Procedūra : 2016/0031(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0305/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0305/2016

Debates :

PV 01/03/2017 - 23
CRE 01/03/2017 - 23

Balsojumi :

PV 02/03/2017 - 6.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0059

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 946kWORD 104k
18.10.2016
PE 583.986v02-00 A8-0305/2016

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par informācijas apmaiņas mehānisma izveidi sakarā ar starpvaldību nolīgumiem un nesaistošiem aktiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā un par Lēmuma Nr. 994/2012/ES atcelšanu

(COM(2016)0053 – C8-0034/2016 – 2016/0031(COD))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: Zdzisław Krasnodębski

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Ārlietu komitejaS ATZINUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par informācijas apmaiņas mehānisma izveidi sakarā ar starpvaldību nolīgumiem un nesaistošiem aktiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā un par Lēmuma Nr. 994/2012/ES atcelšanu

(COM(2016)0053 – C8-0034/2016 – 2016/0031(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0053),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 194. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0034/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumus (A8-0305/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Lēmuma priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Iekšējā enerģijas tirgus pareizai darbībai nepieciešams, lai uz Savienībā importēto enerģiju pilnībā attiektos noteikumi, ar ko izveido iekšējo enerģijas tirgu. Iekšējais enerģijas tirgus, kas nedarbojas pareizi, nostāda Savienību neaizsargātā un diskriminētā stāvoklī enerģijas piegādes drošības jomā un apdraud potenciālās Eiropas patērētāju un rūpniecības priekšrocības.

(1)  Iekšējā enerģijas tirgus pareizai darbībai nepieciešams, lai uz Savienībā importēto enerģiju pilnībā attiektos noteikumi, ar ko izveido iekšējo enerģijas tirgu. ES enerģijas piegādes stabilitātes nodrošināšanā liela nozīme ir pārredzamībai un atbilstībai ES tiesību aktiem. Iekšējais enerģijas tirgus, kas nedarbojas pareizi, nostāda Savienību neaizsargātā un diskriminētā stāvoklī enerģijas piegādes drošības jomā un apdraud potenciālās Eiropas patērētāju un rūpniecības priekšrocības.

Grozījums Nr.    2

Lēmuma priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1.a)  Lai nodrošinātu Savienības enerģijas piegādi, ir nepieciešams dažādot enerģijas avotus un veidot jaunus energotīklu starpsavienojumus starp dalībvalstīm. Vienlaikus ir būtiski enerģētiskās drošības jomā ciešāk sadarboties ar Savienības kaimiņvalstīm un stratēģiskajiem partneriem, kā arī panākt Savienības iestāžu ciešāku savstarpējo sadarbību.

Grozījums Nr.    3

Lēmuma priekšlikums

2. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Enerģētikas savienības stratēģijai, ko Komisija pieņēma 2015. gada 25. februārī3, ir mērķis nodrošināt patērētājiem drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un pieejamu enerģiju. Precīzāk, Enerģētikas savienības stratēģija uzsver, ka nolīgumu par enerģijas iegādi no trešām valstīm pilnīga atbilstība Savienības tiesību aktiem ir svarīga enerģijas drošības nodrošināšanai, pamatojoties uz analīzi, kas jau tika veikta 2014. gada maija Eiropas Enerģētikas drošības stratēģijā4. Tāpat arī Eiropadome 2015. gada 19. marta secinājumos aicināja ievērot pilnīgu saskanību ar Savienības tiesību aktiem visos nolīgumos, kas saistīti ar gāzes iegādi no ārējiem piegādātājiem, it īpaši, pastiprinot šo nolīgumu pārredzamību un saderību ar Savienības enerģijas piegādes drošības noteikumiem.

(2)  Enerģētikas savienības stratēģijai, ko Komisija pieņēma 2015. gada 25. februārī3, ir mērķis nodrošināt patērētājiem drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un pieejamu enerģiju. To var sasniegt tikai tad, ja enerģētikas, tirdzniecības un ārpolitikas nostādnes tiek īstenotas konsekventi un saskaņoti. Precīzāk, Enerģētikas savienības stratēģija uzsver, ka nolīgumu par enerģijas iegādi no trešām valstīm pilnīga atbilstība Savienības tiesību aktiem ir svarīga enerģijas drošības nodrošināšanai, pamatojoties uz analīzi, kas jau tika veikta 2014. gada maija Eiropas Enerģētikas drošības stratēģijā4. Tāpat arī Eiropadome 2015. gada 19. marta secinājumos aicināja ievērot pilnīgu saskanību ar Savienības tiesību aktiem visos nolīgumos, kas saistīti ar gāzes iegādi no ārējiem piegādātājiem, it īpaši, pastiprinot šo nolīgumu pārredzamību un saderību ar Savienības enerģijas piegādes drošības noteikumiem. Tādēļ Komisijai, savas kompetences ietvaros un ņemot vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, būtu jācenšas nepieļaut, ka noteicošie gāzes piegādātāji reģionā ļaunprātīgi izmanto savu stāvokli, pārkāpjot Savienības konkurences noteikumus, jo īpaši saistībā ar dalībvalstīs noteiktajām netaisnīgajām cenām, kā arī to, ka piegādes tiek pārtrauktas ar mērķi izdarīt ekonomisku un politisku spiedienu.

____________________

____________________

3 COM(2015)80.

3 COM(2015)0080.

4 COM (2014)330.

4 COM (2014)0330.

Grozījums Nr.    4

Lēmuma priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2.a)  Eiropas Parlaments 2015. gada 15. decembra rezolūcijā par virzību uz Eiropas enerģētikas savienību1a uzsvēra nepieciešamību veicināt Savienības energoapgādes ārējās drošības saskaņotību un uzlabot pārredzamību ar enerģētiku saistītajos nolīgumos.

 

______________

 

1a  Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0444.

Grozījums Nr.    5

Lēmuma priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4.a)  Augsts pārredzamības līmenis attiecībā uz nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā ļauj Savienībai solidāri rīkoties, lai nodrošinātu, ka šādi nolīgumi atbilst Savienības tiesību aktiem un efektīvi aizsargā energoapgādi. Šādai pārredzamībai būtu arī jāuzlabo gan Savienības iekšējā sadarbība ārējās attiecībās enerģētikas jomā, gan to Savienības ilgtermiņa politikas mērķu sasniegšana, kas saistīti ar enerģētiku, klimatu un enerģijas piegādes drošību.

Grozījums Nr.    6

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Lai novērstu ikkatru neatbilstību Savienības tiesību aktiem un sekmētu pārredzamību, dalībvalstīm iespējami drīz jāinformē Komisija par nodomu sākt sarunas par jauniem starpvaldību nolīgumiem vai pastāvošu starpvaldību nolīgumu grozījumiem. Komisija regulāri jāinformē par šo sarunu gaitu. Dalībvalstīm jābūt iespējai uzaicināt Komisiju piedalīties sarunās kā novērotājai.

(5)  Lai novērstu ikkatru neatbilstību Savienības tiesību aktiem un noteikumiem attiecībā uz Savienības enerģētisko drošību, kā arī sekmētu pārredzamību, dalībvalstīm bez kavēšanās vajadzētu informēt Komisiju par nodomu sākt sarunas par jauniem starpvaldību nolīgumiem vai pastāvošu starpvaldību nolīgumu grozījumiem. Komisija būtu regulāri un pienācīgi jāinformē par šo sarunu gaitu. Komisijai būtu jāpiedalās sarunās kā novērotājai, ja tā uzskata to par nepieciešamu saistībā ar iekšējā enerģijas tirgus darbību vai enerģijas piegādes drošību Savienībā. Dalībvalstīm jebkurā gadījumā vajadzētu būt iespējai uzaicināt Komisiju piedalīties sarunās kā novērotājai.

Grozījums Nr.    7

Lēmuma priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Sarunu laikā Komisijai jābūt iespējai sniegt ieteikumus par to, kā novērst nesaderību ar Savienības tiesību aktiem. Konkrēti, Komisija kopā ar dalībvalstīm varētu izstrādāt neobligātas paraugklauzulas vai vadlīnijas. Komisijai jābūt iespējai vērst uzmanību uz Savienības enerģētikas politikas mērķiem, dalībvalstu savstarpējās solidaritātes principu un Padomes vai Eiropadomes secinājumos paustajām Savienības politiskajām nostājām.

(6)  Sarunās par starpvaldību nolīgumu Komisijai vajadzētu ieteikt attiecīgajai dalībvalstij, kā nodrošināt atbilstību Savienības tiesību aktiem. Konkrēti, Komisijai kopā ar dalībvalstīm būtu jāizstrādā neobligātas paraugklauzulas vai vadlīnijas un klauzulu projektu paraugi, no kuriem principā būtu jāizvairās. Šādas paraugklauzulas vai vadlīnijas būtu jāizmanto kā kompetento iestāžu atsauces instruments un tām būtu jāpalielina pārredzamība un atbilstība Savienības tiesību aktiem. Komisijai vajadzētu būt iespējai vērst konkrētās dalībvalsts uzmanību uz attiecīgajiem Savienības enerģētikas politikas mērķiem, savstarpējās solidaritātes principu un Padomes vai Eiropadomes secinājumos paustajām Savienības politiskajām nostājām.

Grozījums Nr.    8

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai nodrošinātu saderību ar Savienības tiesību aktiem, dalībvalstīm jāpaziņo par starpvaldību nolīguma projektu Komisijai, pirms tas kļūst pusēm juridiski saistošs. Komisijai sadarbības garā jāpalīdz dalībvalstij apzināt atbilstības problēmas starpvaldību nolīguma vai grozījumu projektā. Tad attiecīgā dalībvalsts būs labāk sagatavojusies noslēgt nolīgumu, kas atbilst Savienības tiesību aktiem. Komisijai nepieciešams pietiekams laiks, lai veiktu novērtēšanu un nodrošinātu iespējami lielāku juridisko noteiktību, vienlaikus nepieļaujot nevajadzīgu kavēšanos. Lai varētu pilnībā izmantot Komisijas atbalstu, dalībvalstīm jāatturas no starpvaldību nolīguma noslēgšanas, kamēr Komisija nav informējusi dalībvalsti par savu vērtējumu. Dalībvalstīm jādara viss iespējamais, lai rastu piemērotu risinājumu, kas novērstu apzinātās nesaderības.

(7)  Lai nodrošinātu saderību ar Savienības tiesību aktiem un tiktu ievēroti enerģētikas savienības stratēģijas mērķi, dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk jāpaziņo par starpvaldību nolīguma projektu Komisijai, pirms tas kļūst pusēm juridiski saistošs. Komisijai sadarbības garā jāpalīdz dalībvalstij apzināt iespējamās atbilstības problēmas starpvaldību nolīguma vai grozījumu projektā. Tad attiecīgā dalībvalsts būs labāk sagatavojusies noslēgt nolīgumu, kas atbilst Savienības tiesību aktiem. Komisijai vajadzētu būt pietiekami daudz laika, lai veiktu novērtēšanu un nodrošinātu iespējami lielāku juridisko noteiktību, vienlaikus nepieļaujot nevajadzīgu kavēšanos. Komisijai būtu jāapsver vērtējuma sagatavošanai paredzēto periodu saīsināšana, jo īpaši gadījumā, kad dalībvalsts to pieprasa. Lai varētu pilnībā izmantot Komisijas atbalstu, dalībvalstīm jāatturas no starpvaldību nolīguma noslēgšanas, kamēr Komisija nav informējusi dalībvalsti par savu vērtējumu. Ar šādu vērtējumu nevajadzētu apšaubīt starpvaldību nolīgumu būtību vai saturu, bet tam būtu jānodrošina nolīgumu atbilstība Savienības tiesību aktiem. Nesaderības gadījumā dalībvalstīm vajadzētu rast piemērotu risinājumu, ar kuru novērt konstatēto nesaderību.

Grozījums Nr.    9

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Saistībā ar Enerģētikas savienības stratēģiju vissvarīgākā joprojām ir jau noslēgto un vēl topošo starpvaldību nolīgumu pārredzamība. Tādēļ dalībvalstīm arī turpmāk jāpaziņo Komisijai par pastāvošajiem un plānotajiem starpvaldību nolīgumiem, kuri jau stājušies spēkā vai kurus paredzēts piemērot Vīnes konvencijas par līgumtiesībām 25. panta nozīmē, kā arī par jaunajiem starpvaldību nolīgumiem.

(8)  Saistībā ar Enerģētikas savienības stratēģiju vissvarīgākā joprojām ir jau noslēgto un vēl topošo starpvaldību nolīgumu pārredzamība, jo tā ir svarīgs priekšnosacījums ES energoapgādes stabilitātes nodrošināšanai. Tādēļ dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāziņo Komisijai par pastāvošajiem un plānotajiem starpvaldību nolīgumiem, kuri jau stājušies spēkā vai kurus paredzēts piemērot Vīnes konvencijas par līgumtiesībām 25. panta nozīmē, kā arī par jaunajiem starpvaldību nolīgumiem.

Grozījums Nr.    10

Lēmuma priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Komisijai jānovērtē to starpvaldību nolīgumu saderība ar Savienības tiesību aktiem, kuri jau stājušies spēkā vai kurus plānots piemērot pirms šā lēmuma stāšanās spēkā, un attiecīgi jāinformē dalībvalstis. Nesaderības gadījumā dalībvalstīm jādara viss iespējamais, lai rastu piemērotu risinājumu, kas novērstu apzinātās nesaderības.

(9)  Komisijai būtu jānovērtē to starpvaldību nolīgumu saderība ar Savienības tiesību aktiem, kuri jau stājušies spēkā vai kurus plānots piemērot pirms šā lēmuma stāšanās spēkā, un attiecīgi jāinformē dalībvalstis. Šādam novērtējumam nekādā ziņā nevajadzētu apšaubīt starpvaldību nolīgumu būtību un saturu, bet tam būtu jānodrošina nolīgumu atbilstība Savienības tiesību aktiem. Nesaderības gadījumā dalībvalstīm vajadzētu rast piemērotu risinājumu, kā novērt konstatēto nesaderību.

Grozījums Nr.    11

Lēmuma priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Šo lēmumu piemēro tikai starpvaldību nolīgumiem, kas ietekmē iekšējo enerģijas tirgu vai enerģijas piegādes drošību Savienībā. Šaubu gadījumā dalībvalstīm jāapspriežas ar Komisiju. Principā nolīgumi, kas vairs nav spēkā vai ko vairs nepiemēro, neietekmē iekšējo enerģijas tirgu un enerģijas piegādes drošību Savienībā, tādēļ šis lēmums uz tiem neattiecas.

(10)  Šis lēmums būtu jāpiemēro tikai starpvaldību nolīgumiem, kas varētu ietekmēt iekšējo enerģijas tirgu vai enerģijas piegādes drošību Savienībā. Tas varētu attiekties uz enerģijas iegādi, tirdzniecību, tranzītu, pārdošanu, uzglabāšanu vai piegādi vismaz vienā dalībvalstī vai uz to, vai tādas enerģētikas infrastruktūras celtniecību vai darbību, kurai ir fizisks savienojums ar vismaz vienu dalībvalsti. Šaubu gadījumā dalībvalstīm būtu nekavējoties jāapspriežas ar Komisiju. Principā šim lēmumam nevajadzētu attiekties uz nolīgumiem, kas vairs nav spēkā vai ko vairs nepiemēro.

Grozījums Nr.    12

Lēmuma priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10.a)  Šajā lēmumā tas ir akta (vai tā daļu) juridiski saistošais spēks, nevis tā oficiālais apzīmējums, kam būtu jānosaka, vai tas ir kvalificējams par starpvaldību nolīgumu vai par nesaistošu aktu – ja šāda juridiski saistoša spēka nav.

Pamatojums

Ir jāuzsver, ka tieši saturs nosaka dokumenta būtību, nevis tā oficiālais apzīmējums.

Grozījums Nr.    13

Lēmuma priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Dalībvalstis veido attiecības ar trešām valstīm, ne tikai noslēdzot starpvaldību nolīgumus, bet arī izmantojot nesaistošus aktus. Pat ja šie akti nav juridiski saistoši, tos var izmantot, lai veidotu detalizētu enerģētikas infrastruktūras un enerģijas piegādes sistēmu. Šajā jomā nesaistošie akti var ietekmēt iekšējo enerģijas tirgu tāpat kā starpvaldību nolīgumi, jo to īstenošana var izraisīt Savienības tiesību aktu pārkāpumus. Tādēļ, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību attiecībā uz visiem dalībvalstu piemērotajiem pasākumiem, kas var ietekmēt iekšējo enerģijas tirgu un enerģētisko drošību, dalībvalstīm pēc noslēgšanas jāiesniedz Komisijai arī attiecīgie nesaistošie akti. Komisijai jānovērtē iesniegtie nesaistošie akti un, ja nepieciešams, attiecīgi jāinformē dalībvalsts.

(11)  Dalībvalstis veido attiecības ar trešām valstīm, ne tikai noslēdzot starpvaldību nolīgumus, bet arī izmantojot nesaistošus aktus. Pat ja šie akti nav juridiski saistoši, tos var izmantot, lai veidotu detalizētu enerģētikas infrastruktūras un enerģijas piegādes sistēmu. Šajā jomā nesaistošie akti var ietekmēt iekšējo enerģijas tirgu tāpat kā starpvaldību nolīgumi, jo to īstenošana var izraisīt Savienības tiesību aktu pārkāpumus. Tādēļ, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību attiecībā uz visiem dalībvalstu piemērotajiem pasākumiem, kas var ietekmēt iekšējo enerģijas tirgu un enerģētisko drošību, dalībvalstīm pirms noslēgšanas jāiesniedz Komisijai arī attiecīgie nesaistošie akti. Komisijai jānovērtē iesniegtie nesaistošie akti un, ja nepieciešams, attiecīgi jāinformē dalībvalsts.

Grozījums Nr.     14

Lēmuma priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Šim lēmumam nebūtu jāattiecas uz starpvaldību nolīgumiem vai nesaistošiem aktiem, kas pilnībā jādara zināmi Komisijai, izpildot citus Savienības tiesību aktus, vai kas attiecas uz jautājumiem, ko regulē, piemēram, Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums.

(12)  Šim lēmumam nebūtu jāattiecas uz starpvaldību nolīgumiem vai nesaistošiem aktiem, kas pilnībā jādara zināmi Komisijai, izpildot citus Savienības tiesību aktus, vai kas attiecas uz jautājumiem, ko regulē Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums.

Grozījums Nr.    15

Lēmuma priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Šim lēmumam nebūtu jārada pienākumi attiecībā uz nolīgumiem starp uzņēmumiem. Tomēr dalībvalstīm jānodrošina iespēja brīvprātīgi paziņot Komisijai par šādus nolīgumiem, uz kuriem sniegta nepārprotama atsauce starpvaldību nolīgumos vai nesaistošos aktos.

(13)  Šim lēmumam nebūtu jārada pienākumi attiecībā uz nolīgumiem, kuri ir noslēgti tikai starp uzņēmumiem. Tomēr, pilnībā respektējot sensitīvu komercinformāciju, dalībvalstīm vajadzētu būt pienākumam nodrošināt iespēju brīvprātīgi paziņot Komisijai par nolīgumiem, kuri ir noslēgti tikai starp uzņēmumiem, ja uz tiem ir izdarīta nepārprotama atsauce starpvaldību nolīgumos vai nesaistošos aktos.

Grozījums Nr.     16

Lēmuma priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Saņemtā informācija Komisijai jādara pieejama visām pārējām dalībvalstīm drošā elektroniskā veidā. Komisijai jāņem vērā dalībvalstu lūgumi iesniegto informāciju traktēt kā konfidenciālu. Tomēr konfidencialitātes pieprasījumi nedrīkst ierobežot pašas Komisijas piekļuvi konfidenciālai informācijai, jo Komisijai ir nepieciešama visaptveroša informācija, lai varētu veikt novērtēšanu. Komisijai jāuzņemas atbildība par konfidencialitātes noteikumu ievērošanas nodrošināšanu. Konfidencialitātes pieprasījumi nedrīkst ierobežot tiesības piekļūt dokumentiem, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/200111.

(14)  Saņemtā informācija par starpvaldību nolīgumiem un nesaistošiem aktiem Komisijai būtu jādara pieejama visām pārējām dalībvalstīm drošā elektroniskā veidā, lai uzlabotu koordināciju un pārredzamību starp dalībvalstīm un tādējādi arī stiprinātu to pozīciju sarunās ar trešām valstīm. Komisijai būtu jāņem vērā dalībvalstu lūgumi iesniegto informāciju traktēt kā konfidenciālu. Tomēr konfidencialitātes pieprasījumi nedrīkst ierobežot pašas Komisijas piekļuvi konfidenciālai informācijai, jo Komisijai ir nepieciešama visaptveroša informācija, lai varētu veikt novērtēšanu. Komisijai būtu jāuzņemas atbildība par konfidencialitātes noteikumu ievērošanas nodrošināšanu. Konfidencialitātes pieprasījumiem nevajadzētu ierobežot tiesības piekļūt dokumentiem, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/200111.

_________________

_________________

11 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 299, 27.10.2012., 13. lpp.).

11 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 299, 27.10.2012., 13. lpp.).

Grozījums Nr.    17

Lēmuma priekšlikums

15. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Ja dalībvalsts uzskata starpvaldību nolīgumu par konfidenciālu, tai jāiesniedz Komisijai nolīguma kopsavilkums, kuru var lietot kopīgi ar citām dalībvalstīm.

(15)  Ja dalībvalsts uzskata starpvaldību nolīgumu par konfidenciālu, tai būtu jāiesniedz Komisijai nolīguma kopsavilkums, kurā minēti nolīguma galvenie elementi un attiecīgās klauzulas, tostarp noteiktie ierobežojumi, lai šo kopsavilkumu varētu lietot kopīgi ar citām dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    18

Lēmuma priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Pastāvīgai informācijas apmaiņai par starpvaldību nolīgumiem Savienības līmenī jānodrošina labās prakses izstrāde. Pamatojoties uz šo labo praksi, vajadzības gadījumā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu attiecībā uz Savienības ārpolitiku, Komisijai jāizstrādā fakultatīvas paraugklauzulas, kas izmantojamas starpvaldību nolīgumos starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Šādas paraugklauzulas jāizmanto ar mērķi novērst starpvaldību nolīgumu pretrunas Savienības tiesību aktiem, it īpaši noteikumiem par iekšējo enerģijas tirgu un konkurences tiesībām, kā arī pretrunas Savienības noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem. To izmantošana ir fakultatīva, un jāparedz iespēja to saturu pielāgot konkrētiem apstākļiem.

(16)  Pastāvīgai informācijas apmaiņai par starpvaldību nolīgumiem Savienības līmenī būtu jānodrošina labās prakses izstrāde. Pamatojoties uz šo labo praksi, Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm un vajadzības gadījumā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu attiecībā uz Savienības ārpolitiku, būtu jāizstrādā fakultatīvas paraugklauzulas, kas izmantojamas starpvaldību nolīgumos starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kā arī saraksts ar tādiem klauzulu piemēriem, kurās nav ievēroti Savienības tiesību akti vai Enerģētikas savienības mērķi un kuras principā nebūtu jāizmanto. Šādu standarta klauzulu izmantošanai būtu jānodrošina starpvaldību nolīgumu atbilstība Savienības tiesību aktiem vai Savienības noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem. To izmantošanai vajadzētu būt fakultatīvai un būtu jāparedz iespēja to saturu un struktūru pielāgot konkrētiem apstākļiem.

Grozījums Nr.     19

Lēmuma priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Uzlabotām savstarpējām zināšanām par pastāvošiem un jauniem starpvaldību nolīgumiem un nesaistošiem aktiem jānodrošina labāka koordinācija enerģētikas jautājumos starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Komisiju. Šādai uzlabotai koordinācijai jānodrošina dalībvalstīm iespēja pilnībā izmantot Savienības politisko un ekonomisko ietekmi un jānodrošina Komisijai iespēja piedāvāt risinājumus problēmām, kas atklātas starpvaldību nolīgumu jomā.

(17)  Uzlabotām savstarpējām zināšanām par pastāvošiem un jauniem starpvaldību nolīgumiem un nesaistošiem aktiem būtu jāpalielina pārredzmība un koordinācija enerģētikas jautājumos starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Komisiju. Lielāka pārredzamība un koordinācija ir īpaši svarīga dalībvalstīm, kuras ir atkarīgas no starpsavienojumiem ar dalībvalsti, kura risina sarunas par starpvaldību nolīgumu. Šādai uzlabotai koordinācijai būtu jānodrošina dalībvalstīm iespēja pilnībā izmantot Savienības politisko un ekonomisko ietekmi, uzlabot to pozīcijas sarunās ar trešām valstīm un jānodrošina Komisijai iespēja garantēt enerģijas piegāžu drošību Savienībā.

Grozījums Nr.    20

Lēmuma priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Komisijai jāatvieglina un jāveicina koordinācija starp dalībvalstīm, lai varētu stiprināt Savienības vispārējo stratēģisko nozīmi, izmantojot stingru, efektīvu un koordinētu pieeju ražojošām, tranzīta un patērējošām valstīm.

(18)  Komisijai būtu jāveicina un jānodrošina koordinācija starp dalībvalstīm, lai varētu stiprināt Savienības vispārējo stratēģisko nozīmi enerģētikas jomā, izmantojot precīzi definētu, efektīvu un ilgtermiņā koordinētu pieeju ražojošām, tranzīta un patērējošām valstīm.

Grozījums Nr.    21

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šis lēmums izveido mehānismu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju sakarā ar starpvaldību nolīgumiem un nesaistošiem aktiem enerģētikas jomā, kā definēts 2. pantā, lai optimizētu iekšējā enerģijas tirgus darbību.

1.  Šis lēmums izveido mehānismu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju sakarā ar starpvaldību nolīgumiem un nesaistošiem aktiem enerģētikas jomā, kā definēts 2. pantā, lai optimizētu iekšējā enerģijas tirgus darbību, nodrošinātu Savienībai paredzēto piegāžu drošību un palīdzētu sasniegt Enerģētikas savienības stratēģijas mērķus.

Grozījums Nr.    22

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  "starpvaldību nolīgums" ir katrs juridiski saistošs nolīgums starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm, ja tas ietekmē iekšējā enerģijas tirgus izmantošanu vai darbību vai enerģijas piegādes drošību Savienībā; tomēr, ja šāds juridiski saistošs nolīgums attiecas arī uz citiem jautājumiem, par "starpvaldību nolīgumu" ir uzskatāmi vienīgi tie noteikumi, kas attiecas uz enerģētiku, tostarp vispārīgie noteikumi, ko piemēro šiem ar enerģiju saistītajiem noteikumiem;

(1)  "starpvaldību nolīgums" ir katrs juridiski saistošs nolīgums , neatkarīgi no tā oficiālā apzīmējuma, starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm, tostarp starptautiskām organizācijām un uzņēmumiem, kuros trešā valsts ir galvenā akciju turētāja, un uzņēmumiem, kuros šai trešai valstij ir būtiska ietekme lēmumu pieņemšanas procesā, kas varētu ietekmēt iekšējā enerģijas tirgus izmantošanu vai darbību vai enerģijas piegādes drošību Savienībā un attiekties uz enerģijas iegādi, tirdzniecību, tranzītu, pārdošanu, uzglabāšanu vai enerģijas piegādi vismaz vienā dalībvalstī vai uz to, vai tādas enerģētikas infrastruktūras celtniecību vai darbību, kurai ir fizisks savienojums vismaz ar vienu dalībvalsti; tomēr, ja šāds juridiski saistošs nolīgums attiecas arī uz citiem jautājumiem, par "starpvaldību nolīgumu" ir uzskatāmi vienīgi tie noteikumi, kas attiecas uz enerģētiku, tostarp vispārīgie noteikumi, ko piemēro šiem ar enerģiju saistītajiem noteikumiem;

Grozījums Nr.    23

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  "nesaistošs akts" ir juridiski nesaistoša vienošanās starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm, piemēram, saprašanās memorands, kopīga deklarācija, kopīga ministru deklarācija, kopīga rīcība vai kopīgs uzvedības kodekss, kas satur Savienības tiesību interpretāciju, uzliek nosacījumus enerģijas piegādei (piemēram, daudzumus un cenas) vai enerģētikas infrastruktūras attīstībai;

(3)  "nesaistošs akts" ir juridiski nesaistoša vienošanās starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm, piemēram, saprašanās memorands, kopīga deklarācija, kopīga ministru deklarācija, kopīga rīcība vai kopīgs uzvedības kodekss, kas satur Savienības tiesību interpretāciju, uzliek nosacījumus enerģijas piegādei (piemēram, daudzumus un cenas) vai enerģētikas infrastruktūras attīstībai vai darbībai;

Grozījums Nr.     24

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu paziņojumu par sarunām, attiecīgā dalībvalsts regulāri informē Komisiju par sarunu gaitu.

Kad dalībvalsts ir sniegusi Komisijai šādu paziņojumu par sarunām, attiecīgā dalībvalsts turpmāk regulāri informē Komisiju par sarunu gaitu.

Grozījums Nr.     25

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisijai sniegtā informācija ietver norādes par noteikumiem, kas jāapspriež sarunās, sarunu mērķiem un citu būtisku informāciju saskaņā ar konfidencialitātes noteikumiem, kā izklāstīts 8. pantā.

Grozījums Nr.     26

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 2.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija saņemto informāciju, izņemot saskaņā ar 8. pantu par konfidenciālu atzītās informācijas daļas, un jebkādas norādes par neatbilstību Savienības tiesību aktiem dara pieejamu visām dalībvalstīm, lai nodrošinātu Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.     27

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja ratificētais starpvaldību nolīgums vai grozījumi starpvaldību nolīgumā nepārprotami atsaucas uz citiem dokumentiem, attiecīgā dalībvalsts iesniedz arī šos citus dokumentus, ciktāl tie satur elementus, kas var ietekmēt iekšējā enerģijas tirgus darbību vai enerģijas piegādes drošību Savienībā.

Ja ratificētais starpvaldību nolīgums vai grozījumi starpvaldību nolīgumā nepārprotami atsaucas uz citiem dokumentiem, attiecīgā dalībvalsts iesniedz arī šos citus dokumentus, ciktāl tie satur kādus no 2. panta 1. punktā uzskaitītajiem elementiem.

Grozījums Nr.    28

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  2. un 3. punktā noteiktais pienākums ziņot Komisijai neattiecas uz līgumiem starp uzņēmumiem.

4.  2. un 3. punktā noteiktais pienākums ziņot Komisijai neattiecas uz līgumiem, kurus slēdz vienīgi starp uzņēmumiem.

 

Ja dalībvalstīm rodas šaubas par to, vai nolīgums ir uzskatāms par starpvaldību nolīgumu vai jau pastāvošu starpvaldību nolīguma un līdz ar to, vai par to ir jāziņo saskaņā ar 3. un 6. pantu, tās nekavējoties apspriežas ar Komisiju.

Grozījums Nr.    29

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja dalībvalsts iesniedz Komisijai paziņojumu par sarunām saskaņā ar 3. panta 1. punktu, Komisijas dienesti var to konsultēt par to, kā novērst sarunās apspriestā starpvaldību nolīguma vai pastāvošā starpvaldību nolīguma grozījumu neatbilstību Savienības tiesību aktiem. Minētā dalībvalsts var arī lūgt Komisijas palīdzību šajās sarunās.

1.  Ja dalībvalsts iesniedz Komisijai paziņojumu par sarunām saskaņā ar 3. panta 1. punktu, Komisijas dienesti sniedz tai padomu un vadlīnijas, kā nodrošināt, ka sarunās apspriestais starpvaldību nolīgums vai pastāvošā starpvaldību nolīguma grozījumsatbilst Savienības tiesību aktiem un Savienības energoapgādes drošības mērķiem.

Grozījums Nr.    30

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma vai pēc Komisijas lūguma un ar attiecīgās dalībvalsts rakstveida piekrišanu Komisija var piedalīties sarunās kā novērotāja.

2.  Ja Komisija uzskata to par nepieciešamu saistībā ar iekšējā enerģijas tirgus darbību vai enerģijas piegādes drošību Savienībā, tā sarunās piedalās kā novērotāja, neierobežojot dalībvalstu brīvību pašām vest sarunas. Minētā dalībvalsts var arī brīvprātīgi lūgt Komisijas palīdzību sarunās.

Grozījums Nr.    31

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja Komisija piedalās sarunās kā novērotāja, tā var konsultēt attiecīgo dalībvalsti par to, kā novērst sarunās apspriestā starpvaldību nolīguma vai grozījumu neatbilstību Savienības tiesību aktiem.

3.  Sarunu gaitā Komisija sniedz attiecīgajai dalībvalstis padomu, kā nodrošināt sarunās apspriestā starpvaldību nolīguma vai grozījuma atbilstību Savienības tiesību aktiem un Enerģētikas savienības mērķiem. Komisijas pārstāvji sarunās iegūto sensitīvo informāciju izmanto, piemērojot pienācīgu konfidencialitāti.

Grozījums Nr.    32

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija sešu nedēļu laikā pēc starpvaldību nolīguma vai grozījumu pilna projekta, tostarp pielikumu, paziņošanas datuma saskaņā ar 3. panta 2. punktu informē attiecīgo dalībvalsti par visām šaubām, kas tai radušās par šā starpvaldību nolīguma vai grozījumu projekta saderību ar Savienības tiesību aktiem, it īpaši ar iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktiem un Savienības konkurences tiesībām. Ja minētajā termiņā nav saņemta Komisijas atbilde, uzskatāms, ka Komisijai nav šaubu.

1.  Komisija četru nedēļu laikā pēc starpvaldību nolīguma vai grozījumu pilna projekta, tostarp pielikumu, paziņošanas datuma saskaņā ar 3. panta 2. punktu informē attiecīgo dalībvalsti par visām šaubām, kas tai radušās par šā starpvaldību nolīguma vai grozījumu projekta saderību ar Savienības tiesību aktiem. Ja minētajā termiņā nav saņemta Komisijas atbilde, uzskatāms, ka Komisijai nav šaubu.

Grozījums Nr.    33

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja Komisija saskaņā ar 1. punktu informē attiecīgo dalībvalsti, ka tai radušās šaubas, 12 nedēļu laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma datuma informē attiecīgo dalībvalsti par savu viedokli attiecībā uz minētā starpvaldību nolīguma vai grozījumu projekta saderību ar Savienības tiesību aktiem, it īpaši iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktiem un Savienības konkurences tiesībām. Ja minētajā termiņā Komisijas atzinums nav saņemts, uzskatāms, ka Komisija nav cēlusi iebildumus.

2.  Ja Komisija saskaņā ar 1. punktu informē attiecīgo dalībvalsti, ka tā uzskata kādu starpvaldību nolīgumu vai grozījumu par nesaderīgu ar Savienības tiesību aktiem, tā 12 nedēļu laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma datuma sniedz attiecīgajai dalībvalstij detalizētu atzinumu. Ja minētajā termiņā Komisijas atzinums nav saņemts, uzskatāms, ka Komisija nav cēlusi iebildumus.

Grozījums Nr.    34

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu 1. un 2. punktā minētos termiņus var pagarināt. Ja apstākļi prasa, 1. un 2. punktā minētos termiņus ar Komisijas atļauju saīsina.

3.  Ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu 1. un 2. punktā minētos termiņus var pagarināt. Ja apstākļi to prasa, 1. un 2. punktā minētos laikposmus samazina, vienojoties ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka sarunas tiek pabeigtas paredzētajā laikā.

Grozījums Nr.    35

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Parakstot, ratificējot vai apstiprinot starpvaldību nolīgumu vai grozījumus, attiecīgā dalībvalsts maksimāli ņem vērā 2. punktā minēto Komisijas atzinumu.

Pirms starpvaldību nolīguma vai grozījumu parakstīšanas, ratificēšanas vai apstiprināšanas attiecīgā dalībvalsts norāda, kā tiek novērsti 2. punktā minētajā Komisijas atzinumā paustie iebildumi, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību Savienības tiesību aktiem un Enerģētikas savienības mērķiem.

Grozījums Nr.     36

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ne vēlāk kā [trīs mēnešus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā] dalībvalsts dara zināmus Komisijai visus pastāvošos starpvaldību nolīgumus, ieskaitot pielikumus un grozījumus.

Līdz [trīs mēneši pēc šā lēmuma stāšanās spēkā] dalībvalsts dara zināmus Komisijai visus pastāvošos starpvaldību nolīgumus, ieskaitot pielikumus un grozījumus. Ja situācija liecina par to, ka nākotnē var rasties nepieciešamība sākt sarunas ar kādu trešo valsti, dalībvalstis attiecīgi informē Komisiju.

Grozījums Nr.    37

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā punktā noteiktais pienākums ziņot Komisijai neattiecas uz līgumiem starp uzņēmumiem.

Šajā punktā noteiktais pienākums ziņot Komisijai neattiecas uz līgumiem, kurus slēdz vienīgi starp uzņēmumiem.

Grozījums Nr.    38

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija novērtē saskaņā ar 1. vai 2. punktu paziņotos starpvaldību nolīgumus. Ja pēc pirmā novērtējuma Komisijai rodas šaubas par šo nolīgumu saderību ar Savienības tiesību aktiem, it īpaši iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktiem un Savienības konkurences tiesībām, Komisija par to informē attiecīgās dalībvalstis deviņu mēnešu laikā pēc minēto nolīgumu paziņošanas.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    39

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Komisijas sagatavotais starpvaldību nolīgumu un spēkā esošo starpvaldību nolīgumu vērtējums neskar Savienības noteikumu piemērošanu pienākuma neizpildes, valsts atbalsta un konkurences jomā un nekādā gadījumā nekavē to novērtēšanu.

Grozījums Nr.    40

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Apstiprinot nesaistošu aktu vai grozījumus nesaistošā aktā, attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai par šo nesaistošo aktu vai grozījumiem, ieskaitot to pielikumus.

Pirms nesaistoša akta vai grozījuma nesaistošā aktā apstiprināšanas, attiecīgā dalībvalsts savlaicīgi paziņo Komisijai par šo nesaistošo aktu vai grozījumiem, ieskaitot to pielikumus.

Grozījums Nr.    41

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  1. un 2. punktā noteiktais pienākums ziņot Komisijai neattiecas uz līgumiem starp uzņēmumiem.

3.  1. un 2. punktā noteiktais pienākums ziņot Komisijai neattiecas uz līgumiem, kurus slēdz vienīgi starp uzņēmumiem.

Grozījums Nr.    42

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ja pēc pirmā novērtējuma Komisija atzīst, ka nesaistošā akta īstenošanas pasākumi, kas tai paziņoti saskaņā ar 1. un 2. punktu, var nonākt pretrunā Savienības tiesību aktiem, it īpaši iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktiem un Savienības konkurences tiesībām, Komisija var par to informēt attiecīgo dalībvalsti.

4.  Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par šaubām, kas tai radušās par to, ka nesaistošā akta īstenošanas pasākumi, kas tai paziņoti saskaņā ar 1. un 2. punktu, varētu nonākt pretrunā Savienības tiesību aktiem vai Enerģētikas savienības stratēģijas mērķiem.

 

4.a  Pirms nesaistoša akta vai grozījuma šādā aktā parakstīšanas, ratificēšanas vai apstiprināšanas attiecīgā dalībvalsts norāda, kā tiek risināti Komisijas atzinumā paustie iebildumi, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību Savienības tiesību aktiem un Savienības energoapgādes drošības mērķiem.

 

Ja četru nedēļu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas nav saņemta Komisijas atbilde, tiek uzskatīts, ka Komisijai nekādas šaubas nav radušās. Komisijas atzinums par nesaistošiem aktiem nav saistošs. Tomēr, parakstot, ratificējot vai apstiprinot nesaistošu aktu vai grozījumu nesaistošā aktā, attiecīgā dalībvalsts maksimāli ņemt vērā Komisijas atzinumu un pārskata šādu aktu problemātiskos noteikumus.

 

4.b  Ja rodas šaubas par to, vai saskaņā ar šo lēmumu kāds akts ir nesaistošs akts vai spēkā esošs nesaistošs akts un tādējādi, vai par to ir iepriekš jāziņo, kā tas paredzēts 7. pantā, dalībvalstis nekavējoties apspriežas ar Komisiju.

Grozījums Nr.     43

Lēmuma priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja dalībvalsts nav norādījusi, ka informācija saskaņā ar 1. punktu ir konfidenciāla, Komisija dara šo informāciju visām pārējām dalībvalstīm pieejamu drošā elektroniskā veidā.

2.  Ja dalībvalsts nav norādījusi, ka informācija saskaņā ar 1. punktu ir konfidenciāla, Komisija dara šo informāciju, kā arī paziņojumu par ikkatru neatbilstību Savienības tiesību aktiem elektroniski pieejamu visām pārējām dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    44

Lēmuma priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 2. daļa – ea punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  informācija attiecībā uz noteikumiem, kas ir Savienības kompetencē saskaņā ar kopējo tirdzniecības politiku.

Pamatojums

Referents uzskata, ka īpaši jāuzsver arī atbilstība jautājumiem, kas ir vienīgi Savienības kompetencē saskaņā ar kopējo tirdzniecības politiku.

Grozījums Nr.     45

Lēmuma priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  3. punktā minētos kopsavilkumus Komisija dara elektroniskā veidā pieejamus visām pārējām dalībvalstīm.

4.  3. punktā minētos kopsavilkumus kopā ar komentāriem par atbilstību Enerģētikas savienības stratēģijai Komisija dara elektroniskā veidā pieejamus visām pārējām dalībvalstīm.

Grozījums Nr.     46

Lēmuma priekšlikums

8. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Šajā pantā paredzētie konfidencialitātes pieprasījumi neierobežo pašas Komisijas piekļuvi konfidenciālajai informācijai. Komisija nodrošina, lai piekļuve konfidenciālajai informācijai būtu stingri ierobežota līdz tiem Komisijas dienestiem, kuriem piekļuve šai informācijai ir absolūti nepieciešama.

5.  Šajā pantā paredzētie konfidencialitātes pieprasījumi neierobežo pašas Komisijas piekļuvi konfidenciālajai informācijai. Komisija nodrošina, lai piekļuve konfidenciālajai informācijai būtu stingri ierobežota līdz tiem Komisijas dienestiem, kuriem piekļuve šai informācijai ir absolūti nepieciešama. Komisijas pārstāvji, kas piedalās sarunās par starpvaldību līgumiem kā novērotāji, sarunās iegūto sensitīvo informāciju izmanto, ievērojot pienācīgu konfidencialitāti.

Grozījums Nr.    47

Lēmuma priekšlikums

9. pants – 1. daļa – b punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  apzinātu izplatītākās problēmas saistībā ar starpvaldību nolīgumiem un nesaistošajiem aktiem un apsvērtu piemērotus pasākumus šo problēmu risināšanai, kā arī piedāvātu risinājumus, ja attiecināms;

(b)  apzinātu izplatītākās problēmas saistībā ar starpvaldību nolīgumiem un nesaistošajiem aktiem un apsvērtu piemērotus pasākumus šo problēmu risināšanai, kā arī attiecīgā gadījumā piedāvātu vadlīnijas un risinājumus;

Grozījums Nr.    48

Lēmuma priekšlikums

9. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  pamatojoties uz labo praksi un apspriežoties ar dalībvalstīm, izstrādātu fakultatīvas paraugklauzulas, kuru piemērošana būtiski uzlabotu turpmāko starpvaldību nolīgumu un nesaistošo aktu saderību ar Savienības tiesību aktiem;

(c)  pamatojoties uz labo praksi un apspriežoties ar dalībvalstīm, līdz ... [ievietot datumu: vienu gadu pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas] izstrādātu fakultatīvas paraugklauzulas un vadlīnijas, kuru piemērošana būtiski uzlabotu turpmāko starpvaldību nolīgumu un nesaistošo aktu saderību ar Savienības tiesību aktiem;

Grozījums Nr.    49

Lēmuma priekšlikums

9. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Līdz ... [ievietot datumu: vienu gadu pēc šā lēmuma stāšanās spēkā dienas] Komisija, pamatojoties uz labo praksi un apspriežoties ar dalībvalstīm, izstrādā kopsavilkuma informācijas sistēmu, ar ko, aizsargājot sensitīvas informācijas konfidencialitāti, garantē lielāku pārredzamību attiecībā uz starpvaldību nolīgumu galvenajiem elementiem, lai ieviestu indikatīvu kritēriju, kuru dalībvalstis var izmantot sarunu procesā nolūkā novērst dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ko veic trešās valstīs.

Grozījums Nr.     50

Lēmuma priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu.

1.  Līdz ... [divus gadus pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu.


PASKAIDROJUMS

Paziņojumā par enerģētikas savienību ir teikts, ka galvenā veiksmīgas enerģētikas politikas sastāvdaļa ir piekļuve drošai, ilgtspējīgai un cenas ziņā konkurētspējīgai enerģijai visiem Eiropas iedzīvotājiem. Apskatīsim katru šo elementu atsevišķi, kā arī to, kā tie tiek risināti SVN priekšlikumā.

Energodrošība

Attiecībā uz drošību Komisija ierosina nesaistošus instrumentus, piemēram, kopīgas deklarācijas starp ES dalībvalstīm un trešām valstīm, kas jāpārskata pēc tam, kad tās tikušas parakstītas. Tas ir krasā pretrunā starpvaldību nolīgumiem enerģētikas jomā, kuriem ir jāveic ex ante novērtēšana. Šāda veida dokumenti, pirms tiek dota atļauja turpināt darbu pie tiem, vispirms ir jāizvērtē Komisijai. Tas ne tikai nodrošinātu juridisko noteiktību, kas nepieciešama kapitālietilpīgiem ieguldījumiem, bet arī risinātu problēmu saistībā ar to, ka nav definēts termins “energoapgādes drošība”, jo šāda definīcija, diemžēl, nav atrodama nevienā no ES tiesību aktiem. Tā kā šo terminu ir ārkārtīgi grūti precīzi definēt no juridiskā viedokļa, Komisijai jābūt spējīgai iejaukties, ja rodas ar energoapgādes drošību saistītas juridiskas problēmas. Konkrēts Komisijas iesaistīšanās apjoms var tikt apspriests vēlāk, lai to attiecīgi pielāgotu to dalībvalstu vajadzībām, kas cieš no viena piegādātāja dominējošā stāvokļa, kurš atsakās ievērot kopējā tirgus noteikumus. Citām ES valstīm jāizrāda solidaritāte ar mazāk aizsargātajām Savienības loceklēm. Vienlīdz rūpīga starpvaldību līgumu un nesaistošu instrumentu pārbaude arī novērsīs pusēm kārdinājumu “žonglēt ar noteikumiem” un risināt sarunas, pamatojoties uz mazāk stingru sadarbības modeli.

Konkurence

Sākotnējā regulējuma pārbaude nodrošinātu labi funkcionējošu un nesadrumstalotu iekšējo tirgu un veicinātu godīgāku konkurenci. Saskaņā ar pašreizējo starpvaldību nolīgumu lēmumu, Komisija konstatēja, ka 17 starpvaldību nolīgumi nav saderīgi ar ES tiesību aktiem. Tas ir aptuveni viena trešdaļa no attiecīgajiem darījumiem, kas tika analizēti, proti, tie, kas saistīti ar infrastruktūras projektiem vai energoapgādi. Konstatējusi neatbilstības, Komisija nolēma neuzsākt pienākumu neizpildes procedūru pret attiecīgajām dalībvalstīm. Tas izrādījās grūti politisku un juridisku iemeslu dēļ. Tomēr paliek fakts, ka šie nolīgumi traucē kopējā tirgus darbību un kaitē tā konkurētspējai. Tas arī mazina ES valstu savstarpējo uzticēšanos, jo tās redz, ka dažas šā kluba locekles paraksta šādus darījumus, neņemot vērā Savienības kopējās intereses. Par laimi, Komisijai ir izdevies apturēt South Stream projektu — vispretrunīgāko šāda veida nolīgumu. Ja tas būtu īstenots, tas apdraudētu Eiropas centienus diversificēt enerģijas piegādes, tostarp Dienvidu gāzes koridoru (vienu no Savienības svarīgākajiem ieguldījumiem šajā jomā) un atstumtu potenciālos piegādātājus, izņemot Krieviju. Fakts, ka Komisija varēja pārbaudīt South Stream lietu, tikai pamatojoties uz tās rezultātiem, radīja sarežģītu situāciju iesaistītajām pusēm, jo darījumi jau bija parakstīti un ieguldījumi veikti. Tas ir vēl viens arguments par labu lielākai pārredzamībai ar enerģētiku saistītajās sarunās, jo pārredzamība, ja to piemērotu visas dalībvalstis, likvidētu ieguldījumu risku un novirzītu finansējumu uz projektiem, kas pilnībā atbilst ES tiesību aktiem un energoapgādes drošības mērķiem.

Ilgtspējība

Ir pausti viedokļi, ka Komisijas priekšlikumā nav pienācīgi risināts ilgtspējības jautājums, jo priekšlikumā galvenā uzmanība veltīta enerģijas importam ES, kas padara to vairāk atkarīgu no ārējiem enerģijas piegādātājiem. Ņemot vērā ES centienus palielināt energoefektivitāti, strīdi turpinās, un Komisijas aprēķinātais gāzes pieprasījums varētu būt pārāk liels. Tas ir kļūdains domu gājiens. Apkures un dzesēšanas stratēģija ir būtisks elements ilgtspējīgas energoapgādes drošības paketē, kurā galvenā uzmanība veltīta tikai Eiropas pieprasījuma mazināšanai. Konkrēti ES tiesību akti ir paredzami arī šā gada otrajā pusē. SVN priekšlikumā ir svarīgi koncentrēties uz enerģētikas vienādojuma piegādes pusi. Šajā sakarībā ir jāatgādina, ka gāze ir nepieciešama kā pārejas degviela virzībā uz zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni nākotnē. Ja mums ir jāieved fosilais kurināmais, tad labāk lai tā būtu gāze, jo tā ir tīrāks kurināmā veids. Tomēr tie, kuri domā, ka Eiropai būtu jāpalielina ievestās enerģijas apjomi, nav sapratuši galveno. Šis priekšlikums nav tikai par Eiropas gāzes patēriņu, bet, kas ir vēl svarīgāk, par tās atkarību no importa. Jaunākie Eurostat sniegtie dati liecina, ka 2013. gadā ievestās enerģijas apjoms bija aptuveni 65 % no kopējā patēriņa, 1995. gadā tas bija apmēram 43 %. Pieprasījums pēc ievestās gāzes saglabāsies stabils vismaz divās nākamajās desmitgadēs, jo ES iekšzemes ražošana saskaņā ar ENTSOG datiem līdz 2035. gadam samazināsies par 60 %. Tas nozīmē, ka turpmākajos gados Eiropa ievedīs daudz gāzes no ārvalstīm, tāpēc ir maksimāli jāpastiprina mūsu centieni diversificēt gāzes piegādes.

Enerģētikas politika krustcelēs

ES ir ārkārtīgi vajadzīgi panākumi. Cīnoties ar migrācijas un eirozonas krīzi, tai ir nepieciešams jauns Eiropas integrācijas vēstījums, kas pierādīs, ka Eiropa var sekmīgi virzīties uz priekšu. Enerģija ir viena no jomām, kur ES potenciāls joprojām gandrīz nav izmantots. Šo situāciju var mainīt, turpmākajiem Eiropas centieniem enerģētikas jomā piemērojot pamatprincipus, uz kuriem šis integrācijas projekts ir balstīts, proti, solidaritāti un dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos. Mums ir unikāla iespēja pieņemt tiesību aktu, kas radikāli mainīs situāciju un parādīts, ka Eiropa enerģētikas jomā ir vienota. Ja mums tas neizdosies, pastāv nopietns risks, ka šī viena no galvenajām politikas jomām, kas ir viens no Eiropas integrācijas stūrakmeņiem, liks dalībvalstīm attālināties vēl vairāk.


Ārlietu komitejaS ATZINUMS (14.9.2016)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par informācijas apmaiņas mehānisma izveidi sakarā ar starpvaldību nolīgumiem un nesaistošiem aktiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā un par Lēmuma Nr. 994/2012/ES atcelšanu

(COM(2016)0053 – C8-0034/2016 – 2016/0031(COD))

Referents: Eduard Kukan

GROZĪJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Lēmuma priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Iekšējā enerģijas tirgus pareizai darbībai nepieciešams, lai uz Savienībā importēto enerģiju pilnībā attiektos noteikumi, ar ko izveido iekšējo enerģijas tirgu. Iekšējais enerģijas tirgus, kas nedarbojas pareizi, nostāda Savienību neaizsargātā un diskriminētā stāvoklī enerģijas piegādes drošības jomā un apdraud potenciālās Eiropas patērētāju un rūpniecības priekšrocības.

(1)  Iekšējā enerģijas tirgus pareizai darbībai nepieciešams, lai uz Savienībā importēto enerģiju pilnībā attiektos noteikumi, ar ko izveido iekšējo enerģijas tirgu. ES energoapgādes stabilitātes nodrošināšanā liela nozīme ir pārredzamībai un atbilstībai ES tiesību aktiem. Iekšējais enerģijas tirgus, kas nedarbojas pareizi, nostāda Savienību neaizsargātā un diskriminētā stāvoklī enerģijas piegādes drošības jomā un apdraud potenciālās Eiropas patērētāju un rūpniecības priekšrocības.

Grozījums Nr.    2

Lēmuma priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Lai nodrošinātu Savienības energoapgādi, nepieciešams dažādot enerģijas avotus un veidot jaunus enerģētikas tīklu starpsavienojumus starp dalībvalstīm. Vienlaikus ir būtiski enerģētiskās drošības jomā ciešāk sadarboties ar Savienības kaimiņvalstīm un stratēģiskajiem partneriem, kā arī panākt Savienības iestāžu ciešāku savstarpējo sadarbību.

Grozījums Nr.    3

Lēmuma priekšlikums

2. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Enerģētikas savienības stratēģijai, ko Komisija pieņēma 2015. gada 25. februārī3, ir mērķis nodrošināt patērētājiem drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un pieejamu enerģiju. Precīzāk, Enerģētikas savienības stratēģija uzsver, ka nolīgumu par enerģijas iegādi no trešām valstīm pilnīga atbilstība Savienības tiesību aktiem ir svarīga enerģijas drošības nodrošināšanai, pamatojoties uz analīzi, kas jau tika veikta 2014. gada maija Eiropas Enerģētikas drošības stratēģijā4. Tāpat arī Eiropadome 2015. gada 19. marta secinājumos aicināja ievērot pilnīgu saskanību ar Savienības tiesību aktiem visos nolīgumos, kas saistīti ar gāzes iegādi no ārējiem piegādātājiem, it īpaši, pastiprinot šo nolīgumu pārredzamību un saderību ar Savienības enerģijas piegādes drošības noteikumiem.

(2)  Enerģētikas savienības stratēģijai, ko Komisija pieņēma 2015. gada 25. februārī3, ir mērķis nodrošināt patērētājiem drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un pieejamu enerģiju. To var sasniegt tikai tad, ja enerģētikas, tirdzniecības un ārpolitikas nostādnes tiek īstenotas konsekventi un saskaņoti. Precīzāk, Enerģētikas savienības stratēģija uzsver, ka nolīgumu par enerģijas iegādi no trešām valstīm pilnīga atbilstība Savienības tiesību aktiem ir svarīga enerģijas drošības nodrošināšanai, pamatojoties uz analīzi, kas jau tika veikta 2014. gada maija Eiropas Enerģētikas drošības stratēģijā4. Tāpat arī Eiropadome 2015. gada 19. marta secinājumos aicināja ievērot pilnīgu saskanību ar Savienības tiesību aktiem visos nolīgumos, kas saistīti ar gāzes iegādi no ārējiem piegādātājiem, it īpaši, pastiprinot šo nolīgumu pārredzamību un saderību ar Savienības enerģijas piegādes drošības noteikumiem. Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisijai, savas kompetences ietvaros un ņemot vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes noteikumus, būtu jācenšas nepieļaut, ka noteicošie gāzes piegādātāji reģionā ļaunprātīgi izmanto savu stāvokli, pārkāpjot Savienības konkurences noteikumus, un īpaša uzmanība jāpievērš dalībvalstīs iekasētajām negodīgām cenām, kā arī piegādes pārtraukumu izmantošanai ar mērķi izdarīt ekonomisko un politisko spiedienu.

____________________

____________________

3 COM(2015)80.

3 COM(2015)0080.

4 COM (2014)330.

4 COM (2014)0330.

Grozījums Nr.    4

Lēmuma priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Šajā sakarībā Eiropas Parlaments 2015. gada 15. decembra rezolūcijā par virzību uz Eiropas enerģētikas savienību1a uzsvēra nepieciešamību veicināt Savienības energoapgādes ārējās drošības saskaņotību un uzlabot pārredzamību ar enerģētiku saistītajos nolīgumos.

 

____________________

 

1a Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0444.

Grozījums Nr.    5

Lēmuma priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Augsts pārredzamības līmenis attiecībā uz nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā ļauj Savienībai solidāri rīkoties, lai nodrošinātu, ka šādi nolīgumi atbilst Savienības tiesību aktiem un efektīvi aizsargā energoapgādi. Šādai pārredzamībai būtu arī jāuzlabo gan Savienības iekšējā sadarbība ārējās attiecībās enerģētikas jomā, gan to Savienības ilgtermiņa politikas mērķu sasniegšana, kas saistīti ar enerģētiku, klimatu un energoapgādes drošību.

Grozījums Nr.    6

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Lai novērstu ikkatru neatbilstību Savienības tiesību aktiem un sekmētu pārredzamību, dalībvalstīm iespējami drīz jāinformē Komisija par nodomu sākt sarunas par jauniem starpvaldību nolīgumiem vai pastāvošu starpvaldību nolīgumu grozījumiem. Komisija regulāri jāinformē par šo sarunu gaitu. Dalībvalstīm jābūt iespējai uzaicināt Komisiju piedalīties sarunās kā novērotājai.

(5)  Lai novērstu ikkatru neatbilstību Savienības tiesību aktiem un ES enerģētiskās drošības noteikumiem, kā arī sekmētu pārredzamību, dalībvalstīm bez kavēšanās vajadzētu informēt Komisiju par nodomu sākt sarunas par jauniem starpvaldību nolīgumiem vai pastāvošu starpvaldību nolīgumu grozījumiem. Komisija būtu regulāri un pienācīgi jāinformē par šo sarunu gaitu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai uzaicināt Komisiju piedalīties sarunās kā novērotājai.

Grozījums Nr.    7

Lēmuma priekšlikums

6. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Sarunu laikā Komisijai jābūt iespējai sniegt ieteikumus par to, kā novērst nesaderību ar Savienības tiesību aktiem. Konkrēti, Komisija kopā ar dalībvalstīm varētu izstrādāt neobligātas paraugklauzulas vai vadlīnijas. Komisijai jābūt iespējai vērst uzmanību uz Savienības enerģētikas politikas mērķiem, dalībvalstu savstarpējās solidaritātes principu un Padomes vai Eiropadomes secinājumos paustajām Savienības politiskajām nostājām.

(6)  Sarunu laikā Komisijai vajadzētu būt iespējai sniegt ieteikumus dalībvalstij(-īm) par to, kā novērst nesaderību ar Savienības tiesību aktiem. Konkrēti, Komisijai kopā ar dalībvalstīm vajadzētu izstrādāt neobligātas paraugklauzulas vai vadlīnijas. Komisijai vajadzētu jābūt iespējai vērst uzmanību uz Savienības enerģētikas politikas mērķiem, cita starpā enerģētiskās drošības mērķiem, dalībvalstu savstarpējās solidaritātes principu un Padomes vai Eiropadomes secinājumos paustajām Savienības politiskajām nostājām.

Grozījums Nr.    8

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai nodrošinātu saderību ar Savienības tiesību aktiem, dalībvalstīm jāpaziņo par starpvaldību nolīguma projektu Komisijai, pirms tas kļūst pusēm juridiski saistošs. Komisijai sadarbības garā jāpalīdz dalībvalstij apzināt atbilstības problēmas starpvaldību nolīguma vai grozījumu projektā. Tad attiecīgā dalībvalsts būs labāk sagatavojusies noslēgt nolīgumu, kas atbilst Savienības tiesību aktiem. Komisijai nepieciešams pietiekams laiks, lai veiktu novērtēšanu un nodrošinātu iespējami lielāku juridisko noteiktību, vienlaikus nepieļaujot nevajadzīgu kavēšanos. Lai varētu pilnībā izmantot Komisijas atbalstu, dalībvalstīm jāatturas no starpvaldību nolīguma noslēgšanas, kamēr Komisija nav informējusi dalībvalsti par savu vērtējumu. Dalībvalstīm jādara viss iespējamais, lai rastu piemērotu risinājumu, kas novērstu apzinātās nesaderības.

(7)  Lai nodrošinātu saderību ar Savienības tiesību aktiem un ES energodrošības noteikumiem, dalībvalstīm būtu jāpaziņo par starpvaldību nolīguma projektu Komisijai, pirms tas kļūst pusēm juridiski saistošs. Komisijai sadarbības garā būtu jāpalīdz dalībvalstij apzināt atbilstības problēmas starpvaldību nolīguma vai grozījumu projektā. Tad attiecīgā dalībvalsts būs labāk sagatavojusies noslēgt nolīgumu, kas atbilst Savienības tiesību aktiem. Komisijai vajadzētu būt pietiekami daudz laika, lai veiktu novērtēšanu un nodrošinātu iespējami lielāku juridisko noteiktību. Kad vien iespējams, Komisijai vajadzētu nepieļaut nevajadzīgu kavēšanos, veicot atkārtotu novērtēšanu, un tai vajadzētu ņemt vērā informāciju, ko dalībvalstis ir sniegušas sarunu laikā. Turklāt Komisijai būtu jāizvairās no nepamatotas kavēšanās, kas var negatīvi ietekmēt šīs dalībvalsts sarunu nostāju. Lai varētu pilnībā izmantot Komisijas atbalstu, dalībvalstīm jāatturas no starpvaldību nolīguma noslēgšanas, kamēr Komisija nav informējusi dalībvalsti par savu vērtējumu. Ja Komisija secina, ka starpvalstu nolīguma projekts nav saderīgs ar ES tiesību aktiem, attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm) būtu jārod piemērots risinājums, kas novērstu apzināto nesaderību.

Grozījums Nr.    9

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Saistībā ar Enerģētikas savienības stratēģiju vissvarīgākā joprojām ir jau noslēgto un vēl topošo starpvaldību nolīgumu pārredzamība. Tādēļ dalībvalstīm arī turpmāk jāpaziņo Komisijai par pastāvošajiem un plānotajiem starpvaldību nolīgumiem, kuri jau stājušies spēkā vai kurus paredzēts piemērot Vīnes konvencijas par līgumtiesībām 25. panta nozīmē, kā arī par jaunajiem starpvaldību nolīgumiem.

(8)  Saistībā ar Enerģētikas savienības stratēģiju vissvarīgākā joprojām ir jau noslēgto un vēl topošo starpvaldību nolīgumu pārredzamība, jo tā ir svarīgs priekšnosacījums ES energoapgādes stabilitātes nodrošināšanai. Tādēļ dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāziņo Komisijai par pastāvošajiem un plānotajiem starpvaldību nolīgumiem, kuri jau stājušies spēkā vai kurus paredzēts piemērot Vīnes konvencijas par līgumtiesībām 25. panta nozīmē, kā arī par jaunajiem starpvaldību nolīgumiem.

Grozījums Nr.    10

Lēmuma priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Šo lēmumu piemēro tikai starpvaldību nolīgumiem, kas ietekmē iekšējo enerģijas tirgu vai enerģijas piegādes drošību Savienībā. Šaubu gadījumā dalībvalstīm jāapspriežas ar Komisiju. Principā nolīgumi, kas vairs nav spēkā vai ko vairs nepiemēro, neietekmē iekšējo enerģijas tirgu un enerģijas piegādes drošību Savienībā, tādēļ šis lēmums uz tiem neattiecas.

(10)  Šo lēmumu būtu jāpiemēro tikai starpvaldību nolīgumiem, kas ietekmē iekšējo enerģijas tirgu vai energoapgādes drošību Savienībā un tranzīta valstīs. Šaubu gadījumā dalībvalstīm būtu jāapspriežas ar Komisiju. Principā nolīgumi, kas vairs nav spēkā vai ko vairs nepiemēro, neietekmē iekšējo enerģijas tirgu un enerģijas piegādes drošību Savienībā, tādēļ šim lēmumam nebūtu uz tiem jāattiecas.

Grozījums Nr.    11

Lēmuma priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Dalībvalstis veido attiecības ar trešām valstīm, ne tikai noslēdzot starpvaldību nolīgumus, bet arī izmantojot nesaistošus aktus. Pat ja šie akti nav juridiski saistoši, tos var izmantot, lai veidotu detalizētu enerģētikas infrastruktūras un enerģijas piegādes sistēmu. Šajā jomā nesaistošie akti var ietekmēt iekšējo enerģijas tirgu tāpat kā starpvaldību nolīgumi, jo to īstenošana var izraisīt Savienības tiesību aktu pārkāpumus. Tādēļ, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību attiecībā uz visiem dalībvalstu piemērotajiem pasākumiem, kas var ietekmēt iekšējo enerģijas tirgu un enerģētisko drošību, dalībvalstīm pēc noslēgšanas jāiesniedz Komisijai arī attiecīgie nesaistošie akti. Komisijai jānovērtē iesniegtie nesaistošie akti un, ja nepieciešams, attiecīgi jāinformē dalībvalsts.

(11)  Dalībvalstis veido attiecības ar trešām valstīm, ne tikai noslēdzot starpvaldību nolīgumus, bet arī izmantojot nesaistošus aktus. Pat ja šie akti nav juridiski saistoši, tos var izmantot, lai veidotu detalizētu enerģētikas infrastruktūras un enerģijas piegādes sistēmu. Šajā jomā nesaistošie akti var ietekmēt iekšējo enerģijas tirgu tāpat kā starpvaldību nolīgumi, jo to īstenošana var izraisīt Savienības tiesību aktu pārkāpumus. Tādēļ, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību attiecībā uz visiem dalībvalstu piemērotajiem pasākumiem, kas var ietekmēt iekšējo enerģijas tirgu un enerģētisko drošību, dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai arī attiecīgie nesaistošie akti. Komisijai būtu jānovērtē iesniegtie nesaistošie akti un, ja nepieciešams, attiecīgi jāinformē dalībvalsts.

Grozījums Nr.    12

Lēmuma priekšlikums

16. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Pastāvīgai informācijas apmaiņai par starpvaldību nolīgumiem Savienības līmenī jānodrošina labās prakses izstrāde. Pamatojoties uz šo labo praksi, vajadzības gadījumā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu attiecībā uz Savienības ārpolitiku, Komisijai jāizstrādā fakultatīvas paraugklauzulas, kas izmantojamas starpvaldību nolīgumos starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Šādas paraugklauzulas jāizmanto ar mērķi novērst starpvaldību nolīgumu pretrunas Savienības tiesību aktiem, it īpaši noteikumiem par iekšējo enerģijas tirgu un konkurences tiesībām, kā arī pretrunas Savienības noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem. To izmantošana ir fakultatīva, un jāparedz iespēja to saturu pielāgot konkrētiem apstākļiem.

(16)  Pastāvīgai informācijas apmaiņai par starpvaldību nolīgumiem Savienības līmenī būtu jānodrošina labās prakses izstrāde. Pamatojoties uz šo labo praksi, Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm un vajadzības gadījumā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu attiecībā uz Savienības ārpolitiku būtu jāizstrādā fakultatīvas paraugklauzulas un norādījumi, kas izmantojami starpvaldību nolīgumos starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Šādas paraugklauzulas būtu jāizmanto ar mērķi novērst starpvaldību nolīgumu pretrunas Savienības tiesību aktiem, it īpaši noteikumiem par iekšējo enerģijas tirgu un konkurences tiesībām, kā arī pretrunas Savienības noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem. Komisijai būtu jāsniedz arī vadlīnijas, lai novērstu starpvaldību nolīgumu neatbilstību Savienības enerģētiskās drošības mērķiem. To izmantošanai vajadzētu būt fakultatīvai, un būtu jāparedz iespēja to saturu pielāgot konkrētiem apstākļiem.

Grozījums Nr.    13

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šis lēmums izveido mehānismu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju sakarā ar starpvaldību nolīgumiem un nesaistošiem aktiem enerģētikas jomā, kā definēts 2. pantā, lai optimizētu iekšējā enerģijas tirgus darbību.

1.  Šis lēmums izveido mehānismu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju sakarā ar starpvaldību nolīgumiem un nesaistošiem aktiem enerģētikas jomā, kā definēts 2. pantā, lai optimizētu iekšējā enerģijas tirgus darbību un nodrošinātu Savienībai drošu energoapgādi.

Grozījums Nr.    14

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  "nesaistošs akts" ir juridiski nesaistoša vienošanās starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm, piemēram, saprašanās memorands, kopīga deklarācija, kopīga ministru deklarācija, kopīga rīcība vai kopīgs uzvedības kodekss, kas satur Savienības tiesību interpretāciju, uzliek nosacījumus enerģijas piegādei (piemēram, daudzumus un cenas) vai enerģētikas infrastruktūras attīstībai;

3.  "nesaistošs akts" ir juridiski nesaistoša vienošanās starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm, piemēram, saprašanās memorands, kopīga deklarācija, kopīga ministru deklarācija, kopīga rīcība vai kopīgs uzvedības kodekss, kas satur Savienības tiesību interpretāciju, uzliek nosacījumus energoapgādei (piemēram, daudzumus un cenas) vai enerģētikas infrastruktūras attīstībai vai darbībai;

Grozījums Nr.    15

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja dalībvalsts iesniedz Komisijai paziņojumu par sarunām saskaņā ar 3. panta 1. punktu, Komisijas dienesti var to konsultēt par to, kā novērst sarunās apspriestā starpvaldību nolīguma vai pastāvošā starpvaldību nolīguma grozījumu neatbilstību Savienības tiesību aktiem. Minētā dalībvalsts var arī lūgt Komisijas palīdzību šajās sarunās.

1.  Ja dalībvalsts iesniedz Komisijai paziņojumu par sarunām saskaņā ar 3. panta 1. punktu, Komisijas dienesti var to konsultēt un sniegt vadlīnijas par to, kā novērst sarunās apspriestā starpvaldību nolīguma vai pastāvošā starpvaldību nolīguma grozījumu neatbilstību Savienības tiesību aktiem. Minētā dalībvalsts var arī lūgt Komisijas palīdzību šajās sarunās.

Grozījums Nr.    16

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ja Komisija piedalās sarunās kā novērotāja, tā var konsultēt attiecīgo dalībvalsti par to, kā novērst sarunās apspriestā starpvaldību nolīguma vai grozījumu neatbilstību Savienības tiesību aktiem.

3.  Ja Komisija piedalās sarunās kā novērotāja, tā var konsultēt attiecīgo dalībvalsti un sniegt tai vadlīnijas par to, kā novērst sarunās apspriestā starpvaldību nolīguma vai grozījumu neatbilstību Savienības tiesību aktiem un Savienības enerģētiskās drošības mērķiem.

Grozījums Nr.    17

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Parakstot, ratificējot vai apstiprinot starpvaldību nolīgumu vai grozījumus, attiecīgā dalībvalsts maksimāli ņem vērā 2. punktā minēto Komisijas atzinumu.

Pirms starpvaldību nolīguma vai grozījuma parakstīšanas, ratificēšanas vai apstiprināšanas attiecīgā dalībvalsts maksimāli ņem vērā 2. punktā minēto Komisijas atzinumu.

Grozījums Nr.    18

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Apstiprinot nesaistošu aktu vai grozījumus nesaistošā aktā, attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai par šo nesaistošo aktu vai grozījumiem, ieskaitot to pielikumus.

Pirms nesaistoša akta vai grozījuma nesaistošā aktā pieņemšanas attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai par šo nesaistošo aktu vai grozījumiem, ieskaitot to pielikumus.

Grozījums Nr.    19

Lēmuma priekšlikums

9. pants – 1. daļa – b punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  apzinātu izplatītākās problēmas saistībā ar starpvaldību nolīgumiem un nesaistošajiem aktiem un apsvērtu piemērotus pasākumus šo problēmu risināšanai, kā arī piedāvātu risinājumus, ja attiecināms;

(b)  apzinātu izplatītākās problēmas saistībā ar starpvaldību nolīgumiem un nesaistošajiem aktiem un apsvērtu piemērotus pasākumus šo problēmu risināšanai, kā arī attiecīgā gadījumā piedāvātu norādījumus un risinājumus;

Grozījums Nr.    20

Lēmuma priekšlikums

9. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  pamatojoties uz labo praksi un apspriežoties ar dalībvalstīm, izstrādātu fakultatīvas paraugklauzulas, kuru piemērošana būtiski uzlabotu turpmāko starpvaldību nolīgumu un nesaistošo aktu saderību ar Savienības tiesību aktiem;

(c)  pamatojoties uz labo praksi un apspriežoties ar dalībvalstīm, izstrādātu fakultatīvas paraugklauzulas un vadlīnijas, kuru piemērošana būtiski uzlabotu turpmāko starpvaldību nolīgumu un nesaistošo aktu saderību ar Savienības tiesību aktiem;

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Informācijas apmaiņas mehānisma izveide sakarā ar starpvaldību nolīgumiem un nesaistošiem aktiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā un Lēmuma Nr. 994/2012/ES atcelšana

Atsauces

COM(2016)0053 – C8-0034/2016 – 2016/0031(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

7.3.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

7.3.2016

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Eduard Kukan

15.3.2016

Izskatīšana komitejā

14.6.2016

12.7.2016

 

 

Pieņemšanas datums

12.9.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

7

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Lorenzo Cesa, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Iveta Grigule, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Afzal Khan, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Demetris Papadakis, Alojz Peterle, Tonino Picula, Kati Piri, Cristian Dan Preda, Sofia Sakorafa, Jacek Saryusz-Wolski, Jaromír Štětina, Charles Tannock, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl, Hilde Vautmans

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Reinhard Bütikofer, Othmar Karas, Javi López, Marietje Schaake, Traian Ungureanu

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Heidi Hautala


Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (26.9.2016)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par informācijas apmaiņas mehānisma izveidi sakarā ar starpvaldību nolīgumiem un nesaistošiem aktiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā un par Lēmuma Nr. 994/2012/ES atcelšanu

(COM(2016)0053 – C8-0034/2016 – 2016/0031(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Bendt Bendtsen

GROZĪJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Lēmuma priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Eiropas Parlaments 2015. gada 15. decembra rezolūcijā par virzību uz Eiropas enerģētikas savienību1a uzsvēra nepieciešamību veicināt Savienības energoapgādes ārējās drošības saskaņotību un uzlabot pārredzamību ar enerģētiku saistītajos nolīgumos.

 

______________

 

1a  Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0444.

Grozījums Nr.    2

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai nodrošinātu saderību ar Savienības tiesību aktiem, dalībvalstīm jāpaziņo par starpvaldību nolīguma projektu Komisijai, pirms tas kļūst pusēm juridiski saistošs. Komisijai sadarbības garā jāpalīdz dalībvalstij apzināt atbilstības problēmas starpvaldību nolīguma vai grozījumu projektā. Tad attiecīgā dalībvalsts būs labāk sagatavojusies noslēgt nolīgumu, kas atbilst Savienības tiesību aktiem. Komisijai nepieciešams pietiekams laiks, lai veiktu novērtēšanu un nodrošinātu iespējami lielāku juridisko noteiktību, vienlaikus nepieļaujot nevajadzīgu kavēšanos. Lai varētu pilnībā izmantot Komisijas atbalstu, dalībvalstīm jāatturas no starpvaldību nolīguma noslēgšanas, kamēr Komisija nav informējusi dalībvalsti par savu vērtējumu. Dalībvalstīm jādara viss iespējamais, lai rastu piemērotu risinājumu, kas novērstu apzinātās nesaderības.

(7)  Lai nodrošinātu saderību ar Savienības tiesību aktiem un enerģētiskas savienības stratēģijas mērķiem, dalībvalstīm jāpaziņo par starpvaldību nolīguma projektu Komisijai, pirms tas kļūst pusēm juridiski saistošs. Komisijai sadarbības garā jāpalīdz dalībvalstij apzināt atbilstības problēmas starpvaldību nolīguma vai grozījumu projektā. Tad attiecīgā dalībvalsts būs labāk sagatavojusies noslēgt nolīgumu, kas atbilst Savienības tiesību aktiem. Komisijai nepieciešams pietiekams laiks, lai veiktu novērtēšanu un nodrošinātu iespējami lielāku juridisko noteiktību, vienlaikus nepieļaujot nevajadzīgu kavēšanos, kas varētu apdraudēt nolīguma noslēgšanu. Lai varētu pilnībā izmantot Komisijas atbalstu, dalībvalstīm jāatturas no starpvaldību nolīguma noslēgšanas, kamēr Komisija norādītajos termiņos nav informējusi dalībvalsti par savu vērtējumu. Dalībvalstīm jādara viss iespējamais, lai rastu piemērotu risinājumu, kas novērstu apzinātās nesaderības.

Grozījums Nr.    3

Lēmuma priekšlikums

13. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Šim lēmumam nebūtu jārada pienākumi attiecībā uz nolīgumiem starp uzņēmumiem. Tomēr dalībvalstīm jānodrošina iespēja brīvprātīgi paziņot Komisijai par šādus nolīgumiem, uz kuriem sniegta nepārprotama atsauce starpvaldību nolīgumos vai nesaistošos aktos.

(13)  Šim lēmumam nebūtu jārada pienākumi attiecībā uz nolīgumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir vienīgi uzņēmumi. Tomēr dalībvalstīm jānodrošina iespēja brīvprātīgi paziņot Komisijai par visiem šādiem nolīgumiem, uz kuriem sniegta nepārprotama atsauce starpvaldību nolīgumos vai nesaistošos aktos. Turklāt dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par nolīgumiem ar trešo valstu uzņēmumiem, uz kuriem sniegta nepārprotama atsauce starpvaldību nolīgumos vai nesaistošos aktos, ja līdzdalīgā trešā valsts ir šajos uzņēmumos būtiski ieinteresēta persona.

Grozījums Nr.    4

Lēmuma priekšlikums

14. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Saņemtā informācija Komisijai jādara pieejama visām pārējām dalībvalstīm drošā elektroniskā veidā. Komisijai jāņem vērā dalībvalstu lūgumi iesniegto informāciju traktēt kā konfidenciālu. Tomēr konfidencialitātes pieprasījumi nedrīkst ierobežot pašas Komisijas piekļuvi konfidenciālai informācijai, jo Komisijai ir nepieciešama visaptveroša informācija, lai varētu veikt novērtēšanu. Komisijai jāuzņemas atbildība par konfidencialitātes noteikumu ievērošanas nodrošināšanu. Konfidencialitātes pieprasījumi nedrīkst ierobežot tiesības piekļūt dokumentiem, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/200111.

(14)  Saņemtā informācija Komisijai jādara pieejama visām pārējām dalībvalstīm drošā elektroniskā veidā. Komisijai jāņem vērā dalībvalstu lūgumi iesniegto informāciju traktēt kā konfidenciālu, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāts tāds konfidencialitātes līmenis, kāds nepieciešams, lai aizsargātu dalībvalstu intereses sarunās ar otru līgumslēdzēju pusi. Tomēr konfidencialitātes pieprasījumi nedrīkst ierobežot pašas Komisijas piekļuvi konfidenciālai informācijai, jo Komisijai ir nepieciešama visaptveroša informācija, lai varētu veikt novērtēšanu. Komisijai jāuzņemas atbildība par konfidencialitātes noteikumu ievērošanas nodrošināšanu. Konfidencialitātes pieprasījumi nedrīkst ierobežot tiesības piekļūt dokumentiem, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/200111.

_________________

_________________

11Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 299, 27.10.2012., 13. lpp.).

11Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 299, 27.10.2012., 13. lpp.).

Grozījums Nr.    5

Lēmuma priekšlikums

15. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Ja dalībvalsts uzskata starpvaldību nolīgumu par konfidenciālu, tai jāiesniedz Komisijai nolīguma kopsavilkums, kuru var lietot kopīgi ar citām dalībvalstīm.

(15)  Ja dalībvalsts uzskata starpvaldību nolīgumu par konfidenciālu, tai jāiesniedz Komisijai nolīguma kopsavilkums, kurā minēti nolīguma galvenie elementi un attiecīgās klauzulas, tostarp noteiktie ierobežojumi, lai šo kopsavilkumu varētu lietot kopīgi ar citām dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    6

Lēmuma priekšlikums

16. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Pastāvīgai informācijas apmaiņai par starpvaldību nolīgumiem Savienības līmenī jānodrošina labās prakses izstrāde. Pamatojoties uz šo labo praksi, vajadzības gadījumā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu attiecībā uz Savienības ārpolitiku, Komisijai jāizstrādā fakultatīvas paraugklauzulas, kas izmantojamas starpvaldību nolīgumos starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Šādas paraugklauzulas jāizmanto ar mērķi novērst starpvaldību nolīgumu pretrunas Savienības tiesību aktiem, it īpaši noteikumiem par iekšējo enerģijas tirgu un konkurences tiesībām, kā arī pretrunas Savienības noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem. To izmantošana ir fakultatīva, un jāparedz iespēja to saturu pielāgot konkrētiem apstākļiem.

(16)  Pastāvīgai informācijas apmaiņai par starpvaldību nolīgumiem Savienības līmenī jānodrošina labās prakses izstrāde. Pamatojoties uz šo labo praksi, vajadzības gadījumā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu attiecībā uz Savienības ārpolitiku, Komisijai jāizstrādā fakultatīvas paraugklauzulas — gan pozitīvas, gan negatīvas, kas izmantojamas starpvaldību nolīgumos starp dalībvalstīm un trešām valstīm, lai palīdzētu šo nolīgumu juridiskā definēšanā. Šādas paraugklauzulas jāizmanto ar mērķi novērst starpvaldību nolīgumu pretrunas Savienības tiesību aktiem, it īpaši noteikumiem par iekšējo enerģijas tirgu un konkurences tiesībām, kā arī pretrunas Savienības noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem. To izmantošana ir fakultatīva, un jāparedz iespēja to saturu pielāgot konkrētiem apstākļiem.

Grozījums Nr.    7

Lēmuma priekšlikums

18. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Komisijai jāatvieglina un jāveicina koordinācija starp dalībvalstīm, lai varētu stiprināt Savienības vispārējo stratēģisko nozīmi, izmantojot stingru, efektīvu un koordinētu pieeju ražojošām, tranzīta un patērējošām valstīm.

(18)  Komisijai jāatvieglina un jāveicina koordinācija starp dalībvalstīm, lai varētu stiprināt Savienības vispārējo stratēģisko nozīmi, izmantojot stingru, efektīvu un koordinētu pieeju ražojošām, tranzīta un patērējošām valstīm, tostarp ar mērķi nodrošināt saskanību starp Savienības enerģētikas politikas principiem un kopējo tirdzniecības politiku.

Grozījums Nr.    8

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Šis lēmums izveido mehānismu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju sakarā ar starpvaldību nolīgumiem un nesaistošiem aktiem enerģētikas jomā, kā definēts 2. pantā, lai optimizētu iekšējā enerģijas tirgus darbību.

1.  Šis lēmums izveido mehānismu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju sakarā ar starpvaldību nolīgumiem un nesaistošiem aktiem enerģētikas jomā, kā definēts 2. pantā, lai optimizētu iekšējā enerģijas tirgus un enerģētikas savienības darbību, kā arī Savienības energoapgādes drošības ārpolitisko virzienu saskaņotību.

Grozījums Nr.    9

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  "starpvaldību nolīgums" ir katrs juridiski saistošs nolīgums starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm, ja tas ietekmē iekšējā enerģijas tirgus izmantošanu vai darbību vai enerģijas piegādes drošību Savienībā; tomēr, ja šāds juridiski saistošs nolīgums attiecas arī uz citiem jautājumiem, par "starpvaldību nolīgumu" ir uzskatāmi vienīgi tie noteikumi, kas attiecas uz enerģētiku, tostarp vispārīgie noteikumi, ko piemēro šiem ar enerģiju saistītajiem noteikumiem;

1.  "starpvaldību nolīgums" ir katrs juridiski saistošs nolīgums starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm, vai starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākiem trešo valstu uzņēmumiem, kuros līdzdalīgā trešā valsts ir būtiski ieinteresēta persona, ja tas ietekmē iekšējā enerģijas tirgus izmantošanu vai darbību vai enerģijas piegādes drošību Savienībā; tomēr, ja šāds juridiski saistošs nolīgums attiecas arī uz citiem jautājumiem, par "starpvaldību nolīgumu" ir uzskatāmi vienīgi tie noteikumi, kas attiecas uz enerģētiku, tostarp vispārīgie noteikumi, ko piemēro šiem ar enerģiju saistītajiem noteikumiem;

Grozījums Nr.    10

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  "nesaistošs akts" ir juridiski nesaistoša vienošanās starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm, piemēram, saprašanās memorands, kopīga deklarācija, kopīga ministru deklarācija, kopīga rīcība vai kopīgs uzvedības kodekss, kas satur Savienības tiesību interpretāciju, uzliek nosacījumus enerģijas piegādei (piemēram, daudzumus un cenas) vai enerģētikas infrastruktūras attīstībai;

3.  "nesaistošs akts" ir juridiski nesaistoša vienošanās starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm vai reģionālām organizācijām, vai starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākiem uzņēmumiem, kurā līdzdalīgā trešā valsts ir būtiski ieinteresēta persona vai kurā tai ir lēmumu pieņemšanas pilnvaras, piemēram, saprašanās memorands, kopīga deklarācija, kopīga ministru deklarācija, kopīga rīcība vai kopīgs uzvedības kodekss, kas satur Savienības tiesību interpretāciju, uzliek nosacījumus enerģijas piegādei (piemēram, daudzumus un cenas) vai enerģētikas infrastruktūras attīstībai;

Grozījums Nr.    11

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  2.un 3. punktā noteiktais pienākums ziņot Komisijai neattiecas uz līgumiem starp uzņēmumiem.

4.  2. un 3. punktā noteiktais pienākums ziņot Komisijai neattiecas uz līgumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir vienīgi uzņēmumi.

Grozījums Nr.    12

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu 1. un 2. punktā minētos termiņus var pagarināt. Ja apstākļi prasa, 1. un 2. punktā minētos termiņus ar Komisijas atļauju saīsina.

3.  Ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu 1. un 2. punktā minētos termiņus var pagarināt. Ja apstākļi to ļauj, 1. un 2. punktā minētos laikposmus samazina, vienojoties ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka sarunas tiek pabeigtas paredzētajā laikā.

Grozījums Nr.    13

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 4. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Parakstot, ratificējot vai apstiprinot starpvaldību nolīgumu vai grozījumus, attiecīgā dalībvalsts maksimāli ņem vērā 2. punktā minēto Komisijas atzinumu.

Pirms starpvaldību nolīguma vai grozījuma parakstīšanas, ratificēšanas vai apstiprināšanas attiecīgā dalībvalsts norāda, kā tiek risināti 2. punktā minētajā Komisijas atzinumā paustie iebildumi, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem un enerģētikas savienības mērķiem.

Grozījums Nr.    14

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā punktā noteiktais pienākums ziņot Komisijai neattiecas uz līgumiem starp uzņēmumiem.

Šajā punktā noteiktais pienākums ziņot Komisijai neattiecas uz līgumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir vienīgi uzņēmumi.

Grozījums Nr.    15

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija novērtē saskaņā ar 1. vai 2. punktu paziņotos starpvaldību nolīgumus. Ja pēc pirmā novērtējuma Komisijai rodas šaubas par šo nolīgumu saderību ar Savienības tiesību aktiem, it īpaši iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktiem un Savienības konkurences tiesībām, Komisija par to informē attiecīgās dalībvalstis deviņu mēnešu laikā pēc minēto nolīgumu paziņošanas.

3.  Komisija novērtē saskaņā ar 1. vai 2. punktu paziņotos starpvaldību nolīgumus. Ja pēc pirmā novērtējuma Komisijai rodas šaubas par šo nolīgumu saderību ar Savienības tiesību aktiem, it īpaši iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktiem, Savienības konkurences tiesībām un jautājumiem, kas ir Savienības kompetencē saskaņā ar kopējo tirdzniecības politiku, Komisija par to informē attiecīgās dalībvalstis deviņu mēnešu laikā pēc minēto nolīgumu paziņošanas.

Pamatojums

Referents uzskata, ka īpaši jāuzsver arī atbilstība jautājumiem, kas ir vienīgi Savienības kompetencē saskaņā ar kopējo tirdzniecības politiku.

Grozījums Nr.    16

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Apstiprinot nesaistošu aktu vai grozījumus nesaistošā aktā, attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai par šo nesaistošo aktu vai grozījumiem, ieskaitot to pielikumus.

1.  Pirms nesaistošu aktu vai grozījumu nesaistošā aktā apstiprināšanas, attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai par šo nesaistošo aktu vai grozījumiem, ieskaitot to pielikumus.

Grozījums Nr.    17

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  1. un 2. punktā noteiktais pienākums ziņot Komisijai neattiecas uz līgumiem starp uzņēmumiem.

3.  1. un 2. punktā noteiktais pienākums ziņot Komisijai neattiecas uz līgumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir vienīgi uzņēmumi.

Grozījums Nr.    18

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ja pēc pirmā novērtējuma Komisija atzīst, ka nesaistošā akta īstenošanas pasākumi, kas tai paziņoti saskaņā ar 1. un 2. punktu, var nonākt pretrunā Savienības tiesību aktiem, it īpaši iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktiem un Savienības konkurences tiesībām, Komisija var par to informēt attiecīgo dalībvalsti.

4.  Ja pēc pirmā novērtējuma Komisija atzīst, ka nesaistošā akta īstenošanas pasākumi, kas tai paziņoti saskaņā ar 1. un 2. punktu, var nonākt pretrunā Savienības tiesību aktiem, it īpaši iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktiem un Savienības konkurences tiesībām, Komisija sešu nedēļu laikā pēc šādas paziņošanas var par to informēt attiecīgo dalībvalsti. Šajā laikposmā dalībvalstis atturas no nesaistošā akta parakstīšanas vai šā akta cita veida noslēgšanas. Komisijas atzinums nav saistošs, bet dalībvalstis var ņemt vērā Komisijas paustās bažas.

Grozījums Nr.    19

Lēmuma priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 2. daļa – ea punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  informācija attiecībā uz noteikumiem, kas ir Savienības kompetencē saskaņā ar kopējo tirdzniecības politiku.

Pamatojums

Referents uzskata, ka īpaši jāuzsver arī atbilstība jautājumiem, kas ir vienīgi Savienības kompetencē saskaņā ar kopējo tirdzniecības politiku.

Grozījums Nr.    20

Lēmuma priekšlikums

9. pants – b punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  apzinātu izplatītākās problēmas saistībā ar starpvaldību nolīgumiem un nesaistošajiem aktiem un apsvērtu piemērotus pasākumus šo problēmu risināšanai, kā arī piedāvātu risinājumus, ja attiecināms;

(b)  apzinātu izplatītākās problēmas saistībā ar starpvaldību nolīgumiem un nesaistošajiem aktiem un apsvērtu piemērotus pasākumus šo problēmu risināšanai, kā arī attiecīgā gadījumā piedāvātu norādījumus un risinājumus;

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Informācijas apmaiņas mehānisma izveide sakarā ar starpvaldību nolīgumiem un nesaistošiem aktiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā un Lēmuma Nr. 994/2012/ES atcelšana

Atsauces

COM(2016)0053 – C8-0034/2016 – 2016/0031(COD)

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

7.3.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

7.3.2016

Atzinumu sagatavoja

Iecelšanas datums

Bendt Bendtsen

14.3.2016

Izskatīšana komitejā

13.7.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

26.9.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

1

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Marielle de Sarnez, Eleonora Forenza, Karoline Graswander-Hainz, Alexander Graf Lambsdorff, Bernd Lange, David Martin, Emmanuel Maurel, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Franz Obermayr, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Iuliu Winkler, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eric Andrieu, Reimer Böge, José Bové, Edouard Ferrand, Gabriel Mato, Frédérique Ries, Lola Sánchez Caldentey, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Werner Kuhn, Verónica Lope Fontagné, Francisco José Millán Mon, Cláudia Monteiro de Aguiar, Milan Zver


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Informācijas apmaiņas mehānisma izveide sakarā ar starpvaldību nolīgumiem un nesaistošiem aktiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā un Lēmuma Nr. 994/2012/ES atcelšana

Atsauces

COM(2016)0053 – C8-0034/2016 – 2016/0031(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

10.2.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

7.3.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

7.3.2016

INTA

7.3.2016

 

 

Referenti

Iecelšanas datums

Zdzisław Krasnodębski

25.2.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

20.4.2016

4.7.2016

5.9.2016

 

Pieņemšanas datums

13.10.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

53

10

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikolay Barekov, Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, David Borrelli, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, András Gyürk, Roger Helmer, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jaromír Kohlíček, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Ernest Maragall, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Nadine Morano, Dan Nica, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Carolina Punset, Herbert Reul, Paul Rübig, Algirdas Saudargas, Jean-Luc Schaffhauser, Sergei Stanishev, Neoklis Sylikiotis, Antonio Tajani, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Michał Boni, Rosa D’Amato, Esther de Lange, Cornelia Ernst, Francesc Gambús, Jens Geier, Benedek Jávor, Olle Ludvigsson, Vladimír Maňka, Marian-Jean Marinescu, Clare Moody, Maria Spyraki

Iesniegšanas datums

18.10.2016

Juridisks paziņojums