Procedūra : 2016/2059(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0278/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0278/2016

Debates :

PV 24/10/2016 - 19
CRE 24/10/2016 - 19

Balsojumi :

PV 25/10/2016 - 7.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0406

ZIŅOJUMS     
PDF 823kWORD 82k
29.9.2016
PE 582.327v02-00 A8-0278/2016

par ES stratēģiju attiecībā uz sašķidrināto dabasgāzi un gāzes glabāšanu

(2016/2059(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: András Gyürk

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Ārlietu komitejas ATZINUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejas ATZINUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ATZINUMS
 ATZINUMS Sniegusi Transporta un tūrisma komiteja
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES stratēģiju attiecībā uz sašķidrināto dabasgāzi un gāzes glabāšanu

(2016/2059(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. februāra paziņojumu “ES stratēģija attiecībā uz sašķidrināto dabasgāzi un gāzes glabāšanu” (COM(2016)0049),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 25. februāra paziņojumu “Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” (COM(2015)0080) un tā pielikumus,

–  ņemot vērā enerģētikas stratēģiju līdz 2030. gadam, kas izklāstīta Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumā “Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam” (COM(2014)0015),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. jūlija paziņojumu “Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā un klimata un enerģētikas politikas satvarā 2030. gadam” (COM(2014)0520),

–  ņemot vērā IPCC piekto novērtējuma ziņojumu — I darba grupas ziņojumu “Klimata pārmaiņas 2013. gadā. Fizisko zinātņu bāze”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvu 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu(1),

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu, kas noslēgts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences 21. sesijā (COP 21) 2015. gada decembrī,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 15. decembra paziņojumu “Enerģētikas ceļvedis 2050” (COM(2011)0885),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 8. marta paziņojumu “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā” (COM(2011)0112),

–  ņemot vērā trešo enerģētikas paketi,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. februāra paziņojumu “ES siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģija” (COM(2016)0051),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 2016/2015 “Energoapgādes drošības uzlabošana, veidojot iekšējo enerģijas tirgu: jāstrādā vairāk” (2015. gads),

–  ņemot vērā 2015. gada 15. decembra rezolūciju par virzību uz Eiropas enerģētikas savienību(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, kā arī Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A6-0278/2016),

A.  tā kā gāzei arī turpmākajās desmitgadēs var būt nozīmīga loma ES enerģētikas sistēmā, izmantojot to rūpnieciskajā ražošanā un ēku siltumapgādē un atbalstot atjaunojamos energoresursus, kamēr ES sasniegs tālejošos mērķus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu un pāries uz mazoglekļa ekonomiku, kurā gāzes nozīme pakāpeniski samazināsies, jo vairāk tiks izmantoti tīrās enerģijas avoti;

B.  tā kā Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80–95 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni;

C.  tā kā Eiropas atkarība no gāzes importa turpmākajos gados palielināsies un dažās dalībvalstīs tā jau ir sasniegusi 100 %, jo nav alternatīvu piegādātāju un piegādes maršrutu vai to skaits ir ļoti ierobežots;

D.  tā kā sašķidrinātā dabasgāze (LNG) sniedz iespēju Eiropai gan palielināt konkurētspēju, veidojot lejupvērstu spiedienu uz dabasgāzes cenām, gan palielināt piegādes drošību; tā kā dabasgāze ir arī elastīga rezerve atjaunojamiem energoavotiem elektrības ražošanā;

E.  tā kā dabasgāzes izmantošana pārvadāšanā (CNG un LNG), kā noteikts Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu, radītu lielus ieguvumus vides jomā;

F.  tā kā ES būtu aktīvi jāveicina vietējo tradicionālo dabasgāzes resursu, piemēram, Kiprā atklāto resursu, attīstība;

G.  tā kā ES kā otrai lielākai LNG importētājai pasaulē vajadzētu veikt proaktīvākas darbības starptautiskajā enerģētikas diplomātijas laukā;

H.  tā kā ir svarīgi veicināt integrētu priekšlikumu iekšzemes energoavotu, piemēram, dabasgāzes iegulu Kipras EEZ, izmantošanai un atbalstīt LNG sašķidrināšanas termināļa izbūvi, lai izmantotu iegulas arī no kaimiņos esošajām teritorijām;

I.  tā kā ES joprojām nespēj pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz integrēts iekšējais enerģijas tirgus, jo trūkst pietiekamu starpsavienojumu un saskaņotības un ir nepilnīgi īstenota trešā enerģētikas pakete;

J.  tā kā pamatstratēģijā spēcīgai Enerģētikas savienībai ar nākotnē orientētu klimata pārmaiņu politiku ir noteiktas piecas savstarpēji pastiprinošas un cieši saistītas dimensijas ― enerģijas drošība, pilnībā integrēts Eiropas enerģētikas tirgus, energoefektivitāte, ekonomikas dekarbonizācija un pētniecība, inovācija un konkurētspēja; tā kā šai stratēģijai būtu jāveicina arī visiem pieejamas enerģijas cenas,

Ievads

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “ES stratēģija attiecībā uz sašķidrināto dabasgāzi un gāzes glabāšanu”; uzskata, ka iekšējam enerģijas tirgum, kas pilnībā integrē LNG un gāzes glabāšanu, būs nozīmīga loma, lai sasniegtu galveno mērķi izveidot spēcīgu Enerģētikas savienību;

2.  atgādina, ka ES stratēģija attiecībā uz LNG un gāzes glabāšanu ir viens no elementiem Enerģētikas savienībā, ar kuru ir paredzēts konkrēti paust ES apņemšanos pāriet uz ilgtspējīgu, drošu un konkurētspējīgu enerģētikas sistēmu un arī paredzēts pārtraukt atkarību no ārējiem gāzes piegādātājiem; uzsver, ka viens no Enerģētikas savienības mērķiem ir padarīt ES par pasaules līderi atjaunojamo energoresursu jomā;

3.  uzskata, ka enerģētisko drošību visefektīvākajā veidā var panākt, labāk koordinējot dalībvalstu enerģētikas politiku, izveidojot patiesu Enerģētikas savienību ar vienotu enerģijas tirgu un kopēju enerģētikas politiku, kā arī dalībvalstīm šajā jomā sadarbojoties saskaņā ar solidaritātes un uzticēšanās principiem; šajā sakarā uzskata, ka enerģētikas politikas turpmākai integrācijai jānotiek dalībvalstu labā un saskaņā ar ES mērķiem un starptautiskajām saistībām, kā arī norādītajiem mērķiem, un tai nevajadzētu nonākt pretrunā ar dalībvalstu vai to iedzīvotāju interesēm; atbalsta centienus izveidot kopēju ES nostāju daudzpusējās enerģētikas iestādēs un shēmās;

4.  uzskata, ka visiem ES iedzīvotājiem ir jābūt pieejamai drošai un cenas ziņā pieņemamai energoapgādei; saistībā ar to vērš uzmanību uz pašreizējām norisēm pasaules LNG tirgos, kuros pārprodukcijas dēļ ir pazeminājušās cenas, sniedzot iespēju nodrošināt ES patērētājiem zemākas enerģijas izmaksas, ņemot vērā salīdzinoši lētākas gāzes piegādes; uzsver, ka droša un ilgtspējīga energoapgāde par pieņemamu cenu ir svarīgs Eiropas ekonomikas virzītājspēks un būtiska rūpniecības konkurētspējai; prasa ES un tās dalībvalstis ES enerģētikas stratēģijas ietvaros piešķirt prioritāti enerģētiskās nabadzības izskaušanai un uzlabot energoapgādes drošību, izmantojot paraugprakses apmaiņu ES līmenī;

5.  uzsver, ka ES LNG stratēģijai jābūt saskaņotai ar pamatstratēģiju spēcīgai Enerģētikas savienībai, lai sekmētu palielinātu energoapgādes drošību, dekarbonizāciju, ekonomikas ilgtermiņa ilgtspējību un pieejamu un konkurētspējīgu enerģijas cenu nodrošināšanu;

6.  piekrīt Komisijas vērtējumam, ka dalībvalstis Baltijas jūras reģionā, Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā un Īrija, neraugoties uz atsevišķu dalībvalstu milzīgajiem infrastruktūras attīstības centieniem, joprojām ir ļoti atkarīgas no viena piegādātāja un ir pakļautas riskam saistībā ar piegāžu svārstībām un pārtraukumiem;

7.  atzīst, ka ar LNG pieejamību, tostarp atbalsta cauruļvadu infrastruktūru, šajās dalībvalstīs varētu būtiski uzlabot pašreizējo piegādes drošības situāciju ne tikai fiziskā, bet arī ekonomiskā ziņā, sekmējot konkurētspējīgākas enerģijas cenas;

8.  mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt un stimulēt efektīvāku un sekmīgāku esošās infrastruktūras, tostarp gāzes glabātuvju, izmantošanu;

9.  vērš uzmanību uz enerģijas pārvēršanas gāzē tehnoloģijas potenciālu ar mērķi uzglabāt atjaunojamos energoresursus un tos izmantot kā oglekļa emisiju ziņā neitrālu gāzi transportam, apkurei un elektroenerģijas ražošanai;

10.  uzsver, ka ES gāzes sistēma ir jādažādo un jāpadara elastīgāka, tādējādi veicinot galveno Enerģētikas savienības mērķi nodrošināt drošu, spēcīgu un konkurētspējīgu gāzes piegādi; aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju, kuras mērķis ir ilgtermiņā samazināt ES atkarību no gāzes importa, tādējādi atspoguļojot ES apņemšanos līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 80–95 % zem 1990. gada līmeņa, un šajā sakarā uzsver, ka energoefektivitātes izvirzīšana par galveno principu un pakāpeniska fosilā kurināmā subsīdiju izbeigšana ievērojami samazinātu ES atkarību no importētā fosilā kurināmā;

11.  atgādina, ka Parlaments ir vairākkārt aicinājis noteikt saistošus mērķus 2030. gadam klimata un enerģētikas jomā — samazināt SEG emisijas par vismaz 40 %, nodrošināt vismaz 30 % atjaunojamo enerģijas avotu un par 40 % paaugstināt energoefektivitāti —, kuri jāīsteno, nosakot mērķus katrai valstij;

12.  uzsver, ka pirms jaunu regazifikācijas termināļu atbalstīšanas būtu jāsekmē pēc iespējas lietderīgāka pašreizējo LNG termināļu izmantošana, ņemot vērā pārrobežu perspektīvu, lai novērstu tehnoloģiju bloķēšanas vai balasta aktīvu fosilā kurināmā infrastruktūrās risku un nodrošinātu, ka patērētājiem nav jāsedz jebkādu jaunu projektu izmaksas; uzsver, ka Komisijai ir rūpīgi jāpārskata tās veiktā gāzes pieprasījuma analīze, kā arī risku un vajadzību novērtējumi,

Trūkstošās infrastruktūras pabeigšana

LNG infrastruktūra

13.  atgādina, ka ES kopumā ir pietiekami daudz regazifikācijas termināļu, un atzīst, ka, ņemot vērā nelielo gāzes pieprasījumu iekšējā tirgū pēdējo gadu laikā un salīdzinoši augstās LNG cenas pasaules tirgū, vairāki ES LNG regazifikācijas termināļi tiek izmantoti mazā apjomā; uzsver, ka visām dalībvalstīm un jo īpaši tām, kuras atkarīgas no viena piegādātāja, vajadzētu būt piekļuvei LNG — vai nu tieši, vai netieši caur citām dalībvalstīm;

14.  uzsver, ka vairumā gadījumu prioritāte būtu jāpiešķir uz tirgu balstītiem risinājumiem, kā arī pašreizējās LNG infrastruktūras izmantošanai reģionālā līmenī; taču norāda, ka risinājumi var atšķirties atkarībā no valsts un tirgus īpatnībām, piemēram, no starpsavienojamības līmeņa, glabāšanas risinājumu pieejamības un tirgus struktūras;

15.  uzsver — lai nepieļautu balasta aktīvu veidošanos, pirms lēmuma pieņemšanas par jaunu infrastruktūru ir nepieciešams rūpīgi analizēt LNG piegādes alternatīvas un iespējas reģionālā, kā arī vides ziņā ilgtspējīgā perspektīvā, ņemot vērā Savienības klimata un enerģētikas mērķus un ģeogrāfiskā līdzsvara principu, lai uzlabotu energoapgādes drošību un nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku esošās infrastruktūras izmantošanu;

16.  uzsver reģionālās sadarbības nozīmi jaunu LNG termināļu un starpsavienojumu būvniecībā un norāda, ka dalībvalstīm, kurām ir izeja uz jūru, būtu cieši jāsadarbojas ar valstīm, kurām tādas nav, lai novērstu pārmērīgas investīcijas nevajadzīgos vai neekonomiskos projektos; šajā sakarā uzsver, ka, optimālāk izmantojot rietumu-austrumu un dienvidu-ziemeļu koridorus ar uzlabotu reversās plūsmas jaudu, tiktu palielinātas LNG piegādes iespējas; uzskata, ka varētu kopīgi iegūt zināšanas un informāciju par tādiem jautājumiem kā enerģijas uzglabāšanas iekārtas un par iepirkuma procesiem, kuri attiecas uz LNG un starpsavienojumiem; pauž stingru pārliecību, ka ES stratēģijai ir jānodrošina LNG pieejamība reģionālā līmenī visā Eiropā;

17.  mudina Komisiju un dalībvalstis ieviest stratēģijas, lai atbalstītu iekārtas, kuras nākotnē varētu izmantot atjaunojamās dabasgāzes pārvadei un glabāšanai;

18.  uzsver, ka stratēģijā ir jāiekļauj arī LNG kā alternatīva gāzes sadales un pārvades infrastruktūras attīstībai vietās un/vai jomās, kur tā pašlaik nav izmaksu ziņā izdevīga; atzīmē, ka nelielas LNG iekārtas var piedāvāt optimālu infrastruktūru dabasgāzes izmantošanas palielināšanai vietās un/vai jomās, kur investīcijas gāzes infrastruktūrā nav rentablas, tostarp palielinot gāzes izmantošanu apkurē un tādējādi samazinot tā dēvētās emisijas no skursteņiem;

19.  mudina Komisiju un dalībvalstis pilnībā īstenot svarīgākos kopīgu interešu projektus (KIP), kā arī piešķirt augstu prioritāti galvenokārt ekonomiski un ekoloģiski efektīvākajiem projektiem, kurus izvēlējušās trīs reģionālās augsta līmeņa grupas; uzsver, ka ar LNG termināļu, kuri ir nepieciešami un saderīgi ar gāzes pieprasījumu, būvniecību vien nepietiek un ka ir nepieciešama atbalstošā cauruļvadu infrastruktūra ar piemērotiem tarifiem, lai ieguvumi būtu arī ārpus saņēmējvalstīm;

20.  atzinīgi vērtē to, ka svarīgi LNG projekti (piemēram, ziemeļu–dienvidu koridors) tiek noteikti par kopīgu interešu projektiem; aicina Komisiju, plānojot turpmāko gāzes cauruļvada rekonstrukciju un TEN–E tīklu, pilnībā iekļaut Balkānu valstis, lai nostiprinātu ES enerģētikas nozares svarīgo lomu šajā reģionā;

21.  atbalsta Komisijas priekšlikumu notiekošajā piegādes drošības regulas pārskatīšanā izvērtēt esošos reversās plūsmas izņēmumus starpsavienojumos un atbalsta lielākas lomas atvēlēšanu šajā procesā Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER); norāda uz to, ka ACER nepietiek darbinieku un resursu; uzsver, ka ACER ir jānodrošina ar vajadzīgajiem resursiem, jo īpaši ar atbilstošiem darbiniekiem, lai nodrošinātu, ka aģentūra var izpildīt tiesību aktos noteiktos uzdevumus;

Glabāšanas infrastruktūra

22.  atgādina, ka ģeoloģiskās raksturīpašības ir svarīgs noteicošais faktors, veidojot jaunas gāzes glabātuves, un norāda uz pašreizējo Eiropas gāzes glabātuvju jaudas pārpalikumu; uzsver, ka reģionālā sadarbība un atbilstīgs gāzes starpsavienojumu līmenis, kā arī iekšējo sastrēgumu novēršana varētu būtiski uzlabot pašreizējo gāzes glabātuvju izmantošanas līmeni; uzsver, ka LNG infrastruktūras plānošanā, būvniecībā un izmantošanā jānodrošina augstākie iespējamie vides standarti;

23.  atgādina, ka gāzes glabātuvju pārrobežu pieejamība ir viens no galvenajiem līdzekļiem, lai īstenotu enerģijas solidaritātes principu gāzes piegādes traucējumu un ārkārtas krīžu laikā;

24.  uzsver, ka plašāka Ukrainas glabāšanas jaudas izmantošana būs iespējama tikai tad, ja Ukrainā tiks nodrošināts atbilstīgs un stabils tirdzniecības un tiesiskais regulējums un piegādes infrastruktūras integritāte un ar nosacījumu, ka būs panākts vajadzīgais gāzes starpsavienojumu līmenis, lai enerģija varētu brīvi plūst pāri robežām bez fiziskiem šķēršļiem; turklāt uzsver, ka īstermiņā atjaunojoties no Ukrainas gāzes atkarīgajai ražošanas nozarei, būs nepieciešams papildu gāzes imports; uzskata, ka ES būtu jāatbalsta Ukraina tās pārejā no atkarības no Krievijas dabasgāzes uz LNG;

LNG un glabātuvju savienošana ar tirgiem

25.  uzsver tā darba nozīmi, ko veic tādas reģionālās augsta līmeņa grupas kā Augsta līmeņa grupa Centrālās un Dienvidaustrumu Eiropas gāzes savienojumu jautājumos (CESEC), Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns (BEMIP) un Dienvidrietumu Eiropas grupa; uzskata, ka šāda veida brīvprātīga reģionālā koordinācija ir ļoti efektīva, un atzinīgi vērtē Komisijas veicinošo lomu šajos procesos; uzsver, ka ir nepieciešama apstiprināto rīcības plānu pragmatiska un savlaicīga izpilde, un mudina cieši uzraudzīt to īstenošanu;

26.  uzsver, cik svarīgi ir rast rentablus un ekoloģiski ilgtspējīgus enerģijas piegādes risinājumus, lai palielinātu ilgtermiņa piegādes drošību Ibērijas pussalā, Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā, Baltijas valstīs un Īrijā — visi šie reģioni ir nepietiekami savienoti ar iekšējo enerģijas tirgu un/vai integrēti tajā un ir pelnījuši pilnu ES atbalstu solidaritātes principa vārdā; uzsver arī to, ka jāatbalsta neaizsargātākās valstis, kuras joprojām ir palikušas enerģijas salas, piemēram, Kipra un Malta, lai dažādotu to piegādes avotus un maršrutus; šajā kontekstā uzsver, ka LNG un gāzes glabāšana veicinās dalībvalstu un ES reģionu visa veida izolācijas novēršanu enerģijas ziņā;

27.  prasa piešķirt prioritāti gāzes ražošanai Vidusjūras, Melnās jūras un Kaspijas jūras reģionos, kā arī sauszemes ieskautu Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas valstu starpsavienojumiem ar šīm jaunajām jaudām, lai dažādotu piegādes avotus šajos reģionos; norāda, ka tas nodrošinās konkurenci starp vairāku piegādes avotu gāzi un aizstās dabasgāzes importa apjomus saskaņā ar naftas indeksācijas līgumiem, tādējādi palielinot dalībvalstu spējas sarunās aizstāvēt savas intereses; uzsver, ka neviens atsevišķs avots nekad nespēs apmierināt ES enerģijas vajadzības un ka būtiska ir gan iekšzemes, gan ārvalstu tirgu dažādošana; tāpēc aktīvi būtu jāveicina Kiprā atrasto iekšzemes tradicionālo gāzes resursu ieguve;

28.  atbalsta Komisijas nodomu sniegt vairāk informācijas un palīdzības projektu virzītājiem saistībā ar dažādām projektu finansēšanas iespējām, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) un dažādiem tehniskiem risinājumiem;

29.  norāda, ka rentabilitātei un ekoloģiski ilgtspējīgiem risinājumiem vajadzētu būt vienam no pamatprincipiem optimālākā risinājuma nodrošināšanā Eiropas Savienībai un reģioniem, un aicina Komisiju, dalībvalstis un valstu regulatīvās iestādes piešķirt ierobežotos pieejamos resursus kritiskās infrastruktūras attīstībai, lai piesaistītu privātos ieguldījumus LNG infrastruktūrai un starpsavienojumiem;

30.  pauž bažas par to, ka 2015. gadā gāzes importa apjoms no Krievijas bija par 7 % lielāks nekā 2014. gadā, kā arī par to, ka 2015. gadā 41 % gāzes importa no valstīm ārpus ES bija no Krievijas; uzsver, ka, lai samazinātu atkarību no Krievijas gāzes, būtiska loma ir LNG un gāzes glabāšanai, kā arī uzlabotai efektivitātei un plašākam atjaunojamo energoresursu izmantojumam;

31.  pauž bažas par ierosināto Nord Stream cauruļvada jaudas dubultošanu un nelietderīgo ietekmi, ko šāda rīcība radītu uz enerģijas piegādes drošību un dažādošanu, kā arī uz dalībvalstu solidaritātes principu; norāda uz šī projekta ģeopolitisko ietekmi un uz pamatprincipiem, kas paredz pilnībā integrētu, drošu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu Enerģētikas savienību, uzsverot, ka tādējādi tam nevajadzētu saņemt ES finansiālo atbalstu vai atkāpes no ES tiesību aktiem; uzsver, ka Nord Stream cauruļvada jaudas dubultošana nodrošinātu vienam uzņēmumam dominējošu vietu Eiropas gāzes tirgū, ko nevajadzētu pieļaut;

32.  uzskata, ka gadījumā, ja pretēji Eiropas interesēm tiktu uzbūvēts Nord Stream 2, būtu nepieciešams rūpīgi izvērtēt LNG termināļu pieejamību un detalizēti izvērtēt Ziemeļu-dienvidu gāzes koridora stāvokli;

Iekšējā gāzes tirgus izveides pabeigšana: tirdznieciskie, juridiskie un regulatīvie aspekti

Padarīt ES par pievilcīgu LNG tirgu

33.  mudina dalībvalstis pilnībā īstenot trešo enerģētikas paketi un gāzes tīklu kodeksus;

34.  uzsver nozīmīgo lomu, kāda ir labi savienotiem sašķidrinātās gāzes mezgliem gāzes tirgos, nodrošinot vienotu integrētu tirgu, kurā gāze var brīvi plūst pāri robežām saskaņā ar tirgus cenas signāliem;

35.  uzsver, ka ievērojamās gāzes rezerves Ziemeļāfrikas valstīs un nesenie atklājumi Austrumvidusjūras reģionā rada iespēju reģionam kļūt par dinamisku centru gāzes transportēšanai uz Eiropu; uzskata, ka jaunā LNG jauda, kas tiek attīstīta Vidusjūras reģionā, varētu kļūt par pamatu infrastruktūras mezglam;

36.  uzstāj, ka iekšējā gāzes tirgus izveides pabeigšana un regulatīvo šķēršļu novēršana ievērojami uzlabotu gāzes tirgu likviditāti; mudina ieinteresētās personas cik drīz vien iespējams pabeigt tīkla kodeksu ar noteikumiem par harmonizētām gāzes pārvades tarifu struktūrām;

37.  atgādina, ka pastāvīgi jānodrošina aktīva sadarbība starp valdībām, valstu regulatīvajām iestādēm un galvenajiem pārrobežu ieguldījumu akcionāriem, vienmēr paralēli valsts interesēm ņemot vērā Eiropas perspektīvu;

