt ir ar IKT saistītu mācību virzienu un karjeras iespēju popularizēšana meiteņu vidū kopš bērnības; uzsver, cik svarīga ir IKT prasmju apguves pieejamība, un aicina dalībvalstis mudināt sievietes un meitenes neatkarīgi no viņu ekonomiskās situācijas attīstīt savas IKT prasmes, piedaloties pilnībā finansētās māceklībās un praksēs;

22.  uzskata, ka sievietēm vecumā virs 55 gadiem, visticamāk, ir vājākas e-prasmes tāpēc, ka viņas nav piedalījušās mūžizglītībā, un ka digitalizācija ir būtisks šķērslis vecākiem darba meklētājiem ar ierobežotām e-prasmēm; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt mūžizglītību, kā arī mācības un programmas, kas palīdzētu to dalībniekiem pielāgoties vai mainīt karjeras virzību, ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc e-prasmēm daudzās dažādās nozarēs, īpaši pievēršoties sievietēm vecumā virs 55 gadiem, lai pasargātu viņas no izstumšanas no darba tirgus;

23.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt attiecīgus pasākumus, lai karjerai digitālajā nozarē piesaistītu ievērojami vairāk sieviešu; uzsver, cik svarīgi ir sievietēm radīt iespējas un pilnībā izmantot sieviešu potenciālu un talantu, lai aizpildītu brīvās darbvietas un iekļautu sievietes IKT nozarē nolūkā stimulēt ES ekonomiku un sieviešu nodarbinātības iespējas; uzsver, cik svarīgi nolūkā samazināt darba tirgus pieejamību ierobežojošos šķēršļus ir visu izglītības līmeņu mācību programmā integrēt kodēšanu, jaunos plašsaziņas līdzekļus un tehnoloģijas, un norāda uz digitālo prasmju potenciālu; norāda, cik svarīgs nolūkā pārvarēt dzimumu nevienlīdzību šajā jomā ir pastāvīgs dialogs ar sociālajiem partneriem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

25.1.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

8

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Guillaume Balas, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Jane Collins, Lampros Fountoulis, Arne Gericke, Thomas Händel, Marian Harkin, Rina Ronja Kari, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Kostadinka Kuneva, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Terry Reintke, Sofia Ribeiro, Claude Rolin, Sven Schulze, Jutta Steinruck, Romana Tomc, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, Amjad Bashir, Lynn Boylan, Miapetra Kumpula-Natri, Paloma López Bermejo, Edouard Martin, Evelyn Regner, Michaela Šojdrová

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eleonora Evi, Czesław Hoc, Anneli Jäätteenmäki

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

18.2.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

6

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Maria Arena, Catherine Bearder, Beatriz Becerra Basterrechea, Malin Björk, Viorica Dăncilă, Iratxe García Pérez, Mary Honeyball, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Elisabeth Köstinger, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Angelika Mlinar, Angelika Niebler, Maria Noichl, Marijana Petir, João Pimenta Lopes, Terry Reintke, Jordi Sebastià, Michaela Šojdrová, Jadwiga Wiśniewska, Anna Záborská, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Biljana Borzan, Rosa Estaràs Ferragut, Arne Gericke, Kostadinka Kuneva, Constance Le Grip, Dubravka Šuica, Marc Tarabella, Monika Vana

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mike Hookem

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24

+

ALDE

Catherine Bearder, Beatriz Becerra Basterrechea, Angelika Mlinar

EFDD

Daniela Aiuto

GUE/NGL

Malin Björk, Kostadinka Kuneva, João Pimenta Lopes

PPE

Rosa Estaràs Ferragut, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Elisabeth Köstinger, Constance Le Grip, Angelika Niebler, Dubravka Šuica

S&D

Maria Arena, Biljana Borzan, Viorica Dăncilă, Iratxe García Pérez, Mary Honeyball, Maria Noichl, Marc Tarabella

VERTS/ALE

Terry Reintke, Jordi Sebastià, Monika Vana

6

-

ECR

Arne Gericke, Jadwiga Wiśniewska, Jana Žitňanská

EFDD

Mike Hookem

PPE

Marijana Petir, Anna Záborská

1

0

PPE

Michaela Šojdrová

Izmantoto simbolu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0218.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0312.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0351.

(4)

OV C 264 E, 13.9.2013., 75. lpp.

(5)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0074.

(6)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0377.

(7)

OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(8)

OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.

(9)

https://ec.europa.eu/digital-agenda/en/news/women-active-ict-sector

Juridisks paziņojums