IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Peru Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu

2.6.2016 - (12099/2015 – C8-0143/2016 – 2015/0199(NLE)) - ***

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Mariya Gabriel

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Peru Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu

(12099/2015 – C8-0143/2016 – 2015/0199(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (12099/2015),

–  ņemot vērā projektu nolīgumam starp Eiropas Savienību un Peru Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (12097/2015),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0143/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 99. panta 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0197/2016),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Peru Republikas valdībai un parlamentam.

ĪSS PAMATOJUMS

Nolīguma vispārīgie noteikumi

Saistībā ar Regulas (EK) Nr. 539/2001 grozīšanu ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 509/2014 Peru Republika tika pārcelta uz II pielikumu, kurā ir ietverts to trešo valstu saraksts, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no īstermiņa uzturēšanās vīzas prasības, lai šķērsotu dalībvalstu ārējās robežas. Grozītā Regula (EK) Nr. 539/2001 tiek piemērota visās dalībvalstīs, izņemot Īriju un Apvienoto Karalisti.

Grozošās Regulas (ES) Nr. 509/2014 5. apsvērumā ir norādīts, ka jāturpina novērtēt stāvokli šajā valstī attiecībā uz minētās regulas 1. pantā izklāstītajiem piemērojamiem kritērijiem, pirms tiek sāktas sarunas saistībā ar divpusējiem nolīgumiem par vīzu režīma atcelšanu ar Peru. Komisija 2014. gada oktobrī pieņēma ziņojumu[1], kam pievienots darba dokuments[2], kurā detalizēti aplūkota Peru situācija saskaņā ar šiem kritērijiem, kā arī novērtēti iespējamie riska scenāriji, kas izriet no vīzu režīma liberalizācijas.

Ņemot vērā kopumā pozitīvo Peru vērtējumu, Padome 2015. gada 19. maijā pieņēma lēmumu atļaut Komisijai sākt sarunas par divpusējā nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Peru Republiku. Sarunas notika 2015. gada 20. maijā, un galvenie sarunu vedēji nolīgumu parafēja 2015. gada 9. jūnijā. Oficiālā ceremonija notika ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) augstākā līmeņa sanāksmes laikā 2015. gada 10. jūnijā. Nolīgums tika parakstīts 2016. gada 14. martā Briselē. Kopš minētā datuma nolīgumu piemēro provizoriski, līdz tiks saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana.

Parakstītais nolīgums paredz bezvīzu ceļošanu Eiropas Savienības pilsoņiem un Peru pilsoņiem, kas ceļo uz otras līgumslēdzējas puses teritoriju, ne vairāk kā uz 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā. Vīzu režīma atcelšana attiecas uz visām personu kategorijām (parasto, diplomātisko, dienesta/oficiālo vai īpašo pasu turētājiem), kas ceļo jebkādos nolūkos, izņemot nolūkā veikt algotu darbu.

**

Referentes sniegtais pamatojums

Šis nolīgums par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu ir Eiropas Savienības un Peru Republikas attiecību padziļināšanas pozitīvs iznākums, kā arī papildu līdzeklis, ar ko pastiprināt attiecības ekonomikas un kultūras jomā un politisko dialogu par dažādiem jautājumiem, tostarp cilvēktiesībām un pamatbrīvībām. Nolīgums nostiprinās arī reģionālo vienotību, jo Peru pieder pie mazākās to Latīņamerikas valstu daļas, kuru pilsoņiem vīzas vēl nepieciešamas, un tas ir nozīmīgs Eiropas un Peru tautu tuvināšanās faktors.

Ar šo nolīgumu tiks aktivizēts tūrisms un sekmētas ciešākas attiecības tirdzniecības un ieguldījumu jomā. Peru ir reģistrēts viens no straujākajiem ekonomikas pieaugumiem Latīņamerikā (5 % 2013. gadā, 2,4 % 2014. gadā). Valstī pēdējo desmit gadu laikā ir pastāvīga izaugsme par vairāk nekā 80 %, kas to ierindo pirmajā to pasaules valstu desmitniekā, kurām ir spēcīgākā izaugsme šajā laikposmā. Attiecībā uz tirdzniecību ES ir trešā nozīmīgākā Peru tirdzniecības partnere importa jomā (galvenokārt iekārtas un transporta aprīkojums) un galvenais tās eksporta (lauksaimniecības pārtikas produkti un kalnrūpniecības produkti) galamērķis. Turklāt ES joprojām ir lielākais investors Peru ar vairāk nekā 50 % no kopējā tiešo ieguldījumu apjoma ārvalstīs, tos veicot dažādās nozarēs, piemēram, ieguves rūpniecībā, banku un finanšu jomā. Valsts atbalsta daudzus ieguldījumu projektus, jo īpaši ūdens resursu, transporta un enerģētikas nozaru infrastruktūrās. Visbeidzot jāatzīmē, ka valsts joprojām ir ļoti atkarīga no savas kalnrūpniecības nozares, taču cenšas panākt diversifikāciju, lai vairāk pievērstos tūrismam. Šajā ziņā tūrisma nozare ļoti strauji paplašinās un 2012. gadā tā kļuva par otru nozīmīgāko Peru ekonomikas nozari.

Runājot par politisko un institucionālo situāciju, jāmin, ka Peru Republika ir samērā stabila demokrātija, kas, tāpat kā Eiropas Savienība, aizstāv demokrātijas, labas pārvaldības un cilvēktiesību ievērošanas un tiesiskuma vērtības un principus, un šajā ziņā joprojām ir nozīmīga partnere Latīņamerikā. Cilvēktiesības un demokrātija ir būtiski elementi ES un Andu reģiona valstu attiecībās. Demokrātijas un cilvēktiesību nostiprināšana vēl aizvien ir Peru prioritāte, un vīzu režīma liberalizācijas nolīgums dos iespēju turpināt līdzsvarotu, regulāru un padziļinātu politisko dialogu cilvēktiesību jomā un par konkrētiem jautājumiem, piemēram, sieviešu stāvokli.

Attiecībā uz mobilitāti dati par ieceļošanas atteikumiem, apcietināšanu un atgriešanu liecina, ka šajos pēdējos gados ar Peru ir bijuši saistīti neatbilstīgas migrācijas riski. Tomēr skaidrs, ka situācija ir ievērojami uzlabojusies. Lielākais vairākums Šengenas vīzu pieteikuma iesniedzēju parasti saņem īstermiņa uzturēšanās vīzas, un vīzas atteikuma līmenis 2014. gadā bija aptuveni 6,1% un 2015. gadā 3 %. Turklāt 43 % no pieteikuma iesniedzējiem 2014. gadā saņēma vairākkārtējas ieceļošanas vīzas. Šie skaitļi liecina, ka dalībvalstis aizvien vairāk uzticas šīs valsts pilsoņiem. Arī atgriešanas gadījumu īpatsvara rādītājs ir ievērojami uzlabojies kopš 2010. gada, un Peru valdība turpina centienus šajā virzienā. Ir pārvarētas grūtības, ar ko nācās saskarties biometrisko pasu ieviešanas sākumposmā, taču šim procesam vajadzētu uzmanīgi sekot. Referente norāda, ka ir svarīgi pastiprināt ES un Peru sadarbību neatbilstīgās migrācijas jomā. Nolīgumā turklāt ir iekļauta kopēja deklarācija par sadarbību sakarā ar neatbilstīgo migrāciju, kurā ES un Peru atgādina savas saistības attiecībā uz neatbilstīgo migrantu atpakaļuzņemšanu. Referente arī atzinīgi vērtē informācijas kampaņu, ko Peru valdība īsteno valstī, lai labāk izskaidrotu saviem pilsoņiem galvenos šā vīzu atcelšanas nolīguma noteikumus, un tas var būt papildu veids, kā cīnīties pret neatbilstīgo migrāciju.

Peru var arī kļūt par īpaši nozīmīgu partneri cīņā pret organizēto noziedzību, sevišķi pret narkotiku kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, un tie var būt svarīgi sadarbības aspekti. Valsts izteiktā interese par stratēģiskas sadarbības nolīguma parakstīšanu ar Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) ir pozitīvs signāls, un tas varētu būt nozīmīgs solis uz priekšu, stiprinot sadarbību starp ES un Peru cīņā pret organizēto noziedzību. Aizvien lielāks skaits Eiropas Savienībai un Peru Republikai kopīgo uzdevumu pamato to, cik būtiski un nepieciešami ir sadarbību pastiprināt ar nolīgumu par īstermiņa vīzu režīma atcelšanu.

Nolīguma īstenošana un turpmāk veicamie pasākumi

Attiecībā uz nolīguma īstenošanu un turpmāk veicamajiem pasākumiem referente aicina Eiropas Komisiju sekot iespējamai attīstībai to kritēriju jomā, kuru dēļ sākotnēji valsts tika pārcelta no Regulas Nr. 509/2014 I pielikuma uz II pielikumu. Šie kritēriji ietver ne tikai nelegālo imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību, bet arī Savienības ārējās attiecības ar trešo valsti, jo īpaši ar cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saistītos apsvērumus.

Turklāt referente aicina Eiropas Komisiju un Peru iestādes panākt vīzu režīma atcelšanas pilnīgu savstarpējību, kurai būtu jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret visiem pilsoņiem, jo īpaši visiem Savienības pilsoņiem.

Referente vērš uzmanību uz to, ka Apvienotajā komitejā nolīguma pārvaldībai (6. pants) Eiropas Savienību pārstāv tikai Eiropas Komisija. Eiropas Parlaments kā Savienības pilsoņu tieši ievēlēta iestāde un demokrātijas, cilvēktiesību un ES pamatprincipu aizstāvis varētu tikt iesaistīts Apvienotās komitejas darbā. Eiropas Parlamenta referente atkārtoti mudina Eiropas Komisiju, strādājot ar turpmākajiem nolīgumiem, pārskatīt apvienoto komiteju sastāvu.

Referente arī izsaka šaubas par praksi parakstīt vīzu režīma atcelšanas nolīgumus un tos īstenot provizoriski, pirms Eiropas Parlaments ir sniedzis piekrišanu. Referente atzīmē, ka šāda prakse noved pie Eiropas Parlamenta rīcības brīvības samazināšanas un ir vēl jo apšaubāmāka tāpēc, ka Parlaments netiek laikus informēts par divpusējo sarunu virzību.

**

Īpaši noteikumi

Apvienotās Karalistes un Īrijas īpašā situācija ir atspoguļota noslēgtā nolīguma apsvērumos. Līdz ar to Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās noslēgtajā nolīgumā un tā noteikumi šīm valstīm nav saistoši.

Tāpat nolīgumam pievienotajā kopīgajā deklarācijā ir atspoguļota Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas ciešā līdzdalība Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. Deklarācijā šo valstu iestādes tiek mudinātas pēc iespējas drīz noslēgt ar Peru Republiku divpusējus nolīgumus par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šajā nolīgumā.

Nolīgumā ir iekļauti noteikumi par tā teritoriālo piemērošanu – Francijas un Nīderlandes gadījumā nolīguma noteikumi attiecas tikai uz šo dalībvalstu Eiropas teritorijām.

**

Visbeidzot, referente iesaka Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai atbalstīt šo ziņojumu un Eiropas Parlamentam sniegt piekrišanu.

• [1]   COM(2014) 663, 29.10.2014.
• [2]   SWD(2014) 328 final

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	24.5.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	50 1 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Philipp Albrecht, Martina Anderson, Malin Björk, Caterina Chinnici, Rachida Dati, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Laura Ferrara, Monika Flašíková Beňová, Lorenzo Fontana, Kinga Gál, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Monika Hohlmeier, Sophia in ‘t Veld, Iliana Iotova, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Monica Macovei, Barbara Matera, Claude Moraes, Soraya Post, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Csaba Sógor, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Udo Voigt, Beatrix von Storch, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laura Agea, Marina Albiol Guzmán, Hugues Bayet, Carlos Coelho, Pál Csáky, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Jeroen Lenaers, Nuno Melo, Angelika Mlinar, Artis Pabriks, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Emil Radev, Barbara Spinelli, Axel Voss
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Miroslav Poche

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

50	+
ALDE	Nathalie Griesbeck, Sophia in 't Veld, Angelika Mlinar, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Cecilia Wikström,
ECR	Monica Macovei, Branislav Škripek, Helga Stevens
EFDD	Laura Agea, Laura Ferrara, Kristina Winberg, Beatrix von Storch
EFN	Lorenzo Fontana
GUE/NGL	Marina Albiol Guzmán, Martina Anderson, Malin Björk, Barbara Spinelli
PPE	Carlos Coelho, Pál Csáky, Rachida Dati, Kinga Gál, Monika Hohlmeier, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Barbara Kudrycka, Jeroen Lenaers, Barbara Matera, Nuno Melo, Artis Pabriks, Emil Radev, Csaba Sógor, Traian Ungureanu, Axel Voss, Tomáš Zdechovský
S&D	Hugues Bayet, Caterina Chinnici, Monika Flašíková Beňová, Ana Gomes, Sylvie Guillaume, Iliana Iotova, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Cécile Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Claude Moraes, Miroslav Poche, Soraya Post, Birgit Sippel, Josef Weidenholzer
Verts/ALE	Jan Philipp Albrecht, Judith Sargentini, Bodil Valero

1	-
NI	Udo Voigt

0	0

Izmantoto simbolu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas