Procedūra : 2015/2341(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0221/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0221/2016

Debates :

PV 12/09/2016 - 20
CRE 12/09/2016 - 20

Balsojumi :

PV 13/09/2016 - 4.18
CRE 13/09/2016 - 4.18
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0337

ZIŅOJUMS     
PDF 630kWORD 151k
28.6.2016
PE 578.554v02-00 A8-0221/2016

par ES trasta fondu Āfrikai — ietekme uz attīstības un humāno palīdzību

(2015/2341(INI))

Attīstības komiteja

Referents: Ignazio Corrao

Atzinuma sagatavotāja (*):

Eider Gardiazabal Rubial, Budžeta komiteja

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES trasta fondu Āfrikai — ietekme uz attīstības un humāno palīdzību

(2015/2341(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 41. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantu,

–  ņemot vērā ES Ārkārtas trasta fondu stabilitātes nodrošināšanai un nelikumīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā (ES trasta fonds Āfrikai), ko izveidoja 2015. gada 11. un 12. novembra Valletas samitā par migrāciju,

–  ņemot vērā Valletas samitā pieņemto kopīgo rīcības plānu,

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū(1), tā pārskatītās versijas un IC pielikumu (Daudzgadu finanšu shēma laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam) atbilstoši 11. Eiropas Attīstības fondam (EAF),

–  ņemot vērā ES budžetu nosakošo daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam un tās 4. izdevumu kategoriju (“Globālā Eiropa”),

–  ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, ko pieņēma 2015. gadā Ņujorkā notikušajā ANO ilgtspējīgas attīstības samitā,

–  ņemot vērā dienestu kopējo darba dokumentu “Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm. Meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā” (SWD(2015)0182) un Padomes 2015. gada 26. oktobra secinājumus, kuros ir atbalstīts attiecīgais dzimumu līdztiesības rīcības plāns 2016.–2020. gadam,

–  ņemot vērā Pekinas rīcības platformu (1995) un Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD) rīcības programmu (1994), kā arī šo dokumentu pārskatīšanas konferenču rezultātus,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0221/2016),

A.  tā kā ES trasta fonda Āfrikai (ESTF) — ko parakstījis Komisijas priekšsēdētājs un 25 ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija un Šveice un ko Eiropas un Āfrikas partneri izveidoja 2015. gada 12. novembra Valletas samitā par migrāciju — galvenais mērķis ir palīdzēt sekmēt stabilitāti reģionos un labāku migrācijas pārvaldību; tā kā, konkrētāk, ESTF mērķis ir novērst destabilizācijas, piespiedu pārvietošanas un neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus, veicinot noturību, ekonomiskās iespējas, iespēju vienlīdzību, drošību un attīstību;

B.  tā kā Eiropas konsenss attīstības jomā joprojām ir doktrināla sistēma attiecībā uz ES attīstības politiku un Eiropas konsenss par humāno palīdzību vēlreiz apstiprina humānās palīdzības pamatprincipus; tā kā jaunajā Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam miers ir atzīts par attīstībai izšķirošu faktoru un ir ieviests 16. ilgtspējīgas attīstības mērķis (IAM) par mieru un tiesiskumu; tā kā ES un tās partneriem humānās palīdzības jomā ir jāspēj nodrošināt palīdzību un aizsardzību, ņemot vērā vajadzības un tādu principu ievērošanu kā neitralitāte, objektivitāte, humānisms un humānās palīdzības neatkarība, kā to paredz starptautiskās tiesības un jo īpaši starptautiskās humanitārās tiesības;

C.  tā kā Āfrikā joprojām ir ļoti augsts iedzīvotāju skaita pieaugums un tikai lēnām samazinās dzimstības līmenis, kas tuvākajā laikā strauji palielinās jauniešu darbspējīgā vecumā skaitu, radot lielu sociālo un ekonomisko ieguvumu potenciālu; tā kā, lai sekmētu stabilitāti un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, sociālo kohēziju un attīstību šajā reģionā, ir būtiski jauniešiem sniegt izglītību un prasmes, kas nepieciešamas viņu potenciāla atraisīšanai, un radīt darba iespējas;

D.  tā kā ESTF ir plānots kā attīstības instruments, kas apvieno līdzekļus no dažādiem līdzekļu devējiem, lai ES varētu ātri, elastīgi, komplementāri, pārredzami un kolektīvi reaģēt uz dažādām ārkārtas situācijas dimensijām;

E.  tā kā 1,5 miljardi cilvēku visā pasaulē dzīvo nestabilos un konfliktu skartos reģionos un nestabilas valstis un nepārvaldīti apvidi plešas plašumā, atstājot daudzus cilvēkus nabadzībā un beztiesiskumā un vairojot korupciju un vardarbību; tā kā ir iecerēts, ka ESTF palīdzēs 23 valstīm trijos Āfrikas reģionos (Āfrikas rags, Sāhelas zona un Čadas ezera baseins, Ziemeļāfrika), kuros atrodas dažas no visnestabilākajām Āfrikas valstīm, kurus skar migrācija, jo to valstis ir migrācijas izcelsmes, tranzīta vai galamērķa, ja ne visu triju, valstis, un kuri gūs vislielāko labumu no šāda veida ES finansiālās palīdzības; tā kā dažos gadījumos arī kritērijiem atbilstošo Āfrikas valstu kaimiņvalstis var gūt labumu no ESTF projektiem ar reģionālu dimensiju nolūkā pievērsties reģionālajām migrācijas plūsmām un ar tām saistītajām pārrobežu problēmām;

F.  tā kā ESTF mērķis ir novērst pamatcēloņus neatbilstīgai migrācijai un personu pārvietošanai izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīs, veicot darbības piecās prioritārās jomās, proti: 1) migrācijas ieguldījums attīstībā; 2) legāla migrācija un mobilitāte; 3) aizsardzība un patvērums; 4) neatbilstīgas migrācijas novēršana un cīņa pret to; un 5) atgriešana, atpakaļuzņemšana un reintegrācija;

G.  tā kā ES iemaksa ir EUR 1,8 miljardi, savukārt Komisija var vēl piesaistīt papildu līdzvērtīgu summu no ES dalībvalstīm un citiem līdzekļu devējiem; tā kā ESTF uzdevums ir papildināt pašreizējo ES palīdzību reģioniem, kam laikposmā līdz 2020. gadam ir atvēlēti vairāk nekā EUR 10 miljardi ar mērķi atbalstīt iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi;

H.  tā kā 2014. gadā tika izveidoti divi ESTF, proti, Bekou trasta fonds, kura uzdevums ir stabilizēt un atjaunot Centrālāfrikas Republiku un kurš ir sasniedzis pozitīvus rezultātus, un Madad fonds, kura uzdevums ir reaģēt uz krīzi Sīrijā;

I.  tā kā ANO Iedzīvotāju fonda (UNFPA) 2014. gada 12. februārī publicētajā “Vispārējā ziņojumā par ICPD pēc 2014. gada” (ICPD — Starptautiskā konference par iedzīvotājiem un attīstību) ir uzsvērts, ka no vardarbības cietušu sieviešu un pusaudžu aizsardzībai ir jābūt starptautiskās attīstības programmas prioritātei;

J.  tā kā trasta fondi ir daļa no ad hoc risinājumiem, tādējādi atklājot ierobežotos resursus un ierobežotu elastību, kas raksturo ES finanšu shēmu, bet tie ir svarīgi, lai nodrošinātu ātru un visaptverošu reakciju uz humānajām krīzēm, tostarp ilgtermiņa krīzēm;

K.  tā kā ES arī turpmāk pieliks pūles, lai efektīvi īstenotu ANO Drošības padomes Rezolūciju 1325 un tai sekojošās ANO rezolūcijas par sievietēm, mieru un drošību,

Finanšu piešķīrums un budžeta aspekti

1.  atgādina, ka finanšu piešķīrumu raksturo trīs galvenie posmi: solījums, saistību uzņemšanās un rīcība/maksājums; tomēr norāda, ka ir nepieciešams ņemt vērā iepriekšējos gados ESTF īstenošanā gūtās mācības; pauž nožēlu par to, ka dalībvalstu ieguldījums joprojām ir pārāk mazs un atbilst tikai mazai daļai no Savienības ieguldījuma un tādējādi tas ir tālu no oficiālajām saistībām, kopumā 2016. gada aprīlī sasniedzot tikai EUR 81,71 miljonu (jeb 4,5 % no plānotajiem EUR 1,8 miljardiem); uzstāj, ka solījumi un saistības jāpārvērš rīcībā; atgādina Padomei un Komisijai, ka efektīvāku atbalstu raksturo laicīgs un paredzams finansējums, un aicina finansējuma izmaksu paātrināt;

2.  atzinīgi vērtē apņemšanos ārkārtas situācijā līdzekļus piešķirt ātrāk un elastīgāk un apvienot finansējumu no vairākiem avotiem, lai risinātu migrācijas un bēgļu krīzes daudzveidīgās izpausmes; kritizē to, ka Komisija ir novirzījusi apropriācijas, kas paredzētas pamataktu mērķu un principu īstenošanai, tās piešķirot ESTF, jo tas ir finanšu noteikumu pārkāpums un turklāt apdraud Savienības ilgtermiņa politiku veiksmīgu īstenošanu; uzskata, ka šādam fondam vajadzētu sniegt pievienoto vērtību esošajiem finansējuma avotiem; tādēļ aicina pēc iespējas izmantot jaunas apropriācijas un nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz līdzekļu izcelsmi un galamērķi;

3.  atzīmē, ka ārējās darbības jomā ESTF galvenokārt ir domāts tam, lai strauji rīkotos konkrētā ārkārtas vai pēckrīzes situācijā, piesaistot ieguldījumu no ES dalībvalstīm un citiem līdzekļu devējiem, vienlaikus palielinot Eiropas centienu pamanāmību pasaulē; atzīst pievienoto vērtību, ko sniedz daudzu valstu iemaksu apvienošana Savienības līmenī papildus ievērojamajām iemaksām no ārējiem finansēšanas instrumentiem un Eiropas Attīstības fonda (EAF); tomēr uzsver, ka dalībvalstīm nevajadzētu aizmirst saistības attiecībā uz mērķi piešķirt 0,7 % no nacionālā kopienākuma (NKI) oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP); aicina dalībvalstis atbilstoši ievērot saistības gan attiecībā uz OAP 0,7 % mērķi, gan ieguldījumu ESTF Āfrikai;

4.  uzsver, ka brīvprātīgo iemaksu svārstīgums liecina par to, ka ārpus ES budžeta finansēšanas instrumentu izmantošana nav dzīvotspējīgs veids, kā piesaistīt papildu finansējumu; mudina dalībvalstis pildīt solījumus un ātri un efektīvi pielīdzināt savas iemaksas Savienības ieguldījumam, nevis piešķirt minimālo summu, kas ir nepieciešama balsošanas tiesību iegūšanai stratēģijas padomē, un tādējādi ļaut pilnībā izmantot ESTF potenciālu;

5.  pauž nožēlu par to, ka ESTF apiet budžeta lēmējinstitūciju un apdraud budžeta vienotību; atzīmē, ka ar minētā ad hoc instrumenta izveidi tiek atzīta 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) nepietiekamība; atgādina, ka 85 % no Savienības budžeta veido dalībvalstu iemaksas; uzskata, ka līdz ar ESTF izveidi būtu jāpārskata pašreizējās DFS maksimālie apjomi, palielinot dalībvalstu iemaksas; tādēļ uzsver, ka finansēšanas instrumentu izveidei ārpus ES budžeta arī turpmāk jābūt ārkārtas pasākumam, jo tie apiet budžeta lēmējinstitūciju un apdraud budžeta vienotību; pauž nožēlu par to, ka Parlaments nav pārstāvēts stratēģijas padomē, neraugoties uz to, ka no Savienības budžeta tiek piešķirti ievērojami līdzekļi; prasa stratēģijas padomē aicināt piedalīties budžeta lēmējinstitūciju;

6.  norāda, ka ES finanšu piešķīrums ESTF Āfrikai pašlaik nāk galvenokārt no 11. EAF; uzsver, ka ESTF tika izveidots tādēļ, ka ES budžetā un DFS trūkst līdzekļu un vajadzīgās elastības, lai nekavējoties un visaptveroši pievērstos šādu krīžu dažādajām dimensijām; prasa ES šajā gadā paredzētajā 2014.–2020. gada DFS pārskatīšanā un ārējo finansēšanas instrumentu 2016. gada pārskatīšanā vienoties par to, kā atrast vispusīgāku ārkārtas finansējuma risinājumu, lai palielinātu no ES budžeta pieejamās humānās un attīstības palīdzības efektivitāti un reaģētspēju;

7.  jo īpaši aicina pienācīgi pārskatīt maksimālo robežvērtību, lai DFS varētu iekļaut krīzes mehānismus ar mērķi atjaunot budžeta vienotību; uzskata, ka DFS pārskatīšana sniegtu lielāku budžeta, demokrātisko un juridisko noteiktību; turklāt uzsver nepieciešamību pārskatīt finanšu noteikumus ar mērķi sekmēt ES budžeta līdzekļu pārvaldību un kā daļu no integrētās pieejas panākt lielāku sinerģiju starp Savienības budžetu, EAF un divpusējo sadarbību, lai palielinātu attīstības finansējuma ietekmi un izveidotu pamatu EAF iekļaušanai budžetā, vienlaikus saglabājot resursu līmeni, kas paredzēts laikposmam no 2021. gada; mudina Komisiju nekavējoties rīkoties, lai uzlabotu budžeta lēmējinstitūcijas iesaisti un labāk pieskaņotu trasta fondus un citus mehānismus budžeta izstrādes noteikumiem, jo īpaši iekļaujot tos Savienības budžetā;

8.  norāda, ka Parlaments ir īstenojis budžeta lēmējiestādes pienākumu, piekrītot ārkārtas līdzekļu piešķiršanai; tomēr pauž nožēlu, ka ārkārtas instrumentu izplatīšanās rezultātā tiek aizmirsta Kopienas metode; apstiprina apņemšanos saglabāt Savienības budžeta pamatprincipus, jo īpaši budžeta vienotību un koplēmuma procedūru; uzskata, ka patiešām steidzamāks pasākums būtu pārskatīt Savienības spēju reaģēt uz lielām krīzēm, jo īpaši no ietekmes uz budžetu aspekta; norāda, ka tas sniegs piekrišanu turpmākiem priekšlikumiem par krīzes instrumentiem tad, ja šie aspekti tiks iekļauti DFS vidusposma novērtēšanā, ko paredzēts veikt līdz 2016. gada beigām;

9.  norāda, ka papildu finansējums ir iegūts no citiem ES budžeta finanšu instrumentiem, piemēram, no attīstības sadarbības instrumenta (ASI) EUR 125 miljoni, no humānās palīdzības instrumenta EUR 50 miljoni un no Eiropas kaimiņattiecību instrumenta (EKI) EUR 200 miljoni;

10.  norāda, ka no kopējā ES ieguldījuma EUR 1,8 miljardu apmērā tikai 1 miljards no EAF rezerves līdzekļiem ir papildu resursi; pauž bažas par to, ka finansējuma piešķiršana ESTF ir iespējama, kaitējot citiem attīstības mērķiem; atgādina, ka ESTF instrumentam vajadzētu papildināt jau esošos instrumentus, un aicina Komisiju nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz to pašreizējo budžeta pozīciju izmantošanu un summām, kas dod ieguldījumu ESTF;

11.  stingri uzsver, ka līdzekļi no EAF un OAP ir jāatvēl mērķa valsts ekonomikas, cilvēkkapitāla un sociālajai attīstībai, īpašu uzmanību pievēršot attīstības problēmām, kas apzinātas trasta fonda lēmumā; uzsver, ka attīstība nav iespējama bez drošības; atgādina, ka ESTF finansējums ir jāpiešķir un jānovērtē, izmantojot OAP kritērijus, un ka visi neatbilstošie izdevumi jāfinansē no citiem avotiem, kas nav apvienoti trasta fondā; šajā sakarā uzsver nepieciešamību apvienot resursus no dažādiem un daudziem avotiem un līdzekļu devējiem un atgādina, ka piesaistīto līdzekļu īpatsvara palielināšana ir viens no galvenajiem iemesliem, kuru dēļ šis tik dažādiem un neviendabīgiem mērķiem paredzētais instruments ir izveidots; nosoda jebkādu EAF un OAP līdzekļu izmantošanu migrācijas pārvaldībā un citu darbību, kurām nav attīstības mērķu, kontrolē;

