Procedūra : 2015/0310(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0200/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0200/2016

Debates :

PV 05/07/2016 - 11
CRE 05/07/2016 - 11

Balsojumi :

PV 06/07/2016 - 6.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0305

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1701kWORD 1640k
3.6.2016
PE 578.803v02-00 A8-0200/2016

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2007/2004, Regulu (EK) Nr. 863/2007 un Lēmumu 2005/267/EK

(COM(2015)0671 – C8-0408/2015 – 2015/0310(COD))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referents: Artis Pabriks

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Ārlietu komitejas atzinums
 Budžeta komitejas atzinums
 Zivsaimniecības komitejas atzinums
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2007/2004, Regulu (EK) Nr. 863/2007 un Lēmumu 2005/267/EK

(COM(2015)0671 – C8-0408/2015 – 2015/0310(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0671),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 77. panta 2. punkta b un d apakšpunktu un 79. panta 2. punkta c apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0408/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Budžeta komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus (A8-0200/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Eiropadome 2015. gada 25. un 26. jūnijā12 aicināja ieguldīt plašākus pūliņus visaptverošā migrantu krīzes risināšanā, tostarp pastiprinot robežu pārvaldību, lai labāk pārvaldītu pieaugošās jauktās migrācijas plūsmas. Turklāt 2015. gada 23. septembrī13 Eiropadome uzsvēra vajadzību risināt dramatisko situāciju pie ārējām robežām, kā arī stiprināt kontroles pie šīm robežām, konkrēti, nodrošinot papildu resursus Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, Eiropas Patvēruma atbalsta birojam un Eiropolam, un dalībvalstu cilvēkresursus un tehnisko devumu.

(1)  Eiropadome 2015. gada 25. un 26. jūnijā12 aicināja ieguldīt plašākus pūliņus visaptverošā nepieredzētu migrācijas plūsmu problēmas risināšanā, tostarp pastiprinot robežu pārvaldību, lai labāk pārvaldītu pieaugošās jauktās migrācijas plūsmas. Turklāt 2015. gada 23. septembrī13 Eiropadome uzsvēra vajadzību risināt dramatisko situāciju pie ārējām robežām, kā arī stiprināt kontroles pie šīm robežām, konkrēti, nodrošinot papildu resursus Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, Eiropas Patvēruma atbalsta birojam un Eiropolam, un dalībvalstu cilvēkresursus un tehnisko devumu.

__________________

__________________

12  Eiropadomes 2015. gada 25. un 26. jūnija sanāksmes secinājumi.

12  Eiropadomes 2015. gada 25. un 26. jūnija sanāksmes secinājumi.

13  ES valstu vai valdību vadītāju neformāla sanāksme par migrācijas jautājumiem, 2015. gada 23. septembra paziņojums.

13  ES valstu vai valdību vadītāju neformāla sanāksme par migrācijas jautājumiem, 2015. gada 23. septembra paziņojums.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Savienības politikas ārējo robežu pārvaldības jomā mērķis ir attīstīt un īstenot Eiropas integrēto robežu pārvaldību valstu un Savienības līmenī, kas ir ar personu brīvu pārvietošanos Savienībā cieši saistīts faktors un ir būtisks brīvības, drošības un tiesiskuma telpas aspekts. Eiropas integrētā robežu pārvaldība ir svarīga, lai uzlabotu migrācijas pārvaldību un nodrošinātu augstu iekšējās drošības līmeni Savienībā.

(2)  Savienības politikas ārējo robežu pārvaldības jomā mērķis ir attīstīt un īstenot Eiropas integrēto robežu pārvaldību valstu un Savienības līmenī, kas ir ar personu brīvu pārvietošanos Savienībā cieši saistīts faktors un ir būtisks brīvības, drošības un tiesiskuma telpas aspekts, lai efektīvi uzraudzītu ārējo robežu šķērsošanu un novērstu migrācijas problēmas un iespējamus apdraudējumus nākotnē pie šīm robežām, tādējādi sniedzot ieguldījumu nopietnu noziegumu ar pārrobežu dimensiju novēršanā un nodrošinot augstu iekšējās drošības līmeni Savienībā, pilnībā ievērojot pamattiesības un vienlaikus aizsargājot personu brīvu pārvietošanos Savienībā.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Īstenojot Eiropas integrēto robežu pārvaldību, būtu jānodrošina saskaņotība ar citiem politikas mērķiem, tostarp pārrobežu transporta pareiza darbība.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Lai nodrošinātu efektīvu Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošanu, būtu jāizveido Eiropas robežu un krasta apsardze. Eiropas robežu un krasta apsardze, kas ietver Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un par robežu pārvaldību atbildīgās valstu iestādes, tostarp krasta apsargi tiktāl, ciktāl viņi veic robežkontroles uzdevumus, balstās uz kopīgu informācijas, spēju un sistēmu izmantošanu valstu līmenī un uz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras atbildes rīcību Savienības līmenī.

(4)  Lai nodrošinātu efektīvu Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošanu, būtu jāizveido Eiropas robežu un krasta apsardze un jāpiešķir tai nepieciešamie finanšu resursi, cilvēkresursi un aprīkojums. Eiropas robežu un krasta apsardze, kas ietver Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un par robežu pārvaldību atbildīgās valstu iestādes, tostarp krasta apsargi tiktāl, ciktāl viņi veic robežkontroles uzdevumus, balstās uz kopīgu informācijas, spēju un sistēmu izmantošanu valstu līmenī un uz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras atbildes rīcību Savienības līmenī.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)   Par Eiropas integrēto robežu pārvaldību atbildību kopīgi uzņēmušies Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un par robežu pārvaldību atbildīgās valstu iestādes, tostarp krasta apsardze tiktāl, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus. Kamēr dalībvalstis saglabā primāro atbildību par savas ārējo robežu daļas pārvaldību savās un visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jānodrošina to Savienības pasākumu piemērošana, kuri attiecas uz ārējo robežu pārvaldību, pastiprinot, novērtējot un koordinējot to dalībvalstu darbības, kuras īsteno minētos pasākumus.

(5)  Par Eiropas integrēto robežu pārvaldību atbildību kopīgi uzņēmušies Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un par robežu pārvaldību atbildīgās valstu iestādes, tostarp krasta apsardze tiktāl, ciktāl tā veic jūras robežu uzraudzības operācijas un jebkādus citus robežkontroles uzdevumus. Kamēr dalībvalstis saglabā primāro atbildību par savas ārējo robežu daļas pārvaldību savās un visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jānodrošina to Savienības pasākumu piemērošana, kuri attiecas uz ārējo robežu pārvaldību, pastiprinot, novērtējot un koordinējot to dalībvalstu darbības, kuras īsteno minētos pasākumus. Komisijai būtu jāiesniedz priekšlikums tiesību aktam par Eiropas integrētās robežu pārvaldības stratēģiju, nosakot pamatnostādnes, īstenojamos mērķus un svarīgākos veicamos pasākumus, lai izveidotu pilnībā darboties spējīgu Eiropas integrētās robežu pārvaldības sistēmu.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)   Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, ko parasti dēvē par Frontex, tika izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/200414. Kopš savu pienākumu izpildes sākšanas 2005. gada 1. maijā aģentūrai ir veiksmīgi izdevies palīdzēt dalībvalstīm īstenot ārējo robežu pārvaldības operatīvos aspektus, veicot kopīgas operācijas un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, kā arī riska analīzi, informācijas apmaiņu, uzturot attiecības ar trešām valstīm un atgriežot trešo valstu valstspiederīgos, kuri nelikumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā.

(7)  Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, ko parasti dēvē par Frontex, tika izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004. 14 Kopš savu pienākumu izpildes sākšanas 2005. gada 1. maijā aģentūrai ir veiksmīgi izdevies palīdzēt dalībvalstīm īstenot ārējo robežu pārvaldības operatīvos aspektus, veicot kopīgas operācijas un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, kā arī riska analīzi, informācijas apmaiņu, uzturot attiecības ar trešām valstīm un atgriežot trešo valstu valstspiederīgos, uz kuriem attiecas atgriešanas lēmums, ko izdevusi dalībvalsts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK14a.

___________________

___________________

14  Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.).

14  Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.).

 

14.a  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 21.12.2008., 98. lpp.).

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Ņemot vērā aizvien pieaugošo migrācijas spiedienu pie ārējām robežām, vajadzību nodrošināt augstu iekšējās drošības līmeni Savienībā un garantēt Šengenas zonas darbību, kā arī vispārējo solidaritātes principu, nepieciešams pastiprināt ārējo robežu pārvaldību, balstoties uz Frontex darbu, un turpināt tās pārveidi par aģentūru ar kopīgu atbildību par ārējo robežu pārvaldību.

(8)  Ir nepieciešams efektīvi uzraudzīt ārējo robežu šķērsošanu, risināt migrācijas problēmas un novērst iespējamus draudus nākotnē pie ārējām robežām, nodrošināt augstu iekšējās drošības līmeni Savienībā un garantēt Šengenas zonas darbību un ievērot vispārējo solidaritātes principu. Ņemot to vērā, ir nepieciešams pastiprināt ārējo robežu pārvaldību, balstoties uz Frontex darbu, un turpināt tās pārveidi par aģentūru ar kopīgu atbildību par ārējo robežu pārvaldību.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)   Tāpēc Frontex uzdevumi būtu jāpaplašina un, lai atspoguļotu šīs pārmaiņas, aģentūra būtu jāpārdēvē par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras galvenajiem uzdevumiem vajadzētu būt šādiem: izveidot operatīvo un tehnisko stratēģiju integrētas robežu pārvaldības īstenošanai Savienības līmenī, pārraudzīt efektīvu robežkontroles darbību pie ārējām robežām, sniegt dalībvalstīm pastiprinātu operatīvo un tehnisko palīdzību, veicot kopīgas operācijas un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, un nodrošināt pasākumu praktisku veikšanu gadījumos, kad pie ārējām robežām esošā situācija pieprasa steidzamu rīcību, kā arī organizēt, koordinēt un vadīt atgriešanas operācijas un operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai.

(9)  Tāpēc Frontex uzdevumi būtu jāpaplašina un, lai atspoguļotu šīs pārmaiņas, aģentūra būtu jāpārdēvē par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Aģentūra). Aģentūras galvenajiem uzdevumiem vajadzētu būt šādiem: izveidot operatīvo un tehnisko stratēģiju integrētas robežu pārvaldības īstenošanai Savienības līmenī, pārraudzīt efektīvu robežkontroles darbību pie ārējām robežām, sniegt dalībvalstīm pastiprinātu operatīvo un tehnisko palīdzību, veicot kopīgas operācijas un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, un nodrošināt pasākumu praktisku veikšanu gadījumos, kad pie ārējām robežām esošā situācija pieprasa steidzamu rīcību, un tehnisku un operatīvu atbalstu dalībvalstīm un trešām valstīm saistībā ar personu, kas jūrā atrodas briesmās, meklēšanas un glābšanas operācijām, kā arī organizēt, koordinēt un vadīt atgriešanas operācijas un operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Ņemot vērā tās darbības pie ārējām robežām, Aģentūrai būtu jāpalīdz novērst un atklāt smagus noziegumus ar pārrobežu dimensiju, piemēram, noziedzīgu cilvēku kontrabandu un tirdzniecību un terorismu, ja tai ir lietderīgi šādi rīkoties un ja tā ir saņēmusi attiecīgu informāciju, īstenojot savas darbības. Tai būtu jāsaskaņo darbības ar Eiropolu, kas ir aģentūra, kura atbild par dalībvalstu darbību un to sadarbības atbalstīšanu un stiprināšanu, novēršot un apkarojot smagus noziegumus, kas skar divas vai vairākas dalībvalstis.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9b)  Aģentūrai būtu jāveic savi pienākumi, neskarot dalībvalstu kompetenci aizsardzības jomā.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

9.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9c)  Paplašinātie Aģentūras uzdevumi un kompetence būtu jālīdzsvaro ar pastiprinātu pamattiesību aizsardzību un lielāku pārskatāmību.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāsagatavo vispārēja un pielāgota riska analīze, kas balstīta uz kopīgu integrētu riska analīzes modeli un ko piemēro gan pati aģentūra, gan dalībvalstis. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, balstoties arī uz dalībvalstu sniegto informāciju, būtu jāsniedz pienācīga informācija un izlūkdati, kas aptver visus ar Eiropas integrēto robežu pārvaldību saistītos aspektus, jo īpaši šādus: robežkontrole, atgriešana, trešo valstu valstspiederīgo neatbilstīga sekundārā kustība Savienībā, pārrobežu noziedzības, tostarp neatbilstīgas imigrācijas, sekmēšanas, cilvēku tirdzniecības un terorisma novēršana, kā arī situācija trešās kaimiņvalstīs, lai dotu iespēju veikt atbilstošus pasākumus vai novērst apzinātos apdraudējumus un riskus nolūkā uzlabot ārējo robežu integrēto pārvaldību.

(11)  Aģentūrai būtu jāsagatavo vispārēja un pielāgota riska analīze, kas balstīta uz kopīgu integrētu riska analīzes modeli un ko piemēro gan pati aģentūra, gan dalībvalstis. Aģentūrai, balstoties arī uz dalībvalstu sniegto informāciju, būtu jāsniedz pienācīga informācija un izlūkdati, kas aptver visus ar Eiropas integrēto robežu pārvaldību saistītos aspektus, kā arī situāciju trešās kaimiņvalstīs, lai dotu iespēju veikt atbilstošus pasākumus vai novērst apzinātos apdraudējumus un riskus nolūkā uzlabot ārējo robežu integrēto pārvaldību.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Kopīgas atbildības garā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras uzdevumam vajadzētu būt regulāri uzraudzīt ārējo robežu pārvaldību. Aģentūrai būtu jānodrošina pareiza un efektīva uzraudzība ne tikai ar riska analīzes, informācijas apmaiņas un Eurosur starpniecību, bet arī nodrošinot no sava personāla izraudzītu ekspertu klātbūtni dalībvalstīs. Tāpēc aģentūrai vajadzētu spēt uz noteiktu laikposmu izvietot konkrētās dalībvalstīs sadarbības koordinatorus, kuri šajā laikposmā ziņo izpilddirektoram. Sadarbības koordinatoru ziņojumam būtu jāveido daļa no neaizsargātības novērtējuma.

(12)  Kopīgas atbildības garā aģentūras uzdevumam vajadzētu būt regulāri uzraudzīt ārējo robežu pārvaldību. Aģentūrai būtu jānodrošina pareiza un efektīva uzraudzība ne tikai ar riska analīzes, informācijas apmaiņas un Eurosur starpniecību, bet arī nodrošinot no sava personāla izraudzītu ekspertu klātbūtni dalībvalstīs. Tāpēc aģentūrai vajadzētu spēt uz noteiktu laikposmu izvietot visās dalībvalstīs sadarbības koordinatorus, kuri šajā laikposmā ziņo izpilddirektoram. Sadarbības koordinatoru ziņojumam būtu jāveido daļa no neaizsargātības novērtējuma.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāsagatavo neaizsargātības novērtējums, lai novērtētu dalībvalstu spēju risināt problēmas pie savām ārējām robežām, tostarp novērtējot dalībvalstu aprīkojumu un resursus, kā arī to ārkārtas situācijas plānus, lai risinātu iespējamu krīzi pie ārējām robežām. Dalībvalstīm būtu jāveic korektīva rīcība, lai novērstu jebkurus minētajā novērtējumā apzinātus trūkumus. Izpilddirektoram pēc Uzraudzības padomes, kas izveidota Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrā, ieteikuma būtu jāapzina pasākumi, kas attiecīgajai dalībvalstij jāveic, un būtu jānosaka termiņš, kurā minētie pasākumi veicami. Minētajam lēmumam vajadzētu būt saistošam attiecīgajai dalībvalstij, un, ja nepieciešamie pasākumi netiek veikti noteiktajā termiņā, jautājums ir jānodod valdei turpmāka lēmuma pieņemšanai.

(13)  Aģentūrai būtu, balstoties uz objektīviem kritērijiem, jāsagatavo neaizsargātības novērtējums, lai novērtētu dalībvalstu spēju risināt problēmas pie savām ārējām robežām, tostarp novērtējot dalībvalstu aprīkojumu, infrastruktūru, darbiniekus, budžetu un finanšu resursus, kā arī to ārkārtas situācijas plānus, lai risinātu iespējamu krīzi pie ārējām robežām. Dalībvalstīm būtu jāveic korektīva rīcība, lai novērstu jebkurus minētajā novērtējumā apzinātus trūkumus. Izpilddirektoram pēc Konsultatīvās padomes, kas izveidota Aģentūrā, ieteikuma būtu jāapzina pasākumi, kas attiecīgajai dalībvalstij jāveic, un būtu jānosaka termiņš, kurā minētie pasākumi veicami. Minētajam lēmumam vajadzētu būt saistošam attiecīgajai dalībvalstij, un, ja nepieciešamie pasākumi netiek veikti noteiktajā termiņā, jautājums ir jānodod valdei un Komisijai.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Aģentūras īstenotajam neaizsargātības novērtējumam vajadzētu būt preventīvam pasākumam, ko veic pastāvīgi, papildinot Šengenas izvērtējuma un uzraudzības mehānismu, kurš izveidots saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1053/20131a. Iegūtā informācija par neaizsargātības novērtējumu būtu jāizmanto arī minētā mehānisma vajadzībām, jo īpaši, ja tiek lemts par daudzgadu un gada novērtēšanas programmu.

 

_____________

 

1a  Padomes Regula (ES) Nr. 1053/2013 (2013. gada 7. oktobris), ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Izpildu komitejas 1998. gada 16. septembra lēmumu, ar ko izveido Šengenas izvērtēšanas un īstenošanas pastāvīgo komiteju (OV L 295, 6.11.2013., 27. lpp.).

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)   Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāorganizē atbilstoša tehniskā un operatīvā palīdzība dalībvalstīm, lai pastiprinātu dalībvalstu spēju izpildīt savus pienākumus attiecībā uz ārējo robežu kontroli un risināt problēmas pie ārējās robežas, kuras izriet no neatbilstīgas imigrācijas vai pārrobežu noziedzības. Šajā sakarībā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas būtu jāorganizē un jākoordinē kopīgas operācijas vienai vai vairākām dalībvalstīm un jāizvieto Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības, kā arī vajadzīgais tehniskais aprīkojums, un aģentūra var izvietot no sava personāla izraudzītus ekspertus.

(14)  Aģentūrai būtu jāorganizē atbilstoša tehniskā un operatīvā palīdzība dalībvalstīm, lai pastiprinātu dalībvalstu spēju izpildīt savus pienākumus attiecībā uz ārējo robežu kontroli un risināt problēmas pie ārējās robežas, kuras izriet no neatbilstīgas migrācijas vai pārrobežu noziedzības. Šajā sakarībā Aģentūrai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas būtu jāorganizē un jākoordinē kopīgas operācijas vienai vai vairākām dalībvalstīm un jāizvieto Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības, kā arī vajadzīgais tehniskais aprīkojums, un aģentūra var izvietot no sava personāla izraudzītus ekspertus.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)   Gadījumos, kad pie ārējām robežām ir īpašs un nesamērīgs spiediens, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas būtu jāorganizē un jākoordinē ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumi un jāizvieto Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības no gatavības papildrezerves, kā arī tehniskais aprīkojums. Ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem būtu jāsniedz pastiprinājums situācijās, kad tiek prasīta tūlītēja atbildes rīcība un kad šāds reaģēšanas pasākums sniegtu efektīvu atbildes rīcību. Lai nodrošinātu šāda pasākuma efektīvu darbību, dalībvalstīm būtu jādara pieejami gatavības papildrezervei robežsargi un citi saistīti darbinieki.

(15)  Gadījumos, kad pie ārējām robežām ir īpašs un nesamērīgs spiediens, Aģentūrai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas būtu jāorganizē un jākoordinē ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumi un jāizvieto Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības no ātrās reaģēšanas rezerves, kā arī tehniskais aprīkojums. Ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem būtu jāsniedz pastiprinājums situācijās, kad tiek prasīta tūlītēja atbildes rīcība un kad šāds reaģēšanas pasākums sniegtu efektīvu atbildes rīcību. Lai nodrošinātu šāda pasākuma efektīvu darbību, dalībvalstīm būtu jādara pieejami ātrās reaģēšanas rezervei robežsargi un citi saistīti darbinieki un jānodrošina vajadzīgais tehniskais aprīkojums. Aģentūrai kopā ar attiecīgo dalībvalsti būtu jāvienojas par darbības plānu.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)   Īpašās ārējo robežu zonās, dēvētās par „karsto punktu” zonām, kur dalībvalstis saskaras ar nesamērīgu migrācijas spiedienu, ko raksturo liels jauktu migrācijas plūsmu pieplūdums, šai dalībvalstij būtu jāspēj balstīties uz palielinātu operatīvo un tehnisko pastiprinājumu no migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām, ko veido ekspertu vienības, kuras no dalībvalstīm izvietojuši Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, ekspertu vienības no Eiropola un citām attiecīgajām Savienības aģentūrām, kā arī eksperti no Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras personāla. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāpalīdz Komisijai koordinēt dažādu aģentūru darbs uz vietas.

(16)  Gadījumos, kad dalībvalstis saskaras ar nesamērīgām migrācijas problēmām, ko raksturo liels jauktu migrācijas plūsmu pieplūdums, šai dalībvalstij „karsto punktu” zonās būtu jāspēj balstīties uz palielinātu operatīvo un tehnisko pastiprinājumu no migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām, ko veido ekspertu vienības, kuras no dalībvalstīm izvietojuši Aģentūra un Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, ekspertu vienības no Eiropola un citām attiecīgajām Savienības aģentūrām, kā arī eksperti no Aģentūras personāla. Aģentūrai būtu jāpalīdz Komisijai koordinēt dažādu aģentūru darbs uz vietas.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  Karsto punktu zonās dažādām aģentūrām un dalībvalstīm būtu jārīkojas saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām un kompetenci. Lai gan Aģentūrai būtu jāatvieglo Savienības pasākumu piemērošana saistībā ar ārējo robežu pārvaldību un atgriešanu, Eiropas Patvēruma atbalsta birojam vajadzētu palīdzēt uzlabot kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanu un sniegt atbalstu dalībvalstīm jautājumos, kas saistīti ar patvērumu, Eiropolam būtu jānodrošina īpašas zināšanas, stratēģiskā un operatīvā analīze, kas saistīta ar pārrobežu organizēto noziedzību un kontrabandas tīklu likvidēšanu, un Eurojust vajadzētu atbalstīt sadarbību starp valsts iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Dalībvalstīm ir jāpaliek atbildīgām par būtisku lēmumu pieņemšanu attiecībā uz patvērumu un atgriešanu.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)   Gadījumos, kad dalībvalsts neveic nepieciešamo korektīvo rīcību saskaņā ar neaizsargātības novērtējumu vai gadījumā, kad pie ārējām robežām rodas nesamērīgs migrācijas spiediens, kas padara ārējo robežu kontroli neefektīvu tik lielā mērā, ka rodas Šengenas zonas darbības apdraudējuma risks, Savienības līmenī būtu jāveic vienota, ātra un efektīva atbildes rīcība. Šajā nolūkā un lai nodrošinātu labāku koordināciju Savienības līmenī, Komisijai būtu jāapzina pasākumi, kuri jāīsteno Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, un jāpieprasa attiecīgajai dalībvalstij sadarboties ar aģentūru minēto pasākumu īstenošanā. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai tad būtu jānosaka rīcība, kas jāveic, lai praktiski izpildītu Komisijas lēmumā noteiktos pasākumus, un kopā ar attiecīgo dalībvalsti būtu jāizstrādā darbības plāns.

(17)  Gadījumos, kad dalībvalsts neveic nepieciešamo korektīvo rīcību saskaņā ar neaizsargātības novērtējumu vai gadījumā, kad pie ārējām robežām rodas nesamērīgs migrācijas spiediens, kas padara ārējo robežu kontroli neefektīvu tik lielā mērā, ka rodas Šengenas zonas kā zonas bez iekšējās robežkontroles darbības apdraudējuma risks, Savienības līmenī būtu jāveic vienota, ātra un efektīva atbildes rīcība. Šajā nolūkā un lai nodrošinātu labāku koordināciju Savienības līmenī, Komisijai būtu jāapzina pasākumi, kuri jāīsteno Aģentūrai. Ņemot vērā ar suverenitāti saistītos aspektus un to politiski jutīgo raksturu, kas skar valsts izpildes un īstenošanas pilnvaras, šādu pasākumu pieņemšanai īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Padomei, kurai būtu jārīkojas pēc Komisijas priekšlikuma. Attiecīgajai dalībvalstij būtu jāsadarbojas ar Aģentūru minēto pasākumu īstenošanā.   Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai tad būtu jānosaka rīcība, kas jāveic, lai praktiski izpildītu Padomes lēmumā noteiktos pasākumus, un kopā ar attiecīgo dalībvalsti būtu jāvienojas par darbības plānu.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)   Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras rīcībā vajadzētu būt nepieciešamajam aprīkojumam un personālam, ko izvietot kopīgās operācijās vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumos. Tādēļ pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai situācijā, kurā ir nepieciešama steidzama rīcība, sākot ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāspēj izvietot Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības no gatavības papildrezerves, kam vajadzētu būt pastāvīgam korpusam, kuru veido neliela procentuālā daļa no dalībvalstu robežsargu kopējā skaita vismaz 1500 cilvēku sastāvā. Ja nepieciešams, Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību izvietošana no gatavības papildrezerves būtu nekavējoties jāpapildina ar papildu Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām.

(18)  Aģentūras rīcībā vajadzētu būt nepieciešamajam aprīkojumam un personālam, ko izvietot kopīgās operācijās vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumos. Tādēļ pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai situācijā, kurā ir nepieciešama steidzama rīcība, sākot ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu, Aģentūrai būtu jāspēj izvietot Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības no ātrās reaģēšanas rezerves, kam vajadzētu būt pastāvīgam korpusam, kuru veido procentuālā daļa no dalībvalstu robežsargu kopējā skaita vismaz 1500 cilvēku sastāvā. Vajadzības gadījumā Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību izvietošana no ātrās reaģēšanas rezerves būtu nekavējoties jāpapildina ar papildu Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Eiropadome 2015. gada 8. oktobrī aicināja paplašināt Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām pilnvaras, lai palīdzētu dalībvalstīm nodrošināt to trešo valstu valstspiederīgo efektīvu atgriešanu, kuri uzturas nelikumīgi, tostarp pēc savas iniciatīvas organizējot atgriešanas operācijas un pastiprinot savu lomu attiecībā uz ceļošanas dokumentu ieguvi. Šajā nolūkā Eiropadome aicināja izveidot Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrā Atgriešanas jautājumu biroju, kam būtu jāuztic uzdevums koordinēt aģentūras darbības atgriešanas jomā.

svītrots

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāintensificē sava palīdzība dalībvalstīm trešo valstu valstspiederīgo, kuri uzturas nelikumīgi, atgriešanā, ievērojot Savienības politiku atgriešanas jomā un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK.15 Jo īpaši tai būtu jākoordinē un jāorganizē atgriešanas operācijas no vienas vai vairākām dalībvalstīm un tai būtu jāorganizē un jāvada atgriešanas operācijas, lai pastiprinātu to dalībvalstu atgriešanas sistēmu, kurām vajadzīga palielināta tehniskā un operatīvā palīdzība, pildot savus pienākumus, lai saskaņā ar minēto direktīvu atgrieztu trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelikumīgi.

(21)  Aģentūrai būtu jāintensificē sava palīdzība dalībvalstīm trešo valstu valstspiederīgo, kuri uzturas neatbilstīgi, atgriešanā, ievērojot Savienības politiku atgriešanas jomā un saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK. Jo īpaši tai būtu jākoordinē un jāorganizē atgriešanas operācijas no vienas vai vairākām dalībvalstīm un tai būtu jāorganizē un jāvada atgriešanas operācijas, lai pastiprinātu to dalībvalstu atgriešanas sistēmu, kurām vajadzīga palielināta tehniskā un operatīvā palīdzība, pildot savus pienākumus, lai saskaņā ar minēto direktīvu atgrieztu trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas neatbilstīgi.

___________

 

15 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 21.12.2008., 98. lpp.).

 

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Aģentūrai būtu jānodrošina vajadzīgā palīdzība dalībvalstīm kopīgo nelegālo migrantu atgriešanas operāciju un operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai organizēšanā, neizvērtējot dalībvalstu izdoto atgriešanas lēmumu pamatotību un pilnībā ievērojot pamattiesības. Turklāt Aģentūrai būtu sadarbībā ar attiecīgo trešo valstu iestādēm jāpalīdz dalībvalstīm attiecībā uz ceļošanas dokumentu iegūšanu atgriešanas nolūkā.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

21.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21b)  Tas, ka starp kādu dalībvalsti un trešo valsti, iespējams, pastāv vienošanās, neatbrīvo Aģentūru vai dalībvalstis no to pienākumiem, kas izriet no Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz neizraidīšanas principa ievērošanu, ja tās zina vai tām vajadzētu zināt, ka sistēmiski trūkumi patvēruma procedūrā un patvēruma meklētāju uzņemšanas nosacījumos minētajā trešā valstī ir pamatots iemesls uzskatīt, ka patvēruma meklētājam būtu jāsastopas ar nopietnu risku, ka pret viņu tur necilvēcīgi vai pazemojoši izturēsies, vai ja tās zina vai tām vajadzētu zināt, ka minētā trešā valsts īsteno praksi, kas ir pretrunā neizraidīšanas principam.

Pamatojums

Atgriešanas operāciju un pasākumu kontekstā ir svarīgi atkārtoti uzsvērt pamatprincipus, kas jāievēro, veicot trešās valsts valstspiederīgo atgriešanu. Saskaņā ar 13. apsvērumu Regulā (ES) Nr. 656/2014, ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Frontex.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāizveido piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu, piespiedu atgriešanas ekspertu un personu atgriešanas speciālistu, ko dalībvalstis darījušas pieejamus, rezerves, kas būtu jāizvieto atgriešanas operāciju laikā un kam būtu jāveido daļa no īpaši veidotajām Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienībām, kuras izvieto operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai laikā. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāsniedz viņiem vajadzīgā apmācība.

(22)  Aģentūrai būtu jāizveido piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu, piespiedu atgriešanas ekspertu un personu atgriešanas speciālistu, ko dalībvalstis darījušas pieejamus, rezerves, kas būtu jāizvieto atgriešanas operāciju laikā un kam būtu jāveido daļa no īpaši veidotajām Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienībām, kuras izvieto operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai laikā. Rezervēs būtu jāiekļauj personāls ar īpašām zināšanām bērnu aizsardzības jomā. Aģentūrai būtu jāsniedz viņiem vajadzīgā apmācība.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(22a)  Būtu jāparedz īpašs noteikums personālam, kas iesaistīts darbībās attiecībā uz atgriešanu, noteikt to uzdevumus, pilnvaras un pienākumus. Būtu jāizdod arī īpašas instrukcijas attiecībā uz atbildīgo gaisa kuģu kapteiņu pilnvarām un valsts, kurā reģistrēts gaisa kuģis, kriminālās jurisdikcijas paplašināšanu saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem aviācijas jomā.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāizstrādā specifiski apmācības rīki, un tai būtu jānodrošina apmācības Savienības līmenī robežsargu valsts instruktoriem un papildu apmācības un semināri kompetento valsts struktūru amatpersonām par jautājumiem, kas attiecas uz kontroli pie ārējām robežām un to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kuri nelikumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā. Būtu jādod aģentūrai atļauja organizēt mācību pasākumus sadarbībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm to teritorijā.

(23)  Aģentūrai būtu jāizstrādā specifiski apmācības rīki, tostarp īpaša apmācība bērnu aizsardzības jomā, un tai būtu jānodrošina apmācības Savienības līmenī robežsargu valsts instruktoriem un papildu apmācības un semināri, tostarp kompetento valsts struktūru amatpersonām, par jautājumiem, kas attiecas uz integrētas robežu pārvaldības uzdevumiem. Būtu jādod aģentūrai atļauja organizēt mācību pasākumus sadarbībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm to teritorijā.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāuzrauga un jādod ieguldījums pētījumos, kuri attiecas uz ārējo robežu kontroli, tostarp progresīvu uzraudzības tehnoloģiju izmantošanu, un tai būtu jāizplata šī informācija dalībvalstīm un Komisijai.

(24)  Aģentūrai būtu jāuzrauga un jādod ieguldījums pētījumos, kuri attiecas uz Eiropas integrēto robežu pārvaldību, un tai būtu jānodod šī informācija Eiropas Parlamentam, dalībvalstīm, Komisijai, attiecīgajām Savienības aģentūrām, struktūrām un birojiem, kā arī sabiedrībai.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Lai efektīvi īstenotu integrētu ārējo robežu pārvaldību, ir nepieciešama regulāra, ātra un uzticama informācijas apmaiņa dalībvalstu starpā par ārējo robežu pārvaldību, neatbilstīgo imigrāciju un atgriešanu. Aģentūrai būtu jāizstrādā un jādarbina informācijas sistēmas, kas sekmē šādu apmaiņu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā.

(25)  Lai efektīvi īstenotu integrētu ārējo robežu pārvaldību, ir nepieciešama regulāra, ātra un uzticama informācijas apmaiņa dalībvalstu starpā par ārējo robežu pārvaldību, neatbilstīgo migrāciju un atgriešanu. Aģentūrai būtu jāizstrādā un jādarbina informācijas sistēmas, kas sekmē šādu apmaiņu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā. Ir svarīgi, lai dalībvalstis nekavējoties sniegtu Aģentūrai pilnīgu un precīzu informāciju, kas nepieciešama, lai tā varētu pildīt savus pienākumus.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Valstu iestādes, kas veic krasta apsardzes funkcijas, atbild par plašu uzdevumu klāstu, tostarp, bet ne tikai par jūras drošumu, drošību, meklēšanu un glābšanu, robežkontroli, zivsaimniecības kontroli, muitas kontroli, vispārīgo tiesībaizsardzību un vides aizsardzību. Tāpēc, lai palielinātu izpratni par situāciju jūrā, kā arī atbalstītu saskanīgu un rentablu rīcību, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 768/200516, un Eiropas Jūras drošības aģentūrai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/200217, būtu jāpastiprina sava sadarbība gan savstarpēji, gan ar valstu iestādēm, kuras veic krasta apsardzes funkcijas.

(27)  Valstu iestādes, kas veic krasta apsardzes funkcijas, atbild par plašu uzdevumu klāstu, tostarp, bet ne tikai par jūras drošumu, drošību, meklēšanu un glābšanu, robežkontroli, zivsaimniecības kontroli, muitas kontroli, vispārīgo tiesībaizsardzību un vides aizsardzību. Tāpēc, lai palielinātu izpratni par situāciju jūrā, kā arī atbalstītu saskanīgu un rentablu rīcību, Aģentūrai, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 768/200516, un Eiropas Jūras drošības aģentūrai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/200217, būtu jāpastiprina sava sadarbība gan savstarpēji, gan ar valstu iestādēm, kuras veic krasta apsardzes funkcijas. Sinerģijām starp dažādiem ar jūru saistītiem dalībniekiem būtu jāatbilst Eiropas integrētas robežu pārvaldības un jūras satiksmes drošības stratēģijai.

__________________

__________________

16 Padomes Regula (EK) Nr. 768/2005 (2005. gada 26. aprīlis), ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

16 Padomes Regula (EK) Nr. 768/2005 (2005. gada 26. aprīlis), ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

17 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.).

17 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a)  Sadarbībai krasta apsardzes funkciju jomā, kas jo īpaši sākta, pateicoties sadarbības pastiprināšanai starp valstu iestādēm, Aģentūru, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru, nevajadzētu ietekmēt pilnvaru sadalījumu starp šīm aģentūrām attiecībā uz to pienākumu definēšanu un nevajadzētu apdraudēt šo aģentūru patstāvību vai neatkarību saistībā ar to sākotnējiem uzdevumiem. Turklāt, nemainot minēto aģentūru pienākumu aprakstu, ar minēto sadarbību ir paredzēts veicināt sinerģiju izveidi starp tām.

Pamatojums

Sadarbība ES līmenī krasta apsardzes funkciju jomā neparedz Eiropas Jūras drošības aģentūras un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras pilnvaru samazināšanu. Sadarbības mērķis ir nostiprināt šo aģentūru pamatpienākumus, vienlaikus veidojot sinerģijas, kas uzlabo izpratni par situāciju jūrā un ES iejaukšanās spējas jūrā.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāsekmē un jāveicina operatīvā sadarbība dalībvalstu un trešo valstu starpā Savienības ārējo attiecību politikas ietvaros, tostarp koordinējot dalībvalstu un trešo valstu operatīvo sadarbību ārējo robežu pārvaldības jomā un izvietojot trešās valstīs sadarbības koordinatorus, kā arī sadarbojoties ar trešo valstu iestādēm atgriešanas jomā, tostarp attiecībā uz ceļošanas dokumentu ieguvi. Savā sadarbībā ar trešām valstīm Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai un dalībvalstīm būtu jāievēro normas un standarti, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienības tiesību aktos noteiktajām normām un standartiem, arī tad, ja sadarbība ar trešām valstīm notiek šo valstu teritorijā.

(28)  Aģentūrai būtu jāsekmē un jāveicina tehniskā un operatīvā sadarbība dalībvalstu un trešo valstu starpā Savienības ārējo attiecību politikas ietvaros, tostarp koordinējot dalībvalstu un trešo valstu operatīvo sadarbību ārējo robežu pārvaldības jomā un izvietojot trešās valstīs sadarbības koordinatorus, kā arī sadarbojoties ar trešo valstu iestādēm atgriešanas jomā, tostarp attiecībā uz ceļošanas dokumentu ieguvi. Savā sadarbībā ar trešām valstīm Aģentūrai un dalībvalstīm būtu vienmēr jāievēro Savienības tiesību akti, tostarp attiecībā uz pamattiesību aizsardzību un neizraidīšanas principu, arī tad, ja sadarbība ar trešām valstīm notiek šo valstu teritorijā. Lai palielinātu pārredzamību un pārskatatbildību, Aģentūrai būtu jāziņo par sadarbību ar trešām valstīm savā gada pārskatā.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28a)  Eiropas robežsardzei un krasta apsardzei un Aģentūrai būtu jāpilda savi uzdevumi, pilnībā ievērojot pamattiesības, jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (Harta), Konvenciju par bēgļu statusu un saistības attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieejamību, jo īpaši neizraidīšanas principu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un Starptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu uz jūras. Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un minētajiem noteikumiem Aģentūrai būtu jāpalīdz dalībvalstīm veikt meklēšanas un glābšanas operācijas, lai aizsargātu un glābtu cilvēku dzīvības, kad un kur tas vajadzīgs.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

28.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28b)  Ņemot vērā, ka Aģentūrai ir aizvien vairāk uzdevumu, tai būtu jāturpina izstrādāt un īstenot stratēģiju, lai uzraudzītu un nodrošinātu pamattiesību aizsardzību. Tālab būtu jānodrošina tās pamattiesību amatpersonai pienācīgi resursi un personāls atbilstoši tās pilnvarām un darba apjomam. Aģentūrai būtu jāizmanto sava loma, lai aktīvi veicinātu Savienības acquis piemērošanu saistībā ar ārējo robežu pārvaldību, tostarp attiecībā uz pamattiesību un starptautiskās aizsardzības ievērošanu.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

28.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28c)  Saskaņā ar Pamattiesību hartu un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām Aģentūras darbībā vispirms jāņem vērā bērna intereses.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)   Šī regula izveido sūdzību mehānismu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai sadarbībā ar pamattiesību amatpersonu, lai uzraudzītu un nodrošinātu pamattiesību ievērošanu visās aģentūras darbībās. Tam vajadzētu būt administratīvam mehānismam, ar kuru pamattiesību amatpersonai būtu jāatbild par aģentūras saņemto sūdzību apstrādi saskaņā ar tiesībām uz labu pārvaldību. Pamattiesību amatpersonai būtu jāizskata sūdzības pieņemamība, jāreģistrē pieņemamās sūdzības, jāpārsūta visas reģistrētās sūdzības izpilddirektoram, jāpārsūta sūdzības par robežsargiem viņu piederības dalībvalstij un jāreģistrē aģentūras vai attiecīgās dalībvalsts turpmākie pasākumi. Kriminālizmeklēšana būtu jāveic dalībvalstīm.

(30)  Šī regula izveido neatkarīgu sūdzību mehānismu Aģentūrai sadarbībā ar pamattiesību amatpersonu, lai uzraudzītu un nodrošinātu pamattiesību ievērošanu visās aģentūras darbībās. Tam vajadzētu būt administratīvam mehānismam, ar kuru pamattiesību amatpersonai būtu jāatbild par aģentūras saņemto sūdzību apstrādi saskaņā ar tiesībām uz labu pārvaldību. Pamattiesību amatpersonai būtu jāizskata sūdzības pieņemamība, jāreģistrē pieņemamās sūdzības, jāpārsūta visas reģistrētās sūdzības izpilddirektoram, jāpārsūta sūdzības par robežsargiem viņu piederības dalībvalstij un jāreģistrē aģentūras vai attiecīgās dalībvalsts turpmākie pasākumi. Kriminālizmeklēšana būtu jāveic dalībvalstīm. Šim mehānismam vajadzētu būt efektīvam, nodrošinot, ka sūdzības tiek pienācīgi izskatītas un noved pie sodiem cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos. Lai palielinātu pārredzamību un pārskatatbildību, Aģentūrai būtu jāziņo par sūdzību mehānismu savā gada pārskatā.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Lai nodrošinātu vienveidīgus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, jo īpaši attiecībā uz situācijām, kurās ir nepieciešama steidzama rīcība pie ārējām robežām, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011.

svītrots

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu būt pārstāvētām valdē, lai īstenotu politiku un politisko uzraudzību pār Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Ja iespējams, valdei būtu jāsastāv no to valsts dienestu operatīvajiem vadītājiem, kas ir atbildīgi par robežsardzes vadību, vai to pārstāvjiem. Būtu jāuztic šai valdei nepieciešamās pilnvaras, lai tā varētu izveidot budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt atbilstošus finanšu noteikumus, izveidot pārredzamas darba procedūras Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras lēmumu pieņemšanai un iecelt izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku. Aģentūra būtu jāvada un tai būtu jādarbojas saskaņā ar kopējas pieejas decentralizētajām Savienības aģentūrām principiem, ko 2012. gada 19. jūlijā pieņēma Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija.

(33)  Valdei vajadzētu īstenot uzraudzību pār Aģentūru. Ja iespējams, valdei būtu jāsastāv no to valsts dienestu operatīvajiem vadītājiem, kas ir atbildīgi par robežsardzes vadību, vai to pārstāvjiem. Būtu jāuztic šai valdei nepieciešamās pilnvaras, lai tā varētu izveidot budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt atbilstošus finanšu noteikumus, izveidot pārredzamas darba procedūras Aģentūras lēmumu pieņemšanai Aģentūra būtu jāvada un tai būtu jādarbojas, ņemot vērā kopējās pieejas decentralizētajām Savienības aģentūrām principus, ko 2012. gada 19. jūlijā pieņēma Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija. Tam vajadzētu ietvert arī mītnes nolīguma noslēgšanu starp Aģentūru un uzņēmēju valsti, kurā atrodas tās mītne.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Lai nodrošinātu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras autonomiju, būtu jāpiešķir tai autonoms budžets, kura ieņēmumu būtisko daļu veido Savienības iemaksa. Savienības budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iemaksu un visām citām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Finanšu pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(34)  Lai nodrošinātu Aģentūras autonomiju, būtu jāpiešķir tai autonoms budžets, kura ieņēmumu būtisko daļu veido Savienības iemaksa. Savienības budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iemaksu un visām citām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Finanšu pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai. Valdes pieņemtajam budžetam vajadzētu būtu līdzsvarotam attiecībā uz dažādiem aģentūras darbības aspektiem, tostarp ietverot pamattiesību nodrošināšanu.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem21 būtu jāpiemēro Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai.

(36)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem21 būtu jāpiemēro Aģentūrai. Aģentūrai būtu jānodrošina pēc iespējas lielāka tās darbību pārredzamība, neapdraudot tās operāciju mērķa sasniegšanu. Tai būtu jāpublisko visa attiecīgā informācija par visām tās darbībām un jānodrošina, lai sabiedrībai un visām ieinteresētajām pusēm bez kavēšanās tiktu sniegta informācija par tās darbu.

__________________

__________________

21  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

21  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)   Tā kā šīs regulas mērķus, proti, attīstīt un īstenot integrētas ārējo robežu pārvaldības sistēmu, tādējādi nodrošinot arī pareizu Šengenas zonas darbību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, tām rīkojoties nekoordinēti, bet iekšējo robežkontroļu neesības dēļ un ņemot vērā ievērojamo migrācijas spiedienu pie ārējām robežām un vajadzību garantēt augstu iekšējās drošības līmeni Savienībā minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(39)  Tā kā šīs regulas mērķus, proti, attīstīt un īstenot integrētas ārējo robežu pārvaldības sistēmu, tādējādi nodrošinot arī pareizu Šengenas zonas darbību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, tām rīkojoties nekoordinēti, bet iekšējo robežkontroļu neesības dēļ un ņemot vērā ievērojamās migrācijas problēmas pie ārējām robežām un vajadzību efektīvi uzraudzīt minētās robežas, tādējādi veicinot augstu iekšējās drošības līmeni Savienībā, minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

46.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(46a)  Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punkta nozīmē.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

46.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(46b)  Attiecībā uz Horvātiju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis, vai ir kā citādi saistīts ar to 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punkta nozīmē.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

46.c apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(46c)  Attiecībā uz Kipru, šī regula ir akts, kas pieņemts atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīts ar to 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punkta nozīmē.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

1. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo tiek izveidota Eiropas robežu un krasta apsardze, lai nodrošinātu Eiropas integrētu robežu pārvaldību pie ārējām robežām nolūkā efektīvi pārvaldīt migrāciju un nodrošināt augstu iekšējās drošības līmeni Savienībā, vienlaikus nodrošinot personu brīvu pārvietošanos tajā.

Ar šo regulu tiek izveidota Eiropas robežu un krasta apsardze, lai nodrošinātu Eiropas integrētu robežu pārvaldību pie ārējām robežām nolūkā efektīvi uzraudzīt ārējo robežu šķērsošanu un novērst migrācijas problēmas un iespējamus apdraudējumus nākotnē pie minētajām robežām, tādējādi sniedzot ieguldījumu nopietnu noziegumu ar pārrobežu dimensiju novēršanā un augsta iekšējās drošības līmeņa nodrošināšanā Savienībā, pilnībā ievērojot pamattiesības un vienlaikus nodrošinot personu brīvu pārvietošanos tajā.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  „ārējās robežas” ir dalībvalstu sauszemes un jūras robežas, un to lidostas un jūras ostas, kam piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 562/2006 II sadaļas noteikumus38;

(1)  „ārējās robežas” ir ārējās robežas, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 2. panta 2. punktā, uz kurām attiecas tās II sadaļa;

__________

__________

38  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.).

38  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  “karstais punkts” ir zona pie ārējām robežām, kur dalībvalsts saskaras ar pārmērīgi lielu migrācijas spiedienu un kur attiecīgās Savienības aģentūras integrētā veidā palīdz dalībvalstij;

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 12. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  „atgriežamā persona” ir trešās valsts valstspiederīgais, kurš uzturas nelikumīgi un uz kuru attiecas atgriešanas lēmums;

(12)  „atgriežamā persona” ir trešās valsts valstspiederīgais, kurš uzturas neatbilstīgi un uz kuru attiecas dalībvalsts pieņemts atgriešanas lēmums saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK;

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 13. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  „atgriešanas operācija” ir operācija, lai atgrieztu trešās valsts valstspiederīgos, kuri uzturas nelikumīgi, šo operāciju koordinē aģentūra un tajā ir iesaistīts vienas vai vairāku dalībvalstu sniegts tehniskais un operatīvais atbalsts, un šajā operācijā atgriežamās personas no vienas vai vairākām dalībvalstīm tiek atgrieztas vai nu piespiedu atgriešanas operācijā, vai arī tām brīvprātīgi izpildot atgriešanās pienākumu;

(13)  „atgriešanas operācija” ir operācija, lai atgrieztu trešās valsts valstspiederīgos, uz kuriem attiecas dalībvalsts pieņemti atgriešanas lēmumi saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK, un šo operāciju koordinē aģentūra un tajā ir iesaistīts vienas vai vairāku dalībvalstu sniegts tehniskais un operatīvais atbalsts, un šajā operācijā atgriežamās personas no vienas vai vairākām dalībvalstīm tiek atgrieztas vai nu piespiedu atgriešanas operācijā, vai arī tām brīvprātīgi izpildot atgriešanās pienākumu;

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 14. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  „operācija personu atgriešanas nodrošināšanai” ir operācija, lai atgrieztu trešās valsts valstspiederīgos, kuri uzturas nelikumīgi, sniedzot spēcīgāku tehnisko un operatīvo palīdzību, proti, izvietojot dalībvalstīs Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienības un organizējot atgriešanas operācijas.

(14)  „operācija personu atgriešanas nodrošināšanai” ir operācija, lai atgrieztu trešās valsts valstspiederīgos, uz kuriem attiecas dalībvalsts saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK pieņemts atgriešanas lēmums, kas paredz spēcīgāku tehnisko un operatīvo palīdzību, proti, izvietot dalībvalstīs Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienības un organizēt atgriešanas operācijas;

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa –14.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  “krasta apsardze funkcijas” ir faktu vākšana, uzraudzība, plānošana, misiju un operāciju organizēšana, kas uzticēta vietējai, reģionālai, valsts vai Savienības iestādei, kurai ir nepieciešamās pilnvaras veikt jūras uzraudzību, tostarp konkrēti attiecībā uz drošumu, drošību, meklēšanu un glābšanu, robežkontroli un robežu uzraudzību, zivsaimniecības kontroli, muitas kontroli, vispārējo tiesību izpildi un vides aizsardzību;

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa –14.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14b)  “bērns” ir fiziska persona, kas jaunāka par 18 gadiem, ja vien saskaņā ar attiecīgo tiesību aktu, kas piemērojams bērnam, viņš nekļūst pilngadīgs agrāk;

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

2. pants − 1. daļa – 14.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14c)   „trešā puse” ir dalībvalsts vai starptautiskas organizācijas atzīta juridiskā persona;

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

3. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Eiropas robežu un krasta apsardzi veido Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra un dalībvalstu valsts iestādes, kas atbild par robežu pārvaldību, tostarp robežsargi tiktāl, ciktāl viņi veic robežkontroles uzdevumus.

1.  Eiropas robežu un krasta apsardzi veido Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra (Aģentūra) un dalībvalstu valsts iestādes, kas atbild par robežu pārvaldību, tostarp robežsargi tiktāl, ciktāl viņi veic robežkontroles uzdevumus.

 

1.a  Vajadzības gadījumā Komisija pēc apspriešanās ar Aģentūru iesniedz tiesību akta priekšlikumu Eiropas integrētas robežu pārvaldības stratēģijai. Šī stratēģija nosaka vispārējas pamatnostādnes, īstenojamos mērķus un prioritāros pasākumus, kas jāveic, lai varētu izveidot pilnībā darboties spējīgu Eiropas integrētās robežu pārvaldības sistēmu. Integrētā Eiropas robežu pārvaldības stratēģija tiek pārskatīta, kad vien apstākļi to prasa.

2.  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra izveido operatīvo un tehnisko stratēģiju Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai. Tā veicina un nodrošina Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošanu visās dalībvalstīs.

2.  Aģentūra izveido operatīvo un tehnisko stratēģiju Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai, attiecīgā gadījumā ņemot vērā dalībvalstu īpašo situāciju. Tā veicina un nodrošina Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošanu visās dalībvalstīs.

 

2.a  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra nodrošina nepārtrauktu un saskaņotu ES tiesību aktu, tostarp Savienības acquis pamattiesību jomā, piemērošanu pie visām ārējām robežām.

3.  Valstu iestādes, kas atbild par robežu pārvaldību, tostarp krasta apsardze tiktāl, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus, izveido savas valsts stratēģijas integrētai robežu pārvaldībai. Minētajām valstu stratēģijām ir jābūt saskanīgām ar 2. punktā minēto stratēģiju.

3.  Valstu iestādes, kas atbild par robežu pārvaldību, tostarp krasta apsardze tiktāl, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus, izveido savas valsts stratēģijas integrētai robežu pārvaldībai. Minētajām valstu stratēģijām ir jābūt saskanīgām ar 1.a un 2. punktā minēto stratēģiju.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

4. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas integrēto robežu pārvaldību veido šādas sastāvdaļas:

Eiropas integrēto robežu pārvaldību veido šādas sastāvdaļas:

(a)  attiecīgā gadījumā robežkontrole, tostarp pasākumi, kas attiecas uz pārrobežu noziedzības novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu;

(a)  attiecīgā gadījumā robežkontrole, tostarp pasākumi, lai atvieglotu likumīgu robežu šķērsošanu, kas vajadzības gadījumā attiecas uz pārrobežu noziedzības, piemēram, kriminālas cilvēku kontrabandas, cilvēku tirdzniecības un terorisma, novēršanu un atklāšanu;

 

(aa)  personu, kas jūrā atrodas briesmās, meklēšanas un glābšanas operācijas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 656/2014 un starptautiskajām tiesībām;

 

(ab)  personu, kuras ierodas pie ārējām robežām un kurām ir vajadzīga starptautiska aizsardzība vai kuras vēlas pieteikties šādas aizsardzības saņemšanai, identificēšana, viņu nodrošināšana ar sākotnējo informāciju un viņām atbilstīgu procedūru piemērošana;

(b)  iekšējās drošības risku izvērtējums un to draudu izvērtējums, kas var iespaidot ārējo robežu darbību vai drošību;

(b)  iekšējās drošības risku izvērtējums un to draudu izvērtējums, kas var iespaidot ārējo robežu darbību vai drošību;

(c)  starpaģentūru sadarbība starp tām valsts iestādēm katrā dalībvalstī, kas atbild par robežkontroli vai par citiem uzdevumiem, ko veic pie robežas, un attiecīgajām Savienības iestādēm, aģentūrām, struktūrām un birojiem; tostarp regulāra informācijas apmaiņa ar esošo informācijas apmaiņas rīku starpniecību un jo īpaši izmantojot Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (Eurosur), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1052/2013; 39

(c)  starpaģentūru sadarbība starp tām valsts iestādēm katrā dalībvalstī, kas atbild par robežkontroli vai par citiem uzdevumiem, ko veic pie robežas, un attiecīgajām Savienības iestādēm, aģentūrām, struktūrām un birojiem; tostarp regulāra informācijas apmaiņa ar esošo informācijas apmaiņas rīku starpniecību un jo īpaši izmantojot Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (Eurosur), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1052/2013; 39

(d)  sadarbība ar trešām valstīm jomās, uz kurām attiecas šī regula, jo īpaši koncentrējoties uz kaimiņvalstīm un uz tām trešām valstīm, kuras riska analīzē ir identificētas kā neatbilstīgas imigrācijas izcelsmes vai tranzīta valstis;

(d)  sadarbība ar trešām valstīm jomās, uz kurām attiecas šī regula, jo īpaši koncentrējoties uz kaimiņvalstīm un uz tām trešām valstīm, kuras riska analīzē ir identificētas kā neatbilstīgas migrācijas izcelsmes vai tranzīta valstis, sadarbojoties ar dalībvalstīm, Komisiju un ĒĀDD;

(e)  tehniskie un operatīvie pasākumi brīvas pārvietošanās zonā, kas ir saistīti ar robežkontroli un ir paredzēti, lai novērstu neatbilstīgu imigrāciju un apkarotu pārrobežu noziedzību;

(e)  tehniskie un operatīvie pasākumi brīvas pārvietošanās zonā, kas ir saistīti ar robežkontroli un ir paredzēti, lai labāk pārvaldītu neatbilstīgu migrāciju un apkarotu pārrobežu noziedzību;

(f) to trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kuri nelikumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā;

(f)  to trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, uz kuriem attiecas dalībvalsts pieņemti atgriešanas lēmumi saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK;

(g)  progresīvas tehnoloģijas, tostarp liela mēroga informācijas sistēmu, izmantošana;

(g)  progresīvas tehnoloģijas, tostarp liela mēroga informācijas sistēmu, izmantošana;

(h)  kvalitātes kontroles mehānisms, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu īstenošanu robežu pārvaldības jomā.

(h)  kvalitātes kontroles mehānisms, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu īstenošanu robežu pārvaldības jomā.

_________

_________

39  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1052/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (Eurosur) (OV L 295, 6.11.2013., 11. lpp.).

39  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1052/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (Eurosur) (OV L 295, 6.11.2013., 11. lpp.).

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

5. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Eiropas robežu un krasta apsardze īsteno Eiropas integrēto robežu pārvaldību kā atbildību, ko kopīgi uzņemas Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un par robežu pārvaldību atbildīgās valstu iestādes, tostarp krasta apsardze tiktāl, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus.

1.  Eiropas robežu un krasta apsardze īsteno Eiropas integrēto robežu pārvaldību kā atbildību, ko kopīgi uzņemas Aģentūra un par robežu pārvaldību atbildīgās valstu iestādes, tostarp krasta apsardze tiktāl, ciktāl tā veic jūras robežu uzraudzības operācijas un citus robežkontroles uzdevumus. Neraugoties uz to, dalībvalstis joprojām ir galvenās atbildīgās par savu ārējo robežu posma pārvaldību.

2.   Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra sekmē Savienības pasākumu, kas saistīti ar ārējo robežu pārvaldību, piemērošanu, nostiprinot, novērtējot un koordinējot dalībvalstu rīcību minēto pasākumu īstenošanā, un atgriešanas jomā. Dalībvalstis nodrošina savas ārējo robežu daļas pārvaldību savās un visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus un saskaņā ar 3. panta 2. punktā minēto tehnisko un operatīvo stratēģiju, un ciešā sadarbībā ar aģentūru.

2.  Aģentūra sekmē Savienības pasākumu, kas saistīti ar ārējo robežu pārvaldību, piemērošanu, nostiprinot, novērtējot un koordinējot dalībvalstu rīcību minēto pasākumu īstenošanā, un atgriešanas jomā. Dalībvalstis nodrošina savas ārējo robežu daļas pārvaldību savās un visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus un saskaņā ar 3. panta 2. punktā minēto tehnisko un operatīvo stratēģiju, un ciešā sadarbībā ar aģentūru. Dalībvalstis savās un visu dalībvalstu interesēs arī ievada datus Eiropas datu bāzēs un nodrošina datu precizitāti, aktualitāti un likumīgu iegūšanu un ievadīšanu.

3.  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra atbild par ārējo robežu pārvaldību šajā regulā paredzētajos gadījumos, jo īpaši, kad nav veikti uz neaizsargātības novērtējumu balstītie nepieciešamie korektīvie pasākumi vai gadījumā, kad rodas nesamērīgs migrācijas spiediens, kas padara ārējo robežu kontroli neefektīvu tik lielā mērā, ka tas rada Šengenas zonas darbības apdraudējuma risku.

3.  Aģentūra atbild par ārējo robežu pārvaldību šajā regulā paredzētajos gadījumos, jo īpaši, kad nav veikti uz neaizsargātības novērtējumu balstītie nepieciešamie korektīvie pasākumi vai gadījumā, kad rodas nesamērīgs migrācijas spiediens, kas padara ārējo robežu kontroli neefektīvu tik lielā mērā, ka tas rada Šengenas zonas darbības apdraudējuma risku.

 

3.a  Šī regula neskar Šengenas izvērtēšanas mehānismu un Komisijas pilnvaras, jo īpaši saskaņā ar LESD 258. pantu, nodrošināt atbilstību Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai nodrošinātu saskanīgu Eiropas integrēto robežu pārvaldību pie visām ārējām robežām, aģentūra sekmē un dara efektīvāku esošo un turpmāko Savienības pasākumu piemērošanu saistībā ar ārējo robežu pārvaldību, jo īpaši ar Regulu (EK) Nr. 562/2006 izveidotā Šengenas Robežu kodeksa piemērošanu.

1.  Lai nodrošinātu saskanīgu Eiropas integrēto robežu pārvaldību pie visām ārējām robežām, aģentūra sekmē un dara efektīvāku esošo un turpmāko Savienības pasākumu piemērošanu saistībā ar ārējo robežu pārvaldību, jo īpaši ar Regulu (EK) Nr. 2016/399 izveidotā Šengenas Robežu kodeksa piemērošanu. Tā veicina arī paraugprakses apzināšanu, izstrādi un apmaiņu un sekmē Savienības robežu pārvaldības tiesību aktu un standartu pieņemšanu.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

6.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a pants

 

Pārskatatbildība

 

Aģentūra atskaitās Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar šo regulu.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

7. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai veicinātu efektīvu, augstu un vienotu robežkontroles un atgriešanas līmeni, aģentūra veic šādus uzdevumus:

1.  Lai veicinātu efektīvu, augstu un vienotu robežkontroles un atgriešanas līmeni, aģentūra veic šādus uzdevumus:

(a)  izveidot uzraudzības un riska analīzes centru, kas spēj uzraudzīt migrācijas plūsmas un veikt riska analīzi attiecībā uz visiem integrētas robežu pārvaldības aspektiem;

(a)  uzraudzīt migrācijas plūsmas un veikt riska analīzi attiecībā uz visiem integrētas robežu pārvaldības aspektiem;

(b)  veikt neaizsargātības novērtējumu, tostarp novērtējumu par dalībvalstu rīcībspēju, ja pie ārējām robežām rodas draudi un saspringta situācija;

(b)  veikt neaizsargātības novērtējumu, tostarp novērtējumu par dalībvalstu rīcībspēju un gatavību, ja pie ārējām robežām rodas draudi un problēmas;

 

(ba)  nodrošināt pastāvīgu uzraudzību pār ārējo robežu pārvaldību, iesaistot aģentūras sadarbības koordinatorus dalībvalstīs;

(c)  palīdz dalībvalstīm gadījumos, kad nepieciešama pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām, koordinējot un organizējot kopīgas operācijas, ņemot vērā to, ka dažreiz šādi gadījumi var būt saistīti ar ārkārtēju humanitāro situāciju un glābšanu jūrā;

(c)  palīdz dalībvalstīm gadījumos, kad nepieciešama pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām, koordinējot un organizējot kopīgas operācijas, ņemot vērā to, ka dažreiz šādi gadījumi var būt saistīti ar ārkārtēju humanitāro situāciju un glābšanu jūrā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

(d)  palīdz dalībvalstīm gadījumos, kad nepieciešama pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām, uzsākot ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus pie to dalībvalstu ārējām robežām, kuras saskaras ar īpašu un nesamērīgu spiedienu, ņemot vērā to, ka dažreiz šādi gadījumi var būt saistīti ar ārkārtēju humanitāro situāciju un glābšanu jūrā;

(d)  palīdz dalībvalstīm gadījumos, kad nepieciešama pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām, uzsākot ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus pie to dalībvalstu ārējām robežām, kuras saskaras ar īpašu un nesamērīgām problēmām, ņemot vērā to, ka dažreiz šādi gadījumi var būt saistīti ar ārkārtēju humanitāro situāciju un glābšanu jūrā saskaņā ar Savienības un starptautiskajām tiesībām;

 

(da)  nodrošina tehnisku un operatīvu palīdzību dalībvalstīm un trešām valstīm saistībā ar meklēšanas un glābšanas operācijām personām, kas jūrā atrodas briesmās, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 656/2014 un starptautiskajām tiesībām;

(e)  izveido un izvieto Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības, tostarp gatavības papildrezervi, kuras ir jāizvieto kopīgo operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu laikā, un migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros;

(e)  izveido un izvieto Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības, tostarp ārkārtas reaģēšanas rezervi, kuras ir jāizvieto kopīgo operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu laikā, un migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros;

(f)  izveido tehniskā aprīkojuma rezervi, kas ir jāizvieto kopīgo operāciju, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu laikā un migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros, kā arī atgriešanas operāciju un operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai laikā;

(f)  izveido tehniskā aprīkojuma rezervi, kas ir jāizvieto kopīgo operāciju, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu laikā un migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros, kā arī atgriešanas operāciju un operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai laikā;

(g)  izvieto Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības un tehnisko aprīkojumu, lai sniegtu palīdzību ekranēšanā, identificēšanā un pirkstu nospiedumu noņemšanā migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros „karsto punktu” zonās;

(g)  izvieto Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības un tehnisko aprīkojumu, lai sniegtu palīdzību ekranēšanā, identificēšanā un pirkstu nospiedumu noņemšanā, un izveido mehānismu sākotnējās informācijas identifikācijai, sniegšanai un personu, kurām ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība vai kuras vēlas to pieprasīt, tālākai novirzīšanai migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros „karsto punktu” zonās sadarbībā ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO) un valstu iestādēm;

(h)  atbalsta tehnisko standartu izstrādi attiecībā uz aprīkojumu, jo īpaši taktiskā līmeņa komandām, kontrolei un saziņai, kā arī tehniskajai uzraudzībai, lai nodrošinātu sadarbspēju Savienības un valstu līmenī;

(h)  atbalsta kopēju tehnisko standartu izstrādi attiecībā uz aprīkojumu, jo īpaši taktiskā līmeņa komandām, kontrolei un saziņai, kā arī tehniskajai uzraudzībai, lai nodrošinātu sadarbspēju Savienības un valstu līmenī;

(i)  izvieto vajadzīgo aprīkojumu un personālu gatavības papildrezervei to pasākumu praktiskai izpildei, kas ir jāveic situācijā, kurā ir nepieciešama steidzama rīcība pie ārējām robežām;

(i)  izvieto vajadzīgo aprīkojumu un personālu ārkārtas reaģēšanas rezervei to pasākumu praktiskai izpildei, kas ir jāveic situācijā, kurā ir nepieciešama steidzama rīcība pie ārējām robežām;

(j)  palīdz dalībvalstīm apstākļos, kad ir nepieciešama pastiprināta tehniskā palīdzība un operatīvā palīdzība, lai īstenotu pienākumu atgriezt trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelikumīgi, tostarp koordinējot vai organizējot atgriešanas operācijas;

(j)  palīdz dalībvalstīm apstākļos, kad ir nepieciešama pastiprināta tehniskā palīdzība un operatīvā palīdzība, lai īstenotu pienākumu atgriezt trešo valstu valstspiederīgos, uz kuriem attiecas dalībvalsts pieņemti atgriešanas lēmumi saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK, tostarp koordinējot vai organizējot atgriešanas operācijas;

 

(ja)  sadarbojoties ar Eiropolu un Eurojust, sniedz palīdzību dalībvalstīm apstākļos, kad ir vajadzīga lielāka tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām cīņā pret pārrobežu organizēto noziedzību un terorismu;

(k)  izveido piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu, piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistu un personu atgriešanas speciālistu rezervi;

(k)  izveido piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu, piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistu un personu atgriešanas speciālistu rezervi;

(l)  izveido un izvieto Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienības operāciju personu atgriešanas nodrošināšanas laikā;

(l)  izveido un izvieto Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienības operāciju personu atgriešanas nodrošināšanas laikā;

(m)  palīdz dalībvalstīm apmācīt valstu robežsargus un ekspertus atgriešanas jomā, tostarp izveido kopīgus apmācības standartus;

(m)  palīdz dalībvalstīm apmācīt valstu robežsargus un ekspertus atgriešanas jomā, tostarp izveido kopīgus apmācības standartus;

(n)  piedalās pētniecības un inovāciju darbību attīstībā un pārvaldībā, kas ir būtiskas ārējo robežu kontrolei un uzraudzībai, tostarp progresīvu uzraudzības tehnoloģiju, piemēram, tālvadības gaisa kuģu sistēmu (RPAS), izmantošana un pilotprojektu izstrāde attiecībā uz jautājumiem, kurus aptver šī regula;

(n)  uzrauga pētniecības un inovāciju darbību attīstību un pārvaldību piedalās šajās darbībās, kas ir būtiskas ārējo robežu kontrolei un uzraudzībai, un izstrādā pilotprojektus attiecībā uz jautājumiem, kurus aptver šī regula;

(o)  izstrādāt un darbināt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI informācijas sistēmas, kas dod iespēju veikt ātru un uzticamu informācijas apmaiņu saistībā ar jauniem riskiem ārējo robežu pārvaldībā, neatbilstīgu imigrāciju un atgriešanu, ciešā sadarbībā ar Komisiju, Savienības aģentūrām, struktūrām un birojiem, kā arī Eiropas Migrācijas tīklu, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2008/381/EK;

(o)  izstrādāt un darbināt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI informācijas sistēmas, kas dod iespēju veikt ātru un uzticamu informācijas apmaiņu saistībā ar jauniem riskiem ārējo robežu pārvaldībā, neatbilstīgu migrāciju un atgriešanu, ciešā sadarbībā ar Komisiju, Savienības aģentūrām, struktūrām un birojiem, kā arī Eiropas Migrācijas tīklu, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2008/381/EK;

(p)  sniedz vajadzīgo palīdzību Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas izstrādei un darbībai un – atbilstīgos gadījumos – vienotas informācijas apmaiņas vides izveidei, tostarp sistēmu sadarbspējas nodrošināšanai, jo īpaši izveidojot, uzturot un koordinējot Eurosur sistēmu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013;

(p)  sniedz vajadzīgo palīdzību Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas izstrādei un darbībai un – atbilstīgos gadījumos – vienotas informācijas apmaiņas vides izveidei, tostarp sistēmu sadarbspējas nodrošināšanai, jo īpaši izveidojot, uzturot un koordinējot Eurosur sistēmu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013;

 

(pa)  pieņem un veicina visaugstākos standartus attiecībā uz robežu pārvaldības praksi, nodrošinot pārredzamību un sabiedrības kontroli, kā arī pamattiesību un tiesiskuma ievērošanu, aizsardzību un veicināšanu;

(q)  sadarbojas ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru, lai,, sniedzot pakalpojumus, informāciju, aprīkojumu un apmācību, kā arī koordinējot daudznolūku pasākumus, atbalstītu valstu iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas;

(q)  sadarbojas ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru, lai, sniedzot pakalpojumus, informāciju, aprīkojumu un apmācību, kā arī koordinējot daudznolūku pasākumus, savu pilnvaru ietvaros atbalstītu valstu iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas;

(r)  palīdz dalībvalstīm un trešām valstīm saistībā ar operatīvo sadarbību to starpā ārējo robežu pārvaldības un atgriešanas jomās.

(r)  palīdz dalībvalstīm un trešām valstīm saistībā ar tehnisko un operatīvo sadarbību to starpā jautājumos, uz kuriem attiecas Aģentūras darbības, un ciktāl tas vajadzīgs, lai pildītu tās uzdevumus;

 

(ra)  palīdzība attiecībā uz informācijas, aprīkojuma un visu pārējo Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras un Eiropas Jūras drošības aģentūras spēju koplietošanu, ja atbalsts ir vajadzīgs, lai veiktu īpašus uzdevumus, piemēram, meklēšanu un glābšanu, bet ne tikai.

2.  Dalībvalstis var turpināt sadarbību operatīvā līmenī ar citām dalībvalstīm un/vai trešām valstīm pie ārējām robežām, tostarp militāras operācijas tiesībaizsardzības misijās un atgriešanas jomā, ja šāda sadarbība ir saderīga ar aģentūras darbību. Dalībvalstis atturas veikt darbības, kas varētu traucēt aģentūras darbību vai tās mērķu sasniegšanu.

2.  Dalībvalstis var turpināt sadarbību operatīvā līmenī ar citām dalībvalstīm, ja šāda sadarbība ir saderīga ar aģentūras uzdevumiem. Dalībvalstis atturas veikt darbības, kas varētu traucēt aģentūras darbību vai tās mērķu sasniegšanu.

Dalībvalstis ziņo aģentūrai par šādu operatīvo sadarbību ar citām dalībvalstīm un/vai trešām valstīm pie ārējām robežām un atgriešanas jomā. Aģentūras izpilddirektors („izpilddirektors”) regulāri un vismaz reizi gadā informē aģentūras valdi („valde”) par šiem jautājumiem.

Dalībvalstis ziņo aģentūrai par šādu operatīvo sadarbību ar citām dalībvalstīm un/vai trešām valstīm pie ārējām robežām un atgriešanas jomā. Aģentūras izpilddirektors („izpilddirektors”) regulāri un vismaz reizi gadā informē aģentūras valdi („valde”) par šiem jautājumiem.

3.  Savu pilnvaru ietvaros aģentūra pēc savas iniciatīvas var iesaistīties komunikācijas pasākumos. Komunikācijas pasākumi nedrīkst negatīvi skart 1. punktā minētos uzdevumus, un tos īsteno saskaņā ar attiecīgiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem, kurus pieņem valde.

3.  Savu pilnvaru ietvaros aģentūra iesaistās komunikācijas pasākumos. Tā sniedz precīzu un sīku informāciju par savām darbībām. Komunikācijas pasākumi nedrīkst negatīvi skart 1. punktā minētos uzdevumus, jo īpaši operatīvo informāciju, kuras nonākšana atklātībā apdraudētu darbību mērķa sasniegšanu. Komunikācijas pasākumus īsteno saskaņā ar attiecīgiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem, kurus pieņem valde.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aģentūrai un valstu iestādēm, kas atbild par robežu pārvaldību, tostarp krasta apsargiem tiktāl, ciktāl viņi veic robežkontroles uzdevumus, ir pienākums godprātīgi sadarboties un pienākums apmainīties ar informāciju.

Aģentūrai un valstu iestādēm, kas atbild par robežu pārvaldību un atgriešanu, tostarp krasta apsardzei tiktāl, ciktāl veic robežkontroles uzdevumus, ir pienākums godprātīgi sadarboties un pienākums apmainīties ar informāciju.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

9. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Par robežu pārvaldību atbildīgās valstu iestādes, tostarp krasta apsardze tiktāl, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus, laikus un precīzi iesniedz aģentūrai visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu pildīt uzdevumus, kas tai uzticēti ar šo regulu, jo īpaši lai Aģentūra varētu uzraudzīt migrācijas plūsmas Savienības virzienā un Savienībā, veikt riska analīzi un sagatavot neaizsargātības novērtējumu.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 4. panta 3. punktu par robežu pārvaldību atbildīgās valstu iestādes, tostarp krasta apsardze tiktāl, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus, laikus un precīzi iesniedz aģentūrai visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu pildīt uzdevumus, kas tai uzticēti ar šo regulu, jo īpaši lai Aģentūra varētu uzraudzīt migrācijas plūsmas Savienības virzienā un Savienībā, veikt riska analīzi atbilstīgi šīs regulas 10. pantam un sagatavot neaizsargātības novērtējumu saskaņā ar šīs regulas 12. pantu.

 

Ja informācija nav precīzi un laikus iesniegta aģentūrai, to var ņemt vērā, veicot neaizsargātības novērtējumu, ja vien nav pienācīgi pamatotu iemeslu informācijas neizpaušanai.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

10. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Aģentūra izveido uzraudzības un riska analīzes centru, kas spēj uzraudzīt migrācijas plūsmas Savienības virzienā un Savienībā. Šim mērķim aģentūra izstrādā kopīgu integrētu riska analīzes modeli, ko piemēro gan aģentūra, gan dalībvalstis.

1.  Aģentūra uzrauga migrācijas plūsmas Savienības virzienā un Savienībā un prognozē situācijas, tendences un citas iespējamās problēmas pie Savienības ārējām robežām. Šim mērķim aģentūra izstrādā kopīgu integrētu riska analīzes modeli, ko piemēro gan aģentūra, gan dalībvalstis, un veic neaizsargātības novērtējumu saskaņā ar 12. pantu.

2.  Aģentūra sagatavo gan vispārēju, gan īpašu riska analīzi, ko iesniedz Padomei un Komisijai.

2.  Aģentūra sagatavo gan vispārēju, gan īpašu riska analīzi, ko iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Vajadzības gadījumā šī risku analīze tiek veikta sadarbībā ar citām attiecīgām Savienības aģentūrām, piemēram, EASO un Eiropolu.

3.  Aģentūras sagatavotajā riska analīzē ir aptverti visi Eiropas integrētai robežu pārvaldībai būtiskie aspekti, jo īpaši robežkontrole, atgriešana, trešo valstu valstspiederīgo neatbilstīga sekundārā kustība Savienībā, pārrobežu noziedzības, tostarp neatbilstīgas imigrācijas sekmēšanas, cilvēku tirdzniecības un terorisma novēršana, kā arī situācija trešās kaimiņvalstīs nolūkā izstrādāt iepriekšējas brīdināšanas mehānismu, kas analizē migrācijas plūsmas Savienības virzienā.

3.  Aģentūras sagatavotajā riska analīzē ir aptverti visi Eiropas integrētai robežu pārvaldībai būtiskie aspekti nolūkā izstrādāt iepriekšējas brīdināšanas mehānismu.

4.   Dalībvalstis sniedz aģentūrai visu nepieciešamo informāciju par situāciju, tendencēm un iespējamiem apdraudējumiem pie ārējām robežām un atgriešanas jomā. Dalībvalstis regulāri vai pēc aģentūras pieprasījuma sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, piemēram, statistikas un operatīvos datus, kas apkopoti saistībā ar Šengenas acquis īstenošanu, kā arī informāciju un izlūkdatus, kas izriet no valsts situācijas attēla, kurš izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013, analīzes slāņa.

4.  Dalībvalstis sniedz aģentūrai visu nepieciešamo informāciju par situāciju, tendencēm un iespējamiem apdraudējumiem pie ārējām robežām un atgriešanas jomā. Dalībvalstis regulāri vai pēc aģentūras pieprasījuma sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, piemēram, statistikas un operatīvos datus, kas apkopoti saistībā ar Šengenas acquis īstenošanu, kā arī informāciju un izlūkdatus, kas izriet no valsts situācijas attēla, kurš izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013, analīzes slāņa.

5.  Riska analīzes rezultātus iesniedz Uzraudzības padomei un valdei.

5.  Riska analīzes rezultātus iesniedz Konsultatīvajai padomei un valdei.

6.  Dalībvalstis ņem vērā riska analīzes rezultātus, plānojot savus pasākumus un darbības pie ārējām robežām, kā arī savas darbības attiecībā uz atgriešanu.

6.  Dalībvalstis ņem vērā riska analīzes rezultātus, plānojot savus pasākumus un darbības pie ārējām robežām, kā arī savas darbības attiecībā uz atgriešanu.

7.  Aģentūra iekļauj vienota integrēta riska analīzes modeļa rezultātus robežsargu un personāla, kas iesaistīts atgriešanas uzdevumu izpildē, kopējās apmācības pamatprogrammas izveidē.

7.  Aģentūra iekļauj vienota integrēta riska analīzes modeļa rezultātus iesaistīto robežsargu un personāla kopējās apmācības pamatprogrammas izveidē.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

11. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Aģentūra nodrošina ārējo robežu pārvaldības regulāru uzraudzību ar aģentūras sadarbības koordinatoru dalībvalstīs starpniecību.

1.  Aģentūra nodrošina ārējo robežu pārvaldības regulāru uzraudzību ar aģentūras sadarbības koordinatoru visās dalībvalstīs starpniecību.

2.  Izpilddirektors norīko ekspertus no aģentūras personāla, kuri jāizvieto kā sadarbības koordinatori. Izpilddirektors, balstoties uz riska analīzi un pēc apspriešanās ar valdi, nosaka izvietošanas veidu, dalībvalsti, kurā var izvietot sadarbības koordinatoru, un izvietošanas ilgumu. Izpilddirektors informē attiecīgo dalībvalsti par norīkošanu un kopā ar dalībvalsti nosaka izvietošanas atrašanās vietu.

2.  Izpilddirektors norīko ekspertus no aģentūras personāla, kuri jāizvieto kā sadarbības koordinatori. Izpilddirektors, balstoties uz riska analīzi un pēc apspriešanās ar valdi, nosaka izvietošanas veidu. Izpilddirektors informē attiecīgo dalībvalsti par norīkošanu un kopā ar dalībvalsti nosaka izvietošanas atrašanās vietu.

3.  Sadarbības koordinatori rīkojas aģentūras vārdā, un viņu uzdevums ir veicināt sadarbību un dialogu starp aģentūru un par robežu pārvaldību atbildīgajām valstu iestādēm, tostarp krasta apsardzi tiktāl, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus. Sadarbības koordinatori jo īpaši:

3.  Sadarbības koordinatori rīkojas aģentūras vārdā, un viņu uzdevums ir veicināt sadarbību un dialogu starp aģentūru un par robežu pārvaldību atbildīgajām valstu iestādēm, tostarp krasta apsardzi tiktāl, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus. Sadarbības koordinatori jo īpaši:

(a)   darbojas kā saskarne starp aģentūru un par robežu pārvaldību atbildīgajām valstu iestādēm, tostarp krasta apsardzi tiktāl, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus;

(a)  darbojas kā saskarne starp aģentūru un par robežu pārvaldību atbildīgajām valstu iestādēm, tostarp krasta apsardzi tiktāl, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus;

 

(aa)  atbalsta tādas informācijas vākšanu, ko aģentūra pieprasījusi, lai veiktu 10. pantā minēto neatbilstīgās migrācijas uzraudzību un riska analīzi;

(b)   atbalsta tās informācijas vākšanu, ko aģentūra pieprasījusi, lai sagatavotu 12. pantā minēto neaizsargātības novērtējumu;

(b)  atbalsta tās informācijas vākšanu, ko aģentūra pieprasījusi, lai sagatavotu 12. pantā minēto neaizsargātības novērtējumu;

(c)   uzrauga pasākumus, ko dalībvalstis veikušas pie robežas daļām, kurām ir piešķirts augsts ietekmes līmenis saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013;

(c)  uzrauga pasākumus, ko dalībvalstis veikušas pie robežas daļām, kurām ir piešķirts augsts ietekmes līmenis saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013;

 

(ca)  uzrauga un veicina Savienības acquis piemērošanu saistībā ar ārējo robežu pārvaldību, tostarp attiecībā uz pamattiesību un starptautiskās aizsardzības ievērošanu;

(d)   palīdz dalībvalstīm sagatavot to ārkārtas situāciju plānus;

(d)  palīdz dalībvalstīm sagatavot to ārkārtas situāciju plānus;

 

(da)  sekmē saziņu starp dalībvalstīm un Aģentūru, nodod dalībvalstij attiecīgo Aģentūras informāciju, tostarp informāciju par notiekošajām darbībām;

(e)   regulāri ziņo izpilddirektoram par situāciju pie ārējās robežas un par attiecīgās dalībvalsts spēju efektīvi risināt situāciju pie ārējām robežām;

(e)  regulāri ziņo izpilddirektoram par situāciju pie ārējās robežas un par attiecīgās dalībvalsts spēju efektīvi risināt situāciju pie ārējām robežām;

(f)   uzrauga pasākumus, ko dalībvalstis veikušas attiecībā uz situāciju, kurā ir nepieciešama steidzama rīcība pie ārējām robežām, kā minēts 18. pantā.

(f)  uzrauga pasākumus, ko dalībvalstis veikušas attiecībā uz situāciju, kurā ir nepieciešama steidzama rīcība pie ārējām robežām, kā minēts 18. pantā.

4.  Šā panta 3. punkta nolūkā sadarbības koordinators, inter alia:

4.  Šā panta 3. punkta nolūkā sadarbības koordinators, inter alia:

(a)   neierobežoti piekļūst valsts koordinācijas centram un valsts situācijas attēlam, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013;

(a)  piekļūst valsts koordinācijas centram un valsts situācijas attēlam, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013;

(b)   piekļūst valsts un Eiropas informācijas sistēmām, kas pieejamas valsts koordinācijas centrā, ar nosacījumu, ka viņš ievēro valsts un ES drošības un datu aizsardzības noteikumus;

(b)  vajadzības gadījumā piekļūst Eiropas informācijas sistēmām, kas pieejamas valsts koordinācijas centrā, ar nosacījumu, ka viņš ievēro valsts un ES drošības un datu aizsardzības noteikumus;

(c)   uztur regulārus kontaktus ar valstu iestādēm, kuras atbild par robežu pārvaldību, tostarp krasta apsardzi tiktāl, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus, vienlaikus informējot valsts koordinācijas centra vadītāju.

(c)  uztur regulārus kontaktus ar valstu iestādēm, kuras atbild par robežu pārvaldību, tostarp krasta apsardzi tiktāl, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus, vienlaikus informējot valsts koordinācijas centra vadītāju.

5.  Sadarbības koordinatora ziņojums veido daļu no 12. pantā minētā neaizsargātības novērtējuma.

5.  Sadarbības koordinatora ziņojums veido daļu no 12. pantā minētā neaizsargātības novērtējuma. Ziņojumu nosūta attiecīgajai dalībvalstij.

6.  Veicot savus pienākumus, sadarbības koordinators pieņem norādījumus tikai no aģentūras.

6.  Veicot savus pienākumus, sadarbības koordinators pieņem norādījumus tikai no aģentūras.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

12. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Aģentūra novērtē dalībvalstu tehnisko aprīkojumu, sistēmas, spējas, resursus un ārkārtas situāciju plānus attiecībā uz robežkontroli. Minēto novērtējumu balsta uz dalībvalsts un sadarbības koordinatora sniegto informāciju, uz informāciju, kas iegūta no Eurosur, jo īpaši par ietekmes līmeņiem, kas piešķirti katras dalībvalsts ārējām sauszemes un jūras robežas daļām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013, un uz ziņojumiem par kopīgajām operācijām, pilotprojektiem, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem un citām aģentūras darbībām, un to izvērtējumiem.

1.  Veicot preventīvu pasākumu, kas papildina Šengenas novērtēšanas mehānismu, Aģentūra pastāvīgi uzrauga dalībvalstu gatavību un ārkārtas situāciju plānus attiecībā uz robežkontroli.

 

Neaizsargātības novērtējuma mērķis ir ļaut aģentūrai novērtēt dalībvalstu spēju un gatavību risināt jaunās problēmas, tostarp novērst esošos un turpmākos apdraudējumus un spiedienu pie ārējām robežām, apzināt – jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm, kuras saskaras ar īpašu un nesamērīgu spiedienu, – iespējamas tūlītējas sekas pie ārējām robežām un turpmākas sekas Šengenas zonas darbībai, un novērtēt dalībvalstu spēju dot ieguldījumu 19. panta 5. punktā minētajā gatavības papildrezervē.

 

Elementi, kas ir jāuzrauga, ietver spējas humāni un pilnībā ievērojot pamattiesības pārvaldīt iespējamu liela skaita personu ierašanos, no kurām daudzām varētu būt nepieciešama starptautiska aizsardzība, un tehnisko iekārtu, sistēmu, spēju, resursu, infrastruktūras un pietiekama skaita pienācīgi kvalificēta un apmācīta personāla pieejamību.

 

Pamatojoties uz riska analīzi, kas sagatavota saskaņā ar 10. panta 3. punktu, izpilddirektors iesniedz Valdei priekšlikumu lēmumam, ar ko nosaka objektīvus kritērijus, saskaņā ar kuriem Aģentūra veic neaizsargātības novērtējumu. Šos kritērijus pieņem valde saskaņā ar šajā priekšlikumā noteiktajiem kritērijiem.

 

1.a  Neaizsargātības novērtējumu balsta uz dalībvalsts un sadarbības koordinatora sniegto informāciju, uz informāciju, kas iegūta no Eurosur, jo īpaši par ietekmes līmeņiem, kas piešķirti katras dalībvalsts ārējām sauszemes un jūras robežas daļām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013, un uz ziņojumiem par kopīgajām operācijām, pilotprojektiem, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem un citām aģentūras darbībām, un to izvērtējumiem.

2.  Dalībvalstis pēc aģentūras pieprasījuma sniedz informāciju par valsts līmenī pieejamo tehnisko aprīkojumu, personālu un finanšu resursiem robežkontroles veikšanai un iesniedz savus ārkārtas situāciju plānus.

2.  Dalībvalstis pēc aģentūras pieprasījuma sniedz informāciju par valsts līmenī pieejamo tehnisko aprīkojumu, personālu un finanšu resursiem un 1. punkta trešajā daļā minētajiem elementiem robežkontroles veikšanai un iesniedz savus ārkārtas situāciju plānus.

3.  Neaizsargātības novērtējuma mērķis ir aģentūrai novērtēt dalībvalstu spēju un gatavību risināt jaunās problēmas, tostarp esošos un turpmākos apdraudējumus un spiedienu pie ārējām robežām, apzināt – jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm, kuras saskaras ar īpašu un nesamērīgu spiedienu, – iespējamas tūlītējas sekas pie ārējām robežām un turpmākas sekas Šengenas zonas darbībai, un novērtēt dalībvalstu spēju dot ieguldījumu 19. panta 5. punktā minētajā gatavības papildrezervē. Šis novērtējums neskar Šengenas izvērtēšanas mehānismu.

 

4.  Neaizsargātības novērtējuma rezultātus iesniedz Uzraudzības padomei, kura dod izpilddirektoram padomu par pasākumiem, kas dalībvalstīm jāveic, balstoties uz neaizsargātības novērtējuma rezultātiem un ņemot vērā aģentūras riska analīzi un Šengenas izvērtēšanas mehānisma rezultātus.

4.  Neaizsargātības novērtējuma rezultātus iesniedz Konsultatīvajai padomei, kura dod izpilddirektoram padomu par pasākumiem, kas dalībvalstīm jāveic, balstoties uz neaizsargātības novērtējuma rezultātiem un ņemot vērā aģentūras riska analīzi un Šengenas izvērtēšanas mehānisma rezultātus.

5.  Izpilddirektors pieņem lēmumu, kurā nosaka nepieciešamos korektīvos pasākumus, kas attiecīgajai dalībvalstij jāveic, tostarp izmantojot resursus no Savienības finanšu instrumentiem. Izpilddirektora lēmums ir saistošs dalībvalstij, un tajā ir noteikts termiņš, kurā pasākumi jāveic.

5.  Izpilddirektors pieņem lēmumu, kurā nosaka nepieciešamos korektīvos pasākumus, kas attiecīgajai dalībvalstij jāveic, tostarp izmantojot resursus no Savienības finanšu instrumentiem. Izpilddirektora lēmums ir saistošs dalībvalstij, un tajā ir noteikts termiņš, kurā pasākumi jāveic.

6.   Ja dalībvalsts neveic nepieciešamos korektīvos pasākumus noteiktajā termiņā, tad izpilddirektors nodod jautājumu valdei un informē Komisiju. Valde pieņem lēmumu, kurā nosaka nepieciešamos korektīvos pasākumus, kas attiecīgajai dalībvalstij jāveic, tostarp termiņu, kurā šādi pasākumi jāveic. Ja dalībvalsts neveic pasākumus minētajā lēmumā paredzētajā termiņā, tad Komisija var veikt turpmāku rīcību saskaņā ar 18. pantu.

6.  Ja dalībvalsts neveic nepieciešamos korektīvos pasākumus noteiktajā termiņā, tad izpilddirektors par to paziņo valdei un Komisijai. Komisija var veikt turpmāku rīcību saskaņā ar 18. pantu.

 

6.a  Neaizsargātības novērtējuma rezultātus regulāri un vismaz reizi sešos mēnešos nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

13. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis var pieprasīt aģentūrai palīdzību savu pienākumu īstenošanā attiecībā uz ārējo robežu kontroli. Aģentūra veic arī pasākumus, kas minēti 18. pantā.

1.  Dalībvalstis var pieprasīt aģentūrai palīdzību savu pienākumu īstenošanā attiecībā uz ārējo robežu kontroli. Aģentūra veic arī pasākumus, kas minēti 18. pantā.

2.   Aģentūra organizē atbilstošu tehnisko un operatīvo palīdzību uzņēmējai dalībvalstij un var veikt vienu vai vairākus šādus pasākumus:

2.  Aģentūra organizē atbilstošu tehnisko un operatīvo palīdzību uzņēmējai dalībvalstij un saskaņā ar attiecīgajām Savienības un starptautiskajām tiesībām, tostarp neizraidīšanas principu, var veikt vienu vai vairākus šādus pasākumus:

(a)   koordinēt kopīgas operācijas vienai vai vairākām dalībvalstīm un izvietot Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības;

(a)  koordinēt kopīgas operācijas vienai vai vairākām dalībvalstīm un izvietot Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības;

(b)   organizēt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus un izvietot Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības no gatavības papildrezerves un attiecīgā gadījumā papildu Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības;

(b)  organizēt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus un izvietot Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības no ātrās reaģēšanas rezerves un attiecīgā gadījumā papildu Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības;

(c)   koordinēt vienas vai vairāku dalībvalstu un trešo valstu darbības pie ārējām robežām, tostarp kopīgas operācijas ar trešām kaimiņvalstīm;

(c)  koordinēt vienas vai vairāku dalībvalstu un trešo valstu darbības pie ārējām robežām, tostarp kopīgas operācijas ar trešām kaimiņvalstīm;

(d)   izvietot Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības kā daļu no migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām „karsto punktu” zonās;

(d)  izvietot Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības kā daļu no migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām „karsto punktu” zonās;

 

(da)  nodrošināt tehnisku un operatīvu palīdzību dalībvalstīm un trešām valstīm saistībā ar personu, kas jūrā atrodas briesmās, meklēšanas un glābšanas operācijām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 656/2014 un starptautiskajām tiesībām;

(e)   izvietot savus ekspertus, kā arī dalībvalstu uz aģentūru norīkotos vienību dalībniekus, lai attiecīgajā laikposmā atbalstītu iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes;

(e)  izvietot savus ekspertus, kā arī dalībvalstu uz aģentūru norīkotos vienību dalībniekus, lai attiecīgajā laikposmā atbalstītu iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes;

(f)   izvietot tehnisko aprīkojumu.

(f)  izvietot tehnisko aprīkojumu.

3.   Aģentūra finansē vai līdzfinansē 2. punktā minētās darbības, piešķirot dotācijas no sava budžeta saskaņā ar aģentūrai piemērojamajiem finanšu noteikumiem.

3.  Aģentūra finansē vai līdzfinansē 2. punktā minētās darbības, piešķirot dotācijas no sava budžeta un ar līgumiem saskaņā ar aģentūrai piemērojamajiem finanšu noteikumiem.

 

3.a  Ja palielinās finansiālās vajadzības saistībā ar migrācijas spiedienu pie ārējām robežām, aģentūra nekavējoties par to informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

14. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kopīgo operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu uzsākšana pie ārējām robežām

Kopīgo operāciju uzsākšana pie ārējām robežām

1.  Dalībvalstis var pieprasīt aģentūrai uzsākt kopīgas operācijas, lai risinātu jaunas problēmas, tostarp esošus vai turpmākos apdraudējumus pie ārējām robežām, kuri izriet no neatbilstīgas imigrācijas vai pārrobežu noziedzības, vai lai sniegtu pastiprinātu tehnisko un operatīvo palīdzību, īstenojot savus pienākumus attiecībā uz ārējo robežu kontroli.

1.  Dalībvalstis var pieprasīt aģentūrai uzsākt kopīgas operācijas, lai risinātu jaunas problēmas, tostarp neatbilstīgu migrāciju, esošus vai turpmākos apdraudējumus pie ārējām robežām vai pārrobežu noziedzību, piemēram, kriminālu cilvēku kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un terorismu, vai lai sniegtu pastiprinātu tehnisko un operatīvo palīdzību, īstenojot savus pienākumus attiecībā uz ārējo robežu kontroli.

2.  Saņemot pieprasījumu no dalībvalsts, kas saskaras ar īpašu un nesamērīgu spiedienu, īpaši gadījumos, kad noteiktās ārējo robežu vietās ierodas liels skaits trešo valstu valstspiederīgo, kuri mēģina nelikumīgi iekļūt dalībvalsts teritorijā, aģentūra uz noteiktu laiku var īstenot ātrās reaģēšanas robežapsardzes operāciju minētās uzņēmējas dalībvalsts teritorijā.

 

3.  Izpilddirektors izvērtē, apstiprina un koordinē dalībvalstu priekšlikumus kopīgu operāciju veikšanai. Pirms kopīgām operācijām un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem veic rūpīgu, uzticamu un atjauninātu riska analīzi, ar to dodot aģentūrai iespēju izkārtot prioritārā secībā ierosinātās kopīgās operācijas un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, ņemot vērā ietekmes līmeni uz ārējo robežu daļām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013 un resursu pieejamību.

3.  Izpilddirektors izvērtē, apstiprina un koordinē dalībvalstu priekšlikumus kopīgu operāciju veikšanai. Pirms kopīgām operācijām veic rūpīgu, uzticamu un atjauninātu riska analīzi, ar to dodot aģentūrai iespēju izkārtot prioritārā secībā ierosinātās kopīgās operācijas, ņemot vērā ietekmes līmeni uz ārējo robežu daļām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013 un resursu pieejamību.

4.  Izpilddirektors pēc Uzraudzības padomes ieteikuma, balstoties uz neaizsargātības novērtējuma rezultātiem un ņemot vērā aģentūras riska analīzi un Eiropas situācijas attēla, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013, analīzes slāni, iesaka attiecīgajai dalībvalstij uzsākt un veikt kopīgas operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus. Aģentūra nodod savu tehnisko aprīkojumu uzņēmējas dalībvalsts vai iesaistīto dalībvalstu rīcībā.

4.  Izpilddirektors pēc Konsultatīvās padomes ieteikuma, balstoties uz neaizsargātības novērtējuma rezultātiem un ņemot vērā aģentūras riska analīzi un Eiropas situācijas attēla, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013, analīzes slāni, iesaka attiecīgajai dalībvalstij uzsākt un veikt kopīgas operācijas. Aģentūra nodod savu tehnisko aprīkojumu uzņēmējas dalībvalsts vai iesaistīto dalībvalstu rīcībā.

5.  Kopīgas operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma mērķus var sasniegt kā daļu no daudznolūku pasākuma, kurā var būt ietverta personu, kas jūrā atrodas briesmās, glābšana vai citas krasta apsardzes funkcijas, cīņa pret migrantu kontrabandu vai cilvēku tirdzniecību, narkotiku pārvadāšanas kontroles pasākumi un migrācijas pārvaldība, tostarp identificēšana, reģistrēšana, iztaujāšana un atgriešana.

5.  Kopīgas operācijas mērķus var sasniegt kā daļu no daudznolūku pasākuma, kurā var būt ietverta personu, kas jūrā atrodas briesmās, glābšana vai citas krasta apsardzes funkcijas, cīņa pret kriminālu cilvēku kontrabandu vai cilvēku tirdzniecību, narkotiku pārvadāšanas kontroles pasākumi sadarbībā ar Eiropolu un migrācijas pārvaldība, tostarp identificēšana, reģistrēšana, iztaujāšana un atgriešana.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)   uzdevumu aprakstu un īpašus norādījumus Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām, tostarp par pieļaujamo piekļuvi datubāzēm un par atļautajiem dienesta ieročiem, munīciju un aprīkojumu uzņēmējā dalībvalstī;

(d)  uzdevumu aprakstu, pienākumus un īpašus norādījumus Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām, tostarp par pieļaujamo piekļuvi datubāzēm un par atļautajiem dienesta ieročiem, munīciju un aprīkojumu uzņēmējā dalībvalstī;

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  aprakstu par kopīgās operācijas ietekmi uz pamattiesībām un riskiem;

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – i apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)   ziņošanas un novērtējuma sistēmu, kurā norādīti kritēriji novērtējuma ziņojumam un galīgais datums, līdz kuram ir jāiesniedz galīgais novērtējuma ziņojums;

(i)  ziņošanas un novērtējuma sistēmu, kurā norādīti kritēriji novērtējuma ziņojumam, tostarp attiecībā uz pamattiesību aizsardzību, un galīgais datums, līdz kuram ir jāiesniedz galīgais novērtējuma ziņojums;

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

16. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1.  Saņemot pieprasījumu no dalībvalsts, kas saskaras ar īpašu un nesamērīgu spiedienu, sevišķi gadījumos, kad noteiktās ārējo robežu vietās ierodas liels skaits trešo valstu valstspiederīgo, kuri mēģina neatbilstīgi iekļūt dalībvalsts teritorijā, aģentūra uz noteiktu laiku var īstenot ātrās reaģēšanas robežapsardzes operāciju minētās uzņēmējas dalībvalsts teritorijā.

1.  Dalībvalsts pieprasījumā sākt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu ietver situācijas, iespējamo mērķu un plānoto vajadzību aprakstu. Vajadzības gadījumā izpilddirektors var nekavējoties nosūtīt aģentūras ekspertus situācijas novērtēšanai pie attiecīgās dalībvalsts ārējām robežām.

1.  Dalībvalsts pieprasījumā sākt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu ietver situācijas, iespējamo mērķu un plānoto vajadzību aprakstu. Vajadzības gadījumā izpilddirektors var nekavējoties nosūtīt aģentūras ekspertus situācijas novērtēšanai pie attiecīgās dalībvalsts ārējām robežām.

2.  Izpilddirektors nekavējoties informē valdi par dalībvalsts pieprasījumu sākt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu.

2.  Izpilddirektors nekavējoties informē valdi par dalībvalsts pieprasījumu sākt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu.

3.  Lemjot par dalībvalsts pieprasījumu, izpilddirektors ņem vērā aģentūras riska izvērtējumu konstatējumus un Eiropas situācijas attēla, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013, analīzes slāni, kā arī 12. pantā minētā neaizsargātības novērtējuma rezultātus un jebkuru citu būtisku informāciju, ko sniegusi attiecīgā dalībvalsts vai kāda cita dalībvalsts.

3.  Lemjot par dalībvalsts pieprasījumu, izpilddirektors ņem vērā aģentūras riska izvērtējumu konstatējumus un Eiropas situācijas attēla, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013, analīzes slāni, kā arī 12. pantā minētā neaizsargātības novērtējuma rezultātus un jebkuru citu būtisku informāciju, ko sniegusi attiecīgā dalībvalsts vai kāda cita dalībvalsts.

4.  Lēmumu par pieprasījumu sākt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu izpilddirektors pieņem divās darbdienās pēc pieprasījuma saņemšanas dienas. Izpilddirektors rakstveidā paziņo par lēmumu vienlaicīgi attiecīgajai dalībvalstij un valdei. Lēmumā norāda galvenos apsvērumus, kas ir tā pamatā.

4.  Lēmumu par pieprasījumu sākt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu izpilddirektors pieņem divās darbdienās pēc pieprasījuma saņemšanas dienas. Izpilddirektors rakstveidā paziņo par lēmumu vienlaicīgi attiecīgajai dalībvalstij un valdei. Lēmumā norāda galvenos apsvērumus, kas ir tā pamatā.

5.  Ja izpilddirektors nolemj sākt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu, viņš izvieto Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības no gatavības papildrezerves saskaņā ar 19. panta 5. punktu, un attiecīgā gadījumā viņš nolemj par tūlītēju pastiprināšanu ar vienu vai vairākām Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām saskaņā ar 19. panta 6. punktu.

5.  Ja izpilddirektors nolemj sākt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu, viņš izvieto Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības no ātrās reaģēšanas rezerves saskaņā ar 19. panta 5. punktu, un attiecīgā gadījumā viņš nolemj par tūlītēju pastiprināšanu ar vienu vai vairākām Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām saskaņā ar 19. panta 6. punktu.

6.  Izpilddirektors kopā ar uzņēmēju dalībvalsti nekavējoties un katrā ziņā ne vēlāk kā trīs darbdienās pēc lēmuma pieņemšanas dienas izstrādā darbības plānu saskaņā ar 15. panta 3. punktu.

6.  Izpilddirektors kopā ar uzņēmēju dalībvalsti nekavējoties un katrā ziņā ne vēlāk kā trīs darbdienās pēc lēmuma pieņemšanas dienas izstrādā darbības plānu saskaņā ar 15. panta 3. punktu.

7.  Tiklīdz ir panākta vienošanās par darbības plānu, izpilddirektors prasa dalībvalstīm nekavējoties izvietot robežsargus, kuri veido daļu no gatavības papildrezerves. Izpilddirektors no robežsargiem, kuri ir apzināti esošajā gatavības papildrezervē, norāda no katras dalībvalsts pieprasīto robežsargu specializācijas un skaitu.

7.  Tiklīdz ir panākta vienošanās par darbības plānu, izpilddirektors prasa dalībvalstīm nekavējoties izvietot robežsargus, kuri veido daļu no ātrās reaģēšanas rezerves. Izpilddirektors no robežsargiem, kuri ir apzināti esošajā ātrās reaģēšanas rezervē, norāda no katras dalībvalsts pieprasīto robežsargu specializācijas un skaitu.

8.  Paralēli un ja nepieciešams, lai nodrošinātu no gatavības papildrezerves izvietoto Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību tūlītēju pastiprināšanu, izpilddirektors informē dalībvalstis par papildus izvietojamo robežsargu pieprasīto skaitu un specializācijām. Šo informāciju rakstveidā iesniedz valstu kontaktpunktiem un tajā norāda datumu, kad jānotiek izvietošanai. Tām iesniedz arī darbības plāna eksemplāru.

8.  Paralēli un ja nepieciešams, lai nodrošinātu no ātrās reaģēšanas rezerves izvietoto Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību tūlītēju pastiprināšanu, izpilddirektors informē dalībvalstis par papildus izvietojamo robežsargu pieprasīto skaitu un specializācijām. Šo informāciju rakstveidā iesniedz valstu kontaktpunktiem un tajā norāda datumu, kad jānotiek izvietošanai. Tām iesniedz arī darbības plāna eksemplāru.

9.  Izpilddirektora prombūtnes vai aizņemtības gadījumā lēmumus par gatavības papildrezerves izvietošanu un jebkuru papildu Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību izvietošanu pieņem izpilddirektora vietnieks.

9.  Izpilddirektora prombūtnes vai aizņemtības gadījumā lēmumus par ātrās reaģēšanas rezerves izvietošanu un jebkuru papildu Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību izvietošanu pieņem izpilddirektora vietnieks.

10.  Dalībvalstis nodrošina, lai gatavības papildrezervē iekļautie robežsargi nekavējoties un bez izņēmuma tiktu darīti pieejami aģentūrai. Dalībvalstis pēc aģentūras pieprasījuma nodrošina papildu robežsargu pieejamību Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību izvietošanai, izņemot gadījumu, ja tajās pastāv ārkārtas situācija, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi.

10.  Dalībvalstis nodrošina, lai ātrās reaģēšanas rezervē iekļautie robežsargi nekavējoties un bez izņēmuma tiktu darīti pieejami aģentūrai nolūkā garantēt pilnīgu izvietošanu triju darbdienu laikā pēc dienas, kurā tika panākta vienošanās par darbības plānu. Dalībvalstis pēc aģentūras pieprasījuma nodrošina papildu robežsargu pieejamību Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību izvietošanai, izņemot gadījumu, ja tajās pastāv ārkārtas situācija, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi.

11.  Gatavības papildrezervi izvieto ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc dienas, kad izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts vienojušies par darbības plānu. Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību papildu izvietošana vajadzības gadījumā notiek piecās darbdienās pēc gatavības papildrezerves izvietošanas.

11.  Ātrās reaģēšanas rezervi izvieto ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc dienas, kad izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts vienojušies par darbības plānu. Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību papildu izvietošana vajadzības gadījumā notiek piecās darbdienās pēc ātrās reaģēšanas rezerves izvietošanas.

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

17. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja dalībvalsts saskaras ar nesamērīgu migrācijas spiedienu konkrētās tās ārējo robežu „karsto punktu” zonās, ko raksturo liels jauktu migrācijas plūsmu pieplūdums, tad šī dalībvalsts var pieprasīt operatīvo un tehnisko pastiprinājumu no migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām. Šī dalībvalsts iesniedz aģentūrai un citām attiecīgajām Savienības aģentūrām, jo īpaši Eiropas Patvēruma atbalsta birojam un Eiropolam, pastiprinājuma pieprasījumu un savu vajadzību novērtējumu.

1.  Ja dalībvalsts saskaras ar nesamērīgu migrācijas spiedienu konkrētās tās ārējo robežu „karsto punktu” zonās, ko raksturo liels jauktu migrācijas plūsmu pieplūdums, tad šī dalībvalsts var pieprasīt operatīvo un tehnisko pastiprinājumu no migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām. Šī dalībvalsts iesniedz aģentūrai un citām attiecīgajām Savienības aģentūrām, jo īpaši EASO un Eiropolam, pastiprinājuma pieprasījumu un savu vajadzību novērtējumu.

2.  Izpilddirektors, koordinējot ar citām attiecīgajām Savienības aģentūrām, novērtē dalībvalsts palīdzības pieprasījumu un tās vajadzību novērtējumu nolūkā noteikt visaptverošu pastiprinājuma paketi, kurā ietilpst dažādas darbības, ko koordinē attiecīgās Savienības aģentūras un par ko jāvienojas ar attiecīgo dalībvalsti.

2.  Izpilddirektors, koordinējot ar citām attiecīgajām Savienības aģentūrām, novērtē dalībvalsts palīdzības pieprasījumu un tās vajadzību novērtējumu nolūkā noteikt visaptverošu pastiprinājuma paketi, kurā ietilpst dažādas darbības, ko koordinē attiecīgās Savienības aģentūras un par ko jāvienojas ar attiecīgo dalībvalsti.

 

2.a  Komisija atbild par ātras sadarbības koordinēšanu starp dažādām aģentūrām un migrācijas pārvaldības atbalsta grupām.

3.  Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību, Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienību un aģentūras personāla ekspertu operatīvais un tehniskais pastiprinājums, ko tie sniedz saistībā ar migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām, var ietvert:

3.  Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību, Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienību un aģentūras personāla ekspertu operatīvais un tehniskais pastiprinājums, ko tie sniedz saistībā ar migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām, var ietvert:

(a)  trešās valsts valstspiederīgo, kuri ierodas pie ārējām robežām, ekranēšanu, tostarp šo trešo valstu valstspiederīgo identificēšanu, reģistrēšanu un iztaujāšanu, un, ja dalībvalsts to pieprasa, trešo valstu valstspiederīgo pirkstu nospiedumu noņemšanu;

(a)  palīdzības sniegšanu attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kuri ierodas pie ārējām robežām, ekranēšanu, tostarp šo trešo valstu valstspiederīgo identificēšanu, reģistrēšanu un iztaujāšanu, un, ja dalībvalsts to pieprasa, trešo valstu valstspiederīgo pirkstu nospiedumu noņemšanu, pilnībā ievērojot pamattiesības un sniedzot informāciju par visu procedūru mērķi un iznākumu;

(b)   informācijas sniegšanu personām, kurām acīmredzami vajag starptautisko aizsardzību, vai personām, kuras iesniegušas vai var iesniegt pieteikumu par pārcelšanu;

 

 

(ba)  personu, kuras vēlas pieprasīt starptautisko aizsardzību, novirzīšana pie attiecīgās dalībvalsts valsts iestāžu patvēruma ekspertiem vai EASO;

(c)   tehnisko un operatīvo palīdzību atgriešanu jomā, tostarp atgriešanas operāciju sagatavošanu un organizēšanu.

(c)  tehnisko un operatīvo palīdzību atgriešanu jomā, tostarp atgriešanas operāciju sagatavošanu un organizēšanu.

 

3.a  Migrācijas pārvaldības atbalsta grupas ietver ekspertus bērnu aizsardzības, cilvēku tirdzniecības, aizsardzības pret vajāšanu dzimuma dēļ un pamattiesību jomā.

4.  Aģentūra sadarbībā ar citām attiecīgajām Savienības aģentūrām palīdz Komisijai koordinēt migrācijas pārvaldības atbalsta vienību darbības.

4.  Aģentūra sadarbībā ar citām attiecīgajām Savienības aģentūrām palīdz Komisijai koordinēt migrācijas pārvaldības atbalsta vienību darbības.

 

4.a  Aģentūra sadarbojas ar EASO, Pamattiesību aģentūru un citām attiecīgajām Savienības aģentūrām un saskaņā ar Komisijas norādījumiem nodrošina minēto darbību atbilstību kopējai Eiropas patvēruma sistēmai un pamattiesībām. Tas ietver patvēruma vietas, higiēnas prasībām atbilstošu apstākļu un aprīkojuma nodrošināšanu „karstajos punktos“, ievērojot sieviešu un bērnu vajadzības.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

18. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja dalībvalsts neveic vajadzīgos korektīvos pasākumus saskaņā ar 12. panta 6. punktā minēto valdes lēmumu vai gadījumos, kad pie ārējās robežas rodas nesamērīgs migrācijas spiediens, kas padara ārējo robežu kontroli neefektīvu tik lielā mērā, ka rodas Šengenas zonas, kas ir zona bez iekšējās robežkontroles, darbības apdraudējuma risks, Komisija pēc apspriešanās ar aģentūru var iesniegt Padomei priekšlikumu lēmumam ar īstenošanas aktu, kurā apzināti aģentūras īstenojamie pasākumi un kurā no attiecīgās dalībvalsts tiek prasīts sadarboties ar aģentūru minēto pasākumu īstenošanā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 79. panta 2. punktā minēto izmeklēšanas procedūru.

1.  Ja dalībvalsts neveic vajadzīgos korektīvos pasākumus saskaņā ar 12. panta 6. punktā minēto lēmumu vai gadījumos, kad pie ārējās robežas rodas nesamērīgs migrācijas spiediens, kas padara ārējo robežu kontroli neefektīvu tik lielā mērā, ka rodas Šengenas zonas, kas ir zona bez iekšējās robežkontroles, darbības apdraudējuma risks, Komisija pēc apspriešanās ar aģentūru var iesniegt Padomei priekšlikumu īstenošanas lēmumam, kurā apzināti aģentūras īstenojamie pasākumi un kurā no attiecīgās dalībvalsts tiek prasīts sadarboties ar aģentūru minēto pasākumu īstenošanā. Padome šādu īstenošanas lēmumu pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.

Pienācīgi pamatotu ar Šengenas zonas darbību saistītu un steidzamu iemeslu gadījumā Komisija pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 79. panta 5. punktā minēto procedūru.

 

 

Padome nekavējoties sasauc sanāksmi pēc tam, kad ir saņemts Komisijas priekšlikums.

 

1.a  Ja rodas situācija, kas prasa steidzamu rīcību, nekavējoties informē Eiropas Parlamentu par minēto situāciju un arī par visiem turpmākajiem pasākumiem un lēmumiem, kuri pieņemti reaģējot.

2.  Šā panta 1. punkta nolūkos Komisija nosaka vienu vai vairākus šādus pasākumus, ko veiks aģentūra:

2.  Šā panta 1. punkta nolūkos Komisija nosaka vienu vai vairākus šādus pasākumus, ko veiks aģentūra:

(a)   organizēt un koordinēt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus un izvietot Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības no gatavības papildrezerves un pēc vajadzības papildu Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības;

(a)  organizēt un koordinēt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus un izvietot Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības no ātrās reaģēšanas rezerves un pēc vajadzības papildu Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības;

(b)   izvietot Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības kā daļu no migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām „karsto punktu” zonās;

(b)  izvietot Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības kā daļu no migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām „karsto punktu” zonās;

(c)   koordinēt vienas vai vairāku dalībvalstu un trešo valstu darbības pie ārējām robežām, tostarp kopīgas operācijas ar trešām kaimiņvalstīm;

(c)  koordinēt vienas vai vairāku dalībvalstu un trešo valstu darbības pie ārējām robežām, tostarp kopīgas operācijas ar trešām kaimiņvalstīm;

(d)   izvietot tehnisko aprīkojumu;

(d)  izvietot tehnisko aprīkojumu;

(e)   organizēt operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai.

(e)  organizēt operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai.

3.  Izpilddirektors divās darbdienās pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas dienas un saskaņā ar Uzraudzības padomes ieteikuma nosaka, kā jārīkojas Komisijas lēmumā apzināto pasākumu praktiskai veikšanai, tostarp nosaka tehnisko aprīkojumu, kā arī robežsargu un citu saistīto darbinieku, kas vajadzīgi minētā lēmuma mērķu sasniegšanai, skaitu un specializācijas.

3.  Izpilddirektors divu darbdienu laikā pēc Padomes lēmuma pieņemšanas un saskaņā ar Konsultatīvās padomes ieteikumu:

 

(a)  nosaka, kā jārīkojas Komisijas lēmumā apzināto pasākumu praktiskai veikšanai, tostarp nosaka tehnisko aprīkojumu, kā arī robežsargu un citu saistīto darbinieku, kas vajadzīgi minētā lēmuma mērķu sasniegšanai, skaitu un specializācijas;

 

(b)  iesniedz attiecīgajai dalībvalstij darbības plāna projektu.

4.  Paralēli un tajās pašās divās darbdienās izpilddirektors attiecīgajai dalībvalstij iesniedz darbības plāna projektu. Izpilddirektors un attiecīgā dalībvalsts izstrādā darbības plānu divās darbdienās pēc tā iesniegšanas dienas.

4.  Izpilddirektors un attiecīgā dalībvalsts vienojas par darbības plānu divās darbdienās pēc tā iesniegšanas dienas.

5.  Aģentūra tūlīt un katrā ziņā trīs darbdienās pēc darbības plāna sagatavošanas izvieto vajadzīgo tehnisko aprīkojumu un personālu no 19. panta 5. punktā minētās gatavības papildrezerves, lai praktiski izpildītu Komisijas lēmumā noteiktos pasākumus. Papildu tehnisko aprīkojumu un Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības izvieto pēc vajadzības otrā posmā un katrā ziņā piecās darbdienās pēc gatavības papildrezerves izvietošanas.

5.  Aģentūra tūlīt un katrā ziņā trīs darbdienās pēc darbības plāna sagatavošanas izvieto vajadzīgo tehnisko aprīkojumu un personālu no 19. panta 5. punktā minētās ātrās reaģēšanas rezerves, lai praktiski izpildītu Komisijas lēmumā noteiktos pasākumus. Papildu tehnisko aprīkojumu un Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības izvieto pēc vajadzības otrā posmā un katrā ziņā piecās darbdienās pēc ātrās reaģēšanas rezerves izvietošanas.

6.  Attiecīgā dalībvalsts ievēro Komisijas lēmumu, un šajā nolūkā tā nekavējoties sadarbojas ar aģentūru un attiecīgi rīkojas, lai sekmētu minētā lēmuma īstenošanu un minētajā lēmumā un ar izpilddirektoru saskaņotajā darbības plānā noteikto pasākumu praktisko veikšanu.

6.  Attiecīgā dalībvalsts ievēro Padomes lēmumu, un šajā nolūkā tā nekavējoties sadarbojas ar aģentūru un attiecīgi rīkojas, lai sekmētu minētā lēmuma īstenošanu un minētajā lēmumā un ar izpilddirektoru saskaņotajā darbības plānā noteikto pasākumu praktisko veikšanu.

7.  Dalībvalstis dara pieejamus robežsargus un citu saistīto personālu, ko noteicis izpilddirektors saskaņā ar 2. punktu. Dalībvalstis nedrīkst atsaukties uz 19. panta 3. un 6. punktā minēto ārkārtas situāciju.

7.  Dalībvalstis dara pieejamus robežsargus un citu saistīto personālu, ko noteicis izpilddirektors saskaņā ar 2. punktu. Dalībvalstis nedrīkst atsaukties uz 19. panta 3. un 6. punktā minēto ārkārtas situāciju.

 

7.a  Komisija uzrauga Padomes lēmumā apzināto pasākumu un ar tiem saistīto aģentūras un dalībvalstu veikto darbību atbilstīgu īstenošanu, lai nodrošinātu Eiropas robežu pienācīgu pārvaldību.

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

19. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Aģentūra izvieto robežsargus un citu saistīto personālu kā Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību dalībniekus kopīgajās operācijās, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumos un migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros. Aģentūra var izvietot arī ekspertus no sava personāla.

1.  Aģentūra izvieto robežsargus un citu saistīto personālu kā Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību dalībniekus kopīgajās operācijās, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumos un migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros. Aģentūra var izvietot arī ekspertus no sava personāla.

2.  Pēc izpilddirektora priekšlikuma valde ar tās balsstiesīgo locekļu absolūto vairākumu lemj par to robežsargu specializācijām un kopējo skaitu, kas būs pieejami Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām. To pašu procedūru piemēro jebkurām turpmākām izmaiņām attiecībā uz specializācijām un kopējo skaitu. Dalībvalstis savu devumu Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību komplektēšanā sniedz, izmantojot savas valsts rezervi, kas izveidota, pamatojoties uz dažādām noteiktajām specializācijām, un izvirza robežsargus ar nepieciešamo specializāciju.

2.  Pēc izpilddirektora priekšlikuma valde ar tās balsstiesīgo locekļu absolūto vairākumu lemj par to robežsargu specializācijām un kopējo skaitu, kas būs pieejami Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām. To pašu procedūru piemēro jebkurām turpmākām izmaiņām attiecībā uz specializācijām un kopējo skaitu. Dalībvalstis savu devumu Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību komplektēšanā sniedz, izmantojot savas valsts rezervi, kas izveidota, pamatojoties uz dažādām noteiktajām specializācijām, un izvirza robežsargus ar nepieciešamo specializāciju.

3.  Dalībvalstu devumu attiecībā uz savu robežsargu nosūtīšanu dalībai specifiskās kopīgās operācijās nākamajā gadā plāno, pamatojoties uz ikgadējām divpusējām sarunām un nolīgumiem starp aģentūru un dalībvalstīm. Saskaņā ar minētajiem nolīgumiem dalībvalstis pēc aģentūras pieprasījuma nodrošina robežsargu pieejamību izvietošanai, izņemot gadījumus, ja kādā no tām pastāv ārkārtas situācija, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi. Šādu pieprasījumu iesniedz vismaz 21 darbdienu pirms paredzētās izvietošanas.

3.  Dalībvalstu devumu attiecībā uz savu robežsargu nosūtīšanu dalībai specifiskās kopīgās operācijās nākamajā gadā plāno, pamatojoties uz ikgadējām divpusējām sarunām un nolīgumiem starp aģentūru un dalībvalstīm. Saskaņā ar minētajiem nolīgumiem dalībvalstis pēc aģentūras pieprasījuma nodrošina robežsargu pieejamību izvietošanai, izņemot gadījumus, ja kādā no tām pastāv ārkārtas situācija, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi. Šādu pieprasījumu iesniedz vismaz 21 darbdienu pirms paredzētās izvietošanas. Ja dalībvalsts atsaucas uz šādu ārkārtas situāciju, tā vēstulē aģentūrai sniedz detalizētu skaidrojumu un informāciju par šo situāciju, un šīs vēstules saturs tiek iekļauts 9. punktā minētajā ziņojumā.

4.  Attiecībā uz ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem pēc aģentūras izpilddirektora priekšlikuma valde ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu lemj par robežsargu specializācijām un minimālo skaitu, kas jādara pieejams Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību gatavības papildrezervei. To pašu procedūru piemēro jebkurām turpmākām izmaiņām attiecībā uz gatavības papildrezerves robežsargu specializācijām un kopējo skaitu. Dalībvalstis savu devumu gatavības papildrezerves komplektēšanā sniedz, izmantojot savas valsts ekspertu rezervi, kas izveidota, pamatojoties uz dažādu noteikto specializāciju, un izvirza robežsargus ar nepieciešamo specializāciju.

4.  Attiecībā uz ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem pēc aģentūras izpilddirektora priekšlikuma valde ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu lemj par robežsargu specializācijām un minimālo skaitu, kas jādara pieejams Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību ātrās reaģēšanas rezervei. To pašu procedūru piemēro jebkurām turpmākām izmaiņām attiecībā uz ātrās reaģēšanas rezerves robežsargu specializācijām un kopējo skaitu. Dalībvalstis savu devumu ātrās reaģēšanas rezerves komplektēšanā sniedz, izmantojot savas valsts ekspertu rezervi, kas izveidota, pamatojoties uz dažādu noteikto specializāciju, un izvirza robežsargus ar nepieciešamo specializāciju.

5.  Gatavības papildrezerve ir pastāvīgs korpuss, kas nodots tūlītējā aģentūras rīcībā un ko no katras dalībvalsts var izvietot trīs darbdienās no dienas, kad izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts ir vienojušies par darbības plānu. Minētajā nolūkā katra dalībvalsts ik gadu dara aģentūrai pieejamu robežsargu skaitu, kas proporcionāls vismaz 3 % personāla no dalībvalstīm bez ārējām sauszemes vai jūras robežām un 2 % personāla no dalībvalstīm ar ārējām sauszemes vai jūras robežām, un kur ietilpst vismaz 1500 robežsargu, kuri atbilst valdes lēmumā apzinātajām specializācijām.

5.  Ātrās reaģēšanas rezerve ir pastāvīgs korpuss, kas nodots tūlītējā aģentūras rīcībā un ko no katras dalībvalsts var izvietot trīs darbdienās no dienas, kad izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts ir vienojušies par darbības plānu. Minētajā nolūkā katra dalībvalsts ik gadu dara aģentūrai pieejamu robežsargu skaitu, kas proporcionāls vismaz 3 % personāla no dalībvalstīm bez ārējām sauszemes vai jūras robežām un 2 % personāla no dalībvalstīm ar ārējām sauszemes vai jūras robežām, un kur ietilpst vismaz 1500 robežsargu, kuri atbilst valdes lēmumā apzinātajām specializācijām. Aģentūra izvērtē, vai dalībvalstu piedāvātie robežsargi atbilst noteiktajām specializācijām, kā arī pieņem lēmumu attiecībā uz to, kuri robežsargi būtu iekļaujami ātrās reaģēšanas rezervē. Aģentūrai ir tiesības izslēgt robežsargu no rezerves, ja viņš izdarījis pārkāpumu vai pārkāpis piemērojamos noteikumus.

6.  Ja nepieciešams, Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību izvietošanu no gatavības papildrezerves nekavējoties papildina ar papildu Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām. Minētajā nolūkā dalībvalstis pēc aģentūras pieprasījuma nekavējoties paziņo to savas valsts rezerves robežsargu skaitu, uzvārdus un specializācijas, kurus tās var darīt pieejamus piecās darbdienās pēc ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma sākšanas. Dalībvalstis pēc aģentūras pieprasījuma nodrošina robežsargu pieejamību izvietošanai, izņemot gadījumu, ja tajās pastāv ārkārtas situācija, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi.

6.  Ja nepieciešams, Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību izvietošanu no ātrās reaģēšanas rezerves nekavējoties papildina ar papildu Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām. Minētajā nolūkā dalībvalstis pēc aģentūras pieprasījuma nekavējoties paziņo to savas valsts rezerves robežsargu skaitu, uzvārdus un specializācijas, kurus tās var darīt pieejamus piecās darbdienās pēc ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma sākšanas. Dalībvalstis pēc aģentūras pieprasījuma nodrošina robežsargu pieejamību izvietošanai, izņemot gadījumu, ja tajās pastāv ārkārtas situācija, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi. Ja dalībvalsts atsaucas uz šādu ārkārtas situāciju, tā vēstulē aģentūrai sniedz detalizētu skaidrojumu un informāciju par šo situāciju, un šīs vēstules saturs tiek iekļauts 9. punktā minētajā ziņojumā.

 

6.a  Ja rodas situācija, kurā ir vajadzīgs vairāk robežsargu nekā paredzēts 5. un 6. punktā, izpilddirektors nekavējoties informē Eiropas Parlamentu, Eiropadomi, Padomi un Komisiju. Šādos gadījumos Eiropadome lūdz dalībvalstīm nodrošināt trūkstošos robežsargus.

7.  Dalībvalstis nodrošina, lai robežsargi un cits saistītais personāls, kas ir šo valstu devums, atbilstu valdes nolemtajām specializācijām un skaitam. Izvietošanas ilgumu nosaka piederības dalībvalsts, bet katrā ziņā tas nav mazāks par 30 dienām.

7.  Dalībvalstis nodrošina, lai robežsargi un cits saistītais personāls, kas ir šo valstu devums, atbilstu valdes nolemtajām specializācijām un skaitam. Izvietošanas ilgumu nosaka piederības dalībvalsts, bet katrā ziņā tas nav mazāks par 30 dienām.

8.  Aģentūra nodrošina Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības ar kompetentiem robežsargiem, kurus dalībvalstis norīkojušas uz aģentūru kā valstu ekspertus. Dalībvalstu devumu attiecībā uz savu robežsargu norīkošanu uz aģentūru nākamajā gadā plāno, pamatojoties uz ikgadējām divpusējām sarunām un nolīgumiem starp aģentūru un dalībvalstīm. Saskaņā ar minētajiem nolīgumiem dalībvalstis nodrošina robežsargu pieejamību norīkošanai, ja vien tas būtiski neietekmē valsts uzdevumu izpildi. Šādās situācijās dalībvalstis var atsaukt norīkotos robežsargus.

8.  Aģentūra nodrošina Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības ar kompetentiem robežsargiem, kurus dalībvalstis norīkojušas uz aģentūru kā valstu ekspertus. Dalībvalstu devumu attiecībā uz savu robežsargu norīkošanu uz aģentūru nākamajā gadā plāno, pamatojoties uz ikgadējām divpusējām sarunām un nolīgumiem starp aģentūru un dalībvalstīm. Saskaņā ar minētajiem nolīgumiem dalībvalstis nodrošina robežsargu pieejamību norīkošanai, ja vien tas būtiski neietekmē valsts uzdevumu izpildi. Šādās situācijās dalībvalstis var atsaukt norīkotos robežsargus.

Šādi norīkojumi var būt uz 12 vai vairāk mēnešiem, bet katrā ziņā tie nedrīkst ilgt mazāk nekā trīs mēnešus. Norīkotos robežsargus uzskata par vienību dalībniekiem, un viņiem ir vienību dalībnieku uzdevumi un pilnvaras. Dalībvalsti, kura norīkojusi robežsargus, uzskata par piederības dalībvalsti.

Šādi norīkojumi var būt uz 12 vai vairāk mēnešiem, bet katrā ziņā tie nedrīkst ilgt mazāk nekā trīs mēnešus. Norīkotos robežsargus uzskata par vienību dalībniekiem, un viņiem ir vienību dalībnieku uzdevumi un pilnvaras. Dalībvalsti, kura norīkojusi robežsargus, uzskata par piederības dalībvalsti. Aģentūras disciplinārā procedūra attiecas arī uz norīkotajiem robežsargiem.

Citi aģentūras pagaidu darbinieki, kuriem nav robežkontroles pienākumu veikšanai vajadzīgās kvalifikācijas, kopīgajās operācijās tiek izvietoti tikai koordinācijas uzdevumu veikšanai, un viņi nav Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību daļa.

Citi aģentūras pagaidu darbinieki, kuriem nav robežkontroles pienākumu veikšanai vajadzīgās kvalifikācijas, kopīgajās operācijās tiek izvietoti tikai koordinācijas uzdevumu veikšanai, un viņi nav Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību daļa.

9.  Aģentūra reizi gadā informē Eiropas Parlamentu par to robežsargu skaitu, kurus katra dalībvalsts saskaņā ar šo pantu ir apņēmusies nosūtīt dalībai Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībās.

9.  Aģentūra reizi gadā informē Eiropas Parlamentu par to robežsargu skaitu, kurus katra dalībvalsts saskaņā ar šo pantu ir apņēmusies nosūtīt dalībai Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībās, un to robežsargu skaitu, ko katra dalībvalsts faktiski ir nosūtījusi. Šajā ziņojumā ir uzskaitītas dalībvalstis, kas atsaukušās uz 3. un 6. punktā minēto ārkārtas situāciju iepriekšējā gadā, un ietverti attiecīgās dalībvalsts norādītie iemesli un sniegtā informācija.

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Aģentūra ar sava koordinatora starpniecību var paziņot uzņēmējai dalībvalstij savus viedokļus par norādījumiem, kas sniegti Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām. Tādā gadījumā uzņēmēja dalībvalsts minētos viedokļus ņem vērā un pēc iespējas tos ievēro.

2.  Aģentūra ar sava koordinatora starpniecību var paziņot uzņēmējai dalībvalstij savus viedokļus par norādījumiem, kas sniegti Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām. Ja aģentūrai ir bažas par norādījumiem Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām, tā paziņo savus viedokļus, ko uzņēmēja dalībvalsts ņem vērā un pēc iespējas ievēro.

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

20. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Veicot savus pienākumus un īstenojot pilnvaras, vienību dalībnieki pilnībā ievēro pamattiesības, tostarp patvēruma procedūru pieejamību, un cilvēka cieņu. Visiem pasākumiem, ko darbinieki veic, pildot savus pienākumus un īstenojot savas pilnvaras, jābūt samērīgiem ar šo pasākumu mērķiem. Pildot savus uzdevumus un īstenojot savas pilnvaras, viņi nediskriminē personas dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

(Nerada izmaiņas latviešu valodā.)

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

21. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  uzrauga darbības plāna pareizu īstenošanu;

b)  uzrauga darbības plāna pareizu īstenošanu, tostarp saistībā ar pamattiesību aizsardzību;

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

21. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  ziņo aģentūrai par aspektiem saistībā ar uzņēmējas dalībvalsts pietiekamu garantiju sniegšanu, lai nodrošinātu pamattiesību aizsardzību visā kopīgās operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma laikā;

d)  ievēro un veicina tādu spēkā esošo un turpmāko Savienības pasākumu piemērošanu, kuri saistīti ar ārējo robežu pārvaldību un pamattiesību ievērošanu robežu pārvaldības darbībās, ziņo aģentūrai par aspektiem saistībā ar uzņēmējas dalībvalsts pietiekamu garantiju sniegšanu, lai nodrošinātu pamattiesību aizsardzību visā kopīgās operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma laikā, un ziņo aģentūrai par aspektiem saistībā ar uzņēmējas dalībvalsts pietiekamu garantiju sniegšanu, lai nodrošinātu pamattiesību aizsardzību visā kopīgās operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma laikā;

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Detalizētus noteikumus par Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību dalībnieku dienas naudas samaksu nosaka un pēc vajadzības atjaunina valde.

2.  Detalizētus noteikumus par Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību dalībnieku dienas naudas samaksu pēc Komisijas priekšlikuma nosaka un vajadzības gadījumā atjaunina valde.

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

24. pants – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kopīgo operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu apturēšana vai izbeigšana

Pasākumu apturēšana vai izbeigšana

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

24. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Izpilddirektors atsauc kopīgas operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma finansējumu vai pilnīgi vai daļēji aptur vai izbeidz kopīgu operāciju vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu, ja viņš uzskata, ka notikuši pamattiesību vai starptautiskās aizsardzības pienākumu pārkāpumi, kas ir būtiski vai visdrīzāk būs ilgstoši.

3.  Izpilddirektors ciešā sadarbībā ar pamattiesību amatpersonu atsauc kopīgas operācijas, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma, pilotprojekta, migrācijas pārvaldības atbalsta grupu, atgriešanas operācijas, operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai vai darba vienošanās finansējumu vai arī pilnīgi vai daļēji aptur vai izbeidz šādas darbības, ja viņš uzskata, ka notikuši pamattiesību vai starptautiskās aizsardzības pienākumu pārkāpumi, kas ir būtiski vai visdrīzāk būs ilgstoši. Šajā nolūkā aģentūra sagatavo un publicē kritērijus, ar kuriem saskaņā var pieņemt lēmumu par minēto darbību finansēšanas apturēšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu.

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

25. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kopīgo operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu izvērtēšana

Darbību izvērtēšana

Izpilddirektors izvērtē kopīgo operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu rezultātus un kopā ar pamattiesību amatpersonas novērojumiem nosūta valdei detalizētus novērtējuma ziņojumus 60 dienās pēc minēto pasākumu un projektu pabeigšanas. Aģentūra veic šo rezultātu vispusīgu salīdzinošo analīzi, lai uzlabotu turpmāko kopīgo operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu kvalitāti, saskanību un efektivitāti, un veikto analīzi iekļauj savā konsolidētajā gada darbības pārskatā.

Izpilddirektors izvērtē kopīgo operāciju, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu, pilotprojektu, migrācijas pārvaldības atbalsta grupu darbības, atgriešanas operāciju, operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai un operatīvās sadarbības ar trešām valstīm rezultātus un kopā ar pamattiesību amatpersonas novērojumiem nosūta valdei detalizētus novērtējuma ziņojumus 60 dienās pēc minēto darbību pabeigšanas. Aģentūra veic šo rezultātu vispusīgu salīdzinošo analīzi, lai uzlabotu turpmāko darbību kvalitāti, saskanību un efektivitāti, un veikto analīzi iekļauj savā gada darbības pārskatā.

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

26. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atgriešanas jautājumu birojs

Atgriešana

1.  Atgriešanas jautājumu birojs ir atbildīgs par aģentūras ar atgriešanu saistīto darbību veikšanu, ievērojot pamattiesības un saskaņā ar Savienības tiesību aktu, kā arī starptautisko tiesību vispārējiem principiem, tostarp ievērojot pienākumus bēgļu aizsardzības un cilvēktiesību jomā. Atgriešanas jautājumu birojs jo īpaši:

1.  Attiecībā uz atgriešanu aģentūra, ievērojot pamattiesības un saskaņā ar Savienības tiesību aktu, kā arī starptautisko tiesību vispārējiem principiem, tostarp ievērojot pienākumus bēgļu aizsardzības un pamattiesību, tostarp bērna tiesību, jomā, jo īpaši:

a)   koordinē tehniskā un operatīvā līmenī dalībvalstu atgriešanas darbības, lai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm panāktu integrētu atgriešanas pārvaldības sistēmu, piedaloties attiecīgajām trešo valstu iestādēm un citām attiecīgām ieinteresētajām personām;

a)  koordinē tehniskā un operatīvā līmenī dalībvalstu atgriešanas darbības, tostarp brīvprātīgu atgriešanos, lai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm panāktu integrētu atgriešanas pārvaldības sistēmu, piedaloties attiecīgajām trešo valstu iestādēm un citām attiecīgām ieinteresētajām personām;

b)   sniedz darbības atbalstu dalībvalstīm, kuru atgriešanas sistēmas saskaras ar īpašu spiedienu;

b)  sniedz tehnisko un darbības atbalstu dalībvalstīm, kuru atgriešanas sistēmas saskaras ar īpašu spiedienu;

c)   koordinē attiecīgo IT sistēmu izmantošanu un sniedz atbalstu konsulārās sadarbības jautājumos trešo valstu valstspiederīgo identificēšanai un ceļošanas dokumentu ieguvei, organizē un koordinē atgriešanas operācijas un sniedz atbalstu brīvprātīgai izceļošanai;

c)  koordinē attiecīgo IT sistēmu izmantošanu un sniedz atbalstu dalībvalstīm konsulārās sadarbības jautājumos trešo valstu valstspiederīgo identificēšanai un ceļošanas dokumentu ieguvei, neizpaužot, vai trešās valsts valstspiederīgais ir prasījis patvērumu, organizē un koordinē atgriešanas operācijas un sniedz atbalstu brīvprātīgai izceļošanai sadarbībā ar dalībvalstīm;

d)   koordinē aģentūras darbības saistībā ar atgriešanu, kā noteikts šajā regulā;

 

e)   organizē, veicina un koordinē darbības, kas ļauj dalībvalstu starpā veikt informācijas apmaiņu un apzināt un apkopot paraugpraksi atgriešanas jautājumos;

e)  organizē, veicina un koordinē darbības, kas ļauj dalībvalstu starpā veikt informācijas apmaiņu un apzināt un apkopot paraugpraksi atgriešanas jautājumos;

f)   finansē vai līdzfinansē šajā nodaļā minētos pasākumus, reaģēšanas pasākumus un darbības, piešķirot dotācijas no sava budžeta, saskaņā ar aģentūrai piemērojamajiem finanšu noteikumiem.

f)  finansē vai līdzfinansē šajā nodaļā minētos pasākumus, reaģēšanas pasākumus un darbības no sava budžeta vai, izmantojot līgumus, saskaņā ar aģentūrai piemērojamajiem finanšu noteikumiem.

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais darbības atbalsts ietver rīcību, lai palīdzētu dalībvalstu kompetentajām iestādēm veikt atgriešanas procedūras, jo īpaši sniedzot:

2.  Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais darbības atbalsts ietver rīcību, lai palīdzētu dalībvalstu kompetentajām iestādēm veikt atgriešanas procedūras, jo īpaši sniedzot:

a)   mutiskās tulkošanas pakalpojumus;

a)  mutiskās tulkošanas pakalpojumus;

b)   informāciju par atgriešanas trešām valstīm;

b)  informāciju par atgriešanas trešām valstīm, sadarbojoties ar citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, tostarp Eiropas Patvēruma atbalsta biroju;

c)   ieteikumus par atgriešanas procedūru apstrādi un pārvaldību saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK;

c)  ieteikumus par atgriešanas procedūru apstrādi un pārvaldību saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK;

d)   palīdzību saistībā ar pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atgriežamo personu pieejamību atgriešanas nolūkiem un novērstu atgriežamo personu slapstīšanos.

d)  palīdzību saistībā ar pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atgriežamo personu pieejamību atgriešanas nolūkiem un novērstu atgriežamo personu slapstīšanos saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK un starptautiskajiem tiesību aktiem.

3.  Atgriešanas jautājumu biroja mērķis ir izveidot sinerģijas un savienot Savienības finansētus tīklus un programmas atgriešanu jomā, cieši sadarbojoties ar Eiropas Komisiju un Eiropas migrācijas tīklu.

3.  Aģentūras mērķis ir izveidot sinerģijas un savienot Savienības finansētus tīklus un programmas atgriešanu jomā, cieši sadarbojoties ar Eiropas Komisiju un Eiropas migrācijas tīklu.

4.  Aģentūra drīkst izmantot pieejamos Savienības finanšu līdzekļus atgriešanas jomā. Aģentūra nodrošina, ka dotāciju nolīgumos ar dalībvalstīm finanšu atbalsta nosacījums ir Pamattiesību hartas pilnīga ievērošana.

4.  Aģentūra drīkst izmantot pieejamos Savienības finanšu līdzekļus atgriešanas jomā. Aģentūra nodrošina, ka dotāciju nolīgumos ar dalībvalstīm finanšu atbalsta nosacījums ir Pamattiesību hartas pilnīga ievērošana.

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

27. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK un neiedziļinoties atgriešanas lēmumu būtībā, aģentūra sniedz vajadzīgo palīdzību un pēc vienas vai vairāku iesaistīto dalībvalstu pieprasījuma nodrošina atgriešanas operācijas koordinēšanu vai organizēšanu, tostarp fraktējot gaisa kuģus šādu operāciju mērķim. Aģentūra var pēc savas iniciatīvas ierosināt dalībvalstīm koordinēt vai organizēt atgriešanas operācijas.

1.  Saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK un neiedziļinoties atgriešanas lēmumu būtībā, aģentūra sniedz vajadzīgo palīdzību un pēc vienas vai vairāku iesaistīto dalībvalstu pieprasījuma nodrošina atgriešanas operācijas koordinēšanu vai organizēšanu, tostarp fraktējot gaisa kuģus šādu operāciju mērķim.

2.  Dalībvalstis vismaz reizi mēnesī informē aģentūru par savām plānotajām valsts atgriešanas operācijām, kā arī par savām vajadzībām saņemt aģentūras palīdzību vai koordinēšanu. Aģentūra izstrādā izvērstu darbības plānu, lai nodrošinātu pieprasītājām dalībvalstīm vajadzīgo darbības atbalstu, tostarp tehnisko aprīkojumu. Aģentūra, balstoties uz vajadzību novērtējumu, var pēc savas iniciatīvas iekļaut izvērstajā darbības plānā atgriešanas operāciju, kuras tā uzskata par nepieciešamiem, datumus un galamērķus. Par izvērstā darbības plāna modus operandi lemj valde pēc izpilddirektora priekšlikuma.

2.  Dalībvalstis vismaz reizi mēnesī informē aģentūru par savām plānotajām valsts atgriešanas operācijām, kā arī par savām vajadzībām saņemt aģentūras palīdzību vai koordinēšanu. Aģentūra izstrādā izvērstu darbības plānu, lai nodrošinātu pieprasītājām dalībvalstīm vajadzīgo darbības atbalstu, tostarp tehnisko aprīkojumu. Aģentūra, balstoties uz vajadzību novērtējumu, var pēc savas iniciatīvas iekļaut izvērstajā darbības plānā atgriešanas operāciju, kuras tā uzskata par nepieciešamiem, datumus un galamērķus. Par izvērstā darbības plāna modus operandi lemj valde pēc izpilddirektora priekšlikuma.

3.  Aģentūra var sniegt vajadzīgo palīdzību un nodrošināt – pēc iesaistīto dalībvalstu pieprasījuma – vai pēc savas iniciatīvas ierosināt atgriešanas operāciju koordinēšanu vai organizēšanu, un šādām operācijām trešā atgriešanas valsts dara pieejamus transportlīdzekļus un piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistus („savākšanas atgriešanas pasākumi”). Iesaistītās dalībvalstis un aģentūra nodrošina, lai visa izraidīšanas pasākuma laikā tiktu ievērotas pamattiesības un tiktu garantēta piespiešanas līdzekļu samērīga izmantošana. Vismaz viens dalībvalsts pārstāvis un piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālists no rezerves, kas izveidota saskaņā ar 28. pantu, ir klāt visu atgriešanas operācijas laiku līdz ierašanās brīdim atgriešanas trešā valstī.

3.  Aģentūra var sniegt vajadzīgo palīdzību un nodrošināt – pēc iesaistīto dalībvalstu pieprasījuma – vai pēc savas iniciatīvas ierosināt atgriešanas operāciju koordinēšanu vai organizēšanu, un šādām operācijām trešā atgriešanas valsts dara pieejamus transportlīdzekļus un piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistus („savākšanas atgriešanas pasākumi”). Iesaistītās dalībvalstis un aģentūra nodrošina, lai visa izraidīšanas pasākuma laikā tiktu ievērotas pamattiesības un neizraidīšanas princips un tiktu garantēta piespiešanas līdzekļu samērīga izmantošana. Vismaz viens dalībvalsts pārstāvis un piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālists no rezerves, kas izveidota saskaņā ar 28. pantu, ir klāt visu atgriešanas operācijas laiku līdz ierašanās brīdim atgriešanas trešā valstī.

4.  Aģentūra var sniegt vajadzīgo palīdzību un nodrošināt – pēc iesaistīto dalībvalstu vai trešās valsts pieprasījuma – vai pēc savas iniciatīvas ierosināt atgriešanas operācijas koordinēšanu vai organizēšanu, kuru laikā vairākas atgriežamās personas, uz kurām attiecas trešās valsts atgriešanas lēmums, tiek nodotas no šīs trešās valsts kādai citai atgriešanas trešai valstij („jauktās atgriešanas operācijas”), ar noteikumu, ka trešai valstij, kura izdeva atgriešanas lēmumu, ir saistoša Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Iesaistītajām dalībvalstīm un aģentūrai ir jānodrošina, lai visa izraidīšanas pasākuma laikā tiktu ievērotas pamattiesības un tiktu garantēta piespiešanas līdzekļu samērīga izmantošana, proti, ar piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu un trešās valsts piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistu klātbūtni.

 

5.  Katru atgriešanas operāciju uzrauga saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 8. panta 6. punktu. Atgriešanas operāciju uzraudzību veic, pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, visu atgriešanas operācijas laiku, sākot ar laikposmu pirms aizbraukšanas, līdz atgriežamo personu nodošanai atgriešanas trešai valstij.

5.  Katru atgriešanas operāciju uzrauga saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 8. panta 6. punktu. Piespiedu atgriešanas operāciju uzraudzību veic piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālists, pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, visu atgriešanas operācijas laiku, sākot ar laikposmu pirms aizbraukšanas, līdz atgriežamo personu nodošanai atgriešanas trešai valstij. Piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālists iesniedz izpilddirektoram, pamattiesību amatpersonai un visu attiecīgajā operācijā iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm ziņojumu par operācijas uzraudzību. Attiecīgi izpilddirektors un dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina atbilstīgus turpmākos pasākumus.

6.  Aģentūra finansē vai līdzfinansē atgriešanas operācijas ar dotācijām no sava budžeta saskaņā ar aģentūrai piemērojamajiem finanšu noteikumiem, prioritāti piešķirot tām operācijām, ko īsteno vairāk nekā viena dalībvalsts vai no „karsto punktu” zonām.

6.  Aģentūra finansē vai līdzfinansē atgriešanas operācijas no sava budžeta vai, izmantojot līgumus, saskaņā ar aģentūrai piemērojamajiem finanšu noteikumiem, prioritāti piešķirot tām operācijām, ko īsteno vairāk nekā viena dalībvalsts vai no „karsto punktu” zonām.

 

6.a  Aģentūra nekoordinē, neorganizē un neierosina atgriešanas operācijas vai operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai uz trešām valstīm, kurās, ņemot vērā Savienības iestāžu, EĀDD vai Savienības aģentūru veiktu riska analīzi vai ziņojumus, ir konstatēts pamattiesību pārkāpumu risks vai nopietni trūkumi.

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

28. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Aģentūra no valsts kompetentajām struktūrām izveido piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu rezervi, kuri veic atgriešanas uzraudzību saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 8. panta 6. punktu un kuri ir apmācīti saskaņā ar 35. pantu.

1.  Aģentūra pēc apspriešanās ar Eiropas Pamattiesību aģentūru no valsts kompetentajām struktūrām izveido piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu rezervi, kuri veic atgriešanas uzraudzību saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 8. panta 6. punktu un kuri ir apmācīti saskaņā ar 35. pantu.

2.  Izpilddirektors nosaka to piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu specializāciju un skaitu, kas jādara pieejami minētajai rezervei. To pašu procedūru piemēro jebkurām turpmākām izmaiņām attiecībā uz specializāciju un skaitu. Dalībvalstis savu devumu rezervē sniedz, ieceļot noteiktajai specializācijai atbilstošos piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistus.

2.  Izpilddirektors nosaka to piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu specializāciju un skaitu, kas jādara pieejami minētajai rezervei. To pašu procedūru piemēro jebkurām turpmākām izmaiņām attiecībā uz specializāciju un skaitu. Dalībvalstis savu devumu rezervē sniedz, ieceļot noteiktajai specializācijai atbilstošos piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistus. Rezervē iekļauj piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistus ar specializāciju bērnu aizsardzības jomā.

3.  Aģentūra pēc pieprasījuma dara iesaistītajām dalībvalstīm pieejamus piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistus, lai tie dalībvalstu vārdā uzraudzītu atgriešanas operācijas pareizu īstenošanu un piedalītos operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai.

3.  Aģentūra pēc pieprasījuma dara iesaistītajām dalībvalstīm pieejamus piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistus, lai tie dalībvalstu vārdā uzraudzītu atgriešanas operācijas pareizu īstenošanu un piedalītos operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai. Aģentūra nodrošina, ka visās atgriešanas operācijās, kurās iesaistīti bērni, piedalās piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālisti ar specializāciju bērnu aizsardzības jomā.

 

3.a  Uz piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistiem atgriešanas operāciju vai operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai laikā turpina attiekties viņu piederības dalībvalsts disciplinārie pasākumi.

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

29. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Aģentūra no valsts kompetentajām struktūrām izveido piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistu rezervi, kuri veic atgriešanas pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 8. panta 4. un 5. punktā minētajām prasībām un kuri ir apmācīti saskaņā ar 35. pantu.

1.  Aģentūra no valsts kompetentajām struktūrām izveido piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistu rezervi, kuri veic atgriešanas pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 8. panta 4. un 5. punktā minētajām prasībām un kuri ir apmācīti saskaņā ar 35. pantu.

2.  Izpilddirektors nosaka to piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistu specializāciju un skaitu, kas jādara pieejami minētajai rezervei. To pašu procedūru piemēro jebkurām turpmākām izmaiņām attiecībā uz specializāciju un skaitu. Dalībvalstis savu devumu rezervē sniedz, ieceļot noteiktajai specializācijai atbilstošos piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistus.

2.  Izpilddirektors nosaka to piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistu specializāciju un skaitu, kas jādara pieejami minētajai rezervei. To pašu procedūru piemēro jebkurām turpmākām izmaiņām attiecībā uz specializāciju un skaitu. Dalībvalstis savu devumu rezervē sniedz, ieceļot noteiktajai specializācijai atbilstošos piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistus. Rezervē iekļauj piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistus ar specializāciju bērnu aizsardzības jomā.

3.  Aģentūra pēc pieprasījuma dara iesaistītajām dalībvalstīm pieejamus šos pavadīšanas speciālistus, lai viņi pavadītu atgriežamās personas to vārdā un piedalītos operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai.

3.  Aģentūra pēc pieprasījuma dara iesaistītajām dalībvalstīm pieejamus šos pavadīšanas speciālistus, lai viņi pavadītu atgriežamās personas to vārdā un piedalītos atgriešanas operācijās un operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai. Aģentūra nodrošina, ka visās atgriešanas operācijās, kurās iesaistīti bērni, piedalās piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālisti ar specializāciju bērnu aizsardzības jomā.

 

3.a  Uz piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistiem atgriešanas operāciju vai operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai laikā turpina attiekties viņu piederības dalībvalsts disciplinārie pasākumi.

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

30. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Aģentūra no valstu kompetentajām struktūrām un no aģentūras personāla izveido personu atgriešanas speciālistu rezervi, kuriem ir ar atgriešanu saistīto darbību veikšanai vajadzīgās prasmes un kompetence un kuri ir apmācīti saskaņā ar 35. pantu. Minētos speciālistus dara pieejamus specifisku uzdevumu veikšanai, piemēram, īpašu trešo valstu valstspiederīgo grupu apzināšana, ceļošanas dokumentu ieguve no trešām valstīm un konsulārās sadarbības sekmēšana.

1.  Aģentūra no valstu kompetentajām struktūrām un no aģentūras personāla izveido personu atgriešanas speciālistu rezervi, kuriem ir ar atgriešanu saistīto darbību veikšanai vajadzīgās prasmes un kompetence un kuri ir apmācīti saskaņā ar 35. pantu. Minētos speciālistus dara pieejamus specifisku uzdevumu veikšanai, piemēram, īpašu trešo valstu valstspiederīgo grupu apzināšana, ceļošanas dokumentu ieguve no trešām valstīm un konsulārās sadarbības sekmēšana.

2.  Izpilddirektors nosaka to piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistu specializāciju un skaitu, kas jādara pieejami minētajai rezervei. To pašu procedūru piemēro jebkurām turpmākām izmaiņām attiecībā uz specializāciju un skaitu. Dalībvalstis savu devumu rezervē sniedz, ieceļot noteiktajai specializācijai atbilstošos speciālistus.

2.  Izpilddirektors nosaka to piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistu specializāciju un skaitu, kas jādara pieejami minētajai rezervei. To pašu procedūru piemēro jebkurām turpmākām izmaiņām attiecībā uz specializāciju un skaitu. Dalībvalstis savu devumu rezervē sniedz, ieceļot noteiktajai specializācijai atbilstošos speciālistus. Rezervē iekļauj personu atgriešanas speciālistus ar specializāciju bērnu aizsardzības jomā.

3.  Aģentūra pēc pieprasījuma dara dalībvalstīm, kuras piedalās atgriešanas operācijās, pieejamus speciālistus, un līdzdalībai operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai.

3.  Aģentūra pēc pieprasījuma dara dalībvalstīm pieejamus speciālistus. Aģentūra nodrošina, ka visās atgriešanas operācijās, kurās iesaistīti bērni, piedalās personu atgriešanas speciālisti ar specializāciju bērnu aizsardzības jomā.

 

3.a  Uz personu atgriešanas speciālistiem atgriešanas operāciju vai operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai laikā turpina attiekties viņu piederības dalībvalsts disciplinārie pasākumi.

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

32. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Apstākļos, kad uz dalībvalstīm gulstas smags slogs, saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK īstenojot pienākumu atgriezt trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelikumīgi, aģentūra pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma sniedz pienācīgu tehnisko un operatīvo palīdzību operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai veidā. Šādu nodrošināšanas operāciju var veidot Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienību izvietošana uzņēmējās dalībvalstīs un atgriešanas operāciju no uzņēmējām dalībvalstīm organizēšana. Dalībvalstis regulāri informē aģentūru par savām tehniskās un operatīvās palīdzības vajadzībām, un aģentūra uz šā pamata izstrādā izvērstu plānu operācijām personu atgriešanas nodrošināšanai.

1.  Apstākļos, kad uz dalībvalstīm gulstas smags slogs, saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK īstenojot pienākumu atgriezt trešo valstu valstspiederīgos, uz kuriem attiecas dalībvalstī pieņemti atgriešanas lēmumi, aģentūra pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma sniedz pienācīgu tehnisko un operatīvo palīdzību operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai vai ātrās reaģēšanas operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai veidā. Šādu nodrošināšanas operāciju var veidot Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienību izvietošana vai ātra izvietošana uzņēmējās dalībvalstīs un atgriešanas operāciju no uzņēmējām dalībvalstīm organizēšana. Dalībvalstis regulāri informē aģentūru par savām tehniskās un operatīvās palīdzības vajadzībām, un aģentūra uz šā pamata izstrādā izvērstu plānu operācijām personu atgriešanas nodrošināšanai.

2.  Apstākļos, kad dalībvalstis saskaras ar konkrētu un nesamērīgu spiedienu, saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK īstenojot savu pienākumu atgriezt trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelikumīgi, aģentūra pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma sniedz pienācīgu tehnisko un operatīvo palīdzību ātrās reaģēšanas operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai veidā. Aģentūra var pēc sava iniciatīvas piedāvāt sniegt dalībvalstīm šādu tehnisko un operatīvo palīdzību. Ātrās reaģēšanas operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai var veidot Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienību ātra izvietošana uzņēmējās dalībvalstīs un atgriešanas operāciju no uzņēmējām dalībvalstīm organizēšana.

 

3.  Vienojoties ar uzņēmējām dalībvalstīm un dalībvalstīm, kuras vēlas piedalīties operācijā personu atgriešanas nodrošināšanai, izpilddirektors nekavējoties izstrādā darbības plānu.

3.  Vienojoties ar uzņēmējām dalībvalstīm un dalībvalstīm, kuras vēlas piedalīties operācijā personu atgriešanas nodrošināšanai, izpilddirektors nekavējoties izstrādā darbības plānu. Regulas 15. pantu piemēro mutatis mutandis.

4.  Darbības plāns ir saistošs aģentūrai, uzņēmējām dalībvalstīm un iesaistītajām dalībvalstīm un aptver visus aspektus, kas ir nepieciešami atgriešanas operācijas veikšanai, jo īpaši nodrošināšanas operācijas situācijas aprakstu, mērķus, sākumu un paredzamo ilgumu, ģeogrāfisko tvērumu un iespējamu izvietošanu trešās valstīs, Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienību sastāvu, loģistiku, finanšu noteikumus, sadarbības kārtību ar trešām valstīm, citām Savienības aģentūrām un struktūrām, attiecīgām starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām. Izpilddirektors, uzņēmēja dalībvalsts un iesaistītās dalībvalstis vienojas par visiem grozījumiem un pielāgojumiem darbības plānā. Grozītā vai pielāgotā darbības plāna kopiju aģentūra nekavējoties nosūta attiecīgajām dalībvalstīm un valdei.

4.  Darbības plāns ir saistošs aģentūrai, uzņēmējām dalībvalstīm un iesaistītajām dalībvalstīm un aptver visus aspektus, kas ir nepieciešami atgriešanas operācijas veikšanai, jo īpaši nodrošināšanas operācijas situācijas aprakstu, mērķus, sākumu un paredzamo ilgumu, ģeogrāfisko tvērumu un iespējamu izvietošanu trešās valstīs, Eiropas personu atgriešanas nodrošināšanas vienību sastāvu, loģistiku, finanšu noteikumus, sadarbības kārtību ar trešām valstīm, citām Savienības aģentūrām un struktūrām, attiecīgām starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām. Izpilddirektors, uzņēmēja dalībvalsts un iesaistītās dalībvalstis vienojas par visiem grozījumiem un pielāgojumiem darbības plānā. Grozītā vai pielāgotā darbības plāna kopiju aģentūra nekavējoties nosūta attiecīgajām dalībvalstīm un valdei.

5.  Izpilddirektors pieņem lēmumu par darbības plānu pēc iespējas drīzāk un – 2. punktā minētajā gadījumā – piecās darbdienās. Lēmumu rakstveidā nekavējoties paziņo attiecīgajām dalībvalstīm un valdei.

5.  Izpilddirektors pieņem lēmumu par darbības plānu pēc iespējas drīzāk un – 2. punktā minētajā gadījumā – piecās darbdienās. Lēmumu rakstveidā nekavējoties paziņo attiecīgajām dalībvalstīm un valdei.

6.  Aģentūra finansē vai līdzfinansē atgriešanas intervences pasākumus, piešķirot dotācijas no sava budžeta saskaņā ar aģentūrai piemērojamajiem finanšu noteikumiem.

6.  Aģentūra finansē vai līdzfinansē atgriešanas intervences pasākumus no sava budžeta vai, izmantojot līgumus, saskaņā ar aģentūrai piemērojamajiem finanšu noteikumiem.

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

33. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Eiropas robežu un krasta apsardze, veicot savus uzdevumus atbilstīgi šai regulai, garantē pamattiesību aizsardzību saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, attiecīgajām starptautiskajām tiesībām, tostarp Konvenciju par bēgļu statusu un pienākumiem saistībā ar piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai, jo īpaši neizraidīšanas principu. Šajā nolūkā aģentūra izstrādā un turpmāk pilnveido un īsteno pamattiesību stratēģiju.

1.  Eiropas robežu un krasta apsardze, veicot savus uzdevumus atbilstīgi šai regulai, garantē pamattiesību aizsardzību saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Pamattiesību hartu, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, attiecīgajām starptautiskajām tiesībām, tostarp ANO Konvenciju par bērna tiesībām, Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu, tās 1967. gada protokolu un pienākumiem saistībā ar piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai, jo īpaši neizraidīšanas principu.

 

Šajā nolūkā aģentūra izstrādā un turpmāk pilnveido un īsteno pamattiesību stratēģiju, tostarp efektīvu mehānismu, kā uzraudzīt pamattiesību ievērošanu visās aģentūras darbībās.

 

Tā pievērš īpašu uzmanību bērnu tiesībām, lai nodrošinātu to, ka visās tās darbībās tiek nodrošināta bērna interešu prioritāte.

2.  Veicot savus uzdevumus, Eiropas robežu un krasta apsardze nodrošina, ka nevienu personu neizsēdina no transportlīdzekļa, nepiespiež iekāpt transportlīdzeklī, nepavada vai citā veidā nenodod vai neatgriež valsts iestādēm, ja tādējādi tiek pārkāpts neizraidīšanas princips vai ja pastāv risks, ka attiecīgo personu izraidīs vai liks tai atgriezties citā valstī, pārkāpjot minēto principu.

2.  Veicot savus uzdevumus, Eiropas robežu un krasta apsardze nodrošina, ka nevienu personu neizsēdina no transportlīdzekļa, nepiespiež iekāpt transportlīdzeklī, nepavada vai citā veidā nenodod vai neatgriež valsts iestādēm, ja tādējādi tiek pārkāpts neizraidīšanas princips vai ja pastāv risks, ka attiecīgo personu izraidīs vai liks tai atgriezties citā valstī, pārkāpjot minēto principu.

3.  Veicot savus uzdevumus, Eiropas robežu un krasta apsardze ņem vērā bērnu, cilvēku tirdzniecības upuru, personu, kam vajag medicīnisko palīdzību, personu, kam vajag starptautisko aizsardzību, personu, kas jūrā atrodas briesmās, un citu īpaši mazaizsargātu personu, īpašās vajadzības.

3.  Veicot savus uzdevumus, Eiropas robežu un krasta apsardze ņem vērā bērnu, nepavadītu nepilngadīgo, cilvēku ar invaliditāti, cilvēku tirdzniecības upuru, personu, kam vajag medicīnisko palīdzību, personu, kam vajag starptautisko aizsardzību, personu, kas jūrā atrodas briesmās, un citu īpaši mazaizsargātu personu, īpašās vajadzības.

4.  Veicot savus uzdevumus, attiecībās ar dalībvalstīm un sadarbībā ar trešām valstīm aģentūra ņem vērā konsultatīvā foruma un pamattiesību amatpersonas ziņojumus.

4.  Veicot savus uzdevumus, attiecībās ar dalībvalstīm un sadarbībā ar trešām valstīm aģentūra ņem vērā konsultatīvā foruma un pamattiesību amatpersonas ziņojumus.

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Aģentūra izstrādā un turpmāk pilnveido rīcības kodeksu, kas piemērojams visiem aģentūras koordinētajiem robežkontroles pasākumiem. Rīcības kodeksā nosaka procedūras, kuru mērķis ir garantēt tiesiskuma principus un pamattiesību ievērošanu, īpašu uzmanību pievēršot nepilngadīgajiem bez pavadības un mazaizsargātām personām, kā arī personām, kas meklē starptautisko aizsardzību, un šīs procedūras ir piemērojamas visām personām, kas piedalās aģentūras darbībās.

1.  Aģentūra izstrādā un turpmāk pilnveido rīcības kodeksu, kas piemērojams visiem aģentūras koordinētajiem robežkontroles pasākumiem. Rīcības kodeksā nosaka procedūras, kuru mērķis ir garantēt tiesiskuma principus un pamattiesību ievērošanu, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām personām, tostarp bērniem, nepilngadīgajiem bez pavadības un citām mazaizsargātām personām, kā arī personām, kas meklē starptautisko aizsardzību, un šīs procedūras ir piemērojamas visām personām, kas piedalās aģentūras darbībās.

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

34. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Aģentūra pilnveido un regulāri atjaunina rīcības kodeksu trešo valstu valstspiederīgo, kuri uzturas nelikumīgi, atgriešanai, kodeksu piemēro visās aģentūras koordinētās vai organizētās atgriešanas operācijās un operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai. Minētajā rīcības kodeksā ir aprakstītas kopīgās standartizētās procedūras, lai vienkāršotu atgriešanas operāciju un operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai organizēšanu, un tas apliecina atgriešanu humānā veidā un pilnībā ievērojot pamattiesības, jo īpaši principus, kuri attiecas uz cilvēka cieņu, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegumu, tiesības uz brīvību un drošību, tiesības uz personas datu aizsardzību un nediskriminēšanu.

2.  Aģentūra pilnveido un regulāri atjaunina rīcības kodeksu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, uz kuriem attiecas atgriešanas lēmumi, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK, un kodeksu piemēro visās aģentūras koordinētās vai organizētās atgriešanas operācijās un operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai. Minētajā rīcības kodeksā ir aprakstītas kopīgās standartizētās procedūras, lai vienkāršotu atgriešanas operāciju un operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai organizēšanu, un tas apliecina atgriešanu humānā veidā un pilnībā ievērojot pamattiesības, jo īpaši principus, kuri attiecas uz cilvēka cieņu, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegumu, tiesības uz brīvību un drošību, tiesības uz personas datu aizsardzību un nediskriminēšanu.

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Aģentūra sadarbībā ar atbilstošajām dalībvalstu apmācību struktūrām izstrādā specifiskus apmācības rīkus un sniedz robežsargiem un citiem saistītiem darbiniekiem, kuri ir Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību dalībnieki, viņu uzdevumu veikšanai un pilnvaru īstenošanai būtisku progresīvu apmācību. Aģentūras personāla eksperti veic regulārus treniņus ar šiem robežsargiem saskaņā ar progresīvo apmācības un treniņu grafiku, kas minēts aģentūras gada darba programmā.

1.  Aģentūra sadarbībā ar atbilstošajām dalībvalstu apmācību struktūrām, Eiropas Patvēruma atbalsta biroju un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru izstrādā specifiskus apmācības rīkus, tostarp īpašas mācības par bērnu un citu mazaizsargātu personu aizsardzību, un sniedz robežsargiem un citiem saistītiem darbiniekiem, kuri ir Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību dalībnieki, viņu uzdevumu veikšanai un pilnvaru īstenošanai būtisku progresīvu apmācību. Aģentūras personāla eksperti veic regulārus treniņus ar šiem robežsargiem saskaņā ar progresīvo apmācības un treniņu grafiku, kas minēts aģentūras gada darba programmā.

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

35. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Aģentūra 100 % apmērā finansē nepieciešamo apmācību robežsargiem, kas iekļauti 19. panta 5. punktā minētajā ātrās reaģēšanas rezervē, ciktāl šī apmācība ir vajadzīga viņu dalībai minētajā rezervē.

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

35. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Aģentūra veic vajadzīgās iniciatīvas, lai nodrošinātu apmācību personālam, kurš ir iesaistīts ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē un kam jābūt daļai no 28., 29. un 30. pantā minētajām rezervēm. Aģentūra nodrošina, ka visi darbinieki, kuri piedalās atgriešanas operācijās un operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai, kā arī aģentūras darbinieki pirms dalības aģentūras organizētajās operatīvajās darbībās ir piedalījušies mācībās par attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām, tostarp par pamattiesībām un piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai.

3.  Aģentūra veic vajadzīgās iniciatīvas, lai nodrošinātu apmācību personālam, kurš ir iesaistīts ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē un kam jābūt daļai no 28., 29. un 30. pantā minētajām rezervēm. Aģentūra nodrošina, ka visi darbinieki, kuri piedalās atgriešanas operācijās un operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai, kā arī aģentūras darbinieki pirms dalības aģentūras organizētajās operatīvajās darbībās ir piedalījušies mācībās par attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām, tostarp par pamattiesībām, piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai un neaizsargātu personu piekļuvi nosūtīšanas mehānismiem.

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

35. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Aģentūra izveido un turpmāk attīsta robežsargu kopējo apmācības pamatprogrammu un Eiropas līmenī apmāca dalībvalstu valsts robežsargu instruktorus; šajās mācībās tiek iekļauti arī jautājumi par pamattiesībām, piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai un attiecīgajām jūras tiesībām. Aģentūra izstrādā kopējo pamatprogrammu pēc apspriešanās ar konsultatīvo forumu. Dalībvalstis ietver kopējo pamatprogrammu savu valsts robežsargu un personāla, kas iesaistīts ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē, apmācībā.

4.  Aģentūra izveido un turpmāk attīsta robežsargu kopējo apmācības pamatprogrammu un Eiropas līmenī apmāca dalībvalstu valsts robežsargu instruktorus; šajās mācībās tiek iekļauti arī jautājumi par pamattiesībām, piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai un attiecīgajām jūras tiesībām. Galvenais programmas mērķis ir veicināt augstākos standartus un paraugpraksi Savienības robežu pārvaldības tiesību aktu īstenošanā. Aģentūra izstrādā kopējo pamatprogrammu pēc apspriešanās ar konsultatīvo forumu. Dalībvalstis ietver kopējo pamatprogrammu savu valsts robežsargu un personāla, kas iesaistīts ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē, apmācībā.

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

36. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Aģentūra proaktīvi uzrauga un dod ieguldījumu pētniecības un inovācijas darbībās, kas ir būtiskas ārējo robežu kontrolei, tostarp progresīvu uzraudzības tehnoloģiju, piemēram, tālvadības gaisa kuģu sistēmu (RPAS) izmantošana, un būtiskas personu atgriešanai. Aģentūra izplata minētā pētījuma rezultātus Komisijai un dalībvalstīm. Tā, ja nepieciešams, var izmantot minētos rezultātus kopīgajās operācijās, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumos, atgriešanas operācijās un operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai.

1.  Aģentūra proaktīvi uzrauga un dod ieguldījumu pētniecības un inovācijas darbībās, kas ir būtiskas Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai. Aģentūra izplata minētā pētījuma rezultātus Eiropas Parlamentam, dalībvalstīm un Komisijai un dara tos publiski pieejamus. Tā, ja nepieciešams, var izmantot minētos rezultātus kopīgajās operācijās, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumos, atgriešanas operācijās un operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai.

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

36. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Aģentūra palīdz dalībvalstīm un Komisijai apzināt galvenās pētījumu tēmas. Aģentūra palīdz Komisijai noteikt un īstenot attiecīgās Savienības pamatprogrammas attiecībā uz pētniecības un inovācijas darbībām.

2.  Aģentūra palīdz dalībvalstīm un Komisijai apzināt galvenās pētījumu tēmas. Aģentūra palīdz dalībvalstīm un Komisijai noteikt un īstenot attiecīgās Savienības pamatprogrammas attiecībā uz pētniecības un inovācijas darbībām.

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

37. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Aģentūra var iegādāties tehnisko aprīkojumu, piemēram, aprīkojumu pirkstu nospiedumu noņemšanai, ja pēc apspriešanās ar valdi tādu lēmumu ir pieņēmis izpilddirektors. Pirms jebkuras aprīkojuma iegādes vai nomas, kas saistīta ar ievērojamām izmaksām aģentūrai, veic vajadzību, kā arī izmaksu un ieguvumu rūpīgu analīzi. Jebkādus šādus izdevumus paredz Aģentūras budžetā, ko pieņem valde.

2.  Aģentūra var iegādāties tehnisko aprīkojumu, ja pēc apspriešanās ar valdi tādu lēmumu ir pieņēmis izpilddirektors. Pirms jebkuras aprīkojuma iegādes vai nomas, kas saistīta ar ievērojamām izmaksām aģentūrai, veic vajadzību, kā arī izmaksu un ieguvumu rūpīgu analīzi, un par to lēmumu pieņem valde. Jebkādus šādus izdevumus paredz Aģentūras budžetā, ko pieņem valde.

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

37. pants – 3. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Ja aģentūra iegādājas vai nomā svarīgu tehnisko aprīkojumu, piemēram, kuģus patruļām atklātā jūrā un krasta patruļām, helikopterus vai citus gaisa kuģus vai transportlīdzekļus, piemēro šādus nosacījumus:

3.  Ja Aģentūra iegādājas vai nomā svarīgu tehnisko aprīkojumu, piemēro šādus nosacījumus:

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

37. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.   Pamatojoties uz aģentūras izstrādāto vienošanās paraugu, reģistrācijas dalībvalsts un aģentūra vienojas par kārtību, kādā aģentūrai nodrošina līdzīpašumā esošo aktīvu pilnīgu pieejamību konkrētos laikposmos, kā arī par aprīkojuma izmantošanas nosacījumiem. Tehnisko aprīkojumu, kas ir aģentūras īpašums, dara aģentūrai pieejamu pēc tās pieprasījuma, un reģistrācijas dalībvalsts nevar atsaukties uz 38. panta 4. punktā minēto ārkārtas situāciju.

4.  Pamatojoties uz aģentūras izstrādāto vienošanās paraugu, reģistrācijas dalībvalsts un aģentūra vienojas par kārtību, kādā aģentūrai nodrošina līdzīpašumā esošo aktīvu pilnīgu pieejamību konkrētos laikposmos, kā arī par aprīkojuma izmantošanas nosacījumiem. Tehnisko aprīkojumu, kas ir aģentūras īpašums, dara aģentūrai pieejamu pēc tās pieprasījuma un jebkurā laikā, un reģistrācijas dalībvalsts nevar atsaukties uz 38. panta 4. punktā minēto ārkārtas situāciju.

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

38. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Aģentūra izveido un uztur centralizētu reģistru par aprīkojumu tehniskā aprīkojuma rezervē, ko veido vai nu dalībvalstu, vai aģentūras īpašumā esošs aprīkojums vai dalībvalstu un aģentūras kopīpašumā esošs aprīkojums ārējo robežu kontroles vai atgriešanas vajadzībām.

1.  Aģentūra izveido un uztur centralizētu reģistru par aprīkojumu tehniskā aprīkojuma rezervē, ko veido vai nu dalībvalstu, vai aģentūras īpašumā esošs aprīkojums vai dalībvalstu un aģentūras kopīpašumā esošs aprīkojums ārējo robežu kontroles, robežu uzraudzības, meklēšanas un glābšanas vai atgriešanas vajadzībām.

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

38. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Aģentūrai piederošais aprīkojums būs pilnībā pieejams izvietošanai jebkurā laikā, kā minēts 37. panta 4. punktā.

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

38. pants – 1.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b  Aģentūras līdzīpašumā esošais aprīkojums vairāk nekā 50 % apmērā arī ir pilnībā pieejams izvietošanai jebkurā laikā.

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

38. pants – 1.c punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.c  Aģentūra nodrošina tehniskā aprīkojuma rezervē uzskaitītā aprīkojuma saderību un savstarpēju izmantojamību.

 

Šajā sakarībā aģentūra definē tehniskos standartus aprīkojumam, kas aģentūrai pilnībā vai daļēji jāiegādājas, un dalībvalstīm piederošajam aprīkojumam, kas ir uzskaitīts tehniskā aprīkojuma rezervē.

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

38. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Aprīkojumu, kas iekļauts tehniskā aprīkojuma rezervē, dara pieejamu jebkurā laikā ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu vajadzībām. Dalībvalstis nedrīkst atsaukties uz 4. punktā minēto ārkārtas situāciju.

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

38. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.   Dalībvalstis sniedz savu devumu tehniskā aprīkojuma rezervē. Dalībvalstu devumu rezervē un tehniskā aprīkojuma izvietošanu konkrētās operācijās plāno, pamatojoties uz ikgadējām divpusējām sarunām un nolīgumiem starp aģentūru un dalībvalstīm. Saskaņā ar minētajiem nolīgumiem un tādā mērā, kā tas veido tehniskā aprīkojuma vienību minimālo skaitu par attiecīgo gadu, dalībvalstis savu tehnisko aprīkojumu dara pieejamu izvietošanai pēc aģentūras pieprasījuma, ja vien tām nav jārisina ārkārtas situācija, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi. Šādu pieprasījumu iesniedz vismaz 30 dienas pirms paredzētās izvietošanas. Valstu devumu tehniskā aprīkojuma rezervē pārskata katru gadu.

4.  Dalībvalstis sniedz savu devumu tehniskā aprīkojuma rezervē. Dalībvalstu devumu rezervē un tehniskā aprīkojuma izvietošanu konkrētās operācijās plāno, pamatojoties uz ikgadējām divpusējām sarunām un nolīgumiem starp aģentūru un dalībvalstīm. Saskaņā ar minētajiem nolīgumiem un tādā mērā, kā tas veido tehniskā aprīkojuma vienību minimālo skaitu par attiecīgo gadu, dalībvalstis savu tehnisko aprīkojumu dara pieejamu izvietošanai pēc aģentūras pieprasījuma, ja vien tām nav jārisina ārkārtas situācija, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi. Ja dalībvalsts atsaucas uz šādu ārkārtas situāciju, tā vēstulē aģentūrai sniedz detalizētu skaidrojumu un informāciju par šo situāciju, un šīs vēstules saturs tiek iekļauts ziņojumā, kas minēts 7. punktā. Šādu pieprasījumu iesniedz vismaz 30 dienas pirms paredzētās izvietošanas. Valstu devumu tehniskā aprīkojuma rezervē pārskata katru gadu.

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

38. pants – 5.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Ja rodas neparedzētas vajadzības pēc tehniskā aprīkojuma kopīgas operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma vajadzībām pēc tam, kad ir noteikts minimālā tehniskā aprīkojuma apjoms, un šīs vajadzības nevar apmierināt no tehniskā aprīkojuma rezerves, dalībvalstis aģentūrai pēc tās pieprasījuma saskaņā ar ad hoc principu dara pieejamu nepieciešamo tehnisko aprīkojumu.

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

38. pants – 7. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.   Aģentūra katru gadu informē Eiropas Parlamentu par tā tehniskā aprīkojuma vienību skaitu, ko katra dalībvalsts ir apņēmusies nodot tehniskā aprīkojuma rezervē saskaņā ar šo pantu.

7.  Aģentūra katru gadu iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam par tā tehniskā aprīkojuma vienību skaitu, ko katra dalībvalsts ir apņēmusies nodot tehniskā aprīkojuma rezervē saskaņā ar šo pantu. Šajā ziņojumā ir uzskaitītas dalībvalstis, kas iepriekšējā gadā ir atsaukušās uz 4. punktā minēto ārkārtas situāciju, un ietverti attiecīgo dalībvalstu norādītie iemesli un sniegtā informācija.

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

39. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Vienību dalībniekiem ir spēja veikt visus uzdevumus un īstenot visas pilnvaras robežu kontrolei un atgriešanai, kā arī tās, kas nepieciešamas attiecīgi Regulā (EK) Nr. 562/2006 un Direktīvā 2008/115/EK noteikto mērķu īstenošanai.

1.  Vienību dalībniekiem ir spēja veikt visus uzdevumus un īstenot visas pilnvaras robežu kontrolei un atgriešanai, kā arī tās, kas nepieciešamas attiecīgi Regulā (ES2016/399 un Direktīvā 2008/115/EK noteikto mērķu īstenošanai.

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

39. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.   Vienību dalībnieki savus uzdevumus pilda un savas pilnvaras īsteno formastērpos. Viņi pie formastērpa nēsā zilu rokas apsēju ar Savienības un aģentūras atšķirības zīmēm, kas viņus identificē kā personas, kuras piedalās kopīgā operācijā, pilotprojektā, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumā, atgriešanas operācijā vai operācijā personu atgriešanas nodrošināšanai. Identificēšanas nolūkos attiecībā pret uzņēmējas dalībvalsts valsts iestādēm vienību dalībnieki vienmēr nēsā līdzi akreditācijas dokumentu, ko uzrāda pēc pieprasījuma.

4.  Vienību dalībnieki savus uzdevumus pilda un savas pilnvaras īsteno formastērpos. Viņi pie formastērpa nēsā arī redzamu personas identifikāciju un zilu rokas apsēju ar Savienības un aģentūras atšķirības zīmēm, kas viņus identificē kā personas, kuras piedalās kopīgā operācijā, pilotprojektā, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumā, atgriešanas operācijā vai operācijā personu atgriešanas nodrošināšanai. Identificēšanas nolūkos attiecībā pret uzņēmējas dalībvalsts valsts iestādēm vienību dalībnieki vienmēr nēsā līdzi akreditācijas dokumentu, ko uzrāda pēc pieprasījuma.

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

39. pants – 8. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Šīs regulas nolūkā uzņēmēja dalībvalsts atļauj vienību dalībniekiem piekļūt tām valstu un Eiropas datubāzēm, piekļuve kurām ir nepieciešama robežu pārbaudēm, robežu uzraudzībai un atgriešanai. Vienību dalībnieki izmanto piekļuvi tikai tādiem datiem, kas ir vajadzīgi to uzdevumu veikšanai un pilnvaru īstenošanai. Uzņēmēja dalībvalsts pirms vienību dalībnieku izvietošanas informē aģentūru par valsts un Eiropas datubāzēm, kurām var piekļūt. Aģentūra minēto informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm, kas piedalās izvietošanā.

8.  Šīs regulas nolūkā uzņēmēja dalībvalsts atļauj vienību dalībniekiem piekļūt tām valstu un Eiropas datubāzēm, piekļuve kurām ir nepieciešama robežu pārbaudēm, robežu uzraudzībai un atgriešanai. Dalībvalstis nodrošina, ka tās sniedz šādu piekļuvi datubāzei efektīvā un iedarbīgā veidā. Vienību dalībnieki izmanto piekļuvi tikai tādiem datiem, kas ir vajadzīgi to uzdevumu veikšanai un pilnvaru īstenošanai. Uzņēmēja dalībvalsts pirms vienību dalībnieku izvietošanas informē aģentūru par valsts un Eiropas datubāzēm, kurām var piekļūt. Aģentūra minēto informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm, kas piedalās izvietošanā.

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

39. pants – 9. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.  Lēmumus atteikt ieceļošanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 562/2006 13. pantu pieņem tikai uzņēmējas dalībvalsts robežsargi vai vienību dalībnieki, ja uzņēmēja dalībvalsts ir viņus pilnvarojusi rīkoties tās vārdā.

9.  Lēmumus atteikt ieceļošanu saskaņā ar Regulas (ES2016/399 14. pantu pieņem tikai uzņēmējas dalībvalsts robežsargi vai vienību dalībnieki, ja uzņēmēja dalībvalsts ir viņus pilnvarojusi rīkoties tās vārdā.

Grozījums Nr.    113

Regulas priekšlikums

41. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja vienību dalībnieki darbojas uzņēmējā dalībvalstī, šī dalībvalsts saskaņā ar tās tiesību aktiem ir atbildīga par visiem kaitējumiem, ko šie dalībnieki nodarījuši, īstenojot pasākumus.

1.  Ja vienību dalībnieki darbojas uzņēmējā dalībvalstī, šī dalībvalsts saskaņā ar tās tiesību aktiem ir atbildīga par visiem kaitējumiem, ko šie dalībnieki nodarījuši, īstenojot pasākumus.

2.  Ja šāds kaitējums nodarīts rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma rezultātā, uzņēmēja dalībvalsts var vērsties pie piederības dalībvalsts, lai piederības dalībvalsts atlīdzina summas, ko uzņēmēja dalībvalsts ir izmaksājusi cietušajiem vai viņu likumīgajiem pārstāvjiem.

2.  Ja šāds kaitējums nodarīts rupjas nolaidības, tīša pārkāpuma vai pilnvaru pārsniegšanas rezultātā, uzņēmēja dalībvalsts var vērsties pie piederības dalībvalsts vai aģentūras, lai piederības dalībvalsts vai aģentūra atlīdzina summas, ko uzņēmēja dalībvalsts ir izmaksājusi cietušajiem vai viņu likumīgajiem pārstāvjiem.

3.  Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām, katra dalībvalsts atsakās no visām prasībām pret uzņēmēju dalībvalsti vai jebkuru citu dalībvalsti par radīto kaitējumu, izņemot kaitējumu, kas nodarīts rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma rezultātā.

3.  Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām, katra dalībvalsts atsakās no visām prasībām pret uzņēmēju dalībvalsti vai jebkuru citu dalībvalsti par radīto kaitējumu, izņemot kaitējumu, kas nodarīts rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma rezultātā.

4.  Par jebkurām domstarpībām starp dalībvalstīm saistībā ar 2. un 3. punkta piemērošanu, kuras nevar atrisināt savstarpēju sarunu ceļā, dalībvalstis iesniedz pieteikumu Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar LESD 273. pantu.

4.  Par jebkurām domstarpībām starp dalībvalstīm vai starp dalībvalsti un aģentūru saistībā ar 1., 2. un 3. punkta piemērošanu, kuras nevar atrisināt savstarpēju sarunu ceļā, dalībvalstis iesniedz pieteikumu Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar Līgumiem.

 

4.a  Ja vienību dalībnieki darbojas trešās valsts teritorijā, aģentūra ir atbildīga par visu veidu kaitējumu, ko dalībnieki nodarījuši operāciju veikšanas laikā. Šā panta 2., 3. un 4. punktu piemēro mutatis mutandis.

5.  Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām, izmaksas, kuras radušās izvietojuma laikā sabojāta aģentūras aprīkojuma dēļ, sedz aģentūra, izņemot tos gadījumus, kad tas noticis rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma rezultātā.

5.  Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām, izmaksas, kuras radušās izvietojuma laikā sabojāta aģentūras aprīkojuma dēļ, sedz aģentūra, izņemot tos gadījumus, kad tas noticis rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma rezultātā.

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

44. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Valde pieņem pasākumus par to, kā aģentūrai jāpiemēro Regula (EK) Nr. 45/2001, tostarp attiecībā uz aģentūras datu aizsardzības inspektoru. Minētos pasākumus izstrādā pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

2.  Datu aizsardzības inspektoru ieceļ saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001. Valde pieņem pasākumus attiecībā uz to, kā aģentūrai jāīsteno minētā regula. Minētos pasākumus izstrādā pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

Grozījums Nr.    115

Regulas priekšlikums

44. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Neskarot 47. pantu, ir aizliegts nosūtīt aģentūras apstrādātos personas datus, un dalībvalstīm ir aizliegts tālāk nosūtīt trešo valstu iestādēm vai trešām personām personas datus, kas apstrādāti saistībā ar šo regulu.

4.  Neskarot 47. pantu, ir aizliegts nosūtīt aģentūras apstrādātos personas datus, un dalībvalstīm ir aizliegts tālāk nosūtīt trešo valstu iestādēm vai trešām personām, tostarp starptautiskām organizācijām, personas datus, kas apstrādāti saistībā ar šo regulu.

Grozījums Nr.    116

Regulas priekšlikums

45. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalsts vai cita Savienības aģentūra, kas sniedz personas datus aģentūrai, nosaka to apstrādes mērķi vai mērķus, kā minēts 1. punktā. Ja tas nav izdarīts, tad aģentūra, apspriežoties ar attiecīgo personas datu sniedzēju, apstrādā tos, lai noteiktu to vajadzību attiecībā pret mērķi vai mērķiem, kā noteikts 1. punktā, kuriem tos tālāk apstrādās. Aģentūra drīkst apstrādāt informāciju citam nolūkam, nekā 1. punktā paredzētais, tikai tad, ja to atļauj informācijas datu sniedzējs.

3.  Dalībvalsts vai cita Savienības aģentūra, kas sniedz personas datus aģentūrai, nosaka to apstrādes mērķi vai mērķus, kā minēts 1. punktā. Aģentūra drīkst apstrādāt šādus personas datus citam nolūkam, uz ko arī attiecas 1. punkts, tikai tad, ja to atļauj informācijas datu sniedzējs.

Grozījums Nr.    117

Regulas priekšlikums

46. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Aģentūra izmanto tikai tādus personas datus, ko savākušas un tai nosūtījušas dalībvalstis vai savācis aģentūras personāls saistībā ar kopīgām operācijām, pilotprojektiem un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem, un migrācijas pārvaldības atbalsta vienības:

1.  Aģentūra izmanto tikai tādus personas datus, ko savākušas un tai nosūtījušas dalībvalstis vai savācis aģentūras personāls saistībā ar kopīgām operācijām, pilotprojektiem un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem, un migrācijas pārvaldības atbalsta vienības:

a)   tādu personu datus, kuras dalībvalstu kompetentās iestādes uz saprātīga pamata tur aizdomās par iesaistīšanos pārrobežu noziedzīgās darbībās, tostarp par neatbilstīgas imigrācijas darbību sekmēšanu, par cilvēku tirdzniecību vai par terorismu;

a)  tādu personu datus, kuras dalībvalstu kompetentās iestādes uz saprātīga pamata tur aizdomās par iesaistīšanos pārrobežu noziedzīgās darbībās, piemēram, par cilvēku kontrabandu, cilvēku tirdzniecību vai terorismu, par ko piemērojama kriminālatbildība;

b)   tādu personu datus, kuras nelikumīgi šķērso ārējās robežas un kuru datus ir savākušas Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības, tostarp rīkojoties migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros;

b)  tādu personu datus, kuras nelikumīgi šķērso ārējās robežas un kuru datus ir savākušas Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības, tostarp rīkojoties migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros;

c)   automobiļu valsts reģistrācijas numura zīmes, tālruņa numurus vai kuģu identifikācijas numurus, kas ir nepieciešami, lai izmeklētu un analizētu neatbilstīgai imigrācijai un pārrobežu noziedzīgām darbībām izmantotos maršrutus un metodes.

c)  automobiļu valsts reģistrācijas numura zīmes, tālruņa numurus vai kuģu identifikācijas numurus, kas ir saistīti ar a) un b) apakšpunktā minētajām personām un ir nepieciešami, lai izmeklētu un analizētu neatbilstīgai migrācijai un pārrobežu noziedzīgām darbībām izmantotos maršrutus un metodes.

 

Personas datus par 1. punkta b) apakšpunktā minētajām personām nedrīkst pārsūtīt tiesībaizsardzības iestādēm vai apstrādāt, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem.

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

46. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)   ja nosūtīšana Eiropas Patvēruma atbalsta birojam, Eiropolam vai Eurojust ir nepieciešama izmantošanai saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām un saskaņā ar 51. pantu;

a)  ja nosūtīšana EASO, Eiropolam vai Eurojust ir nepieciešama izmantošanai saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām un saskaņā ar 51. pantu;

Grozījums Nr.    119

Regulas priekšlikums

46. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)   ja nosūtīšana attiecīgo dalībvalstu iestādēm, kas atbild par robežkontroli, migrāciju, patvērumu vai tiesībaizsardzību, ir nepieciešama izmantošanai saskaņā ar valsts tiesību aktiem un valsts un ES datu aizsardzības noteikumiem;

b)  ja nosūtīšana attiecīgo dalībvalstu iestādēm, kas atbild par robežkontroli, migrāciju, patvērumu vai tiesībaizsardzību, ir nepieciešama izmantošanai saskaņā ar valsts tiesību aktiem un valsts un Savienības datu aizsardzības noteikumiem;

Grozījums Nr.    120

Regulas priekšlikums

46. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Tādu personas datu apstrādi, kas atklāj personas rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģiju vai filozofisko pārliecību, vai dalību arodbiedrībās, ģenētisko un biometrisko datu apstrādi fiziskas personas identificēšanas nolūkā, kā arī datu par personas veselības stāvokli un datu par fiziskas personas dzimumdzīvi vai dzimumorientāciju apstrādi drīkst veikt vienīgi tad, ja tā ir noteikti nepieciešama, vienlaikus ievērojot atbilstīgus datu subjekta tiesību un brīvību aizsardzības pasākumus, un vienīgi tad, ja tas ir nepieciešams datu subjekta vai citas fiziskas personas vitāli svarīgu interešu aizsardzībai.

Grozījums Nr.    121

Regulas priekšlikums

49. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Klasifikācija neaizliedz informāciju darīt pieejamu Eiropas Parlamentam. Veicot informācijas un dokumentu, ko atbilstīgi šai regulai nosūta Eiropas Parlamentam, nodošanu un apstrādi, ievēro noteikumus par klasificētas informācijas nosūtīšanu un apstrādi, kas piemērojami starp Eiropas Parlamentu un Komisiju.

Grozījums Nr.    122

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Aģentūra sadarbojas ar Komisiju, citām Savienības iestādēm, Eiropas Ārējās darbības dienestu, Eiropolu, Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eurojust, Eiropas Savienības Satelītu centru, Eiropas Jūras drošības aģentūru un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, kā arī citām Savienības aģentūrām, struktūrām, birojiem jautājumos, uz ko attiecas šī regula, un jo īpaši ar mērķiem novērst un apkarot neatbilstīgo imigrāciju un pārrobežu noziedzību, tostarp neatbilstīgās imigrācijas, cilvēku tirdzniecības un terorisma veicināšanu.

1.  Aģentūra sadarbojas ar Komisiju, citām Savienības iestādēm, Eiropas Ārējās darbības dienestu, EASO, Eiropolu, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eurojust, Eiropas Savienības Satelītu centru, Eiropas Jūras drošības aģentūru un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, kā arī citām Savienības aģentūrām, struktūrām, birojiem jautājumos, uz ko attiecas šī regula, un jo īpaši ar mērķiem uzlabot nelikumīgās imigrācijas pārvaldību un novērst un atklāt pārrobežu noziegumus, piemēram, cilvēku kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un terorismu, par ko piemērojama kriminālatbildība.

Grozījums Nr.    123

Regulas priekšlikums

51. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Šā panta 1. punktā minētās Savienības iestādes, aģentūras, struktūras, biroji un starptautiskās organizācijas izmanto aģentūras saņemto informāciju tikai savu pilnvaru ietvaros un saskaņā ar pamattiesībām, tostarp datu aizsardzības prasībām. Aģentūras apstrādāto personas datu tālāku nosūtīšanu vai cita veida paziņošanu citām Savienības aģentūrām vai struktūrām reglamentē īpašas darba vienošanās attiecībā uz personas datu apmaiņu, un to iepriekš apstiprina Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Attiecībā uz klasificētas informācijas apstrādi minētās vienošanās paredz, ka attiecīgā Savienības iestāde, struktūra, birojs, aģentūra vai starptautiskā organizācija ievēro drošības noteikumus un standartus, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko piemēro aģentūra.

4.  Šā panta 1. punktā minētās Savienības iestādes, aģentūras, struktūras, biroji un starptautiskās organizācijas izmanto aģentūras saņemto informāciju tikai savu pilnvaru ietvaros un saskaņā ar pamattiesībām, tostarp datu aizsardzības prasībām. Aģentūras apstrādāto personas datu tālāku nosūtīšanu vai cita veida paziņošanu citām Savienības aģentūrām vai struktūrām reglamentē īpašas darba vienošanās attiecībā uz personas datu apmaiņu, un to iepriekš apstiprina Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Jebkāda personas datu pārsūtīšana notiek saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem, kas izklāstīti 44.–48. pantā. Attiecībā uz klasificētas informācijas apstrādi minētās vienošanās paredz, ka attiecīgā Savienības iestāde, struktūra, birojs, aģentūra vai starptautiskā organizācija ievēro drošības noteikumus un standartus, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko piemēro aģentūra.

Grozījums Nr.    124

Regulas priekšlikums

51. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Aģentūra ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var arī uzaicināt Savienības iestāžu, aģentūru, struktūru, biroju vai starptautisko organizāciju novērotājus piedalīties tās darbībās, jo īpaši kopīgajos pasākumos un pilotprojektos, riska analīzē un apmācībā, tiktāl, ciktāl viņu klātbūtne atbilst minēto darbību mērķiem, var sekmēt sadarbības uzlabošanu un paraugprakses apmaiņu un neskar minēto darbību vispārējo drošumu un drošību. Minētie novērotāji drīkst piedalīties riska analīzē un apmācībās tikai ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu. Lai novērotāji varētu piedalīties kopīgajos pasākumos un pilotprojektos, ir jāsaņem uzņēmējas dalībvalsts piekrišana. Sīki izstrādātus noteikumus par novērotāju dalību iekļauj darbības plānā. Šie novērotāji pirms dalības minētajās operācijās saņem atbilstīgu apmācību, ko organizē aģentūra.

5.  Aģentūra ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var arī uzaicināt Savienības iestāžu, aģentūru, struktūru, biroju vai starptautisko organizāciju nemilitārus novērotājus piedalīties tās darbībās, jo īpaši kopīgajos pasākumos un pilotprojektos, riska analīzē un apmācībā, tiktāl, ciktāl viņu klātbūtne atbilst minēto darbību mērķiem, var sekmēt sadarbības uzlabošanu un paraugprakses apmaiņu un neskar minēto darbību vispārējo drošumu un drošību. Minētie novērotāji drīkst piedalīties riska analīzē un apmācībās tikai ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu. Lai novērotāji varētu piedalīties kopīgajos pasākumos un pilotprojektos, ir jāsaņem uzņēmējas dalībvalsts piekrišana. Sīki izstrādātus noteikumus par novērotāju dalību iekļauj darbības plānā. Šie novērotāji pirms dalības minētajās operācijās saņem atbilstīgu apmācību, ko organizē aģentūra.

Grozījums Nr.    125

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)   sniedzot uzraudzības un komunikācijas pakalpojumus uz progresīvu tehnoloģiju bāzes, tostarp izmantojot kosmosā bāzētu un zemes infrastruktūru un uz jebkura veida platformas uzmontētus sensorus, piemēram, tālvadības gaisa kuģu sistēmas (RPAS);

b)  sniedzot uzraudzības un komunikācijas pakalpojumus uz progresīvu tehnoloģiju bāzes, tostarp izmantojot kosmosā bāzētu un zemes infrastruktūru un uz jebkura veida platformas uzmontētus sensorus;

Grozījums Nr.    126

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)   spēju veidošanas ceļā, izstrādājot pamatnostādnes, ieteikumus un paraugpraksi, kā arī atbalstot personāla apmācības un apmaiņu, lai pastiprinātu informācijas apmaiņu un sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā;

c)  spēju veidošanas ceļā, izstrādājot pamatnostādnes, ieteikumus un paraugpraksi, kā arī nodrošinot personāla apmācības un apmaiņu;

Grozījums Nr.    127

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  veicinot informācijas apmaiņu un sadarbību attiecībā uz krasta apsardzes funkcijām, tostarp apspriežot darbības problēmas un apdraudējumus, kas rodas jūrniecības jomā;

Grozījums Nr.    128

Regulas priekšlikums

52. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Krasta apsardzes funkciju jomā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras sadarbību ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru nosaka darba vienošanās saskaņā ar aģentūrām piemērojamajiem finanšu noteikumiem.

2.  Krasta apsardzes funkciju jomā aģentūras sadarbību ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru nosaka darba vienošanās saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām un aģentūrām piemērojamajiem finanšu noteikumiem.

Grozījums Nr.    129

Regulas priekšlikums

53. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Jautājumos, uz kuriem attiecas aģentūras darbības, un ciktāl tas vajadzīgs, lai pildītu tās uzdevumus, aģentūra veicina un sekmē dalībvalstu un trešo valstu operatīvo sadarbību, ievērojot Savienības ārējo attiecību politiku, tostarp attiecībā uz pamattiesību aizsardzību. Aģentūra un dalībvalstis ievēro normas un standartus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienības tiesību aktos noteiktajām normām un standartiem, arī tad, ja sadarbība ar trešām valstīm notiek šo valstu teritorijā. Sadarbības izveidei ar trešām valstīm ir jākalpo tam, lai veicinātu Eiropas robežu pārvaldības un atgriešanas standartus.

1.  Jautājumos, uz kuriem attiecas aģentūras darbības, un ciktāl tas vajadzīgs, lai pildītu tās uzdevumus, aģentūra veicina un sekmē dalībvalstu un trešo valstu tehnisko un operatīvo sadarbību, ievērojot Savienības ārējo attiecību politiku, tostarp attiecībā uz pamattiesību aizsardzību un neizraidīšanas principu. Aģentūra un dalībvalstis ievēro Savienības tiesību aktus, tostarp normas un standartus, kas ir Savienības acquis daļa, ja sadarbība ar trešām valstīm notiek šo valstu teritorijā. Sadarbības izveidei ar trešām valstīm ir jākalpo tam, lai veicinātu Eiropas robežu pārvaldības un atgriešanas standartus.

Grozījums Nr.    130

Regulas priekšlikums

53. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Aģentūra var sadarboties ar trešo valstu iestādēm, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, ar Savienības delegāciju atbalstu un koordinējot ar tām, kā arī ievērojot darba vienošanās, ko noslēdz ar šīm iestādēm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un politiku. Šīs darba vienošanās attiecas uz operatīvās sadarbības vadību. Komisija šādas vienošanās iepriekš apstiprina.

2.  Aģentūra var sadarboties ar trešo valstu iestādēm, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, ar Savienības delegāciju atbalstu un koordinējot ar tām. To darot, aģentūra rīkojas saskaņā ar Savienības ārējo attiecību politiku, tostarp attiecībā uz pamattiesību aizsardzību un neizraidīšanas principu, kā arī ievērojot darba vienošanās, ko noslēdz ar šīm iestādēm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un politiku. Šīs darba vienošanās paredz precīzi noteiktu sadarbības jomu, veidu un mērķi un attiecas uz operatīvās sadarbības vadību. Šādu vienošanos projektus nosūta Eiropas Parlamentam, un pēc tam Komisija attiecībā uz tām sniedz iepriekšēju atļauju. Aģentūra ievēro Savienības tiesību aktus, tostarp normas un standartus, kas ir Savienības acquis daļa.

Grozījums Nr.    131

Regulas priekšlikums

53. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Apstākļos, kad ir vajadzīga palielināta tehniskā un operatīvā palīdzība, aģentūra var koordinēt operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm ārējo robežu pārvaldības jomā, un tai ir iespēja veikt kopīgus pasākumus pie ārējām robežām, iesaistot vienu vai vairākas dalībvalstis un kādu trešo valsti, kas ir kaimiņvalsts vismaz vienai no minētajām dalībvalstīm, pēc vienošanās ar minēto trešo kaimiņvalsti, tostarp minētās trešās valsts teritorijā. Komisiju informē par šādu darbību.

3.  Apstākļos, kad ir vajadzīga palielināta tehniskā un operatīvā palīdzība, aģentūra var koordinēt operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm ārējo robežu pārvaldības jomā, un tai ir iespēja veikt kopīgus pasākumus pie ārējām robežām, iesaistot vienu vai vairākas dalībvalstis un kādu trešo valsti, kas ir kaimiņvalsts vismaz vienai no minētajām dalībvalstīm, pēc vienošanās ar minēto trešo kaimiņvalsti, tostarp minētās trešās valsts teritorijā, ja aģentūra, uzņēmēja dalībvalsts un attiecīgā trešā valsts ir panākušas vienošanos par darbības plānu. Regulas 15. pantu piemēro mutatis mutandis. Komisiju informē par šādu darbību.

Grozījums Nr.    132

Regulas priekšlikums

53. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Aģentūra ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var uzaicināt arī novērotājus no trešām valstīm piedalīties tās operācijās pie ārējām robežām, kā minēts 13. pantā, atgriešanas operācijās, kas minētas 27. pantā, operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai, kas minētas 32. pantā, un apmācībā, kas minēta 35. pantā, ja viņu klātbūtne atbilst minēto operāciju mērķiem, var sekmēt sadarbības uzlabošanu un paraugprakses apmaiņu un neskar minēto operāciju vispārējo drošību. Minētie novērotāji var piedalīties tikai ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu attiecībā uz 13., 27. un 35. pantā minētajām darbībām un tikai ar uzņēmējas dalībvalsts piekrišanu attiecībā uz 13. un 32. pantā minētajām darbībām. Sīki izstrādātus noteikumus par novērotāju dalību iekļauj darbības plānā. Šie novērotāji pirms dalības minētajās operācijās saņem atbilstīgu apmācību, ko organizē aģentūra.

5.  Aģentūra ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var uzaicināt arī novērotājus no trešām valstīm piedalīties tās operācijās pie ārējām robežām, kā minēts 13. pantā, atgriešanas operācijās, kas minētas 27. pantā, operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai, kas minētas 32. pantā, un apmācībā, kas minēta 35. pantā, ja viņu klātbūtne atbilst minēto operāciju mērķiem, var sekmēt sadarbības uzlabošanu un paraugprakses apmaiņu un neskar minēto operāciju vispārējo drošību. Minētie novērotāji var piedalīties tikai ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu attiecībā uz 13., 18., 27. un 35. pantā minētajām darbībām un tikai ar uzņēmējas dalībvalsts piekrišanu attiecībā uz 13. un 32. pantā minētajām darbībām. Sīki izstrādātus noteikumus par novērotāju dalību iekļauj darbības plānā. Šie novērotāji pirms dalības minētajās operācijās saņem atbilstīgu apmācību, ko organizē aģentūra, un ievēro aģentūras rīcības kodeksus laikā, kad tie piedalās aģentūras īstenotajās darbībās.

Grozījums Nr.    133

Regulas priekšlikums

53. pants – 8.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a  Dalībvalstīm nav pienākuma piedalīties darbībās trešo valstu teritorijā.

Grozījums Nr.    134

Regulas priekšlikums

53. pants – 9. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.  Aģentūra informē Eiropas Parlamentu par 2. un 3. punktā minētajām darbībām.

9.  Aģentūra informē Eiropas Parlamentu par šajā pantā minētajām darbībām un savos gada ziņojumos iekļauj izvērtējumu par sadarbību ar trešām valstīm.

Grozījums Nr.    135

Regulas priekšlikums

54. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Aģentūra var izvietot trešās valstīs ekspertus no sava personāla kā sadarbības koordinatorus, kuriem jāparedz augstākā iespējamā aizsardzība viņu pienākumu veikšanai. Tie veido daļu no vietējiem vai reģionālajiem Savienības un dalībvalstu imigrācijas sadarbības koordinatoru un drošības ekspertu sadarbības tīkliem, tostarp tīkla, kas izveidots atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 377/2004.

1.  Aģentūra var izvietot trešās valstīs ekspertus no sava personāla kā sadarbības koordinatorus, kuriem jāparedz augstākā iespējamā aizsardzība viņu pienākumu veikšanai. Tie veido daļu no vietējiem vai reģionālajiem Savienības un dalībvalstu imigrācijas sadarbības koordinatoru un drošības ekspertu sadarbības tīkliem, tostarp tīkla, kas izveidots atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 377/2004.

 

Sadarbības koordinatorus izvieto vienīgi tādās trešās valstīs, kurās robežu pārvaldības praksē tiek ievērots cilvēktiesību standartu minimums.

2.  Savienības ārējo attiecību politikā prioritāte attiecībā uz sadarbības koordinatoru izvietošanu piešķirama tām trešām valstīm, kuras, pamatojoties uz riska analīzi, uzskatāmas par neatbilstīgās migrācijas izcelsmes vai tranzīta valstīm. Aģentūra uz savstarpējības pamata var uzņemt sadarbības koordinatorus, ko nosūtījušas minētās trešās valstis. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma katru gadu pieņem prioritāšu sarakstu. Sadarbības koordinatoru izvietošanu apstiprina valde.

2.  Savienības ārējo attiecību politikā prioritāte attiecībā uz sadarbības koordinatoru izvietošanu piešķirama tām trešām valstīm, kuras, pamatojoties uz riska analīzi, uzskatāmas par neatbilstīgās migrācijas izcelsmes vai tranzīta valstīm. Aģentūra uz savstarpējības pamata var uzņemt sadarbības koordinatorus, ko nosūtījušas minētās trešās valstis. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma katru gadu pieņem prioritāšu sarakstu. Sadarbības koordinatoru izvietošanu apstiprina valde.

3.  Aģentūras sadarbības koordinatoru uzdevumi, ievērojot Savienības tiesību aktus un pamattiesības, ietver kontaktu izveidošanu un uzturēšanu ar kompetentajām iestādēm trešās valstīs, uz kurām tie ir nosūtīti, nolūkā dot ieguldījumu nelegālās imigrācijas novēršanā, tās apkarošanā un trešo valstu valstspiederīgo, kuri uzturas neatbilstīgi, atgriešanā. Minētie sadarbības koordinatori veido ciešu koordināciju ar Savienības delegācijām.

3.  Aģentūras sadarbības koordinatoru uzdevumi, ievērojot Savienības tiesību aktus un pamattiesības, ietver kontaktu izveidošanu un uzturēšanu ar kompetentajām iestādēm trešās valstīs, uz kurām tie ir nosūtīti, nolūkā dot ieguldījumu nelegālās migrācijas novēršanā, tās apkarošanā un trešo valstu valstspiederīgo, uz kuriem attiecas atgriešanas lēmumi, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK. Minētie sadarbības koordinatori veido ciešu koordināciju ar Savienības delegācijām.

4.  Lēmumam izvietot sadarbības koordinatorus trešās valstīs ir vajadzīgs Komisijas iepriekšējs atzinums, un par minētajām darbībām pēc iespējas drīz pilnībā informē Eiropas Parlamentu.

4.  Lēmumam izvietot sadarbības koordinatorus trešās valstīs ir vajadzīgs Komisijas iepriekšējs atzinums, un par minētajām darbībām nekavējoties pilnībā informē Eiropas Parlamentu. 

Grozījums Nr.    136

Regulas priekšlikums

59. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Tiesas jurisdikcijā ir domstarpības, kas saistītas ar 3. punktā minētā kaitējuma atlīdzināšanu.

4.  Tiesas jurisdikcijā ir domstarpības, kas saistītas ar šā panta 3. punktā un 41. panta 4.a punktā minētā kaitējuma atlīdzināšanu.

Grozījums Nr.    137

Regulas priekšlikums

60. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)   uzraudzības padomi;

c)  konsultatīvo padomi;

Grozījums Nr.    138

Regulas priekšlikums

61. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)   pēc Komisijas priekšlikuma ieceļ izpilddirektoru saskaņā ar 68. pantu;

svītrots

Grozījums Nr.    139

Regulas priekšlikums

61. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)   ieceļ uzraudzības padomes locekļus saskaņā ar 69. panta 2. punktu;

b)  ieceļ konsultatīvās padomes locekļus saskaņā ar 69. panta 2. punktu;

Grozījums Nr.    140

Regulas priekšlikums

61. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)   pieņem aģentūras konsolidēto gada darbības pārskatu par iepriekšējo gadu un vēlākais līdz 1. jūlijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai; konsolidēto gada darbības pārskatu publisko;

d)  pieņem aģentūras gada darbības pārskatu par iepriekšējo gadu un vēlākais līdz 1. jūlijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai; gada darbības pārskatu publisko;

Grozījums Nr.    141

Regulas priekšlikums

61. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)   līdz katra gada 30. novembrim un ņemot vērā Komisijas viedokli, ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem vienotu plānošanas dokumentu, kurā ir ietverts aģentūras daudzgadu plāns un tās darba programma nākamajam gadam, un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai;

e)  līdz katra gada 30. novembrim un ņemot vērā Komisijas viedokli, ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem tās darba programmu nākamajam gadam un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai;

Grozījums Nr.    142

Regulas priekšlikums

61. pants – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ga)  lemj par tāda 37. pantā minēta aprīkojuma iegādi vai nomu, kas saistīta ar ievērojamām izmaksām aģentūrai;

Grozījums Nr.    143

Regulas priekšlikums

61. pants – 1. punkts – p apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

p)   pamatojoties uz vajadzību analīzi, pieņem un regulāri atjaunina 7. panta 3. punktā minētos komunikācijas un izplatīšanas plānus;

p)  pieņem un regulāri atjaunina 7. panta 3. punktā minētos komunikācijas un izplatīšanas plānus;

Grozījums Nr.    144

Regulas priekšlikums

61. pants – 1. punkts – qa apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

qa)  lemj par objektīviem kritērijiem attiecībā uz neaizsargātības novērtējumu un par 12. panta 1. punktā minēto padziļināto dalībvalsts novērtējumu un uzraudzību.

Grozījums Nr.    145

Regulas priekšlikums

61. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Lai pieņemtu priekšlikumus lēmumiem par specifiskām aģentūras darbībām, ko paredzēts veikt pie kādas dalībvalsts ārējām robežām vai to tiešā tuvumā, vajadzīgs tā valdes locekļa labvēlīgs balsojums, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti.

svītrots

Grozījums Nr.    146

Regulas priekšlikums

61. pants – 6. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.   Valde var izveidot neliela izmēra izpildvaldi, kuras sastāvā ir valdes priekšsēdētājs, viens Komisijas pārstāvis un trīs valdes locekļi, lai palīdzētu tai un izpilddirektoram sagatavot lēmumus, programmas un darbības, kas valdei jāpieņem, un vajadzības gadījumā steidzamības dēļ pieņemt valdes vārdā noteiktus pagaidu lēmumus.

6.  Valde var izveidot neliela izmēra izpildvaldi, kuras sastāvā ir valdes priekšsēdētājs, viens Komisijas pārstāvis un trīs valdes locekļi, lai palīdzētu tai un izpilddirektoram sagatavot lēmumus, programmas un darbības, kas valdei jāpieņem, un vajadzības gadījumā steidzamības dēļ pieņemt valdes vārdā noteiktus pagaidu lēmumus. Valde var paredzēt konkrētu skaidri noteiktu uzdevumu deleģēšanu izpildvaldei, jo īpaši, ja tas uzlabo aģentūras darbības efektivitāti.

Grozījums Nr.    147

Regulas priekšlikums

62. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Neskarot 3. punktu, valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji, visi balsstiesīgi. Šim nolūkam katra dalībvalsts ieceļ valdes locekli, kā arī viņa aizstājēju, kas pārstāvēs valdes locekli viņa prombūtnes laikā. Komisija ieceļ divus locekļus un viņu aizstājējus. Pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo pilnvaru laiku var pagarināt.

1.  Neskarot 3. punktu, valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, divi Komisijas pārstāvji un viens Eiropas Parlamenta pārstāvis, visi balsstiesīgi. Šim nolūkam katra dalībvalsts ieceļ valdes locekli, kā arī viņa aizstājēju, kas pārstāvēs valdes locekli viņa prombūtnes laikā. Komisija ieceļ divus locekļus un viņu aizstājējus. Eiropas Parlaments ieceļ vienu locekli un viņa(-s) aizstājēju. Pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo pilnvaru laiku var pagarināt.

Pamatojums

Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgajā paziņojumā par decentralizētajām aģentūrām ir skaidri norādīts, ka attiecīgā gadījumā vienu valdes locekli izvirza Eiropas Parlaments. Ņemot vērā šīs aģentūras nozīmību un to, ka minētais princips nesen tika attiecināts, piemēram, uz Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju, būtu saprātīgi šo principu piemērot arī šai aģentūrai. Eiropas Parlamenta izvirzīta valdes locekļa iekļaušana arī palielinātu valdes darbības pārredzamību.

Grozījums Nr.    148

Regulas priekšlikums

63. pants – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Daudzgadu plāns un gada darba programmas

Gada darba programmas

Grozījums Nr.    149

Regulas priekšlikums

63. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Valde katru gadu līdz 30. novembrim pieņem plānošanas dokumentu, kurā ietverts aģentūras daudzgadu plāns un gada plāns nākamajam gadam, pamatojoties uz izpilddirektora iesniegtu projektu un ņemot vērā Komisijas atzinumu, un attiecībā uz daudzgadu plānu – pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Valde nosūta minēto dokumentu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

1.  Valde katru gadu līdz 30. novembrim pieņem aģentūras gada plānu nākamajam gadam, pamatojoties uz izpilddirektora iesniegtu projektu un ņemot vērā Komisijas atzinumu. Valde nekavējoties nosūta minēto dokumentu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.    150

Regulas priekšlikums

63. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Daudzgadu plānā ietver vispārējo stratēģisko vidējā termiņa un ilgtermiņa plānu, tostarp mērķus, paredzamos rezultātus un snieguma rādītājus, kā arī resursu plānošanu, tostarp daudzgadu budžetu un personālu. Daudzgadu plānā ietver reaģēšanas operāciju stratēģiskās jomas un paskaidro, kas ir jādara mērķu sasniegšanai. Tas ietver stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, kā arī ar minēto stratēģiju saistīto rīcību.

svītrots

Grozījums Nr.    151

Regulas priekšlikums

63. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.   Daudzgadu plānu īsteno ar gada darba programmām un attiecīgā gadījumā atjaunina, ņemot vērā 80. pantā minētās izvērtēšanas rezultātus. Attiecīgā gadījumā minēto izvērtējumu secinājumus atspoguļo arī nākamā gada darba programmā.

svītrots

Grozījums Nr.    152

Regulas priekšlikums

63. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.   Gada darba programmā ietver to darbību apraksts, kas tiks finansētas, tostarp sīki aprakstīti mērķi un paredzamie rezultāti, tostarp snieguma rādītāji. Tajā ir ietverta norāde arī uz katrai darbībai piešķirtajiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem, saskaņā ar principiem, kuri raksturīgi uz darbībām balstīta budžeta veidošanai un pārvaldībai. Gada darba programma ir saskanīga ar daudzgadu plānu. Tajā skaidri norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

5.  Gada darba programmā ietver to darbību apraksts, kas tiks finansētas, tostarp sīki aprakstīti mērķi un paredzamie rezultāti, tostarp snieguma rādītāji. Tajā ir ietverta norāde arī uz katrai darbībai piešķirtajiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem, saskaņā ar principiem, kuri raksturīgi uz darbībām balstīta budžeta veidošanai un pārvaldībai. Tajā skaidri norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

Grozījums Nr.    153

Regulas priekšlikums

65. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.   Valde var uzaicināt Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvi.

5.  Valde var uzaicināt Eiropas Ārējās darbības dienesta vai jebkuras citas Savienības struktūras, aģentūras vai iestādes pārstāvi.

Grozījums Nr.    154

Regulas priekšlikums

67. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Aģentūru vada izpilddirektors, kas, pildot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgs. Neskarot attiecīgo Komisijas un valdes kompetenci, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.

1.  Aģentūru vada izpilddirektors, kas, pildot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgs un nelūdz un nepieņem neviena norādījumus. Neskarot attiecīgo Komisijas un valdes kompetenci, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.

Grozījums Nr.    155

Regulas priekšlikums

67. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu uzdevumu izpildi, jo īpaši par pamattiesību stratēģijas īstenošanu un uzraudzību, aģentūras konsolidēto gada darbības pārskatu par iepriekšējo gadu, nākamā gada darba programmu un aģentūras daudzgadu plānu.

2.  Eiropas Parlaments vai Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu uzdevumu izpildi, tostarp par pamattiesību stratēģijas īstenošanu un uzraudzību, aģentūras gada darbības pārskatu par iepriekšējo gadu, nākamā gada darba programmu vai jebkuru citu jautājumu, kas saistīts ar aģentūras darbībām. Izpilddirektors sniedz paziņojumu Eiropas Parlamentam un tam regulāri ziņo.

Grozījums Nr.    156

Regulas priekšlikums

67. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)   katru gadu sagatavot konsolidētu gada darbības pārskatu par aģentūras darbību un iesniegt to valdei;

d)  katru gadu sagatavot gada darbības pārskatu par aģentūras darbību un iesniegt to valdei;

Grozījums Nr.    157

Regulas priekšlikums

67. pants – 3. punkts – k apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

k)   nodrošināt 18. pantā minētā Komisijas lēmuma īstenošanu;

k)  nodrošināt 18. pantā minētā Padomes lēmuma īstenošanu;

Grozījums Nr.    158

Regulas priekšlikums

67. pants – 3. punkts – l apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

l)   atsaukt kopīgās operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu finansējumu vai apturēt vai izbeigt šādus pasākumus saskaņā ar 24. pantu;

l)  atsaukt darbību finansējumu saskaņā ar 24. pantu;

Grozījums Nr.    159

Regulas priekšlikums

67. pants – 3. punkts – m apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

m)   izvērtēt kopīgo operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu rezultātus saskaņā ar 25. pantu;

m)  izvērtēt darbību rezultātus saskaņā ar 25. pantu;

Grozījums Nr.    160

Regulas priekšlikums

68. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija izvirza kandidātus izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka amatam, balstoties uz sarakstu, ko izveido pēc amata vietas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un attiecīgā gadījumā citos preses izdevumos vai tīmekļa vietnēs.

1.  Eiropas Parlaments un Padome, savstarpēji vienojoties, ieceļ izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku, balstoties uz Komisijas izveidotu sarakstu, ko izveido pēc amata vietas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un attiecīgā gadījumā citos preses izdevumos vai tīmekļa vietnēs.

2.  Izpilddirektoru ieceļ valde, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu augsta līmeņa administratīvā un pārvaldības darba prasmi, kā arī attiecīgo profesionālo pieredzi vadošā amatā ārējo robežu pārvaldības un atgriešanas jomā. Valde pieņem lēmumu ar divu trešdaļu visu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

2.  Izpilddirektoru izraugās, ņemot vērā nopelnus, neatkarību un ar dokumentiem apliecinātu augsta līmeņa administratīvā un pārvaldības darba prasmi, kā arī attiecīgo profesionālo pieredzi vadošā amatā ārējo robežu pārvaldības un atgriešanas jomā.

Valdei šādā pašā kārtībā ir tiesības izpilddirektoru atlaist, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma.

 

3.  Izpilddirektoram palīdz izpilddirektora vietnieks. Izpilddirektora prombūtnes vai aizņemtības laikā viņa pienākumus veic izpilddirektora vietnieks.

3.  Izpilddirektoram palīdz izpilddirektora vietnieks. Izpilddirektora prombūtnes vai aizņemtības laikā viņa pienākumus veic izpilddirektora vietnieks.

4.  Izpilddirektora vietnieku pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar izpilddirektoru ieceļ valde, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu atbilstošu administratīvā un pārvaldības darba prasmi, kā arī attiecīgo profesionālo pieredzi ārējo robežu pārvaldības un atgriešanas jomā. Valde pieņem lēmumu ar divu trešdaļu visu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

4.  Izpilddirektora vietnieku izraugās, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu atbilstošu administratīvā un pārvaldības darba prasmi, kā arī attiecīgo profesionālo pieredzi ārējo robežu pārvaldības un atgriešanas jomā. Izpilddirektora vietnieku ieceļ amatā uz pieciem gadiem.

Valdei šādā pašā kārtībā ir tiesības izpilddirektora vietnieku atlaist.

 

5.   Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz šā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu un aģentūras turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

5.  Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz šā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu un aģentūras turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

6.  Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 5. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

 

7.  Izpilddirektora vietnieka amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Valde to var pagarināt vienu reizi par vēl vienu termiņu līdz pieciem gadiem.

 

 

7.a  Izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku var iecelt amatā atkārtoti.

 

7.b  Izņemot parastu nomaiņu vai nāves gadījumu, izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka pienākumu pildīšana beidzas, atkāpjoties no amata. Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma Tiesa var atlaist izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku no amata, ja viņš(-a) vairs neatbilst savu pienākumu izpildes nosacījumiem vai ir izdarījis nopietnu pārkāpumu.

Grozījums Nr.    161

Regulas priekšlikums

69. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Uzraudzības padome

Konsultatīvā padome

1.  Uzraudzības padome sniedz padomus izpilddirektoram:

1.  Konsultatīvā padome sniedz padomus izpilddirektoram:

a)  par ieteikumiem, kas izpilddirektoram jāsniedz attiecīgajai dalībvalstij sākt un veikt kopīgus pasākumus vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus saskaņā ar 14. panta 4. punktu;

a)  par ieteikumiem, kas izpilddirektoram jāsniedz attiecīgajai dalībvalstij sākt un veikt kopīgus pasākumus vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus saskaņā ar 14. panta 4. punktu;

b)   par lēmumiem, kas izpilddirektoram jāpieņem attiecībā uz dalībvalstīm, balstoties uz neaizsargātības novērtējuma, ko aģentūra sagatavojusi saskaņā ar 12. pantu, rezultātiem;

b)  par lēmumiem, kas izpilddirektoram jāpieņem attiecībā uz dalībvalstīm, balstoties uz neaizsargātības novērtējuma, ko aģentūra sagatavojusi saskaņā ar 12. pantu, rezultātiem;

c)   par pasākumiem, kas veicami, lai prakstiski izpildītu Komisijas lēmumu saistībā ar situāciju, kurā nepieciešama steidzama rīcība pie ārējām robežām, tostarp par tehnisko aprīkojumu un personālu, kas vajadzīgs minētajā lēmumā noteikto mērķu sasniegšanai saskaņā ar 18. panta 3. punktu.

c)  par pasākumiem, kas veicami, lai prakstiski izpildītu Padomes lēmumu saistībā ar situāciju, kurā nepieciešama steidzama rīcība pie ārējām robežām, tostarp par tehnisko aprīkojumu un personālu, kas vajadzīgs minētajā lēmumā noteikto mērķu sasniegšanai saskaņā ar 18. panta 3. punktu.

2.  Uzraudzības padomes sastāvā ir izpilddirektora vietnieks, aģentūras četras citas augstākā līmeņa amatpersonas, ko ieceļ valde, un viens no Komisijas pārstāvjiem valdē. Uzraudzības padomi vada izpilddirektora vietnieks.

2.  Konsultatīvās padomes sastāvā ir izpilddirektora vietnieks, aģentūras trīs citas augstākā līmeņa amatpersonas, ko ieceļ valde, pamattiesību amatpersona un viens no Komisijas pārstāvjiem valdē. Konsultatīvo padomi vada izpilddirektora vietnieks.

3.  Uzraudzības padome ziņo valdei.

3.  Konsultatīvā padome ziņo valdei.

Grozījums Nr.    162

Regulas priekšlikums

70. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Aģentūra izveido konsultatīvo forumu, kurš palīdz izpilddirektoram un valdei ar pamattiesībām saistītos jautājumos.

1.  Aģentūra izveido neatkarīgu konsultatīvo forumu, kurš palīdz izpilddirektoram un valdei ar pamattiesībām saistītos jautājumos.

2.  Aģentūra aicina piedalīties konsultatīvajā forumā Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos un citas atbilstīgas organizācijas. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma lemj par konsultatīvā foruma sastāvu un tā darbības metodēm, kā arī par kārtību, kādā tam nodod informāciju.

2.  Aģentūra aicina piedalīties konsultatīvajā forumā EASO, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos un citas atbilstīgas organizācijas. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma lemj par konsultatīvā foruma sastāvu, kā arī par kārtību, kādā tam nodod informāciju. Konsultatīvais forums nosaka savas darbības metodes un izstrādā darba programmu.

3.  Ar konsultatīvo forumu apspriežas par pamattiesību stratēģijas, ētikas kodeksa un kopējās pamatprogrammas turpmāko pilnveidošanu un īstenošanu.

3.  Ar konsultatīvo forumu apspriežas par pamattiesību stratēģijas turpmāko pilnveidošanu un īstenošanu, sūdzību izskatīšanas mehānisma izveidi, ētikas kodeksu un kopējo pamatprogrammu.

 

3.a  Aģentūra informē konsultatīvo forumu par to, vai un kādā veidā tā ir pielāgojusi savas darbības, reaģējot uz konsultatīvā foruma ziņojumiem un ieteikumiem. Aģentūra iekļauj savā gada pārskatā detalizētu informāciju par šādām izmaiņām.

4.  Konsultatīvais forums izstrādā gada ziņojumu par savām darbībām. Minēto ziņojumu publisko.

4.  Konsultatīvais forums izstrādā gada ziņojumu par savām darbībām. Minēto ziņojumu publisko.

5.  Konsultatīvajam forumam ir piekļuve visai informācijai par pamattiesību ievērošanu, tostarp apmeklējot uz vietas kopīgās operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, pirms tam saņemot uzņēmējas dalībvalsts piekrišanu.

5.  Konsultatīvajam forumam ir efektīva piekļuve visai informācijai par pamattiesību ievērošanu, tostarp apmeklējot uz vietas kopīgās operācijas, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, „karsto punktu” zonas, atgriešanas operācijas un operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai.

Grozījums Nr.    163

Regulas priekšlikums

71. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Valde ieceļ pamattiesību amatpersonu, un viņam ir atbilstīga kvalifikācija un pieredze pamattiesību jomā.

1.  Valde ieceļ pamattiesību amatpersonu, kuras pienākums ir uzraudzīt un sekmēt pamattiesību ievērošanu aģentūrā, un viņam ir atbilstīga kvalifikācija un pieredze pamattiesību jomā.

 

1.a  Pamattiesību amatpersonas rīcībā ir pienācīgi resursi un personāls, kas atbilst aģentūras pilnvarām un izmēram, un tai ir piekļuve visai informācijai, kas nepieciešama attiecīgo pienākumu pildīšanai.

2.  Savu kā pamattiesību amatpersonas pienākumu izpildē pamattiesību amatpersona ir neatkarīga un tieši atskaitās valdei un sadarbojas ar konsultatīvo forumu. Pamattiesību amatpersona regulāri ziņo un šādā veidā piedalās pamattiesību uzraudzības mehānismā.

2.  Savu kā pamattiesību amatpersonas pienākumu izpildē pamattiesību amatpersona ir neatkarīga un tieši atskaitās valdei un konsultatīvajam forumam. Pamattiesību amatpersona regulāri ziņo un šādā veidā piedalās pamattiesību uzraudzības mehānismā.

3.  Ar pamattiesību amatpersonu apspriežas par darbības plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar 15., 16. pantu un 32. panta 4. punktu, un viņam ir piekļuve visai informācijai attiecībā uz pamattiesību ievērošanu visās aģentūras darbībās.

3.  Ar pamattiesību amatpersonu apspriežas par darbības plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar 15., 16., 27. pantu un 32. panta 4. punktu, un viņam ir piekļuve visai informācijai attiecībā uz pamattiesību ievērošanu visās aģentūras darbībās.

Grozījums Nr.    164

Regulas priekšlikums

72. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Aģentūra sadarbībā ar pamattiesību amatpersonu veic vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu sūdzību mehānismu saskaņā ar šo pantu, lai uzraudzītu un nodrošinātu pamattiesību ievērošanu visās aģentūras darbībās.

1.  Aģentūra sadarbībā ar pamattiesību amatpersonu veic vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu neatkarīgu, pieejamu, pārredzamu un efektīvu sūdzību mehānismu saskaņā ar šo pantu, lai uzraudzītu un nodrošinātu pamattiesību ievērošanu visās aģentūras darbībās.

2.  Ikviena persona, kuru tieši skar kopīgajā operācijā, pilotprojektā, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumā, atgriešanas operācijā vai operācijā personu atgriešanas nodrošināšanai iesaistīta personāla darbības un kura uzskata, ka šo darbību veikšanas laikā nav ievērotas viņas pamattiesības, vai ikviena trešā persona, kas darbojas šādas personas vārdā, var iesniegt rakstveida sūdzību aģentūrai.

2.  Ikviena persona, kuru tieši skar kopīgajā operācijā, pilotprojektā, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumā, migrācijas pārvaldības atbalsta vienības darbā, atgriešanas operācijā vai operācijā personu atgriešanas nodrošināšanai iesaistīta personāla darbības un kura uzskata, ka šo darbību veikšanas laikā ir pārkāptas viņas pamattiesības, kas aizsargātas Savienības tiesību aktos, vai ikviena trešā persona, kas darbojas šādas personas vārdā, var iesniegt rakstveida sūdzību aģentūrai.

3.  Pieļaujamas ir tikai būtiskas sūdzības par konkrētiem pamattiesību pārkāpumiem. Anonīmas, ļaunprātīgas, acīmredzami nepamatotas, kaitniecīgas, hipotētiskas vai neprecīzas sūdzības sūdzību mehānismā neiekļauj.

3.  Pieļaujamas ir tikai būtiskas sūdzības par konkrētiem pamattiesību pārkāpumiem. Acīmredzami nepamatotas, anonīmas, ļaunprātīgas, nenozīmīgas, maldinošas vai hipotētiskas sūdzības sūdzību mehānismā neiekļauj. Sūdzības drīkst iesniegt trešās personas, kuras labticīgi rīkojas sūdzības iesniedzēja vārdā, ja viņš(-a) nevēlas atklāt savu identitāti.

4.  Pamattiesību amatpersona atbild par aģentūras saņemto sūdzību apstrādi saskaņā ar tiesībām uz labu pārvaldību. Šajā nolūkā pamattiesību amatpersona pārskata sūdzības pieļaujamību, reģistrē pieļaujamās sūdzības, pārsūta visas reģistrētās sūdzības izpilddirektoram, pārsūta sūdzības par robežsargiem piederības dalībvalstij un reģistrē aģentūras vai attiecīgās dalībvalsts turpmākos pasākumus.

4.  Pamattiesību amatpersona atbild par aģentūras saņemto sūdzību apstrādi saskaņā ar Pamattiesību hartu, tostarp tiesībām uz labu pārvaldību. Šajā nolūkā pamattiesību amatpersona pārskata sūdzības pieņemamību, reģistrē pieņemamās sūdzības, pārsūta visas reģistrētās sūdzības izpilddirektoram, pārsūta sūdzības par robežsargiem piederības dalībvalstij, tostarp noteiktā termiņā attiecīgajai iestādei vai struktūrai, kas konkrētajā dalībvalstī ir kompetenta pamattiesību jautājumos. Pamattiesību amatpersona arī reģistrē un nodrošina aģentūras vai attiecīgās dalībvalsts turpmākos pasākumus. Visi lēmumi ir noformēti rakstiski un ir pamatoti. Pamattiesību amatpersona informē sūdzības iesniedzēju par lēmumu attiecībā uz pieņemamību un par dalībvalsts iestādēm, kurām šī sūdzība ir pārsūtīta.

 

Ja sūdzība nav pieņemama, sūdzības iesniedzējus informē par iemesliem un turpmākām rīcības iespējām viņu bažu risināšanai.

5.  Ja ir reģistrēta sūdzība par kādu aģentūras darbinieku, tad izpilddirektors nodrošina pienācīgus turpmākos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā disciplināros pasākumus. Izpilddirektors ziņo atpakaļ pamattiesību amatpersonai par konstatējumiem un turpmākajiem pasākumiem, ko aģentūra sniegusi/veikusi saistībā ar sūdzību.

5.  Ja ir reģistrēta sūdzība par kādu aģentūras darbinieku, tad izpilddirektors, apspriežoties ar pamattiesību amatpersonu, nodrošina pienācīgus turpmākos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā disciplināros pasākumus. Izpilddirektors noteiktā laikposmā un vajadzības gadījumā arī turpmāk regulāri ziņo atpakaļ pamattiesību amatpersonai par disciplināro pasākumu īstenošanu.

6.  Ja tiek reģistrēta sūdzība par uzņēmējas dalībvalsts robežsargu vai vienību dalībnieku, tostarp par norīkotajiem vienību dalībniekiem vai norīkotajiem valstu ekspertiem, piederības dalībvalsts nodrošina pienācīgus turpmākos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā disciplinārus pasākumus vai citus pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Attiecīgā dalībvalsts ziņo atpakaļ pamattiesību amatpersonai par konstatējumiem un turpmākajiem pasākumiem saistībā ar sūdzību.

6.  Ja tiek reģistrēta sūdzība par uzņēmējas dalībvalsts robežsargu vai vienību dalībnieku, tostarp par norīkotajiem vienību dalībniekiem vai norīkotajiem valstu ekspertiem, piederības dalībvalsts nodrošina pienācīgus turpmākos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā disciplinārus pasākumus vai citus pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Attiecīgā dalībvalsts noteiktā laikposmā un vajadzības gadījumā arī turpmāk regulāri ziņo atpakaļ pamattiesību amatpersonai par konstatējumiem un turpmākajiem pasākumiem saistībā ar sūdzību. Ja attiecīgā dalībvalsts nesniedz atbildes ziņojumu, aģentūra nosūta brīdinājuma vēstuli, norādot tajā darbības, ko aģentūra var veikt, ja uz vēstuli netiks saņemta nekāda atbilde.

 

6.a  Ja ir konstatēts, ka robežsargs vai norīkots valsts eksperts ir pārkāpis pamattiesības vai starptautiskās aizsardzības pienākumus, aģentūra pieprasa dalībvalstij šo robežsargu vai norīkoto valsts ekspertu nekavējoties atsaukt no aģentūras operācijas vai ātrās reaģēšanas rezerves.

7.  Pamattiesību amatpersona ziņo izpilddirektoram un valdei par konstatējumiem un turpmākajiem pasākumiem, ko aģentūra un dalībvalstis sniegušas/veikušas saistībā ar sūdzību.

7.  Pamattiesību amatpersona ziņo izpilddirektoram un valdei par konstatējumiem un turpmākajiem pasākumiem, ko aģentūra un dalībvalstis sniegušas/veikušas saistībā ar sūdzību. Aģentūra savā gada ziņojumā sniedz informāciju par sūdzību mehānismu, norādot saņemto sūdzību skaitu, pamattiesību pārkāpumu veidus, attiecīgo operāciju, kā arī aģentūras un dalībvalstu veiktos turpmākos pasākumus.

8.  Saskaņā ar tiesībām uz labu pārvaldību, ja sūdzība ir pieņemama, sūdzības iesniedzējus informē, ka sūdzība ir reģistrēta, ir sākta izvērtēšana un atbilde tiks nosūtīta, līdzko tā būs pieejama. Ja sūdzība nav pieņemama, sūdzības iesniedzējus informē par iemesliem un turpmākām rīcības iespējām viņu bažu risināšanai.

 

9.  Pamattiesību amatpersona pēc apspriešanās ar konsultatīvo forumu izstrādā standartizētu sūdzības veidlapu, kurā tiek prasīta sīka un specifiska informācija par pamattiesību iespējamo pārkāpumu. Pamattiesību amatpersona iesniedz minēto veidlapu izpilddirektoram un valdei.

9.  Pamattiesību amatpersona pēc apspriešanās ar konsultatīvo forumu nosaka sūdzību mehānisma procedūru, pamatojoties uz Pamattiesību hartas 41. pantu un ievērojot iepriekš izklāstītos noteikumus, un izstrādā standartizētu sūdzības veidlapu, kurā tiek prasīta sīka un specifiska informācija par pamattiesību iespējamo pārkāpumu. Pamattiesību amatpersona iesniedz minēto veidlapu un visu citu ar procedūru saistīto informāciju izpilddirektoram un valdei.

Aģentūra nodrošina, lai standartizētā sūdzības veidlapa būtu pieejama vairākumā biežāk lietojamo valodu un lai tā būtu darīta pieejama aģentūras tīmekļa vietnē un dokumentārā veidā visu aģentūras darbību laikā. Pamattiesību amatpersona ņem vērā sūdzības, pat ja tās nav iesniegtas uz standartizētas sūdzības veidlapas.

Aģentūra nodrošina, lai informācija par iespēju iesniegt sūdzību un sūdzību iesniegšanas procedūru būtu viegli pieejama. Standartizētā sūdzības veidlapa ir pieejama valodās, kuras trešo valstu valstspiederīgie saprot vai par kurām būtu pamatoti pieņemt, ka viņi tās saprot, un tā ir pieejama aģentūras tīmekļa vietnē un papīra formātā visu aģentūras darbību laikā. Iespējamajiem cietušajiem pēc pieprasījuma tiek nodrošināti turpmāki norādījumi un palīdzība attiecībā uz sūdzību procedūru. Lai atvieglotu bērnu un citu neaizsargātu grupu piekļuvi sūdzību izskatīšanas mehānismam, viņiem sniedz īpaši pielāgotu informāciju. Pamattiesību amatpersona ņem vērā sūdzības, pat ja tās nav iesniegtas uz standartizētas sūdzības veidlapas.

10.  Jebkurus sūdzībā ietvertus personas datus aģentūra un pamattiesību amatpersona apstrādā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001, un dalībvalstis – saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK un Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI.

10.  Jebkurus sūdzībā ietvertus personas datus aģentūra un pamattiesību amatpersona apstrādā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001, un dalībvalstis – saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK un Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI.

Sūdzības iesniegšanu uzskata par sūdzības iesniedzēja piekrišanu savu personas datu apstrādei Regulas (EK) Nr. 45/2001 5. panta d) punkta nozīmē, ko veiks aģentūra un pamattiesību amatpersona.

Sūdzības iesniegšanu uzskata par sūdzības iesniedzēja piekrišanu savu personas datu apstrādei Regulas (EK) Nr. 45/2001 5. panta d) punkta nozīmē, ko veiks aģentūra un pamattiesību amatpersona.

Lai aizsargātu sūdzības iesniedzēju intereses, sūdzības apstrādā konfidenciāli, izņemot gadījumus, kad sūdzības iesniedzējs atsakās no savām tiesībām uz konfidencialitāti. Ar to, ka sūdzības iesniedzēji atsakās no savām tiesībām uz konfidencialitāti, saprot, ka viņš piekrīt tam, ka pamattiesību amatpersona vai aģentūra atklās viņa identitāti saistībā ar jautājumu, par kuru iesniegta sūdzība.

Lai aizsargātu sūdzības iesniedzēju intereses, sūdzības apstrādā konfidenciāli, izņemot gadījumus, kad sūdzības iesniedzējs atsakās no savām tiesībām uz konfidencialitāti. Ar to, ka sūdzības iesniedzēji atsakās no savām tiesībām uz konfidencialitāti, saprot, ka viņš piekrīt tam, ka pamattiesību amatpersona vai aģentūra atklās viņa identitāti kompetentajai iestādei un attiecīgā vai vajadzības gadījumā arī iestādei vai struktūrai, kas konkrētajā dalībvalstī ir kompetenta pamattiesību jomā, saistībā ar jautājumu, par kuru iesniegta sūdzība.

 

10.a  Saskaņā ar šīs regulas 44. panta 1. punktu datu subjektu iesniegtas sūdzības par datu aizsardzības tiesībām un saistītiem jautājumiem atsevišķi izskata datu aizsardzības inspektors. Pamattiesību amatpersona un datu aizsardzības inspektors rakstiskā saprašanās memorandā nosaka uzdevumu savstarpējo sadalījumu attiecībā uz saņemtajām sūdzībām.

Grozījums Nr.    165

Regulas priekšlikums

74. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Aģentūra pēc pašas iniciatīvas var darīt zināmu informāciju jomās, ko aptver tās pilnvaras. Tā publisko 61. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto konsolidēto gada darbības pārskatu un nodrošina jo īpaši, lai sabiedrībai un jebkurai ieinteresētajai personai tiktu ātri sniegta objektīva, uzticama un viegli saprotama informācija par tās darbu.

2.  Aģentūra pēc pašas iniciatīvas dara zināmu informāciju jomās, ko aptver tās pilnvaras. Tā publisko būtisko informāciju, tostarp 61. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto gada darbības pārskatu un nodrošina jo īpaši, lai sabiedrībai un jebkurai ieinteresētajai personai tiktu ātri sniegta objektīva, detalizēta, uzticama un viegli saprotama informācija par tās darbu, neatklājot operatīvo informāciju, kas publiskošanas gadījumā kaitētu darbību mērķu sasniegšanai.

Grozījums Nr.    166

Regulas priekšlikums

75. pants – 1. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neskarot citus ienākumu veidus, aģentūras ieņēmumus veido:

1.  Aģentūras ieņēmumus veido:

Grozījums Nr.    167

Regulas priekšlikums

75. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Lai uzlabotu budžeta pārredzamību, darbības izdevumi tiek atspoguļoti Savienības budžetā atsevišķos budžeta posteņos, kas atbilst katrai darbības jomai.

Grozījums Nr.    168

Regulas priekšlikums

75. pants – 7. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Komisija minēto tāmi nodod Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk „budžeta lēmējinstitūcija”) kopā ar Eiropas Savienības provizorisko budžeta projektu.

7.  Pēc saņemšanas Komisija tāmi nodod Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk „budžeta lēmējinstitūcija”).

Grozījums Nr.    169

Regulas priekšlikums

75. pants – 13. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13.  Lai finansētu ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu un pasākumu personu atgriešanas nodrošināšanai īstenošanu, valdes pieņemtajā aģentūras budžetā iekļauj finanšu operatīvo rezervi, kuras summa ir vismaz 4 % no operatīvajām darbībām paredzētā piešķīruma. Rezerve ir jāuztur visu gadu.

13.  Lai finansētu ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu un pasākumu personu atgriešanas nodrošināšanai īstenošanu, valdes pieņemtajā aģentūras budžetā iekļauj finanšu operatīvo rezervi, kuras summa ir vismaz 4 % no operatīvajām darbībām paredzētā piešķīruma. Katra gada 1. oktobrī vajadzētu būt joprojām pieejamai vismaz vienai ceturtdaļai no rezerves, lai varētu segt izmaksas, kas var rasties līdz gada beigām.

Grozījums Nr.    170

Regulas priekšlikums

77.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

77.a pants

 

Interešu konfliktu novēršana

 

Aģentūra pieņem iekšējos noteikumus, ar kuriem saskaņā tās struktūrvienību locekļiem un darbiniekiem darba attiecību vai pilnvaru laikā ir jāizvairās no situācijām, kuras var izraisīt interešu konfliktu, un ziņot par šādām situācijām.

Grozījums Nr.    171

Regulas priekšlikums

79. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

79. pants

svītrots

Komiteju procedūra

 

1.  Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 562/2006 33.a pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

 

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

 

3.  Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa divas trešdaļas komitejas locekļu.

 

4.  Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

 

5.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

 

Grozījums Nr.    172

Regulas priekšlikums

80. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam katrus trīs gadus Komisija veic izvērtējumu, lai jo īpaši novērtētu aģentūras veikuma un darba prakses ietekmi, lietderīgumu un efektivitāti attiecībā pret tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem. Izvērtējumā jo īpaši apskata iespējamo vajadzību mainīt aģentūras pilnvaras un šādu izmaiņu finansiālo ietekmi.

1.  ... [trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un pēc tam katrus trīs gadus Komisija veic neatkarīgu izvērtējumu, lai jo īpaši novērtētu aģentūras sasniegtos rezultātus, ņemot vērā tās mērķus, pilnvaras un uzdevumus, aģentūras veikuma un darba prakses ietekmi, lietderīgumu un efektivitāti attiecībā pret tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem un Eiropas sadarbības krasta apsardzes jomā funkciju īstenošanu. Izvērtējumā jo īpaši apskata iespējamo vajadzību mainīt aģentūras pilnvaras un šādu izmaiņu finansiālo ietekmi.

Izvērtējumā iekļauj īpašu analīzi par to, kā, piemērojot šo regulu, ir ievērota Pamattiesību harta.

Izvērtējumā iekļauj īpašu analīzi par to, kā, piemērojot šo regulu, ir ievērota Pamattiesību harta un attiecīgie Savienības tiesību akti.

2.  Komisija nosūta izvērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem par ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Izvērtējuma ziņojumu un secinājumus par ziņojumu publisko.

2.  Komisija nosūta izvērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem par ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Izvērtējuma ziņojumu un secinājumus par ziņojumu publisko.

3.  Saistībā ar katru otro izvērtējumu Komisija novērtē aģentūras sasniegtos rezultātus, ņemot vērā tās mērķus, pilnvaras un uzdevumus.

 

Grozījums Nr.    173

Regulas priekšlikums

82. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šīs regulas 19. panta 5. punktu un 28., 29., 30. un 31. pantu sāk piemērot trīs mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Šīs regulas 28., 29., 30. un 31. pantu sāk piemērot ... [trīs mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].


PASKAIDROJUMS

Ievads

Šengenas zonu kā 26 valstu teritorijā bez iekšējās robežkontroles, kurā personas var brīvi pārvietoties, daudzi pamatoti uzskata par vienu no lielākajiem Eiropas integrācijas sasniegumiem. Pati ideja — kontroles neesamība pie iekšējām robežām — tomēr pašlaik tiek apstrīdēta līdz šim nepieredzētā veidā: astoņas Šengenas zonas valstis (Beļģija, Dānija, Vācija, Ungārija, Austrija, Slovēnija, Zviedrija un Norvēģija) ir atjaunojušas robežkontroli pie iekšējām robežām, reaģējot uz neatbilstīgo migrantu turpmāku pārvietošanos, kas tiek uzskatīta par nopietnu iekšējās drošības un publiskās politikas apdraudējumu. Turklāt Malta un Francija ir atjaunojušas iekšējo robežkontroli drošības apsvērumu dēļ.

Tas apliecina, ka instrumenti un mehānismi, kas laika gaitā izstrādāti Šengenas zonas efektīva darbībai, nav pietiekami, ņemot vērā pašreizējās migrācijas krīzes apmērus, kā arī draudus, ko rada teroristu darbības.

Turpinās darbs, lai risinātu problēmas, ko rada migrācijas krīze, veicinātu lielāku solidaritāti starp dalībvalstīm un stiprinātu informācijas apmaiņu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību cīņā pret terorismu.

Priekšlikums par Eiropas robežu un krasta apsardzi (EBCG) ir paredzēts, lai nodrošinātu pienācīgu kontroli pie Šengenas zonas ārējām robežām kā priekšnoteikumu efektīvai migrācijas pārvaldībai un lai garantētu augstu drošības līmeni, vienlaikus nodrošinot personu brīvu pārvietošanos Savienībā. Tādējādi šajā kontekstā tas ir būtisks elements, lai novērstu konstatētās nepilnības, taču ne universāls līdzeklis.

Pamatinformācija

Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (pazīstama kā Frontex) sāka darboties 2005. gada 1. maijā. Frontex pamatideja bija uzlabot ārējo robežu integrēto pārvaldību un īstenot kopīgos noteikumus, lai sekmētu, koordinētu un attīstītu Eiropas robežu pārvaldības koncepciju.

Frontex pilnvaras tika pārskatītas divas reizes. Ar Regulu Nr. 863/2007 tika ieviests ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu jēdziens un Regulā Nr. 1168/2011 tika uzsvērts Frontex pienākums attiecībā uz pamattiesību aizsardzību.

Ar 2013. gada Regulu Nr. 1052/2013 tika papildus izveidota Eiropas Robežu uzraudzības sistēma (Eurosur), kuru pašreiz pārvalda Frontex, un to var raksturot kā situāciju pie robežām atspoguļojošu ainu, kas kalpo informācijas apmaiņai. Turklāt pēc lietas tiesā, kuru ierosināja Parlaments, ar Regulu Nr. 656/2014 tika izveidoti noteikumi ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operācijām jūrā, kuras koordinē Frontex.

Kad 2011. gadā tika pieņemtā pēdējā pārskatītā Frontex regula, Komisija deklarācijā apņēmās veikt priekšizpēti par iespēju izveidot Eiropas robežsardzes sistēmu.(1) Arī Eiropadome Stokholmas programmā aicināja Komisiju "ierosināt Frontex ilgtermiņa attīstības apspriešanu” [tostarp] [...] iespēju izveidot Eiropas Robežsardzes sistēmu”. Šo pētījumu sagatavoja un izklāstīja LIBE komitejai(2).

Vienlaikus Frontex veica novērtējumu, kurš bija paredzēts tā juridiskajā pamatā un kura rezultāti tika publicēti(3). Savā Eiropas programmā migrācijas jomā Komisija paziņoja, ka "pamatojoties uz iesākto novērtēšanu [...], Komisija ierosinās grozīt Frontex juridisko pamatu, lai pastiprinātu aģentūras lomu atgriešanas jautājumos."

Parlaments ir vairākkārt apspriedis Frontex turpmāko attīstību, tostarp plenārsēžu debatēs, kas notika 2015. gada 11. februārī, un sagatavojot 2015. gada 2. decembra rezolūciju par Eiropas Ombuda īpašo ziņojumu par patstāvīgo izmeklēšanu OI/5/2012/BEH-MHZ attiecībā uz Frontex (2014/2215(INI)). Šajā rezolūcijā tas ieteica iekļaut noteikumus par individuālu sūdzību izskatīšanas mehānismu gadījumos, ja Frontex pilnvaras tiktu pārskatītas.

Šis priekšlikums par EBCG

Pamatojoties uz iepriekš minēto sagatavošanās darbu un saskaroties ar nepieredzētu migrācijas krīzi, Komisija pagājušā gada decembrī iesniedza šo priekšlikumu. Tajā paredzēts pilnībā pārskatīt Frontex pilnvaras, ievērojami palielinot tās kompetences.

Komisija ierosina izstrādāt EBCG koncepciju, kurā darbotos EBCG aģentūra, kas aizstātu Frontex, un par robežu pārvaldību atbildīgās dalībvalstu valstu iestādes, tostarp krasta apsardzes veicēji, tiktāl, cik tie veic robežkontroles uzdevumus. Komisija arī ierosina pirmo reizi iekļaut tiesību aktos Eiropas integrētas robežu pārvaldības koncepciju.

Inovatīvo priekšlikuma elementu vidū ir neaizsargātības novērtējuma kā preventīva mehānisma izveide, lai izvairītos no neefektīvas ārējo robežu kontroles, sadarbības koordinatoru izvietošana dalībvalstīs, procedūra situācijās, kad ir nepieciešami steidzami pasākumi pie robežas, un 1500 robežsargu rezerves izveide, kas dalībvalstīm bez izņēmuma jādara pieejama ātrai izvietošanai. Priekšlikums arī paredz daudz lielāku aģentūras lomu atgriešanas jomā, tās spēju stiprināšanu (personāls, budžets, aprīkojums), pastiprinātu sadarbību ar trešām valstīm un Eiropas krasta apsardzes funkciju veicēju sadarbības izveidi.

Referenta nostāja

Referents atzinīgi vērtē un atbalsta priekšlikumu kā papildu elementu, kurš, ja to pieņems, veicinās solidaritāti starp dalībvalstīm, stiprinās integrāciju attiecībā uz robežu pārvaldību un palīdzēs novērst krīzes situācijas pie ārējām robežām. Šis priekšlikums ir reakcija uz atklātajiem trūkumiem gan attiecībā uz dalībvalstu nevēlēšanos vai nespēju nodrošināt, ka aģentūra izvieto robežsargus un dara pieejamu aprīkojumu, ja tas tiek prasīts, un to, ka trūkst efektīvu uzraudzības un preventīvo pasākumu, vai arī to, ka dalībvalstis nebija iedarbinājušas izveidotos mehānismus (kopš mehānisms tika izveidots, ir īstenoti tikai divas ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumi). Brīvas pārvietošanās zonā bez iekšējām robežām Savienības ārējo robežu pārvaldībai ir jābūt dalītai atbildībai starp visām dalībvalstīm. Referenta ierosināto grozījumu mērķis ir vēl vairāk stiprināt priekšlikumu, uzlabojot aģentūras efektivitāti, kā arī tās darbības lietderību un pārskatatbildību.

Referents ierosina vairākus grozījumus, kuriem vajadzētu palīdzēt aģentūrai labāk sasniegt savus mērķus. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai aģentūras rīcībā nākotnē būtu vajadzīgie robežsargi un aprīkojums, kad vien tas ir nepieciešams, un lai aģentūra jo īpaši spētu vajadzības gadījumā tos izvietot īsā laikā.

Attiecībā uz procedūru, kas tiek ierosināta situācijās, kad ir nepieciešami steidzami pasākumi pie robežas (18. pants), referents uzskata, ka priekšlikums respektē dalībvalstu suverenitāti, jo tajā ir paredzēts, ka attiecīgajai dalībvalstij ir jāvienojas ar aģentūru par darbības plānu un ka dalībvalsts arī sniedz norādījumus vienībām. Tomēr referents uzskata, ka lēmumi par rīcību būtu jāpieņem Padomei, lai stiprinātu lēmumu pieņemšanas procesu un vēl vairāk uzsvērtu dalībvalstu suverenitāti. Jābūt arī reālai rīcības procedūrai, ja dalībvalstis nepilda Padomes lēmumu. Šādos gadījumos nav iespējams gaidīt tiesvedības iznākumu. Tā vietā galējais līdzeklis dažos pietiekami atrunātos apstākļos var būt nepieciešamība atjaunot kontroli pie dažām iekšējām robežām, lai aizsargātu Šengenas zonu kā tādu.

Referents arī uzskata, ka sadarbības koordinatoru izvietošana visās dalībvalstīs, kurām ir ārēja sauszemes vai jūras robežu, ļaus aģentūrai labāk sasniegt savus mērķus un veicināt informācijas apmaiņu starp attiecīgo dalībvalsti un aģentūru. Principā sadarbības koordinatori būtu jāizvieto visās dalībvalstīs, jo visām dalībvalstīm būtu jāpiedalās, lai turpinātu veidot kopējus augstus kultūras standartus attiecībā uz robežu pārvaldību. Atzīstot to, ka dalībvalstis, kurām ir tikai gaisa robežas, ir pakļautas mazākam riskam, uzskata, ka sadarbības koordinatori nav obligāti jāizvieto šajās dalībvalstīs.

Ārējās robežas tiks pastāvīgi uzraudzītas un tiks periodiski veiktas riska analīzes un obligāti neaizsargātības novērtējumi, lai noteiktu un novērstu nepilnības pie ārējām robežām. Referents ierosina pastiprināt noteikumus par aprīkojumu operāciju vajadzībām. Ātrās reaģēšanas robežsardzes rezerve un tehniskā aprīkojuma rezerve būs aģentūras rīcībā, lai tās varētu izvietot ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu vajadzībām dažu dienu laikā.

Ņemot vērā aģentūras pieaugošo lomu, referents precizē, ka šajā sakarībā aģentūras mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm praktiski organizēt atgriešanas operācijas, neizvērtējot dalībvalstu izdoto atgriešanas lēmumu pamatotību. Turklāt, ņemot vērā aģentūras lielāku ietekmi un plašākus darbības uzdevumus, referents atbalsta vairāku pamattiesību aizsardzības mehānismu ieviešanu aģentūrā.

Referents arī uzskata, ka regulai jābūt izmantojamai nākotnē. Šobrīd, koncentrējoties uz to, lai sekmētu efektīvu migrācijas pārvaldību pie Savienības ārējām robežām, tās uzdevums ir novērst iespējamo apdraudējumu pie Savienības ārējām robežām, tostarp noziegumus ar pārrobežu dimensiju.

Attiecībā uz efektivitāti referents ierosina svītrot uzraudzības padomes un daudzgadu programmu plānošanas koncepciju, jo tām abām piemīt objektīvs risks kļūst par šķērsli efektīvai rīcībai. Referents arī uzskata, ka tā vietā, lai darbotos, izmantojot dotācijas, aģentūrai finansēšanas vai līdzfinansēšanas darbībām vajadzētu izmantot līgumus. Dotāciju shēmas ir neelastīgas un laikietilpīgas, savukārt līgumattiecības varētu būtu efektīvākas.

Referents arī uzskata par nepieciešamu palielināt gaidāmās aģentūras pārskatatbildību, darot pieejamu sīkāku informāciju Eiropas Parlamentam un plašākai sabiedrībai. Ir vajadzīga lielāka pārredzamība, lai palielinātu leģitimitāti un nepieļautu nepatiesu iespaidu attiecībā uz aģentūras lomu.

Visbeidzot, referents piekrīt viedoklim, ka šādas regulas pieņemšana ir steidzami nepieciešama, lai stiprinātu ārējo robežu kontroli un tādējādi panāktu situāciju, kad Šengenas zonā nav robežkontroles.

(1)

http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P7-TA-2011-0344+0+DOC+XML+V0//LV

(2)

http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/what-we-do/policies/borders-and-visas/border-crossing/docs/20141016_home_esbg_frp_001_esbg_final_report_3_00_en.pdf

(3)

http://frontex.europa.eu/assets/Publications/General/Final_Report_on_External_Evaluation_of_Frontex.pdf


Ārlietu komitejas atzinums (17.5.2016)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2007/2004, Regulu (EK) Nr. 863/2007 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK

(COM(2015)0671 – C8-0408/2015 – 2015/0310(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Javier Nart

ĪSS PAMATOJUMS

Priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas robežu un krasta apsardzi mērķis ir izveidot Eiropas robežu un krasta apsardzi, lai nodrošinātu ES ārējās robežas integrētu pārvaldību.

Priekšlikums tiek vērtēts atzinīgi, un tajā risinātas problēmas, ar kurām Eiropas Savienība ir saskārusies pašreizējās bēgļu un migrācijas krīzes laikā. Ir aprēķināts, ka laika posmā no 2015. gada janvāra līdz novembrim robežu nelikumīgi bija šķērsojuši aptuveni 1,5 miljoni personu.

LESD 77. pantā ir noteikts mērķis pakāpeniski ieviest integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu, un šā priekšlikuma pieņemšana būtu svarīgs pirmais solis minētā mērķa sasniegšanā.

Taču ierosinātā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra tiks veidota, pamatojoties uz pašreizējo Frontex, un praktiskajā darbā tai vajadzēs balstīties uz sadarbību ar dalībvalstīm un dalībvalstu ieguldījumu.

Regulā ir jāizdara papildu grozījumi, lai precizētu jēdzienu par dalībvalstu un ES Robežu un krasta apsardzes aģentūras kopīgo atbildību.

Lai gan papildu kompetenču piešķiršana ir nozīmīgs solis uz priekšu, šie pasākumi ir jāuzskata par sākumposmu procesā uz pilnībā neatkarīgu, integrētu, ES vadītu un ES mērogā īstenotu robežu un krasta apsardzi, kuru finansē no ES budžeta un kuras operatīvā darbība ir autonoma. Šīs regulas galīgā pieņemšana būtu jāveic līdz ar dalībvalstu un visu ES iestāžu skaidru politisko apņemšanos strādāt minētajā virzienā.

Ir lietderīgi pieminēt ierosinātās regulas 18. pantā ietvertos nosacījumus, kas atļauj neatkarīgus intervences pasākumus, par kuriem lemj Komisija un kurus var īstenot pat pret dalībvalsts gribu.

Obligāts nosacījums ir labu attiecību veidošana starp aģentūru un robežu un krasta apsardzes dienestiem trešās valstīs un tas, ka aģentūrai operatīvās darbības jomā jābūt neatkarīgai un jāspēj attīstīt šādu ārēju sadarbību.

Novērtējumā par ietekmi uz budžetu 2017. gadam ir paredzēti vismaz EUR 31,5 miljoni, taču šī summa un sākotnējās aplēses par vajadzīgo personālu šķiet nepietiekamas.

Papildus Ārlietu komitejas ierosinātajiem grozījumiem ir arī skaidrots Eiropas Parlamenta pienākums pārbaudīt aģentūras darbību un sadarbību ar trešām valstīm.

GROZĪJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6 a)  Eiropas robežu un krasta apsardze ir paredzēta Frontex aizstāšanai, lai nodrošinātu integrētu Eiropas robežu pārvaldību pie ārējām robežām nolūkā efektīvi pārvaldīt migrāciju un nodrošināt augstu iekšējās drošības līmeni Savienībā, vienlaikus nodrošinot personu brīvu pārvietošanos tajā. Saskaņā ar Līgumiem un to protokoliem dalībvalstīm, uz kurām vēl arvien attiecas Šengenas acquis noteikumi par robežkontroles atcelšanu, vajadzētu būt iespējai piedalīties visās šajā regulā paredzētajās darbībās un/vai gūt labumu no tām.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Tāpēc Frontex uzdevumi būtu jāpaplašina un, lai atspoguļotu šīs pārmaiņas, aģentūra būtu jāpārdēvē par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras galvenajiem uzdevumiem vajadzētu būt šādiem: izveidot operatīvo un tehnisko stratēģiju integrētas robežu pārvaldības īstenošanai Savienības līmenī, pārraudzīt efektīvu robežkontroles darbību pie ārējām robežām, sniegt dalībvalstīm pastiprinātu operatīvo un tehnisko palīdzību, veicot kopīgas operācijas un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, un nodrošināt pasākumu praktisku veikšanu gadījumos, kad pie ārējām robežām esošā situācija pieprasa steidzamu rīcību, kā arī organizēt, koordinēt un vadīt atgriešanas operācijas un operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai.

(9)  Tāpēc Frontex uzdevumi būtu jāpaplašina un, lai atspoguļotu šīs pārmaiņas, aģentūra būtu jāpārdēvē par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras galvenajiem uzdevumiem vajadzētu būt šādiem: izveidot operatīvo un tehnisko stratēģiju integrētas robežu pārvaldības īstenošanai Savienības līmenī, pārraudzīt efektīvu robežkontroles darbību pie ārējām robežām, sniegt dalībvalstīm pastiprinātu operatīvo un tehnisko palīdzību, veicot kopīgas operācijas un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, un nodrošināt pasākumu praktisku veikšanu gadījumos, kad pie ārējām robežām esošā situācija pieprasa steidzamu rīcību, tostarp meklēšanas un glābšanas operācijas jūrā, kā arī organizēt, koordinēt un vadīt atgriešanas operācijas un operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Kopīgas atbildības garā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras uzdevumam vajadzētu būt regulāri uzraudzīt ārējo robežu pārvaldību. Aģentūrai būtu jānodrošina pareiza un efektīva uzraudzība ne tikai ar riska analīzes, informācijas apmaiņas un Eurosur starpniecību, bet arī nodrošinot no sava personāla izraudzītu ekspertu klātbūtni dalībvalstīs. Tāpēc aģentūrai vajadzētu spēt uz noteiktu laikposmu izvietot konkrētās dalībvalstīs sadarbības koordinatorus, kuri šajā laikposmā ziņo izpilddirektoram. Sadarbības koordinatoru ziņojumam būtu jāveido daļa no neaizsargātības novērtējuma.

(12)  Apņemoties īstenot kopīgu atbildību ar dalībvalstīm, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras uzdevumam vajadzētu būt regulāri uzraudzīt ES ārējo robežu pārvaldību. Aģentūrai būtu jānodrošina pareiza un efektīva uzraudzība ne tikai ar riska analīzes, informācijas apmaiņas un Eurosur starpniecību, bet arī nodrošinot no sava personāla izraudzītu ekspertu klātbūtni uz vietas, pilnībā sadarbojoties ar dalībvalstīm un ievērojot to valstu tiesības, kuras nav Šengenas valstis. Tāpēc aģentūrai vajadzētu spēt uz noteiktu laikposmu izvietot konkrētās dalībvalstīs sadarbības koordinatorus, kuri šajā laikposmā ziņo izpilddirektoram. Sadarbības koordinatoru ziņojumam būtu jāveido daļa no neaizsargātības novērtējuma.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāorganizē atbilstoša tehniskā un operatīvā palīdzība dalībvalstīm, lai pastiprinātu dalībvalstu spēju izpildīt savus pienākumus attiecībā uz ārējo robežu kontroli un risināt problēmas pie ārējās robežas, kuras izriet no neatbilstīgas imigrācijas vai pārrobežu noziedzības. Šajā sakarībā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas būtu jāorganizē un jākoordinē kopīgas operācijas vienai vai vairākām dalībvalstīm un jāizvieto Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības, kā arī vajadzīgais tehniskais aprīkojums, un aģentūra var izvietot no sava personāla izraudzītus ekspertus.

(14)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāorganizē un jāpiedāvā atbilstoša papildu tehniskā un operatīvā palīdzība dalībvalstīm, lai pastiprinātu dalībvalstu spēju izpildīt savus pienākumus attiecībā uz ārējo robežu kontroli un risināt problēmas pie ārējās robežas, tostarp veicot meklēšanas un glābšanas operācijas jūrā, neskarot dalībvalstu atbildīgo iestāžu pilnvaras uzsākt kriminālizmeklēšanu. Šajā sakarībā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas būtu jāorganizē un jākoordinē kopīgas operācijas vienai vai vairākām dalībvalstīm un jāizvieto Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības, kā arī vajadzīgais tehniskais aprīkojums, un aģentūra var izvietot no sava personāla izraudzītus ekspertus.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Īpašās ārējo robežu zonās, dēvētās par „karsto punktu” zonām, kur dalībvalstis saskaras ar nesamērīgu migrācijas spiedienu, ko raksturo liels jauktu migrācijas plūsmu pieplūdums, šai dalībvalstij būtu jāspēj balstīties uz palielinātu operatīvo un tehnisko pastiprinājumu no migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām, ko veido ekspertu vienības, kuras no dalībvalstīm izvietojuši Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, ekspertu vienības no Eiropola un citām attiecīgajām Savienības aģentūrām, kā arī eksperti no Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras personāla. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāpalīdz Komisijai koordinēt dažādu aģentūru darbs uz vietas.

(16)  Īpašās ārējo robežu zonās, dēvētās par „karsto punktu” zonām, kur dalībvalstis saskaras ar nesamērīgu migrācijas spiedienu, ko raksturo liels jauktu migrācijas plūsmu pieplūdums, šai dalībvalstij būtu jāspēj balstīties uz palielinātu operatīvo un tehnisko pastiprinājumu no migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām, ko veido ekspertu vienības, kuras no dalībvalstīm izvietojuši Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, ekspertu vienības no Eiropola un citām attiecīgajām Savienības aģentūrām, kā arī eksperti no Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras personāla. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāpalīdz Komisijai koordinēt dažādu aģentūru darbs uz vietas. Aģentūrai vajadzētu būt autonomām tiesībām iejaukties, lai izvietotu savus darbiniekus un iekārtas, pamatojoties uz robežu aizsardzības situācijas sarežģītības pakāpi un to konkrēto ārējās robežas posmu īpašām iezīmēm, kuros dalībvalstis saskaras ar pārmērīgi lielu migrācijas spiedienu.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras rīcībā vajadzētu būt nepieciešamajam aprīkojumam un personālam, ko izvietot kopīgās operācijās vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumos. Tādēļ pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai situācijā, kurā ir nepieciešama steidzama rīcība, sākot ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāspēj izvietot Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības no gatavības papildrezerves, kam vajadzētu būt pastāvīgam korpusam, kuru veido neliela procentuālā daļa no dalībvalstu robežsargu kopējā skaita vismaz 1500 cilvēku sastāvā. Ja nepieciešams, Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību izvietošana no gatavības papildrezerves būtu nekavējoties jāpapildina ar papildu Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām.

(18)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras rīcībā vajadzētu būt nepieciešamajam aprīkojumam un personālam, ko izvietot kopīgās operācijās vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumos. Tādēļ pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai situācijā, kurā ir nepieciešama steidzama rīcība, sākot ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāspēj izvietot Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības no gatavības papildrezerves, kam vajadzētu būt pastāvīgam korpusam, kuru veido atbilstoša procentuālā daļa no dalībvalstu robežsargu kopējā skaita vismaz 1500 cilvēku sastāvā. Ja nepieciešams, Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību izvietošana no gatavības papildrezerves būtu nekavējoties jāpapildina ar papildu Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāintensificē sava palīdzība dalībvalstīm trešo valstu valstspiederīgo, kuri uzturas nelikumīgi, atgriešanā, ievērojot Savienības politiku atgriešanas jomā un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK1. Jo īpaši tai būtu jākoordinē un jāorganizē atgriešanas operācijas no vienas vai vairākām dalībvalstīm un tai būtu jāorganizē un jāvada atgriešanas operācijas, lai pastiprinātu to dalībvalstu atgriešanas sistēmu, kurām vajadzīga palielināta tehniskā un operatīvā palīdzība, pildot savus pienākumus, lai saskaņā ar minēto direktīvu atgrieztu trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelikumīgi.

(21)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāintensificē sava palīdzība dalībvalstīm trešo valstu valstspiederīgo, kuri uzturas nelikumīgi, atgriešanā, ievērojot Savienības politiku atgriešanas jomā un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK1. Jo īpaši tai pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma būtu jākoordinē un jāorganizē atgriešanas operācijas un jāorganizē un jāvada atgriešanas intervences pasākumi, lai pastiprinātu to dalībvalstu atgriešanas sistēmu, kurām vajadzīga palielināta tehniskā un operatīvā palīdzība, pildot savus pienākumus, lai saskaņā ar minēto direktīvu atgrieztu trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelikumīgi.

__________________

__________________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 21.12.2008., 98. lpp.).

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 21.12.2008., 98. lpp.).

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai būtu jāsekmē un jāveicina operatīvā sadarbība dalībvalstu un trešo valstu starpā Savienības ārējo attiecību politikas ietvaros, tostarp koordinējot dalībvalstu un trešo valstu operatīvo sadarbību ārējo robežu pārvaldības jomā un izvietojot trešās valstīs sadarbības koordinatorus, kā arī sadarbojoties ar trešo valstu iestādēm atgriešanas jomā, tostarp attiecībā uz ceļošanas dokumentu ieguvi. Savā sadarbībā ar trešām valstīm Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai un dalībvalstīm būtu jāievēro normas un standarti, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienības tiesību aktos noteiktajām normām un standartiem, arī tad, ja sadarbība ar trešām valstīm notiek šo valstu teritorijā.

(28)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, vienojoties ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm), būtu jāsekmē un jāveicina operatīvā sadarbība dalībvalstu un trešo valstu starpā Savienības ārējo attiecību politikas ietvaros sadarbībā ar Komisiju un EĀDD, tostarp koordinējot dalībvalstu un trešo valstu operatīvo sadarbību pēc tam, kad ir veikts ES ārējo robežu ar trešām kaimiņvalstīm riska novērtējums, un izvietojot trešās valstīs sadarbības koordinatorus, kā arī sadarbojoties ar trešo valstu iestādēm atgriešanas jomā, tostarp attiecībā uz ceļošanas dokumentu ieguvi. Savā sadarbībā ar trešām valstīm Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai un dalībvalstīm būtu jāievēro normas un standarti, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienības tiesību aktos noteiktajām normām un standartiem, arī tad, ja sadarbība ar trešām valstīm notiek šo valstu teritorijā.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

29.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(29a)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras veikto operāciju laikā nevienu personu, ievērojot neizraidīšanas principu, nenogādā uz vai neizdod tādas trešās valsts iestādēm, kurā cita starpā ir liela iespējamība, ka minēto personu tur sodīs ar nāvi, spīdzinās, vajās vai citādi necilvēcīgi vai pazemojoši pret viņu izturēsies vai sodīs, vai kurā šīs personas dzīvība vai brīvība tiktu apdraudēta, pamatojoties uz rasi, reliģiju, valstspiederību, seksuālo orientāciju, piederību kādai konkrētai sociālajai grupai vai politiskās pārliecības dēļ, vai ja pastāv nopietns risks, ka no minētās valsts pretrunā neizraidīšanas principam var tikt veikta izraidīšana vai pārvietošana uz citu valsti vai izdošana citai valstij.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Šī regula izveido sūdzību mehānismu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai sadarbībā ar pamattiesību amatpersonu, lai uzraudzītu un nodrošinātu pamattiesību ievērošanu visās aģentūras darbībās. Tam vajadzētu būt administratīvam mehānismam, ar kuru pamattiesību amatpersonai būtu jāatbild par aģentūras saņemto sūdzību apstrādi saskaņā ar tiesībām uz labu pārvaldību. Pamattiesību amatpersonai būtu jāizskata sūdzības pieņemamība, jāreģistrē pieņemamās sūdzības, jāpārsūta visas reģistrētās sūdzības izpilddirektoram, jāpārsūta sūdzības par robežsargiem viņu piederības dalībvalstij un jāreģistrē aģentūras vai attiecīgās dalībvalsts turpmākie pasākumi. Kriminālizmeklēšana būtu jāveic dalībvalstīm.

(30)  Šī regula izveido sūdzību mehānismu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai sadarbībā ar pamattiesību amatpersonu, lai uzraudzītu un nodrošinātu pamattiesību ievērošanu visās aģentūras un tās personāla darbībās. Tam vajadzētu būt efektīvam un pieejamam administratīvam mehānismam, kuram atbilstīgi aģentūras pamattiesību amatpersona līdzdarbojas saskaņā ar tiesībām uz labu pārvaldību un savā darbībā ir neatkarīga. Pamattiesību amatpersonai būtu jāizskata sūdzības pieņemamība, jāreģistrē un attiecīgi jāapstrādā visas pieņemamās sūdzības, jāpārsūta visas reģistrētās sūdzības izpilddirektoram, jāpārsūta sūdzības par robežsargiem un krasta apsargiem viņu piederības dalībvalstij un jāreģistrē aģentūras vai attiecīgās dalībvalsts turpmākie pasākumi. Šie dati būtu jāiekļauj aģentūras gada ziņojumā. Kriminālizmeklēšana būtu jāveic dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Lai nodrošinātu vienveidīgus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, jo īpaši attiecībā uz situācijām, kurās ir nepieciešama steidzama rīcība pie ārējām robežām, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201118.

(31)  Lai nodrošinātu vienveidīgus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, jo īpaši attiecībā uz situācijām, kurās ir nepieciešama steidzama rīcība pie ārējām robežām, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201118 un tādā veidā, lai ievērotu neizraidīšanas principu un cilvēktiesību deklarācijas un standartus.

__________________

__________________

18 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

18 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu būt pārstāvētām valdē, lai īstenotu politiku un politisko uzraudzību pār Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Ja iespējams, valdei būtu jāsastāv no to valsts dienestu operatīvajiem vadītājiem, kas ir atbildīgi par robežsardzes vadību, vai to pārstāvjiem. Būtu jāuztic šai valdei nepieciešamās pilnvaras, lai tā varētu izveidot budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt atbilstošus finanšu noteikumus, izveidot pārredzamas darba procedūras Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras lēmumu pieņemšanai un iecelt izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku. Aģentūra būtu jāvada un tai būtu jādarbojas saskaņā ar kopējas pieejas decentralizētajām Savienības aģentūrām principiem, ko 2012. gada 19. jūlijā pieņēma Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija.

(33)  Komisijai, dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam vajadzētu būt pārstāvētiem valdē, lai īstenotu politiku un politisko uzraudzību pār Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Ja iespējams, valdei būtu jāsastāv no to valsts dienestu operatīvajiem vadītājiem, kas ir atbildīgi par robežsardzes vadību, vai to pārstāvjiem. Būtu jāuztic šai valdei nepieciešamās pilnvaras, lai tā varētu izveidot budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt atbilstošus finanšu noteikumus, izveidot pārredzamas darba procedūras Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras lēmumu pieņemšanai un iecelt izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku. Aģentūra būtu jāvada un tai būtu jādarbojas saskaņā ar kopējas pieejas decentralizētajām Savienības aģentūrām principiem, ko 2012. gada 19. jūlijā pieņēma Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  „ārējās robežas” ir dalībvalstu sauszemes un jūras robežas, un to lidostas un jūras ostas, kam piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 562/20061 II sadaļas noteikumus;

(1)  „ārējās robežas” ir dalībvalstu, tostarp to dalībvalstu, kurām vēl nepiemēro Šengenas aquis par iekšējās robežkontroles atcelšanu, sauszemes un jūras robežas, un to lidostas un jūras ostas, kam piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/3991 II sadaļas noteikumus;

______________

_______________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.).

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2016/399 (2016. gada 9. marts), par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra izveido operatīvo un tehnisko stratēģiju Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai. Tā veicina un nodrošina Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošanu visās dalībvalstīs.

2.  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra izveido operatīvo un tehnisko stratēģiju Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai, izvirzot skaidrus un izmērāmus mērķus robežu drošības un pārvaldības uzlabošanai un pamatotos gadījumos ņemot vērā dalībvalstu īpašo situāciju, jo īpaši to ģeogrāfisko atrašanās vietu. Šo stratēģiju regulāri atjaunina, lai ņemtu vērā jaunākos notikumus uz vietas. Tā veicina un nodrošina Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošanu visās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  meklēšanas un glābšanas operāciju jūrā vadīšana un koordinēšana un atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām un iniciatīvām, kas veic meklēšanas un glābšanas operācijas jūrā;

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  iekšējās drošības risku izvērtējums un to draudu izvērtējums, kas var iespaidot ārējo robežu darbību vai drošību;

b)  iekšējās drošības risku izvērtējums un to draudu izvērtējums, kas var iespaidot ārējo robežu darbību vai drošību;

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  sadarbība ar trešām valstīm jomās, uz kurām attiecas šī regula, jo īpaši koncentrējoties uz kaimiņvalstīm un uz tām trešām valstīm, kuras riska analīzē ir identificētas kā neatbilstīgas imigrācijas izcelsmes vai tranzīta valstis;

d)  sadarbība ar trešām valstīm jomās, uz kurām attiecas šī regula, jo īpaši koncentrējoties uz kaimiņvalstīm un uz tām trešām valstīm, kuras riska analīzē sadarbībā ar Komisiju, EĀDD un dalībvalstīm ir identificētas kā neatbilstīgas imigrācijas izcelsmes vai tranzīta valstis;

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Dalībvalstis, kuru robežas ir ārējās robežas, nodrošina šo ārējo robežu pārvaldību savās un visu dalībvalstu interesēs, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus un saskaņā ar 3. panta 2. punktā minēto tehnisko un operatīvo stratēģiju, un ciešā sadarbībā ar aģentūru.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra sekmē Savienības pasākumu, kas saistīti ar ārējo robežu pārvaldību, piemērošanu, nostiprinot, novērtējot un koordinējot dalībvalstu rīcību minēto pasākumu īstenošanā, un atgriešanas jomā. Dalībvalstis nodrošina savas ārējo robežu daļas pārvaldību savās un visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus un saskaņā ar 3. panta 2. punktā minēto tehnisko un operatīvo stratēģiju, un ciešā sadarbībā ar aģentūru.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

5. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Dalībvalstīm ir galvenā atbildība par attiecīgo starptautisko, ES un valsts tiesību aktu īstenošanu un tiesībaizsardzības darbībām, ko veic saistībā ar kopīgām operācijām, kuras koordinē Eiropas Robežu un krasta apsardze, un līdz ar to arī par pamattiesību ievērošanu šo darbību laikā. Eiropas Robežu un krasta apsardze arī ir atbildīga kā koordinators un pilnībā atbild par visām darbībām un lēmumiem, kas ir tās kompetencē. Komisija, sadarbojoties ar aģentūru, Padomi un attiecīgajām ieinteresētajām personām, papildus analizē noteikumus par atbildību un saistībām un novērš visas iespējamās vai pastāvošās nepilnības saistībā ar aģentūras darbībām.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai nodrošinātu saskanīgu Eiropas integrēto robežu pārvaldību pie visām ārējām robežām, aģentūra sekmē un dara efektīvāku esošo un turpmāko Savienības pasākumu piemērošanu saistībā ar ārējo robežu pārvaldību, jo īpaši ar Regulu (EK) Nr. 562/2006 izveidotā Šengenas Robežu kodeksa piemērošanu.

1.  Lai nodrošinātu saskanīgu Eiropas integrēto robežu pārvaldību pie visām ārējām robežām, aģentūra sekmē un dara efektīvāku esošo un turpmāko Savienības pasākumu piemērošanu saistībā ar ārējo robežu pārvaldību, tostarp ar Regulu (ES) Nr. 2016/399 izveidotā Šengenas Robežu kodeksa piemērošanu.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai veicinātu efektīvu, augstu un vienotu robežkontroles un atgriešanas līmeni, aģentūra veic šādus uzdevumus:

1.  Lai veicinātu efektīvu, augstu un vienotu robežkontroles līmeni un starptautisko atgriešanas standartu vienotu piemērošanu, aģentūra veic šādus uzdevumus:

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  izveido uzraudzības un riska analīzes centru, kas spēj uzraudzīt migrācijas plūsmas un veikt riska analīzi attiecībā uz visiem integrētas robežu pārvaldības aspektiem;

a)  uzrauga migrācijas plūsmas un veic riska analīzi attiecībā uz visiem integrētas robežu pārvaldības aspektiem, izmantojot pieejamos resursus, piemēram, Savienības Satelītcentru un Situāciju centru;

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)  veic neaizsargātības novērtējumu, tostarp novērtējumu par dalībvalstu darbībspēju saskarē ar draudiem un saspringtām situācijām pie ārējām robežām;

b)  veic regulāru neaizsargātības novērtējumu, tostarp novērtējumu par dalībvalstu darbībspēju saskarē ar draudiem un saspringtām situācijām pie to ārējām robežām;

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  palīdz dalībvalstīm gadījumos, kad nepieciešama pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām, koordinējot un organizējot kopīgas operācijas, ņemot vērā to, ka dažreiz šādi gadījumi var būt saistīti ar ārkārtēju humanitāro situāciju un glābšanu jūrā;

c)  sniedz atbalstu dalībvalstīm gadījumos, kad nepieciešama pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām, koordinējot un organizējot kopīgas operācijas, ņemot vērā to, ka dažreiz šādi gadījumi var būt saistīti ar ārkārtēju humanitāro situāciju un glābšanu jūrā;

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  izveido tehniskā aprīkojuma rezervi, kas ir jāizvieto kopīgo operāciju, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu laikā un migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros, kā arī atgriešanas operāciju un operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai laikā;

f)  izveido tehniskā aprīkojuma rezervi, kas ir jāizvieto kopīgo operāciju, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu, kā arī meklēšanas un glābšanas operāciju laikā un migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros, kā arī atgriešanas operāciju un operāciju personu atgriešanas nodrošināšanai laikā;

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)  atbalsta tehnisko standartu izstrādi attiecībā uz aprīkojumu, jo īpaši taktiskā līmeņa komandām, kontrolei un saziņai, kā arī tehniskajai uzraudzībai, lai nodrošinātu sadarbspēju Savienības un valstu līmenī;

h)  atbalsta kopēju tehnisko standartu izstrādi attiecībā uz aprīkojumu, jo īpaši taktiskā līmeņa komandām, kontrolei un saziņai, kā arī tehniskajai uzraudzībai, lai nodrošinātu sadarbspēju Savienības un valstu līmenī;

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – n apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

n)  piedalās pētniecības un inovāciju darbību attīstībā un pārvaldībā, kas ir būtiskas ārējo robežu kontrolei un uzraudzībai, tostarp progresīvu uzraudzības tehnoloģiju, piemēram, tālvadības gaisa kuģu sistēmu (RPAS), izmantošana un pilotprojektu izstrāde attiecībā uz jautājumiem, kurus aptver šī regula;

n)  pārrauga pētniecības un inovāciju darbību attīstību un pārvaldību un piedalās šajās darbībās, kas ir būtiskas ārējo robežu kontrolei un uzraudzībai, tostarp progresīvu uzraudzības tehnoloģiju, piemēram, tālvadības gaisa kuģu sistēmu (RPAS), izmantošana un pilotprojektu izstrāde attiecībā uz jautājumiem, kurus aptver šī regula;

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – q apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

q)  sadarbojas ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru, lai,, sniedzot pakalpojumus, informāciju, aprīkojumu un apmācību, kā arī koordinējot daudznolūku pasākumus, atbalstītu valstu iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas;

q)  sadarbojas ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru, lai, sniedzot pakalpojumus, informāciju un vajadzības gadījumā aprīkojumu un apmācību, kā arī koordinējot daudznolūku pasākumus, atbalstītu valstu iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas;

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – r apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

r)  palīdz dalībvalstīm un trešām valstīm saistībā ar operatīvo sadarbību to starpā ārējo robežu pārvaldības un atgriešanas jomās.

r)  palīdz un sniedz atbalstu dalībvalstīm un trešām valstīm to sadarbībā ārējo robežu pārvaldības un atgriešanas jomās.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ra apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ra)  pieņem un veicina visaugstākos standartus attiecībā uz robežu pārvaldības praksi, nodrošinot pārredzamību un sabiedrības kontroli, kā arī pamattiesību un tiesiskuma ievērošanu un veicināšanu.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var turpināt sadarbību operatīvā līmenī ar citām dalībvalstīm un/vai trešām valstīm pie ārējām robežām, tostarp militāras operācijas tiesībaizsardzības misijās un atgriešanas jomā, ja šāda sadarbība ir saderīga ar aģentūras darbību. Dalībvalstis atturas veikt darbības, kas varētu traucēt aģentūras darbību vai tās mērķu sasniegšanu.

Dalībvalstis var turpināt sadarbību operatīvā līmenī ar citām dalībvalstīm un/vai trešām valstīm pie ārējām robežām, tostarp militāras operācijas tiesībaizsardzības misijās un atgriešanas jomā, ja šāda sadarbība nav pretrunā ar aģentūras darbību un attiecīgā gadījumā ar KDAP un NATO misijām. Dalībvalstis atturas veikt darbības, kas varētu traucēt aģentūras darbību vai tās mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Aģentūra izveido uzraudzības un riska analīzes centru, kas spēj uzraudzīt migrācijas plūsmas Savienības virzienā un Savienībā. Šim mērķim aģentūra izstrādā kopīgu integrētu riska analīzes modeli, ko piemēro gan aģentūra, gan dalībvalstis.

1.  Aģentūra izveido uzraudzības un riska analīzes centru, kas spēj uzraudzīt migrācijas plūsmas. Tā nodrošina, ka tiek pilnībā un visaptveroši izmantoti visi patlaban pieejamie Savienības resursi (izlūkošana, riska analīze, satelītu iekārtas utt.). Šim mērķim aģentūra saskaņā ar valdes lēmumu izstrādā kopīgu integrētu riska analīzes modeli, ko piemēro gan aģentūra, gan dalībvalstis.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Aģentūras sagatavotajā riska analīzē ir aptverti visi Eiropas integrētai robežu pārvaldībai būtiskie aspekti, jo īpaši robežkontrole, atgriešana, trešo valstu valstspiederīgo neatbilstīga sekundārā kustība Savienībā, pārrobežu noziedzības, tostarp neatbilstīgas imigrācijas sekmēšanas, cilvēku tirdzniecības un terorisma novēršana, kā arī situācija trešās kaimiņvalstīs nolūkā izstrādāt iepriekšējas brīdināšanas mehānismu, kas analizē migrācijas plūsmas Savienības virzienā.

3.  Aģentūras sagatavotajā riska analīzē ir aptverti visi Eiropas integrētai robežu pārvaldībai būtiskie aspekti, jo īpaši robežkontrole, pamattiesību aizsardzība, atgriešana, trešo valstu valstspiederīgo neatbilstīga sekundārā kustība Savienībā, pārrobežu noziedzības, cilvēku tirdzniecības un terorisma novēršana, kā arī situācija trešās kaimiņvalstīs un neatbilstīgas migrācijas gadījumā izcelsmes un tranzīta valstīs nolūkā izstrādāt iepriekšējas brīdināšanas mehānismu, kas analizē migrācijas plūsmas Savienības virzienā, kā arī pamattiesību ievērošanu.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

10. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Aģentūra publicē savu izmantoto metodoloģiju un riska analīzes kritērijus.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)  regulāri ziņo izpilddirektoram par situāciju pie ārējās robežas un par attiecīgās dalībvalsts spēju efektīvi risināt situāciju pie ārējām robežām;

e)  regulāri ziņo izpilddirektoram un attiecīgās valsts iestādes vadītājam par situāciju pie ārējās robežas un par attiecīgās dalībvalsts spēju efektīvi risināt situāciju;

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

11. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  neierobežoti piekļūst valsts koordinācijas centram un valsts situācijas attēlam, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013;

a)  piekļūst valsts koordinācijas centram un valsts situācijas attēlam, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013;

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Neaizsargātības novērtējuma rezultātus iesniedz Uzraudzības padomei, kura dod izpilddirektoram padomu par pasākumiem, kas dalībvalstīm jāveic, balstoties uz neaizsargātības novērtējuma rezultātiem un ņemot vērā aģentūras riska analīzi un Šengenas izvērtēšanas mehānisma rezultātus.

4.  Neaizsargātības novērtējuma rezultātus iesniedz attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm). Attiecīgā dalībvalsts var sniegt komentārus par šo novērtējumu. Izpilddirektors attiecīgajām dalībvalstīm ieteicamos pasākumus sagatavo, pamatojoties uz neaizsargātības novērtējuma rezultātiem un ņemot vērā aģentūras riska analīzi, attiecīgās dalībvalsts komentārus un Šengenas izvērtēšanas mehānisma rezultātus.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  apmainīties ar informāciju par migrācijas plūsmām ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un iniciatīvām, kas veic meklēšanas un glābšanas operācijas;

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

14. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kopīgo operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu uzsākšana pie ārējām robežām

Kopīgo operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu uzsākšana pie ārējām robežām

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

14. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Kopīgas operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma mērķus var sasniegt kā daļu no daudznolūku pasākuma, kurā var būt ietverta personu, kas jūrā atrodas briesmās, glābšana vai citas krasta apsardzes funkcijas, cīņa pret migrantu kontrabandu vai cilvēku tirdzniecību, narkotiku pārvadāšanas kontroles pasākumi un migrācijas pārvaldība, tostarp identificēšana, reģistrēšana, iztaujāšana un atgriešana.

5.  Kopīgas operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma mērķus var sasniegt kā daļu no daudznolūku pasākuma, kurā var būt ietverta personu, kas jūrā atrodas briesmās, glābšana vai citas krasta apsardzes funkcijas, cīņa pret migrantu kontrabandu vai cilvēku tirdzniecību, narkotiku pārvadāšanas kontroles pasākumi un migrācijas pārvaldība, tostarp identificēšana, reģistrēšana, iztaujāšana un atgriešana. Visas operācijas, kas ietver krasta apsardzes funkcijas, veic tādā veidā, lai vienmēr nodrošinātu pārtverto vai izglābto personu, iesaistīto vienību un trešo personu drošību.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Sagatavojot kopīgu operāciju, izpilddirektors sadarbībā ar uzņēmēju dalībvalsti sagatavo vajadzīgā tehniskā aprīkojuma un personāla sarakstu, ņemot vērā pieejamos uzņēmējas dalībvalsts resursus. Uz šo elementu pamata aģentūra definē operatīvā un tehniskā atbalsta kopumu, kā arī spēju palielināšanas darbības, kas jāiekļauj darbības plānā.

1.  Sagatavojot kopīgu operāciju, izpilddirektors sadarbībā ar uzņēmēju dalībvalsti vai trešo valsti sagatavo vajadzīgā tehniskā aprīkojuma un personāla sarakstu, ņemot vērā pieejamos uzņēmējas dalībvalsts resursus. Uz šo elementu pamata aģentūra definē operatīvā un tehniskā atbalsta kopumu, kā arī spēju palielināšanas darbības, kas jāiekļauj darbības plānā.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  pavēlniecības un kontroles noteikumus, tostarp uzņēmējas dalībvalsts robežsargu, kas ir atbildīgi par sadarbību ar vienību dalībniekiem un aģentūru, jo īpaši to robežsargu, kas ir atbildīgi par pavēlniecību izvietošanas laikā, uzvārdus un dienesta pakāpes un vienību dalībnieku vietu komandķēdē;

f)  pavēlniecības un kontroles noteikumus, tostarp uzņēmējas dalībvalsts robežsargu, kas ir atbildīgi par sadarbību ar vienību dalībniekiem un aģentūru, jo īpaši to robežsargu un krasta apsardzes darbinieku, kas ir atbildīgi par pavēlniecību izvietošanas laikā, uzvārdus un dienesta pakāpes un vienību dalībnieku vietu komandķēdē;

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

j)  par pasākumiem jūrā norāda specifisku informāciju attiecībā uz atbilstīgās jurisdikcijas un tiesību aktu piemērošanu ģeogrāfiskajā teritorijā, kurā notiek kopīgā operācija, tostarp atsauces uz starptautiskajiem un Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz pārtveršanu, glābšanu jūrā un izkāpšanu krastā. Šajā ziņā darbības plānu izveido saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 656/201442;

j)  par pasākumiem jūrā norāda specifisku informāciju attiecībā uz atbilstīgās jurisdikcijas un tiesību aktu piemērošanu ģeogrāfiskajā teritorijā, kurā notiek kopīgā operācija, tostarp atsauces uz starptautiskajiem un Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz pārtveršanu, meklēšanu, glābšanu jūrā un izkāpšanu krastā. Šajā ziņā darbības plānu, kurā ir noteikti aģentūras uzdevumi meklēšanas un glābšanas darbībās, izveido saskaņā ar starptautisko tiesību noteikumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 656/201442;

__________________

__________________

42 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 656/2014 (2014. gada 15. maijs), ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 189, 27.6.2014., 93. lpp.).

42 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 656/2014 (2014. gada 15.  maijs), ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 189, 27.6.2014., 93. lpp.).

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

k)  kārtību, kādā notiek sadarbība ar trešām valstīm, citām Savienības aģentūrām, struktūrām un birojiem vai starptautiskajām organizācijām;

k)  kārtību, kādā notiek sadarbība ar trešām valstīm, citām Savienības aģentūrām, struktūrām un birojiem vai starptautiskajām organizācijām ciešā sinerģijā ar Komisiju un EĀDD. Eiropas Parlaments tiek regulāri informēts par šo sadarbību;

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  tehnisko un operatīvo palīdzību atgriešanu jomā, tostarp atgriešanas operāciju sagatavošanu un organizēšanu.

c)  tehnisko un operatīvo palīdzību atgriešanu jomā, tostarp atgriešanas operāciju sagatavošanu un organizēšanu, pilnībā ievērojot pamattiesības, procesa noteikumus un neizraidīšanas principu.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

17. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Aģentūra sadarbojas ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, Pamattiesību aģentūru un citām attiecīgajām Savienības aģentūrām un saskaņā ar Komisijas norādījumiem nodrošina attiecīgo darbību atbilstību kopējai Eiropas patvēruma sistēmai un pamattiesībām. Tas ietver patvēruma vietas, higiēnas prasībām atbilstošu apstākļu un aprīkojuma nodrošināšanu „karstajos punktos“, ievērojot abu dzimumu personu un bērnu vajadzības.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

19. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Gatavības papildrezerve ir pastāvīgs korpuss, kas nodots tūlītējā aģentūras rīcībā un ko no katras dalībvalsts var izvietot trīs darbdienās no dienas, kad izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts ir vienojušies par darbības plānu. Minētajā nolūkā katra dalībvalsts ik gadu dara aģentūrai pieejamu robežsargu skaitu, kas proporcionāls vismaz 3 % personāla no dalībvalstīm bez ārējām sauszemes vai jūras robežām un 2 % personāla no dalībvalstīm ar ārējām sauszemes vai jūras robežām, un kur ietilpst vismaz 1500 robežsargu, kuri atbilst valdes lēmumā apzinātajām specializācijām.

5.  Gatavības papildrezerve ir pastāvīgs korpuss, kas nodots tūlītējā aģentūras rīcībā un ko no katras dalībvalsts var izvietot trīs darbdienās no dienas, kad izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts ir vienojušies par darbības plānu. Minētajā nolūkā katra dalībvalsts ik gadu dara aģentūrai pieejamu robežsargu skaitu, kas proporcionāls vismaz 3 % personāla no dalībvalstīm bez ārējām sauszemes vai jūras robežām un 2 % personāla no dalībvalstīm ar ārējām sauszemes vai jūras robežām, un kur ietilpst vismaz 1500 robežsargu, kuri atbilst valdes lēmumā apzinātajām specializācijām. Aģentūra ņem vērā Savienības pieredzi, kas gūta kopējās drošības un aizsardzības politikas misijās, un pamatmērķus.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

19. pants – 8. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aģentūra nodrošina Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības ar kompetentiem robežsargiem, kurus dalībvalstis norīkojušas uz aģentūru kā valstu ekspertus. Dalībvalstu devumu attiecībā uz savu robežsargu norīkošanu uz aģentūru nākamajā gadā plāno, pamatojoties uz ikgadējām divpusējām sarunām un nolīgumiem starp aģentūru un dalībvalstīm. Saskaņā ar minētajiem nolīgumiem dalībvalstis nodrošina robežsargu pieejamību norīkošanai, ja vien tas būtiski neietekmē valsts uzdevumu izpildi. Šādās situācijās dalībvalstis var atsaukt norīkotos robežsargus.

Aģentūra nodrošina Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības ar kompetentiem robežsargiem, kurus dalībvalstis norīkojušas uz aģentūru kā valstu ekspertus. Dalībvalstu devumu attiecībā uz savu robežsargu norīkošanu uz aģentūru nākamajā gadā plāno, pamatojoties uz ikgadējām divpusējām sarunām un nolīgumiem starp aģentūru un dalībvalstīm. Saskaņā ar minētajiem nolīgumiem dalībvalstis nodrošina robežsargu pieejamību norīkošanai, ja vien tas būtiski neietekmē valsts uzdevumu izpildi. Šādās situācijās dalībvalstis var atsaukt norīkotos robežsargus. Situācijās, kad trūkst personāla, aģentūra var nodarbināt pagaidu darbiniekus, lai saskaņā ar savām pilnvarām nodrošinātu robežkontroles funkcijas.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

19. pants – 8. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šādi norīkojumi var būt uz 12 vai vairāk mēnešiem, bet katrā ziņā tie nedrīkst ilgt mazāk nekā trīs mēnešus. Norīkotos robežsargus uzskata par vienību dalībniekiem, un viņiem ir vienību dalībnieku uzdevumi un pilnvaras. Dalībvalsti, kura norīkojusi robežsargus, uzskata par piederības dalībvalsti.

Norīkojumi var būt uz 12 vai vairāk mēnešiem, bet katrā ziņā tie nedrīkst ilgt mazāk nekā trīs mēnešus. Norīkotos robežsargus uzskata par vienību dalībniekiem, un viņiem ir vienību dalībnieku uzdevumi un pilnvaras. Dalībvalsti, kura norīkojusi robežsargus, uzskata par piederības dalībvalsti.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  koordinē tehniskā un operatīvā līmenī dalībvalstu atgriešanas darbības, lai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm panāktu integrētu atgriešanas pārvaldības sistēmu, piedaloties attiecīgajām trešo valstu iestādēm un citām attiecīgām ieinteresētajām personām;

a)  koordinē tehniskā un operatīvā līmenī dalībvalstu atgriešanas darbības, tostarp brīvprātīgu atgriešanos, lai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm panāktu integrētu atgriešanas pārvaldības sistēmu, piedaloties attiecīgajām trešo valstu iestādēm un citām attiecīgām ieinteresētajām personām;

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  sadarbojas ar trešām valstīm nolūkā sekmēt dalībvalstu veiktās atgriešanas darbības;

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  palīdzību saistībā ar pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atgriežamo personu pieejamību atgriešanas nolūkiem un novērstu atgriežamo personu slapstīšanos.

d)  palīdzību saistībā ar pasākumiem, kas ir likumīgi un samērīgi un kas nepieciešami, lai nodrošinātu atgriežamo personu pieejamību atgriešanas nolūkiem un novērstu atgriežamo personu slapstīšanos, kā arī ieteikumus par aizturēšanas alternatīvām saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK un starptautiskajiem tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

26. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Atgriešanas jautājumu biroja mērķis ir izveidot sinerģijas un savienot Savienības finansētus tīklus un programmas atgriešanu jomā, cieši sadarbojoties ar Eiropas Komisiju un Eiropas migrācijas tīklu43.

3.  Atgriešanas jautājumu biroja mērķis ir izveidot sinerģijas un savienot Savienības finansētus tīklus un programmas, cieši sadarbojoties ar Eiropas Komisiju un Eiropas migrācijas tīklu43, kā arī ar citām organizācijām un attiecīgo dalībvalsti.

__________________

__________________

43 OV L 131, 21.5.2008., 7. lpp.

43 OV L 131, 21.5.2008., 7. lpp.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

27. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Aģentūra nekoordinē, neorganizē un neierosina atgriešanas operācijas uz kādu trešo valsti, ja tās riska analīzē vai pamattiesību amatpersonas, ES aģentūru, cilvēktiesību iestāžu, starpvaldību vai nevalstisko organizāciju ziņojumos ir identificēti pamattiesību pārkāpumu riski šajā valstī vai nopietni trūkumi attiecīgajos civiltiesību un krimināltiesību aktos un procedūrās.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

33. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Eiropas robežu un krasta apsardze, veicot savus uzdevumus atbilstīgi šai regulai, garantē pamattiesību aizsardzību saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, attiecīgajām starptautiskajām tiesībām, tostarp Konvenciju par bēgļu statusu un pienākumiem saistībā ar piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai, jo īpaši neizraidīšanas principu. Šajā nolūkā aģentūra izstrādā un turpmāk pilnveido un īsteno pamattiesību stratēģiju.

1.  Eiropas robežu un krasta apsardze, veicot savus uzdevumus atbilstīgi šai regulai, īsteno un garantē pamattiesību aizsardzību saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un attiecīgajām starptautiskajām tiesībām, tostarp Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Konvenciju par bēgļu statusu un Konvenciju par bērna tiesībām, kā arī pienākumiem saistībā ar piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai, jo īpaši attiecībā uz neizraidīšanas principu. Šajā nolūkā aģentūra sadarbībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru izstrādā un turpmāk pilnveido un īsteno pamattiesību stratēģiju, tostarp efektīvus mehānismus, ar ko nodrošina pamattiesību un tiesiskuma ievērošanu visās aģentūras darbībās. Eiropas Parlaments tiek regulāri informēts par šo pamattiesību stratēģiju;

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

33. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Veicot savus uzdevumus, Eiropas robežu un krasta apsardze nodrošina, ka nevienu personu neizsēdina no transportlīdzekļa, nepiespiež iekāpt transportlīdzeklī, nepavada vai citā veidā nenodod vai neatgriež valsts iestādēm, ja tādējādi tiek pārkāpts neizraidīšanas princips vai ja pastāv risks, ka attiecīgo personu izraidīs vai liks tai atgriezties citā valstī, pārkāpjot minēto principu.

2.  Veicot savus uzdevumus, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra nodrošina, ka nevienu personu neizsēdina no transportlīdzekļa, nepiespiež iekāpt transportlīdzeklī, nepavada vai citā veidā nenodod vai neatgriež valsts iestādēm, ja tādējādi tiek pārkāpts neizraidīšanas princips vai ja pastāv risks, ka attiecīgo personu izraidīs vai liks tai atgriezties citā valstī, pārkāpjot minēto principu.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

33. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Veicot savus uzdevumus, Eiropas robežu un krasta apsardze ņem vērā bērnu, cilvēku tirdzniecības upuru, personu, kam vajag medicīnisko palīdzību, personu, kam vajag starptautisko aizsardzību, personu, kas jūrā atrodas briesmās, un citu īpaši mazaizsargātu personu, īpašās vajadzības.

3.  Veicot savus uzdevumus, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra ņem vērā nepilngadīgo, jo īpaši nepavadītu nepilngadīgo, cilvēku tirdzniecības upuru, personu, kam vajag medicīnisko palīdzību, personu, kam vajag starptautisko aizsardzību, personu, kas jūrā atrodas briesmās, un citu īpaši mazaizsargātu personu, īpašās vajadzības.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

33. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Veicot savus uzdevumus, attiecībās ar dalībvalstīm un sadarbībā ar trešām valstīm aģentūra ņem vērā konsultatīvā foruma un pamattiesību amatpersonas ziņojumus.

4.  Veicot visus savus uzdevumus, tostarp efektīva mehānisma pamattiesību ievērošanas uzraudzībai turpmāku izstrādi un īstenošanu, attiecībās ar dalībvalstīm un sadarbībā ar trešām valstīm aģentūra nodrošina atbilstīgus turpmākos pasākumus saistībā ar konsultatīvā foruma un pamattiesību amatpersonas ziņojumiem. Aģentūra informē konsultatīvo forumu un pamattiesību amatpersonu par to, vai un kādā veidā tā ir mainījusi savas darbības, reaģējot uz minēto iestāžu ziņojumiem un ieteikumiem, un iekļauj detalizētu informāciju savā gada pārskatā.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

35. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Aģentūra veic vajadzīgās iniciatīvas, lai nodrošinātu apmācību personālam, kurš ir iesaistīts ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē un kam jābūt daļai no 28., 29. un 30. pantā minētajām rezervēm. Aģentūra nodrošina, ka visi darbinieki, kuri piedalās atgriešanas operācijās un operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai, kā arī aģentūras darbinieki pirms dalības aģentūras organizētajās operatīvajās darbībās ir piedalījušies mācībās par attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām, tostarp par pamattiesībām un piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai.

3.  Aģentūra veic vajadzīgās iniciatīvas, lai nodrošinātu apmācību personālam, kurš ir iesaistīts ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē un kam jābūt daļai no 28., 29. un 30. pantā minētajām rezervēm. Aģentūra nodrošina, ka visi darbinieki, kuri piedalās atgriešanas operācijās un operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai, kā arī aģentūras darbinieki pirms dalības aģentūras organizētajās operatīvajās darbībās ir piedalījušies mācībās par attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām, tostarp par pamattiesībām, un piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai, kas ļaus viņiem konstatēt iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus un attiecīgi rīkoties.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

41. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja šāds kaitējums nodarīts rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma rezultātā, uzņēmēja dalībvalsts var vērsties pie piederības dalībvalsts, lai piederības dalībvalsts atlīdzina summas, ko uzņēmēja dalībvalsts ir izmaksājusi cietušajiem vai viņu likumīgajiem pārstāvjiem.

2.  Ja šāds kaitējums nodarīts rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma rezultātā, aģentūra atlīdzina visus radušos zaudējumus saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

41. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Domstarpības, kas ir saistītas ar kompensāciju par 1. un 2. punktā minēto kaitējumu, ir Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

44. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Neskarot 47. pantu, ir aizliegts nosūtīt aģentūras apstrādātos personas datus, un dalībvalstīm ir aizliegts tālāk nosūtīt trešo valstu iestādēm vai trešām personām personas datus, kas apstrādāti saistībā ar šo regulu.

4.  Neskarot 47. pantu, ir aizliegts nosūtīt aģentūras apstrādātos personas datus, un dalībvalstīm ir aizliegts tālāk nosūtīt trešo valstu iestādēm vai starptautiskām organizācijām personas datus, kas apstrādāti saistībā ar šo regulu.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aģentūra sadarbojas ar Komisiju, citām Savienības iestādēm, Eiropas Ārējās darbības dienestu, Eiropolu, Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eurojust, Eiropas Savienības Satelītu centru, Eiropas Jūras drošības aģentūru un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, kā arī citām Savienības aģentūrām, struktūrām, birojiem jautājumos, uz ko attiecas šī regula, un jo īpaši ar mērķiem novērst un apkarot neatbilstīgo imigrāciju un pārrobežu noziedzību, tostarp neatbilstīgās imigrācijas, cilvēku tirdzniecības un terorisma veicināšanu.

Aģentūra sadarbojas ar Eiropas Parlamentu, Komisiju un citām Savienības iestādēm, Eiropas Ārējās darbības dienestu, Eiropolu, Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eurojust, Eiropas Savienības Satelītu centru, Eiropas Jūras drošības aģentūru un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, kā arī citām Savienības aģentūrām, struktūrām, birojiem jautājumos, uz ko attiecas šī regula, un jo īpaši ar mērķiem novērst un apkarot neatbilstīgo imigrāciju un pārrobežu noziedzību, tostarp neatbilstīgās imigrācijas, cilvēku tirdzniecības un terorisma veicināšanu.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  spēju veidošanas ceļā, izstrādājot pamatnostādnes, ieteikumus un paraugpraksi, kā arī atbalstot personāla apmācības un apmaiņu, lai pastiprinātu informācijas apmaiņu un sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā;

c)  spēju veidošanas ceļā, izstrādājot pamatnostādnes, ieteikumus un paraugpraksi, kā arī atbalstot personāla apmācības un apmaiņu, lai pastiprinātu informācijas apmaiņu un sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā, meklēšanas un glābšanas operatīvās spējas un pienākumu un saistību cilvēktiesību, migrācijas un patvēruma jomā ievērošanu;

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

53. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sadarbība ar trešām valstīm

Sadarbība ar trešām valstīm un nevalstiskām organizācijām

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

53. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Jautājumos, uz kuriem attiecas aģentūras darbības, un ciktāl tas vajadzīgs, lai pildītu tās uzdevumus, aģentūra veicina un sekmē dalībvalstu un trešo valstu operatīvo sadarbību, ievērojot Savienības ārējo attiecību politiku, tostarp attiecībā uz pamattiesību aizsardzību. Aģentūra un dalībvalstis ievēro normas un standartus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienības tiesību aktos noteiktajām normām un standartiem, arī tad, ja sadarbība ar trešām valstīm notiek šo valstu teritorijā. Sadarbības izveidei ar trešām valstīm ir jākalpo tam, lai veicinātu Eiropas robežu pārvaldības un atgriešanas standartus.

1.  Jautājumos, uz kuriem attiecas aģentūras darbības, un ciktāl tas vajadzīgs, lai pildītu tās uzdevumus, aģentūra veicina un sekmē dalībvalstu un trešo valstu operatīvo sadarbību, ievērojot Savienības ārējo attiecību politiku un jo īpaši Eiropas kaimiņattiecību politiku un attīstības politiku, tostarp attiecībā uz pamattiesību aizsardzību. Aģentūra un dalībvalstis ievēro normas un standartus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienības tiesību aktos noteiktajām normām un standartiem, arī tad, ja sadarbība ar trešām valstīm notiek šo valstu teritorijā. Sadarbības izveidei ar trešām valstīm ir jākalpo tam, lai veicinātu Eiropas robežu pārvaldības un atgriešanas standartus.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

53. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Apstākļos, kad ir vajadzīga palielināta tehniskā un operatīvā palīdzība, aģentūra var koordinēt operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm ārējo robežu pārvaldības jomā, un tai ir iespēja veikt kopīgus pasākumus pie ārējām robežām, iesaistot vienu vai vairākas dalībvalstis un kādu trešo valsti, kas ir kaimiņvalsts vismaz vienai no minētajām dalībvalstīm, pēc vienošanās ar minēto trešo kaimiņvalsti, tostarp minētās trešās valsts teritorijā. Komisiju informē par šādu darbību.

3.  Apstākļos, kad ir vajadzīga palielināta tehniskā un operatīvā palīdzība, aģentūra var koordinēt operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm ārējo robežu pārvaldības jomā, un tai ir iespēja veikt kopīgus pasākumus pie ārējām robežām, iesaistot vienu vai vairākas dalībvalstis un kādu trešo valsti, kas ir kaimiņvalsts vismaz vienai no minētajām dalībvalstīm, pilnībā ievērojot starptautisko cilvēktiesību normas un pēc vienošanās ar minēto trešo kaimiņvalsti, tostarp minētās trešās valsts teritorijā. Dalībvalstu līdzdalība kopīgās operācijās trešo valstu teritorijā ir brīvprātīga. Eiropas Parlamentu, Komisiju, EĀDD, Eurojust un Eiropolu informē par šādu darbību.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

53. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  ES noslēdz ar attiecīgo trešo valsti statusa nolīgumu par kopīgo operāciju vienību dalībnieku izvietošanu, ja vienību dalībnieki īstenos izpildpilnvaras vai vajadzības gadījumā citas darbības. Šis nolīgums ietver visus aspektus, kas vajadzīgi, lai veiktu minētās darbības, jo īpaši aprakstu par operācijas apmēru un vienību dalībnieku civiltiesisko atbildību un kriminālatbildību, uzdevumiem un pilnvarām. Nolīgums nodrošina, ka operāciju laikā tiek pilnībā ievērotas pamattiesības.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

53. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Darbību veikšanai trešo valstu teritorijā Komisija izstrādā statusa nolīguma paraugu.

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

53. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Aģentūra ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var uzaicināt arī novērotājus no trešām valstīm piedalīties tās operācijās pie ārējām robežām, kā minēts 13. pantā, atgriešanas operācijās, kas minētas 27. pantā, operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai, kas minētas 32. pantā, un apmācībā, kas minēta 35. pantā, ja viņu klātbūtne atbilst minēto operāciju mērķiem, var sekmēt sadarbības uzlabošanu un paraugprakses apmaiņu un neskar minēto operāciju vispārējo drošību. Minētie novērotāji var piedalīties tikai ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu attiecībā uz 13., 27. un 35. pantā minētajām darbībām un tikai ar uzņēmējas dalībvalsts piekrišanu attiecībā uz 13. un 32. pantā minētajām darbībām. Sīki izstrādātus noteikumus par novērotāju dalību iekļauj darbības plānā. Šie novērotāji pirms dalības minētajās operācijās saņem atbilstīgu apmācību, ko organizē aģentūra.

5.  Aģentūra ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var uzaicināt arī novērotājus no trešām valstīm piedalīties tās operācijās pie ārējām robežām, kā minēts 13. pantā, atgriešanas operācijās, kas minētas 27. pantā, operācijās personu atgriešanas nodrošināšanai, kas minētas 32. pantā, un apmācībā, kas minēta 35. pantā, ja viņu klātbūtne atbilst minēto operāciju mērķiem, var sekmēt sadarbības uzlabošanu un paraugprakses apmaiņu un neskar minēto operāciju vispārējo drošību vai atgriežamo personu drošību. Minētie novērotāji var piedalīties tikai ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu attiecībā uz 13., 27. un 35. pantā minētajām darbībām un tikai ar uzņēmējas dalībvalsts piekrišanu attiecībā uz 13. un 32. pantā minētajām darbībām. Sīki izstrādātus noteikumus par novērotāju dalību iekļauj darbības plānā. Šie novērotāji pirms dalības minētajās operācijās saņem atbilstīgu apmācību, ko organizē aģentūra.

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

53. pants – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a  Pirms jebkura šajā pantā minētā nolīguma noslēgšanas Komisija pārliecinās, ka tā noteikumi atbilst šai regulai, kā arī attiecīgajām Savienības un starptautisko tiesību normām pamattiesību un starptautiskās aizsardzības jomā, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, Konvencijai par bēgļu statusu un Konvencijai par bērna tiesībām, jo īpaši neizraidīšanas principam un tiesībām uz efektīvu tiesisko aizsardzību, kā arī šīs regulas noteikumiem par informācijas apmaiņu un datu aizsardzību. Izvērtējuma pamatā ir informācija, kas iegūta no dažādiem avotiem, tostarp no dalībvalstīm, Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, attiecīgām starptautiskajām organizācijām un NVO. Komisija savu izvērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

53. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.  Aģentūra informē Eiropas Parlamentu par 2. un 3. punktā minētajām darbībām.

9.  Aģentūra savus nolīgumus un darba vienošanās ar trešām valstīm publicē savā tīmekļa vietnē. Aģentūra vismaz reizi trijos mēnešos ziņo Eiropas Parlamentam par savu sadarbību ar trešām valstīm. Detalizēts novērtējums par sadarbību ar trešām valstīm, tostarp detalizēta informācija par pamattiesību un starptautiskās aizsardzības normu ievērošanu, ir jāiekļauj aģentūras gada ziņojumā.

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

54. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Aģentūra var izvietot trešās valstīs ekspertus no sava personāla kā sadarbības koordinatorus, kuriem jāparedz augstākā iespējamā aizsardzība viņu pienākumu veikšanai. Tie veido daļu no vietējiem vai reģionālajiem Savienības un dalībvalstu imigrācijas sadarbības koordinatoru un drošības ekspertu sadarbības tīkliem, tostarp tīkla, kas izveidots atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 377/200449.

1.  Aģentūra var izvietot trešās valstīs ekspertus no sava personāla kā sadarbības koordinatorus, kuriem jāparedz augstākā iespējamā aizsardzība viņu pienākumu veikšanai. Tie veido daļu no vietējiem vai reģionālajiem Savienības un dalībvalstu imigrācijas sadarbības koordinatoru un drošības ekspertu sadarbības tīkliem. Aģentūra koordinē un nodrošina tā tīkla pienācīgu darbību, kas izveidots atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 377/200449.

__________________

__________________

49 Padomes 2004. gada 19. februāra Regula (EK) Nr. 377/2004 par imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla izveidi (OV L 64, 2.3.2004., 1. lpp.).

49 Padomes 2004. gada 19. februāra Regula (EK) Nr. 377/2004 par imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla izveidi (OV L 64, 2.3.2004., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

61. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Valde var izveidot neliela izmēra izpildvaldi, kuras sastāvā ir valdes priekšsēdētājs, viens Komisijas pārstāvis un trīs valdes locekļi, lai palīdzētu tai un izpilddirektoram sagatavot lēmumus, programmas un darbības, kas valdei jāpieņem, un vajadzības gadījumā steidzamības dēļ pieņemt valdes vārdā noteiktus pagaidu lēmumus.

6.  Valde var izveidot neliela izmēra izpildvaldi, kuras sastāvā ir valdes priekšsēdētājs, viens Komisijas pārstāvis un trīs valdes locekļi, kā arī tās dalībvalsts pārstāvis, kurai vajadzīga palīdzība, un šīs izpildvaldes uzdevums ir palīdzēt valdei un izpilddirektoram sagatavot lēmumus, programmas un darbības, kas valdei jāpieņem, un vajadzības gadījumā steidzamības dēļ pieņemt valdes vārdā noteiktus pagaidu lēmumus.

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

62. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Neskarot 3. punktu, valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji, visi balsstiesīgi. Šim nolūkam katra dalībvalsts ieceļ valdes locekli, kā arī viņa aizstājēju, kas pārstāvēs valdes locekli viņa prombūtnes laikā. Komisija ieceļ divus locekļus un viņu aizstājējus. Pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo pilnvaru laiku var pagarināt.

1.  Neskarot 3. punktu, valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, divi Komisijas un divi Eiropas Parlamenta pārstāvji, kuri visi ir balsstiesīgi. Šim nolūkam katra dalībvalsts ieceļ valdes locekli, kā arī viņa aizstājēju, kas pārstāvēs valdes locekli viņa prombūtnes laikā. Komisija ieceļ divus locekļus un viņu aizstājējus. Eiropas Parlaments ievēlē divus no saviem deputātiem, no kuriem vismaz viens ir Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas loceklis. Pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo pilnvaru laiku var pagarināt.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

68. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija izvirza kandidātus izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka amatam, balstoties uz sarakstu, ko izveido pēc amata vietas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un attiecīgā gadījumā citos preses izdevumos vai tīmekļa vietnēs.

1.  Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu izvirza kandidātus izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka amatam, balstoties uz sarakstu, ko izveido pēc amata vietas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un attiecīgā gadījumā citos preses izdevumos vai tīmekļa vietnēs.

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

68. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Izpilddirektoru ieceļ valde, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu augsta līmeņa administratīvā un pārvaldības darba prasmi, kā arī attiecīgo profesionālo pieredzi vadošā amatā ārējo robežu pārvaldības un atgriešanas jomā. Valde pieņem lēmumu ar divu trešdaļu visu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

2.  Pirms valde ieceļ izpilddirektoru, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu augsta līmeņa administratīvā un pārvaldības darba prasmi, kā arī attiecīgo profesionālo pieredzi vadošā amatā ārējo robežu pārvaldības un atgriešanas jomā, izpilddirektora kandidātu uzklausa attiecīgajās Eiropas Parlamenta struktūrās. Valde pieņem lēmumu ar divu trešdaļu visu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

71. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Savu kā pamattiesību amatpersonas pienākumu izpildē pamattiesību amatpersona ir neatkarīga un tieši atskaitās valdei un sadarbojas ar konsultatīvo forumu. Pamattiesību amatpersona regulāri ziņo un šādā veidā piedalās pamattiesību uzraudzības mehānismā.

2.  Savu kā pamattiesību amatpersonas pienākumu izpildē pamattiesību amatpersona ir pilnībā neatkarīga un tieši atskaitās valdei un Eiropas Parlamentam un sadarbojas ar konsultatīvo forumu. Pamattiesību amatpersona regulāri ziņo un šādā veidā piedalās pamattiesību uzraudzības mehānismā.

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

71. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Pamattiesību amatpersona regulāri apmainās viedokļiem ar Eiropas Parlamenta kompetentajām struktūrām un ziņo par sūdzībām un to sakarā veiktajiem pasākumiem.

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

72. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Izpilddirektors ziņo pamattiesību amatpersonai par konstatējumiem un turpmākajiem pasākumiem, ko aģentūra veikusi saistībā ar sūdzību.

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

72. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Pamattiesību amatpersona ziņo izpilddirektoram un valdei par konstatējumiem un turpmākajiem pasākumiem, ko aģentūra un dalībvalstis sniegušas/veikušas saistībā ar sūdzību.

7.  Pamattiesību amatpersona informē izpilddirektoru un valdi par konstatējumiem saistībā ar sūdzībām, kas uzskatāmas par pieņemamām. Izpilddirektors un valde pēc tam ziņo par turpmākajiem pasākumiem, ko aģentūra un dalībvalstis veikušas saistībā ar sūdzību.

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

72. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a  Aģentūras gada darbības pārskatā iekļauj ziņojumu par saņemtajām sūdzībām, pamattiesību pārkāpumu veidiem, attiecīgajām aģentūras darbībām, attiecīgo dalībvalsti vai trešo valsti un sūdzību sakarā veiktajiem turpmākajiem pasākumiem.

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

72. pants – 9. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aģentūra nodrošina, lai standartizētā sūdzības veidlapa būtu pieejama vairākumā biežāk lietojamo valodu un lai tā būtu darīta pieejama aģentūras tīmekļa vietnē un dokumentārā veidā visu aģentūras darbību laikā. Pamattiesību amatpersona ņem vērā sūdzības, pat ja tās nav iesniegtas uz standartizētas sūdzības veidlapas.

Aģentūra nodrošina, lai standartizētā sūdzības veidlapa un informācijas lapa būtu pieejama vairākumā biežāk lietojamo valodu un tajās valodās, kuras patvēruma meklētāji un migranti saprot vai par kurām būtu pamatoti pieņemt, ka viņi tās spēj saprast, un lai tā būtu darīta pieejama aģentūras tīmekļa vietnē un papīra formātā visu aģentūras darbību laikā. Pamattiesību amatpersona ņem vērā sūdzības, pat ja tās nav iesniegtas uz standartizētas sūdzības veidlapas. Iespējamajiem cietušajiem pēc pieprasījuma sniedz turpmākus norādījumus un palīdzību saistībā ar sūdzību izskatīšanas procedūru. Lai atvieglotu bērnu piekļuvi sūdzību izskatīšanas mehānismam, viņiem sniedz īpaši pielāgotu informāciju.

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

74.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

74.a pants

 

Ziņojumu un informācijas sniegšana Eiropas Parlamentam

 

1.  Eiropas Parlaments vai Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par pienākumu izpildi, jo īpaši par pamattiesību stratēģijas īstenošanu un uzraudzību, aģentūras konsolidēto gada darbības pārskatu par iepriekšējo gadu, nākamā gada darba programmu un aģentūras daudzgadu plānu. Izpilddirektors pēc pieprasījuma ziņo Eiropas Parlamentam un atbild uz visiem deputātu uzdotajiem jautājumiem.

 

2.  Papildus 1. punktā minētajai informācijai ziņojumā iekļauj arī visu attiecīgo informāciju, ko Eiropas Parlaments pieprasa sniegt pēc ad hoc principa.

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

80. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts