Procedūra : 2015/2038(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0217/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0217/2016

Debates :

PV 04/07/2016 - 17
CRE 04/07/2016 - 17

Balsojumi :

PV 05/07/2016 - 4.4
CRE 05/07/2016 - 4.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0298

ZIŅOJUMS     
PDF 804kWORD 261k
27.6.2016
PE 575.363v03-00 A8-0217/2016

par Parlamenta 2010. gada ieteikumu par sociāliem un vides standartiem, cilvēktiesībām un uzņēmumu sociālo atbildību īstenošanu

(2015/2038(INI))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Referente: Eleonora Forenza

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Ārlietu komitejaS ATZINUMS
 Attīstības komitejaS ATZINUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Parlamenta 2010. gada ieteikumu par sociāliem un vides standartiem, cilvēktiesībām un uzņēmumu sociālo atbildību īstenošanu

(2015/2038(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 3., 6. un 21. pantu,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 11., 153., 191., 207. un 218. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12., 21., 28., 29., 31. un 32. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497)(1),

–  ņemot vērā 10. PTO Ministru konferences (MC10) secinājumus(2),

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu (2015. gada 30. novembris–11. decembris)(3),

–  ņemot vērā ES gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē (2014)(4),

–  ņemot vērā ES rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015.–2019. gads) „Cilvēktiesību jautājumi joprojām ES uzmanības centrā”,

–  ņemot vērā Pamatnostādnes par ietekmes uz cilvēktiesībām analīzi tirdzniecības politikas iniciatīvu ietekmes novērtējumos(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Politikas departamenta 2015. gadā publicēto pētījumu par cilvēktiesībām un demokrātijas klauzulām starptautiskos nolīgumos,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembrī pieņemto rezolūciju „Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”(6),

–  ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu(8),

–  ņemot vērā ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem(9),

–  ņemot vērā ESAO Pienācīgas pārbaudes pamatnostādnes attiecībā uz atbildīgām izrakteņu piegādes ķēdēm no konfliktu skartajām un augsta riska teritorijām(10),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu par ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu īstenošanas pašreizējo situāciju(11),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada paziņojumu „Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” (COM(2011)0681),

–  ņemot vērā ANO Tirdzniecības un attīstības konferences ieguldījumu politikas satvaru ilgtspējīgai attīstībai (2015)(12),

–  ņemot vērā Eiropas parlamenta Politikas departamenta pētījumu „The EU’s Trade Policy: from gender-blind to gender-sensitive?” („ES tirdzniecības politika: no dzimumu līdztiesības ignorēšanas līdz ievērošanai”),

–  ņemot vērā neatkarīgā eksperta ceturto ziņojumu par demokrātiskas un taisnīgas starptautiskās kārtības sekmēšanu (ANO ģenerālsekretāra 2015. gada 5. augusta paziņojums Ģenerālajai asamblejai (A/70/285)),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos nolīgumos(13),

–  ņemot vērā ANO Rezolūciju Nr. 64/292, kurā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja nepārprotami atzina piekļuvi ūdenim un sanitārijai par cilvēktiesībām un kurā ir minēts, ka tīrs dzeramais ūdens un sanitārija ir svarīga visu cilvēktiesību pilnīgai īstenošanai,

–  ņemot vērā 2015. gada 8. septembra rezolūciju par turpmākiem pasākumiem saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu „Right2Water(14),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos(15),

–  ņemot vērā 2010. gada 8. novembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības politiku klimata pārmaiņu diktēto prasību kontekstā(16),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Politikas departamenta C 2014. gadā publicēto pētījumu „Gender Mainstreaming in Committees and Delegations of the European Parliament” („Integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamenta komitejās un delegācijās”),

–  ņemot vērā Cilvēktiesību padomes rezolūciju Nr. 26/9, kurā tā nolēma „izveidot beztermiņa starpvaldību darba grupu jautājumos par transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem cilvēktiesību kontekstā, kuras uzdevums būs izstrādāt starptautisku juridisku saistošu instrumentu, ar kā palīdzību starptautisko cilvēktiesību ietvaros regulēt transnacionālo korporāciju un citu uzņēmumu darbību”(17),

–  ņemot vērā ES reformēto VPS, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 978/2012,

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Ziņojums par vispārējo preferenču sistēmu attiecībā uz 2014.–2015. gada laikposmu” (COM(2016)0029),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ESAO pārskatītās vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem, SDO trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku, Starptautiskās Integrēto pārskatu komitejas satvaru, Apvienoto Nāciju Organizācijas Globālā līguma desmit principus un ISO 26000 rekomendējošo standartu par sociālo atbildību,

–  ņemot vērā Francijas likumprojektu par pienācīgu pārbaudi, ar kuru paredzēts ieviest ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, un priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera paziņojumu 2015. gada G7 samitā,

–  ņemot vērā projektu „Iegūt ilgtermiņa vērtību uzņēmumiem un investoriem”, ko pašlaik īsteno saskaņā ar ANO atbildīgas ieguldīšanas principiem un ANO Globālo līgumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0217/2016),

A.  tā kā Parlaments 2010. gadā sniedza ieteikumus Komisijai par sociāliem un vides standartiem, cilvēktiesībām un uzņēmumu sociālo atbildību; tā kā virkne šo ieteikumu ir īstenoti, bet citi nav;

B.  tā kā Parlaments ir viens no likumdevējiem attiecībā uz pasākumiem, ar ko nosaka satvaru Savienības kopējās tirdzniecības politikas (KTP) īstenošanai; tā kā visu tirdzniecības nolīgumu, par kuriem Savienība risina sarunas, ratifikācijai ir vajadzīga Parlamenta piekrišana, tā kā tāpēc ir jāīsteno Parlamenta ieteikumi, lai nodrošinātu, ka Komisijas iniciatīvas KTP jomā ir sekmīgas;

C.  tā kā tirdzniecība ir ļoti svarīga uzņēmējdarbības iespēju sekmēšanā, labklājības nodrošināšanā un nodarbinātības veicināšanā, kā arī ekonomikas attīstības, sociālā progresa, dzīves līmeņa, dzīves kvalitātes un cilvēktiesību standartu ilgtermiņa uzlabošanas sekmēšanā;

D.  tā kā ES uzsver savu stingro apņemšanos veicināt ilgtspējīgu attīstību, kā atkārtoti apstiprināts tās stratēģijā „Tirdzniecība visiem”, kā arī cilvēktiesības un labu pārvaldību, izmantojot uz iniciatīvām balstītus līdzekļus, piemēram, VPS+ un preferenciālās piekļuves tirgum noteikumus valstīs, kuras ir apņēmušās īstenot galvenās starptautiskās konvencijas attiecīgajās jomās;

E.  tā kā ES, īstenojot savu tirdzniecības politiku, var pozitīvi ietekmēt cilvēktiesību lielāku ievērošanu un ilgtspējīgu attīstību pasaulē; tā kā Komisijai jādarbojas, paturot šo mērķi prātā; tā kā tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumi ietekmē cilvēktiesības un ilgtspējīgu attīstību, tāpēc būtu jāizstrādā tā, lai atbalstītu sociālo un vidisko progresu, garantējot Eiropas standartu neaizskaramību, sargājot cilvēktiesības un nodrošinot atbilstību sociālajiem un vides noteikumiem;

F.  tā kā tirdzniecība un ārvalstu investīcijas, ko veic starptautiskie uzņēmumi, veicina cilvēktiesību un sociālo tiesību, kā arī darba ņēmēju tiesību ievērošanu valstīs, kurās šie uzņēmumi darbojas;

G.  tā kā Parlamenta ieguldījumu var novērtēt pēc tā sniegto ieteikumu efektīvas īstenošanas; tā kā, lai nodrošinātu tirdzniecības nolīgumos noteikto mērķu un saistību ievērošanu, jo īpaši cilvēktiesību aizsardzības jomā, ir jāveic regulāra nolīgumu īstenošanas uzraudzība;

H.  tā kā saskaņā ar LESD 208. pantu ES un tās dalībvalstīm būtībā ir juridisks pienākums veidot politiku saskaņā ar attīstības mērķiem;

I.  tā kā Komisijas priekšlikumā jaunai tirdzniecības un ieguldījumu stratēģijai — „Tirdzniecība visiem” — ir atzīta saikne starp tirdzniecību, cilvēktiesībām un sociālajiem un vides standartiem un ir pausts aicinājums padarīt šīs tiesības un standartus par neatņemamu sastāvdaļu Savienības ekonomiskajās un komerciālajās attiecībās;

J.  tā kā transnacionāliem globālajiem mazumtirgotājiem un uzņēmumiem pašreizējā ražošanas sistēmā ir liela atbildība attiecībā uz darba apstākļu uzlabošanu un atalgojuma palielināšanu ražošanas valstīs;

K.  tā kā sieviešu tiesības ir neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa; tā kā dzimumu līdztiesība iekļaujas tirdzniecības nolīgumu ilgtspējīgas attīstības nodaļu tvērumā; tā kā strukturālas dzimumu nelīdztiesības dēļ tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu specifiskā ietekme sievietes un vīriešus skar atšķirīgi un tā kā ilgtspējīgos un iekļaujošos attīstības, izaugsmes un tirdzniecības nolīgumos ir jāiekļauj arī cilvēktiesības, tostarp dzimumaspektā;

L.  tā kā ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam atzīts, ka tirdzniecības politika būtiski ietekmē tās mērķu īstenošanu, jo ietver virkni politikas jomu, piemēram, izcelsmes noteikumus, pārtikas regulējumu, izejvielu tirgus un dzimumu līdztiesību;

M.  tā kā VPS un VPS+ sistēmu potenciālu nodrošināt cilvēktiesību un darba tiesību konvenciju ratifikāciju un īstenošanu jaunattīstības valstīs var uzlabot, ja ekonomiskus stimulus sasaista ar cilvēktiesību un darba tiesību galveno konvenciju efektīvu pieņemšanu un īstenošanas pastāvīgu uzraudzību;

N.  tā kā Rana Plaza katastrofas dēļ ES sadarbībā ar Bangladešas valdību un SDO nāca klajā ar globālu paktu par darba tiesību un rūpnīcu drošības uzlabojumiem Bangladešā, kura mērķis ir uzlabot darba ņēmēju darba apstākļus, darba drošību un veselības aizsardzību; tā kā šo centienu rezultātā ir palielinājusies sabiedrības informētība un izstrādāti inovatīvi risinājumi ar TIA saistītiem jautājumiem, piemēram, Vienošanās par ugunsdrošību un ēku drošību Bangladešā;

O.  tā kā joprojām nav tiesiskā regulējuma par to, kā uzņēmumiem jāievēro saistības cilvēktiesību jomā attiecībā uz sociālajiem un vides standartiem; tā kā līdztekus publiskajam sektoram ilgtspējīga attīstība jāveicina arī privātajam sektoram; tā kā uzņēmumiem ir jārīkojas sociāli un vidiski atbildīgā veidā; tā kā ES jaunās paaudzes tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumi ietver nodaļas par ilgtspējīgu attīstību, kas nolīguma pusēm prasa apņemties sargāt cilvēktiesības, ievērot sociālos un vides standartus un nodrošināt uzņēmumu sociālo atbildību; tā kā virknē ES tirdzniecības nolīgumu konstatējams atšķirīgs šādu nodaļu vēriens; tā kā Komisija ir mudinājusi rīkoties maksimāli vērienīgi;

P.  tā kā Komisijas 2015. gada stratēģijā „Tirdzniecība visiem” noteikts, ka TIA ir viena no ES prioritātēm; tā kā, lai šī stratēģija varētu dot pienācīgu impulsu TIA programmai, Komisijas vēriens, kas vērtējams ļoti atzinīgi, ir jāīsteno apņēmīgās un konkrētās darbībās;

Q.  tā kā projekts „Iegūt ilgtermiņa vērtību uzņēmumiem un investoriem”, ko īsteno saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas atbildīgas ieguldīšanas principiem un ANO Globālo līgumu, pierāda, ka ekonomiskā atveseļošanās Eiropā un pasaulē ir saderīga ar sociālā taisnīguma, vides ilgtspējas un cilvēktiesību ievērošanas principiem un tie cits citu savstarpēji pastiprina;

R.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. pantā noteikts, ka ES kopējo tirdzniecības politiku īsteno, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus;

S.  tā kā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā no jauna apstiprināts, ka ES ārējās darbības orientējošie principi ir demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī ANO Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana;

T.  tā kā tirdzniecības un cilvēktiesību standartu saikne ar sociālajiem un vides standartiem ir kļuvusi par neatņemamu ES ekonomisko un komerciālo attiecību daļu; tā kā ES politikai attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju trešās valstīs arī turpmāk vajadzētu būt integrētai citos ES politikas virzienos, kuriem piemīt ārējā dimensija, tostarp tirdzniecības politikā; tā kā ES būtu jāizmanto tirdzniecības politika, lai palīdzētu izveido augstus globālos standartus cilvēktiesību un sociālo tiesību, patērētāju aizsardzības un vides jomā;

U.  tā kā tirdzniecības politika un vērienīgi tirdzniecības nolīgumi veicina un stiprina uz globāliem noteikumiem balstīto tirdzniecības sistēmu, tā kā pirms tirdzniecības sarunu noslēgšanas ir nopietni un pārredzami jāizskata arī cilvēktiesību jautājumi; tā kā ANO Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, kā arī citu relevantu instrumentu, tostarp to, kuri sekmē uzņēmumu sociālo atbildību, mērķis ir atbalstīt cilvēktiesību noteikumus saistībā ar tirdzniecības politiku;

V.  tā kā 2014. gada 26. jūnijā ANO Cilvēktiesību padome pieņēma rezolūciju par starpvaldību darba grupas izveidi, kuras uzdevums būs sākt procesu starptautiska juridiski saistoša instrumenta ieviešanai nolūkā atbilstīgi starptautiskajām tiesībām regulēt transnacionālās korporācijas un citas uzņēmējsabiedrības;

W.  tā kā tirdzniecība un cilvēktiesības var stiprināt viena otru un tā kā uzņēmēji — kam pašiem ir pienākums ievērot cilvēktiesības — var būtiski palīdzēt radīt pozitīvus stimulus attiecībā uz cilvēktiesību, demokrātijas, vides standartu un uzņēmumu atbildības sekmēšanu; tā kā ES ir bijusi vadošā loma vairāku tādu globālās atbildības iniciatīvu sarunās un īstenošanā, kas iet roku rokā ar starptautisko standartu, tostarp sociālā taisnīguma, vides ilgtspējas un cilvēktiesību ievērošanas, popularizēšanu un ievērošanu; tā kā ir atzīts, ka Eiropas uzņēmumi, kas darbojas globāli un ar savu nediskriminējošo uzņēmumu kultūru ir paraugs citiem, ilgtermiņā pozitīvi ietekmē cilvēktiesības; tā kā tirdzniecības attiecību stiprināšana, kuras pamatā ir cilvēktiesību aizsardzība un izpilde, stiprina savstarpējo sapratni un tādas kopējās vērtības kā tiesiskums, laba pārvaldība un cilvēktiesību ievērošana,

Vispārīgie principi

1.  aicina Komisiju un dalībvalstis visās savas politikas jomās, tostarp tirdzniecības politikā, iestrādāt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas pieeju un cita starpā garantēt Konvencijas par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) efektīvu ievērošanu; aicina Komisiju ES tirdzniecības stratēģijas ietekmes novērtējumā ņemt vērā ar dzimumu līdztiesību saistītos aspektus attiecībā uz sieviešu tiesībām un aicina Komisiju sistemātiski novērtēt esošos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumus, lai apzinātu to ietekmi uz dzimumu līdztiesību;

2.  aicina Komisiju nodrošināt labāku saskaņotību attiecībā uz attīstību, nodrošināt efektīvu politikas novērtēšanu un attīstības palīdzības un tirdzniecības politikas saskaņotību un tiekties panākt, ka visas ieinteresētās personas ievēro starptautiskos standartus cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, darba tiesību un vides jomā;

3.  aicina ES aktīvi piedalīties Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pieņēma savā 70. sesijā, 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā;

4.  aicina ES un dalībvalstis sekmēt tādu saistošu pasākumu ieviešanu, kas nodrošinātu, ka uzņēmumi maksā nodokļus vietā, kur tie veic saimniecisko darbību un rada vērtību, iestāties par to, ka privātajam sektoram obligāti jāsniedz pārskats par katru valsti atsevišķi atbilstoši ESAO ieteikumiem, un sekmēt labu pārvaldību, it īpaši nodokļu un efektīvas nodokļu iekasēšanas jomā; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka šim jautājumam tiek piešķirta prioritāte politikas dialogu darba kārtībā (politiskā līmenī attiecībā uz attīstību un tirdzniecību), un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības lomu nodokļu pārvaldības sabiedriskajā kontrolē un krāpšanas nodokļu jomā uzraudzībā; uzskata, ka uzņēmumu nodokļu politika būtu jāuzskata par daļu no uzņēmumu sociālās atbildības un ka tāpēc sociāli atbildīga rīcība nav savienojama ar stratēģijām, kuru mērķis ir izvairīšanās no nodokļu maksāšanas vai nodokļu oāžu izmantošana;

5.  atzīst, ka piekļuve tādiem sabiedriskajiem labumiem kā ūdens, veselības aprūpe un izglītība ir svarīgs rādītājs attiecībā uz valsts spēju nodrošināt cilvēktiesību un sociālo tiesību ievērošanu;

6.  uzsver, ka ES ilgstošās rūpes par sociālajiem un vides jautājumiem tās tirdzniecības diplomātijas kontekstā jau pašreiz ir soli priekšā citiem lielākajiem pasaules tirdzniecības dalībniekiem; uzsver, ka mūsu tirdzniecības partneru saistības cilvēktiesību jomā nodrošina stipru pamatu pastāvīgam dialogam, sadarbības procesiem un pakāpeniskiem uzlabojumiem ilgtermiņā;

7.  uzsver tirdzniecības un ārvalstu investīciju nozīmi, jo tie ir svarīgi instrumenti ekonomikas izaugsmes, ilgtspējīgas attīstības, labas pārvaldības un cilvēktiesību aizsardzības nodrošināšanai;

8.  atgādina, ka tirdzniecība un ārvalstu tiešās investīcijas veicina nabadzīgo valstu labklājību; atgādina, ka pastāv nebūt ne maznozīmīga saikne starp lielāku labklājību, labāku cilvēktiesību, sociālo tiesību un darba ņēmēju tiesību aizsardzību un spēcīgu vides aizsardzību;

9.  atgādina, ka ES ir apņēmusies attiecībās ar trešām valstīm saskaņoti sekmēt un ievērot cilvēktiesības un demokrātiju visos savos politikas virzienos, tostarp tirdzniecības politikā, un visos attiecīgajos ES ārējās finansēšanas instrumentos;

10.  tādēļ iesaka ES tirdzniecības stratēģiju izmantot par instrumentu, ar ko veicināt demokrātiskās vērtības trešās valstīs; tādēļ atzinīgi vērtē tirdzniecības nolīgumu un tirdzniecības preferenču programmu stiprināšanu, jo tās veicina cilvēktiesības, izskauž piespiedu un bērnu darbu un nodrošina pārtikas nodrošinājumu un tiesības uz veselības aprūpi, ilgtspējīgu attīstību un augstus drošības un vides standartus, kā arī ekonomiskās iespējas visiem;

Cilvēktiesības, vides un sociālie standarti daudzpusējā līmenī

11.  uzsver, cik svarīgi ir ES attīstīt daudzpusēju sadarbību, un tāpēc atkārtoti aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu PTO pārvaldības reformēšanā, lai īpaši sasniegtu šādus mērķus:

(a)  nostiprināt efektīvu sadarbību un regulāru dialogu starp PTO un attiecīgajām ANO aģentūrām, it sevišķi augsto cilvēktiesību komisāru, ANO Tirdzniecības un attīstības konferenci un Starptautisko Darba organizāciju, jo īpaši — piešķirot SDO oficiālu novērotājas statusu PTO un iesaistot SDO ar starptautisko darba tiesību un darba tiesību konvenciju pārkāpumiem saistīto tirdzniecības strīdu izšķiršanā; uzskata, ka SDO arī turpmāk būtu jāiesaista sarunās par divpusējiem, daudzpusējiem un vairākpusējiem tirdzniecības nolīgumiem;

(b)  reformēt PTO tirdzniecības politikas pārskatīšanas mehānismus, lai iekļautu sociālās, vides un cilvēktiesību dimensijas, kuru pamatā būtu SDO, ANO cilvēktiesību un starptautisko vides nolīgumu (MEA) vadlīnijas, un veicinātu ilgtspējīgu attīstību, it īpaši — PTO ietvaros izveidojot tirdzniecības un pienācīgas kvalitātes darba komiteju līdzās pašreizējai Tirdzniecības un vides komitejai, kā prasīts Parlamenta 2010. gada ieteikumos;

(c)  novērtēt, kādā mērā PTO Tirdzniecības un vides komiteja ir izpildījusi savu uzdevumu, kas noteikts 1994. gada 15. aprīlī Marakešā pieņemtajā PTO Ministru lēmumā par tirdzniecību un vidi, un tā secinājumus par to, kas vēl būtu darāms, īpaši sakarā ar globālo dialogu par klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām un PTO, kā Parlaments sākotnēji prasījis;

(d)  konstruktīvi iesaistīties ANO darba grupā līgumu procesam uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jautājumos, ņemot vērā Augstā cilvēktiesību komisāra biroja īstenoto pētījumu par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko izdara uzņēmumi, izmantojot tiesiskās aizsardzības līdzekļus;

12.  aicina Komisiju aktīvi veicināt turpmākas PTO reformas, lai noteiktu daudzpusējus noteikumus atbildīgai globālo piegādes ķēžu ilgtspējīgai pārvaldībai, īpaši ietverot:

(a)  efektīvas un īstenojamas piegādes ķēžu pienācīgas pārbaudes un pārredzamības prasības, kas balstītas uz ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām;

(b)  veselības un drošības standartus, īpaši atzīstot darba ņēmēju tiesības veidot drošības komitejas;

(c)  sociālās aizsardzības minimumu;

(d)  SDO darba pamatstandartu ievērošanu;

13.  atkārtoti pieprasa nodrošināt, ka pasākumi, kurus puse pieņēmusi Parīzes nolīguma ietvaros vai kuri ir saistīti ar kādu no UNFCCC 3. un 4. pantā minētajiem principiem vai saistībām, tiek aizsargāti arī ar juridiski pamatotāku tirdzniecības nolīgumu regulēšanas tiesību aizsardzību;

14.  mudina Komisiju paātrināt progresu ceļā uz tādu shēmu izveidi, kas tirdzniecības nolīgumos diferencētu produktus atbilstoši to apstrādes un ražošanas metodēm (ARM) un ilgtspējas kritērijam;

15.  aicina dalībvalstis pastiprināt savus centienus pildīt apņemšanos pakāpeniski izbeigt fosilā kurināmā subsidēšanu, ievērojot G20 apņemšanos;

16.  uzskata, ka tirdzniecības politika varētu vairāk veicināt enerģētikas pārkārtošanu un ka ES tirdzniecības instrumentiem būtu jāveicina atjaunojamo energoresursu attīstība un izstrāde, kā arī videi draudzīgu preču un tehnoloģiju izstrāde Eiropā; atzīst Komisijas centienus vest sarunas par vairākpusēju nolīgumu par videi draudzīgām precēm (Vides preču nolīgums, VPN) un prasa šīs sarunas noslēgt ar vērienīgu un līdzsvarotu nolīgumu; aicina Komisiju VPN sarunu kontekstā izstrādāt kvantitatīvus vai kvalitatīvus videi draudzīgu preču identifikācijas kritērijus un VPN sarunās sekmēt uzticamu un pārredzamu metožu izmantošanu; turklāt aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā faktorus, kuri ietekmē videi draudzīgu preču tirdzniecību, piemēram, antidempinga politiku atjaunojamo energoresursu nozarē, intelektuālā īpašuma tiesību noteikumus, stingras finansēšanas programmas, kā arī valstu vides politiku, kas rada pieprasījumu pēc šādām precēm;

Cilvēktiesības, vides un sociālie standarti divpusējā līmenī

17.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu visiem tirdzniecības nolīgumiem veikt ex ante un ex post ietekmes uz ilgtspēju novērtējumus (IIN) saskaņā ar pamatnostādnēm par ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumu analīzi attiecībā uz politikas iniciatīvām, kas saistītas ar tirdzniecību; šajā sakarā aicina Komisiju:

(a)  izmantot minētās vadlīnijas, izstrādājot IIN visām pašreizējām un turpmākajām sarunām;

(b)  šajos IIN atspoguļot arī vadošos principus, ko izstrādājis ANO īpašais referents par tiesībām uz pārtiku;

(c)  ņemt vērā tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu ietekmi uz īpaši neaizsargātiem cilvēkiem, piemēram, tiem, kas pieder pie minoritātēm vai dzīvo ģeogrāfiski izolētā vietā, nabadzībā vai sociālā atstumtībā; šajā sakarā vērš uzmanību uz Komisijas apņemšanos novērtēt brīvās tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz ES tālākajiem reģioniem;

(d)  nodrošināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru pienācīgu iesaisti IIN izstrādē un visos šā procesa posmos iesaistīt arī Parlamentu;

(e)  šādu novērtējumu konstatējumus pilnībā ņemt vērā sarunās;

(f)  nodrošināt savlaicīgu IIN publicēšanu, lai tos varētu izmantot sarunu pozīciju izstrādē, pirms tās ir formulētas, informētu sabiedrību un ievēlētiem pārstāvjiem dotu iespēju pienācīgi novērtēt ikkatru ierosināto nolīgumu;

18.  stingri pieprasa, lai ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumi un ietekmes uz ilgtspēju novērtējumi (IIN) būtu saistoši un tiktu uzsākti agrīnā posmā, lai tos varētu izmantot sarunu pozīciju izstrādē vēl pirms to noformulēšanas;

19.  atzīst Eiropas ombudes secinājumus par Komisijas lēmumu noslēgt nolīgumu ar Vjetnamu pirms ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējuma pabeigšanas un mudina Komisiju pēc iespējas agrāk veikt šo novērtējumu, izmantojot jauno metodiku, lai Parlaments varētu pieņemt informētu lēmumu;

20.  vēlreiz pauž atbalstu cilvēktiesību nosacījumu iestrādāšanai tirdzniecības nolīgumos un atgādina, cik svarīgi ir ievērot un īstenot cilvēktiesību klauzulas; atzinīgi vērtē Komisijas un Padomes centienus iekļaut šādas juridiski saistošas cilvēktiesību klauzulas visos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos saskaņā ar kopējo pieeju un pieprasa publicēt Padomes kopējo pieeju; norāda, ka cilvēktiesību klauzulas nav iekļautas visos ES nolīgumos, un pieprasa pašreizējās tirdzniecības sarunās ar citiem ES partneriem, īpaši sarunās par TTIP, nodrošināt juridiski saistošas cilvēktiesību klauzulas iekļaušanu;

21.  taču uzskata, ka pašreizējās klauzulas cilvēktiesību pienākumu un saistību izpildi ietekmējušas ierobežoti; tāpēc aicina Komisiju un Padomi izdarīt šādas izmaiņas:

(a)  iekļaut tirdzniecības aizsardzības nosacījumus, lai katra nolīguma puse spētu pildīt savas cilvēktiesību saistības jomās, kurās tā ir primāri atbildīga, attiecībā uz pierādītiem cilvēktiesību klauzulu noteikumu pārkāpumiem;

(b)  regulāri padziļināti uzraudzīt tirdzniecības un asociācijas nolīgumu cilvēktiesību klauzulu īstenošanu, it īpaši — publicējot regulārus Komisijas un EĀDD kopīgos paziņojumus Parlamentam par cilvēktiesību ievērošanu partnervalstīs un izveidojot starpiestāžu komiteju;

(c)  apsvērt visos ES tirdzniecības nolīgumos paredzēt cilvēktiesību komiteju, lai varētu nopietni un sistemātiski sekot līdzi ar nolīgumiem saistītiem cilvēktiesību jautājumiem; šajā sakarā atgādina, ka sarunās ir svarīgi iesaistīt sabiedrību, lai nodrošinātu pārredzamību;

(d)  nodrošināt, ka ES ir vietēja tiesiskās aizsardzības līdzekļu sistēma, kas pieņemtu sūdzības par tirdzniecības nolīgumu un cilvēktiesību klauzulu neievērošanu;

22.  atgādina par savu 2010. gada rezolūcijā pausto prasību visos ES tirdzniecības nolīgumos — gan divpusējos, gan vairākpusējos — iekļaut visaptverošas, izpildāmas un vērienīgas tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) nodaļas; uzsver, ka dažādu ES tirdzniecības nolīgumu TIA nodaļas ir pretrunīgas; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt augstāko konsekvences līmeni visās tirdzniecības sarunās un ieviest TIA nodaļas, kurās:

(a)  katra puse paustu apņemšanos ratificēt un efektīvi īstenot astoņas galvenās un četras prioritārās SDO konvencijas, kā arī starptautiskos daudzpusējos vides nolīgumus;

(b)  uz cilvēktiesību klauzulām un TIA nodaļām attiektos vispārējais strīdu izšķiršanas mehānisms ar vienādiem noteikumiem visām nolīguma pusēm, kā prasīts 2010. gada ieteikumos, lai nodrošinātu cilvēktiesību un sociālo un vides standartu ievērošanu;

(c)  sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai būtu paredzēta iespēja iesniegt apelāciju un pieprasīt atlīdzību, izmantojot sūdzību procedūru;

(d)  būtu paredzēti efektīvi atturoši pasākumi — tostarp monetāri līdzekļi — attiecībā uz smagiem, pierādītiem nolīguma ilgtspējīgas attīstības nodaļas noteikumu pārkāpumiem; šādus pasākumus varētu īstenot, smagu, pastāvīgu minēto standartu pārkāpumu gadījumā, ja citādu iespēju vairs nav, uz laiku palēninot, samazinot vai pat apturot konkrētu nolīgumā paredzētu tirdzniecības priekšrocību izmantošanu, un rīcības plānu ieviešana ar mūsu partneriem varētu palīdzēt novērst konkrētu tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos noteiktu saistību nepildīšanu;

23.  atkārtoti prasa dažādos nolīguma izstrādes, sarunu un īstenošanas posmos izveidot ilgtspējīgas attīstības forumus vai padomdevēju grupas; atgādina, ka visām vietējām konsultantu grupām (VKG) jābūt pilnīgi neatkarīgām un ar piekļuvi pienācīgiem resursiem; ņem vērā, ka daži saskaņā ar esošajiem tirdzniecības nolīgumiem ES izveidoto VKG dalībnieki ir bieži pauduši kritiku, ka to apspriedēm nav nekādas praktiskas ietekmes, un ierosina Komisijai īstenot šādus pasākumus:

(a)  izveidot ziņošanas sistēmu, kas dotu Parlamentam iespēju novērtēt konsultantu grupu darbu;

(b)  sistemātiski un konkrēti reaģēt uz ES VKG paustajām bažām un veikt turpmākos pasākumus attiecībā uz šajā kontekstā ES pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru ierosinātajām iniciatīvām;

(c)  TIA nodaļās izklāstīt pamata loģistikas nosacījumus, lai būtu iespējama efektīva īstenošana, jo dažos gadījumos šie aspekti ir izrādījušies nopietni šķēršļi, kā arī attiecīgus papildu pasākumus, piemēram, tehnisko palīdzību un sadarbības programmas;

24.  aicina, izstrādājot starptautiskās tirdzniecības noteikumus un valsts tirdzniecības politiku, palielināt pārredzamību un pārskatatbildību vietējām organizācijām, vienlaikus nodrošinot saskaņotību attiecībā uz darba ņēmēju tiesību un cilvēktiesību, tostarp sieviešu tiesību, ievērošanu;

25.  aicina Komisiju tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu īstenošanas uzraudzības procesā attiecībā uz cilvēktiesību un sociālo un vides standartu ievērošanu ciešāk iesaistīt Parlamentu un aicina Padomi apspriesties ar Parlamentu par katru lēmumu vajadzības gadījumā pārskatīt vai pat apturēt nolīguma piemērošanu;

Cilvēktiesības, vides un sociālie standarti vienpusējā līmenī

26.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gada 1. janvārī spēkā stājusies jaunā vispārējā preferenču sistēma (VPS) (Regula (ES) Nr. 978/2012) un ka ir publicēts pirmais VPS uzraudzības ziņojums par 2014. un 2015. gadu; uzskata, ka tirdzniecības politikai ir jābūt līdzeklim, kā mudināt ES partnervalstis pieņemt augstākus sociālos un vides standartus, tāpēc aicina Komisiju īstenot šādus korektīvos pasākumus:

a)  vai nu ar deleģētu aktu, vai gaidāmajā Regulas (ES) Nr. 978/2012 pārskatīšanā precizēt definīcijas jēdzieniem „nopietni pārkāpumi starptautiskas konvencijas efektīvā īstenošanā” un „nopietni un sistemātiski starptautiskas konvencijas principu pārkāpumi”;

b)  censties apzināt visu attiecīgo uzraudzības struktūru viedokļus, lai labāk novērtētu, vai ir ievērotas VPS regulā minētās starptautiskās konvencijas; īpaši novērtēt viedokļus, ko paudusi SDO ekspertu komiteja konvenciju piemērošanas jautājumos attiecībā uz tirdzniecības preferenču piešķiršanu un apturēšanu saskaņā ar VPS regulu;

c)  gaidāmajā Regulas (ES) Nr. 978/2012 pārskatīšanā uzlabot saņēmējvalstu saistību uzraudzību; sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāpiešķir oficiāla loma VPS un VPS+ uzraudzībā, it īpaši — ar procedūru, kas dod iespēju uzklausīt Komisijai paustās bažas un atbildēt uz tām;

d)  kā prasīts 2010. gadā, pārskatīšanas laikā VPS regulā iekļaut arī uzņēmumu sociālo atbildību, lai nodrošinātu, ka transnacionālie uzņēmumi ievēro valstu un starptautiskās juridiskās saistības cilvēktiesību, darba standartu un vides noteikumu jomā; e)  uzraudzīt un novērtēt notikumu attīstību attiecībā uz principa „Viss, izņemot ieročus” (EBA) un standarta VPS pasākumu īstenošanu un efektivitāti un ziņot par to Eiropas Parlamentam;

