Procedūra : 2016/0075(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0260/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0260/2016

Debates :

PV 02/02/2017 - 3
CRE 02/02/2017 - 3

Balsojumi :

PV 02/02/2017 - 7.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0016

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 610kWORD 58k
9.9.2016
PE 584.100v02-00 A8-0260/2016

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Gruzija)

(COM(2016)0142 – C8-0113/2016 – 2016/0075(COD))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Mariya Gabriel

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Ārlietu komitejas ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Gruzija)

(COM(2016)0142 – C8-0113/2016 – 2016/0075(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0142),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 77. panta 2. punkta a apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0113/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 1. protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0260/2016),

1.  pieņem nostāju pirmajā lasījumā, atbalstot Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.


PASKAIDROJUMS

Eiropas Komisijas priekšlikuma mērķis ir grozīt Regulu (EK) Nr. 539/2001 un pārcelts Gruziju uz II pielikumu, kurā ir ietverts to trešo valstu saraksts, uz kuru pilsoņiem neattiecas vīzas prasība dalībvalstu ārējo robežu šķērsošanai. Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 77. panta 2. punkta a) apakšpunkts. 

Nolīguma par vīzu atcelšanu ar ES noslēgšanu neuzskata par priekšnoteikumu bezvīzu režīma piemērošanas Gruzijas pilsoņiem īstenošanai, jo Gruzija jau ir atbrīvojusi visus ES pilsoņus no vīzas prasības 90 dienu uzturēšanās laikposmam (180 dienu laikposmā).

Kopš ES un Gruzijas vīzu režīma liberalizācijas dialoga sākšanas 2012. gada jūnijā Komisija ir nākusi klajā ar četriem progresa ziņojumiem par to, kā Gruzija īsteno vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu (VRLRP). Jaunākajā progresa ziņojumā, kuru pieņēma 2015. gada 18. decembrī, Komisija secināja, ka Gruzija ir sasniegusi nepieciešamo progresu un ir izpildījusi visus kritērijus, kas noteikti VRLRP. Referente kā ļoti pozitīvu faktu vērtē to, ka Gruzijas iestādes ierosināja jaunas likumdošanas iniciatīvas un turpināja veikt reformas 2015. gada otrajā pusē tajās jomās, kurās jau bija sasniegts pietiekams progress.

Gruzija ir stratēģiska ES partnere Eiropas kaimiņattiecību politikas un jo īpaši Austrumu partnerības ietvaros. Asociācijas nolīgums starp ES un Gruziju, ko parakstīja 2014. gadā, pacēla attiecības jaunā līmenī, uzlabojot sadarbību daudzās dažādās jomās. Asociācijas nolīgums ir neatņemama daļa ES politikā, ko veido secīga Gruzijas iesaistīšanās un tās apņemšanās veidot ciešākas attiecības, kas ietver politiskas saiknes un ekonomisku integrāciju. 

Bezvīzu režīma ieviešana ir ļoti nozīmīga Gruzijas pilsoņiem, kuriem tā dos lielu ieguvumu. Vīzu režīma liberalizācija palīdzēs padarīt ciešākus cilvēku savstarpējos kontaktus. Šajā ziņā vīzu režīma atcelšana attiecībā uz Gruzijas pilsoņiem, kas ceļo uz ES, ir nozīmīgs instruments, ar ko nostiprināt attiecības ekonomikas un kultūras jomā un padarīt intensīvāku politisko dialogu par dažādiem jautājumiem, tostarp cilvēktiesībām un pamattiesībām. 

Asociācijas nolīgums arī pastiprināja sadarbību, izveidojot brīvās tirdzniecības zonu. Tā rezultātā tirdzniecība ar ES ir ievērojami palielinājās un ES kļuva par Gruzijas svarīgāko tirdzniecības partneri, veidojot 30 % no tās eksporta. Brīvās tirdzniecības režīms ir vērsts uz pakāpenisku ekonomisko integrāciju.

Attiecībā uz politisko un institucionālo situāciju Gruzijā ir relatīvi stabila demokrātija. Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāns ir apliecinājis sevi kā efektīvs instruments, lai veicinātu virkni vērienīgu un sarežģītu reformu, piemēram, tieslietu un iekšlietu jomā. Vīzu režīma atvieglošana veicinās atklātu, līdzsvarotu un konstruktīvu domu apmaiņu par cilvēktiesību situāciju Gruzijā saistībā ar ikgadējo cilvēktiesību dialogu starp ES un Gruziju. Referente vērš uzmanību uz nepieciešamību vēl vairāk pastiprināt centienus, lai gūtu noturīgus panākumus tādās jomās kā plašsaziņas līdzekļu brīvība, tiesu iestāžu neatkarība, kā arī godīgas vēlēšanas un lielāka sieviešu un nacionālo minoritāšu pārstāvju piedalīšanās.

Attiecībā uz mobilitāti ir jāapsver potenciālās migrācijas un drošības problēmas, ņemot vērā to, ka migrantiem no Gruzijas ES ir pievilcīgs galamērķis. Uz vīzas pieteikumu un izsniegto vīzu skaita pieaugšanas tendences fona vīzu atteikumu līmenis ir palicis gandrīz tāds pats kā 2015. gadā (12,9 %), nedaudz pieaugot par aptuveni 0,2 % salīdzinājumā ar 2014. gadu (12,7 %). Saskaņā ar jaunākajiem Eurostat datiem 2014. gadā ieceļošanas atteikumi uz ES 28 ārējām robežām gadā samazinājās par 61 %, salīdzinot ar 2013. gadu, un 2015. gadā par 56,5 %. Referente šajā sakarībā norāda, cik liela nozīme ir tam, lai raiti ieviestu un efektīvi piemērotu Vienoto migrācijas analītisko sistēmu, kuras mērķis ir migrācijas pārvaldība visaptverošā veidā, nosakot riskus, prognozējot apdraudējumus un nosakot atbilstošus pasākumus. Gruzijas iestāžu veiktās informācijas kampaņas mērķis ir sniegt ziņas par tiesībām un pienākumiem saistībā ar ceļošanu bezvīzu režīmā, un to var izmantot kā līdzekli, lai novērstu un apkarotu neatbilstīgu migrāciju.

Gruzija var arī kļūt par īpaši nozīmīgu partneri cīņā pret organizēto noziedzību, tostarp pret cilvēku tirdzniecību, terorismu un korupciju. Referente atzinīgi vērtē Gruzijas valdības izrādīto ieinteresētību sadarbības pastiprināšanā ar Eiropas Policijas biroju (Eiropolu). Sarunas, ko risināja ar Eiropolu, lai noslēgtu stratēģiskas partnerības nolīgumu ar Gruziju, ir pozitīvs žests un var dot ievērojamu ieguldījumu organizētās noziedzības efektīvā apkarošanā.

Visbeidzot, referente uzskata, ka Eiropas Parlaments, pieņemot šo Eiropas Komisijas priekšlikumu, apstiprina principu, ka ikviena valsts pēc visu kritēriju sekmīgas izpildīšanas var gūt labumu no vīzu režīma liberalizācijas, un atgādina, ka kritēriji, kuru izpilde ir ļāvusi veikt šo liberalizāciju, nākotnē pēc lēmuma stāšanās spēkā ir pastāvīgi jāievēro. Tāpēc un ņemot vērā vīzu režīma liberalizācijas nozīmīgumu Gruzijas pilsoņiem, referente iesaka Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas locekļiem atbalstīt šo ziņojumu.


Ārlietu komitejas ATZINUMS  (7.7.2016)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Gruzija)

(COM(2016)0142 – C8-0113/2016 – 2016/0075(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Andrejs Mamikins

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Komisijas priekšlikuma mērķis ir grozīt Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Gruzija) (2016/0075(COD)). Proti, kas konkrēti skar bezvīzu režīma ar Gruziju ieviešanu, pārceļot to no I pielikuma uz II pielikumu. Tas nodrošinās bezvīzu ieceļošanu Gruzijas pilsoņiem, kam ir biometriskā pase un kas īstermiņa uzturēšanās (90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā) nolūkā ceļo uz ES, izņemot AK un Īriju un ieskaitot Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici.

Ārlietu komiteja ir vairākkārt paudusi atbalstu vīzu režīma atvieglošanai un vīzu režīma liberalizācijai ar Austrumu partnerības valstīm, jo tas ir veids, kā sekmēt cilvēku savstarpējo saskarsmi un uzlabot attiecības ar ES. To uzskata par vienu no galvenajiem šīs politikas pīlāriem, ES dalībvalstu vadītāji to atkārtoti izcēluši samitos, un tas raida spēcīgu vēstījumu Austrumu partnerības valstu pilsoņiem.

Vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumi starp ES un Gruziju stājās spēkā 2011. gada 1. martā. Šo divu nolīgumu pilnīga un efektīva īstenošana bija viens no nosacījumiem, lai turpinātu vīzi režīma liberalizācijas dialogu. Dialogs tika sāks 2012. gada jūnijā. Šajā procesā Komisija nāca klajā ar četriem progresa ziņojumiem, kurā tika vērtēta vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna (VLAP) īstenošana. Jaunākajā no tiem, kuru pieņēma 2015. gada 18. decembrī, Komisija vērtēja, ka ir panākts nepieciešamais progress un ka ir sasniegti visi VLAP noteiktie kritēriji.

Vīzu režīma liberalizācija dos lielu ieguvumu Gruzijas pilsoņiem, un mēs novērtējam tā lietderību jo īpaši saistībā ar tā potenciālu sekmēt cilvēku savstarpējo saskarsmi, tostarp studentiem, akadēmiskajām aprindām, pasniedzējiem, uzņēmējiem. Vīzu režīma liberalizācija ar Gruziju arī palielinās tās pievilcību okupēto Abhāzijas reģionu un Dienvidosetijas reģiona iedzīvotājiem, šādi veicinot šo konfliktu miermīlīgu atrisināšanu.

Ārlietu komiteja ir vienmēr uzsvērusi, cik svarīgs ir tiesiskums, tiesu iestāžu neatkarība, demokrātijas principu ievērošana, un šajā kontekstā turpinās uzraudzīt ES un Gruzijas asociācijas nolīguma īstenošanu, jo īpaši šajās jomās un ņemot vērā gaidāmās parlamenta vēlēšanas, kuras būs svarīgākais pārbaudījums demokrātisko institūciju konsolidācijai Gruzijā. Eiropas Parlamentam būtu jānovēro situācija pirms vēlēšanām un jānosūta vēlēšanu novērošanas misija, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti un īstenoti augstākie starptautiskie standarti. Jebkāda vardarbība tiek un tiks stingri nosodīta.

Visbeidzot, ņemot vērā, cik svarīga vīzu režīma liberalizācija ir Gruzijas pilsoņiem, komiteja vēlas, lai procedūra tiktu bez kavēšanās noslēgta un grozītā regula pēc iespējas drīz stātos spēkā, dodot Gruzijas pilsoņiem iespēju to izmantot.

******

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ierosināt Eiropas Parlamentam pieņemt nostāju pirmajā lasījumā, apstiprinot Komisijas priekšlikumu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Trešās valstis, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī tās trešās valstis, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Gruzija)

Atsauces

COM(2016)0142 – C8-0113/2016 – 2016/0075(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

11.4.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

9.6.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Andrejs Mamikins

24.5.2016

Izskatīšana komitejā

13.6.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

7.7.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

5

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Petras Auštrevičius, Mario Borghezio, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Lorenzo Cesa, Aymeric Chauprade, Andi Cristea, Arnaud Danjean, Mark Demesmaeker, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule, Richard Howitt, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Afzal Khan, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Ulrike Lunacek, Andrejs Mamikins, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Kati Piri, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Jacek Saryusz-Wolski, Jaromír Štětina, László Tőkés, Ivo Vajgl, Hilde Vautmans, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Andrzej Grzyb, András Gyürk, Paavo Väyrynen, Janusz Zemke

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Heidi Hautala


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Trešās valstis, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī tās trešās valstis, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Gruzija)

Atsauces

COM(2016)0142 – C8-0113/2016 – 2016/0075(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

9.3.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

11.4.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

9.6.2016

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Mariya Gabriel

25.4.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

21.4.2016

25.4.2016

27.6.2016

4.7.2016

Pieņemšanas datums

5.9.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

44

5

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerard Batten, Michał Boni, Caterina Chinnici, Ignazio Corrao, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Mariya Gabriel, Kinga Gál, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Jussi Halla-aho, Monika Hohlmeier, Filiz Hyusmenova, Sophia in ‘t Veld, Eva Joly, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Timothy Kirkhope, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, József Nagy, Péter Niedermüller, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Udo Voigt, Beatrix von Storch, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Bocskor, Pál Csáky, Daniel Dalton, Angelika Mlinar, Luigi Morgano, Emilian Pavel, Jaromír Štětina, Josep-Maria Terricabras, Daniele Viotti

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Evelyne Gebhardt, Sylvie Goddyn, Andrey Kovatchev, Arne Lietz, Clare Moody, Vladimir Urutchev, Rainer Wieland

Iesniegšanas datums

9.9.2016


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

44

+

ALDE

Nathalie Griesbeck, Filiz Hyusmenova, Angelika Mlinar, Cecilia Wikström, Sophia in 't Veld

ECR

Daniel Dalton, Jussi Halla-aho, Timothy Kirkhope, Branislav Škripek

GUE/NGL

Cornelia Ernst

PPE

Burkhard Balz, Andrea Bocskor, Michał Boni, Pál Csáky, Frank Engel, Mariya Gabriel, Kinga Gál, Monika Hohlmeier, Andrey Kovatchev, Barbara Kudrycka, József Nagy, Traian Ungureanu, Vladimir Urutchev, Rainer Wieland, Jaromír Štětina

S&D

Caterina Chinnici, Tanja Fajon, Evelyne Gebhardt, Ana Gomes, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Cécile Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Arne Lietz, Clare Moody, Luigi Morgano, Péter Niedermüller, Emilian Pavel, Birgit Sippel, Daniele Viotti, Josef Weidenholzer

VERTS/ALE

Eva Joly, Judith Sargentini, Josep-Maria Terricabras, Bodil Valero

5

-

EFDD

Gerard Batten, Ignazio Corrao, Beatrix von Storch

ENF

Sylvie Goddyn

NI

Udo Voigt

0

0

 

 

Izmantoto simbolu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums