Procedūra : 2016/2037(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0130/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0130/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 13/04/2016 - 11.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0113

ZIŅOJUMS     
PDF 665kWORD 95k
11.4.2016
PE 578.847v02-00 A8-0130/2016

par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 1/2016 projektu — jauns instruments ārkārtas atbalsta sniegšanai Savienībā

(07068/2016 – C8-0122/2016 – 2016/2037(BUD))

Budžeta komiteja

Referents: José Manuel Fernandes

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 1/2016 projektu — jauns instruments ārkārtas atbalsta sniegšanai Savienībā

(07068/2016 – C8-0122/2016 – 2016/2037(BUD))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002(1) atcelšanu un jo īpaši tās 41. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. gada vispārējo budžetu, kas galīgajā variantā pieņemts 2015. gada 25. novembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr.°1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(5),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 15. marta Regulu (ES) 2016/369 par ārkārtas atbalsta sniegšanu Savienībā(6),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 1/2016 projektu, ko Komisija pieņēma 2016. gada 9. martā (COM(2015)0152),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 1/2016 projektu, ko Padome pieņēma trešdiena, 2016. gada 16. martā un nosūtīja Eiropas Parlamentam ceturtdiena, 2016. gada 17. martā (07068/2016 – C8-0122/2016),

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reglamenta 88. un 91. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0130/2016),

A.  tā kā bēgļu un migrantu masveida pieplūdums Eiropā ir radījis ārkārtas situāciju, kurā lielam skaitam cilvēku ir vajadzīga neatliekama humānā palīdzība Savienībā; tā kā ārkārtas situācija pārsniedz visvairāk skarto dalībvalstu reaģēšanas iespējas; tā kā Savienības līmenī nebija pieejama pienācīga instrumenta, lai Savienības teritorijā risinātu katastrofu skarto cilvēku humānās vajadzības;

B.  tā kā Komisija 2016. gada 2. martā iesniedza priekšlikumu Padomes regulai, kas paredzēta, lai papildinātu pieejamo instrumentu klāstu ar mērķi apmierināt humānās vajadzības Savienības teritorijā; tā kā minētās regulas pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 122. panta 1. punkts, kas neparedz Eiropas Parlamenta iesaistīšanu; tā kā Regulu (ES) 2016/369 Padome pieņēma 2016. gada 15. martā;

C.  tā kā Komisija pēc tam ierosināja budžeta grozījuma projektu ar mērķi izveidot budžeta struktūru jaunajam instrumentam un, izmantojot pārdalīšanu Daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 3. izdevumu kategorijā, tūlītēja finansējuma vajadzībām darīt pieejamu summu EUR 100 miljonu apmērā saistību apropriācijās un EUR 80,2 miljonu apmērā maksājumu apropriācijās;

D.  tā kā pēc Komisijas aplēsēm šim jaunajam instrumentam 2016. gadā būs vajadzīgi EUR 300 miljoni (un pēc tam EUR 200 miljoni 2017. gadā un EUR 200 miljoni 2018. gadā), tomēr visdrīzāk radīsies papildu vajadzības, ja migrantu un bēgļu plūsmas paliks tādas kā līdz šim;

E.  tā kā Komisija arī ierosina palielināt darbinieku skaitu Eiropola Eiropas Terorisma apkarošanas centrā un nodrošināt attiecīgās saistību un maksājumu apropriācijas EUR 2 miljonu apmērā, kuras pārvietotu no Iekšējās drošības fonda,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu paredzēt iespēju no Savienības budžeta sniegt ārkārtas atbalstu Savienības teritorijā, lai risinātu pašreizējās bēgļu krīzes humanitārās sekas; norāda uz to, ka migrantu un patvēruma meklētāju stāvoklis aizvien pasliktinās, jo īpaši Eiropas valstu nekoordinētu atbildes pasākumu dēļ, kas nozīmē, ka šāds ārkārtas atbalsts ir vēl vairāk un steidzamāk nepieciešams; uzsver, ka ir jāsolidarizējas ar dalībvalstīm, kuru teritorijā šāda ārkārtas situācija ir radusies;

2.   pieņem zināšanai, ka Komisija šo priekšlikumu ir ierosinājusi steidzamā kārtā; norāda, ka pēc tam, kad tika izveidoti divi trasta fondi un Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā, tika ieviests jauns ad hoc mehānisms, neparedzot visaptverošu bēgļu krīzes risināšanas stratēģiju un nenodrošinot Parlamenta likumdošanas prerogatīvu pilnīgu ievērošanu; norāda, ka jaunais instruments nebalstās uz parastajā likumdošanas procedūrā iesniegtu Komisijas regulas priekšlikumu; uzsver, ka Parlaments vienmēr ir konstruktīvi un ātri reaģējis, lai atbalstītu visas iniciatīvas saistībā ar bēgļu krīzi, un to dara joprojām, arī lai ātri pieņemtu šo grozījuma projektu;

3.   uzskata, ka būtu jāparedz ilgtspējīgāks tiesiskais un budžeta regulējums, lai vajadzības gadījumā Savienībā turpmāk varētu mobilizēt humāno palīdzību; norāda, ka šāds ārkārtas finansējums, kas ir paredzēts, lai reaģētu uz krīzēm un neparedzētām situācijām, pēc būtības būtu jāpiešķir no īpašiem instrumentiem un nebūtu jāiekļauj DFS maksimālajos apjomos;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos nenovirzīt apropriācijas no ārējās humānās palīdzības budžeta; norāda, ka Komisija ierosina finansēt pirmo jaunā instrumenta iemaksu, pārvietojot apropriācijas no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) apropriācijām, kas jau bija paredzētas ar bēgļiem saistītā sloga sadalīšanai starp dalībvalstīm; uzskata, ka visu summu nevar finansēt ar pārvietojumiem, neietekmējot AMIF sniegumu, jo tas šogad visdrīzāk saskarsies ar lielāku spiedienu un tam varētu būt nepieciešami papildu līdzekļi, ja pilnībā sāks darboties pārcelšanas mehānisms; tādēļ uzskata, ka attiecīgie EUR 100 miljoni ir apropriācija pārnešana uz agrāku laiku, kas vēlāk būs jākompensē; norāda, ka 3. izdevumu kategorijā vairs nav pieejama rezerve un ka elastības instruments 2016. gadam jau ir pilnībā izlietots; tādēļ atbalsta neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu atlikušajai summai šajā gadā, tiklīdz tas būs nepieciešams, un aicina Komisiju šajā sakarībā iesniegt priekšlikumu; jau iepriekš paredz, ka būs nenovēršami jāpalielina DFS 3. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms, lai varētu apmierināt visas vajadzības saistībā ar bēgļu un migrācijas krīzi;

5.  atbalsta ierosinājumu palielināt darbinieku skaitu Eiropola Eiropas Terorisma novēršanas centrā, ņemot vērā pašreizējo drošības situāciju Eiropas Savienībā; norāda, ka šis darbinieku skaita palielinājums paredzēts papildus tam, par ko jau ir panākta vienošanās nesen veiktajā Eiropola tiesiskā regulējuma pārskatīšanā;

6.  mudina Komisiju nepiemērot mērķi par 5 % darbinieku skaita samazinājumu visām tām aģentūrām, kas risina migrācijas un drošības jautājumus plašākā nozīmē, jo tajās nav pietiekams darbinieku skaits, ņemot vērā ārkārtīgi lielo darba slodzes un uzdevumu pieaugumu pēdējo divu gadu laikā; aicina Komisiju nodrošināt līdzsvaru starp tieslietu un iekšlietu jomas aģentūrām attiecībā uz to darba slodzi un uzdevumiem;

7.  ņemot vērā situācijas steidzamību, apstiprina gatavību pieņemt budžeta grozījuma Nr. 1/2016 projektu tādu, kādu to iesniegusi Komisija;

8.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 1/2016 projektu;

9.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 1/2016 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

10.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstu parlamentiem.

PIELIKUMS. PILSOŅU BRĪVĪBU, TIESLIETU UN IEKŠLIETU KOMITEJAS VĒSTULE

IPOL-COM-LIBE D (2016)14174

Budžeta komitejas priekšsēdētājam

Jean Arthuis

ASP 09G205

Temats:   2016. gada pirmā budžeta grozījuma projekts

Godātais priekšsēdētāj!

LIBE komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Savienības budžeta pozīcijas izveidi nolūkā finansēt ātrāku un mērķtiecīgāku ārkārtas atbalstu Eiropas Savienībā, paplašinot jau pašlaik pieejamo finanšu instrumentu klāstu ar mērķi risināt ārkārtas situācijas Savienībā.

Tomēr LIBE komiteju nepārliecina Eiropas Komisijas ierosinātais risinājums, kas paredz steidzamības kārtā izveidot jaunu ārkārtas mehānismu humānās palīdzības sniegšanai, par juridisko pamatu izmantojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 122. panta 1. punktu. Tā kā tiek izveidots jauns fonds humānās palīdzības sniegšanai Savienībā, šķiet pilnīgi neatbilstīgi no likumdošanas procesa izslēgt vienu no abiem likumdevējiem.

LIBE komiteja pauž nožēlu, ka šo steidzamo situāciju ir radījis saskaņotas stratēģijas un redzējuma trūkums attiecībā uz risinājumu migrācijas krīzei Eiropas līmenī, un pauž stingru uzskatu, ka ES nebūtu regulāri jāizmanto tādas budžeta procedūras kā elastības instruments, lai finansētu Savienības migrācijas politiku. LIBE komiteja jebkurā gadījumā atzinīgi vērtē šo jauno instrumentu, kas ļaus Savienībai rīkoties solidaritātes garā un Savienībā nodrošināt katastrofu skarto cilvēku pamatvajadzības. Migrantu un patvēruma meklētāju stāvoklis tiešām kļūst aizvien sliktāks, jo īpaši Grieķijā, kura pati atrodas smagā ekonomiskā situācijā, un tā risināšanai ir nepieciešama kopēja iniciatīva Eiropas līmenī. LIBE komiteja sagaida, ka jaunais instruments mazinās ekonomisko ietekmi uz skartajām dalībvalstīm, kurās ir vai būs ārkārtas situācija saistībā ar migrācijas krīzi, jo īpaši Grieķijas kaimiņvalstīm.

LIBE komiteja uzsver, ka Parlaments vienmēr ir rīkojies konstruktīvi un ātri, lai atbalstītu visas ar bēgļu krīzi saistītās iniciatīvas, un prasa piemērojamās budžeta procedūrās to pilnībā informēt par šī jaunā instrumenta efektivitāti un pievienoto vērtību salīdzinājumā ar pārējiem jau esošajiem instrumentiem, kā arī par EK veiktiem pienācīgiem pasākumiem ar mērķi nodrošināt, ka ar šo jauno fonda instrumentu finansētās darbības tiks pareizi īstenotas, lai aizsargātu ES finansiālās intereses pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām.

Turklāt LIBE komiteja vēlētos šajā budžeta grozījumu projektā redzēt skaitļos izsakāmu informāciju par vidējo humānās palīdzības līdzekļu apmēru uz bēgli/migrantu, kam sniegta palīdzība. Šī informācija ir vajadzīga, lai labāk izprastu humānās palīdzības apjomu, ko iespējams sniegt ar šo budžeta grozījumu projektu, un lai pildītu mūsu likumīgos finanšu kontroles pienākumus. Tā kā šīs vēstules tapšanas laikā Grieķijā bez tiesībām pārvietoties atrodas 55 000 migrantu, šī budžeta grozījumu projekta finansējuma apjoms atbilst EUR 1818 uz bēgli. Mēs ļoti vēlētos no Komisijas saņemt sīkāku informāciju par to, kur šie līdzekļi konkrēti tiks izlietoti.

LIBE komiteja arī prasa tikt pilnībā informēta par uzraudzības procedūrām, kuras Komisija paredz izmantot, un par to, kas veiks šī jaunā finanšu instrumenta ietekmes novērtējumu. Komisārs Christos Stylianides ir norādījis, ka ārkārtas palīdzību sniegs vienīgi Komisijas uz vietas esošie humanitārie partneri. Pārredzamības nolūkā LIBE komiteja aicina iesniegt visu šo partneru sarakstu un detalizētu informāciju par viņu darbību.

LIBE komiteja ar nožēlu konstatē, ka šis budžeta grozījumu projekts neparedz jaunus līdzekļus. Paužam bažas, ka EUR 100 miljoni uz jauno ārkārtas fondu tiks pārvietoti no AMIF fonda. Tas atbilst aptuveni 10 % no EUR 1 miljarda, kas paredzēts 160 000 migrantu pārvietošanai 2015.–2017. gada laikposmā. Lai arī pašreizējais pārvietošanas process tiešām ir daudz lēnāks par paredzēto, Savienībai būtu jāsaglabā spēja vienmēr pildīt savus juridiskos pienākums, jo īpaši attiecībā uz tik svarīgu politisku jautājumu kā pārvietošana. LIBE komiteja uzskata, ka šāda citam nolūkam (pārvietošanai) paredzētu līdzekļu izmantošana nedrīkst atkārtoties.

Tādēļ LIBE komiteja uzskata, ka šis īpašais instruments jau pēc būtības nebūtu jāiekļauj Daudzgadu finanšu shēmas maksimālajā apjomā. Norādām, ka Komisija ierosina finansēt tikai pirmo jaunā instrumenta iemaksu, pārvietojot apropriācijas no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) apropriācijām. Jānorāda, ka AMIF līdzekļi jau ir gandrīz izsmelti, tādēļ šis pārvietojums raisa bažas. Uzskatām, ka attiecīgie EUR 100 miljoni ir apropriāciju pārnešana uz agrāku laiku, kas vēlāk būs jākompensē. LIBE komiteja norāda, ka 3. izdevumu kategorijā vairs nav pieejama rezerve un ka elastības instruments 2016. gadam jau ir pilnībā izlietots. Tādēļ atbalstām AMIF budžeta papildināšanu no neparedzēto izdevumu rezerves un aicinām Komisiju šajā sakarībā iesniegt priekšlikumu. Prasām arī gaidāmajā DFS vidusposma novērtēšanā ņemt vērā reālo situāciju attiecībā uz budžetu saistībā ar pašreizējo bēgļu un migrācijas krīzi, ko īsti nevarēja paredzēt 2013. gadā, kad DFS tika pieņemta.

LIBE komiteja atzinīgi vērtē to, ka pēc 13. novembrī Parīzē notikušajiem uzbrukumiem Eiropolā tika pieņemti darbā 25 papildu štata vietu darbinieki, 5 līgumdarbinieki un 5 norīkotie valsts eksperti, šim nolūkam izmantojot budžeta pozīciju, kas paredz segt darbības ES iekšējās drošības uzlabošanai. Tā ir viena no aģentūras tūlītējām un turpmākajām terorisma apkarošanas darbībām pēc uzbrukumiem Parīzē un Briselē. Lielāks pieprasījums pēc informācijas apmaiņas starp dalībvalstīm Eiropola sistēmā, lai valsts iestādes varētu efektīvi apkarot Eiropā ļoti reālos terorisma draudus, palielinās šīs aģentūras noslogojumu. Tomēr bažas rada arī tas, ka nav palielināts šiem mērķiem paredzētais kopējais finansējums.

Visbeidzot, LIBE komiteja uzsver, ka Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) finansiālās vajadzības bēgļu krīzes risināšanai ir ļoti svarīgas, un atgādina, ka vēl nav pilnīgi ņemtas vērā EASO papildu vajadzības, tādēļ LIBE komiteja prasa nākamajā budžeta grozījuma projektā līdzvērtīgi palielināt arī EASO cilvēkresursus.

LIBE komiteja arī mudina Komisiju nepiemērot mērķi par 5 % darbinieku skaita samazinājumu visām tām aģentūrām, kas risina migrācijas un drošības jautājumus plašākā nozīmē, jo tajās nav pietiekams darbinieku skaits, ņemot vērā ārkārtīgi lielo darba slodzes un uzdevumu pieaugumu pēdējo divu gadu laikā.

Claude MORAES

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

11.4.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

5

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jonathan Arnott, Jean Arthuis, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Jean-Paul Denanot, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Clare Moody, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Younous Omarjee, Pina Picierno, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Daniele Viotti, Auke Zijlstra, Stanisław Żółtek

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Xabier Benito Ziluaga, Mercedes Bresso, Sven Giegold, Anneli Jäätteenmäki, Giovanni La Via, Michał Marusik, Andrej Plenković, Marco Valli, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Susanne Melior, Josep-Maria Terricabras

(1)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(2)

OJ L 48, 24.2.2016., 1. lpp.

(3)

OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(4)

OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(5)

OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.

(6)

OV L 70, 16.3.2016., 1. lpp.

Juridisks paziņojums