Procedūra : 2015/2091(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0052/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0052/2016

Debates :

PV 11/04/2016 - 25
CRE 11/04/2016 - 25

Balsojumi :

PV 12/04/2016 - 5.17
CRE 12/04/2016 - 5.17
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0110

ZIŅOJUMS     
PDF 571kWORD 167k
10.3.2016
PE 560.800v02-00 A8-0052/2016

par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz KZP ārējo dimensiju, tostarp zivsaimniecības nolīgumiem

(2015/2091(INI))

Zivsaimniecības komiteja

Referente: Linnéa Engström

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz KZP ārējo dimensiju, tostarp zivsaimniecības nolīgumiem

(2015/2091(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011(2),

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju,

–  ņemot vērā 1995. gada Nolīgumu par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību,

–  ņemot vērā Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu, ko pieņēma 1995. gada oktobrī, un ar to saistītos instrumentus un pamatnostādnes,

–  ņemot vērā jutīgas jūras ekosistēmas (JJE) koncepciju, kas radās ANO Ģenerālās asamblejas (UNGA) diskusiju rezultātā un kļuva nozīmīga pēc UNGA 2006. gada Rezolūcijas Nr. 61/105 pieņemšanas, un to, ka JJE veido teritorijas, kuras var būt jutīgas pret zvejas darbību ietekmi,

–  ņemot vērā 2009. gada Azoru salu zinātniskos kritērijus un vadlīnijas, lai noteiktu ekoloģiski vai bioloģiski nozīmīgas jūras teritorijas (BNJT) un izveidotu reprezentatīvus aizsargājamu jūras teritoriju tīklus starptautiskos okeāna ūdeņos un dziļjūras dzīvotnēs saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD),

–  ņemot vērā 2012. gada 22. novembra rezolūciju par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju(3),

–  ņemot vērā Tāljūras flotes konsultatīvās padomes 2015. gada 16. un 17. septembra konferences secinājumus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2015. gada 20. oktobra Īpašo ziņojumu Nr. 11/2015 “Vai Komisija labi pārvaldīja partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē?”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0052/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 2014. gada ziņojumu “Stāvoklis pasaules zivsaimniecības un akvakultūras nozarē” pārzvejoto krājumu skaits turpināja palielināties līdz 2008. gadam, bet 2011. gadā nedaudz samazinājās;

B.  tā kā ES ir viena no pasaulē svarīgākajām dalībniecēm, kurai, ņemot vērā tās flotes darbības, ES valstspiederīgo privātos ieguldījumus, divpusējo zivsaimniecības nolīgumu tīklu, tās tālākos reģionus un dalību visās svarīgākajās reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO), ir spēcīga vēsturiska klātbūtne visos pasaules okeānos, kur tā veic nozīmīgas darbības, un tā kā ES mudina ievērot labu praksi un cilvēktiesības;

C.  tā kā pasaules zivju krājumu ilgtspējīga pārvaldība ir neizbēgami jāsaista ar daudzpusējām attiecībām un starptautisku sadarbību, tostarp divpusēju sadarbību; tā kā ES ir būtiska nozīme jūru un okeānu pasaules mēroga pārvaldībā un tā kā KZP pamatā ir jābūt vērienīgam redzējumam, kurš saskan ar iekšējo dimensiju, kas noteikta pamatregulā par šo tēmu;

D.  tā kā FAO nesen publicēja brīvprātīgi piemērojamas pamatnostādnes ilgtspējīgas mazapjoma zvejas nodrošināšanai, nosakot mērķus saistībā ar šādu zveju, jo īpaši jaunattīstības valstīs;

E.  tā kā ES ir lielākais zvejas produktu tirgus (tostarp attiecībā uz ES flotu nozvejotajām zivīm un importu) un lielākais šādu produktu importētājs, apjoma ziņā patērējot 11 % pasaules zivju produktu un vērtības ziņā importējot 24 % zivsaimniecības produktu, lai gan tā nozvejo tikai 8 % no pasaules apjoma; tā kā Eiropas Savienībai ir ekstensīva pārstrādes nozare ar svarīgu sociālo dimensiju, kas jāaizsargā;

F.  tā kā jaunās KZP ārējā dimensija aptver starptautiskus nolīgumus un zivsaimniecību teritorijās, kas nav valstu jurisdikcijā (ABNJ), tā kā Konvencija par bioloģisko daudzveidību un FAO atbalsta attiecīgi ekoloģiski vai bioloģiski nozīmīgu jūras teritoriju (BNJT) un jutīgu jūras ekosistēmu (JJE) noteikšanu un tā kā aizsargājamās jūras teritorijas ir būtiski līdzekļi uz ekosistēmu pamatotai pārvaldībai, kā atzīst reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO);

G.  tā kā RZPO kvotu pamatā galvenokārt ir bijuši vēsturiskie nozvejas rādītāji, kā rezultātā attīstītās valstis ir saglabājušas preferenciālu piekļuvi pasaules zivju krājumiem; tā kā dažu RZPO noteiktie piešķiršanas kritēriji tagad ir jāizmanto, lai ņemtu vērā zveju, ko veic piekrastes jaunattīstības valstis, kas paaudzēm ilgi bijušas atkarīgas no tuvumā esošajiem zvejas resursiem;

H.  tā kā ir būtiski nošķirt tā dēvētos ziemeļu nolīgumus ar Norvēģiju, Islandi un Fēru salām un ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus (IZPN) ar citām valstīm;

I.  tā kā ES ir jācenšas saskaņot politiku attīstības jomā, pamatojoties uz LESD 201. panta 1. punktu, ar kuru saskaņā “politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā”;

J.  tā kā dažos gadījumos nav pieejama pietiekama informācija par ES trešo valstu ūdeņos nozvejotajiem vai iekšējam tirgum paredzētajiem zivju krājumiem gan attiecībā uz to statusu, gan vietējo un trešo valstu flotu radīto kopējo krājumu samazinājumu un tāpēc ir sarežģīti veikt daudzos jaukta tipa nolīgumos paredzēto zivju krājumu pārpalikuma līmeņa novērtēšanu, kā pieprasīts ANO Jūras tiesību konvencijā (UNCLOS); tā kā būtu vēlams palielināt šādas informācijas daudzumu un pārredzamību;

K.  tā kā ES būtu jāveic visi iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka ar trešām valstīm noslēgtie ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumi paredz savstarpējas priekšrocības ES un attiecīgajām trešām valstīm, tostarp šo valstu vietējiem iedzīvotājiem un zivsaimniecības nozarēm;

L.  tā kā pirātisma problēma negatīvi ietekmē arī reģionus, kuros reglamentētas zvejas darbības tiek reglamentētas ar divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem zivsaimniecības nozarē,

1.  atzinīgi vērtē to, ka KZP pamatregulā pirmo reizi ir iekļauta ārējai dimensijai veltīta nodaļa, tostarp obligātie nosacījumi divpusējiem nolīgumiem, pienākums sekmēt sadarbību starp RZPO un to īstenoto pasākumu saskaņotību, nepārprotama atsauce uz kopīgiem standartiem gan ES ūdeņos, gan ārpus tiem, un paziņojums, ka pasākumu pamatā jābūt vislabākajiem pieejamiem zinātniskajiem atzinumiem;

2.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt konsekvenci starp zivsaimniecības, vides un tirdzniecības politiku un attīstības sadarbību;

3.  atzīst, ka ir svarīgi saglabāt un paplašināt pašreizējā tiesiskā regulējuma saskaņotību un saderību;

4.  prasa uzlabot sadarbību starp Komisijas struktūrām, kas atbildīgas par zivsaimniecību, proti, MARE ĢD, DEVCO ĢD un TRADE ĢD;

5.  uzstāj, ka vides, sociālajā un ekonomiskajā ziņā ilgtspējīgas zivsaimniecības pārredzama popularizēšana, ko varētu veikt ES un tās partneri, ar kuriem tai ir noslēgti divpusēji un cita veida nolīgumi, un nevalstisko ieinteresēto personu, jo īpaši profesionāļu, kuru iztika ir atkarīga no zvejniecības, līdzdalība ir svarīgi aspekti, lai nodrošinātu nākotni piekrastes kopienām, jūras vidi, vietējās ražošanas attīstību, darbvietas zvejniecības, pārstrādes un tirdzniecības jomās un zvejas ieguldījumu pārtikas nodrošinājumā;

6.  uzstāj, ka ir svarīgi veicināt ekosistēmas aizsardzību un saglabāt zivju krājumus virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālu ilgtspējīgas ieguves apjomu, jo bagātīgāki zivju krājumi ir būtisks priekšnoteikums, lai trešo valstu piekrastes zvejnieku kopienas varētu attīstīties saskaņā ar FAO izstrādātajām brīvprātīgi piemērojamām pamatnostādnēm ilgtspējīgas mazapjoma zvejas nodrošināšanai;

7.  uzsver, ka ir jāatbalsta to vietējo kopienu attīstība, kuru iztika lielā mērā ir atkarīga no zvejniecības un ar zvejas nozari saistītām darbībām; uzsver, ka jāatbalsta pasākumi, kuru mērķis ir tehnoloģiju un zinātības nodošanas, spēju pārvaldības, daudzpusēju partnerību un citu ieguldījumu veicināšana zvejniecības nozares labā;

8.  atgādina, ka vides standarti, kas jāpiemēro arī ES ārējai zivsaimniecībai, ietver uz ekosistēmu pamatotas pieejas un piesardzīgas pieejas īstenošanu zivsaimniecības pārvaldībā, lai atjaunotu un saglabātu izmantotos krājumus virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālu ieguves apjomu, ja iespējams, līdz 2015. gadam un, vēlākais, līdz 2020. gadam visiem zivju krājumiem;

9.  uzsver, ka visiem KZP ārējās dimensijas aspektiem ir jābalstās uz līdzvērtīgām un savstarpēji izdevīgām attiecībām starp ES, tās dalībvalstīm un tās partneriem pasaules mērogā neatkarīgi no tā, vai tie ir divpusēji (IZPN) vai daudzpusēji (RZPO) partneri, lai veicinātu vietējās zivsaimniecības nozares ilgtspējīgu attīstību; uzsver, ka, ievērojot prasību par attīstības politikas saskaņotību, šāda līdzvērtība jāietver arī ES tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm;

10.  aicina Komisiju KZP ārējā dimensijā ietvert un ņemt vērā tālākos reģionus, tostarp ar trešām valstīm parakstītus divpusējus nolīgumus, lai nodrošinātu priekšrocības zivsaimniecības nozarē tālākajos reģionos;

11.  atzīst Tāljūras flotes konsultatīvās padomes paveikto darbu, izstrādājot un īstenojot savu nostāju attiecībā uz pārskatītās KZP ārējo dimensiju sadarbībā ar ieinteresētajām personām no trešām valstīm;

12.  uzstāj, ka Eiropas Savienībai savās ārējās ar zivsaimniecību saistītajās darbībās (nozvejā, pārstrādē un tirdzniecībā) jāsekmē visaugstākie vides un sociālie standarti un jāīsteno stingri un efektīvi kontroles un pārbaudes pasākumi, vienlaikus nodrošinot visu savu darbību pārredzamību, tādējādi panākot godīgu konkurenci ES tirgū;

13.  atzīst KZP ārējās dimensijas nozīmi darbvietu radīšanā (gan ES, gan citviet) un zivju piegādē ES tirgos (un atsevišķos gadījumos vietējos tirgos), uzskatot to par līdzekli, ar kuru ES var sniegt tehnisku, finansiālu un zinātnisku palīdzību trešām valstīm, jo īpaši atbalstot zinātniskās izpētes, kontroles un novērošanas režīmus un ostu infrastruktūras attīstību;

14.  atzinīgi vērtē uzlabojumus attiecībā uz to, kā ES līdzšinējo gadu laikā ir pārvaldījusi KZP ārējo dimensiju gan IZPN ziņā, gan to īstenošanas ziņā, kā rezultātā ES flote ir kļuvusi kopumā par vienu no visprogresīvākajām tāljūras zvejas flotēm, kas ievēro augstus sociālos un vides standartus; uzskata, ka ES būtu jāveicina šādi vides un sociālie standarti starptautiskā mērogā, izmantojot RZPO palīdzību un IZPN tīklu;

15.  atzīst, ka tad, kad ES flote beidz nodarboties ar zvejniecību, tai piederošās zvejas tiesības var pārdalīt, piešķirot tās citām flotēm, kurām ir daudz zemāki saglabāšanas, pārvaldības un ilgtspējības standarti nekā tie, ko atbalsta un aizsargā ES;

16.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi sniegt nozares atbalstu zivsaimniecības nozarei IZPN partnervalstīs, lai atrisinātu to pieaugošās vajadzības saistībā ar zivsaimniecības pārvaldību, zinātniskās izpētes spējām, infrastruktūras izveidi un uzturēšanu un zvejas inspektoru un apkalpes locekļu apmācību un lai uzlabotu zivju piegādi un pieejamību nolūkā sekmēt IZPN partnervalstu iedzīvotāju nodrošinātību ar pārtiku, sniedzot atbalstu sieviešu veiktajam darbam zivsaimniecības nozarē;

17.  tādēļ uzstāj uz ciešāku saikni starp nozares atbalstu, ko sniedz saskaņā ar zvejniecības nolīgumiem, un instrumentiem, kas pieejami attīstības sadarbības jomā, jo īpaši Eiropas Attīstības fondu (EAF), un uz pilnīgu pārredzamību zivsaimniecības projektu finansēšanā un nozares atbalsta izmantošanā, lai nodrošinātu ES līdzekļu pareizu izlietojumu;

18.  atkārtoti norāda uz vajadzību pēc labākas zinātniskās informācijas par resursu statusu un nozvejas/zvejas piepūles datiem attiecībā uz zveju ārpus ES ūdeņiem, it sevišķi konkrētu jaunattīstības piekrastes valstu ūdeņos, šim nolūkam izmantojot pieejamos līdzekļus no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda un EAF;