Vismazāk attīstīto valstu finansēšana

12.  uzsver, ka EAF izmantošana ESTF Āfrikai finansēšanai var ietekmēt atbalsta saņēmējas Āfrikas valstis, kurām trasta fonds nav paredzēts, un jo īpaši vismazāk attīstītās valstis (VAV); brīdina par risku, ka nabadzīgākās valstis, kurām ir vismazākā piekļuve citiem finansējuma avotiem, varētu zaudēt daļu no tām pienākošās palīdzības;

13.  pauž dziļu nožēlu par to, ka, neraugoties uz OAP joprojām lielo nozīmi vismazāk attīstītajām valstīm, jau tā zemais šīm valstīm paredzētās attīstības palīdzības līmenis 2014. gadā bija samazinājies jau otro gadu pēc kārtas un ka proporcionāli šīm valstīm piešķirtā palīdzība ir viszemākā pēdējo desmit gadu laikā; attiecīgi aicina dalībvalstis nodrošināt, ka palīdzība netiek novirzīta no nabadzīgākajām valstīm, lai segtu izmaksas saistībā ar pašreizējo krīzi;

Pilsoniskās sabiedrības, NVO, vietējo iestāžu un starptautisko organizāciju loma

14.  uzskata, ka ESTF Āfrikai būtu jāveicina attīstība migrantu tranzīta un izcelsmes valstīs, jāstiprina un jāuzlabo vietējie sabiedriskie pakalpojumi (sociālie pakalpojumi, veselības aprūpe, izglītība, uzturs, kultūra), politiskā līdzdalība un pārvaldība, jo īpaši izmantojot kopienā balstītus projektus; uzskata, ka fondam būtu jāveicina nodarbinātība vietējās nozarēs, vienlaikus ievērojot cilvēktiesības un vides apstākļus; šajā sakarībā uzskata, ka ar pašvaldības iestādēm ir jāapspriežas kā ar pilntiesīgiem partneriem, kamēr pastāv pilnīgas efektivitātes un labas pārvaldības garantijas saskaņā ar palīdzības efektivitātes principiem, un ka tām vajadzētu būt arī galvenajiem dalībniekiem, kas atbild par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem vietējā līmenī; uzskata, ka pilsoniskajai sabiedrībai, nevalstiskajām organizācijām (NVO), starptautiskajām organizācijām un diasporas kopienām būtu jāuzņemas papildinoša un galvenā loma migrācijas pamatcēloņu novēršanā un vietējo pakalpojumu uzlabošanā; prasa rīkot atklātus un iesaistošas apspriešanās procesus pirms projektu pieņemšanas, kas ir būtisks ieguldījums attīstības vajadzību novērtēšanā;

15.  atgādina, ka reģionālās un vietējās pašvaldības, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un NVO ir pašsaprotami partneri efektīvā attīstības politikā un ka pastāvīgs dialogs ar valstu iestādēm un vietējām kopienām ir būtisks, lai izstrādātu kopīgas stratēģijas un prioritātes un fonda darbībā ļautu izmantot uz pierādījumiem balstītu pieeju; uzsver nepieciešamību nodrošināt ciešāku sadarbību ar vietējām pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām valstīs, kas nespēj pietiekami nodrošināt labu pārvaldību un pārredzamību; aicina ievērot subsidiaritātes un līdzatbildības principu arī šajā darbības jomā; uzsver, ka vietējās pašvaldības iestādes, vietējā pilsoniskā sabiedrība, NVO un starptautiskās organizācijas būtu cieši jāiesaista ESTF plānošanas, darbības un novērtēšanas posmos; aicina Komisiju precizēt un sakārtot apspriežu procedūras ar šīm ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu to efektīvu līdzdalību apspriedēs, kas notiek darbības komitejās, nosakot skaidrus un pārredzamus atbilstības kritērijus;

16.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt labāku finansējuma līdzsvaru saņēmējvalstu valdībām un jo īpaši uzticamiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, kas parasti labāk apzinās sabiedrības trūkumus, kuru novēršanai nepieciešams atbalsts;

17.  atgādina, cik svarīga ir uz cilvēku un sabiedrību orientēta pieeja izturētspējai, un pauž stingru pārliecību, ka ESTF uzmanība būtu jāpievērš ne tikai ekonomiskajai attīstībai, bet arī tautas projektiem ar konkrētu mērķi uzlabot pamatpakalpojumu kvalitāti, vienlīdzīgumu un vispārējo piekļuvi tiem, kā arī apmācību, lai attīstītu vietējo iedzīvotāju prasmes īpaši izglītības, profesionālās apmācības, veselības un uztura, pārtikas nodrošinājuma un ūdens un sanitārijas nozarēs, kas visas ir būtiskas vietējo iedzīvotāju labākai iekļaušanai, līdzdalībai un labjutības palielināšanai, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem, kā arī reaģējot uz neaizsargātu kopienu vajadzībām, tostarp minoritāšu, un vienlaikus arī spējot nodrošināt labākus, taisnīgākus un ilgtspējīgākus pakalpojumus plašākai sabiedrībai;

Pārredzamība un skaidrība labākai mērķu sasniegšanai

18.  atzīst pašreizējās bēgļu krīzes sarežģītību un daudzdimensionālo raksturu; tomēr brīdina par nopietnu ES attīstības palīdzības ļaunprātīgas izmantošanas risku, jo īpaši konfliktu skartajās valstīs, kur drošība, migrācijas un attīstības jautājumi ir savstarpēji cieši saistīti; uzsver, ka ESTF projektu, kas izstrādāti, izmantojot galvenokārt attīstības mērķiem paredzētus līdzekļus, mērķiem jābūt attīstības jomas mērķiem; uzsver, ka projektus, kuru mērķis ir stiprināt drošības spējas konkrētās valstīs, jāplāno tā, lai to galīgais rezultāts būtu nabadzības samazināšana, kā arī stabilitāte saņēmējvalstīs;

19.  atgādina Komisijai un iestādēm, kurām ir tieši uzticēts pārvaldīt trasta fondu, ka trasta fonda līdzekļi no EAF vai cita attīstībai paredzēta avota jāizmanto vienīgi tiešajām attīstības palīdzības darbībām; prasa Komisijai skaidri apliecināt šādu izmantošanu un nodrošināt regulāru un visaptverošu pārskatu par šo līdzekļu izlietojumu;

20.  uzsver, ka ES budžetu nevar izmantot, lai tieši finansētu militārās vai aizsardzības operācijas (LES 41. panta 2. punkts), bet ka nav skaidru norāžu par miera uzturēšanas operāciju izslēgšanu no attīstības mērķiem; turklāt atgādina, ka LESD 209. un 212. pantā nav skaidri izslēgta kapacitātes veidošanas finansēšana drošības sektorā;

21.  aicina Komisiju, stratēģijas padomi un darbības komiteju galveno uzmanību veltīt spēju veidošanai, stabilitātei un mieram, izturētspējai, labjutībai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai vietējiem iedzīvotājiem, cilvēktiesību veicināšanai, aizsardzībai un īstenošanai un darba un apmācību iespēju radīšanai, jo īpaši sievietēm un jauniešiem;

22.  stingri uzsver, ka galīgajam ES attīstības politikas mērķim, kā noteikts LESD 208. pantā, ir jābūt nabadzības mazināšanai un izskaušanai; šajā sakarā pauž nožēlu, ka, lai gan ES ieguldījums ESTF būs galvenokārt no OAP līdzekļiem, šis finansēšanas mehānisms nebūs vērsts vienīgi uz attīstības mērķiem; uzsver, ka ESTF ietvaros skaidri, pārredzami un saprotami jānošķir finansējums attīstības darbībām no finansējuma darbībām, kas saistītas ar migrācijas pārvaldību, robežkontroli un visām citām darbībām; uzsver, ka nepietiekama OAP līdzekļu koncentrēšana, kā rezultātā mazāk līdzekļu nonāktu cīņai pret galēju nabadzību, apdraudētu starptautiskās attīstības jomas ievērojamos panākumus un nesen pieņemtos ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM);

ES politikas saskaņotība un saistības cilvēktiesību jomā

23.  aicina ES starptautiskās sadarbības attīstības jomā darbībās nodrošināt lielāku saskaņotību divējādos veidos: ES un dalībvalstīm, no vienas puses, jārīkojas atbilstoši to saistībām un, no otras puses, jādemonstrē vispārēja saskaņotība ārpolitikā un instrumentos Āfrikas reģiona atbalstam, jo īpaši attiecībā uz ES un ĀKK Kotonū nolīguma kopīgās pārvaldības garu; šajā sakarā uzskata, ka ESTF būtu jāatspoguļo politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai un papildināmībai principi starp visām attīstībā ieinteresētajām pusēm un jāizvairās no pretrunām starp attīstības mērķiem un drošību, humānās palīdzības un migrācijas politiku; cer, ka labāka regulējuma pakete palīdzēs uzlabot politikas saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai, ņemot vērā attīstības un cilvēktiesību aspektu visos ietekmes novērtējumos;

24.  atgādina, ka noteikumi un kritēriji, kas regulē attīstības palīdzību projektos, kurus finansē no ESTF, ir jānosaka saskaņā ar kopīgām vērtībām un interesēm, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un veicināšanu; šajā sakarā uzsver, ka ES politika attiecībā uz sadarbību drošības, migrācijas pārvaldības un cīņas pret cilvēku tirdzniecību un kontrabandu jomā būtu jāietver īpaši noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu tiesībām, LGBTI tiesībām, seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesībām, bērnu tiesībām, kā arī minoritāšu un citu mazāk aizsargātu grupu tiesībām; norāda, ka ES ir jāveicina centieni apkarot diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, invaliditātes un seksuālās orientācijas dēļ;

25.  norāda, ka trasta fondiem ir jāpalīdz sasniegt ilgtermiņa mērķus, proti, nodrošināt mieru un stiprināt pārvaldību saņēmējvalstīs; uzsver nepieciešamību rūpīgi un sistemātiski izvērtēt ESTF Āfrikai finansēto darbību ietekmi uz humānās palīdzības sniegšanu; uzsver, ka ESTF nedrīkstētu mazināt ES ilgtermiņa attīstības sadarbību; uzsver, ka ir jānodrošina ilgtermiņa un īstermiņa projektu atbildība un savstarpēja papildināmība un tie jāsaskaņo ar spēkā esošajām ES reģionu un valstu stratēģijām Sāhelai, Gvinejas līcim, Āfrikas ragam un Ziemeļāfrikai; uzsver, ka pareizai līdzekļu piešķiršanai ir nepieciešama visaptveroša valsts un sektora diagnoze, kā arī attīstības jomā ciešas partnerattiecības ar plašu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku loku; atzinīgi vērtē pētniecības elementu, kas integrēts ESTF, kā potenciālu iespēju radīt attīstības iespējas un sinerģijas starp ES un attiecīgajām valstīm;

Mērķi un turpmākā rīcība

26.  aicina Komisiju sistemātiski uzraudzīt to, kā tiek izmantoti ESTF līdzekļi un kā tie tiek piešķirti, un palielināt Parlamenta pārbaudes pilnvaras attiecībā uz ESTF; jo īpaši aicina Padomi un Komisiju regulāri informēt par konkrētām darbībām, ko par šiem līdzekļiem veikušas gan ES, gan Āfrikas valstis, un par sasniegtajiem rezultātiem;

27.  pauž bažas par to, ka trūkst koordinācijas starp visiem ESTF pārvaldīšanā iesaistītajiem dalībniekiem (un jo īpaši starp Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorātu (ĢD DEVCO) un Humānās palīdzības un civilās aizsardzības departamentu (ECHO)) un ka trūkst skaidras vadlīnijas par finansējuma nodrošināšanu; pauž nožēlu, ka trūkst skaidrības un pārredzamības attiecībā uz finansējuma kritērijiem un līdzekļu apjomu, kas pieejams no ESTF pilsoniskās sabiedrības vajadzībām; atgādina, ka turpmākas potenciālu jaunu trasta fondu plānošanas interesēs ESTF plānošanā un īstenošanā kopumā ir nepieciešama labāka komunikācija starp Komisiju, dalībvalstīm un Parlamentu; atgādina, ka Komisijai ir īpaši jārūpējas, lai nodrošinātu, ka tās darbības ir konsekventas un koordinētas ar reģionālās attīstības programmām, lai izvairītos no darba dublēšanas un nodrošinātu, ka galvenā uzmanība ir vērsta uz attīstību, nevis robežkontroli un drošību, tādējādi kaitējot migrantiem; aicina Komisiju to pašu iemeslu dēļ, kā arī lai palielinātu globālās palīdzības ietekmi un efektivitāti, saistībā ar ESTF saglabāt spēcīgu dialogu ar ANO; aicina Komisiju arī pastiprināt centienus nodrošināt sistemātiskāku ietekmes novērtējumu par tās politikas jomām un finansējumu, tostarp ESTF, jo īpaši attiecībā uz to ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību, cilvēktiesībām un dzimumu līdztiesību, un iekļaut šo novērtējumu rezultātus savā politikā un programmās;

28.  uzsver līdz šim nepietiekamo Parlamenta iesaistīšanu ESTF izveidē un uzstāj uz nepieciešamību garantēt, izmantojot detalizētus un regulārus Komisijas ziņojumus, Parlamenta kontroli pār fonda darbību;

29.  uzskata, ka, ņemot vērā trasta fondam raksturīgo ārkārtējo elastību un ātrumu, periodiski ziņojumi Parlamentam būtu jāsaņem vismaz reizi sešos mēnešos; stingri uzsver vajadzību pēc pārredzamas darbības uzraudzības, izvērtēšanas un pārskatatbildības;

30.  uzskata, ka pārredzamība, komunikācija un pamanāmība attiecībā uz projektiem, kas tiek izstrādāti ESTF ietvaros, ir ārkārtīgi svarīgas attiecībā uz rezultātu izplatīšanu un Eiropas privātā sektora, vietējo un reģionālo iestāžu, NVO un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu un informēšanu, lai radītu nosacījumus plašākai iesaistīšanai un veicinātu dalībvalstu līdzdalību;

31.  uzsver nepieciešamību rūpīgi uzraudzīt to noteikumu īstenošanu, kas attiecas uz pārdali, pārvietošanu izcelsmes valstīs un dalībvalstu finansiālajām saistībām, īpašu uzmanību pievēršot cilvēktiesībām;

32.  atgādina, ka ES migrācijas politikai galvenokārt jābūt vērstai uz migrācijas pamatcēloņu novēršanu un tās galvenajam mērķim jābūt nabadzības pieauguma izcelsmes valstīs reālo cēloņu izmeklēšanai un novēršanai, piemēram, pievēršoties starptautisko uzņēmumu veiktajām izlaupīšanām un cilvēku un dabas resursu izmantošanai, zemes sagrābšanai, ES dalībvalstu atbalstam autokrātiskām un korumpētām valdībām, ieroču tirdzniecībai un ārējā parāda nomaksas kaitīgajām sekām; uzsver, ka ES migrācijas politikai jādarbojas tā, lai palīdzētu veidot mieru un stabilitāti un sekmētu ekonomikas attīstību saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības 16. mērķi par mieru un taisnīgumu, strādājot, lai nodrošinātu veselīgu dzīvi ikvienam un visos vecumos, panāktu dzimumu līdztiesību un visu sieviešu un meiteņu emancipāciju un nodrošinātu iekļaujošu, vienlīdzīgas kvalitātes izglītību, lai radītu priekšnosacījumus demogrāfiskajai dividendei saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības 3., 4. un 5. mērķi, pastiprinot darbu, kas veicina un organizē migrāciju, izmantojot likumīgus kanālus, saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības 10. mērķa 7. apakšmērķi („veicināt sakārtotu, drošu, regulāru un atbildīgu migrāciju un cilvēku mobilitāti, tostarp īstenojot plānotu un labi pārvaldītu migrācijas politiku”), uzlabojot migrantu un patvēruma meklētāju un jo īpaši neaizsargātu grupu aizsardzību, efektīvāk apkarojot migrantu ekspluatāciju un tirdzniecību, kā arī ciešāk sadarbojoties ar trešām valstīm ar mērķi uzlabot sadarbību jautājumos par to, kā stimulēt migrantu atgriešanos un reintegrāciju izcelsmes valstīs, tostarp augsti kvalificētu migrantu, brīvprātīgu atgriešanos un atpakaļuzņemšanu tādā veidā, kas uzlabo viņu iespējas;

33.  uzsver, ka nestabilitāte un fiziska nedrošība ir vieni no galvenajiem piespiedu pārvietošanas cēloņiem, un tāpēc fonda darbībā atbalsta uz konfliktiem reaģējošu pieeju, par prioritāti nosakot konfliktu novēršanu, valsts veidošanu, labu pārvaldību un tiesiskuma veicināšanu; uzskata, ka ESTF ir lieliska iespēja ES, jo tā ļauj pastiprināt sadarbību un politisko dialogu ar Āfrikas partneriem, jo īpaši attiecībā uz efektīvu atgriešanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumu īstenošanu, un tālāk attīstīt kopīgās stratēģijas migrācijas plūsmu pārvaldībai; norāda uz vajadzību veikt pienākumu sadali starp ES un Āfrikas partneriem saskaņā ar 2015. gada novembra Valletas samita secinājumiem; tomēr uzskata, ka palīdzību attīstības jomā nevajadzētu izmantot migrantu un patvēruma meklētāju plūsmas apturēšanai un ka ESTF finansētos projektus nevajadzētu izmantot kā ieganstu, lai novērstu došanos projām vai pastiprinātu valstu robežu aizsardzību, vienlaikus ignorējot faktorus, kas cilvēkiem liek pamest savas mājas; pauž nopietnas bažas par ESTF iespējamo ietekmi uz cilvēktiesībām, ja migrācijas plūsmu apturēšana ietver sadarbību ar valstīm, kurās notiek sistemātiski un/vai nopietni pamattiesību pārkāpumi; prasa Komisijai uzlabot fonda pārredzamību un uzsver, ka būtiski svarīga ir finansēto projektu un programmu uzraudzība un novērtēšana, lai nodrošinātu, ka fonds darbojas atbilstoši paredzētajiem mērķiem, sniedz tiešu palīdzību tiem, kam tā ir vajadzīga un nefinansē cilvēktiesību pārkāpumos vainojamas valdības; aicina ES finansētajos projektos uzlabot migrantu cilvēktiesību ievērošanu;

34.  uzsver, ka ir svarīgi saprast starptautiskās migrācijas cēloņus un sekas, raugoties no dzimumu līdztiesības aspekta, tostarp izmantoto lēmumu pieņemšanas procedūru un mehānismus, kas izraisa migrāciju; atgādina, ka sievietes un meitenes kā bēgles un migrantes ir īpaši neaizsargātas situācijās, kad nav iespējams nodrošināt viņu drošību un kad pret viņām var tikt vērsta seksuāla vardarbība vai izmantošana; uzsver, ka ESTF ir jāpalīdz uzlabot aizsardzība, atbalsts un/vai palīdzība neaizsargātiem migrantiem, bēgļiem un personām, kas cietušas no cilvēku tirdzniecības, un ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš sievietēm un bērniem;

35.  norāda, ka ESTF Āfrikai tika izveidots pēc Valletas samita par migrāciju, kurā piedalījās Āfrikas un Eiropas valstu vai valdību vadītāji; aicina Komisiju sniegt Parlamentam pārskatu par konkrētiem pasākumiem, kas veikti pēc šā samita, jo īpaši attiecībā uz attīstību, cīņu pret cilvēku kontrabandistiem un atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas nolīgumu parakstīšanu; aicina Padomi piešķirt Komisijai nepieciešamās pilnvaras šādu nolīgumu slēgšanai ar valstīm, uz kurām attiecas ESTF;

36.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un Panāfrikas parlamenta priekšsēdētājam.

(1)

OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.


Budžeta komitejaS ATZINUMS (26.4.2016)

Attīstības komitejai

par ES trasta fondu Āfrikai — ietekme uz attīstības un humāno palīdzību

(2015/2341(INI))

Atzinuma sagatavotāja (*): Eider Gardiazabal Rubial

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Ar ES trasta fondu Āfrikai saistītie budžeta aspekti

1.  atzinīgi vērtē apņemšanos ārkārtas situācijā līdzekļus piešķirt ātrāk un elastīgāk un apvienot finansējumu no vairākiem avotiem, lai risinātu migrācijas un bēgļu krīzes daudzveidīgās izpausmes; kritizē to, ka Komisija ir novirzījusi apropriācijas, kas paredzētas pamataktu mērķu un principu īstenošanai, tās piešķirot trasta fondam, jo tas ir finanšu noteikumu pārkāpums un turklāt apdraud Savienības ilgtermiņa politiku veiksmīgu īstenošanu; uzskata, ka šādam fondam būtu jāpievieno pievienotā vērtība esošajiem finansējuma avotiem; tādēļ prasa vajadzības gadījumā izmantot jaunas apropriācijas un nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz līdzekļu izcelsmi un galamērķi;

2.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt labāku finansējuma līdzsvaru saņēmējvalstu valdībām un jo īpaši uzticamiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, kuri parasti labāk apzinās sabiedrības jomas, kurām nepieciešams atbalsts;

3.  atzīst pievienoto vērtību daudzu valstu iemaksu apvienošanai Savienības līmenī papildus ievērojamajām iemaksām no arējiem finansēšanas instrumentiem un Eiropas Attīstības fonda (EAF); pauž nožēlu par to, ka līdz šim dalībvalstu finansiālie solījumi ir sasnieguši tikai mazu daļu no Savienības ieguldījuma, kopumā 2016. gada aprīlī veidojot tikai EUR 81,71 miljonu (vai 4,5 % no plānotajiem EUR 1,8 miljardiem); uzsver, ka brīvprātīgo iemaksu svārstīgums liecina par to, ka finansēšanas instrumentu izmantošana ārpus ES budžeta nav dzīvotspējīgs papildu finansējuma avots; mudina dalībvalstis pildīt savas saistības un ātri un efektīvi pielīdzināt savas iemaksas Savienības ieguldījumam, nevis dot minimālo summu, kas ir nepieciešama balsošanas tiesību iegūšanai stratēģijas padomē, un tādējādi palīdzēt pilnībā attīstīt trasta fonda potenciālu;

4.  norāda, ka trasta fondi ir viens no ad hoc risinājumiem, kas liecina par to, ka Savienības budžetā un daudzgadu finanšu shēmā trūkst resursu un elastības, kas ir vajadzīgi, lai ātri un visaptveroši risinātu smagas krīzes situācijas; pauž nožēlu par faktu, ka šādi risinājumi apiet budžeta lēmējinstitūciju un apdraud budžeta vienotību; atzīmē, ka ar minētā ad hoc instrumenta izveidi tiek atzīta 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas nepietiekamība; atgādina, ka 85 % no Savienības budžeta veido dalībvalstu iemaksas; uzskata, ka līdz ar šī trasta fonda izveidi būtu jāpārskata pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas maksimālie apjomi, palielinot dalībvalstu iemaksas; tādēļ uzsver, ka finansēšanas instrumentu izveidei ārpus ES budžeta arī turpmāk jābūt ārkārtas pasākumam, jo tie apiet budžeta lēmējinstitūciju un apdraud budžeta vienotību; pauž nožēlu par to, ka Parlaments nav pārstāvēts stratēģijas padomē, neraugoties uz to, ka no Savienības budžeta tiek piešķirti ievērojami līdzekļi; prasa stratēģijas padomē aicināt piedalīties budžeta lēmējinstitūciju;

5.  stingri uzskata, ka DFS izvērtēšanā/pārskatīšanā būtu jārod vispusīgāks risinājums ārkārtas finansēšanai; jo īpaši prasa pienācīgi pārskatīt maksimālo robežvērtību, lai DFS varētu iekļaut krīzes mehānismus ar mērķi atjaunot budžeta vienotību; uzskata, ka daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšana sniegtu lielāku budžeta, demokrātisko un juridisko drošību; turklāt uzsver nepieciešamību novērtēt finanšu noteikumus ar mērķi sekmēt ES budžeta līdzekļu pārvaldību un, kā daļu no integrētās pieejas, panākt lielāku sinerģiju starp Savienības budžetu, EF un divpusējo sadarbību, lai palielinātu attīstības finansējuma ietekmi un izveidotu pamatu 2021. gadā paredzētajai EAF iekļaušanai budžetā, vienlaikus saglabājot pašreizējo resursu līmeni; mudina Komisiju nekavējoties rīkoties, lai uzlabotu budžeta lēmējinstitūcijas iesaisti un labāk pieskaņotu trasta fondus un citus mehānismus budžeta izstrādes noteikumiem, jo īpaši iekļaujot tos Savienības budžetā;

6.  norāda, ka Eiropas Parlaments ir īstenojis budžeta lēmējiestādes pienākumu, sniedzot piekrišanu steidzamai līdzekļu piešķiršanai; tomēr pauž nožēlu, ka ārkārtas instrumenti tiek palielināti, neievērojot Kopienas metodiku; apstiprina apņemšanos saglabāt Savienības budžeta pamatprincipus, jo īpaši budžeta vienotību un koplēmuma procedūru; uzskata, ka steidzamāks pasākums būtu pārskatīt Eiropas Savienības spēju reaģēt uz lielām krīzēm, jo īpaši no budžeta aspekta; norāda, ka tas sniegs piekrišanu turpmākiem priekšlikumiem par krīzes instrumentiem tad, ja šie aspekti tiks iekļauti daudzgadu finanšu shēmas vidusposma izvērtēšanā, ko paredzēts veikt līdz 2016. gada beigām;

7.  norāda, ka Trasta fonds Āfrikai tika izveidots Valletas samitā par migrāciju, kurā piedalījās Āfrikas un Eiropas valstu vai valdību vadītāji; aicina Komisiju sniegt Eiropas Parlamentam pārskatu par konkrētiem pasākumiem pēc šī samita, jo īpaši attiecībā uz attīstību, cīņu pret cilvēku kontrabandistiem un atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas nolīgumu parakstīšanu; aicina Padomi piešķirt Komisijai nepieciešamās pilnvaras šādu nolīgumu slēgšanai ar valstīm, kas saistītas ar šo trasta fondu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

26.4.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Jean-Paul Denanot, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Ernest Maragall, Sophie Montel, Clare Moody, Siegfried Mureşan, Liadh Ní Riada, Jan Olbrycht, Younous Omarjee, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Indrek Tarand, Inese Vaidere, Monika Vana, Daniele Viotti

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrey Novakov, Derek Vaughan, Anders Primdahl Vistisen, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Jens Gieseke


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

21.6.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

0

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Louis Aliot, Ignazio Corrao, Nirj Deva, Doru-Claudian Frunzulică, Charles Goerens, Heidi Hautala, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Norbert Neuser, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Elly Schlein, Pedro Silva Pereira, Davor Ivo Stier, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Rainer Wieland, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Paul Rübig

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Maria Noichl


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

19

+

ALDE

Charles Goerens, Paavo Väyrynen

ECR

Nirj Deva, Eleni Theocharous

EFDD

Ignazio Corrao

PPE

Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Maurice Ponga, Cristian Dan Preda, Paul Rübig, Davor Ivo Stier, Bogdan Brunon Wenta, Rainer Wieland, Anna Záborská,

S&D

Clara Eugenia Aguilera García, Doru-Claudian Frunzulică, Norbert Neuser, Maria Noichl, Elly Schlein, Pedro Silva Pereira

0

-

-

-

4

0

ENF

Louis Aliot

GUE/NGL

Lola Sánchez Caldentey

Verts/ALE

Heidi Hautala, Maria Heubuch

Izmantoto simbolu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums