ZIŅOJUMS par Eiropas teritoriālo sadarbību — paraugprakse un inovatīvi pasākumi

9.6.2016 - (2015/2280(INI))

Reģionālās attīstības komiteja
Referente: Iskra Mihaylova

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas teritoriālo sadarbību — paraugprakse un inovatīvi pasākumi

(2015/2280(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā XVIII sadaļu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk „Kopīgo noteikumu regula”)[1],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi „Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006[2],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība”[3],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1302/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG), attiecībā uz šādu grupu izveides un darbības precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu[4],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 236/2014, ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai[5],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 231/2014, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II)[6],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 232/2014, ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu[7],

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[8],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu[9],

–  ņemot vērā dokumentu „Eiropas Savienības teritoriālās attīstības programma 2020: ceļā uz iekļaujošu, gudru un ilgtspējīgu Eiropu ar dažādiem reģioniem”, par kuru 2011. gada 19. maijā Gedellē (Ungārijā) neformālā sanāksmē vienojās ministri, kas atbild par teritoriālo plānošanu un teritoriālo attīstību,

–  ņemot vērā 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par ES dalībvalstu sagatavotību jaunā kohēzijas politikas plānošanas perioda efektīvam un savlaicīgam sākumam[10],

–  ņemot vērā 2014. gada 27. novembra rezolūciju par 2014.–2020. gada kohēzijas politikas sākšanas novilcinājumu[11],

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu „Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju (COM(2014)0473),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par ieguldījumu nodarbinātībai un izaugsmei — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana Savienībā[12],

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā 2015. gada 28. oktobra rezolūciju par Kohēzijas politiku un stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanu[13],

–  ņemot vērā 2015. gada 26. novembra rezolūciju par virzību uz 2014.–2020. gada kohēzijas politikas vienkāršošanu un orientēšanu uz rezultātiem[14],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) Nr. 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds[15],

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par makroreģionu stratēģiju pievienoto vērtību (COM(2013)0468) un attiecīgos Padomes 2013. gada 22. oktobra secinājumus,

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta (B departamenta – Struktūrpolitika un kohēzijas politika) 2015. gada janvāra pētījumu „Makroreģionu jaunā loma Eiropas teritoriālajā sadarbībā”,

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta (B departamenta – Struktūrpolitika un kohēzijas politika) 2015. gada jūlija pētījumu „Eiropas teritoriālās sadarbības grupa kā instruments teritoriālās sadarbības veicināšanai un uzlabošanai Eiropā”,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 22. februāra paziņojumu „Investīciju plāns Eiropai. Jaunas vadlīnijas Eiropas strukturālo un investīciju fondu kombinēšanai ar ESIF”,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2015. gada maijā publicēto atzinumu „Finanšu instrumenti teritoriālās attīstības atbalstam”,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. decembra paziņojumu „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē – maksimāla ESI fondu ieguldījuma izmantošana” (COM(2015)0639),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2015. gada 2. septembra deklarāciju „Interreg 25 gadi – jauns impulss pārrobežu sadarbībai”[16],

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2015. gada decembrī publicēto atzinumu „Teritoriālais redzējums 2050. gadam: kādas perspektīvas?”,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2015. gada 17. decembra atzinumu „Pārrobežu sadarbības stiprināšana: tiesiskā regulējuma nepieciešamība”,

–  ņemot vērā Padomes prezidentvalsts Luksemburgas sagatavoto informatīvo dokumentu „Looking back on 25 years of Interreg and preparing the future of territorial cooperation” (Atskatoties uz Interreg 25 gadiem un sagatavojot teritoriālās sadarbības nākotni),

–  ņemot vērā Padomes secinājumus „Iniciatīvas Interreg 25 gadi: tās ieguldījums kohēzijas politikas mērķos”,

–  ņemot vērā Luksemburgas prezidentūras iniciatīvu „Tool for the attribution and application of specific provisions in cross-border regions”[17] (Instruments īpašu noteikumu ieviešanai un piemērošanai pārrobežu reģionos) par īpašiem tiesību aktu noteikumiem, kuri attiecas uz pierobežas reģioniem, lai risinātu šo teritoriju vajadzības un problēmas,

–  ņemot vērā ES mēroga sabiedrisko apspriešanu, ko Komisija sāka 2015. gada 21. septembrī – Eiropas Sadarbības dienā – par vēl atlikušajiem šķēršļiem pārrobežu sadarbībai[18],

–  ņemot vērā rezultātus, kas gūti pašā pirmajā Eirobarometra aptaujā, ko Komisija veica 2015. gadā, lai apzinātu un ņemtu vērā to pilsoņu attieksmi, kuri dzīvo pierobežas teritorijās, un lai tādējādi panāktu mērķtiecīgākus ES pasākumus[19],

–  ņemot vērā ESAO 2013. gada ziņojumu „Regions and Innovation: collaborating across borders” (Reģioni un inovācija: sadarbojoties pāri robežām),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas ziņojumu „EGTC monitoring report for 2014 - Implementing the Strategy Europe 2020”[20] (ETSG uzraudzības ziņojums par 2014. gadu. Stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošana),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A8-0202/2016),

A.  tā kā pierobežas reģionos dzīvo aptuveni 38 % Eiropas iedzīvotāju un tā kā ES saskaras ar smagu ekonomikas, finanšu un sociālo krīzi, kas visās jomās īpaši nelabvēlīgi ietekmē sievietes; tā kā Eiropas Savienībai dzimumu līdztiesība kā galvenais elements ir jāietver visos politikas virzienos un praksē, kas saistīti ar Eiropas teritoriālo sadarbību (ETS);

B.  tā kā vispārējais ETS mērķis ir mazināt valstu robežu ietekmi, lai samazinātu atšķirības starp reģioniem, novērstu atlikušos šķēršļus ieguldījumiem un sadarbībā strādātu pāri robežām, nostiprinātu kohēziju un veicinātu saskaņotu ekonomisko, sociālo, kultūras un teritoriālo attīstību Savienībā kā vienotā veselumā²¹;

C.  tā kā ETS, stiprinot Savienības teritoriālo kohēziju, ir kohēzijas politikas sastāvdaļa;

D.  tā kā dalībvalstīm ir iespēja izmantot ETS, lai reaģētu uz problēmām, kas saistītas ar migrācijas krīzi;

E.  tā kā joprojām ir tikai neliels skaits Eiropas iedzīvotāju, kuri izmanto visu ES iekšējā tirgus un pārvietošanās brīvības potenciālu;

F.  tā kā, ievērojot kopīgas pārvaldības, daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principus, ETS programmas ir izstrādātas kopējā procesā, kas apvieno dažādas ES, valstu, reģionālās un vietējās iestādes, lai risinātu kopējās pārrobežu problēmas un sekmētu labas prakses apmaiņu;

G.  tā kā ir vajadzīgs kopīgi pārdomāt ETS struktūru laikposmam pēc 2020. gada,

ETS Eiropas pievienotā vērtība, paraugprakse un ieguldījums stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā

1.  norāda, ka ETS ir viens no diviem vienlīdz nozīmīgiem kohēzijas politikas mērķiem 2014.–2020. gada laikposmā un to reglamentē atsevišķa regula; tomēr uzsver, ka EUR 10,1 miljardu lielais ETS budžets ir 2,8 % no kohēzijas politikas budžeta un tas neatbilst lielajiem izaicinājumiem, kas ETS jārisina, un neatspoguļo tās augsto Eiropas pievienoto vērtību; šajā sakarībā atgādina, ka Parlaments ir vīlies par rezultātiem sarunās par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam attiecībā uz apropriāciju samazinājumu ETS; uzskata, ka palielināts ETS budžets nākamajam plānošanas periodam veicinās kohēzijas politikas pievienoto vērtību; prasa vairāk ņemt vērā LESD 174. pantu par teritoriālo kohēziju, jo īpaši lauku apvidos un apvidos, ko skārusi rūpniecības restrukturizācija, un reģionos, kuri cieš no būtiskiem un pastāvīgiem nelabvēlīgiem dabas vai demogrāfiskiem apstākļiem, piemēram, tālākos reģionos, galējos ziemeļu reģionos ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salu, pārrobežu un kalnu reģionos; aicina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot kohēzijas politiku, īpašu uzmanību pievērst ģeogrāfiski un demogrāfiski nelabvēlīgākiem apgabaliem;

2.  atzīmē, ka saskaņā ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem ETS ir pārveidota, lai panāktu lielāku ietekmi, pievēršot īpašu uzmanību tematiskai koncentrācijai un virzībai uz rezultātiem, neskarot teritoriāli vērstu pieeju, kas ļauj turpināt reģionālās prioritātes; uzskata, ka papildu uzmanība jāpievērš ETS īpatnībām; tādēļ prasa labāk novērtēt ETS programmas, lai pierādītu to ietekmi un pievienoto vērtību;

3.  atzīst, ka pārrobežu sadarbība ir svarīgs instruments, attīstot pierobežas reģionus, kurus uzskata par reālām Eiropas integrācijas laboratorijām; atzīst, ka pārrobežu sadarbībai 2000.–2006. gada un 2007.–2013. gada laikposmos bija raksturīga skaidra ievirze uz stratēģiskāk orientētām prioritātēm un iegūta paraugprakse tādās jomās kā labāka savienojamība un pieejamība, zināšanu un jauninājumu tālāknodošana, reģionālās identitātes nostiprināšana, vides problēmu risināšana, institucionālo spēju uzlabošana, veselības aprūpe, izglītība, nodarbinātība un darba ņēmēju mobilitāte, kā arī civilā aizsardzība, jaunu partnerību veidošana un pašreizējo partnerību konsolidēšana;

4.  atzīst, ka transnacionālā sadarbība ir palīdzējusi atbalstīt pētniecību, inovāciju un uz zināšanām balstītu ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un ilgtspējīga transporta un mobilitātes veicināšanu, īstenojot transnacionālu pieeju, un ir devusi ieguldījumu institucionālo spēju uzlabošanā; uzsver, ka integrēta teritoriālā pieeja un transnacionālā sadarbība ir sevišķi svarīga, lai aizsargātu vidi, jo īpaši ūdens, bioloģiskās daudzveidības un enerģētikas jomās;

5.  atzīst, ka starpreģionu sadarbība ir ļāvusi pilsētām un reģioniem sadarboties attiecībā uz vairākiem jautājumiem un tēmām, tostarp pieredzes un labas prakses apmaiņu, un ka tas ir uzlabojis daudzu reģionālo un vietējo politikas virzienu efektivitāti; uzskata, ka būtu jānovērš ievērojamās attīstības plaisas starp lauku apvidiem un pilsētu teritorijām, kā arī lielpilsētu reģionu problēmas;

6.  uzskata, ka efektīva pārrobežu un transnacionālā sadarbība padara ģeogrāfisku apgabalu tirdzniecības uzņēmumiem pievilcīgāku, pēc iespējas efektīvāk izmantojot vietējo, reģionālo un pārrobežu potenciālu, kā arī cilvēkkapitālu, lai labāk nodrošinātu tirdzniecības uzņēmumu vajadzības un vēlmes un arī lai novērstu uzņēmumu pārvietošanu uz trešām valstīm, ES reģionu apdzīvotības sarukšanu un bezdarba pieaugumu;

7.  ir pārliecināts, ka ETS sniedz nozīmīgu pievienoto vērtību, veicinot mieru, stabilitāti un reģionālo integrāciju, tostarp saistībā ar paplašināšanās un kaimiņattiecību politiku, kā arī visā pasaulē izplatot paraugpraksi; uzskata, ka pārrobežu sadarbība var nodrošināt pievienoto vērtību migrācijas krīzes pārvaldībai;

8.  norāda, ka 2014.–2020. gada laikposmā aptuveni 41 % no ETS ERAF budžeta[21] ieguldīs vides uzlabošanas pasākumos, savukārt 27 % ieguldīs gudras izaugsmes, tostarp pētniecības un inovācijas, nostiprināšanā un 13 % piešķirs, lai veicinātu iekļaujošu izaugsmi ar darbībām, kas saistītas ar nodarbinātību, izglītību un apmācību, un 33 programmu mērķis būs uzlabot vispārējo savienojamību pāri robežām; turklāt norāda, ka EUR 790 miljonus piešķirs institucionālo spēju uzlabošanai, izveidojot vai nostiprinot sadarbības struktūras un uzlabojot sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti;

9.  uzsver, ka koncepcija par orientēšanos uz rezultātiem paredz prasību, ka Interreg programmām jānodrošina augstas kvalitātes sadarbība projektu līmenī un jāpieņem jauna veida novērtējums, ņemot vērā katras programmas īpatnības un veicinot administratīvā sloga samazināšanos saņēmējiem un pārvaldes iestādēm; aicina Komisiju, dalībvalstis un pārvaldes iestādes sadarboties un apmainīties ar informāciju un labas prakses piemēriem, lai veiktu novērtējumus un pieņemtu pamatnostādnes par to, kā rezultātu orientāciju var pielāgot ETS īpatnībām; atzīst, ka ETS programmu pilnu pievienoto vērtību nevar novērtēt tikai ar kvantitatīviem rādītājiem, un aicina Komisiju izstrādāt kvalitatīvākus rādītājus, lai labāk atspoguļotu teritoriālās sadarbības rezultātā sasniegtos rezultātus;

10.  ar bažām atzīmē Interreg programmu vēlīno pieņemšanu un mudina Komisiju un dalībvalstis mobilizēt savus centienus, lai šīs programmas efektīvi un veiksmīgi īstenotu un novērstu šķēršļus pārrobežu sadarbībai nolūkā novērst ļoti nopietnas problēmas, kas tika uzsvērtas jau 2007.–2013. gada plānošanas periodā; aicina Komisiju veikt visus pasākumus, kas nepieciešami, lai paātrinātu ETS programmu īstenošanu;

11.  pauž nožēlu par to, ka trūkst uzticamu pārrobežu datu un pierādījumu par pārrobežu sadarbības efektivitāti attiecībā uz ziņošanu par darbības rezultātu satvaru; attiecīgi aicina Komisiju, Eurostat un pārvaldes iestādes sadarboties, lai izstrādātu kopīgus novērtēšanas kritērijus, kopīgi koordinētu vienotu datubāzi un izstrādātu metodes uzticamu datu sniegšanai un izmantošanai pārrobežās; norāda uz problēmām, kas kavē integrētu teritoriālo pieeju īstenošanu un kas izriet no dalībvalstu reģionālo un vietējo iestāžu stipri atšķirīgajiem pilnvarojuma līmeņiem;

12.  aicina Komisiju, dalībvalstis un pārvaldes iestādes izveidot pienācīgi strukturētas uzraudzības sistēmas un novērtēšanas plānus, lai labāk izvērtētu sasniegtos rezultātus saistībā ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un teritoriālo integrāciju;

Ieguldījums teritoriālā kohēzijā

13.  uzsver, ka ETS sniedz ievērojamu ieguldījumu ES teritoriālās kohēzijas mērķa stiprināšanā, integrējot dažādus nozaru politikas virzienus teritoriālā mērogā; atzinīgi vērtē Eiropas Telpiskās plānošanas un kohēzijas novērošanas tīkla (ESPON) pētījumu “ET2050: Territorial Scenarios and Visions for Europe” (ET2050: Eiropas teritoriālie scenāriji un redzējumi), kurš varētu kalpot par atsauces satvaru turpmākām diskusijām par kohēzijas politikas sagatavošanu laikposmam pēc 2020. gada;

14.  atgādina būtisko nozīmi, kāda ir integrētam teritoriālajam ieguldījumam (ITI) un sabiedrības virzītai vietējai attīstībai (SVVA) — instrumentiem, kas netiek pietiekami plaši īstenoti Interreg programmās 2014.–2020. gadam, un mudina dalībvalstis tos izmantot vairāk, uzsverot, ka tam būs vajadzīga spēcīgāka reģionālo un vietējo struktūru līdzdalība; aicina Komisiju un dalībvalstis piedāvāt informācijas un apmācības programmas atbalsta saņēmējiem;

15.  uzskata, ka jaunie teritoriālās attīstības instrumenti, piemēram, ITI un SVVA, var radīt ieguldījumus sociālajā, veselības aizsardzības un izglītības infrastruktūrā, nelabvēlīgu pilsētu rajonu rehabilitācijā, darbvietu radīšanā un citos pasākumos, kuru mērķis ir migrantu izolācijas mazināšana un viņu iekļaušanas veicināšana;

16.  iesaka pievērst īpašu uzmanību projektiem, kuru mērķis ir pielāgot apdzīvotās vietas un reģionus jaunajiem demogrāfiskajiem apstākļiem un novērst to radītās neatbilstības, jo īpaši šādā veidā: pielāgojot sociālo un mobilitātes infrastruktūru demogrāfiskām izmaiņām un migrācijas plūsmām; radot īpašas preces un pakalpojumus, kas paredzēti novecojošai sabiedrībai; atbalstot gados vecāku cilvēku, sieviešu un migranšu darba iespējas, kas veicina sociālo iekļaušanu; uzlabojot digitālos pieslēgumus un radot platformas, kas padara iespējamu un veicina izolētāku reģionu iedzīvotāju līdzdalību un viņu mijiedarbību ar dažādiem visu līmeņu (vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas) iestāžu administratīvajiem, sociālajiem un politiskajiem dienestiem;

17.  norāda, ka salu reģionos, tālākajos reģionos, reti apdzīvotos reģionos, kalnu un lauku apvidos ETS var būt svarīgs instruments, ar kuru stiprināt šo teritoriju reģionālo sadarbību un integrāciju; aicina Komisiju un dalībvalstis īpašu uzmanību veltīt fondu izmantošanai šajos reģionos, tostarp tajos, kas robežojas ar trešām valstīm, lai uzlabotu ETS finansēto pārrobežu projektu īstenošanu;

18.  norāda, ka ETS un makroreģionālās stratēģijas ir papildinošas, risinot kopīgas problēmas lielākos funkcionālos apgabalos, kā arī to, ka makroreģionālās stratēģijas var pozitīvi ietekmēt makroreģioniem kopīgu problēmu risināšanu;

19.  uzskata, ka būtu jācenšas panākt labāku koordināciju, sinerģiju un papildināmību starp pārrobežu un transnacionālajiem aspektiem, lai uzlabotu sadarbību un integrāciju plašākās stratēģiskās teritorijās; prasa nodrošināt labāku saskaņotību starp pārvaldes iestādēm un makroreģionālo stratēģiju dalībniekiem; mudina Komisiju uzlabot sadarbību, kā arī nostiprināt ETS programmu saiknes ar valstu un reģionālajām programmām un atbilstību tām izstrādes laikā, lai sekmētu papildināmību un novērstu pārklāšanos;

20.  norāda, ka daži reģioni saskaras ar nopietnām migrācijas problēmām, un mudina izmantot Interreg programmas un tās nekavējoties īstenot, lai reaģētu cita starpā uz problēmām, ko rada bēgļu krīzes risināšana, kā arī izmantot labas prakses apmaiņu starp vietējām un reģionālajām iestādēm pierobežas reģionos, tostarp trešās valstīs, jo īpaši izmantojot makroreģionālās stratēģijas;

Atbalsts pētniecībai un inovācijai

21.  uzsver sasniegumus pētniecības un inovācijas jomā, piemēram, kopīgus pētniecības projektus, pētniecības institūtu un uzņēmumu sadarbību, starptautisko pierobežu augstskolu, pārrobežu pētniecības centru un pārrobežu mācību institūtu izveidi, pārrobežu kopu un uzņēmumu tīklu radīšanu, pārrobežu inkubatorus un MVU paredzētus konsultāciju pakalpojumus, augsto tehnoloģiju zīmološanu, lai piesaistītu ārvalstu ieguldītājus utt.; norāda, ka Interreg programmām ir liela nozīme, lai palielinātu reģionu konkurētspējas un inovācijas potenciālu, veicinot sinerģijas starp pārdomātas specializācijas stratēģijām, sadarbību starp kopām un inovāciju tīklu attīstību; prasa Komisijai sagatavot vispusīgu pārskatu par teritoriālo sadarbību ERAF un ESF ietvaros, pamatojoties uz vienoto stratēģisko satvaru (Kopīgo noteikumu regulas (Regula (ES) Nr. 1303/2013) I pielikums);

22.  apzinās, ka ieguldījumi gudras izaugsmes, tostarp pētniecības un inovācijas, stiprināšanā veido 27 % no ERAF piešķīruma pārrobežu sadarbības programmām 2014.–2020. gadā[22]; atzīmē, ka 35 % no transnacionālo programmu budžeta ir paredzēti gudras izaugsmes atbalstam, stiprinot pētniecību un inovāciju;

23.  uzsver, ka nepieciešams izveidot pārrobežu inovācijas politikas pieejas, piemēram, kopīgas pētniecības un mobilitātes programmas, kopīgas pētniecības infrastruktūras, partnerības un sadarbības tīklus; vērš uzmanību uz to, ka dalībvalstu dažādie tiesību akti kavē kopīgos centienus izvērst pētniecību un inovāciju pārrobežās;

24.  uzstāj, ka programmu un fondu, tostarp Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fonda, programmas „Apvārsnis 2020”, Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) utt., un citu ES fondu sinerģijām un papildināmībai vajadzētu būt vērstām uz pētniecībā un inovācijā veikto ieguldījumu kvantitātes, kvalitātes un ietekmes maksimālu palielināšanu; iesaka vietējām un reģionālajām iestādēm pilnvērtīgi izmantot iespējas apvienot šos fondus, lai atbalstītu MVU, pētniecības un inovācijas projektus, kā arī ― attiecīgā gadījumā ― pārrobežu projektus; aicina MVU pilnvērtīgi izmantot iespējas, ko sniedz šie fondi, lai atbalstītu ETS programmu īstenošanu;

25.  mudina pieņemt pārrobežu inovācijas stratēģijas, vienlaikus nodrošinot papildināmību ar jau esošajām pārdomātas specializācijas stratēģijām, kā arī ar citām pašreizējām programmām un stratēģijām; mudina novērtēt pārrobežu sinerģiju potenciālu un mobilizēt dažādus finansējuma avotus;

26.  uzskata, ka finanšu instrumentiem jābūt neatņemamai ETS programmu daļai, papildinot piešķīrumus, lai atbalstītu MVU, pētniecību un inovāciju; uzskata, ka plašāka finanšu instrumentu izmantošana varētu piesaistīt vairāk ieguldījumu Interreg projektos, radot jaunas darbvietas un ļaujot sasniegt labākus rezultātus; atgādina, ka būtiski svarīgs ir tehniskais atbalsts un pielāgotas apmācību iniciatīvas, lai pilnā mērā gūtu labumu no finanšu instrumentu izmantošanas, pat mazāk attīstītos reģionos;

Pārvaldība un politikas koordinācija

27.  atgādina, ka Sestajā kohēzijas ziņojumā Eiropas teritoriālajai sadarbībai nav pievērsta pietiekama uzmanība, ņemot vērā, ka 2007.–2013. gada plānošanas periodā tā ir bijusi kohēzijas politikas pilnvērtīgs mērķis; atgādina par Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) potenciālu ne tikai kā Eiropas teritoriālās sadarbības atbalsta un veicināšanas un pārrobežu projektu pārvaldības instrumentam, bet arī kā līdzeklim, kas dod ieguldījumu vispusīgi integrētā teritoriālajā attīstībā un elastīgā daudzlīmeņu pārvaldības platformā;

28.  atzinīgi vērtē vienkāršoto ETSG regulu (Regula (ES) Nr. 1302/2013) un aicina dalībvalstis pastiprināt savus centienus veicināt Eiropas teritoriālās sadarbības grupu izveidi; tomēr norāda, ka šī regula nav pietiekama, lai novērstu visus pašreizējos juridiskos šķēršļus, kas kavē pārrobežu sadarbību; tāpēc atzinīgi vērtē Luksemburgas prezidentūras iniciatīvu, kurā ierosināts izveidot īpašu juridisku instrumentu pierobežas reģioniem, dodot dalībvalstīm iespēju vienoties par īpašām tiesību normām; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu līdz 2016. gada beigām sagatavot analīzi par pārrobežu sadarbības šķēršļiem, meklējot risinājumus un labas prakses piemērus; aicina Komisiju šajā analīzē iekļaut pētījumu par pierobežas reģionu vajadzībām; ar interesi sagaida rezultātus, ko sniegs ES līmeņa sabiedriskā apspriešana, kuru Komisija sāka 2015. gada 21. septembrī, par vēl atlikušajiem šķēršļiem pārrobežu sadarbībai; aicina Komisiju savā analīzē ņemt vērā Parlamenta ieteikumus un sabiedriskās apspriešanas rezultātus;

29.  uzskata, ka Interreg programmām, ievērojot saskaņotās programmu prioritātes un saskaņoto intervences loģiku, un kopā ar citiem piemērotiem finansējumiem būtu jāsniedz atbalsts migrācijas un patvēruma jautājumu risināšanai un jāveicina efektīva integrācijas politika; prasa izmantot Komisijas gatavību ātri pārbaudīt 2014.–2020. gada darbības programmas un apstiprināt tajās izmaiņas, ja to pieprasa attiecīgās dalībvalstis un tikai ar mērķi risināt bēgļu krīzes izvirzītos uzdevumus;

30.  uzskata, ka finanšu instrumenti (FI) kā elastīgi mehānismi jāizmanto plašāk kopā ar dotācijām; uzsver, ka efektīvi īstenoti finanšu instrumenti var būtiski palielināt finansējuma ietekmi; šajā saistībā uzsver nepieciešamību pēc skaidriem, konsekventiem un koncentrētiem FI noteikumiem, lai fondu pārvaldītājiem un saņēmējiem palīdzētu vienkāršot sagatavošanas un īstenošanas procesu; pievērš uzmanību iespējai izmantot speciālās zināšanas un zinātību, īstenojot finansēšanas vadības un EIB tehniskās palīdzības instrumentus;

31.  uzsver, ka 2007.–2013. gada plānošanas periodā iespējamās papildināmības starp Interreg programmām un citām ES finansētajām programmām netika pietiekami novērtētas; prasa izveidot atbilstošus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu efektīvu koordināciju, papildināmību un sinerģiju starp ESI fondiem un citiem Savienības un valsts finansējuma instrumentiem, piemēram, programmu „Apvārsnis 2020”, kā arī ar ESIF un EIB;

32.  mudina pārvaldes iestāžu novērtēšanas plānos iekļaut pašlaik notiekošo novērtēšanu, pievēršot uzmanību īpašam programmu sinerģiju efektivitātes novērtējumam;

33.  uzsver, ka aizvien vairāk pieaug pārrobežu darba tirgu nozīme, jo tiem ir milzīga labklājības un darbvietu radīšanas dinamika; aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz Interreg programmas, lai atvieglotu darbaspēka pārrobežu mobilitāti, tostarp veicinot vienlīdzīgu iespēju principu, vajadzības gadījumā pielāgojot administratīvā un sociālā regulējuma sistēmu, kā arī paplašinot dialogu starp visiem pārvaldības līmeņiem;

34.  uzskata, ka ārkārtīgi svarīgi ir palielināt sinerģijas un papildināmību starp ETS programmām un Eiropas nodarbinātības dienestu tīkliem, jo tiem ir īpaši liela nozīme pārrobežu reģionos ar intensīvu pārrobežu svārstmigrāciju; aicina dalībvalstis un reģionus pilnībā izmantot EURES dienestu piedāvātās iespējas nodarbinātībai un profesionālai mobilitātei visā ES;

35.  ir pārliecināts, ka daudzlīmeņu pārvaldības principam, partnerības principam un Eiropas rīcības kodeksa faktiskai īstenošanai ir īpaša nozīme Interreg programmu pilnveidošanā;

Vienkāršošana

36.  uzsver, ka — kaut gan ir atsevišķa ETS regula — teritoriālās sadarbības programmu īstenošana būtu vairāk jāvienkāršo, un aicina augsta līmeņa grupu vienkāršošanas jautājumos¹ apsvērt pasākumus, ar kuriem vienkāršot un samazināt administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem pirms ETS tiesību akta priekšlikuma izstrādes un Interreg programmu plānošanas laikposmam pēc 2020. gada;

37.  aicina Komisiju ierosināt konkrētas darbības, lai vienkāršotu noteikumus par pārskatu sniegšanu, revīzijām un valsts atbalstu, kā arī saskaņotu procedūras; mudina izstrādāt standarta prasības visām Interreg programmām, pamatojoties uz pieeju „soli pa solim”;

38.  aicina dalībvalstis vienkāršot savus valsts noteikumus un nepieļaut pārmērīgu reglamentēšanu; mudina īstenot e-kohēziju un administratīvo procedūru racionalizēšanu;

39.  uzsver, ka jāpaplašina un jāvienkāršo kārtība, kā tiek iesaistīta pilsoniskā sabiedrība un privātas ieinteresētās personas, vienmēr ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību; ierosina apsvērt to, ka publiskā un privātā sektora partnerību izveide varētu piedāvāt vairākus potenciālus ieguvumus, bet ir saistīta ar interešu konflikta risku, kas būtu atbilstīgi jārisina gan saistošos, gan ieteikuma tiesību aktu instrumentos; aicina Komisiju laikus sniegt konsekventus un skaidrus norādījumus par finanšu instrumentu piemērošanu ETS programmās;

40.  uzsver, ka jebkāda vienkāršošana, ko veic izaugsmes un nodarbinātības programmām, jāpiemēro arī Interreg programmām;

41.  uzsver, ka, piemērojot vienkāršošanas pasākumus, ir svarīgi izveidot fondu saņēmēju uzraudzības mehānismus;

42.  uzskata, ka prioritāte būtu jāpiešķir spēku apvienošanai uz vietas un savstarpējas uzticēšanās sekmēšanai starp pārrobežu dalībniekiem un ka finanšu instrumenti var sniegt vērtīgu palīdzību šo centienu īstenošanā;

Turpmāki ieteikumi

43.  uzskata, ka ETS ir pierādījusi savu efektivitāti un ka tās potenciāls būtu vairāk jāattīsta; uzsver tās potenciālu, kas pārsniedz reģionālās politikas robežas tādās jomās kā vienotais tirgus, digitalizācijas programma, nodarbinātība, mobilitāte, enerģētika, pētniecība, izglītība, kultūra, veselība un vide, un tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt ETS kā svarīga instrumenta saglabāšanu, atvēlot tai pamanāmāku lomu kohēzijas politikā pēc 2020. gada un ievērojami palielinot tās budžetu;

44.  uzskata, ka sadarbības pamatnostādnes un pašreizējā ETS struktūra būtu jāsaglabā, tostarp galvenā atbalsta saņēmēja principa ievērošana, kā arī uzsvars uz pārrobežu aspektu; aicina Komisiju, izmantojot tās 25 gadu pieredzi, analizēt iespēju izstrādāt saskaņotu kritēriju kopumu, pamatojoties ne tikai uz iedzīvotāju skaitu, bet arī sociāli ekonomiskām un teritoriālām īpatnībām;

45.  uzsver Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta un Eiropas kaimiņattiecību instrumenta atbalstītās pārrobežu sadarbības nozīmi pie ES ārējām robežām; aicina dalībvalstis nodrošināt, lai labo praksi, kas dod iespēju samazināt Interreg programmu atbalsta saņēmēju administratīvo slogu, varētu piemērot arī programmām, kuras īsteno pie ES ārējām robežām;

46.  atgādina par vietējo iedzīvotāju sadarbības potenciālu, ko piedāvā tā sauktais mazo projektu fonds saistībā ar summām mazajiem un mikroprojektiem, ar kuriem veicināt pilsonisko līdzdalību, īpašu uzmanību pievēršot maziem pārrobežu sadarbības projektiem starp blakus esošiem pierobežas apgabaliem; prasa atbalstīt šādu projektu finansēšanu, atgādinot, ka tas prasīs papildu darbu no vienkāršošanas un elastīguma aspekta;

47.  mudina kopīgi izveidot stratēģijas pierobežas reģioniem, lai sekmētu integrētu un ilgtspējīgu teritoriālo attīstību, tostarp integrētu pieeju īstenošanu un izplatīšanu un administratīvo procedūru un tiesību normu saskaņošanu pārrobežās; norāda, ka svarīgi ir veicināt līdzsvarotu teritoriālo attīstību reģionos;

48.  uzskata, ka vairāk uzmanības jāpievērš pārrobežu sadarbības veicināšanai starp pierobežu kalnu apgabaliem, nosakot prioritāti lauku apvidiem;

49.  uzsver, ka vienam no Eiropas teritoriālās sadarbības mērķiem jābūt sadarbībai kultūras jomā; šajā saistībā uzskata, ka vairāk jāveicina sadarbība kultūras un izglītības jomās starp tādām pārrobežu teritorijām, kurās ir kopīgs kultūras un valodu mantojums;

50.  prasa reģionālām un vietējām struktūrām uzņemties lielāku un nozīmīgāku lomu ETS ierosināšanā, pārvaldībā un novērtēšanā ― jo īpaši pārrobežu sadarbības jomā ―, ņemot vērā, ka dažiem reģioniem šādas pilnvaras jau ir;

51.  aicina Komisiju apsvērt finanšu instrumentu nozīmi dotāciju papildināšanā; uzskata, ka būtiski ir ciešāk sadarboties ar EIB, lai atbalstītu MVU un izmantotu gan Komisijas, gan EIB finansiālās un tehniskās zināšanas kā ieguldījumu katalizatoru; aicina Komisiju un EIB labāk saskaņot finanšu instrumentus ar teritoriālās sadarbības mērķiem;

52.  aicina Komisiju, dalībvalstis un pārvaldes iestādes apsvērt Luksemburgas prezidentūras priekšlikumu izveidot jaunu juridisku instrumentu kohēzijas politikai laikposmā pēc 2020. gada saskaņā ar ex post novērtējumu, 2014.–2020. gada programmu īstenošanas un attiecīgā ietekmes novērtējuma rezultātiem;

53.  aicina Komisiju un dalībvalstis 2016. gadā sākt strukturētas daudzo ieinteresēto personu debates ES līmenī par ETS nākotni pēc 2020. gada, lai sagatavotu kohēzijas politiku laikposmam pēc 2020. gada; uzsver, ka šajās debatēs vispirms un galvenokārt būtu jāapspriež jautājumi, kas saistīti ar ETS struktūru un programmas budžeta līdzekļu piešķiršanas procedūru, kā arī jāizstrādā jauni mehānismi, lai nodrošinātu plašāku piemērošanu koncepcijai par orientēšanos uz rezultātiem; mudina Komisiju sadarboties ar Reģionu komiteju un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības un reģionu ieinteresētajām personām;

54.  prasa īstenot ES teritoriālo redzējumu, pamatojoties uz Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju (COM(2008)0616), un norāda, ka turpmākā Baltā grāmata par teritoriālo kohēziju arī varētu būt nozīmīga nākamajam plānošanas periodam pēc 2020. gada;

Veicināt sabiedrības izpratni un pamanāmību

55.  pauž nožēlu par to, ka sabiedrības izpratne par ETS programmām ir zema un ka tās nav pietiekami pamanāmas, un prasa īstenot efektīvāku saziņu par šo programmu mērķiem, sniegtajām iespējām un iespējamiem projektu īstenošanas veidiem, kā arī turpmāk ― par pabeigto projektu sasniegumiem; aicina Komisiju, dalībvalstis un pārvaldes iestādes izveidot mehānismus un plaši institucionalizētas, sadarbībai veltītas platformas, lai nodrošinātu labāku pamanāmību un izpratnes veicināšanu; aicina Komisiju izklāstīt un plaši popularizēt ETS programmu un projektu līdzšinējos panākumus;

56.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt ETSG lomu, kāda tām var būt kā instrumentam, ar ko efektīvāk nodrošināt vietējās vajadzības pārrobežu reģionos;

57.  atzīst vietējā līmeņa dalībnieku nozīmīgo lomu un atbalstu projektu izstrādē un mudina pārvaldes iestādes no jauna stiprināt pašreizējos popularizēšanas instrumentus, piemēram, reģionālos kontaktpunktus;

58.  norāda, ka laba sadarbība starp Komisiju, EIB un vietējām un reģionālajām iestādēm ir būtiska, lai nodrošinātu finanšu instrumentu sekmīgu izmantošanu teritoriālajā attīstībā un visā kohēzijas politikā; šajā saistībā uzsver nepieciešamību pastiprināt pieredzes un zināšanu apmaiņu starp EK un EIB, no vienas puses, un vietējām un reģionālajām iestādēm, no otras puses;

59.  atzīst teritoriālās (praktiskās) rosības, informācijas izplatīšanas, informētības veicināšanas vietējā līmenī un projektu atbalsta svarīgo nozīmi, un tāpēc mudina pārvaldes iestādes nostiprināt tādus lietderīgus instrumentus kā teritoriālie kontaktpunkti;

60.  prasa nodrošināt labāku koordināciju starp Komisiju, pārvaldes iestādēm un visām ieinteresētajām personām, lai sniegtu kritisku analīzi par projektu tematiskajiem sasniegumiem, uzsverot gan panākumus, gan trūkumus un sagatavojot ieteikumus laikposmam pēc 2020. gada, taču vienlaikus nodrošinot pārredzamību un sasniedzamību iedzīvotājiem;

61.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

• [1]  OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.
• [2]  OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.
• [3]  OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.
• [4]  OV L 347, 20.12.2013., 303. lpp.
• [5]  OV L 77, 15.3.2014., 95. lpp.
• [6]  OV L 77, 15.3.2014., 11. lpp.
• [7]  OV L 77, 15.3.2014., 27. lpp.
• [8]  OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
• [9]  OV L 298., 26.10.2012., 1. lpp.
• [10]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0015.
• [11]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0068.
• [12]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0308.
• [13]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0384.
• [14]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0419.
• [15]  OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.
• [16]  COR-2015-04462-00-00-DECL-TRA (EN).
• [17]  http://www.dat.public.lu/eu-presidency/Events/Informal-Ministerial-Meetings-on-Territorial-Cohesion-and-Urban-Policy-_26-27-November-2015_-Luxembourg-City_/Material/IMM-Territorial-_LU-Presidency_---Input-Paper-Action-3.pdf.
• [18]  Komisijas Paziņojums presei IP/15/5686.
• [19]  Eirobarometra zibensaptauja Nr. 422 – Pārrobežu sadarbība Eiropas Savienībā.
• [20]  http://cor.europa.eu/en/documentation/studies/Documents/EGTC_MonitoringReport_2014.pdf.
• [21]  I pielikums (Eiropas teritoriālā sadarbība/Interreg) Komisijas paziņojumam „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē ― maksimāla ESI fondu ieguldījuma izmantošana”.
• [22]  I pielikums (Eiropas teritoriālā sadarbība/Interreg) Komisijas paziņojumam „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē ― maksimāla ESI fondu ieguldījuma izmantošana”.

PASKAIDROJUMS

Vispārīga informācija

Interreg tika izstrādāta 1990. gadā kā Kopienas iniciatīva, kuras budžets bija tikai EUR 1 miljards, aptverot vienīgi pārrobežu sadarbību un dodot labumu 11 dalībvalstīm. Vēlāk Interreg attiecināja arī uz transnacionālo un starpreģionu sadarbību. Interreg 25. gadadienu 2015. gadā atzīmēja ar konferenci, kas 15. un 16. septembrī notika Luksemburgā, uzsverot, ka ETS ir svarīgs kohēzijas politikas instruments, lai risinātu problēmas, kas sniedzas pāri administratīvajām robežām un kam ir nepieciešami kopīgi risinājumi.

Ir pieņemta īpaša regula 2014.–2020. gadam, un tā aptver ETS pasākumus, kurus atbalsta ERAF. Pašlaik 28 dalībvalstis izmanto ETS un tā ir kļuvusi par vienu no 2 kohēzijas politikas mērķiem. Piešķirtā summa ir EUR 10,1 miljards[1]: 74,1 % pārrobežu sadarbībai (60 programmas), 20,4 % transnacionālai sadarbībai (15 programmas) un 5,6 % starpreģionu sadarbībai (4 programmas)[2]. Interreg līdzfinansē arī reģionālās attīstības sadarbības programmas ārpus ES: 12 Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) pārrobežu sadarbības programmas (EUR 242 miljoni paredzēti pārrobežu sadarbībai) un 16 Eiropas kaimiņattiecību instrumenta (EKI) pārrobežu sadarbības programmas (EUR 634 miljoni paredzēti pārrobežu sadarbībai).

ETS Eiropas pievienotā vērtība, paraugprakse un ieguldījums stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā

ETS 2014.–2020. gadā ir pārveidota, lai panāktu lielāku ietekmi un efektīvāk izmantotu investīcijas, pievēršot galveno uzmanību tematiskai koncentrācijai un orientācijai uz rezultātiem. Vismaz 80 % budžeta katrai sadarbības programmai ir jākoncentrē uz tematiskajiem mērķiem, kuru skaits nepārsniedz 4, tādējādi sekmējot stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu. ETS sniedz nozīmīgu ieguldījumu, lai veicinātu reģionu ekonomisko, sociālo un teritoriālo potenciālu, atspoguļojot un integrējot dažādas nozaru politikas teritoriālā mērogā, sniedzoties pāri valstu robežām (pārrobežu un transnacionālā sadarbība), kā arī iekļaujot atsevišķas pilsētas un reģionus (starpreģionu sadarbība)[3]. Neraugoties uz nelielo budžetu, pārrobežu sadarbības projektiem ir konkrēti rezultāti: novērsti šķēršļi labākai drošībai, transportam, izglītībai, enerģētikai, veselības aprūpei, apmācībai un nodarbinātībai. 64 INTERREG III programmās (2000–2006) un 55 INTERREG IVA programmās (2007.–2013. gadam) bija skaidra orientācija uz finansējuma piešķiršanu stratēģiskākām pārrobežu attīstības prioritātēm, un tādējādi tās sasniedza paraugpraksi turpmāk aplūkotajās jomās[4].

Labāka reģionālā savienojamība, mobilitāte un pakalpojumu pieejamība

Acīmredzama pievienotā vērtība ir šādām paraugpraksēm: robežu radīto problēmu atrisināšana saistībā ar transporta un cilvēku plūsmu, atbalstot intelektiskus transporta risinājumus un multimodālus transporta centrus (South Baltic – Dānija, Vācija, Polija, Lietuva, Zviedrija); pārrobežu ceļojumu vienkāršošana (NORTH – Zviedrija, Somija, Norvēģija); labāka starpsavienojamība, īpašu uzmanību pievēršot ceļu infrastruktūrai (Vācija (Saksija)–Čehijas Republika); jauns gājēju un riteņbraucēju tilts starp Austriju un Slovākiju; pārrobežu dzelzceļa līnija MI.CO.TRA (Itālija, Austrija); labāka jūras pieejamība, izmantojot uzlabojumus reģionālajās ostās (Itālija, Francija); specializēti pakalpojumi, piemēram, senioru aprūpe, pārrobežu veselības aprūpes risinājumi, investīciju shēma, kuras mērķis ir veidot struktūras vecākiem cilvēkiem, lai viņi turpinātu aktīvi darboties sabiedrībā un dzīvot cik iespējams veselīgi un pilnskanīgi (Austrija, Čehijas Republika) utt.

Tādu zināšanu un jauninājumu nodošana, kas veicina MVU konkurētspēju

Acīmredzama pievienotā vērtība ir šādām paraugpraksēm: MVU iesaistīšana konkrētās inovācijas darbībās, uzņēmumu, zināšanu institūtu un pakalpojumu sniedzēju sadarbības tīklu veidošana (Vācija–Nīderlande, mehatronika MVU projektam); jūras pētniecības attīstīšana un izstrādes, jaunu tehnoloģiju ieviešana (Vācija–Nīderlande, MariTIM projekts); ēku energoefektivitātes uzlabošana (NORTH – Zviedrija, Somija, Norvēģija – IEEB projekts); tādu uzņēmējdarbības inkubatora projektu attīstīšana, kuri nodrošina pārrobežu uzņēmumu sadarbību (Ungārija–Slovākija); nozīmīgu saikņu veicināšana starp nozari un zināšanu pārnesi, izmantojot e-mācību metodes (Apvienotā Karaliste, Īrija); uzņēmumu, augstskolu un citu ieinteresēto personu pārrobežu sadarbības veicināšana, lai atbalstītu inovāciju, izmantojot zināšanu centrus (Francija, Beļģija, TANDEM projekts); „progresīvo tehnoloģiju reģiona” izveide (Beļģija, Nīderlande, Vācija, Euregio Meuse-Rhin projekts); mācību centra izveide lietišķajiem pētījumiem bioloģiskajā ražošanā, Flandrijas–Dienvidnīderlandes kā zināšanu ietilpīga reģiona attīstība ūdeņraža izmantošanas jomā (Beļģija–Nīderlande); vēža izpētes klīniku sadarbība (Vācija, Dānija); piekļuves iespēju radīšana MVU, lai tie varētu jaunākās tehnoloģijas izmantot ražošanas ideju pārbaudei, ieviest piemērotus ražošanas paņēmienus un pārdot savus ražojumus visā pasaulē (Īrija, Apvienotā Karaliste); specializētu pakalpojumu attīstīšana tūrisma nozares uzņēmējdarbībai (Grieķija, Itālija); jaundzimušo pārrobežu pārbaudes (Vācija, Polija); SRSnet – vieds resursizpētes multisensorais tīkls (Itālija, Austrija); „Erfolgsmotor 2020” (Panākumu dzinējspēks 2020) – projekts, ar ko atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), lai tie kļūtu konkurētspējīgāki (Austrija, Vācija) utt.

Reģionālu zīmolu veidošana un reģionālās identitātes uzlabošana

Acīmredzama pievienotā vērtība ir šādām paraugpraksēm: kopīgs darbs, lai sagatavotu priekšlikumu par Vācijas–Čehijas kalnrūpniecības reģiona iekļaušanu UNESCO pasaules mantojuma sarakstā (Vācija (Saksija)–Čehijas Republika); „zaļā” tūrisma pasākumu attīstīšana, lai saglabātu teritorijas unikālo dabu (Vācija/Bavārija–Austrija); tādu vietējo stratēģiju izstrāde, kurām pamatā ir programmu konkrēto projektu rezultāti (Norvēģija, Zviedrija, Dānija); Rāmsaras Eco NaTour projekts, ar ko izveido atpūtas zonas urbānajām pilsētām Vīnei un Bratislavai un uzlabo vietējo informētību un reģionālo sadarbību klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā (Austrija, Slovākija) utt.

Vides problēmu risināšana, labāka riska pārvaldība un reaģēšana uz katastrofām

Acīmredzama pievienotā vērtība ir šādām paraugpraksēm: jauni risinājumi vides problēmām, proti, kopīga bīstamo vielu uzraudzība upju baseinos (Dienvidbaltija – Dānija, Vācija, Polija, Lietuva, Zviedrija); labāka jūras resursu un blakusproduktu izmantošana, mākslīgu rifu veidošana, lai uzlabotu bioloģisko daudzveidību (Francija–Anglija); kopīgu pārvaldības sistēmu attīstīšana vides aizsardzībā (Rumānija–Bulgārija, RISK un JAMES projekti); kopīga sadarbība, lai saskaņotu plūdu novēršanas un ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus (Ungārija–Slovākija, FLOODLOG projekts); labāka teritoriālā plānošana un riska pārvaldība Alpu reģionā (Itālija, Francija, GlaRiskAlp projekts); vides problēmu, piemēram, piekrastes piesārņojuma, piejūras apgabala mežu ugunsgrēku riska, novēršana (Itālija, Francija); ostu uzraudzības uzlabošana (Grieķija, Itālija) utt.

Institucionālo spēju veidošanas un sociālā kapitāla uzlabošana, pārrobežu tīkla struktūru nostiprināšana un jaunu partnerību veidošana

Acīmredzama pievienotā vērtība ir šādām paraugpraksēm: personāla apmaiņa projektu plānošanas un īstenošanas jomā (Vācija (Saksija)–Čehijas Republika, AQUAMUNDI projekts); sadarbības un tīklu veidošana, (programmas) struktūru izveide un iestāžu sadarbības stabilizēšana utt.

Labs finanšu instrumenta izmantošanas piemērs attiecībā uz pārrobežu/transnacionālu riska kapitāla „fondu fondu”[5] ir projekts EUREFI INTERREG[6] (pārrobežu sadarbības programma Valonijai–Lotringai–Luksemburgai 2000.–2006. gadam un turpinājums ar pārrobežu sadarbības programmu Lielajam reģionam 2007.–2013. gadam).

Liela nozīme ir starpreģionālajam aspektam: ESPON un INTERACT programmas nodrošina teritoriālo informāciju (ESPON) un atbalsta visas iestādes, kas iesaistītas ETS pārvaldībā un īstenošanā (INTERACT), izstrādājot dažādus saskaņotus instrumentus (modeļus, paraugus, faktu lapas u. c.), lai izveidotu to pārvaldības un kontroles sistēmas utt. INTERREG EUROPE veicina pieredzes un labas prakses apmaiņu starp visu līmeņu dalībniekiem Eiropā, un URBACT nodrošina informācijas un labas pilsētu pieredzes apmaiņas tīklu.

Kā teikts nesenajā Komisijas paziņojumā „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē – maksimāla ESI fondu ieguldījuma izmantošana”, 73 sadarbības programmas 2014.–2020. gadam 41 % no kopējā ETS ERAF budžeta[7] investēs pasākumos, ar kuriem uzlabot vidi un atbalstīt kopīgas darbības tādās jomās kā ūdens resursu apsaimniekošana, notekūdeņu attīrīšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana, vides risku novēršana un pārvaldība, ilgtspējīgs tūrisms un energoefektivitāte; 27 % no ERAF ETS budžeta un 46 programmas 2014.–2020. gadam investēs pētniecības un inovācijas nostiprināšanā, sadarbībā ar pētniecības iestādēm ārpus ES robežām; 13 % no ERAF ETS budžeta ir paredzēti, lai veicinātu iekļaujošu izaugsmi ar darbībām, kas saistītas ar nodarbinātību, izglītību un apmācību; 2014.–2020. gada 33 programmām mērķis ir uzlabot vispārējo savienojamību, galvenokārt ar investīcijām ceļos un ostās un veicinot multimodālas, tīras un viedas transporta pārrobežu sistēmas.

Referente ņem vērā konstatētās grūtības, ko rada 2014.–2020. gada reglamentējošo noteikumu prasības un tajā pašā laikā programmu iespējas saistībā ar datu pieejamību un datu vākšanas resursiem. Šajā sakarā Komisijai, ESPON un INTERACT programmām, EUROSTAT un ETS pārvaldības iestādēm kopīgi jākoordinē un jārisina šī problēma, izvērtējot un nosakot metodiku uzticamu datu nodrošināšanai un izmantošanai, lai darbības rezultātu novērtēšanas sistēmai radītu stabilu regulējuma pamatu.

Ieguldījums teritoriālā kohēzijā

Ir nepieciešams nostiprināt sadarbību starp dažādiem finansēšanas un sadarbības mehānismiem, piemēram, makroreģionālām stratēģijām, kā arī pastiprinot saiknes un saskaņotību ar valstu un reģionālajām programmām. Ir ieteicams dalībvalstīm un reģioniem izstrādāt kopīgas integrētas stratēģijas ar īstenošanas noteikumiem par koordinācijas mehānismu starp attiecīgajām pārrobežu un transnacionālajām programmām un situāciju to attiecīgajās teritorijās, kas dotu iespēju radušās problēmas risināt integrētā un labāk koordinētā veidā un ar ilgtermiņa perspektīvu.

Abu instrumentu – ITI un SVVA – īstenošana nav apmierinoša. SVVA pārrobežu mērogā tiek īstenots tikai kā daļa no Itālijas–Austrijas 2014.–2020. gada INTERREG sadarbības programmas. ITI instrumentu īsteno kā daļu no Itālijas–Slovēnijas 2014.–2020. gada INTERREG sadarbības programmas[8].

Tiesiskais regulējums 2014.–2020. gadam dod lielāku rīcības brīvību tālākajiem reģioniem, lai NUTS 3. līmeņa reģionus gar jūras robežām, kuri atrodas vairāk nekā 150 km attālumā cits no cita, iekļautu kā pārrobežu teritorijas, kuras var saņemt atbalstu no attiecīgo dalībvalstu atbilstošā piešķīruma.

Atbalsts pētniecībai un jauninājumiem

Referente vēlas uzsvērt sasniegumus pētniecības un jauninājumu jomā, piemēram, kopīgus pētniecības projektus, sadarbību starp pētniecības institūtiem un uzņēmumiem, starptautisko pārrobežu augstskolu izveidi, pētniecības centrus, pārrobežu mācību institūtus, pārrobežu kopu un uzņēmumu tīklu radīšanu, pārrobežu inkubatorus un MVU paredzētus konsultāciju pakalpojumus, augsto tehnoloģiju zīmološanu, lai piesaistītu ārvalstu investorus, utt.

Investīcijas gudrā izaugsmē veido 27 % no ETS ERAF budžeta 2014.–2020. gadam[9], un paredzamie rezultāti ir šādi: 22 500 uzņēmumi atbalstīti, lai veicinātu gudru izaugsmi, 6900 uzņēmumi, kas strādā sadarbībā ar pētniecības iestādēm ārpus ES robežām, 1300 pētnieku tieši iesaistīti pārrobežu un transnacionālās pētniecības darbībās.

Pētniecības un inovācijas procesus, tirgus attiecības, vērtību ķēdes un realizāciju atrašanās vietā var organizēt plašākā mērogā, tādējādi nodrošinot labumu MVU un attiecīgajai uzņēmējdarbības videi tā, ka „kritisko masu” pētniecības un uzņēmumu sadarbībai var panākt konkrētās tehnoloģiju jomās. Šāds piemērs ir Food2Market projekts[10] (Interreg IVB Ziemeļrietumeiropai). Ar projektu izveidoja transnacionālu inovācijas inkubatoru, kas paredzēts mazajiem un vidējiem pārtikas rūpniecības uzņēmumiem un ko MVU izmanto, lai paplašinātu savus tirgus pāri robežām.

Referente vēlas norādīt uz Eiroreģionālās inovācijas stratēģiju[11] (Pireneju–Vidusjūras eiroreģions to izstrādāja un pieņēma 2014. gadā) un 2014.–2020. gada stratēģisko plānu (Akvitānijas–Basku zemes eiroreģions[12] ETSG sagatavoja un pieņēma 2014. gadā) kā uz labiem piemēriem par sadarbības attīstīšanu starp publisko sektoru, ekonomikas dalībniekiem un pētniecības centriem pierobežas reģionos, lai veicinātu jauninājumus un sekmētu ekonomikas attīstību teritorijā. Tādēļ ir svarīgi izstrādāt un pieņemt pārrobežu inovācijas stratēģijas pierobežas reģionos, vienlaikus nosakot papildināmību ar jau esošajām pārdomātas specializācijas stratēģijām, kā arī ar citām reģionālām/nozaru programmām un stratēģijām, tādējādi novērtējot pārrobežu sinerģiju potenciālu un konkrētas īstenojamās darbības, jo īpaši dažādu finansējuma avotu izmantošanu.

Finanšu instrumentiem jābūt neatņemamai ETS stratēģijas sastāvdaļai, lai atbalstītu MVU, pētniecību un inovāciju, tādējādi papildinot programmas darbības, ko atbalsta ar dotācijām.

Pārvaldība un politikas koordinācija

Kopš 2015. gada 24. aprīļa ir izveidotas 54 ETSG[13]. Referente atzinīgi vērtē vienkāršojumus, kas veikti grozītajā ETSG regulā, sākot no 2014. gada 22. jūnija. Dalībvalstīm tiek ieteikts īstenot un veicināt ETSG izveidi savās valstīs. ETSG regula ir panākums, taču ar to nepietiek, lai pārvarētu visus tiesiskos un regulatīvos pārrobežu sadarbības šķēršļus. Šajā sakarā būtu jānorāda uz Luksemburgas prezidentūras iniciatīvu apsvērt īpaša pierobežas reģioniem paredzēta tiesību instrumenta izstrādi, ar kuru reaģētu uz vajadzībām un problēmām pierobežas apgabalos un kurš papildinātu ETSG un dotu iespēju dalībvalstīm vienoties par konkrētiem noteikumiem.

Referente uzskata, ka ETS programmas var atbalstīt – ja tas ir vajadzīgs un attaisnojams un papildus citam atbilstošam finansējumam – ar migrāciju saistīto problēmu risināšanu atbilstoši pašreizējām programmas prioritātēm un saskaņotajai intervences loģikai.

ETS programmas negūst pilnībā labumu no savām unikālajām īpatnībām, un referente uzsver, ka plašāk jāizmanto finanšu instrumenti, kuri ir elastīgi mehānismi un kurus var izmantot kopā ar dotācijām, ņemot vērā, ka pastiprinošais efekts no finanšu instrumentu ietekmes un atbalsta var būt ievērojami lielāks. Šajā nolūkā būtu jāiesaista finanšu iestādes, jo īpaši EIB, nodrošinot īpašu finansēšanas vadības pieredzi un zinātību.

Referente pauž nožēlu par to, ka 2007.–2013. gada laikposmā visa iespējamā papildināmība starp ETS programmām un citām ES finansētajām programmām netika pietiekami novērtēta un izmantota. Tāpēc būtu jāizveido atbilstoši koordinācijas mehānismi, lai nodrošinātu efektīvu koordināciju un sinerģijas starp ESI fondiem un citiem Savienības un valsts finansējuma instrumentiem, kā arī ar ESIF un EIB. Pārvaldes iestādēm svarīgi ir arī pabeigt pašlaik notiekošās novērtēšanas, pievēršot uzmanību īpašam programmu sinerģiju efektivitātes vērtējumam.

Referente ir pārliecināta, ka daudzlīmeņu pārvaldības principam un rīcības kodeksam ir īpaša nozīme INTERREG programmu pilnveidošanā, jo attīstības sadarbības programmu panākumi ir atkarīgi no reģionālām un vietējām iestādēm, kam ir aktīva loma, kad tiek pieņemti lēmumi par to, kā šīs programmas varētu labāk izmantot, lai risinātu pārrobežu problēmas.

Vienkāršošana

Referente uzsver, ka ir vajadzīgs, lai ETS programmu un projektu pārvaldība un īstenošana kļūtu mazāk birokrātiska. Kaut arī ir spēkā īpaša regula, ETS programmu īstenošana joprojām ir pārāk sarežģīta, un tāpēc referente aicina augsta līmeņa neatkarīgu ekspertu grupu, kas izveidota ESI fondu saņēmējiem paredzētās vienkāršošanas uzraudzībai, apsvērt pasākumus, ar kuriem būtiski vienkāršot un samazināt administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem.

No vienas puses, Komisijai būtu jāierosina konkrēti pasākumi, lai vienkāršotu noteikumus par ziņošanu un revīzijām, valsts atbalstu, sociāli ekonomisko analīzi, noteikumu un paraugu saskaņošanu ETS programmās. No otras puses, dalībvalstīm vajadzētu vienkāršot savus noteikumus, lai izvairītos no pārmērīgas reglamentēšanas, kura ļoti bieži palielina administratīvo slogu, kas nav prasīts Kopienas noteikumos. Ir svarīgi arī īstenot e-kohēziju, kā arī vienkāršot administratīvās procedūras.

Ir nepieciešams, lai Komisija izstrādā standarta prasības visām ETS programmām (katram virzienam), pieteikumu un līgumu paraugus. Dalībvalstīm un pārvaldes iestādēm būtu labāk jāizmanto vienkāršotas procedūras, ieviešot vienkāršojumus mazākiem projektiem un paātrinot lēmumu pieņemšanas procesu.

Joprojām ierobežotas ir privātā sektora finanšu iemaksas ETS projektos. Ir jāpaplašina un jāvienkāršo kārtība, kā tiek iesaistītas privātas ieinteresētās personas. Referente iesaka izveidot finanšu instrumentus, iesaistīt privātas ieinteresētās personas kā dalībniekus un ieviest valsts un privātā sektora partnerības. Komisijai būtu laikus jāsniedz konsekventi un skaidri norādījumi par finanšu instrumentu piemērošanu ETS programmās.

Turpmāki ieteikumi

Referente uzsver Eiropas teritoriālās sadarbības pastiprinošo efektu, tās saimniecisko izdevīgumu un turpmāko potenciālu, kas pārsniedz reģionālās politikas ietvaru. Tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt pie tā, lai saglabātu ETS kā nozīmīgu un pozitīvu Eiropas integrācijas procesa instrumentu, piešķirot ETS lielāku nozīmi kohēzijas politikā pēc 2020. gada. Referente ir pārliecināta, ka Eiropas teritoriālajai sadarbībai būtu vēl vairāk jānostiprina sava novatoriskā dimensija, un mudina iesaistīt vairāk privātā sektora dalībnieku, kuri veido veiksmīgas publiskā un privātā sektora partnerības pāri robežām.

Referente mudina kopīgi izstrādāt pieejas vai stratēģijas starp reģioniem, lai veicinātu integrētu un ilgtspējīgu teritoriālo attīstību, tostarp integrētu pieeju ieviešanu un izplatīšanu, pārvaldības pieeju pilnveidošanu, plānošanas instrumentu, administratīvo procedūru un tiesību normu saskaņošanu pāri robežām.

Komisijai, dalībvalstīm un pārvaldes iestādēm būtu jāņem vērā Luksemburgas prezidentūras priekšlikums izveidot jaunu juridisku instrumentu par pārrobežu sadarbību saistībā ar tiesību aktu paketes sagatavošanu par kohēzijas politiku pēc 2020. gada, ņemot vērā 2007.–2013. gada ex post novērtējuma rezultātus, 2014.–2020. gada pārrobežu sadarbības programmu īstenošanu, kā arī pienācīgu ietekmes novērtējumu par jauna juridiskā instrumenta vajadzību un tā darbības veidiem, lai veicinātu pārrobežu projektu labāku īstenošanu. Izstrādājot jauno instrumentu, būtu jāpiemēro proporcionalitātes princips.

2016. gadā strukturētas daudzo ieinteresēto personu debates ES līmenī par ETS nākotni laikposmā pēc 2020. gada būtu jāuzsāk saistībā ar debatēm par kohēzijas politikas nākotni.

Veicināt sabiedrības izpratni un pamanāmību

Eirobarometra zibensaptaujā „Pārrobežu sadarbība Eiropas Savienībā” (2015)[14] ir konstatēts, ka vairākums ES iedzīvotāju pierobežas reģionos nezina par ES finansētiem pārrobežu sadarbības pasākumiem savā reģionā. Tāpēc ir vajadzīga efektīvāka saziņa par pabeigto projektu rezultātiem un sasniegumiem. Komisijai, dalībvalstīm un pārvaldības iestādēm būtu jāizveido mehānisms, ar kuru nodrošināt labāku pamanāmību un izpratnes veicināšanu par ETS programmu rezultātiem un palielināt sinerģijas ar citām ES finansētām programmām/iniciatīvām.

Ir svarīgi nodrošināt labāku koordināciju starp Komisiju, pārvaldes iestādēm un visām ieinteresētajām personām, īstenojot pārrobežu programmas, lai tādā veidā nodrošinātu projekta tematisko sasniegumu kritisku analīzi, pievērstu uzmanību veiksmes stāstiem un trūkumiem, tādējādi sniedzot ieteikumus laikposmam pēc 2020. gada un tajā pašā laikā nodrošinot kvalitatīvus, pārredzamus un iedzīvotājiem interesantus projektus.

• [1]  Šis budžets arī ietver ERAF piešķīrumu dalībvalstīm, lai piedalītos ES ārējo robežu sadarbības programmās, ko atbalsta ar citiem instrumentiem (Pirmspievienošanās palīdzības instruments un Eiropas kaimiņattiecību instruments).
• [2]  Interreg, Urbact, Interact, Espon.
• [3] http://ec.europa.eu/regional_policy/en/projects/ALL?search=1&keywords=&countryCode=ALL&regionId=ALL&themeId=97&typeId=ALL&periodId=ALL&dateFrom=.
• [4]  Uzskaitīto projektu rezultātu pamatā ir piemēri, ko sniedzis EK Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD, un šis saraksts nav izsmeļošs.
• [5]  „Fondu fonda” uzdevums nav veikt individuālas investīcijas, lai tās iegūtu galīgie saņēmēji, bet izveidot mazākus, konkrētam mērķim paredzētus fondus, pamatojoties uz ģeogrāfiskiem apstākļiem, tirgus kategoriju (piemēram, atjaunojamā enerģija, biotehnoloģija), vai finanšu instrumentu (aizdevumu, kapitālu utt.), kuri veiks investīcijas MVU.
• [6]  http://www.interreg-4agr.eu/fr/projet-detail.php?projectId=6.
• [7]  I pielikums „Eiropas teritoriālā sadarbība/Interreg” Komisijas paziņojumam „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē – maksimāla ESI fondu ieguldījuma izmantošana”: http://ec.europa.eu/contracts_grants/pdf/esif/invest-progr-interreg-details-annex1_en.pdf.
• [8]  New Instruments for Financing Sustainable Regional and Urban Development (Jauni instrumenti ilgtspējīgas reģionālās un pilsētu attīstības finansēšanai), BBSR-Online-Publikation, Nr. 15/2015.
• [9]  I pielikums „Eiropas teritoriālā sadarbība/Interreg” Komisijas paziņojumam „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē – maksimāla ESI fondu ieguldījuma izmantošana”: http://ec.europa.eu/contracts_grants/pdf/esif/invest-progr-interreg-details-annex1_en.pdf.
• [10]  www.food2market.be.
• [11]  http://www.euroregio.eu/sites/default/files/sei_fr.pdf.
• [12]  http://www.espaces-transfrontaliers.org/fileadmin/user_upload/documents/Documents_Fiches_Projets/Strategie_Innovation_EPM_EN.pdf.
• [13]  Pētījums „European Grouping of Territorial Cooperation as an instrument for promotion and improvement of territorial cooperation in Europe” (Eiropas teritoriālās sadarbības grupu veidošana kā instruments teritoriālās sadarbības veicināšanai un uzlabošanai Eiropā), Eiropas Parlaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, 2015. gada jūlijs.
• [14]  file:///C:/Documents%20and%20Settings/UserPRR6/My%20Documents/Downloads/fl_422_sum_en.pdf.

ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	24.5.2016
Galīgais balsojums	+: –: 0:	36 3 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pascal Arimont, Franc Bogovič, Victor Boştinaru, Mercedes Bresso, Steeve Briois, Rosa D’Amato, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Constanze Krehl, Sławomir Kłosowski, Andrew Lewer, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Jens Nilsson, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Stanislav Polčák, Julia Reid, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Ruža Tomašić, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Joachim Zeller
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ivana Maletić, Miroslav Mikolášik, Sophie Montel, Dimitrios Papadimoulis, Tonino Picula, Maurice Ponga, Branislav Škripek, Davor Škrlec, Hannu Takkula, Damiano Zoffoli, Milan Zver