27.  atbalsta Komisijas apņemšanos strādāt pie bērnu darba izskaušanas; atzinīgi vērtē dienestu darba dokumenta pieņemšanu un atkārto 2010. gadā pausto prasību izvirzīt līdzsvarotus un reālistiskus leģislatīvos priekšlikumus, tostarp tādus pasākumus kā ražojumu, kuru ražošanā nav iesaistīti bērni, marķēšana, tirdzniecības preferenču piešķiršana valstīm, kuras ievēro konkrētus darba standartus, un horizontāls aizliegums importēt ražojumus, kas ražoti, izmantojot bērnu darbu; uzsver, ka līdztekus pārējām sešām SDO pamata konvencijām, kā arī ES iesaistei starptautiskās diskusijās PTO, ESAO un SDO līmenī svarīgi ir ES tirdzniecības nolīgumu TIA nodaļās iekļaut mērķi apkarot piespiedu darbu un bērnu darbu, lai uzlabotu šā mērķa daudzpusējo dimensiju;

28.  atkārtoti pauž iebildumus pret jebkādiem tādiem tiešiem vai netiešiem nosacījumiem, kuri skar ar enerģiju saistītu pakalpojumu tirdzniecību, kas pieļautu subsīdiju tehnoloģisko neitralitāti; aicina Komisiju un dalībvalstis nopietni ņemt vērā to, ka starptautiskās tirdzniecības radītais CO2 emisiju pieaugums iedragā Eiropas klimata stratēģiju, un uzsver, ka pāreja uz vietējas ražošanas un patēriņa modeļiem var palīdzēt sasniegt Parīzes nolīguma mērķus;

29.  atgādina par ciešo saikni starp klimata pārmaiņām un atmežošanu, ko izraisījusi neilgtspējīga un nelikumīga izejvielu ieguve; aicina Komisiju nodrošināt efektīvu FLEGT un EUTR īstenošanu un izpildi, arī attiecībā uz kokmateriālu piegādes ķēdes likumības pienākumu;

30.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu sākt priekšizpēti par Eiropas rīcības plānu atmežošanas un meža degradācijas jomā;

Uzņēmumu sociālā atbildība

31.  atgādina par Parlamenta 2010. gada prasību uzņēmumu sociālo atbildību iekļaut visos ES tirdzniecības nolīgumos un paredzēt nosacījumus labākai izpildes panākšanai, īpaši iespēju Komisijai izmeklēt iespējamus uzņēmumu sociālās atbildības saistību pārkāpumus, kā arī tādu ES kontaktpunktu atvēršanu, kas veidoti uz ESAO kontaktpunktu pamata un stiprina tos; aicina Komisiju pastiprināt centienus panākt, ka uzņēmumi ievēro noteikumus visā piegādes ķēdes garumā, kā arī pilnībā ievēro SDO darba pamatstandartus un starptautiski atzītos uzņēmumu sociālās atbildības standartus, īpaši nesen atjauninātās ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem, ANO Globālā līguma desmit principus, ISO 26000 rekomendējošo standartu par sociālo atbildību, SDO trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, it īpaši apģērbu un ieguves rūpniecībā, kur cilvēktiesību un sociālo standartu pārkāpumu risks ir lielāks; vērš uzmanību uz ilgtspējas paktu, ar ko pēc Rana Plaza katastrofas 2013. gadā nāca klajā Komisija, Bangladeša, SDO un Amerikas Savienotās Valstis; uzsver, ka ir svarīgi turpināt tiekties uz pakta ilgtspējas mērķiem, lai uzlabotu darba ņēmēju tiesības, un ka ir nepieciešams atbildīgāk pārvaldīt piegādes ķēdes starptautiskā līmenī; prasa Komisijai šādas programmas un pasākumus īstenot arī kopā ar citiem ES tirdzniecības partneriem;

32.  uzskata, ka ir izšķirīgi svarīgi turpināt centienus ievērot ESAO Deklarāciju par starptautiskajiem ieguldījumiem un daudznacionālajiem uzņēmumiem, nodrošinot, ka visos jaunajos nolīgumos starp ES un trešām valstīm ir iekļauta skaidra atsauce uz vadlīnijām un to īstenošanā no „pasīvas” pieejas pārejot uz „aktīvu”; aicina Komisiju nodrošināt pārredzamību attiecībā uz piekļuvi informācijai par uzņēmumu rīcību un ieviest efektīvu un izpildāmu ziņošanas sistēmu, kas sniegtu informāciju par ražojumu vērtības ķēdēm; atgādina par savu 2010. gada nostāju, ka jāpieprasa uzņēmumiem publicēt pārskatu par uzņēmumu sociālās atbildības jomā sasniegto un visiem uzņēmumiem jāievēro pienācīgas pārbaudes pienākums; mudina Komisiju atjaunināt stratēģiju par uzņēmumu sociālo atbildību, lai paredzētu stingrākas ziņošanas un atbilstības prasības un nodrošinātu ANO Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām efektīvāku īstenošanu, un mudina dalībvalstis atbalstīt uzņēmumu sociālās atbildības sekmēšanu tirdzniecības nolīgumos;

33.  aicina ES ieviest uzņēmumu sociālās atbildības dialoga platformas, kas apvienotu pilsonisko sabiedrību, uzņēmumus, starptautiskās organizācijas un citas ieinteresētās personas;

34.  aicina Komisiju rezultātus, kas tiks iegūti projektā „Iegūt ilgtermiņa vērtību uzņēmumiem un investoriem”, ko īsteno saskaņā ar ANO atbildīgas ieguldīšanas principiem un ANO Globālo līgumu, piemērot Eiropas Stratēģisko investīciju fondam un dialogam ar investoriem sarunās par tirdzniecības nolīgumiem, un atbalstīt ilgtspējīgas kapitāla tirgu savienības koncepciju, veicinot ilgtspējīgu tirdzniecību;

35.  atgādina, ka SDO trīspusējā deklarācija par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku, SDO pienācīga darba nodrošināšanas programma un ESAO vadlīniju daudznacionāliem uzņēmumiem darba elementi ir svarīgākie dokumenti saistībā ar uzņēmumu sociālo atbildību; prasa, lai Komisija veic turpmākos pasākumus ESAO un ANO iniciatīvu sakarā, ES tiesību aktos iestrādājot nesen izstrādātus un jaunizstrādātus starptautiskos standartus, un G20 tirdzniecības ministru sanāksmē 2016. gada jūlijā Šanhajā iestājas par līdzsvarotiem un visaptverošiem politikas ieteikumiem, kas ietver spēcīgu ilgtspējīgas attīstības dimensiju attiecībā uz globālajām vērtības ķēdēm;

36.  atgādina, ka ES ir pasaules līdere saistībā ar nacionālajiem rīcības plāniem uzņēmumu sociālās atbildības jautājumā; aicina Komisiju aktīvi popularizēt atbildīgu uzņēmējdarbības praksi starp ES uzņēmumiem, kas darbojas ārvalstīs, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai nodrošinātu visu to juridisko saistību stingru ievērošanu, kuras izriet no valstu tiesību aktiem vai no divpusējām vai starptautiskām juridiskām saistībām, kas attiecas uz šo uzņēmumu darbību, tostarp jo īpaši ievērojot starptautiskos standartus un noteikumus cilvēktiesību, darba tiesību un vides jomā; turklāt šā mērķa sasniegšanas nolūkā iesaka Komisijai aktīvi sadarboties ar partnervalstīm, lai apmainītos ar paraugpraksi un zinātību par to, kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi un informētību par atbildīgu uzņēmējdarbību;

37.  norāda, ka uzņēmumu sociālās atbildības programmai jābūt piemērotai reģionu un valstu specifiskajām vajadzībām, lai sniegtu ieguldījumu ilgtspējīgas ekonomikas un sociālās attīstības uzlabošanā;

38.  aicina Komisiju veikt tādus pasākumus tirdzniecības un ieguldījumu jomā, kas iedrošinātu un atbalstītu uzņēmumus, kuri ievieš uzņēmumu sociālās atbildības stratēģijas, un šādi pasākumi varētu būt marķējumu piešķiršana, priekšrocības piekļuvē ES publiskajam iepirkumam un MVU atbalsta programmu īstenošana;

39.  īpaši atzinīgi vērtē to, ka ES Direktīvā par nefinanšu informācijas atklāšanu ir paredzēta lielu uzņēmumu ziņošana par cilvēktiesībām; aicina ES dalībvalstis ātri un efektīvi transponēt šo direktīvu; vērš uzmanību uz ANO vadošo principu ziņošanas sistēmu, uzņēmumu cilvēktiesību kritērijiem un integrētās ziņošanas mērķi un aicina visus ES biržu sarakstos iekļautos uzņēmumus un to iesaistītās personas ievērot šīs direktīvas būtību gan ES, gan tirdzniecībā ārpus ES;

40.  aicina ES un dalībvalstis aktīvi iesaistīties ANO Cilvēktiesību padomes un ANO Vides programmas (UNEP) darbā pie starptautiska līguma, kas nodrošinātu transnacionālo korporāciju saukšanu pie atbildības par cilvēktiesību un vides standartu pārkāpumiem;

41.  uzsver, ka šo ieteikumu efektīva īstenošana ir būtisks elements Parlamenta novērtējumā par tirdzniecības nolīgumiem, par kuriem Komisija risina sarunas; pieprasa, lai Komisija izvērsti un savlaicīgi atbild uz visiem šajā rezolūcijā minētajiem punktiem;

42.   uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/october/tradoc_153846.pdf.

(2)

https://www.wto.org/english/news_e/news15_e/mc10_19dec15_e.htm.

(3)

http://unfccc.int/resource/docs/2015/cop21/eng/l09r01.pdf.

(4)

http://eeas.europa.eu/human_rights/docs/2014-hr-annual-report_en.pdf.

(5)

http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/july/tradoc_153591.pdf.

(6)

Rezolūcija, ko 2015. gada 25. septembrī pieņēmusi ANO Ģenerālā asambleja (A/RES/70/1).

http://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/70/1&Lang=E.

(7)

OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp.

(8)

OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.

(9)

http://mneguidelines.oecd.org/text/.

(10)

http://www.oecd.org/daf/inv/mne/GuidanceEdition2.pdf.

(11)

(SWD(2015)0144), 2015. gada 14. jūlijs, http://ec.europa.eu/growth/tools-databases/newsroom/cf/itemdetail.cfm?item_id=8374.

(12)

http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/webdiaepcb2015d3summary_en.pdf.

(13)

OV C 99E, 3.4.2012., 101. lpp.

(14)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0294.

(15)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0434.

(16)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0445.

(17)

A/HRC/RES/26/9: http://www.ihrb.org/pdf/G1408252.pdf.


Ārlietu komitejaS ATZINUMS (13.4.2016)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par Parlamenta 2010. gada ieteikumu par sociāliem un vides standartiem, cilvēktiesībām un uzņēmumu sociālo atbildību īstenošanu

(2015/2038(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Godelieve Quisthoudt-Rowohl

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ESAO pārskatītās Pamatnostādnes daudznacionāliem uzņēmumiem, SDO trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku, Starptautiskās Integrēto pārskatu komitejas satvaru, Apvienoto Nāciju Organizācijas Globālā līguma desmit principus un ISO 26000 rekomendējošo standartu par sociālo atbildību,

–  ņemot vērā Francijas likumprojektu par uzticamības pārbaudi, kurā veicināti ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker paziņojumu 2015. gada G7 samitā,

–  ņemot vērā projektu „Iegūt ilgtermiņa vērtību uzņēmumiem un investoriem”, ko pašlaik īsteno saskaņā ar ANO atbildīgas ieguldīšanas principiem un ANO Globālo līgumu,

A.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. pantā noteikts, ka ES kopējo tirdzniecības politiku īsteno, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus;

B.  tā kā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā no jauna apstiprināts, ka ES ārējās darbības orientējošie principi ir demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana;

C.  tā kā, no vienas puses, tirdzniecības un cilvēktiesību standartu, un, no otras puses, sociālo un vides standartu saikne ir kļuvusi par neatņemamu ES ekonomisko un tirdzniecības attiecību daļu; tā kā ES cilvēktiesību un demokrātijas politikai trešās valstīs arī turpmāk vajadzētu būt integrētai citos ES politikas virzienos, kuriem raksturīgs ārējais aspekts, tostarp tirdzniecības politikā; tā kā ES ir jāizmanto tirdzniecības politika, lai tiektos izveidot augstus vispasaules standartus cilvēktiesību un sociālo tiesību, patērētāju aizsardzības un vides jomā;

D.  tā kā tirdzniecības politika un tālejoši tirdzniecības nolīgumi veicina un stiprina uz globāliem noteikumiem balstītu tirdzniecības sistēmu, tā kā pirms tirdzniecības sarunu noslēgšanas ir nopietni un pārredzami jāizskata arī cilvēktiesību jautājumi, tā kā ANO Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, kā arī citu būtisku instrumentu, tostarp to, kuri sekmē uzņēmumu sociālo atbildību, mērķis ir atbalstīt cilvēktiesību noteikumus saistībā ar tirdzniecības politiku;

E.  tā kā 2014. gada 26. jūnijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padome pieņēma rezolūciju attiecībā uz starpvaldību darba grupas izveidi, kuras uzdevums būtu uzsākt procesu starptautiska juridiski saistoša instrumenta ieviešanai nolūkā atbilstīgi starptautiskajām tiesībām regulēt transnacionālās korporācijas un citas uzņēmējsabiedrības;

F.  tā kā tirdzniecība un cilvēktiesības var stiprināt viena otru un tā kā uzņēmējiem, kaut gan viņiem ir pienākums ievērot cilvēktiesības, var būt nozīmīga loma, radot pozitīvus stimulus, lai sekmētu cilvēktiesības, demokrātiju, standartus vides jomā un uzņēmumu atbildību; tā kā ES ir bijusi vadošā loma, apspriežot un īstenojot vairākas iniciatīvas par globālu atbildību, kas ir cieši saistītas ar starptautisko standartu, cita starpā sociālā taisnīguma, vides ilgtspējas un cilvēktiesību ievērošanas popularizēšanu un ievērošanu; tā kā tiek atzīts, ka Eiropas uzņēmumi, kas darbojas visā pasaulē un ar savu nediskriminējošo uzņēmumu kultūru sniedz piemēru, ilgtermiņā pozitīvi ietekmē cilvēktiesības; tā kā tirdzniecības attiecību stiprināšana, kuras pamatā ir cilvēktiesību aizsardzība un īstenošana, stiprina savstarpējo sapratni un tādas kopējās vērtības kā tiesiskums, laba pārvaldība un cilvēktiesību ievērošana,

1.  atgādina, ka ES ir apņēmusies attiecībās ar trešām valstīm saskaņoti sekmēt un ievērot cilvēktiesības un demokrātiju visos savos politikas virzienos, tostarp tirdzniecības politikā, un visos atbilstīgajos ES ārējās finansēšanas instrumentos;

2.  tādēļ iesaka, lai ES tirdzniecības stratēģija būtu instruments, ar kuru veicinātu demokrātiskās vērtības trešās valstīs; tādēļ atzinīgi vērtē tirdzniecības nolīgumu un tirdzniecības preferenču programmu stiprināšanu, jo tās veicina cilvēktiesības, izskauž piespiedu un bērnu darbu un nodrošina pārtikas nekaitīgumu un tiesības uz veselības aprūpi, ilgtspējīgu attīstību un augstus drošības un vides standartus, kā arī ekonomiskās iespējas visām personām;

3.  atzinīgi vērtē jauno stratēģiju „Tirdzniecība visiem“, kā arī atsauci uz uzņēmumu sociālo atbildību, kas pašreiz ir iekļauta visos ES tirdzniecības un citos divpusējos nolīgumos; aicina ES ierosināt piemērotus kontroles mehānismus, piemēram, sūdzību mehānismu, un novērst iespējamos trūkumus tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, kā arī atjaunināt tās tiesību aktus par divējāda lietojuma preču eksporta kontroli;

4.  atzīmē Komisijas centienus ievērot savas saistības iekļaut cilvēktiesību un ekonomiskās, sociālās un vides jomas jautājumus ietekmes novērtējumos attiecībā uz leģislatīviem un neleģislatīviem priekšlikumiem, īstenošanas pasākumiem un tirdzniecības nolīgumiem; atkārto, ka ietekmes novērtējumu rezultātā ir jāuzlabojas cilvēktiesību aizsardzībai un mehānismiem, kas izveidoti tirdzniecības nolīgumos un politikā; tāpat aicina Komisiju sistemātiski īstenot šādus ietekmes novērtējumus par cilvēktiesībām un ex-post ietekmes novērtējumus un uzlabot to kvalitāti un tvērumu; pauž dziļas bažas, ka Komisija nav veikusi ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīguma ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumu un atkārto atbalstu visaptverošam Vjetnamas novērtējumam, kurā būtu iekļautas cilvēktiesības un kuru sagatavotu kā daļu no šā nolīguma ex post novērtējuma un kā turpinājumu 2009. gadā uzsāktajam ilgtspējas ietekmes novērtējumam; atzinīgi vērtē visus saskaņošanas centienus starptautiskā līmenī, īpaši ar ANO Augsto cilvēktiesību komisāra biroju, lai īstenotu visus cilvēktiesību jomā saskaņotos starptautiskos principus un parakstītās konvencijas;

5.  atkārtoti pauž atbalstu priekšlikumam sistemātiski ieviest cilvēktiesību nosacījumu klauzulas starptautiskajos nolīgumos, tostarp tirdzniecības nolīgumos starp ES un trešām valstīm; uzsver, ka nepieciešama politiskā griba, lai patiesi īstenotu trešo valstu apņemšanās; aicina Komisiju regulāri sagatavot ziņojumu par to, kā visas ANO dalībvalstis īsteno ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām; aicina cilvēktiesību dialogos ar trešām valstīm konsekventi atsaukties uz šiem principiem un citiem starptautiskajiem uzņēmumu atbildības standartiem; aicina ES atbalstīt pilsonisko sabiedrību trešās valstīs, sniedzot ieguldījumu ietekmes novērtējumos;

6.  turklāt aicina Komisiju sistemātiski uzraudzīt cilvēktiesību klauzulu īstenošanu un regulāri ziņot Parlamentam par cilvēktiesību ievērošanu partnervalstīs; aicina arī Komisiju izveidot nepieciešamos aizsardzības pasākumus, lai novērstu iespējamu negatīvu tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz cilvēktiesībām un lai ņemtu vērā vietējo padomdevēju grupu un kopējo konsultatīvo komiteju ieguldījumu, kā arī izveidotu pienācīgu uzraudzību, sūdzību un izpildes mehānismus nolūkā nodrošināt, ka uzņēmumi un ieguldītāji ievēro cilvēktiesības;

7.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus atbalstīt ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu, ANO Globālā līguma, pārskatīto ESAO vadlīniju daudznacionāliem uzņēmumiem, SDO trīspusējās deklarācijas par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku un ISO 26000 rekomendējošā standarta par sociālo atbildību īstenošanu un vienlaikus sekmēt, palīdzēt un uzraudzīt, kā visi tirdzniecības partneri ievēro šos starptautiskos principus; uzskata, ka tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamības aspekts ir jāpastiprina valstu rīcības plānos un ES stratēģijā saskaņā ar ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem; atkārto, ka ir svarīgi efektīvi īstenot šos principus un Globālo līgumu; atzinīgi vērtē līdzšinējo starpvaldību darba grupas (IGWG) darbu un aicina visas ANO dalībvalstis, tostarp ES dalībvalstis, konstruktīvi iesaistīties sarunās; atzinīgi vērtē pētījumu par nopietniem uzņēmumu cilvēktiesību pārkāpumiem, kas tika veikts kā Augstā cilvēktiesību komisāra biroja īstenots tiesiskās aizsardzības līdzeklis;

8.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunā Vispārējā preferenču sistēma (VPS) (Regula (ES) Nr. 978/2012); atgādina, ka partnervalstīm ir jāīsteno VPS regulā uzskaitītās 27 starptautiskās pamatkonvencijas par cilvēktiesībām un darba standartiem; uzsver, ka Komisijai ir jāuzrauga un jāziņo par to, kā šīs konvencijas īsteno VPS+ saņēmējvalstis; aicina turpināt dialogu ar VPS+ valstīm, jo tādā veidā ES varētu panākt lielāko ietekmi saistībā ar cīņu pret cilvēktiesību pārkāpumiem, un var būt gatava apturēt VPS+ priekšrocības smagākajos cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos;

9.  atzinīgi vērtē to, ka ES Direktīvā par nefinanšu informācijas atklāšanu ir iekļauta lielu uzņēmumu ziņošana par cilvēktiesībām, un aicina strauji īstenot šo direktīvu; pauž atbalstu ESAO pamatnostādnēm, kuras ir līdzeklis cilvēktiesību noteikumu stiprināšanai saistībā ar tirdzniecību; šajā sakarībā uzsver pārredzamības mehānismu un tiesiskās valstu sadarbības nozīmi; pievērš uzmanību ziņojumu izstrādei par ANO Vadošajiem principiem, Uzņēmumu cilvēktiesību kritērijiem un integrētās ziņošanas mērķim un aicina visas ieinteresētās personas ievērot iepriekš minēto direktīvu;

10.  uzsver, ka ES stratēģijā “Tirdzniecība visiem” ir noteiktas saistības pastiprināt uzņēmumu sociālās atbildības iniciatīvas un uzsver, ka tam ir jānozīmē jaunus darbības veidus ES līmenī, tostarp jauna ES uzņēmumu sociālās atbildības rīcības plāna panākšanu līdz 2020. gadam;

11.  aicina Komisiju piemērot rezultātus, kas tiks iegūti projektā „Iegūt ilgtermiņa vērtību uzņēmumiem un investoriem”, ko pašlaik veic saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas atbildīgas ieguldīšanas principiem un ANO Globālo līgumu, ES Stratēģisko investīciju fondam (ESIF), dialogam ar ieguldītājiem un ilgtspējīgas kapitāla tirgu Savienības koncepcijas atbalstam.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

11.4.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

44

9

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Bas Belder, Goffredo Maria Bettini, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Lorenzo Cesa, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Arnaud Danjean, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Iveta Grigule, Richard Howitt, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Afzal Khan, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Demetris Papadakis, Alojz Peterle, Tonino Picula, Kati Piri, Andrej Plenković, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Jean-Luc Schaffhauser, Helmut Scholz, Jaromír Štětina, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl, Elena Valenciano, Geoffrey Van Orden, Hilde Vautmans, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Antonio López-Istúriz White, Tokia Saïfi, György Schöpflin, Igor Šoltes, Bodil Valero

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Georgios Epitideios, Claudiu Ciprian Tănăsescu


Attīstības komitejaS ATZINUMS (11.11.2015)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par Parlamenta 2010. gada ieteikumu par sociāliem un vides standartiem, cilvēktiesībām un uzņēmumu sociālo atbildību īstenošanu

(2015/2038(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Lola Sánchez Caldentey

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka ES tirdzniecības un ieguldījumu politika ir savstarpēji saistīta ar sociālās aizsardzības, attīstības, cilvēktiesību un vides politiku; aicina Komisiju ievērot attīstības politikas saskaņotības principu visos ārpolitikas virzienos un konkrēti iekļaut to visos līgumos tā, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskām saistībām par cilvēktiesībām, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, dzimumu līdztiesību un vides ilgtspējību;

2.  atgādina, ka ar 1986. gada ANO Deklarāciju par tiesībām uz attīstību šīs tiesības ir apstiprinātas kā neatņemamas cilvēktiesības; aicina ES saistībā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, citiem starptautiski saskaņotiem līgumiem un ilgtspējīgas attīstības mērķiem ievērot jaunattīstības valstu suverenitāti saskaņā ar demokrātiskās atbildības attīstības principu, kā paredzēts attīstības efektivitātes programmā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt cilvēka cieņas un visu investoru saistību un pienākumu ievērošanu, lai garantētu starptautiski saskaņotus sociālos, vides un cilvēktiesību standartus, vienlaicīgi veicinot efektīvu sadarbību ar visiem attīstības jomas dalībniekiem;

3.  aicina ES atzīt jaunattīstības valstu kopīgo atbildību, kas ir diferencēta, vienlaikus nodrošinot vienlīdzību saistībā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu laikposmam pēc 2030. gada un ilgtspējīgas attīstības ekonomisko, sociālo un vides dimensiju; atgādina, ka ES ir atbildīga par to, lai nodrošinātu partnervalstu atbildību un ieguldījumu savas valsts attīstībā, jo īpaši attiecībā uz nodokļu, tirdzniecības un investīciju politiku; īpaši uzsver nepieciešamību rast jaunu līdzsvaru starp globāliem noteikumiem, kas reglamentē tirdzniecību un ieguldījumus, un apņemšanos ievērot saistības cilvēktiesību jomā, lai nodrošinātu pareizo līdzsvaru starp uzņēmumu un valdību tiesībām un pienākumiem;

4.  atgādina, ka (uz SDO konvencijām un ieteikumiem balstītās) pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmas īstenošana ir būtiska to ilgtspējīgas attīstības stratēģiju sastāvdaļa, kuras uzņēmumi var piemērot; šajā sakarībā uzsver, ka sociālais dialogs ir galvenais uzņēmumu atbildības kritērijs;

5.  norāda, ka uzņēmumu sociālās atbildības programmai jābūt piemērotai reģionu un valstu specifiskajām vajadzībām, lai sniegtu ieguldījumu ilgtspējīgas ekonomikas un sociālās attīstības uzlabošanā;

6.  laikā, kad arvien lielāka interese tiek pievērsta privātajam sektoram kā attīstības jomas dalībniekam, pauž nožēlu par to, ka ievērojami trūkst atbilstošas informācijas un pārredzamības attiecībā uz uzņēmumu rīcību un tās ietekmi uz sociālajiem un vides standartiem, kā arī cilvēktiesībām; uzsver, ka ir svarīgi faktiski palielināt uzņēmumu pārredzamību un atbildību un pirms visu starptautisko nolīgumu, tostarp tirdzniecības nolīgumu, parakstīšanas veikt neatkarīgu ex-ante ietekmes analīzi; saistībā ar ES tirdzniecības nolīgumiem prasa izmantot stingru uzraudzības un īstenošanas mehānismu, lai efektīvi nodrošinātu to, ka uzņēmumi ievēro sociālos, vides un cilvēktiesību standartus; aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis veicināt saistošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka daudznacionālas korporācijas maksātu nodokļus valstīs, kurās tās rada peļņu, un veicināt obligātu privātā sektora ziņojumu sagatavošanu par katru valsti, tādā veidā uzlabojot valstu iekšējo resursu mobilizācijas spējas;

7.  atgādina, ka uz cilvēktiesībām balstītas pieejas integrācijai vajadzētu būt ES attīstības politikas galvenajam uzdevumam; atgādina, ka laikā, kad arvien plašāk kā ES attīstības instruments tiek izmantota apvienošana, starptautiski atzītu pamatnostādņu un principu (proti, SDO konvenciju un standartu, tostarp SDO deklarācijas par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku, ESAO pamatnostādņu daudznacionālo uzņēmumu jomā, ANO Globālā līguma un Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām) ievērošanai un īstenošanai attiecībā uz uzņēmumu īstenoto praksi un to atbildības instrumentiem būtu jākļūst par galveno nosacījumu privātā sektora atbalsta piešķiršanai attīstības sadarbības jomā;

8.  pauž nožēlu — neraugoties uz to, ka Cilvēktiesību padome 2011. gadā vienbalsīgi apstiprināja ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ar uzņēmējdarbību saistīto cilvēktiesību pārkāpumu skaits turpina pieaugt; aicina Komisiju sagatavot ziņojumu par to, kā tiek īstenoti ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām;

9.  pauž nožēlu par to, ka joprojām nav tiesiskā regulējuma par to, kā uzņēmumiem jāievēro cilvēktiesību standarti un saistības attiecībā uz sociālajiem un vides standartiem, tādējādi radot iespēju dažām valstīm un uzņēmumiem tos nesodīti apiet; prasa ieviest obligātu un īstenojamu regulējumu, lai noteiktu, kā uzņēmumiem jāievēro cilvēktiesības un saistības attiecībā uz sociālajiem un vides standartiem; pauž nožēlu par to, ka brīvās tirdzniecības nolīgumos un ekonomisko partnerattiecību nolīgumos iekļautās pašreizējās cilvēktiesību klauzulas parasti netiek ievērotas; atkārtoti aicina Eiropas Komisiju sarunās par starptautiskajiem nolīgumiem aktīvāk iesaistīties saistošu un neapspriežamu cilvēktiesību, sociālo un vides klauzulu veicināšanā;

10.  mudina Komisiju turpināt sekmēt obligātas un īstenojamas iniciatīvas atbildīgai kalnrūpniecībai, mežizstrādei un preču racionālai iegādei, kas var ietvert privātas ilgtspējības shēmas visā piegādes ķēdē, un uzlabot vides un sociālo produktu un procesu aprites cikla analīzi, lai uzlabotu patērētāju informētību un efektīvi nodrošinātu uzņēmumu atbildību;

11.  aicina ES ievērot ieteikumus, kas izklāstīti UNCTAD visaptverošajā ieguldījumu politikas satvarā ilgtspējīgai attīstībai, lai nodrošinātu investīciju atbildīgu, pārredzamu un pārskatatbildīgu veikšanu, nolūkā neapdraudēt sociālos un vides standartus, cilvēktiesības, attīstību un cilvēka cieņu, vienlaikus nodrošinot cilvēktiesību ievērošanu, dzimumu līdztiesību, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, arodbiedrību tiesības, vides aizsardzību, sociālo aizsardzību, vispārēju piekļuvi kvalitatīvām precēm un sabiedriskajiem pakalpojumiem (īpašu uzmanību pievēršot sabiedriskajai un vispārējai veselības apdrošināšanai), sociālo aizsardzību, vispārēju piekļuvi zālēm, kā arī pārtikas nekaitīgumu un produktu drošumu;

12.  situācijā, kad saistībā ar starptautiskajos tiesību aktos paredzētajiem standartiem, principiem un mehānismiem tiesiskajai aizsardzībai attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām vērojama sadrumstalotība, atzinīgi vērtē to, ka divpusējos brīvās tirdzniecības nolīgumos un citos ekonomisko partnerattiecību nolīgumos nesen tika iekļautas cilvēktiesību klauzulas, kā arī nodaļa par ilgtspējīgu attīstību; uzskata šīs klauzulas par pamatu ES un tās partnervalstu sadarbības uzlabošanai; atgādina par valstu atbildību garantēt cilvēktiesību ievērošanu un to veicināšanu; ņemot vērā to, ka ANO Vadošo principu īstenošanā nav gūti lieli panākumi, aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi iesaistīties ANO Cilvēktiesību padomes un ANO Vides programmas darbā pie starptautiska līguma, kas nodrošinātu transnacionālo korporāciju saukšanu pie atbildības par cilvēktiesību un vides standartu pārkāpumiem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

10.11.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

14

9

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Doru-Claudian Frunzulică, Nathan Gill, Charles Goerens, Enrique Guerrero Salom, Heidi Hautala, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Linda McAvan, Norbert Neuser, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Pedro Silva Pereira, Davor Ivo Stier, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Rainer Wieland, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Louis-Joseph Manscour, Paul Rübig, Joachim Zeller


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (21.3.2016)

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

par Parlamenta 2010. gada ieteikumu par sociāliem un vides standartiem, cilvēktiesībām un uzņēmumu sociālo atbildību īstenošanu

(2015/2038(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Tiziana Beghin

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  aicina ievērot un visos divpusējos un daudzpusējos ES tirdzniecības nolīgumos, izmantojot sociālu klauzulu, iekļaut astoņus Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) darba pamatstandartus, četras SDO svarīgākās konvencijas attiecībā uz rūpnieciski attīstītajām valstīm, kā arī attiecīgās ES tiesību normas un piemērot minētos standartus; uzskata, ka ir jāparedz stimuli uzņēmumiem, lai tie pildītu uzņēmumu sociālās atbildības saistības un veiktu profilaktiskus pasākumus nolūkā atklāt un novērst jebkādus cilvēktiesību vai vides tiesību pārkāpumus, korupciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp to filiālēs un piegādes ķēdēs; norāda, ka ir svarīgi trešās valstīs ievērot obligāto darba standartu minimumu un tādēļ aicina Komisiju paredzēt uzraudzības mehānismus, iesaistot sociālos partnerus; uzsver, ka ir jānodrošina ne tikai šo standartu ratificēšana, bet arī efektīva īstenošana, kurai saskaņā ar ILO ieteikumiem ir vajadzīgs atbilstošs darba inspekciju personāls;

2.  atgādina, ka SDO trīspusējā deklarācija par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku, SDO programma pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai un ESAO pamatnostādnes par starptautiskiem uzņēmumiem ir svarīgākie dokumenti saistībā ar uzņēmumu sociālo atbildību, un uzsver, ka Komisijas Nodarbinātības ģenerāldirektorātam ir jāturpina īstenot vadošo lomu ES uzņēmumu sociālās atbildības politikas kopīgā koordinēšanā;

3.  aicina Komisiju īstenot atjaunoto ES stratēģiju 2011.–2014. gadam uzņēmumu sociālās atbildības jomā, pienācīgi apsverot iespēju uzsākt sabiedrisku apspriešanu;

4.  atgādina par sociālo un vides standartu, cilvēktiesību, darba tiesību un attīstības politikas savstarpējo ietekmi ES ārējās attiecībās un nozīmīgo lomu, kura ES ir jāuzņemas, lai veicinātu šīs tiesības un standartus, jo īpaši ārējās tirdzniecības politikā un nolīgumos;

5.  uzsver, ka uzņēmumu sociālā atbildība ir sena Eiropas tradīcija un ka arī mūsdienās sociāli atbildīgi uzņēmumi turpina rādīt piemēru citiem;

6.  uzsver, ka papildus ietekmei pasaules mērogā uzņēmumu sociālajai politikai ir ietekme arī vietējā un reģionālā līmenī, kas ir jāatzīst un jāveicina;

7.  uzskata, ka uzņēmumu nodokļu politika būtu jāuzskata par daļu no uzņēmumu sociālās atbildības un ka tāpēc sociāli atbildīga rīcība nav savienojama ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu oāžu izmantošanas stratēģijām;

8.  aicina paredzēt SDO iesaistīšanos PTO darbā, piešķirot tai novērotājas statusu PTO un tiesības uzstāties PTO ministru konferencēs; uzskata, ka SDO būtu jāiesaista arī sarunās par divpusēju un daudzpusēju tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu; aicina uzņēmumu sociālo atbildību pienācīgi iekļaut daudzpusējā tirdzniecības politikā, sekmējot uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskajos forumos, jo īpaši ESAO un SDO, kā arī PTO darbā;

9.  uzskata, ka ciešāka daudzpusējā sadarbība palīdzēs panākt patiesu koordināciju starptautisko organizāciju darbā, ļaujot, piemēram, SDO sagatavot neatkarīgu ekspertu ziņojumus, lai PTO darbībās pienācīgi ņemtu vērā darba tiesību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības normas, tādējādi novēršot sociālās attīstības apdraudējumu;

10.  aicina divpusējos un daudzpusējos nolīgumos stiprināt ilgtspējīgas attīstības nodaļu, paredzot sociālajiem partneriem pieejamu uzraudzības un ziņošanas mehānismu, un izveidot pārskatatbildības mehānismus neatbilstību gadījumā; uzskata, ka šādai procedūrai vajadzētu būt iedarbīgai attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības normu reģistrētiem pārkāpumiem vai noteiktu nodarbinātības normu un darba standartu pārkāpumiem;

11.  prasa turpmākajos ES tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm pievērst lielāku uzmanību jautājumiem par darba drošību un arodveselību saistībā ar programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai; aicina paredzēt ES tehnisko atbalstu minēto noteikumu īstenošanai, lai nodrošinātu, ka tie nerada tirdzniecības ierobežojumus;

12.  uzskata, ka ir svarīgi efektīvi īstenot ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus, lai nodrošinātu darba, sociālo un vides pamatstandartu ievērošanu darbavietās;

13.  norāda, ka uzņēmumu sociālā atbildība ir jāattiecina arī uz tādām jaunām jomām kā darba organizācija, iespēju vienlīdzība un sociālā integrācija, diskriminācijas izskaušanas pasākumi un mūžizglītības un apmācības attīstība; uzsver, ka uzņēmumu sociālās atbildības jomā būtu jāietver, piemēram, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, vienlīdzīga samaksa, profesionālās izaugsmes iespējas un inovatīvu projektu veicināšana, lai palīdzētu pārorientēties uz ilgtspējīgu ekonomiku;

14.  uzskata, ka sociālās, vides un cilvēktiesību politikas virzieni ir jāsekmē ar dažādām ES darbībām, tostarp divpusējiem nolīgumiem; turklāt norāda, ka nevienam ES politikas virzienam nebūtu jākavē divpusējo nolīgumu pušu īstenotā politika attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un to personu tiesību un brīvību ievērošanu, kas noteiktas ES Cilvēktiesību hartā; šā iemesla dēļ aicina Komisiju nodrošināt, lai pirms sarunu sākšanas tiktu veikti plānoto nolīgumu sociālās, vides un ekonomiskās ietekmes novērtējumi, kā arī ietekmes novērtējumi cilvēktiesību jomā un lai tiktu veikta sistemātiska ex post uzraudzība un novērtēšana; atgādina, ka divpusējos nolīgumos paredzētās apturēšanas klauzulas būtu jāpiemēro gadījumos, kad tiek atklāti nopietni pārkāpumi attiecībā uz abpusēji saskaņotajiem sociālajiem, vides un cilvēktiesību mērķiem un/vai standartiem;

15.  aicina Eiropas Komisiju visos brīvās tirdzniecības nolīgumos, kurus tā apspriež ar trešām valstīm, ievērot un sekmēt augstus sociālos standartus atbilstīgi SDO programmai pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai, kurā paredzēti galvenie mērķi cieņas pilnas, stabilas un mierīgas darba vides nodrošināšanai, un uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt sociālos partnerus minētās programmas sekmēšanā, lai efektīvāk veicinātu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un kvalitatīvu darbvietu radīšanu, panāktu darba ņēmēju tiesību atzīšanu un ievērošanu, palielinātu sociālo aizsardzību un veicinātu sociālo dialogu; turklāt aicina ES uzņēmumus ievērot šos pamatmērķus gan Savienības iekšienē, gan darījumos ar trešo valstu partneriem;

16.  uzsver, ka Eiropas stratēģijā „Tirdzniecība visiem” ir noteiktas ES saistības pastiprināt uzņēmumu sociālās atbildības iniciatīvas un ka tam ir jāietver jaunas darbības ES līmenī, tostarp jauna ES rīcības plāna uzņēmumu sociālās atbildības jomā laikposmam līdz 2020. gadam pieņemšana un mehānisms, kas nodrošina, ka visos jaunajos tirdzniecības nolīgumos ne tikai atsaucas uz uzņēmumu sociālo atbildību, tiesībām veikt uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām, bet arī katrā konkrētajā gadījumā ievieš pārraudzības un īstenošanas kārtību;

17.  aicina Komisiju aktīvi un konstruktīvi sadarboties ar ESAO un SDO, lai izstrādātu vispārēju pieeju darba apstākļu uzlabošanai apģērbu ražošanas nozarē;

18.  aicina Komisiju, tai risinot sarunas par jauniem tirdzniecības nolīgumiem, piemēram, ar Austrāliju un Jaunzēlandi, divpusējā sadarbībā izstrādāt jaunus standartus attiecībā uz demokrātiskiem, pārredzamiem un godīgiem tirdzniecības nolīgumiem, kurus var atzīt par pagrieziena punktu jaunajā pasaules tirdzniecības politikā;

19.  atgādina, ka Eiropas sociālais dialogs sniedz sociālajiem partneriem iespēju risināt uzņēmumu sociālās atbildības jautājumus, un mudina vest sarunas par jauniem pamatnolīgumiem, jo īpaši nozarēs, kurās būtu jāsekmē uzņēmumu sociālās atbildības mērķi;

20.  uzsver, ka ES iestādes, piešķirot publiskā iepirkuma līgumus, par prioritāti uzskata reģistrētu uzņēmuma līdzšinējo atbilstību ilgtspējīgas un ētiskas rīcības standartiem, un mudina līgumslēdzējas iestādes izmantot šos kritērijus saskaņā ar publiskā iepirkuma direktīvām;

21.  uzsver, ka uzņēmumu sociālajai atbildībai var būt svarīga nozīme, nodrošinot vides, sociālajā un ekonomikas jomā ilgtspējīgus izaugsmes un darba standartus un apkarojot korupciju gan ES, gan visā pasaulē, jo īpaši tad, ja uzņēmumu sociālā atbildība ietver pienācīgus pārredzamības standartus un uzticamus atbildības mehānismus; ierosina paredzēt uzņēmumiem lielāku atbildību šajā sakarībā; mudina Komisiju pieņemt jaunu stratēģiju par uzņēmumu sociālo atbildību, kas paredz stingrākas ziņošanas un atbilstības prasības, nodrošinot ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu efektīvāku īstenošanu, un mudina dalībvalstis atbalstīt uzņēmumu sociālās atbildības sekmēšanu tirdzniecības nolīgumos;

22.  turpina mudināt Komisiju aizliegt ES importēt visu veidu preces un pakalpojumus, kuru ražošanā vai nodrošināšanā izmanto modernās verdzības formas, piespiedu darbu, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām, vai pārkāpj cilvēktiesības;

23.  aicina Komisiju sniegt konstruktīvu atbalstu uzņēmējiem, kuri apņemas ievērot uzņēmumu sociālās atbildības principus, un veicināt uzņēmumu sociālās atbildības ilgtspējīgu partnerību izveidi visā pasaulē, piemēram, izmantojot aktīvu starpniecību, kā arī veikt izpildu pasākumus, lai koordinētu šo darbu;

24.  aicina Komisiju radīt stimulus un sekmēt uzņēmumu sociālās atbildības saistību uzņemšanos, kam jāpapildina nodarbinātības un vides aizsardzības tiesību akti, bet nekādā gadījumā nav tie jāaizstāj;

25.  atzinīgi vērtē Nodarbinātības ĢD un Komisijas darbu, sasaucot ES dalībvalstu Augsta līmeņa uzņēmumu sociālās atbildības darba grupu, un aicina pastiprināt ES iestāžu un dalībvalstu dialogu un sadarbību nolūkā veicināt ES uzņēmumu sociālās atbildības stratēģijas īstenošanu;

26.  ļoti atzinīgi vērtē ES Direktīvā par nefinanšu informācijas atklāšanu(1) iekļautās lielu uzņēmumu ziņošanas par sociālo ietekmi nodarbinātības elementus; aicina ES dalībvalstis ātri un efektīvi transponēt šo direktīvu; aicina visus ES biržu sarakstos iekļautos uzņēmumus un to akcionārus ievērot minētās direktīvas garu, lai īstenotu sociāli taisnīgāku un ilgtspējīgāku ekonomiku;

27.  norāda uz to, ka pēc Rana Plaza fabrikas sabrukšanas globālajās piegādes ķēdēs aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta labas nodarbinātības prakses veicināšanai, uz Francijas likumprojektu par pienācīgu rūpību un priekšsēdētāja J. C. Juncker paziņojumu G7 augstākā līmeņa sanāksmē par steidzamiem pasākumiem, lai uzlabotu atbildību globālajās piegādes ķēdēs;

28.  atgādina, ka ES joprojām nav spējusi novērst juridiskās nepilnības attiecībā uz ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem par tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību galējos gadījumos, kad notiek darba ņēmēju masveida bojāeja kā, piemēram, Bopālas traģēdijā; aicina pielāgot noteikumus, lai ļautu Eiropas tiesām lemt tādos gadījumos, kad attiecīgajās trešās valstīs nav pieejami pienācīgi tiesiskās aizsardzības līdzekļi;

29.  aicina Komisiju, jo īpaši Tieslietu ģenerāldirektorātu, ievērojot ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jautājumos ieteikumu, iesniegt priekšlikumus labākai tiesu sistēmas piekļuves sekmēšanai ES tiesās attiecībā uz lielākajiem un smagākajiem cilvēktiesību vai darba tiesību pārkāpumiem, kādus ir izdarījuši Eiropā darbojošies uzņēmumi, to meitasuzņēmumi, apakšuzņēmēji vai uzņēmējdarbības partneri.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

16.3.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

47

4

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Guillaume Balas, Tiziana Beghin, Brando Benifei, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Jane Collins, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Thomas Händel, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Morten Løkkegaard, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, João Pimenta Lopes, Georgi Pirinski, Marek Plura, Terry Reintke, Sofia Ribeiro, Maria João Rodrigues, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Romana Tomc, Yana Toom, Ulrike Trebesius, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, Georges Bach, Heinz K. Becker, Lynn Boylan, Karima Delli, Paloma López Bermejo, António Marinho e Pinto, Edouard Martin, Ivo Vajgl

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (3.12.2015)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par Parlamenta 2010. gada ieteikumu par sociāliem un vides standartiem, cilvēktiesībām un uzņēmumu sociālo atbildību īstenošanu

(2015/2038(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Malin Björk

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā tirdzniecības nolīgumi un tirdzniecības liberalizācija var atšķirīgi ietekmēt sievietes un vīriešus, ņemot vērā dzimumu strukturālo nevienlīdzību attiecībā uz piekļuvi izglītībai, darba iespējām, pakalpojumiem, resursiem vai ienākumiem, patērētāju statusu, pārstāvību lēmumu pieņemšanā, klātbūtni zemas kvalifikācijas darbos un attiecībā uz vīriešiem un sievietēm piemērojamās atšķirīgās sociālās normas;

B.  tā kā dzimumu līdztiesība kā stratēģisks mērķis ir svarīga vispārējo ES mērķu sasniegšanā; tā kā pašreizējā ES sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija (2010-2015) paredz, ka Eiropas Savienība integrēs dzimumu līdztiesību savā tirdzniecības politikā kā daļu no plašākas ilgtspējīgas attīstības programmas;

C.  tā kā jebkurš pasākums, kas uzlabo darba ņēmēju prasmes, nodarbinātības stabilitāti, darba apstākļus, bezdarba apdrošināšanu un sociālos pabalstus, piemēram, apmaksātu atvaļinājumu, tostarp bērna kopšanas atvaļinājumu, un veselības aprūpi, visticamāk sniegs ievērojamu labumu strādājošām sievietēm, īpaši tām, kuras strādā nedrošos apstākļos,

D.  tā kā visaptverošiem un līdzsvarotiem tirdzniecības nolīgumiem var būt pozitīva ietekme uz sieviešu nodarbinātības līmeni, veicinot izaugsmi un sociālo kohēziju; tā kā saskaņā ar LESD 8. pantu dzimumu līdztiesības dimensija būtu jāiekļauj visās ES darbībās, tostarp sarunās par tirdzniecības nolīgumiem;

E.  tā kā dzimumu līdztiesības jautājums nebija minēts Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūcijā par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos;

F.  tā kā ilgtspējīgas attīstības mērķos iekļautais piektais mērķis ir dzimumu līdztiesības panākšana līdz 2030. gadam;

G.  tā kā tirdzniecības nolīgumiem nekādā gadījumā nevajadzētu vājināt ES vai tās dalībvalstīs sasniegto dzimumu līdztiesības jomā;

H.  tā kā šķēršļu likvidēšana investīcijām tādās jomās kā juridiskās tiesības, sociālie standarti, patērētāju aizsardzība un vides noteikumi sekmēs vispārēju darba standartu pazemināšanu, kā arī sabiedrisko pakalpojumu un aprūpes nozares privatizāciju, kurai būs negatīva ietekme uz dzimumu līdztiesību;

I.  tā kā ilgtspējīgai un iekļaujošai attīstībai un izaugsmei ir jāietver dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un meitenēm;

J.  tā kā tirdzniecības liberalizācija pati par sevi nevar novērst dzimumu nevienlīdzību, un, lai uzraudzītu ietekmi uz sievietēm, ir vajadzīgi īpaši pielāgoti pasākumi un ekonomiskie resursi,

1.  aicina obligāti piemērot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) darba pamatstandartus un pienācīgas kvalitātes darba programmu, ņemot vērā, ka dzimumu līdztiesības uzlabošanai īpaši svarīgi ir SDO standarti, kas paredz principus par nediskriminēšanu dzimuma dēļ un vienādu samaksu vīriešiem un sievietēm, kā arī ES preferenciālās tirdzniecības nolīgumos paredzētās starptautiskās vides aizsardzības saistības;

2.  aicina ne tikai sievietes, sieviešu tiesību aizsardzības organizācijas un jo īpaši arodbiedrības, bet arī vides, patērētāju, nodarbinātības un attīstības organizācijas plaši, efektīvi, pastāvīgi un pārredzami piedalīties tirdzniecības apspriedēs un sarunās, kā arī tirdzniecības politikas izstrādē un īstenošanā; mudina sievietes un sieviešu organizācijas aktīvi piedalīties un nākt klajā ar priekšlikumiem un informāciju, kas ir būtiska sarunām;

3.  aicina, izstrādājot starptautiskās tirdzniecības noteikumus un valsts tirdzniecības politiku, palielināt pārredzamību un pārskatatbildību vietējām organizācijām, vienlaikus nodrošinot saskaņotību attiecībā uz darba ņēmēju tiesību un cilvēktiesību, tostarp sieviešu tiesību, ievērošanu;

4.  aicina ES nodrošināt, ka tirdzniecības politika neatceļ valsts noteikumus par sociālo aizsardzību, patērētāju aizsardzību, sabiedrības drošību, veselības aizsardzību un izglītību, pārtikas nekaitīgumu, vides aizsardzību un dzimumu līdztiesību;

5.  norāda uz Konvencijas par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) iekļaušanu VPS+ sistēmas konvenciju sarakstā un aicina rūpīgi uzraudzīt to, lai līdzekļu saņēmēji pildītu savus pienākumus;

6.  aicina ES starptautiskajos nolīgumos, tostarp tirdzniecības un investīciju nolīgumos, kas jau ir noslēgti vai ko plānots noslēgt, sistemātiski iekļaut saistošas, izpildāmas un neapstrīdamas cilvēktiesību klauzulas, tostarp par meiteņu un sieviešu tiesībām;

7.  atkārtoti uzsver to, ka ir svarīgi aktivizēt apturēšanas klauzulu starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos, ja tiek konstatēti otras līgumslēdzējas puses cilvēktiesību pārkāpumi;

8.  atgādina arī par ES apņemšanos integrēt dzimumu līdztiesības principu visos politikas virzienos, kā arī to, ka ir svarīgi nodrošināt, lai vīrieši un sievietes gūtu vienlīdz lielu labumu no sociālajām pārmaiņām, ekonomikas izaugsmes un pienācīgas kvalitātes darbvietu izveides, vienlaikus novēršot diskrimināciju un veicinot sieviešu tiesību ievērošanu pasaulē;

9.  pauž nožēlu par to, ka tirdzniecības nolīgumi bieži tiek apspriesti un noslēgti, neparedzot īpašu atsauci par to ietekmi uz sieviešu un meiteņu tiesībām, piemēram, tiesībām uz veselību un ar to saistītajām tiesībām, tostarp reproduktīvās veselības jomā, kā arī tiesībām uz piekļuvi izglītībai, apmācībai, pārtiku, darbu, drošiem darba apstākļiem un ūdeni;

10.  aicina Komisiju un dalībvalstis vākt datus un padziļināti analizēt tirdzniecības nolīgumu iespējamo konkrēto ietekmi uz sieviešu un meiteņu stāvokli, tostarp trešās valstīs, lai palielinātu saskaņotību dažādos, savstarpēji saistītos politikas virzienos, piemēram, tirdzniecības, attīstības, nodarbinātības, migrācijas un dzimumu līdztiesības politikā;

11.  aicina Komisiju, pamatojoties uz dzimumu līdztiesības kritērijiem un resursiem, veikt ex ante un ex post novērtējumus par tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz sievietēm un dzimumu līdztiesību, kas ir daļa no plašākas cilvēkresursu attīstības ietekmes novērtējuma; uzsver nepieciešamību nodrošināt drošus un uzticamus datus, lai novērtētu dažādu tirdzniecības pasākumu un instrumentu, piemēram, transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP), pakalpojumu tirdzniecības nolīguma (TISA) un visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA), ietekmi uz dzimumu līdztiesību; aicina detalizēti, sistemātiski un obligātā kārtā izvērtēt spēkā esošos tirdzniecības un investīciju nolīgumus, lai apzinātu jomas, kuras var negatīvi ietekmēt dzimumu līdztiesību;

12.  uzsver, ka ES tirdzniecības politikai jānodrošina tas, ka valstu spējas reglamentēt un aizsargāt sieviešu tiesības, vidi, patērētāju tiesības un darba ņēmēju tiesības netiek apdraudētas un ka uzņēmumi un investori ir atbildīgi cilvēku un valdību priekšā par to darbības ietekmi uz cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību, kā arī sociālajiem, vides un attīstības faktoriem;

13.  aicina veikt padziļinātu ietekmes analīzi, ņemot vērā cilvēktiesību, klimata, dzimumu līdztiesības un ilgtspējas aspektus, attiecībā uz to daudzpusējo un divpusējo tirdzniecības nolīgumu iznākumu, par kuriem notiek sarunas starp ES un trešām valstīm;

14.  uzsver, ka ES, risinot sarunas par tirdzniecības nolīgumiem, būtu jācenšas ne tikai uzlabot vispārējos sociālos un vides standartus un panākt taisnīgāku un vienlīdzīgu pasaules tirdzniecības modeli, bet arī sekmēt dzimumu līdztiesību;

15.  pauž nožēlu par to, ka dzimumu līdztiesības aspekts līdz šim lielā mērā ir ticis ignorēts uzņēmumu sociālās atbildības jomā; aicina Komisiju integrēt dzimumu līdztiesības jautājumu tās politikā uzņēmumu sociālās atbildības jomā, tostarp starptautiskos tirdzniecības nolīgumos paredzētajās korporatīvās sociālās atbildības klauzulās, īstenojot iekļaujošus pasākumus, piemēram, prasību uzņēmumiem palielināt sieviešu pārstāvību vadošos amatos visos līmeņos un sekmēt sieviešu mūžizglītību un apmācību darbavietā, nodrošināt pienācīgus darba apstākļus un sieviešu tiesības visā to piegādes ķēdē, kā arī izvairīties no sagādes no konfliktu zonām, kurās ir plaši izplatīta uz dzimumu balstīta vardarbība;

16.  norāda, ka ES sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijā nav pienācīgi ņemta vērā ES tirdzniecības politikas dzimumu līdztiesības dimensija; pauž nožēlu par to, ka 2015. gada 15. oktobra paziņojumā par jauno ES tirdzniecības un ieguldījumu stratēģiju nav pienācīgi ņemts vērā dzimumu līdztiesības jautājums;

17.  uzsver, ka alternatīviem uzņēmējdarbības modeļiem, piemēram, kooperatīviem, savstarpējām sabiedrībām un sociāliem uzņēmumiem, ir svarīga nozīme, veicinot dzimumu līdztiesību un sekmējot ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību un izaugsmi; aicina Komisiju un dalībvalstis atvieglot un veicināt šos alternatīvos modeļus visā ES un tirdzniecības un attīstības politikā.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

3.12.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

15

8

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Maria Arena, Catherine Bearder, Malin Björk, Anna Maria Corazza Bildt, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Mary Honeyball, Elisabeth Köstinger, Angelika Mlinar, Maria Noichl, Terry Reintke, Jordi Sebastià, Beatrix von Storch, Jadwiga Wiśniewska, Anna Záborská, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Izaskun Bilbao Barandica, Eleonora Forenza, Mariya Gabriel, Julie Girling, Kostadinka Kuneva, Constance Le Grip, Dubravka Šuica, Julie Ward

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kristina Winberg


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

16.6.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

5

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Tiziana Beghin, Daniel Caspary, Christofer Fjellner, Eleonora Forenza, Yannick Jadot, Ska Keller, Alexander Graf Lambsdorff, Bernd Lange, David Martin, Emmanuel Maurel, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Alessia Maria Mosca, Franck Proust, Tokia Saïfi, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Adam Szejnfeld, Iuliu Winkler, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Goffredo Maria Bettini, Agnes Jongerius, Sander Loones, Bolesław G. Piecha, Fernando Ruas, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Eider Gardiazabal Rubial, Carlos Iturgaiz, Jan Keller, Dominique Martin, Giulia Moi, Jozo Radoš, Dario Tamburrano, Hermann Winkler

Juridisks paziņojums