Procedūra : 2016/2011(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0299/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0299/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 01/12/2016 - 6.26
CRE 01/12/2016 - 6.26
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0481

ZIŅOJUMS     
PDF 572kWORD 52k
17.10.2016
PE 584.146v02-00 A8-0299/2016

par Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras īstenošanu

(2016/2011(INI))

Juridiskā komiteja

Referents: Kostas Chrysogonos

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras īstenošanu

(2016/2011(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2002. gada 20. decembra Zaļo grāmatu par Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru un par pasākumiem maza apmēra prasību tiesvedības vienkāršošanai un paātrināšanai (COM(2002)0746),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 4. oktobra Regulu (ES) Nr. 936/2012, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru(2),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, piemērošanu COM(2015)0495),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta veikto Eiropas Īstenošanas novērtējumu par Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0299/2016),

A.  tā kā Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr.1896/2006 32. pantu ir iesniegusi savu ziņojumu par Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru;

B.  tā kā ziņojums ir iesniegts gandrīz divus gadus vēlāk un tajā nav iekļauts plašāks ietekmes novērtējums par katru dalībvalsti atsevišķi, kā tas bija nepieciešams, apsverot atšķirīgos tiesību aktos paredzētos noteikumus visās dalībvalstīs un to savietojamību, bet tas ietver tikai nepilnīgu statistikas tabulu ar informāciju, kura galvenokārt attiecas uz 2012. gadu; tā kā Eiropas maksājuma rīkojums ir izvēles procedūra, ko var pielietot pārrobežu lietās kā alternatīvu valstu iekšējiem maksājuma rīkojumiem;

C.  tā kā šī procedūra tika izveidota, lai padarītu iespējamu ātru, atvieglotu un lētu to parādu summu atgūšanu, kas ir konkrēti, noteikta apmēra un kuriem pienācis atmaksas termiņš, un kurus atbildētājs nav apstrīdējis; tā kā saskaņā ar statistiku šī procedūra šķiet lielā mērā apmierinoša, bet šīs procedūras potenciāls nebūt nav izsmelts, jo to galvenokārt izmanto dalībvalstīs, kuru tiesību akti paredz līdzīgu valsts līmeņa procedūru;

D.  tā kā Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra ir pasākums, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurās ir pārrobežu elementi, un ir vajadzīgi iekšējā tirgus darbībai;

E.  tā kā kavēti maksājumi ir galvenais maksātnespējas iemesls, kas apdraud uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, izdzīvošanu un izraisa daudzu darbvietu zaudēšanu;

F.  tā kā būtu jāveic konkrēti pasākumi, tostarp mērķtiecīgas informēšanas kampaņas, lai informētu pilsoņus, uzņēmumus, juridisko profesiju pārstāvjus un citas attiecīgās puses par šīs procedūras pieejamību, darbību, piemērošanu un priekšrocībām;

G.  tā kā dažās dalībvalstīs, kurās Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra netiek piemērota atbilstoši pašreiz spēkā esošajai regulai, rīkojumi būtu jāizdod ātrāk, un jebkurā gadījumā būtu jāievēro 30 dienu termiņš, ko nosaka šī regula, ņemot vērā to, ka rīkojumus var izpildīt tikai tad, ja tiek netiek apstrīdēti;

H.  tā kā ir jāveicina e–Codex sistēmas izstrāde, lai dotu iespēju iesniegt pieteikumus tiešsaistē, izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir efektīvāk izmantot šo procedūru;

I.  tā kā lielākam skaitam dalībvalstīm būtu jāņem vērā Francijas, Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras un Zviedrijas piemērs un jāļauj prasītājiem iesniegt pieteikumus papildu valodās un jāveic atbalsta pasākumi, lai mazinātu kļūdu rašanās tendenci svešvalodas lietošanas rezultātā;

J.  tā kā procedūras racionalizētais raksturs nenozīmē, ka to var ļaunprātīgi izmantot, lai uzspiestu netaisnīgus līguma noteikumus, jo Regulas (EK) Nr. 1896/2006 8. pants prasa, lai tiesu instance pārbauda, vai prasība ir celta, pamatojoties uz tai pieejamo informāciju, tādējādi nodrošinot saskanību ar attiecīgo Tiesas judikatūru par šo tematu; tā kā turklāt visas attiecīgās puses būtu jāinformē par tiesībām un procedūrām;

K.  tā kā ir jāpārskata un turpmāk periodiski jāpārbauda standarta formas, lai atjauninātu ES dalībvalstu un valūtu sarakstu un lai uzlabotu noteikumus par procentu maksājumiem attiecībā uz prasījumiem, tostarp paredzot atmaksājamo procentu atbilstošu aprakstu;

L.  tā kā Komisijai būtu jāapsver iespēja ierosināt noteikumu pārskatīšanu par procedūras piemērošanas jomu un par rīkojumu ārkārtas novērtēšanu,

1.  atzinīgi vērtē Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras sekmīgo darbību visās dalībvalstīs, kas ir civillietās un komerclietās attiecībā uz neapstrīdētiem prasījumiem piemērojama procedūra un kuras galvenais mērķis ir vienkāršot un paātrināt procedūras kreditoru tiesību pārrobežu atzīšanai un īstenošanai Eiropas Savienībā;

2.  pauž nožēlu par ievērojamo, gandrīz divus gadus ilgo aizkavēšanos Komisijas ziņojuma iesniegšanā, ar kuru pārbauda Regulas (EK) Nr. 1896/2006 īstenošanu;

3.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas ziņojumā trūkst padziļināta ietekmes novērtējuma katrai dalībvalstij, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1896/2006 32. pantā; pauž nožēlu par to, ka šajā ziņojumā nav atjaunināti dati par situāciju dalībvalstīs saistībā ar Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras darbību un īstenošanu; tālab aicina Komisiju izstrādāt plašāku, aktuālu un sīki izstrādātu ietekmes novērtējumu;

4.  tāpat pauž nožēlu par to, ka Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras; šajā sakarībā uzsver, ka, neraugoties uz vienkāršoto moderno procedūru, ko piedāvā ES tiesību akti, īstenošanas atšķirības dalībvalstīs, kā arī iespēja izvēlēties valsts tiesību aktos paredzēto, nevis Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru neļauj panākt maksimālus rezultātus Regulas (EK) Nr. 1896/2006 īstenošanā un Eiropas pilsoņi nespēj izmantot savas tiesības pārrobežu līmenī, radot risku mazināt uzticēšanos ES tiesību aktiem;

5.  norāda, ka visbiežāk procedūru izmanto un par to ir vislabāk informēti sabiedrības locekļi dalībvalstīs, kurās spēkā ir līdzīgi instrumenti valsts līmenī;

6.  uzskata, ka ir jāveic praktiski pasākumi, lai vēl vairāk informētu pilsoņus, uzņēmumus, juridisko profesiju pārstāvjus un citas attiecīgās puses par Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru pieejamību, darbību, piemērošanu un priekšrocībām pārrobežu lietās; turklāt uzsver, ka ir vajadzīga palīdzība sabiedrības locekļiem un jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai uzlabotu spēkā esošo normatīvo aktu izmantošanu, kā arī informētību un zināšanas par tiem, ņemot vērā prasījumu izpildi pārrobežu līmenī saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem;

7.  uzsver, ka dalībvalstīm ir nepieciešams sniegt atskaites Komisijai ar precīziem, visaptverošiem un aktualizētiem datiem nolūkā veikt efektīvu uzraudzību un novērtēšanu;

8.  Mudina dalībvalstis censties izdot rīkojumus 30 dienu laikā un pieņemt pieteikumus svešvalodās, ja iespējams, ņemot vērā to, ka prasība tulkot pieteikumus negatīvi ietekmē izmaksas un apstrādes laiku attiecībā uz procedūru;

9.  pilnībā atbalsta darbu, kas tiek veikts, lai nākotnē atļautu elektronisko pieteikumu iesniegšanu Eiropas maksājuma rīkojumam; tādēļ aicina Komisiju šajā sakarībā mudināt izmantot е–CODEX izmēģinājuma projektu un attiecināt to uz visām dalībvalstīm, pamatojoties uz Komisijas pētījumu, kas tika veikts attiecībā uz iespējām ieviest elektronisko pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam;

10.  aicina Komisiju pieņemt atjauninātu standarta veidlapu atbilstoši vajadzībām, lai paredzētu labākus noteikumus, cita starpā attiecībā uz atbilstošu aprakstu par procentiem, kas jāmaksā no prasījuma summas;

11.  uzskata, ka saistībā ar regulas turpmāko pārskatīšanu vajadzētu novērst dažus izņēmumus attiecībā uz procedūras piemērošanas jomu un novērtēt noteikumus par Eiropas maksājuma rīkojumu;

12.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 399, 30.12.2006., 1. lpp.

(2)

OV L 283, 16.10.2012., 1. lpp.


PASKAIDROJUMS

Procedūras mērķis

Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras mērķis ir ļaut vieglāk atgūt summas pārrobežu procedūrās. Šī procedūra ir fakultatīva, kas nozīmē to, ka tā ir pieejama pārrobežu lietās kā alternatīva dažādajām valstu procedūrām. Vienkārši sakot, procedūra ļauj kreditoriem viegli saņemt rīkojumu piedzīt bezstrīdus prasījumus civillietās un komerclietās. To var piemērot, izmantojot saraksti vai bieži vien elektroniski, tās īstenošanai nav vajadzīga advokāta palīdzība, un tā ir izpildāma citās dalībvalstīs bez jebkādām papildu formalitātēm.

Eiropas maksājuma rīkojums tiek izdots automātiski, pamatojoties vienīgi uz pieteikumu, bet parādnieks 30 dienu laikā var iesniegt paziņojumu par iebildumiem. Šādu iebildumu gadījumā rīkojuma izpilde tiek izbeigta, un var sākties sacīkstes tiesvedība.

Procedūras izmantošana

Komisija norāda, ka katru gadu tiek iesniegti apmēram 12 000 pieteikumu par Eiropas maksājuma rīkojuma izsniegšanu. Procedūras izmantošana, šķiet, visbiežāk notiek valstīs, kurās spēkā ir līdzīga valsts līmeņa procedūra, kas nozīmē, ka mērķauditorija būs labāk informēta par koncepciju. Dažās dalībvalstīs izmantošanas rādītājs ir ļoti zems, kas liecina par to, ka varētu darīt vairāk, lai informētu uzņēmumus un juridisko profesiju pārstāvjus par procedūras pastāvēšanu un priekšrocībām.

Praktiskā īstenošana

Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras izmantošanai ir vairāki būtiski elementi, lai tā būtu efektīva. Vispirms rīkojums ir jāpiešķir ātri, jo nebūtu jāveic prasījuma pamatotības detalizēta pārbaude. Regulā paredzēts, ka rīkojumi būtu jāizsniedz 30 dienu laikā. Tomēr šķiet, ka, kaut gan dažas dalībvalstis izsniedz rīkojumus minētajā termiņā, citām vajadzīgs ievērojami ilgāks laiks, un dažos gadījumos tas ir vairāk nekā seši mēneši. Tas nav pieņemami.

Otrkārt, vajadzētu būt iespējai iesniegt attiecīgās veidlapas tiešsaistē. Pašlaik ir iespējams aizpildīt veidlapas tiešsaistē, kas jau mazina kļūdu un izlaidumu skaitu veidlapās. Tas palīdzētu arī samazināt pieprasījumu skaitu pieteikumu koriģēšanai vai rektifikācijai. Šajā jomā varētu darīt vairāk, īpaši pateicoties e–Codex sistēmai, lai veidlapas varētu faktiski iesniegt tiešsaistē.

Treškārt, tā kā tā ir pārrobežu procedūra, dalībvalstīm, ja iespējams, būtu jāpieņem pieteikumi ne tikai šīs valsts valodā, bet arī citās valodās. Francija ir piemērs šajā sakarībā, jo pieteikumus šeit akceptē piecās valodās. Tomēr vairumā citu dalībvalstu pieteikumus svešvalodās neakceptē.

Juridiski jautājumi

Saistībā ar Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru ir radušies vairāki juridiski jautājumi. Pirmkārt, sākotnējā regulā tika ietverts nepietiekami skaidrs noteikums par procentiem, kas jāmaksā par galveno prasījumu. Situācija ir izskaidrota judikatūrā  — ir iespējams izmantot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, lai pieprasītu procentu maksājumu turpmākam laika periodam līdz pat faktiskās samaksas dienai(1). Tomēr veidlapas varētu šādus prasījumus padarīt vienkāršākus, precizējot attiecīgās iedaļas.

Otrkārt, ir kļuvis skaidrs, ka pilnīgi automātiskā Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra tāpat kā salīdzināmas valsts procedūras praksē ne vienmēr ir saderīgas ar patērētāju aizsardzību. Tiesa ir nospriedusi — pat ja parastos apstākļos Tiesai juridiskā situācija nebūtu jāuzskata par tādu, uz kuru attiecas maksājuma orderis, patērētāju aizsardzības tiesību aktu efektivitāte prasa, lai tiesa vismaz apsvērtu, vai līguma klauzula, saskaņā ar kuru uzņēmums pieprasa maksājumu, ir taisnīga attiecībā pret patērētāju(2). Ja tā ir netaisnīga, maksājuma rīkojumu nevajadzētu izdot. Šāds risinājums ir saderīgs ar regulu, jo tajā patiešām izklāstīts, ka Tiesai būtu jāizvērtē, vai prasījums šķiet pamatots.

Iebildumi un pārskatīšana

Ja atbildētājs iebilst pret pieteikumu, procedūra nevar turpināties. Atkarībā no pieteikuma iesniedzēja paskaidrojumiem lietu var vai nu izbeigt, vai turpināt kā parastu tiesas procedūru, vai pēc pārskatīšanas 2015. gadā turpināt saskaņā ar Eiropas procedūru maza apmēra prasībām. Iebildumu skaits dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras atkarībā no tā, vai līdzīga procedūra ir pazīstama valsts tiesību aktos. Valstīs, kur ir spēkā šādas valsts procedūras, iebildumu skaits ir diezgan neliels, savukārt dažās citās iesniegto iebildumu skaita proporcija pārsniedz 50 %.

Ņemot vērā Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras raksturu, pārskatīšana ir iespējama tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ja netika ievērotas tiesības uz aizstāvību. 2015. gadā tika apsvērta noteikumu grozīšana par ārkārtas pārskatīšanu, taču pagaidām teksts paliek nemainīgs. Tomēr precizējums būtu bijis vēlams.

Iespējamās izmaiņas procedūrā

Referente uzskata, ka Komisijai vajadzētu pieņemt standarta veidlapu dažas jaunas versijas, lai ņemtu vērā dažādās izmaiņas, kas notikušas gadu gaitā, kā arī lai uzlabotu iedaļu skaidrību par procentu samaksu. Attiecībā uz pašu regulu referents uzskata, ka nav vajadzīgas tūlītējas izmaiņas, taču apsver, vai nevarētu atcelt dažus ierobežojumus attiecībā uz procedūras piemērošanas jomu, ņemot vērā ES ģimenes tiesību jomā panākto progresu. Vairāk ir arī jādara attiecībā uz pieteikumiem pārskatīt Eiropas maksājuma rīkojumiem.

(1)

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 13. decembra spriedums lietā C–215/11, Iwona Szyrocka/SiGer Technologie GmbH, ECLI:EU:C:2012:794, 53. punkts.

(2)

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 14. jūnija spriedums lietā C–618/10,Banco Español de Crédito SA/Joaquín Calderón Camino, ECLI:EU:C:2012:349, 57. punkts.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

13.10.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Rosa Estaràs Ferragut, Enrico Gasbarra, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, József Szájer, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Buda, Sergio Gaetano Cofferati, Pascal Durand, Evelyne Gebhardt, Constance Le Grip, Virginie Rozière

Juridisks paziņojums