19.  norāda, ka nesenajā Revīzijas palātas ziņojumā par zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem (ZPN) ir secināts — lai gan viens no ZPN pamatmērķiem ir zvejot tikai zivju krājumu pārpalikumu, tomēr šo uzdevumu ir bijis ļoti grūti īstenot praksē, “jo nav ticamas informācijas par zivju krājumiem un vietējās zvejas flotes zvejas intensitāti vai par citu ārzemju flotu zvejas intensitāti, kam partnervalstis arī ir piešķīrušas piekļuvi”; šajā saistībā uzsver, ka svarīga nozīme ir ticamiem zinātniskajiem datiem un neatkarīgiem ZPN efektivitātes ex-post novērtējumiem;

20.  uzstāj uz to, ka ES, izmantojot IZPN un strādājot RZPO, būtu jāsaskaņo nosacījumi, kas reglamentē Āfrikas ūdeņu pieejamību visām ārvalstu flotēm attiecībā uz tunzivju, mazo pelaģisko un bentisko sugu zveju, lai izveidotu labvēlīgus nosacījumus zvejniekiem, kuri ar zveju nodarbojas ilgtspējīgi un atbildīgi;

21.  prasa paplašināt neatkarīgas novērošanas programmas, kas veicina zivsaimniecības pārraudzību un zinātnisko datu vākšanu;

22.  pauž pārliecību par to, ka vienīgi ar zivsaimniecības reģionālu pārvaldību, tostarp novērošanas programmām un reģionāla līmeņa inspekciju (ostās un jūrā) un kontroles sistēmām, ir iespējams attīstīt tālu migrējošo zivju krājumu un transzonālo un kopīgo krājumu ilgtspējīgu un taisnīgu izmantošanu, kā pieprasīts UNCLOS un ANO Zivju krājumu nolīgumā;

23.  norāda, ka tunzivs un citas RZPO nodrošina tiesisko regulējumu tālu migrējošo zivju sugu, kā arī daudzu citu zivju krājumu reģionālai pārvaldībai, lai gan dažas zvejas vietas vēl nav ietvertas RZPO tīklā; mudina Komisiju strādāt pie tā, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas ātrāk visas attiecīgās zvejas vietas pārvalda RZPO;

24.  aicina Komisiju piešķirt lielāku finansējumu RZPO, jo tām ir būtiski svarīga loma cīņā pret nelegālo, nereģistrēto un neregulēto (NNN) zveju;

25.  pauž bažas par to, ka citām konkrētām zivsaimniecībām, it sevišķi attiecībā uz kopīgiem krājumiem, kas nav pieejami tāljūras apgabalos, vēl nav efektīva reģionālās sadarbības un pārvaldības foruma; uzskata, ka tā ir nopietna problēma, it sevišķi mazu pelaģisko sugu krājumiem Rietumāfrikā, ņemot vērā to stratēģisko nozīmi pārtikas nodrošinājumā, kā norādīts nesen izdotajā Starptautiskā Jūras tiesību tribunāla konsultatīvajā atzinumā(4);

26.  mudina ES izmantot tās ietekmi, lai nodrošinātu, ka RZPO pārvalda visas reģionāla mēroga zivsaimniecības; jo īpaši mudina ES censties panākt, lai Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja (CECAF) kļūtu par pilntiesīgu RZPO, kurai ir lēmumu pieņemšanas pilnvaras, nevis par FAO reģionālo zivsaimniecības padomdevēja iestādi;

27.  uzskata, ka, cik vien ilgi ES flotei būs piekļuve citai zvejai (piem., bentisko sugu zvejai), ES aizvien vajadzēs veicināt tai piemērojamus pasākumus, lai nodrošinātu saskaņotību starp rūpnieciskās un mazapjoma zvejas flotēm, un tāpēc var būt nepieciešama zonu sistēmas izveide, kas ļautu aizsargāt vietējo mazapjoma zvejas nozari;

28.  prasa veikt vairāk pētījumu par dziļjūras sugu un dzīvotņu aizsardzību, jo īpaši pētīt tās, kas ir sevišķi jutīgas vai nozīmīgas ekosistēmas ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanai;

29.  mudina Komisiju veicināt piekļuves piešķiršanas līdzsvarotāku sadalījumu RZPO, ņemot vērā vides un sociālo ietekmi, pārtikas nodrošinājuma nepieciešamību un jaunattīstības valstu centienus attīstīt pašām savu zivsaimniecību; norāda, ka pārdale jāattiecina uz visām flotēm — gan tāljūras, gan valsts — un tā jāpamato uz ikvienu atbilstošu kritēriju, ko izstrādājusi attiecīgā RZPO;

30.  atzinīgi vērtē pamatregulā noteikto prasību, ka attiecībā uz visām ārvalstu flotēm, kas zvejo valstī, ar kuru ES ir noslēgusi IZPN, ir jāpiemēro līdzīgi piekļuves nosacījumi, kas veicina ilgtspējīgu zivsaimniecību, uzskatot to par svarīgu pasākumu, kurš nodrošina, ka citas tāljūras flotes zvejo saskaņā ar tādiem pašiem standartiem kā ES, nevis ignorē tos; mudina Komisiju aktīvi īstenot šo prasību;

31.  prasa ES izmantot IZPN tīklu un sarunas ar RZPO, lai nodrošinātu, ka ES partnervalstis visām tāljūras zvejas flotēm ierobežo piekļuvi zivju krājumu pārpalikumam, kā noteikts UNCLOS un KZP un kā to dara ES, un paredzēt preferenciālu piekļuvi flotēm, kuras izmanto attiecīgajam reģionam un krājumiem piemērotākās ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgākās prakses;

32.  pauž bažas par zvejas darbību iespējamu pārtraukšanu, kamēr nav parakstīts jaunais protokols, jo sarunas par to ir ieilgušas; aicina Komisiju nodrošināt operatoru juridisko un ekonomisko drošību, garantējot zvejas darbību nepārtrauktību laikposmā starp abiem protokoliem;

33.  atzīst, ka ir svarīgi izveidot plašāku sistēmu ar jaunattīstības valstīm, aptverot ne tikai zivsaimniecības nozares, bet arī piegādes ķēdes iepriekšējās un nākamās jomas;

34.  mudina ES neveikt sarunas par IZPN ar valstīm, kas pieļauj korupciju;

35.  atzīst, ka ir svarīgi izveidot plašāku sistēmu ar jaunattīstības valstīm, integrējot zivsaimniecību un citas ar attīstību saistītas tēmas;

36.  uzskata, ka ir svarīgi atzīt zvejas licences, izmantojot diplomātiskos kanālus;

37.  atzīst, ka jaunattīstības valstīm zivsaimniecība, jo īpaši mazapjoma zveja, ir svarīga, jo tā veicina pārtikas nodrošinājumu, vietējo ekonomiku un vīriešu un sieviešu nodarbinātību, neskarot nozīmi, kas ir tām rūpnieciskās zvejas darbībām, kuras tiek veiktas atbilstīgi atbildīgai un pārredzamai sistēmai, tādējādi nodrošinot piekrastes teritoriju sociālekonomisko attīstību un zivju produktu piegādi;

38.  uzsver, ka ES ir jāievēro saistības veicināt jaunattīstības valstīs vides un sociālā ziņā ilgtspējīgu zivsaimniecības nozari, izmantojot visus ES politikas virzienus (tādās jomās kā palīdzība, tirdzniecība, zivsaimniecība), kas ietekmē zivsaimniecību jaunattīstības valstīs;

39.  uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt sievietes visā vērtību ķēdē, sākot no finansēšanas līdz pat zivju produktu pārstrādei un/vai tirdzniecībai; uzskata, ka, sekmējot sieviešu piekļuvi šīm darbībām, varētu nostiprināt sieviešu ekonomisko un sociālo iespēju veicināšanu, tādējādi pildot svarīgu funkciju dzimumu atšķirību novēršanā; uzstāj uz to, ka ES attiecībās ar jaunattīstības valstīm ir jāpievērš lielāka uzmanība ar līdztiesību saistītām prioritātēm;

40.  uzsver, ka vietējā attīstība ir jāveicina, nodrošinot nozares atbalstu un palielinot iespējas partnervalstu zivsaimniecības nozarē — jo īpaši nostiprinot ilgtspējīgu akvakultūru, attīstot un saglabājot mazapjoma zveju, uzlabojot zinātniskās atziņas par zivju krājumu stāvokli un veicinot vietējo dalībnieku atbalstu privātā sektora iniciatīvām; prasa ES, izmantojot IZPN, veicināt labu pārvaldību, jo īpaši zivsaimniecības nozares publisko ieņēmumu labu pārvaldību un finansiālu kompensāciju;

41.  uzskata, ka ES būtu jāmudina pirmām kārtām trešās valstis, ar kurām tā risina sarunas par IZPN, izstrādāt tiesisko regulējumu ES un citu interešu kopuzņēmumiem nozvejas, apstrādes un tirdzniecības nozarēm; uzskata, ka šāds regulējums ir labākais veids, kā nodrošināt, ka kopuzņēmumi tiek izveidoti un darbojas saskaņā ar augstiem ilgtspējas un pārredzamības standartiem saskaņā ar reformēto KZP, tādējādi arī nodrošinot labāku juridisko stabilitāti ES interesēm saistībā ar ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšanu trešās valstīs;

42.  uzstāj, ka pārredzamība, pārskatatbildība un ieinteresēto personu līdzdalība ir jāuzskata par būtiskiem aspektiem ES zivsaimniecības nozares attiecībās ar trešām valstīm;

43.  uzsver, ka KZP ir jāietver ar kopuzņēmumu starpniecību veiktā Eiropas līdzekļu ieguldīšana trešo valstu zivsaimniecības nozarē; uzsver, ka ES, izmantojot IZPN, būtu jāveicina dialogs ar partnervalstīm par tiesiska regulējuma izveidi, lai nodrošinātu, ka kopuzņēmumi, kas zvejas, pārstrādes un tirgvedības nozarēs izveidoti kopā ar partneriem no ES un citām valstīm, darbojas pārredzami, nekonkurē ar vietējo mazapjoma zvejas nozari un sekmē attiecīgās valsts attīstības mērķu sasniegšanu;

44.  ņem vērā Revīzijas palātas ziņojumu, kurā uzsvērts, ka ar iepriekšējiem protokoliem pieņemto tonnāžu kvotu nepietiekamais izlietojums rada augstas izmaksas; tādēļ aicina Komisiju iespēju robežās nepieļaut liekas izmaksas ES budžetā šajā nozarē;

45.  uzskata, ka Parlamentam būtu jāuzņemas aktīvāka loma par to, kas tam piešķirta piekrišanas procedūrā, un uzstāj, ka tas būtu nekavējoties un pilnībā jāinformē par visiem ar ZPN vai to atjaunošanu saistīto procedūru posmiem, lai palielinātu protokolu pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību;

46.  atzīst KZP ārējās dimensijas nozīmi darbvietu radīšanā gan ES, gan tās partnervalstīs, tostarp IZPN kontekstā pieņemot darbā vietējos apkalpes locekļus; mudina visos iespējamos gadījumos izkraut ES kuģu nozvejoto lomu partnervalstīs, lai veiktu sākotnējo pārstrādi; prasa Eiropas regulās, kas attiecas uz zivsaimniecības jomu, un IZPN iekļaut darba ņēmēju aizsardzības instrumentus un nosacījumus par pienācīgiem darba apstākļiem (jo īpaši ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju Nr. 188), lai ES un citiem valstspiederīgajiem garantētu vienādus darba apstākļus, atalgojumu, darba ņēmēju tiesību aizsardzību un apmācības līmeņus;

47.  ļoti atzinīgi vērtē jaunākā protokola ar Mauritāniju pārredzamības noteikumus, ar ko saskaņā Mauritānija apņemas publicēt visus tos nolīgumus ar valstīm vai privātām struktūrām, kuri ārvalstu kuģiem piešķir piekļuvi tās ekskluzīvajai ekonomikas zonai (EEZ), un mudina šādus pārredzamības noteikumus iekļaut visos IZPN;

48.  turklāt ļoti atzinīgi vērtē to, ka protokols ar Mauritāniju piešķir ES flotei prioritāru piekļuvi zivju krājumu pārpalikumiem minētajā valstī, un mudina Komisiju ņemt vērā to kā paraugu sarunās par protokoliem ar citām trešām valstīm, ņemot vērā stingrās ilgtspējas prasības, kuras jāievēro ES flotei;

49.  stingri mudina Komisiju nodrošināt, lai citos turpmākajos protokolos tiktu ietverti līdzīgi pārredzamības noteikumi, rezultātā garantējot daudz labāku pārredzamību attiecībā uz kopējo zvejas piepūli un piekļuves nosacījumiem; prasa sniegt detalizētu informāciju par visu to flotu kuģu kopējo nozveju, kuriem ir atļauts zvejot Mauritānijas ūdeņos, un nodrošināt attiecīgo piekļuves nosacījumu publisku pieejamību;

50.  aicina Komisiju tajās starptautiskajās struktūrās, kurās tā ir iesaistīta, mudināt citas trešās valstis publicēt arī noteikumus, kas paredzēti citos nolīgumos, kurus tās paraksta ar citām valstīm vai privātām struktūrām, tostarp zvejas atļauju saņēmušo kuģu identifikācijas datus, to darbības un nozveju; tāpat mudina trešās valstis ievērot RZPO rezolūcijas, kuras veicina pārredzamību zivsaimniecības nolīgumos;

51.  mudina citas trešās valstis ņemt vērā tos RZPO ieteikumus, rezolūcijas un lēmumus, kuri veicina attiecīgajā EEZ noslēgto zivsaimniecības nolīgumu pārredzamību;

52.  uzskata, ka Komisijai iespējami drīz būtu jāuzlabo pārredzamība, izveidojot datubāzi, kurā tiktu ietverti visi privātie nolīgumi, kas noslēgti starp ES kuģu īpašniekiem (vai viņu vārdā) un vietējām vai reģionālām struktūrām vai iestādēm, vai trešām valstīm un kas paredz piekļuvi trešo valstu zvejas vietām, tostarp piekļuves nosacījumus, pieļaujamo flotes jaudu, kuģu identitātes datus un izrietošās zvejas darbības, un ka šāda datubāze būtu jāizvieto publiskā domēnā, taču neatklājot tās daļas, kuras satur sensitīvu komercinformāciju;

53.  norāda, ka kuģu īpašnieki paraksta tādus privātus nolīgumus ar trešo valstu valdībām, uz kuriem neattiecas KZP darbības joma; pauž bažas par to, ka Komisija netiek sistemātiski informēta par šādiem nolīgumiem; pauž satraukumu par to, ka atsevišķos gadījumos tas varētu izraisīt negodīgu konkurenci ar jaunattīstības valstu vietējām zvejnieku kopienām, kā arī ar ES kuģu īpašniekiem, kas darbojas saskaņā ar divpusējiem līgumiem;

54.  uzskata, ka kuģiem, kas zvejo saskaņā ar IZPN noteikumiem, bet kas nepilda savas saistības, piemēram, nesniedz savai dalībvalstij datus, kas prasīti saskaņā ar to zvejas atļaujas noteikumiem, būtu jāpiemēro Kontroles regulā un NNN zvejas regulā paredzētie sodi, tostarp, attiecīgā gadījumā neizsniedzot zvejas atļauju;

55.  pauž nožēlu par to, ka iepriekš izdarītajās aplēsēs par „flotes, kas darbojas ārējos ūdeņos”, lielumu ir izmantotas atšķirīgas ietveramo kuģu veidu definīcijas, kā rezultātā esošās aplēses nav salīdzināmas un nav iespējams veikt analīzi par flotes lielumu un attīstību laika gaitā, tādējādi krasi mazinot pārredzamību; mudina Komisiju izstrādāt ārējos ūdeņos darbojošās flotes definīciju, kura ietvertu visus kuģus, kas zvejo ārpus ES ūdeņiem, vienlaikus pievēršot pienācīgu uzmanību tā dēvēto ziemeļu nolīgumu attiecīgajām īpatnībām, lai būtu iespējams vēsturisko datu salīdzinājums;

56.  norāda, ka, neraugoties uz Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nozīmi, ES zvejniekiem lielas problēmas sagādā atšķirīgā noteikumu piemērošana ES un trešo valstu flotēm, kas nodarbojas ar vienu un to pašu zveju; uzskata, ka ES ir jāpastiprina savi centieni Vidusjūras baseinā, veidojot ciešāku sadarbību ar vietējām iestādēm, reģionālajām organizācijām, zinātniskajiem institūtiem, observatorijām un valstī izveidotām zivsaimniecības apvienībām; uzskata, ka ES ir nozīme konfliktu atrisināšanā starp kuģiem Vidusjūrā, un aicina Komisiju apsvērt atbalsta un palīdzības sniegšanu tiem zvejniekiem, kas bieži nonāk konfrontācijā ar trešo valstu kuģiem, un izveidot ciešāku sadarbību ar valstīm Vidusjūras dienvidu daļā;

57.  atzinīgi vērtē nesen publicētos to kuģu ar ES karogu nosaukumus, kuriem piešķirta atļauja zvejot ārpus ES ūdeņiem, un prasa, lai Komisija vienmēr publicē šādu informāciju, ietverot datus par šo kuģu darbībām un nozveju;

58.  norāda, ka pārredzamība ir priekšnoteikums, lai apspriestos ar zivsaimniecības nozares ieinteresētajām personām, jo īpaši profesionāļiem, kuru iztika ir atkarīga no zvejniecības, un nodrošinātu tām uz informāciju balstītu līdzdalību; uzskata, ka IZPN būtu jāietver šādas apspriešanās un līdzdalības veicināšana, tostarp sarunas par nolīgumiem un protokoliem, to īstenošana, nozares atbalsta piešķiršana un izmantošana, darbs, kas veikts RZPO, un attīstības sadarbības projektu īstenošana;

59.  norāda, ka pamatregula ietver noteikumu, kas paredz, ka kuģiem, kuri izstājas no ES reģistra un pēc tam tajā atkal vēlas reģistrēties, ir jāsniedz informācija par savām darbībām pirms atkārtotas reģistrācijas; uzskata, ka šī prasība būtu jānostiprina, paredzot, ka Komisijai ir jāsniedz un Kopienas zvejas flotes reģistra datubāzē ir jāietver visa reģistrācijas vēsture, pirms kuģis tiek iekļauts reģistrā;

60.  atzīst ES panākumus, apkarojot NNN zveju, kas apdraud zivju krājumus un rada negodīgu konkurenci likumīgi atzītiem zvejniekiem; atzīst NNN zvejas regulas ieguldījumu ilgtspējīgas zivsaimniecības veicināšanā pasaulē; uzskata — tā kā Eiropas Savienībai ir nozīmīga loma kā pasaules vadošajam tirgum, tā spēj nodrošināt atbalstu citām valstīm, tostarp tām, ar kurām tai ir noslēgti IZPN, un starptautiskiem dalībniekiem, lai nodrošinātu vienotu pieeju un efektīvu globālu režīmu NNN zvejas apkarošanai;

61.  veicina unikālas starptautiskas sistēmas attīstību, kura paredzēta, lai reģistrētu visus starptautiskajos ūdeņos kuģojošos kuģus;

62.  uzstāj, ka NNN zvejas regula jāpiemēro stingri, objektīvi un pārredzami, nediskriminējoši un saskaņoti, lai sekmētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus flotēm un valstīm, un mudina Komisiju un dalībvalstis tā rīkoties; turklāt uzskata — lai nodrošinātu regulas veiksmīgu piemērošanu, to nedrīkst izmantot, lai risinātu ES tirdzniecības politikas īstermiņa vajadzības, vai izmantot ES zvejas interesēs kā konkurences uzlabošanas instrumentu negodīgā veidā;

63.  aicina Komisiju izpētīt iespēju iekļaut NNN zvejas regulā ar darba apstākļiem saistītus noteikumus;

64.  uzsver, ka ar IZPN palīdzību būtu arī jānodrošina pilnīga pārredzamība attiecībā uz jūras zvejas produktiem;

65.  uzskata, ka ES apspriestiem divpusējiem un daudzpusējiem tirdzniecības nolīgumiem būtu jāveicina ekoloģiski ilgtspējīgi un sociāli taisnīgi nosacījumi zivsaimniecības produktu ražošanai attiecīgajās trešās valstīs, piekļuvei ES tirgum piemērojot atbilstīgus kvantitatīvos un kvalitatīvos ierobežojumus, lai nemazinātu progresu, kas ar šīs regulas palīdzību panākts NNN zvejas apkarošanās jomā; turklāt uzskata — lai Eiropas tirgū piedāvātu zivis vai no zivīm iegūtus produktus, šie nosacījumi būtu uzskatāmi par prasību, un ka būtu jāaizliedz Eiropas tirgū piedāvāt zivis vai no zivīm iegūtus produktus, ja nav garantiju, ka tie atbilst minētajiem nosacījumiem vai patērētāju aizsardzības prasībām;

66.  uzskata, ka patērētājiem vajadzētu būt skaidrībai par ekonomiskajiem, sociālajiem un vides nosacījumiem, kurus pārsvarā ievēro zivju ieguvē un pārstrādē;

67.  ierosina divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumos ietvert noteikumus, kuros būtu skaidra atsauce uz NNN zvejas regulu, tostarp tajā noteiktajiem standartiem; iesaka Komisijai ierosināt pārtraukt tirdzniecības attiecības ar jebkuru trešo valsti, kas ir iekļauta NNN zvejas regulas 31. pantā;

