Procedūra : 2013/0016(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0056/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0056/2016

Debates :

PV 28/04/2016 - 3
CRE 28/04/2016 - 3

Balsojumi :

PV 28/04/2016 - 4.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0145

IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM     ***II
PDF 655kWORD 92k
17.3.2016
PE 575.332v02-00 A8-0056/2016

par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par dzelzceļu drošību (pārstrādāta redakcija)

(10580/1/2015 – C8-0417/2015 – 2013/0016(COD))

Transporta un tūrisma komiteja

Referents: Michael Cramer

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par dzelzceļu drošību (pārstrādāta redakcija)

(10580/1/2015 – C8-0417/2015 – 2013/0016(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (10580/1/2015 – C8-0417/2015),

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Lietuvas Republikas Seims, Rumānijas parlamenta Senāts un Zviedrijas Riksdāgs un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 8. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0031),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 76. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komiteja ieteikumus otrajam lasījumam (A8-0056/2016),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

4.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

5.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Komisijas deklarācija par skaidrojošiem dokumentiem

Komisija atgādina, ka Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2011. gada 27. oktobra kopīgajā politiskajā deklarācijā par skaidrojošiem dokumentiem atzina, ka informācijai, ko dalībvalstis sniedz Komisijai attiecībā uz direktīvu transponēšanu valsts tiesību aktos, „ir jābūt skaidrai un precīzai”, lai atvieglotu Komisijai tās uzdevuma izpildi — pārraudzīt Savienības tiesību aktu piemērošanu. Konkrētajā gadījumā skaidrojoši dokumenti šajā ziņā būtu bijuši noderīgi. Komisija pauž nožēlu, ka galīgajā tekstā šādi noteikumi nav ietverti.

PASKAIDROJUMS

Tiesiskais regulējums attiecībā uz dzelzceļu drošību

Lai īstenotu centienus izveidot vienotu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu tirgu, ir jāizveido kopējs tiesiskais regulējums attiecībā uz dzelzceļu drošību. Dalībvalstis ir izstrādājušas savus drošības noteikumus un standartus galvenokārt nacionālajās dzelzceļa līnijās, pamatojoties uz pašu pieņemtām tehniskām un ekspluatācijas koncepcijām. Tajā pašā laikā principu, pieejas un kultūras atšķirību dēļ ir radušās grūtības pārvarēt tehniskos šķēršļus un veikt starptautiskus dzelzceļa pārvadājumus.

Direktīva 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos bija ievērojams uzlabojums ceļā uz kopēju tiesisko regulējumu attiecībā uz dzelzceļu drošību. Ar šo direktīvu tika izveidots regulējums, lai saskaņotu drošības noteikumu saturu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu drošības sertifikāciju, drošības iestāžu uzdevumus un lomu un nelaimes gadījumu izmeklēšanu, lai atturētu dalībvalstis no savu drošības noteikumu un standartu izstrādes turpināšanas valsts mērogā, pamatojoties uz valsts tehniskajām un ekspluatācijas koncepcijām. Tomēr drošības sertifikācija arī turpmāk ir jāveic valsts līmenī. Vienota ES drošības sertifikāta izstrāde un ieviešana vienmēr ir bijusi ilgtermiņa mērķis.

Galvenais mērķis Komisijas priekšlikumā pārskatīt Direktīvu 2004/49/EK bija pāreja uz vienotu Savienības drošības sertifikātu, aizstājot pašreizējo divu daļu sistēmu (A/B daļa).

Eiropas Parlamenta galvenie sasniegumi

Eiropas Dzelzceļa aģentūrai (EDzA) būs svarīga nozīme drošības sertifikātu izsniegšanā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem. EDzA kompetencē būs drošības sertifikātu izsniegšana dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas darbojas vienā dalībvalstī, var izvēlēties, vai to sertificē EDzA, vai arī valsts drošības iestāde.

Uzlabota drošības kultūra un ziņošana par atgadījumiem dzelzceļa un infrastruktūras pārvaldītāju uzņēmumos. Tas mudinās darbiniekus ziņot par atgadījumiem saskaņā ar konfidencialitātes nosacījumu un ļaus dzelzceļa nozarei mācīties un uzlabot darba praksi. Turklāt būs mācību programmas darbiniekiem, tostarp pasākumi attiecībā uz fizisko un psiholoģisko piemērotību.

Dalībvalstīm būs pienākums uzraudzīt, lai vilciena vadītāji ievērotu noteikumus par darba, vadīšanas un atpūtas laiku.

EDzA var izveidot mehānismu informācijas apmaiņai starp attiecīgajiem dalībniekiem par drošības risku. Tas vēl vairāk sekmēs pārrobežu informācijas apmaiņu gadījumā, ja pastāv ar drošību saistīts risks, piemēram, ja tāda paša veida ritošo sastāvu izmanto vairāk nekā vienā dalībvalstī.

Labāka informācijas politika attiecībā uz upuru radiniekiem un labāka ārkārtas situāciju dienestu koordinācija.

EDzA nodrošinās izmeklēšanas struktūrām tehnisko palīdzību un sekretariātu, lai izmeklēšanas struktūras varētu sadarboties. Izmeklēšanas struktūras veiktu profesionālapskates, lai savstarpēji uzraudzītu efektivitāti un neatkarību. Tomēr, tā kā EDzA izdod atļaujas, tā nevar būt tieši iesaistīta izmeklēšanā sakarā ar iespējamu interešu konfliktu.

Sarunas

Pēc tam, kad tika pieņemta Parlamenta pirmā lasījuma nostāja 2014. gada 26. februārī un TRAN komitejas lēmums sākt sarunas 2014. gada 13. oktobrī, Itālijas un Latvijas prezidentūras laikā Padomē risinājās neoficiālas sarunas, lai panāktu agrīnu otrā lasījuma vienošanos. 2015. gada 17. jūnijā Parlamenta un Padomes sarunu grupa panāca vienošanos par šo dokumentu. Sarunu rezultātā sagatavoto tekstu 2015. gada 10. novembrī apstiprināja Transporta un tūrisma komiteja. Pamatojoties uz šo komitejas apstiprinājumu, tās priekšsēdētājs vēstulē Pastāvīgo pārstāvju komitejas priekšsēdētājam apņēmās ieteikt, lai plenārsēdē Padomes nostāja tiktu apstiprināta pirmajā lasījumā bez grozījumiem. Pēc juridiskās un lingvistiskās pārbaudes Padome 2015. gada 10. decembrī pieņēma savu pirmā lasījuma nostāju, tā apstiprinot panākto vienošanos.

Ieteikums

Tā kā Padomes pirmā lasījuma nostāja ir saskaņā ar trialogos panākto vienošanos, Transporta un tūrisma komiteja iesaka apstiprināt Padomes nostāju pirmajā lasījumā bez grozījumiem.

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Dzelzceļa drošība (pārstrādāta redakcija)

Atsauces

10580/1/2015 – C8-0417/2015 – 2013/0016(COD)

1. lasījuma datums EP – P numurs

26.2.2014                     T7-0150/2014

Komisijas priekšlikums

COM(2013)0031 - C7-0028/2013

Datums, kad plenārsēdē paziņoja par Padomes nostājas saņemšanu pirmajā lasījumā

4.2.2016

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

4.2.2016

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Michael Cramer

16.7.2014

 

 

 

Izskatīšana komitejā

16.2.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

15.3.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

37

4

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Karima Delli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Dieter-Lebrecht Koch, Stelios Kouloglou, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Gesine Meissner, Cláudia Monteiro de Aguiar, Jens Nilsson, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Tomasz Piotr Poręba, Gabriele Preuß, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, David-Maria Sassoli, Claudia Schmidt, Jill Seymour, Keith Taylor, Pavel Telička, Peter van Dalen, Wim van de Camp, Kosma Złotowski, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Francisco Assis, Rosa D’Amato, Karoline Graswander-Hainz, Werner Kuhn, Franck Proust

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mylène Troszczynski

Iesniegšanas datums

17.3.2016

(1)

OV C 327, 12.11.2013., 122. lpp.

(2)

OV C 356, 5.12.2013., 92. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, 26.2.2014., P7_TA(2014)0150.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika