Procedūra : 2016/0197(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0296/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0296/2016

Debates :

PV 23/11/2016 - 15
CRE 23/11/2016 - 15

Balsojumi :

PV 24/11/2016 - 8.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0447

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 694kWORD 78k
17.10.2016
PE 585.790v02-00 A8-0296/2016

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par turpmāku makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei

(COM(2016)0431 – C8-0242/2016 – 2016/0197(COD))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Referents: Emmanuel Maurel

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PIELIKUMS. ĀRLIETU KOMITEJAS VĒSTULE
 PIELIKUMS. BUDŽETA KOMITEJAS VĒSTULE
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par turpmāku makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei

(COM(2016)0431 – C8-0242/2016 – 2016/0197(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0431),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 212. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0242/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pieņemts vienlaikus ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Lēmumu Nr. 778/2013/ES, ar ko piešķir turpmāku makrofinansiālo palīdzību Gruzijai(1),

  ņemot vērā Ārlietu komitejas vēstuli un Budžeta komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A8-0296/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Savienība piešķir Jordānijai makrofinansiālo palīdzību ar maksimālo summu EUR 200 miljoni ("Savienības makrofinansiālā palīdzība"), lai atbalstītu Jordānijas ekonomikas stabilizāciju un reformas. Palīdzība dod ieguldījumu Jordānijas maksājumu bilances vajadzību segšanā, kā konstatēts SVF programmā.

1.  Savienība piešķir Jordānijai makrofinansiālo palīdzību ar maksimālo summu EUR 350 miljoni (Savienības makrofinansiālā palīdzība), lai atbalstītu Jordānijas ekonomikas stabilizāciju un plašu reformu programmu. Palīdzība dod ieguldījumu Jordānijas maksājumu bilances vajadzību segšanā, kuras konstatētas SVF programmā.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru vienojas ar Jordānijas iestādēm par skaidri definētiem ekonomikas politikas un finanšu nosacījumiem, kam jāattiecas uz Savienības makrofinansiālo palīdzību un kuros galvenā uzmanība pievērsta strukturālām reformām un stabilām valsts finansēm, un kuri jāiekļauj saprašanās memorandā ("saprašanās memorands"). Saprašanās memorandā izklāstītie ekonomikas politikas un finanšu nosacījumi atbilst 1. panta 3. punktā minētajiem nolīgumiem vai kārtībai, tostarp makroekonomikas korekciju un strukturālo reformu programmām, ko Jordānija īsteno ar SVF atbalstu.

1.  Komisija saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru vienojas ar Jordānijas iestādēm par skaidri definētiem ekonomikas politikas un finanšu nosacījumiem, kuriem jāattiecas uz Savienības makrofinansiālo palīdzību un kuros galvenā uzmanība ir pievērsta strukturālām reformām un stabilām publiskajām finansēm, un kuri jāizklāsta saprašanās memorandā (saprašanās memorands), kurā iekļauj arī minēto nosacījumu izpildes grafiku. Saprašanās memorandā izklāstītie ekonomikas politikas un finanšu nosacījumi atbilst 1. panta 3. punktā minētajiem nolīgumiem vai kārtībai, tostarp makroekonomikas korekciju un strukturālo reformu programmām, ko Jordānija īsteno ar SVF atbalstu.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ja 3. punktā minētie nosacījumi ilgstoši nav izpildīti, Komisija uz laiku pārtrauc vai atceļ Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanu. Šādos gadījumos tā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par minētās apturēšanas vai atcelšanas iemesliem.

4.  Ja 3. punktā minētie nosacījumi nav izpildīti, Komisija uz laiku pārtrauc vai atceļ Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanu. Šādos gadījumos tā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par minētās apturēšanas vai atcelšanas iemesliem.

(1)

OV L 218, 14.8.2013., 15. lpp.


PASKAIDROJUMS

Jordānija sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ ir viena no Sīrijas krīzes vistiešāk skartajām valstīm. Kopš 2011. gada tās ekonomiku, kas galvenokārt ir balstīta uz pakalpojumiem un rūpniecību, ir jūtami ietekmējuši nemieri reģionā.

Tūrisma un ārvalstu tiešo ieguldījumu samazināšanās, bloķēti tirdzniecības ceļi un atkārtotie Ēģiptes dabasgāzes piegādes traucējumi ir kavējuši Jordānijas izaugsmi un radījuši spiedienu uz valsts budžeta stāvokli. Konflikts Sīrijā un Irākā ir atņēmis Jordānijas produktiem to tradicionālos noieta tirgus. Kaimiņvalstīs nerimstošie konflikti 2015. gadā turpināja traucēt Jordānijas ārējai tirdzniecībai: izaugsme ir samazinājusies (2,4 %) un atlikušās ārējā finansējuma vajadzības 2016. un 2017. gadā saskaņā ar aplēsēm ir aptuveni USD 3,2 miljardi. 2016. gada pirmajā pusē bezdarbs — kas ir ļoti liels — skāra 14,6 % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (33 % no ekonomiski aktīvajiem jauniešiem un 23,7 % no ekonomiski aktīvajām sievietēm).

Tomēr šajā sarežģītajā situācijā Jordānija izceļas ar to, ka uzņem nozīmīgu skaitu pārvietoto iedzīvotāju. Līdz ar Libānu Jordānija ir valsts, kas attiecībā pret tās iedzīvotāju skaitu uzņem visvairāk bēgļu pasaulē un ir apņēmusies atvieglināt to sīriešu pieeju nodarbinātībai, kuri atrodas tās teritorijā (650 000 sīriešu ir oficiāli reģistrēti kā bēgļi, un Jordānijas iestādes pat min, ka valstī atrodas 1,4 miljoni sīriešu). Kopumā piecu gadu laikā ir divkāršojies to Jordānijas iedzīvotāju skaits, kuri nav tās valstspiederīgie. Lielākā daļa no viņiem nav izmitināti nometnēs, bet gan pilsētās, kas rada būtisku spiedienu uz Jordānijas sabiedriskajiem pakalpojumiem, jo īpaši veselības aprūpes un izglītības pakalpojumiem. Jordānijas parāds 2015. gada beigās sasniedza 93,4 % no tās IKP.

Jordānija ir cieši iesaistīta nesenā, taču aizvien ciešākā partnerībā ar Eiropas Savienību, kas ir tās otrā svarīgākā tirdzniecības partnere. Pēc asociācijas nolīguma — kas tika noslēgts 1997. gadā un stājās spēkā 2002. gadā — Jordānija 2010. gadā ieguva īpaša partnera statusu attiecībās ar ES. 2011. gadā tika sākts sagatavošanās process, lai noslēgtu padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu. Lai reaģētu uz krīzi un lai segtu valsts atlikušās ārējā finansējuma vajadzības, Savienība Jordānijai jau ir piešķīrusi makrofinansiālo palīdzību EUR 180 miljonu apmērā (lēmums par piešķīrumu tika pieņemts 2013.gadā, un izmaksas veiktas 2015. gadā). Eiropas Savienībai ir jāturpina palīdzēt Jordānijai risināt problēmas, ar kurām tā saskaras.

Nozīmīgajā līdzekļu devēju konferencē, kas norisinājās Londonā šā gada 4. februārī (Supporting Syria and the Region), starptautiskā sabiedrība apņēmās īstenot patiesi pasaules mēroga plānu Jordānijas atbalstam. Solītie ziedojumi kopā sasniedz USD 10 miljardus. No šīs summas ES apņēmās nodrošināt EUR 2,39 miljardus, tajā skaitā aizdevumu EUR 200 miljonu apmērā, lai īstenotu otro makrofinansiālās palīdzības (MFP) darbību saskaņā ar jauno ES un Jordānijas paktu (EU-Jordan Compact). Tā papildinās dotācijas, kas piešķirtas saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību instrumentu un citām ES īstenotām budžeta atbalsta programmām. Tā kā Jordānija atbilst nosacījumiem saistībā ar demokrātiju (nesen ir panākts progress līdz ar konstitucionālās tiesas un neatkarīgas vēlēšanu komisijas izveidošanu) un makroekonomiku, kuri jāizpilda, lai varētu piešķirt MFP, šo darbību var īstenot.

Ņemot vērā ekonomiskās grūtības, ar kurām saskaras Jordānija, Eiropas Savienībai ir jāapliecina atbalsts savai partnervalstij, kuras bēgļu uzņemšanas politika izraisa cieņu. Referents tāpēc vēlas, lai makrofinansiālās palīdzības programma tiktu īstenota pēc iespējas ātrāk, lai konkrēti palīdzētu Jordānijai šajā izšķirošajai brīdī. Visbeidzot, referents ierosina, lai Eiropas Komisija, apspriežot ar Jordānijas iestādēm saprašanās memorandu, izrādītu elastību un izpratni un, piedaloties kompetentajos starptautiskajos forumos vai veicot konkrētas darbības, meklētu risinājumus, kas ļautu atvieglot strauji augošo Jordānijas parāda nastu.

Eiropas Parlaments sagaida, ka šī makrofinansiālā palīdzība Jordānijai tiks sniegta saskaņā ar paraugpraksi, kas šobrīd piemērojama makrofinansiālās palīdzības instrumentam, un jo īpaši, ka Jordānijai netiks uzspiests īpašs grafiks starp Eiropas Savienību un Jordāniju noslēgtā saprašanās memoranda nosacījumu izpildei.


PIELIKUMS. ĀRLIETU KOMITEJAS VĒSTULE

Ref.: D (2016)37818

Starptautiskās tirdzniecības komitejas (INTA) priekšsēdētājam

Bernd Lange

Temats:  Makrofinansiālā palīdzība Jordānijas Hāšimītu Karalistei — COM(2016)0431 final, 2016/0197(COD)

Godātais Lange kungs!

Saskaņā ar Ārlietu (AFET) komitejas koordinatoru apstiprinājumu un lai darītu iespējamu šā priekšlikuma ātru apstrādi, man ir tas gods kā AFET komitejas priekšsēdētājam ar šo vēstuli nodot mūsu komitejas atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par turpmāku makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei.

AFET komiteja pilnībā atbalsta EK priekšlikumu. Kā Jums zināms, Jordānija ir svarīga ES partnervalsts, un tās vieno ciešas ekonomiskās saites. 2014. gadā ES bija Jordānijas otrā lielākā tirdzniecības partnere. Nozīmīgas ir arī politiskās un drošības attiecības: Jordānijas ģeogrāfiskais novietojums to padara par stratēģiski svarīgu valsti attiecībā uz stabilitāti un drošību reģionā. Ļaujiet man uzsvērt Jordānijas stratēģisko lomu pret ISIS vērstajā koalīcijā un tās visaptverošos centienus gan drošības, gan izlūkošanas jomā.

Kopš Sīrijas krīzes sākuma 2011. gadā Jordānija ir uzņēmusi lielu skaitu Sīrijas bēgļu (aptuveni 1,3 miljonus), kā arī bēgļus no Irākas, Lībijas un Jemenas, un tas izraisa pastiprinātu spiedienu uz valsts ekonomiku, sabiedriskajiem pakalpojumiem un infrastruktūru. Tādēļ Jordānija ir īpaši neaizsargāta pret nestabilitāti, kas pašreiz valda reģionā, gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā. Jordānijā ir jāsaglabā stabilitāte reģiona nākotnes labā, un tā ir pelnījusi, lai tiktu izmantoti visi iespējamie līdzekļi, kas palīdzēs saglabāt šo izšķirošo stabilitāti.

Tāpēc AFET komiteja atzinīgi vērtē priekšlikumu par otro makrofinansiālās palīdzības darbību un arī to, ka šī palīdzība būtu daļa no tā dēvētā ES un Jordānijas pakta. Šis pakts ir sevišķi nozīmīga iniciatīva, kas ietver precīzas abu pušu saistības (arī ES apņemšanos sniegt finansiālu palīdzību) un tajā pašā laikā pievēršas vairākām politikas prioritātēm. Komiteja atkārtoti uzsver nepieciešamību izveidot stiprākas partnerattiecības starp ES un Jordāniju politikas, drošības, tirdzniecības un sadarbības jomā. Šajā saistībā tā atzinīgi vērtē AP/PV F. Mogherini paziņojumus ES un Jordānijas Asociācijas komitejas 10. sanāksmē 20. jūlijā. Turklāt mēs īpaši atzinīgi vērtējam to, ka šīs makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikums (kā norādīts priekšlikuma 11. lpp., 19. un 20. punktā) ir tāds, ka Jordānijā tiek respektēti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma un tiesiskums, un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana.

AFET komiteja uzskata, ka ES un starptautiskajām finanšu iestādēm būtu jāsniedz Jordānijai nepieciešamais atbalsts, lai nodrošinātu pašas valsts un reģiona stabilitāti. Kā komitejas priekšsēdētājs es atkārtoti uzsveru, ka ir svarīgi sniegt karalistei pienācīgu atbalstu un turpināt politisko un ekonomisko dialogu starp Eiropas Savienību un Jordāniju.

Esmu pārliecināts, ka INTA komiteja, pieņemot savu nostāju, kā arī sarunās ar Padomi pienācīgi ņems vērā šo nostāju.

Ar cieņu

Elmar Brok

CC:  Delegācijas attiecībām ar Mašrikas valstīm priekšsēdētājai Marisa Matias

  Referentam Emmanuel Maurel


PIELIKUMS. BUDŽETA KOMITEJAS VĒSTULE

D(2016) 40152

Starptautiskās tirdzniecības komitejas

priekšsēdētājam

Bernd Lange

                ASP 12G205

Temats:   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par turpmāku makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei

Godātais priekšsēdētāj!

Starptautiskās tirdzniecības komiteja gatavo ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par turpmāku makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei (2016/0197(COD)) EUR 200 miljonu apmērā.

Budžeta komitejas koordinatori nolēma sniegt savu nostāju vēstulē, nevis ar oficiālu atzinumu.

Budžeta komitejas delegācijai oficiālā darba braucienā uz Jordāniju 2016. gada maijā bija iespēja pārliecināties ne vien par bēgļu pieplūduma izraisīto spiedienu uz Jordānijas resursiem, bet arī par plašākām Sīrijas krīzes ekonomiskajām un finansiālajām sekām un reģiona nestabilitāti. Delegācijas locekļi uzteica valsts un uzņēmējkopienu noturību, saskaroties ar šīm problēmām, un uzsvēra, ka Jordānijai būtu jāturpina ieņemt būtisku lomu bēgļu dzīves apstākļu uzlabošanā un reģiona stabilizēšanā.

BUDG komitejas delegācija, kas pēc atgriešanās sniedza ziņojumu visai komitejai, pieņēma zināšanai, ka Savienība ir palielinājusi finansiālo palīdzību Jordānijai saistībā ar Sīrijas krīzi, 2016. gadā paredzot finansējumu EUR 293,6 miljonu apmērā. Šo atbalstu piešķir ar vairākiem instrumentiem un mehānismiem, galvenokārt izmantojot Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (EUR 140 miljoni 2016. gadā), kā arī humāno palīdzību (EUR 53 miljoni), Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (EUR 21,8 miljoni), attīstības sadarbības instrumentu (EUR 13 miljoni), Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EUR 0,8 miljoni) un, ne mazāk svarīgi, Madad trasta fondu reaģēšanai uz krīzi Sīrijā (EUR 65 miljoni). Turklāt, ņemot vērā tiešo spiedienu uz Jordānijas valsts finansēm, 2013. gadā tika panākta vienošanās par pirmo makrofinansiālās palīdzības (MFP) aizdevumu paketi, kuru izmaksāja 2015. gadā.

BUDG komitejas delegācija norādīja, ka starptautiskā sabiedrība, tostarp Savienība, Sīrijas un tās reģiona atbalstam veltītajā konferencē, kas norisinājās Londonā 2016. gada 4. februārī, uzņēmās papildu finanšu saistības. Savukārt Jordānija iepazīstināja ar vairākiem pasākumiem, ko tā bija gatava īstenot, lai lielākam skaitam bērnu nodrošinātu izglītību un radītu darba iespējas bēgļiem. No savas puses Savienība pēc tam iesaistījās sarunās ar Jordāniju par savstarpēju saistību uzņemšanos, noslēdzot paktus.

Vēloties rūpīgi izvērtēt faktiskās vajadzības, Budžeta komiteja līdz ar to izdara turpmāk izklāstītos secinājumus.

ŠĪ MFP II pakete būtu ātri jāpieņem kā daļa no saistībām, kuras uzņēmās Londonas konferencē, lai nostiprinātu valsts un uzņēmējkopienu noturību. Tajā pašā laikā Komisijai būtu arī jāpierāda, ka tā var ātri un efektīvi izpildīt Londonā paustos solījumus.

Līdztekus tam Savienībai vajadzētu nodrošināt, ka Jordānija uzlabo bēgļu piekļuvi izglītībai un darba tirgum. Jordānijai arī būtu jāpalīdz rast risinājumu attiecībā uz bēgļiem, kas patlaban atrodas pie Sīrijas un Jordānijas robežas bezpalīdzīgā situācijā un nesaņem atbilstošu humāno palīdzību.

Ņemot vērā, ka Jordānijas iestādes lūdza jaunu MFP EUR 350 miljonu apmērā, Komisijai nebūtu jāizmanto “rīcības iespējas, ko pieļauj ES budžets” par vienu no pamatojumiem šīs summas samazināšanai līdz EUR 200 miljoniem. Budžeta komiteja, pilnībā apzinoties to, ka 4. izdevumu kategorijā (Globālā Eiropa) patlaban trūkst pieejamu līdzekļu, norāda — plānojot finansējumu budžeta pozīcijai, kam saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu turpmākajos gados jāsasniedz vairāk nekā EUR 220 miljoni gadā, varētu būt iespējams nodrošināt 9 % finansējumu Garantiju fondam ārējai darbībai (EUR 6,5 miljoni gadā divu gadu periodā), neietekmējot citas politikas jomas. Strauji mainīgajos apstākļos Budžeta komiteja līdz ar to sagaida, ka Komisija pirms likumdošanas procedūras noslēgšanas saistībā ar šo MFP II paketi apstiprinās vai atjauninās savu novērtējumu par valsts atlikušajām ārējā finansējuma vajadzībām.

Ar cieņu

Jean Arthuis


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Makrofinansiālā palīdzība Jordānijas Hašimītu Karalistei

Atsauces

COM(2016)0431 – C8-0242/2016 – 2016/0197(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

29.6.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

7.7.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

7.7.2016

BUDG

7.7.2016

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

AFET

12.7.2016

BUDG

7.10.2016

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Emmanuel Maurel

13.7.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

31.8.2016

26.9.2016

 

 

Pieņemšanas datums

13.10.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Maria Arena, Tiziana Beghin, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, David Martin, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Franz Obermayr, Artis Pabriks, Franck Proust, Viviane Reding, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Matteo Salvini, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Hannu Takkula, Iuliu Winkler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Dita Charanzová, Edouard Ferrand, Agnes Jongerius, Sander Loones, Fernando Ruas, Lola Sánchez Caldentey

Iesniegšanas datums

17.10.2016

Juridisks paziņojums