Procedūra : 2015/0281(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0228/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0228/2016

Debates :

PV 15/02/2017 - 11
CRE 15/02/2017 - 11

Balsojumi :

PV 16/02/2017 - 6.4
CRE 16/02/2017 - 6.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0046

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 969kWORD 644k
12.7.2016
PE 577.046v02-00 A8-0228/2016

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI par terorisma apkarošanu

(COM(2015)0625 – C8-0386/2015 – 2015/0281(COD))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Monika Hohlmeier

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI par terorisma apkarošanu

(COM(2015)0625 – C8-0386/2015 – 2015/0281(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0625),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 83. panta 1. punktu un 82. panta 2. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0386/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2014. gada 24. septembra Rezolūciju Nr. 2178(2014) un 2015. gada 20. novembra Rezolūciju Nr. 2249(2015),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2015. gada 16. maija Konvenciju par terorisma novēršanu un tās 2015. gada 19. maija papildu protokolu,

–  ņemot vērā Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0228/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Normatīvās rezolūcijas projekts

4.a atsauce (jauna)

 

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

-  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 2195(2014), Nr. 2199(2015) un Nr. 2253(2015),

Grozījums Nr.    2

Normatīvās rezolūcijas projekts

4.b atsauce (jauna)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

-  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1373(2001),

Grozījums Nr.    3

Normatīvās rezolūcijas projekts

8.a atsauce (jauna)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

-  ņemot vērā 2016. gada 1. aprīlī Vašingtonā notikušajā kodoldrošības samitā pieņemto paziņojumu,

 

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Eiropas Savienība ir dibināta uz cilvēka cieņas, brīvības, vienlīdzības un solidaritātes vispārējām vērtībām, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Tā balstīta uz demokrātijas principu un tiesiskuma principu — principiem, kas ir kopēji dalībvalstīm.

(1)   Eiropas Savienība ir dibināta uz cilvēka cieņas, brīvības, sieviešu un vīriešu vienlīdzības un solidaritātes vispārējām vērtībām, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Tā balstīta uz demokrātijas principu un tiesiskuma principu — principiem, kas ir kopēji dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  2015. gada maijā pieņemtās Eiropas Padomes Konvencijas par terorisma novēršanu papildu protokolā prasīts noteikt kriminālatbildību par dalību apvienībā vai grupā terorisma nolūkā, terorisma apmācības saņemšanu, ceļošanu vai ceļošanas mēģinājumu terorisma nolūkā, šādu ceļojumu finansēšanu vai līdzekļu vākšanu šādu ceļojumu veikšanai un šādu ceļojumu organizēšanu un sekmēšanu. Savienība papildu protokolu un konvenciju parakstīja 2015. gada 22. oktobrī.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Terorisma draudi pēdējo gadu laikā ir pieauguši un strauji attīstījušies. Personas, kas tiek dēvētas par "ārvalstu kaujiniekiem teroristiem", ceļo uz ārvalstīm terorisma nolūkā. Ārvalstu kaujinieki teroristi, kuri atgriežas, rada paaugstinātu drošības apdraudējumu visām ES dalībvalstīm. Ārvalstu kaujinieki teroristi ir saistīti ar vairākiem nesen notikušiem uzbrukumiem vai uzbrukuma plāniem, tostarp uzbrukumiem Parīzē 2015. gada 13. novembrī. Turklāt Eiropas Savienība un tās dalībvalstis saskaras ar aizvien pieaugošu apdraudējumu no privātpersonām, kuras ir iedvesmojušās vai guvušas mācības no teroristu grupām ārvalstīs, bet kuras pašas turpina uzturēties Eiropā.

(4)  Terorisma draudi pēdējo gadu laikā ir pieauguši un strauji attīstījušies. Personas, kas tiek dēvētas par "ārvalstu kaujiniekiem teroristiem", ceļo uz ārvalstīm terorisma nolūkā. Ārvalstu kaujinieki teroristi, kuri atgriežas, rada paaugstinātu drošības apdraudējumu visām ES dalībvalstīm. Ārvalstu kaujinieki teroristi ir saistīti ar vairākiem nesen notikušiem uzbrukumiem vai uzbrukuma plāniem, tostarp uzbrukumiem Parīzē 2015. gada 13. novembrī un Briselē 2016. gada 22. martā. Turklāt Eiropas Savienība un tās dalībvalstis saskaras ar aizvien pieaugošu apdraudējumu no privātpersonām, kuras ir iedvesmojušās vai guvušas mācības no teroristu grupām ārvalstīs, bet kuras pašas turpina uzturēties Eiropā.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  ANO Drošības padomes Rezolūcijas (ANO DPR) Nr. 2178(2014) 6. punktā visām ANO dalībvalstīm prasīts nodrošināt, ka to tiesību akti un noteikumi atzīst par nopietnu noziedzīgu nodarījumu ceļošanu uz trešām valstīm nolūkā palīdzēt veikt terora aktu vai sniegt vai saņemt terorisma apmācību, kā arī šādas ceļošanas finansēšanu, organizēšanu un veicināšanu. Lai novērstu kriminālvajāšanas nepilnības Savienībā, vajadzīga saskaņota ANO DPR Nr. 2178(2014) īstenošana.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b)  Terorisma apkarošana joprojām galvenokārt ir dalībvalstu ziņā. Tomēr Eiropā 2015. un 2016. gadā izdarītie teroristu uzbrukumi ir likuši apzināties nepieciešamību dalībvalstīm rīkoties saskaņoti, lai apkarotu terorismu un novērstu draudus, ko Savienībā rada ārvalstu kaujinieki.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

4.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4c)  Saskaņota teroristu noziegumu kriminālsodu klasifikācija varētu kalpot par kopīgu tiesisko pamatu, kuru varētu izmantot referencei attiecībā uz vairākām Savienības aģentūrām. Tāpēc būtu jāizveido efektīvs koordinācijas mehānisms, kurš aptvertu Eiropolu, Eurojust, SIS, OLAF un ETST.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

4.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4d)  Dalībvalstīm būtu jāstiprina drošības spēku, tiesībaizsardzības aģentūru un tiesu iestāžu profesionālisms. Tām būtu arī jānodrošina efektīva šādu struktūru uzraudzība un pārskatatbildība, ievērojot starptautiskās cilvēktiesības un tiesiskumu. Tas cita starpā nozīmē drošības spēku apmācību attiecībā uz cilvēktiesībām, piemēram, attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu vardarbīga ekstrēmisma un terorisma apkarošanas pasākumos.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Ņemot vērā to, kā ir attīstījušies teroristu draudi un juridiskās saistības pret Savienību un dalībvalstīm saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, teroristu nodarījumu definīcija, tostarp nodarījumu, kas saistīti ar teroristu grupu, un nodarījumu, kas saistīti ar teroristu darbībām, ir vēl vairāk jātuvina visās dalībvalstīs, lai tā vispusīgāk aptvertu rīcību, kas saistīta jo īpaši ar ārvalstu kaujiniekiem teroristiem un terorisma finansēšanu. Šāda veida rīcībai ir jābūt sodāmai arī tad, ja tā izdarīta, izmantojot internetu, tostarp sociālos plašsaziņas līdzekļus.

(5)  Ņemot vērā to, kā ir attīstījušies teroristu draudi un juridiskās saistības pret Savienību un dalībvalstīm saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, teroristu nodarījumu definīcija, tostarp nodarījumu, kas saistīti ar teroristu grupu, un nodarījumu, kas saistīti ar teroristu darbībām, ir vēl vairāk jātuvina visās dalībvalstīs, lai tā vispusīgāk aptvertu rīcību, kas saistīta jo īpaši ar ārvalstu kaujiniekiem teroristiem, aizvien biežāku interneta izmantošanu terorisma nolūkiem (piemēram, vervēšanai, propagandai un apmācībai) un terorisma finansēšanu. Šāda veida rīcībai vajadzētu būt sodāmai neatkarīgi no tā, vai tā izdarīta tiešsaistē vai ne, taču ievērojot proporcionalitātes un nepieciešamības principu.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Būtisks izaicinājums starptautiskajai drošībai joprojām ir kodolterorisma un radioloģiskā terorisma drauds. Lai cīnītos pret šo apdraudējumu, kas aizvien attīstās, ir jāstiprina starptautiskā sadarbība un jāpalielina atbalsts Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras centrālajai lomai, kā arī vajadzīgi stingrāki drošības pasākumi.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Terorisma apkarošanai paredzēti pasākumi nebūs pietiekami efektīvi, ja tos neīstenos vienlaikus ar efektīvu, atturošu un koordinētu krimināltiesību pasākumu kompleksu, ko īstenotu visās dalībvalstīs. Nosakot kriminālatbildību par ārvalstīs veiktiem teroristu organizāciju terora aktiem, dalībvalstis radīs līdzekļus, kas nepieciešami, lai risinātu Savienības iedzīvotāju teroristiskās radikalizācijas un ārvalstu kaujinieku jautājumu. Tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu rīcībā vajadzētu būt resursiem, kas nepieciešami, lai novērstu un atklātu šādus aktus un sodītu to izdarītājus. Minēto iestāžu darbiniekiem būtu pastāvīgi jāsaņem efektīva apmācība par noziegumiem, kas saistīti ar terorismu.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b)  Šīs direktīvas piemērošanas rezultātā nevajadzētu mainīties dalībvalstu un organizāciju tiesībām, pienākumiem un atbildībai, kas tām ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām. Šī direktīva nereglamentē bruņoto spēku darbības bruņota konflikta laikā, kuras reglamentē starptautiskās humanitārās tiesības, ievērojot šo terminu nozīmi minētajās tiesībās, un valsts bruņoto spēku darbības dienesta pienākumu izpildē, ciktāl tās reglamentē citas starptautisko tiesību normas.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

6.c apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6c)  Par teroristu grupas noziedzīgas darbības veicināšanu nebūtu jāuzskata ar starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajām humanitārajām tiesībām, atzītu neitrālu humānās palīdzības organizāciju humānās palīdzības sniegšana, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Nodarījumi, kas saistīti ar publisku aicinājumu veikt teroristu nodarījumu cita starpā ietver terorisma slavināšanu un attaisnošanu vai vēstījumu vai attēlu izplatīšanu, ieskaitot tos, kuri saistīti ar terorisma upuriem, un tie ir veids, kā iegūt publicitāti teroristu mērķiem vai nopietni iebiedēt iedzīvotājus – ar nosacījumu, ka šāda rīcība rada briesmas, ka var tikt veikti terora akti.

(7)  Nodarījumi, kas saistīti ar publisku aicinājumu veikt teroristu nodarījumu, cita starpā ietver terorisma slavināšanu un attaisnošanu vai vēstījumu vai attēlu izplatīšanu tiešsaistē vai ārpus tās, un tie ir veids, kā iegūt atbalstu teroristu mērķiem vai nopietni iebiedēt iedzīvotājus. Ja šāda rīcība konkrētā gadījumā rada briesmas, ka var tikt veikti terora akti, tai vajadzētu būt sodāmai.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Ja tiek sniegts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja piedāvātas informācijas pārraides sakaru tīklā vai piekļuves nodrošināšanas sakaru tīklam, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par pārraidīto vai glabāto informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/31/EK1a.

 

________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7b)  Efektīvs veids, kā pret terorismu cīnīties internetā, ir nelikumīga teroristiska satura izņemšana tā sākotnējās publicēšanas vietnē. Šajā sakarā šī direktīva neskar nedz brīvprātīgo rīcību, ko īsteno interneta nozare un ar ko novērš tās pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu, nedz dalībvalstu atbalstu šādai rīcībai, piemēram, nelikumīga satura atklāšanu un iezīmēšanu. Dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai likvidētu tīmekļa vietnes, kurās publiski kūda uz teroristu nodarījumu izdarīšanu, vai bloķētu tām piekļuvi. Ja šādus pasākumus veic, tiem būtu jāatbilst pārredzamām procedūrām un tiem būtu jāpiemēro pienācīgi drošības pasākumi neatkarīgu iestāžu kontrolē. Dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai sadarbotos ar trešām valstīm, cenšoties panākt šāda satura izņemšanu no to teritorijās esošiem serveriem. Tomēr gadījumos, kad nelikumīga satura izņemšana tā sākotnējās publicēšanas vietnē nav iespējama, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt pasākumus, ar kuriem tās liedz piekļuvi Savienības teritorijā tīmekļa lapām, par kurām ir konstatēts, ka tās satur vai izplata teroristisku saturu. Dalībvalstīm būtu jāapsver tiesvedība pret interneta un sociālo mediju uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas tīši atsakās izpildīt tiesisku rīkojumu no savām interneta platformām dzēst nelikumīgu saturu, kas cildina terorismu, pēc pienācīgas informēšanas par šādu saturu. Jebkāda atteikšanās būtu efektīvi, samērīgi un atturoši jāsoda. Interneta un sociālo mediju uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem būtu jāgarantē tiesības uz pārskatīšanu tiesā.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Ņemot vērā draudu nopietnību un nepieciešamību jo sevišķi apturēt ārvalstu kaujinieku teroristu plūsmu, ir nepieciešams noteikt kriminālatbildību par ceļošanu uz ārvalstīm terorisma nolūkā – ne tikai teroristu nodarījumu veikšanai un apmācības sniegšanai vai saņemšanai, bet arī, lai piedalītos teroristu grupas darbībās. Par jebkādu šādas ceļošanas veicināšanu arī būtu jānosaka kriminālatbildība.

(8)  Lai arī noteikt kriminālatbildību par pašu ceļošanu nebūt nav nepieciešams, ņemot vērā draudu nopietnību un nepieciešamību jo sevišķi apturēt ārvalstu kaujinieku teroristu plūsmu, ir nepieciešams noteikt kriminālatbildību par ceļošanu uz ārvalstīm terorisma nolūkā – ne tikai teroristu nodarījumu veikšanai un apmācības sniegšanai vai saņemšanai, bet arī, lai piedalītos teroristu grupas darbībās. Kriminālatbildība par šādu rīcību būtu jānosaka ar īpašiem nosacījumiem un tikai tad, ja ceļošanas nolūks – terorisms – ir pierādīts ar objektīviem apstākļiem. Par šādas ceļošanas veicināšanu vai organizēšanu arī būtu jānosaka kriminālatbildība.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Kriminālatbildības noteikšana par terorisma apmācības saņemšanu papildina esošo nodarījumu – apmācības nodrošināšanu – un konkrēti pievēršas draudiem, ko rada tās personas, kuras aktīvi gatavojas teroristu nodarījumu veikšanai, tostarp tās personas, kuras galu galā rīkojas vienas.

(9)  Kriminālatbildības noteikšana par tīšu terorisma apmācības saņemšanu, tostarp zināšanu, dokumentu vai praktisko iemaņu iegūšanu pašmācības ceļā vai citādi, papildina esošo nodarījumu – apmācības nodrošināšanu – un konkrēti pievēršas draudiem, ko rada tās personas, kuras aktīvi gatavojas teroristu nodarījumu veikšanai, tostarp tās personas, kuras galu galā rīkojas vienas. Tādēļ par to būtu jānosaka kriminālatbildība.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Dalībvalstīs vajadzētu būt sodāmiem terorisma nolūkā vai teroristu organizāciju izdarītiem kiberuzbrukumiem.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Teroristu finansēšanai vajadzētu būt sodāmai dalībvalstīs un aptvert terora aktu finansēšanu, teroristu grupas finansēšanu, kā arī citus noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar teroristu darbībām, piemēram, vervēšanu un apmācību vai ceļošanu terorisma nolūkos, ar mērķi izjaukt atbalsta struktūras, kas veicina teroristu nodarījumu veikšanu. Sodāmai vajadzētu būt arī atbalstīšanai un līdzdalībai vai terorisma finansēšanas mēģinājumiem.

(10)  Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/8491a, dalībvalstīs vajadzētu būt sodāmai teroristu finansēšanai, aptverot ne vien terora aktu finansēšanu, bet arī teroristu grupas finansēšanu, kā arī citus noziedzīgus nodarījumus, kuri saistīti ar teroristu darbībām, piemēram, vervēšanu un apmācību vai ceļošanu terorisma nolūkos, ar mērķi izjaukt atbalsta struktūras, kas veicina teroristu nodarījumu veikšanu. Sodāmai vajadzētu būt arī atbalstīšanai un līdzdalībai vai terorisma finansēšanas mēģinājumiem.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Arvien lielākā konverģence un saikne starp terorismu un organizēto noziedzību, kā arī saites starp noziedzīgajām un teroristu grupām rada arvien lielākus drošības draudus Savienībai. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka teroristu noziegumu finansēšana un atbalstīšana, izmantojot organizēto noziedzību, tiek atzīta par sodāmu rīcību un ka kriminālprocesā iesaistītās dalībvalstu iestādes arvien vairāk ņem vērā saiknes starp organizēto noziedzību un teroristu darbību un terorisma finansēšanu.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10b)  Ieroču, naftas, narkotiku, cigarešu, viltotu preču un mākslas darbu un citu kultūras objektu nelikumīga tirdzniecība, kā arī cilvēku tirdzniecība, rekets un izspiešana ir kļuvuši par ļoti ienesīgiem veidiem, kā teroristu grupas iegūst finansējumu. Tāpēc, cenšoties apkarot teroristu finansēšanu, būtu jāpievēršas arī procesiem, ar kuriem teroristu organizācijas iegūst finansējumu.

 

Neradot lieku administratīvo slogu ekonomikas dalībniekiem, dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka teroristu grupas nevar gūt nekādu labumu no preču tirdzniecības. Piemērotas un samērīgas pienācīgas pārbaudes, uzraudzības un ziņošanas prasības varētu darboties atturoši, nopietni iedragājot organizētās noziedzības grupējumu un teroristu grupu tirdzniecības darbības un palīdzot efektīvāk izsekot un pakļaut kriminālvajāšanai organizēto noziedzību un citas teroristu organizāciju komerciālās darbības. Attiecīgos gadījumos dalībvalstīm būtu jāparedz sodi par šo prasību pārkāpumiem.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

10.c apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10c)  Finanšu izmeklēšana ir izšķirīgi noderīga nolūkā atklāt teroristu nodarījumu veicināšanu un teroristu organizāciju tīklus un struktūru. Šāda izmeklēšana var būt ļoti produktīva, it īpaši tad, ja agrīnā izmeklēšanas posmā tiek iesaistītas nodokļu un muitas iestādes, finanšu izlūkošanas vienības un tiesu iestādes. Dalībvalstīm būtu jātiecas finanšu izmeklēšanu padarīt par standarta elementu visās pretterorisma izmeklēšanās un nodot relevanto finanšu izlūkošanas informāciju kompetentajām iestādēm. Dalībvalstīm savos centienos novērst, izmeklēt un apkarot teroristu finansēšanu būtu pilnībā jāizmanto Eiropola finanšu izlūkošanas un teroristu finansēšanas apkarošanas spējas. Tām būtu arī jāmēģina nodrošināt efektīvāku un koordinētāku pieeju, piemēram, valsts līmenī izveidojot speciālas vienības, kas izmeklē ar terorismu saistītus finanšu pārkāpumus, kam varētu būt ievērojama pievienotā vērtība un kas varētu būtiski palīdzēt panākt sekmīgu kriminālvajāšanu.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Turklāt materiāla atbalsta sniegšana terorismam ar tādu personu starpniecību, kuras iesaistās vai darbojas kā starpnieki, nodrošinot pakalpojumus, aktīvus un preces vai to apriti, tostarp veicot tirdzniecības darījumus, kas saistīti ar ievešanu Savienībā vai izvešanu no tās, dalībvalstīs būtu jāsoda kā terorisma atbalstīšana un līdzdalība tajā vai kā terorisma finansēšana, ja to veic, zinot, ka šīs operācijas vai ieņēmumus no tām paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot terorisma nolūkiem vai no tiem gūs labumu teroristu grupas.

(11)  Materiāla atbalsta sniegšana terorismam ar tādu personu starpniecību, kuras iesaistās vai darbojas kā starpnieki, nodrošinot pakalpojumus, aktīvus un preces vai to apriti, tostarp veicot tirdzniecības darījumus, kas saistīti ar ievešanu Savienībā vai izvešanu no tās, dalībvalstīs būtu jāsoda kā terorisma atbalstīšana un līdzdalība tajā vai kā terorisma finansēšana, ja to veic ar skaidru nolūku vai zinot, ka šīs operācijas vai ieņēmumus no tām paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot terorisma nolūkiem vai no tiem gūs labumu teroristu grupas.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Bez tam fiziskām un juridiskām personām, kuras izdarījušas vai ir atbildīgas par šādiem nodarījumiem, būtu jāparedz sodi, kas atspoguļo šādu nodarījumu nopietnību.

(14)  Fiziskām un juridiskām personām, kuras izdarījušas vai ir atbildīgas par šādiem nodarījumiem, būtu jāparedz sodi, kas atspoguļo šādu nodarījumu nopietnību.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Ir jānosaka jurisdikcijas noteikumi, lai par teroristu nodarījumu varētu efektīvi veikt kriminālvajāšanu. Jo īpaši šķiet nepieciešams noteikt jurisdikciju par nodarījumiem, ko izdarījušas personas, kuras nodrošina terorisma apmācību, neatkarīgi no viņu valstspiederības, ņemot vērā šādas rīcības iespējamo ietekmi uz Savienības teritoriju un ciešo materiālo saikni starp terorisma apmācības nodrošināšanas un saņemšanas nodarījumiem.

(15)  Ir jānosaka jurisdikcijas noteikumi, lai par teroristu nodarījumiem varētu efektīvi veikt kriminālvajāšanu. Jo īpaši šķiet nepieciešams noteikt jurisdikciju par nodarījumiem, ko izdarījušas personas, kuras nodrošina terorisma apmācību Savienības pilsoņiem un Savienības iedzīvotājiem, neatkarīgi no nodrošinātāju valstspiederības, ņemot vērā šādas rīcības iespējamo ietekmi uz Savienības teritoriju un ciešo materiālo saikni starp terorisma apmācības nodrošināšanas un saņemšanas nodarījumiem. Trešo valstu valstspiederīgo kriminālvajāšanā būtu jāievēro ar attiecīgajām valstīm noslēgtie nolīgumi par izdošanu un par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Šajā direktīvā minēto nodarījumu atklāšanai, novēršanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai relevanta informācija bieži vien attiecas uz vairāk nekā vienu dalībvalsti un var prasīt tūlītēju rīcību. Lai novērstu un apkarotu terorismu, ir vajadzīga ciešāka kompetento valsts iestāžu un Savienības aģentūru pārrobežu sadarbība attiecībā uz ātru apmaiņu ar visu relevanto informāciju no sodāmības un tiesu reģistriem vai citiem pieejamiem avotiem par radikalizētām personām vai vardarbīgiem ekstrēmistiem, kurus tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kuriem ir vai ir bijis ierosināts kriminālprocess vai kuru aktīvi ir vai ir bijuši iesaldēti sakarā ar jebkādiem šajā direktīvā minētiem nodarījumiem, tostarp personām, kam bijusi liegta uzņemšana dalībvalsts teritorijā vai kas bijušas deportētas sakarā ar aizdomām par iesaistīšanos šajā direktīvā minētos noziegumos. Tāpēc kompetentajām valstu un Savienības iestādēm būtu efektīvi un laikus jādalās šajā informācijā, taču ievērojot piemērojamos datu aizsardzības tiesību aktus. Turklāt dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm būtu plašāk jāizmanto pieejamās attiecīgo aģentūru nodrošinātās sistēmas un datubāzes gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā ziņā, lai stiprinātu savas novēršanas un pretterorisma spējas. Tas būtu darāms, daloties visā relevantajā informācijā un veicot sistemātisku stratēģisko un operatīvo analīzi saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un attiecīgajiem aizsardzības pasākumiem.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

15.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15b) Lai nodrošinātu teroristu nodarījumu, nodarījumu, kas saistīti ar teroristu grupu, un nodarījumu, kas saistīti ar teroristu darbībām, sekmīgu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiem, kompetentajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par šādu nodarījumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiem, vajadzētu būt iespējai izmantot efektīvus izmeklēšanas līdzekļus, piemēram, tādus līdzekļus, ko izmanto organizētās noziedzības vai citu smagu noziegumu apkarošanā. Cita starpā ņemot vērā proporcionalitātes principu, šādu līdzekļu izmantošanai saskaņā ar valsts tiesību aktiem vajadzētu būt mērķorientētai un samērīgai ar izmeklējamo nodarījumu veidu un smagumu.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

15.c apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15c)  Dalībvalstīm būtu jāuzlabo savlaicīga apmaiņa ar visu pieejamo relevanto informāciju par personām, kuras ceļo uz ārvalstīm terorisma nolūkā. Sistemātiskā kārtībā tām visi gadījumi, kas ietver šajā direktīvā minētos nodarījumus, būtu jāuzskata par atbilstīgiem, piemērotiem un svarīgiem Padomes Lēmuma 2007/533/TI1a 21. panta izpratnē brīdinājuma ievadīšanai Šengenas informācijas sistēmā. Turklāt dalībvalstīm visi gadījumi, kas ietver šajā direktīvā minētos nodarījumus, vienmēr būtu jāuzskata par attiecīgiem un vajadzīgiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/6811b 9. panta izpratnē, lai dalītos PDR datu apstrādes rezultātos ar citām iesaistītām dalībvalstīm saskaņā ar minēto direktīvu.

 

________________

 

1a Padomes Lēmums 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.).

 

1b Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/681 (2016. gada 27. aprīlis) par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem (OV L 119, 4.5.2016., 132. lpp.).

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

15.d apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15d)  Teroristu nodarījumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiem sarežģī tas, ka teroristu organizācijas plaši izmanto dažādus elektroniskos līdzekļus, internetu un sociālos medijus, lai ziņotu par terora aktiem, tos popularizētu un kūdītu tos izdarīt, vervētu potenciālos kaujiniekus, vāktu līdzekļus un gādātu citādu atbalstu savām darbībām. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāsadarbojas gan savā starpā, jo īpaši ar Eurojust un Eiropola starpniecību, gan ar Komisiju, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju attiecībā uz elektronisko pierādījumu vākšanu, apmaiņu un pieņemamību.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Dalībvalstīm būtu jāpieņem konkrēti aizsardzības, atbalsta un palīdzības pasākumi, reaģējot uz terorismā cietušo īpašajām vajadzībām, vēl sīkāk kvalificējot un padziļinot tiesības, kas jau ir iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/29/ES28. Terorismā cietušas personas ir personas, kas definētas Direktīvas 2012/29/ES 1. pantā, saistībā ar teroristu nodarījumiem – kā minēts 3. pantā. Pasākumiem, kas dalībvalstīm jāveic, būtu jānodrošina, ka teroristu uzbrukuma gadījumā terorismā cietušie saņems emocionālu un psiholoģisku atbalstu, tostarp atbalstu traumu gadījumos un konsultācijas, un jebkādu attiecīgu juridisku, praktisku vai finansiālu informāciju un padomu.

(16)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka terorismā cietušo stāvoklis tiek pietiekami atzīts pirms kriminālprocesa, tā laikā un pēc tam, un jāpieņem konkrēti aizsardzības, atbalsta un palīdzības pasākumi, nodrošinot cieņpilnu un taisnīgu izturēšanos pret cietušajiem, reaģējot uz terorismā cietušo īpašajām vajadzībām, vēl sīkāk kvalificējot un padziļinot tiesības, kas jau ir iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/29/ES28. Terorismā cietušie ir personas, kas definētas Direktīvas 2012/29/ES 2. pantā, saistībā ar teroristu nodarījumiem, kuri minēti šajā direktīvā. Pasākumiem, kas dalībvalstīm jāveic, būtu jānodrošina, ka teroristu uzbrukuma gadījumā terorismā cietušie saņems emocionālu un psiholoģisku atbalstu, tostarp atbalstu traumu gadījumos un konsultācijas, un jebkādu attiecīgu juridisku, praktisku vai finansiālu informāciju, padomu un pietiekamu palīdzību. Dalībvalstīm būtu jāveicina īpašas mācības tām personām, kuras atbildīgas par palīdzības sniegšanu terora aktos cietušajiem, kā arī jāpiešķir minētajam nolūkam vajadzīgie līdzekļi. Turklāt katrai dalībvalstij būtu jāņem vērā risks, ka cietušie un personas, kas varētu liecināt ar teroristu nodarījumiem saistītos kriminālprocesos, var saskarties ar iebiedēšanu un atriebību. Visās dalībvalstīs, kur terorismā cietušie ir iesaistīti kriminālprocesā vai citādā tiesvedībā ar mērķi panākt lēmumu par kompensāciju, terorismā cietušajiem būtu jāpiešķir arī juridiskā palīdzība.

__________________

__________________

28 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes 2001. gada 15. marta Pamatlēmumu 2001/220/TI (OV L 315, 14.11.2012., 37. lpp.).

28 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (OV L 315, 14.11.2012., 37. lpp.).

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  Dalībvalstīm būtu jāizveido un jāattīsta vienas pieturas aģentūra, kurā terorismā cietušie varētu saņemt informāciju un konsultācijas, ne tikai lai apmierinātu cietušo vajadzības pēc informācijas un konsultēšanas, bet arī lai sniegtu cietušajiem pirmo psiholoģisko palīdzību un ieteiktu, kur vērsties tālāk, kā arī sniegtu palīdzību un atbalstu, lai viņi varētu tikt galā ar viņiem pievērsto mediju uzmanību.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16b)  Dalībvalstīm, pilnībā ievērojot vārda brīvību, būtu jādalās paraugpraksē attiecībā uz to, kā rīkoties mediju un žurnālistu jautājumā, lai aizsargātu cietušo un viņu ģimenes locekļu privāto dzīvi, un kā sadarboties ar specializētiem dienestiem, kas cietušajiem sniedz palīdzību un atbalstu, lai viņi varētu tikt galā ar viņiem pievērsto mediju uzmanību.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Dalībvalstīm būtu savā starpā jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka piekļuve informācijai par cietušo tiesībām, atbalsta pakalpojumiem un kompensācijas shēmām tiek sniegta visiem terorismā cietušajiem. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka terorismā cietušajiem ir ilgtermiņa piekļuve atbalsta pakalpojumiem viņu dzīvesvietas valstī, pat ja teroristu nodarījums izdarīts citā dalībvalstī.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17b)  Dalībvalstu sadarbības uzlabošanai terorisma apkarošanas jomā būtu jāaptver arī intensīva informācijas apmaiņa un sadarbība starp tiesu iestādēm un ar Eurojust. Būtu jānostiprina resursi Eurojust Koordinācijas centram, kuram vajadzētu būtiski veicināt dalībvalstu tiesu iestāžu kopīgu rīcību pierādījumu vākšanā. Tāpēc gan dalībvalstu starpā, gan starp dalībvalstīm un trešām valstīm, ar kurām Eurojust ir noslēdzis sadarbības nolīgumus, būtu vairāk jāizmanto kopējo izmeklēšanas grupu instruments.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

17.c apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17c)  Lai nepieļautu, ka teroristu organizācijas radikalizē un vervē Savienības iedzīvotājus, vajadzīga ilgtermiņa, proaktīva un vispusīga pieeja, kas pasākumus krimināltiesību jomā apvienotu ar izglītības, sociālās iekļautības un integrācijas politiku, kā arī efektīvu deradikalizācijas un izstāšanās programmu nodrošināšanu. Dalībvalstīm būtu jāapmainās ar labas prakses piemēriem attiecībā uz efektīviem pasākumiem un projektiem šajā jomā. Turklāt dalībvalstīm būtu jāapmainās ar labas prakses piemēriem attiecībā uz efektīvu alternatīvo pasākumu izmantošanu tiesiskajā pieejā ar mērķi novērst Savienības pilsoņu un trešo valstu valstspiederīgo, kas likumīgi uzturas Savienībā, izbraukšanu no Savienības terorisma nolūkā vai kontrolēt viņu atgriešanos Savienībā no konfliktu zonām. Tām būtu jāapmainās ar labas prakses piemēriem ne tikai savā starpā, bet attiecīgā gadījumā arī ar trešām valstīm, kā arī attiecīgajām Savienības aģentūrām.

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

17.d apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17d)  Dalībvalstīm būtu jāīsteno savi terorisma novēršanas centieni, koordinējot savas stratēģijas un daloties to rīcībā esošajā informācijā un pieredzē, īstenojot labu praksi gan Savienības, gan valstu līmenī un atjauninot nacionālo prevencijas politiku saskaņā ar Savienības Radikalizācijas un teroristu vervēšanas apkarošanas stratēģiju. Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāsniedz atbalsts valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm profilakses politikas izstrādē.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, jo ir vajadzīgi Eiropas mērogā saskaņoti noteikumi, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

(18)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Cīņa pret terorismu ir izšķirīgi svarīga un globāla, un tai ir vajadzīgi starptautiski risinājumi, līdz ar to Savienībai jārīkojas sadarbībā ar trešām valstīm.

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Šajā direktīvā tiek ievēroti principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā, tiek ievērotas pamattiesības un brīvības, un principi, kuri atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tie, kas izklāstīti tās II, III, V un VI nodaļā, kas cita starpā ietver tiesības uz brīvību un drošību, vārda un informācijas brīvību, biedrošanās brīvību un domas, pārliecības un ticības brīvību, vispārēju diskriminācijas aizliegumu jo īpaši rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesiskuma principu un noziedzīga nodarījuma un soda samērības principu, aptverot arī prasību par precizitāti, skaidrību un paredzamību krimināltiesībās, nevainīguma prezumpciju, kā arī pārvietošanās brīvību, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 21. panta 1. punktā un Direktīvā 2004/38/EK. Šī direktīva jāīsteno saskaņā ar šīm tiesībām un principiem.

(19)  Šajā direktīvā un tās īstenošanā tiek ievēroti principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā, tiek ievērotas pamattiesības un brīvības, un principi, kuri atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tie, kas izklāstīti tās II, III, V un VI nodaļā, kas cita starpā ietver tiesības uz brīvību un drošību, viedokļa paušanas brīvību, tostarp vārda brīvību, informācijas brīvību, biedrošanās brīvību un domas, pārliecības un ticības brīvību, vispārēju diskriminācijas aizliegumu jo īpaši rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un tiesības uz personas datu aizsardzību, noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principu, aptverot arī prasību par precizitāti, skaidrību un paredzamību krimināltiesībās, nevainīguma prezumpciju un tiesības uz taisnīgu tiesu, kuras iznākumu nosaka lietas konkrētie apstākļi, un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (ECTK) atzītos principus, kā arī pārvietošanās brīvību, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 21. panta 1. punktā un Direktīvā 2004/38/EK1a, atzīstot, ka sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumu dēļ var tikt pieļauti izņēmumi attiecībā uz pārvietošanās brīvību. Visiem šo tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem jāpiemēro nosacījumi, kas paredzēti Hartas 52. panta 1. punktā.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a)  Šai direktīvai nevajadzētu prasīt dalībvalstīm veikt pasākumus, kas radītu jebkādu diskrimināciju.

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

19.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19b)  Neko šajā direktīvā nevajadzētu interpretēt tā, ka tas būtu paredzēts ar nolūku mazināt vai ierobežot Savienības acquis attiecībā uz kriminālprocesā aizdomās turēto vai apsūdzēto procesuālajām tiesībām, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/3431a. Personām, ko tur aizdomās par šajā direktīvā minētu nodarījumu izdarīšanu, nebūtu jāuzņemas pierādīšanas pienākums.

 

____________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (OV L 65, 11.3.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

19.c apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19c)  Neko šajā direktīvā nevajadzētu interpretēt tā, ka tas būtu paredzēts ar nolūku mazināt vai ierobežot informācijas izplatīšanu viedokļa paušanai vai zinātniskiem, akadēmiskiem vai ziņošanas mērķiem, kā arī polemisku vai kontroversiālu viedokļu paušanu publiskās diskusijās par jutīgiem politiskiem jautājumiem.

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Saskaņā ar šo direktīvu paredzētā kriminālatbildība būtu jāīsteno samērīgi ar nodarījuma būtību un apstākļiem, ņemot vērā iecerētos likumīgos mērķus un to nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā, un nebūtu pieļaujama nekāda patvaļa vai diskriminācija.

(20)  Saskaņā ar šo direktīvu paredzētā kriminālatbildība būtu jāīsteno samērīgi ar nodarījuma un katras lietas būtību un apstākļiem, ņemot vērā iecerētos likumīgos mērķus un to nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā, un nebūtu pieļaujama nekāda patvaļa vai diskriminācija.

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Šai direktīvai būtu jāaizstāj Pamatlēmums 2002/475/TI29 attiecībā uz dalībvalstīm, kurām ir saistoša šī direktīva.

(21)  Šī direktīva aizstāj Pamatlēmumu 2002/475/TI attiecībā uz dalībvalstīm, kurām ir saistoša šī direktīva.

__________________

 

29 Kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Pamatlēmumu 2008/919/TI (2008. gada 28. novembris), ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI (OV L 330, 9.12.2008., 21. lpp.).

 

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Dalībvalstīm nekādā gadījumā nevajadzētu izmantot sankcijas par teroristu nodarījumiem, nodarījumiem, kas saistīti ar teroristu grupu, un nodarījumiem, kas saistīti ar teroristu darbībām, lai apietu savus starptautiskos pienākumus, kuri noteikti 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijā par bēgļa statusu, kas papildināta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu.

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo direktīvu tiek paredzēti minimālie noteikumi noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai attiecībā uz teroristu nodarījumiem, nodarījumiem saistībā ar teroristu grupu un nodarījumiem, kas saistīti ar teroristu darbībām, kā arī īpaši aizsardzības pasākumi un palīdzība terorismā cietušajiem.

Ar šo direktīvu tiek paredzēti minimālie noteikumi noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai attiecībā uz teroristu nodarījumiem, nodarījumiem, kas saistīti ar teroristu grupu, un nodarījumiem, kas saistīti ar teroristu darbībām, kā arī īpaši aizsardzības pasākumi un palīdzība un atbalsts terorismā cietušajiem.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  "cietušais" ir:

 

(i)  fiziska persona, kurai nodarīts kaitējums, tostarp fizisks, garīgs vai emocionāls kaitējums, vai ekonomiski zaudējumi, ko tieši izraisījis noziedzīgs nodarījums;

 

(ii)  tās personas, kuras nāvi ir tieši izraisījis noziedzīgs nodarījums, ģimenes locekļi, kam minētās personas nāves rezultātā ir nodarīts kaitējums;

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  nepiemēroti piespiest valdību vai starptautisku organizāciju veikt jebkādu darbību vai atturēties no tās;

(b)  izmantot vardarbību vai vardarbības draudus nolūkā piespiest vai mēģināt piespiest valdību vai starptautisku organizāciju veikt jebkādu darbību vai atturēties no tās;

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  uzbrukumi personas dzīvībai, kas var izraisīt nāvi;

(a)  uzbrukumi personas dzīvībai, kas var izraisīt nāvi vai radīt miesas bojājumus;

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  uzbrukumi personas fiziskam veselumam;

(b)  uzbrukumi personas fiziskam un psiholoģiskam veselumam;

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  ieroču, sprāgstvielu vai kodolieroču, bioloģisko vai ķīmisko ieroču ražošana, valdījums, iegūšana, transportēšana, piegāde vai lietošana, kā arī bioloģisko un ķīmisko ieroču zinātniskā izpēte un attīstīšana;

(f)  ieroču, sprāgstvielu vai radioloģisko ieroču, kodolieroču, bioloģisko vai ķīmisko ieroču ražošana, valdījums, iegūšana, transportēšana, piegāde vai lietošana, kā arī kodolieroču, bioloģisko un ķīmisko ieroču zinātniskā izpēte un izstrāde;

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  bīstamo vielu izlaišana vai ugunsgrēku, plūdu vai sprādzienu radīšana, kuru sekas apdraud cilvēka dzīvību;

(g)  bīstamo vielu, tostarp radioloģisko vai bioloģisko materiālu, izlaišana vai izlaišanas draudi vai ugunsgrēku, plūdu vai sprādzienu radīšana, kuru sekas apdraud cilvēka dzīvību vai izraisa vispārējas bailes un trauksmi;

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  ūdens, elektroenerģijas vai jebkuru citu dabas pamatresursu apgādes traucēšana vai pārtraukšana, kuras sekas apdraud cilvēka dzīvību;

(h)  tāda ūdens, elektroenerģijas vai jebkuru citu dabas pamatresursu apgādes traucēšana vai pārtraukšana ar kiberuzbrukumu vai cita veida uzbrukumu, kuras sekas apdraud cilvēku dzīvību;

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ha)  uzbrukumi informācijas sistēmām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/40/ES1a 3.–7. pantā.

 

_____________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/40/ES (2013. gada 12. augusts) par uzbrukumiem informācijas sistēmām, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2005/222/TI (OV L 218, 14.8.2013., 8. lpp.).

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  draudēšana veikt jebkuru no darbībām, kas uzskatītas a) līdz h) apakšpunktā.

(i)  nopietna draudēšana veikt jebkuru no darbībām, kas uzskatītas a) līdz h) apakšpunktā, ja šāda drauda pastāvēšana konstatēta uz objektīvu, faktisku apstākļu pamata.

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par turpmāk minētajām tīši izdarītām darbībām ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu:

Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par turpmāk minētajām tīši un nelikumīgi izdarītām darbībām ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu:

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  dalība teroristu grupas darbībās, tajā skaitā informācijas vai materiālo līdzekļu sniegšana vai tās darbības finansēšana jebkādā veidā, apzinoties faktu, ka šāda dalība veicinās teroristu grupas noziedzīgo darbību.

(b)  dalība teroristu grupas darbībās, tajā skaitā informācijas vai materiālo līdzekļu sniegšana vai tās darbības finansēšana jebkādā veidā, apzinoties faktu, ka šāda dalība veicinās teroristu grupas noziedzīgo darbību, neatkarīgi no tā, vai minētā darbība veikta dalībvalstī vai trešā valstī.

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

5. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vēstījuma izplatīšana vai citāda tā darīšana zināma sabiedrībai ar nolūku kūdīt uz kāda no nodarījumiem, kas minēti 3. panta 2. punkta a) līdz h) apakšpunktā, izdarīšanu, ja šāda rīcība – neatkarīgi no tā, vai tā tieši vai netieši propagandē teroristu nodarījumus, rada apdraudējumu, ka var tikt veikts viens vai vairāki šādi nodarījumi, ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums, ja to izdara tīši.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vēstījuma izplatīšana vai citāda tā darīšana zināma sabiedrībai ar jebkādiem līdzekļiem – tiešsaistē vai ārpus tās – un ar nolūku kūdīt uz kāda no nodarījumiem, kas minēti 3. panta 2. punkta a) līdz h) apakšpunktā, izdarīšanu, ja šāda rīcība, kura propagandē teroristu nodarījumu izdarīšanu, konkrētā gadījumā rada apdraudējumu, ka var tikt veikts viens vai vairāki šādi nodarījumi, ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums, ja to izdara tīši.

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

5.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a pants

 

Atbildību pastiprinoši apstākļi

 

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 6. vai 7. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšana pret neaizsargātām fiziskām personām, tostarp bērniem, tiek uzskatīta par atbildību pastiprinošiem apstākļiem.

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka aicinājums citai personai veikt kādu no 3. panta 2. punkta a) līdz h) apakšpunktā vai 4. pantā uzskaitītajiem nodarījumiem ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums, ja to izdara tīši.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka aicinājums citai personai veikt vai palīdzēt veikt kādu no 3. panta 2. punkta a) līdz h) apakšpunktā vai 4. pantā uzskaitītajiem nodarījumiem ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums, ja to izdara tīši.

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

8. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka norādījumu saņemšana no citas personas sprāgstvielu, šaujamieroču vai citu ieroču, vai indīgu vai bīstamu vielu izgatavošanā vai izmantošanā, vai citās īpašās metodēs vai paņēmienos ar nolūku veikt vai palīdzēt veikt kādu no 3. panta 2. punkta a) līdz h) apakšpunktā uzskaitītajiem nodarījumiem ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums, ja to izdara tīši.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka apmācības vai norādījumu saņemšana, tostarp zināšanu, dokumentu vai praktisko iemaņu iegūšana, sprāgstvielu, šaujamieroču vai citu ieroču vai indīgu vai bīstamu vielu izgatavošanā vai izmantošanā vai citās īpašās metodēs vai paņēmienos ar nolūku veikt vai palīdzēt veikt kādu no 3. panta 2. punkta a) līdz h) apakšpunktā uzskaitītajiem nodarījumiem ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums, ja to izdara tīši.

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

9. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ceļošana uz ārvalstīm terorisma nolūkā

Ceļošana uz ārvalstīm terorisma nolūkā

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ceļošana uz citu valsti nolūkā veikt vai palīdzēt veikt 3. pantā minētu teroristu nodarījumu, dalība 4. pantā minētās teroristu grupas darbībās vai 7. un 8. pantā minētās terorisma apmācības nodrošināšana vai saņemšana ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums, ja to izdara tīši.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ceļošana uz kādu valsti vai dalībvalsti – tieši vai caur vienu vai vairākām dalībvalstīm –, ja var objektīvi pierādīt, ka ceļošanas nolūks ir veikt vai palīdzēt veikt 3. pantā minētu teroristu nodarījumu, piedalīties 4. pantā minētās teroristu grupas darbībās, zinot, ka šāda dalība veicinātu šādas grupas noziedzīgo darbību, vai sniegt vai saņemt 7. un 8. pantā minēto terorisma apmācību, ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums, ja to izdara tīši.

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

10. pants – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ceļošanas uz ārvalstīm terorisma nolūkā organizēšana vai citāda veicināšana

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

11. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdzekļu sniegšana vai vākšana jebkādā tiešā vai netiešā veidā ar nolūku, ka tie būtu jāizmanto, vai zinot, ka tie pilnībā vai daļēji tiks izmantoti tam, lai veiktu kādu no 3. līdz 10. pantā un 12. līdz 14. pantā vai 16. pantā minētajiem nodarījumiem, ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums, ja to izdara tīši.

1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdzekļu sniegšana vai vākšana jebkādā tiešā vai netiešā veidā ar nolūku tos pilnībā vai daļēji izmantot – vai zinot, ka tos pilnībā vai daļēji izmantos, –, lai veiktu vai palīdzētu veikt kādu no 3. līdz 10. pantā un 14. pantā minētajiem nodarījumiem, ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums, ja to izdara tīši.

 

2.  Ja 1. punktā minētā teroristu finansēšana attiecas uz kādu no 3., 4. vai 9. pantā minētajiem nodarījumiem, nav vajadzīgs, lai līdzekļi faktiski būtu pilnībā vai daļēji izmantoti šāda nodarījuma izdarīšanai vai sekmēšanai, un netiek prasīts, lai likumpārkāpējs zinātu, kuram konkrētam nodarījumam vai nodarījumiem līdzekļus paredzēts izmantot.

 

3.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkādi līdzekļi un citi aktīvi, ko izmanto vai piešķir nolūkā veikt vai mēģināt veikt jebkuru no šajā direktīvā minētajiem nodarījumiem, tiek iesaldēti vai izņemti un konfiscēti.

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka zādzība atbildību pastiprinošos apstākļos ar mērķi veikt kādu no 3. pantā uzskaitītajiem nodarījumiem ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums, ja to izdara tīši.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka zādzība atbildību pastiprinošos apstākļos ar mērķi veikt kādu no 3. un 4. pantā uzskaitītajiem nodarījumiem ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums, ja to izdara tīši.

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka izspiešana ar mērķi veikt kādu no 3. pantā uzskaitītajiem nodarījumiem ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums, ja to izdara tīši.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka izspiešana ar mērķi veikt kādu no 3. un 4. pantā uzskaitītajiem nodarījumiem ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums, ja to izdara tīši.

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

14. pants – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Viltotu administratīvo dokumentu sagatavošana, lai veiktu teroristu nodarījumu

Viltotu administratīvo dokumentu sagatavošana, glabāšana vai izmantošana, lai veiktu teroristu nodarījumu

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

14. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka viltotu administratīvo dokumentu sagatavošana ar mērķi veikt kādu no 3. panta 2. punkta a) līdz h) apakšpunktā un 4. panta b) punktā uzskaitītajiem nodarījumiem ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums, ja to izdara tīši.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka viltotu administratīvo dokumentu sagatavošana, glabāšana vai izmantošana ar mērķi veikt kādu no 3. panta 2. punkta a) līdz ha) apakšpunktā un 4. panta b) punktā, kā arī 9. un 10. pantā uzskaitītajiem nodarījumiem ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums, ja to izdara tīši.

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

14.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

14.a pants

 

Pasākumi pret nelikumīgu teroristisku saturu internetā

 

1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu tūlītēju tāda nelikumīga satura izņemšanu, kas ir mitināts to teritorijā un publiski kūda uz teroristu nodarījuma izdarīšanu, kā minēts 5. pantā . Tās cenšas panākt šāda satura izņemšanu arī tad, ja tas ir mitināts ārpus to teritorijas. Ja tas nav praktiski izdarāms, dalībvalstis var veikt vajadzīgos pasākumus, lai bloķētu piekļuvi šādam saturam.

 

2.  Šiem pasākumiem jāatbilst pārredzamām procedūrām, un tiem jāpiemēro pienācīgi drošības pasākumi, jo īpaši nodrošinot, ka ierobežojuma apmērs nepārsniedz vajadzīgo līmeni un ir samērīgs un ka lietotāji ir informēti par ierobežojuma iemeslu. Izņemšanas un bloķēšanas pasākumiem piemēro pārskatīšanu tiesā.

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

15. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai nodarījums, kas minēts 4. pants un III sadaļā, būtu sodāms, nav nepieciešams, ka teroristu nodarījums ir faktiski veikts, kā arī nav nepieciešams noteikt saikni ar konkrētu teroristu nodarījumu vai – ciktāl tas attiecas uz 9. līdz 11. pantā minētajiem nodarījumiem – konkrētiem nodarījumiem, kas saistīti ar teroristu darbībām.

Lai nodarījums, kas minēts 4. pantā un III sadaļā, būtu sodāms, nav nepieciešams, ka teroristu nodarījums ir faktiski veikts, kā arī – ciktāl tas attiecas uz 5. līdz 10. pantā un 12. līdz 14. pantā minētajiem nodarījumiem – nav nepieciešams noteikt saikni ar citu konkrētu šajā direktīvā minētu darbību.

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

16. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 3. līdz 8. pantā, 11. līdz 14. pantā minēto nodarījumu atbalstīšana vai līdzdalība tajos ir sodāma.

1.  Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka palīdzība vai līdzdalība 3. līdz 7. pantā, 11. līdz 14. pantā minēto nodarījumu izdarīšanā ir sodāma.

2.  Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kūdīšana uz 3. līdz 14. pantā minētu nodarījumu ir sodāma.

2.  Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kūdīšana uz 3. pantā un 6. līdz 14. pantā minētu nodarījumu ir sodāma.

3.  Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka mēģinājums veikt nodarījumu, kas minēts 3., 6., 7., 9. un 11. līdz 14. pantā, izņemot valdījumu saskaņā ar 3. panta 2. punkta f) apakšpunktu un nodarījumu, kas minēts 3. panta 2. punkta i) apakšpunktā, ir sodāms.

3.  Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka mēģinājums veikt nodarījumu, kas minēts 3., 6., 7., 9. un 11. līdz 14. pantā, izņemot valdījumu saskaņā ar 3. panta 2. punkta f) apakšpunktu un nodarījumu, kas minēts 3. panta 2. punkta i) apakšpunktā, ir sodāms.

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

18. pants – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atbildību mīkstinoši apstākļi

Īpaši apstākļi

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  sniedz administratīvajām vai tiesībaizsardzības iestādēm informāciju, ko tās citādi nebūtu spējušas iegūt, tādējādi palīdzot tām:

(b)  sniedz kompetentajām iestādēm informāciju, ko tās citādi nebūtu spējušas iegūt, tādējādi palīdzot tām:

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  identificēt vai nodot tiesai pārējos likumpārkāpējus;

(2)  identificēt vai nodot tiesai citus likumpārkāpējus;

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

20. pants – ea punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  tādu aktīvu iesaldēšanu un konfiskāciju atbilstoši Direktīvai 2014/42/ES1a, kuri izmantoti kāda no šajā direktīvā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem izdarīšanai vai iegūti šāda nodarījuma rezultātā.

 

_______________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (OV L 127, 29.4.2014., 39. lpp.).

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  likumpārkāpējs ir Savienības pilsonis un ārvalstīs nodrošina apmācību trešo valstu valstspiederīgajiem;

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  nodarījums veikts pret attiecīgās dalībvalsts iestādēm vai iedzīvotājiem, vai pret Eiropas Savienības iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru, kas atrodas šajā dalībvalstī.

(f)  nodarījums veikts pret attiecīgās dalībvalsts iestādēm vai iedzīvotājiem vai pret Savienības iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru, kas atrodas šajā dalībvalstī, tostarp – sagrābjot gaisa kuģi, kuģi vai citādu līdzekli cilvēku vai preču pārvadāšanai, vai ja trešās valsts valstspiederīgais saņēmis apmācību ārzemēs nolūkā veikt uzbrukumu attiecīgajā dalībvalstī.

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz 4. pantā minētajiem nodarījumiem gadījumos, kad nodarījuma veicējs atrodas tās teritorijā.

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja nodarījums ir vairāk nekā vienas dalībvalsts jurisdikcijā un ja kāda no attiecīgajām valstīm var likumīgi veikt kriminālvajāšanu uz to pašu faktu pamata, tad attiecīgās dalībvalstis sadarbojas, lai izlemtu, kura no tām veiks likumpārkāpēju kriminālvajāšanu ar mērķi, ja iespējams, centralizēt tiesvedību vienā dalībvalstī. Šim nolūkam dalībvalstis var izmantot Eurojust, lai veicinātu sadarbību starp šo valstu tiesu iestādēm un šo iestāžu darbības koordināciju. Secīgi jāņem vērā šādi faktori:

2.  Ja nodarījums ir vairāk nekā vienas dalībvalsts jurisdikcijā un ja kāda no attiecīgajām valstīm var likumīgi veikt kriminālvajāšanu uz to pašu faktu pamata, tad attiecīgās dalībvalstis sadarbojas, lai izlemtu, kura no tām veiks likumpārkāpēju kriminālvajāšanu, ar mērķi, ja iespējams, centralizēt tiesvedību vienā dalībvalstī. Šim nolūkam dalībvalstis izmanto Eurojust, lai veicinātu sadarbību starp šo valstu tiesu iestādēm un šo iestāžu darbības koordināciju. Secīgi jāņem vērā šādi faktori:

Grozījums Nr.    83

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 5.a punkts(jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Dalībvalstis nodrošina sadarbību un informācijas apmaiņu ar to dalībvalsti, kura ir noteikusi jurisdikciju attiecībā uz 3. līdz 14. pantā un 16. pantā minētajiem nodarījumiem, izmantojot esošus kanālus, tostarp Savienības aģentūras.

Grozījums Nr.    84

Direktīvas priekšlikums

21.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

21.a pants

 

Pienākums veikt izmeklēšanu

 

1.  Saņemot informāciju, ka persona, kura ir veikusi vai, iespējams, ir veikusi šajā direktīvā minētu nodarījumu, varētu atrasties attiecīgās dalībvalsts teritorijā, attiecīgā dalībvalsts veic pasākumus, kas var būt nepieciešami saskaņā ar tās tiesību aktiem, lai izmeklētu minētajā informācijā iekļautos faktus.

 

2.  Pēc pārliecināšanās, ka apstākļi to attaisno, dalībvalsts, kuras teritorijā likumpārkāpējs vai iespējamais likumpārkāpējs uzturas, veic atbilstošus pasākumus saskaņā ar saviem tiesību aktiem, lai nodrošinātu šīs personas klātbūtni kriminālvajāšanai vai izdošanai.

Grozījums Nr.    85

Direktīvas priekšlikums

21.b pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

21.b pants

 

Prevencija

 

1.  Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai nepieļautu, ka teroristu organizācijas radikalizē un vervē Savienības iedzīvotājus.

 

2.  Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, tostarp tiešsaistē, piemēram, nodrošinot informāciju un izglītošanu, veicot informētības palielināšanas kampaņas un izstrādājot naratīvus, kas kalpotu par alternatīvu teroristu propagandai. Attiecīgos gadījumos šos pasākumus veic sadarbībā ar privātuzņēmumiem, relevantām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vietējām kopienām un citām ieinteresētajām pusēm. To mērķis ir palielināt informētību un mazināt teroristu organizāciju veiktas radikalizācijas un savervēšanas risku.

 

3.  Dalībvalstis veicina regulāru apmācību personālam, kam ļoti iespējama saskare ar personām, kuras ir uzņēmīgākas pret radikalizāciju, tostarp ierindas policijas darbiniekiem un cietumsargiem, lai tie varētu identificēt teroristu organizāciju veiktas radikalizācijas un savervēšanas pazīmes un vērsties pret šādu radikalizāciju un savervēšanu.

Grozījums Nr.    86

Direktīvas priekšlikums

21.c pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

21.c pants

 

Pienākums apmainīties ar informāciju par teroristu nodarījumiem

 

1.  Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās kompetentās iestādes nosūta attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm jebkādu relevantu informāciju gadījumos, kad ir iemesls uzskatīt, ka šī informācija varētu palīdzēt atklāt, novērst, izmeklēt šajā direktīvā minētus nodarījumus vai veikt par tiem kriminālvajāšanu. Šādu informāciju nosūta efektīvi un laikus, un iepriekšējs pieprasījums nav nepieciešams.

 

2.  Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kontaktpunkts, ko tā norīkojusi saskaņā ar Lēmuma 2005/671/TI1a 2. pantu, efektīvi un laikus nosūta Eiropolam un Eurojust minētajā lēmumā noteikto informāciju.

 

3.  Dalībvalstis Šengenas informācijas sistēmā sistemātiski brīdina par visām personām, kuras tiek turētas aizdomās vai ir notiesātas par vismaz vienu no nodarījumiem, kas minēti šīs direktīvas 3. līdz 14. pantā.

 

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka to pasažieru informācijas nodaļas sistemātiski nosūta citu dalībvalstu pasažieru informācijas nodaļām datu apstrādes rezultātus attiecībā uz personām, kas sakarā ar šajā direktīvā minētiem nodarījumiem identificētas atbilstoši Direktīvas (ES) 2016/681 6. panta 2. punktam.

 

5.  Dalībvalstis sistemātiski ziņo Eiropolam par visām personām, kuras tiek turētas aizdomās vai ir notiesātas par vismaz vienu no nodarījumiem, kas minēti šīs direktīvas 3. līdz 14. pantā.

 

6.  Šis pants neskar esošos Savienības tiesību aktus par informācijas apmaiņu.

 

_________________

 

1a Padomes Lēmums 671/2005/TI (2005. gada 20. septembris) par informācijas apmaiņu un sadarbību attiecībā uz teroristu nodarījumiem (OV L 235, 29.9.2005., 22. lpp.).

Grozījums Nr.    87

Direktīvas priekšlikums

21.d pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

21.d pants

 

Situācija uz Šengenas zonas ārējām robežām

 

Dalībvalstis nodrošina savu robežsardzes un krasta apsardzes dienestu piekļuvi relevantajām datubāzēm, jo īpaši Eiropola informācijas sistēmai.

Grozījums Nr.    88

Direktīvas priekšlikums

21.e pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

21.e pants

 

Izmeklēšanas līdzekļi

 

Saskaņā ar saviem tiesību aktiem un piemērojot atbilstošas juridiskās garantijas, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personām, nodaļām un dienestiem, kas ir atbildīgi par 3. un 14. pantā minēto nodarījumu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par tiem, ir pieejami efektīvi izmeklēšanas līdzekļi, piemēram, tādi, ko izmanto organizētās noziedzības lietās vai citu smagu noziegumu lietās.

Grozījums Nr.    89

Direktīvas priekšlikums

21.f pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

21.f pants

 

Pasākumi ar mērķi apkarot radikalizāciju un kūdīšanu uz terorismu tiešsaistē

 

Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju un interneta pakalpojumu sniedzējiem, lai izstrādātu kopēju Eiropas stratēģiju ar mērķi apkarot radikalizāciju un kūdīšanu uz terorismu tiešsaistē. Minēto stratēģiju regulāri atjaunina.

Grozījums Nr.    90

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Saskaņā ar Direktīvu 2012/29/ES dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejami pasākumi terorismā cietušo un viņu ģimenes locekļu aizsardzībai. Kriminālprocesa gaitā īpašu uzmanību pievērš iebiedēšanas un atriebības riskam un nepieciešamībai aizsargāt terorismā cietušo personu fizisko un psiholoģisko neaizskaramību, tostarp nopratināšanas un liecības sniegšanas laikā.

 

Dalībvalstis turklāt nodrošina, ka terorismā cietušajiem tiek piešķirta bezmaksas juridiskā palīdzība, ja viņiem ir puses statuss kriminālprocesā un attiecīgā gadījumā citādā tiesvedībā ar mērķi iegūt kompensāciju.

Grozījums Nr.    91

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka ir izveidoti īpaši dienesti, lai palīdzētu terorismā cietušajiem un atbalstītu viņus. Šādiem dienestiem ir nepieciešamās spējas un organizācijas struktūra, lai sniegtu palīdzību un atbalstu minētajiem cietušajiem tūlīt pēc uzbrukuma un cik vien ilgi nepieciešams pēc tam atbilstīgi katra cietušā konkrētajām vajadzībām. Pakalpojumi ir konfidenciāli, bez maksas un viegli pieejami visiem terorismā cietušajiem. Tajos jo īpaši ietver:

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka ir izveidoti īpaši dienesti, lai palīdzētu terorismā cietušajiem un atbalstītu viņus, tostarp darot pieejamas cietušo atbalsta organizācijas vai ekspertus. Šādiem dienestiem ir nepieciešamās spējas un organizācijas struktūra, lai sniegtu palīdzību un atbalstu minētajiem cietušajiem tūlīt pēc uzbrukuma un cik vien ilgi nepieciešams pēc tam atbilstīgi katra cietušā konkrētajām vajadzībām. Dalībvalstis izveido koordinācijas centru, lai savienotu organizācijas un ekspertus, kas ir kompetenti sniegt informāciju, atbalstu un praktiskus pakalpojumus cietušajiem un viņu ģimenes locekļiem un radiniekiem. Pakalpojumi ir konfidenciāli, bez maksas un viegli pieejami visiem terorismā cietušajiem. Tajos jo īpaši ietver:

 

(-a)  medicīnisku un fizisku ārstēšanu, tostarp pretpasākumus kodoluzbrukuma, bioloģiska vai ķīmiska uzbrukuma gadījumā;

(a)  emocionālo un psiholoģisko atbalstu, piemēram, atbalstu traumu gadījumos un konsultācijas;

(a)  emocionālo un psiholoģisko atbalstu, piemēram, atbalstu traumu gadījumos un konsultācijas;

(b)  padomu un informācijas sniegšana par jebkādiem attiecīgiem juridiskiem, praktiskiem vai finansiāliem jautājumiem.

(b)  padomu un informācijas sniegšana par jebkādiem attiecīgiem juridiskiem, praktiskiem vai finansiāliem jautājumiem;

 

(ba)  atbalstu cietušajiem, tiem atgriežoties savā dzīvesvietas dalībvalstī, ja uzbrukums noticis citā dalībvalstī.

Grozījums Nr.    92

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Dalībvalstis savas ārkārtas reaģēšanas infrastruktūras ietvaros veic nepieciešamos pasākumus, lai ārkārtas rīcības plānošanā iekļautu cietušo atbalsta speciālistus un lai atvieglotu un uzlabotu cietušo identificēšanu tūlīt pēc teroristu uzbrukuma, ņemot vērā cietušo vajadzības. Dalībvalstis jo īpaši izstrādā un koordinē kopīgu palīdzības mehānismu, ko izmanto pēc pieprasījuma. Dalībvalstīm būtu jānodrošina izmeklēšanas atbalsts uzbrukuma vietā un jāizveido vienota tīmekļa vietne, kurā pieejama publiska informācija par teroristu uzbrukumu attiecīgajā dalībvalstī. Tām būtu arī jāizveido privātas piekļuves tīmekļa vietne, kurā cietušie un viņu ģimenes locekļi varētu iegūt informāciju par savām tiesībām un citu ar uzbrukumu saistītu informāciju.

Grozījums Nr.    93

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Komisija izskata nepieciešamību visus jaunos leģislatīvos priekšlikumus par terorismā cietušo aizsardzību, atbalstu un tiesībām izvirzīt un izstrādāt kā vienu leģislatīvo aktu par terorismā cietušajiem.

Grozījums Nr.    94

Direktīvas priekšlikums

23.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

23.a pants

 

Pamattiesības un brīvības

 

1.  Transponējot un īstenojot šo direktīvu, dalībvalstis nodrošina, ka kriminālatbildība ir proporcionāla iecerētajiem likumīgajiem mērķiem un vajadzīga demokrātiskā sabiedrībā, un nepieļauj nekādu patvaļu vai diskrimināciju.

 

2.  Šī direktīva nemaina dalībvalstu pienākumu ievērot pamattiesības, kas paredzētas LES 2. un 6. pantā un Hartā, kā arī ECTK un starptautiskajās humanitārajās tiesībās, un to īsteno un interpretē saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

Grozījums Nr.    95

Direktīvas priekšlikums

23.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

23.b pants

 

Ārkārtas situācijas un pamattiesības

 

Kara vai cita ārkārtas stāvokļa gadījumā, kas apdraud valsts pastāvēšanu, dalībvalstis var veikt pasākumus, lai izdarītu atkāpes no noteiktām tiesībām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām. Šādi apstākļi neatbrīvo iestādes no pienākuma pierādīt, ka šie pasākumi ir veikti tikai terorisma apkarošanas nolūkā un ir tieši saistīti ar konkrētu mērķi apkarot terorismu.

Grozījums Nr.    96

Direktīvas priekšlikums

23.c pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

23.c pants

 

Pamatprincipi attiecībā uz vārda brīvību

 

Šī direktīva neprasa dalībvalstīm pieņemt pasākumus, kas būtu pretrunā pamatprincipiem attiecībā uz vārda brīvību, jo īpaši preses brīvību un vārda brīvību citos medijos, un neskar valstu noteikumus, ar kuriem reglamentē preses vai citu mediju tiesības un atbildību, kā arī procesuālās garantijas, ciktāl šie noteikumi ir saistīti ar atbildības noteikšanu vai ierobežošanu.

Grozījums Nr.    97

Direktīvas priekšlikums

23.d pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

23.d pants

 

1.  Šī direktīva neprasa dalībvalstīm pieņemt pasākumus, kas būtu pretrunā to pienākumiem, kuri paredzēti Savienības tiesību aktos, attiecībā uz kriminālprocesā aizdomās turēto vai apsūdzēto procesuālajām tiesībām.

 

2.  Ikvienam, kura tiesības un brīvības ir nepamatoti pārkāptas, īstenojot šo direktīvu, ir tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību, kas paredzēta Hartas 47. pantā.

Grozījums Nr.    98

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

Grozījums Nr.    99

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija līdz [24 mēnešus pēc šīs direktīvas īstenošanas termiņa beigām] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā novērtē, kādā mērā dalībvalstis ir veikušas vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

1.  Komisija līdz [12 mēneši pēc šīs direktīvas īstenošanas termiņa beigām] Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā novērtē, kādā mērā dalībvalstis ir veikušas vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Ziņojumā aplūko arī dalībvalstu veikto pasākumu efektivitāti attiecībā uz šīs direktīvas mērķa sasniegšanu. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija pieņem lēmumu par atbilstošiem turpmākiem pasākumiem. Regulārā šīs direktīvas īstenošanas novērtēšanā būtu jāiekļauj novērtējums par pasākumu potenciālo nesamērīgo ietekmi uz konkrētām iedzīvotāju grupām un korektīviem pasākumiem diskriminējošas prakses gadījumos.

Grozījums Nr.    100

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija līdz [48 mēnešus pēc šīs direktīvas īstenošanas termiņa beigām] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā novērtē šīs direktīvas ietekmi un pievienoto vērtību terorisma apkarošanā. Komisija ņem vērā informāciju, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar Lēmumu 2005/671/TI.

2.  Komisija līdz [12 mēneši pēc šīs direktīvas īstenošanas termiņa beigām] Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā novērtē šīs direktīvas pievienoto vērtību terorisma apkarošanā. Ziņojumā aplūko arī šis direktīvas ietekmi uz pamattiesībām un brīvībām, tiesiskumu un to, kādā līmenī terorismā cietušajiem nodrošina aizsardzību un palīdzību. Komisija ņem vērā informāciju, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar Lēmumu 2005/671/TI, un jebkādu citu relevantu informāciju par pilnvaru īstenošanu saskaņā ar pretterorisma tiesību aktiem, kas saistīti ar šīs direktīvas transponēšanu un īstenošanu.


PASKAIDROJUMS

Nesenie teroristu uzbrukumi Eiropā un ārpus tās, it sevišķi 2015. gada 13. novembra teroristu uzbrukumi Parīzē, kuros gāja bojā vairāk nekā 130 cilvēku, apliecina, ka ir pamatīgi jāpastiprina mūsu centieni novērst un apkarot terorismu. Hartas 3. pants visiem garantē tiesības uz fizisko integritāti un garīgo neaizskaramību, un tas vairākkārt apstiprināts arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Ja Eiropas iedzīvotāji vairs nevar justies droši paši savā valstī, sabiedrības stabilitāte ir apdraudēta un jāatjauno ar visiem iespējamiem likumīgajiem līdzekļiem.

Pašlaik vairāk nekā 5000 ES valstspiederīgo, iespējams, ir iesaistījušies kaujās Irākā un Sīrijā, tāpēc ļoti aktuāls jautājums ir tā sauktie ārvalstu kaujinieki un viņu iespējamā atgriešanās ES. ES terorisma apkarošanas koordinators Gilles de Kerchove nesen norādīja: „Apdraudējums, ko rada radikalizētie eiropieši, no kuriem daudzi arī dodas uz ārvalstīm cīnīties, visticamāk, turpmākajos gados saglabāsies. Efektīvai atbildes reakcijai uz šīm problēmām ir nepieciešama visaptveroša pieeja un ilgtermiņa apņemšanās.”

Turklāt ārkārtīgu postu un šausmas var radīt arī tā sauktie „vientuļie vilki”. Šādi potenciālie noziedznieki īpaši apdraud sabiedrības drošību, jo „vientuļie vilki” bieži darbojas anonīmi, strauji mainot savu modus operandi. Salīdzinājumā ar zināmām teroristu grupām, kas bieži rīkojas pēc konkrēta modeļa, viņu rīcība ir grūtāk prognozējama. IS, Al Qaida un citām islāmistu ekstrēmistu organizācijām un to ļoti efektīvajai propagandai internetā un citos medijos nostiprinoties, šādu patstāvīgu uzbrucēju skaits ir pieaudzis un tuvākajā laikā, domājams, nesamazināsies.

Eiropols nesen secināja, ka „ir pamats gaidīt, ka .. reliģiski motivētas teroristu grupas vēlreiz izdarīs teroristu uzbrukumu kaut kur Eiropā, lai radītu milzīgus civiliedzīvotāju zaudējumus. Līdztekus tam pastāv patstāvīgu uzbrucēju risks, kas nav mazinājies.”(1)

Vēl viens — ļoti nopietns — izaicinājums terorisma apkarošanā ir aizvien lielākā terorisma un starptautiskās organizētās noziedzības konverģence. Nostiprinoties terorisma un organizētās noziedzības saiknei, šo abu noziegumu nošķīrums kļūst aizvien grūtāk iezīmējams un mākslīgāks. Teroristu organizācijas un organizētās noziedzības tīkli bieži sadarbojas vai apvienojas, lai izmantotu cits cita pakalpojumus, rīkus un citus līdzekļus. Citos gadījumos teroristu organizāciju atbalstītāji paši tiek apmācīti liela mēroga organizētajā noziedzībā un izdara tādus noziegumus, lai iegūtu līdzekļus terorismam (šādi noziegumi ir, piemēram, nelikumīga orgānu izņemšana un tirdzniecība līdz ar slepkavību, cilvēku tirdzniecība, piespiedu prostitūcija, bērnu un zīdaiņu seksuāla izmantošana, paverdzināšana un piespiedu darbs, izspiešana, rekets, narkotiku un viltotu preču tirdzniecība). Tāpēc nepietiek vien ar kriminālatbildības noteikšanu par terora akta izdarīšanu, un efektīvā teroristu uzbrukumu novēršanā lietderīgs nav arī kritērijs par tiešu saikni starp sagatavošanās darbību vai finansējumu un konkrēta terora akta izdarīšanu. Ja tad, kad saikne ar konkrēta teroristu nodarījuma izdarīšanu ir tikai netieša, atbalstīt teroristu uzbrukumus, kūdīt uz tiem, palīdzēt tos izdarīt vai sagatavot, sniedzot vai saņemot apmācību, publiski aicināt uz terorismu, vervēt, ceļot uz ārvalstīm terorisma nolūkā vai organizēt/veicināt šādus ceļojumus nebūtu krimināli sodāma rīcība, vervētāju tīkli, lēmumu pieņēmēji, kontaktpunkti un komunikācijas stratēģi varētu izvairīties no Eiropas un dalībvalstu tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu veiktās izmeklēšanas un kriminālvajāšanas. Šīs tiesiskās rīcībnespējas dēļ ciestu pilsoniskā sabiedrība Eiropā un ārpus tās, kara zonās un ārpus tām. Teroristu tīklu radītās briesmas ir īstas, nevis tikai teorētiskas. Cietušajiem, viņu ģimenes locekļiem un reģioniem, kur notiek teroristu uzbrukumi, tie atstāj dziļas brūces. Jau tagad teroristu organizāciju nežēlības un brutālās savstarpējās cīņas dēļ ārkārtīgi daudz migrantu ir spiesti bēgt no terorisma savā valstī, bēgļu gaitās pakļaujot sevi briesmām un nereti atkal nonākot noziedzīgu tīklu rokās.

Terorisma apkarošanai vajadzīga visaptveroša, holistiska pieeja, kas aptvertu daudzas dažādas politikas jomas, tostarp novēršanu, radikalizācijas apkarošanu, deradikalizāciju utt. Eiropas Parlaments un Padome pēdējā laikā vairākkārt ir norādījuši uz šādas visaptverošas pieejas nepieciešamību.(2) Krimināltiesiska atbildes rīcība ir tikai viena šīs visaptverošās pieejas daļa.

Terorisma apkarošana ir globāla cīņa, kurā piedalīties un uzvarēt ES viena pati par sevi nevar. ANO Drošības padomes 2014. gada rezolūcija uzliek visām ES dalībvalstīm pienākumu noteikt kriminālatbildību par konkrētiem ar terorismu saistītiem nodarījumiem, piemēram, ceļošanu nolūkā plānot vai izdarīt terora aktus, teroristu apmācības saņemšanu un šādas ceļošanas vai apmācības organizēšanu, veicināšanu un finansēšanu. Eiropas Padome šo ANO DPR ir pārņēmusi Papildu protokolā par ārvalstu kaujiniekiem.

Referentes vispārējais novērtējums par priekšlikumu

Kopumā referente šo priekšlikumu atbalsta. Referente vēlas norādīt, ka kopš 2002. gada, kad tika pieņemts Padomes Pamatlēmums par terorisma apkarošanu (grozīts 2008. gadā), ES tiesību aktos jau pastāv turpmāk minētie elementi.

Teroristu nodarījumu un ar teroristu grupu saistītu nodarījumu definīcijas jau ir noteiktas Pamatlēmumā 2002/475/TI (1. un 2. pants). Kriminālatbildības noteikšana par teroristu finansēšanu jau ir paredzēta Pamatlēmuma 2002/475/TI 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Pamatlēmuma 2002/475/TI 3. pants jau paredz kriminālatbildību par zādzību vainu pastiprinošos apstākļos, izspiešanu un krāpšanu teroristu nodarījumu izdarīšanas nolūkā. Turklāt Pamatlēmumā 2002/475/TI iekļauti noteikumi par sodiem fiziskām personām (Pamatlēmuma 2002/475/TI 5. pants), atbildību mīkstinošiem apstākļiem (Pamatlēmuma 2002/475/TI 6. pants), juridisko personu atbildību (Pamatlēmuma 2002/475/TI 7. pants), minimālajiem sodiem juridiskām personām (Pamatlēmuma 2002/475/TI 8. pants) un par jurisdikciju un kriminālvajāšanu (Pamatlēmuma 2002/475/TI 9. pants).

Pamatlēmuma 2008/191/TI 3. pants ar terorismu saistītus nodarījumus papildina ar publisku aicinājumu veikt teroristisku nodarījumu, teroristu vervēšanu un terorisma apmācības sniegšanu. Pamatlēmuma 2008/191/TI 3. panta 3. punktā jau ir paredzēts, ka ar teroristu grupu vai teroristu darbībām saistītu nodarījumu gadījumā teroristu nodarījumam nav jābūt patiešām izdarītam. Līdz ar to nav nepieciešams konstatēt saikni ar konkrētu teroristu nodarījumu. Turklāt Pamatlēmuma 2008/191/TI 4. pants ir paplašinājis sodāmo darbību loku, ietverot atbalstīšanu, līdzdalību, kūdīšanu un mēģinājumu. Kriminālatbildības noteikšanu par mēģinājumu sniegt terorisma apmācību un vervēt terorisma nolūkā Pamatlēmums 2008/191/TI atstāj dalībvalstu ziņā. Vairumā dalībvalstu šādas darbības jau ir sodāmas. Visas dalībvalstis ir īstenojušas visus pamatlēmumu noteikumus.(3)

Mainīgo apdraudējumu ir analizējušas, piedzīvojušas un novērojušas starptautiskās struktūras, piemēram, ANO, Eiropas aģentūras un valstu tiesībaizsardzības iestādes. ANO DPR Nr. (2014)2178 operatīvā daļa ir pieņemta saskaņā ar ANO Statūtu VII nodaļu un it īpaši 4.–6. punktu, kam ir saistošs spēks. Tāpēc dalībvalstīm ir jānodrošina, ka to tiesību akti paredz pietiekamu kriminālatbildību, lai varētu piemērot kriminālvajāšanu un sodus par ceļošanu, apmācību, finansēšanu un citām ar terorismu saistītām sagatavošanās darbībām. Eiropas Padome šo ANO rezolūciju ir pieņēmusi papildu protokolā. Referente uzskata, ka tā vietā, lai katrai dalībvalstij ļautu ANO rezolūciju savos tiesību aktos īstenot atsevišķi, labāk pieņemt direktīvu, kam būtu pievienotā ES vērtība, jo tā izveidotu saskaņotu krimināltiesību pamatu, uz kura tiktu veidoti valstu tiesību akti, un līdz ar to dalībvalstu tiesiskās darbības terorisma apkarošanai būtu saskaņotas, konsekventas un efektīvas un nebūtu kriminālvajāšanas nepilnību. Turklāt, „lisabonizējot” esošo Padomes Pamatlēmumu par terorismu, tam piemēro Pamattiesību hartu, Eiropas Komisijas pilnvaras pārkāpumu jomā un Tiesas īstenoto tiesas kontroli. Svarīgs likumības princips paredz, ka krimināltiesību aktiem jābūt precīziem un paredzamiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi īstenošanā un faktiskajā piemērošanā par pamatprincipiem izmantot nepieciešamību un proporcionalitāti un katrā gadījumā nodarījuma smagumu un nolūku skaidri apliecināt un pierādīt ar iespējami daudziem konkrētiem faktiem un apstākļiem.

Ir izšķirīgi svarīgi ES tiesisko regulējumu terorisma apkarošanas un teroristu tīklu jomā atjaunināt šādos jautājumos:

1) terorisma apmācības saņemšana no teroristiem Eiropā vai ārpus tās, apmācības nometnēs vai internetā;

2) tā saukto ārvalstu kaujinieku ceļošana uz konflikta zonām terorisma nolūkā un šādas ceļošanas organizēšana vai citāda atvieglošana;

3) iekļaut FATF 5. ieteikumu par teroristu finansēšanu un tādu sagatavošanās darbību finansēšanu, kas noved pie darbības ar terorisma nolūku;

4) iekļaut jaunus kibertelpā (it īpaši tumšajā tīklā) vai ar tās starpniecību izdarītu nodarījumu veidus;

5) jaunajiem izaicinājumiem pielāgot pantu par palīdzēšanu, atbalstīšanu, kūdīšanu un mēģinājumu;

6) noteikt jurisdikciju attiecībā uz terorisma apmācības sniegšanu;

7) nostiprināt cietušo tiesības un uzlabot aizsardzību, palīdzību un atbalstu cietušajiem un viņu ģimenes locekļiem visā Savienībā.

(1)

  Eiropols, „Organizācijas „Islāma valsts“ teroristu uzbrukumu modus operandi izmaiņas”, 2016. gada 18. janvāris.

(2)

  Sk., piemēram, Parlamenta 2015. gada 25. novembra rezolūciju par Eiropas iedzīvotāju radikalizēšanās un teroristu kustību veiktās viņu vervēšanas nepieļaušanu (P8_TA(2015)0410), Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra rezolūciju par terorisma apkarošanas pasākumiem (P8_TA(2015)0032), Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par Eiropas Drošības programmu (P8_TA(2015)0269), Padomes 2015. gada 20. novembra secinājumus par terorisma apkarošanu, Eiropadomes 2015. gada 12. februāra secinājumus un 2015. gada 29. un 30. janvāra Rīgas kopīgo paziņojumu.

(3)

  Sk. Komisijas 2014. gada 5. septembra ziņojumu par to, kā tiek īstenots Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmums 2008/919/TI (COM(2014)554).


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Terorisma apkarošana un Padomes Pamatlēmuma 2002/475/TI par terorisma apkarošanu aizstāšana

Atsauces

COM(2015)0625 – C8-0386/2015 – 2015/0281(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

2.12.2015

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

18.1.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

18.1.2016

FEMM

18.1.2016

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

JURI

28.1.2016

FEMM

28.1.2016

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Monika Hohlmeier

11.1.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

16.2.2016

17.3.2016

21.4.2016

4.7.2016

Pieņemšanas datums

4.7.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

41

4

10

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Gerard Batten, Michał Boni, Caterina Chinnici, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Laura Ferrara, Monika Flašíková Beňová, Mariya Gabriel, Kinga Gál, Nathalie Griesbeck, Sophia in ‘t Veld, Eva Joly, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Timothy Kirkhope, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Monica Macovei, Barbara Matera, Roberta Metsola, Claude Moraes, Alessandra Mussolini, Péter Niedermüller, Soraya Post, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Harald Vilimsky, Udo Voigt, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marina Albiol Guzmán, Andrea Bocskor, Anna Maria Corazza Bildt, Gérard Deprez, Petr Ježek, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Marek Jurek, Miltiadis Kyrkos, Artis Pabriks, Kati Piri, Barbara Spinelli, Geoffrey Van Orden, Axel Voss

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Janice Atkinson, Biljana Borzan, Eugen Freund, Iris Hoffmann

Iesniegšanas datums

12.7.2016


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

41

+

ALDE

Gérard Deprez, Nathalie Griesbeck, Petr Ježek, Cecilia Wikström

ECR

Marek Jurek, Timothy Kirkhope, Monica Macovei, Helga Stevens, Branislav Škripek, Geoffrey Van Orden

EFDD

Laura Ferrara, Kristina Winberg

PPE

Andrea Bocskor, Michał Boni, Anna Maria Corazza Bildt, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Mariya Gabriel, Kinga Gál, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Barbara Kudrycka, Barbara Matera, Roberta Metsola, Alessandra Mussolini, Artis Pabriks, Traian Ungureanu, Axel Voss, Tomáš Zdechovský

S&D

Biljana Borzan, Caterina Chinnici, Tanja Fajon, Monika Flašíková Beňová, Iris Hoffmann, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Cécile Kashetu Kyenge, Miltiadis Kyrkos, Juan Fernando López Aguilar, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Kati Piri, Soraya Post, Birgit Sippel

4

-

GUE/NGL

Marina Albiol Guzmán, Cornelia Ernst, Barbara Spinelli, Marie-Christine Vergiat

10

0

ALDE

Sophia in 't Veld

EFDD

Gerard Batten

ENF

Janice Atkinson, Harald Vilimsky

NI

Udo Voigt

S&D

Eugen Freund

Verts/ALE

Jan Philipp Albrecht, Eva Joly, Judith Sargentini, Bodil Valero

Simbolu atšifrējums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika