Procedūra : 2015/0136(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0190/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0190/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 08/06/2016 - 12.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0260

STARPPOSMA ZIŅOJUMS     
PDF 518kWORD 100k
30.5.2016
PE 580.548v02-00 A8-0190/2016

par projektu Padomes lēmumam par to, lai dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās

(14112/2015 – C8-0409/2015 – 2015/0136(NLE))

Juridiskā komiteja

Referents: Pavel Svoboda

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai dalībvalstis Eiropas Savienības interesēs ratificētu Starptautiskās konvencijas par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru 2010. gada protokolu un pievienotos tam attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās

(14112/2015 – C8-0409/2015 – 2015/0136(NLE))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (14112/2015),

–  ņemot vērā Padomes lūgumu sniegt piekrišanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. pantu un 218. panta 6. punkta a) un v) apakšpunktu (C8-0409/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumiem(1),

–  ņemot vērā Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā 1996. gada Starptautisko konvenciju par atbildību un kaitējuma kompensāciju saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru (1996. gada HNS konvencija),

–  ņemot vērā 1996. gada HNS konvencijas 2010. gada protokolu (2010. gada HNS konvencija),

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2015)0305),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 18. novembra Lēmumu 2002/971/EK, ar ko dalībvalstīm Kopienas interesēs atļauj ratificēt 1996. gada HNS konvenciju vai pievienoties tai(3),

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko dalībvalstīm Eiropas Kopienas interesēs atļauj ratificēt 1996. gada Starptautisko konvenciju par atbildību un zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru (HNS konvencija) (COM(2001)674),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulu (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (regulas „Brisele I” pārstrādātā redakcija)(4),

–  ņemot vērā Pastāvīgo pārstāvju komitejas un Padomes 2015. gada 20. novembra un 8. decembra sanāksmes protokolā iekļauto Komisijas deklarāciju(5),

–  ņemot vērā kuģniecības nozares pārstāvju 2015. gada 18. septembra vēstuli, kurā dalībvalstis mudinātas iespējami drīz ratificēt 2010. gada HNS konvencijas 2010. gada protokolu vai pievienoties tam atbilstīgi Komisijas ierosinātajai pieejai(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas starpposma ziņojumu (A8-0190/2016),

A.  tā kā 2010. gada HNS konvencijas mērķis ir garantēt atbildību un ar specializēta starptautiska HNS kompensāciju fonda starpniecību nodrošināt atbilstīgas, ātras un efektīvas kompensācijas samaksu par zaudējumu vai kaitējumu personām, īpašumam un videi, kas radušies bīstamu un kaitīgu vielu jūras pārvadājumu rezultātā;

B.  tā kā pamatprincipi, uz kuriem balstās Starptautiskās Jūrniecības organizācijas konvencijas, tostarp 2010. gada HNS konvencija, ir kuģa īpašnieka stingra atbildība, obligāta apdrošināšana, lai segtu kaitējumu trešām personām, no kaitējuma cietušo personu tiesības iesniegt regresa prasījumu pret apdrošinātāju, atbildības ierobežošana un naftas un bīstamu un kaitīgu vielu gadījumā īpašs kompensācijas fonds, kurš maksā par kaitējumu, ja tas pārsniedz kuģa īpašnieka atbildības ierobežojumu;

C.  tā kā līdz ar to minētās konvencijas mērķis, no vienas puses, ir paredzēt principu par to, ka maksā piesārņotājs, un preventīvas darbības un piesardzības principus, respektīvi, to, ka būtu jāveic preventīvi pasākumi gadījumā, ja var tikt nodarīts kaitējums videi, tāpēc uz to attiecas Savienības vides politika un vispārīgie ar vidi saistītie principi, bet, no otras puses, tās mērķis ir reglamentēt kaitējumu, kas radies transportēšanas pa jūru rezultātā, kā arī novērst vai līdz minimumam samazināt šādu kaitējumu, tāpēc tā ir Savienības transporta politikas kompetences jomā;

D.  tā kā 2010. gada HNS konvencijā ir noteikumi par konvencijas dalībvalstu tiesu jurisdikciju saistībā ar to personu prasībām, kurām ir nodarīts kaitējums, uz kuru attiecas konvencija, pret īpašniekiem vai to apdrošinātājiem, vai pret specializēto HNS kompensāciju fondu, un arī noteikumi par konvencijas dalībvalstu tiesu spriedumu atzīšanu un izpildi;

E.  tā kā atbilstoši Komisijas priekšlikumam (COM(2015)0305), noslēdzot 2010. gada HNS konvenciju, tā pārklātos ar regulas „Brisele I” pārstrādātās redakcijas piemērošanas jomu un noteikumiem;

F.  tā kā regulas „Brisele I” pārstrādātā redakcija pieļauj dažādus jurisdikcijas pamatus, savukārt 2010. gada HNS konvencijas IV sadaļā ir noteikts ļoti ierobežojošs jurisdikcijas, atzīšanas un izpildes režīms, lai garantētu vienlīdzīgus apstākļus prasītājiem un nodrošinātu, ka noteikumi par atbildību un kompensāciju tiek piemēroti vienādi;

G.  tā kā, no vienas puses, ņemot vērā īpašo jurisdikcijas režīmu, kāds paredzēts 2010. gada HNS konvencijā, kuras mērķis ir nodrošināt, ka avārijās cietušie var gūt labumu no skaidriem procesuāliem noteikumiem un juridiskās noteiktības, tādējādi palielinot tiesās iesniegto prasību efektivitāti, un no otras puses, ņemot vērā paredzamās juridiskās un praktiskās grūtības, kuras rastos, ja Savienībā piemērotu citu jurisdikcijas režīmu, nevis to, ko piemēro citām 2010. gada HNS konvencijas pusēm, ir pamatots regulas „Brisele I” pārstrādātās redakcijas vispārējās piemērošanas izņēmums;

H.  tā kā Dānija ir atbrīvota no LESD trešās daļas V sadaļas piemērošanas un nepiedalās ierosinātā Padomes Lēmuma pieņemšanā attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbības aspektiem civillietās;

I.  tā kā pārklāšanās starp 2010. gada HNS konvenciju un Savienības noteikumiem par tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās kalpoja kā juridiskais pamats Lēmumam 2002/971/EK, jo 1996. gada HNS konvencija tika grozīta ar 2010. gada HNS protokolu, 2010. gada HNS konvencijas ietekme uz Savienības noteikumiem būtu jāvērtē, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/35/EK(7) (Direktīva par atbildību vides jomā — DAV), kura ir kļuvusi par ES tiesību sistēmas daļu kopš Lēmuma 2002/971/EK pieņemšanas, piemērošanas jomu un noteikumus;

J.  tā kā no DAV piemērošanas jomas no 2010. gada HNS konvencijas spēkā stāšanās brīža tiks izslēgts kaitējums vai kaitējuma tūlītēji draudi videi, uz ko attiecas minētā konvencija (DAV 4. panta 2. punkts un IV pielikums);

K.  tā kā 2010. gada HNS konvencija paredz kuģa īpašnieka stingru atbildību par kaitējumiem, kas rodas no bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanas pa jūru un uz ko attiecas konvencija, kā arī pienākumu iegādāties apdrošināšanu vai citu finansiālu nodrošinājumu, ar kuru segt viņa atbildību par kaitējumu saskaņā ar konvenciju, šajā nolūkā aizliedzot citas prasības pret kuģa īpašnieku kā vien prasības saskaņā ar konvenciju (7. panta 4. un 5. punkts);

L.  tā kā, ja visas dalībvalstis neratificēs 2010. gada HNS konvenciju vai nepievienosies tai vienā termiņā, pastāv risks, ka kuģniecības nozare vienlaikus būs pakļauta diviem dažādiem tiesiskajiem regulējumiem — Eiropas Savienības un starptautiskajam —, tādējādi radot arī no piesārņojuma cietušo personu, piemēram, piekrastes kopienu, zvejnieku utt., nevienlīdzību, un šāda prakse būtu arī pretēja 2010. gada HNS konvencijas garam;

M.  tā kā pārējās DAV IV pielikumā ietvertās Starptautiskās Jūrniecības organizācijas konvencijas ir pierādījušas savu iedarbīgumu, jo ar tām ir izdevies panākt līdzsvaru starp vides un komerciālajām interesēm, skaidri virzot atbildību tā, lai nebūtu nenoteiktības attiecībā uz atbildīgo pusi, kā arī izveidojot obligātas apdrošināšanas sistēmu un ātrus kompensēšanas mehānismus, kuru darbība aptver ne tikai kaitējumu videi,

1.    prasa Padomei un Komisijai ņemt vērā šādus ieteikumus:

(i)  saskaņā ar Tiesas iedibināto judikatūru nodrošināt, lai starptautiskās saistības, kas radīsies no 2010. gada HNS konvencijas ratifikācijas vai pievienošanās tai, neradītu negatīvu ietekmi uz kopīgo Savienības noteikumu vienveidīgumu, integritāti un iedarbīgumu(8),

(ii)  šajā sakarā pievērst lielāku uzmanību tam, ka regulas „Brisele I” pārstrādātā redakcija un 2010. gada HNS konvencija pārklājas attiecībā uz procesuālajiem noteikumiem, ko konvencijas dalībvalstu tiesās piemēro prasībām un sūdzībām saskaņā ar konvenciju,

(iii)  nodrošināt to, ka pēc iespējas samazinās DAV un 2010. gada HNS konvencijas kolīzijas iespējas, veicot visus pienācīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis, kuras ratificē 2010. gada HNS konvenciju vai pievienojas tai, pilnībā ievēro konvencijas 7. panta 4. un 5. punktā paredzēto ekskluzivitātes klauzulu, saskaņā ar ko pret kuģa īpašnieku nevar celt citas prasības kā vien prasības saskaņā ar minēto konvenciju,

(iv)  nodrošināt, ka samazinās neizdevīgāku konkurences apstākļu radīšanas un nostiprināšanas risks tām valstīm, kuras ir gatavas pievienoties 2010. gada HNS konvencijai, salīdzinājumā ar tām valstīm, kuras, iespējams, vēlēsies novilcināt šo procesu un turpināt ievērot tikai DAV paredzēto režīmu,

(v)  nodrošināt, ka tiek izbeigta situācija, kurā vienlaikus nepārtraukti pastāv divi  — Eiropas Savienības un starptautiska līmeņa — jūrniecības atbildības režīmi, kas izraisītu Savienības tiesību aktu sadrumstalotību un turklāt apdraudētu iespējas skaidri virzīt atbildību, un varētu kļūt par iemeslu ilgstošiem un ļoti dārgiem tiesas procesiem, tādējādi kaitējot cietušajiem un kuģniecības nozarei,

(vi)  šajā saistībā nodrošināt, ka dalībvalstīm tiek noteikts skaidrs pienākums veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai panāktu konkrētu rezultātu, proti, pieņemamā termiņā, respektīvi, ne vēlāk kā divus gadus pēc Padomes lēmuma stāšanās spēkā, ratificēt 2010. gada HNS konvenciju vai pievienoties tai;

2.  secina, ka šis starpposma ziņojums būs arī iespēja Padomei un Komisijai izskatīt 1. punktā izklāstītos ieteikumus;

3.  uzdod priekšsēdētājam pieprasīt turpmākas diskusijas ar Komisiju un Padomi;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1)

OV C 326, 26.10.2002., 299. lpp.

(2)

Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinums, 1/13, ECLI:EU:C:2014:2303.

(3)

OV L 337, 13.12.2002., 55. lpp.

(4)

OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.

(5)

Punkta piezīme 13142/15.

(6)

Pieejams tiešsaistē: http://www.ics-shipping.org/docs/default-source/Submissions/EU/hazardous-and-noxious-substances.pdf.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.).

(8)

Tiesas 1993. gada 19. marta atzinums, 2/91, ECLI:EU:C:1993:106, 25. punkts. Tiesas 2002. gada 5. novembra spriedums, Eiropas Kopienu Komisija / Dānijas Karaliste, C-467/98, ECLI:EU:C:2002:625, 82. punkts. Tiesas 2006. gada 7. februāra atzinums, 1/03, ECLI:EU:C:2006:81, 120. un 126. punkts. Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinums, 1/13, ECLI:EU:C:2014:2303.


PASKAIDROJUMS

Parlaments 2015. gada 17. decembrī saņēma vēstuli, kurā tam prasīja dot piekrišanu Padomes lēmuma projektam par to, lai dalībvalstis Savienības vārdā ratificētu HNS konvencijas 2010. gada protokolu un pievienotos tam(1). Tā kā ne konvencijas, ne protokola tekstā nav REIO (reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas) klauzulas, dalībvalstīm Savienības vārdā minētais starptautiskais nolīgums būtu jānoslēdz pēc tam, kad tās ir saņēmušas Padomes atļauju un Eiropas Parlamenta piekrišanu pēc Komisijas priekšlikuma (LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunkts). Referents ierosina sagatavot starpposma ziņojumu, lai panāktu pozitīvu iznākumu sarunās ar Padomi un Komisiju. Referents uzskata, ka nebūtu pareizi, ja Parlaments dotu savu piekrišanu, pirms ir panāktas garantijas par Savienības tiesību aktu vienveidīgumu, integritāti un iedarbīgumu, kā arī ES pamatprincipa, proti, kompetenču piešķiršanas principa, ievērošanu.

1996. gada Starptautiskā konvencija par atbildību un kaitējuma atlīdzināšanu saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru ir pēdējā vēl neratificētā SJO konvencija, kurā ir runa par atbildību un kompensāciju par kaitējumu, kas radies bīstamu un kaitīgu vielu, tostarp sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) un sašķidrinātas naftas gāzes (LPG), jūras pārvadājumu rezultātā. Ņemot vērā pieredzi ar līdzīgiem starptautiskiem režīmiem, kas reglamentē atbildību par kaitējumiem, kas rodas citās kuģniecības darbībās, piemēram, naftas pārvadāšanā ar tankkuģiem, SJO pieņēma šo starptautisko nolīgumu, kurā grozījumi izdarīti ar 2010. gada HNS protokolu, lai papildinātu ar atbildību saistīto jūrniecības konvenciju sistēmu ar īpašu instrumentu. Ne 1996. gada HNS konvencija, ne 2010. gada protokols nav stājušies spēkā.

2010. gada HNS konvencija tā kuģa īpašniekam, ar kuru pārvadā HNS, paredz stingru atbildību par kaitējumu, kas radies starpgadījumā saistībā ar HNS pārvadāšanu pa jūru ar minēto kuģi. Ir ierobežoti izņēmumi, kuri attiecas uz stingro atbildību, kas ir saistīta ar īpašnieka pienākumu iegādāties apdrošināšanu vai citu finansiālu nodrošinājumu, ar kuru segt viņa atbildību par kaitējumu saskaņā ar konvenciju. Būtiskāk ir tas, ka ir paredzēts izveidot īpašu kompensāciju fondu, kura mērķis ir izmaksāt kompensāciju ikvienai personai, kura cieš no kaitējuma saistībā ar HNS pārvadāšanu pa jūru, ja šī persona nav bijusi spējīga iegūt pilnīgu vai atbilstīgu kompensāciju par kaitējumu no kuģa īpašnieka un tā apdrošinātāja. Kompensāciju mehānisms ir izveidots, pamatojoties uz sarežģītu sistēmu, saskaņā ar ko HNS fondā iemaksas veic personas, kas katrā konvencijas dalībvalstī saņem HNS, un kopējā pieejamā kompensācijas summa šajā sistēmā ir 250 miljoni norēķinu vienību (aptuveni 310 miljoni euro saskaņā ar šībrīža valūtas maiņas kursu).

2010. gada HNS konvencijas IV sadaļā ir paredzēti noteikumi par tiesu jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi, tādējādi tās darbības joma pārklājas ar regulas „Brisele I” pārstrādātajā redakcijā ietverto noteikumu darbības jomu. Novērtējot abu jurisdikcijas režīmu atšķirības, noskaidrojas, ka HNS konvencijā ir paredzēts diezgan ierobežojošs jurisdikcijas režīms, kas nesaskan ar regulas „Brisele I” pārstrādātajā redakcijā ievēroto pieeju, kas pieļauj dažādus jurisdikcijas pamatus.

Referents saprot, ka, ņemot vērā īpašo jurisdikcijas režīmu, kāds paredzēts 2010. gada HNS konvencijā — kurš izriet no mēģinājuma nepieļaut t.s. „labvēlīgākās tiesas izvēli”, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret prasītājiem, vienlaikus garantējot pareizas tiesvedības nodrošināšanu, izvairoties no grūtībām, kas rodas, risinot vienus un tos pašus jautājumus un iesaistot vienus un tos pašus ekspertus, lieciniekus un atbildētājus dažādās tiesās un vairākās jurisdikcijās, — kā arī ņemot vērā paredzamās juridiskās un praktiskās grūtības, kuras rastos, ja Savienībā piemērotu citu jurisdikcijas režīmu, nevis to, ko piemēro citām 2010. gada HNS konvencijas pusēm, ir pamatots regulas „Brisele I” pārstrādātās redakcijas vispārējās piemērošanas izņēmums.

Referents saprot arī, ka HNS konvencijas 2010. gada protokola noslēgšana nodrošinās, ka visā ES teritorijā saistībā ar starpgadījumiem, ko radījuši kuģi, kuri pārvadā HNS pa jūru, tiek piemēroti vienādi noteikumi par atbildību un kompensāciju. Šādi tiks arī nodrošināts, ka ir pieejami pietiekami līdzekļi kompensācijām personām, kuras cietušas šādos starpgadījumos. Tāpēc referents uzskata — lai nodrošinātu noteikumu par atbildību un kompensāciju vienveidīgu piemērošanu visā ES teritorijā saistībā ar starpgadījumiem, ko radījuši kuģi, kuri pārvadā HNS pa jūru, ņemot vērā apstākli, ka kuģniecība ir globāla nozare ar pārrobežu ietekmi, starptautisks režīms būtu piemērotāks nekā reģionāla līmeņa risinājums.

Ņemot vērā HNS kravu būtisko īpatsvaru jūras kravu pārvadājumos, kuģniecības nozares globālo raksturu, kā arī to, ka starpgadījumiem ar HNS kravām visticamāk būs pārrobežu ietekme, referents uzskata, ka visas Savienības interesēs ir ieviest viendabīgu atbildības režīmu, kas būtu piemērojams vides kaitējumam, kas radies no HNS pārvadāšanas pa jūru, un ko var panākt tikai tad, ja Padome un Komisija pienācīgi izskatīs Parlamenta ieteikumus.

Referents uzsver, ka šo starpposma ziņojumu nevajadzētu uzskatīt par šķērsli vienveidīga atbildības režīma izveidei, bet kā mēģinājumu nodrošināt, ka tas tiek darīts maksimāli iedarbīgi un godīgi, neapdraudot ES kopīgo tiesību aktu noteikumu vienveidīgumu, integritāti un iedarbīgumu un neradot pārmērīgu nevienlīdzību no piesārņojuma cietušajiem (piemēram, piekrastes kopienām, zvejniekiem utt.) un kuģniecības nozarei.

Tādējādi referents vēlas uzsākt dialogu ar Padomi un Komisiju, lai veidotu saskanīgu ES politiku attiecībā uz atbildību un kompensāciju par vides kaitējumu, kas radies no HNS pārvadāšanas pa jūru.

(1)

SGS15/14576 attiecībā uz Lēmumu 14112/15.


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.5.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Rosa Estaràs Ferragut, Laura Ferrara, Enrico Gasbarra, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Dietmar Köster, Gilles Lebreton, Jiří Maštálka, Emil Radev, Julia Reda, Evelyn Regner, József Szájer, Axel Voss, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Buda, Angel Dzhambazki, Stefano Maullu

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jens Nilsson

Juridisks paziņojums