Procedūra : 2016/2047(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0287/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0287/2016

Debates :

PV 25/10/2016 - 13
CRE 25/10/2016 - 13

Balsojumi :

PV 26/10/2016 - 6.2
CRE 26/10/2016 - 6.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0411

ZIŅOJUMS     
PDF 1084kWORD 140k
13.10.2016
PE 589.175v03-00 A8-0287/2016(1. daļa)

par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(11900/2016 – C8-0373/2016 – 2016/2047(BUD))

1. daļa. Rezolūcijas priekšlikums

Budžeta komiteja

Referenti:   Jens Geier (III iedaļa — Komisija)

  Indrek Tarand (pārējās iedaļas)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 Ārlietu komitejas atzinums
 Attīstības komitejAS ATZINUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejAS ATZINUMS
 Budžeta kontroles komitejAS ATZINUMS
 Ekonomikas un monetārāS komitejAS ATZINUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejAS ATZINUMS
 Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejAS ATZINUMS
 Transporta un tūrisma komitejAS ATZINUMS
 Reģionālās attīstības komitejAS ATZINUMS
 Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejAS ATZINUMS
 Zivsaimniecības komitejAS ATZINUMS
 Kultūras un izglītības komitejAS ATZINUMS
 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejAS ATZINUMS
 Konstitucionālo jautājumu komitejAS ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (11900/2016 – C7-0373/2016 – 2016/2047(BUD))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4)(Iestāžu nolīgums),

-  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vidusposma pārskatu/pārskatīšanu (COM(2016)0603),

–  ņemot vērā 2016. gada 9. marta rezolūciju par 2017. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija(5),

–  ņemot vērā 2016. gada 14. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2017. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(6),

–  ņemot vērā 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par gatavošanos DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanai pēc vēlēšanām — Parlamenta ieteikumi pirms Komisijas priekšlikuma izstrādes(7),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2016. gada 18. jūlijā (COM(2016)0300),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2016. gada 12. septembrī un nosūtīja Parlamentam 2016. gada 14. septembrī (11900/2016 – C8-0373/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un citu iesaistīto komiteju atzinumus (A8-0287/2016),

A.  tā kā situācijā, kad trūkst resursu, lielāka uzmanība būtu jāvelta nepieciešamībai ievērot budžeta disciplīnu un izmantot līdzekļus lietderīgi un efektīvi;

B.  tā kā LESD 318. pantā paredzētajam Parlamenta un Komisijas dialogam būtu jāveicina uz sniegumu vērstas kultūras pilnveide Komisijā, tostarp lielāka pārredzamība un stingrāka pārskatatbildība,

III iedaļa

Vispārīgs pārskats

1.  uzsver, ka 2017. gada budžets ir jāskata plašākā kontekstā, proti, saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma pārskatīšanu; uzsver, ka ir jāatrod līdzsvars starp ilgtermiņa prioritātēm un jaunām problēmām, un tādēļ vērš uzmanību uz to, ka 2017. gada budžetam ir jāatbilst stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, jo šī stratēģija ir uzskatāma par galveno orientieri un pamatprioritāti;

2.  atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka konkrētajā šodienas kontekstā tādas iniciatīvas kā Eiropas Komisijas veikta ESI fondu darbības apturēšana, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (Kopīgo noteikumu regula (KNR))(8) 23. panta 15. punktā, ir ne tikai netaisnīgas, bet arī politiski ilgt nespējīgas;

3.  uzsver, ka 2017. gada budžeta lasījums Parlamentā pilnībā atspoguļo politiskās prioritātes, kas ar ievērojamu vairākumu tika apstiprinātas iepriekš minētajā 2016. gada 9. marta rezolūcijā par vispārējām pamatnostādnēm un 2016. gada 6. jūlija rezolūcijā par gatavošanos DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanai pēc vēlēšanām — Parlamenta ieteikumi pirms Komisijas priekšlikuma izstrādes;

4.  uzsver, ka miers un stabilitāte ir pamatvērtības, kas Savienībai jāuztur; uzskata, ka ir jāaizsargā Lielās piektdienas vienošanās, kas ir apliecinājusi savu būtisko lomu miera un izlīguma procesā Ziemeļīrijā; uzsver, ka ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu atbalstu reģioniem, kuri tiks īpaši skarti gadījumā, ja sarunu rezultātā Apvienotā Karaliste izstāsies no Savienības pēc tam, kad atbilstoši pilsoņu paustajai gribai būs iedarbinājusi Lisabonas līguma 50. pantu;

5.  uzsver, ka Savienība patlaban saskaras ar vairākām nopietnām ārkārtas situācijām un jaunām problēmām, kuras nebija iespējams paredzēt DFS 2014.–2020. gadam izstrādes laikā; pauž pārliecību, ka ārkārtējas steidzamības un prioritārā kārtā Savienības budžetā ir jārod lielāki finanšu resursi, lai reaģētu uz politiskajiem izaicinājumiem un dotu iespēju Savienībai panākt rezultātus un efektīvi reaģēt uz šīm krīzēm; uzskata, ka ir vajadzīga stingra politiska apņemšanās, lai 2017. gadā un līdz pat plānošanas perioda beigām nodrošinātu jaunas apropriācijas šī mērķa sasniegšanai;

6.  uzsver, ka no 2017. gada budžeta ir jāspēj segt vajadzības, ko rada migrācijas problēma un ekonomikas krīzei sekojošā lēnā ekonomikas izaugsme; norāda, ka būtu jāpalielina arī pētniecības un infrastruktūras projektiem un cīņai pret jauniešu bezdarbu paredzētais finansējums;

7.  atgādina, ka, lai gan Parlaments nekavējoties apstiprināja papildu finansējumu, kas nepieciešams pašreizējo bēgļu un migrācijas izraisīto problēmu risināšanā, vienlaikus turpinot atbalstīt ilgtspējīgas attīstības mērķus, tas vienmēr ir uzsvēris, ka šīs problēmas nav nozīmīgākas par citiem svarīgiem Savienības politikas virzieniem, jo īpaši pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanu un uzņēmumu un uzņēmējdarbības attīstīšanu gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes jomā; norāda, ka 3. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms ir ārkārtīgi nepietiekams, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu pašreizējo migrācijas un bēgļu izraisīto problēmu iekšējai dimensijai, un uzstāj, ka ir jāpieņem visaptveroša un cilvēktiesībās pamatota pieeja, sasaistot migrāciju ar attīstību un nodrošinot migrējošu darba ņēmēju, patvēruma meklētāju un bēgļu integrāciju, kā arī jāpieņem prioritāras programmas, piemēram, kultūras programmas; uzsver, ka, lai nodrošinātu šajā jomā nepieciešamo papildu finansējumu, Komisija 2017. gada budžeta projektā ierosināja DFS īpašo instrumentu izmantošanu nepieredzētā apmērā, tostarp elastības instrumenta izmantošanu pilnā apmērā, kā arī ievērojamas summas izmantošanu no “pēdējā glābiņa” — rezerves neparedzētiem izdevumiem —, un Padome tam piekrita;

8.  atkārtoti apliecina savu nostāju, proti, to, ka pašreizējo bēgļu un migrācijas izraisīto problēmu risināšanai nepieciešamais papildu finansējums nebūtu jārod uz Savienības pašreizējās ārējās darbības, tostarp tās attīstības politikas, rēķina; atkārtoti norāda, ka Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā, trasta fondu un visu citu ad hoc instrumentu izveidi nevar finansēt, samazinot līdzekļus citiem jau pastāvošiem instrumentiem; pauž bažas, ka ad hoc instrumentu veidošana ārpus Savienības budžeta varētu apdraudēt budžeta vienotību un apiet budžeta procedūru, kurā paredzēts, ka Eiropas Parlaments iesaistās un veic uzraudzību; stingri apšauba, vai 4. izdevumu kategorijas (“Globālā Eiropa”) maksimālais apjoms ir pietiekams, lai ilgtspējīgi un efektīvi reaģētu uz pašreizējām ārējām problēmām, tostarp pašreizējām bēgļu un migrācijas izraisītām problēmām;

9.  atkārtoti pauž pārliecību, ka būtu jārod iespēja no Savienības budžeta finansēt jaunas iniciatīvas, nekaitējot jau pastāvošām Savienības programmām un politikas pasākumiem, un prasa rast ilgtspējīgus risinājumus jaunu iniciatīvu finansēšanai; pauž bažas par to, ka sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai, kuras finansējums nākamajos trijos gados sasniegs EUR 80 miljonus, tiks iespiesta pašreizējās DFS budžetā; pauž pārliecību, ka, ņemot vērā jau tā nepietiekamo finansējumu Savienības budžetā, papildu centieniem attiecībā uz pasākumiem, administratīvajām izmaksām, sagatavošanas darbībām un izmēģinājuma projektiem, kas saistīti ar kopējo drošības un aizsardzības politiku, ir vajadzīgi arī jauni līdzekļi, kurus nodrošina dalībvalstis; uzskata, ka pašreizējās DFS vidusposma novērtēšanu/pārskatīšanu dalībvalstīm vajadzētu izmantot šajā nolūkā; uzsver, ka ir jāpaskaidro, kā ilgtermiņā tiks finansēti kopējie aizsardzības pētījumi;

10.  atgādina, ka Savienība ratificēja COP 21 nolīgumu un daļa finanšu resursu tai ir jāparedz starptautisko saistību pildīšanai; norāda, ka saskaņā ar 2017. finanšu gada tāmi šim mērķim no budžeta tiek paredzēts piešķirt 19,2 % izdevumu; stingri mudina Komisiju turpināt strādāt šādā virzienā, lai īstenotu 20 % mērķi atbilstoši Komisijas saistībām integrēt pret klimata pārmaiņām vērstus pasākumus pašreizējā DFS;

11.  atjauno visas summas, kuras Padome budžeta projektā ierosinājusi samazināt; pauž neizpratni par ierosināto samazinājumu pamatojumu un iebilst pret Padomes pausto nolūku no jauna izveidot mākslīgas rezerves atsevišķās izdevumu kategorijās, tādās kā 1.a izdevumu apakškategorija (“Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”) un 4. izdevumu kategorija (“Globālā Eiropa”), īpaši ņemot vērā to, ka šīs rezerves jebkurā gadījumā būtu pārāk mazas, lai būtu iespējams reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem vai krīzēm;

12.  norāda, ka Padomes lasījumā nav izdevies prognozēt Savienības budžeta faktisko izpildi pēdējos piecos gados un ka, ņemot vērā visus budžeta grozījumus, visos galīgajos budžetos bija nepieciešams ievērojami vairāk līdzekļu; tādēļ aicina Padomi Samierināšanas komitejā koriģēt tās nostāju, lai 2017. gada budžetam nodrošinātu pienācīgu finansējumu no paša sākuma;

13.  paziņo, ka, lai pienācīgi finansētu šīs spiedīgās vajadzības, kā arī ņemot vērā ļoti mazās DFS rezerves 2017. gadā, Parlaments finansēs līdzekļu palielinājumus, kuri pārsniedz budžeta projektā norādītās summas, pilnībā izmantojot visas pieejamās rezerves un pastiprināti izmantojot rezervi neparedzētiem izdevumiem;

14.  pilnībā kompensē visus samazinājumus, kas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā (EISI) un pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” veikti saistībā ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), kopumā EUR 1240 miljonu vērtībā 2017. gada saistībās, ar jaunu apropriāciju palīdzību, kuras jārod, veicot DFS vidusposma pārskatīšanu; uzstāj, ka ir efektīvi jāreaģē uz jauniešu bezdarbu visā Savienībā; tādēļ palielina Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai paredzētos līdzekļus vēl par EUR 1500 miljoniem saistību apropriācijās, lai to būtu iespējams turpināt; uzskata, ka par pienācīgu papildu finansējumu šīm svarīgajām Savienības programmām būtu jālemj saistībā ar DFS vidusposma pārskatīšanu;

15.  sagaida, ka Padome piekritīs šādai pieejai un ka būs viegli panākt vienošanos samierināšanas procedūrā, dodot iespēju Savienībai apliecināt savas spējas un efektīvi reaģēt uz turpmākiem izaicinājumiem;

16.  apropriāciju kopējo līmeni 2017. gadam nosaka EUR 161,8 miljardu apmērā saistību apropriācijās un EUR 136,8 miljardu apmērā — maksājumu apropriācijās;

1.a izdevumu apakškategorija — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

17.  norāda, ka 1.a izdevumu apakškategoriju kārtējo reizi ir smagi skāris Padomes lasījums, jo 52 % no visiem Padomes veiktajiem saistību samazinājumiem attiecas tieši uz šo kategoriju; tādēļ pauž izbrīnu par to, kā šajā lasījumā izpaužas Padomes politiskās prioritātes nodarbinātības un izaugsmes jomā;

18.  stingri iebilst pret šiem samazinājumiem izdevumu kategorijā, kura simbolizē Eiropas pievienoto vērtību un nodrošina iedzīvotājiem lielāku izaugsmi un nodarbinātību; tādēļ nolemj atjaunot visas Padomes samazinātās summas;

19.  ņemot vērā 2015. gada jūnijā pausto apņemšanos ikgadējās budžeta procedūras ietvaros pēc iespējas samazināt ESIF izveides ietekmi uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un EISI budžetu, nolemj pilnībā atjaunot to pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un EISI pozīciju finansējumu sākotnējā apmērā (kāds tas bija pirms ESIF izveides), kuras tika samazinātas, lai finansētu ESIF garantiju fondu; uzsver Savienības lielākās pētniecības un inovācijas programmas — “Apvārsnis 2020” — nozīmību, jo tā lieliskas idejas pārvērš produktos un pakalpojumos, tādējādi veicinot izaugsmi un nodarbinātību; prasa paredzēt atbilstošas papildu saistību apropriācijas EUR 1,24 miljardu apmērā papildus budžeta projektā norādītajām summām; sagaida, ka tiks panākta vispārēja vienošanās šajā steidzamajā jautājumā, veicot DFS vidusposma pārskatīšanu; norāda, ka ESIF būtu jāuzlabo, lai tas būtu pilnībā efektīvs un lietderīgs, nodrošinot papildināmības principa ievērošanu, uzlabojot ģeogrāfisko un sektorālo līdzsvaru un uzlabojot lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību;

20.  ņemot vērā savas ar izaugsmi un nodarbinātību joprojām saistītās prioritātes un rūpīgi izvērtējot to līdzšinējo apguves spēju, nolemj ierosināt atsevišķus izlases kārtībā veiktus palielinājumus, pārsniedzot summas, kas budžeta projektā paredzētas programmām COSME, Progress, Marie Curie, Eiropas Pētniecības padomei, Eures un Erasmus+; norāda, ka šādus palielinājumus var finansēt no šajā apakškategorijā pieejamās rezerves;

21.  līdz ar to salīdzinājumā ar budžeta projektu palielina saistību apropriāciju apmēru 1.a izdevumu kategorijā par EUR 69,367 miljoniem (neierēķinot ESIF, izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības);

1.b izdevumu apakškategorija — Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

22.  uzsver, ka aptuveni trešā daļa no Savienības ikgadējā budžeta tiek atvēlēta ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem; uzsver, ka kohēzijas politika ir Savienības galvenā investīciju politika un instruments nevienlīdzības mazināšanai starp visiem ES reģioniem un ka tai ir svarīga nozīme uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi vērstās stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā;

23.  nepiekrīt Padomes ierosinātajiem saistību apropriāciju samazinājumiem par EUR 3 miljoniem un, vēl jo vairāk, maksājumu apropriāciju samazinājumiem par EUR 199 miljoniem 1.b izdevumu apakškategorijā, tostarp atbalsta pozīcijās; aicina Padomi paskaidrot, kā šie samazinājumi ir savienojami ar tās mērķi nodrošināt apropriācijas, kas vajadzīgas jauno programmu netraucētai īstenošanai daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam ceturtajā darbības gadā; atgādina, ka Komisijas ierosinātais maksājumu apmērs šajā izdevumu kategorijā jau ir par 23,5 % zemāks nekā 2016. gada budžetā; šajā sakarībā uzsver, ka nekādi turpmāki maksājumu samazinājumi nevar būt nedz pamatoti, nedz pieņemami;

24.  prasa veikt Savienības politikas pasākumu ietekmes novērtējumu, pamatojoties uz ietekmes novērtējuma ziņojumiem, lai noteiktu, kādā apmērā tie ir spējuši cita starpā mazināt ekonomiskās atšķirības, attīstīt konkurētspējīgas un dažādotas reģionālās ekonomikas un veicināt izaugsmi un darbvietas;

25.  pauž satraukumu par vērā ņemamajiem kavējumiem Eiropas strukturālo un investīciju fondu cikla īstenošanā, kas, visticamāk, nopietni negatīvi ietekmēs rezultātu laicīgu sasniegšanu uz vietas, kā arī var novest pie jauna neapmaksātu rēķinu uzkrājuma izveidošanās pašreizējās DFS darbības termiņa otrajā pusē; mudina attiecīgās dalībvalstis nekavējoties iecelt atlikušās vadošās, maksājumu un sertifikācijas iestādes un novērst visus citus programmu īstenošanas aizkavēšanās cēloņus; pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumus par lielāku vienkāršošanu šajā jomā un uzskata, ka dalībvalstīm būtu steidzami jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka programmas sāk darboties ar pilnu jaudu; līdz ar to prasa nodrošināt lielāku sinerģiju un papildināmību starp publisko investīciju politiku dalībvalstu budžetos un Savienības budžetu un tiem budžetiem, kuri paredzēti, lai veicinātu izaugsmi un ilgtspējīgas nodarbinātības radīšanu, kas veido Savienības pamatu;

26.  pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu izveidot strukturālo reformu atbalsta programmu, paredzot tai finansējumu EUR 142 800 000 apmērā, un uzsver, ka šis finansējums būtu jāpiešķir, raugoties, lai tiktu stiprināta ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija;

27.  pauž nožēlu par to, ka Komisija nav ierosinājusi saistību apropriācijas Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (JNI) 2017. gadā, jo tai paredzētais finansējums tika darīts pieejams agrāk, proti, 2014.–2015. gadā; atkārtoti pauž stingru atbalstu JNI turpināšanai; saskaņā ar Eiropas Sociālā fonda regulu(9), kurā paredzēta šādas turpināšanas iespēja, nolemj vispirms piešķirt JNI EUR 1500 miljonus saistību apropriācijās un EUR 500 miljonus — maksājumu apropriācijās efektīvai reaģēšanai uz jauniešu bezdarbu, ņemot vērā pieredzi, ko sniedz Komisijas veiktā JNI īstenošanas izvērtējuma rezultāti; norāda, ka saskaņā ar Parlamenta pieprasījumiem vispārēja vienošanās par pienācīgu papildu finansējumu JNI laika periodam, kas atlicis līdz šī plānošanas perioda beigām, būtu jāpanāk gaidāmajā DFS vidusposma pārskatīšanā; mudina dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai paātrinātu šīs iniciatīvas īstenošanu uz vietas, tādējādi dodot tiešu labumu Eiropas jauniešiem;

28.  nolemj atjaunot budžeta projektā norādītās summas gan saistību, gan maksājumu apropriācijās Padomes samazinātajās pozīcijās; salīdzinājumā ar budžeta projektu 1.b izdevumu apakškategorijā palielina Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai paredzētās saistību apropriācijas par EUR 1500 miljoniem un maksājumu apropriācijas — par EUR 500 miljoniem, bet Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām paredzētās saistību apropriācijas par EUR 4 miljoniem un maksājumu apropriācijas — par EUR 2 miljoniem, tādējādi pārsniedzot saistību pašreizējo maksimālo apjomu par EUR 1 486 798 635;

29.  uzsver, ka 1.b izdevumu apakškategorijā meklējama lielākā daļa patlaban neizpildīto saistību (RAL), kas 2016. gada septembra sākumā sasniedza EUR 151 119  miljonus un var apdraudēt jauno programmu īstenošanu;

30.  uzsver, ka kohēzijas politika nodrošina nozīmīgu ieguldījumu attiecībā uz dzimumu līdztiesības principa efektīvu ievērošanu budžeta plānošanā; aicina Komisiju atbalstīt pasākumus dzimumu līdztiesības nodrošināšanai paredzētu piemērotu instrumentu izveidei, piemēram, stimulu struktūrām, kurās struktūrfondi tiktu izmantoti, lai rosinātu ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā dalībvalstu līmenī;

2. izdevumu kategorija — Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

31.  norāda, ka Padome samazināja 2. izdevumu kategorijas apropriācijas par EUR 179,5 miljoniem saistību apropriācijās un par EUR 198 miljoniem — maksājumu apropriācijās administratīvā atbalsta pozīcijās, operatīvās tehniskās palīdzības pozīcijās (piemēram, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds un programma LIFE), darbības pozīcijās, kas attiecas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), kuram ir būtiska nozīme, lai saglabātu lauksaimniecību plaukstošās teritorijās, un decentralizēto aģentūru pozīcijās; norāda, ka vislielākie maksājumu samazinājumi ir skāruši lauku attīstību; uzskata, ka grozījumu vēstule arī turpmāk būtu jāuzskata par pamatu jebkādai uzticamai ELGF apropriāciju pārskatīšanai; attiecīgi atjauno budžeta projektā norādītās summas;

32.  gaida grozījumu vēstules iesniegšanu par ārkārtas atbalsta paketi, kas paredzēta jo īpaši piena nozarei, un nolemj paust stingru atbalstu Savienības lauksaimniecības nozarei; tādēļ par EUR 600 miljoniem palielina budžeta projektā norādītās apropriācijas, lai novērstu piena nozares krīzes radītās sekas un Krievijas noteiktā embargo ietekmi uz piena nozari;

33.  atzinīgi vērtē saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” piešķirtos līdzekļus ar lauksaimniecību saistītai pētniecībai un inovācijai, lai nodrošinātu pietiekamu drošas un kvalitatīvas pārtikas un citu no bioloģiskajiem resursiem iegūtu produktu piedāvājumu; uzsver, ka prioritāte ir jāpiešķir projektiem, kuros iesaistīti primārie ražotāji;

34.  uzsver, ka jaunās KZP īstenošana nozīmē paradigmas maiņu zvejniecības pārvaldībā gan dalībvalstīm, gan zvejniekiem, un šajā sakarībā atgādina par grūtībām, ar kurām nācās saskarties iepriekšējos finanšu gados, kad tika samazinātas apropriācijas;

35.  tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto un vienlaikus paužot gandarījumu par palielinājumu 2017. gada budžeta projektā programmai LIFE EUR 30,9 miljonu apmērā saistību apropriācijās, pauž nožēlu, ka arī šogad programma LIFE, kuras kopējais finansējums ir EUR 493,7 miljoni, veido tikai 0,3 % no visa 2017. gada budžeta projekta;

36.  uzsver, ka iepriekšējās problēmas, kuras izraisīja maksājumu apropriāciju trūkums programmai LIFE, traucēja un aizkavēja tās pienācīgu īstenošanu;

37.  saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem un starptautiskajām saistībām klimata pārmaiņu novēršanas jomā nolemj ierosināt programmas LIFE+ palielinājumu salīdzinājumā ar budžeta projektā norādīto apmēru;

38.  tādēļ palielina saistību apropriācijas par EUR 619,8 miljoniem un maksājumu apropriācijas — par EUR 611,3 miljoniem (neierēķinot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), atstājot rezervi EUR 19,4 miljonu apmērā līdz 2. izdevumu kategorijas maksimālajam apjomam;

3. izdevumu kategorija — Drošība un pilsoniskums

39.  uzsver, ka Parlaments joprojām uzskata pašreizējo migrācijas problēmu par vienu no aktuālākajiem darba kārtības jautājumiem; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu piešķirt vēl EUR 1,8 miljardus migrācijas problēmas novēršanai Savienībā papildus tiem līdzekļiem, kas jau sākotnēji ieplānoti 2017. gadam; norāda, ka lielas novirzes no sākotnējā plānojuma liecina par vajadzību palielināt 3. izdevumu kategorijas maksimālos apjomus; uzsver, ka Komisija ierosina šos palielinājumus finansēt, galvenokārt izmantojot elastības instrumentu (EUR 530 miljonu apmērā, tādējādi pilnībā izlietojot šajā gadā pieejamo finansējumu) un rezervi neparedzētiem izdevumiem (EUR 1160 miljonu apmērā); ņemot vērā nepieredzēto finansējuma apmēru ar migrāciju saistītiem izdevumiem (kopumā EUR 5,2 miljardi 2017. gadā 3. un 4. izdevumu kategorijā un Eiropas Attīstības fonda izmantošana) un iesniegtos priekšlikumus būt elastīgiem, neprasa vēl vairāk palielināt līdzekļus ar migrāciju saistītiem politikas pasākumiem; vienlaikus iebildīs pret jebkādiem mēģinājumiem samazināt finansējumu Savienības pasākumiem šajā jomā;

40.  atkārtoti norāda, ka budžeta elastīgumam ir savas robežas un tas var būt vienīgi īstermiņa risinājums; pauž stingru pārliecību, ka 3. izdevumu kategorijas maksimālā apjoma palielināšana būtu uz nākotni vērsta un drosmīga atbilde uz šīm bēgļu un migrācijas izraisītajām ilgtermiņa problēmām, kuras aptvērušas visu kontinentu un nebūt nemazinās; uzskata, ka visi nesenie ar budžetu saistītie lēmumi nodrošināt jaunas apropriācijas šajā jomā ir faktiski apliecinājuši nepieciešamību pārskatīt minēto maksimālo apjomu;

41.  ņemot vērā pašreizējās problēmas drošības un migrācijas jomā, atzinīgi vērtē finansējuma palielinājumu AMIF (EUR 1,6 miljardi) un ISF (EUR 0,7 miljardi); uzskata — jo vairāk tiek palielināts AMIF finansējums, jo lielāka kļūst nepieciešamība nodrošināt gada finansējuma taisnīgu un pārredzamu sadali starp šī fonda dažādajām programmām un mērķiem un uzlabot pārredzamību pār to, kā šis finansējums tiks izlietots;

42.  norāda, ka jaunais Instruments ārkārtas atbalstam Savienībā tika izveidots 2016. gada 15. martā, tam paredzot orientējošu finansējumu EUR 700 miljonu apmērā uz trim gadiem (2016.–2018. gads), un tas nekavējoties jau ir devis rezultātus uz vietas ārkārtas pasākumu veidā, reaģējot uz liela skaita bēgļu un migrantu, kas ierodas dalībvalstīs, humānajām vajadzībām; tomēr atkārtoti pauž nostāju, ka turpmāk būtu jāparedz ilgtspējīgāks tiesiskais un budžeta regulējums, lai Savienībā varētu mobilizēt humāno palīdzību; uzstāj uz regulāra dialoga uzturēšanu ar Komisiju par šī instrumenta pašreizējo un turpmāko darbību un finansēšanu, pamatojoties uz informācijas pilnīgu pārredzamību un ietekmes novērtējuma ziņojumiem;

43.  ņemot vērā paaugstināto apdraudējuma līmeni vairākās dalībvalstīs un vienlaikus pastāvošās problēmas, ko rada migrācijas pārvaldība, cīņa pret terorismu un organizēto noziedzību un saskaņotas Eiropas atbildes reakcijas nepieciešamība, prasa piešķirt finansējumu papildu darbiniekiem Eiropolā, lai izveidotu 24/7 terorisma apkarošanas vienību, kura dalībvalstu kompetentajām iestādēm sniegtu izlūkošanas datus; uzskata, ka šis palielinājums ir nodrošināts arī tādēļ, lai uzlabotu cīņu pret cilvēku tirdzniecību (īpašu uzmanību pievēršot nepavadītiem nepilngadīgajiem) un cīņu pret kibernoziedzību (jaunā EC3 darbinieki), kā arī palielinātu darbinieku skaitu Itālijas un Grieķijas karstajos punktos; atgādina, ka Eiropolam patlaban ir tikai trīs darbinieki, ko norīkot uz pastāvīgiem un pagaidu karstajiem punktiem, kuri Itālijā vien ir astoņi; uzskata, ka šis skaits ir pārāk mazs, lai Eiropols spētu pildīt savus uzdevumus cīņā pret cilvēku tirdzniecību, terorismu un citiem smagiem pārrobežu noziedzības veidiem;

44.  atzinīgi vērtē jaunas budžeta pozīcijas izveidi, lai nodrošinātu finansējumu terorisma upuriem; atbalsta resursu piešķiršanu upuru vajadzību plašajam spektram, kas ietver fizisku ārstēšanu, psihosociālus pakalpojumus un finansiālu atbalstu; uzskata, ka pārāk bieži nevainīgu terorisma upuru vajadzības tiek vai nu aizmirstas, vai uzskatītas par sekundārām gadījumos, kad tiek ierosināti pasākumi cīņai pret terorisma draudiem;

45.  nosoda samazinājumus, ko Padomes veikusi daudzās programmās kultūras, plašsaziņas līdzekļu, pilsoniskuma, pamattiesību un sabiedrības veselības jomā, kopumā EUR 24,3 miljonu apmērā saistību apropriācijās; uzskata, ka kultūras programmu finansējuma samazināšana, lai rastu līdzekļus pašreizējo bēgļu un migrācijas izraisīto problēmu risināšanai, ir negatīvs signāls no Padomes puses; pauž nožēlu par to, ka daudzi no šiem samazinājumiem šķiet veikti patvaļīgi, neņemot vērā lieliskus īstenošanas rādītājus; uzskata, ka pat nelieli samazinājumi var apdraudēt programmu mērķu sasniegšanu un Savienības pasākumu netraucētu īstenošanu; tādēļ atjauno visas samazinātās summas līdz budžeta projektā norādītajam apmēram;

46.  uzstāj, ka ir jāpalielina finansējums vairākiem pasākumiem, ko īsteno programmās “Radošā Eiropa” un “Eiropa pilsoņiem”, kuras ilgstoši bijušas nepietiekami finansētas; ir pārliecināts, ka šīs programmas ir aktuālākas nekā jebkad agrāk gan tāpēc, ka veicina kultūras un radošo nozaru ieguldījumu darbvietu veidošanas un izaugsmes nodrošināšanā, gan tāpēc, ka sekmē iedzīvotāju aktīvu iesaistīšanos Savienības politikas veidošanā un īstenošanā; pauž neizpratni par to, kā Padome var pamatot finansējuma samazināšanu MVU kultūras un radošajās nozarēs, ņemot vērā, ka Kultūras un radošās nozares garantiju mehānisms, kura finansējums jau ir atlikts uz vēlāku laiku, ir sācis darboties tikai 2016. gada jūnijā un ir lielisks piemērs tam, kā inovatīvi risināt nopietnu tirgus neveiksmi, veidojot spējas un piedāvājot aizsardzību pret kredītrisku finanšu starpniekiem, kuri piešķir kredītus kultūras un radošajās nozarēs;

47.  uzsver, ka Savienības programmas kultūras, izglītības, jaunatnes un pilsonības jomā nodrošina nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību, kā arī papildina un veido sinerģiju ar migrantu un bēgļu integrācijas politiku; tādēļ aicina Savienības iestādes atbildēt ar pienācīgu finansējuma palielināšanu tieši pārvaldītajām programmām, tādām kā “Radošā Eiropa”, kā arī attiecīgajām strukturālo un investīciju fondu budžeta pozīcijām;

48.  norāda, ka ir jāparedz budžeta garantijas, kas nepieciešamas 2018. gada kā Eiropas Kultūras mantojuma gada sagatavošanas pasākumiem;

49.  atgādina, ka Savienības civilās aizsardzības mehānisms ir Savienības solidaritātes stūrakmens; uzsver, ka Savienība veic iespēju sniegšanas uzdevumu, lai atbalstītu, koordinētu un papildinātu dalībvalstu pasākumus katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā; norāda uz nelielo saistību palielinājumu šai programmai;

50.  atzinīgi vērtē budžeta pozīcijas izveidi ES Meklēšanas un glābšanas fondam, no kuras ir plānots finansēt dalībvalstu īstenotās un Savienības līmenī koordinētās meklēšanas un glābšanas darbības, jo īpaši Vidusjūrā; uzskata, ka īpaša fonda izveide ir piemērotāks risinājums nekā Frontex vai jaunizveidotās Eiropas robežu un krasta apsardzes budžeta pastāvīga palielināšana;

51.  atzinīgi vērtē budžeta pozīcijas izveidi, lai atbalstītu Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas ir jaunizveidots instruments ar mērķi iesaistīt pilsoņus Savienības lēmumu pieņemšanā un padziļināt Eiropas demokrātiju; uzskata, ka budžeta projektā ierosinātais saistību apropriāciju apmērs ir pārāk mazs; nolemj palielināt šo budžeta pozīciju;

52.  norāda, ka Komisija ierosina piešķirt EUR 840 000 saistību apropriācijās atsevišķai budžeta pozīcijai, kas izveidota pagājušajā gadā un paredzēta Eiropas pilsoņu iniciatīvai, un norāda, ka ir nepieciešams pietiekams finansējums, lai veicinātu šā instrumenta izmantošanu, jo tas ir vērtīgs līdzdalības demokrātijas rīks;

53.  atzinīgi vērtē finansējuma palielinājumu Komisijas pārstāvniecību, pilsoņu dialogu un partnerību darbību komunikācijai, līdzekļu apmēram 2017. gadā sasniedzot EUR 17,036 miljonus saistību apropriācijās un EUR 14,6 miljonus maksājumu apropriācijās, jo šie pasākumi ir saistīti ar iniciatīvām, kuru mērķis ir tuvināties ES pilsoņiem, iegūt viņu uzticību un veicināt viņu izpratni par Savienības politikas nostādnēm un pasākumiem;

54.  uzsver, ka pēc jaunā Iestāžu nolīguma par Pārredzamības reģistru pieņemšanas Pārredzamības reģistra kopīgais sekretariāts ir jānodrošina ar pietiekamiem un atbilstīgiem administratīvajiem un finanšu līdzekļiem, lai tas spētu pildīt savus uzdevumus;

55.  norāda, ka Parlamenta lasījumā iekļautās summas (neierēķinot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības) par EUR 71,28 miljoniem pārsniedz 3. izdevumu kategorijas saistību maksimālo apjomu, kā arī palielina maksājumu apropriācijas par EUR 1857,7 miljoniem; ņemot vērā, ka jau budžeta projektā nebija nekādas rezerves, ierosina šos palielinājumus finansēt, nepārsniedzot maksimālo apjomu, bet vairāku būtisku ar migrāciju saistītu izdevumu posteņu gadījumā izmantojot rezervi neparedzētiem izdevumiem;

4. izdevumu kategorija — Globālā Eiropa

56.  norāda, ka, ņemot vērā pašreizējās bēgļu un migrācijas izraisītās problēmas, Savienības ārējai darbībai ir vajadzīgs aizvien lielāks finansējums, kas ievērojami pārsniedz 4. izdevumu kategorijas pašreizējo apmēru; tādēļ stingri apšauba, ka 4. izdevumu kategorijas maksimālie apjomi ir pietiekami, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu bēgļu un migrācijas izraisīto problēmu ārējai dimensijai; pauž nožēlu, ka tādu jaunu iniciatīvu finansēšanai kā Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā Komisija izvēlējās budžeta projektā samazināt līdzekļus citām programmām, tādām kā attīstības sadarbības instruments (ASI) un Stabilitātes un miera veicināšanas instruments (IcSP); uzsver, ka tam nevajadzētu notikt uz citās jomās īstenotu pasākumu rēķina; tādēļ nolemj lielā mērā samazināt nozīmīgu finanšu resursu pārvietošanu no diviem instrumentiem, kuri cita starpā palīdz novērst migrācijas plūsmu pamatcēloņus; atgādina, ka Savienības attīstības politikas galvenajam mērķim joprojām ir jābūt nabadzības mazināšanai; pauž nožēlu par to, ka humānajai palīdzībai un Eiropas kaimiņattiecību instrumenta (EKI) Vidusjūras reģiona sadaļai ir paredzēts mazāk apropriāciju, nekā tika apstiprināts 2016. gada budžetā, lai gan šiem instrumentiem ir neapstrīdama nozīme lielā skaita ārējo problēmu risināšanā; pauž nožēlu par Padomes veiktajiem nepamatotajiem samazinājumiem;

57.  tādēļ nolemj atjaunot visas summas, kuras Padome samazinājusi 4. izdevumu kategorijā; nolemj arī atjaunot 2016. gada apmēru EKI Vidusjūras reģiona sadaļas un humānās palīdzības pozīcijās; turklāt nolemj mazināt samazinājumus, ko Padomei veikusi ASI un IcSP pozīcijās; uzskata, ka ir svarīgi saglabāt Savienības centrālo lomu un finansiālā atbalsta līmeni Tuvo Austrumu miera procesa, Palestīniešu pašpārvaldes un UNRWA atbalstīšanā, kā arī EKI Austrumu partnerības pozīcijās; uzsver Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta nozīmību;

58.  nolemj palielināt makrofinansiālo palīdzību, kura ir ievērojami samazināta salīdzinājumā ar 2016. gadu; uzskata, ka būs vajadzīgs lielāks finansējums, nekā ierosināts, lai nodrošinātu, ka ir iespējams apmierināt visus turpmākos pieprasījumus pēc aizdevumiem;

59.  pilnībā atbalsta Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā un ierosina pārcelt uz agrāku laiku, proti, uz 2016. gadu, daļu no Savienības budžeta 2017. gadā plānotā ieguldījuma, ņemot vērā šī mehānisma labos īstenošanas rādītājus un 2016. gada budžetā joprojām pieejamās lielās rezerves; tādēļ aicina palielināt IPA II paredzēto finansējumu par EUR 400 miljoniem, izdarot grozījumu 2016. gada budžetā, un attiecīgi izmantot rezervi neparedzētiem izdevumiem; tādu pašu summu iekļauj rezervē 2017. gada budžetā līdz brīdim, kad būs panākta visaptveroša vienošanās par Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā alternatīvu finansēšanu, kas mazinās nepieredzēto spiedienu uz citiem ārējās finansēšanas instrumentiem;

60.  ar bažām norāda, ka, neraugoties uz lielo nozīmību un ievērojamo apmēru, ES trasta fondi un Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā Savienības budžetā praktiski nav pamanāmi; prasa tos iekļaut budžetā tā, lai panāktu lielāku pārredzamību un vairāk tiktu ievērots gan Savienības budžeta vienotības princips, gan budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas, un šajā nolūkā izveido jaunas budžeta pozīcijas; aicina Komisiju arī apliecināt, ka finanšu instrumentu izmantošana trasta fondu ietvaros nenovirza to apropriācijas no mērķiem, kas paredzēti sākotnējos juridiskajos pamatos; norāda, ka mērķi papildināt Savienības budžeta ieguldījumus ar dalībvalstu ieguldījumiem līdz šim galīgi nav izdevies īstenot; šajā sakarībā uzsver, ka saistībā ar turpmākajiem pieprasījumiem pēc ES budžeta iemaksām trasta fondos Parlaments sniegs piekrišanu tikai tad, kad būs nodrošināta līdzvērtīga summa dalībvalstu ieguldījumu veidā; tādēļ aicina dalībvalstis izpildīt dotos solījumus pēc iespējas drīzāk;

61.  norāda, ka Garantiju fondam ārējai darbībai, no kura sedz aizdevumus saistību neizpildes gadījumā un nodrošina aizdevumu garantijas trešām valstīm vai projektiem trešās valstīs, saskaņā ar Komisijas ziņojumu par vispārējā budžeta garantijām (COM(2016) 576 final) ir nepieciešams papildu finansējums, lai sasniegtu plānoto summu, un tādēļ budžeta projektā tika iekļauti EUR 228,04 miljoni; pauž bažas par to, ka šīs prasības rada papildu spiedienu uz jau tā ļoti noslogotajiem 4. izdevumu kategorijas maksimālajiem apjomiem;

62.  atzinīgi vērtē Komisijas budžeta priekšlikumus saistībā ar jauno partnerības migrācijas jomā sistēmu un ārējo investīciju plānu; tomēr pauž bažas par iespējamu jaunu “satelītu” izveidi ārpus Savienības budžeta; atkārtoti norāda, ka ir jāsaglabā pilnīga parlamentāra kontrole pār Savienības budžetu; stingri uzstāj, ka ir jāievēro budžeta vienotības princips; pauž pārliecību, ka jaunās prioritātes nevajadzētu finansēt, kaitējot esošajiem Savienības projektiem; uzskata, ka būtu jāizmanto papildu elastīgums, lai nodrošinātu vērienīgu pamatu investīciju veicināšanai Āfrikā un ES kaimiņvalstīs, paredzot tam jaunas apropriācijas atbilstošā apmērā;

63.  atkārtoti prasa budžetam neitrālā veidā pārcelt ES īpašajiem pārstāvjiem paredzēto budžeta pozīciju no KĀDP budžeta uz EĀDD administratīvo budžetu, lai vēl vairāk konsolidētu Savienības diplomātisko darbību;

64.  līdz ar to salīdzinājumā ar budžeta projektu par EUR 497,9 miljoniem palielina saistību apropriācijas un par EUR 495,1 miljonu — maksājumu apropriācijas 4. izdevumu kategorijā (neierēķinot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, bet ņemot vērā ES īpašo pārstāvju pozīcijas pārcelšanu uz EĀDD budžetu);

65.  uzskata, ka ir jāpalielina apropriācijas Kipras turku kopienas budžeta pozīcijai (+EUR 3 miljoni), lai izlēmīgi turpinātu un intensificētu Kiprā bezvēsts pazudušo personu komitejas darbu un atbalstītu divkopienu Kultūras mantojuma tehnisko komiteju, tādējādi veicinot abu kopienu savstarpēju uzticēšanos un samierināšanos;

5. izdevumu kategorija — Administrācija; pārējās izdevumu kategorijas — administratīvie un pētniecības atbalsta izdevumi

66.  uzskata, ka Padomes veiktie samazinājumi ir nepamatoti un kaitīgi, un atjauno budžeta projektā norādītās summas visiem Komisijas administratīvajiem izdevumiem, tostarp administratīvajiem un pētniecības atbalsta izdevumiem 1.–4. izdevumu kategorijā;

67.  ņemot vērā nesen klajā nākušos faktus un lai atgūtu Savienības pilsoņu uzticēšanos un atjaunotu Savienības iestāžu uzticamību, nolemj paturēt rezervē 20 % no apropriācijām, kas paredzētas pagaidu piemaksām bijušajiem Komisijas locekļiem, līdz Komisija attiecībā uz komisāriem sāks piemērot stingrāku rīcības kodeksu, lai novērstu interešu konfliktu un t. s. virpuļdurvju efektu;

68.  uzskata, ka iestāžu administratīvā sadarbība ir efektivitātes avots, jo kādas iestādes vajadzībām attīstīta zinātība, spējas un resursi var tikt darīti pieejami citām; tādēļ aicina izveidot sistēmu, kas ierobežotu administratīvo slogu līdz nepieciešamajam minimumam, nodrošinātu pakalpojumu pienācīgu kvalitāti, nodrošinātu galveno atbildīgo iestādi ar vajadzīgajiem budžeta resursiem un stimulētu citu iestāžu sadarbību, ierobežojot to finansējuma daļu līdz nenozīmīgām sadarbības radītām izmaksām un tādējādi saskaņojot iestāžu līmenī pieņemtus pareizas finanšu pārvaldības lēmumus ar vispārēju pareizu budžeta finanšu pārvaldību;

Aģentūras

69.  principā atbalsta Komisijas aplēses par aģentūru budžeta vajadzībām; norāda, ka Komisija jau ir ievērojami samazinājusi lielākās daļas aģentūru sākotnējos pieprasījumus; tādēļ uzskata, ka jebkādi turpmāki Padomes ierosināti samazinājumi apdraudētu aģentūru pienācīgu darbību un neļautu tām izpildīt uzticētos uzdevumus;

70.  atzinīgi vērtē budžeta palielinājumu efektīvajām TI aģentūrām, īpaši tām, kuras strādā ar migrācijas un drošības jautājumiem; uzsver, ka šīm aģentūrām ir jābūt pietiekamam resursu (tostarp arī investīcijām jaunās tehnoloģijās paredzētu resursu) un darbinieku apmēram, kad to pilnvaras tiek paplašinātas;

71.  ņemot vērā pašreizējās problēmas drošības jomā un paturot prātā to, ka ir vajadzīga saskaņota Eiropas reakcija, uzskata, ka daži no minētajiem palielinājumiem nav pietiekami, un nolemj palielināt apropriācijas Eiropas Policijas birojam (Eiropolam), Eiropas Tiesu sadarbības vienībai, Eiropas Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA);

72.  uzsver — lai gan šķiet, ka Eiropas robežu un krasta apsardzes budžeta resursu apmērs un štata vietu skaits patlaban ir pietiekams, šīs aģentūras turpmākās darbības resursu vajadzības un vajadzības pēc darbiniekiem būs cieši jāuzrauga, lai aģentūra neatpaliktu no dzīves realitātes;

73.  konkrētāk, uzsver, ka ir vajadzīgi pietiekami cilvēkresursi un materiālie resursi Eiropola jaunizveidotajam Eiropas Terorisma apkarošanas centram, EC3 un vienībai ziņošanai par interneta saturu (IRU), tostarp attiecībā uz kopīgu operatīvo plānošanu un draudu novērtējumu, lai stiprinātu saskaņotu pieeju dalībvalstu cīņā pret organizēto noziedzību, kibernoziedzību un ar internetu saistītu noziedzību, terorismu un citiem smagiem noziegumiem; aicina piešķirt papildu finansējumu kopīgajām izmeklēšanas grupām;

74.  atgādina par dažādo TI informācijas sistēmu plānoto uzlabošanu un sadarbspēju, par ko Komisija informēja 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā par turpmāko satvaru stiprākām un viedākām informācijas sistēmām robežām un drošībai; mudina paredzēt, ka būs nepieciešami atbilstoši resursi, lai šos tehniskos risinājumus varētu īstenot ātri un efektīvi;

75.  atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada budžetā ir iekļauti atbilstoši resursi, lai atbalstītu Frontex ilgtermiņa pārveidi par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un EASO kļūšanu par pilnvērtīgu aģentūru patvēruma jomā; uzsver — lai gan šķiet, ka Eiropas robežu un krasta apsardzes resursi patlaban ir pietiekami, šīs aģentūras turpmākās darbības resursu vajadzības un vajadzības pēc darbiniekiem būs cieši jāuzrauga, lai aģentūra neatpaliktu no dzīves realitātes;

76.  ņemot vērā aizvien smagāko humanitāro situāciju Eiropas dienvidu kaimiņvalstīs un aizvien lielāko skaitu patvēruma meklētāju, kā arī — galvenokārt — mērķi nostiprināt tā mandātu vairāk, nekā paredzēts Komisijas priekšlikumā, nolemj arī palielināt 2016. gada budžeta apropriācijas Eiropas Patvēruma atbalsta birojam;

77.  atkārtoti norāda, ka nevar piekrist Komisijas un Padomes pieejai attiecībā uz aģentūru personālu, tādēļ izdara izmaiņas lielā skaitā štatu sarakstu; vēlreiz uzsver, ka katrai aģentūrai 5 gadu laikā ir jāsamazina štata vietu skaits par 5 %, kā apstiprināts Iestāžu nolīgumā, bet jaunajām štata vietām, kuras nepieciešamas papildu uzdevumu veikšanai saistībā ar politiskām pārmaiņām un jauniem tiesību aktiem kopš 2013. gada, ir jāparedz papildu resursi un tās nedrīkst ņemt vērā, pildot Iestāžu nolīgumā noteikto darbinieku skaita samazināšanas mērķi; tādēļ vēlreiz uzsver, ka iebilst pret aģentūrām paredzēta pārdales fonda koncepciju, bet atkārtoti apstiprina gatavību atbrīvot štata vietas, panākot aģentūrās efektivitātes radītus ietaupījumus ar lielākas administratīvās sadarbības vai — attiecīgā gadījumā — pat apvienošanās palīdzību, kā arī apvienojot noteiktas funkcijas ar Komisiju vai kādu citu aģentūru;

78.  uzsver, ka ievērojamus ar darbību un personālu saistītus ietaupījumus varētu panākt, ja aģentūrām, kurām ir vairāk nekā viena darba vieta (ENISA, eu-LISA, ERA), tiktu noteikta tikai viena darba vieta; uzskata, ka šo aģentūru pašreizējās darbības finansējuma vajadzības dod iespēju veikt šādas izmaiņas; uzsver, ka Eiropas Banku iestādes (EBI) pārcelšana no Londonas un apvienošana ar vismaz vienu no abām pārējām uzraudzības aģentūrām varētu nodrošināt ievērojamus abu aģentūru izmaksu ietaupījumus; aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu šajā jautājumā;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

79.  pēc iesniegto izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību rūpīgas analīzes, ņemot vērā notiekošo projektu un darbību veiksmīguma pakāpi un izslēdzot iniciatīvas, uz kurām jau attiecas spēkā esošie juridiskie pamati, kā arī pilnībā ņemot vērā Komisijas novērtējumu par projektu īstenošanas iespējamību, nolemj pieņemt kompromisa paketi, kurā ir neliels skaits izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību, ievērojot arī pieejamo rezervju ierobežojumus un izmēģinājuma projektiem un sagatavošanās darbībām noteiktos maksimālos apjomus;

Īpašie instrumenti

80.  atgādina rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos nozīmību, strauji reaģējot uz īpašas palīdzības vajadzībām trešās valstīs saistībā ar neparedzētiem notikumiem, un atgādina savu iepriekš pausto prasību DFS pārskatīšanas laikā ievērojami palielināt tās finansējumu; norāda, ka šīs rezerves ļoti straujais izlietojums 2016. gadā, kas, visticamāk, neatstās nekādas iespējas veikt pārvietojumu, liecina par to, ka šis īpašais instruments izrādīsies nepietiekami finansēts, lai risinātu visas papildu vajadzības 2017. gadā; tādēļ palielina tās apropriācijas, lai ikgadējais piešķīrums sasniegtu EUR 1 miljardu, gaidot lēmumu par ikgadējo piešķīrumu rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos saistībā ar DFS vidusposma pārskatīšanu;

81.  atjauno budžeta projektā norādītās summas rezervēm, kas paredzētas Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam un Eiropas Savienības Solidaritātes fondam, lai atvieglotu šo īpašo instrumentu izmantošanu;

Maksājumi

82.  pauž bažas par maksājumu apropriāciju ievērojamo samazinājumu budžeta projektā salīdzinājumā ar 2016. gada budžetu; norāda, ka tas liecina par īstenošanas kavēšanos, kas rada satraukumu ne tikai saistībā ar Savienības politikas mērķu sasniegšanu, bet arī risku, ka pašreizējā plānošanas perioda beigās no jauna izveidosies neapmaksātu rēķinu uzkrājums; uzskata, ka šis jautājums būtu jārisina, veicot DFS pārskatīšanu; turklāt pauž nožēlu par to, ka Padome ir samazinājusi maksājumus, lai gan maksimālie apjomi ne tuvu nav izsmelti;

83.  uzsver, ka pēc Parlamenta prasības ir panākta vienošanās par maksājumu plānu ar mērķi līdz 2016. gada beigām līdz normālam līmenim — EUR 2 miljardiem — samazināt to 2007.–2013. gada neizpildīto maksājumu pieprasījumu uzkrāto apmēru, kuri saistīti ar kohēzijas politiku; norāda, ka 2015. gada beigās kohēzijas politikas jomā tika konstatēti nesamaksāti rēķini vismaz EUR 8,2 miljardu apmērā attiecībā uz 2007.–2013. gadu, un sagaidāms, ka šis skaitlis līdz 2016. gada beigām samazināsies līdz mazāk nekā EUR 2 miljardiem; uzskata, ka kopīgajam maksājumu plānam 2016.–2020. gadam vajadzētu būt saistošam un tas ir jāizstrādā un jāsaskaņo attiecīgajām trim iestādēm; uzstāj, ka šādu jaunu maksājumu plānu vajadzētu balstīt uz pareizu finanšu pārvaldību un tajā būtu jāsniedz skaidra stratēģija, lai apmierinātu visas vajadzības pēc maksājumiem visās izdevumu kategorijās līdz pašreizējās DFS beigām un lai izvairītos no slēptiem neizpildītiem maksājumiem atsevišķu daudzgadu programmu mākslīgi palēninātas īstenošanas dēļ un citu tādu ietekmes mazināšanas pasākumu dēļ kā priekšfinansējuma likmju samazināšana;

84.  nolemj atjaunot budžeta projektā norādītos maksājumus visās Padomes samazinātajās pozīcijās un palielina maksājumu apropriācijas visās tajās pozīcijās, kuru saistību apropriācijas tiek grozītas;

Uz sniegumu balstīta budžeta plānošana

85.  atgādina, ka savā 2013. gada 3. jūlija rezolūcijā par integrētu iekšējās kontroles sistēmu(10) Parlaments atbalstīja Revīzijas palātas viedokli, ka ir bezjēdzīgi mēģināt mērīt darbības rezultātus, ja budžets nav veidots, pamatojoties uz darbības rezultātu rādītājiem(11), un prasa izveidot uz sniegumu balstītu publiskā budžeta izstrādes modeli, kurā katrai budžeta pozīcijai būtu norādīti mērķi un rezultāti, kas mērāmi ar snieguma rādītājiem;

86.  atzinīgi vērtē budžeta projektam pievienotos programmu darbības izdevumu pārskatus, jo tie daļēji atbilst Parlamenta prasībām saistībā ar mērķiem, rezultātiem un rādītājiem; norāda, ka šādi pārskati papildina parasto metodi, proti, budžeta līdzekļu sadali pa darbības jomām, ar atsevišķiem datiem par sniegumu;

87.  uzstāj, ka nolūkā vienkāršot Komisijas iekšējās pārvaldības instrumentus ģenerāldirektoriem, pieņemot pārvaldības plānus un gada darbības pārskatus, būtu jāievēro politiskie mērķi un rādītāji, kas iekļauti programmu darbības izdevumu pārskatos, un ka Komisijai uz šī pamata būtu jāsagatavo LESD 318. pantā paredzētais novērtējuma ziņojums;

Pārējās iedaļas

I iedaļa — Eiropas Parlaments

88.  nemaina sava 2016. gada 14. aprīļa plenārsēdē pieņemtā 2017. gada budžeta kopējo apmēru, saglabājot to EUR 1 900 873 000 līmenī; iestrādā tehniskus pielāgojumus, kuri neietekmē budžetu, lai budžetā atspoguļotu savus nesenos lēmumus, kā arī dara pieejamu rezervi deputātu, personu un preču pārvadājumu budžeta pozīcijā;

89.  apstiprina izmaiņas štatu sarakstā un attiecīgās budžeta apropriācijās, lai apmierinātu politisko grupu papildu vajadzības; pilnībā kompensē šos palielinājumus, samazinot apropriācijas budžeta pozīcijās, kas paredzētas rezervei neparedzētiem izdevumiem un telpu iekārtošanai;

90.  atgādina savu politisko lēmumu neattiecināt uz politiskajām grupām mērķi samazināt darbinieku skaitu par 5 %, kā uzsvērts rezolūcijā par 2014. gada(12), 2015. gada(13) un 2016. gada(14) budžetu;

91.  samazina Ģenerālsekretariāta 2017. gada štatu sarakstu(15) par 60 vietām (īstenojot mērķi samazināt darbinieku skaitu par 1 %) saskaņā ar 2015. gada 14. novembrī Padomē panākto vienošanos par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu; atgādina, ka šī pasākuma ietekme uz budžetu jau tika ņemta vērā, sagatavojot tāmi;

92.  samazina savu štatu sarakstu vēl par 20 vietām, tādējādi atspoguļojot, ka ir beigusies štata vietu pārcelšana, kas paredzēta sadarbības nolīgumā ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju; uzsver — tā kā šīs štata vietas nebija iekļautas budžetā, apropriācijas no Parlamenta puses nav jāsamazina;

93.  mudina Eiropas Parlamenta, Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ģenerālsekretārus strādāt kopā, meklējot iespējamus turpmākus risinājumus, kā šīm trijām iestādēm kopīgi izmantot administratīvās funkcijas un pakalpojumus; aicina ģenerālsekretārus arī veikt pētījumu par to, vai sinerģijas administratīvo funkciju un pakalpojumu nodrošināšanā var panākt arī starp Parlamentu, Komisiju un Padomi;

94.  saglabā savā 2017. gada štatu sarakstā 35 jaunās vietas, kas budžeta grozījuma Nr. 3/2016 projektā prasītas iestāžu drošības pastiprināšanai; uz šīm vietām neattiecina mērķi par 5 % samazināt darbinieku skaitu, jo tās ir saistītas ar jaunu Parlamenta darbību;

95.  atgādina, ka darbinieku skaita samazināšanas mērķa īstenošanai nevajadzētu apdraudēt pienācīgu iestādes darbību un Parlamenta pamatpilnvaru īstenošanu, kā arī nevajadzētu ietekmēt tā izcilību likumdošanas jomā vai deputātu un darbinieku darba apstākļu kvalitāti;

96.  ņemot vērā daudzās problēmas, ar kurām nācās saskarties šī gada iekšējā budžeta procedūrā, secina, ka Reglamenta 9. nodaļas un citu nodaļu attiecīgo daļu pārstrāde ir neizbēgami nepieciešama, lai panāktu to prasību izpildi, kuras Eiropas Parlaments izvirzīja 2016. gada 14. aprīļa rezolūcijā par Parlamenta 2017. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi, proti, ka “visa attiecīgā informācija būtu savlaicīgi un uztverami, kā arī pietiekami sīki un strukturēti jāsniedz Prezidija un Budžeta komitejas locekļiem visos procedūras posmos, lai Prezidijs, Budžeta komiteja un politiskās grupas varētu rīkot pienācīgas apspriedes un pamatot lēmumus, ņemot vērā Parlamenta budžeta vispārējo stāvokli un vajadzības”;

97.  saskaņā ar 2016. gada 14. aprīļa rezolūcijas par Parlamenta 2017. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi 15. punktu prasa metodi, kas paredz Parlamenta budžetu sagatavot, par pamatu ņemot aktuālās vajadzības, nevis koeficientu sistēmu, pirmo reizi izmantot 2018. finanšu gada budžeta procedūrā;

98.  atgādina, ka administrācija ir apņēmusies iesniegt vidēja termiņa un ilgtermiņa budžeta plānojumu, tajā skaidri nošķirot investīcijas un darbības izdevumus, kas saistīti ar Parlamenta darbību, tostarp obligātajiem tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem; tādēļ sagaida, ka 2018. gada tāmes provizoriskais projekts tiks iesniegts šādā formātā;

99.  atgādina par A. Fox un G. Häfner 2013. gada ziņojumu(16), kurā tiek lēsts, ka Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības radītās izmaksas svārstās no EUR 156 miljoniem līdz EUR 204 miljoniem un ir līdzvērtīgas 10 % no Parlamenta budžeta; norāda, ka 78 % no visiem Parlamenta štata darbinieku komandējumiem ir nepieciešami tieši Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības dēļ; uzsver, ka saskaņā ar minētajā ziņojumā iekļautajām aplēsēm ģeogrāfiskās izkliedētības ietekme uz vidi ir 11 000 līdz 19 000 tonnas CO2 emisiju; atkārtoti norāda uz šīs izkliedētības radīto negatīvo tēlu sabiedrības acīs un tādēļ prasa izstrādāt ceļvedi vienas darba vietas noteikšanai un samazināt attiecīgās budžeta pozīcijas;

100.  pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz daudzkārtējiem Budžeta komitejas aicinājumiem, nav pieejama vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģija attiecībā uz Parlamenta ēkām, kas kalpotu par pamatu komitejas apspriedēs;

IV iedaļa — Tiesa

101.  pauž nožēlu, ka Padome ir palielinājusi standarta samazinājuma likmi no 2,5 % līdz 3,8 %, kas atbilst samazinājumam par EUR 3,4 miljoniem un ir pretrunā Tiesas štata vietu ārkārtīgi augstajam aizpildītības līmenim (98 % 2015. gada beigās); tādēļ atjauno standarta samazinājuma likmi budžeta projektā norādītajā apmērā, dodot iespēju Tiesai veikt savu uzdevumu pastāvīga izskatāmo lietu skaita pieauguma apstākļos;

102.  nolemj arī atjaunot budžeta projektā norādītās summas vēl sešos Tiesas budžeta I un II sadaļas posteņos, kuros Padome veikusi samazinājumus, kas īpaši nopietni ietekmētu Tiesas prioritātes valodu un drošības jomā;

103.  pauž neapmierinātību par Padomes vienpusējo paziņojumu un attiecīgo pielikumu par darbinieku skaita samazināšanu par 5 %, kas iekļauts Padomes nostājā attiecībā uz 2017. gada budžeta projektu, saskaņā ar kuru Tiesai joprojām ir jāsamazina tās štatu saraksts par 19 vietām; uzsver, ka šīs 19 štata vietas atbilst 12 un 7 štata vietām, kuras Parlaments un Padome pienācīgi apstiprināja attiecīgi 2015. gada un 2016. gada budžeta procedūras laikā, lai apmierinātu papildu vajadzības, un tādēļ uzstāj, ka šīs 19 vietas nevajadzētu atņemt, jo Tiesa jau ir izpildījusi prasību par 5 % samazināt darbinieku skaitu, laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam likvidējot 98 štata vietas;

V iedaļa — Revīzijas palāta

104.  atjauno standarta samazinājuma likmi sākotnējā apmērā, proti, 2,6 %, lai Revīzijas palāta varētu segt ar štatu sarakstu saistītās vajadzības;

105.  atjauno vēl piecus Padomes samazinātos budžeta posteņus, lai Revīzijas palāta varētu īstenot savu darba programmu un sagatavot plānotos revīzijas ziņojumus;

106.  daļēji atjauno budžeta projektā norādītās summas trīs budžeta posteņos saskaņā ar priekšlikumiem ietaupīt līdzekļus, ar kuriem nākusi klajā pati Revīzijas palāta;

VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

107.  atjauno standarta samazinājuma likmi sākotnējā apmērā, proti, 4,5 %, lai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja varētu segt savas vajadzības un tikt galā ar turpmāko darbinieku skaita samazināšanu saistībā ar 2014. gada februāra sadarbības nolīgumu starp Parlamentu un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju;

108.  atjauno 12 štata vietas un ar tām saistītās apropriācijas, kuras Komisija bija svītrojusi budžeta projektā saskaņā ar iepriekš minēto sadarbības nolīgumu, tādējādi atspoguļojot faktisko to štata vietu skaitu, kuras pārceltas no Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas uz Parlamentu;

109.  nolemj arī pielāgot posteni, kas paredzēts papildu pakalpojumiem rakstiskās tulkošanas dienestos, ņemot vērā pašas iestādes prognozēto apmēru un tādējādi daļēji kompensējot 36 štata vietu pārcelšanu no Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas uz Parlamentu saskaņā ar iepriekš minēto sadarbības nolīgumu;

VII iedaļa — Reģionu komiteja

110.  atjauno astoņas štata vietas un ar tām saistītās apropriācijas, kuras Komisija bija svītrojusi budžeta projektā saskaņā ar iepriekš minēto sadarbības nolīgumu, tādējādi atspoguļojot faktisko to štata vietu skaitu, kuras pārceltas no Reģionu komitejas uz Parlamentu;

111.  atjauno arī apropriācijas, kuras saistītas ar komitejas locekļu biroja izdevumiem un IT piemaksām un kuras Komisija 2017. gada budžeta projektā bija samazinājusi, komitejas lēstajā apmērā, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu Reģionu komitejas locekļu biroja izdevumiem un IT piemaksām;

112.  pauž nožēlu par telpu iekārtošanai paredzētā budžeta posteņa samazinājumu, ko Komisija veikusi budžeta projektā, un nolemj atjaunot šo posteni pašas komitejas lēstajā apmērā, lai reaģētu uz pieaugušajām vajadzībām drošības jomā, uzturētu ēkas labā stāvoklī un atbilstoši tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem, kā arī uzlabotu energoefektivitāti;

113.  visbeidzot, lai nodrošinātu atbilstošu finansējumu komitejas politisko grupu komunikācijas pasākumiem, atjauno ar politisko grupu komunikācijas pasākumiem saistītās apropriācijas, kuras Komisija budžeta projektā bija samazinājusi;

VIII iedaļa — Eiropas Ombuds

114.  ar nožēlu norāda, ka Padome ir samazinājusi Ombuda budžeta projektu par EUR 195 000; uzsver, ka šis samazinājums radītu nesamērīgu slogu Ombuda ļoti nelielajam budžetam un būtiski ietekmētu šīs iestādes spēju efektīvi strādāt Eiropas iedzīvotāju labā; tādēļ atjauno visas Padomes samazinātās budžeta pozīcijas, lai Ombuds varētu īstenot savas pilnvaras un pildīt saistības;

IX iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

115.  ar nožēlu norāda, ka Padome ir samazinājusi Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja budžeta projektu par EUR 395 000; norāda, ka tas ir krasā pretrunā papildu uzdevumam, ko šai iestādei uzticējuši Parlaments un Padome, un apdraudētu iestādes spēju efektīvi strādāt Eiropas iedzīvotāju labā; tādēļ atjauno visas Padomes samazinātās budžeta pozīcijas, lai Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs varētu izpildīt savus pienākumus un saistības;

X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests

116.  atjauno visas Padomes samazinātās pozīcijas;

117.  nolemj arī izveidot stratēģiskās komunikācijas spējas budžeta pozīciju saskaņā ar Padomes 2015. gada marta secinājumiem un nodrošināt EĀDD atbilstošu personālu un instrumentus, lai tas spētu risināt trešo valstu un nevalstisko dalībnieku izplatītās dezinformācijas problēmu;

118.  atzinīgi vērtē Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos rakstiskos solījumus risināt EĀDD personāla nesabalansētības jautājumu, proti, jautājumu par dalībvalstu diplomātu un ES štata darbinieku īpatsvaru atsevišķos amatos, kā arī 2017. gada laikā iesniegt pārskatu par EĀDD cilvēkresursu politiku; aicina Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos ne vēlāk kā līdz 2017. gada pavasarim (pirms sākusies nākamā budžeta procedūra) informēt Parlamentu par veiktajiem pasākumiem;

o

o o

119.  pauž pārliecību, ka Savienības budžets var dot ieguldījumu, lai efektīvi novērstu ne tikai sekas, bet arī pamatcēloņus krīzēm, ar kurām Savienība patlaban saskaras; tomēr uzskata, ka neparedzēti notikumi, kas ietekmē visu Savienību, būtu jārisina, apvienojot spēkus un piesaistot papildu līdzekļus Savienības līmenī, nevis apšaubot iepriekšējas saistības vai atgriežoties pie ilūzijas, ka ir iespējami tikai valsts līmeņa risinājumi; tādēļ uzsver, ka elastības nodrošināšanas mehānismi ir paredzēti tam, lai būtu iespējams kopīgi un ātri reaģēt, un tie būtu jāizmanto visā pilnībā, lai kompensētu DFS maksimālo apjomu uzliktos stingros ierobežojumus;

120.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar vispārējā budžeta projekta grozījumiem nosūtīt Padomei, Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1)

OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.

(2)

OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(3)

OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(4)

OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0080.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0132.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0309.

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.).

(10)

OV C 75, 26.2.2016., 100. lpp.

(11)

Kersti Kaljulaid ieguldījums uzklausīšanā par integrētās iekšējās kontroles sistēmu, ko 2013. gada 22. aprīlī organizēja CONT komiteja.

(12)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0437.

(13)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0036.

(14)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0376.

(15)

Tā kā ir pieņemts politisks lēmums no šī aprēķina izslēgt politiskās grupas, samazinājumu piemēro štatu saraksta Ģenerālsekretariāta daļai.

(16)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0498.


Ārlietu komitejas atzinums (8.9.2016)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2016/2047(BUD))

Atzinuma sagatavotāja: Neena Gill

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  ņem vērā to, ka 4. izdevumu kategorijā ir palielinājies saistību apropriāciju apmērs, bet uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējo politisko un drošības situāciju Eiropas Savienības kaimiņu reģionos un citviet pasaulē, tas ne tuvu nav pietiekams; mudina palielināt DFS noteiktos 4. izdevumu kategorijas maksimālos apmērus, izmantojot pastāvošos elastības mehānismus, kas ir nepieciešami, lai ilgtspējīgi un efektīvi reaģētu uz daudzām ārējām problēmām, ar kurām saskaras ES, tostarp migrācijas un bēgļu krīzi;

2.  norāda uz ES apņemšanos Londonas konferencē par atbalsta sniegšanu Sīrijai un apņemšanos attiecībā uz Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā un pauž bažas par šo apņemšanos ietekmi uz ārējiem finansēšanas instrumentiem un humānās palīdzības budžetu; lai gan atbalsta šīs apņemšanās, uzsver, ka, tās pildot, nedrīkst kaitēt citām prioritārajām jomām un ilgtermiņa politikas virzieniem; īpaši prasa palielināt finansējumu Eiropas kaimiņattiecību instrumentam (EKI), kuram ir būtiska nozīme, atbalstot stabilitāti Eiropas austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs; īpaši vērš uzmanību uz Tunisiju, kas ir pārejas uz demokrātiju veiksmes stāsts šajā reģionā, bet kurā joprojām ir iespējama nestabilitāte; atgādina, ka Eiropas kaimiņattiecību politikas pirmais mērķis ir izaugsme un nodarbinātība, jo īpaši jauniem augstskolu beidzējiem, un prasa palielināt EKI atbalstu jauniešu nodarbinātībai kaimiņvalstīs; uzskata, ka ir svarīgi saglabāt ES centrālo lomu Tuvo Austrumu miera procesa, Palestīniešu pašpārvaldes un UNRWA atbalstīšanā;

3.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt turpmāku atbalstu kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm politisku, ekonomisku un sociālu reformu pieņemšanā un īstenošanā; atgādina, ka cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana un tiesiskums ir būtiski paplašināšanās procesa aspekti; norāda, ka Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) budžeta izstrādē tika izmantota uz sniegumu balstīta pieeja;

4.  uzsver, ka, ņemot vērā dinamisko notikumu attīstību pasaules drošības un humanitārajā jomā, ir jāpastiprina ES krīžu reaģēšanas mehānismi; stingri iebilst pret ierosināto līdzekļu samazinājumu Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentam un uzsver, ka Savienības unikālās krīžu reaģēšanas spējas, gatavības krīzēm un konfliktu novēršanas instrumenta vājināšana būtu stratēģiska kļūda; uzsver to, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamus līdzekļus kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) budžetā, no kura tiek finansētas krīzes civilās pārvarēšanas misijas, kas palīdz veidot mieru un drošību visā pasaulē;

5.  atzinīgi vērtē priekšlikumu sagatavošanas darbībai par pētniecību aizsardzības jomā, kura izriet no Eiropas Parlamenta uzsākta izmēģinājuma projekta un varētu veicināt lielāku sadarbību starp dalībvalstīm drošības un aizsardzības jomā;

6.  uzsver Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta, tostarp tā atbalsta vēlēšanu novērošanai, nozīmi, uzsverot, ka cilvēktiesību ievērošana, demokrātija un tiesiskums ir svarīgi stabilitātei un labklājībai pasaulē; atzinīgi vērtē to, ka ir palielināts finansējums šim instrumentam, kas būtu jāpastiprina vēl vairāk;

7.  prasa lielākas investīcijas ES ārējās darbības redzamībā, lai nostiprinātu finansējuma radīto ietekmi šajā jomā;

8.  atkārtoti prasa budžetam neitrālā veidā pārcelt ES īpašajiem pārstāvjiem paredzēto budžeta pozīciju no KĀDP budžeta uz EĀDD administratīvo budžetu, lai vēl vairāk konsolidētu ES diplomātisko darbību;

9.  uzsver, ka jauniešu apmaiņas programmas ir viens no veiksmīgākajiem pasākumiem starpkultūru prasmju attīstīšanā un izpratnes un saiknes veicināšanā starp cilvēkiem un valstīm; tāpēc īpašu uzmanību pievērš līdzekļiem, kurus programmai “Erasmus +” katru gadu pārvieto no EKI, IPA2 un partnerības instrumenta.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

30.8.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

50

6

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Elmar Brok, James Carver, Aymeric Chauprade, Andi Cristea, Mark Demesmaeker, Georgios Epitideios, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule, Richard Howitt, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Afzal Khan, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Arne Lietz, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, David McAllister, Tamás Meszerics, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Vincent Peillon, Alojz Peterle, Tonino Picula, Kati Piri, Andrej Plenković, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Jacek Saryusz-Wolski, Jaromír Štětina, Charles Tannock, Ivo Vajgl, Hilde Vautmans, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Neena Gill, Takis Hadjigeorgiou, Liisa Jaakonsaari, Othmar Karas, Javi López, Igor Šoltes, Dubravka Šuica, Eleni Theocharous, Ernest Urtasun, Janusz Zemke

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Heidi Hautala, Ernest Maragall, Marian-Jean Marinescu, Antonio Tajani


Attīstības komitejAS ATZINUMS (6.9.2016)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2016/2047(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Nirj Deva

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver to, ka, lai īstenotu vērienīgo programmu 2030. gadam un sasniegtu 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 3. mērķi par veselību, 4. mērķi par izglītību un 5. mērķi par dzimumu līdztiesību, kurus Savienība un dalībvalstis apņēmās pildīt 2015. gada septembrī, no ES budžeta sniedzamā attīstības palīdzība ir jāsaglabā vismaz DFS paredzētajā līmenī, vienlaikus koncentrējoties uz ilgtermiņa centieniem nabadzības izskaušanā, kā noteikts LESD 208. pantā;

2.  mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt to, lai finansēšanas mehānismi un budžeta pozīcijas atspoguļotu visas saistības, kas noteiktas programmā 2030. gadam; aicina ES un tās dalībvalstis nekavējoties atkārtoti apņemties sasniegt mērķi 0,7 % no NKI veltīt oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) un iesniegt grafiku OAP pakāpeniskai palielināšanai, lai līdz 2030. gadam tā sasniegtu 0,7 %;

3.  prasa Komisijai budžeta priekšlikumos pilnībā atspoguļot Savienības apņemšanos attiecīgos gadījumos attīstības sadarbībā strādāt plecu pie pleca ar privāto sektoru un finanšu iestādēm; tādēļ uzsver sociāli atbildīgas publiskā un privātā sektora partnerības, apvienošanas un citu inovatīvu veidu potenciālu piesaistīt attīstībai jaunus resursus, ņemot vērā attīstības efektivitātes kritērijus, cilvēktiesību principus un uz pašu kapitāla vairošanu vērstus rezultātus; gaida izsmeļošus priekšlikumus par Āfrikai paredzēta investīciju plāna izstrādi, kurā galvenā uzmanība būtu jāpievērš cilvēkiem un būtu jākoncentrējas uz kapacitātes veidošanu un tehnisko palīdzību, industrializāciju, tirdzniecības un investīciju iespējām, enerģijas pieejamību un nepieciešamību pēc infrastruktūras; uzsver svarīgo lomu, kas Parlamentam jāuzņemas šāda investīciju plāna atbalstīšanā un uzraudzīšanā;

4.  prasa veikt investīcijas projektos, ar kuriem tiek veicināta īpaši pielāgota speciālistiem paredzēta apmācība ar dzimumu saistītas vardarbības un kaitējošu ieražu jautājumos, kā arī projektos, ar kuriem tiek veicināta vietējās kopienas iesaistīšanās šo jautājumu risināšanā, ņemot vērā to, ka 2017. gads būs Eiropas gads pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanai;

5.  uzstāj, ka prioritātēm un finansējumam ir jāatspoguļo tas, ka ar dzimumu saistītas vardarbības un attīstības jautājumi ir aktuāli visos kontinentos; tādēļ, finansējot projektus, ir jāveicina saskaņota ES iesaiste visos kontinentos izvērstajās darbībās, lai tiktu praktiski īstenota apņemšanās, kas pausta dzimumu līdztiesības jautājumam veltītajā Komisijas dienestu darba dokumentā;

6.  uzsver to, ka satraucošajā situācijā, kad Sīrijas krīze un citi bezprecedenta konflikti ir radījuši nopietnas vajadzības humanitārās palīdzības jomā, pēc iespējas lielākā mērā ir jāizmanto rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos (papildus DFS maksimālajiem apjomiem) un elastības instruments, vienlaikus humanitārās krīzes novēršanai izmantojot arī IV izdevumu kategorijā paredzēto rezervi; pauž bažas par to, ka jaunajiem finansēšanas mehānismiem, kas attiecas uz attīstībai paredzēto finansējumu, nav skaidra mērķa, un pauž nožēlu par to, ka Eiropas Parlaments nav iesaistījies šā jautājuma risināšanā; atgādina, ka tas stingri iebilst pret jebkādu attīstības finansējuma izmantošanu mērķiem, kas nav attīstības politikas mērķi; aicina Savienību stiprināt spēju sasaistīt drošību un attīstību, īstenojot Savienības attīstības politiku; turklāt uzstāj, ka ir jānodrošina pienācīgs finansējums humanitārajai palīdzībai paredzētajām budžeta pozīcijām;

7.  uzskata, ka īpašie fondi būtu jāizveido tā, lai ar tiem varētu elastīgi reaģēt uz steidzamām situācijām un sniegt patiesu pievienoto vērtību jau pastāvošajiem finansējuma avotiem, un ka tādēļ šiem fondiem būtu jāpiešķir jauni finanšu līdzekļi; mudina dalībvalstis pildīt savus solījumus un iemaksāt pašu norādītās summas;

8.  uzsver to, ka ir jāpievērš uzmanība drošības un attīstības sasaistei un jāsasniedz attīstības programmas 2030. gadam 16. mērķis; tomēr atgādina, ka šāds finansējums, kas netiek piešķirts no DAC, ir jāpiešķir no citiem instrumentiem, nevis no attīstības sadarbības instrumenta (ASI) vai Eiropas Attīstības fonda (EAF);

9.  pauž nožēlu par to, ka nolūkā finansēt ES politikas prioritātes salīdzinājumā ar 2016. gada budžetu ir samazināts līdzekļu apmērs cilvēces attīstībai paredzētajā ASI pozīcijā; uzskata, ka tas ir pretrunā attīstības efektivitātes pamatprincipiem, un tādēļ prasa atjaunot šīs pozīcijas līdzekļus 2016. gada budžetā noteiktajā apmērā;

10.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi risināt ieilgušās humanitārās krīzes un koncentrēties uz to nepieļaušanu, noturības veidošanu un sadarbību ar vairākām ieinteresētajām personām, lai palīdzētu pārvarēt humanitārajām darbībām pasaules mērogā nepieciešamā finansējuma nepietiekamību; uzskata, ka ir jāizpēta iespējamās sinerģijas starp valdībām, pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru, izvairoties no negatīvas mijiedarbības un veicinot rezultātu sasniegšanu gatavības, preventīvu darbību un noturības jomā;

11.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu palielināt atbalstu vietējā privātā sektora attīstībai partnervalstīs un prasa pēc iespējas drīzāk nākamā gada budžetā iekļaut attiecīgu budžeta piešķīrumu, parūpējoties par to, lai tas nenotiktu uz citu attīstības jomas dalībnieku, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, rēķina; uzsver to, ka ir svarīgi stimulēt maziem un vidējiem uzņēmumiem labvēlīgu vidi saskaņā ar ANO vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, veidojot likumdošanas spēju un nodrošinot spēcīgu tiesiskumu, stabilas banku sistēmas un regulējumu, funkcionējošas nodokļu sistēmas un lielāku pārredzamību un pārskatatbildību;

12.  uzstāj, ka 2017. gada attīstības budžetā ir konsekventāk jāatspoguļo Savienības koncentrēšanās uz nestabilām valstīm, vismazāk attīstītajām valstīm, jauniešu bezdarbu un sievietēm un meitenēm, kuras cieš no vardarbības, kas saistīta ar dzimumu, un kaitējošām ieražām, un atrodas konflikta situācijās; uzskata, ka, ņemot vērā šīs vajadzības un ES apņemšanos piešķirt vismaz 20 % no OAP pamata sociālajiem pakalpojumiem, proti, izglītībai un veselības aprūpei, nav piemēroti samazināt līdzekļu apmēru attīstības sadarbības instrumenta budžeta pozīcijās, kas paredzētas cilvēces attīstībai;

13.  pauž bažas par nepietiekamo apropriāciju līmeni attīstības sadarbības instrumentu budžeta pozīcijās, kas paredzētas Āzijai un Tuvajiem Austrumiem, jo īpaši ņemot vērā ārējo un iekšējo spriedzi un nestabilitāti, ar ko saskaras tādas valstis kā Bangladeša, Pakistāna, Irāka, Jemena, Etiopija un Somālija;

14.  mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt jaunattīstības valstis centienos izveidot stabilu un noturīgas kvalitātes valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu un valsts veselības aprūpes sistēmu; aicina Komisiju turpināt sekmēt zāļu labāku pieejamību nabadzīgajās valstīs; atkārtoti norāda uz to, ka ir vajadzīgas investīcijas novārtā atstāto slimību apkarošanai; šajā sakarībā aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus saistībā ar Ebolas vīrusslimību;

15.  prasa Komisijai nodrošināt to, lai pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei un citu klimata pārmaiņu jomā veiktu darbību finansēšana neaizsargātās trešās valstīs papildina darbību finansēšanu ar attīstības sadarbības instrumentiem; šo finansējumu klimata jomā iekļauj Savienības klimata finansēšanas saistību izpildē, bet tas tikai papildina finansējumu attīstībai, nevis tiek uzskatīts par tādu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

31.8.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

2

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Louis Aliot, Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Manuel dos Santos, Doru-Claudian Frunzulică, Nathan Gill, Charles Goerens, Enrique Guerrero Salom, Heidi Hautala, Maria Heubuch, György Hölvényi, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Stelios Kouloglou, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Rainer Wieland, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Brian Hayes, Joachim Zeller

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Liliana Rodrigues


Starptautiskās tirdzniecības komitejAS ATZINUMS (1.9.2016)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2016/2047(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Reimer Böge

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka saskaņā ar stratēģijā “Tirdzniecība visiem” norādīto Savienības tirdzniecības darba kārtība kļūst aizvien vērienīgāka, kas palielina Tirdzniecības ĢD darba slodzi; uzsver, ka ir jādara vairāk, lai pastiprinātu Savienības parakstīto tirdzniecības nolīgumu piemērošanas un ietekmes ex ante, starpposma un ex post uzraudzību (tostarp no pilsoniskās sabiedrības puses), kā arī to, ka ir nepieciešama pienācīga informācijas publiska izziņošana un izplatīšana par šo jautājumu, lai nodrošinātu Savienības un tās tirdzniecības partneru pienākumu izpildi un īstenošanu, īpaši saistībā ar cīņu pret nabadzību, ilgtspējīgu attīstību un cilvēktiesību ievērošanu; atzīst plānoto CETA un TTIP nolīgumu negatīvo ietekmi uz pašu resursu apmēru; tādēļ uzsver, ka būtu jāpalielina “Tirdzniecība visiem” iniciatīvām paredzētais finansējums un būtu jāpiešķir pietiekami resursi, lai nodrošinātu, ka Tirdzniecības ĢD rīcībā ir personāls, kas nepieciešams, lai tas spētu tikt galā ar aizvien lielāko skaitu vienlaicīgi notiekošo sarunu un uzraudzības pasākumu;

2.  uzsver, ka Savienības budžets un tā struktūra ir steidzami visaptveroši jāreorganizē saistībā ar DFS novērtēšanu un ņemot vērā tirdzniecības politikas darba kārtību, un aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu šajā jautājumā iepretim Padomei un Parlamentam;

3.  norāda, ka Savienības iedzīvotāji aizvien biežāk vēlas vairāk iesaistīties un piedalīties Savienības tirdzniecības politikā un ka Komisija šo iedzīvotāju interesi ir izvirzījusi kā prioritāti; šajā sakarībā uzsver, ka ir ļoti svarīgi piešķirt pietiekamus resursus, lai aktīvi iesaistītu iedzīvotājus Savienības tirdzniecības politikas veidošanā, izmantojot aktīvu līdzdalību, ieinteresēto personu sanāksmes, komunikācijas iniciatīvas gan tiešsaistē, gan bezsaistē, kā arī faktu lapu, sarunu tekstu un nostājas dokumentu tulkojumus; aicina dalībvalstis aktīvāk izskaidrot Savienības tirdzniecības politikas pievienoto vērtību, jo tās formulē sarunu mandātus, un piešķirt šādiem skaidrojumiem pietiekamus resursus savos valsts budžetos;

4.  uzsver, ka starptautiskā tirdzniecība ir svarīgs instruments visā Savienības ārpolitikā, kas, ja to atbalsta ar nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem un īsteno ar saskaņotu politisko, ekonomisko, tirdzniecības un attīstības stratēģiju palīdzību, var veicināt ilgtspējīgu attīstību, īpaši jaunattīstības valstīs, tādējādi dodot Savienībai iespēju aktīvi piedalīties migrācijas cēloņu novēršanā;

5.  uzsver, ka ar tirdzniecību saistītais tehniskais atbalsts un ekonomiskā palīdzība, ko Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP) nodrošina mūsu tuviem partneriem, kas iesaistīti Austrumu partnerībā, kā arī valstīm, kurās notika Arābu pavasaris, ir nozīmīgs ieguldījums šo reģionu stabilitātē; tādēļ pauž bažas par ierosināto finansējuma samazinājumu Vidusjūras reģiona valstīm un palīdzībai, kas paredzēta Palestīnai un UNRWA; atkārtoti norāda, ka partnervalstīs galvenajam mērķim ir jābūt vērstam uz to, lai panāktu iedzīvotāju dzīves apstākļu reālu un ilgtspējīgu uzlabošanos;

6.  pauž nožēlu par nozīmīgajiem samazinājumiem, kas ierosināti makrofinansiālajai palīdzībai salīdzinājumā ar tās īpaši augsto līmeni 2016. gadā, ņemot vērā, ka daudzas partnervalstis joprojām saskaras ar nopietnām ekonomiskām grūtībām; uzskata, ka būs vajadzīgs lielāks finansējums, nekā ierosināts, lai nodrošinātu, ka ir iespējams apmierināt visus turpmākos pieprasījumus pēc aizdevumiem; uzsver, ka makrofinansiālās palīdzības aizdevumiem un attiecīgajiem atmaksāšanas noteikumiem nevajadzētu radīt saņēmējvalstīm jaunu atkarību;

7.  pauž bažas par to, ka aizvien biežāk, reaģējot uz daudzajām krīzēm, tiek izmantoti Savienības budžetā neiekļauti garantiju un finanšu instrumenti, kurus daļēji finansē no Savienības budžeta, samazinot finansējumu IV izdevumu kategorijas programmām; norāda, ka dalībvalstis nav spējušas nodrošināt iemaksas, kas līdzvērtīgas Savienības ieguldījumam abos trasta fondos, un tas ierobežo šo fondu iespējamo ietekmi; uzstāj, ka šādiem finansēšanas instrumentiem ir jāatbilst noteiktajiem palīdzības efektivitātes kritērijiem, piemēram, atbildības un saskaņotības kritērijiem, tiem arī turpmāk jābūt izņēmumiem, jo to izmantošanai nav nepieciešams Eiropas Parlamenta iepriekšējs apstiprinājums un līdz ar to tiem trūkst demokrātiskas leģitimitātes; atkārtoti norāda, ka šādi instrumenti galu galā būtu jāiekļauj Savienības budžetā, lai būtu iespējams veikt pienācīgu demokrātisku kontroli;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tā 2016. gada rudenī iesniegs ārēju investīciju plāna priekšlikumu, kas būs daļa no jaunās partnerības migrācijas jomā sistēmas; uzskata, ka ārēju investīciju plāns radīs jaunas investīciju iespējas Eiropas uzņēmumiem trešās valstīs, kas ir jaunattīstības valstis, un veicinās ilgtspējīgu politisku un ekonomisku stabilizāciju valstīs, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika; pauž nožēlu, ka gaidāmie priekšlikumi nav ņemti vērā 2017. gada vispārējā budžeta projektā; uzsver, ka jauna fonda izveide nedrīkstētu kaitēt jau tā nepietiekami finansētajām programmām IV izdevumu kategorijā, bet gan būtu jāizmanto Eiropas Investīciju bankas līdzekļi, speciālās zināšanas un pārvaldības spējas;

9.  norāda uz ierosināto saistību apropriāciju palielinājumu un ievērojamo maksājumu apropriāciju palielinājumu partnerības instrumentam; pauž bažas par to, ka atsevišķi tirdzniecības veicināšanas projekti, ko īsteno saskaņā ar šo instrumentu, nevis papildina esošās vietējās un reģionālās programmas, bet gan rada tām negodīgu konkurenci; aicina Komisiju novērtēt esošos instrumentus, kuru mērķis ir veicināt MVU internacionalizāciju, ciktāl tas saistīts ar to saskaņotību ar citiem Eiropas MVU atbalsta instrumentiem, piemēram, COSME, kā arī attiecībā uz subsidiaritāti, nedublēšanos un papildināmību dalībvalstu programmu kontekstā; aicina Komisiju savlaicīgi pirms šo programmu vidusposma novērtēšanas iesniegt priekšlikumus, lai uzlabotu to efektivitāti un lietderību.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

31.8.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

8

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Marielle de Sarnez, Santiago Fisas Ayxelà, Karoline Graswander-Hainz, Yannick Jadot, Ska Keller, Jude Kirton-Darling, David Martin, Emmanuel Maurel, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Franz Obermayr, Artis Pabriks, Franck Proust, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Hannu Takkula, Iuliu Winkler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Reimer Böge, Edouard Ferrand, Seán Kelly, Stelios Kouloglou, Gabriel Mato, Georg Mayer, Bolesław G. Piecha, Jarosław Wałęsa


Budžeta kontroles komitejAS ATZINUMS (28.9.2016)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2016/2047(BUD))

Atzinuma sagatavotāja: Martina Dlabajová

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā situācijā, kad trūkst resursu, lielāka uzmanība būtu jāvelta nepieciešamībai ievērot budžeta disciplīnu un izmantot līdzekļus lietderīgi un efektīvi;

B.  tā kā 2017. gada budžeta projekta galvenais mērķis būs nodrošināt to, lai Savienības budžetā tiktu paredzēti līdzekļi, kas nepieciešami, lai pilnībā sniegtu pastiprinātu atbalstu ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai, darbvietu veidošanai, izaugsmei, investīcijām un solidaritātei un reaģētu uz pastāvīgajām problēmām un jaunāko notikumu attīstību un to radītajām sekām aizkavētas ekonomiskās atlabšanas un aizvien lielākas nevienlīdzības, kā arī imigrācijas, humānās palīdzības un drošības jomā;

C.  tā kā būtu fundamentāli jāpārvērtē nodokļu uzlikšana Savienības līmenī un būtu jāievieš jauni viena vai vairāku veidu pašu resursi, lai finansētu Savienības prioritātes (investīciju projektus, pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” u. c.);

D.  tā kā LESD 318. pantā paredzētajam Parlamenta un Komisijas dialogam būtu jāveicina uz sniegumu vērstas kultūras pilnveide Komisijā, tostarp lielāka pārredzamība un stingrāka pārskatatbildība,

2017. gada budžetam pievienotais darbības izdevumu pārskats

1.  atgādina, ka savā 2013. gada 3. jūlija rezolūcijā par integrētu iekšējās kontroles sistēmu(1) Parlaments atbalstīja Eiropas Revīzijas palātas viedokli, ka ir bezjēdzīgi mēģināt mērīt darbības rezultātus, ja budžets nav veidots, pamatojoties uz darbības rezultātu rādītājiem(2), un prasa izveidot uz sniegumu balstītu publiskā budžeta izstrādes modeli, kurā katrai budžeta pozīcijai būtu norādīti mērķi un rezultāti, kas mērāmi ar darbības rezultātu rādītājiem;

2.  atzinīgi vērtē 2017. gada budžeta projektam pievienotos programmu darbības izdevumu pārskatus, jo tie daļēji atbilst Parlamenta prasībām saistībā ar mērķiem, rezultātiem un rādītājiem; norāda, ka šādi pārskati papildina parasto metodi, proti, budžeta līdzekļu sadali pa darbības jomām, ar atsevišķiem datiem par sniegumu;

3.  uzstāj, ka Parlamentam kā vienai no budžeta lēmējiestādēm ir tiesības paust viedokli par iepriekš minētajiem mērķiem un rādītājiem un to atbilstību Savienības prioritātēm, kā noteikts Līgumos, un tādiem stratēģiskiem dokumentiem kā “Eiropa 2020” un ka pirms budžeta pieņemšanas Parlamentam būtu jāpārbauda katras budžeta pozīcijas Eiropas pievienotā vērtība;

4.  uzstāj, ka nolūkā vienkāršot Komisijas iekšējās pārvaldības instrumentus ģenerāldirektoriem, pieņemot pārvaldības plānu un gada darbības pārskatus, būtu jāievēro politiskie mērķi un rādītāji, kas iekļauti programmu darbības izdevumu pārskatos, un ka Komisijai uz šī pamata būtu jāsagatavo LESD 318. pantā paredzētais novērtējuma ziņojums;

5.  pauž bažas par situāciju maksājumu jomā, ņemot vērā to, ka RAL līmenis joprojām ir ārkārtīgi augsts un neatbilst Līgumu būtībai, kas prasa līdzsvarotu budžetu; aicina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi atlasīt finansējamās prioritātes un atteikties no projektiem, kuriem nav acīmredzamas pievienotās vērtības;

Vidusposma novērtējums

6.  uzskata, ka DFS vidusposma novērtējums, kas Komisijai jāiesniedz līdz 2016. gada beigām, ir pirmā un labākā iespēja rast strukturālu risinājumu vairākām nopietnām krīzēm un augstajam RAL līmenim, ņemt vērā jaunas politiskas iniciatīvas, kuras netika paredzētas DFS pieņemšanas laikā, pārbaudīt un izvērtēt jau finansēto programmu efektivitāti un novērst augsto RAL līmeni; aicina Komisiju rast atbilstošus risinājumus, lai: i) atjauninātu Savienības finansētas nozaru politikas nostādnes; ii) panāktu jūtamu progresu vienkāršošanas procedūrā gan saistībā ar Savienības budžeta saturu, gan tā izpildes procedūras jautājumiem; iii) nodrošinātu, ka finanšu instrumenti ir pareizi specializēti, lai gūtu vislabākos rezultātus; mudina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu pārskatīt DFS, lai sakārtotu visus no tā izrietošos jautājumus, kas saistīti ar ietekmi uz budžetu, tostarp arī RAL jautājumu;

7.  aicina Komisiju savlaicīgi pirms DFS vidusposma novērtējuma iesniegt Parlamentam paziņojumu ar priekšlikumiem par to, kā tā turpmāk saskaņos ilgtermiņa politikas mērķus (piemēram, stratēģiju “Eiropa 2020”) ar nākamo DFS laikposmam pēc 2020. gada;

Finanšu korekcijas un līdzekļu atgūšana

8.  norāda, ka kopējās finanšu korekcijas un atgūtie līdzekļi, ko Komisija apstiprinājusi un piemērojusi dalībvalstīm, kuras nebija ieviesušas pareizas sistēmas, 2015. gadā veidoja EUR 3499 miljonus, kas ir mazāk nekā 2014. gadā (kad šī summa bija EUR 4728 miljoni); aicina Komisiju skaidri norādīt to, kuras 2015. gadā atgūtās summas ir iegrāmatotas Savienības kontos kā ieņēmumi vai ir kompensētas, minot arī budžeta pozīciju, no kuras tās nāk, kā arī to, cik lielā mērā finanšu korekcijas un atgūtās summas, par kurām lēmums pieņemts 2016. gadā, var ietekmēt vajadzības pēc maksājumiem 2017. gada budžetā;

9.  mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz atgūtajām summām, jo īpaši norādot gadu, kurā ir veikts maksājums, gadu, kurā ar to saistītā kļūda ir atklāta, un gadu, kurā atgūtās summas vai galīgās korekcijas tiek iekļautas kontiem pievienotajās piezīmēs;

Nozaru politika

10.  uzskata, ka nozaru politikas pielāgojumi, veicot vidusposma novērtējumu, ir jāuzskata par provizorisku soli pirms īstās DFS reformas pēc 2020. gada saskaņā ar jauniem noteikumiem un principiem, kuri atspoguļo Savienības prognozētās vajadzības un prioritātes 21. gadsimta trešajai desmitgadei; aicina Komisiju pielāgot Savienības budžetu, lielāku uzmanību pievēršot Savienības atjauninātajām pamatprioritātēm, tostarp sinerģijas meklēšanai starp tām;

11.  atgādina, ka pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” 6. sabiedriskas nozīmes uzdevums (Eiropa mainīgā pasaulē — iekļaujoša, novatoriska un domājoša sabiedrība) un jo īpaši sociālo un humanitāro zinātņu ieguldījums šī uzdevuma izpildē bija Parlamenta prioritāte, ar ko tas nāca klajā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” izstrādes laikā; atgādina par to, cik šis elements ir svarīgs jomās, kurās Savienība pašlaik saskaras ar īpašām problēmām, piemēram, cīņā pret bezdarbu, nabadzību, radikalizāciju un terorismu, migrantu atbalstīšanā, ekonomikas un monetārajā pārvaldībā un cīņā pret nevienlīdzību; tādēļ pauž bažas, ka programmas īstenošanas posmā sociālo un humanitāro zinātņu nozīme tika samazināta, tām zaudējot īpašo vadošo lomu un par 40 % samazinoties tām paredzēto saistību apropriāciju apmēram, lai gan tajā pašā laikā kopējais finansējums pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” 2014.–2020. gada DFS tika palielināts;

12.  uzsver, ka sekmīga iznākuma īpatsvars pēc pirmajiem 100 uzaicinājumiem [iesniegt priekšlikumus] pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ir 14 % (salīdzinājumā ar 20 % 7. pamatprogrammā kopumā); atgādina, ka tikai 20 % no MVU paredzētā budžeta tika piešķirti (5 % ieguldījums no MVU instrumenta), 38 % no atlasi izturējušajiem kandidātiem bija jaunpienācēji un tikai ļoti nedaudzi pārgāja no pirmās fāzes uz otro; tas nozīmē, ka otrā un trešā fāze, kuru laikā tiek atbalstīta priekšizpēte, lai tā kļūtu par reālu inovāciju, un tās laišana tirgū, zaudē daļu no sava potenciāla; turklāt ir jānostiprina MVU loma;

13.  turklāt Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis ļoti atpaliek no Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstīm veiksmīga iznākuma un finansējuma īpatsvara ziņā; mudina vajadzības gadījumā vairāk sniegt tehnisko palīdzību un dalīties ar paraugpraksi; ir ieteicama arī vienkāršota un saprotama sinerģija starp pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un ESI fondiem / ESIF;

14.  atgādina, ka Savienības budžetam vajadzētu darboties kā svarīgam impulsam vidēja termiņa un ilgtermiņa investīciju pasākumu paātrināšanā, arī vēršoties pret aizvien lielāko nevienlīdzību un pilnīgi jaunām sociālām problēmām; norāda, ka no Savienības budžeta varētu vairāk atbalstīt investīcijas jomās, kas palielina kohēziju Savienībā un padara to noturīgāku pret ārējiem satricinājumiem, piemēram, svarīgākajos enerģētikas, mobilitātes un IT, kā arī pētniecības un izstrādes projektos, kuriem arī ir sociālie aspekti un ietekme, kas efektīvi jāuzsver;

15.  aicina budžeta lēmējinstitūciju uzsvērt Savienības centienus krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu Savienības finanšu interesēm kaitējošu nelegālu darbību novēršanā un apkarošanā; atkārtoti prasa Komisijai sniegt dalībvalstīm atbilstošu tehnisko palīdzību un veicināt apmaiņu ar paraugpraksi, tādējādi cenšoties novērst pārkāpumus un kļūdas ES līdzekļu izlietojumā, un šajā sakarībā pauž bažas par to, ka Komisija ir ierosinājusi šādai tehniskajai palīdzībai paredzētos līdzekļus pārdalīt pilnīgi cita veida pasākumiem;

Vienkāršošana un pārredzamība

16.  uzsver, ka pašreizējā un nesenā prakse liecina par izteiktu vajadzību turpināt vienkāršot Savienības līdzekļu izlietojuma procesu un lietotāju piekļuvi tiem; uzskata — jo vienkāršāki ir noteikumi, jo saskaņotāki tie ir un jo mazāk iespēju pieļaut neapzinātas kļūdas vai bezdarbību, un jo skaidrāki un stingrāki ir noteikumi, jo mazāk iespēju procesa laikā veikt nelikumīgas un kriminālas darbības; norāda — jo vienkāršāks un pārredzamāks ir process, jo mazāk iespēju neatbilstoši piešķirt un pārdalīt Savienības līdzekļus;

17.  vienkāršojot piekļuvi Savienības līdzekļiem un padarot šo procesu pārredzamāku, tie tiktu izmantoti, radot redzamu un pozitīvu ietekmi dalībvalstīs;

18.  norāda, ka pārmērīga reglamentēšana ir galvenais šķērslis Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) līdzekļu saņēmējiem un attiecīgajām revīzijas struktūrām; mudina Komisiju un dalībvalstis samazināt administratīvo slogu un spiedienu uz saņēmējiem, piemēram, izmantojot vienotu revīzijas stratēģiju; tomēr pauž bažas par vienkāršojumu lēno ieviešanu dalībvalstīs un aicina Komisiju palīdzēt valstu iestādēm šajā jautājumā;

19.  norāda, ka pilnīga pārredzamība nodrošina to, ka līdzekļi tiek izlietoti pilnībā atbilstoši noteikumiem; pauž satraukumu par apjomīgu ES finansētu darbu pārredzamību, īpaši gadījumos, kas saistīti ar informāciju par apakšuzņēmējiem; aicina Komisiju izveidot sistēmas, kas nodrošina lielāku pārredzamību un aptver arī fondus, kuru darbība paplašināta, lai tie attiektos arī uz trešām valstīm;

Savienības budžeta pievienotā vērtība

20.  uzsver, ka ir svarīgi Savienības izdevumu jomā galveno uzmanību veltīt uz izmērāmiem rezultātiem orientētai kultūrai; uzsver, ka attiecīgā gadījumā par galveno principu būtu jānosaka sniegums un ar rezultātu saistīts novērtējums; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu “Uz rezultātiem orientēts budžets” kā pirmo soli virzībā uz tādu budžeta izstrādi, kas balstīta uz sniegumu; mudina Komisiju un dalībvalstis censties nodrošināt pieticīgo finanšu resursu vislietderīgāko izlietojumu, piemēram, projektu īstenošanā uzmanību pievēršot nevis kvantitatīviem rādītājiem, tādiem kā RAL un RAC, bet kvalitātes rādītājiem, tādiem kā rezultāti, efektivitāte, lietderība un pievienotā vērtība;

Finanšu instrumenti

21.  norāda, ka finansēšanas vadības instrumenti (FVI), ja tos mērķtiecīgi izmanto attiecīgiem projektu veidiem un saprātīgiem mērķiem, var būt Savienības līdzekļu efektīvas piešķiršanas instrumenti, kuri varētu kļūt par daļu no ierastās paraugprakses turpmākā budžeta izdevumu sadalē; mudina Komisiju uzlabot pārredzamību attiecībā uz FVI izmantošanu, regulāri ziņot par sviras efektiem, zaudējumiem un riskiem un iesniegt FVI izmaksu un ieguvumu analīzi salīdzinājumā ar tiešākiem projektu finansēšanas veidiem; aicina Komisiju izmantot efektīvas uzraudzības sistēmas, lai analizētu pieprasījumu pēc finanšu instrumentiem dalībvalstīs, tādējādi cenšoties novērst pārmērīgu kapitalizāciju, kuras gadījumā līdzekļi tiek piesaistīti, neveicinot ES politikas pasākumu īstenošanu, kā konstatēts Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 5/2015;

22.  ar bažām norāda, ka ESIF īstenošanas rādītāji liecina, ka lielākā daļa investīciju koncentrējas Savienības piecās lielākajās ekonomikās.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

26.9.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Ryszard Czarnecki, Dennis de Jong, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Verónica Lope Fontagné, Georgi Pirinski, Petri Sarvamaa, Claudia Schmidt, Bart Staes, Marco Valli, Derek Vaughan, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cătălin Sorin Ivan, Andrey Novakov, Julia Pitera, Miroslav Poche, Richard Sulík

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Edouard Ferrand

(1)

  OV C 75, 26.2.2016., 100. lpp.

(2)

  Kersti Kaljulaid ieguldījums uzklausīšanā par integrētās iekšējās kontroles sistēmu, ko 2013. gada 22. aprīlī organizēja CONT komiteja.


Ekonomikas un monetārāS komitejAS ATZINUMS (6.9.2016)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2016/2047(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Markus Ferber

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  prasa 2017. gada budžeta projektā atspoguļot un atbalstīt Eiropas pusgadā izklāstītās prioritātes, proti, investīciju atsākšanu, jo īpaši inovācijai, izaugsmei un darbvietu radīšanai, ilgtspējīgu strukturālo reformu veikšanu ar mērķi modernizēt Eiropas valstu tautsaimniecības, atbildīgas fiskālās politikas nostādņu īstenošanu un konkurētspējas palielināšanu, tādējādi sekmējot arī izaugsmi un MVU konkurētspēju;

2.  šajā sakarībā pauž īpašas bažas par joprojām augsto jauniešu bezdarba līmeni, lai gan Savienībā atkal ir vērojama neliela ekonomikas izaugsme;

3.  atgādina, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF) ir svarīga loma privātā sektora finansējuma un jaunu finansējuma avotu mobilizēšanā investīcijām, kurām ir izšķiroša nozīme Savienības konkurētspējai un ekonomikas atveseļošanai; uzsver, ka ir nepieciešams finansēt jaunas investīcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/1017(1) izklāstītajiem kritērijiem, jo īpaši papildināmību, ilgtspējību, kā arī teritoriālo un sociālo kohēziju;

4.  uzskata, ka ir būtiski palielināt publiskās investīcijas, lai saglabātu un uzlabotu veselības un izglītības sistēmas un sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī lai radītu labvēlīgus apstākļus ekonomikas attīstībai;

Pilsoniskās sabiedrības spēju veidošana finanšu pakalpojumu jomā

5.  norāda, ka pēc pieciem gadiem juridiskās personas, kuras saņem finansējumu pilsoniskās sabiedrības spēju veidošanai finanšu pakalpojumu jomā, joprojām ir atkarīgas no ES finansējuma, jo ES dotācijas nepārtraukti veido vairāk nekā 50 % no to attiecīgajiem budžetiem; uzsver, ka šādām juridiskajām personām būtu jācenšas arī turpmāk parādīt savu pievienoto vērtību, kļūstot finansiāli patstāvīgākām; norāda, ka attiecībā uz finansējumu vairākiem ar nozari nesaistītiem dalībniekiem līdzfinansējuma apmērs var sasniegt vairāk par 50 %; norāda, ka Komisijas priekšlikums, kas paredz arī turpmāk izmantot tādu pašu finansēšanas kārtību pilsoniskās sabiedrības spēju veidošanai, būtu jāpieņem līdz gada beigām, lai finansējums būtu nepārtraukts;

6.  aicina turpināt veikt investīcijas struktūrfondos visos reģionos, tostarp pārejas apgabalos, lai netiktu pārtraukta jau īstenoto pasākumu un centienu ietekme;

Eiropas uzraudzības iestādes un uzraudzība

7.  uzsver, ka trijām Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI) pašlaik jau ir un arī nākotnē būs izšķiroša loma saistībā ar Savienības līmeņa finanšu un banku uzraudzību, kapitāla tirgu savienību, uzraudzības konverģences veicināšanu, vienotā noteikumu kopuma izstrādi attiecībā uz banku un citiem finanšu pakalpojumiem, kā arī finanšu stabilitātei un banku savienībai radīto risku izvērtēšanu; uzsver, ka 2017. gada budžeta projektā jāparedz pietiekami līdzekļi Eiropas uzraudzības iestādēm, lai tās varētu pildīt savas pilnvaras; uzsver — lai EUI varētu veikt tām uzticētos uzdevumus, tām jābūt pienācīgi finansētām un to rīcībā jābūt arī pietiekamiem cilvēkresursiem; norāda, ka pietiekami līdzekļi būtu jāpiešķir investoru un patērētāju aizsardzības jomā;

8.  tomēr norāda, ka attiecībā uz EBI 2017. gada un turpmāko gadu budžeta projektos būtu jāparedz pietiekami līdzekļi, lai sagatavotu pārcelšanos no Londonas, kas notiks, kad Apvienotā Karaliste un Eiropas Savienība būs pabeigušas sarunas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu un Apvienotā Karaliste būs izstājusies no Eiropas Savienības;

9.  uzsver, ka EUI ir jāveic tikai un vienīgi Savienības likumdevēja uzticētie uzdevumi un tās nedrīkst censties de facto paplašināt savas pilnvaras, uzņemoties vēl citus uzdevumus;

10.  uzsver, ka finanšu pakalpojumu digitalizācijas jomā, īpaši attiecībā uz sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (DLT), ir steidzami nepieciešama tehniskās pieredzes attīstīšana, lai labāk varētu ātri reaģēt uz iespējamām problēmām; tādēļ nepārprotami atbalsta finansējuma piešķiršanu horizontālai DLT darba grupai;

Nodokļu jautājumi un programma “Fiscalis 2020

11.  norāda, ka, ņemot vērā tiesību aktu pārskatīšanu attiecībā uz informācijas apmaiņu nodokļu jomā starp dalībvalstu nodokļu iestādēm, iespējams, ka programmas “Fiscalis 2020” juridiskais pamats būs jāpārskata, lai šīs izmaiņas pienācīgi atspoguļotu un cīnītos pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu;

12.  pauž atbalstu tam, lai tiktu turpināts izmēģinājuma projekts par spēju veidošanu, programmatisku attīstību un komunikāciju saistībā ar cīņu pret nodokļu apiešanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā, kas tika sākts 2016. gadā;

13.  pauž nožēlu par to, ka Eurostat nenodrošina atjauninātus datus par “Eiropa 2020” rādītājiem, neraugoties uz vairākiem Parlamenta atgādinājumiem; pauž kritiku par to, ka Eurostat tīmekļa vietnē joprojām jāveic daudzi uzlabojumi, lai tā kļūtu draudzīga lietotājiem; aicina Eurostat veikt uzlabojumus šajā sakarā un nodrošināt, ka visi Eiropas Statistikas programmas mērķi tiešām ir sasniegti;

EFRAG

14.  aicina Komisiju turpināt reformēt Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupu (EFRAG), īpaši attiecībā uz tās uzdevumiem un pienākumiem, tādējādi stiprinot arī Savienības ietekmi starptautisko grāmatvedības standartu noteikšanā.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

1.9.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

7

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Burkhard Balz, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Esther de Lange, Anneliese Dodds, Markus Ferber, Sven Giegold, Neena Gill, Sylvie Goulard, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Danuta Maria Hübner, Cătălin Sorin Ivan, Petr Ježek, Barbara Kappel, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Philippe Lamberts, Werner Langen, Olle Ludvigsson, Fulvio Martusciello, Marisa Matias, Bernard Monot, Luděk Niedermayer, Stanisław Ożóg, Pirkko Ruohonen-Lerner, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Paul Tang, Ernest Urtasun, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Cora van Nieuwenhuizen, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker, Marco Zanni

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Enrique Calvet Chambon, Matt Carthy, David Coburn, Mady Delvaux, Ramón Jáuregui Atondo, Syed Kamall, Thomas Mann, Siegfried Mureşan, Eva Paunova, Joachim Starbatty, Tibor Szanyi, Antonio Tajani, Romana Tomc, Miguel Urbán Crespo

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ernest Maragall

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regula (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejAS ATZINUMS (2.9.2016)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2016/2047(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Giovanni La Via

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka augsts vides un veselības aizsardzības līmenis Savienībā ir priekšnosacījums ekonomiskai labklājībai un ka pārtikas un barības nekaitīgums un mehānismi, kas palīdz aizsargāt pret dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, ir visu Eiropas pilsoņu un tādējādi arī Eiropas Parlamenta pamatvērtība;

2.  uzskata, ka dalībvalstīm videi un klimatam labvēlīga politika, pasākumi un projekti būtu jāuzskata par iespēju uzlabot sabiedrības veselību un veicināt izaugsmi;

3.  norāda, ka investīcijām ir izšķiroša nozīme pētniecībā un inovācijā vairākās jomās, par kurām Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja ir atbildīga, un uzsver, ka ir svarīgi, lai 2017. gada budžeta projektā tiktu pienācīgi atspoguļots tas, ka šādas investīcijas ir prioritāte; norāda, ka mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ilgtspējīgas izaugsmes un inovācijas kapacitāte Savienībā ir viena no galvenajām konkurētspējas priekšrocībām, kādas Savienībai ir globalizētos tirgos;

4.  atzīst, ka būtiska daļa no 2017. gada budžeta projekta (jo īpaši 3. izdevumu kategorijā) ir jāvelta problēmām, ar kurām Savienība pašlaik saskaras, jo īpaši migrācijas un drošības krīzes risināšanai; tomēr norāda, ka budžeta lēmējiestādēm, pieņemot lēmumus par 2017. gada budžeta projektu, ir jāpatur prātā būtiskā Eiropas pievienotā vērtība, kas piemīt politikas pasākumiem un finanšu instrumentiem, kuri ir Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas kompetencē, un jo īpaši mudina Padomi atturēties no jebkādu samazinājumu veikšanas politikas pasākumiem un finanšu instrumentiem, kuri ir minētās komitejas kompetencē un kuri ir nepārprotami parādījuši Savienības pievienoto vērtību;

5.  atzinīgi vērtē 2015. gada decembrī noslēgto Parīzes nolīgumu un uzsver, ka ar Savienības budžetu ir jāatbalsta minētā nolīguma mērķu izpilde un Savienības ilgtermiņa mērķi klimata jomā; atgādina — Parīzes nolīgums paredz, ka finanšu plūsmas ir jāsaskaņo ar virzību uz zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību; uzsver attīstīto valstu solījumu piešķirt jaunattīstības valstīm finansējumu klimata jomā no publiskiem un privātiem avotiem un nepieciešamību palielināt paredzamu, jaunu un papildu finansējumu klimata jomā saskaņā ar minēto nolīgumu; aicina Komisiju vispusīgi un laicīgi izvērtēt Parīzes nolīguma ietekmi uz Savienības budžetu, lai to varētu, iespējams, pārskatīt, un izveidot īpašu automātisku Savienības finansējuma mehānismu, ar kuru sniegt papildu un pienācīgu atbalstu, lai Savienība varētu sniegt taisnīgu ieguldījumu starptautiskajā mērķī novirzīt klimatam finansējumu USD 100 miljardu apmērā;

6.  uzsver, ka DFS novērtēšana sniedz lielisku iespēju nodrošināt, ka mērķis par 20 % izdevumu paredzēšanu ar klimata pārmaiņām saistītām darbībām tiek sasniegts; norāda, ka Komisijas klimata pasākumu integrēšanas metodoloģija liecina, ka no kopējām saistību apropriācijām, kas ierosinātas 2017. gada budžeta projektā, 19,2 % ir saistīti ar klimatu, salīdzinājumā ar 20,8 % 2016. gadā; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek pilnībā ieviests mehānisms klimata jomā veikto darbību integrēšanai un tiek uzlabota pašreizējā metode šādu izdevumu izsekošanai;

7.  turklāt atgādina, ka Savienība ir apņēmusies īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas stratēģisko plānu bioloģiskās daudzveidības jomā, un uzsver, ka tai vajadzētu atvēlēt pietiekamus resursus, lai tā varētu pildīt savas saistības šajā jomā; šajā sakarībā norāda, ka 8,2 % no kopējām saistību apropriācijām, kas ierosinātas 2017. gada budžeta projektā, ir saistīti ar bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanu, salīdzinājumā ar 9 % 2016. gadā; aicina Komisiju sniegt papildu skaidrojumu par klimata un bioloģiskās daudzveidības izdevumu īpatsvara acīmredzamo samazināšanos kopējā budžetā;

8.  atgādina, ka ekosistēmas un bioloģiskā daudzveidība sniedz Eiropas videi pievienoto vērtību, un tādēļ aicina 2017. gada budžeta projektā piešķirt pietiekamus līdzekļus bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai ilgtermiņā; tādēļ atgādina Komisijai un dalībvalstīm par Dzīvotņu direktīvas 8. pantā tām paredzēto pienākumu nodrošināt atbilstošu finansējuma līmeni saglabāšanas pasākumiem, kas nepieciešami augu sugu un dzīvotņu atjaunošanai Natura 2000 teritorijās, lai sasniegtu labvēlīgu saglabāšanas statusu;

9.  uzsver, ka ir svarīgi bioloģiskās daudzveidības aizsardzību integrēt visu Savienības politikas pasākumu izstrādē, īstenošanā un finansēšanā, un uzskata, ka pārredzamība par dalībvalstu izdevumiem par dabas aizsardzību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu ir vienlīdz svarīga gan Savienības izdevumu konsekvencei, gan saskaņotībai;

10.  aicina Komisiju nodrošināt, ka Savienības finanšu līdzekļi neietver subsīdijas, kas rada kaitējumu klimatam vai paredz saglabāt fosilo kurināmo infrastruktūru, piemēram, subsīdijas fosilajiem kurināmajiem, un ar tiem neatbalsta darbības, kuras rada kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai vai ekosistēmām; aicina Komisiju arī ieviest efektīvu metodi, lai sekotu līdzi izdevumiem, kas no Savienības budžeta tiek tērēti bioloģiskajai daudzveidībai;

LIFE

11.  atgādina, ka Vides un klimata pasākumu programma (LIFE) ir Savienības finanšu instruments, kas paredzēts projektiem, kuri saistīti ar vidi, dabas aizsardzību un rīcību klimata politikas jomā visā Savienībā;

12.  jo īpaši atgādina, ka rīcība klimata politikas jomā ir būtiska starpnozaru prioritāte, kā izklāstīts stratēģijā “Eiropa 2020” un Komisijas programmā nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām, un uzsver, ka konkrētā apakšprogramma rīcībai klimata politikas jomā programmas LIFE ietvaros atbalsta Savienības lomu un galvenos tiesību aktus (tostarp ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izstrādi) un paver iespēju pārejai uz mazoglekļa ekonomiku līdz 2050. gadam; atgādina, ka vismaz 20 % no Savienības budžeta ar dažādu politikas jomu ieguldījumu ir jābūt saistītiem ar klimatu;

13.  tomēr pauž nožēlu, ņemot vērā iepriekš minēto un vienlaikus paužot gandarījumu par palielinājumu 2017. gada budžeta projektā LIFE budžetam EUR 30,9 miljonu apmērā saistību apropriācijās, ka arī šogad programma LIFE, kuras kopējais finansējums ir EUR 493,7 miljoni, ir tikai 0,3 % no visa 2017. gada budžeta projekta;

14.  uzsver, ka iepriekšējās problēmas, kuras bija saistītas ar maksājumu apropriāciju trūkumu programmai LIFE, traucēja un aizkavēja tās pienācīgu īstenošanu;

15.  atzinīgi vērtē programmas LIFE projektu līmeņa izsekošanas sistēmu, ko izveidojusi Komisija; norāda, ka informācija par sniegumu projektu līmenī tiek vākta kopš 2015. gada un tā tiks izmantota vidusposma novērtējumam un apkopota programmas līmenī; atzīst — tiek sagaidīts, ka izsekošanas sistēma būs pilnībā darbotiesspējīga otrās LIFE daudzgadu darba programmas laikā no 2017. līdz 2020. gadam;

Sabiedrības veselība, pārtikas nekaitīgums un civilā aizsardzība

16.  ņem vērā to, ka 2017. gada budžeta projektā veselībai ierosināti EUR 64,5 miljoni saistību apropriācijās (+ 3,8 % salīdzinājumā ar 2016. gadu) un EUR 57,7 miljoni maksājumu apropriācijās (-17,8 % salīdzinājumā ar 2016. gadu); pauž nožēlu par to, ka tas tāpat kā iepriekšējos gados ir tikai 0,04 % no 2017. gada budžeta projekta saistību apropriācijām un tikai 1,5 % no 3. izdevumu kategorijas (saistībās) un pilnībā neatspoguļo nozīmi, kāda piemīt veselībai kā vērtībai pašai par sevi un kā priekšnoteikumam izaugsmes veicināšanai;

17.  atzinīgi vērtē to, ka 2016. gadā sāksies kopīga rīcība veselības tehnoloģiju novērtējuma jomā un tā tieši veicinās Komisijas mērķi panākt “padziļinātu un taisnīgāku iekšējo tirgu ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu”; atzīst, ka finansiāli šī ir vērienīgākā rīcība, kas jebkad ir tikusi līdzfinansēta no veselības programmas ar līdzfinansējumu EUR 12 miljonu apmērā;

18.  uzsver, ka Savienībai ir visaugstākie pārtikas nekaitīguma standarti pasaulē; ņem vērā to, ka 2017. gada budžeta projektā pārtikai un barībai ierosināti EUR 256,2 miljoni saistību apropriācijās (+1,3 % salīdzinājumā ar 2016. gadu) un EUR 234,5 miljoni maksājumu apropriācijās (-3,1 % salīdzinājumā ar 2016. gadu); pauž nožēlu par to, ka tas ir tikai 0,16 % no 2017. gada budžeta projekta saistību apropriācijām un tikai 6 % no 3. izdevumu kategorijas un pilnībā neatspoguļo nozīmi, kāda piemīt pārtikas un barības nekaitīgumam Savienībā; uzsver, ka darbībām, kas saistītas ar efektīvu, lietderīgu un uzticamu kontroļu nodrošināšanu, kā arī ārkārtas pasākumiem, kuri saistīti ar dzīvnieku un augu veselību, ir samazinātas maksājumu apropriācijas par attiecīgi 10,4 % un 11,1 % salīdzinājumā ar 2016. gadu; uzskata, ka šie samazinājumi var negatīvi ietekmēt dzīvnieku un augu slimību profilaksi un saslimstības mazināšanu, kā arī efektīvu oficiālu pārbaužu veikšanu šajā jomā;

19.  atgādina, ka Savienības civilās aizsardzības mehānisms ir Savienības solidaritātes stūrakmens; uzsver, ka Savienība veic iespēju sniegšanas uzdevumu, lai atbalstītu, koordinētu un papildinātu dalībvalstu pasākumus katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā; norāda uz nelielo saistību palielinājumu šai programmai;

Decentralizētas aģentūras

20.  atgādina decentralizēto aģentūru ievērojamo lomu tehnisko, zinātnisko vai pārvaldības uzdevumu veikšanā, kas būtiski palīdz Savienības iestādēm izstrādāt un īstenot politikas pasākumus; turklāt atgādina par ļoti svarīgajiem uzdevumiem, kādus veic aģentūras, kuru darbība ir Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas kompetencē (EEA, ECHA, ECDC, EFSA, EMA), un to pastiprinātas sadarbības lielo nozīmi šo uzdevumu veikšanā gan Savienības iestādēm, gan pilsoņiem; šajā sakarībā uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai šīs aģentūras saņemtu atbilstošus cilvēkresursus un finanšu resursus, pienācīgi ņemot vērā katras aģentūras attiecīgo vajadzību individuālu novērtējumu; tomēr pauž bažas par to, ka darbinieku skaita samazināšana EEA (-3 štata vietas), ECHA (-5 štata vietas), ECDC (-4 štata vietas), EFSA (-7 štata vietas) un EMA (-6 štata vietas) varētu negatīvi ietekmēt to ieguldījumu Savienības politikas pasākumu īstenošanā; uzsver arī to, ka aģentūrām, kuras tiek finansētas no maksām, štatu saraksta vietas, kas ir vajadzīgas, lai pildītu uzdevumus, par kuriem tiek iekasēta maksa, būtu jāskata atsevišķi, atzīstot, ka tās ir atkarīgas no pieprasījuma un nerada papildu slogu Savienības budžetam;

21.  konstatē, ka attiecībā uz aģentūrām, kuras iekasē maksas, Savienības ieguldījums paliek nemainīgs vai samazinās; atgādina, ka ieņēmumi, kurus gūst no maksām, ko iekasē no nozares dalībniekiem, var būt pakļauti tirgus svārstībām un ka atkarība no citiem ieņēmumu avotiem tādēļ ievieš neparedzamības elementu aģentūru finansēšanas struktūrā; uzsver, ka ir grūti precīzi paredzēt iekasējamo maksu apmēru, tādēļ iespējams, ka ieņēmumi no maksām ir mazāki, nekā prognozēts, un ka minētajām aģentūrām ir jānodrošina nepieciešamais finansējums; aicina apsvērt iespēju ECHA maksu aplēsēs ieviest 5 % piesardzības rezervi;

22.  atgādina — ņemot vērā to, ka 2016. gada 15. jūnijā tika publicēti divi tiesību aktu projekti, kuros ir izklāstīti kritēriji, pēc kādiem nosaka endokrīnās sistēmas darbības traucējumus izraisošas vielas, Komisija ir lūgusi attiecīgās aģentūras nekavējoties sākt sagatavošanas darbu, lai paātrinātu procesu, kad kritēriji būs stājušies spēkā; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi, lai EFSA un ECHA rīcībā būtu pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi;

23.  turklāt atzīst, ka EMA 2017. gadā vai vēlāk var rasties neparedzētas izmaksas, jo 2016. gada jūnija referendumā par to, vai Apvienotajai Karalistei būtu jāpaliek Savienības dalībvalstij, Lielbritānijas iedzīvotāji nobalsoja pret (tā sauktais Brexit), un tādēļ šķiet, ka būtu piesardzīgi atļaut EMA izmantot 2016. gada budžeta izpildes iespējami pozitīvu saldo turpmākajos gados; norāda, ka 2017. gadā EMA var rasties nepieciešamība lūgt budžeta lēmējiestādēm piešķirt papildu budžeta līdzekļus, lai segtu minētās ārkārtas izmaksas;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

24.  uzsver, ka izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības ir ļoti vērtīgi instrumenti, ar kuriem var sākt jaunas darbības un politikas pasākumus; atkārtoti uzsver, ka vairākas Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas idejas iepriekš ir veiksmīgi īstenotas kā izmēģinājuma projekti vai sagatavošanas darbības; uzsver, ka pieejamo saistību apropriāciju trūkums un rezerves neesamība 3. izdevumu kategorijā ir samazinājusi iespējas sākt jaunus izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības; tādēļ uzskata — pastāv iespēja, ka komiteja šie instrumenti būs piesardzīgi jāizmanto arī 2017. gadā.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

1.9.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

53

9

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Biljana Borzan, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Seb Dance, Jørn Dohrmann, Ian Duncan, Stefan Eck, Bas Eickhout, Eleonora Evi, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Giovanni La Via, Peter Liese, Susanne Melior, Massimo Paolucci, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Dubravka Šuica, Tibor Szanyi, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Estefanía Torres Martínez, Nils Torvalds, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clara Eugenia Aguilera García, Paul Brannen, Caterina Chinnici, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Martin Häusling, Ulrike Müller, Alojz Peterle, Bart Staes, Tom Vandenkendelaere, Carlos Zorrinho

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Olle Ludvigsson, Gabriel Mato, Anthea McIntyre, Martina Werner


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejAS ATZINUMS (6.9.2016)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2016/2047(BUD))

Atzinuma sagatavotāja: Liisa Jaakonsaari

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības (IMCO) komitejas atbildība budžeta procedūrā attiecas uz budžeta pozīcijām 2. sadaļā (“Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU”), 14. sadaļā (“Nodokļu politika un muitas savienība”) un 33. sadaļā (“Tiesiskums un patērētāji”);

2.  atgādina, ka nostiprinātam un labi funkcionējošam vienotajam tirgum ir būtiska nozīme, lai Savienība spētu izturēt satricinājumus; uzsver, ka no Savienības budžeta ir jāatbalsta pāreja uz aprites ekonomiku un iekļaujošs, pieejams, daudzveidīgs un konkurētspējīgs vienotais tirgus;

3.  uzsver, ka ir svarīga spēcīga patērētāju politika, kas stiprina patērētāju drošību un informētību un pielāgo patērētāju tiesības sabiedrības, tehnoloģiju un ekonomikas pārmaiņām, piemēram, lielajiem datiem, lietiskajam internetam, aprites ekonomikai, tā sauktajam sadarbīgajam patēriņam un e-komercijai; šajā sakarībā atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt patērētāju rīcībspējas palielināšanu un izglītošanu, kā arī produktu drošību un tirgus uzraudzību iekšējā tirgū, tostarp digitālajā vienotajā tirgū; uzsver, ka jauni izaicinājumi patērētāju politikas jomā būtu jārisina, piešķirot atbilstīgu budžetu;

4.  atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada budžeta procedūrā lielākā daļa IMCO komitejas svarīgāko prioritāšu vienotā tirgus, muitas savienības un patērētāju aizsardzības jomā ir pienācīgi ņemtas vērā, piešķirot atbilstošu apropriāciju apmēru;

5.  atzinīgi vērtē programmai COSME prioritārā kārtā piešķirtās apropriācijas, jo tā ir svarīgs instruments, ar kuru tiek atbalstīta uzņēmējdarbība un investīcijas izaugsmē un nodarbinātībā;

6.  tomēr pauž bažas par COSME budžeta 02 02 02. pozīcijas “Finansējuma pieejamības uzlabošana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) kapitāla un aizņēmumu veidā” samazināšanu, jo MVU un mikrouzņēmumiem joprojām ir grūti rast atbilstīgu finansējumu; uzskata, ka efektīvs finansiālais satvars, tostarp lielāka riska kapitāla pieejamība un principa “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” īstenošana pilnā apmērā, veicinās pētniecību, inovāciju, aprites ekonomikas uzņēmējdarbības modeļu pieņemšanu, MVU un mikrouzņēmumu darbības paplašināšanu un internacionalizāciju, kas savukārt palīdzēs paaugstināt konkurētspēju, atbalstīt izaugsmi un radīt darbvietas;

7.  uzsver, ka 2017. gadā ir jāpiešķir atbilstīgs finansējums Eiropas Biznesa atbalsta tīklam, lai veicinātu MVU izaugsmi un palīdzētu tiem pārvarēt problēmas, kas saistītas ar piekļuvi vienotajam tirgum un pasaules mēroga tirgum;

8.  atgādina, ka ir jāfinansē daudzvalodu rīks, kas paredzēts strīdu izšķiršanas tiešsaistē (SIT) platformai; uzsver, ka labi funkcionējošas SIT sistēmas var veicināt patērētāju uzticēšanos un stiprināt pārrobežu e-komerciju;

9.  atzinīgi vērtē līdzekļu piešķiršanu muitas savienības modernizēšanai, tādējādi atbalstot Savienības Muitas kodeksa laicīgu īstenošanu un elektronisku muitas sistēmu izstrādi, kuras rezultātā tiktu radīti efektīvi instrumenti krāpšanas apkarošanai un patērētāju aizsardzības un godīgas konkurences garantēšanai; tomēr pauž nožēlu par Padomes nostāju attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu budžeta 14 02 01. pozīcijai “Atbalsts muitas savienības darbībai un modernizācijai”, kas var apdraudēt muitas savienības modernizācijai izšķiroši svarīgu instrumentu pienācīgu finansēšanu;

10.  atbalsta finansējuma turpināšanu Vienotā tirgus forumam, kas ir noderīgs labāku tirgus apstākļu veidošanā Eiropas uzņēmumiem, un plāno uzraudzīt situāciju, lai nodrošinātu, ka to pienācīgi finansē no budžeta 02 02 01. pozīcijas;

11.  uzsver, ka vienotajā tirgū svarīga loma ir standartizācijai, kas nodrošina produktu un pakalpojumu savietojamību un veicina uzņēmumu konkurētspēju; uzsver, ka standarti būtu jānosaka atbilstīgi tirgus apstākļiem, atklāti un iekļaujoši, kā arī iesaistot patērētājus un ieinteresētās personas, lai MVU varētu tos viegli ievērot; atzinīgi vērtē budžeta atbalsta turpināšanu 2017. gadā, kas nodrošina to standartizācijas pasākumu finansiālo ilgtspējību, efektivitāti un lietderību, kurus veic Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN), Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (CENELEC) un Eiropas telesakaru standartu institūts (ETSI);

12.  pieņem zināšanai finansējuma piešķiršanu iekšējā tirgus pārvaldības instrumentiem, tostarp SOLVIT; atgādina, cik svarīgi ir stiprināt un optimizēt pašreizējos MVU paredzētos instrumentus, lai vienkāršotu šo uzņēmumu pārrobežu darbības paplašināšanu; mudina Komisiju un dalībvalstis lielāku uzmanību pievērst produktu kontaktpunktu un vienoto kontaktpunktu darbības saskaņošanai un uzlabošanai; uzskata, ka ir jāturpina strādāt, lai nodrošinātu, ka esošie instrumenti spēj labi darboties kopā, tādējādi pēc iespējas palielinot piešķirto līdzekļu pievienoto vērtību; atbalsta vienotās digitālās vārtejas iniciatīvu;

13.  aicina finansēt jaunus izmēģinājuma projektus “Pārrobežu e-tirdzniecības dinamiska attīstība, izmantojot efektīvus paku piegādes risinājumus”, lai ievāktu informāciju par paraugpraksi paku piegādes jomā, “Algoritmiskās apzināšanās veidošanas iniciatīva”, kura mērķis ir uzlabot algoritmisko pārredzamību, palielināt informētību, kas nāktu par labu pilsoņiem un demokrātijai, un veicināt digitālā vienotā tirgus attīstību, un “Tīmekļa pieejamības prasību piemērošana tīmekļa autorēšanas rīkiem un platformām pēc noklusējuma (tīmekļa pieejamība pēc noklusējuma)”, lai stimulētu un atbalstītu Eiropas standarta pieejamības prasību pieņemšanu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

5.9.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

6

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dita Charanzová, Carlos Coelho, Lara Comi, Daniel Dalton, Nicola Danti, Evelyne Gebhardt, Antanas Guoga, Sergio Gutiérrez Prieto, Liisa Jaakonsaari, Philippe Juvin, Antonio López-Istúriz White, Margot Parker, Eva Paunova, Marcus Pretzell, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lucy Anderson, Birgit Collin-Langen, Filiz Hyusmenova, Emma McClarkin, Julia Reda, Marc Tarabella, Josef Weidenholzer

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pál Csáky, Judith Sargentini, Michaela Šojdrová


Transporta un tūrisma komitejAS ATZINUMS (1.9.2016)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2016/2047(BUD))

Atzinuma sagatavotāja: Isabella De Monte

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka transporta infrastruktūra, tostarp pārrobežu infrastruktūra, ir būtiska, lai nodrošinātu personu brīvu pārvietošanos un preču un pakalpojumu brīvu apriti, uz ko balstās vienotais tirgus, un ka šāda pārvietošanās un aprites brīvība vienlaikus ir spēcīga ES integrācijas, darbvietu radīšanas un ilgtspējīga tūrisma attīstības virzītāja, būtiski ietekmē Eiropas tirdzniecības un rūpniecības sniegumu un vienlaikus aizsargā klimatu, vidi un dzīves kvalitāti; uzskata, ka transporta infrastruktūrai būtu jāatbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem, lai garantētu lielāku drošību un aizsardzību patērētājiem;

2.  uzsver, ka Savienības transporta politika, jo īpaši attiecībā uz Eiropas transporta tīklu (TEN-T), ir viena no vērienīgākajām un veiksmīgākajām Savienības politikas jomām; norāda, ka TEN-T tīklam ir būtiska loma tirdzniecības darījumos Savienībā un ar kaimiņvalstīm, sekmējot tās pilsoņu labklājību; tādēļ atgādina, ka ir svarīgi pienācīgi finansēt trūkstošo un pārrobežu savienojumu, jo īpaši pamesto vai demontēto reģionālo dzelzceļa savienojumu, pabeigšanu, kā arī novērst TEN-T tīkla nepietiekamu caurlaides spēju; uzsver, ka ir svarīgi savienot visu Savienības reģionu, tostarp attālu kalnu un salu apgabalu, transporta tīklus, kā arī atrisināt tādas problēmas kā piemērotas infrastruktūras trūkums, pieejamība un nepietiekamā sadarbspēja starp Savienības centrālajām, austrumu un rietumu daļām;

3.  pauž nožēlu par to, ka ir ievērojami samazināts budžets, kas paredzēts nepietiekamas caurlaides spējas novēršanai, dzelzceļu sadarbspējai un trūkstošo savienojumu izveidei, ilgtspējīgām un efektīvām transporta sistēmām, kā arī transporta veidu integrēšanai un savstarpējai savienošanai, un šajā kontekstā uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi pilnībā atjaunot budžetu šajās jomās;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu 2016. gada uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus iekļaut iztrūkstošos dzelzceļa savienojumu posmus; aicina Komisiju palīdzēt konsultēt projektu virzītājus un atbildīgās iestādes, lai nodrošinātu, ka tie sagatavo kvalitatīvus priekšlikumus; uzskata, ka ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un citām ad hoc finansēšanas metodēm būtu jāfinansē tie iztrūkstošie pārrobežu savienojumu posmi, kas Eiropas mērogā rada augstu pievienoto vērtību nodarbinātības, tūrisma un ilgtspējas jomās un kas savieno reģionus, starp kuriem vēsturiski bijuši dzelzceļa savienojumi;

5.  konstatē, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) pagaidām nesniedz cerētos rezultātus attiecībā uz transporta infrastruktūru; tādēļ uzsver, ka starp 2017. gada budžeta galvenajām prioritātēm ir nepieciešamība atjaunot EISI līdzekļus, kuri tika pārvirzīti, lai veidotu ESIF garantiju fondu; vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi pēc iespējas ātrāk nodrošināt pietiekamu budžetu, lai nekavējoties izsludinātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, paturot prātā to, ka EISI projekti ir ilgtermiņa projekti, kas ilgst vairākus gadus;

6.  atzinīgi vērtē EISI kopējos panākumus un aicina Komisiju prioritārā kārtā izsludināt trešo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus ar EISI atlikušo budžetu, lai tālāk plānotu atlikušās saistības;

7.  norāda uz projektu masveida virsrezervēšanu un daudzajiem augstas kvalitātes projektiem, kas nepietiekama Savienības budžeta dēļ 2014. un 2015. gadā tika noraidīti, un norāda, ka varētu apgūt vēl citus resursus papildus atgūtajiem pārdalītajiem līdzekļiem;

8.  atgādina, ka Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(1) (Iestāžu nolīgums) 17. punktā paredzēta 10 % elastība, lai ikgadējo budžeta procedūru laikā palielinātu EISI budžetu; aicina Komisiju saskaņā ar Iestāžu nolīgumu palielināt EISI kopējo finansējumu, tostarp palielinot EISI finansējumu kohēzijas politikas jomā;

9.  norāda, ka ir divas galvenās transporta politikas jomas, kas ir cieši saistītas ar infrastruktūras attīstību, proti, Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) izveide un jūras maģistrāļu un iekšzemes ūdensceļu veicināšana, kuru mērķis ir mazināt sauszemes transporta koridoru noslodzi un kuras var kļūt par to ūdens posmu; uzsver — lai Savienībā panāktu transporta ilgtspējību, ir ārkārtīgi svarīgi preču un pasažieru pārvadājumus no autotransporta novirzīt uz dzelzceļa, jūras un iekšzemes ūdensceļu transporta veidiem; tādēļ uzsver, ka ir ļoti svarīgi pienācīgi finansēt ERTMS izstrādi un veicināt jūras maģistrāles un iekšzemes ūdensceļus;

10.  uzskata, ka transporta veidu integrēšanas un savstarpējās savienošanas optimizācija un dažādu transporta veidu savienojumi, kā arī kravu pārvadājumu koridoru izveide ir būtiski elementi kravu pārvadājumu novirzīšanai no autoceļiem uz dzelzceļu un dzelzceļa ilgtspējības uzlabošanai;

11.  atzinīgi vērtē ceturtās dzelzceļa tiesību aktu paketes tehniskā pīlāra pieņemšanu; uzsver, ka Eiropas Dzelzceļa aģentūrai var būt lielāka nozīme sertifikācijas jomā un infrastruktūras attīstībā un šajā nolūkā tai būtu jāpiešķir pienācīgi budžeta līdzekļi; uzsver, ka nepārtraukti centieni ir jāvelta arī pētniecībai un inovācijai dzelzceļa nozarē, un šajā sakarībā aicina piešķirt pietiekamu finansējumu kopuzņēmumam „Shift2Rail”, reģionālo pārrobežu savienojumu atjaunošanai un dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai;

12.  atzinīgi vērtē pirmos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumu saistībā ar atbalstu kopīgajai iniciatīvai „Shift to Rail”; aicina tās pārvaldības struktūru un jo īpaši Komisiju paātrināt tās darba programmas īstenošanu, lai atgūtu laiku, kas zaudēts minētās iniciatīvas izveides posmā, kā arī īpašu uzmanību pievērst Eiropas dzelzceļa tīkla savstarpējās izmantojamības pamatproblēmu risināšanai;

13.  uzsver, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2008(2) pārskatīšana paredz Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) kompetences paplašināšanu; uzsver, ka ir svarīgi EASA piešķirt pietiekamu finansējumu, lai nodrošinātu šo jauno pienākumu veiksmīgu izpildi;

14.  turklāt uzsver, ka piecos gados EASA jau ir samazinājusi štata vietu skaitu par 5 %, kā paredzēts Iestāžu nolīgumā; tādēļ uzskata, ka Padomes ierosinātie turpmākie samazinājumi varētu apdraudēt EASA pienācīgu darbību un neļaut tai pildīt uzdevumus, ko likumdevējs tai jau ir uzticējis un uzticēs turpmāk; turklāt uzsver, ka jaunās EASA štata vietas, kas ir vajadzīgas papildu uzdevumu izpildei saistībā ar jaunajām politikas attīstības tendencēm un jaunajiem tiesību aktiem, ir jāuzskaita ārpus jebkādiem samazināšanas mērķiem;

15.  uzsver, ka to EASA štata vietu skaitu (tostarp ar tām saistītās pensijas), ko pilnībā finansē nozare un kas tādēļ neietekmē Savienības budžetu, nevajadzētu samazināt, arī saskaņā ar Iestāžu nolīgumu ne;

16.  uzsver, ka EASA ziņā būtu jāatstāj to štata vietu skaita palielināšana finanšu gada laikā, ko pilnībā finansē nozare, atbilstoši mainīgajai darba slodzei, t. i., nozares pieprasījumam; uzsver, ka šim nolūkam budžeta lēmējinstitūcijai papildus to štata vietu skaitam, ko finansē no maksājumiem un nodevām un kas jau apstiprinātas, pieņemot EASA budžetu, būtu jānorāda amata vietu papildu procentuālā daļa (nepārsniedzot 10 %), ko pēc EASA priekšlikuma varētu atļaut tās Valde, lai reaģētu uz neparedzētu tirgus pieprasījuma pieaugumu; turklāt uzsver, ka Valdes lēmuma pamatā vajadzētu būt neparedzētas darba slodzes un efektivitātes kritēriju dokumentētam novērtējumam;

17.  uzsver, ka ir vajadzīgs atbilstošs finansējums jaunas paaudzes gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas SESAR komponentu īstenošanai, lai nodrošinātu to gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) funkciju izmantošanu, kuras uzskata par svarīgām Savienības ATM sistēmas snieguma uzlabošanai;

18.  atgādina, ka ir svarīgi risināt bēgļu un migrantu jautājumu un to, kādu palīdzību šajā sakarībā var sniegt Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA), tostarp saistībā ar Savienības ārējo robežu aizsardzību; norāda, ka Eiropas Jūras drošības aģentūras pilnvaras ir paplašinātas, lai veicinātu tās sadarbību ar valstu iestādēm un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru; uzsver, ka pienācīgs finansējums ir svarīgs, lai nodrošinātu jaunāko tehnoloģijas sasniegumu optimālu izmantošanu, informācijas apmaiņu saskaņā ar personas datu aizsardzības principiem un personāla apmācību;

19.  uzsver — lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, ir svarīgi mērķi, ko COP 21 noteikusi attiecībā uz transportu; uzsver, ka vajadzētu būt pieejamiem finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu pārvadājumu novirzīšanu no autoceļiem uz dzelzceļu, kā arī uz ūdensceļu un iekšzemes ūdensceļu transportu un mudinātu dalībvalstis investēt pārdomātā, ilgtspējīgā un pieejamā integrētā sabiedriskajā transportā; iesaka pievērst uzmanību arī transporta trokšņa samazināšanai, lai pilsoņiem nodrošinātu augstas kvalitātes vidi; turklāt prasa samazināt transporta radītās ārējās izmaksas, tādējādi samazinot slogu uz turpmāko publiskā sektora budžetu;

20.  uzsver, ka efektīva zaļa loģistikas pārvaldība visos transporta veidos Savienībā var būtiski sekmēt satiksmes atslogošanu un samazināt CO2 emisijas; mudina Komisiju veicināt digitalizāciju loģistikas jomā, piemēram, kravu apvienošanas iniciatīvas; vērš uzmanību uz to, ka jūras maģistrāles ir loģistikas stūrakmeņi un ka ostas un iekšzemes starpsavienojumi ir multimodālo pārvadājumu sistēmu galvenie mezgli;

21.  uzsver, ka digitālajām tehnoloģijām ir liela nozīme droša, efektīva, intermodāla un ilgtspējīga transporta attīstībā un mobilitātes pārvaldībā; mudina Komisiju atbalstīt digitalizācijas un automatizācijas attīstību visos transporta veidos, kā arī inovatīvu risinājumu izstrādi, piemēram, dalīto mobilitāti pilsētās un lauku apvidos, kas savstarpēji savienoti ar sabiedrisko transportu, lai no tā gūtu labumu visi Savienības pilsoņi, tūristi un uzņēmumi, tostarp mazie un vidējie uzņēmumi (MVU);

22.  uzsver, ka ir svarīgi 2017. gadā piešķirt pietiekamu finansējumu sistēmai Galileo un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestam (EGNOS), lai nodrošinātu Komisijas saistību izpildi attiecībā uz drošību un efektivitāti aviācijas, autoceļu, dzelzceļa un jūras transporta jomā; atkārtoti norāda, ka ir svarīgi ātri nodrošināt nepārtrauktus globālas navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) pakalpojumus viedajiem autoceļiem un saistītajiem transportlīdzekļiem, viedajai flotei un kravu un satiksmes pārvaldībai, piemēram, ATM, ERTMS, eZvans;

23.  aicina Komisiju atbalstīt dažādas iespējas finansēt pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt transporta pakalpojumu, transportlīdzekļu, infrastruktūras un dažādu transporta veidu savienošanas mezglu pieejamību, un citus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot to pieejamību personām ar invaliditāti;

24.  mudina Komisiju atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību un kuras varētu palīdzēt sasniegt mērķi līdz 2020. gadam uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu un būtiski samazināt nopietnu traumu gadījumu skaitu;

25.  uzskata, ka transporta līdzekļu un infrastruktūru drošības nodrošināšana ir augsta prioritāte un šim nolūkam ir jānodrošina pienācīgs finansējums;

26.  aicina Savienības 2017. gada budžetā tāpat kā agrāk izveidot īpašu budžeta pozīciju tūrismam, ņemot vērā šīs saimnieciskās darbības nozīmi MVU un videi nekaitīgām darbvietām Eiropā un nepieciešamību vēl vairāk uzlabot tās pievilcību un konkurētspēju pasaules mēroga konkurences apstākļos; aicina Komisiju nodrošināt, lai rokasgrāmata par ES finansējumu 2014.–2020. gadam tūrisma nozarē būtu pieejama visās Savienības valodās; aicina Komisiju iesniegt gada pārskatu par tūrisma projektiem, ko līdzfinansējuši dažādi Savienības fondi;

27.  prasa izstrādāt visaptverošu tūrisma nozares stratēģiju, kas ietver visus inovatīvai un konkurētspējīgai tūrisma nozarei vajadzīgos aspektus, piemēram, nozares finansēšanu, profesionālo attīstību, pieejamību, infrastruktūru, vīzu režīmu, digitalizāciju un popularizēšanu;

28.  uzsver, ka lauku, kalnu, salu, piekrastes un attālie apgabali ir nozīmīgi ilgtspējīga tūrisma turpmākā attīstībā Eiropā; uzskata, ka būtu jānodrošina līdzekļi vietējo kultūru un bioloģiskās daudzveidības veicināšanai šajos reģionos, kā arī masu tūrisma neskartās tūrisma vietās; uzskata, ka būtu jāizveido īpašas shēmas, kuru mērķis ir nodrošināt personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai jebkādu citu invaliditāti brīvu piekļuvi tūrisma objektiem Eiropā.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

1.9.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

2

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Andor Deli, Karima Delli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Tania González Peñas, Dieter-Lebrecht Koch, Stelios Kouloglou, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Cláudia Monteiro de Aguiar, Jens Nilsson, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Gabriele Preuß, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Claudia Țapardel, Keith Taylor, Pavel Telička, István Ujhelyi, Wim van de Camp, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Janusz Zemke, Roberts Zīle, Kosma Złotowski, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ivo Belet, Michael Gahler, Karoline Graswander-Hainz, Werner Kuhn, Jozo Radoš, Henna Virkkunen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Urszula Krupa

(1)

  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(2)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.).


Reģionālās attīstības komitejAS ATZINUMS (8.9.2016)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2016/2047(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Derek Vaughan

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus, tai izstrādājot uz rezultātiem orientēta ES budžeta stratēģiju; aicina Komisiju turpināt ES finansējuma vienkāršošanu, allaž ņemot vērā proporcionalitātes principu un pienācīgi līdzsvarojot vienkāršošanu un kontroli, it sevišķi attiecībā uz ES finansēto projektu īstenošanu un pārvaldību, īpaši — reģionālā un vietējā līmenī; šajā sakarībā uzsver, ka ir nepieciešams, lai Komisija ieviestu racionalizētu pieeju visam ES finansēto projektu dzīves ciklam, lielu vērību veltot laikus veiktiem maksājumiem, izmērāmiem rezultātiem un aktualizētiem rādītājiem;

2.  prasa, lai 2017. gada budžeta projektā tiktu atspoguļotas un atbalstītas Eiropas pusgadā ieskicētās prioritātes, proti, investīciju atsākšana inovācijas, izaugsmes un darbvietu radīšanas mērķiem, konverģences sekmēšana, ilgtspējīgu un sociāli līdzsvarotu strukturālo reformu īstenošana ar mērķi modernizēt Eiropas valstu tautsaimniecības, padarot tās konkurētspējīgākas, un atbildīgas fiskālās politikas nostādņu īstenošana, kas nodrošinātu investīcijas un ilgtspējīgu izaugsmi;

3.  uzsver, ka aptuveni trešā daļa no Savienības ikgadējā budžeta tiek atvēlēta ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem; uzsver, ka kohēzijas politika ir Savienības galvenā ieguldījumu politika un instruments nevienlīdzību samazināšanai starp visiem ES reģioniem un ka tai ir svarīga nozīme uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi vērstās stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanā;

4.  ar bažām norāda, ka 2017. gada budžeta projektā ir ievērojami samazināts maksājumu apropriāciju apmērs 1.b izdevumu kategorijā „Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija” (EUR 37,3 miljardi, t. i., par 23,5 % mazāk nekā 2016. gadā); norāda, ka saistību apmērs tajā pašā laikā ir EUR 53,6 miljardi (t. i., par 5,4 % vairāk nekā 2016. gadā); uzskata, ka ierosinātais maksājumu apmērs nav pietiekams, lai apmierinātu maksājumu vajadzības šajā izdevumu kategorijā, un ka tādējādi tiek apdraudētas izredzes pilnībā īstenot programmas un tas varētu iedragāt pilsoņu uzticēšanos Savienības politikai;

5.  pieņem zināšanai Komisijas 2016. gada 30. jūnija paziņojumu presei par ES 2017. gada budžeta projektu, kurā norādīts, ka, pamatojoties uz to, ka atsevišķas izdevumu programmas, it īpaši kohēzijas politikas jomā, ir uzsāktas salīdzinoši lēnā tempā, Komisija prognozē, ka 2017. gadā tā saņems mazāk rēķinu nekā 2016. gadā; aicina Komisiju sniegt Parlamentam sīkāku informāciju šajā jautājumā un ņemt vērā risku, ka šāda maksājumu apjoma samazināšanās, sākot ar 2017. gadu, atkal varētu izraisīt ievērojamu maksājumu iekavēšanos;

6.  vērš uzmanību uz augošo atšķirību starp saistību un maksājumu apropriācijām 2017. gada budžeta projekta 1.b izdevumu kategorijā: 2016. gadā šī atšķirība bija EUR 2 miljardi, bet 2017. gadā tā ir palielinājusies līdz EUR 16,3 miljardiem; uzsver — tā kā ir gaidāms, ka 2017. gadā palielināsies Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu izpildes līmenis, budžetā ir nepieciešami pietiekami resursi, lai spētu uz to atbilstoši reaģēt; vērš uzmanību uz to, ka novēlotā iestāžu izraudzīšanās darbības programmu vajadzībām 2017. gadā varētu aizkavēt maksājumus; pauž nopietnas bažas par to, ka šīs situācijas negatīvās sekas būs neizpildīti maksājumi, it sevišķi — daudzgadu finanšu shēmas perioda otrajā pusē, iespējams, uzkrājoties nesamaksātiem rēķiniem;

7.  pauž pārliecību, ka atceltās saistības visās izdevumu kategorijās un it sevišķi 1.b izdevumu kategorijā, kuru iemesls bija pamatota pilnīga vai daļēja neizpilde, būtu no jauna jādara pieejamas ikgadējās budžeta procedūras ietvaros; aicina Komisiju šajā ziņā nākt klajā ar priekšlikumiem jau attiecībā uz Savienības 2017. gada budžetu;

8.  aicina Komisiju aktualizēt un pieņemt maksājumu plānu, kas tika ieviests, lai mazinātu un novērstu to, ka atkal uzkrātos neizpildīti maksājumi, un ņemt vērā arī palielinājušās maksājumu vajadzības, kas izriet no tehniskās korekcijas, kura paredzēta Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, 7. pantā;

9.  atkārtoti uzsver, ka 1.b izdevumu kategorijas līdzekļi ir galvenie resursi, kas vietējām un reģionālajām iestādēm ir pieejami, lai reaģētu uz neparedzētiem sarežģījumiem, kā, piemēram, bēgļu krīze; šajā sakarībā aicina Komisiju efektīvi un elastīgāk sadarboties ar dalībvalstīm, kuras pieprasa izdarīt izmaiņas programmās, lai nodrošinātu pietiekamu maksājumu apropriāciju līmeni un nodrošinātu labāku koordināciju starp ESI fondiem; šajā kontekstā norāda uz bēgļu krīzes nevienādo ietekmi vietējā un reģionālā līmenī; ierosina piešķirt no tehniskās korekcijas izrietošos papildu resursus jomām, kurām Eiropas mērogā ir liela pievienotā vērtība, piemēram, jauniešu nodarbinātībai un ilgtspējīgām investīcijām, lai veicinātu izaugsmi un arī ierobežotu Savienībā pastāvošo iekšējo nevienlīdzību;

10.  mudina Komisiju un dalībvalstis pastāvīgi veikt īstenošanas posmā esošo darbības programmu novērtējumus un gadījumos, kad īstenošana nav efektīva, izdarīt programmās izmaiņas, orientējot tās uz efektīvāku un rezultatīvāku ESI fondu pārvaldību un raugoties uz to, lai tiktu panākti izvirzītie mērķi;

11.  atgādina, ka Komisija 2016. gadā saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 7. pantu līdztekus ikgadējai tehniskajai korekcijai attiecībā uz 2017. gadu ir pārskatījusi visu dalībvalstu kopējos piešķīrumus kohēzijas politikas mērķim „Ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai” laikposmam no 2017. līdz 2020. gadam; norāda, ka tehniskās korekcijas rezultātā maksimālie saistību apjomi laikposmam no 2017. līdz 2020. gadam 1.b izdevumu kategorijā ir palielinājušies par EUR 4,6 miljardiem; uzsver šīs korekcijas ietekmi uz 2017. gada budžetu;

12.  uzsver, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF) ir būtiski nozīmīga loma privātā sektora finansējuma un jaunu finansējuma avotu mobilizēšanā investīcijām, kurām ir izšķiroša nozīme Eiropas konkurētspējai un ekonomikas atveseļošanai; norāda, ka ir nepieciešams nodrošināt labāku konsekvenci, sinerģiju un papildināmību starp ESI fondiem, ESIF un citām Savienības finansētām un valstu programmām, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un stimulētu investīcijas; aicina Komisiju veikt pasākumus, lai padarītu ESI fondu projektus un ESIF investīcijas, kā arī citas Savienības finansētās programmas vairāk pamanāmas;

13.  pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu izveidot strukturālo reformu atbalsta programmu, paredzot tai finansējumu EUR 142 800 000 apmērā, un uzsver, ka šis finansējums būtu jāpiešķir, raugoties, lai tiktu stiprināta ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija;

14.  uzsver, ka kohēzijas politika nodrošina nozīmīgu ieguldījumu attiecībā uz dzimumu līdztiesības principa efektīvu ievērošanu budžeta plānošanā; aicina Komisiju atbalstīt pasākumus piemērotu instrumentu izveidei, lai panāktu dzimumu līdztiesību, piemēram, stimulu struktūras struktūrfondu izmantošanas ietvaros, lai rosinātu ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā dalībvalstu līmenī.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

8.9.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

1

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Victor Boştinaru, Steeve Briois, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Michela Giuffrida, Ivan Jakovčić, Marc Joulaud, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Jens Nilsson, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Monika Smolková, Maria Spyraki, Ramón Luis Valcárcel Siso, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Olbrycht, Dimitrios Papadimoulis

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Czesław Hoc, Karol Karski, Julia Reda, Tatjana Ždanoka


Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejAS ATZINUMS (1.9.2016)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2016/2047(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Peter Jahr

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  pieņem zināšanai to, ka 2017. gada budžeta projektā 2. izdevumu kategorijai ir ierosināts piešķirt EUR 58,9 miljardus saistību apropriācijās, un pauž nožēlu par šo samazinājumu 5,7 % apmērā salīdzinājumā ar 2016. gadu (ņemot vērā to, ka ir neitralizētas pārplānošanas radītās sekas), un EUR 55,2 miljardus maksājumu apropriācijās (+0,2 %);

2.  pauž nožēlu par to, ka, ņemot vērā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2014.–2020. gadam 2. izdevumu kategorijai noteikto maksimālo apjomu, 2017. gadā, visticamāk, tiks samazināti izdevumi galvenajās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) jomās, tostarp lauku attīstībai, tiešajiem maksājumiem un tirgus pasākumiem paredzētie izdevumi;

3.  pauž īpašu nožēlu par ierosinātajiem saistību un maksājumu samazinājumiem lauku attīstības jomā; pauž nožēlu par saistību samazinājumu par 23,1 % un maksājumu samazinājumu par 4,6 %; norāda, ka ir vajadzīgas lielākas summas saistībā ar 2014. gada saistību kompensēšanu 2015. un 2016. budžeta gadā; uzsver, ka finansējums, kas Eiropas Lauksaimniecības fondā lauku attīstībai (ELFLA) paredzēts lauku attīstībai, nodrošina augstu pievienoto vērtību lauku apvidu ekonomikai un sabiedriskajiem pakalpojumiem visā Savienībā un tostarp arī patiesas iespējas darbvietu saglabāšanai un jaunu darbvietu izveidei;

4.  atzinīgi vērtē lauksaimnieku atbalstam paredzēto pasākumu kopumu, par kuru tika paziņots 2016. gada jūlijā, un uzskata, ka tas ir solis pretī labākai ražošanas pārvaldībai; tomēr pauž nožēlu par to, ka Savienības līmeņa pasākumiem paredzētā daļa salīdzinājumā ar valstīm atvēlēto finansējumu ir pārāk maza, lai gan ražošanas pārvaldība ir jāīsteno Savienības mērogā, lai nepieļautu renacionalizācijas risku un saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus; uzskata, ka būtu jāparedz strukturāli pasākumi un tie būtu jāiekļauj turpmāko gadu budžetā;

5.  uzsver mērķus palielināt Savienības lauksaimniecības konkurētspēju un ilgtspēju un prasa piešķirt līdzekļus minēto mērķu sasniegšanai; atgādina, ka ar lauksaimniecības politiku var radīt darbvietas, tehnisku un sociālu inovāciju un ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši lauku apvidos, kur šie mērķi veicina reģionālo attīstību;

6.  nosoda lauku attīstībai paredzēto saistību un izdevumu samazināšanu ar katru gadu;

7.  ar nožēlu norāda, ka 2017. gada budžeta projektā nepiešķirto līdzekļu rezerve 2. izdevumu kategorijā ir ievērojami samazināta un veido EUR 0,64 miljardus; uzstāj, ka, neraugoties ne uz kādām steidzamām vajadzībām citās budžeta kategorijās, piešķirtā neparedzēto izdevumu rezerve EUR 0,65 miljardu apmērā ir jāsaglabā 2. izdevumu kategorijā, lai risinātu lauksaimniecības tirgos joprojām pastāvošo krīzi un iespējamas turpmākās krīzes un bieži notiekošās cenu svārstības; uzsver, ka ārpolitikas lēmuma dēļ Krievija ir noteikusi embargo, kas savukārt licis lauksaimniekiem šā lēmuma slogu iznest uz saviem pleciem un izraisījis krīzi; tāpēc uzsver, ka šī rezerve ir visā pilnībā jāsaglabā 2. izdevumu kategorijā;

8.  norāda, ka Savienības lauksaimniecība pēdējos gados ir arvien vairāk tikusi pakļauta krīzēm; tāpēc aicina Komisiju pārskatīt ārkārtas situāciju finansēšanas sistēmu un izveidot jaunu instrumentu, kas krīzes gadījumā dotu iespēju ātri politiski iejaukties, neietekmējot ikgadējos tiešos maksājumus;

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis savlaicīgi uzraudzīt lauksaimniecības produktu cenu svārstības, kas negatīvi ietekmē lauksaimnieku ienākumus, īpašu uzmanību pievēršot piena nozarei, un vajadzības gadījumā ātri un efektīvi reaģēt uz tām, nepastarpināti dodot lauksaimniekiem iespēju šādas cenu svārstības novērst;

10.  uzsver, ka ir svarīgi, lai līdzekļi, kas paredzēti pētniecībai lauksaimniecības pārtikas produktu nozarē, īpaši no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta, paliktu pilnībā pieejami nolūkā sekmēt inovāciju lauksaimniecības nozarē;

11.  pauž nožēlu par to, ka ierosināto pasākumu mērķi nav pilnībā sasniegti; noraida ierosinājumus salīdzinājumā ar 2016. gadu samazināt līdzekļus, kas paredzēti intervencei lauksaimniecības tirgos; uzskata, ka ir jāturpina piešķirt finansējumu, lai novērstu krīzi; aicina Komisiju pagarināt ārkārtas pasākumus, kas saistīti gan ar pārdošanas grūtībām, gan ar Krievijas noteiktā embargo sekām; pauž bažas, ka būs vajadzīga turpmāka tirgus intervence; uzskata, ka visos pasākumos un intervences darbībās būtu jāņem vērā dažādu dalībvalstu īpatnības un vajadzības;

12.  uzstāj, lai dalībvalstis nekavējoties īstenotu atbalsta programmu ar mērķi samazināt piena ražošanu; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jākoordinē sava darbība, lai samazinātu konkurenci starp piena ražotājiem no dažādām dalībvalstīm; uzskata, ka efektīvu piena ražošanas pārvaldību vislabāk būtu nodrošināt Savienības līmenī, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

13.  ņem vērā piena kvotu atcelšanas sekas un uzskata, ka ir vajadzīgi sagatavošanās pasākumi, lai izvairītos no tirgus nelīdzsvarotības pēc tam, kad 2017. gada septembrī tiks atceltas cukura kvotas;

14.  atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada budžeta projektā ir paredzēts turpināt atbalstu programmai skolu apgādei ar pienu EUR 75 miljonu apmērā; noraida to, ka programmas skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem finansējums ir samazināts par EUR 20 miljoniem; atkārtoti norāda, ka abas programmas ir vitāli svarīgas lauksaimniekiem un dalībvalstīm, un uzsver to nozīmi, ņemot vērā pašreizējo krīzi un to bērnu skaitu Savienībā, kuri nesaņem pilnvērtīgu uzturu; aicina Komisiju samazināt birokrātiju abās programmās;

15.  prasa, lai visi Savienības budžeta ieņēmumi, kas gūti no piešķirtajiem ieņēmumiem vai atmaksājumiem saistībā ar pārkāpumiem lauksaimniecības jomā 2015./2016. gadā, paliktu 2. izdevumu kategorijā;

16.  atzinīgi vērtē ražotāju organizāciju darbībai paredzēto līdzekļu palielinājumu; iebilst pret to, ka ir ievērojami samazināts atbalsts ražotāju grupām saistībā ar pagaidu atzīšanu; atzinīgi vērtē izņēmuma pasākumu pagarināšanu augļu un dārzeņu nozarē, īpaši ņemot vērā krīzi un Krievijas noteikto embargo, no kā smagi cieš ražotāji; prasa saglabāt minētos pasākumus, kamēr vien ir spēkā Krievijas noteiktais embargo, un tos paplašināt, lai aptvertu visas skartās augkopības un lopkopības nozares; norāda, ka īpaša uzmanība jāpievērš piena nozarei, jo Krievijas noteiktais embargo ražotājiem rada lielāku nedrošību tādēļ, ka palielinās cenu kritums kopš kvotu sistēmas atcelšanas;

17.  atzinīgi vērtē saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” piešķirtos līdzekļus ar lauksaimniecību saistītai pētniecībai un inovācijai, lai nodrošinātu pietiekamu drošas un kvalitatīvas pārtikas un citu no bioloģiskajiem resursiem iegūtu produktu piedāvājumu; uzsver, ka prioritāte ir jāpiešķir projektiem, kuros iesaistīti primārie ražotāji;

18.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai 2017. gada budžetā lauksaimniecības nozares krīžu rezervei piešķirtie līdzekļi, kas vēlāk netiks iztērēti, pilnībā paliktu 2. izdevumu kategorijā nākamajam budžeta gadam un tiktu izmantoti lauksaimniekiem paredzētajiem tiešajiem maksājumiem, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1306/2013; uzsver, ka ir jāsniedz finansiāls un tehnisks atbalsts pašreizējās krīzes visvairāk skarto lauksaimnieku pārkvalifikācijai;

19.  uzstāj, ka ir jānodrošina finansējums, lai lauksaimniekiem kompensētu ekonomiskos zaudējumus, kas viņiem radušies tirgus krīžu vai citas ietekmes dēļ; atkārtoti norāda, ka šim nolūkam ir jāizmanto 2. izdevumu kategorijā pieejamās rezerves;

20.  uzsver, ka ir jāpalielina apropriācijas, kas paredzētas, lai apkarotu dzīvnieku slimības un augu kaitēkļus (patlaban EUR 20 miljoni), jo ar tām nepietiek, lai cīnītos ar tādu slimību atkārtotiem uzliesmojumiem kā Xylella Fastidiosa un putnu gripa un infekciozā nodulārā dermatīta uzliesmojumu (jauna infekcijas slimība, kas skar liellopus un jau ir sastopama Grieķijā un Bulgārijā, kā arī apdraud vairākas citas valstis); tādēļ prasa paredzēt papildu finansējumu, lai lauksaimniekiem kompensētu zaudējumus, ko radījušas tirgus krīzes un sanitārās vai fitosanitārās krīzes, piemēram, Xylella fastidiosa uzliesmojums, īpaši olīvu audzēšanas un olīveļļas ražošanas nozarē, pastiprināt preventīvos pasākumus Savienībā, cīnīties pret šīs postošās slimības izplatību, pārstrukturēt nozari un nostiprināt patogēna un tā pārnēsātāja zinātnisko izpēti; atkārtoti norāda, ka šim nolūkam ir jāizmanto 2. izdevumu kategorijā pieejamās rezerves; uzstāj, ka kompensācijai par izskaušanu būtu jāaptver arī agroekosistēmu, tostarp augsnes, atjaunošana, kā arī noturīgas bioloģiskās daudzveidības izveidošana, jo īpaši nodrošinot stādāmā materiāla vai ganāmpulku ģenētisko daudzveidību, kas ideālā gadījumā ietver noturību vai neuzņēmību pret slimību vai kaitēkli; uzskata, ka jebkāda piešķirtā atbalsta mērķim vajadzētu būt tādu līdzsvarotu, bioloģiski daudzveidīgu agroekosistēmu un ainavu nodrošināšanai, kas ir mazāk uzņēmīgas pret uzbrukumiem nākotnē; aicina Komisiju un Padomi veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu situācijas pasliktināšanos minētajos tirgos;

21.  nepiekrīt Komisijas lēmumam palielināt finansējumu brīvprātīgam saistītajam atbalstam, jo tas izraisa tirgus izkropļojumus starp dalībvalstīm atsevišķos lauksaimniecības tirgos; nepiekrīt arī jaunajiem lauksaimniekiem paredzētā atbalsta samazināšanai;

22.  prasa Komisijai izveidot novērošanas centrus attiecībā uz gaļu un citiem produktiem, ko skar cenu nestabilitāte, lai sagatavotu prognozes un nepieļautu pārprodukciju;

23.  atzinīgi vērtē biškopības atbalstam piešķirto līdzekļu nelielo palielinājumu un prasa vēl palielināt finansējumu, jo Parlaments vienmēr ir uzskatījis biškopību par prioritāti lauksaimniecības nākotnes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas vārdā;

24.  prasa Komisijai uzraudzīt lauksaimniecības produktu lielās cenu svārstības, kas negatīvi ietekmē lauksaimnieku ienākumus, un vajadzības gadījumā pienācīgi un efektīvi rīkoties;

25.  atbalsta to, lai tiktu ievēroti mērķi palielināt Eiropas lauksaimniecības konkurētspēju un ilgtspēju, un prasa piešķirt līdzekļus minēto mērķu sasniegšanai;

26.  nepiekrīt Komisijas lēmumam par vairāk nekā mēnesi atlikt 2017. gada budžeta projekta iesniegšanu Apvienotās Karalistes referenduma dēļ, jo tas rada būtiskus traucējumus budžeta procedūrā.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

30.8.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

5

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Paul Brannen, Daniel Buda, Nicola Caputo, Matt Carthy, Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Edouard Ferrand, Luke Ming Flanagan, Beata Gosiewska, Martin Häusling, Jan Huitema, Peter Jahr, Jarosław Kalinowski, Urszula Krupa, Zbigniew Kuźmiuk, Philippe Loiseau, Mairead McGuinness, Giulia Moi, Ulrike Müller, Maria Noichl, Marijana Petir, Jens Rohde, Bronis Ropė, Jordi Sebastià, Jasenko Selimovic, Maria Lidia Senra Rodríguez, Czesław Adam Siekierski, Marc Tarabella, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bas Belder, Franc Bogovič, Maria Heubuch, Karin Kadenbach, Norbert Lins, Gabriel Mato, Anthea McIntyre, Sofia Ribeiro, Annie Schreijer-Pierik, Tibor Szanyi, Hannu Takkula, Estefanía Torres Martínez, Ramón Luis Valcárcel Siso


Zivsaimniecības komitejAS ATZINUMS (1.9.2016)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2016/2047(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Nils Torvalds

IEROSINĀJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka KZP mērķus var efektīvi sasniegt vienīgi ar pietiekama budžeta palīdzību; uzsver, ka budžets ir koncentrēts III iedaļā un 11. sadaļā “Jūrlietas un zivsaimniecība”; norāda, ka budžeta lielāko daļu veido Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF), kura rīcībā esošie līdzekļi salīdzinājumā ar citiem ES fondiem ir ierobežoti, un obligātās iemaksas reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās un ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumos un ka ir svarīgi ierobežot pastāvīgos apropriāciju samazinājumus iepriekš minētajā budžeta pozīcijā, lai nodrošinātu, ka tiek īstenotas ar nolīgumu ar trešām valstīm tīkla paplašināšanu saistītās cerības;

2.  uzsver, ka Savienības budžetam ir jāatspoguļo izvirzītie politikas mērķi attiecībā uz nodarbinātību, uzņēmumiem un uzņēmējdarbību; uzsver, ka zivsaimniecības un jūrlietu nozare arī ir nodarbinātības un izaugsmes avots un aktīvi ietekmē reģionālo attīstību un dabas resursu apsaimniekošanu;

3.  uzsver zvejniecības sociālo un ekonomisko nozīmību vietējām kopienām un atsevišķiem jūras, piekrastes un salu reģioniem, kuri ir īpaši atkarīgi no zvejniecības; atzīst, ka ir jāsaglabā pietiekami finansiāli nosacījumi, lai piekrastes, nerūpnieciskās un mazapjoma flotes zvejas nozares varētu iegūt finansējumu;

4.  uzsver, ka zivsaimniecības un jūrlietu nozarei ir ievērojama ekonomiska, sociāla un vides dimensija un tai ir būtiska loma jūras nozaru ekonomikā;

5.  uzsver, ka KZP arī veicina sociālo kohēziju tālākajos reģionos un piekrastes salās; norāda, ka dažos gadījumos zvejniecības uzņēmumi šajos reģionos atrodas nelabvēlīgākā situācijā papildu izmaksu dēļ un tāpēc tie būtu īpaši jāatzīst un jāatbalsta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantu līdzīgi kā reģioni, kas cieš no smagām un pastāvīgām dabas vai demogrāfiskām problēmām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantu;

6.  uzsver, ka jaunās KZP īstenošana nozīmē paradigmas maiņu zvejniecības pārvaldībā gan dalībvalstīm, gan zvejniekiem, un šajā sakarībā atgādina par grūtībām, ar kurām nācās saskarties iepriekšējos finanšu gados, kad tika samazinātas apropriācijas;

7.  norāda, ka ir jāgarantē pietiekams finansiālais atbalsts, nesamazinot apropriācijas zvejniecības pasākumu kontrolei un ieguldījumiem kuģos un ostās, lai nodrošinātu un atvieglotu izkraušanas pienākuma izpildi;

8.  uzsver, ka zvejniecības kontroles politikas modernizācija ir iespējama, tikai modernizējot tās instrumentus, un to nav iespējams īstenot, nepalielinot attiecīgo budžetu;

9.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgu finansējumu un saglabāt vismaz pašreizējā finanšu gadā paredzēto apropriāciju apmēru datu vākšanai, kas ir viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem, lai būtu iespējams pieņemt racionālus un zinātniski pamatotus lēmumus zivsaimniecības politikas jautājumos;

10.  uzsver, ka ir jāiegulda zināšanu un zivsaimniecības un akvakultūru tirgus ekonomisko aspektu izpratnes analīzē un izplatīšanā visā piegādes ķēdē un šajā nolūkā tirgus informācijai paredzētajā budžeta pozīcijā ir jāgarantē pienācīgs finansējums saistību apropriācijās, kuras nepieciešamas plānoto maksājumu segšanai;

11.  uzsver, ka prioritāte ir jāpiešķir projektiem, kas paredzēti darbvietu veidošanai (īpaši izmantojot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu), inovatīviem projektiem un vietējo ekonomiku dažādošanai, lai paaugstinātu tādējādi īstenoto zvejniecības pasākumu vērtību, piemēram, veicinot produktu marķēšanu vai zvejas tūrismu, kā arī zivju krājumu un jūras ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai;

12.  uzskata, ka jauniešu nodarbinātības situācija šajā nozarē ir politiska prioritāte; uzsver, ka dalībvalstīm ir pienākums veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu jauniešu piekļuvi dažādām ar zvejniecību saistītām profesijām, izmantojot visus to rīcībā esošos instrumentus, tostarp struktūrfondus;

13.  norāda — tā kā Savienības 2017. gada budžeta izpilde sakritīs ar daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vidusposma novērtēšanu, 2017. finanšu gads ir piemērots laiks, lai nodrošinātu, ka Savienībai tiek piešķirti pietiekami resursi, lai tā efektīvi risinātu iekšējus un ārējus jautājumus un apsvērtu vajadzīgo apropriāciju nodrošināšanu reaģēšanai uz KZP finansējuma vajadzībām;

14.  atkārtoti norāda, ka no 2017. gada 1. janvāra izmetumu izkraušanas pienākums attieksies uz lielu skaitu jauktu dažādu sugu zveju, un šajā sakarībā prasa paredzēt īpašu budžeta pozīciju palīdzībai šī pienākuma izpildē, lai nošķirtu un veicinātu pētniecību un izstrādi zvejas rīku selektivitātes jomā;

15.  norāda, ka dalībvalstis nesen ir pieņēmušas visas darbības programmas zivsaimniecības jomā, tāpēc 2017. finanšu gadā Komisijai un valstu pārvaldes iestādēm būtu jāpaātrina pasākumi, lai nodrošinātu attiecīgo projektu laicīgu īstenošanu; uzskata, ka Savienības budžetā būtu paredz pienācīgs maksājumu apropriāciju un saistību apropriāciju apmērs, lai novērstu maksājumu problēmas un finansējuma pārtraukumus zivsaimniecības pasākumiem;

16.  atkārtoti prasa Komisijai katru gadu nosūtīt Parlamentam progresa ziņojumu par visām saistībām un maksājumiem katrā dalībvalstī, lai nodrošinātu dažādu EJZF paredzētu maksimālo apjomu ievērošanu;

17.  aicina DG MARE saskaņā ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem cieši uzraudzīt nozaru atbalstu, izmantojot detalizētus grafikus un pamatojoties uz projektu dokumentos ietverto informāciju;

18.  norāda, ka Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA) var veikt savu uzdevumu tikai tad, ja tai tiek nodrošināti pietiekami tehniskie, ekonomiskie, cilvēku un finanšu resursi; aicina Komisiju nodrošināt pietiekamu finansējumu EFCA paredzētajām apropriācijām, lai tā varētu pildīt jaunos uzdevumus, kas tai piešķirti saskaņā ar reformēto kopējo zivsaimniecības politiku un priekšlikumu par Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes pasākumu kopumu; atgādina, ka uz visu to aģentūru štata vietām, kuras nodarbojas ar migrācijas krīzes risināšanu, nedrīkst attiecināt mērķi samazināt darbinieku skaitu par 5 %;

19.  iesaka palielināt EFCA budžetu, lai tā varētu veikt jaunos uzdevumus, kurus paredz Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes projekts.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

31.8.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Alain Cadec, Richard Corbett, Carlos Iturgaiz, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Remo Sernagiotto, Ricardo Serrão Santos, Isabelle Thomas, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Izaskun Bilbao Barandica, José Blanco López, Nicola Caputo, Ole Christensen, Ian Duncan, Czesław Hoc, Cláudia Monteiro de Aguiar, Maria Lidia Senra Rodríguez, Nils Torvalds


Kultūras un izglītības komitejAS ATZINUMS (6.9.2016)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2016/2047(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Bogdan Andrzej Zdrojewski

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka tas, ka Komisija novēloti iesniedza 2017. gada budžeta projektu, ievērojami apgrūtina Parlamenta darbu; uzskata, ka šāda kavēšanās turpmāk būtu jānovērš;

2.  norāda uz 2017. gada budžeta projektā ierosinātajiem palielinājumiem programmām “Erasmus+”, “Radošā Eiropa” un “Eiropa pilsoņiem”; uzsver, ka ieguldījumi šajās politikas jomās var palīdzēt sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi veicināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi un ES jaunatnes stratēģijas mērķi nodrošināt jaunu cilvēku aktīvu līdzdalību un iekļaušanu sabiedrībā, kā arī nozīmē stratēģiskus ieguldījumus cilvēkos, kas ir izšķirošs faktors izaugsmes un labklājības nodrošināšanā, ja to pareizi pozicionē;

3.  atzinīgi vērtē to, ka ir parakstīts nolīgums, ar kuru tiek uzsākta programmas “Radošā Eiropa” finanšu garantiju mehānisma īstenošana, kas ir viens no vissvarīgākajiem līdzekļiem, ar ko uzlabot aizdevumu finansējuma pieejamību MVU un organizācijām, kuras darbojas kultūras un radošajā nozarē, un viens no vissvarīgākajiem līdzekļiem, ar ko garantēt nepieciešamo taisnīgo atlīdzību autoriem; atzinīgi vērtē integrētās apmācības shēmas iniciatīvu, ko garantiju mehānisms piedāvā baņķieriem un finanšu starpniekiem; noteikti iesaka 2016. gada laikā īstenot visus vajadzīgos pasākumus, lai garantiju mehānisms pēc iespējas drīzāk spētu optimāli darboties;

4.   uzsver, ka Savienības programmas kultūras, izglītības, jaunatnes un pilsonības jomā papildina un veido sinerģiju ar migrantu un bēgļu integrācijas politiku; tādēļ aicina Savienības iestādes atbildēt ar pienācīgu finansējuma palielināšanu tieši pārvaldītajām programmām, tādām kā “Radošā Eiropa”, kā arī attiecīgajām strukturālo un investīciju fondu budžeta pozīcijām;

5.   atkārtoti pauž viedokli, ka “Erasmus+” jaunatnei paredzētā nodaļa ir tipiska mācību mobilitātes programma, kas nodrošina jauniešiem jaunu izaicinājumu pārvarēšanai nepieciešamās prasmes un kompetences; uzsver, ka saskaņā ar pamataktā norādīto šai nodaļai ir jāsaņem 10 % no programmas kopējā budžeta;

6.   saistībā ar jaunajām sabiedrības problēmām Eiropā norāda uz nepieciešamību stiprināt Eiropas pieeju visai Eiropai raksturīgām problēmām, atbalstot plaša mēroga inovāciju projektus, ko īsteno Eiropas pilsoniskās sabiedrības tīkli izglītības, apmācības un jaunatnes jomā;

7.   pauž nožēlu par to, ka 2017. gada budžeta projektā nav ietvertas papildu saistību apropriācijas Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai; aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt šīs programmas turpināšanu 2017. gadā;

8.   uzsver, ka 2017. gadā būs programmas “Erasmus” 30. gadadiena; tādēļ prasa piešķirt pienācīgus līdzekļus, lai šīs svinības izmantotu to ieguvumu popularizēšanai, kurus šī programma nodrošina Eiropai un tās iedzīvotājiem; prasa arī plaši iesaistīt ieinteresētās personas, tostarp jaunatnes organizācijas un citus izglītības pakalpojumu sniedzējus, lai sasniegtu ievērojamu Eiropas sabiedrības daļu;

9.   norāda, ka Komisija nav paredzējusi rezervi turpmākiem palielinājumiem, no kā varētu finansēt izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības 3. izdevumu kategorijā; norāda, ka 1.a izdevumu kategorijā ir iekļauta rezerve; uzsver iespējas, ko sniedz izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības kā instrumenti Savienības politikas jomās īstenotu pasākumu pārbaudei un tādu jaunu, inovatīvu iniciatīvu ieviešanai, kas var kļūt par pastāvīgām Savienības darbībām;

10.  uzsver, ka efektīvai Savienības komunikācijas politikai ir jāatbalsta plašsaziņas līdzekļu daudzveidība un uzticamība, kā arī jāveicina patiess dialogs ar pilsoņiem, un tas ir jāatbalsta, budžeta projektā paredzot atbilstīgus līdzekļus; ņemot to vērā, atgādina par Eiropas tīklu, ko veido vietēji un valsts līmeņa plašsaziņas līdzekļi, tādi kā Euranet Plus, pozitīvo lomu un aicina sniegt budžeta garantiju, kas nodrošinātu iesākto pasākumu īstenošanu un stabilu finansējumu;

11.  uzsver kultūras diplomātijas nozīmi, ņemot vērā arvien pieaugošo migrācijas un bēgļu krīzi, kā arī terorisma draudus; atzinīgi vērtē Komisijas kopīgo paziņojumu “Ceļā uz ES stratēģiju starptautiskajām kultūras attiecībām”; šajā sakarībā norāda, ka ir jāparedz atbilstošs finansējums, lai kultūru padarītu par spēcīgu Savienības ārpolitikas instrumentu un Savienību — par ietekmīgāku pasaules procesu dalībnieci;

12.  norāda, ka ir jāparedz budžeta garantijas, kas nepieciešamas 2018. gada kā Eiropas Kultūras mantojuma gada sagatavošanas pasākumiem;

13.  uzsver, ka statistikas pētījumi un salīdzināmu datu pieejamība ir svarīgi, jo dod iespēju efektīvi uzraudzīt un analizēt kultūras un izglītības jomas politikas ietekmi uz kultūru, ekonomiku un sabiedrību; tādēļ atgādina, ka šim mērķim ir jāpiešķir pietiekami resursi.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

5.9.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrea Bocskor, Silvia Costa, Mircea Diaconu, Jill Evans, Petra Kammerevert, Svetoslav Hristov Malinov, Stefano Maullu, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Julie Ward, Bogdan Brunon Wenta, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Milan Zver, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rosa D’Amato, Eider Gardiazabal Rubial, Zdzisław Krasnodębski, Ernest Maragall, Martina Michels, Hannu Takkula

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Raymond Finch


Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejAS ATZINUMS (2.9.2016)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2016/2047(BUD))

Atzinuma sagatavotāja: Monica Macovei

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  pieņem zināšanai, ka salīdzinājumā ar 2016. gadu Savienības budžeta III izdevumu kategorijā saistību apropriācijas ir palielinātas par 5,4 %, bet maksājumu apropriācijas — par 25,1 %; atzinīgi vērtē to, ka 2017. gadā budžetā galvenā uzmanība ir pievērsta pietiekamu resursu piešķiršanai efektīvai atbildei uz migrācijas krīzi; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos nodrošināt resursus, kas vajadzīgi, lai efektīvi pārvaldītu un kontrolētu Savienības ārējās robežas, pastiprinātu drošību Savienības iekšienē un ārpus tās, sniegtu dalībvalstīm atbalstu to cilvēku uzņemšanā, kuriem vajadzīga starptautiska aizsardzība, un vērstos pret migrācijas plūsmu pamatcēloņiem izcelsmes un tranzīta valstīs; tomēr norāda, ka EUR 5,2 miljardi, kas 2017. gadā ieplānoti III un IV izdevumu kategorijā, lai risinātu bēgļu un migrācijas krīzes radītās problēmas un nopietnos draudus, ko Eiropas iedzīvotāju drošībai rada nopietna organizētā noziedzība, terorisms un sarežģīta pārrobežu kibernoziedzība, ir mazāk nekā 3,5 % no Savienības kopējā budžeta un ir maz, ņemot vērā to, cik eksistenciāli nozīmīgi šie jautājumi ir Savienībai; uzskata, ka Savienībai būtu jāizrāda solidaritāte ar tiem, kam tiešām nonākuši grūtībās; uzskata, ka tādu Savienības pamatvērtību saglabāšanai kā cilvēka cieņas ievērošana, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana būtu jāpiešķir pienācīgs finansējums;

2.  prasa Komisijai, veicot DFS vidusposma novērtēšanu, pārskatīt III un IV izdevumu kategorijas maksimālos apjomus, lai, sākot ar 2017. gadu, stabilāk, elastīgāk un ilgtspējīgāk reaģētu uz pašreizējām humanitārajām un migrācijas problēmām; prasa vienkāršot finanšu regulējumu un procedūras, finansējumu sadalīt taisnīgi, pārredzami un atbildīgi, kā arī pārbaudīt, kā tiek izlietoti Eiropas līdzekļi;

3.  uzsver, ka Savienības pašreizējie centieni risināt bēgļu un migrācijas plūsmu jautājumus būtu pienācīgi jāpielāgo īpašajām vajadzībām un neaizsargātībai, kas raksturīgas aizvien lielākajam skaitam pārvietoto sieviešu un meiteņu; prasa gan III, gan IV izdevumu kategorijā īpaši paredzēt līdzekļus humanitāriem mērķiem, lai nodrošinātu daudznozaru pieeju, tostarp minimālo standartu, kas attiecas uz dzīvību glābjošiem pakalpojumiem seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, pienācīgu īstenošanu, seksuālās un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanu un reaģēšanu uz to, kā arī sociālo darbinieku un mediķu apmācību gar Eiropas bēgļu maršrutiem;

4.  sagaida, ka migrācijas plūsmas turpināsies daudziem reģioniem raksturīgās politiskās nestabilitātes un konfliktu dēļ; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par jauna satvara partnerībai ar trešām valstīm izveidi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā; prasa ātri īstenot priekšlikumus, lai novērstu migrācijas pamatcēloņus, pilnībā ievērojot Savienības pamatā esošās vērtības;

5.  atgādina, ka sarunās, kuru rezultātā tika izveidots Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, Parlamenta prioritāte bija panākt taisnīgu un pārredzamu finansējuma sadali minētā fonda dažādo mērķu sasniegšanai; aicina Komisiju attiecīgi palielināt budžeta pozīciju skaitu saistībā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, lai panāktu lielāku skaidrību un pārredzamību attiecībā uz to, kā tiks izlietoti dažādiem mērķiem un tātad minētajām budžeta pozīcijām atvēlētie līdzekļi; īpaši aicina Komisiju visos turpmākajos budžeta projektos nošķirt izdevumus godīgu repatriācijas stratēģiju ieviešanai no izdevumiem, kas saistīti ar legālo migrāciju un trešo valstu valstspiederīgo efektīvas integrācijas veicināšanu, kā ierosināts Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumā par 2015. gada budžetu(1);

6.  atzinīgi vērtē elastības instrumenta un rezerves neparedzētiem izdevumiem izmantošanu 3. izdevumu kategorijā EUR 1,7 miljardu apmērā, taču pauž bažas par to, ka vēl lielāka elastība 2017. gadā vairs nav iespējama; norāda, ka 4. izdevumu kategorijas pasākumi tikai daļēji tiek finansēti no Savienības budžeta; aicina dalībvalstis ievērot dotos solījumus un Komisiju — pēc iespējas vairāk atbalstīt nolīgumu īstenošanu;

7.  atzinīgi vērtē terorisma upuriem paredzēta koordinēšanas centra (EUR 2 miljoni) izveidi, kam vajadzētu novērst tādus šķēršļus kā sliktas zināšanas un vāja prasmju attīstība, pulcējot kopā galvenos darbības ekspertus, upuru aizstāvjus un organizācijas no visas Eiropas, lai noteiktu terorisma upuriem svarīgākās prioritātes un jautājumus un sniegtu viņiem saskaņotu pārrobežu atbalstu ar mērķi ārkārtas reaģēšanas infrastruktūrā nodrošināt pienācīgas stratēģijas, kuru centrā ir cietušie;

8.  pauž bažas, ka finanšu instrumentu veidošana ārpus Savienības budžeta varētu apdraudēt budžeta vienotību un apiet budžeta procedūru, kurā paredzēts, ka Eiropas Parlaments iesaistās un veic uzraudzību;

9.  atzinīgi vērtē finansējumu, kas paredzēts AMIF (EUR 1,6 miljardi) un ISF (EUR 0,7 miljardi); uzskata, ka, ņemot vērā šo palielinājumu, vēl jo vairāk ir jānodrošina gada finansējuma taisnīga un pārredzama sadale starp šo fondu dažādajām programmām un mērķiem; atbalsta kopējo finansējumu (EUR 3 miljardi), kas paredzēts Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras izveidei, jaunajai ieceļošanas/izceļošanas sistēmai un jaunajai kopējai Eiropas patvēruma sistēmai, kā arī tāda instrumenta izveidei, kurš nodrošinātu ātru un efektīvu ārkārtas humāno palīdzību Savienības iekšienē;

10.  Frontex būtu jānodrošina savai pamattiesību amatpersonai pienācīgi resursi un darbinieku apmērs, lai izveidotu sūdzību izskatīšanas mehānismu, kā arī tālāk izstrādātu un īstenotu aģentūras stratēģiju pamattiesību uzraudzībai un to aizsardzības nodrošināšanai;

11.  uzsver — lai gan šķiet, ka Eiropas robežu un krasta apsardzes budžeta resursi un štata vietu skaits patlaban ir pietiekami, šīs aģentūras turpmākās darbības resursu vajadzības un vajadzības pēc darbiniekiem būs cieši jāuzrauga, lai aģentūra neatpaliktu no dzīves realitātes; ierosina paaugstināt pagaidu štata vietu pakāpes, lai tās atbilstu sarežģītajiem jaunajiem uzdevumiem, kas aģentūrai uzticēti ar pārskatīto regulu;

12.  pieņem zināšanai, ka budžeta un darbinieku apmērs, ko Komisija ierosinājusi EASO, atbilst šīs aģentūras vajadzībām; uzsver, ka ir svarīgi nesamazināt šos resursus un darbinieku skaitu un ka šie resursi un darbinieku skaits būtu jāpārskata, ja atsāksies pastiprināts migrantu pieplūdums;

13.  atbalsta budžeta palielinājumu efektīvām TI aģentūrām, īpaši tām, kas strādā ar migrācijas un drošības jautājumiem, un prasa uz šīm aģentūrām neattiecināt Savienības mērķi par 5 % samazināt darbinieku skaitu; uzsver, ka attiecīgajām aģentūrām ir jābūt pietiekamam resursu un darbinieku apmēram, kad to pilnvaras tiek paplašinātas; atzinīgi vērtē Eiropola Eiropas Kibernoziedzības centra (EC3) cīņu pret bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē un norāda, ka šajā jomā ir nepieciešams vairāk cilvēkresursu; uzsver, ka ir pienācīgi jāpielāgo finansējums, lai atbalstītu Eurojust, kas saskaras ar ievērojamu darba slodzes pieaugumu tādās jomās kā cīņa pret terorismu, kibernoziedzība, imigrantu kontrabanda un citi nopietnu pārrobežu noziegumu veidi; prasa sniegt vēl sīkākus paskaidrojumus par eu-LISA budžeta palielinājumu 92 % jeb EUR 73 miljonu apmērā, kas paredzēts ieceļošanas/izceļošanas sistēmai, informācijas sistēmu sadarbspējai un Dublinas tiesību aktu pārskatīšanai, kā arī paskaidrot apropriāciju sadalījumu starp eu-LISA budžetu un ISF;

14.  uzsver, ka dalībvalstu saskaņota pieeja cīņai pret organizēto noziedzību, terorismu, kibernoziedzību un citiem nopietniem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju ir svarīgāka nekā jebkad agrāk; uzskata, ka būtu jāpiešķir vairāk resursu apmācībai Savienības līmenī saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību, īpaši attiecībā uz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pasākumiem, un uzsver, ka ir jāpiešķir atbilstoši darbības resursi Eiropolam un Eurojust, tostarp investīciju veikšanai jaunās tehnoloģijās; uzsver, ka jo īpaši Eiropolam ir nepieciešami pietiekami cilvēkresursi un darbības resursi; uzskata, ka papildu štata vietas ir vajadzīgas, lai cita starpā uzlabotu upuru identificēšanu, likvidētu seksuālo noziedznieku organizētos tīklus un paātrinātu gan tiešsaistē, gan bezsaistē pieejamu noziedzīgu materiālu atklāšanu, analīzi un nodošanu turpmāku pasākumu veikšanai;

15.  šajā sakarībā pauž lielu satraukumu par nepavadītu nepilngadīgo neaizsargātību, jo viņiem ir nepieciešama īpaša aprūpe, un jaunu sieviešu neaizsargātību migrācijas krīzes laikā; uzsver nepavadītu nepilngadīgo grūtos apstākļus bēgļu nometnēs, jo viņus apdraud iespējama ļaunprātīga izmantošana un cilvēku tirdzniecība, un prasa ar ārkārtas līdzekļu palīdzību izveidot pienācīgus instrumentus, lai strauji uzlabotu pašreizējo situāciju; uzskata, ka ir svarīgi turpināt finansēt bērnu palīdzības tālruņu līnijas, lai novērstu bērnu pazušanu un aizsargātu pazudušos bērnus;

16.  atzinīgi vērtē papildu resursus, kas paredzēti Eiropas datubāzes par jaunām narkotikām izveidei Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrā (EMCDDA); aicina Komisiju budžeta plānošanā nodrošināt EMCDDA pietiekamus resursus, kas vajadzīgi, lai īstenoto plānoto EMCDDA izveides regulas leģislatīvo grozījumu attiecībā uz agrīnās brīdināšanas sistēmu un jaunu psihoaktīvo vielu riska novērtēšanu;

17.  aicina Komisiju nodrošināt to, ka ES Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA) tiek piešķirti pietiekami līdzekļi, lai tā spētu izpildīt papildu uzdevumus, kas tai deleģēti ES tiesību aktos, jo īpaši Tīklu un informācijas drošības direktīvā, kā arī uzdevumus, kuri saistīti ar kibernoziedzības novēršanu un cīņu pret to;

18.  norāda, ka ir palielinātas ar programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” saistītās budžeta pozīcijas “Tiesību aizsardzības nodrošināšana un iespēju radīšana pilsoņiem” un “Nediskriminācijas un vienlīdzības veicināšana”, un sagaida, ka Komisija izsludinās jaunus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, īpaši tādēļ, lai nodrošinātu visaugstāko līmeni pamattiesību aizsardzībai, tostarp arī digitālajā vidē, un atbalstītu vietējos dalībniekus, kas veicina demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu Savienībā, piemēram, izveidojot fondu organizācijām, kuras piešķir dotācijas darbam demokrātijas jomā;

19.  uzskata, ka migrācija un terorisms Eiropā nav tieši saistītas parādības; prasa piešķirt jaunu finansējumu cīņai pret jauniešu radikalizāciju Savienībā; uzskata, ka to var panākt, sekmējot integrāciju un cīnoties pret diskrimināciju, rasismu un ksenofobiju; prasa piešķirt atsevišķu finansējumu pieaugošās homofobijas un transfobijas novēršanai dalībvalstīs; prasa atbalstīt projektus, kuru mērķis ir nodrošināt lielākas iespējas sievietēm un meitenēm visvairāk skartajās kopienās;

20.  atkārtoti prasa piešķirt atsevišķu finansējumu pieaugošā antisemītisma, islamofobijas, afrofobijas un antiromisma novēršanai dalībvalstīs; īpaši prasa, lai Savienība atbalstītu projektus, kuru mērķis ir nodrošināt lielākas iespējas sievietēm un meitenēm skartajās kopienās, kā ierosināts LIBE komitejas atzinumā par 2016. gada budžetu(2);

21.  uzsver, ka ir jāpalielina Savienības budžets dzimumu līdztiesības politikas jomā un cīņai pret vardarbība, kas saistīta ar dzimumu; prasa Komisijai paskaidrot, kāpēc ir samazinātas Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam paredzētās apropriācijas;

22.  prasa palielināt finansējumu EMCDDA saistībā ar regulas par jaunām psihoaktīvām vielām, kurā šai aģentūrai paredzēti papildu uzdevumi, plānoto pieņemšanu;

23.  uzsver programmas “Tiesiskums” nozīmību saistībā ar Eiropas tiesiskuma telpas tālāku attīstīšanu un savstarpējās atzīšanas piemērošanas uzlabošanu; aicina Savienību atbalstīt apmācības un izpratnes veicināšanas pasākumus, kuru mērķis ir atvieglot tiesu iestāžu pieejamību visiem eiropiešiem, kā arī veicināt un atbalstīt upuru, īpaši cilvēku tirdzniecības un ar dzimumu saistītas vardarbības upuru, tiesības;

24.  prasa nesaistīt Savienības attīstības fondus un humāno palīdzību ar partnervalstu spēju un/vai gatavību sadarboties migrācijas kontroles jomā, piemēram, ar atpakaļuzņemšanas klauzulu palīdzību;

25.  uzstāj, ka nebūtu jāatbalsta projekti, kas ir pretrunā migrantu pamattiesībām un leģitimizē diktatoriskus režīmus;

26.  aicina Komisiju nodrošināt, ka abos iekšlietu fondos pieejamie līdzekļi tiek piešķirti dažādām politikas jomām tā, lai pilnībā tiktu ņemti vērā Savienības un dalībvalstu solījumi aizsargāt migrantu cilvēktiesības un nodrošināt to ievērošanu; uzskata, ka nebūtu jāatbalsta projekti, kas ir pretrunā migrantu pamattiesībām; vienlaikus uzskata, ka Savienības finansējums būtu jāizmanto, lai proaktīvi atbalstītu uz tiesībām balstītu pieeju migrācijai.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

31.8.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

6

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Heinz K. Becker, Michał Boni, Caterina Chinnici, Rachida Dati, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Monika Flašíková Beňová, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Jussi Halla-aho, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Sophia in ‘t Veld, Barbara Kudrycka, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Monica Macovei, Roberta Metsola, Claude Moraes, Soraya Post, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Traian Ungureanu, Marie-Christine Vergiat, Udo Voigt, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Anna Maria Corazza Bildt, Gérard Deprez, Angelika Mlinar, Emilian Pavel, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Barbara Spinelli, Kazimierz Michał Ujazdowski, Daniele Viotti, Axel Voss

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Amjad Bashir, Fabio Massimo Castaldo, Daniel Dalton, Jørn Dohrmann, Elisabetta Gardini, Danuta Jazłowiecka, Georg Mayer, Maria Noichl, Keith Taylor, Marco Valli

(1)

EP atzinums par 2015. gada budžetu, 12. punkts.

(2)

EP atzinums par 2016. gada budžetu, 12. punkts.


Konstitucionālo jautājumu komitejAS ATZINUMS (6.9.2016)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2016/2047(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: György Schöpflin

IEROSINĀJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   ņem vērā to, ka Komisija ir ierosinājusi salīdzinājumā ar 2016. gada budžetu par 5,4 % palielināt saistību apropriācijas un par 25,1 % — maksājumu apropriācijas 3. izdevumu kategorijā; atzinīgi vērtē to, ka šis palielinājums ir par EUR 1,8 miljardiem vairāk nekā sākotnēji gadam plānotā summa, ar ko paredzēts reaģēt uz migrācijas problēmu; norāda, ka Komisija nav paredzējusi rezervi 3. izdevumu kategorijā, un ierosina izmantot elastības instrumentu EUR 530 miljonu apmērā un neparedzēto izdevumu rezervi saistību apropriācijām EUR 1164,4 miljonu apmērā, lai reaģētu uz pašreizējo patvēruma un migrācijas krīzi;

2.  jo īpaši atzinīgi vērtē ierosināto palielinājumu par 4,3 % saistību apropriācijās un par 10,7 % maksājumu apropriācijās programmai “Eiropa pilsoņiem” salīdzinājumā ar 2016. gada budžetu, jo šī programma palīdz veicināt pilsonisko un demokrātisko līdzdalību Savienības līmenī, iesaistīt Savienības jauniešus un gados vecākus iedzīvotājus un veicināt iedzīvotāju izpratni par Savienību, tās politikas virzieniem, vēsturi un daudzveidību;

3.  atzīmē, ka Komisija ierosina piešķirt EUR 840 000 saistību apropriācijās atsevišķai budžeta pozīcijai, kas izveidota pagājušajā gadā un paredzēta Eiropas pilsoņu iniciatīvai, un norāda, ka ir nepieciešams pietiekams finansējums, lai veicinātu šā instrumenta izmantošanu, jo tas ir vērtīgs līdzdalības demokrātijas rīks;

4.   uzsver, ka ir svarīgi pilnveidot rīkus, ar ko uzlabo e-pārvaldi, e-pārvaldību, e-balsošanu un e-līdzdalību un veicina digitālo pilsoniskumu un Savienības pilsoņu tiesības, izstrādājot tiešsaistes pilsoniskās darbības, kas sekmē pārredzamību, atbildīgumu, reaģēšanas spēju, iesaistīšanos, apspriešanu, iekļautību, pieejamību, līdzdalību, subsidiaritāti un sociālo kohēziju;

5.  atzinīgi vērtē finansējuma palielinājumu Komisijas pārstāvniecību, pilsoņu dialogu un partnerību darbību komunikācijai, līdzekļu apmēram 2017. gadā sasniedzot EUR 17,036 miljonus saistību apropriācijās un 14,6 miljonus maksājumu apropriācijās, jo šie pasākumi ir saistīti ar iniciatīvām, kuru mērķis ir tuvināties ES pilsoņiem, iegūt viņu uzticību un veicināt viņu izpratni par Savienības politikas nostādnēm un virzieniem;

6.  uzsver, ka pēc jaunā Iestāžu nolīguma par Pārredzamības reģistru pieņemšanas Pārredzamības reģistra kopīgais sekretariāts ir jānodrošina ar pietiekamiem un atbilstīgiem administratīvajiem un finanšu līdzekļiem, lai tas varētu izpildīt savus uzdevumus.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

5.9.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mercedes Bresso, Fabio Massimo Castaldo, Richard Corbett, Danuta Maria Hübner, Ramón Jáuregui Atondo, Constance Le Grip, Jo Leinen, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Paulo Rangel, György Schöpflin, Pedro Silva Pereira, Barbara Spinelli, Josep-Maria Terricabras, Kazimierz Michał Ujazdowski, Rainer Wieland

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Gerolf Annemans, Pervenche Berès, Charles Goerens, Jérôme Lavrilleux, Viviane Reding, Helmut Scholz

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Claudiu Ciprian Tănăsescu


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejAS ATZINUMS (6.9.2016)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2016/2047(BUD))

Atzinuma sagatavotāja: Viorica Dăncilă

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā saskaņā ar Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada novembra kopīgo paziņojumu ikgadējās budžeta procedūrās būtu jāintegrē dzimumu līdztiesības elementi; tā kā nevienā ES iestādē nav konsekventi ievērots dzimumu līdztiesības princips budžeta plānošanā;

B.  tā kā programmai Daphne ir bijusi būtiska nozīme, finansējot izpratnes veidošanas kampaņas un projektus, kas paredzēti visapdraudētākajām personām, un tādējādi apkarojot vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm Eiropas Savienībā, un Parlaments ir atkārtoti prasījis nodrošināt to, lai programma Daphne tiktu saglabāta pēc iespējas augstākā līmenī;

C.  tā kā Parlaments jau iepriekš ir prasījis palielināt darbinieku skaitu Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam (EIGE), lai tas kā Eiropas centrs ar dzimumu saistītas vardarbības uzraudzībai varētu pildīt savus jaunos papildu pienākumus;

D.  tā kā 2008. gada ekonomikas krīzes rezultātā visās dalībvalstīs, mēģinot stabilizēt ekonomiku, tika piemēroti plaši taupības pasākumi,

1.  atzinīgi vērtē to, ka dzimumu līdztiesības aspekts kā ES budžeta transversālais politikas mērķis tiek integrēts ES fondos un programmās; atgādina, ka lēmumi par ieņēmumiem un izdevumiem sievietes un vīriešus ietekmē atšķirīgi; tādēļ uzsver, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā ir svarīgs instruments dzimumu nelīdztiesības apkarošanā; mudina ieviest dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā gan Savienības, gan valstu stratēģijās par dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu, iekļaujot tajās skaitļos izsakāmus budžeta piešķīrumus, ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumus par atšķirīgām sekām, ko lēmumi par izdevumiem rada sievietēm un vīriešiem, un rezultātu rādītājus, lai koriģētu dzimumu nelīdzsvarotību; prasa arī nodrošināt vislielāko iespējamo pārredzamību attiecībā uz dzimumu līdztiesībai piešķirtajiem līdzekļiem;

2.  prasa „uz rezultātiem orientēta budžeta” programmu izmantot kā iespēju nodrošināt, ka budžeta izdevumi ar katru iztērēto euro sniedz integrētas dzimumu līdztiesības priekšrocības;

3.  uzsver, ka ES 2017. gada budžeta galvenā prioritāte joprojām ir nodarbinātība, izaugsme un investīcijas; vērš uzmanību uz stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktajiem dzimumu līdztiesības mērķiem — palielināt sieviešu nodarbinātības līmeni no pašreizējiem 63,5 % līdz 75 %, panākt vienlīdzīgu atalgojumu sievietēm un vīriešiem un dzimumu līdztiesību attiecībā uz dalību valstu parlamentos, kā arī nodrošināt, lai lielo uzņēmumu valdēs būtu vienāds vīriešu un sieviešu skaits, un norāda, ka visi šie mērķi vēl joprojām ne tuvu nav sasniegti;

4.  uzsver to, ka ir vajadzīgs pietiekams finansējums Eiropas strukturālo un investīciju fondu pasākumiem, ar kuriem tiek veicināta un atbalstīta kvalitatīva izglītība, nodarbināmība un darbvietu izveide sievietēm un meitenēm, lai uzlabotu viņu izredzes saņemt labas kvalitātes darba piedāvājumus, turpmāku izglītību un mācekļa vai stažiera vietas; norāda, ka lielāks finansējums būtu jāpiešķir sievietēm un meitenēm, kas vēlas izveidot savus uzņēmumus, un uzņēmējdarbībai;

5.  prasa piešķirt no Savienības līdzekļiem resursus, lai veicinātu sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību, nodrošinot izglītību, veselības aprūpes pakalpojumus, jo īpaši seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes un tiesību pakalpojumus, meiteņu iespēju veicināšanu un sieviešu pārstāvību politikā;

6.  prasa 2017. gada budžetā izmantot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un Eiropas Sociālo fondu (ESF), lai finansētu kvalitatīvus un pieejamus aprūpes pakalpojumus par pieņemamām cenām teritorijās, kurās to trūkst, un tādējādi palīdzētu sasniegt Barselonas mērķus un sekmētu darba un privātās dzīves līdzsvaru;

7.  uzsver to, ka dzimumu segregācija ir viens no galvenajiem iemesliem, kuru dēļ ir vērojama ES vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība (16,1 % 2014. gadā) un attiecīgi ES vidējās pensijas atšķirība (40,2 % 2014. gadā); šajā sakarībā norāda, ka vairāk līdzekļu būtu jāpiešķir tam, lai palielinātu sieviešu līdzdalību nozarēs, kurās viņas pašlaik ir nepietiekami pārstāvētas, piemēram, zinātnes, tehnoloģijas, inženierijas, matemātikas un IKT nozarē, izmantojot to kā instrumentu darba samaksas atšķirības likvidēšanai, sieviešu ekonomiskās neatkarības palielināšanai un nozīmes palielināšana darba tirgū;

8.  norāda, ka finanšu krīzes dēļ dalībvalstīs tika samazināts sabiedrisko pakalpojumu un pabalstu apmērs; norāda, ka šie samazinājumi vissmagāk ietekmēja sievietes; uzsver to, ka nestandarta nodarbinātības veidu un pagaidu darba dēļ pieaug finansiāla nedrošība, un norāda, ka gados vecākas sievietes un vientuļās mātes dzīvo nabadzībā; tādēļ prasa 2017. gada budžetā paredzēt ESF izmantošanu visās dalībvalstīs, ieguldot līdzekļus darba un privātās dzīves līdzsvara sekmēšanā, lai palīdzētu lielākam skaitam sieviešu iekļauties darba tirgū un uzlabot viņu sociāli ekonomisko stāvokli; prasa budžeta plānošanā konsekventi ievērot dzimumu līdztiesības principu;

9.  norāda, ka 2017. gada budžetā tiek mēģināts rast līdzekļus, lai Eiropa efektīvi risinātu ar migrāciju saistītās problēmas; uzsver to, ka ir jāpiešķir līdzekļi, lai sniegtu īpašu palīdzību sievietēm un meitenēm, kas tikušas izvarotas bruņotu konfliktu laikā, un veicinātu viņu integrāciju, nodrošinātu medicīnisku aprūpi, tostarp drošu aborta pieejamību, un uzraudzītu sieviešu bēgļu un patvēruma meklētāju stāvokli Eiropas Savienībā, tostarp piedāvājot profesionālu apmācību, elastīgu valodas apmācību, izglītības, veselības aprūpes un kvalitatīvus bērnu aprūpes pakalpojumus, lai palīdzētu bēglēm integrēties uzņēmējvalstīs; it sevišķi uzskata, ka būtu jāievieš īpaši pielāgotas struktūras, radot mātēm un bērniem piemērotas zonas, un īpaša uzmanība būtu jāpievērš sievietēm un meitenēm, kas cietušas no vardarbības, tostarp sieviešu dzimumorgānu kropļošanas;

10.  pauž nožēlu par to, ka programma Daphne vairs netiek uzskatīta par atsevišķu izdevumu jomu; atzinīgi vērtē to, ka ir nedaudz palielināts plānotais piešķīrums programmā „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” paredzētajam mērķim, kas saistīts ar programmas Daphne īstenošanu; atgādina, ka plānotais piešķīrums nesasniedz iepriekšējā plānošanas periodā piešķirto līdzekļu apmēru; uzsver, ka ir jānodrošina pietiekams programmas Daphne finansiāls atbalsts un pamanāmība un ka piešķirtie līdzekļi ir jāizmanto pilnībā un efektīvi; uzsver to, ka ir svarīgi, lai programmas Daphne līdzekļi pārredzamā veidā tiktu novirzīti dalībvalstu vietēja mēroga sabiedriskajām organizācijām, kurām ir speciālas zināšanas vardarbības upuru un apdraudēto personu jautājumu risināšanā, kā arī proaktīvu izpratnes veidošanas kampaņu rīkošanā;

11.  prasa pastiprināt pasākumus, kuri tieši paredzēti nelabvēlīgā situācijā esošām sieviešu grupām un ar kuriem tiek ieguldīti līdzekļi kvalitatīvos sabiedriskos pakalpojumos un, konkrētāk, pienācīgā apmērā tiek garantēti kvalitatīvi bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku un citu apgādājamu personu aprūpes pakalpojumi, un prasa nodrošināt patiesu budžeta pārredzamību attiecībā uz finansējumu (ESF, Progress, Daphne), kas tiek piešķirts dzimumu līdztiesības politikas īstenošanai;

12.  prasa pieņemt stratēģijas efektīvākai dzimumu līdztiesības veicināšanai; uzsver nepieciešamību iezīmēt lielāku finansējumu cīņai pret jebkura veida vardarbību un diskrimināciju, kas vērsta pret sievietēm un meitenēm;

13.  pauž nožēlu par to, ka ir ierosināts samazināt EIGE darbinieku skaitu; atkārtoti aicina piešķirt EIGE papildu finansējumu un darbiniekus, lai tas kā Eiropas centrs ar dzimumu saistītas vardarbības uzraudzībai varētu īstenot savus jaunos papildu pienākumus, kā to prasījis Eiropas Parlaments;

14.  pauž nožēlu par to, ka ir ierosināts samazināt finansējumu humānajai palīdzībai (HUMA) un attīstības sadarbībai (ASI), jo šie instrumenti ir īpaši svarīgi sievietēm un dzimumu līdztiesībai.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

1.9.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

1

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Beatriz Becerra Basterrechea, Malin Björk, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Maria Corazza Bildt, Iratxe García Pérez, Mary Honeyball, Elisabeth Köstinger, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Angelika Mlinar, Angelika Niebler, Maria Noichl, Margot Parker, Marijana Petir, João Pimenta Lopes, Terry Reintke, Liliana Rodrigues, Jordi Sebastià, Ernest Urtasun, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Clare Moody, Julie Ward

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Emilian Pavel


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

11.10.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

7

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jonathan Arnott, Jean Arthuis, Richard Ashworth, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Jean-Paul Denanot, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Esteban González Pons, Ingeborg Gräßle, Iris Hoffmann, Monika Hohlmeier, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Ernest Maragall, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Urmas Paet, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Daniele Viotti, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Afzal Khan, Claudia Țapardel, Derek Vaughan

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Lynn Boylan, Edouard Ferrand

Juridisks paziņojums