68.  mudina Komisiju ieviest NNN zvejas regulā Tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēmai (TRACES) līdzīgu sistēmu, lai pārbaudītu un salīdzinātu datus saistībā ar nozvejas sertifikātiem un kuģiem vai lai noteiktu importēto pārstrādāto produktu minimālo procentuālo daļu, kas jāpārbauda;

69.  uzskata, ka ir svarīgi izdot detalizētus norādījumus valstīm, kas saņēmušas dzelteno vai sarkano kartīti, un pārraudzīt, kā tās cenšas uzlabot situāciju;

70.  atzinīgi vērtē zvejas kuģu kā neaizsargātu objektu iekļaušanu operācijas “Atalanta” darbībās un prasa ES flotei nodrošināt nepārtrauktu atbalstu un aizsardzību;

71.  uzskata, ka ANO sarunas par jaunu starptautisku okeānu pārvaldības sistēmu ABNJ jāveic ar mērķi panākt tādu režīmu, kas ļauj veikt pētniecību un starptautisko okeānu ūdeņu resursu taisnīgu, ilgtspējīgu un piesardzīgu izmantošanu, tostarp turpināt darbu BNJT noteikšanas jomā, lai izveidotu saskaņotu aizsargājamo jūras teritoriju tīklu;

72.  atgādina par Komisijas pienākumu pildīt Līgumu īstenošanasuzraudzītājas funkcijas un nodrošināt, ka dalībvalstis izpilda saistības veikt savu valstspiederīgo un kuģu ārējo darbību pienācīgu pārbaudi, un prasa, lai ES ņemtu vērā neseno Starptautiskā Jūras tiesību tribunāla konsultatīvo atzinumu, kurā ES atzīta par karoga valsti divpusējo nolīgumu kontekstā;

73.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

PASKAIDROJUMS

Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kas bija KZP pirmie darbības gadi, pastāvēja samērā neliels skaits tāljūras zvejas valstu, kuru kuģi zvejoja tālu no piekrastes ūdeņiem, proti, ES, Padomju Savienība, Japāna, ASV (tunzivs) un dažas citas nelielas valstis. Ir aizritējušas trīs desmitgades, situācija ir radikāli mainījusies, un visās okeānu teritorijās un attiecībā uz lielāko daļu sugu pastāv sīva konkurence.

Daži no aizvien nozīmīgākiem dalībniekiem ir Ķīna, Koreja un Taivāna. Visas šīs valstis ir pieņēmušas agresīvus politikas virzienus, lai iegūtu piekļuvi izsīkstošajiem resursiem. Šīs flotes darbojas saskaņā ar kopumā mazāk stingriem (lai gan dažādā mērā) vides, drošības un sociālajiem standartiem un saņem lielas subsīdijas, turklāt nereti tām piemēro zemākus nodokļus. Daudzas no šīm tāljūras zvejas valstīm nepilda savus karoga, ostas un tirgus valsts pienākumus un pat neievēro pamata cilvēktiesības, un tas viss tām nodrošina konkurētspējas un ekonomisku priekšrocību salīdzinājumā ar ES kuģiem.

Ir skaidrs, ka labākā stratēģija, lai īstenotu ES mērķi veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecību, ir ES ietekmes izmantošana starptautiskajā līmenī, lai uzlabotu zivsaimniecības pārvaldības un pārredzamības standartus nolūkā sekmēt ātru virzību uz augšu, nevis uz leju.

ES patlaban joprojām ir pasaules lielākais zivsaimniecības produktu tirgus, tai ir viena no lielākajām flotēm, kas peld ar tās karogiem, un parasti tā ierindojas starp pirmajiem trim pasaules dalībniekiem ar vislielāko nozveju. Zivsaimniecības produktu tirdzniecībai ES piemēro stingrus pasākumus attiecībā uz izsekojamību, nozveju pārbaudi un cīņu pret NNN zveju. Tas palīdz radīt nosacījumus, ar kuriem ES nozarei tiek nodrošināta konkurētspējas priekšrocība, jo tā labāk nodrošina zivsaimniecības vides un sociālo ilgtspēju, starptautisko instrumentu stingru īstenošanu un tirgus regulēšanu.

Šā gada septembrī Tāljūras flotes konsultatīvā padome rīkoja divu dienu konferenci par KZP ārējās dimensijas īstenošanu. Uz konferenci tika uzaicinātas daudzas dažādas ieinteresētās personas no ES un arī trešām valstīm, it sevišķi no Rietumāfrikas un Indijas okeāna reģiona valstīm. Konferences ieteikumos(5) ir cita starpā pieprasīti šādi aspekti:

•  zvejas darbību labāka pārredzamība;

•  reģionāla pieeja zivsaimniecības pārvaldībai, ietverot ārvalstu flotu piekļuves nosacījumu trešo valstu ekskluzīvajām ekonomikas zonām (EEZ) saskaņošanas veicināšanu;

•  ilgtspējas regulējuma izstrāde kopuzņēmumiem saistībā ar IZPN īstenošanu;

•  karoga un piekrastes valstu nopietni politiskie centieni cīņā pret NNN zveju;

•  zivju piegādes uzlabošana pārtikas nodrošinājumam, atbalstot darbu, ko zivsaimniecības nozarē paveic sievietes.

Konferences rezultātā sagatavotie ieteikumi ir lielā mērā izmantoti šā ziņojuma izstrādē.

Pārredzamība

Viena no ES priekšrocībām salīdzinājumā ar citām tāljūras valstīm ilgtspējīgākas zivsaimniecības veicināšanā ir tas, ka ES publicē savu nolīgumu tekstus un arī IZPN novērtējumus. Reformētās KZP jaunie noteikumi paredz, ka ES ir jācenšas apkopot informāciju par zvejas darbībām, ko citi operatori veic trešās valstīs, ar kurām ES ir nolīgums, kā rezultātā tiks nodrošināta lielāka pārredzamība attiecībā uz kopējo zvejas piepūli un dažādo zivsaimniecības nozares dalībnieku identitāti.

Tomēr viens no ārējās dimensijas komponentiem, attiecībā uz kuru vajadzīga lielāka pārredzamība, ir privātie nolīgumi starp ES kuģu īpašniekiem un trešām valstīm. Šādi nolīgumi varētu ietvert ES interesēm piederošus kuģus, kas kuģo ar ārpuskopienas valstu karogiem un darbojas atbilstīgi ar kādu trešo valsti parakstītam nolīgumam, vai kuģus ar ES valstu karogiem, kuri kuģo valstīs, ar ko ES nav divpusēja nolīguma (ekskluzivitātes klauzula nepieļauj to kuģošanu IZPN valstīs). Pirms dažiem gadiem veiktā apsekojumā(6) atklājās, ka tolaik vienā asociācijā bija apvienojušies 118 uzņēmumi, kuriem bija 321 zvejas kuģis ar 24 dažādiem karogiem, tostarp ar vairākiem karogiem no valstīm, ar ko ES bija spēkā esoši vai nesen beigušies divpusējie nolīgumi. Nozveja sasniedza aptuveni 450,000 mt gadā, ar ko galvenokārt apgādāja ES tirgu.

Nesen tika publicēta datubāze ar meklēšanas funkciju, kurā izmantota Komisijas sniegtā informācija par visiem kuģiem, kas saņēmuši atļauju zvejot ārpus ES ūdeņiem(7). Tajā ir pieejama plaša lietderīga informācija.

ES un dalībvalstīm ir jācenšas rast mehānismus, lai piemērotu līdzīgus vides un sociālās ilgtspējas standartus visu to ES izcelsmes uzņēmumu un kuģu darbībām, kas saskaņā ar dažādiem nosacījumiem zvejo ārpus ES ūdeņiem. ES un dalībvalstīm būtu arī jānostiprina savi karoga un tirgus valsts pienākumi un jāuzlabo savi pienākumi attiecībā uz saviem valstspiederīgajiem, kas ir iesaistīti zvejas darbībās ārpus ES ūdeņiem. Dažas dalībvalstis, piemēram, Spānija, ir šajā jomā nesen pieņēmušas tiesību aktus, un Zviedrija ir sekmīgi apsūdzējusi divus savus uzņēmumus par ekskluzivitātes klauzulas neievērošanu saskaņā ar Marokas nolīgumu(8).

Saskaņā ar Lisabonas līguma jaunajiem noteikumiem(9) ES pienākums ir aizsargāt ES privātos ieguldījumus trešās valstīs, lai gan iepriekš tas bija dalībvalsts kompetencē. Ja ES ir jāuzņemas šāds pienākums, tai pirmām kārtām ir skaidri jāizprot, ko ietver šādi ieguldījumi zivsaimniecības jomā. Tomēr pašlaik nav pieejams sistemātisks saraksts ar šādiem privātiem nolīgumiem, kuros ir iesaistīti vai nu ES karoga kuģi, vai citu karogu kuģi, kas pieder ES un ar ko zvejo ES interesēs.

Šajā saistībā ievērības cienīgs ir jaunais protokols ar Mauritāniju, kuras valdībai būs pienākums publicēt informāciju par piekļuves un finanšu nosacījumiem visām rūpnieciskajām flotēm, kas nav Mauritānijas flotes, kā arī nolīgumu tekstus neatkarīgi no tā, vai tie ir publiski vai privāti. Tāpat Mauritānijas valdībai būs Komisijai jāsniedz informācija par zvejas atļaujas saņēmušo kuģu skaitu, to nozveju un finanšu un tehniskajiem nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi Mauritānijas EEZ.

Ir skaidrs, ka ir vajadzīga ES mēroga datubāze, kas ietvertu privātus nolīgumus starp ES kuģu īpašniekiem un trešām valstīm, kā arī ES uzņēmumu un trešo valstu uzņēmumu kopuzņēmumus. Šāda pārredzamība ir priekšnoteikums jebkādām diskusijām par ieguldījumu aizsardzību, proti, ja ES nav informēta par privātiem nolīgumiem, Komisija nespēj ieguldītājam palīdzēt pārbaudīt, vai tā iegādātā zvejas atļauja ir derīga.

Īsāk sakot, ES uzņēmumiem un dalībvalstīm ir jāprasa nodrošināt tikpat lielu pārredzamību, kāda noteikta Mauritānijas jaunākajā protokolā.

Darbība ES aizsardzības paspārnē nodrošina ievērojamas priekšrocības ES uzņēmumiem, kas iegulda zivsaimniecības nozarē trešās valstīs, it sevišķi jaunattīstības valstīs ar vājām juridiskajām, tiesu un finanšu sistēmām. Paralēli ES vajadzētu rast veidus, kā nodrošināt, lai šādi ieguldījumi atbilst tādiem ilgtspējas un labas pārvaldības standartiem, kas būtu līdzīgi reformētajā KZP noteiktajiem, proti, ES operatoru ieguldījumiem trešo valstu zivsaimniecības nozarē vajadzētu būt pārredzamiem, nevajadzētu sekmēt pārzveju vai novest pie palielinātas konkurences ar vietējām maza mēroga kopienām, kā arī vajadzētu vietējai ekonomikai nodrošināt ilgtermiņa sociālos un ekonomikas ieguvumus. Tam būs nepieciešams, lai trešā valsts sadarbojas nolūkā izveidot atbilstīgu regulējumu. Sākotnēji to varētu īstenot ar atbilstīgi IZPN izveidotā politiskā dialoga starpniecību.

Lai panāktu politikas saskaņošanu attīstības jomā, īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, lai tiktu atzīta gan sieviešu, gan vīriešu nozīme maza mēroga zivsaimniecībā jaunattīstības valstīs, ņemot vērā šīs nozares lomu darbvietu radīšanā, pārtikas nodrošinājumā un ieguldījumā vietējā ekonomikā. ES patlaban pievēršas šim jautājumam, piemēram, pieņemot jaunos noteikumus, kas ierobežo piekļuvi krājumu pārpalikumiem, bet ir vajadzīgi lielāki centieni, piemēram, ar attīstības palīdzības politikas starpniecību.

It sevišķi attīstības palīdzības politikai vajadzētu trešām valstīm palīdzēt īstenot FAO pamatnostādnes mazapjoma zvejas nozares nodrošināšanai (VGSSF). Šajās pamatnostādnēs ir spēcīgi ietverts dzimumu jautājums, iekļaujot īpašu sadaļu, kas veltīta sieviešu būtiskajai nozīmei zivsaimniecībā. Piemēram, sievietes, kas Āfrikas valstīs nodarbojas ar nerūpniecisko zveju, piedalās visos vērtības ķēdes posmos, sākot no priekšfinansējuma un zvejas kampaņu sagatavošanas, līdz tirdzniecībai gan vietējos, gan reģionālajos tirgos. Sievietes ir apvienojušās kooperatīvos, interešu grupās utt., ar kuru starpniecību viņas aizstāv savas prioritātes, proti, labāku piekļuvi kredītiem, uzlabotus darba apstākļus, kā arī labākus politikas virzienus ģimeņu atbalstam piekrastes kopienās. ES attiecībās ar jaunattīstības valstīm šīm prioritātēm ir jāpievērš lielāka uzmanība.

Kuģu karogu maiņa

Kuģus ES flotu reģistrā reģistrē un no reģistra izslēdz dažādu iemeslu dēļ. Daudzi kuģi vairs netiek atkārtoti reģistrēti. Tomēr daži pēc konkrēta laika atgriežas. Lai gan KZP katram zvejas kuģim piešķir unikālu kuģa numuru (Kopienas flotes reģistra numurs (CFR)), šis numurs ir derīgs tikai tad, ja kuģis ir reģistrēts ES reģistrā. Ja kuģis atgriežas, tam var tikt piešķirts cits CFR numurs. Turklāt, tā kā pēc izslēgšanas no ES reģistra CFR numurs uz kuģiem neattiecas, ir grūti izsekot kuģa pilnai vēsturei.

Viena no izmantotajām praksēm ir šāda: ES kuģu īpašnieki darbojas ar ES karogu saskaņā ar IZPN vai RZPO, līdz ir izmantojuši savas ES zvejas iespējas, un tad maina karoga valsti, lai izmantotu citas iespējas. Pēc tam kuģus var atkārtoti reģistrēt ES reģistrā. Šādu karogu mainīšanu var izmantot, lai apietu „pārpalikuma” prasību, ko paredz jaunā KZP, atkarībā no kopējās zvejas piepūles un krājumu nosacījuma EEZ, kurā kuģis darbojies. Šī prakse būtu jānovērš, jo tā ir pretrunā ekskluzivitātes klauzulas mērķim un to varētu uzskatīt par negodīgu konkurenci ar kuģiem, kuri turpina kuģot ar ES karogu, tādējādi veicot tikai tās darbības, ko paredz divpusējie nolīgumi un ES iekšējās kvotas. Šāda rīcība nav arī apkalpes interesēs, jo, kuģojot ar dažādiem karogiem, var tikt piemēroti atšķirīgi darba standarti. Turklāt ES vairs nespēj kontrolēt kuģu darbības laikā, kad tie kuģo ar citiem karogiem. Jājautā, vai kuģi, kas šādu taktiku izmanto, lai izvairītos no ES atrunātajiem ierobežojumiem, vēlāk gūst labumu no nodokļu maksātāju finansētajiem nolīgumiem?

Secinājumi

ES jaunā KZP ietver būtiskus uzlabojumus un, ja tā tiks pienācīgi īstenota, tā uzlabos ES tāljūras zvejas standartus. Ņemot vērā Līgumā noteikto prasību saskaņot politiku attīstības jomā, tas ir jāvērtē atzinīgi.

ES, it sevišķi kā karoga un tirgus valsts, ietekme zivsaimniecības jomā nozīmē, ka tai ir iespēja mudināt citus dalībniekus, proti, gan piekrastes, gan tāljūras valstis, uzlabot to zivsaimniecības politikas virzienus ne tikai teorētiski, bet arī praksē.

NNN zvejas regulas ievērojamie panākumi, kā rezultātā ir uzlaboti daudzu pasaules valstu zivsaimniecības tiesību akti un darbības, samērā skaidri parāda, kā var darboties šādi „centieni virzīties uz augšu”, ja ES izrādīs pietiekamu politisko gribu, vadību, objektivitāti un pienācīgu atbalstu jaunattīstības valstīm jauno prasību ieviešanā. Tādēļ jāpauž bažas par to, ka pēdējā laikā ir vājinājusies ES apņemšanās cīnīties pret NNN zveju, it sevišķi no saraksta izslēdzot Koreju.

11.11.2015

Attīstības komitejaS ATZINUMS

Zivsaimniecības komitejai

par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz KZP ārējās dimensijas īstenošanu, tostarp nolīgumu slēgšanu zivsaimniecības nozarē

(2015/2091(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Maria Heubuch

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē to, ka nesenajā Kopējās zivsaimniecības politikas regulas reformā ir iekļauta nodaļa par ārējo dimensiju, kurā pirmo reizi oficiāli ir reglamentēti partnerattiecību nolīgumi ilgtspējīgas zivsaimniecības nozarē (SFPA) un zveja;

2.  uzsver, ka ES ir jāievēro saistības veicināt jaunattīstības valstīs vides un sociālā ziņā ilgtspējīgu zivsaimniecības nozari, izmantojot visus ES politikas virzienus (tādās jomās kā palīdzība, tirdzniecība, zivsaimniecība), kas ietekmē zivsaimniecību jaunattīstības valstīs;

3.  uzstāj, ka pārredzamība, pārskatatbildība un ieinteresēto personu līdzdalība ir jāuzskata par būtiskiem aspektiem ES zivsaimniecības nozares attiecībās ar trešām valstīm;

4.  uzstāj, ka ir svarīgi veicināt ekosistēmas aizsardzību un saglabāt zivju krājumus virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālu ilgtspējīgas ieguves apjomu, jo bagātīgāki zivju krājumi ir būtisks priekšnoteikums, lai trešo valstu piekrastes zvejnieku kopienas varētu attīstīties saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) izstrādātajām mazapjoma zvejas nozarei brīvprātīgi piemērojamām pamatnostādnēm;

5.  uzsver, ka ir jāatbalsta to vietējo kopienu attīstība, kuru iztika lielā mērā ir atkarīga no zvejniecības un ar zvejas nozari saistītām darbībām; akcentē nepieciešamību pēc atbalsta pasākumiem, kuru mērķis ir tehnoloģiju un zinātības nodošanas, spēju pārvaldības, daudzpusēju partnerību un citu ieguldījumu veicināšana zvejniecības nozares labā;

6.  norāda, ka kuģu īpašnieki paraksta privātas vienošanās ar trešo valstu valdībām un ka uz tiem neattiecas KZP darbības joma; pauž bažas par to, ka Komisija sistemātiski netiek informēta par šādiem vienošanās gadījumiem; pauž satraukumu par to, ka atsevišķos gadījumos tas varētu izraisīt negodīgu konkurenci ar jaunattīstības valstu vietējām zvejnieku kopienām, kā arī ar ES kuģu īpašniekiem, kas darbojas saskaņā ar divpusējiem līgumiem;

7.  uzsver, ka KZP ir jāietver ar kopuzņēmumu starpniecību veiktā Eiropas līdzekļu ieguldīšana trešo valstu zivsaimniecības nozarē; uzsver, ka ES, izmantojot SFPA, būtu jāveicina dialogs ar partnervalstīm par tiesiska regulējuma izveidi, lai nodrošinātu, ka kopuzņēmumi, kas zvejas, pārstrādes un tirgvedības nozarēs izveidoti kopā ar partneriem no ES un citām valstīm, darbojas pārredzami, nekonkurē ar vietējo mazapjoma zvejas nozari un sekmē attiecīgās valsts attīstības mērķu sasniegšanu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

10.11.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Doru-Claudian Frunzulică, Nathan Gill, Charles Goerens, Enrique Guerrero Salom, Heidi Hautala, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Linda McAvan, Norbert Neuser, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Pedro Silva Pereira, Davor Ivo Stier, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Rainer Wieland, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marina Albiol Guzmán, Louis-Joseph Manscour, Joachim Zeller

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

17.2.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Alain Cadec, David Coburn, Richard Corbett, Diane Dodds, Raymond Finch, Ian Hudghton, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Liadh Ní Riada, Ulrike Rodust, Remo Sernagiotto, Isabelle Thomas, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

José Blanco López, Anja Hazekamp

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Peter Eriksson, Liliana Rodrigues

(1)

OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

(2)

OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.

(3)

OV C 419, 16.12.2015., 175. lpp.

(4)

Starptautiskā Jūras tiesību tribunāla 2015. gada 2. aprīļa konsultatīvais atzinums, atbildot uz Reģiona daļas zivsaimniecības komisijas (SRFC) iesniegto pieprasījumu: https://www.itlos.org/fileadmin/itlos/documents/cases/case_no.21/advisory_opinion/C21_AdvOp_02.04.pdf

(5)

Skatiet http://ldac.chil.me/download-doc/66268.

(6)

I. Lövin ziņojums par ārējo dimensiju A7-0290/2012.

(7)

http://www.whofishesfar.org.

(8)

http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=9ea7d0f130deb97c0092a51b492ebcbc946ba0d8dad9.e34KaxiLc3eQc40LaxqMbN4Ob3qKe0?text=&docid=158429&pageIndex=0&doclang=EN&mode=req&dir=&occ=first&part=1&cid=399553.

(9)

Skatiet Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu, kā arī 206. un 207. pantu.

Juridisks paziņojums