Procedūra : 2015/2276(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0151/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0151/2016

Debates :

PV 07/06/2016 - 17
CRE 07/06/2016 - 17

Balsojumi :

PV 08/06/2016 - 12.15
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0267

ZIŅOJUMS     
PDF 691kWORD 190k
26.4.2016
PE 572.951v02-00 A8-0151/2016

par kosmosa izmantošanas spējām Eiropas drošībai un aizsardzībai

(2015/2276(INI))

Ārlietu komiteja

Referents: Bogdan Andrzej Zdrojewski

Atzinuma sagatavotājs (*):

Marian-Jean Marinescu, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 MAZĀKUMA VIEDOKLIS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS(*)
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par kosmosa izmantošanas spējām Eiropas drošībai un aizsardzībai

(2015/2276(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) XVII un XIX sadaļu,

–  ņemot vērā Francijas 2015. gada 17. novembra lūgumu sniegt palīdzību un atbalstu saskaņā ar LES 42. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. novembra secinājumus par krimināltiesiskas atbildes rīcības pastiprināšanu pret radikalizāciju, kas noved pie terorisma un vardarbīga ekstrēmisma,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 18. decembra un 2015. gada 25.–26. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra un 2014. gada 18. novembra secinājumus par kopējo drošības un aizsardzības politiku,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 20.–21. februāra secinājumus par kosmosa politiku,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un Eiropas Aizsardzības aģentūras vadītājas 2014. gada 7. jūlija progresa ziņojumu par Eiropadomes 2013. gada decembra secinājumu īstenošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 8. maija ziņojumu par tās paziņojuma par aizsardzību īstenošanu,

–  ņemot vērā PV/AP un Komisijas 2013. gada 11. decembra kopīgo paziņojumu „ES visaptverošā pieeja ārējiem konfliktiem un krīzēm” (JOIN(2013)0030) un ar to saistītos Padomes 2014. gada 12. maija secinājumus,

–  ņemot vērā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) ģenerālsekretāra Jens Stoltenberg 2015. gada 30. marta paziņojumu Eiropas Parlamentā par ciešāku ES un NATO sadarbību,

–  ņemot vērā ASV aizsardzības ministra vietnieka Bob Work 2015. gada 28. janvāra un 2015. gada 10. septembra paziņojumus par ASV trešo militārās konkurences stratēģiju („third Offset Strategy”) un tās ietekmi uz partneriem un sabiedrotajiem,

–  ņemot vērā PV/AP un Komisijas 2015. gada 18. novembra kopīgo paziņojumu „Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšana” (JOIN(2015)0050),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regulu (ES) Nr. 377/2014, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (EK) Nr. 911/2010(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1285/2011 par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu Nr. 541/2014/ES, ar ko izveido kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta sistēmu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A8-0151/2016),

A.  tā kā drošības vide Savienībā un ārpus tās kļūst arvien bīstamāka un problemātiskāka un to raksturo tādas problēmas kā teroristu uzbrukumi un masu slepkavības, kas ietekmē visas dalībvalstis un uz kurām dalībvalstīm ir jāreaģē, īstenojot kopīgu stratēģiju un rīkojoties saskaņoti; tā kā, lai risinātu šīs drošības problēmas, ir jāstiprina ES drošība, turpinot attīstīt un atbalstīt ES kopējās drošības un aizsardzības politiku, lai to padarītu par iedarbīgāku politikas instrumentu un reālu ES iedzīvotāju drošības un LES 21. pantā paredzēto Eiropas normu, interešu un vērtību veicināšanas un aizsardzības garantiju;

B.  tā kā ES ir jāpalielina sava drošības garantētājas loma gan Savienības iekšienē, gan ārpus tās, nodrošinot stabilitāti tās kaimiņvalstīs un globālā līmenī; tā kā Savienībai ir jāpiedalās cīņā pret drošības problēmām, jo īpaši tām, ko rada terorisms gan tās teritorijā, gan ārzemēs, tostarp atbalstot trešās valstis cīņā pret terorismu un tā pamatcēloņiem; tā kā dalībvalstīm un Savienībai ir kopīgi jāstrādā, lai izveidotu iedarbīgu un saskaņotu robežu pārvaldības sistēmu nolūkā nodrošināt ārējo robežu aizsardzību;

C.  tā kā Savienībai ir jāpaplašina sadarbība un koordinācija ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas joprojām ir Eiropas drošības un stabilitātes garantētājas, ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju, Āfrikas Savienību un citām kaimiņvalstīm un reģionālajiem partneriem;

D.  tā kā Savienībai, izmantojot vispārēju noteikumos un vērtībās balstītu pieeju krīžu pārvaldībai gan Savienības iekšienē, gan ārpus tās, ir jārisina drošības problēmu galvenie cēloņi, proti, nemieri un bruņoti konflikti kaimiņreģionos, migrācija, iedzīvotāju iespēju iegūt iztikas līdzekļus iznīcināšana, ko veic valsts un nevalstiskie dalībnieki, valsts varas un reģionālās kārtības sabrukums, ieskaitot klimata pārmaiņu un nabadzības rezultātā;

E.  tā kā satelītu spējas varētu izmantot, lai labāk novērtētu un identificētu nelegālo imigrantu plūsmu un viņu maršrutus un, no Ziemeļāfrikas nākošo imigrantu gadījumā, apzinātu vietas, kur viņi iekāpj kuģos, lai ātrāk varētu iejaukties un izglābtu vairāk dzīvību;

F.  tā kā 2015. gada jūnija Eiropadome, kurā uzmanību pievērsa aizsardzībai, prasīja rosināt plašāku un sistemātiskāku Eiropas līmeņa sadarbību aizsardzības jomā, lai nodrošinātu pamatspējas, tostarp saskaņoti un efektīvi izmantojot ES fondus un esošās ES spējas;

G.  tā kā kosmosa politika ir būtisks tās stratēģiskās autonomijas komponents, kur ES ir jāattīsta, lai pasargātu sensitīvas tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas un neatkarīgas spējas veikt novērtējumu;

H.  tā kā spējas kosmosa izmantošanā Eiropas drošības un aizsardzības jomā ir būtiskas un dažos gadījumos pat izšķirīgi svarīgas dažādās situācijās — no ikdienas lietošanas miera laikā līdz krīžu pārvaldībai un akūtākām drošības problēmām, to skaitā pilna mēroga karadarbībai; tā kā šādu spēju attīstīšana ir ilgtermiņa pasākums; tā kā nākotnes spēju veidošana ir jāplāno jau šobrīd;

I.  tā kā kosmosa tehnoloģiju izplatīšana un sabiedrību pieaugošā atkarība no satelītiem palielina konkurenci par kosmosa resursiem (ceļi, frekvences) un padara satelītus par kritiski svarīgu infrastruktūru; tā kā vairāku dalībnieku īstenota pretsatelītu (ASAT) tehnoloģiju, tostarp orbītā izvietojamu ieroču spēju, izstrāde norāda uz kosmosa telpas militarizāciju;

J.  tā kā aizsardzības un drošības jomā Savienība cita starpā varētu rīkoties ar tādu iestāžu starpniecību kā Eiropas Aizsardzības aģentūra un Eiropas Savienības Satelītcentrs;

K.  tā kā Eiropas kosmosa resursi ir attīstīti pēdējos piecos gadu desmitos, pateicoties valstu kosmosa aģentūru un vēlāk arī Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) koordinētajiem centieniem; tā kā Kosmosa līgums — starptautisko kosmosa tiesību pamata tiesiskais regulējums — stājās spēkā 1967. gada oktobrī;

L.  tā kā drošības un aizsardzības vajadzībām paredzētu kosmosa izmantošanas spēju attīstīšanai un saglabāšanai ir nepieciešama efektīva dalībvalstu sadarbība un sinerģija savā starpā un ar Eiropas un starptautiskajām iestādēm;

M.  tā kā ES kosmosa spējām vajadzētu būt saderīgām ar NATO un ASV spējām, lai krīzes gadījumā tās pilnībā varētu izmantot kā tīklu;

N.  tā kā pētniecība un izstrāde kosmosa tehnoloģijā ir nozare ar augstu ieguldījumu atdevi, kas arī ražo kvalitatīvus programmatūras un aparatūras blakusproduktus ar dažādiem komerciāliem lietojuma veidiem,

1.  uzskata, ka cita starpā ar kosmosu saistītajām spējām un pakalpojumiem ir svarīga nozīme Eiropas drošībā un aizsardzībā; ir pārliecināts, ka pašreizējās un turpmākās ar kosmosu saistītās spējas un pakalpojumi uzlabos dalībvalstu un Savienības divējāda lietojuma operatīvās spējas kopējās drošības un aizsardzības politikas un citu ES politikas virzienu īstenošanā tādās jomās kā ārējā darbība, robežu pārvaldība, jūras drošība, lauksaimniecība, vide, rīcība klimata politikas jomā, energoapgādes drošība, katastrofu pārvarēšana, humānā palīdzība un transports;

2.  uzskata, ka ir jāturpina īstenot KDAP; atkārtoti apstiprina to, ka ir jāpalielina KDAP efektivitāte, redzamība un ietekme; atkārtoti apstiprina to, ka kosmosa politika ir svarīga KDAP un rada tai pievienoto vērtību; uzskata, ka kosmosa jautājumi turpmāk būtu jāiekļauj Savienības politikas jomās (piemēram, iekšējās drošības, transporta, kosmosa, enerģijas, pētniecības politikā) un ka sinerģijas ar kosmosa nozari būtu jāpastiprina un jāizmanto vairāk; uzsver, ka ir būtiski svarīgi izmantot kosmosa spējas karā pret terorismu un teroristu organizācijām, respektīvi, spējas atrast un uzraudzīt viņu mācību nometnes;

3.  uzskata, ka valstu valdībām un Savienībai vajadzētu uzlabot kosmosā balstīto satelītsakaru, kosmosa situācijas apzināšanās, precīzās navigācijas un Zemes novērošanas spēju pieejamību un nodrošināt Eiropas neatkarību attiecībā uz būtiski svarīgām kosmosa tehnoloģijām un piekļuvi kosmosam; uzskata, ka jo īpaši kosmosa situācijas apzināšanās arī turpmāk būs svarīga militārās un civilās lietās; uzsver apņemšanos nepieļaut kosmosa militarizēšanu; atzīst, ka šā mērķa sasniegšanai ir nepieciešami pietiekami finansiāli ieguldījumi; šajā sakarā mudina Komisiju un dalībvalstis garantēt ES autonomiju attiecībā uz kosmosa konstrukcijām, vienlaikus paredzot šim nolūkam nepieciešamos resursus; uzskata, ka šis mērķis ir būtiski svarīgs civilajām darbībām (tiek lēsts, ka 6–7 % IKP Rietumvalstīs ir atkarīgi no satelītu pozicionēšanas un navigācijas tehnoloģijām) un drošībai un aizsardzībai; uzskata, ka sadarbība būtu jāuzsāk starpvaldību līmenī un ar EKA starpniecību;

4.  uzsver Copernicus programmas drošības dimensiju, jo īpaši pielietojumus krīžu novēršanai un reaģēšanai uz tām, humānajai palīdzībai un sadarbībai humānās palīdzības jomā, konfliktu novēršanai, iekļaujot atbilstības starptautiskiem līgumiem novērošanu un kuģošanas uzraudzību; mudina augsto pārstāvi, Komisiju un dalībvalstis stiprināt kosmosa spēju konfliktu novēršanas mērķi;

5.  uzsver, ka ES kosmosa politika saskaņā ar LESD 189. pantu veicina zinātnes un tehnikas progresu, rūpniecības konkurētspēju un ES politikas virzienu, tostarp drošības un aizsardzības politikas, īstenošanu; atgādina, ka abas ES pamatprogrammas — Galileo un Copernicus — ir civilā pakļautībā esošas civilas programmas un ka programmu Galileo un Copernicus īstenošana ir bijusi iespējama un tās ir guvušas panākumus tāpēc, ka tās ir Eiropas līmeņa programmas; mudina Padomi, PV/AP un Komisiju nodrošināt to, ka Eiropas kosmosa programmas attīsta ar kosmosu saistītas civilās spējas un pakalpojumus, kas ir relevanti arī Eiropas drošības un aizsardzības vajadzībām, jo īpaši, piešķirot pietiekamus līdzekļus pētniecībai; uzskata, ka kosmosa spēju divējādā lietojuma iespējas ir būtiskas, jo tās sniedz iespēju visefektīvāk izmantot resursus;

6.  uzsver, ka kosmosa programmas sniedz ar drošību un aizsardzību saistītas priekšrocības, kas tehnoloģiskajā ziņā ir saistītas ar priekšrocībām civilajā jomā, un šajā saistībā uzsver programmu Galileo un Copernicus divējādā lietojuma piedāvātās iespējas; uzskata, ka šīs iespējas būtu pilnībā jāattīsta minēto programmu turpmākajos attīstības posmos, tostarp, piemēram, nodrošinot precizitātes, šifrēšanas, nepārtrauktības un integritātes uzlabojumus (Galileo); uzsver, ka augstas izšķirtspējas Zemes novērošanas datu un pozicionēšanas sistēmas ir noderīgas gan civilajā, gan drošības jomā, piemēram, katastrofu pārvarēšanas, humanitāro darbību, bēgļiem sniegtas palīdzības, jūras novērošanas, globālās sasilšanas, energoapgādes drošības un pasaules pārtikas nodrošinājuma jomās, kā arī globālo dabas katastrofu, jo īpaši sausuma, zemestrīču, plūdu un mežu ugunsgrēku, atklāšanā un reaģēšanā uz tām; norāda uz vajadzību uzlabot bezpilota lidaparātu un satelītu sasaisti; prasa vidusposma pārskatā paredzēt visu satelītu sistēmu turpmākai attīstībai pietiekamu finansējumu;

7.  uzskata, ka ir vajadzīga holistiska, integrēta un ilgtermiņa pieeja kosmosa nozarei ES līmenī; ir pārliecināts, ka kosmosa nozarei vajadzētu būt minētai jaunajā ES globālajā ārpolitikā un drošības politikas stratēģijā, ņemot vērā pašreizējo divējāda lietojuma kosmosa programmu izstrādi ES un vajadzību turpmāk veidot ES civilās kosmosa programmas, kuras varētu izmantot gan civilās drošības, gan aizsardzības vajadzībām;

8.  atzinīgi vērtē ES finansēto daudzpusējo iniciatīvu, kuras mērķis ir izstrādāt starptautisku rīcības kodeksu darbībām kosmosā, kas būtu viens no veidiem, kā ieviest uzvedības standartus kosmosā, jo tā mērķis ir panākt lielāku drošumu, drošību un ilgtspēju kosmosā, uzsverot, ka darbības kosmosā jāveic ļoti piesardzīgi, ar pienācīgu rūpību un atbilstīgu pārredzamību, tā veicinot to dalībnieku savstarpēju uzticēšanos, kas veic darbības kosmosā;

9.  prasa Komisijai ātri noteikt ES vajadzības attiecībā uz kosmosa politikas iespējamo devumu KDAP visos galvenajos aspektos: palaišanā, pozicionēšanā, attēlu ieguvē, komunikācijā, kosmisko laikapstākļu jautājumā, kosmosa atkritumu jautājumā, bloķēšanā, elektroniskā maldināšanā un citu starptautisku apdraudējumu jautājumā, drošības uz zemes segmentā; uzskata, ka pašreiz izmantoto Eiropas sistēmu turpmākie ar kosmosu saistītie parametri būtu jānosaka atbilstīgi KDAP prasībām un tajos jāiekļauj visi iepriekšminētie saistītie aspekti;

10.  prasa definēt nepieciešamās prasības turpmākām — privātām vai publiskām — sistēmām, kas veicina dzīvības drošības pakalpojumu sniegšanu (piemēram, pozicionēšanā, gaisa satiksmes pārvaldībā (ATM)), attiecībā uz iespējamiem uzbrukumiem drošībai (bloķēšanu, elektronisku maldināšanu, kiberuzbrukumiem, kosmiskajiem laikapstākļiem un kosmosa atkritumiem); uzskata, ka šādām drošības prasībām vajadzētu būt sertificējamām un tās vajadzētu uzraudzīt Eiropas līmeņa struktūrai (piemēram, EASA);

11.  šajā sakarā uzsver, ka, attīstot Eiropas kosmosa iespējas Eiropas drošības un aizsardzības nolūkos, būtu jāievēro divi svarīgi stratēģiski mērķi: planētas drošība, izmantojot orbītā esošās tehnoloģiskās kosmosa sistēmas, kas ir izstrādātas Zemes virsmas novērošanai vai pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas informācijas sniegšanai, un kosmosa drošība, t. i., drošība orbitālajā telpā un kosmosā, izmantojot uz Zemes un orbītā izvietotas kosmosa situācijas apzināšanās sistēmas;

12.  apzinās briesmas, ko Eiropas kosmosa programmām, rada kiberkarš un hibrīddraudi, ņemot vērā to, ka elektroniska maldināšana vai bloķēšana var traucēt militārām misijām vai radīt tālejošas sekas ikdienas dzīvei uz Zemes; uzskata, ka kiberdrošības panākšanai ir jāveido kopīga ES, dalībvalstu, uzņēmumu un interneta speciālistu pieeja; tādēļ aicina Komisiju savās kiberdrošības programmās iekļaut kosmosa programmas;

13.  uzskata — lai spētu ātri paredzēt dažādu lietojumprogrammu (piemēram, gaisa satiksmes pārvaldības jomā) darbības pārtraukumus, būtu jāuzlabo koordinācija starp kosmosa sistēmām, ko dažādas dalībvalstis nesaskaņoti izvērš dažādu nacionālo vajadzību nolūkos;

14.  uzsver, ka Eiropas kosmosa apgūšanas spēju un kosmosa pakalpojumu uzlabošanai izšķirīgi svarīga ir Komisijas, Eiropas Ārējās darbības dienesta, GNSS aģentūras, Eiropas Aizsardzības aģentūras, Eiropas Kosmosa aģentūras un dalībvalstu sadarbība; uzskata, ka Savienībai, respektīvi, PV/AP būtu jākoordinē, jāveicina un jāatbalsta šāda sadarbība kosmosa drošības un aizsardzības jomā ar īpaša operatīvās koordinācijas centra starpniecību; pauž savu pārliecību, ka Eiropas Kosmosa aģentūrai būtu jāieņem svarīga loma vienotas Eiropas kosmosa politikas, tostarp drošības un aizsardzības politikas, definēšanā un īstenošanā;

15.  aicina Eiropas Komisiju iepazīstināt ar rezultātiem, kas kosmosa jomā gūti izveidotajā Eiropas sadarbības sistēmā drošības un aizsardzības pētījumiem, un lūdz sniegt ieteikumus tās turpmākai attīstīšanai; aicina Komisiju skaidrot, kā programmā „Apvārsnis 2020” īstenotie civili militārie pētījumi kosmosa spēju jomā ir palīdzējuši īstenot kopējo drošības un aizsardzības politiku;

16.  atzinīgi vērtē kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta sistēmu; aicina Komisiju informēt Parlamentu par sistēmas īstenošanu un tās ietekmi uz drošību un aizsardzību; aicina Komisiju izveidot īstenošanas ceļvedi, kurā būtu definēta plānotā sistēmas struktūra;

17.  uzsver to, ka ir stratēģiski svarīgi stimulēt kosmosa jomas inovācijas un pētniecību drošības un aizsardzības vajadzībām; atzīst to, ka ievērojams potenciāls piemīt tādām svarīgām kosmosa tehnoloģijām kā Eiropas Datu pārraides sistēma, kas ļauj veikt nepārtrauktu Zemes novērošanu reāllaikā, nanosatelītu megakonstelāciju izvietošanu un, visbeidzot, reaģētspējīgas kosmosa nozares kapacitātes palielināšanu; uzsver nepieciešamību pēc inovatīvām lielo datu tehnoloģijām, lai pilnībā izmantotu kosmosa datu potenciālu drošības un aizsardzības vajadzībām; aicina Komisiju iekļaut šīs tehnoloģijas savā Eiropas Kosmosa stratēģijā;

18.  aicina attīstīt ES dažādās diplomātiskās iniciatīvas kosmosa jautājumos gan divpusējā, gan daudzpusējā kontekstā, lai palīdzētu attīstīt kosmosa institucionalizāciju, palielināt pārredzamību un paplašināt uzticības veicināšanas pasākumus; uzsver vajadzību intensificēt darbu pie starptautiska rīcības kodeksa darbībām kosmosā veicināšanas; mudina EĀDD apsvērt kosmosa komponentu sarunās par citām jomām;

19.  mudina dalībvalstis īstenot un pabeigt kopīgas programmas un ierosmes aizsardzības un drošības jomā, piemēram, uzraudzībai, izpētei un novērošanai izveidoto daudznacionālo satelītnovērošanas sistēmu, valdības satelītsakaru (GOVSATCOM) un kosmosa novērošanas un uzraudzības (SST) programmas, apvienot un koplietot resursus aizsardzības un drošības jomā, un pauž atbalstu šādām programmām un ierosmēm;

20.  atzinīgi vērtē EAA un EKA pašlaik īstenoto valdības satelītsakaru projektu (GovSatcom), kas ir viena no 2013. gada decembrī Eiropadomes nosauktajām EAA pamatprogrammām; šajā sakarā aicina iesaistītās puses izveidot pastāvīgu programmu un izmantot EAA Eiropas pievienoto vērtību arī militārajiem satelītsakariem; atzinīgi vērtē DESIRE I projekta sekmīgo pabeigšanu un DESIRE II demonstrējuma projekta uzsākšanu, kas paredzēts tam, lai EAA un EKA nenošķirtā gaisa telpā turpmāk izmantotu tālvadības gaisa kuģu sistēmas (RPAS);

21.  uzskata, ka ES un ASV sadarbība pie turpmākām drošības un aizsardzības vajadzībām paredzētām ar kosmosu saistītām spējām un pakalpojumiem būtu abpusēji izdevīga; uzskata, ka ES un ASV sadarbība ir efektīvāka un saderīgāka, ja abas puses ir vienā līmenī tehnoloģiju un spēju ziņā; aicina Komisiju konstatēt un novērst jebkuru šādu iespējamu tehnoloģisko plaisu; pieņem zināšanai pie ASV trešās militārās konkurences stratēģijas paveikto darbu; mudina Savienību to ņemt vērā, izstrādājot pašai savu globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, un šajā stratēģijā iekļaut drošības un aizsardzības vajadzībām paredzētas ar kosmosu saistītas spējas; uzskata, ka vajadzības gadījumā varētu izmantot jau esošās divpusējās attiecības starp dalībvalstīm un ASV; aicina PV/AP apspriest stratēģisko pieeju ar aizsardzības ministriem un informēt Parlamentu par šo debašu norisi;

22.  uzskata, ka ES būtu jāturpina veicināt starptautiska rīcības kodeksa kosmosā veiktām darbībām izveide, lai aizsargātu kosmosa infrastruktūru, vienlaikus nepieļaujot kosmosa telpas militarizāciju; uzskata — lai to panāktu, būtiski svarīga ir kosmosa situācijas apzināšanās (SSA) programmas izstrāde; aicina Savienību turpināt darbu šā mērķa sasniegšanai sadarbībā ar ANO Miera mērķiem paredzēta visuma telpas izmantojuma komiteju un citiem attiecīgiem partneriem;

23.  atgādina par nepieciešamo ES un NATO ciešo sadarbību drošības un aizsardzības jomā; pauž savu pārliecību par to, ka ES un NATO sadarbībai ir jāaptver noturības veidošana, ko īstenotu abas struktūras kopā ar ES kaimiņvalstīm, kā arī ieguldījumi aizsardzībā; uzskata, ka sadarbība ar kosmosu saistītu spēju un pakalpojumu jomā varētu uzlabot abu minēto struktūru saderību; ir pārliecināts, ka tā arī nostiprinātu NATO lomu drošības un aizsardzības politikā un kolektīvajā aizsardzībā;

24.  tomēr norāda, ka ES ir jāturpina mēģināt nodrošināt maksimālo iespējamo autonomijas pakāpi kosmosa un militārajā jomā; norāda, ka ilgtermiņā ES ir vajadzīgi pašai savi instrumenti, izveidojot aizsardzības savienību;

25.  uzskata, ka drošības un aizsardzības vajadzībām paredzēto ar kosmosu saistīto spēju un pakalpojumu aizsardzība pret kiberuzbrukumiem, fiziskiem apdraudējumiem, atkritumiem un citiem kaitējošas iejaukšanās veidiem, iespējams, varētu rosināt ES un NATO sadarbību, kuras rezultātā tiktu izveidota resursu aizsardzībai vajadzīgā tehnoloģiskā infrastruktūra, jo pretējā gadījumā Eiropas kosmosa infrastruktūrā ieguldītā nodokļu maksātāju nauda vairāku miljardu apmērā varētu tikt uzskatīta par izšķērdētu; atzīst, ka komerciālie satelītsakari un to arvien pieaugošā izmantošana militāriem un infrastruktūras mērķiem pakļauj tos uzbrukuma riskam; aicina PV/AP informēt Parlamentu par ES un NATO sadarbībā panākto progresu;

26.  uzskata, ka ES civilās programmas kosmosa jomā nodrošina nozīmīgu spēju un pakalpojumu klāstu, ko varētu izmantot daudzās jomās, tostarp sistēmu Copernicus un Galileo attīstības nākamajos posmos; norāda uz vajadzību jau to plānošanas posmā apsvērt visus ar drošību un aizsardzību saistītās bažas; uzskata, ka kosmosa situācijas apzināšanās/kosmiskie laikapstākļi, satelītsakari, elektroniskā izlūkošana un agrīnā brīdināšana ir jomas, kuras varētu gūt labumu no papildu ES līmeņa sadarbības starp publisko un privāto sektoru, kā arī kosmosa, drošības un aizsardzības jomās darbojošos aģentūru pastāvīgiem ieguldījumiem un atbalsta šādām aģentūrām;

27.  norāda, cik svarīgs Galileo publiskais regulētais pakalpojums (PRS) ir militāro sistēmu navigācijā un vadībā; aicina augsto pārstāvi un ES dalībvalstis pastiprināt centienus attiecībā uz 1967. gada Kosmosa līguma iespējamu pārskatīšanu vai ierosināt jaunu tiesisko regulējumu, kurā būtu ņemts vērā kopš 1960. gadiem panāktais tehnoloģiskais progress un kura mērķis būtu novērst bruņošanos sacensību kosmosā;

28.  norāda — lai panākumus varētu gūt tādas ES kosmosa programmas, kurām ir tieša ietekme uz lietotājiem, piemēram, Galileo un Copernicus sniegtie pakalpojumi, izšķirīgi svarīga ir pārredzamība un iedarbīga Eiropas iedzīvotāju informētības vairošana par šo programmu lietojuma veidiem; uzskata, ka šīs programmas varētu izmantot, lai palielinātu stratēģiju izstrādes un operāciju efektivitāti KDAP īstenošanā; mudina apzināt un attīstīt nepieciešamās spējas saistībā ar drošību un aizsardzību sistēmu Galileo un Copernicus nākamajām paaudzēm;

29.  norāda, ka pastāv Galileo programmas publisks regulēts pakalpojums (PRS), kas ir pieejams tikai valstu valdību pilnvarotiem lietotājiem un kas ir piemērots izmantošanai sensitīvos gadījumos, kad jānodrošina stabilitāte un pilnīga uzticamība; uzskata, ka PRS kapacitāte turpmākajos attīstības posmos būtu jāpilnveido, lai reaģētu uz jauniem apdraudējumiem; aicina Komisiju nodrošināt to, ka ekspluatācijas procedūras ir pēc iespējas efektīvas, jo īpaši krīzes gadījumā; uzsver nepieciešamību turpināt pilnveidot un sekmēt uz programmas Galileo piedāvātajām iespējām balstītas lietojumprogrammas, tostarp KDAP vajadzīgās programmas, lai maksimāli palielinātu sociāli ekonomiskos ieguvumus; turklāt atgādina par nepieciešamību stiprināt programmas Galileo infrastruktūras, tostarp zemes segmenta, drošību un aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm veikt nepieciešamos pasākumus šajā jautājumā;

30.  uzsver ES GNSS sistēmu augsto drošības līmeni; uzsver to, ka ir veiksmīgi izpildīti Eiropas GNSS aģentūrai uzticētie pienākumi, jo īpaši izmantojot Drošības akreditācijas valdi un Galileo Drošības uzraudzības centrus; šajā sakarībā aicina Eiropas GNSS aģentūras zinātību un drošības infrastruktūru izmantot arī programmas Copernicus vajadzībām; prasa šim jautājumam pievērsties, veicot programmas Galileo un Copernicus vidusposma pārskatīšanu;

31.  īpaši norāda uz operatīvu vajadzību programmā Copernicus iegūt ārkārtīgi augstas izšķirtspējas Zemes novērošanas datus un aicina Komisiju izvērtēt, kā šādu vajadzību varētu atrisināt, ņemot vērā KDAP prasības; uzsver tādas iespējas kā gandrīz reāllaika novērošanu un videostraumēšanu no kosmosa un iesaka Komisijai izpētīt to, kā šīs iespējas varētu izmantot, tostarp arī drošības un aizsardzības nolūkos; turklāt atgādina par nepieciešamību stiprināt programmas Copernicus infrastruktūras, tostarp zemes segmenta, drošību un aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm veikt nepieciešamos pasākumus šajā jautājumā; turklāt norāda, ka ir svarīgi apsvērt to, kā rūpniecības nozare varētu tikt iesaistīta Copernicus darbību pārvaldībā;

32.  pievērš uzmanību vajadzībai uzlabot procesu, kādā satelītu informāciju izplata lietotājiem, tostarp veidojot nepieciešamo tehnoloģisko infrastruktūru; norāda, ka saskaņā ar Komisijas paziņojumā sniegto informāciju 60 % no elektroniskajām ierīcēm, kas tiek lietotas Eiropas satelītos, ir importētas no ASV; šajā sakarā aicina izstrādāt iniciatīvu par veidiem, kā aizsargāt slepenus datus un personas datus;

33.  atzinīgi vērtē darbu, kas tiek veikts, lai nodrošinātu ES autonomu piekļuvi valdības satelītsakaru jomā (GOVSATCOM), un aicina Komisiju turpināt nodrošināt virzību šajā jautājumā; atgādina, ka Komisija un Eiropas Aizsardzības aģentūra kā pirmo soli šajā procesā veica attiecīgi civilo un militāro vajadzību izvērtēšanu, un uzskata, ka šajā iniciatīvā būtu jāapkopo pieprasījums un tā būtu jāveido tā, lai vislabāk atbilstu konstatētajām vajadzībām; aicina Komisiju, pamatojoties uz saņēmēju vajadzībām un prasībām, veikt izmaksu un ieguvumu novērtējumu atšķirīgajiem risinājumiem:

–  komerciālu operatoru sniegtajiem pakalpojumiem,

–  sistēmai, kura izmanto pašreizējās spējas un kuras spēju klāstu nākotnē būtu iespējams paplašināt,

–  jaunu spēju izveidei tām īpaši paredzētā sistēmā;

  šajā sakarā aicina Komisiju risināt īpašumtiesību un saistību jautājumu; norāda — lai kāds arī nebūtu galīgais lēmums, ikvienai jaunai iniciatīvai vajadzētu nest labumu sabiedrības interesēm un Eiropas rūpniecības nozarei (ražotājiem, operatoriem, palaišanas infrastruktūrai un citiem nozares segmentiem); uzskata, ka GOVSATCOM būtu jāuztver kā iespēja stimulēt konkurētspēju un inovāciju, gūstot labumu no divējāda lietojuma tehnoloģiju izstrādes, ārkārtīgi sīvās konkurences un straujās dinamikas apstākļos, kas valda satelītsakaru tirgū; uzsver nepieciešamību samazināt tādu iekārtu un pakalpojumu piegādātāju izmantošanu, kas nav no ES;

34.  norāda uz kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (SST) attīstību kā uz pozitīvu iniciatīvu sadarbībā kosmosa jomā un soli pretī drošības panākšanai kosmosā; prasa kā Savienības prioritāti izvirzīt pašas Savienības SST spēju turpmāku attīstīšanu tās ekonomikas, sabiedrības un iedzīvotāju aizsardzības nolūkā un kosmosa spēju jomā Eiropas drošības un aizsardzības vajadzībām; uzskata, ka SST vajadzētu kļūt par ES programmu, kurai būtu pašai savs budžets, vienlaikus nodrošinot, ka tādēļ netiek samazināts finansējums iesāktajiem projektiem; turklāt uzskata, ka ES būtu jāattīsta vispusīgāka kosmosa situācijas apzināšanās (SSA) kapacitāte ar labākām prognozēšanas iespējām, iekļaujot tajā kosmosa uzraudzību un kosmosa darbību iespējamā apdraudējuma un risku analīzi un novērtēšanu; tādēļ aicina Komisiju uz turpināt attīstīt SST, veidojot plašāku SSA koncepciju, kas risinātu arī ar kosmosa sistēmu tīšu apdraudēšanu saistītus jautājumus, un sadarbībā ar EKA ņemt vērā kosmiskos laika apstākļus, Zemei tuvos kosmiskos objektus un nepieciešamību veikt pētījumus par tehnoloģiskām sistēmām kosmosa atkritumu novēršanai un likvidēšanai; uzskata, ka kosmosa darbību visaptverošu koordināciju var panākt, neradot šķēršļus kosmosa izmantošanas brīvībai; aicina Komisiju izvērtēt, cik reāli ir radīt iespējas privātajam sektoram uzņemties svarīgu lomu SST sistēmas nesensitīvās daļas turpmākajā attīstībā un uzturēšanā, par paraugu izmantojot programmas Galileo divdaļīgo pārvaldības struktūru;

35.  uzsver nepieciešamību izstrādāt politikas nostādnes un pētniecības spējas, lai nodrošinātu jaunus lietojuma veidus un veidotu konkurētspējīgu Eiropas rūpniecību, kas var gūt panākumus komerciālajā jomā, pamatojoties uz veselīgu ekonomikas vidi; ievēro privāto struktūru pieaugošo nozīmīgumu kosmosa tirgū; uzsver vajadzību iesaistīt MVU ar kosmosa tehnoloģijām, jo īpaši drošības garantēšanai svarīgajām tehnoloģijām, saistītās pētniecības, izstrādes un ražošanas procesā, un šās iesaistes sniegtās priekšrocības; saglabā piesardzību attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar nereglamentētām privātām iniciatīvām, kas ietekmē drošību un aizsardzību; uzsver, ka risku un ieguvumu līdzsvars dažādos ar kosmosu saistītu darbību segmentos var atšķirties, tāpēc tas katrā gadījumā ir jāvērtē individuāli, jo īpaši ņemot vērā to specifiskās īpašības attiecībā uz suverenitāti un stratēģisko autonomiju; aicina Komisiju un AP/PV nodrošināt šo risku ierobežošanai vajadzīgos līdzekļus;

36.  uzsver, ka attiecībā uz kosmosu un ņemot vērā tā stratēģisko nozīmi, lielākais uzsvars ieguldījumu ziņā ir jāliek uz publisko sektoru; uzskata, ka kosmosa programmu izstrādes un infrastruktūras lielās izmaksas nozīmē, ka vienīgais veids, kā nodrošināt šādu projektu dzīvotspēju, ir publiskajam sektoram veicot izlēmīgus centienus virzīt privātas iniciatīvas;

37.  norāda, ka attiecībā uz Eiropas kosmosa programmu turpmāku finansēšanu būtu vēlams noteikt, kad ir iespējams izmantot publiskā un privātā sektora partnerības veidus;

38.  norāda, ka ir jāizveido pareizs tiesiskais regulējums un politiskais satvars, lai nodrošinātu nozarei turpmāku virzību un stimulus strādāt pie kosmosa iespēju tehnoloģiskas attīstības un izstrādes; prasa iepriekšminētajās jomās nodrošināt ar kosmosu saistītai pētniecībai nepieciešamo finansējumu; norāda, ka programmai „Apvārsnis 2020” var būt svarīga nozīme, palīdzot ES samazināt atkarību svarīgu kosmosa tehnoloģiju jomā; šajā sakarā atgādina, ka programmas „Apvārsnis 2020” kosmosam veltītā sadaļa ir iekļauta prioritātē „Vadošā loma rūpniecībā” un jo īpaši konkrētajā mērķī „Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā”; tādēļ uzskata, ka programma „Apvārsnis 2020” būtu jāizmanto, lai atbalstītu Eiropas kosmosa tehnoloģisko bāzi un kosmosa nozares iespējas; aicina Komisiju, veicot programmas „Apvārsnis 2020” vidusposma pārskatīšanu, atvēlēt pietiekamu vietu drošības un aizsardzības jomā nepieciešamām svarīgām kosmosa tehnoloģijām;

39.  uzskata, ka ES varētu piedalīties pasākumos, kuru nolūks būtu padarīt Eiropas ar kosmosu saistītās spējas un pakalpojumus stabilākus, noturīgākus un reaģētspējīgākus; ir pārliecināts, ka ātrās reaģēšanas spējas, piemēram, spēju kosmosā aizstāt vai atjaunot bojātus vai nolietotus resursus krīzes apstākļos, reāli būtu jāizveido, sadarbojoties vairākām valstīm, arī Eiropas līmenī; pauž atzinību EKA par darbu pie kosmosa situācijas apzināšanās (SSA) programmas, kuras nolūks ir atklāt un paredzēt kosmisko atkritumu vai satelītu sadursmes; uzsver arī to, ka steidzami jāsamazina sadursmju risks, ko rada lielāks satelītu un atkritumu daudzumu kosmosā; aicina Komisiju un Padomi turpināt finansēt šīs spējas pēc 2016. gada; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot Eiropas Kosmosa uzraudzības un izsekošanas sistēmu (SST), kas nodrošinās ES neatkarību kosmosa jomā; apšauba to, vai ir ieviestas pienācīgas vadības struktūras, kuras pārvaldītu PRS un citus svarīgus kosmosa infrastruktūras objektus bruņotas uzbrukuma vai citas būtiskas drošības krīzes gadījumā;

40.  mudina Komisiju un kosmosa, drošības un aizsardzības jomā strādājošās Eiropas aģentūras apvienot spēkus, lai izstrādātu balto grāmatu par apmācības prasībām, ņemot vērā ar kosmosu saistīto spēju un pakalpojumu lietojumu aizsardzības un drošības vajadzībām; uzskata, ka jomās, kurās dalībvalstis un kompetentās Eiropas aģentūras ir identificējušas neatliekamu vajadzību, izmēģinājuma kursu rīkošanai vajadzētu piešķirt ES līdzekļus;

41.  uzskata, ka ir stratēģiski svarīgi turpināt finansiāli un politiski atbalstīt ES palaišanas iekārtu izstrādi un izmantošanu un programmu PRIDE (Programme for Reusable In-Orbit Demonstrator in Europe), jo tā ir finansiāli izdevīgāka un nodrošina neatkarību kosmosa piekļuvē, kā arī kosmosa krīžu pārvaldības plānu;

42.  pauž bažas par to, ka programmu Copernicus un Galileo izmaksas ir pieaugušas, tālu pārsniedzot sākotnējos budžeta piešķīrumus; pauž atbalstu ES kosmosa spēju turpmākai attīstīšanai, vienlaikus pieprasot finanšu līdzekļu atbilstīgu pārvaldību;

43.  aicina tās dalībvalstis, kuras vēl nav ratificējušas Kosmosa līgumu, to izdarīt, ņemot vērā to, cik svarīgi ir arī kosmosā saglabāt tiesību aktu varu;

44.  atzinīgi vērtē jaunās Eiropas nesējraķetes Ariane 6 un VEGA izstrādes procesu un plānus, un uzskata šo nesējraķešu izstrādi par izšķirīgi svarīgu aizsardzības un drošības mērķiem kalpojošu Eiropas kosmosa programmu ilgtermiņa dzīvotspējai un neatkarībai; ir stingri pārliecināts, ka laikā, kad parādās jauni konkurenti, kuru ievērojama priekšrocība ir konkurētspējīgi finansēšanas modeļi, stratēģiskam Eiropas mērķim ir jābūt Eiropas nesējraķešu prioritārā stāvokļa saglabāšanai; uzskata — lai sasniegtu šo mērķi, ir jāveic pienācīgas izmaiņas struktūrā, tiesību aktos un finansēšanā, lai veicinātu novatorisku, konkurētspējīgu projektu izstrādi Eiropas līmenī; cita starpā atbalsta novatoriskus detaļu otrreizējas izmantošanas risinājumus, jo tā ir būtisks solis uz priekšu gan efektivitātes, gan ilgtspējas ziņā; uzskata, ka ES būtu jāpievērš īpaša uzmanība tam, kā ES neatkarību šajā nozarē ietekmē noteikti projekti, piemēram, sadarbība ar Krieviju tādās sensitīvās jomās kā satelītu palaišana ar raķetēm „Soyuz”;

45.  norāda uz to, cik stratēģiski svarīga ir neatkarīga piekļuve kosmosam un cik nepieciešami ir īpaši ES pasākumi, tostarp drošības un aizsardzības jomā, jo šīs spējas ļautu Eiropai krīzes gadījumā gūt piekļuvi kosmosam; aicina Komisiju sadarbībā ar EKA un dalībvalstīm:

–  koordinēt un attīstīt plānotos kosmosa projektus un Eiropas tirgus un dalīties tajos, lai attiecīgā Eiropas nozare pieprasījumu varētu gan paredzēt (tādējādi stimulējot nodarbinātību Eiropā un Eiropā strādājošos nozares pārstāvjus), gan radīt pati ar savām objektīvajām vajadzībām;

–  atbalstīt palaišanas infrastruktūru; kā arī

–  sekmēt — arī izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības — pētniecību un izstrādi, jo īpaši revolucionārās tehnoloģijās;

  uzskata, ka šie centieni ir vajadzīgi, lai ļautu Eiropai sacensties globālajā palaišanas tirgū; turklāt uzskata, ka ES ir jānodrošina sev spēcīga tehnoloģiskā bāze kosmosa jomā un vajadzīgās rūpniecības spējas, lai spētu ieplānot, izstrādāt, palaist, darbināt un ekspluatēt kosmosa sistēmas, sākot no tehnoloģiskās autonomijas un kiberdrošības un beidzot ar apsvērumiem par piegādi;

46.  uzskata, ka Savienībai būtu jāmudina visi tehnoloģiju un zinātības jomas piegādes ķēdes dalībnieki pievērst uzmanību tādām ar kosmosu saistītām spējām un divējāda lietojuma tehnoloģijām, kas noderētu drošības un aizsardzības vajadzībām, un jāveicina novatorisku lietojuma veidu un jaunu uzņēmējdarbības ideju izstrāde šajā jomā, īpaši pievēršoties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un uzņēmējdarbības attīstīšanai šajā nozarē; norāda, ka pētniecībai un izstrādei tehnoloģiju jomā ir vajadzīgi pastāvīgi finanšu ieguldījumi; ir stingri pārliecināts, ka publiskajam sektoram ir jāparedz stimuli specializētu inkubatoru izveidei un līdzekļi novatoriski jaunuzņēmumu finansēšanai, lai nodrošinātu, ka kosmosa izpētes lielās izmaksas neaizkavē novatorisku projektu izstrādi; prasa izstrādāt plānu divējāda lietojuma kosmosa tehnoloģiju izmantošanai kosmosa nozarē, kura mērķis būtu veicināt Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstību un palielināt konkurenci;

47.  uzsver nepieciešamību atbalstīt spēcīgāku Eiropas sadarbību šajā nozarē, lai novērstu tās ievērojamo sadrumstalotību, jo īpaši attiecībā uz iestāžu pieprasījumu; ir pārliecināts, ka tikai rentablāka, pārredzamāka un konsolidēta Eiropas kosmosa rūpniecība var būt starptautiski konkurētspējīga; uzsver, ka Eiropas kosmosa rūpniecības politika arī turpmāk jāveido sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), lai nodrošinātu politikas virzienu papildināmību;

48.  atgādina — lai saglabātu un stiprinātu Eiropas drošību, aizsardzību un stabilitāti, ir svarīgi nepieļaut sensitīvu kosmosa tehnoloģiju eksportēšanu uz valstīm, kuras apdraud reģionālo vai globālo drošību un stabilitāti, kuras īsteno agresīvu ārpolitiku, kuras tieši vai netieši atbalsta terorismu un kuras vērš represijas pašas pret savu tautu; mudina augsto pārstāvi, ES dalībvalstis un Komisiju nodrošināt to, ka attiecībā uz sensitīvu ar kosmosu saistītu tehnoloģiju eksportu tiek pilnībā ievēroti Kopējās nostājas Nr. 944 astoņi kritēriji un regulas par divējāda lietojuma precēm noteikumi;

49.  uzsver vajadzību uzlabot ES kosmosa spēju koordināciju, izstrādājot tādu sistēmu arhitektūru un procedūras, kādas vajadzīgas, lai garantētu samērīgu drošības, tostarp datu drošības, līmeni; aicina Komisiju izveidot un sekmēt pārvaldības modeli katrai sistēmai, kas sniedz ar drošību un aizsardzību saistītus pakalpojumus; uzskata — lai sniegtu integrētus pakalpojumus gala lietotājiem, drošībai un aizsardzībai paredzētās ar kosmosu saistītās ES spējas būtu jāpārvalda īpašam operatīvo pakalpojumu koordinācijas centram (Vadības un kontroles centram, kā tas tiek dēvēts pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” darba programmā 2014.–2015. gadam); uzskata, ka izmaksu lietderības nolūkā tas, ja iespējams, būtu jāiekļauj kādā no jau izveidotajām ES struktūrām, piemēram, Eiropas GNSS aģentūrā, ES Satelītcentrā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā, ņemot vērā šo aģentūru jau piedāvātās iespējas;

50.  uzskata, ka tāda ilgtermiņa tiesiskā regulējuma izveide, kas ļautu nodrošināt pastāvīgus ES līmeņa ieguldījumus drošības un aizsardzības spējās, varētu rosināt plašāku un sistemātiskāku Eiropas līmeņa sadarbību aizsardzības jomā, lai nodrošinātu pamatspējas; tāpēc pieņem zināšanai Eiropadomes 2015. gada jūnija secinājumus; mudina Padomi, PV/AP un Komisiju izstrādāt regulējumu, kas nepieciešams šīs jomas finansēšanai ES līmenī;

51.  norāda, ka Eiropas kosmosa nozare ir ļoti koncentrēta un ar lielu vertikālās integrācijas pakāpi — četri uzņēmumi nodrošina vairāk nekā 70 % darbvietu Eiropas kosmosa nozarē, un 90 % Eiropas kosmosa nozares ražošanas darbvietu atrodas sešās valstīs; uzsver, ka nevajadzētu ignorēt to valstu potenciālu, kurām ir labi sasniegumi augsto tehnoloģiju patentu ziņā, bet kurām nav pieredzes kosmosā veiktu darbību jomā, un prasa politikas virzienus, kuri mudinātu šo valstu dalību Eiropas kosmosa nozarē, tostarp izmantojot programmas „Apvārsnis 2020” instrumentus;

52.  uzskata arī, ka pētniecība un izstrāde kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu jomā būtu jānostiprina konsekventā ES politikas satvarā;

53.  uzskata, ka ES līmeņa baltā grāmata par drošību un aizsardzību varētu būt pienācīgs līdzeklis, ko izmantot, lai strukturētu turpmāko ES darbību ar kosmosu saistītās drošības un aizsardzības spējās; aicina AP/PV sākt debates par ES mērķu vērienīgumu kosmosa spēju jomās, kuras pārklājas, kā arī drošības un aizsardzības jomā; uzskata, ka šādi varētu tikt nodrošinātas iespējas panākt saskanīgu attīstību visās jomās attiecībā uz miera uzturēšanu, konfliktu novēršanu un starptautiskās drošības stiprināšanu atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un pakāpeniski veidot kopīgu ES aizsardzības politiku; aicina Komisiju gaidāmajā Eiropas Aizsardzības rīcības plānā izklāstīt savu plānu saistībā ar drošību un aizsardzību veicinošām darbībām kosmosā; vienlaikus atzīst priekšrocības, ko sniedz ar drošību saistīta starptautiskā sadarbība kosmosa jomā ar ES uzticamajiem partneriem;

54.  atgādina, ka kosmiskie atkritumi ir pieaugoša kosmosa drošību ietekmējoša problēma, un aicina ES atbalstīt aktīvas atkritumu aizvākšanas (ADR) tehnoloģiju izpēti un izstrādi; mudina ES ieguldīt tāda starptautiska nolīguma izveidē, kurā būtu paredzēta kosmisko atkritumu juridiskā definīcija, noteikumi par to aizvākšanu un būtu skaidroti ar atbildību saistītie jautājumi; uzsver vajadzību pēc paplašinātas globālas kosmosa situācijas apzināšanās mehānisma un prasa saistīt Eiropas SSA sistēmu ar partneru, piemēram, ASV, sistēmām, un paplašināt uzticības veicināšanas pasākumus un informācijas apmaiņu ar citiem dalībniekiem;

55.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Eiropas Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Ziemeļatlantijas līguma organizācijai, kosmosa, drošības un aizsardzības jomā strādājošām ES aģentūrām un valstu parlamentiem.

(1)

OV L 122, 24.4.2014., 44. lpp.

(2)

OV L 158, 27.5.2014., 227. lpp.


MAZĀKUMA VIEDOKLIS

par kosmosa izmantošanas spējām Eiropas drošībai un aizsardzībai (2015/2276(INI))

Ārlietu komitejas referents: Bogdan Andrzej Zdrojewski

Mazākuma viedoklis, ko iesniedza GUE/NGL grupas deputāti Sabine Lösing, Javier Couso Permuy

Ziņojumā prasīts stiprināt ES drošības un aizsardzības politiku, nevis kā prioritāti izvirzīt konfliktu risināšanu ar civilajiem resursiem. Tajā kosmosa spējas uzskatītas par robežu pārvaldībai, iekšējās un enerģētiskās drošības garantēšanai un Eiropas militārās rūpniecības kompleksa izveidei piemērotu instrumentu. Tajā ir pausts atbalsts kosmosa un ES turpmākai militarizācijai.

Mēs iebilstam pret šo ziņojumu, jo tas:

  prasa nodrošināt ES neatkarību kosmosa jomā un stiprināt ES sadarbību ar ASV un NATO turpmāku KDAP paredzētu ar kosmosu saistītu spēju un pakalpojumu izveidē,

   atbalsta pastāvīgus ieguldījumus kosmosa, drošības un aizsardzības jomas aģentūrās,

  aicina izmantot divējāda lietojuma kosmosa tehnoloģijas kosmosa nozarē, lai veicinātu Eiropas militārās rūpniecības attīstību,

  prasa izmantot publiskos līdzekļus, lai sniegtu finansējumu novatoriskiem jaunuzņēmumiem nolūkā nodrošināt to, ka kosmosa izpētes lielās izmaksas neaizkavē projektu izstrādi,

  prasa piesaistīt ES līdzekļus izmēģinājuma kursu rīkošanai, lai palielinātu drošībai un aizsardzībai paredzētās ar kosmosu saistītās ES spējas.

Mēs prasām:

-  kosmosu izmantot tikai civilām vajadzībām,

-  noslēgt kosmosa nolīgumu, kurā būtu aizliegts izmantot kosmosu jebkādām militārām vajadzībām,

-  tikai un vienīgi civilus un miermīlīgus konfliktu risinājumus,

-  neparedzēt militāros (pētniecības) izdevumus ES budžetā,

-  nošķirt ES un NATO un likvidēt NATO.


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS(*) (11.4.2016)

Ārlietu komitejai

par kosmosa izmantošanas spējām Eiropas drošībai un aizsardzībai

(2015/2276(INI))

Atzinuma sagatavotājs (*): Marian-Jean Marinescu

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka ES kosmosa politika saskaņā ar LESD 189. pantu veicina zinātnes un tehnikas progresu, rūpniecības konkurētspēju un ES politikas virzienu īstenošanu; atgādina, ka abas ES pamatprogrammas — Galileo un Copernicus — ir civilā pakļautībā esošas civilas programmas un ka programmu Galileo un Copernicus īstenošana ir bijusi iespējama un tās ir guvušas panākumus tāpēc, ka tās ir Eiropas līmeņa programmas;

2.  uzskata, ka ir nepieciešama turpmāka kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) īstenošana; atkārtoti apstiprina to, ka ir jāpalielina KDAP efektivitāte, redzamība un ietekme; atkārtoti apstiprina kosmosa politikas nozīmīgumu KDAP un pievienoto vērtību tajā, jo kosmosa iespējas ir kļuvušas par dalībvalstu aizsardzības un drošības politikas un tādējādi to suverenitātes svarīgu daļu; uzskata, ka kosmosa jautājumi turpmāk būtu jāiekļauj Savienības politikas jomās (piemēram, iekšējās drošības, transporta, enerģētikas, pētniecības politikā) un sinerģijas ar kosmosa jomu būtu jāpastiprina un jāizmanto vairāk;

3.  prasa Komisijai ātri noteikt ES vajadzības attiecībā uz kosmosa politikas iespējamo devumu KDAP visos galvenajos aspektos: palaišanā, pozicionēšanā, attēlu ieguvē, komunikācijā, kosmisko laikapstākļu jautājumā, kosmosa atkritumu jautājumā, signālu bloķēšanā, elektroniskā maldināšanā un citu starptautisku apdraudējumu jautājumā, drošības uz zemes segmentā; uzskata, ka pašreiz izmantoto Eiropas sistēmu turpmākie ar kosmosu saistītie parametri būtu jānosaka atbilstīgi KDAP prasībām un tajos jāiekļauj visi iepriekšminētie saistītie aspekti;

4.  prasa definēt nepieciešamās prasības turpmākām — privātām vai publiskām — sistēmām, kas veicina dzīvības drošības pakalpojumu sniegšanu (piemēram, pozicionēšanā, gaisa satiksmes pārvaldībā (ATM)), attiecībā uz iespējamiem uzbrukumiem drošībai (bloķēšanu, elektronisku maldināšanu, kiberuzbrukumiem, kosmiskajiem laikapstākļiem un kosmosa atkritumiem); uzskata, ka šādām drošības prasībām vajadzētu būt sertificējamām un tās vajadzētu uzraudzīt Eiropas līmeņa struktūrai (piemēram, EASA);

5.  šajā sakarā uzsver, ka, attīstot Eiropas kosmosa iespējas Eiropas drošības un aizsardzības nolūkos, būtu jāievēro divi svarīgi stratēģiski mērķi: planētas drošība, izmantojot orbītā esošās tehnoloģiskās kosmosa sistēmas, kas ir izstrādātas Zemes virsmas novērošanai vai pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas informācijas sniegšanai, un kosmosa drošība, t. i., drošība orbitālajā telpā un kosmosā, izmantojot uz Zemes un orbītā izvietotas kosmosa situācijas apzināšanās sistēmas;

6.  uzsver, ka kosmosa programmas sniedz ar drošību un aizsardzību saistītas priekšrocības, kas tehnoloģiskajā ziņā ir saistītas ar priekšrocībām civilajā jomā, un šajā saistībā uzsver programmu Galileo un Copernicus divējādā lietojuma piedāvātās iespējas; uzskata, ka šīs iespējas būtu pilnībā jāattīsta minēto programmu turpmākajos attīstības posmos, tostarp, piemēram, nodrošinot precizitātes, šifrēšanas, nepārtrauktības un integritātes uzlabojumus (Galileo); uzsver, ka augstas izšķirtspējas Zemes novērošanas datu un pozicionēšanas sistēmas ir noderīgas gan civilajā, gan drošības jomā, piemēram, katastrofu pārvarēšanas, humanitāro darbību, bēgļiem sniegtas palīdzības, jūras novērošanas, globālās sasilšanas, energoapgādes drošības un pasaules pārtikas nodrošinājuma jomās, kā arī globālo dabas katastrofu, jo īpaši sausuma, zemestrīču, plūdu un mežu ugunsgrēku, atklāšanā un reaģēšanā uz tām; norāda uz vajadzību uzlabot bezpilota lidaparātu un satelītu sasaisti; prasa vidusposma pārskatā paredzēt visu satelītu sistēmu turpmākai attīstībai pietiekamu finansējumu;

7.  norāda, ka pastāv Galileo programmas publisks regulēts pakalpojums (PRS), kas ir pieejams tikai valstu valdību pilnvarotiem lietotājiem un kas ir piemērots izmantošanai sensitīvos gadījumos, kad jānodrošina stabilitāte un pilnīga uzticamība; uzskata, ka PRS kapacitāte turpmākajos attīstības posmos būtu jāpilnveido, lai reaģētu uz jauniem apdraudējumiem; aicina Komisiju nodrošināt to, ka ekspluatācijas procedūras ir pēc iespējas efektīvas, jo īpaši krīzes gadījumā; uzsver nepieciešamību turpināt pilnveidot un sekmēt uz programmas Galileo piedāvātajām iespējām balstītas lietojumprogrammas, tostarp KDAP vajadzīgās programmas, lai maksimāli palielinātu sociāli ekonomiskos ieguvumus; turklāt atgādina par nepieciešamību stiprināt programmas Galileo infrastruktūras, tostarp zemes segmenta, drošību un aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm veikt nepieciešamos pasākumus šajā jautājumā;

8.  uzsver ES GNSS sistēmu augsto drošības līmeni; uzsver to, ka ir veiksmīgi izpildīti Eiropas GNSS aģentūrai uzticētie pienākumi, jo īpaši izmantojot Drošības akreditācijas valdi un Galileo Drošības uzraudzības centrus; šajā sakarā aicina Eiropas GNSS aģentūras zinātību un drošības infrastruktūru izmantot arī programmas Copernicus vajadzībām; prasa šim jautājumam pievērsties, veicot programmas Galileo un Copernicus vidusposma pārskatīšanu;

9.  īpaši norāda uz operatīvu vajadzību programmā Copernicus iegūt ārkārtīgi augstas izšķirtspējas Zemes novērošanas datus un aicina Komisiju izvērtēt, kā šādu vajadzību varētu atrisināt, ņemot vērā KDAP prasības; uzsver tādas iespējas kā gandrīz reāllaika novērošanu un videostraumēšanu no kosmosa un iesaka Komisijai izpētīt to, kā šīs iespējas varētu izmantot, tostarp arī drošības un aizsardzības nolūkos; turklāt atgādina par nepieciešamību stiprināt programmas Copernicus infrastruktūras, tostarp zemes segmenta, drošību un aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm veikt nepieciešamos pasākumus šajā jautājumā; turklāt norāda, ka ir svarīgi apsvērt to, kā rūpniecības nozare varētu tikt iesaistīta Copernicus darbību pārvaldībā;

10.  atzinīgi vērtē darbu, kas tiek veikts, lai nodrošinātu ES autonomu piekļuvi valdības satelītsakaru jomā (GOVSATCOM), un aicina Komisiju turpināt nodrošināt virzību šajā jautājumā; atgādina, ka Komisija un Eiropas Aizsardzības aģentūra kā pirmo soli šajā procesā veica attiecīgi civilo un militāro vajadzību izvērtēšanu, un uzskata, ka šajā iniciatīvā būtu jāapkopo pieprasījums un tā būtu jāveido tā, lai vislabāk atbilstu konstatētajām vajadzībām; aicina Komisiju, pamatojoties uz saņēmēju vajadzībām un prasībām, veikt izmaksu un ieguvumu novērtējumu šādiem risinājumiem:

  komerciālu operatoru sniegtajiem pakalpojumiem,

  sistēmai, kura izmanto pašreizējās spējas un kuras spēju klāstu nākotnē būtu iespējams paplašināt,

  jaunu spēju izveidei tām īpaši paredzētā sistēmā;

  šajā sakarā aicina Komisiju risināt īpašumtiesību un saistību jautājumu; norāda, ka, lai kāds arī nebūtu galīgais lēmums, ikvienai jaunai iniciatīvai vajadzētu būt sabiedrības interesēs un nest labumu Eiropas rūpniecības nozarei (ražotājiem, operatoriem, palaišanas infrastruktūrai un citiem nozares segmentiem); uzskata, ka GOVSATCOM būtu jāuztver arī kā iespēja stimulēt konkurētspēju un inovāciju, gūstot labumu no divējāda lietojuma tehnoloģiju izstrādes, ārkārtīgi sīvās konkurences un straujās dinamikas apstākļos, kas valda satelītsakaru tirgū; uzsver nepieciešamību samazināt atkarību no trešo valstu iekārtu un pakalpojumu piegādātājiem;

11.  norāda uz kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (SST) attīstību kā uz pozitīvu iniciatīvu sadarbībā kosmosa jomā un soli pretī drošības panākšanai kosmosā; prasa kā Savienības prioritāti izvirzīt pašas Savienības SST spēju turpmāku attīstīšanu tās ekonomikas, sabiedrības un iedzīvotāju aizsardzības nolūkā un kosmosa spēju jomā Eiropas drošības un aizsardzības vajadzībām; uzskata, ka SST vajadzētu kļūt par ES programmu, kurai būtu pašai savs budžets, vienlaikus nodrošinot, ka tādēļ netiek samazināts finansējums iesāktajiem projektiem; turklāt uzskata, ka ES būtu jāattīsta vispusīgāka kosmosa situācijas apzināšanās (SSA) kapacitāte ar labākām prognozēšanas iespējām, iekļaujot tajā kosmosa uzraudzību un kosmosa darbību iespējamā apdraudējuma un risku analīzi un novērtēšanu; tādēļ aicina Komisiju turpināt attīstīt SST, veidojot plašāku SSA koncepciju, kas risinātu arī ar kosmosa sistēmu tīšu apdraudēšanu saistītus jautājumus, un sadarbībā ar EKA ņemt vērā kosmiskos laika apstākļus, Zemei tuvos kosmiskos objektus un nepieciešamību veikt pētījumus par tehnoloģiskām sistēmām kosmosa atkritumu novēršanai un likvidēšanai; uzskata, ka kosmosa darbību visaptverošu koordināciju var panākt, neradot šķēršļus kosmosa izmantošanas brīvībai; aicina Komisiju izvērtēt, cik reāli ir radīt iespējas privātajam sektoram uzņemties svarīgu lomu SST sistēmas nesensitīvās daļas turpmākajā attīstībā un uzturēšanā, par paraugu izmantojot programmas Galileo divdaļīgās pārvaldības struktūru;

12.  uzsver nepieciešamību izstrādāt politikas nostādnes un pētniecības spējas, lai nodrošinātu jaunus lietojuma veidus un veidotu konkurētspējīgu Eiropas rūpniecību, kas var gūt panākumus komerciālajā jomā, pamatojoties uz veselīgu ekonomikas vidi;

13.  norāda uz to, cik stratēģiski svarīga ir neatkarīga piekļuve kosmosam un cik nepieciešami ir īpaši ES pasākumi, tostarp drošības un aizsardzības jomā, jo šīs spējas ļautu Eiropai krīzes gadījumā gūt piekļuvi kosmosam; aicina Komisiju sadarbībā ar EKA un dalībvalstīm:

  koordinēt un attīstīt plānotos kosmosa projektus un Eiropas tirgus un dalīties tajos, lai attiecīgā Eiropas nozare pieprasījumu varētu gan paredzēt (tādējādi stimulējot nodarbinātību Eiropā un Eiropā strādājošos nozares pārstāvjus), gan radīt pati ar savām objektīvajām uzņēmējdarbības vajadzībām;

  atbalstīt palaišanas infrastruktūru; kā arī

  sekmēt — arī izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības — pētniecību un izstrādi, jo īpaši revolucionārās tehnoloģijās;

  uzskata, ka šie centieni ir vajadzīgi, lai ļautu Eiropai sacensties globālajā palaišanas tirgū; turklāt uzskata, ka ES ir jānodrošina sev spēcīga tehnoloģiskā bāze kosmosa jomā un vajadzīgās rūpniecības spējas, lai spētu ieplānot, izstrādāt, palaist, darbināt un ekspluatēt kosmosa sistēmas, sākot no tehnoloģiskās autonomijas un kiberdrošības un beidzot ar apsvērumiem par piegādi;

14.  norāda, ka ir jāizveido pareizs tiesiskais regulējums un politiskais satvars, lai nodrošinātu nozarei turpmāku virzību un stimulus strādāt pie kosmosa iespēju tehnoloģiskas attīstības un izstrādes; prasa iepriekšminētajās jomās nodrošināt ar kosmosu saistītai pētniecībai nepieciešamo finansējumu; norāda, ka programmai „Apvārsnis 2020” var būt svarīga nozīme, palīdzot ES samazināt atkarību svarīgu kosmosa tehnoloģiju jomā; šajā sakarā atgādina, ka programmas „Apvārsnis 2020” kosmosam veltītā sadaļa ir iekļauta prioritātē „Vadošā loma rūpniecībā” un jo īpaši konkrētajā mērķī „Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā”; tādēļ uzskata, ka programma „Apvārsnis 2020” būtu jāizmanto, lai atbalstītu Eiropas kosmosa tehnoloģisko bāzi un kosmosa nozares iespējas; aicina Komisiju, veicot programmas „Apvārsnis 2020” vidusposma pārskatīšanu, atvēlēt pietiekamu vietu drošības un aizsardzības jomā nepieciešamām svarīgām kosmosa tehnoloģijām;

15.  norāda, ka attiecībā uz Eiropas kosmosa programmu turpmāku finansēšanu būtu vēlams noteikt, kad ir iespējams izmantot publiskā un privātā sektora partnerības veidus;

16.  uzsver to, ka ir stratēģiski svarīgi stimulēt kosmosa jomas inovācijas un pētniecību drošības un aizsardzības vajadzībām; atzīst to, ka ievērojams potenciāls piemīt tādām svarīgām kosmosa tehnoloģijām kā Eiropas Datu pārraides sistēma, kas ļauj veikt nepārtrauktu Zemes novērošanu reāllaikā, nanosatelītu megakonstelāciju izvietošanu un, visbeidzot, reaģētspējīgas kosmosa nozares kapacitātes palielināšanu; uzsver nepieciešamību pēc inovatīvām lielo datu tehnoloģijām, lai pilnībā izmantotu kosmosa datu potenciālu drošības un aizsardzības vajadzībām; aicina Komisiju iekļaut šīs tehnoloģijas savā Eiropas Kosmosa stratēģijā;

17.  apzinās briesmas, ko Eiropas kosmosa programmām rada kiberkarš un hibrīddraudi, ņemot vērā to, ka elektroniska maldināšana vai signālu bloķēšana var traucēt militārām misijām vai radīt tālejošas sekas ikdienas dzīvei uz Zemes; uzskata, ka kiberdrošības panākšanai ir jāveido kopīga ES, dalībvalstu, uzņēmumu un interneta speciālistu pieeja; tādēļ aicina Komisiju savās kiberdrošības programmās iekļaut kosmosa programmas;

18.  uzsver vajadzību uzlabot ES kosmosa spēju koordināciju, izstrādājot tādu sistēmu arhitektūru un procedūras, kādas vajadzīgas, lai garantētu samērīgu drošības, tostarp datu drošības, līmeni; aicina Komisiju izveidot un sekmēt pārvaldības modeli katrai sistēmai, kas sniedz ar drošību un aizsardzību saistītus pakalpojumus; uzskata — lai sniegtu integrētus pakalpojumus gala lietotājiem, drošībai un aizsardzībai paredzētās ar kosmosu saistītās ES spējas būtu jāpārvalda īpašam operatīvo pakalpojumu koordinācijas centram (Vadības un kontroles centram, kā tas tiek dēvēts pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” darba programmā 2014.–2015. gadam); uzskata, ka izmaksu lietderības nolūkā tas, ja iespējams, būtu jāiekļauj kādā no jau izveidotajām ES struktūrām, piemēram, Eiropas GNSS aģentūrā, ES Satelītcentrā vai Eiropas Aizsardzības aģentūrā, ņemot vērā šo aģentūru jau piedāvātās iespējas;

19.  uzskata — lai spētu ātri paredzēt dažādu lietojumprogrammu (piemēram, gaisa satiksmes pārvaldības jomā) darbības pārtraukumus, būtu jāuzlabo koordinācija starp kosmosa sistēmām, ko dažādas dalībvalstis nesaskaņoti izvērš dažādu nacionālo vajadzību nolūkos;

20.  vienlaikus atzīst priekšrocības, ko sniedz ar drošību saistīta starptautiskā sadarbība kosmosa jomā ar ES uzticamajiem partneriem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

7.4.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

41

11

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, David Borrelli, Reinhard Bütikofer, Jerzy Buzek, Edward Czesak, Philippe De Backer, Peter Eriksson, Fredrick Federley, Theresa Griffin, Roger Helmer, Hans-Olaf Henkel, Kaja Kallas, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jeppe Kofod, Janusz Lewandowski, Paloma López Bermejo, Ernest Maragall, Edouard Martin, Csaba Molnár, Nadine Morano, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Carolina Punset, Herbert Reul, Paul Rübig, Algirdas Saudargas, Jean-Luc Schaffhauser, Neoklis Sylikiotis, Antonio Tajani, Dario Tamburrano, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Martina Werner, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Amjad Bashir, Michał Boni, Eugen Freund, Françoise Grossetête, Benedek Jávor, Jude Kirton-Darling, Werner Langen, Marian-Jean Marinescu, Marisa Matias, Sorin Moisă, Clare Moody, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Maria Spyraki, Anneleen Van Bossuyt

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Momchil Nekov, Jana Žitňanská


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

19.4.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

15

10

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Goffredo Maria Bettini, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Lorenzo Cesa, Aymeric Chauprade, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Mark Demesmaeker, Georgios Epitideios, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Iveta Grigule, Richard Howitt, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Afzal Khan, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Ilhan Kyuchyuk, Barbara Lochbihler, Ulrike Lunacek, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Andrej Plenković, Cristian Dan Preda, Sofia Sakorafa, Charles Tannock, László Tőkés, Geoffrey Van Orden, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Luis de Grandes Pascual, Marielle de Sarnez, Andrzej Grzyb, András Gyürk, Takis Hadjigeorgiou, Marek Jurek, Javi López, Antonio López-Istúriz White, Norbert Neuser, Norica Nicolai, Soraya Post, Marietje Schaake, Jean-Luc Schaffhauser, Helmut Scholz, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Paavo Väyrynen, Janusz Zemke

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Doru-Claudian Frunzulică, Monika Hohlmeier, Zdzisław Krasnodębski, Marian-Jean Marinescu, Indrek Tarand, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Ivan Štefanec

Juridisks paziņojums