Gāzes glabāšana iekšējā tirgū

38.  uzsver nepieciešamību izstrādāt saskaņotas tarifu struktūras visā ES un uzlabot tarifu noteikšanas pārredzamību, lai panāktu augstāku gāzes glabātuvju izlietojuma līmeni; uzskata, ka tīkla kodeksā ar noteikumiem par harmonizētām gāzes pārvades tarifu struktūrām būtu jāņem vērā nepieciešamība veikt turpmāku tuvināšanu;

39.  atbalsta Komisijas priekšlikumu padarīt iespējamu biometāna un to citu atjaunojamo gāzu izmantošanu, kas atbilst attiecīgajiem ES gāzes pārvades, sadales un glabāšanas kvalitātes standartiem; uzsver, ka tam nevajadzētu radīt papildu slogu nozarei; šajā sakarā iesaka ņemt vērā tehniskos parametrus, gāzes kvalitāti, rentabilitāti, apjomradītus ietaupījumus un iespējamus vietējos vai reģionālos tīklu risinājumus;

40.  mudina dalībvalstis pilnībā īstenot trešo enerģētikas paketi jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem par biometāna piekļuves piešķiršanu tīklam un glabātuvēm; šajā sakarā uzsver Direktīvu 2009/73/EK, saskaņā ar kuru dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, ņemot vērā nepieciešamās kvalitātes prasības, biogāzei un gāzei no biomasas vai citiem gāzes veidiem tiek piešķirta nediskriminējoša piekļuve gāzes sistēmai ar nosacījumu, ka šāda piekļuve ir pastāvīgi saderīga ar atbilstīgajiem tehniskajiem noteikumiem un drošības standartiem;

41.  mudina LNG un glabāšanas operatoriem sadarbībā ar valstu regulatīvajām iestādēm izstrādāt jaunus elastīgus produktus un pakalpojumus, kas atbilst pašreizējiem ES tiesību aktiem, lai LNG regazifikāciju un glabāšanu padarītu pievilcīgāku un maksimāli izmantotu pašreizējās LNG un glabāšanas iekārtas;

Glabāšanas nozīmes palielināšana, lai uzlabotu gāzes piegādes drošību

42.  uzsver gāzes glabāšanas piedāvāto tiešo augsta elastības līmeņa pakalpojumu lomu dažās dalībvalstīs un norāda uz glabāšanas iespējamo īpašo lomu piegādes traucējumu gadījumā salīdzinājumā ar LNG, kuras piegādes ķēdes loģistika varētu nenodrošināt līdzvērtīgu reaģētspēju;

43.  uzsver, cik svarīgi ir novērst regulatīvos šķēršļus, lai attīstītu reģionālās glabāšanas koncepcijas; uzskata, ka dažas glabātuves varētu sniegt īpaši pielāgotus starptautiskus pakalpojumus, t. i., glabāšanas pakalpojumus, kas būtu saistīti ar transportēšanu pāri robežām; ierosina reģionālajām augsta līmeņa grupām plašāk savstarpēji sadarboties, lai rastu inovatīvus risinājumus, kā efektīvi izmantot stratēģiski vērtīgus līdzekļus reģionālā un Eiropas mērogā;

ES kā starptautisko LNG tirgu dalībniece

44.  norāda uz arvien pieaugošo vispārējo tendenci palielināt sašķidrināšanas kapacitāti un tās potenciālo ietekmi uz Eiropas gāzes tirgiem;

45.  uzskata, ka ES, kļūstot par svarīgu tirgu, var veicināt gāzes tirdzniecības noteikumu attīstību, tādējādi veicinot pasaules gāzes tirgu elastību un konverģenci;

46.  atbalsta Komisijas, Eiropas Ārējā darbības dienesta un dalībvalstu aktīvo dalību enerģētikas diplomātijā, lai veicinātu uz noteikumiem pamatotu, pārredzamu un labi funkcionējošu pasaules gāzes tirgu;

47.  uzsver, ka ir svarīgi mazināt vai pārtraukt ES gāzes un naftas atkarību no autoritāriem režīmiem, kuros tiek pārkāptas cilvēktiesības, un nodrošināt konsekvenci ar ES dibināšanas vērtībām un ES ārējās darbības efektivitāti;

48.  prasa veidot lielāku institucionālo konverģenci un sinerģiju un jo īpaši aicina ārējās enerģētiskās drošības prioritātes labāk integrēt politikā, ko īsteno Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP), un uzlabot koordināciju starp PV/AP un atbildīgajiem komisāriem; aicina PV/AP un dalībvalstis uzlabot esošos sadarbības līdzekļus un izveidot jaunus veidus sadarbībai ar pašreizējiem un potenciālajiem piegādātājiem, kā arī ar tranzītvalstīm un citiem nozīmīgiem dalībniekiem; šajā kontekstā aicina PV/AP regulāri informēt Parlamentu par ES enerģētikas diplomātijas rīcības plāna īstenošanu;

49.  uzsver nepieciešamību likvidēt visus šķēršļus globālai brīvai tirdzniecībai ar LNG, kuras ražošanai jābūt ilgtspējīgai; šajā kontekstā mudina ASV politikas veidotājus uzlabot investīciju noteiktību, ieviešot skaidrus kritērijus un termiņus atļaujas piešķiršanas procesā attiecībā uz gāzes eksportu uz valstīm, kas nav brīvās tirdzniecības zonā;

50.  uzsver, ka LNG izmantošana arī var palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas no jūras un sauszemes transporta ar nosacījumu, ka visos degvielas aprites cikla posmos, tostarp, ražošanā, izplatīšanā un sadedzināšanā, tiek veikti visi iedarbīgie pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu metāna zudumus; tāpēc aicina veikt piemērotus pasākumus, lai samazinātu metāna zudumus visā LNG ķēdē, izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas un nodrošinot pietiekamu finansējumu pētniecībai un izstrādei šajā jomā;

51.  uzsver, ka enerģētiskajā drošībā liela nozīme ir tirdzniecībai un ka svarīgi instrumenti ir spēcīgas partnerības enerģētikas jomā, kuras nostiprinātas ar enerģētikas sadaļu iekļaušana ES tirdzniecības nolīgumos; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai ES tirdzniecības politika veicinātu Savienības un dalībvalstu enerģijas dažādošanu un samazinātu to atkarību no enerģijas importa no pārāk nedaudziem piegādātājiem; uzsver, ka ES būtu jāizpēta jaunas partnerības, jāpārskata esošās un jārisina īpašas sarunas par enerģētiku ar citiem partneriem tādos reģionos kā Vidusāzija, Ziemeļāfrika, Ziemeļamerika un Dienvidamerika, kā arī citos reģionos; norāda, ka ES būtu jāuzņemas proaktīvāka loma starptautiskajā enerģētikas diplomātijas laukā; prasa panākt lielāku saskaņu starp ES tirdzniecības un enerģētikas politiku; uzsver vajadzību palielināt pārredzamību starptautiskajās sarunās par LNG; uzskata, ka pašreizējās un turpmākajās sarunās ar tādiem partneriem kā ASV un Austrālija būtu jāietver spēcīgs enerģētikas komponents; uzsver, ka ES būtu cieši jāsadarbojas ar starptautiskajiem partneriem ar mērķi izveidot konkurētspējīgu un pārredzamu pasaules LNG tirgu;

52.  atgādina, ka, lai spētu risināt pašreizējos izaicinājumus un īstenotu savus enerģētikas un klimata pārmaiņu mērķus, ņemot vērā globālos ierobežojumus šajās politikas jomās, Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, pamatojoties uz spēkā esošo tiesisko regulējumu un daudzpusējām konvencijām, ir kopīgi jārīkojas arī starptautiskā līmenī, ierosinot izskatīt enerģētiskās drošības un ilgtspējības jautājumus starptautiskās tirdzniecības forumos, tostarp ar partnervalstīm, kas ir atkarīgas no gāzes importa; vienlaikus uzsver, ka ES būtu jāatbalsta un jāveicina energoefektivitāte;

53.  uzskata — tas, ka tirdzniecības politika rada būtiskas iespējas ES dalībvalstu privātajiem un publiskajiem uzņēmumiem izmantot tīras, drošas un energoefektīvas tehnoloģijas, ir sevišķi svarīgi, jo īpaši ņemot vērā, ka pasaulē enerģijas pieprasījums palielinās; prasa tarifus attiecībā uz tīrām tehnoloģijām būtiski samazināt, izmantojot “zaļo preču” iniciatīvu, kā arī ES brīvās tirdzniecības nolīgumus, kam jālikvidē ar tarifiem nesaistīti tirdzniecības šķēršļi energoavotiem;

54.  uzsver enerģētikai un izejmateriāliem veltītās TTIP nodaļas nozīmi ES enerģētiskās drošības kontekstā; atzinīgi vērtē Komisijas darbu ceļā uz to, lai atceltu ierobežojumus ASV gāzes eksportam uz ES;

55.  uzskata, ka tas, ka 2016. gadā, izmantojot Sabine Pass LNG termināli ASV Austrumkrastā, tirgus tiek papildināts ar 12,2 miljardiem m3 gadā, kā arī laikposmā līdz 2020. gadam ir iespējams papildinājums 74 miljardu m3 apjomā, īstenojot dažādus ASV projektus, sniedz Eiropai svarīgu iespēju paplašināt enerģijas tirdzniecības attiecības ar ASV; uzskata, ka darba pabeigšana pie TTIP enerģētikai un izejvielām paredzētās nodaļas būtiski stiprinās ES gāzes piegādes iespējas;

56.  uzskata, ka nevajadzētu ierobežot Eiropas uzņēmumu darbību trešo valstu enerģijas tirgos saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz vietējiem uzņēmumiem; uzsver, ka trešo valstu uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas enerģijas tirgū, ir jāievēro ES tiesiskais regulējums; uzsver, ka šādu uzņēmumu struktūrai ir jābūt pārredzamai, lai būtu iespējams noskaidrot, kas ir to akcionāri;

57.  uzsver nepieciešamību nodrošināt visaugstākā līmeņa vides aizsardzību LNG objektu plānošanā, būvniecībā un izmantošanā, kā arī vietējo rezervju un avotu izmantošanā, un ievērot starptautiskos darba standartus attiecībā uz darba drošību un arodveselību; uzsver vajadzību uzlabot informētību par importētās LNG ekoloģisko, klimata un sociālo ietekmi; atgādina, ka visos jaunas infrastruktūras būvēšanas vai plānošanas gadījumos ir jāiesaista vietējās kopienas un jāpamatojas uz reāliem novērtējumiem par patēriņu; uzsver potenciālu, ko pāreja uz LNG piedāvā attiecībā uz to, lai izbeigtu atkarību no ogļu transporta pa jūru; prasa Eiropas Savienībai sniegt finansiālu atbalstu Eiropas projektiem šim mērķim;

58.  norāda, ka, ņemot vērā LNG piegādes izaugsmes iespējas turpmākajos gados, šo stratēģiju varētu papildināt ar vajadzību novērtējumu attiecībā uz LNG pārvadājošiem kuģiem un saistītajiem pasākumiem, lai ļautu ES kuģubūves nozarei izmantot šo iespēju, tādējādi palīdzot sasniegt mērķi līdz 2020. gadam palielināt nozares daļu IKP līdz 20 %; prasa uzraudzīt LNG pārvadājumu drošības standartus un vajadzības gadījumā tos pastiprināt, ņemot vērā pasākumus terorisma novēršanai;

Ilgtspēja un LNG kā alternatīvās degvielas izmantošana transportā, apkurē un elektroenerģētikā

59.  atzīst LNG kā potenciāli alternatīvu degvielu gan sauszemes, gan jūras transporta nozarēs; uzsver, ka LNG plašāka izmantošana kravu transportēšanā varētu palīdzēt samazināt globālās CO2, SOx un NOx emisijas, jo īpaši, palielinot LNG dzinēju izmantošanu jūras transportā;

60.  uzsver — lai transporta nozarē kā alternatīvu degvielu plaši izmantotu LNG, svarīgs priekšnoteikums ir uzpildes infrastruktūras tīkls; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka tiek pilnīgi īstenota Direktīva 2014/94/ES par alternatīvajām degvielām, tostarp izveidojot LNG uzpildes punktus TEN-T koridoros un jūras un iekšzemes ostās un tādējādi aizstājot vairāk piesārņojošas tradicionālās degvielas; tomēr šajā sakarā uzsver, ka, lai nodrošinātu atbilstību ilgtspējības mērķiem, LNG nevajadzētu ieņemt atjaunojamo energoresursu vietu;

61  prasa izstrādāt tādus jūras ceļus, jo īpaši Azoru arhipelāgā, kas ģeogrāfiskā novietojuma dēļ varētu kļūt par svarīgu degvielas uzpildes staciju LNG transatlantiskajos maršrutos; mudina Komisiju darīt pieejamus līdzekļus šāda nolūka Eiropas projektu atbalstam;

62.  aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm un to reģioniem izveidot kopēju jūras nozaru projektu LNG Blue Corridors for Islands (LNG jūras koridori salu vajadzībām) nepieciešamās LNG infrastruktūras izveidei, kas iekļautu TEN–T visaptverošā tīkla ostas tā, lai šo tīklu sasaistītu ar TEN–T pamattīklu;

63.  aicina dalībvalstis papildus nodrošināt Direktīvas 2014/94/ES īstenošanu attiecībā uz CNG uzpildes punktu izveidi, lai nodrošinātu, ka mehāniskie transportlīdzekļi, kurus darbina ar šo degvielu, var pārvietoties pilsētu/piepilsētu aglomerācijās un citās blīvi apdzīvotās vietās, un vismaz pastāvošajā TEN-T pamattīklā, tādējādi nodrošinot, ka šie transportlīdzekļi var pārvietoties visā Savienībā;

64.  uzsver, ka ir nepieciešams noteikt kopīgas tehniskās specifikācijas LNG uzpildes punktiem, kas paredzēti jūras kuģiem, iekšzemes ūdensceļu kuģiem un mehāniskiem transportlīdzekļiem, kā paredzēts Direktīvā 2014/94/ES; prasa pieņemt stingri saskaņotus drošības noteikumus un nodrošināt apmācību saistībā ar LNG uzglabāšanu, bunkurēšanu un izmantošanu visā Savienībā, vienlaikus dodot iespēju vienlaicīgi veikt bunkurēšanas un kravas apstrādes operācijas; norāda, ka šis darbs būtu jāveic ciešā sadarbībā ar Starptautisko Jūrniecības organizāciju (SJO) un Eiropas Jūras drošības aģentūru (EMSA);

65.  uzsver, ka ir jānodrošina pienācīgs finansējums pētniecībai un izstrādei, lai izstrādātu uzlabotas tehnoloģijas iekšējo ūdensceļu kuģiem, jūras kuģiem un mehāniskiem transportlīdzekļiem ar mērķi strauji pāriet uz tādu transportlīdzekļu izmantošanu, kam ir zemāka oglekļa dioksīda emisija, kā arī izstrādātu automātiski vadāmas sistēmas LNG uzpildes punktu iekārtām; aicina Komisiju un dalībvalstis arī radīt stimulus tādu kuģu un mehānisko transportlīdzekļu izstrādei, kurus darbina ar LNG, vai kuģu, ko darbina ar tradicionālo degvielu, modernizēšanai, lai tie varētu izmantot LNG;

66.  aicina Komisiju un dalībvalstis radīt stimulus LNG pārvadāšanai pa dzelzceļu, tādējādi, no vienas puses, atslogojot ceļu satiksmi un, no otras puses, veicinot videi nekaitīgu un drošu ilgtspējīgas un maz piesārņojošas degvielas pārvadāšanu;

67.  aicina Komisiju pēc apspriešanās ar iesaistītajām pusēm izvērtēt iespēju saistībā ar Regulu (EK) Nr. 443/2009, ar ko nosaka CO2 emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem, noteikt CO2 ekvivalentu ogļūdeņražu emisijām, tostarp patērētāju informēšanas nolūkos;

68.  norāda, ka mazapjoma LNG tehnoloģiju izmantošana dažās jomās, piemēram, transportēšanai lielos attālumos vai rūpnieciskos augstas veiktspējas pielietojumos, varētu ne tikai palīdzēt sasniegt klimata politikas mērķus, bet arī radīt būtiskas uzņēmējdarbības priekšrocības;

69.  norāda, ka LNG un jo īpaši CNG ir arī dzīvotspējīgs risinājums sabiedriskajam transportam, un tā jau ir pieejama un var palīdzēt samazināt gaisa un trokšņa piesārņojumu, tādējādi uzlabojot dzīves apstākļus jo īpaši pilsētu aglomerācijās;

70.  norāda, ka, lai gan LNG un CNG var radīt dzīvotspējīgus pagaidu risinājumus transporta ietekmes uz vidi samazināšanai, to ilgtermiņa ieguvumi tiks sasniegti tikai tad, ja vienmērīga pāreja uz sašķidrinātās biogāzes (LBG) un citu atjaunojamās enerģijas veidu izmantošanu vienlaikus tiek veicināta, nodrošinot arī LNG un LBG sistēmu sadarbspēju;

71.  uzsver, ka efektīvs uzpildes infrastruktūras tīkls ir priekšnoteikums LNG kā alternatīvas degvielas izmantošanai ievērojamos apjomos transporta nozarē; aicina Komisiju un dalībvalstis radīt stimulus šādas infrastruktūras izveidei, lai novērstu pašreizējos trūkumus nodrošināšanā un izveidotu pilnīgu apgādes tīklu;

72.  uzsver, ka LNG infrastruktūrai jūras un iekšzemes ūdensceļu ostās ir svarīga nozīme multimodalitātes veicināšanā, jo šādu infrastruktūru var izmantot jūras kuģi, iekšzemes ūdensceļu kuģi un kravas automobiļi tālākai degvielas transportēšanai pa sauszemi; mudina valstu un reģionālos operatorus cieši sadarboties, lai paaugstinātu LNG infrastruktūras daudzfunkcionalitāti un izmantojamību;

73.  uzskata, ka svarīgs globāls uzdevums ir veicināt dabasgāzes kā alternatīvas degvielas izmantošanu transportā, un prasa, lai apņemšanās panākt emisiju samazināšanu tiktu pieņemta sadarbībā ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un Starptautisko Jūrniecības organizāciju (SJO);

74.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, Enerģētikas kopienas sekretariātam un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm.

(1)

OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0444.


Ārlietu komitejas ATZINUMS (14.7.2016)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par ES stratēģiju attiecībā uz sašķidrinātu dabasgāzi un gāzes uzglabāšanu

(2016/2059(INI))

Referents: Takis Hadjigeorgiou

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzskata, ka enerģētisko drošību visefektīvākajā veidā var panākt, labāk koordinējot dalībvalstu enerģētikas politiku, izveidojot patiesu Enerģētikas savienību ar vienotu enerģijas tirgu un kopēju enerģētikas politiku, kā arī dalībvalstīm šajā jomā sadarbojoties saskaņā ar solidaritātes un uzticēšanās principiem; šajā sakarā uzskata, ka enerģētikas politikas turpmākai integrācijai jānotiek dalībvalstu labā un saskaņā ar ES mērķiem un starptautiskajām saistībām, kā arī norādītajiem mērķiem, un tai nevajadzētu nonākt pretrunā ar dalībvalstu vai to iedzīvotāju interesēm; atbalsta centienus izveidot kopēju ES nostāju daudzpusējās enerģētikas iestādēs un shēmās;

2.  uzsver, ka enerģija ir viena no cilvēka pamatvajadzībām un ka svarīgs Enerģētikas savienības mērķis ir nodrošināt visiem vienlīdzīgu un cenas ziņā pieņemamu piekļuvi un cīnīties pret enerģētisko nabadzību un monopoliem; uzskata, ka ar sadarbību enerģētikas jautājumos, kas saistīti ar transportu, piegādes drošību un ražošanu, ES var palīdzēt veicināt un stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu partnervalstīs; atgādina, ka klimata pārmaiņu diplomātija ir neatņemama ES ārpolitikas daļa, un šajā kontekstā aicina pilnībā integrēt klimata politiku ES enerģētikas politikā un īstenot visaptverošu stratēģiju, kas stiprinās šo saikni efektīvā veidā; uzsver, ka gāzes piegādātājiem ir jāievēro starptautiskās cilvēktiesības un ES vides standarti;

3.  uzsver, ka, lai Enerģētikas savienība darbotos, ir būtiski, lai būtu pietiekami savienojumi starp ES dalībvalstīm, un ka tas attiecas gan uz cauruļvadiem, gan elektrotīkliem; uzskata, ka tikai šādā veidā būs iespējams samazināt nelabvēlīgo ietekmi, ko var radīt piegādātāji;

4.  aicina nodrošināt labākas saiknes starp enerģētikas un klimata politiku; atgādina, ka nepieciešams izvairīties no jauna iestrēgt fosilā kurināmā izmantošanā un ka līdz 2050. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas jāsamazina līdz 80–95 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni;

5.  uzsver, ka sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) un gāzes uzglabāšana ir īpaši svarīga, lai energoapgādes drošības nolūkā varētu nepieļaut atkarību no viena enerģijas piegādātāja; norāda uz ASV lēmumu eksportēt uz ES; šajā sakarā prasa veicināt un attīstīt jaunus dabasgāzes mezglus, pārvades koridorus un LNG uzglabāšanas stacijas centrālajā un dienvidaustrumu reģionā un Baltijas jūras un Vidusjūras piekrastē, kā arī maksimāli palielināt pašreizējo LNG uzglabāšanas termināļu izmantošanu; uzskata, ka šādi pasākumi varētu palīdzēt uzlabot energoapgādes drošību, ņemot vērā gāzes pieprasījuma mazināšanos visā Eiropā, balasta aktīvu risku un ES 2030. un 2050. gada klimata un enerģētikas mērķus; uzsver, ka Komisijai saistībā ar gaidāmajiem gāzes piegādes līgumiem būtu jāņem vērā, ka nākotnē ievērojama nozīme būs „mākslīgās dabasgāzes” ražošanai;

6.  uzsver, ka ir svarīgi mazināt vai pārtraukt ES gāzes un naftas atkarību no autoritāriem režīmiem, kuros tiek pārkāptas cilvēktiesības, un nodrošināt konsekvenci ar ES dibināšanas vērtībām un ES ārējās darbības efektivitāti;

7.  norāda uz prognozēm par LNG globālo krājumu ļoti lielu (50 %) palielināšanos turpmākajos gados un tātad cenu pazemināšanos; norāda, ka šī ir lieliska iespēja Eiropas Savienībai, jo īpaši attiecībā uz gāzes piegādes drošību un noturību;

8.  uzskata, ka LNG, starpsavienojumi un gāzes uzglabāšana ir svarīgi Enerģētikas savienības elementi un tiem būtu jāpalīdz izbeigt jebkādu izolētību enerģētikas jomā ES dalībvalstīs un reģionos; uzsver vajadzību atbalstīt visneaizsargātāko valstu centienus dažādot energoresursu avotus un piegādes maršrutus; uzskata, ka tas būtu jādara, izveidojot jaunus LNG termināļus, sadales sistēmas un gāzes starpsavienojumus ar reversās plūsmas jaudu (jo īpaši attālākās un/vai ne tik labi savienotās dalībvalstīs, piemēram, Grieķijā, Bulgārijā, Baltijas valstīs un Spānijā), nodrošinot jūras piegādes maršrutu drošību un stiprinot dalībvalstu enerģētisko drošību, ar energoefektivitātes pasākumu palīdzību samazinot pieprasījumu; atgādina, ka LNG plašāka izmantošana ļautu dalībvalstīm mazāk paļauties uz citu importu, jo katrs energoefektivitātes uzlabojums par 1 % samazina ES gāzes importu par 2,6 %;

9.  pauž bažas par ierosināto projektu dubultot Nord Stream gāzesvada pašreizējo jaudu un uzsver, ka minētais projekts ir pretrunā pilnībā integrētas, drošas, konkurētspējīgas un ilgtspējīgas Enerģētikas savienības pamatprincipiem un rada būtiskus iebildumus attiecībā uz tā saderību ar iekšējo energotirgu, jo īpaši ar trešo enerģētikas paketi; uzsver, ka īstenošanas gadījumā Nord Stream 2 būs pretrunā dalībvalstu solidaritātes un savstarpējās uzticības principam, vājinās līdzšinējos centienus dažādot piegādes avotus, jo īpaši Eiropas centrālajā un dienvidaustrumu daļā, kā arī nelabvēlīgi ietekmēs esošo un turpmāko LNG termināļu ekonomisko ilgtspēju un efektivitāti;

10.  norāda, ka, ņemot vērā LNG piegādes izaugsmes iespējas turpmākajos gados, šo stratēģiju varētu papildināt ar vajadzību novērtējumu attiecībā uz LNG pārvadājošiem kuģiem un saistītajiem pasākumiem, lai ļautu ES kuģubūves nozarei izmantot šo iespēju, tādējādi palīdzot sasniegt mērķi līdz 2020. gadam palielināt nozares daļu IKP līdz 20 %; prasa uzraudzīt LNG pārvadājumu drošības standartus un vajadzības gadījumā tos pastiprināt, ņemot vērā pasākumus terorisma novēršanai;

11.  prasa veidot lielāku institucionālo konverģenci un sinerģiju un jo īpaši aicina ārējās enerģētiskās drošības prioritātes labāk integrēt politikā, ko īsteno Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP), un uzlabot koordināciju starp PV/AP un atbildīgajiem komisāriem; aicina PV/AP un dalībvalstis uzlabot esošo sadarbību un izveidot jaunus veidus sadarbībai ar pašreizējiem un potenciālajiem piegādātājiem, kā arī ar tranzītvalstīm un citiem nozīmīgiem dalībniekiem; šajā kontekstā aicina PV/AP regulāri informēt Parlamentu par ES enerģētikas diplomātijas rīcības plāna īstenošanu;

12.  uzskata, ka ES būtu cieši jāsadarbojas ar starptautiskajiem partneriem un jādarbojas starptautiskajos forumos, lai nodrošinātu brīvu, likvīdu un pārredzamu LNG tirgu pasaulē.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

12.7.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

60

5

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Mario Borghezio, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Lorenzo Cesa, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Mark Demesmaeker, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Afzal Khan, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, David McAllister, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Vincent Peillon, Alojz Peterle, Tonino Picula, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Jacek Saryusz-Wolski, Jaromír Štětina, Charles Tannock, Ivo Vajgl, Geoffrey Van Orden, Hilde Vautmans, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Andrzej Grzyb, Takis Hadjigeorgiou, Marek Jurek, Soraya Post, Tokia Saïfi, Igor Šoltes, Eleni Theocharous, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Janusz Zemke

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Therese Comodini Cachia, Edouard Ferrand, Liliana Rodrigues


Starptautiskās tirdzniecības komitejas ATZINUMS (31.8.2016)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par ES stratēģiju attiecībā uz sašķidrināto dabasgāzi un gāzes glabāšanu

(2016/2059(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Stelios Kouloglou

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzskata, ka visiem ES iedzīvotājiem ir jābūt pieejamai drošai un cenas ziņā pieņemamai energoapgādei; saistībā ar to vērš uzmanību uz pašreizējām norisēm pasaules LNG tirgos, kuros pārprodukcijas dēļ ir pazeminājušās cenas, sniedzot iespēju nodrošināt ES patērētājiem zemākas enerģijas izmaksas, ņemot vērā salīdzinoši lētākas gāzes piegādes; uzsver, ka droša un ilgtspējīga energoapgāde par pieņemamu cenu ir svarīgs Eiropas ekonomikas virzītājspēks un būtiska rūpniecības konkurētspējai; aicina ES un tās dalībvalstis ES enerģētikas stratēģijas ietvaros piešķirt prioritāti enerģētiskās nabadzības izskaušanai, nosakot mērķus dalībvalstīm, un uzlabot energoapgādes drošību, izmantojot paraugprakses apmaiņu ES līmenī;

2.  uzsver, ka enerģētiskajā drošībā liela nozīme ir tirdzniecībai un ka svarīgi instrumenti ir spēcīgas partnerības enerģētikas jomā, kuras nostiprinātas ar enerģētikas sadaļu iekļaušana ES tirdzniecības nolīgumos; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai ES tirdzniecības politika veicinātu ES dalībvalstu enerģijas dažādošanu un samazinātu to atkarību no enerģijas importa no pārāk nedaudziem piegādātājiem; uzsver, ka ES būtu jāizpēta jaunas partnerības, jāpārskata esošās un jārisina īpašas sarunas par enerģētiku ar citiem partneriem tādos reģionos kā Vidusāzija, Ziemeļāfrika, Ziemeļamerika un Dienvidamerika, kā arī citos reģionos; norāda, ka ES būtu proaktīvāk jārīkojas starptautiskajā enerģētikas diplomātijas laukā; prasa panākt lielāku saskaņu starp ES tirdzniecības un enerģētikas politiku; uzsver vajadzību palielināt pārredzamību starptautiskajās sarunās par LNG; uzskata, ka pašreizējās un turpmākajās sarunās ar tādiem partneriem kā ASV un Austrālija būtu jāietver spēcīgs enerģētikas komponents; uzsver, ka ES būtu cieši jāsadarbojas ar starptautiskajiem partneriem ar mērķi izveidot konkurētspējīgu un pārredzamu pasaules LNG tirgu;

3.  uzsver, ka gāzes piegādes drošību dalībvalstu līmenī stiprinātu aktīvāka piegādes avotu dažādošana, ko iespējams panākt ar starptautisku LNG tirdzniecību un pārrobežu plūsmu uzlabošanu; uzsver, ka gadījumos, kad ir atkarība no viena piegādes punkta, dalībvalstīm prioritārā kārtā jācenšas piegādi dažādot;

4.  norāda, ka, lai gan tirdzniecība veicina gāzes tirgus globālu attīstību , tai cita starpā būtu jābūt vērstai uz tādām prioritātēm kā atbilstīgas infrastruktūras, tostarp glabāšanas iekārtu, būvēšana, kā arī sašķidrināšanas spēju stiprināšana, lai uzlabotu piegādes drošību un mazinātu riskus, kas saistīti ar atkarību no viena vai dažiem avotiem;

5.  uzskata, ka ES, kļūstot par svarīgu tirgu, var veicināt gāzes tirdzniecības noteikumu attīstību, tādējādi veicinot pasaules gāzes tirgu elastību un konverģenci;

6.  uzskata, ka darbam pie ES LNG un glabāšanas stratēģijas vajadzētu būt cieši saistītam ar darbu pie 2016. gada februārī publicētā Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Regulas (ES) Nr. 994/2010 atcelšanu, jo gāzes glabāšana var nodrošināt ļoti nepieciešamos risinājumus gāzes piegādes krīzes gadījumā;

7.  uzsver, ka pasaules LNG tirgus piedāvā būtisku iespēju samazināt energoatkarību gadījumos, kad dalībvalstis ir ļoti atkarīgas no viena piegādātāja; norāda uz Poliju, kur jaunais LNG terminālis ievērojami dažādos piegādes iespējas, gadā nodrošinot 4,9 miljardu m3 piegādi, kas veido vienu trešdaļu no Polijas patēriņa gadā, un uz pusi samazinot atkarību no Krievijas gāzes importa, kas tiek veikts, izmantojot cauruļvadu;

8.  atgādina, ka, lai spētu risināt pašreizējos izaicinājumus un īstenotu savus enerģētikas un klimata pārmaiņu mērķus, ņemot vērā globālos ierobežojumus šajās politikas jomās, Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, pamatojoties uz spēkā esošo tiesisko regulējumu un daudzpusējām konvencijām, ir kopīgi jārīkojas arī starptautiskā līmenī, ierosinot izskatīt enerģētiskās drošības un ilgtspējības jautājumus starptautiskās tirdzniecības forumos, tostarp ar partnervalstīm, kas ir atkarīgas no gāzes importa; vienlaikus uzsver, ka ES būtu jāatbalsta un jāveicina energoefektivitāte;

9.  uzsver nepieciešamību nodrošināt visaugstākā līmeņa vides aizsardzību LNG objektu plānošanā, būvniecībā un izmantošanā, kā arī vietējo rezervju un avotu izmantošanā, un ievērot starptautiskos darba standartus attiecībā uz darba drošību un arodveselību; uzsver vajadzību uzlabot informētību par importētās LNG ekoloģisko, klimata un sociālo ietekmi; atgādina, ka visos jaunas infrastruktūras būvēšanas vai plānošanas gadījumos ir jāiesaista vietējās kopienas un jāpamatojas uz reāliem novērtējumiem par patēriņu; uzsver potenciālu, ko pāreja uz LNG piedāvā attiecībā uz to, lai izbeigtu atkarību no ogļu transporta pa jūru; prasa Eiropas Savienībai sniegt finansiālu atbalstu Eiropas projektiem šim mērķim;

10.  atgādina, ka, lai veicinātu pāreju uz mazoglekļa sabiedrību, dalībvalstīm ilgtermiņā ir nepieciešams samazināt atkarību no fosilā kurināmā un vidējā termiņā — pāriet no elektroenerģijas ražošanas no oglēm uz elektroenerģijas ražošanu, izmantojot gāzi; uzsver, ka, ņemot vērā zemās gāzes cenas 2015. gadā, pieauga konkurētspēja enerģijas ražošanai no gāzes salīdzinājumā ar oglēm;

11.  uzskata, ka gāze ir pārejas degviela virzībā no enerģijas sistēmas, kuras pamatā ir fosilais kurināmais, uz sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamie energoresursi, kam būtu jābūt ilgtermiņa mērķim, cenšoties ierobežot klimata pārmaiņu ietekmi;

12.  uzsver LNG potenciālu kļūt par alternatīvu piesārņojošākām tradicionālajām degvielām transporta nozarē;

13.  norāda, ka tiek lēsts, ka ES gāzes imports līdz 2030. gadam palielināsies pat tad, ja gāzes pieprasījums Eiropas Savienībā šajā posmā paliks nemainīgs vai samazināsies; uzsver, ka enerģijas pieprasījuma samazināšana un energoefektīvu atjaunojamo un vietējo energoavotu veicināšana ir vieni no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt atkarību no ārējiem energoresursiem; atgādina, ka ES kopumā ir ievērojams LNG importa jaudas pārpalikums, taču šī jauda nav vienmērīgi sadalīta ģeogrāfiskā ziņā;

  a)  uzsver, ka LNG un gāzes glabāšana veicinās ES dalībvalstu un reģionu jebkāda veida energoizolācijas izbeigšanu, atbalstot tālākās dalībvalstis un reģionus un/vai dalībvalstis un reģionus ar sliktākiem savienojumiem un izveidojot jaunus LNG termināļus, apgādes sistēmas un gāzes starpsavienojumus ar reversās plūsmas iespējām;

  b)  uzsver, ka Eiropā samazinās vietējās gāzes ražošanas apjomi un ka 2015. gadā ES saražotais apjoms bija 119 miljardi m3 — par 9 % mazāks salīdzinājumā ar 2014. gada līmeni; šajā kontekstā uzsver vajadzību palielināt importa apjomu un aicina Komisiju meklēt jaunas tirdzniecības iespējas;

14.  uzskata — tas, ka tirdzniecības politika rada būtiskas iespējas ES dalībvalstu privātajiem un publiskajiem uzņēmumiem izmantot tīras, drošas un energoefektīvas tehnoloģijas, ir īpaši svarīgi, jo īpaši ņemot vērā, ka pasaulē enerģijas pieprasījums palielinās; prasa tarifus attiecībā uz tīrām tehnoloģijām būtiski samazināt, izmantojot „zaļo preču” iniciatīvu, kā arī ES brīvās tirdzniecības nolīgumus, kam jālikvidē ar tarifiem nesaistīti tirdzniecības šķēršļi energoavotiem;

15.  tāpēc prasa pilnībā izmantot ES regazifikācijas jaudu un pietiekamā apjomā integrēt termināļus gāzes tīklos visā ES; uzsver gāzes glabāšanas pieaugošo stratēģisko nozīmi attiecībā uz to, lai nodrošinātu pienācīgu ES gāzes tirgus darbību un palielinātu enerģētisko drošību;

16.  uzsver, ka ES būtu jāatbalsta investīcijas LNG jomā, priekšroku dodot attālākām un/vai sliktāk savienotām dalībvalstīm un reģioniem, izmantojot ES finanšu instrumentus, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kas piesaistīs Eiropas Savienībai globālo investīciju kapitālu;

17.  uzsver nepieciešamību novērtēt pašreizējās un turpmākās vajadzības, kā arī glabāšanas un regazifikācijas infrastruktūru Eiropas Savienībā;

18.  pauž bažas par to, ka 2015. gadā gāzes importa apjoms no Krievijas bija par 7 % lielāks nekā 2014. gadā, kā arī par to, ka 2015. gadā 41 % gāzes importa no valstīm ārpus ES bija no Krievijas; uzsver, ka, lai samazinātu atkarību no Krievijas gāzes, būtiska loma ir LNG un gāzes glabāšanai, kā arī uzlabotai efektivitātei un plašākam atjaunojamo energoresursu izmantojumam;

19.  uzsver enerģētikai un izejmateriāliem veltītās TTIP nodaļas nozīmi ES enerģētiskās drošības kontekstā; atzinīgi vērtē Komisijas darbu ceļā uz to, lai atceltu ierobežojumus ASV gāzes eksportam uz ES;

20.  uzskata, ka fakts, ka 2016. gadā, izmantojot Sabine Pass LNG termināli ASV Austrumu krastā, tirgus tiek papildināts ar 12,2 miljardiem m3 gadā, kā arī laikposmā līdz 2020. gadam ir iespējams papildinājums 74 miljardu m3 apjomā, īstenojot dažādus ASV projektus, sniedz Eiropai svarīgu iespēju paplašināt enerģijas tirdzniecības attiecības ar ASV; uzskata, ka darba pabeigšana pie TTIP enerģētikai un izejvielām paredzētās nodaļas būtiski stiprinās ES gāzes piegādes iespējas;

21.  uzskata, ka pabeigts, konkurētspējīgs un pienācīgi funkcionējošs iekšējais gāzes tirgus ar stratēģiskiem piegādes punktiem, kuros tiek saņemts LNG imports no avotiem, kas atrodas ārpus ES, ir ļoti svarīgs, lai garantētu enerģētisko drošību un pieejamas cenas ES iedzīvotājiem; šajā kontekstā atgādina par Savienības kopīgu interešu projektu sarakstu, kas norādīts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/89, un mudina dalībvalstis strādāt pie tā, lai pēc iespējas ātri pabeigtu 77 ar gāzi saistītos projektus;

22.  uzsver, ka LNG tirdzniecības cenas starptautiskā līmenī krītas un ka samazinās arī cenas atšķirības starp cauruļvadu importu un LNG; tādēļ uzskata, ka ilgtermiņa līgumu stiprināšana LNG nozarē ir būtiska, lai ierobežotu tirgus krīzes un samazinātu atkarību no finanšu riskiem, kā arī piesaistītu ieguldījumus infrastruktūrā. norāda, ka jaunu LNG termināļu būvēšana un piegādes avotu dažādošana, jo īpaši Vidusjūras, Melnās jūras un Kaspijas jūras reģionā, radīs apstākļus konkurencei gāzes piegādes jomā un aizstās dabasgāzes importu saskaņā ar naftas indeksācijas līgumiem, tādējādi stiprinot ES spēju panākt sev izdevīgus nosacījumus;

23.  atbalsta Komisijas, Eiropas Ārējā darbības dienesta un dalībvalstu aktīvo dalību enerģētikas diplomātijā, lai veicinātu uz noteikumiem pamatotu, pārredzamu un labi funkcionējošu pasaules gāzes tirgu;

24.  uzsver, ka ir ļoti svarīgas drošas un pieejamas LNG glabātavas, kas uzlabotu kopīgās infrastruktūras elastību un pielāgojamību iespējamām apgādes svārstībām, kā arī ievērojami samazinātu energoatkarību;

25.  norāda, ka nevajadzētu ierobežot Eiropas uzņēmumu darbību trešo valstu enerģijas tirgos saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz vietējiem uzņēmumiem; norāda, ka trešo valstu uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas enerģijas tirgū, ir jāievēro ES tiesiskais regulējums; norāda, ka šādu uzņēmumu struktūrai ir jābūt pārredzamai, lai būtu iespējams noskaidrot, kas ir to akcionāri.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

31.8.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

5

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Marielle de Sarnez, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Karoline Graswander-Hainz, Yannick Jadot, Ska Keller, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, David Martin, Emmanuel Maurel, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Franz Obermayr, Artis Pabriks, Franck Proust, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Hannu Takkula, Iuliu Winkler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edouard Ferrand, Seán Kelly, Stelios Kouloglou, Georg Mayer, Bolesław G. Piecha, Jarosław Wałęsa


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ATZINUMS  (8.9.2016)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par ES stratēģiju attiecībā uz sašķidrināto dabasgāzi un gāzes glabāšanu

(2016/2059(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Carlos Zorrinho

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka ES stratēģija attiecībā uz sašķidrināto dabasgāzi un gāzes glabāšanu ir viens no elementiem Enerģētikas savienībā, ar kuru ir paredzēts konkrēti paust ES apņemšanos pāriet uz ilgtspējīgu, drošu un konkurētspējīgu enerģētikas sistēmu un arī paredzēts pārtraukt atkarību no ārējiem gāzes piegādātājiem; uzsver, ka viens no Enerģētikas savienības mērķiem ir padarīt ES par pasaules līderi atjaunojamo energoresursu jomā;

2.  norāda, ka pašreizējā LNG infrastruktūra tiek ļoti nepietiekami izmantota (gāzes importa cauruļvadu izmantojums 2014. gadā nepārsniedza 46 %, bet LNG termināļu izmantojums — 32 %) un ka ES gāzes pieprasījums tiek pastāvīgi pārvērtēts; tāpēc uzsver, ka gāzes infrastruktūras plānošana būtu jāpamato uz gāzes pieprasījuma samazināšanos;

3.  atgādina, ka enerģētikas nabadzība rada nopietnas sekas veselībai un tiek lēsts, ka tā skar vairāk nekā 10 % ES iedzīvotāju;

4.  uzsver, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu vispirms jākoncentrējas uz saviem atjaunojamajiem energoresursiem un energoefektivitātes uzlabojumiem un jāgūst maksimāls labums no atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas kapacitātes, paātrinot investīcijas šajās jomās; vērš uzmanību uz enerģijas pārvēršanas gāzē tehnoloģijas potenciālu ar mērķi uzglabāt atjaunojamos energoresursus un tos izmantot kā oglekļa emisiju ziņā neitrālu gāzi transportam, apkurei un elektroenerģijas ražošanai;

5.  uzsver, ka tam nevajadzētu kavēt pasākumus, kas paredzēti, lai gūtu pievienoto vērtību no citiem enerģijas tirgu segmentiem, piemēram, LNG, ar noteikumu, ka to dara ilgtspējīgā veidā, pilnībā ievērojot ES vides aizsardzības principus, proti, ūdens, gruntsūdens, jūras un dabas aizsardzības mērķus, un Parīzes nolīgumu, vienlaikus mazinot metāna emisijas;

6.  uzsver nepieciešamību veicināt LNG infrastruktūras un biogāzes un biomasas gāzes piegādes ķēdes sadarbspēju ar nosacījumu, ka šāda piekļuve ir pastāvīgi saderīga ar atbilstīgajiem tehniskajiem noteikumiem un drošības standartiem; aicina dalībvalstis pilnībā izmantot vietējo biogāzes ražošanu;

7.  liek uzsvaru uz videi draudzīgām un sociāli ilgtspējīgām LNG ražošanas metodēm;

8.  norāda, ka tuvākajās desmitgadēs ES iekšzemes ražošana turpinās kristies, tādēļ joprojām svarīgs mērķis ir turpmāka ES dabasgāzes piegādes diversifikācija, lai patērētājvalstīm sniegtu lielāku drošību, tomēr ir jāuzsver, ka tas ir īstermiņa un vidēja termiņa risinājums un papildinājums un atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem un energoefektivitātei, paturot prātā Eiropas apņemšanos īstenot Parīzes nolīguma mērķus; uzskata, ka dabasgāzei ir vienīgi pārejoša loma un ka vidējā termiņā ir pakāpeniski jāpārtrauc fosilajam kurināmajam sniegtās subsīdijas un visaptveroši jāpāriet no gāzes un atjaunojamajiem energoresursiem;

9.  norāda, ka pēdējo gadu laikā Eiropas gāzes pieprasījums ir ievērojami samazinājies, daļēji ekonomikas krīzes dēļ, taču arī saistībā ar strukturālu nobīdi gāzes pieprasījumā, pateicoties sekmīgai energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu politikas īstenošanai;

10.  uzsver, ka ir jāveic ietekmes novērtējumi, lai pārliecinātos par jaunu LNG pārvadāšanas un glabāšanas infrastruktūras izveides pievienoto vērtību; mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt un stimulēt efektīvāku un drošāku esošās infrastruktūras, tostarp gāzes glabātuvju, izmantošanu; uzsver, ka jaunās investīcijas būtu jānovirza uz apgabaliem ar vājiem starpsavienojumiem vai tam, lai nodrošinātu piegādi visneaizsargātākajām dalībvalstīm; atgādina par potenciālu, kāds ir atjaunojamas dabasgāzes ražošanai ar anaerobo noārdīšanos, dodot priekšroku ražošanai no notekūdeņiem, lauksaimniecības un organiskajiem atkritumiem; uzsver, ka attiecībā uz investīcijām LNG vai gāzes infrastruktūrā nevajadzētu pieņemt tādus lēmumus, kas noved pie norobežotas fosilā kurināmā infrastruktūras un balasta aktīvu veidošanās;

11.  uzsver, ka ir vajadzīga lielāka valsts un reģionālā sadarbība, lai pastiprinātu LNG infrastruktūras daudzfunkcionalitāti, izmantojamību un efektivitāti un nepieļautu jaudas pārpalikumu; prasa pārskatīt pieprasījuma izvērtējumus un norāda, ka elektrības starpsavienojumi vai atjaunojamo energoresursu izmantošana kopā ar energoefektivitātes pasākumiem var sniegt tādus pašus rezultātus kā jaunu LNG infrastruktūru izveide;

12.  saistībā ar klimata krīzi atgādina, ka ES ir jāmeklē veidi, kā samazināt naftas patēriņu; uzskata, ka pirms ES sasniedz mērķi par 100 % atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tai būtu jāapsver dabasgāzes izmantošana kā alternatīva akmeņoglēm un naftai, lai ļautu Eiropai sasniegt klimata mērķus; uzsver, ka pārejā uz atjaunojamajiem energoresursiem nozīmīgi var būt arī citi kurināmā veidi un tehnoloģijas, tomēr ES būtu jāatbalsta īstermiņa pāreja; tomēr uzsver, ka risku saistībā ar pārāk lielu atkarību no dabasgāzes var pārvarēt vienīgi ar atjaunojamo energoresursu lielāku izmantošanu; atgādina, ka lielākajā daļā gadījumu dabasgāzes izmantošanas palielināšana konkurē ar investīcijām atjaunojamo energoresursu jomā;

13.  uzsver, ka ir jāpiešķir prioritāti tiem kopīgo interešu projektiem, kas papildina infrastruktūras nepilnības, lai likvidētu energoizolāciju un atkarību no viena piegādātāja; izceļ tādus prioritārus ģeogrāfiskos apgabalus kā Baltijas reģions, Ibērijas pussala un Dienvidaustrumeiropa, kā arī konkrētus salu reģionus; uzsver, ka ar ES finanšu instrumentiem, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, un EIB finansējumu būtu jādod priekšroka šādiem kopīgo interešu projektiem;

14.  uzsver nepieciešamību nodrošināt to, lai ģeoloģiskās gāzes glabātuves tiktu izvērtētas pārredzamā procesā, kurā tiek iesaistītas vietējās kopienas;

15.  norāda, ka gadījumos, kad LNG pieņemšanas un uzglabāšanas jauda nav pietiekami izmantota, būtu jādod priekšroka pārrobežu starpsavienojumu investīcijām, kas veicinātu tās optimālu izmantošanu, un būtu jālikvidē regulatīvie un fiskālie šķēršļi, pirms atbalstīt investīcijas jaunā kaimiņos esošo dalībvalstu jaudā;

16.  vērš uzmanību uz neatgriezenisko kaitējumu videi, ko ar naftu saistītas emisijas un flotes degviela ir nodarījusi okeāniem, polārajiem reģioniem un Arktikai, un uzsver pārejas uz LNG potenciālu attiecībā uz jūras transporta un smagkravas transportlīdzekļu dekarbonizāciju salīdzinājumā ar pašreizējo tradicionālo degvielu, vienlaikus uzsverot, ka LNG plašāka izmantošana kravu transportlīdzekļos palīdzētu samazināt globālās CO2 emisijas; norāda — lai varētu izvērtēt jebkādu potenciālu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu un vispārējo ietekmi uz vidi, būtu jāņem vērā viss aprites cikls, tostarp augšupējie metāna zudumi un ieguves procesa ietekme; šajā sakarībā atbalsta Direktīvas 2014/94/ES mērķus un saskaņotas regulatīvās un standartizācijas sistēmas izveidi, kas veicina LNG kā alternatīvas degvielas izmantošanu pārvadājumu un smagkravas transportlīdzekļos; uzsver transportlīdzekļu parka atjaunošanas nozīmi, lai panāktu enerģijas pāreju uz LNG un atjaunojamajiem energoresursiem; mudina Komisiju darīt pieejamus līdzekļus šāda nolūka Eiropas projektu atbalstam;

17.  prasa izstrādāt tādus jūras ceļus, jo īpaši Azoru arhipelāgā, kas ģeogrāfiskā novietojuma dēļ varētu kļūt par svarīgu degvielas uzpildes staciju LNG transatlantiskajos maršrutos; mudina Komisiju darīt pieejamus līdzekļus šāda nolūka Eiropas projektu atbalstam;

18.  atgādina, ka slānekļa gāzes ieguve ar hidropārraušanu būtiski ietekmē klimatu, vidi un sabiedrības veselību, jo īpaši blīvi apdzīvotajā Eiropā, un ka šī ietekme ir transnacionāla; uzsver, ka ir jāņem vērā, ka ES teritorijā piemērotie standarti būtu jāpiemēro arī importētajai LNG; tomēr atzīst, ka slānekļa gāzes izpēte ir dalībvalstu kompetences joma; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību pieņemt saskaņotu ES regulējumu hidropārrāvumu darbības jomā;

19.  norāda, ka LNG un dabasgāzes uzglabāšanas kārtībai būtu jāatbilst mūsdienu drošības noteikumiem; norāda, ka tas cita starpā nozīme arī pastāvīgu gaisa kvalitātes uzraudzību virs glabātuvēm un — pazemes glabātuvju gadījumā — uzraudzību virs zemes un dziļi pazemē; norāda, ka tam būtu jāpalīdz nodrošināt ilgtspējīgu un drošu uzglabāšanu;

20.  mudina Komisiju un dalībvalstis ieviest stratēģijas, lai atbalstītu iekārtas, kuras nākotnē varētu izmantot atjaunojamās dabasgāzes pārvadei un glabāšanai.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

8.9.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

46

1

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Pilar Ayuso, Catherine Bearder, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Bas Eickhout, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Jens Gieseke, Andrzej Grzyb, Anneli Jäätteenmäki, Benedek Jávor, Josu Juaristi Abaunz, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Pavel Poc, Michèle Rivasi, Tibor Szanyi, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Nils Torvalds, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mark Demesmaeker, Christofer Fjellner, Monika Flašíková Beňová, Elisabeth Köstinger, Gesine Meissner, Ulrike Müller, Younous Omarjee, Gabriele Preuß, Christel Schaldemose, Jasenko Selimovic, Bart Staes, Mihai Ţurcanu, Carlos Zorrinho, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rikke Karlsson, Carolina Punset, Jean-Luc Schaffhauser, Annie Schreijer-Pierik, Jana Žitňanská


ATZINUMS Sniegusi Transporta un tūrisma komiteja (7.9.2016)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par ES stratēģiju attiecībā uz sašķidrināto dabasgāzi un gāzes glabāšanu

(2016/2059(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Cláudia Monteiro de Aguiar

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas stratēģiju nolūkā atbalstīt LNG kā alternatīvas transporta degvielas izmantošanu, ja ar to tiek aizstātas vairāk piesārņojošas fosilās degvielas un tā neaizstāj atjaunojamos enerģijas avotus, ar nosacījumu, ka LNG ir ražota, nodrošinot resursa ilgtspēju, un palīdz īstenot transporta dekarbonizācijas mērķi; uzsver ieguvumus videi, ko dos transportā izmantotās LNG sajaukšana ar ilgtspējīgu šķidro biometānu, kas ražots no atkritumiem un atliekvielām;

2.  uzsver, ka ES LNG stratēģijai jābūt saskaņotai ar pamatstratēģiju spēcīgai Enerģētikas savienībai un tai jāsekmē augstāka energoapgādes drošība, dekarbonizācija, ekonomikas ilgtspēja ilgtermiņā, kā arī enerģijas piegāde par patērētājiem pieņemamām un konkurētspējīgām cenām; turklāt uzsver, ka šai stratēģijai ir jāiekļaujas plašākos Eiropas klimata un enerģētikas mērķos un prioritātēs un tai jāatbilst COP 21 nolīgumam, uzmanību pievēršot pieprasījuma samazināšanai, energoefektivitātes uzlabošanai un pakāpeniskai fosilā kurināmā izmantošanas pārtraukšanai;

3.  norāda, ka LNG izmantošana smagdarba transportlīdzekļos, jūras kuģos un iekšzemes ūdensceļu kuģos var mazināt dažādu piesārņojošu vielu (SOx, NOx un suspendēto vielu) emisijas un, saistībā ar kuģniecības nozari, var palīdzēt izpildīt ES un starptautiskās vides aizsardzības prasības, samazinot sēra un slāpekļa saturu flotes degvielās, ko izmanto emisiju kontroles zonās un ārpus tām;

4.  uzsver, ka LNG izmantošana arī var palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas no jūras un sauszemes transporta ar nosacījumu, ka visos degvielas aprites cikla posmos, tostarp, ražošanā, izplatīšanā un sadedzināšanā, tiek veikti visi iedarbīgie pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu metāna zudumus; tāpēc aicina veikt piemērotus pasākumus, lai samazinātu metāna zudumus visā LNG ķēdē, izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas un nodrošinot pietiekamu finansējumu pētniecībai un izstrādei šajā jomā;

5.  atgādina, ka Parlaments ir vairākkārt aicinājis noteikt saistošus mērķus 2030. gadam klimata un enerģētikas jomā — samazināt SEG emisijas par vismaz 40 %, nodrošināt vismaz 30 % atjaunojamo enerģijas avotu un par 40 % paaugstināt energoefektivitāti —, kuri jāīsteno, nosakot mērķus katras valsts līmenī;

6.  norāda, ka LNG un jo īpaši saspiestā dabasgāze (CNG) arī ir dzīvotspējīgs risinājums sabiedriskajam transportam, un tā jau ir pieejama un var palīdzēt samazināt gaisa un trokšņa piesārņojumu, uzlabojot dzīves apstākļus jo īpaši pilsētu aglomerācijās;

7.  norāda, ka —kaut arī LNG un CNG var radīt dzīvotspējīgus pagaidu risinājumus transporta ietekmes uz vidi samazināšanai — to ilgtermiņa ieguvumi tiks sasniegti tikai tad, ja vienmērīga pāreja uz sašķidrinātās biogāzes (LBG) un citu atjaunojamās enerģijas veidu izmantošanu vienlaikus tiek veicināta, nodrošinot arī LNG un LBG sistēmu sadarbspēju;

8.  uzsver, ka efektīvs uzpildes infrastruktūras tīkls ir priekšnoteikums LNG kā alternatīvas degvielas izmantošanai ievērojamos apjomos transporta nozarē; aicina Komisiju un dalībvalstis radīt stimulus šādas infrastruktūras izveidei, lai novērstu pašreizējos trūkumus nodrošināšanā un izveidotu pilnīgu apgādes tīklu;

9.  aicina dalībvalstis līdz 2016. gada 18. novembrim transponēt Direktīvu 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un nodrošināt tās īstenošanu noteiktajos termiņos, jo īpaši attiecībā uz LNG uzpildes punktu izveidi, vismaz jau esošajā TEN– T pamattīklā, lai nodrošinātu, ka ar LNG darbināmi lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļi var pārvietoties visā Savienības teritorijā, bet jūras un iekšzemes ostās — ar LNG darbināmi iekšzemes ūdensceļu kuģi vai jūras kuģi var pārvietoties visā TEN–T pamattīklā; atgādina, ka dalībvalstīm savā valsts politikas regulējumā, cieši sadarbojoties ar reģionālajām un vietējām iestādēm, būtu jāizvērtē, vai ir nepieciešams uzstādīt LNG uzpildes punktus ostās, kas atrodas ārpus TEN– T pamattīkla, un uzsver, ka šajā vērtējumā būtu jāiekļauj detalizēta izmaksu un ieguvumu analīze; vēl aicina Komisiju novērtēt, vai esošie finanšu instrumenti ir piemēroti, lai atbalstītu LNG uzpildes punktu būvniecību ostās, kas atrodas ārpus TEN–T pamattīkla;

10.  aicina dalībvalstis arī nodrošināt Direktīvas 2014/94/ES īstenošanu attiecībā uz CNG uzpildes punktu izveidi, lai nodrošinātu, ka mehāniskie transportlīdzekļi, kurus darbina ar šo degvielu, var pārvietoties pilsētu/piepilsētu aglomerācijās un citās blīvi apdzīvotās vietās, un vismaz pastāvošajā TEN-T pamattīklā, lai nodrošinātu, ka šie transportlīdzekļi var pārvietoties visā Savienībā;

11.  uzsver, ka ir nepieciešams noteikt kopīgas tehniskās specifikācijas LNG uzpildes punktiem, kas paredzēti jūras kuģiem, iekšzemes ūdensceļu kuģiem un mehāniskiem transportlīdzekļiem, kā paredzēts Direktīvā 2014/94/ES; aicina pieņemt stingri saskaņotus drošības noteikumus un nodrošināt apmācību saistībā ar LNG uzglabāšanu, bunkurēšanu un izmantošanu visā Savienībā, vienlaikus dodot iespēju vienlaicīgi veikt bunkurēšanas un kravas apstrādes operācijas; norāda, ka šis darbs būtu jāveic ciešā sadarbībā ar Starptautisko jūrniecības organizāciju (SJO) un Eiropas Jūras drošības aģentūru (EMSA);

