Procedūra : 2016/0039(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0187/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0187/2016

Debates :

PV 08/06/2016 - 9
CRE 08/06/2016 - 9

Balsojumi :

PV 08/06/2016 - 12.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0264

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 190kWORD 110k
26.5.2016
PE 580.440v02-00 A8-0187/2016

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko piešķir turpmāku makrofinansiālo palīdzību Tunisijai

(COM(2016)0067 – C8-0032/2016 – 2016/0039(COD))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Referente: Marielle de Sarnez

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMSEIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES KOPĪGA DEKLARĀCIJA
 PASKAIDROJUMS
 PIELIKUMS. ĀRLIETU KOMITEJAS VĒSTULE
 PIELIKUMS. BUDŽETA KOMITEJAS VĒSTULE
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko piešķir turpmāku makrofinansiālo palīdzību Tunisijai

(COM(2016)0067 – C8-0032/2016 – 2016/0039(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0067),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 212. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0032/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A8-0187/2016),

1.  pieņem nostāju pirmajā lasījumā, atbalstot Komisijas priekšlikumu;

2.  apstiprina Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo deklarāciju, kas pievienota šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.


NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMSEIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES KOPĪGA DEKLARĀCIJA

Šis lēmums ir pieņemts, neskarot kopīgo deklarāciju, kura pieņemta kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 778/2013/ES, ar ko piešķir turpmāku makrofinansiālo palīdzību Gruzijai, un kura arī turpmāk būtu jāuzskata par pamatu, uz kuru balstīties visu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu pieņemšanā par makrofinansiālās palīdzības piešķiršanu trešām valstīm un teritorijām.


PASKAIDROJUMS

Tunisija ir sekmīgi nostiprinājusi savu pāreju uz demokrātiju. Tagad tai ir konstitūcija, kas aizsargā tiesības un brīvības, nostiprināta tiesu sistēma un plašsaziņas līdzekļi, kam ir lielākas tiesības. Tunisiju vada plašas vienotības valdība, kas izveidota brīvu un pārredzamu vēlēšanu rezultātā, un tā balstās uz uzņēmīgu un mūsdienīgu pilsonisko sabiedrību, kas pamatoti saņēmusi Nobela Miera prēmiju (tā piešķirta Tunisijas nacionālā dialoga kvartetam).

Tomēr šobrīd Tunisija saskaras ar ļoti lielām grūtībām. Tā ir bijusi mērķis vairākiem atentātiem un teroristu uzbrukumiem, kas ir būtiski ietekmējuši valsts galvenās ekonomikas nozares, piemēram, tūrismu. Prognozes par izaugsmi, kas 2015. gadā tika gaidīta 3 % apmērā, ir pārskatītas un samazinātas līdz 0,5 % 2016. gadā, vidējais bezdarba līmenis ir 15 %, sieviešu bezdarba līmenis — 20 % un augstskolu absolvējušo jauniešu bezdarba līmenis — 28,6 %. Turklāt reģionālie drošības un politiskie apstākļi ir ārkārtīgi nestabili, jo īpaši Tunisijas un Lībijas kopīgās robežas dēļ.

Neraugoties uz visām šīm problēmām, Tunisija turpina gūt ļoti svarīgus panākumus, nostiprinot demokrātiskās pārmaiņas valstī, veicot reformas, kas vajadzīgas valsts ekonomisko struktūru modernizācijai un nostiprinot attiecības ar saviem partneriem, jo īpaši Eiropas Savienību, ar ko Tunisija patlaban risina sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu.

Ir ļoti svarīgi, lai Tunisija gūtu sekmes un lai negūtu virsroku tie, kas vēlas valsti destabilizēt. Tādēļ Eiropai ir jāizrāda solidaritāte un apņēmība palīdzēt Tunisijai un atbalstīt tās attīstību, īstenojot konkrētus pasākumus, no kuriem tieši iegūst valsts iedzīvotāji.

Šajā sakarībā makrofinansiālā palīdzība ir ES finanšu instruments, ko var izmantot, lai atbalstītu krīzes situācijā nonākušu trešo valsti. Pateicoties valstī veiktajām reformām, Tunisija pilnībā atbilst politiskajiem nosacījumiem, kas jāizpilda, lai varētu piešķirt makrofinansiālo palīdzību, jo īpaši attiecībā uz demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu.

2014. gada 15. maijā tika apstiprināta pirmā Tunisijai paredzētā programma, ar ko tika piešķirti EUR 300 miljoni, lai atbalstītu valsts reformu centienus ar mērķi uzlabot publisko finanšu pārvaldību un fiskālās sistēmas darbību, nostiprināt sociālā nodrošinājuma tīklu, reformēt finanšu nozari un, visbeidzot, uzlabot tirdzniecības un investīciju regulējumu. Divi maksājumi saskaņā ar šo programmu jau ir veikti 2015. gadā, un trešais maksājums tiks veikts 2016. gadā.

2015. gada augustā Eiropas Komisija, atbildot uz Tunisijas valdības lūgumu, paredzēja otru Tunisijai veltītu makrofinansiālās palīdzības programmu, kuras kopējais apjoms ir EUR 500 miljoni, kas tiks piešķirti kā vidēja termiņa aizdevumi finanšu tirgos ar labvēlīgiem nosacījumiem. Ar šo palīdzības programmu tiks atbalstītas Tunisijas veiktās reformas valsts budžeta situācijas uzlabošanas, maksājumu bilances līdzsvarošanas un investoriem labvēlīgāku apstākļu nodrošināšanas nolūkā.

Referente līdz ar to atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu un pauž cerību, ka šī papildu palīdzības programma varētu stāties spēkā pēc iespējas drīzāk, lai palīdzētu Tunisijai izšķirošā brīdī.


PIELIKUMS. ĀRLIETU KOMITEJAS VĒSTULE

Ref.: D (2016) 17045

Starptautiskās tirdzniecības komitejas (INTA) priekšsēdētājam

Bernd Lange

Temats:  Makrofinansiālā palīdzība Tunisijas Republikai – COM(2016)67 final COD(2016)0039

Godātais Lange kungs!

Lai nodrošinātu šī priekšlikuma ātru pieņemšanu, ar Ārlietu komitejas (AFET) koordinatoru atbalstu man kā AFET komitejas priekšsēdētājam ir tas gods šajā vēstulē sniegt mūsu komitejas nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko piešķir turpmāku makrofinansiālo palīdzību Tunisijas Republikai.

AFET komiteja pilnībā atbalsta priekšlikumu piešķirt Tunisijas Republikai makrofinansiālo palīdzību ar maksimālo summu EUR 500 miljoni. Tomēr ir jāatzīmē, ka (kā minēts arī attiecībā uz MFP-I pasākumu) šajā dokumentā nav pat apsvērta iespēja palīdzību Tunisijai sniegt dotāciju veidā.

Priekšlikumā ir norādīts, ka Tunisija neatrodas labā ekonomiskā situācijā un ka valstij, kurā notiek pāreja uz demokrātiju, papildus sociālekonomiskajām problēmām nākas risināt arī drošības jautājumus. Pastāvīgās ar nestabilitāti saistītās grūtības sociālekonomiskajā un budžeta jomā joprojām ir ievērojama problēma ne tikai Tunisijai, bet arī visam reģionam un tās galvenajam partnerim — Eiropas Savienībai.

Būtisku satraukumu rada fakts, ka Tunisijas ārējais parāds ir pieaudzis no 48 % no IKP 2011. gadā līdz aptuveni 56,2 % no IKP 2014. gadā, un tiek prognozēts, ka tas savu augstāko līmeni, proti, 72 % no IKP, sasniegs 2018. gadā. Neraugoties uz to, Savienības makrofinansiālā palīdzība būs pieejama divarpus gadus, sākot no pirmās dienas pēc saprašanās memoranda (sk. 1. panta 4. punktu) stāšanās spēkā. Tādējādi šajā periodā ārējā parāda līmenis būs augstākajā līmenī. Līdz ar to būtu bijis jāparedz kompensēšanas mehānisms, lai risinātu turpmākās problēmas.

Ar šo Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu saistīto aizņēmuma un aizdevuma darbību izdevumi nebūtu jāsedz Tunisijai, vai vismaz šie izdevumi būtu jāsadala starp ES un Tunisiju (sk. 4. pantu).

./..

Tā kā ES Tunisijai ir piešķīrusi priviliģētas partnerības statusu un šā gada 18. februārī ir izveidota ES un Tunisijas apvienotā parlamentārā komiteja, es vēlētos arī ieteikt, lai saprašanās memorandu izstrādātu Eiropas Komisija un Tunisijas varas iestādes (sk. 3. pantu) un apspriestu apvienotās parlamentārās komitejas locekļi, kas ir Eiropas Parlamenta deputāti un Tunisijas Tautas pārstāvju asamblejas locekļi. ES un Tunisijas Apvienotajai parlamentārajai komitejai būtu jāapspriež arī 2. pantā minētā uzraudzība, kā arī 8. pantā minētais ziņojums par lēmuma īstenošanu.

Komiteja uzskata, ka ES un starptautiskajām finanšu iestādēm būtu stingri jāatbalsta šī svarīgā ES partnera dienvidu kaimiņreģionā stabilizācija, jo īpaši ņemot vērā panākto progresu demokrātiskā procesa konsolidācijā, kā arī reģionālo situāciju.

Tomēr es vēlētos uzsvērt, ka Parlamenta nostājas pieņemšanas termiņš bija nepamatoti īss, jo priekšlikums tika iesniegts 2016. gada 2. martā. Tas neļāva mūsu komitejai pieņemt oficiālu atzinumu par šo ļoti nozīmīgo jautājumu. Manā rīcībā ir nonākusi informācija, ka ECFIN ĢD pat bija paredzējis, ka Parlaments lēmumu pieņems pirmajā lasījumā jau 27.–28. aprīlī. Šāds ierosinājums īsti neatbilstu Parlamenta likumdošanas pilnvaru demokrātiskas īstenošanas principam.

Es vēlētos, lai tādu svarīgu jautājumu risināšanā kā makrofinansiālā palīdzība tiktu pienācīgi ņemta vērā ES partneru valstiskā situācija un īpatnības. Tā kā jūnijā sākas musulmaņu svētais mēnesis ramadāns un pēc tam ir vasaras brīvdienu sezona, sarunas par saprašanās memorandu būs jāatliek līdz rudenim. Tādēļ Eiropas Komisija ir nepamatoti uzstājusi uz to, lai Parlaments savu nostāju pieņemtu steidzamā kārtā.

Esmu pārliecināts, ka INTA komiteja mūsu viedokli pienācīgi ņems vērā savas nostājas izstrādē un arī sarunās ar Padomi.

Ar cieņu

Elmar Brok

Kopijas adresāti:  Delegācijas attiecībām ar Magribas valstīm priekšsēdētājs P. A. Panzeri

  Referente Marielle de Sarnez


PIELIKUMS. BUDŽETA KOMITEJAS VĒSTULE

D(2016)20958

  Starptautiskās tirdzniecības komitejas

priekšsēdētājam

  Bernd Lange

Eiropas Parlaments

ASP 12G205

Briselē

Temats:   Priekšlikums lēmumam par turpmākas makrofinansiālās palīdzības piešķiršanu Tunisijai

Godātais priekšsēdētāj!

Starptautiskās tirdzniecības (INTA) komiteja patlaban izstrādā ziņojumu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko piešķir turpmāku makrofinansiālo palīdzību Tunisijai (2016/0039(COD)).

Koordinatori nolēma iesniegt Budžeta komitejas nostāju vēstules veidā, nevis sagatavot oficiālu atzinumu.

Budžeta komiteja atzīst, ka politiskās pārejas ekonomiskās sekas, stabilitātes trūkums reģionā, drošības apdraudējumi un sociālie nemieri nelabvēlīgi ietekmē Tunisijas jau tā trauslo maksājumu bilanci un fiskālo stāvokli.

2014. gadā, papildinot Starptautiskā Valūtas Fonda programmu, tika sākta pirmā makrofinansiālās palīdzības (MFP) sniegšanas operācija EUR 300 miljonu apmērā. Pamatojoties uz Tunisijas valdības lūgumu, jaunais priekšlikums (MFP-II) līdzīgi papildinās nākamo SVF programmu, paredzot piešķirt vēl EUR 500 miljonus vidēja termiņa aizdevumu veidā (izmaksa tiks veikta trijās daļās), lai segtu Tunisijas atlikušās ārējā finansējuma vajadzības.

Budžeta komiteja pieņem zināšanai, ka Garantiju fondā ārējai darbībai tiks iemaksāti EUR 45 miljoni (9 % no aizdevumu summas). Pieņemot, ka aizdevumi tiks izmaksāti 2016. un 2017. gadā, attiecīgās apropriācijas Savienības budžetā būs jāiekļauj ar divu gadu nobīdi, respektīvi, 2018. un 2019. gada budžetā.

Budžeta komiteja atbalsta ierosināto MFP-II operāciju, atzīstot to par nepieciešamu papildinājumu starptautiskajai un Eiropas palīdzībai, kas tiek sniegta Tunisijai, un par solidaritātes apliecinājumu šai valstij.

Komiteja norāda, ka tekstā, salīdzinot ar lēmumu par MFP piešķiršanu standarta formulējumu, ir ieviestas nelielas izmaiņas, lai paredzētu nedaudz lielāku elastīgumu attiecībā uz izvirzīto nosacījumu piemērošanu. Tādēļ tā aicina Komisiju nodrošināt ar MFP saistīto nosacījumu pienācīgu izpildi, vienlaikus ņemot vērā konkrētās saņēmējvalsts situāciju, proti, valsts apņēmīgas iesaistīšanās pakāpi un problemātiskos jautājumus, kas tai jārisina.

Tomēr komiteja uzsver, ka MFP aizdevumi ir tikai viens no instrumentiem, ko iespējams izmantot, lai sniegtu palīdzību Tunisijai, un ka varēja apsvērt iespēju makrofinansiālo palīdzību sniegt arī kā MFP dotācijas.

Komiteja atgādina, ka galvenais instruments, kas ir izmantojams, lai sniegtu atbalstu Tunisijai, ir Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI), no kura Tunisijai, kopš sākusi darboties 2014.–2020. gada DFS, ik gadu vidēji piešķirti EUR 115 miljoni — neskaitot reģionālās programmas. Tunisija bija pirmā valsts, kas EKI kontekstā 2015. gadā saņēma papildu EUR 71,8 miljonus no visaptverošās programmas, kas paredzēta, lai paustu atzinību par progresu demokrātisko reformu īstenošanā (princips „lielāki panākumi — lielāks atbalsts”).

Tunisija saņem finansējumu arī no Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta un Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta, un tā piedalās ES programmās, piemēram, Erasmus+.

Tādēļ, lai spētu sekmīgi risināt uzdevumus, kas, no vienas puses, saistīti ar demokrātiskajām reformām, no otras puses — ar stabilitāti un drošību, komiteja aicina Komisiju turpināt palielināt Savienības atbalstu Tunisijai un pauž gatavību izskatīt ikvienu saistībā ar attiecīgajiem instrumentiem sniegtu atbilstošu budžeta priekšlikumu.

Ar cieņu

Jean Arthuis


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Makrofinansiālā palīdzība Tunisijai

Atsauces

COM(2016)0067 – C8-0032/2016 – 2016/0039(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

12.2.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

25.2.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

25.2.2016

BUDG

25.2.2016

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

AFET

15.3.2016

BUDG

16.3.2016

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Marielle de Sarnez

15.3.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

4.4.2016

20.4.2016

 

 

Pieņemšanas datums

24.5.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

4

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, Tiziana Beghin, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Marielle de Sarnez, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Karoline Graswander-Hainz, Ska Keller, Jude Kirton-Darling, Alexander Graf Lambsdorff, Bernd Lange, David Martin, Emmanuel Maurel, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Artis Pabriks, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Hannu Takkula, Iuliu Winkler, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Reimer Böge, Edouard Ferrand, Sander Loones, Georg Mayer, Fernando Ruas, Lola Sánchez Caldentey, Judith Sargentini, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dominique Bilde

Iesniegšanas datums

26.5.2016

Juridisks paziņojums - Privātuma politika