Procedūra : 2016/0139(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0261/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0261/2016

Debates :

PV 27/03/2019 - 21
CRE 27/03/2019 - 21

Balsojumi :

PV 28/03/2019 - 8.1
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0319

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 613kWORD 61k
9.9.2016
PE 583.925v03-00 A8-0261/2016

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Kosova*)

(COM(2016)0277 – C8-0177/2016 – 2016/0139(COD))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Tanja Fajon

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Ārlietu komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Kosova*)

(COM(2016)0277 – C8-0177/2016 – 2016/0139(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0277)),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 77. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0177/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0261/2016),

1.  pieņem nostāju pirmajā lasījumā, atbalstot Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.


PASKAIDROJUMS

Eiropas Savienība 2003. gadā Saloniku darba kārtībā apstiprināja savu negrozāmo apņemšanos atbalstīt Eiropas perspektīvu visām Rietumbalkānu valstīm. Kopš tā laika stabilizācijas un asociācijas process ir kļuvis par būtisku Eiropas perspektīvas satvaru Rietumbalkānu valstīm visā to ceļā līdz gaidāmās pievienošanās brīdim, un šajā procesā īpaši svarīgs ir vīzu režīma liberalizācijas process.

Stabilizācijas un asociācijas nolīgumi (SAN) ir noslēgti un 2016. gada 1. aprīlī ir stājušies spēkā visās Rietumbalkānu valstīs, tostarp Kosovā. SAN ir pirmās līgumattiecības starp Eiropas Savienību un Kosovu un iezīmē nozīmīgu un vēsturisku soli šīs valsts Eiropas perspektīvas sasniegšanai. Turklāt vīzu režīma atcelšana 2009. gadā Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Melnkalnes un Serbijas pilsoņiem un pēc tam 2010. gadā Albānijai un Bosnijai un Hercegovinai bija svarīgs solis ceļā uz šo valstu integrāciju Eiropā un pierādīja, ka reģiona valstis spēj īstenot nepieciešamās reformas. Tomēr līdz ar to Kosova palika izolēta Balkānu vīzu režīma liberalizācijas kartē.

Valsts izolācija ir spēcīgi ietekmējusi Kosovas iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Nevajadzētu aizmirst šausminošos notikumus, kas risinājās pēc Dienvidslāvijas sadalīšanās, kad nežēlīgi kari brutāli sašķēla reģionu un atstāja ļoti dziļas rētas cilvēku prātos un sirdīs. Simtiem tūkstošu bēgļu un migrantu atstāja šo reģionu, un pēc tam mēs pieredzējām, ka izauga jauna paaudze, kas izolēta no pārējās vienotās un labklājīgās Eiropas. Šīs brūces sadziedēšana Kosovas iedzīvotājiem ir aizvien nozīmīgāka.

Kosova ar savu vīzu režīma liberalizācijas plānu tika iepazīstināta tikai 2012. gada jūnijā, t. i., četrus gadus vēlāk nekā visas pārējās reģiona valstis. Kosovas plāns, lai gan būtībā līdzīgs citiem, ir bijis precīzāks un detalizētāks, un tas aptver 95 kritērijus. Komisija ir iesniegusi četrus progresa ziņojumus par vīzu dialogu ar Kosovu: 2013. gada februārī, 2014. gada jūlijā, 2015. gada decembrī un — ceturto un pēdējo ziņojumu — 2016. gada maijā, kad tā arī iesniedza tiesību akta priekšlikumu par vīzu režīma liberalizāciju.

Bezvīzu ceļošana ne tikai ļauj veidot tiešus personiskus kontaktus, labāku pārrobežu sadarbību, kultūras, izglītības un profesionālo apmaiņu, bet arī palīdz apkarot neatbilstīgo imigrāciju, izspiežot noziedzniekus no šīs “uzņēmējdarbības”. Vīzu režīma liberalizācija pavērs iespējas pilsoņiem ceļot uz ārvalstīm tūrisma nolūkā un apciemot radiniekus un draugus bez ilgām un dārgām vīzu procedūrām. Tā novērsīs arī viņu izolētības sajūtu. Bezvīzu režīms ir viens no uzskatāmākajiem un konkrētākajiem sasniegumiem valsts Eiropas perspektīvā, un tas palīdz īstenot brīvu pārvietošanos kā vienu no Eiropas projekta pamatprincipiem.

Referente ļoti atzinīgi vērtē šo ļoti vajadzīgo priekšlikumu, kas nodrošinās, ka Kosova nezaudē cerību un vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai. Eiropas perspektīva ir galvenais stabilitātes garants un reformu dzinulis valstī un reģionā. Mēs esam guvuši pieredzi, ka mieru un stabilitāti vislabāk var panākt, stiprinot ES pievienošanās procesu un padarot to, cik iespējams, skaidru un konkrētu iedzīvotājiem.

Eiropas Parlaments ir stingri aizstāvējis un atbalstījis Kosovu un tās Eiropas perspektīvu, tostarp ar vīzu režīma liberalizācijas procesu, un ir pastāvīgi aicinājis gan Kosovas iestādes sadarboties un izpildīt noteiktos kritērijus, gan Komisiju palīdzēt atvieglot un paātrināt šo procesu.

Ir svarīgi atgādināt, ka saskaņā ar ES vīzu noteikumiem katru valsti vērtē, pamatojoties uz tās nopelniem. Nosakot, vai vīzas prasības attiecībā uz tās pilsoņiem būtu jāatceļ, kā pamats tiek izmantots līdzsvarots dažādu kritēriju konkrēts novērtējums. Tādējādi arī šā priekšlikuma pamatprincips ir taisnīga un uz nopelniem balstīta pieeja, nevis politisku aizkulišu darījumi. Referente šajā ziņā nevēlas veikt salīdzināšanu vai izvirzīt nosacījumus saistībā ar citiem tiesību aktu priekšlikumiem, kurus pašlaik apspriež Padomē vai Parlamentā.

Turklāt 2010. gadā Komisija izveidoja uzraudzības mehānismu laikposmam pēc vīzu režīma liberalizācijas, lai pārskatītu bezvīzu ceļošanas režīma darbību un novērstu iespējamos trūkumus tā īstenošanā. Turklāt apturēšanas mehānisma ieviešana 2014. gadā ir papildu instruments dalībvalstīm, lai ar iespēju vīzas atjaunot novērstu iespējamu ļaunprātīgu bezvīzu režīma izmantošanu.

Neapšaubāmi, ka valsts neatzīšanas jautājums ir spēcīgi ietekmējis Kosovas ekonomiku un tās attīstību, kā arī iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Lai gan nepieciešamība atrisināt Kosovas statusa jautājumu bija galvenais, kam tika pievērsta uzmanība reģionā un tā saiknē ar Eiropas Savienību, tā arī zināmā mērā ierobežoja Eiropas integrācijas procesa ātrumu šai valstij. Dalībvalstis ir apņēmušās īstenot vīzu režīma liberalizācijas procesu attiecībā uz Kosovu, tiklīdz būs izpildīti nosacījumi, neskarot dalībvalstu nostājas par statusu.

Referente cer, ka Kosovas statusa atzīšana šā priekšlikuma pieņemšanu neietekmēs negatīvi. Šajā nolūkā referente vēlas atgādināt Eiropas Parlamenta aicinājumu atlikušajām piecām dalībvalstīm turpināt Kosovas atzīšanas procesu. Tam ir labvēlīga ietekme ne tikai uz Kosovas pievienošanos Eiropas Savienībai, bet arī kopumā: uz tās attiecībām reģionā, attiecību normalizēšanu starp Belgradu un Prištinu, kā arī sociālekonomiskajām attiecībām ar pārējo pasauli. Un Eiropas Savienība ir politiski atbildīga par šā procesa īstenošanu.


Ārlietu komitejaS ATZINUMS (7.7.2016)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Kosova)

(COM(2016)0277 – C8-0177/2016 – 2016/0139(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Ulrike Lunacek

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Komisijas priekšlikuma mērķis ir grozīt Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Kosova) (2016/0139(COD)). Proti, tas attiecas tieši uz bezvīzu režīma ar Kosovu ieviešanu, pārceļot to no I pielikuma uz II pielikumu. Tas nodrošinās bezvīzu ieceļošanu Kosovas pilsoņiem, kam ir biometriskā pase un kas īstermiņa uzturēšanās (90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā) nolūkā ceļo uz ES, izņemot AK un Īriju un ieskaitot Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici.

Ārlietu komiteja ir vairākkārt paudusi atbalstu vīzu režīma atvieglošanai un vīzu režīma liberalizācijai ar visām Rietumbalkānu valstīm, jo tas ir veids, kā sekmēt cilvēku savstarpējos kontaktus un uzlabot attiecības ar ES. Kosova ir vienīgā Rietumbalkānu valsts, ar ko — kopš 2010. gada — nav vīzu režīma atvieglošanas nolīguma, un šobrīd tā ir vienīgā reģiona valsts, kuras pilsoņiem ceļošanai uz ES vajadzīga vīza. Šīs situācijas dēļ Kosovas iedzīvotāju vidū vērojama izteikta sajūta, ka viņi ir „otrās šķiras” pilsoņi un „ieslēgti” savā valstī, bet tas rada spiedienu, kura rezultātā viņi ir meklējuši citus ceļus, kā doties uz ES.

Vīzu režīma liberalizācijas dialogs ar Kosovu sākās 2012. gada 19. janvārī. Pirms tam Komisija uzstāja, ka priekšnosacījums ir pietiekams progress atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā, un bija apmierināta ar Kosovas iestāžu paveikto. Komisija ir nākusi klajā ar četriem progresa ziņojumiem, no kuriem jaunākais publicēts 2016. gada 4. maijā. Tajā atzīts, ka Kosova ir izpildījusi sava vīzu režīma liberalizācijas ceļveža prasības — ar nosacījumu, ka pirms priekšlikuma pieņemšanas Eiropas Parlamentā un Padomē Kosova būs ratificējusi robežlīgumu ar Melnkalni un uzlabojusi savu sniegumu cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju.

Ārlietu komiteja vienmēr ir uzsvērusi, cik svarīgs ir tiesiskums, tiesu varas neatkarība un demokrātijas principu ievērošana. Ar ikgadējām rezolūcijām par Kosovas progresu ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā tā uzrauga un novērtē notikumu attīstību un nodrošina sekošanu līdzi šiem jautājumiem, un tā arī turpmāk pievērsīs tam ciešu uzmanību. Vīzu režīma liberalizācija Kosovas pilsoņiem dos normalitātes sajūtu. Tam arī vajadzētu pamudināt Kosovas iestādes darīt vairāk vajadzīgo reformu īstenošanai, it īpaši attiecībā uz stabilizācijas un asociācijas nolīguma prasībām.

Visbeidzot, ņemot vērā, cik svarīga vīzu režīma liberalizācija ir Kosovas pilsoņiem, komiteja vēlas, lai procedūra tiktu bez kavēšanās noslēgta un grozītā regula pēc iespējas drīz stātos spēkā, dodot Kosovas pilsoņiem iespēju to izmantot.

******

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ierosināt Eiropas Parlamentam pieņemt nostāju pirmajā lasījumā, apstiprinot Komisijas priekšlikumu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

To trešo valstu saraksta izveide, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu saraksta izveide, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Kosova*)

Atsauces

COM(2016)0277 – C8-0177/2016 – 2016/0139(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

6.6.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

6.6.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Ulrike Lunacek

24.5.2016

Izskatīšana komitejā

14.6.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

7.7.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

7

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michèle Alliot-Marie, Petras Auštrevičius, Mario Borghezio, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Lorenzo Cesa, Aymeric Chauprade, Andi Cristea, Arnaud Danjean, Mark Demesmaeker, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule, Richard Howitt, Sandra Kalniete, Tunne Kelam, Afzal Khan, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Ulrike Lunacek, Andrejs Mamikins, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Kati Piri, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Jacek Saryusz-Wolski, Jaromír Štětina, László Tőkés, Ivo Vajgl, Hilde Vautmans, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Andrzej Grzyb, András Gyürk, Paavo Väyrynen, Janusz Zemke

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Heidi Hautala


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25

+

ALDE

Nathalie Griesbeck, Filiz Hyusmenova, Angelika Mlinar, Cecilia Wikström, Sophia in 't Veld

GUE/NGL

Cornelia Ernst

PPE

Jaromír Štětina

S&D

Caterina Chinnici, Tanja Fajon, Evelyne Gebhardt, Ana Gomes, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Cécile Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Clare Moody, Luigi Morgano, Péter Niedermüller, Emilian Pavel, Birgit Sippel, Daniele Viotti, Josef Weidenholzer

VERTS/ALE

Eva Joly, Judith Sargentini, Josep-Maria Terricabras, Bodil Valero

24

-

ECR

Daniel Dalton, Jussi Halla-aho, Timothy Kirkhope, Branislav Škripek

EFDD

Gerard Batten, Ignazio Corrao, Beatrix von Storch

ENF

Sylvie Goddyn

NI

Udo Voigt

PPE

Burkhard Balz, Andrea Bocskor, Michał Boni, Pál Csáky, Mariya Gabriel, Kinga Gál, Monika Hohlmeier, Andrey Kovatchev, Barbara Kudrycka, Traian Ungureanu, Vladimir Urutchev, Axel Voss, Rainer Wieland, Joachim Zeller

S&D

Juan Fernando López Aguilar

2

0

PPE

Frank Engel, József Nagy

Izmantoto simbolu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Listing the third countries whose nationals must be in possession of visas when crossing the external borders and those whose nationals are exempt from that requirement (Kosovo*)

Atsauces

COM(2016)0277 – C8-0177/2016 – 2016/0139(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

4.5.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

6.6.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

6.6.2016

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Tanja Fajon

23.5.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

26.5.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

5.9.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

24

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerard Batten, Michał Boni, Caterina Chinnici, Ignazio Corrao, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Mariya Gabriel, Kinga Gál, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Jussi Halla-aho, Monika Hohlmeier, Filiz Hyusmenova, Sophia in ‘t Veld, Eva Joly, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Timothy Kirkhope, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, József Nagy, Péter Niedermüller, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Udo Voigt, Beatrix von Storch, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Bocskor, Pál Csáky, Daniel Dalton, Angelika Mlinar, Luigi Morgano, Emilian Pavel, Jaromír Štětina, Josep-Maria Terricabras, Daniele Viotti, Axel Voss

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Evelyne Gebhardt, Sylvie Goddyn, Andrey Kovatchev, Clare Moody, Vladimir Urutchev, Rainer Wieland, Joachim Zeller

Iesniegšanas datums

9.9.2016

Juridisks paziņojums