12.  uzsver, ka ir jānodrošina pienācīgs finansējums pētniecībai un izstrādei, lai izstrādātu uzlabotas tehnoloģijas iekšējo ūdensceļu kuģiem, jūras kuģiem un mehāniskiem transportlīdzekļiem ar mērķi strauji pāriet uz tādu transportlīdzekļu izmantošanu, kuriem ir zemāka oglekļa dioksīda emisija, kā arī izstrādātu automātiski vadāmas sistēmas LNG uzpildes punktu iekārtām; vēl aicina Komisiju un dalībvalstis radīt stimulus tādu kuģu un mehānisko transportlīdzekļu izstrādei, kurus darbina ar LNG, vai kuģu, ko darbina ar tradicionālo degvielu, modernizēšanai, lai tie varētu izmantot LNG;

13.  aicina Komisiju un dalībvalstis radīt stimulus LNG pārvadāšanai pa dzelzceļu, jo tas gan atslogos ceļu satiksmi, gan veicinās videi nekaitīgu un drošu ilgtspējīgas un piesārņojošas vielas maz saturošas degvielas pārvadāšanu;

14.  aicina Komisiju pārskatīt Direktīvu 2009/33/EK par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu, lai vairāk stimulētu līgumslēdzējas iestādes, struktūras un atsevišķus operatorus autotransporta līdzekļu iegādē ņemt vērā enerģētikas un vides aspektus, veicinot alternatīvas degvielas, piemēram, LNG un biogāzes, izvēli transportlīdzekļu parka atjaunošanā;

15.  aicina Komisiju saistībā ar Degvielas kvalitātes direktīvu noteikt jaunu mērķi siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanai transporta degvielu aprites ciklā, galvenokārt lai sekmētu LNG un biogāzes izmantošanu, kuru aprites ciklā CO2 emisiju intensitāte ir zemāka nekā tradicionālajām degvielām;

16.  aicina Komisiju pēc apspriešanās ar iesaistītajām pusēm izvērtēt iespēju saistībā ar Regulu (EK) Nr. 443/2009, ar ko nosaka CO2 emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem, noteikt CO2 ekvivalentu ogļūdeņražu emisijām, galvenokārt patērētāju informēšanas nolūkos;

17.  norāda, ka prognozes par LNG piedāvājuma pasaules tirgū būtisku pieaugumu par aptuveni 50 % tuvāko gadu laikā un ar to saistīto cenu pazemināšanos piedāvā Savienībai lieliskas iespējas, jo īpaši attiecībā uz gāzes piegādes drošību un elastīgumu;

18.  aicina ES pabeigt iekšējā gāzes tirgus izveidi, lai tādējādi raidītu pareizus cenu signālus ar mērķi LNG piesaistīt vietām, kur tā ir vajadzīga, kā arī lai pavērtu ceļu infrastruktūrai nepieciešamajām investīcijām;

19.  aicina ES pastiprināt ciešu sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, lai veicinātu brīvus, likvīdus un pārredzamus starptautiskos LNG tirgus;

20.  uzsver, ka iespēja piekļūt LNG jānodrošina arī pārrobežu līmenī un ka sašķidrinātās gāzes glabāšana tādēļ jāveic, pamatojoties uz pārredzamu, nediskriminējošu un dalībvalstu starpā saskaņotu tarifu struktūru;

21.  uzsver, ka LNG uzpildes infrastruktūrai jūras un iekšzemes ūdensceļu ostās ir svarīga nozīme multimodalitātes veicināšanā, jo to var izmantot jūras kuģi, iekšzemes ūdensceļu kuģi un smagdarba transportlīdzekļi tālākai degvielas transportēšanai pa sauszemi; mudina valstu un reģionālos operatorus cieši sadarboties, lai paaugstinātu LNG infrastruktūras daudzfunkcionalitāti un izmantojamību;

22.  norāda, ka patlaban LNG termināli nav optimāli izvietoti visā ES teritorijā; uzsver, ka jūras ostām ir svarīga nozīme, jo, darbojoties kā LNG mezgli, tās optimizē LNG sadali visā Savienības teritorijā; aicina izveidot stabilu ilgtermiņa finanšu regulējumu un nodrošināt pastāvīgas finansēšanas iespējas, izmantojot Eiropas Stratēģisko investīciju fondus (ESIF), Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un tā sniegto sinerģiju starp transporta un enerģētikas nozari, jūras maģistrāles, programmu „Apvārsnis 2020”, Eiropas strukturālo un investīciju fondus un Eiropas Investīciju banku;

23.  uzsver, ka TEN–E regula un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments nosaka atbilstīgu politikas satvaru arī ES gāzes infrastruktūras, tostarp tās, kas vajadzīga pārvadei, LNG termināļiem un glabātavām, atbalstam, tādējādi būtiski atvieglojot ES nepieciešamo projektu apzināšanu un nodrošinot to ieviešanu;

24.  aicina Komisiju kopā dalībvalstīm noteikt reģionālas nozīmes gāzes krātuves un nodrošināt finansiālu atbalstu, lai veicinātu visefektīvāko celtniecību un infrastruktūras izmantošanu vai savlaicīgi palielinātu esošo kapacitāti;

25.  uzskata, ka, izvēloties LNG termināļus, ko paredzēts atbalstīt no ES fondiem, — gan attiecībā uz jaunu termināļu izveides vietām, gan pašreizējo termināļu modernizāciju vai jaudas palielināšanu — būtu jāņem vērā ģeogrāfiskā līdzsvara princips; uzsver, ka attiecībā uz jauniem termināļiem būtu jāapsver pilns ekonomiskais pamatojums un jāpieņem visrentablākie risinājumi, lai ļautu visām dalībvalstīm izmantot ieguvumus, ko sniedz piekļuve starptautiskajiem LNG tirgiem, vai nu tieši vai arī pastarpināti caur citām dalībvalstīm;

26.  aicina Komisiju un dalībvalstis iesniegt rentablus, videi nekaitīgus un ilgtspējīgus risinājumus LNG piegādei un uzglabāšanai Savienībā, jo īpaši tās attālākajos reģionos, un nodrošināt atbilstīgu finansējumu, garantējot gala lietotājiem pieņemamu cenu; uzsver, ka ir jāizskata visi esošie risinājumi LNG uzglabāšanai un piegādei, jo īpaši salu reģionos, tostarp tādi risinājumi kā virtuālie gāzes pārvadi, maza mēroga infrastruktūra un regulāra kabotāžas kuģu izmantošana, ņemot vērā iespējamo degvielas pieprasījuma pieaugumu;

27.  uzsver, ka stratēģijā ir jāiekļauj arī LNG kā alternatīva gāzes sadales un pārvades infrastruktūras attīstībai vietās un/vai jomās, kur tā pašlaik nav izmaksu ziņā izdevīga; atzīmē, ka nelielas LNG iekārtas var piedāvāt optimālo infrastruktūru dabasgāzes izmantošanas palielināšanai vietās un/vai jomās, kur investīcijas gāzes infrastruktūrā nav rentablas, tostarp palielinot gāzes izmantošanu apkurē un tādējādi samazinot tā dēvētās emisijas no skursteņiem;

28.  uzsver, ka ieguldījumi LNG vai gāzes infrastruktūrā veicami tā, lai novērstu tehnoloģiju bloķēšanās vai balasta aktīvu riskus saistībā ar fosilā kurināmā infrastruktūru; uzsver nepieciešamību izvērtēt LNG piegādes alternatīvas, reģionālās iespējas un vidi saudzējošus ilgtspējīgus risinājumus, lai veicinātu esošo LNG termināļu vislietderīgāko izmantošanu, ņemot vērā pārrobežu perspektīvu; uzsver, ka prioritāte jāpiešķir uz tirgu balstītiem risinājumiem, kas reaģē uz reālajām gāzes pieprasījumu, un turpmākai starpsavienojumu attīstīšanai un uzlabošanai;

29.  uzsver reģionālās sadarbības nozīmi jaunu LNG termināļu būvniecībā un uzsver, ka dalībvalstīm, kurām ir piekļuve jūrai, būtu cieši jāsadarbojas ar valstīm, kam nav jūras robežas; uzsver, ka šajā ziņā optimāla rietumu-austrumu un dienvidu-ziemeļu gāzes koridoru izmantošana ar uzlabotu reversās plūsmas jaudu ļautu transportēt LNG uz valstīm, kurām nav tiešas piekļuves regazifikācijas termināļiem;

30.  aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm un to reģioniem izveidot kopēju jūras nozaru projektu LNG Blue Corridors for Islands (LNG jūras koridori salu vajadzībām) nepieciešamās LNG infrastruktūras izveidei, kas iekļautu TEN–T visaptverošā tīkla ostas tā, lai šo tīklu sasaistītu ar TEN–T pamattīklu;

31.  aicina strauji īstenot būtiskākos kopīgu interešu projektus, par kuriem jau ir panāktas vienošanās, jo īpaši tos, kas nodrošinās Ibērijas pussalas gāzes tirgus integrāciju ar pārējo Eiropu;

32.  atzinīgi vērtē to, ka svarīgi LNG projekti (piemēram, ziemeļu–dienvidu koridors) tiek noteikti par kopīgu interešu projektiem; aicina Komisiju, plānojot turpmāko gāzes cauruļvadu un TEN–E tīklu būvniecību, pilnībā iekļaut Balkānu valstis, lai nodrošinātu ES enerģētikas nozares vadošu lomu šajā reģionā;

33.  uzsver piegādes drošības nozīmi Melnās jūras reģiona dalībvalstīs, kur pieaug tādu LNG projektu attīstības iespējas, kuru mērķis ir transportēt dabasgāzi no Kaspijas jūras reģiona uz Eiropu;

34.  uzsver, ka ir ļoti svarīgi turpināt paplašināt infrastruktūru gāzes piegādei no Vidusjūras austrumdaļas gāzes koridora un izpētīt iespējas tā jaudas palielināšanai, lai pārveidotu to par Vidusjūras LNG termināļu mezglu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

1.9.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

38

5

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Andor Deli, Karima Delli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Tania González Peñas, Dieter-Lebrecht Koch, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Cláudia Monteiro de Aguiar, Jens Nilsson, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Gabriele Preuß, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Claudia Țapardel, Keith Taylor, Pavel Telička, István Ujhelyi, Wim van de Camp, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Kosma Złotowski, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ivo Belet, Michael Gahler, Karoline Graswander-Hainz, Werner Kuhn, Jozo Radoš, Henna Virkkunen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Urszula Krupa


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

26.9.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

10

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nicolas Bay, Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, David Borrelli, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, András Gyürk, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Ernest Maragall, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Dan Nica, Angelika Niebler, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Carolina Punset, Michel Reimon, Paul Rübig, Sergei Stanishev, Neoklis Sylikiotis, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michał Boni, Soledad Cabezón Ruiz, David Coburn, Eugen Freund, Françoise Grossetête, Massimiliano Salini, Maria Spyraki

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, Andor Deli, Salvatore Domenico Pogliese


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

33

+

ENF

Barbara Kappel

PPE

Bendt Bendtsen, Michał Boni, Jerzy Buzek, Andor Deli, Christian Ehler, Françoise Grossetête, András Gyürk, Krišjānis Kariņš, Janusz Lewandowski, Angelika Niebler, Salvatore Domenico Pogliese, Paul Rübig, Massimiliano Salini, Maria Spyraki, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Adina-Ioana Vălean, Anna Záborská, Pilar del Castillo Vera

S&D

José Blanco López, Soledad Cabezón Ruiz, Eugen Freund, Eva Kaili, Miapetra Kumpula-Natri, Edouard Martin, Dan Nica, Miroslav Poche, Sergei Stanishev, Patrizia Toia, Martina Werner, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

10

-

ECR

Hans-Olaf Henkel, Evžen Tošenovský

EFDD

Isabella Adinolfi, David Borrelli, David Coburn

ENF

Nicolas Bay, Angelo Ciocca

GUE/NGL

Xabier Benito Ziluaga

VERTS/ALE

Ernest Maragall, Michel Reimon

6

0

ALDE

Kaja Kallas, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Carolina Punset, Lieve Wierinck

GUE/NGL

Neoklis Sylikiotis

Izmantoto simbolu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums