Procedūra : 2013/0321(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0216/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0216/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 14/09/2016 - 9.1
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0339

IETEIKUMS     ***
PDF 668kWORD 105k
23.6.2016
PE 582.160v02-00 A8-0216/2016

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Horvātijas Republikas dalību līgumslēdzējas puses statusā pēc tās pievienošanās Eiropas Savienībai

(14381/2013 – C8-0120/2016 – 2013/0321(NLE))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Referente: Danuta Jazłowiecka

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 ĪSS PAMATOJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Horvātijas Republikas dalību līgumslēdzējas puses statusā pēc tās pievienošanās Eiropas Savienībai

(14381/2013 – C8-0120/2016 – 2013/0321(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (14381/2013),

–  ņemot vērā Protokolu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Horvātijas Republikas dalību līgumslēdzējas puses statusā pēc tās pievienošanās Eiropas Savienībai (14382/2013),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pantu, 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8-0120/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 99. panta 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ieteikumu (A8-0216/2016),

1.  sniedz piekrišanu protokola slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Šveices Konfederācijas valdībai un parlamentam.


ĪSS PAMATOJUMS

I. Divpusējie nolīgumi — pamatinformācija

Ģeogrāfiskā tuvuma, kultūras radniecīguma un jo īpaši politiskās un ekonomiskās nozīmes dēļ Eiropas Savienība ar tās 28 dalībvalstīm ir visnozīmīgākā Šveices partnere. Tāpat arī Eiropas Savienībai, kas ar Šveici ir noslēgusi daudzus nolīgumus, ar šo valsti ir ciešākas saites nekā ar jebkuru citu valsti ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ). Šveice pēc ASV, Ķīnas un Krievijas ir ceturtā lielākā ES tirdzniecības partnere, savukārt Šveicei ES ir nozīmīgākā sadarbības partnere. Vairāk nekā miljons ES pilsoņu dzīvo Šveicē, un vēl 230 000 ik dienu šķērso ES un Šveices robežu, lai dotos uz darbu. Aptuveni 430 000 Šveices pilsoņu dzīvo Eiropas Savienībā. Līdz ar Rumānijas, Bulgārijas un Horvātijas pievienošanos ES iekšējais tirgus ir kļuvis vēl plašāks, aptverot gandrīz 505 miljonus iedzīvotāju un kļūstot vēl nozīmīgāks Šveicei kā mūsu partnerei.

Pēc tam, kad Šveice 1992. gadā noraidīja pievienošanos EEZ nolīgumam, un tā kā abas puses apzinās, cik svarīga ir sadarbība, notika sarunas par vairākiem divpusējiem nolīgumiem (tā dēvētie Divpusējie nolīgumi I). Tie aptvēra personu brīvu pārvietošanos, sauszemes transportu, gaisa transportu, lauksaimniecību, pētniecību, kā arī tehniskos šķēršļus tirdzniecībai un publiskajam iepirkumam un stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā.

Sarunas par Otro nolīgumu paketi (Divpusējie nolīgumi II) notika kopš 2002. gada jūnija, un šie nolīgumi tika parakstīti 2004. gadā. Šajā paketē ir ietverti deviņi dažādi nolīgumi, kas attiecas uz uzkrājumu nodokļiem, sadarbību cīņā pret krāpšanu, Šveices asociāciju ar Šengenas acquis, Šveices līdzdalību Dublinas un Eurodac regulās, tirdzniecību ar pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, Šveices līdzdalību Eiropas Vides aģentūrā un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā (EIONET), sadarbību statistikas jomā, Šveices līdzdalību Media plus un Media apmācības programmās un nolīgumu, ar ko novērš nodokļu dubulto uzlikšanu Kopienas iestāžu pensionētajiem darbiniekiem.

Savā Eiropas politikā Šveice vienmēr ir centusies nostiprināt attiecības ar ES, un kopš 2000. gada Šveices tauta septiņos referendumos ir apsvērusi un apstiprinājusi gandrīz 20 pamata nolīgumus un vairāk nekā 120 divpusējos nolīgumus.

II. Personu brīva pārvietošanās

Saskaņā ar Divpusējiem nolīgumiem I parakstītais Nolīgums par personu brīvu pārvietošanos, ar ko savstarpēji atcēla lielāko daļu no ierobežojumiem, deva līgumslēdzēju pušu pilsoņiem tiesības ieceļot, uzturēties un strādāt attiecīgajās teritorijās. Tomēr, lai pilnībā izmantotu iepriekš minētās tiesības, ir nepieciešams darba vai pakalpojumu līgums vai jābūt pietiekamiem finanšu līdzekļiem un apdrošināšanai. Nolīguma mērķis bija Savienības un Šveices attiecībās ieviest noteikumus, kas būtu līdzvērtīgi tiem, kuri paredzēti acquis communautaire un ar kuriem atļauj ieceļot, uzturēties, strādāt, reģistrēties kā pašnodarbinātajam un studēt, kā arī ievieš tiesības uz sociālo drošību un piemēro tādus pašus dzīves, nodarbinātības un darba apstākļus, kādus piemēro valstspiederīgajiem. Turklāt nolīguma mērķis bija atvieglot pakalpojumu sniegšanu līgumslēdzēju pušu teritorijā.

Uz nolīgumu attiecās atsevišķi pārejas noteikumi, ar ko pakāpeniski visiem ES un Šveices pilsoņiem piešķīra tiesības brīvi pārvietoties.

Divpusējie nolīgumi I ietver arī fundamentālu giljotīnas klauzulu, ar ko nosaka, ka gadījumā, ja kāds no septiņiem līgumiem tiek izbeigts, automātiski tiek izbeigti arī visi pārējie līgumi, un nogaidīšanas klauzulu, ar ko paredz, ka līgumslēdzējas puses šā nolīguma darbības jomās nepieņem nekādus turpmākus ierobežojošus pasākumus vis-à-vis otras puses valstspiederīgajiem.

III. Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos protokoli

Saskaņā ar Divpusējiem nolīgumiem I 2000. gadā parakstītais un kopš 2002. gada 1. jūnija spēkā esošais Nolīgums par personu brīvu pārvietošanos tika parakstīts starp Šveici un 15 dalībvalstu ES. Nolīgums par personu brīvu pārvietošanos ir vienīgais nolīgums, kas pēc Eiropas Savienības 2004. gada 1. maija paplašināšanās netika automātiski attiecināts uz jaunajām dalībvalstīm. Līdz ar to nolīgums tika grozīts ar protokolu un attiecināts uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju. Nolīguma pirmais protokols stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī. Katrs protokols tika veidots pēc nolīguma ar 15 dalībvalstu ES parauga, attiecīgi nosakot kvotas, piekļuves darba tirgum nosacījumus, ierobežojumus un drošības klauzulas.

Pēc tam, kad 2007. gada 1. janvārī Eiropas Savienībai pievienojās Bulgārija un Rumānija, nolīgumu grozīja vēlreiz un 2009. gadā spēkā stājās II protokols.

Līdz ar Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2013. gadā tika izstrādāts III protokols. Taču pēc 2014. gada 9. februāra referenduma “Pret masu imigrāciju” to sākotnēji bloķēja. Uz to reaģējot, ES apturēja sarunas par atsevišķiem nolīgumiem ar Šveici, kas cita starpā attiecās uz pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un studentu apmaiņas programmu “Erasmus+”. Tomēr 2016. gada 4. martā Šveice un ES parakstīja III protokolu, ar ko Nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos attiecināja arī uz Horvātiju.

Pašreizējais III protokols atšķirībā no iepriekšējiem protokoliem paredz, ka Eiropas Parlamentam ir jāsniedz piekrišana.

IV. Pašreizējais protokols

Paredzēts, ka no protokola spēkā stāšanās brīža Šveice uz septiņiem gadiem var ierobežot Horvātijas pilsoņiem piekļuvi darba tirgum (kvotas, priekšrokas došana vietējiem darba ņēmējiem, darba apstākļu un algu kontrole). Šā pārejas perioda divos pēdējos gados ierobežojumi ir jāpieņem Apvienotajai Šveices un ES komitejai.

Kas attiecas uz darba tirgus ierobežojumiem, tad Šveice var saglabāt kvantitatīvus ierobežojumus attiecībā uz Šveicē nodarbinātu darba ņēmēju un pašnodarbinātu personu, kuri ir Horvātijas valstspiederīgie, piekļuvi divām šādām uzturēšanās kategorijām: a) uzturēšanās, kas ir ilgāka par četriem mēnešiem, bet nepārsniedz vienu gadu; b) uzturēšanās vienu gadu vai ilgāk.

Kvantitatīvie ierobežojumi ir noteikti katram no septiņiem protokola īstenošanas gadiem. Katru gadu noteiktās kvotas palielina, lai Šveice pakāpeniski no gada gadā varētu savu darba tirgu atvērt Horvātijas darba ņēmējiem.

Turklāt ir paredzēti papildu noteikumi, ar ko Šveice un Horvātija saglabā kontroli attiecībā uz priekšrokas došanu pastāvīgajā darba tirgū integrētajiem darba ņēmējiem, kā arī algas un darba apstākļiem, kas piemērojami otras līgumslēdzējas puses valstspiederīgajiem.

Horvātijai jābūt tiesīgai uz tādiem pašiem periodiem ieviest tādus pašus kvantitatīvos ierobežojumus Šveices valstspiederīgajiem. Protokolā ir iekļauta nozīmīga nobeiguma drošības klauzula, ar ko paredz, ka protokolā noteiktā septiņu gadu perioda beigās Šveicei būs iespēja vēl uz trim gadiem vienpusēji piemērot drošības klauzulu Horvātijas pilsoņiem, lai ierobežotu uzturēšanās atļauju izsniegšanu, kas dod tiesības strādāt. Šajā ziņā ir paredzēti īpaši noteikumi.

Līdz ar to pārejas perioda kopējais ilgums, ieskaitot drošības klauzulas piemērošanas laiku (ja klauzulu piemēro), ir 10 gadi no protokola spēkā stāšanās dienas.

V. Tautas nobalsošana “Pret masu imigrāciju” 2014. gada 9. februārī

Šveices tauta 2014. gada 9. februārī referendumā ar 50,3 % balsu un vairākumā kantonu pieņēma Šveices Tautas partijas iesniegto iedzīvotāju iniciatīvu “Pret masu imigrāciju”. Iniciatīvas galvenais elements bija jauna 121.a panta ieviešana Šveices Federālajā konstitūcijā. Minētā panta būtiskākie elementi paredzēja to, ka Šveice autonomi regulē imigrāciju, var ieviest uzturēšanās atļauju ierobežojumus un kvotas, pamatojoties uz Šveices vispārējām ekonomiskajām interesēm, un ka uzņēmumiem, pieņemot darbiniekus darbā, priekšroka ir jādod Šveices valstspiederīgajiem. Turklāt jānorāda viens ES un Šveices nolīgumam ļoti būtisks elements, proti, iniciatīva “Pret masu imigrāciju” paredzēja, ka neviens starptautiskais līgums vai nolīgums nevar ietekmēt jaunieviesto pantu.

Faktiski Konstitūcijas 121.a panta mērķis ir ierobežot imigrāciju Šveicē, no jauna noteikt ārvalstniekiem kvotas, kā arī ar šo pantu prasa no jauna apspriest ar ES noslēgto Nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos. Līdz ar panta pieņemšanu Federālajai padomei ir trīs gadi laika, lai īstenotu pasākumus minēto mērķu sasniegšanai, t. i., līdz 2017. gada februārim. Tomēr jāuzsver, ka 121.a pants ir pretrunā Nolīgumam par personu brīvu pārvietošanos.

Eiropas Ārējās darbības dienestam, kas atbild par ES un Šveices Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos pārvaldību, 2014. gada jūlijā tika nosūtīta vēstule ar pieprasījumu pārskatīt Nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos. Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrina Eštone pēc apspriešanās ar dalībvalstīm nekavējoties nosūtīja atbildes vēstuli, uzsverot, ka nediskriminēšanas, tostarp vienlīdzīgas attieksmes, principa pārskatīšana ar mērķi ieviest kvantitatīvus ierobežojumus un kvotas līdz ar priekšrokas došanu Šveices valstspiederīgajiem būtu pilnīgā pretrunā Nolīgumam un ka tādēļ ES šajā ziņā nekādai pārskatīšanai nepiekrīt.

Ņemot vērā giljotīnas klauzulu un vajadzību ievērot Nolīguma nosacījumus, pašlaik notiek apspriedes ar Šveices pārstāvjiem, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu, iespējams, pamatojoties uz Nolīguma 14. panta 2. punkta interpretāciju, ar ko paredz, ka “nopietnu ekonomisko un sociālo grūtību” gadījumā Apvienotā komiteja var izskatīt iespēju pieņemt atbilstīgus pasākumus situācijas koriģēšanai.

Nākamajos mēnešos būs jāpanāk risinājums saistībā ar minētā referenduma sekām. Ņemot vērā, ka ar Šveices autonomo lēmumu var izbeigt Divpusējo nolīgumu I darbību, pieņemams risinājums ir jāierosina Šveices Konfederācijai.

VI. Referentes nostāja

Šveice no iekšējā tirgus un ES paplašināšanās gūst tādu pašu labumu kā ES dalībvalstis, kā pati Šveices puse to ne reizi vien ir apgalvojusi(1) un kā tas uzsvērts Šveices analīzē par Divpusējo nolīgumu I darbības izbeigšanas sekām(2). Nav šaubu, ka no tagadējā III protokola parakstīšanas gan Horvātija, gan Šveice gūs labumu, baudot politiskās, ekonomiskās un kultūras priekšrocības, ko nodrošina paplašināts iekšējais tirgus, kurā brīva pārvietošanās ir viens no izšķirīgiem elementiem.

Visu izklāstīto iemeslu dēļ referente atbalsta Nolīgumam pievienotā Protokola noslēgšanu un iesaka sniegt piekrišanu.

(1)

Šveices darba ņēmēju apvienība Economiesuisse norāda, ka divpusējie nolīgumi ir “nepieciešami un nenovēršami”, jo īpaši ņemot vērā piekļuvi jauno dalībvalstu tirgiem.

(2)

https://www.seco.admin.ch/seco/fr/home/Aussenwirtschaftspolitik_Wirtschaftliche_Zusammenarbeit/Wirtschaftsbeziehungen/Wirtschaftsbeziehungen_mit_der_EU/wirtschaftliche-bedeutung-der-bilateralen-i/volkswirtschaftliche-auswirkungen-eines-wegfalls-der-bilateralen.html


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

21.6.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

44

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Guillaume Balas, Tiziana Beghin, Brando Benifei, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Arne Gericke, Marian Harkin, Czesław Hoc, Danuta Jazłowiecka, Jan Keller, Ádám Kósa, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Javi López, Morten Løkkegaard, Thomas Mann, Dominique Martin, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Marek Plura, Terry Reintke, Sofia Ribeiro, Anne Sander, Sven Schulze, Romana Tomc, Yana Toom, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Georges Bach, Lynn Boylan, Sergio Gutiérrez Prieto, Dieter-Lebrecht Koch, Joachim Schuster, Csaba Sógor, Neoklis Sylikiotis, Flavio Zanonato, Gabriele Zimmer

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Paul Tang


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

44

+

ALDE

ECR

EFDD

GUE/NGL

Green/EFA

PPE

 

S&D

Enrique Calvet Chambon, Martina Dlabajová, Marian Harkin, Morten Løkkegaard, Yana Toom, Renate Weber

Arne Gericke, Czesław Hoc

Laura Agea, Daniela Aiuto, Tiziana Beghin

Lynn Boylan, Neoklis Sylikiotis, Gabriele Zimmer

Terry Reintke, Tatjana Zdanoka

Georges Bach, David Casa, Danuta Jazłowiecka, Dieter-Lebrecht Koch, Ádám Kósa, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Thomas Mann, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Anne Sander, Sven Schulze, Csaba Sógor, Romana Tomc

Guillaume Balas, Brando Benifei, Vilija Blinkevičiūtė, Ole Christensen, Elena Gentile, Sergio Gutiérrez Prieto, Jan Keller, Javi López, Emilian Pavel, Georgi Pirinski, Joachim Schuster, Paul Tang, Marita Ulvskog, Flavio Zanonato

2

-

ENF

NI

Dominique Martin

Lampros Fountoulis

0

0

 

 

Izmantoto simbolu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums