Procedūra : 2016/0030(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0310/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0310/2016

Debates :

PV 12/09/2017 - 4
CRE 12/09/2017 - 4

Balsojumi :

PV 12/09/2017 - 7.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0327

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1494kWORD 178k
20.10.2016
PE 580.796v02-00 A8-0310/2016

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010

(COM(2016)0052 – C8-0035/2016 – 2016/0030(COD))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: Jerzy Buzek

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Ārlietu komitejaS ATZINUMS
 Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010

(COM(2016)0052 – C8-0035/2016 – 2016/0030(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0052),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 194. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0035/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā argumentētos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu iesniedza Austrijas Federālā padome un Bulgārijas parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A8-0310/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Dabasgāze vēl aizvien ir būtisks Savienības energoapgādātības elements. Lielu daļu dabasgāzes Savienībā importē no trešām valstīm.

(1)  Dabasgāze ir būtisks Savienības energoapgādātības elements. Tāpēc gāzes piegādes drošība ir viens no Savienības vispārējās enerģētiskās drošības pamata elementiem, kam ir ietekme uz Savienības konkurētspēju un izaugsmi. Lai arī vairāk nekā 50 % no Eiropas Ekonomikas zonas gāzes patēriņa pašlaik saražo uz vietas, aizvien palielinās gāzes imports no trešām valstīm. Tādēļ, lai palielinātu Savienības enerģētisko drošību un gāzes tirgus izturētspēju, ir jāizveido stabils, uz tirgu balstīts tiesiskais regulējums, ar ko sekmētu gāzes ražošanu no vietējiem avotiem. Turklāt energoefektivitātes uzlabošana, kā arī atjaunojamo energoresursu izmantošana mazina Savienības atkarību no gāzes importa, tādējādi arī risinot problēmas saistībā ar atkarību no dominējošiem ārējiem piegādātājiem.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Kopš 2000. gada Savienības gāzes pieprasījums ir samazinājies par 14 % un kopš 2010. gada — par 23 %, kas daļēji ir skaidrojams ar ekonomikas krīzi, taču pieprasījums mazinājies arī energoefektivitātes politikas īstenošanas rezultātā. Saskaņā ar principu “efektivitāte pirmā vietā” energoefektivitātes pasākumiem arī turpmāk vajadzētu būt nozīmīgai lomai pārejā uz ilgtspējīgāku, konkurētspējīgāku un drošāku enerģētikas sistēmu, jo tas ir visefektīvākais veids, kā ierobežot emisijas, radīt ietaupījumus patērētājiem un samazināt Savienības atkarību no importa. Šajā kontekstā jo īpaši svarīgi ir uzlabot ēku energoefektivitāti, jo Savienībā apkures un dzesēšanas nodrošināšanai izmantotais resurss apmēram pusei no kopējā enerģijas patēriņa ir gāze.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Būtiski gāzes piegādes traucējumi var ietekmēt visas dalībvalstis, Savienību kopumā un Atēnās 2005. gada 25. oktobrī parakstītā Enerģētikas kopienas dibināšanas līguma līgumslēdzējas puses. Tie var arī smagi kaitēt Savienības ekonomikai un būtiski ietekmēt sabiedrību, jo īpaši mazāk aizsargātas patērētāju grupas.

(2)  Viena no enerģētikas jomas īpatnībām ir arī lielā sasvstarpējā atkarība starp dalībvalstīm un Eiropas trešām valstīm. Būtiski gāzes piegādes traucējumi vienā valstī var ietekmēt daudzas citas dalībvalstis, Savienību kopumā un Enerģētikas kopienas dibināšanas līguma līgumslēdzējas puses (Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses). Tie var vājināt vispārējo drošību, iespējams, smagi kaitēt ekonomikai un būtiski ietekmēt sabiedrību, jo īpaši mazāk aizsargātas patērētāju grupas, sevišķi valstīs, kas ir pārāk atkarīgas no viena dominējošā piegādātāja.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai garantētu nepārtrauktu gāzes piegādi visā Savienībā, jo īpaši aizsargājamiem patērētājiem, smagos klimatiskos apstākļos vai gāzes piegādes traucējumu gadījumā. Šos mērķus vajadzētu sasniegt ar izmaksu ziņā visefektīvākajiem pasākumiem un tā, lai nekropļotu enerģijas tirgus.

(3)  Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai garantētu nepārtrauktu gāzes piegādi visā Savienībā, jo īpaši aizsargājamiem patērētājiem, smagos klimatiskos apstākļos vai gāzes piegādes traucējumu gadījumā. Šos mērķus vajadzētu sasniegt ar izmaksu ziņā efektīviem pasākumiem, tā, lai nekropļotu enerģijas tirgus, un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 194. pantu un Enerģētikas savienības stratēģijas mērķiem, kā izklāstīts Komisijas 2014. gada 28. maija paziņojumā.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem jau ir būtiski un labvēlīgi ietekmējusi Savienības situāciju gāzes piegādes drošības jomā gan gatavības palielināšanas, gan krīzes vājināšanas ziņā. Tagad dalībvalstīm ir jāsagatavo plāni ar preventīviem un ārkārtas pasākumiem, tāpēc tās ir labāk sagatavotas piegādes krīzēm, un, tā kā dalībvalstīm ir jāizpilda virkne pienākumu saistībā ar infrastruktūras jaudu un gāzes piegādēm, tās ir arī labāk pasargātas. Tomēr 2014. gada oktobra ziņojums par Regulas (ES) Nr. 994/2010 īstenošanu atklāja, ka ir vairākas jomas, kurās regulu var uzlabot un līdz ar to vēl vairāk stiprināt piegādes drošību Savienībā.

(4)  Spēkā esošie Savienības tiesību akti, jo īpaši trešās enerģētikas paketes un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 994/20101aattiecīgie elementi, jau ir būtiski un labvēlīgi ietekmējuši gāzes piegādes drošību Savienībā gan sagatavotības, gan krīzes vājināšanas ziņā. Tagad dalībvalstīm ir jāsagatavo plāni ar preventīviem un ārkārtas pasākumiem, tāpēc tās ir labāk sagatavotas piegādes krīzēm, un, tā kā dalībvalstīm ir jāizpilda virkne pienākumu saistībā ar infrastruktūras jaudu un gāzes piegādēm, tās ir arī labāk pasargātas. 2014. gada oktobra ziņojums par Regulas (ES) Nr. 994/2010 īstenošanu atklāja, ka ir vairākas jomas, kurās regulu var uzlabot un līdz ar to vēl vairāk stiprināt Savienības gāzes piegādes drošību.

 

_______________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Padomes Direktīvas 2004/67/EK atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 295, 12.11.2010., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Komisijas 2014. gada oktobra paziņojumā par Eiropas gāzes sistēmas īstermiņa izturētspēju13 analizēts, kāda ietekme būtu daļējam vai pilnīgam gāzes piegādes pārtraukumam no Krievijas, un secināts, ka kardināla pārtraukuma gadījumā tīri nacionāla mēroga pieeja nav sevišķi iedarbīga, jo pēc definīcijas ir pārlieku šaura. Šis stresa tests parādīja, ka sadarbīgāka dalībvalstu pieeja varētu ievērojami samazināt sevišķi smagu piegādes traucējumu ietekmi vismazāk aizsargātajās dalībvalstīs.

(5)  Komisijas 2014. gada 16. oktobra paziņojumā par Eiropas gāzes sistēmas īstermiņa izturētspēju13 analizēts, kāda ietekme būtu daļējam vai pilnīgam gāzes piegādes pārtraukumam no Krievijas, un secināts, ka kardināla pārtraukuma gadījumā daudzas nacionāla mēroga pieejas pēc būtības ir vienpusējas, nav pietiekami saskaņotas vai nav pietiekami sadarbīgas un līdz ar to nav sevišķi iedarbīgas. Šis stresa tests parādīja, ka sadarbīgāka dalībvalstu pieeja varētu ievērojami samazināt sevišķi smagu piegādes traucējumu ietekmi vismazāk aizsargātajās dalībvalstīs.

__________________

__________________

13 COM(2014) 654 galīgā redakcija.

3 COM(2014)0654.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Komisijas 2015. gada februāra paziņojumā "Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku"14 uzsvērts, ka enerģētisko drošību nav iespējams panākt bez Enerģētikas savienības stūrakmeņiem — savstarpējas solidaritātes un uzticēšanās. Šīs regulas mērķim vajadzētu būt solidaritātes un uzticēšanās vairošanai dalībvalstu starpā, un ar to vajadzētu ieviest pasākumus, kas nepieciešami šo mērķu sasniegšanai, tādējādi bruģējot ceļu Enerģētikas savienības iedzīvināšanai.

(6)  Enerģētiskā drošība ir viens no Enerģētikas savienības stratēģijas mērķiem, kā noteikts Komisijas 2015. gada 25. februāra paziņojumā “Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku”14. Paziņojumā uzsvērts, ka enerģētisko drošību nav iespējams panākt bez Enerģētikas savienības stūrakmeņiem — savstarpējas solidaritātes, LES 194. pantā paredzētā principa piemērošanas, un uzticēšanās. Šī regula ir paredzēta solidaritātes un uzticēšanās vairošanai dalībvalstu starpā, un ar to ievieš pasākumus, kas nepieciešami šo mērķu sasniegšanai, tādējādi bruģējot ceļu viena no Enerģētikas savienības uzdevuma izpildei.

__________________

__________________

14 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai "Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku" (COM(2015) 80 final).

14 COM(2015)080.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Nevainojami funkcionējošs iekšējais gāzes tirgus ir labākā garantija energoapgādātībai visā Savienībā un mazāk nelabvēlīgai piegādes traucējumu ietekmei uz atsevišķām dalībvalstīm. Ja kādā dalībvalstī ir apdraudēta piegādes drošība, pastāv risks, ka šīs dalībvalsts vienpusēji izstrādātie pasākumi apdraudēs iekšējā gāzes tirgus pareizu darbību un kaitēs gāzes piegādei patērētājiem citās dalībvalstīs. Lai iekšējais gāzes tirgus varētu darboties arī nepietiekamas piegādes apstākļos, ir jāparedz, ka atbildes reakcijai uz piegādes krīzi jābūt solidārai un koordinētai gan attiecībā uz preventīvajiem pasākumiem, gan reaģējot uz konkrētiem piegādes traucējumiem.

(7)  Savstarpēji labi saistīts un labi funkcionējošs iekšējais gāzes tirgus, kurā nav enerģētisko salu, kura darbība ir nevainojama un kurš kopā ar enerģētikas sistēmu apņēmīgi orientēts uz pastāvīgiem efektivitātes uzlabojumiem un pieprasījuma mazināšanu, ir labs veids, kā nodrošināt gāzes piegādes drošību visā Savienībā, vienlaikus mazinot piegādes traucējumu nelabvēlīgu ietekmi uz atsevišķām dalībvalstīm. Ja kādā dalībvalstī ir apdraudēta gāzes piegādes drošība, pastāv risks, ka šīs dalībvalsts vienpusēji izstrādātie pasākumi kaitēs gāzes piegādei patērētājiem citās dalībvalstīs, nelabvēlīgi ietekmējot iekšējā gāzes tirgus pareizu darbību un radot dārgus balasta aktīvus. Lai iekšējais gāzes tirgus varētu darboties arī nepietiekamas piegādes apstākļos, ir jāparedz, ka reģionālajā un Savienības līmenī jānodrošina solidaritāte un koordinācija gan attiecībā uz preventīvajiem pasākumiem, gan reaģējot uz konkrētiem piegādes traucējumiem. Šajā kontekstā pieņemtajos pasākumos pēc iespējas lielākā mērā būtu jāievēro tirgus ekonomikas principi.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Savienībai būtu jāturpina diversificēt enerģijas avotus, piegādātājus un piegādes maršrutus, kas būtu jānosaka par enerģētiskās drošības priekšnosacījumu. Tas būtu jāpanāk ar daudzveidīgiem projektiem, kas pilnībā atbilst Savienības tiesību aktiem un principiem, kā arī Savienības ilgtermiņa politikas mērķiem un prioritātēm. Savienībai nevajadzētu finansēt projektus, kas šādiem mērķiem neatbilst.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7b)  Īsteni savstarpēji saistītu iekšējo enerģijas tirgu ar vairākiem ieejas punktiem un reverso plūsmu iespējams izveidot tikai tad, ja pilnībā savstarpēji savieno tā gāzes tīklus, izveido sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) centrmezglus Savienības dienvidu un austrumu reģionos, pabeidz ziemeļu–dienvidu un dienvidu gāzes koridoru būvniecību un turpina attīstīt iekšzemes ražošanu. Tāpēc ir jāpaātrina starpsavienotāju un tādu projektu izstrāde, kuru mērķis ir diversificēt piegādes avotus, kā tas jau ir izklāstīts enerģētiskās drošības stratēģijā.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Pagaidām nav pilnībā liktas lietā reģionālās sadarbības pavērtās iespējas īstenot efektīvākus un lētākus pasākumus. Tas attiecas ne tikai uz nacionālo vājināšanas pasākumu labāku koordināciju ārkārtas situācijās, bet arī uz nacionālajiem preventīvajiem pasākumiem, piemēram, valsts krājumiem vai sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) politiku, kam dažos reģionos var būt stratēģiska nozīme.

(8)  Pagaidām nav pilnībā liktas lietā reģionālās sadarbības pavērtās iespējas īstenot efektīvākus un lētākus pasākumus. Tas attiecas uz nacionālo ietekmes mazināšanas pasākumu labāku koordināciju ārkārtas situācijās, arī uz nacionālajiem preventīvajiem pasākumiem, piemēram, valsts krājumiem vai LNG politiku, kam dažos reģionos var būt stratēģiska nozīme.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Reģionālas pieejas gan starp dalībvalstīm, gan Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm paātrinās tirgus integrāciju, tostarp ar reģionālo centrmezglu izveidi tirgus likviditātes uzlabošanai. Šādi sadarbības mehānismi varētu vienkāršot politisko un enerģijas tirgu sadarbību, kā arī atvieglot kopīgu lēmumu pieņemšanu ar būtisku ieguldījumu veikšanu gāzes infrastruktūrā reģionos; būtu iespējams veikt kopīgu zināšanu un informācijas sagatavošanu par tādiem jautājumiem kā enerģijas uzglabāšanas kompleksi un iepirkuma konkursu procedūras LNG un starpsavienotājiem.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Solidaritātes garā par šīs regulas vadošo principu jākļūst reģionālajai sadarbībai, kurā iesaistījušās gan publiskās iestādes, gan dabasgāzes uzņēmumi — tas ļaus apzināt nozīmīgos riskus katrā reģionā un optimāli izmantot koordinētu pasākumu sniegtās priekšrocības šo risku vājināšanā, un ieviest no Savienības patērētāju viedokļa izmaksu ziņā pašus efektīvākos pasākumus.

(9)  Solidaritātes garā šīs regulas vadošais princips ir reģionālā sadarbība, kurā iesaistījušās gan publiskās iestādes, gan dabasgāzes uzņēmumi, ar mērķi apzināt nozīmīgos riskus katrā reģionā un optimāli izmantot koordinētu pasākumu sniegtās priekšrocības šo risku mazināšanā, vienlaikus nodrošinot, ka pasākumi atbilst tirgus ekonomikas principiem, patērētājiem ir izmaksu ziņā efektīvi un nodrošina iedzīvotājiem pieņemamas enerģijas cenas. Reģionālā sadarbība pakāpeniski būtu jāpapildina ar spēcīgāku Savienības perspektīvu, ļaujot izmantot visas piegādes un instrumentus, kas ir pieejami iekšējā gāzes tirgū. Ārkārtas piegādes koridoru Savienības līmeņa novērtējumam būtu jāpapildina un jāatvieglina reģionālās pieejas īstenošana, kā izklāstīts I pielikumā.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Virzībā uz sistēmu integrāciju vēl vienam šīs regulas pamatprincipam vajadzētu būt sadarbībai starp elektroenerģijas un gāzes iestādēm un uzņēmumiem, lai noteiktu attiecīgās sinerģijas starp gāzes un elektroenerģijas sistēmas izstrādi un darbību, kā arī optimizētu ieguvumus, ko sniedz saskaņotas pieejas tādu pasākumu īstenošanai, kas Savienības iedzīvotājiem ir izmaksu ziņā efektīvākie.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Ir patērētāji, tostarp mājsaimniecības un būtisku sociālu pakalpojumu sniedzēji, kas ir sevišķi mazaizsargāti un kam var būt vajadzīga sociālā aizsardzība. Šādu aizsargājamu patērētāju definīcijai nevajadzētu būt pretrunā ar Savienības solidaritātes mehānismiem.

(10)  Ir patērētāji, tostarp mājsaimniecības un būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kas ir sevišķi mazaizsargāti no piegādes traucējumiem un kam ir vajadzīga īpaša aizsardzība. Šādu aizsargājamu patērētāju definīciju vajadzētu saskaņot visā Savienībā.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Atbildība par gāzes piegādes drošību būtu kopīgi jāuzņemas dabasgāzes uzņēmumiem, dalībvalstīm (ar kompetento iestāžu starpniecību) un Komisijai to attiecīgajā darba laukā. Šāda kopīga atbildība prasa iesaistīto pušu ciešu sadarbību. Tomēr nozīmīga loma piegādes drošībā var būt arī patērētājiem, kas lieto gāzi elektroenerģijas ražošanai vai rūpnieciskiem mērķiem, jo tie spēj krīzes situācijās reaģēt ar pieprasījuma puses pasākumiem, piemēram, slēgt pārtraucamus līgumus vai pāriet uz citu kurināmo, un tam ir tūlītēja ietekme uz piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru.

(11)  Atbildība par gāzes piegādes drošību būtu kopīgi jāuzņemas dabasgāzes uzņēmumiem, dalībvalstīm (ar kompetento iestāžu starpniecību) un Komisijai to attiecīgajā darba laukā. Šāda kopīga atbildība prasa iesaistīto pušu ciešu sadarbību. Tomēr nozīmīga loma gāzes piegādes drošībā var būt arī patērētājiem, kas lieto gāzi elektroenerģijas ražošanai vai rūpnieciskiem mērķiem, jo tie spēj krīzes situācijās reaģēt ar pieprasījuma puses pasākumiem, piemēram, slēgt pārtraucamus līgumus vai pāriet uz citu kurināmo, un tam ir tūlītēja ietekme uz piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru. Atsevišķos gadījumos gāzes piegādes drošību šādiem patērētājiem arī var uzskatīt par būtisku. Vajadzētu būt iespējai šiem patērētājiem garantēt zināma līmeņa aizsardzību, lai ārkārtas situācijās viņi būtu starp tiem patērētājiem, kuriem piegādi nodrošina tūlīt pēc aizsargājamiem patērētājiem. Dalībvalstīm, nosakot piegādes ierobežošanas rīkojumus, kas jāpiemēro ārkārtas situācijā, vajadzētu būt tiesīgām piemērot šādu iespēju.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/73/EK15, kompetentajām iestādēm, pildot šajā regulā noteiktos uzdevumus, ir cieši jāsadarbojas ar citām šajā sakarā nozīmīgām valsts iestādēm, jo īpaši valsts regulatīvajām iestādēm.

(12)  Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/73/EK15, kompetentajām iestādēm, pildot šajā regulā noteiktos uzdevumus, ir cieši jāsadarbojas ar citām šajā sakarā nozīmīgām valsts iestādēm, jo īpaši valsts regulatīvajām iestādēm.

__________________

__________________

15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Regula (ES) Nr. 994/2010 nosaka, ka pārvades sistēmas operatoriem ir jānodrošina pastāvīga divvirzienu jauda visos pārrobežu starpsavienojumos, izņemot tad, ja ir piešķirts atbrīvojums no šī pienākuma. Tas tāpēc, lai nodrošinātu, ka jauna starpsavienotāja plānošanā tiek ņemti vērā iespējamie ieguvumi no pastāvīgas divvirzienu jaudas. Tomēr divvirzienu jaudu var izmantot, lai piegādātu gāzi gan kaimiņu dalībvalstij, gan citām dalībvalstīm gāzes piegādes koridorā. Tas nozīmē, ka ieguvumi, ko piegādes drošībai nes pastāvīgi nodrošināta divvirzienu jauda, ir jāskata plašākā perspektīvā no solidaritātes un ciešākas sadarbības skatpunkta. Tāpēc, apsverot, vai realizēt divvirzienu jaudu, vajadzētu veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, kurā ņemts vērā viss transportēšanas koridors. Līdz ar to no kompetentajām iestādēm vajadzētu prasīt, lai tās izņēmumus, kas piešķirti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 994/2010, pārvērtētu, pamatojoties uz reģionālajiem riska novērtējumiem.

(14)  Regula (ES) Nr. 994/2010 nosaka, ka pārvades sistēmas operatoriem ir jānodrošina pastāvīga divvirzienu jauda visos pārrobežu starpsavienojumos, izņemot tad, ja ir piešķirts atbrīvojums no šī pienākuma. Tas tāpēc, lai nodrošinātu, ka jauna starpsavienotāja plānošanā tiek ņemti vērā iespējamie ieguvumi no pastāvīgas divvirzienu jaudas. Tomēr divvirzienu jaudu var izmantot, lai piegādātu gāzi gan kaimiņu dalībvalstij, gan citām dalībvalstīm gāzes piegādes koridorā. Tas nozīmē, ka ieguvumi, ko gāzes piegādes drošībai nes pastāvīgi nodrošināta divvirzienu jauda, ir jāskata plašākā perspektīvā no solidaritātes un ciešākas sadarbības skatpunkta. Apsverot, vai realizēt divvirzienu jaudu, vajadzētu veikt visaptverošu izmaksu un ieguvumu analīzi, kurā ņemts vērā viss transportēšanas koridors. No kompetentajām iestādēm vajadzētu prasīt, lai tās izņēmumus, kas piešķirti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 994/2010, pārvērtētu, pamatojoties uz reģionālajiem riska novērtējumiem. Par vispārējo mērķi būtu jānosaka augoša divvirzienu jauda un pēc iespējas mazāks vienvirziena jaudas pārrobežu projektu skaits nākotnē.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Regulā ir noteikti piegādes drošības standarti, kas ir pietiekami saskaņoti un aptver vismaz tādas situācijas kā tā, kas izveidojās 2009. gada janvārī, kad tika pārtrauktas gāzes piegādes no Krievijas. Šajos standartos ir ņemtas vērā dalībvalstu atšķirības, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un patērētāju aizsardzības pasākumi, kā noteikts Direktīvas 2009/73/EK 3. pantā. Piegādes drošības standartiem vajadzētu būt stabiliem, lai nodrošinātu nepieciešamo tiesisko noteiktību, precīzi definētiem, un ar tiem nedrīkstētu uzlikt nepamatotu un nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem. Ar tiem būtu arī jāgarantē, ka Savienības uzņēmumiem ir vienlīdzīga piekļuve dalībvalstu patērētājiem.

(16)  Šajā regulā ir noteikti gāzes piegādes drošības standarti, kas ir pietiekami saskaņoti un aptver vismaz tādas situācijas kā tā, kas izveidojās 2009. gada janvārī, kad tika pārtrauktas gāzes piegādes no Krievijas. Šajos standartos ir ņemtas vērā dalībvalstu atšķirības, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un patērētāju aizsardzības pasākumi, kā noteikts Direktīvas 2009/73/EK 3. pantā. Piegādes drošības standartiem vajadzētu būt stabiliem, lai nodrošinātu nepieciešamo tiesisko noteiktību, precīzi definētiem, un ar tiem nedrīkstētu uzlikt nepamatotu un nesamērīgu slogu dabasgāzes uzņēmumiem. Ar tiem būtu arī jāgarantē, ka Savienības uzņēmumiem ir vienlīdzīga piekļuve dalībvalstu patērētājiem.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  Lai ņemtu vērā atšķirības starp dalībvalstīm, neskarot to tiesības un pienākumus attiecībā uz solidaritāti gadījumā, ja tiek izsludināts krīzes līmenis “ārkārtas stāvoklis”, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai šajā regulā noteiktos piegādes drošības standartus piemērot atsevišķiem maziem un vidējiem uzņēmumiem un centralizētās apkures iekārtām tādā apmērā, ka tās minētos uzņēmumus spēj nodrošināt ar apkuri.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Reģionāla pieeja riska novērtēšanai un preventīvo un vājināšanas pasākumu definēšanai un pieņemšanai ir iespēja šos pūliņus koordinēt, un tas dod lielus ieguvumus pasākumu iedarbīguma un resursu optimizācijas ziņā. Tas jo īpaši sakāms par pasākumiem, kuru mērķis ir ļoti sarežģītos apstākļos garantēt nepārtrauktas piegādes aizsargājamiem patērētājiem, un pasākumiem, kas domāti ārkārtas stāvokļa seku vājināšanai. Korelēto risku novērtēšana reģionālā līmenī ir gan vispusīgāka, gan precīzāka, un tas nodrošinās, ka dalībvalstis ir labāk sagatavotas krīzei. Bez tam ārkārtas situācijā koordinēta un iepriekš saskaņota pieeja piegādes drošībai nodrošina pretpasākumu konsekvenci un mazina iespējamo negatīvo blakusietekmi, kāda vien nacionāliem pasākumiem varētu būt uz kaimiņu dalībvalstīm.

(17)  Reģionāla pieeja riska novērtēšanai un preventīvo un vājināšanas pasākumu definēšanai un pieņemšanai ir iespēja šos pūliņus koordinēt, un tas dod lielus ieguvumus pasākumu iedarbīguma un resursu optimizācijas ziņā. Tas jo īpaši sakāms par pasākumiem, kuru mērķis ir ļoti sarežģītos apstākļos garantēt nepārtrauktas piegādes aizsargājamiem patērētājiem, un pasākumiem, kas domāti ārkārtas stāvokļa seku vājināšanai. Korelēto risku novērtēšana reģionālā līmenī, ņemot vērā gan gāzes, gan elektroenerģijas sistēmas, ir gan vispusīgāka, gan precīzāka, un tas nodrošinās, ka dalībvalstis ir labāk sagatavotas krīzei. Bez tam ārkārtas situācijā koordinēta un iepriekš saskaņota pieeja piegādes drošībai nodrošina pretpasākumu konsekvenci un mazina iespējamo negatīvo blakusietekmi, kāda vien nacionāliem pasākumiem varētu būt uz kaimiņu dalībvalstīm. Reģionālajai pieejai nevajadzētu kavēt starpreģionu sadarbību ārpus šīs regulas I pielikumā noteiktajiem reģioniem un nevajadzētu atcelt atsevišķu dalībvalstu atbildību par savu valsts piegādes drošības standartu ievērošanu un piegādes diversificēšanu prioritārā kārtā, ja pastāv atkarība no viena piegādes punkta.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Reģioni definējami, pēc iespējas pamatojoties uz jau pastāvošajām reģionālās sadarbības struktūrām, ko izveidojušas dalībvalstis un Komisija, un jo īpaši uz reģionālajām grupām, kas izveidotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 347/2013 par Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnēm17 (TEN-E regula). Tomēr šai regulai un TEN-E regulai ir atšķirīgi mērķi, tāpēc arī attiecīgās reģionālās grupas var atšķirties pēc lieluma un sastāva.

(18)  Reģioni būtu jāizveido, pēc iespējas pamatojoties uz jau pastāvošajām reģionālās sadarbības struktūrām, ko izveidojušas dalībvalstis un Komisija, un jo īpaši uz reģionālajām grupām, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/201317. Tomēr šai regulai un Regulai (ES) Nr. 347/2013 ir atšķirīgi mērķi, tāpēc arī attiecīgās reģionālās grupas var atšķirties pēc lieluma un sastāva.

__________________

__________________

17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).

17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Tāpēc šīs regulas nolūkā, definējot reģionālās grupas, vajadzētu ņemt vērā šādus kritērijus: piegāžu modeļi, esošie un plānotie starpsavienojumi un starpsavienojumu jaudas starp dalībvalstīm, tirgus attīstība un tirgus brieduma pakāpe, pastāvošās reģionālās sadarbības struktūras un dalībvalstu skaits reģionā — tam jābūt ierobežotam, lai grupa nebūtu nepārvaldāmi liela.

(19)  Tāpēc šīs regulas nolūkā, nosakot reģionālās grupas, vajadzētu ņemt vērā šādus kritērijus: piegāžu modeļi, esošie un plānotie starpsavienojumi un starpsavienojumu jaudas starp dalībvalstīm, esošie starpsavienojumi trešās valstīs, tirgus attīstība un tirgus brieduma pakāpe, pastāvošās reģionālās sadarbības struktūras, gāzes piegādes maršrutu un gāzes piegādes avotu diversifikācijas pakāpe un dalībvalstu skaits reģionā — tam jābūt ierobežotam, lai grupa nebūtu nepārvaldāmi liela.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Lai reģionālā sadarbība būtu iespējama, dalībvalstīm katrā reģionā vajadzētu izveidot sadarbības mehānismu. Šādu mehānismu vai mehānismus vajadzētu izveidot pietiekami savlaicīgi, lai būtu iespējams veikt riska novērtējumu un sagatavot jēgpilnus plānus reģionālā līmenī. Dalībvalstis var brīvi vienoties par sadarbības mehānismu, kas attiecīgajam reģionam ir vispiemērotākais. Komisijai vajadzētu sekmēt procesu kā tādu un dalīties paraugpraksē par reģionālas sadarbības iedibināšanu; kā piemēru var minēt praksi, kad reģionā dažādu dokumentu sagatavošanu koordinē rotācijas kārtībā, vai arī tiek izveidotas īpašas struktūras. Ja vienošanās par sadarbības mehānismu netiek panākta, konkrētajam reģionam piemērotu sadarbības mehānismu var ierosināt Komisija.

(20)  Lai reģionālā sadarbība būtu iespējama, dalībvalstīm katrā reģionā vajadzētu izveidot sadarbības mehānismu. Šādu mehānismu vai mehānismus vajadzētu izveidot laikus, lai būtu iespējams veikt riska novērtējumu un sagatavot efektīvus plānus reģionālā līmenī. Dalībvalstis var brīvi vienoties par sadarbības mehānismu, kas attiecīgajam reģionam ir vispiemērotākais. Komisijai vajadzētu sekmēt procesu kā tādu un dalīties paraugpraksē par reģionālas sadarbības iedibināšanu; kā piemēru var minēt praksi, kad reģionā dažādu dokumentu sagatavošanu koordinē rotācijas kārtībā, vai arī tiek izveidotas īpašas struktūras. Ja vienošanās par sadarbības mehānismu netiek panākta, attiecīgajam reģionam piemērotu sadarbības mehānismu ierosinās Komisija.

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Veicot reģionāla mēroga visaptverošu riska novērtējumu, kompetentajām iestādēm vajadzētu novērtēt dabas, tehnoloģiskos, komerciālos, finansiālos, sociālos, politiskos un tirgus riskus, kā arī citus nozīmīgus riskus, tostarp — attiecīgā gadījumā — risku, ka tiks pārtraukta piegāde no vienīgā lielākā piegādātāja. Attiecībā uz visiem riskiem ir jāparedz efektīvi, samērīgi un nediskriminējoši pasākumi, kas jāizstrādā preventīvās rīcības plāna un ārkārtas rīcības plāna ietvaros. Riska novērtējuma rezultāti būtu jāņem vērā arī visos katastrofu riska novērtējumos, kas paredzēti Lēmuma Nr. 1313/2013/ES18 6. pantā.

(21)  Veicot reģionāla mēroga visaptverošu riska novērtējumu, kompetentajām iestādēm vajadzētu novērtēt dabas, tehnoloģiskos, infrastruktūras, komerciālos, finansiālos, sociālos, politiskos, ģeopolitiskos, vides un tirgus riskus, kā arī citus nozīmīgus riskus, tostarp — attiecīgā gadījumā — risku, ka tiks pārtraukta piegāde no dominējošiem piegādātājiem. Attiecībā uz visiem riskiem ir jāparedz efektīvi, samērīgi un nediskriminējoši pasākumi, kas jāizstrādā preventīvās rīcības plāna un ārkārtas rīcības plāna ietvaros un jāietver gan pieprasījuma, gan piedāvājuma puses pasākumi. Riska novērtējuma rezultāti būtu jāņem vērā arī visos riska novērtējumos, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES18 6. pantā.

__________________

__________________

18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 24. lpp.).

18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 24. lpp.).

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Lai nodrošināta riska novērtējumiem vajadzīgos datus, Gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklam ("ENTSO-G") saziņā ar Gāzes koordinācijas grupu un Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu ("ENTSO-E") vajadzētu veikt Savienības mēroga simulācijas līdzīgi 2014. gadā notikušajam stresa testam.

(22)  Lai nodrošināta riska novērtējumiem vajadzīgos datus, Gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklam ("ENTSO-G") pēc apspriešanās ar Gāzes koordinācijas grupu un Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu vajadzētu veikt Savienības mēroga simulācijas līdzīgi 2014. gadā notikušajam stresa testam. Šādas simulācijas būtu jāatjaunina vismaz reizi divos gados. Simulāciju veikšanā būtu jāiesaista Gāzes reģionālā koordinēšanas sistēma (RCSG), kuru izveidojis ENTSO-G un kura sastāv no pastāvīgajām ekspertu grupām, kas būtu viens no veidiem kā nostiprināt reģionālo sadarbību, sniedzot informāciju par gāzes plūsmām, kā arī specializētu tehnisko un operatīvo informāciju.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Lai nodrošinātu maksimālu gatavību, proti, spētu izvairīties no piegādes traucējumiem un vājināt to sekas, ja tie tomēr radušies, attiecīgā reģiona kompetentajām iestādēm pēc apspriešanās ar ieinteresētajām aprindām vajadzētu sagatavot preventīvās rīcības plānus un ārkārtas rīcības plānus. Reģionālajos plānos būtu jāņem vērā katras dalībvalsts īpatnības. Tajos būtu arī skaidri jānosaka gan dabasgāzes uzņēmumu, gan kompetento iestāžu lomas un atbildība. Sagatavojamos nacionālajos pasākumos būtu pilnā mērā jāņem vērā preventīvās rīcības plānā un ārkārtas rīcības plānā paredzētie reģionālie pasākumi. Nacionālie pasākumi būtu jāizstrādā tā, lai nacionālo risku novēršanā tiktu pilnā mērā izmantotas reģionālās sadarbības sniegtās izdevības. Pēc būtības tiem vajadzētu būt tehniskiem un operatīviem plāniem: to funkcija ir palīdzēt novērst ārkārtas stāvokļa iestāšanos vai pasliktināšanos un vājināt tā sekas. Plānos vajadzētu ņemt vērā elektrosistēmu drošību, un tiem vajadzētu būt saskanīgiem ar Enerģētikas savienības stratēģiskās plānošanas un ziņošanas rīkiem.

(23)  Lai nodrošinātu maksimālu gatavību, proti, spētu izvairīties no piegādes traucējumiem un mazināt šādu traucējumu sekas, ja tie tomēr radušies, attiecīgā reģiona kompetentajām iestādēm pēc apspriešanās ar ieinteresētajām aprindām vajadzētu sagatavot preventīvās rīcības plānus un ārkārtas rīcības plānus. Reģionālajos plānos būtu jāņem vērā katras dalībvalsts īpatnības. Tajos būtu arī skaidri jānosaka gan dabasgāzes uzņēmumu, gan kompetento iestāžu un — attiecīgā gadījumā — elektroenerģijas uzņēmumu lomas un atbildība. Sagatavojamos nacionālajos pasākumos būtu pilnā mērā jāņem vērā preventīvās rīcības plānā un ārkārtas rīcības plānā paredzētie reģionālie pasākumi. Nacionālie pasākumi būtu jāizstrādā tā, lai nacionālo risku novēršanā tiktu pilnā mērā izmantotas reģionālās sadarbības sniegtās izdevības. Pēc būtības tiem vajadzētu būt tehniskiem un operatīviem plāniem: to funkcija ir palīdzēt novērst ārkārtas stāvokļa iestāšanos vai pasliktināšanos un mazināt tā sekas. Plānos vajadzētu ņemt vērā elektrosistēmu drošību, un tiem vajadzētu būt saskanīgiem ar Enerģētikas savienības mērķiem un stratēģiskās plānošanas un ziņošanas rīkiem.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Tāpēc būtu precīzi jādefinē visu dabasgāzes uzņēmumu un kompetento iestāžu lomas un atbildība, lai iekšējais gāzes tirgus turpinātu veiksmīgi darboties, jo īpaši piegādes traucējumu un krīzes gadījumos. Šādas lomas un pienākumi būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota triju līmeņu pieeja, kas paredz vispirms iesaistīt attiecīgos dabasgāzes uzņēmumus un nozari, tad dalībvalstis nacionālā vai reģionālā līmenī un pēc tam Savienību. Šai regulai būtu jārada apstākļi, kuros dabasgāzes uzņēmumi un patērētāji traucējumu gadījumā var pēc iespējas ilgāk paļauties uz tirgus mehānismiem. Tomēr tajā būtu jāparedz arī mehānismi, kurus var izmantot, kad tirgi vieni paši vairs nespēj pienācīgi reaģēt uz gāzes piegādes traucējumiem.

(24)  Tāpēc būtu precīzi jādefinē visu dabasgāzes uzņēmumu un kompetento iestāžu, kā arī — attiecīgā gadījumā — elektroenerģijas uzņēmumu lomas un atbildība, lai iekšējais gāzes tirgus turpinātu veiksmīgi darboties, jo īpaši piegādes traucējumu un krīzes gadījumos. Šādas lomas un pienākumi būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota triju līmeņu pieeja, kas paredz vispirms iesaistīt attiecīgos dabasgāzes uzņēmumus, elektroenerģijas uzņēmumus un nozari, tad dalībvalstis nacionālā vai reģionālā līmenī un pēc tam Savienību. Tāpēc, efektīvi apmainoties ar informāciju visos līmeņos, agrīni būtu jābrīdina par traucējumiem un to mazināšanas līdzekļiem. Šī regula ir paredzēta, lai radītu apstākļus, kuros dabasgāzes uzņēmumi un patērētāji traucējumu gadījumā var pēc iespējas ilgāk paļauties uz tirgus mehānismiem. Tomēr tajā jāparedz arī mehānismi, kurus var izmantot, kad tirgi vieni paši vairs nespēj pienācīgi reaģēt uz gāzes piegādes traucējumiem.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Piegādes krīzes gadījumā tirgus dalībniekiem vajadzētu būt pienācīgai iespējai uz situāciju reaģēt ar tirgus pasākumiem. Ja tirgus pasākumi ir izsmelti un joprojām nepietiekami, dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm būtu jāveic piegādes krīzes seku novēršanas vai vājināšanas pasākumi.

(25)  Piegādes krīzes gadījumā tirgus dalībniekiem vajadzētu būt nodrošinātai atbilstīgai iespējai uz situāciju reaģēt ar tirgus pasākumiem. Ja tirgus pasākumi ir izsmelti un joprojām nepietiekami, dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm būtu jāveic piegādes krīzes seku novēršanas vai vājināšanas pasākumi. Energoefektivitātes pasākumus vajadzētu noteikt kā prioritārus, lai samazinātu gāzes un elektroenerģijas pieprasījumu un panāktu ilgtermiņa un ilgtspējīgus uzlabojumus attiecībā uz dalībvalstu izturētspēju piegādes krīzē.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Kad dalībvalstis plāno ieviest ārpustirgus pasākumus, tie allaž jāpapildina ar aprakstu par to ekonomisko ietekmi. Tas nodrošina, ka patērētājiem ir vajadzīgā informācija par šādu pasākumu izmaksām un ka pasākumi ir pārredzami, jo īpaši attiecībā uz to, kā tie ietekmē gāzes cenu.

(26)  Kad dalībvalstis kā galējo pasākumu plāno ieviest ārpustirgus pasākumus, tie allaž jāpapildina ar aprakstu par to ekonomisko ietekmi un operatoru kompensēšanas mehānismu. Tas nodrošina, ka patērētājiem ir vajadzīgā informācija par šādu pasākumu izmaksām un ka pasākumi ir pārredzami, jo īpaši attiecībā uz to, kā tie ietekmē gāzes cenu.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  2015. gada martā Eiropadome aicināja izvērtēt brīvprātīgu pieprasījuma agregēšanas mehānismu variantus, pilnībā ievērojot Pasaules Tirdzniecības organizācijas ("PTO") normas un Savienības konkurences noteikumus. Tas dalībvalstīm un dabasgāzes uzņēmumiem ļautu noskaidrot, kā kolektīvs dabasgāzes iepirkums varētu palīdzēt risināt nepietiekamu piegāžu jautājumu saskaņā ar šiem noteikumiem.

(27)  2015. gada martā Eiropadome aicināja izvērtēt brīvprātīga pieprasījuma agregēšanas mehānisma variantus, pilnībā ievērojot Pasaules Tirdzniecības organizācijas ("PTO") un Savienības konkurences noteikumus. Šajā saistībā dalībvalstis un dabasgāzes uzņēmumi varētu noskaidrot, kādas būtu iespējamās kolektīva gāzes iepirkuma priekšrocības, kas ļautu risināt nepietiekamu piegāžu jautājumu saskaņā ar PTO un Savienības konkurences noteikumiem.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Pieprasījuma puses pasākumiem, pie kuriem pieder, piemēram, pāreja uz citu kurināmo vai gāzes piegāžu samazināšana lieliem rūpnieciskiem patērētājiem ekonomiski izdevīgā secībā, var būt liela nozīme enerģētiskās drošības garantēšanā, ja tos var ātri piemērot un ja ar to palīdzību var būtiski samazināt pieprasījumu, reaģējot uz piegādes traucējumiem. Vairāk darāms, lai veicinātu enerģijas efektīvu izmantošanu, jo īpaši tad, ja nepieciešami pieprasījuma puses pasākumi. Būtu jāņem vērā, kāda ir jebkādu ierosināto pieprasījuma un piedāvājuma puses pasākumu ietekme uz vidi, un iespēju robežās priekšroku vajadzētu dot pasākumiem, kas vidi ietekmē vismazāk. Tajā pašā laikā vērā jāņem piegādes drošības un konkurētspējas aspekti.

(28)  Pieprasījuma puses pasākumiem, pie kuriem pieder, piemēram, pāreja uz citu kurināmo vai gāzes piegāžu samazināšana lieliem rūpnieciskiem patērētājiem ekonomiski izdevīgā veidā, kā arī rūpnieciskiem patērētājiem paredzēta uz tirgu balstīta sistēma, piemēram, brīvprātīgs patēriņa samazinājums, ko piedāvātu rūpnieciskie patērētāji apmaiņā pret taisnīgu un savlaicīgu kompensāciju, var būt liela nozīme enerģētiskās drošības garantēšanā, ja tos var ātri piemērot un ja ar to palīdzību var būtiski samazināt pieprasījumu, reaģējot uz piegādes traucējumiem. Vairāk darāms, lai veicinātu enerģijas efektīvu izmantošanu, jo īpaši tad, ja nepieciešami pieprasījuma puses pasākumi. Būtu jāņem vērā, kāda ir jebkādu ierosināto pieprasījuma un piedāvājuma puses pasākumu ietekme uz vidi, un iespēju robežās priekšroku vajadzētu dot pasākumiem, kas vidi ietekmē vismazāk. Tajā pašā laikā pasākumos, ko īsteno piegādes traucējumu gadījumā, arī turpmāk par prioritāti būtu uzskatāma gāzes piegādes drošība, tomēr pienācīgi būtu jāņem vērā arī konkurētspējas aspekti.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Sagatavojot un īstenojot preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu, kompetentajām iestādēm allaž vajadzētu ņemt vērā gāzes sistēmu drošu ekspluatāciju reģionālā un nacionālā līmenī. Šajos plānos ir jāapskata un jānosaka tehniskie ierobežojumi, kas skar tīkla ekspluatāciju, tostarp visi iemesli, kāpēc no tehniskā vai drošības viedokļa ārkārtas situācijā būtu jāsamazina plūsmas.

(29)  Sagatavojot un īstenojot preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu, kompetentajām iestādēm allaž vajadzētu ņemt vērā gāzes sistēmu drošu ekspluatāciju nacionālā un reģionālā līmenī. Šajos plānos būtu jāapskata un jānosaka tehniskie ierobežojumi, kas skar tīkla ekspluatāciju, tostarp visi iemesli, kāpēc no tehniskā vai drošības viedokļa ārkārtas situācijā būtu jāsamazina plūsmas.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Konkrētiem Savienības reģioniem tiek piegādāta zemas siltumspējas gāze. Šādu gāzi nevar izmantot iekārtās, kas paredzētas augstas siltumspējas gāzei. Savukārt augstas siltumspējas gāzi ir iespējams izmantot iekārtās, kas paredzētas zemas siltumspējas gāzei, ar nosacījumu, ka tā tiek pārvērsta zemas siltumspējas gāzē, piemēram, pievienojot slāpekli. Zemas siltumspējas gāzes specifiskos parametrus vajadzētu aplūkot nacionālā un reģionālā līmenī un ņemt vērā riska novērtēšanā un preventīvās rīcības plānos un ārkārtas rīcības plānos.

(30)  Konkrētiem Savienības reģioniem tiek piegādāta zemas siltumspējas gāze. Šādu gāzi nav iespējams izmantot iekārtās, kas paredzētas augstas siltumspējas gāzei. Savukārt augstas siltumspējas gāzi ir iespējams pārvērst, lai to varētu izmantot iekārtās, kas paredzētas zemas siltumspējas gāzei, piemēram, pievienojot slāpekli. Zemas siltumspējas gāzes specifiskos parametrus vajadzētu aplūkot nacionālā un reģionālā līmenī un ņemt vērā riska novērtēšanā un preventīvās rīcības plānos un ārkārtas rīcības plānos.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)  Ir nepieciešams nodrošināt ārkārtas situācijā veicamo pasākumu prognozējamību, lai visiem tirgus dalībniekiem dotu pietiekamas iespējas reaģēt un arī sagatavoties šādām situācijām. Tāpēc kompetentajām iestādēm vienmēr būtu jāievēro savs ārkārtas rīcības plāns. Pietiekami pamatotos ārkārtējos apstākļos tās drīkstētu rīkoties citādi, nekā noteikts plānos. Ir svarīgi arī panākt, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana notiek pārredzamāk un paredzamāk. Šajā sakarā nozīmīga var būt informācija par sistēmas balansēšanas pozīciju (pārvades tīkla vispārējo statusu), kuras satvars noteikts Komisijas Regulā (ES) Nr. 312/201419. Šai informācijai kompetentajām iestādēm un valsts regulatīvajām iestādēm, ja tās nav kompetentās iestādes, vajadzētu būt pieejamai reāllaikā.

(31)  Ir nepieciešams nodrošināt ārkārtas situācijā veicamo pasākumu prognozējamību, lai visiem tirgus dalībniekiem garantētu pietiekamas iespējas sagatavoties šādām situācijām un reaģēt uz tām. Tāpēc kompetentajām iestādēm vienmēr būtu jāizpilda savs ārkārtas rīcības plāns. Ārkārtējos apstākļos un pamatotu iemeslu dēļ tās drīkstētu rīkoties citādi, nekā noteikts plānos. Veidam, kādā notiek ārkārtas stāvokļa izsludināšana, vajadzētu būt pārredzamākam un paredzamākam. Šajā sakarā nozīmīga var būt informācija par sistēmas balansēšanas pozīciju (pārvades tīkla vispārējo statusu), kuras satvars noteikts Komisijas Regulā (ES) Nr. 312/201419. Šai informācijai reāllaikā vajadzētu būt pieejamai kompetentajām iestādēm un valsts regulatīvajām iestādēm, ja tās nav kompetentās iestādes.

__________________

__________________

19 Komisijas 2014. gada 26. marta Regula (ES) Nr. 312/2014, ar ko izveido tīkla kodeksu gāzes balansēšanai pārvades tīklos (OV L 91, 27.3.2014., 15. lpp.).

19 Komisijas 2014. gada 26. marta Regula (ES) Nr. 312/2014, ar ko izveido tīkla kodeksu gāzes balansēšanai pārvades tīklos (OV L 91, 27.3.2014., 15. lpp.).

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Preventīvās rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni būtu regulāri jāatjaunina un jāpublicē. Šos plānus vajadzētu nodot salīdzinošai izvērtēšanai. Salīdzinošās izvērtēšanas process dod iespēju laikus atklāt nekonsekvenci un pasākumus, kas varētu apdraudēt piegādes drošību kādā citā dalībvalstī, un tādējādi tiek nodrošināta dažādu reģionu plānu savstarpējā saskanība. Tas arī dalībvalstīm dod iespēju dalīties paraugpraksē.

(32)  Preventīvās rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni būtu regulāri jāatjaunina un jāpublicē. Šos plānus vajadzētu nodot salīdzinošai izvērtēšanai. Šāda salīdzinoša izvērtēšana būtu jāuzrauga Komisijai. Salīdzinošās izvērtēšanas process ir paredzēts, lai dotu iespēju laikus atklāt nekonsekvenci un pasākumus, kas varētu apdraudēt gāzes piegādes drošību citās dalībvalstīs, un tādējādi tiek nodrošināta plānu saskaņotība starp dažādiem reģioniem. Tas arī dalībvalstīm dod iespēju dalīties paraugpraksē. Plāniem vajadzētu būt saskanīgiem ar visiem Enerģētikas savienības mērķiem.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Lai nodrošinātu, ka ārkārtas rīcības plāni ir allaž atjaunināti un spēkā esoši, dalībvalstīm plānu atjaunināšanas starplaikos vajadzētu veikt testus, proti, smagu un vidēji smagu seku scenāriju un reakcijas simulēšanu reāllaikā. Kompetentajām iestādēm ar testu rezultātiem vajadzētu iepazīstināt Gāzes koordinācijas grupu.

(33)  Lai nodrošinātu, ka ārkārtas rīcības plāni ir allaž atjaunināti un spēkā esoši, kompetentajām iestādēm plānu atjaunināšanas starplaikos vajadzētu veikt testus, proti, smagu un vidēji smagu seku scenāriju un reakcijas simulēšanu reāllaikā. Kompetentajām iestādēm ar testu rezultātiem vajadzētu iepazīstināt Gāzes koordinācijas grupu.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)  Lai atvieglotu riska novērtējumu un plānu sagatavošanu, to salīdzinošo izvērtēšanu un to novērtēšanu Komisijā, ir vajadzīgi obligāti ievērojami, visaptveroši modeļi, kuros iekļauti visi riska novērtējumā apskatāmie riski un visi preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu elementi.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Lai atvieglinātu saziņu starp dalībvalstīm un Komisiju, riska novērtējumu, preventīvās rīcības plānu, ārkārtas rīcības plānu un visu citu dokumentu iesniegšanai, kā arī šajā regulā paredzētajai informācijas apmaiņai jānotiek, izmantojot standarta elektronisko paziņošanas sistēmu.

(35)  Lai atvieglinātu saziņu starp dalībvalstīm un Komisiju, riska novērtējumu, preventīvās rīcības plānu, ārkārtas rīcības plānu un visu citu dokumentu iesniegšanai, kā arī šajā regulā paredzētajai informācijas apmaiņai būtu jānotiek, izmantojot drošu un standartizētu elektronisko paziņošanas sistēmu.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Kā liecina 2014. gada oktobrī notikušais stresa tests, bez solidaritātes nav iespējams garantēt piegādes drošību visā Savienībā un līdz minimumam samazināt kopējās izmaksas. Ja kādā dalībvalstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, solidaritātes stiprināšanai vajadzētu izmantot divpakāpju pieeju. Pirmkārt, visām dalībvalstīm, kas ir ieviesušas augstāku piegādes standartu, to vajadzētu samazināt līdz standartvērtībām, lai palielinātu gāzes tirgus likviditāti. Otrkārt, ja ar šādiem pasākumiem neizdodas nodrošināt vajadzīgās piegādes, kaimiņu dalībvalstīm — pat tad, ja tajās nav ārkārtas stāvokļa — vajadzētu veikt tālākus pasākumus, lai nodrošinātu piegādes mājsaimniecībām, būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un centralizētās siltumapgādes mezgliem tajā dalībvalstī, kura sastapusies ar ārkārtas situāciju. Dalībvalstīm šie solidaritātes pasākumi būtu jānorāda un sīki jāapraksta savos ārkārtas rīcības plānos, paredzot arī godīgu un taisnīgu kompensāciju dabasgāzes uzņēmumiem.

(36)  Kā liecina 2014. gada oktobrī notikušais stresa tests, bez solidaritātes nav iespējams garantēt piegādes drošību visā Savienībā un līdz minimumam samazināt kopējās izmaksas. Ja kādā dalībvalstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, kaimiņu dalībvalstīm — pat tad, ja tajās nav ārkārtas stāvokļa — vajadzētu veikt pasākumus, lai nodrošinātu piegādes aizsargājamiem patērētājiem tajā dalībvalstī, kura sastapusies ar ārkārtas situāciju. Dalībvalstīm šie solidaritātes pasākumi būtu jānorāda un sīki jāapraksta savos ārkārtas rīcības plānos, paredzot taisnīgu un atbilstošu tādu kompensācijas apmēru dabasgāzes uzņēmumiem, kas pilnībā atspoguļo ar piegādes traucējumu saistīto izmaksu tirgus vērtību.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)  Eiropas solidaritātei vajadzības gadījumā būtu jāizpaužas arī kā Savienības un dalībvalstu sniegtai palīdzībai civilās aizsardzības jomā. Šāda palīdzība būtu jāatvieglo un jākoordinē, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES20 un kura mērķis ir stiprināt sadarbību starp Savienību un dalībvalstīm un veicināt koordināciju civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu to sistēmu efektivitāti, kuru mērķis ir novērst dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

__________________

20 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 24. lpp.).

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)  Lai varētu izvērtēt piegādes drošības situāciju kādā dalībvalstī, reģionā vai Savienībā, ļoti nozīmīga ir piekļuve attiecīgai informācijai. Konkrētāk, dalībvalstīm un Komisijai ir nepieciešama regulāra piekļuve informācijai no dabasgāzes uzņēmumiem par gāzes piegādes galvenajiem parametriem, jo bez tās nav iespējams izstrādāt piegādes drošības politiku. Pienācīgi pamatotos apstākļos, neatkarīgi no tā, vai ir vai nav izsludināts ārkārtas stāvoklis, vajadzētu nodrošināt piekļuvi arī papildu informācijai, kas nepieciešama, lai izvērtētu kopējo gāzes piegādes situāciju. Šī papildu informācija parasti būtu ar cenu nesaistīta informācija par gāzes piegādēm, piemēram, par minimālajiem un maksimālajiem gāzes apjomiem, piegādes punktiem un piegādes rezervēm. Šādu informāciju varētu prasīt, piemēram, ja mainītos gāzes piegādes modelis konkrētam pircējam vai pircējiem dalībvalstī, un šādas izmaiņas nebūtu gaidāmas, ja tirgi darbotos normāli, un tās varētu ietekmēt gāzes piegādes Savienībā vai tās daļās.

(38)  Lai varētu izvērtēt gāzes piegādes drošības situāciju kādā dalībvalstī, reģionā vai Savienībā, ļoti nozīmīga ir piekļuve attiecīgai informācijai. Konkrētāk, dalībvalstīm un Komisijai ir nepieciešama regulāra piekļuve informācijai no dabasgāzes uzņēmumiem par gāzes piegādes galvenajiem parametriem, tostarp precīziem datiem par pieejamām uzglabātās gāzes rezervēm, jo bez tās nav iespējams izstrādāt gāzes piegādes drošības politiku. Pamatotu iemeslu dēļ un neatkarīgi no tā, vai ir vai nav izsludināts ārkārtas stāvoklis, vajadzētu nodrošināt piekļuvi arī papildu informācijai, kas nepieciešama, lai izvērtētu kopējo gāzes piegādes situāciju. Šī papildu informācija parasti būtu ar cenu nesaistīta informācija par gāzes piegādēm, piemēram, par minimālajiem un maksimālajiem gāzes apjomiem, piegādes punktiem un piegādes rezervēm. Šādu informāciju varētu prasīt, piemēram, ja mainītos gāzes piegādes modelis konkrētam pircējam vai pircējiem dalībvalstī, un šādas izmaiņas nebūtu gaidāmas, ja tirgi darbotos normāli, un tās varētu ietekmēt gāzes piegādes Savienībā vai tās daļās. Informācija, ko gāzes uzņēmumi uzskata par konfidenciālu, kā tāda arī būtu jāapstrādā.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)  2015. gada martā Eiropadome secināja, ka gāzes piegādes līgumi ar piegādātājiem no trešām valstīm būtu jāpadara pārredzamāki un saderīgi ar Savienības noteikumiem par enerģētisko drošību. Šādā kontekstā iedarbīgs un mērķtiecīgs mehānisms, kas dalībvalstīm ļauj piekļūt svarīgākajiem gāzes piegādes līgumiem, garantētu vispusīgu novērtējumu par attiecīgajiem riskiem, kuru dēļ var iestāties piegādes traucējumi vai tikt traucēti vajadzīgie krīzes vājināšanas pasākumi, ja tā tomēr iestātos. Šāds mehānisms nozīmētu, ka par konkrētiem svarīgākajiem gāzes piegādes līgumiem dalībvalstīm tiktu paziņots automātiski un uzreiz pēc to noslēgšanas. Tomēr jebkādam pienākumam automātiski paziņot par līgumu ir jābūt samērīgam. Ja šo pienākumu attiecinātu uz piegādātāja un pircēja līgumiem, kas aptver 40 % no valsts tirgus, tad būtu rasts pareizais līdzsvars no administratīvās efektivitātes viedokļa un noteikti skaidri pienākumi tirgus dalībniekiem. Tas nenozīmē, ka citi gāzes piegādes līgumi no piegādes drošības viedokļa ir nenozīmīgi. Līdz ar to dalībvalstīm vajadzētu dot tiesības pieprasīt informāciju par citiem līgumiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt piegāžu drošību kādā dalībvalstī, reģionā vai visā Savienībā. Ņemot vērā, ka Komisijas uzdevums ir izvērtēt preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu saskanību un efektivitāti, lai novērstu riskus piegādes drošībai nacionālā, reģionālā un ES līmenī, Komisijai vajadzētu piešķirt tādu pašu piekļuvi gāzes piegādes līgumiem kā dalībvalstīm. Komisija var aicināt dalībvalstis plānus grozīt, lai ņemtu vērā no līgumiem iegūto informāciju. Būtu jāgarantē konfidencialitāte attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju. Tas, ka Komisijai ir atvieglota piekļuve informācijai par komerciāliem līgumiem, nedrīkstētu skart Komisijas pašreizējos centienus uzraudzīt gāzes tirgu, un Komisijai būtu jāiejaucas, ja tiek konstatēti Savienības tiesību aktu pārkāpumi. Šīs regulas noteikumi nedrīkstētu skart Komisijas tiesības uzsākt pienākumu neizpildes procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 258. pantu un panākt, ka tie izpildīti noteikumi par konkurenci, tostarp par valsts atbalstu.

(39)  Iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšana radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus, nodrošinot, ka visi enerģijas piegādes līgumi visā Savienībā tiek balstīti uz tirgus cenām un konkurences noteikumiem. 2015. gada martā Eiropadome secināja, ka gāzes piegādes līgumi ar piegādātājiem no trešām valstīm būtu jāpadara pārredzamāki un saderīgi ar Savienības noteikumiem par enerģētisko drošību. Šādā kontekstā iedarbīgs un mērķtiecīgs mehānisms, kas dalībvalstīm ļauj piekļūt svarīgākajiem gāzes piegādes līgumiem, garantētu vispusīgu novērtējumu par attiecīgajiem riskiem, kuru dēļ var iestāties piegādes traucējumi vai tikt traucēti vajadzīgie krīzes vājināšanas pasākumi, ja tā tomēr iestātos. Šāds mehānisms nozīmētu, ka par konkrētiem svarīgākajiem gāzes piegādes līgumiem dalībvalstīm tiktu paziņots automātiski un uzreiz pēc to noslēgšanas. Tomēr jebkādam pienākumam automātiski paziņot par līgumu ir jābūt samērīgam. Ja šo pienākumu attiecinātu uz piegādātāja vai ar to saistīta uzņēmuma un pircēja vai ar to saistīta uzņēmuma līgumiem, kas kopā aptver vismaz 40 % importa no trešām valstīm attiecīgajā dalībvalstī, tad būtu rasts pareizais līdzsvars no administratīvās efektivitātes viedokļa un noteikti skaidri pienākumi tirgus dalībniekiem. Tas automātiski nenozīmē, ka citi gāzes piegādes līgumi no piegādes drošības viedokļa ir nenozīmīgi. Līdz ar to dalībvalstīm vajadzētu dot tiesības pieprasīt informāciju par citiem līgumiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt piegāžu drošību kādā dalībvalstī, reģionā vai visā Savienībā. Ņemot vērā, ka Komisijas uzdevums ir izvērtēt preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu saskanību un efektivitāti, lai novērstu riskus piegādes drošībai nacionālā, reģionālā un Savienības līmenī, Komisijai vajadzētu piešķirt tādu pašu piekļuvi gāzes piegādes līgumiem kā dalībvalstīm. Komisijai vajadzētu būt tiesīgai prasīt dalībvalstīm plānus grozīt, lai ņemtu vērā no līgumiem iegūto informāciju. Būtu jāgarantē konfidencialitāte attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju. Tas, ka Komisijai ir lielāka piekļuve informācijai par komerciāliem līgumiem, nedrīkstētu skart Komisijas pašreizējos centienus uzraudzīt gāzes tirgu, un Komisijai būtu jāiejaucas, ja tiek konstatēti Savienības tiesību aktu pārkāpumi. Šīs regulas noteikumi nedrīkstētu skart Komisijas tiesības uzsākt pienākumu neizpildes procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 258. pantu un panākt, ka tie izpildīti noteikumi par konkurenci, tostarp attiecībā uz valsts atbalstu.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Viens no Savienības mērķiem ir stiprināt Enerģētikas kopienu, jo Savienības un Enerģētikas kopienas enerģijas tirgu ciešāka integrācija nodrošinātu Savienības enerģētikas aquis reālu īstenošanu, enerģijas tirgus reformas un stimulus investīcijām energosektorā. Tas arī nozīmē, ka ir jāievieš kopīga krīzes pārvaldība, proti, preventīvie un ārkārtas plāni jāierosina reģionu līmenī, un šajos reģionos ietilpst arī Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses. Bez tam Komisijas 2014. gada oktobra paziņojumā par Eiropas gāzes sistēmas īstermiņa izturētspēju norādīts, ka iekšējā enerģijas tirgus noteikumi jāpiemēro arī plūsmām starp Savienības dalībvalstīm un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm. Šajā sakarā, lai nodrošinātu efektīvu krīzes pārvaldību uz robežām starp Savienības dalībvalstīm un līgumslēdzējām pusēm, būtu jāparedz vajadzīgā kārtība pēc kopīgā akta pieņemšanas, lai konkrēta sadarbība ar jebkuru atsevišķu Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pusi varētu sākties, tiklīdz ir pienācīgi ieviesti nepieciešamie savstarpējie noteikumi.

(41)  Viens no Savienības mērķiem ir stiprināt Enerģētikas kopienu, lai Savienības un Enerģētikas kopienas enerģijas tirgu ciešāka integrācija nodrošinātu Savienības enerģētikas aquis efektīvu īstenošanu, enerģijas tirgus reformas un stimulus investēt energosektorā. Tas arī nozīmē, ka ir jāievieš kopīga krīzes pārvaldība, proti, preventīvie rīcības plāni un ārkārtas plāni jāierosina reģionu līmenī, un šajos reģionos ietilpst arī Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses. Bez tam Komisijas 2014. gada 16. oktobra paziņojumā par Eiropas gāzes sistēmas īstermiņa izturētspēju norādīts, ka iekšējā enerģijas tirgus noteikumi jāpiemēro arī plūsmām starp Savienības dalībvalstīm un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm. Šajā sakarā, lai nodrošinātu efektīvu krīzes pārvaldību uz robežām starp Savienības dalībvalstīm un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm, būtu jāparedz vajadzīgā kārtība pēc kopīgā akta pieņemšanas, lai konkrēta sadarbība ar jebkuru atsevišķu Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pusi varētu sākties, tiklīdz ir pienācīgi ieviesti nepieciešamie savstarpējie noteikumi.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

41.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(41a)  Īstenojot solidaritātes pasākumus ar Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm, pamatā būtu jāizmanto Savienības pieeja, lai novērstu to, ka dalībvalstis, kam kaimiņos ir Enerģētikas kopienas valstis, nepieciešamos ārkārtas rīcības plānus īsteno ekskluzīvi.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)  Tā kā bez gāzes piegādēm no trešām valstīm nav iespējams garantēt gāzes piegādes drošību Savienībā, Komisijai būtu jāsaskaņo darbības attiecībā uz trešām valstīm, kopā ar piegādes un tranzīta valstīm jāizstrādā noteikumi krīzes situāciju atrisināšanai un jānodrošina stabila gāzes plūsma uz Savienību. Komisijai vajadzētu būt tiesīgai nosūtīt darba grupu, kas uzraudzītu gāzes plūsmu uz Savienību krīzes situācijās, apspriežoties ar iesaistītajām trešām valstīm, un, ja krīzes iemesli ir sarežģījumi trešās valstīs, darboties kā starpniecei un veicinātājai.

(42)  Tā kā bez gāzes piegādēm no trešām valstīm nav iespējams garantēt gāzes piegādes drošību Savienībā, Komisijai būtu jāsaskaņo darbības attiecībā uz trešām valstīm, kopā ar piegādes un tranzīta valstīm jāizstrādā noteikumi krīzes situāciju atrisināšanai un jānodrošina stabila gāzes plūsma uz Savienību. Komisijai vajadzētu pastāvīgi uzraudzīt gāzes plūsmu uz Savienību. Ja radusies krīze, Komisijai pēc apspriešanās ar iesaistītajām trešām valstīm vajadzētu būt par starpnieci un veicinātāju. Turklāt Savienībai vajadzētu būt spējīgai uz preventīvu rīcību pirms krīzes rašanās.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)  Ja ir ticama informācija par tādu situāciju ārpus Savienības, kas apdraud piegādes drošību vienā vai vairākās dalībvalstīs un kas var iedarbināt agrīnas brīdināšanas mehānismu starp Savienību un kādu trešo valsti, Komisijai nekavējoties būtu jāinformē Gāzes koordinācijas grupa un Savienībai būtu attiecīgi jārīkojas, lai mēģinātu situāciju atrisināt.

(43)  Ja ārpus Savienības rodas situācija, kas varētu apdraudēt piegādes drošību vienā vai vairākās dalībvalstīs un kas var iedarbināt agrīnas brīdināšanas mehānismu starp Savienību un kādu trešo valsti, Komisijai nekavējoties būtu jāinformē Gāzes koordinācijas grupa un Savienībai būtu attiecīgi jārīkojas, lai situāciju atrisinātu.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44)  Dalībvalstis vienas pašas nevar pienācīgi sasniegt šīs regulas mērķi, t.i., garantēt drošu gāzes piegādi Savienībā. Rīcības mēroga vai ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(44)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, garantēt drošu gāzes piegādi Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45)  Lai Savienība varētu strauji reaģēt uz mainīgiem apstākļiem gāzes piegādes drošības jomā, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz reģionu saraksta un riska novērtējuma un plānu modeļu grozīšanu. Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaicīgi, laikus un pienācīgā kārtībā nosūtītu Eiropas Parlamentam un Padomei.

(45)  Lai Savienība varētu strauji reaģēt uz mainīgiem apstākļiem gāzes piegādes drošības jomā, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz riska novērtējumu, preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu modeļu grozīšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un iesaistītu kompetentās iestādes un valsts regulatīvās iestādes, ja tās nav kompetentās iestādes, un lai minētās apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46)  Regula (ES) Nr. 994/2010 būtu jāatceļ. Preventīvās rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni, kas izstrādāti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 994/2010 un pēc vajadzības atjaunināti, ir spēkā līdz brīdim, kad pirmo reizi tiek izveidoti saskaņā ar šo regulu sagatavotie preventīvās rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni,

(46)  Regula (ES) Nr. 994/2010 būtu jāatceļ. Lai nepieļautu regulējuma iztrūkumu, preventīvās rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni, kas izstrādāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 994/2010 4. pantu, būtu jāsaglabā spēkā līdz brīdim, kad pirmo reizi tiek pieņemti saskaņā ar šo regulu izstrādātie preventīvās rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni,

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi, kuru mērķis ir garantēt gāzes piegādes drošību ar šādiem paņēmieniem: nodrošināt pareizu un nepārtrauktu iekšējā dabasgāzes ("gāzes") tirgus darbību, atļaut īstenot ārkārtas pasākumus, ja tirgus vairs nevar nodrošināt vajadzīgo gāzes daudzumu, un skaidri definēt un sadalīt pienākumus starp dabasgāzes uzņēmumiem, dalībvalstīm un Savienību saistībā gan ar preventīviem pasākumiem, gan ar reakcijas pasākumiem uz konkrētiem piegādes traucējumiem. Turklāt atbilstoši solidaritātes principiem šajā regulā ir paredzēti pārredzami mehānismi plānošanas un reakcijas pasākumu koordinēšanai ārkārtas situācijās dalībvalstu, reģionālajā un Savienības līmenī.

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi, kuru mērķis ir solidaritātes garā garantēt gāzes piegādes drošību ar šādiem paņēmieniem: nodrošināt pareizu un nepārtrauktu iekšējā dabasgāzes (“gāzes”) tirgus darbību saskaņā ar uzticamām gāzes pieprasījuma tendencēm, atļaut īstenot ārkārtas pasākumus, ja tirgus vairs nevar nodrošināt vajadzīgo gāzes daudzumu aizsargātajiem patērētājiem, un skaidri definēt un sadalīt pienākumus starp dabasgāzes uzņēmumiem, dalībvalstīm un Savienību saistībā gan ar preventīviem pasākumiem, gan ar tūlītējas reakcijas pasākumiem uz konkrētiem piegādes traucējumiem gan ieguves, gan tranzīta vietā. Turklāt šajā regulā ir paredzēti pārredzami mehānismi plānošanas un reakcijas pasākumu koordinēšanai ārkārtas situācijās dalībvalstu, reģionālajā un Savienības līmenī.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

1. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Lai samazinātu Savienības atkarību no gāzes importa, šajā regulā ir veicināti arī preventīvi pasākumi, kas samazina gāzes pieprasījumu, tostarp energoefektivitātes uzlabošanas un atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanas pasākumi.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa– 1. punkts– ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  “aizsargājams patērētājs” ir mājsaimniecības patērētājs, kas ir pieslēgts gāzes sadales tīklam, turklāt, ja attiecīgā dalībvalsts tā izlemj, tas var būt arī:

(1)  “aizsargājams patērētājs” ir mājsaimniecība, būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai centralizētās siltumapgādes mezgls, ciktāl tas piegādā siltumu mājsaimniecību patērētājiem un būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, nespēj pārslēgties uz citu kurināmo un ir pieslēgts gāzes sadales tīklam;

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  mazais vai vidējais uzņēmums ar noteikumu, ka tas ir pieslēgts gāzes sadales tīklam, vai būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ar noteikumu, ka tas ir pieslēgts gāzes sadales vai pārvades tīklam, un ar noteikumu, ka šādi uzņēmumi vai pakalpojumu sniedzēji kopā neveido vairāk par 20 % no kopējā gāzes galapatēriņa gadā attiecīgajā dalībvalstī;

svītrots

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  centralizētās siltumapgādes mezgls, ciktāl tas piegādā siltumu mājsaimniecību patērētājiem vai a) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem vai pakalpojumu sniedzējiem, ar noteikumu, ka šo mezglu nevar pārslēgt uz citu kurināmo un ka tas ir pieslēgts gāzes sadales vai pārvades tīklam;

svītrots

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3.a)  “ārkārtas piegādes koridori” ir Savienības gāzes piegādes maršruti, kas palīdz dalībvalstīm efektīvāk mazināt iespējamo piegādes vai infrastruktūras darbības pārtraukumu sekas un tādējādi papildina un veicina I pielikumā minēto reģionālo pieeju, sniedzot informāciju par preventīvās un ārkārtas rīcības plāniem;

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3.b)  “kompetentā iestāde” ir saskaņā ar 3. panta 2. punktu norīkota valsts pārvaldes iestāde vai valsts regulatīvā iestāde;

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Gāzes piegādes drošība ir dabasgāzes uzņēmumu, dalībvalstu — proti, ar kompetento iestāžu starpniecību — un Komisijas kopīga atbildība attiecīgajā darbības un kompetences jomā.

1.  Gāzes piegādes drošība ir dabasgāzes uzņēmumu, dalībvalstu — jo īpaši ar kompetento iestāžu starpniecību — un Komisijas kopīga atbildība attiecīgajā darbības un kompetences jomā.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Katra dalībvalsts bez kavēšanās paziņo Komisijai par kompetentās iestādes nosaukumu vai tā maiņu. Katra dalībvalsts kompetentās iestādes nosaukumu dara zināmu atklātībai.

3.  Katra dalībvalsts bez kavēšanās paziņo Komisijai par kompetentās iestādes nosaukumu vai tā maiņu un šo informāciju publisko.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Īstenojot šajā regulā paredzētos pasākumus, kompetentā iestāde nosaka dažādo iesaistīto pušu lomas un pienākumus tā, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota triju līmeņu pieeja, kas paredz vispirms iesaistīt attiecīgos dabasgāzes uzņēmumus un nozari, tad dalībvalstis nacionālā vai reģionālā līmenī un pēc tam Savienību.

4.  Īstenojot šajā regulā paredzētos pasākumus, kompetentā iestāde nosaka dažādo iesaistīto pušu lomas un pienākumus tā, lai nodrošinātu triju līmeņu pieeju, kas paredz vispirms iesaistīt attiecīgos dabasgāzes un — attiecīgā gadījumā — elektroenerģijas uzņēmumus un nozari, tad dalībvalstis nacionālā vai reģionālā līmenī un pēc tam Savienību.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

3. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Komisija vajadzības gadījumā saskaņo kompetento iestāžu darbības reģionālajā un Savienības līmenī, kā noteikts šajā regulā, cita starpā ar 14. pantā minētās Gāzes koordinācijas grupas vai 11. panta 4. punktā minētās krīzes pārvarēšanas grupas starpniecību, jo īpaši Savienības vai reģionāla mēroga ārkārtas situācijā, kā noteikts 11. panta 1. punktā.

5.  Komisija saskaņo kompetento iestāžu darbības reģionālajā un Savienības līmenī, kā noteikts šajā regulā, cita starpā ar 14. pantā minētās Gāzes koordinācijas grupas vai 11. panta 4. punktā minētās krīzes pārvarēšanas grupas starpniecību, jo īpaši Savienības vai reģionāla mēroga ārkārtas situācijā saskaņā ar 11. panta 1. punktu.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

3. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Pasākumi piegādes drošības garantēšanai, kas iekļauti preventīvās un ārkārtas rīcības plānos, ir skaidri definēti, pārredzami, proporcionāli, nediskriminējoši un verificējami, nepamatoti nekropļo konkurenci un iekšējā dabasgāzes tirgus efektīvu darbību un neapdraud gāzes piegādes drošību citās dalībvalstīs vai Savienībā kopumā.

6.  Pasākumi gāzes piegādes drošības garantēšanai, kas iekļauti preventīvās un ārkārtas rīcības plānos, ir skaidri definēti, pēc iespējas balstīti uz tirgus principiem, pārredzami, proporcionāli, nediskriminējoši, verificējami, ilgtspējīgi un saderīgi ar Savienības mērķiem klimata un enerģētikas jomā, paredz arī energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas avotus kā risinājumu, ar ko uzlabot Savienības enerģētisko drošību, nepamatoti nekropļo konkurenci un iekšējā dabasgāzes tirgus efektīvu darbību un neapdraud gāzes piegādes drošību citās dalībvalstīs, reģionos vai Savienībā, un ierobežo balasta aktīvu risku.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

3. pants – 7. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  esošie un plānotie starpsavienojumi un starpsavienojumu jaudas starp dalībvalstīm, kā arī piegāžu modeļi;

(b)  esošie un plānotie starpsavienojumi, starpsavienojumu jaudas starp dalībvalstīm, esošie starpsavienojumi trešās valstīs, kā arī piegāžu modeļi;

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

3. pants – 7. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  spēja apmierināt aizsargājamu patērētāju pieprasījumu pēc gāzes, ja traucēta piegāde no vienīgā lielākā gāzes piegādātāja;

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

3. pants – 7. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Atsevišķu dalībvalstu pienākums ievērot valsts piegādes drošības standartus neskar nedz reģionālo pieeju, nedz iespēju veidot starpreģionālo sadarbību ārpus reģioniem, kas minēti I pielikumā.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

3. pants – 7. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza I pielikumu, balstoties uz šā punkta pirmās daļas kritērijiem, ja apstākļi prasa reģionu sastāvu mainīt.

svītrots

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Katra dalībvalsts vai, ja kāda dalībvalsts tā paredzējusi, tās kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai gadījumā, ja rodas traucējumi vienīgajā lielākajā gāzes infrastruktūrā, pārējās infrastruktūras tehniskā jauda, kas noteikta saskaņā ar formulu N–1, kā paredzēts II pielikuma 2. punktā, spēj, neskarot šā panta 2. punktu, piegādāt vajadzīgo gāzes daudzumu, lai apmierinātu kopējo gāzes pieprasījumu aprēķina teritorijā dienā, kad ir ārkārtīgi liels pieprasījums pēc gāzes, kas ir statistiski varbūtīgi iespējams reizi 20 gados. Tas neskar ne sistēmu operatoru atbildību veikt pienācīgus ieguldījumus, ne pārvades sistēmu operatoru pienākumus, kas noteikti Direktīvā 2009/73/EK un Regulā (EK) Nr. 715/2009.

1.  Katra dalībvalsts vai, ja kāda dalībvalsts tā paredzējusi, tās kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai gadījumā, ja rodas traucējumi vienīgajā lielākajā gāzes infrastruktūrā, pārējās infrastruktūras tehniskā jauda, kas noteikta saskaņā ar formulu N–1, kā paredzēts II pielikuma 2. punktā, spēj, neskarot šā panta 2. punktu, piegādāt vajadzīgo gāzes daudzumu, lai apmierinātu kopējo gāzes pieprasījumu aprēķina teritorijā dienā, kad ir ārkārtīgi liels pieprasījums pēc gāzes, kas ir statistiski varbūtīgi iespējams reizi 20 gados. Tas jādara, ņemot vērā gāzes patēriņa tendences un energoefektivitātes pasākumu ilgtermiņa ietekmi, kā arī esošo jaudu izmantošanas pakāpi. Tas neskar ne sistēmu operatoru atbildību veikt pienācīgus ieguldījumus, ne pārvades sistēmu operatoru pienākumus, kas noteikti Direktīvā 2009/73/EK un Regulā (EK) Nr. 715/2009.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pienākumu nodrošināt, ka pārējai infrastruktūrai ir tehniskā jauda, kas spēj apmierināt kopējo pieprasījumu pēc gāzes, kā minēts 1. punktā, uzskata par izpildītu arī tad, ja kompetentā iestāde preventīvajā rīcības plānā ir uzskatāmi parādījusi, ka piegādes traucējumus var pietiekami un laikus kompensēt ar attiecīgiem pieprasījuma puses tirgus pasākumiem. Šajā nolūkā izmanto II pielikuma 4. punktā doto formulu.

2.  Pienākumu nodrošināt, ka pārējai infrastruktūrai ir tehniskā jauda, kas spēj apmierināt kopējo pieprasījumu pēc gāzes, kā minēts 1. punktā, uzskata par izpildītu arī tad, ja kompetentā iestāde preventīvajā rīcības plānā ir uzskatāmi parādījusi, ka piegādes traucējumus var pietiekami un laikus kompensēt ar attiecīgiem pieprasījuma puses pasākumiem. Šajā nolūkā izmanto II pielikuma 4. punktā doto formulu.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Vajadzības gadījumā saskaņā ar 6. pantā minēto riska novērtējumu kaimiņu dalībvalstu kompetentās iestādes var nolemt šā panta 1. punktā noteikto pienākumu izpildīt kopīgi. Tādā gadījumā kompetentās iestādes preventīvajā rīcības plānā iekļauj N-1 formulas aprēķinu un skaidrojumu par to, kā ar šādiem saskaņotiem pasākumiem tiek izpildīts šis pienākums. Piemēro II pielikuma 5. punktu.

3.  Vajadzības gadījumā atbilstīgi 6. pantā minētajam riska novērtējumam kaimiņu dalībvalstu kompetentās iestādes var nolemt šā panta 1. punktā noteikto pienākumu izpildīt kopīgi. Tādā gadījumā kompetentās iestādes preventīvajā rīcības plānā iekļauj N-1 formulas aprēķinu un skaidrojumu par to, kā ar šādiem saskaņotiem pasākumiem tiek izpildīts šis pienākums. Piemēro II pielikuma 5. punktu.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ja ir piešķirts atbrīvojums no šī pienākuma.

(b)  ja ir piešķirts atbrīvojums no šī pienākuma pēc detalizēta novērtējuma un apspriešanās ar citām dalībvalstīm un Komisiju.

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

4. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Dalībvalstis kā pirmo soli nodrošina, ka tirgus vienmēr tiek pārbaudīts pārredzamā, detalizētā un nediskriminējošā veidā, lai novērtētu, vai ir nepieciešami ieguldījumi, kas paredzēti 4. punktā minēto pienākumu izpildei.

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

4. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Lai valsts regulatīvās iestādes, pārredzami un precīzi fiksēdamas vai apstiprinādamas tarifus vai metodes saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 8. punktu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 13. pantu, dotu pienācīgus stimulus, tās ņem vērā faktiski radušās izmaksas par 1. punktā paredzētā pienākuma izpildi un izmaksas par pastāvīgas divvirzienu jaudas nodrošināšanu.

5.  Lai valsts regulatīvās iestādes, pārredzami un precīzi fiksēdamas vai apstiprinādamas tarifus vai metodes saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 8. punktu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 13. pantu, dotu pienācīgus stimulus, tās ņem vērā faktiski radušās izmaksas par 1. punktā paredzētā pienākuma izpildi, tostarp to, kādā veidā energoefektivitātes pasākumi, kas paredzēti gāzes pieprasījuma samazināšanai, sekmētu visrentablāko metodi, kā izmantot N-1 formulu, un izmaksas par pastāvīgas divvirzienu jaudas nodrošināšanu.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

4. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Ciktāl tirgus apstākļi neprasa ieguldījumus divvirzienu jaudas nodrošināšanai vai uzlabošanai un ja šādi ieguldījumi rada izmaksas vairākās dalībvalstīs vai vienā dalībvalstī par labu vienai vai vairākām citām dalībvalstīm, pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas par ieguldījumiem visu attiecīgo dalībvalstu valsts regulatīvās iestādes kopīgi izlemj par izmaksu sadali. Izmaksu sadalē jo īpaši ņem vērā gan to, kādā mērā no ieguldījumiem infrastruktūrā gūtais labums sekmē attiecīgo dalībvalstu piegādes drošības palielināšanu, gan to, kādi ieguldījumi attiecīgajā infrastruktūrā jau ir veikti.

6.  Ciktāl tirgus apstākļi neprasa ieguldījumus pastāvīgas divvirzienu jaudas nodrošināšanai vai uzlabošanai un ja šādi ieguldījumi rada izmaksas vairākās dalībvalstīs vai vienā dalībvalstī par labu vienai vai vairākām citām dalībvalstīm, pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas par ieguldījumiem saskaņā ar Regulas Nr. 347/2013 12. pantu visu attiecīgo dalībvalstu valsts regulatīvās iestādes kopīgi izlemj par izmaksu sadali un apsver arī to, vai ir realizējama iespēja izmantot Savienības finansējamu. Izmaksu sadalē jo īpaši ņem vērā gan to, kādā mērā no ieguldījumiem infrastruktūrā gūtais labums sekmē attiecīgo dalībvalstu gāzes piegādes drošības palielināšanu, gan to, kādi ieguldījumi attiecīgajā infrastruktūrā jau ir veikti.

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

4. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Kompetentā iestāde nodrošina, ka jebkura jauna pārvades infrastruktūra veicina piegādes drošību, jo tādējādi tiek attīstīts labi savienots tīkls, tostarp vajadzības gadījumā izmantojot pietiekamu skaitu ieejas un izejas pārrobežu punktu skaitu atbilstīgi tirgus pieprasījumam un konstatētajiem riskiem. Kompetentā iestāde riska novērtējumā novērtē, vai pārvades sistēmā pastāv sastrēgumposmi un vai valsts ieejas jauda un infrastruktūra, jo īpaši pārvades tīkli, ir tāda, ka gan iekšējās, gan pārrobežu gāzes plūsmas ir iespējams pielāgot gadījumiem, kad rodas riska novērtējumā identificētie traucējumi vienīgajā lielākajā gāzes infrastruktūrā valsts līmenī un reģiona vienīgajā lielākajā gāzes infrastruktūrā no vispārējo interešu viedokļa.

7.  Kompetentā iestāde nodrošina, ka jebkura jauna pārvades infrastruktūra veicina piegādes drošību, jo tādējādi tiek attīstīts labi savienots tīkls, tostarp vajadzības gadījumā izmantojot pietiekamu skaitu ieejas un izejas pārrobežu punktu skaitu atbilstīgi tirgus pieprasījumam un konstatētajiem riskiem. Kompetentā iestāde riska novērtējumā novērtē, vai no gāzes un elektroenerģijas sistēmu integrētās perspektīvas pārvades sistēmā pastāv sastrēgumposmi un vai valsts ieejas jauda un infrastruktūra, jo īpaši pārvades tīkli, ir tāda, ka gan iekšējās, gan pārrobežu gāzes plūsmas ir iespējams pielāgot gadījumiem, kad rodas riska novērtējumā identificētie traucējumi vienīgajā lielākajā gāzes infrastruktūrā valsts līmenī un reģiona vienīgajā lielākajā gāzes infrastruktūrā no vispārējo interešu viedokļa.

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

4. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a  Kompetentā iestāde, izmantojot tos pašus kritērijus, nodrošina, ka pieprasījuma puses pasākumi atbilst tādiem pašiem nosacījumiem un tādā pašā mērā un tikpat rentabli sekmē piegādes drošību.

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

4. pants – 7.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.b  Gāzes plūsma caur divvirzienu starpsavienojuma punktiem uz dalībvalsti, kas ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli, ir prioritāra, salīdzinot ar gāzes plūsmu uz citiem tās dalībvalsts sistēmas punktiem, no kuras gāzi piegādā un kura nav izsludinājusi ārkārtas stāvokli.

Grozījums Nr.    77

Regulas priekšlikums

4. pants – 8. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.  Luksemburgai, Slovēnijai un Zviedrijai 1. punktā paredzētais pienākums izņēmuma kārtā nav saistošs, bet tās cenšas to pildīt, vienlaikus saskaņā ar 5. pantu nodrošinot gāzes piegādi aizsargājamiem patērētājiem. Šo izņēmumu piemēro, kamēr:

8.  Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Luksemburgai, Slovēnijai un Zviedrijai 1. punktā paredzētais pienākums nav saistošs, bet tās cenšas to pildīt, vienlaikus saskaņā ar 5. pantu nodrošinot gāzes piegādi aizsargājamiem patērētājiem. Šo atkāpi piemēro, kamēr:

Grozījums Nr.    78

Regulas priekšlikums

4. pants – 8. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Luksemburga, Slovēnija un Zviedrija nodrošina regulāru tirgus apsekošanu pārredzamā, precīzā un nediskriminējošā veidā attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūrā un dara zināmus atklātībai šo apsekojumu rezultātus. Tās informē Komisiju par jebkādam izmaiņām minētajā daļā norādītajos nosacījumos. Pirmajā daļā paredzēto izņēmumu vairs nepiemēro, ja vismaz viens no šiem nosacījumiem vairs netiek izpildīts.

Luksemburga, Slovēnija un Zviedrija nodrošina regulāru tirgus apsekošanu pārredzamā, precīzā un nediskriminējošā veidā attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūrā un dara zināmus atklātībai šo apsekojumu rezultātus. Tās informē Komisiju par jebkādam izmaiņām minētajā daļā norādītajos nosacījumos. Pirmajā daļā noteikto atkāpi vairs nepiemēro, ja vismaz viens no šiem nosacījumiem vairs netiek izpildīts.

Grozījums Nr.    79

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Kompetentā iestāde pieprasa, lai tās apzinātie dabasgāzes uzņēmumi veic pasākumus nolūkā nodrošināt gāzes piegādi dalībvalsts aizsargājamiem patērētājiem katrā šādā gadījumā:

1.  Valsts regulatīvā iestāde pieprasa, lai tās apzinātie dabasgāzes uzņēmumi ciešā sadarbībā ar elektroenerģijas uzņēmumiem veic pasākumus nolūkā nodrošināt, ka aizsargājamo patērētāju drošībai un veselībai nepieciešamo gāzes piegādi dalībvalsts nodrošina katrā šādā gadījumā:

Grozījums Nr.    80

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ne vēlāk kā 2017. gada 31. martā dalībvalstis Komisijai paziņo savu aizsargājamo patērētāju definīciju, aizsargājamo patērētāju gāzes patēriņa apjomus gadā un to, cik lielu procentuālo daļu tie veido no kopējā gāzes galapatēriņa gadā šajā dalībvalstī. Ja dalībvalsts aizsargājamu patērētāju definīcijā iekļauj 2. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētās kategorijas, tā Komisijai iesniegtajā paziņojumā norāda šīm kategorijām piederīgo patērētāju patērētās gāzes apjomus un to, cik lielu procentuālo daļu katra patērētāju grupa veido no gāzes galapatēriņa gadā.

Ne vēlāk kā 2017. gada 31. martā dalībvalstis Komisijai paziņo aizsargājamo patērētāju gāzes patēriņa apjomus gadā un to, cik lielu procentuālo daļu tie veido no kopējā gāzes galapatēriņa gadā šajā dalībvalstī, kā arī to, kādā mērā gāzes piegāde šīs dalībvalsts aizsargājamiem patērētājiem var ietekmēt pārrobežu plūsmas uz citām dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    81

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kompetentā iestāde apzina un preventīvās rīcības plānā norāda pirmajā daļā minētos dabasgāzes uzņēmumus. Jebkādi jauni pasākumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu piegādes standartu, atbilst 8. panta 4. punktā noteiktajai procedūrai.

Kompetentā iestāde apzina un preventīvās rīcības plānā norāda šā punkta pirmajā daļā minētos dabasgāzes uzņēmumus. Jebkādi jauni pasākumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu piegādes standartu, atbilst 8. panta 4. punktā noteiktajai procedūrai.

Grozījums Nr.    82

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis pirmajā daļā paredzēto pienākumu var izpildīt, aizstājot gāzi ar citu energoresursu tādā mērā, lai tiktu sasniegts tāds pats aizsardzības līmenis.

Dalībvalstis šā punkta pirmajā daļā paredzēto pienākumu var izpildīt, īstenojot energoefektivitātes pasākumus vai aizstājot gāzi ar citu energoresursu, inter alia atjaunojamo energoresursu, tādā mērā, lai tiktu sasniegts tāds pats aizsardzības līmenis.

Grozījums Nr.    83

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Neskarot 12. pantā minētās tiesības un pienākumus, dalībvalstis var nolemt 1. punktā minētos piegādes standarta noteikumus piemērot šādām struktūrām:

 

(a)   mazie vai vidējie uzņēmumi ar nosacījumu, ka tie ir pieslēgti gāzes sadales tīklam un kopā gadā neveido vairāk par 20 % no kopējā gāzes galapatēriņa attiecīgajā dalībvalstī;

 

(b)   centralizētās siltumapgādes mezgli, ciktāl tie piegādā siltumu a) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem, kā arī tiem nav iespēju pārslēgties uz citu kurināmo un tie ir pieslēgti gāzes sadales vai pārvades tīklam.

 

Ja dalībvalsts nolemj piemērot šo pantu pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā minēto kategoriju patērētājiem, tā iesniedz Komisijai paziņojumu, kurā norāda attiecīgo kategoriju patērētāju gāzes patēriņa apjomus un to, cik liela ir katras patērētāju grupas procentuālā daļa no gāzes galapatēriņa gadā.

 

Šajā regulā šā punktā pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās struktūras neuzskata par aizsargājamiem patērētājiem.

Grozījums Nr.    84

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Preventīvās rīcības plānā iekļauj pamatojumu tam, ka pirmajā daļā minētie pasākumi atbilst tajā paredzētajiem nosacījumiem. Bez tam jebkādi jauni pasākumi, kas minēti pirmajā daļā, atbilst 8. panta 4. punktā noteiktajai procedūrai.

Preventīvās rīcības plānā iekļauj apstiprinājumu tam, ka šā punkta pirmajā daļā minētie pasākumi atbilst tajā paredzētajiem nosacījumiem. Bez tam jebkādi jauni pasākumi, kas minēti pirmajā daļā, atbilst 8. panta 4. punktā noteiktajai procedūrai.

Grozījums Nr.    85

Regulas priekšlikums

5. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Attiecīgā gadījumā dabasgāzes uzņēmumiem ir atļauts izpildīt šajā pantā paredzētos pienākumus reģionālā vai Savienības mērogā. Kompetentās iestādes neprasa, lai šajā pantā paredzētie standarti tiktu izpildīti, balstoties tikai uz to infrastruktūru, kas atrodas tās teritorijā.

5.  Attiecīgā gadījumā dabasgāzes uzņēmumiem ir atļauts izpildīt šajā pantā paredzētos pienākumus reģionālā vai Savienības mērogā. Kompetentās iestādes neprasa, lai šajā pantā paredzētie standarti tiktu izpildīti, balstoties tikai uz to infrastruktūru vai pieprasījuma puses pasākumiem, kas atrodas tās teritorijā.

Grozījums Nr.    86

Regulas priekšlikums

5. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Izpildot šajā pantā minētos pienākumus, dabasgāzes uzņēmumi nodrošina, ka gāzes piegāde ir realizējama.

Grozījums Nr.    87

Regulas priekšlikums

5. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  Līdz ... [6 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] dalībvalstis izstrādā pasākumus, ar kuriem uzlikt efektīvus, samērīgus un preventīvus naudas sodus piegādātājiem, ja tie neievēro 1. punktā minētos piegādes standartus.

Grozījums Nr.    88

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Katra I pielikumā uzskaitītā reģiona kompetentās iestādes sagatavo kopīgu reģionāla līmeņa novērtējumu par visiem riskiem, kas skar gāzes piegādes drošību. Novērtējumā ņem vērā visus nozīmīgos riskus, piemēram, dabas katastrofas un tehnoloģiskos, komerciālos, sociālos, politiskos un citus riskus. Riska novērtējumu veic:

1.  Katra I pielikumā uzskaitītā reģiona kompetentās iestādes sadarbībā ar jebkuru valsts regulatīvo iestādi, kopīgi un pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām sagatavo reģionāla līmeņa novērtējumu par visiem riskiem, kas skar gāzes piegādes drošību (“riska novērtējums”). Novērtējumā ņem vērā visus nozīmīgos riskus, piemēram: dabas katastrofas un tehnoloģiskos, ģeopolitiskos, vidiskos, komerciālos, sociālos, politiskos un citus riskus. Riska novērtējumu veic:

Grozījums Nr.    89

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-a)  ņemot vērā un izdarot attiecīgus secinājumus no rezultātiem, kas gūti pēc piegādes un infrastruktūras scenāriju Savienības mēroga simulācijas, ko pēc apspriešanās ar Gāzes koordinācijas grupu veikusi ENTSO-G, kā tas izklāstīts 10.a pantā.

Grozījums Nr.    90

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ņemot vērā visus nozīmīgos valsts un reģionālos apstākļus, jo īpaši tirgus lielumu, tīkla konfigurāciju, faktiskās plūsmas, to skaitā izejošās plūsmas no attiecīgajām dalībvalstīm, fiziskās iespējas nodrošināt gāzes plūsmu abos virzienos, tostarp ar to saistīto potenciālo vajadzību nostiprināt pārvades sistēmu, ieguves un glabāšanas pastāvēšanu, gāzes vietu energoavotu sadalījumā, jo īpaši centralizētajā siltumapgādē, elektroenerģijas ražošanā un rūpniecībā, kā arī drošuma un gāzes kvalitātes apsvērumus;

(b)  ņemot vērā visus nozīmīgos valsts, reģionālos un starpreģionālos apstākļus, jo īpaši tirgus lielumu, tīkla konfigurāciju, pieprasījuma un patēriņa tendences, esošās infrastruktūras izmantojuma koeficientu, faktiskās plūsmas, to skaitā izejošās plūsmas no attiecīgajām dalībvalstīm, visus pārrobežu starpsavienojumus, fiziskās iespējas nodrošināt gāzes plūsmu abos virzienos, tostarp ar to saistīto potenciālo vajadzību nostiprināt pārvades sistēmu, ieguves un glabāšanas pastāvēšanu, ietverot biogāzes iekļūšanu gāzes tīklā, gāzes vietu energoavotu sadalījumā, jo īpaši apkures un dzesēšanas pieprasījumā valsts vai reģionālajā ēku fondā un tam pakārtotajā centralizētajā siltumapgādē, elektroenerģijas ražošanā un rūpniecībā, kā arī drošuma un gāzes kvalitātes apsvērumus;

Grozījums Nr.    91

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  izmantojot dažādus sevišķi liela gāzes pieprasījuma un piegādes traucējumu scenārijus, ņemot vērā to rašanās vēsturi, varbūtību, gadalaiku, biežumu un ilgumu un novērtējot to iespējamās sekas, piemēram:

(c)  izmantojot dažādus pieprasījuma samazināšanas scenārijus, kas izriet no energoefektivitātes pasākumiem, un sevišķi liela gāzes pieprasījuma un piegādes traucējumu scenārijus, ņemot vērā to rašanās vēsturi, varbūtību, gadalaiku, biežumu un ilgumu un novērtējot to iespējamās sekas, piemēram:

Grozījums Nr.    92

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  trešo valstu piegādātāju piegāžu traucējumi, kā arī — attiecīgā gadījumā — ģeopolitiskie riski;

(ii)  gāzes piegādātāju, inter alia no trešām valstīm, piegāžu traucējumi, kā arī — attiecīgā gadījumā — ģeopolitiskie riski, kas var tieši vai netieši ietekmēt dalībvalsti, palielinot atkarību vai vienam piegādātājam ieņemot dominējošu stāvokli Savienības gāzes tirgū;

Grozījums Nr.    93

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iia)  spēja apmierināt aizsargājamu patērētāju pieprasījumu reģionā, ja traucēta piegāde no vienīgā lielākā trešās valsts piegādātāja;

Grozījums Nr.    94

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da)  ņemot vērā riskus, kas saistīti ar infrastruktūras kontroli, kura ir būtiska trešās valsts dabasgāzes uzņēmumu gāzes piegādes drošībai, un kas inter alia var ietvert tādus riskus kā investīciju nepietiekamība, diversifikācijas apdraudējums, esošās infrastruktūras nepareiza lietošana vai Savienības tiesību aktu pārkāpums;

Grozījums Nr.    95

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  ņemot vērā jebkādas būtiskas reģionālās īpatnības.

Grozījums Nr.    96

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Komisija var nodot pieredzi, kas gūta, veicot riska novērtējumu vienā reģionā, vajadzības gadījumā iepazīstinot ar to citus reģionus, un tādējādi sekmēt arī starpreģionālas pieejas īstenošanu.

Grozījums Nr.    97

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Kompetentās iestādes katrā reģionā vienojas par sadarbības mehānismu, kā veikt riska novērtējumu šā panta 5. punktā paredzētajā termiņā. Kompetentās iestādes par šo saskaņoto riska novērtēšanas sadarbības mehānismu ziņo Gāzes koordinācijas grupai 18 mēnešus pirms riska novērtējuma un tā atjauninājumu pieņemšanas termiņa. Komisijai var uzņemties vispārēja sekmētēja lomu riska novērtējuma sagatavošanā, jo īpaši saistībā ar sadarbības mehānisma izveidi. Ja reģiona kompetentās iestādes par sadarbības mehānismu nevienojas, sadarbības mehānismu šim reģionam var ierosināt Komisija.

2.  Pamatojoties uz dalībvalstu reģionālo sadarbību saskaņā ar 3. panta 7. punktu, kompetentās iestādes katrā reģionā vienojas par sadarbības mehānismu, kā veikt riska novērtējumu šā panta 5. punktā paredzētajā termiņā. Kompetentās iestādes par šo saskaņoto riska novērtēšanas sadarbības mehānismu ziņo Gāzes koordinācijas grupai 18 mēnešus pirms riska novērtējuma un tā atjauninājumu pieņemšanas termiņa. Komisijai uzņemas vispārēja sekmētēja lomu riska novērtējuma sagatavošanā, jo īpaši saistībā ar sadarbības mehānisma izveidi. Ja reģiona kompetentās iestādes par sadarbības mehānismu nevienojas, sadarbības mehānismu šim reģionam ierosina Komisija.

Grozījums Nr.    98

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņotā sadarbības mehānisma ietvaros katra kompetentā iestāde vienu gadu pirms riska novērtējuma paziņošanas termiņa sniedz un atjaunina visus valsts datus, kas nepieciešami riska novērtējuma sagatavošanai un jo īpaši 1. punkta c) apakšpunktā minēto dažādo scenāriju simulēšanai.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.    99

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Riska novērtējumu sagatavo pēc IV pielikumā iekļautā modeļa. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šos modeļus groza.

3.  Riska novērtējumu sagatavo pēc IV pielikumā iekļautā modeļa. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šos modeļus groza, ņemot vērā dalībvalstu īstenošanas grafikus.

Grozījums Nr.    100

Regulas priekšlikums

6. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Kad visas reģiona dalībvalstis ir saskaņojušas riska novērtējumu, to paziņo Komisijai, turklāt pirmo reizi ne vēlāk kā 2018. gada 1. septembrī. Riska novērtējumu atjaunina ik pēc četriem gadiem, ja vien kādu apstākļu dēļ tas nav jādara biežāk. Riska novērtējumā ņem vērā progresu saistībā ar ieguldījumiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu 4. pantā noteikto infrastruktūras standartu un novērstu valstij specifiskās grūtības, kas radušās, īstenojot jaunus alternatīvus risinājumus. Tā pamatā ir arī 9. panta 2. punktā minēto ārkārtas rīcības plānu simulācijā iegūtā pieredze.

5.  Kad visas reģiona dalībvalstis ir saskaņojušas riska novērtējumu, to paziņo Komisijai, turklāt pirmo reizi ne vēlāk kā 2018. gada 1. septembrī. Riska novērtējumu atjaunina ik pēc četriem gadiem, ja vien kādu apstākļu dēļ tas nav jādara biežāk. Riska novērtējumā ņem vērā progresu saistībā ar ieguldījumiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu 4. pantā noteikto infrastruktūras standartu un novērstu valstij specifiskās grūtības, kas radušās, īstenojot jaunus alternatīvus risinājumus, tostarp starpreģionālos starpsavienojumus. Tā pamatā ir arī 9. panta 2. punktā minēto ārkārtas rīcības plānu simulācijā iegūtā pieredze.

Grozījums Nr.    101

Regulas priekšlikums

6. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Līdz 2017. gada 1. novembrim ENTSO-G veic Savienības mēroga simulāciju, kuras pamatā ir piegāžu un infrastruktūras traucējumu scenāriji. Scenārijus definē ENTSO-G saziņā ar Gāzes koordinācijas grupu. Kompetentās iestādes ENTSO-G sniedz simulācijām nepieciešamos datus, piemēram, par pieprasījuma vērtībām maksimumslodzes apstākļos, ieguves jaudu un pieprasījuma puses pasākumiem. Kompetentās iestādes simulāciju rezultātus ņem vērā riska novērtējumu, preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu sagatavošanā. Savienības mēroga simulāciju, kuras pamatā ir piegāžu un infrastruktūras traucējumu scenāriji, atjaunina ik pēc četriem gadiem, ja vien kādu apstākļu dēļ tas nav jādara biežāk.

6.  Lai sagatavotu riska novērtējumus, preventīvās rīcības un ārkārtas rīcības plānus, kompetentās iestādes ņem vērā rezultātus, kas gūti saskaņā ar 10.a panta 1. punktu ENTSO-G veiktajās Savienības mēroga simulācijās. ENTSO-G pārredzamā veidā un apspiežoties ar Gāzes koordinācijas grupu izstrādā simulācijās izmantojamo metodiku. ENTSO-G pēc tam regulāri izplata Gāzes koordinācijas grupā informāciju, kas saņemta ar agrīnās brīdināšanas mehānisma starpniecību. ENTSO-G ņem vērā veikto Savienības mēroga simulāciju rezultātus, lai noteiktu ieguldījumus, kas enerģijas tirgū ir jāveic reģionālā un starpreģionālā līmenī.

Grozījums Nr.    102

Regulas priekšlikums

6. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  Pamatojoties uz visiem reģionālajiem riska novērtējumiem, Komisija sadarbībā ar Gāzes koordinācijas grupu veic visaptverošu riska novērtējumu Savienībai kopumā un rezultātus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.    103

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Katra I pielikumā uzskaitītā reģiona dalībvalstu kompetentās iestādes pēc apspriešanās ar dabasgāzes uzņēmumiem, attiecīgajām organizācijām, kas pārstāv mājsaimniecības un rūpniecisko gāzes patērētāju, tostarp elektroenerģijas ražotāju, intereses, un valsts regulatīvajām iestādēm, ja tās nav kompetentās iestādes, kopīgi izveido:

1.  Katra reģiona dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbībā ar jebkuru valsts regulatīvo iestādi pēc apspriešanās ar dabasgāzes uzņēmumiem, elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoriem, attiecīgajām organizācijām, kas pārstāv mājsaimniecības un rūpniecisko gāzes patērētāju, tostarp elektroenerģijas ražotāju, intereses, iesaistītajām organizācijām, kas pārvalda dalībvalstu pieprasījumu pēc enerģijas un energoatkarību, un valsts vides aģentūrām kopīgi izveido:

Grozījums Nr.    104

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts– a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  preventīvās rīcības plānu, kurā norādīti pasākumi, kā novērst vai vājināt reģionā identificētos riskus, tostarp tikai nacionāla mēroga riskus, atbilstīgi riska novērtējumam, kas veikts saskaņā ar 6. pantu, un atbilstīgi 8. pantam; un

(a)  preventīvās rīcības plānu, kurā norādīti pasākumi, tostarp energoefektivitātes un pieprasījuma puses pasākumi, kā novērst vai mazināt reģionā identificētos riskus, tostarp tikai nacionāla mēroga riskus, atbilstīgi riska novērtējumam, kas veikts saskaņā ar 6. pantu, un atbilstīgi 8. pantam; un

Grozījums Nr.    105

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ārkārtas rīcības plānu, kurā norādīti veicamie pasākumi, kā novērst vai vājināt gāzes piegāžu traucējumu (tostarp tikai nacionāla mēroga traucējumu) ietekmi, atbilstīgi 9. pantam.

(b)  ārkārtas rīcības plānu, kurā norādīti veicamie pasākumi, tostarp pieprasījuma puses pasākumi, tādi kā ciešāka koordinācija ar elektroenerģijas nozari, kā novērst vai mazināt gāzes piegāžu traucējumu (tostarp tikai nacionāla mēroga traucējumu) ietekmi reģionā, atbilstīgi 9. pantam.

Grozījums Nr.    106

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Preventīvās rīcības plānos un ārkārtas rīcības plānos ņem vērā ENTSO-G veikto Savienības mēroga simulāciju rezultātus, tostarp attiecībā uz ārkārtas piegādes koridoriem.

Grozījums Nr.    107

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kompetentās iestādes regulāri ziņo Gāzes koordinācijas grupai par preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu sagatavošanas un pieņemšanas progresu. Konkrētāk, kompetentās iestādes par saskaņoto sadarbības mehānismu Gāzes koordinācijas grupai ziņo 18 mēnešus pirms plānu un to atjauninājumu pieņemšanas termiņa. Komisijai var uzņemties vispārēja sekmētāja lomu plānu sagatavošanā, jo īpaši saistībā ar sadarbības mehānisma izveidi. Ja reģiona kompetentās iestādes par sadarbības mehānismu nevienojas, sadarbības mehānismu šim reģionam var ierosināt Komisija. Tās nodrošina šādu plānu īstenošanas regulāru uzraudzību.

Kompetentās iestādes regulāri ziņo Gāzes koordinācijas grupai par preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu sagatavošanas un pieņemšanas progresu. Konkrētāk, kompetentās iestādes par saskaņoto sadarbības mehānismu Gāzes koordinācijas grupai ziņo 18 mēnešus pirms plānu un to atjauninājumu pieņemšanas termiņa. Komisijai uzņemas vispārēja sekmētāja lomu plānu sagatavošanā, jo īpaši saistībā ar sadarbības mehānisma izveidi. Ja reģiona kompetentās iestādes par sadarbības mehānismu nevienojas, sadarbības mehānismu šim reģionam izstrādā Komisija. Tās nodrošina šādu plānu īstenošanas regulāru uzraudzību.

Grozījums Nr.    108

Regulas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu izstrādā pēc V pielikumā iekļautajiem modeļiem. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šos modeļus groza.

3.  Preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu izstrādā pēc V pielikumā iekļautajiem modeļiem. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šos modeļus groza, ņemot vērā dalībvalstu īstenošanas grafikus.

Grozījums Nr.    109

Regulas priekšlikums

7. pants – 5. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija reģiona kompetentajām iestādēm izdod atzinumu, kā arī ieteikumu pārskatīt preventīvās rīcības plānu vai ārkārtas rīcības plānu, ja tā uzskata, ka attiecīgajam plānam piemīt kāda no šādām iezīmēm:

Komisija reģiona kompetentajām iestādēm izdod atzinumu, kā arī ieteikumu pārskatīt preventīvās rīcības plānu vai ārkārtas rīcības plānu, ja tā attiecībā uz plānu uzskata, ka:

Grozījums Nr.    110

Regulas priekšlikums

7. pants – 5. punkts – 2. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ea)  tas neatbilst Enerģētikas savienības mērķiem.

Grozījums Nr.    111

Regulas priekšlikums

7. pants – 6. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.   Triju mēnešu laikā pēc 4. punktā minētā Komisijas atzinuma paziņošanas attiecīgās kompetentās iestādes Komisijai paziņo par grozīto plānu vai informē Komisiju par iemesliem, kāpēc tās ieteikumiem nepiekrīt.

6.   Triju mēnešu laikā pēc 5. punktā minētā Komisijas atzinuma paziņošanas attiecīgās kompetentās iestādes Komisijai paziņo par grozīto plānu vai informē Komisiju par iemesliem, kāpēc tās ieteikumiem nepiekrīt.

Grozījums Nr.    112

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Preventīvās rīcības plāns satur šādus elementus:

1.  Preventīvās rīcības plāns satur visus turpmāk minētos elementus:

Grozījums Nr.    113

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  aizsargājamo patērētāju definīcija katrā reģiona dalībvalstī un 5. panta 1. punkta otrajā daļā aprakstītā informācija;

(b)  5. panta 1. punkta otrajā daļā aprakstītā informācija;

Grozījums Nr.    114

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  pasākumi, apjomi un jaudas, kas nepieciešami, lai izpildītu infrastruktūras un piegādes standartus katrā reģiona dalībvalstī, kā noteikts 4. un 5. pantā, tostarp vajadzības gadījumā norāda šādu informāciju: kādā mērā ar pieprasījuma puses pasākumiem var pietiekami un laikus kompensēt piegādes traucējumus, kā minēts 4. panta 2. punktā; no vispārējo interešu viedokļa vienīgā lielākā gāzes infrastruktūra 4. panta 3. punkta piemērošanas gadījumā; nepieciešamie gāzes apjomi, ko norāda atsevišķi par katru aizsargājamo patērētāju kategoriju un katru scenāriju, kā minēts 5. panta 1. punktā; jebkāds paaugstināts piegādes standarts saskaņā ar 5. panta 2. punktu, tostarp pamatojums tam, ka ir izpildīti 5. panta 2. punkta nosacījumi; apraksts par mehānismu, ar kuru uz laiku samazina jebkādu paaugstināto piegādes standartu vai papildu pienākumu saskaņā ar 12. pantu;

(c)  pasākumi, apjomi un jaudas, kas nepieciešami, lai izpildītu infrastruktūras un piegādes standartus katrā reģiona dalībvalstī, kā noteikts 4. un 5. pantā, tostarp vajadzības gadījumā norāda šādu informāciju: novērtējums par potenciālo gāzes pieprasījuma samazināšanos un tautsaimnieciskas nozīmes energoefektivitātes pasākumiem; kādā mērā ar pieprasījuma puses pasākumiem var pietiekami un laikus kompensēt piegādes traucējumus, kā minēts 4. panta 2. punktā; no vispārējo interešu viedokļa vienīgā lielākā gāzes infrastruktūra 4. panta 3. punkta piemērošanas gadījumā; vienīgais lielākais gāzes piegādātājs; nepieciešamie gāzes apjomi, ko norāda atsevišķi par katru aizsargājamo patērētāju kategoriju un katru scenāriju, kā minēts 5. panta 1. punktā; jebkāds paaugstināts piegādes standarts saskaņā ar 5. panta 2. punktu, tostarp argumenti tam, ka ir izpildīti 5. panta 2. punkta nosacījumi; apraksts par mehānismu, ar kuru uz laiku samazina jebkādu paaugstināto piegādes standartu vai papildu pienākumu saskaņā ar 12. pantu;

Grozījums Nr.    115

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  dabasgāzes uzņēmumiem un citām šajā sakarā nozīmīgām struktūrām noteiktie pienākumi, kas varētu ietekmēt gāzes piegādes drošību, piemēram, pienākums nodrošināt gāzes sistēmas drošu ekspluatāciju;

(d)  dabasgāzes uzņēmumiem, attiecīgā gadījumā — elektroenerģijas uzņēmumiem — un citām šajā sakarā nozīmīgām struktūrām noteiktie pienākumi, kas varētu ietekmēt gāzes piegādes drošību, piemēram, pienākums nodrošināt gāzes sistēmas drošu ekspluatāciju;

Grozījums Nr.    116

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  citi preventīvi pasākumi, ar kuriem paredzēts novērst riska novērtējumā identificētos riskus, piemēram, pasākumi, kas saistīti ar nepieciešamību uzlabot starpsavienojumus starp kaimiņu dalībvalstīm un iespēju vajadzības gadījumā diversificēt gāzes piegādes maršrutus un avotus, nolūkā novērst identificētos riskus, lai iespēju robežās saglabātu gāzes piegādi visiem patērētājiem;

(e)  citi preventīvi pasākumi, ar kuriem paredzēts novērst riska novērtējumā identificētos riskus, tostarp riskus, kas identificēti piegādes un infrastruktūras traucējumu Savienības mēroga simulācijās, kā izklāstīts 10.a pantā. Šādi pasākumi var būt saistīti ar nepieciešamību uzlabot starpsavienojumus starp kaimiņu dalībvalstīm, papildus uzlabot energoefektivitāti, samazināt gāzes pieprasījumu un iespēju attiecīgā gadījumā diversificēt gāzes piegādes maršrutus un avotus, sākt vai palielināt piegādi no alternatīviem piegādātājiem, inter alia veicot brīvprātīgu pieprasījuma agregēšanu, un apvienot gāzes rezerves, inter alia veidojot kopīgas virtuālās gāzes rezerves, kas ietvertu dažādās dalībvalstīs pieejamās dažādās elastīguma iespējas, vai izmantot reģionālā līmeņa glabāšanas kompleksus vai LNG terminālus nolūkā novērst identificētos riskus, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu gāzes piegādi visiem patērētājiem;

Grozījums Nr.    117

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j)  informācija par esošajiem un nākotnē paredzētajiem starpsavienojumiem, tostarp tiem, kas nodrošina piekļuvi Savienības gāzapgādes tīklam, pārrobežu plūsmām, pārrobežu piekļuvi glabātavām un LNG kompleksiem un divvirzienu jaudu, jo īpaši ārkārtas situācijās;

(j)  informācija par esošajiem un nākotnē paredzētajiem starpsavienojumiem, tostarp tiem, kas nodrošina piekļuvi Savienības gāzapgādes tīklam, pārrobežu plūsmām, pārrobežu piekļuvi glabātavām un LNG kompleksiem un divvirzienu jaudu, jo īpaši ārkārtas situācijās, kā arī aprēķini un ietekmes novērtējumi, kas ļautu izvērtēt iespējas, kā samazināt vajadzību veikt šādus piedāvājuma puses ieguldījumus infrastruktūrā, īstenojot izmaksu ziņā lietderīgus pieprasījuma puses pasākumus;

Grozījums Nr.    118

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – ka apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ka)  informācija par priekšrocībām, ko sniedz decentralizēti, ilgtspējīgi un cenu ziņā pieņemami risinājumi un alternatīvi energoresursi nolūkā panākt piegādes drošību, tādi kā atjaunojamie energoresursi, tostarp biogāze, kā arī energoefektivitātes pasākumi.

Grozījums Nr.    119

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Preventīvās rīcības plānā, jo īpaši pasākumos, kas paredzēti 4. pantā noteiktā infrastruktūras standarta izpildei, ņem vērā Savienības tīkla attīstības desmitgades plānu, kas jāizstrādā ENTSO-G saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. panta 10. punktu.

2.  Preventīvās rīcības plānā, jo īpaši pasākumos, kas paredzēti 4. pantā noteiktā infrastruktūras standarta izpildei, ņem vērā Savienības tīkla attīstības desmitgades plānu, kas jāizstrādā ENTSO-G saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. panta 10. punktu, un papildus var izmantot specializēto tehnisko un operatīvo informāciju, ko attiecībā uz gāzes un ārkārtas piegādes koridoriem sniegusi ENTSO-G RCSG.

Grozījums Nr.    120

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis sagatavo ietekmes novērtējumu par visiem preventīvajiem ārpustirgus pasākumiem, kas jāpieņem pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ieskaitot pasākumus, ar kuriem izpilda 5. panta 1. punktā noteikto piegādes standartu, un pasākumus saistībā ar 5. panta 2. punktā noteikto paaugstināto piegādes standartu. Ietekmes novērtējumā aplūko vismaz šādus elementus:

4.  Kompetentās iestādes vai — ja dalībvalstis tā nolemj — dalībvalstu regulatīvās iestādes sagatavo ietekmes novērtējumu par visiem preventīvajiem ārpustirgus pasākumiem, kas jāpieņem vai jāturpina pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ieskaitot pasākumus, ar kuriem izpilda 5. panta 1. punktā noteikto piegādes standartu, un pasākumus saistībā ar 5. panta 2. punktā noteikto paaugstināto piegādes standartu. Šādā ietekmes novērtējumā aplūko vismaz šādus elementus:

Grozījums Nr.    121

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ierosinātā pasākuma ietekme uz valsts gāzes tirgus attīstību un konkurenci valsts līmenī;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    122

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ierosināto pasākumu ietekme uz iekšējo gāzes tirgu;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    123

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  tajā definē dabasgāzes uzņēmumu un gāzes rūpniecisko patērētāju, to skaitā attiecīgo elektroenerģijas ražotāju, lomu un atbildību, ņemot vērā to, ka gāzes piegāžu traucējumi tos skar dažādā mērā, un to sadarbību ar kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā ar valstu regulatīvajām iestādēm katrā no 10. panta 1. punktā definētajiem krīzes līmeņiem;

(b)  tajā definē dabasgāzes uzņēmumu, attiecīgā gadījumā — elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru un gāzes rūpniecisko patērētāju, to skaitā attiecīgo elektroenerģijas ražotāju, lomu un atbildību, ņemot vērā to, ka gāzes piegāžu traucējumi tos skar dažādā mērā, un to sadarbību ar kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā ar valstu regulatīvajām iestādēm katrā no 10. panta 1. punktā definētajiem krīzes līmeņiem;

Grozījums Nr.    124

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  tajā vajadzības gadījumā ir apzināti pasākumi un darbības, kas jāveic, lai vājinātu gāzes piegādes traucējumu iespējamo ietekmi uz centralizēto siltumapgādi un no gāzes saražotās elektroenerģijas piegādi;

(e)  tajā vajadzības gadījumā ir apzināti pasākumi un darbības, kas jāveic, lai mazinātu gāzes piegādes traucējumu iespējamo ietekmi uz centralizēto siltumapgādi un no gāzes saražotās elektroenerģijas piegādi, jo īpaši īstenojot integrētu pieeju enerģētikas sistēmu darbībai elektroenerģijas un — attiecīgā gadījumā — gāzes jomā;

Grozījums Nr.    125

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  tajā ir norādīts krīzes pārvaldītājs vai krīzes pārvaldības grupa, un definēta tās loma;

(g)  tajā ir norādīts krīzes pārvaldītājs vai krīzes pārvaldības grupa, un definēta tās loma, tostarp sadarbība ar ENTSO-G RCSG attiecībā uz tehnisko un operatīvo uzdevumu veikšanu, kas atzīti par piemērotiem konkrētajā situācijā;

Grozījums Nr.    126

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  tajā ir identificēts, kādā mērā ar tirgus pasākumiem var risināt "trauksmes stāvokli" un vājināt "ārkārtas stāvokli";

(h)  tajā ir identificēts, kādā mērā ar tirgus pasākumiem, tostarp ar brīvprātīgu pieprasījuma agregēšanu, var risināt "trauksmes stāvokli" un mazināt "ārkārtas stāvokli";

Grozījums Nr.    127

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ia)  tajā ir aprakstīti piegādes ierobežošanas rīkojumi, kurus piemērotu ārkārtas stāvoklī;

Grozījums Nr.    128

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – ib apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ib)  tajā aprakstīti iespējamie pasākumi, kas izriet no 10.a pantā minētā ārkārtas piegādes koridora novērtējuma;

Grozījums Nr.    129

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – ic apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ic)  tajā aprakstīts ieviestais mehānisms informācijas apmaiņai par gāzes piegādi ārkārtas stāvoklī, pamatojoties uz ārkārtas piegādes koridora novērtējumu, tostarp — attiecīgā gadījumā — tādu esošo mehānismu izmantošanu kā RCSG, ko izstrādājusi ENTSO-G.

Grozījums Nr.    130

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(k)  tajā ir sīki noteikti ziņošanas pienākumi, kas uzlikti dabasgāzes uzņēmumiem trauksmes un ārkārtas stāvoklī;

(k)  tajā ir sīki noteikti ziņošanas pienākumi, kas uzlikti dabasgāzes un — attiecīgā gadījumā — elektroenerģijas uzņēmumiem trauksmes un ārkārtas stāvoklī;

Grozījums Nr.    131

Regulas priekšlikums

10. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Ārkārtas pasākumi nodrošina pieejamās dabasgāzes piegādi galapatērētājiem saskaņā ar steidzamības pakāpi, aizstājamību ar citiem enerģijas veidiem un ietekmi uz ekonomiku, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt gāzes piegādi aizsargājamiem patērētājiem, kā arī ārkārtas pasākumos pienācīgi ņem vērā piegādes situāciju elektroenerģijas nozarē.

Grozījums Nr.    132

Regulas priekšlikums

10. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b  Ārkārtas stāvoklī un pamatotu iemeslu dēļ dalībvalsts var nolemt par prioritāti noteikt gāzes piegādi atsevišķām kritiskām ar gāzi darbināmām elektrostacijām, nevis atsevišķām aizsargājamu patērētāju kategorijām. Šis pasākums ir balstīts uz 6. pantā paredzēto riska novērtējumu un piemērojams tikai tad, ja gāzes piegādes pārtraukums šādām vitāli svarīgām ar gāzi darbināmām elektrostacijām būtiski pasliktinātu vai kavētu pārējās gāzes piegādi aizsargājamiem patērētājiem smagu elektroenerģijas sistēmas bojājumu dēļ. Elektroenerģijas sistēmas pārvades sistēmu operatori identificē šādas kritiskās gāzes spēkstacijas sadarbībā ar gāzes sistēmas pārvades sistēmu operatoriem.

Grozījums Nr.    133

Regulas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10.a pants

 

Ārkārtas piegādes koridori

 

Līdz 2017. gada 30. aprīlim ENTSO-G ierosina piegāžu un infrastruktūras traucējumu scenārijus, kas jāizskata un jāpieņem pēc apspriešanās ar Gāzes koordinācijas grupu. Ierosinājumā ietver vismaz to traucējumu scenārijus, kuru simulācija saistīta ar jaunāko Savienības mēroga desmit gadu tīkla attīstības plānu attiecībā uz katru no galvenajiem importēšanas koridoriem un katru gadījumu, kas uzskaitīti 5. panta 1. punktā.

 

 

 

Līdz 2017. gada 1. novembrim ENTSO-G veic Savienības mēroga simulāciju, kuras pamatā ir piegāžu un infrastruktūras traucējumu scenāriji, kas pieņemti pēc apspriešanās ar Gāzes koordinācijas grupu. Kompetentās iestādes ENTSO-G sniedz simulācijām nepieciešamos datus, piemēram, par pieprasījuma vērtībām maksimumslodzes apstākļos, ieguves jaudu un pieprasījuma puses pasākumiem.

 

Veicot Savienības mēroga simulāciju, ENTSO-G identificē un novērtē ārkārtas piegādes koridorus, kuri papildina un sekmē reģionālo pieeju, kā izklāstīts I pielikumā, un pa kuriem var nodrošināt gāzes plūsmu starp reģioniem, lai nepieļautu iekšējā gāzes tirgus fragmentāciju. Novērtējuma rezultātus izskata Gāzes koordinācijas grupā.

 

Savienības mēroga simulāciju un ārkārtas piegādes koridorus atjaunina ik pēc četriem gadiem, ja vien kādu apstākļu dēļ tas nav jādara biežāk.

 

Ja ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, ārkārtas piegādes koridoru dalībvalstis nodrošina, ka tiek sniegta visa būtiskā informācija par gāzes piegādi, jo īpaši par pieejamajiem gāzes apjomiem, iespējamo piegādes kārtību un avotiem gāzes novirzīšanai uz dalībvalstīm, kuras ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli. Dalībvalstis, kuras atrodas gar ārkārtas piegādes koridoru, nodrošina, lai neviens pasākums neliegtu piegādāt gāzi dalībvalstīm, kas izsludinājušas ārkārtas stāvokli.

Grozījums Nr.    134

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokļa gadījumā Komisija koordinē kompetento iestāžu darbību, pilnībā ņemot vērā attiecīgo informāciju, kas saņemta no Gāzes koordinācijas grupas, un ar to rīkotās apspriešanās rezultātus. Komisija jo īpaši:

3.  Reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokļa gadījumā Komisija koordinē kompetento iestāžu darbību, pilnībā ņemot vērā attiecīgo informāciju, kas saņemta no Gāzes koordinācijas grupas, un ar to rīkotās apspriešanās rezultātus, un vajadzības gadījumā iesaista ENTSO-G RCSG. Komisija jo īpaši:

Grozījums Nr.    135

Regulas priekšlikums

11. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  Pēc tam, kad Komisija saņēmusi kompetentās iestādes paziņojumu par agrīnā brīdinājuma izsludināšanu dalībvalstī, vai pēc savas iniciatīvas Komisija izmanto atbilstīgus ārējās politikas instrumentus, lai nepieļautu gāzes piegādes situācijas pasliktināšanos.

Grozījums Nr.    136

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja dalībvalsts ir izsludinājusi krīzes līmeni "ārkārtas stāvoklis" saskaņā ar 10. panta 1. punktu, jebkādu paaugstināto piegādes standartu vai papildu pienākumus, kas uzlikti dabasgāzes uzņēmumiem citās dalībvalstīs saskaņā ar 5. panta 2. punktu, uz laiku samazina līdz 5. panta 1. punktā noteiktajam līmenim.

1.  Ja dalībvalsts ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli saskaņā ar 10. panta 1. punktu un pierādījusi, ka ir īstenoti visi tās reģiona ārkārtas rīcības plānā izklāstītie pasākumi un izpildīti visi ārkārtas rīcības plānā paredzētie tehniskie un komerciālie nosacījumi, jebkādu paaugstināto piegādes standartu vai papildu pienākumus, kas uzlikti dabasgāzes uzņēmumiem citās dalībvalstīs saskaņā ar 5. panta 1.a un 2. punktu, uz laiku samazina līdz 5. panta 1. punkta pirmajā daļā noteiktajam līmenim.

Grozījums Nr.    137

Regulas priekšlikums

12. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Dalībvalsts, kurā izsludināts ārkārtas stāvoklis un kura, neraugoties uz ārkārtas rīcības plānā paredzēto pasākumu īstenošanu, nespēj piegādāt gāzi aizsargājamiem patērētājiem, var prasīt solidaritātes pasākumu piemērošanu.

Grozījums Nr.    138

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Kamēr ārkārtas stāvokli izsludinājušajā dalībvalstī, neraugoties uz 1. punktā minētā pasākuma piemērošanu, nav nodrošinātas piegādes mājsaimniecībām, būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un centralizētās siltumapgādes mezgliem, jebkurā citā, ar ārkārtas stāvokli izsludinājušo dalībvalsti tieši savienotā dalībvalstī gāzes piegāde tādiem patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji vai centralizētās siltumapgādes mezgli, neturpinās tādā mērā, kā nepieciešams, lai nodrošinātu piegādes mājsaimniecībām, būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un centralizētās siltumapgādes mezgliem ārkārtas stāvokli izsludinājušajā dalībvalstī.

2.  Kamēr dalībvalstī, kura prasījusi piemērot solidaritātes pasākumus, nav nodrošināta gāzes piegāde aizsargājamiem patērētājiem, jebkurā citā dalībvalstī, kas tieši vai netieši ar trešās valsts starpniecību savienota ar šo dalībvalsti, gāzes piegāde tādiem patērētājiem, kas nav aizsargājami patērētāji, neturpinās tādā mērā, kā nepieciešams, lai nodrošinātu piegādi aizsargājamiem patērētājiem dalībvalstī, kura ir prasījusi piemērot solidaritātes pasākumus.

Grozījums Nr.    139

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šā punkta pirmo daļu būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un centralizētās siltumapgādes mezgliem piemēro tādā mērā, kādā tos aptver aizsargājamo patērētāju definīcija attiecīgajā dalībvalstī.

svītrots

Grozījums Nr.    140

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Kompetentās iestādes pieņem vajadzīgos pasākumus, lai gāzi, kas 2. punktā aprakstītajā situācijā netiek piegādāta patērētājiem — izņemot mājsaimniecības, būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus un centralizētās siltumapgādes mezglus —, varētu piegādāt dalībvalstij, kurā izsludināts 2. punktā aprakstītais ārkārtas stāvoklis, mājsaimniecību, būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un centralizētās siltumapgādes mezglu apgādei minētajā dalībvalstī.

3.  Kompetentās iestādes pieņem vajadzīgos pasākumus, lai gāzi, kas to teritorijā 2. punktā aprakstītajā situācijā tiek piegādāta vienīgi aizsargājamiem patērētājiem, varētu piegādāt dalībvalstij, kurā izsludināts 2. punktā aprakstītais ārkārtas stāvoklis.

Grozījums Nr.    141

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Par 3. punkta piemērošanas tehnisko, juridisko un finansiālo kārtību vienojas dalībvalstis, kas tieši savienotas cita ar citu, un šo kārtību apraksta attiecīgo reģionu ārkārtas rīcības plānā. Šāda kārtība var attiekties, cita starpā, uz piemērojamām gāzes cenām, starpsavienotāju izmantošanu, t.sk. divvirzienu jaudu, gāzes apjomiem un kompensācijas izmaksu segšanu. Lai izpildītu 3. punktā noteikto pienākumu, ieteicams izmantot tirgus pasākumus, piemēram, izsoles. Ja 3. punkta piemērošanai nepieciešamā tehniskā, juridiskā un finansiālā kārtība tiek grozīta, attiecīgi atjaunina arī attiecīgo ārkārtas rīcības plānu.

4.  Par 3. punkta piemērošanas tehnisko, juridisko un finansiālo kārtību vienojas dalībvalstis, kas tieši savienotas cita ar citu, un šo kārtību apraksta attiecīgo reģionu ārkārtas rīcības plānā. Šāda kārtība attiecas, cita starpā, uz piemērojamām gāzes cenām, starpsavienotāju izmantošanu, t.sk. garantēto divvirzienu jaudu, gāzes apjomiem un kompensācijas izmaksu segšanu. Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) var iesaistīties kā koordinēšanas struktūra, aprēķinot kompensācijas izmaksas, kas ir balstītas uz tirgus principiem. Solidaritātes mehānisms ir galējā pasākuma mehānisms, ar ko paredz pienācīgu kompensāciju, lai mazinātu ietekmi uz iesaistītajiem tirgus dalībniekiem. Lai izpildītu 3. punktā noteikto pienākumu, ieteicams izmantot tirgus pasākumus, piemēram, izsoles. Šajā punktā minētās gāzes cenas un kompensācijas izmaksas atspoguļo tirgus nosacījumus un tiek regulāri pārskatītas, tostarp ārkārtas situācijās. Ja 3. punkta piemērošanai nepieciešamā tehniskā, juridiskā un finansiālā kārtība tiek grozīta, attiecīgi atjaunina arī attiecīgo ārkārtas rīcības plānu. Komisija sagatavo pamatnostādnes par solidaritātes pasākumu modeļiem, tostarp klauzulu paraugiem, un tos publicē līdz ... [solidaritātes mehānisma spēkā stāšanās diena].

Grozījums Nr.    142

Regulas priekšlikums

12. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Šā panta 2. punktu piemēro no 2019. gada 1. marta.

5.  Šā panta 2. punktu piemēro no 2018. gada 1. oktobra.

Grozījums Nr.    143

Regulas priekšlikums

12. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Ja dalībvalstis nevienojas par vajadzīgo tehnisko, juridisko un finansiālo kārtību, Komisija var savā atzinumā un lēmumā par plāniem ierosināt šādu pasākumu satvaru.

6.  Ja dalībvalstis nevienojas par vajadzīgo tehnisko, juridisko, finansiālo un komerciālo kārtību, Komisija šādu pasākumu satvaru izstrādā saskaņā ar 4. punktu.

Grozījums Nr.    144

Regulas priekšlikums

13. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Informācijas apmaiņa

Informācijas apkopošana

Grozījums Nr.    145

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  informāciju par kompetentās iestādes plānotajiem vai jau īstenotajiem ārkārtas stāvokļa pārvarēšanas pasākumiem, un informāciju par to efektivitāti;

(b)  informāciju par kompetentās iestādes plānotajiem vai jau īstenotajiem ārkārtas stāvokļa pārvarēšanas pasākumiem, tostarp pieprasījuma puses pasākumiem, un informāciju par to efektivitāti;

Grozījums Nr.    146

Regulas priekšlikums

13. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Pienācīgi pamatotos apstākļos, neatkarīgi no tā, vai ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, kompetentā iestāde var gāzes uzņēmumiem prasīt sniegt 1. punktā minēto informāciju vai papildu informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu gāzes piegāžu vispārējo situāciju dalībvalstī vai citās dalībvalstīs, tostarp līgumisko informāciju. Komisija var no kompetentajām iestādēm pieprasīt dabasgāzes uzņēmumu sniegto informāciju.

4.  Neatkarīgi no tā, vai ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, kompetentā iestāde var dabasgāzes uzņēmumiem prasīt sniegt 1. punktā minēto informāciju vai papildu informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu gāzes piegāžu vispārējo situāciju dalībvalstī vai citās dalībvalstīs, tostarp līgumisko informāciju. Komisija var no kompetentajām iestādēm pieprasīt dabasgāzes uzņēmumu sniegto informāciju. Komisija un kompetentās iestādes nerada nevajadzīgus administratīvos šķēršļus, jo īpaši nodrošinot, lai netiktu uzlikti divkāršas informācijas sniegšanas pienākumi.

Grozījums Nr.    147

Regulas priekšlikums

13. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Ja Komisija uzskata, ka ir skarta vai var tikt skarta gāzes piegāde reģionā vai visā Savienībā, tā var kompetentajām iestādēm pieprasīt savākt un Komisijai iesniegt informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu gāzes piegādes situāciju Savienībā. Komisija ar savu novērtējumu var iepazīstināt Gāzes koordinācijas grupu.

5.  Ja Komisija uzskata, ka ir skarta vai var tikt skarta gāzes piegāde reģionā vai visā Savienībā, tā var kompetentajām iestādēm pieprasīt savākt un Komisijai iesniegt informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu gāzes piegādes situāciju Savienībā. Komisija ar savu novērtējumu iepazīstina Gāzes koordinācijas grupu.

Grozījums Nr.    148

Regulas priekšlikums

13. pants – 6. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  attiecīgajām kompetentajām iestādēm ziņo šādu informāciju par gāzes piegāžu līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 1 gadu:

(a)  attiecīgajām kompetentajām iestādēm un jebkurai valsts regulatīvai iestādei ziņo šādu informāciju par gāzes piegāžu līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 1 gadu:

Grozījums Nr.    149

Regulas priekšlikums

13. pants – 6. punkts – a apakšpunkts – va punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(va)  cena;

Grozījums Nr.    150

Regulas priekšlikums

13. pants – 6. punkts – a apakšpunkts – vi punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(vi)  nosacījumi, pie kādiem aptur gāzes piegādi;

(vi)  nosacījumi, pie kādiem pārskata gāzes piegādes noteikumus un aptur gāzes piegādi;

Grozījums Nr.    151

Regulas priekšlikums

13. pants – 6. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  tiklīdz noslēgti vai grozīti gāzes piegāžu līgumi, kuru ilgums pārsniedz 1 gadu un kuri noslēgti vai grozīti pēc [OP: ievietot šīs regulas spēkā stāšanās datumu], un kuri atsevišķi vai kumulatīvi ar citiem līgumiem, kas noslēgti ar to pašu piegādātāju vai ar to saistītu uzņēmumu, sedz vairāk par 40 % no gada dabasgāzes patēriņa attiecīgajā dalībvalstī, par to ziņo kompetentajai iestādei un Komisijai. Ziņošanas pienākums neattiecas uz grozījumiem, kas skar tikai gāzes cenu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz visiem komerciāliem līgumiem, kas ir būtiski gāzes piegādes līgumu izpildei.

(b)  tiklīdz ar to pašu piegādātāju no trešās valsts vai ar to saistītu uzņēmumu noslēgti vai grozīti gāzes piegāžu līgumi, kuru ilgums pārsniedz 1 gadu un kuri noslēgti vai grozīti pēc 2015. gada 20. marta, un kuri atsevišķi vai kumulatīvi ar līgumiem, kas noslēgti ar citiem tā paša tirgus dabasgāzes uzņēmumiem un ar to pašu piegādātāju vai ar to saistītu uzņēmumu, sedz vairāk par 40 % no gada kopējā trešo valstu gāzes importa dalībvalstī, par to ziņo kompetentajai iestādei un Komisijai. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz gāzes cenu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz visiem spēkā esošajiem un jaunajiem komerciāliem līgumiem, kas ir būtiski gāzes piegādes līgumu izpildei. Šajā ziņā valstu regulatīvās iestādes uzrauga piegādes tirgus struktūru un informē attiecīgos dabasgāzes uzņēmumus, ja tiek pārsniegta 40 % robežvērtība.

Grozījums Nr.    152

Regulas priekšlikums

13. pants – 6. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kompetentā iestāde pirmās daļas a) punktā norādītās ziņas nosūta Komisijai līdz katra gada septembra beigām.

Kompetentā iestāde šā punkta a) apakšpunktā norādītās ziņas nosūta Komisijai līdz katra gada septembra beigām. Komisija saņemtos datus apkopo, sagrupējot pa dalībvalstīm ar līdzīgiem trešo valstu piegādātāju profiliem, lai izstrādātu līgumslēgšanas kritērijus, ko izmantotu attiecīgie dabasgāzes uzņēmumi.

Grozījums Nr.    153

Regulas priekšlikums

13. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a  Uz līgumiem ar piegādātājiem no EEZ valstīm 6. punktā minēto paziņošanas pienākumu neattiecina.

Grozījums Nr.    154

Regulas priekšlikums

13. pants – 6.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.b  Komisija izmanto apkopotos datus, lai aprēķinātu vidējo gāzes cenu, ko dabasgāzes uzņēmumi maksā katrā I pielikumā definētajā reģionā un Savienībā kopumā. Iegūtos rezultātus publisko reizi divos gados.

Grozījums Nr.    155

Regulas priekšlikums

13. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Pienācīgi pamatotos apstākļos, ja kompetentā iestāde vai Komisija uzskata, ka gāzes piegādes līgums, uz ko neattiecas šā panta 6. punkta b) apakšpunkts, tomēr var ietekmēt piegādes drošību dalībvalstī, reģionā vai visā Savienībā, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā darbojas dabasgāzes uzņēmums, kas noslēdzis šo līgumu, vai Komisija var pieprasīt, lai dabasgāzes uzņēmums iesniedz šo līgumu, lai varētu novērtēt tā ietekmi uz piegādes drošību. Šis pieprasījums var aptvert arī citus komerciālus līgumus, kas ir būtiski gāzes piegādes līgumu izpildei.

7.  Pienācīgi pamatotos apstākļos, ja kompetentā iestāde vai Komisija uzskata, ka gāzes piegādes līgums, uz ko neattiecas šā panta 6. punkta b) apakšpunkts, tomēr var ietekmēt gāzes piegādes drošību dalībvalstī, reģionā vai visā Savienībā, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā darbojas dabasgāzes uzņēmums, kas noslēdzis šo līgumu, vai Komisija pieprasa, lai dabasgāzes uzņēmums iesniedz šo līgumu, lai varētu novērtēt tā ietekmi uz gāzes piegādes drošību. Šis pieprasījums var aptvert arī citus komerciālus līgumus, kas ir būtiski gāzes piegādes līgumu izpildei, vai komerciālus līgumus par infrastruktūras attīstību un darbību.

Grozījums Nr.    156

Regulas priekšlikums

13. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7.a  Līdz … [6 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] kompetentā iestāde ievieš pasākumus, ar ko uzliek naudas sodus dabasgāzes uzņēmumiem, ja tie neievēro 6. vai 7. punktu. Šādi naudas sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

Grozījums Nr.    157

Regulas priekšlikums

13. pants – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a  Ja Komisija konstatē, ka gāzes piegādes līguma nosacījumi pārkāpj šīs regulas noteikumus, tā var apsvērt iespēju turpināt procedūru, inter alia saistībā ar Savienības konkurences tiesību aktiem. Komisija informē attiecīgo dabasgāzes uzņēmumu un attiecīgo kompetento iestādi par gāzes piegādes līguma neatbilstību šīs regulas noteikumiem un prasa līguma nosacījumus grozīt. Dabasgāzes uzņēmums vai attiecīgā kompetentā iestāde trīs mēnešu laikā pēc prasības saņemšanas dienas paziņo Komisijai par grozījumu izdarīšanu vai informē Komisiju par iemesliem, kāpēc uzņēmums prasībai nepiekrīt. Komisija trīs mēnešu laikā pēc dabasgāzes uzņēmuma atbildes saņemšanas dienas savu prasību groza, atsauc vai apstiprina. Komisija sīki izklāsta sava lēmuma argumentus. Kompetentā iestāde līdz ... [seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] ievieš pasākumus, ar ko uzliek naudas sodus dabasgāzes uzņēmumiem, ja tie prasību neievēro. Šādi naudas sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, ņemot vērā neatbilstības apmēru un iespējamos ieguvumus, ko dabasgāzes uzņēmums varētu saņemt prasību neievērošanas gadījumā.

Grozījums Nr.    158

Regulas priekšlikums

13. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.  Valsts regulatīvās iestādes un Komisija ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju.

9.  Valsts regulatīvās iestādes un Komisija garantē stingru konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju, kas ir darīta pieejama, piemērojot šā panta noteikumus.

Grozījums Nr.    159

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai atvieglotu to pasākumu koordinēšanu, kas attiecas uz gāzes piegādes drošību, izveido Gāzes koordinācijas grupu. Grupā ir pārstāvji no dalībvalstīm, jo īpaši to kompetentajām iestādēm, kā arī Energoregulatoru sadarbības aģentūras ("Aģentūra”), ENTSO-G un attiecīgo nozari un attiecīgos patērētājus pārstāvošām organizācijām. Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, pieņem lēmumu par grupas sastāvu, nodrošinot, ka tā ir pilnībā reprezentatīva. Komisija vada grupas sanāksmes. Grupa pieņem savu reglamentu.

1.  Lai atvieglotu to pasākumu koordinēšanu, kas attiecas uz gāzes piegādes drošību, izveido Gāzes koordinācijas grupu. Grupā ir pārstāvji no dalībvalstīm, jo īpaši to kompetentajām iestādēm un jebkuru valsts regulatīvo iestādi, kā arī Energoregulatoru sadarbības aģentūras (“Aģentūra”), ENTSO-G un attiecīgo nozari un attiecīgos patērētājus pārstāvošām organizācijām. Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, pieņem lēmumu par grupas sastāvu, nodrošinot, ka tā ir pilnībā reprezentatīva. Komisija vada grupas sanāksmes. Grupa pieņem savu reglamentu.

Grozījums Nr.    160

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  visa informācija, kas skar gāzes piegādes drošību valsts, reģionālā un Savienības mērogā;

(b)  visa informācija, kas skar gāzes piegādes drošību valsts, reģionālā un Savienības mērogā, tostarp informācija un dati par īstenoto un plānoto pieprasījuma puses politiku un pasākumiem;

Grozījums Nr.    161

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  pasākumu koordinēšana ārkārtas stāvokļa pārvarēšanai Savienībā, ar trešām valstīm, kas ir Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses, un ar citām trešām valstīm;

(g)  pasākumu koordinēšana ārkārtas stāvokļa pārvarēšanai Savienībā, ar Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm un ar citām trešām valstīm;

Grozījums Nr.    162

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  No 3. panta 2. punkta otrā teikuma, 3. panta 6. punkta, 4. panta 3., 4. un 6. punkta, 5. panta 2. punkta, 6. panta 1. punkta d) apakšpunkta, 7. panta 5. punkta b) un e) apakšpunkta, 8. panta 1. punkta e), g) un i) apakšpunkta, 8. panta 4. punkta b) un c) apakšpunkta, 9. panta 1. punkta j) un m) apakšpunkta, 9. panta 4. punkta, 10. panta 4. punkta, 11. panta 5. punkta un 12. panta ceļas dalībvalstu pienākumi pret Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pusi, ievērojot šādu procedūru:

1.  No 3. panta 2. punkta otrā teikuma, 3. panta 6. punkta, 4. panta 3., 4. un 6. punkta, 5. panta 2. punkta, 6. panta 1. punkta d) apakšpunkta, 7. panta 5. punkta b) un e) apakšpunkta, 8. panta 1. punkta e), g) un i) apakšpunkta, 8. panta 4. punkta b) un c) apakšpunkta, 9. panta 1. punkta j) un m) apakšpunkta, 9. panta 4. punkta, 10. panta 4. punkta, 11. panta 5. punkta un 12. panta ceļas visu dalībvalstu pienākumi pret Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pusi, ievērojot šādu procedūru:

Grozījums Nr.    163

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija, pamatojoties uz 7. panta 5. punktā minētajiem novērtējumiem, vajadzības gadījumā izdara secinājumus par iespējamiem līdzekļiem, kā palielināt piegādes drošību Savienības līmenī, un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu, tostarp vajadzības gadījumā sagatavo ieteikumus regulas pilnveidošanai.

Komisija, pamatojoties uz 7. panta 5. punktā minētajiem novērtējumiem, vajadzības gadījumā izdara secinājumus par iespējamiem līdzekļiem, kā palielināt gāzes piegādes drošību Savienības līmenī, un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu, tostarp vajadzības gadījumā iesniedz likumdošanas priekšlikumu šīs regulas grozīšanai.

Grozījums Nr.    164

Regulas priekšlikums

17. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Paziņošana

Dokumentu iesniegšana

Grozījums Nr.    165

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Riska novērtējumu, preventīvās rīcības plānus, ārkārtas rīcības plānus un visus citus dokumentus Komisijai paziņo elektroniski CIRCABC platformā.

Riska novērtējumu, preventīvās rīcības plānus, ārkārtas rīcības plānus un visus citus dokumentus Komisijai iesniedz elektroniski CIRCABC platformā.

Grozījums Nr.    166

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Visa sarakste saistībā ar paziņošanu notiek elektroniski.

Visa sarakste saistībā ar šā panta noteikumiem notiek elektroniski.

Grozījums Nr.    167

Regulas priekšlikums

II pielikums – 3 punkts – 2 daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

"Aprēķina teritorija" ir kompetentās iestādes noteikts ģeogrāfisks apgabals, kuram aprēķina N-1 formulu.

"Aprēķina teritorija" ir kompetentās iestādes ģeogrāfiski noteikts attiecīgā tirgus apgabals, kuram aprēķina N-1 formulu.

Grozījums Nr.    168

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1 punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai nodrošinātu vai uzlabotu pastāvīgo divvirzienu jaudu starpsavienojumā vai lai saņemtu vai pagarinātu atbrīvojumu no šī pienākuma, pārvades sistēmu operatori abpus starpsavienojumam pēc apspriešanās ar visiem pārvades sistēmu operatoriem gāzes koridorā savām kompetentajām iestādēm (attiecīgajām kompetentajām iestādēm) iesniedz:

1.  Lai nodrošinātu vai uzlabotu pastāvīgo divvirzienu jaudu starpsavienojumā vai lai saņemtu vai pagarinātu atbrīvojumu no šī pienākuma, pārvades sistēmu operatori abpus starpsavienojumam pēc apspriešanās ar visiem pārvades sistēmu operatoriem gāzes koridorā savām kompetentajām iestādēm vai savām regulatīvajām iestādēm, ja tās nav kompetentās iestādes (šajā pielikumā kopā dēvētām par “attiecīgajām kompetentajām iestādēm), iesniedz:

Grozījums Nr.    169

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 1. punkts– 1.1. apakšpunkts – e punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  Jāapraksta, kāda loma reģionā ir iekšējai gāzes ieguvei:

(e)  Jāapraksta, kāda loma reģionā ir iekšējai gāzes, tostarp biogāzes, ieguvei:

Grozījums Nr.    170

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – fa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)  Gāzes pieprasījuma scenāriji, ņemot vērā arī energoefektivitātes pasākumu ietekmi uz gāzes galapatēriņu gadā.

Grozījums Nr.    171

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts – ga punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ga)  Gāzes pieprasījuma scenāriji, ņemot vērā arī energoefektivitātes pasākumu ietekmi uz gāzes galapatēriņu gadā.

Grozījums Nr.    172

Regulas priekšlikums

V pielikums – 1. punkts– 1.1. apakšpunkts – e punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  Jāapraksta, kāda loma reģionā ir iekšējai gāzes ieguvei:

(e)  Jāapraksta, kāda loma reģionā ir iekšējai gāzes, tostarp biogāzes, ieguvei:

Grozījums Nr.    173

Regulas priekšlikums

V pielikums – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – fa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)  Jāapraksta, kāda ir energoefektivitātes pasākumu loma un to ietekme uz gāzes galapatēriņu gadā.

Grozījums Nr.    174

Regulas priekšlikums

V pielikums – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts – ga punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ga)  Jāapraksta, kāda ir energoefektivitātes pasākumu loma un to ietekme uz gāzes galapatēriņu gadā.

Grozījums Nr.    175

Regulas priekšlikums

V pielikums – 5. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  Jāapraksta citi pasākumi, kas pieņemti nevis riska novērtējuma, bet citu iemeslu dēļ, bet kam var būt pozitīva ietekme uz piegādes drošību reģionā/dalībvalstī

(b)  Jāapraksta citi pasākumi, kas pieņemti nevis riska novērtējumā minēto, bet citu iemeslu dēļ, bet kam var būt pozitīva ietekme uz piegādes drošību reģionā/dalībvalstī.

Grozījums Nr.    176

Regulas priekšlikums

V pielikums – 1. modelis – 9. punkts – ba apašpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  Jāapraksta mehānismi, kas izmantoti ENTSO-G RCSG sniegtās specializētās tehniskās un operatīvās informācijas iekļaušanai.

Grozījums Nr.    177

Regulas priekšlikums

V pielikums – 2. modelis – 6. punkts – ba apašpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  Jāapraksta mehānismi, kas ieviesti sadarbībai ar ENTSO-G RCSG.


PASKAIDROJUMS

I. Ievads

Stājoties spēkā Regulai (ES) Nr. 994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Padomes Direktīvas 2004/67/EK atcelšanu, ES ir spērusi pirmos soļus virzībā uz labāku sadarbību starp dabasgāzes uzņēmumiem, dalībvalstīm un Eiropas Komisiju, lai reaģētu uz gāzes piegādes drošības transnacionālajām problēmām.

2010. gada regula ir balstīta uz atziņu, ka enerģētiskā drošība ir kopīga dalībvalstu iestāžu un ES kompetence un atbildība, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 194. pantā. Ar minēto pantu paredz, ka kopīgā enerģētikas politika ir balstīta uz solidaritātes principu un tās mērķis inter alia ir nodrošināt energoapgādes drošību.

2010. gada regula atbilst Parlamenta ilglaicīgajai nostājai, proti, prasībai papildināt tiesisko regulējumu un pabeigt iekšējā enerģijas tirgū nepieciešamās infrastruktūras izveidi, paredzot noteikumus, ar ko solidaritātes garā sekmētu kopīgus mehānismus ārējo piegāžu traucējumu novēršanai un reaģēšanai uz tiem. Tas bija vēl jo būtiskāk, ja ņem vērā ES aizvien lielāko atkarību no gāzes importa, kā arī atkārtotos Krievijas gāzes piegādes pārrāvumus, kas nelabvēlīgi ietekmēja piegādi uz atsevišķām ES dalībvalstīm.

2006. un 2009. gada gāzes krīze, kā arī tā, kas notika 2014. gadā, gāzes piegādes jomā radīja nenoteiktību. Līdz ar to par ES politikas veidošanas prioritāti tika izvirzīta enerģētiskā drošība, ko noteica arī par vienu no galvenajiem mērķiem Enerģētikas savienības stratēģijā, ko Eiropas Komisija pieņēma 2015. gada 25. februārī.

2010. gada regula izrādījās kritiska Eiropas enerģētiskās drošības uzlabošanai. Vienlaikus, ņemot vērā pēc piegādes krīzēm veikto stresa testu rezultātus, īstenošanas ziņojumu par 2010. gada regulu un Komisijas veiktās sabiedriskās apspriešanas 2015. gadā, referents atzīst, ka valsts līmeņa pieeja nav bijusi pietiekami efektīva, lai pilnībā risinātu gāzes piegādes reģionālās atšķirības un pārrobežu aspektus, kam nepieciešami nostiprināti, uz solidaritāti balstīti mehānismi, ar ko reaģētu uz piegādes traucējumiem. Referents uzskata — lai turpinātu likvidēt šķēršļus starp dalībvalstīm, pazeminātu preventīvo pasākumu izmaksas un efektīvāk vājinātu sekas, ir vajadzīga ciešāka sadarbība, koordinācija un pārredzamība, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo ES gāzes tirgu integrāciju un Eiropas uz koridoriem balstīto pieeju gāzes piegādei un reversām plūsmām.

Referents atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu pārskatīt 2010. gada regulu. Tā ir viena no būtiskākajām Enerģētikas savienības satvara leģislatīvajām darbībām, kuru īstenot prasīja arī Parlaments 2015. gada 15. decembra rezolūcijā par virzību uz Eiropas enerģētikas savienību. Referents atzinīgi vērtē Komisijas vispārējo pieeju, ar ko paredz nostiprināt pašreizējos mehānismus, lai turpinātu uzlabot ES enerģētisko drošību.

II. Galvenie referenta argumenti

II.1. Reģionālā pieeja ar ārkārtas piegādes koridoriem

Referents uzskata, ka gāzes piegādes transnacionālais raksturs, par ko liecina tas, ka 90 % no Eiropas gāzes plūsmām šķērso vismaz vienu valsts robežu, kā arī no šādas situācijas izrietošā iespējamība piegādes traucējumu dēļ piedzīvot starptautiskas sekas, liek veidot pēc iespējas plašāku sadarbību, kurā nostiprināta koordinēšanas loma būtu Komisijai, kā tas iepriekšējā desmitgadē ierosināts vairākās politikas iniciatīvās un kā to vairākkārt aicinājis Parlaments. Šīs iniciatīvas cita starpā ietver priekšlikumu par Eiropas Enerģētikas kopienu, ko referents ierosinājis kopā ar bijušo Komisijas priekšsēdētāju Jacques Delors, un, visbeidzot, Enerģētikas savienība stratēģiju.

Referents pilnībā atbalsta Savienības mēroga un, iespējams, pat Eiropas mēroga pieeju, taču viņš arī ņem vērā jaunās regulas ietekmes novērtējuma rezultātus. Komisija salīdzināja četrus iespējamos scenārijus, sākot no izejas scenārija (turpmāka ES līmeņa rīcība neseko), līdz neleģislatīvai iespējai (uzlabota īstenošana un ieteikuma rakstura normatīvie pasākumi) un leģislatīvām iespējām, ar ko uzlabotu koordinēšanu ar diviem iespējamiem variantiem, un, visbeidzot, paredzēta arī iespēja īstenot pilnīgu ES līmeņa saskaņošanu. Scenāriju analīze liecināja, ka vislabākā iespēja būtu uzlabota koordinēšana, ievērojot atsevišķus principus un standartus.

Referents uzskata, ka reģionālā pieeja riska novērtēšanā, kā arī preventīvās rīcības un seku vājināšanas plānu izstrāde ir iespēja, kā efektīvi un rezultatīvi sasniegt būtiski augstāku enerģētiskās drošības līmeni. Referents arī stingri atbalsta modeļu saskaņošanu, kā arī salīdzinošās izvērtēšanas mehānismu, ar ko nodrošinātu, ka attiecīgajos reģionos apstiprinātie risinājumi veido efektīvu un saderīgu Savienības mēroga enerģētiskās drošība satvaru.

Vienlaikus reģioni būtu jāuzskata par pašpietiekamiem, kas spēj nodrošināt gāzes piegādi, ārkārtas situācijā veicot preventīvas vai seku vājināšanas darbības. Nestabila energoapgāde vienā valstī vai reģionā ietekmē visu ES un visus piegādes koridorus. Dalībvalstīm jebkurā gadījumā būtu jāsadarbojas reģionu ietvaros, taču priekšlikumā varētu arī integrēt spēcīgāku Eiropas perspektīvu, kas ļautu visas pieejamās piegādes un instrumentus izmantot plašākā ES iekšējā gāzes tirgū. To varētu panākt, ES līmenī padziļināti analizējot attiecīgos ārkārtas piegādes koridorus, un analīzes pamatā būtu vairāku dalībvalstu grupai kopīgi gāzes piegādes avoti.

Referents uzskata, ka nolūkā nodrošināt vienas dalībvalsts vai dalībvalstu grupas enerģētisko drošību ārkārtas piegādes koridori var nodrošināt pamata informāciju un ieteikt iespējamos pasākumus, kas dalībvalstīm palīdzētu sagatavot riska novērtējumus un reģionālos preventīvās rīcības un ārkārtas rīcības plānus, jo īpaši informāciju par pieejamiem gāzes apjomiem, iespējamām modalitātēm un avotiem gāzes pārvadei uz dalībvalstīm, kurās ir piegādes traucējumi. Balstoties uz pašreizējiem ENTSO-G koordinācijas mehānismiem, ārkārtas piegādes koridori papildinātu reģionālo pieeju, tādējādi nepieļaujot fragmentāciju un būtiski nostiprinot Eiropas perspektīvu, kā arī efektīvāk varētu novērst ārkārtas situācijas un reaģēt uz tām. Turklāt referents ir pārliecināts, ka obligāta gāzes piegādes novērtēšana, kas aptvertu ne tikai reģionus, palīdzētu Savienībai un dalībvalstīm daudz labāk sagatavoties krīzei un ļautu straujāk reaģēt gadījumā, ja krīze iestājas.

II.2. Solidaritātes mehānisms

Referents atzinīgi vērtē ieviesto solidaritātes klauzulu kā juridiski saistošu principu, ko piemērotu galējas nepieciešamības gadījumā. Referents uzsver, ka to nevajadzētu uzskatīt kā ES iekšējā gāzes tirgū pieejamu uz tirgu balstītas preventīvas rīcības alternatīvu, kā arī ar to nevajadzētu aizstāt valstu centienus uzlabot savu izturētspēju piegādes traucējumu gadījumā, diversificējot enerģijas piegādātājus, piegādes maršrutus un avotus un uzlabojot energoefektivitāti.

II.3. Informācijas apmaiņa

Referents stingri atbalsta argumentāciju, ka nolūkā panākt drošu enerģijas piegādi ir jārada tādi enerģijas tirdzniecības konkurences apstākļi, kas uzņēmumiem, tostarp enerģijas uzņēmumiem, visā Savienībā būtu vienlīdzīgi, un šādus apstākļus varētu nodrošināt ar pārredzamiem brīvā tirgus noteikumiem, kas būtu saistoši visiem uzņēmumiem un ieinteresētajām personām visā piegādes, pārvades un sadales ķēdē.

Referents norāda, ka riska novērtēšanā, kā arī krīžu novēršanā un seku vājināšanā ir svarīgi nodrošināt pienācīgu informācijas apmaiņu. Tāpēc referents atbalsta Komisijas priekšlikumu, ar ko par atsevišķiem būtiskiem līgumiem pēc to noslēgšanas vai grozīšanas automātiski tiktu paziņots Komisijai un kompetentajai iestādei, kā arī atzinīgi vērtē to, ka kompetentajai iestādei un Komisijai ir prerogatīva pienācīgi pamatotos gadījumos prasīt dabasgāzes uzņēmumam iesniegt attiecīgo līgumu, lai varētu novērtēt tā ietekmi uz piegādes drošību.

II.4. Aizsargājamie patērētāji

Referents ierosina termina “aizsargājams patērētājs” definīcijas saskaņošanu Savienības mērogā. Tas palīdzētu novērst dalībvalstīs pastāvošās atšķirības, kuras var ietekmēt piegādes standartu, jo īpaši gadījumā, ja standartu nosaka ārpustirgus pasākumi, kas nelabvēlīgi ietekmētu iekšējo tirgu un piegādes drošību kaimiņvalstīs, samazinot gāzes tirgu likviditāti, jo īpaši saspringtās piegādes–pieprasījuma situācijās.

Turklāt referents ierosina, lai dalībvalstīm atļautu piešķirt prioritāti atsevišķām ar gāzi darbināmām elektrostacijām, kas ir kritiskas tīkla integritātei. Saskaņā ar stingriem nosacījumiem prioritāte būtu jāpiešķir šādām elektrostacijām un nevis aizsargājamiem patērētājiem, lai novērstu piegādes pārrāvumu, kas liegtu elektroenerģijas un, iespējams, arī gāzes piegādi visiem aizsargājamiem patērētājiem (ja gāzes iekārtu darbība ir atkarīga no elektroenerģijas).

II.5. Enerģētikas kopienas iekļaušana

Referents stingri iestājas par to, lai enerģijas un jo īpaši piegādes drošības jomā izveidotu vienotu tiesisko regulējumu, kas ietvertu ES un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses. Tāpēc referents atzinīgi vērtē Komisijas pieeju, kurā referents ir paplašinājis atsevišķus regulas noteikumus (riska novērtējumu saskaņošana pārrobežu līmenī, preventīvās rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni), lai ietvertu Enerģētikas kopienu, jo tās līgumslēdzējas puses īsteno attiecīgās juridiskās saistības.

II.6. Kopīgi iepirkumi

Referents vairākkārt ir atbalstījis kopīgus iepirkumus kā līdzekli uzņēmumu, valstu vai reģionu sarunu pozīcijas nostiprināšanai attiecībā pret ārējiem piegādātājiem, tādējādi samazinot patērētājiem prasītās cenas un sekmējot uz tirgu un solidaritāti orientētu piegādes drošību. Arī Parlaments rezolūcijā par virzību uz Eiropas enerģētikas savienību prasīja izvērtēt brīvprātīgas kopīgu gāzes iepirkumu shēmas piemērotību un iespējamo struktūru. Referents joprojām ir pārliecināts, ka ES tiesību aktos būtu jāietver brīvprātīgi kopīgie gāzes iepirkumi, un šajā ziņā jau ir iesniegtas pirmās augšupējās iniciatīvas.

***

Uz spēles ir ne tikai viena konkrēta energoresursa piegādes drošība, bet arī

kopējā ES drošība, ekonomikas konkurētspēja, izaugsme un jaunas darbvietas mūsu iedzīvotājiem. Turklāt šī drošība ir būtiska mūsu vērienīgajai klimata politikai un attiecībām ar mūsu kaimiņvalstīm. Viss iepriekš minētais mums ir jāpatur prātā, apspriežot jauno regulu. Tā var būt mūsu atspēriena punkts lēcienā uz drošu un ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī kopīgu Eiropas veiksmes stāstu, kas turpinātos desmitiem gadu.


Ārlietu komitejaS ATZINUMS  (14.9.2016)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010

(COM(2016)0052 – C8-0035/2016 – 2016/0030(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Jacek Saryusz-Wolski

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija ir iesniegusi Parlamentam un Padomei priekšlikumu, kura mērķis ir garantēt gāzes piegādes drošību. Ierosinātā regula tiek atzinīgi vērtēta, un tajā liktais uzsvars uz reģionālo sadarbību un drošības mehānismiem ir saskanīgs ar vajadzību nodrošināt spēcīgāku ES līmeņa iesaistīšanos gāzes piegādes traucējumu novēršanā.

Reģionālā sadarbība ir jāpastiprina attiecībā uz informācijas plūsmām, kas saistītas ar gāzes piegādes traucējumiem un regulas izņēmumiem attiecībā uz aizsargājamiem patērētājiem. Pēdējais minētais būtu jānosaka reģionālā līmenī, lai uzlabotu preventīvo rīcības un ārkārtas rīcības plānu saturu un skaidrību. Tomēr, ja reģionālajā sadarbībā rodas sarežģījumi, jo nav panākta vienošanās starp dalībvalstīm, Komisijai būtu jāsaglabā iespēja ieviest tehnisko un tiesisko regulējumu attiecībā uz solidaritātes klauzulu, vajadzīgajiem riska novērtēšanas plāniem vai sadarbības mehānismiem.

Būtu jāpastiprina energoresursu avotu un piegādes ceļu diversifikācijas stratēģiskais mērķis, ja nepieciešams, īstenojot brīvprātīga pieprasījuma agregēšanas mehānismu saskaņā ar Eiropadomes priekšlikumiem. Šāds mehānisms varētu samazināt monopolu sviras ietekmi mazāk konkurētspējīgos tirgos, ja ieinteresētās personas nolemtu sadarboties.

Atzinīgi tiek vērtēta Enerģētikas kopienas valstu sistēmiska iekļaušana, ja tās atbilst 15. pantā noteiktajām prasībām. Tomēr ES ir arī jāpastiprina sadarbība ar trešām valstīm, kas nav iekļautas šajā sistēmā, un jāattīsta ārēji ārkārtas reaģēšanas instrumenti. To nozīme kļuva acīmredzama, kad Komisija iesaistījās Ukrainas un Krievijas sarunās par "ziemas pasākumu kopumu".

Informācijas apmaiņas mehānismam vajadzētu nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visos līgumos, kuru apjoms pārsniedz noteiktu absolūto lielumu, kas ir būtisks vienotā enerģētikas tirgus darbībai kopumā, ne tikai vienā valstī. Nav ne loģiski, ne pamatoti līgumu lielumu attiecināt uz atsevišķu valstu gāzes tirgiem, vienlaikus veidojot vienotu ES mēroga enerģijas tirgu. Attiecīgajam valstī noteiktajam relatīvajam patēriņa slieksnim būtu jāpiešķir pakārtota nozīme, lai nodrošinātu, ka tiek iekļauti līgumi attiecībā uz dažiem mazākiem un mazāk konkurētspējīgiem tirgiem un "enerģijas salām". Līgumi, kas iesniegti saskaņā ar 13. pantu, būtu ne tikai jāanalizē, bet Komisijai būtu arī jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību šim regulas priekšlikumam.

GROZĪJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Dabasgāze vēl aizvien ir būtisks Savienības energoapgādātības elements. Lielu daļu dabasgāzes Savienībā importē no trešām valstīm.

(1)  Dabasgāze vēl aizvien ir būtisks Savienības energoapgādātības elements. Lielu daļu dabasgāzes Savienībā importē no trešām valstīm, tādēļ vairākas ES dalībvalstis joprojām ir lielā mērā vai pilnībā atkarīgas no gāzes monopolpiegādes no trešām valstīm.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Būtiski gāzes piegādes traucējumi var ietekmēt visas dalībvalstis, Savienību kopumā un Atēnās 2005. gada 25. oktobrī parakstītā Enerģētikas kopienas dibināšanas līguma līgumslēdzējas puses. Tie var arī smagi kaitēt Savienības ekonomikai un būtiski ietekmēt sabiedrību, jo īpaši mazāk aizsargātas patērētāju grupas.

(2)  Būtiski gāzes piegādes traucējumi pat vienā dalībvalstī var ietekmēt visas dalībvalstis, Savienību kopumā un Atēnās 2005. gada 25. oktobrī parakstītā Enerģētikas kopienas dibināšanas līguma līgumslēdzējas puses. Tie var arī smagi kaitēt Savienības ekonomikai un būtiski ietekmēt sabiedrību, jo īpaši mazāk aizsargātas patērētāju grupas.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai garantētu nepārtrauktu gāzes piegādi visā Savienībā, jo īpaši aizsargājamiem patērētājiem, smagos klimatiskos apstākļos vai gāzes piegādes traucējumu gadījumā. Šos mērķus vajadzētu sasniegt ar izmaksu ziņā visefektīvākajiem pasākumiem un tā, lai nekropļotu enerģijas tirgus.

(3)  Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai garantētu nepārtrauktu gāzes piegādi visā Savienībā, jo īpaši aizsargājamiem patērētājiem, smagos klimatiskos apstākļos vai gāzes piegādes traucējumu gadījumā. Šos mērķus vajadzētu sasniegt ar izmaksu ziņā visefektīvākajiem pasākumiem, izmantojot samērīgus un nediskriminējošus mehānismus, un tā, lai nekropļotu enerģijas tirgus.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Šī regula ir īstenojama sarežģītos laikos, kad pasaules enerģijas tirgus nelabvēlīgi ir ietekmējusi Krievijas invāzija Ukrainā un Krimas aneksija 2014. gadā, tai sekojošie saspīlējumi Melnās jūras un Kaspijas jūras reģionā, organizācijas „Islāma valsts” kontrole pār degvielas un gāzes piegādēm okupētajās teritorijās un saspīlējumi starp Saūda Arābiju un Irānu.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem jau ir būtiski un labvēlīgi ietekmējusi Savienības situāciju gāzes piegādes drošības jomā gan gatavības palielināšanas, gan krīzes vājināšanas ziņā. Tagad dalībvalstīm ir jāsagatavo plāni ar preventīviem un ārkārtas pasākumiem, tāpēc tās ir labāk sagatavotas piegādes krīzēm, un, tā kā dalībvalstīm ir jāizpilda virkne pienākumu saistībā ar infrastruktūras jaudu un gāzes piegādēm, tās ir arī labāk pasargātas. Tomēr 2014. gada oktobra ziņojums par Regulas (ES) Nr. 994/2010 īstenošanu atklāja, ka ir vairākas jomas, kurās regulu var uzlabot un līdz ar to vēl vairāk stiprināt piegādes drošību Savienībā.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem jau ir būtiski un labvēlīgi ietekmējusi Savienības situāciju gāzes piegādes drošības jomā gan gatavības palielināšanas, gan krīzes vājināšanas ziņā. Tagad dažām dalībvalstīm ir jāsagatavo plāni ar preventīviem un ārkārtas pasākumiem, tāpēc tās ir labāk sagatavotas piegādes krīzēm, un, tā kā dalībvalstīm ir jāizpilda virkne pienākumu saistībā ar infrastruktūras jaudu un gāzes piegādēm, tās ir arī labāk pasargātas. Tomēr 2014. gada oktobra ziņojums par Regulas (ES) Nr. 994/2010 īstenošanu atklāja, ka ir vairākas jomas, kurās regulu var uzlabot un līdz ar to vēl vairāk stiprināt piegādes drošību Savienībā.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Komisijas 2014. gada oktobra paziņojumā par Eiropas gāzes sistēmas īstermiņa izturētspēju13 analizēts, kāda ietekme būtu daļējam vai pilnīgam gāzes piegādes pārtraukumam no Krievijas, un secināts, ka kardināla pārtraukuma gadījumā tīri nacionāla mēroga pieeja nav sevišķi iedarbīga, jo pēc definīcijas ir pārlieku šaura. Šis stresa tests parādīja, ka sadarbīgāka dalībvalstu pieeja varētu ievērojami samazināt sevišķi smagu piegādes traucējumu ietekmi vismazāk aizsargātajās dalībvalstīs.

(5)  Komisijas 2014. gada oktobra paziņojumā par Eiropas gāzes sistēmas īstermiņa izturētspēju13 analizēts, kāda ietekme būtu daļējam vai pilnīgam gāzes piegādes pārtraukumam no Krievijas, un secināts, ka kardināla pārtraukuma gadījumā tīri nacionāla mēroga pieeja nav sevišķi iedarbīga, jo tā pēc definīcijas ir pārlieku šaura, un ir netiek veikta pietiekama koordinācija, īpaši reģionālā mērogā. Šis stresa tests parādīja, ka sadarbīgāka dalībvalstu pieeja varētu ievērojami samazināt sevišķi smagu piegādes traucējumu ietekmi vismazāk aizsargātajās dalībvalstīs.

__________________

__________________

13 COM(2014) 654 final.

13 COM(2014) 654 final.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Lai nodrošinātu Savienības enerģijas piegādi, nepieciešams dažādot enerģijas avotus un veidot jaunus enerģētikas tīklu starpsavienojumus starp dalībvalstīm. Vienlaikus ir svarīgi enerģētiskās drošības jomā stiprināt sadarbību ar Savienības kaimiņvalstīm, stratēģiskajiem partneriem un arī starp Savienības iestādēm.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Komisijas 2015. gada februāra paziņojumā „Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” uzsvērts, ka enerģētisko drošību nav iespējams panākt bez Enerģētikas savienības stūrakmeņiem — savstarpējas solidaritātes un uzticēšanās. Šīs regulas mērķim vajadzētu būt solidaritātes un uzticēšanās vairošanai dalībvalstu starpā, un ar to vajadzētu ieviest pasākumus, kas nepieciešami šo mērķu sasniegšanai, tādējādi bruģējot ceļu Enerģētikas savienības iedzīvināšanai.

(6)  Komisijas 2015. gada februāra paziņojumā „Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” uzsvērts, ka enerģētisko drošību nav iespējams panākt bez Enerģētikas savienības stūrakmeņiem — savstarpējas solidaritātes un uzticēšanās. Šīs regulas mērķim vajadzētu būt solidaritātes un uzticēšanās vairošanai dalībvalstu starpā, un ar to vajadzētu ieviest pasākumus, kas nepieciešami šo mērķu sasniegšanai, tādējādi bruģējot ceļu Enerģētikas savienības iedzīvināšanai. Savienībai tāpēc būtu jāatbalsta tikai tādi dažādošanas projekti, kas pilnībā atbilst Savienības tiesību aktiem un principiem, kā arī Savienības ilgtermiņa politikas mērķiem un prioritātēm.

__________________

__________________

14 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai „Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” (COM(2015)0080 final).

14 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai „Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” (COM(2015)0080 final).

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Lai izveidotu ilgtspējīgu un elastīgu iekšējo enerģijas tirgu, ir nepieciešams nodrošināt lielāku sadarbspēju starp gāzes un elektrības sistēmām, tādējādi gāzes piegādes traucējumu gadījumā varētu izmantot elektroenerģiju vai citus alternatīvus energoresursus.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Nevainojami funkcionējošs iekšējais gāzes tirgus ir labākā garantija energoapgādātībai visā Savienībā un mazāk nelabvēlīgai piegādes traucējumu ietekmei uz atsevišķām dalībvalstīm. Ja kādā dalībvalstī ir apdraudēta piegādes drošība, pastāv risks, ka šīs dalībvalsts vienpusēji izstrādātie pasākumi apdraudēs iekšējā gāzes tirgus pareizu darbību un kaitēs gāzes piegādei patērētājiem citās dalībvalstīs. Lai iekšējais gāzes tirgus varētu darboties arī nepietiekamas piegādes apstākļos, ir jāparedz, ka atbildes reakcijai uz piegādes krīzi jābūt solidārai un koordinētai gan attiecībā uz preventīvajiem pasākumiem, gan reaģējot uz konkrētiem piegādes traucējumiem.

(7)  Nevainojami funkcionējošs iekšējais gāzes tirgus ir labākā garantija energoapgādātībai visā Savienībā un mazāk nelabvēlīgai piegādes traucējumu ietekmei uz atsevišķām dalībvalstīm. Ja kādā dalībvalstī ir apdraudēta piegādes drošība, pastāv risks, ka šīs dalībvalsts vienpusēji izstrādātie pasākumi apdraudēs iekšējā gāzes tirgus pareizu darbību un kaitēs gāzes piegādei patērētājiem citās dalībvalstīs. Lai iekšējais gāzes tirgus varētu darboties arī nepietiekamas piegādes apstākļos, Savienības līmenī ir jāparedz, ka atbildes reakcijai uz piegādes krīzi jābūt solidārai un koordinētai gan attiecībā uz preventīvajiem pasākumiem, gan reaģējot uz konkrētiem piegādes traucējumiem.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Solidaritātes garā par šīs regulas vadošo principu jākļūst reģionālajai sadarbībai, kurā iesaistījušās gan publiskās iestādes, gan dabasgāzes uzņēmumi — tas ļaus apzināt nozīmīgos riskus katrā reģionā un optimāli izmantot koordinētu pasākumu sniegtās priekšrocības šo risku vājināšanā, un ieviest no Savienības patērētāju viedokļa izmaksu ziņā pašus efektīvākos pasākumus.

(9)  Ievērojot tirgus ekonomikas un solidaritātes principus par šīs regulas vadošo principu jākļūst reģionālajai sadarbībai, kurā iesaistījušās gan publiskās iestādes, gan dabasgāzes uzņēmumi — tas ļaus apzināt nozīmīgos riskus katrā reģionā un optimāli izmantot koordinētu pasākumu sniegtās priekšrocības šo risku vājināšanā, un ieviest no Savienības patērētāju viedokļa izmaksu ziņā pašus efektīvākos pasākumus. Solidaritātei būtu jāizpaužas trīs līmeņos — reģionālā, starpreģionālā un Savienības līmenī.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Ir patērētāji, tostarp mājsaimniecības un būtisku sociālu pakalpojumu sniedzēji, kas ir sevišķi mazaizsargāti un kam var būt vajadzīga sociālā aizsardzība. Šādu aizsargājamu patērētāju definīcijai nevajadzētu būt pretrunā ar Savienības solidaritātes mehānismiem.

(10)  Ir patērētāji, tostarp mājsaimniecības un būtisku sociālu pakalpojumu sniedzēji, kas ir sevišķi mazaizsargāti un kam var būt vajadzīga sociālā aizsardzība. Šādu aizsargājamu patērētāju definīcijai nevajadzētu būt pretrunā Savienības solidaritātes mehānismiem un vajadzētu būt saskaņotai Savienības līmenī.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Reģionāla pieeja riska novērtēšanai un preventīvo un vājināšanas pasākumu definēšanai un pieņemšanai ir iespēja šos pūliņus koordinēt, un tas dod lielus ieguvumus pasākumu iedarbīguma un resursu optimizācijas ziņā. Tas jo īpaši sakāms par pasākumiem, kuru mērķis ir ļoti sarežģītos apstākļos garantēt nepārtrauktas piegādes aizsargājamiem patērētājiem, un pasākumiem, kas domāti ārkārtas stāvokļa seku vājināšanai. Korelēto risku novērtēšana reģionālā līmenī ir gan vispusīgāka, gan precīzāka, un tas nodrošinās, ka dalībvalstis ir labāk sagatavotas krīzei. Bez tam ārkārtas situācijā koordinēta un iepriekš saskaņota pieeja piegādes drošībai nodrošina pretpasākumu konsekvenci un mazina iespējamo negatīvo blakusietekmi, kāda vien nacionāliem pasākumiem varētu būt uz kaimiņu dalībvalstīm.

(17)  Reģionāla pieeja riska novērtēšanai un preventīvo un vājināšanas pasākumu definēšanai un pieņemšanai ir iespēja šos pūliņus koordinēt, un tas dod lielus ieguvumus pasākumu iedarbīguma un resursu optimizācijas ziņā. Tas jo īpaši sakāms par pasākumiem, kuru mērķis ir ļoti sarežģītos apstākļos garantēt nepārtrauktas piegādes aizsargājamiem patērētājiem, un pasākumiem, kas domāti ārkārtas stāvokļa seku vājināšanai. Korelēto risku novērtēšana reģionālā līmenī ir gan vispusīgāka, gan precīzāka, un tas nodrošinās, ka dalībvalstis ir labāk sagatavotas krīzei. Bez tam ārkārtas situācijā koordinēta un iepriekš saskaņota pieeja piegādes drošībai nodrošina pretpasākumu konsekvenci un mazina iespējamo negatīvo blakusietekmi, kāda vienīgi nacionāliem pasākumiem varētu būt uz kaimiņu dalībvalstīm. Tomēr reģionālās pieejas izmantošanai nevajadzētu traucēt dalībvalstīm pildīt pienākumu nodrošināt valsts piegādes drošības standartus.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Tāpēc šīs regulas nolūkā, definējot reģionālās grupas, vajadzētu ņemt vērā šādus kritērijus: piegāžu modeļi, esošie un plānotie starpsavienojumi un starpsavienojumu jaudas starp dalībvalstīm, tirgus attīstība un tirgus brieduma pakāpe, pastāvošās reģionālās sadarbības struktūras un dalībvalstu skaits reģionā — tam jābūt ierobežotam, lai grupa nebūtu nepārvaldāmi liela.

(19)  Tāpēc šīs regulas nolūkā, definējot reģionālās grupas, vajadzētu ņemt vērā šādus kritērijus: piegāžu modeļi, esošie un plānotie koridori, starpsavienojumi un starpsavienojumu jaudas starp dalībvalstīm, tirgus attīstība un tirgus brieduma pakāpe, pastāvošās reģionālās sadarbības struktūras un dalībvalstu skaits reģionā — tam jābūt ierobežotam, lai grupa nebūtu nepārvaldāmi liela.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Veicot reģionāla mēroga visaptverošu riska novērtējumu, kompetentajām iestādēm vajadzētu novērtēt dabas, tehnoloģiskos, komerciālos, finansiālos, sociālos, politiskos un tirgus riskus, kā arī citus nozīmīgus riskus, tostarp — attiecīgā gadījumā — risku, ka tiks pārtraukta piegāde no vienīgā lielākā piegādātāja. Attiecībā uz visiem riskiem ir jāparedz efektīvi, samērīgi un nediskriminējoši pasākumi, kas jāizstrādā preventīvās rīcības plāna un ārkārtas rīcības plāna ietvaros. Riska novērtējuma rezultāti būtu jāņem vērā arī visos katastrofu riska novērtējumos, kas paredzēti Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. pantā18.

(21)  Veicot reģionāla mēroga visaptverošu riska novērtējumu, kompetentajām iestādēm vajadzētu novērtēt dabas, tehnoloģiskos, infrastruktūras, komerciālos, finansiālos, sociālos, ģeostratēģiskos, politiskos un tirgus riskus, kā arī citus nozīmīgus riskus, tostarp — attiecīgā gadījumā — risku, ka tiks pārtraukta piegāde no vienīgā lielākā piegādātāja. Attiecībā uz visiem riskiem ir jāparedz efektīvi, samērīgi un nediskriminējoši pasākumi, kas jāizstrādā preventīvās rīcības plāna un ārkārtas rīcības plāna ietvaros. Riska novērtējuma rezultāti būtu jāņem vērā arī visos katastrofu riska novērtējumos, kas paredzēti Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. pantā18.

__________________

__________________

18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 24. lpp.).

18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 24. lpp.).

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Lai nodrošinātu maksimālu gatavību, proti, spētu izvairīties no piegādes traucējumiem un vājināt to sekas, ja tie tomēr radušies, attiecīgā reģiona kompetentajām iestādēm pēc apspriešanās ar ieinteresētajām aprindām vajadzētu sagatavot preventīvās rīcības plānus un ārkārtas rīcības plānus. Reģionālajos plānos būtu jāņem vērā katras dalībvalsts īpatnības. Tajos būtu arī skaidri jānosaka gan dabasgāzes uzņēmumu, gan kompetento iestāžu lomas un atbildība. Sagatavojamos nacionālajos pasākumos būtu pilnā mērā jāņem vērā preventīvās rīcības plānā un ārkārtas rīcības plānā paredzētie reģionālie pasākumi. Nacionālie pasākumi būtu jāizstrādā tā, lai nacionālo risku novēršanā tiktu pilnā mērā izmantotas reģionālās sadarbības sniegtās izdevības. Pēc būtības tiem vajadzētu būt tehniskiem un operatīviem plāniem: to funkcija ir palīdzēt novērst ārkārtas stāvokļa iestāšanos vai pasliktināšanos un vājināt tā sekas. Plānos vajadzētu ņemt vērā elektrosistēmu drošību, un tiem vajadzētu būt saskanīgiem ar Enerģētikas savienības stratēģiskās plānošanas un ziņošanas rīkiem.

(23)  Lai nodrošinātu maksimālu gatavību, proti, spētu izvairīties no piegādes traucējumiem un vājināt to sekas, ja tie tomēr radušies, attiecīgā reģiona kompetentajām iestādēm pēc apspriešanās ar ieinteresētajām aprindām vajadzētu sagatavot preventīvās rīcības plānus un ārkārtas rīcības plānus. Reģionālajos plānos būtu jāņem vērā katras dalībvalsts īpatnības. Ir jāidentificē un jāattīsta alternatīvi maršruti un enerģijas piegādātāji, jo īpaši tām dalībvalstīm, kuras ir atkarīgas no viena piegādātāja. Tajos būtu arī skaidri jānosaka gan dabasgāzes uzņēmumu, gan kompetento iestāžu lomas un atbildība. Sagatavojamos nacionālajos pasākumos būtu pilnā mērā jāņem vērā preventīvās rīcības plānā un ārkārtas rīcības plānā paredzētie reģionālie pasākumi. Nacionālie pasākumi būtu jāizstrādā tā, lai nacionālo risku novēršanā tiktu pilnā mērā izmantotas reģionālās sadarbības sniegtās izdevības. Pēc būtības tiem vajadzētu būt tehniskiem un operatīviem plāniem: to funkcija ir palīdzēt novērst ārkārtas stāvokļa iestāšanos vai pasliktināšanos un vājināt tā sekas. Plānos vajadzētu ņemt vērā elektrosistēmu drošību, un tiem vajadzētu būt saskanīgiem ar Enerģētikas savienības stratēģiskās plānošanas un ziņošanas rīkiem.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Kā liecina 2014. gada oktobrī notikušais stresa tests, bez solidaritātes nav iespējams garantēt piegādes drošību visā Savienībā un līdz minimumam samazināt kopējās izmaksas. Ja kādā dalībvalstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, solidaritātes stiprināšanai vajadzētu izmantot divpakāpju pieeju. Pirmkārt, visām dalībvalstīm, kas ir ieviesušas augstāku piegādes standartu, to vajadzētu samazināt līdz standartvērtībām, lai palielinātu gāzes tirgus likviditāti. Otrkārt, ja ar šādiem pasākumiem neizdodas nodrošināt vajadzīgās piegādes, kaimiņu dalībvalstīm — pat tad, ja tajās nav ārkārtas stāvokļa — vajadzētu veikt tālākus pasākumus, lai nodrošinātu piegādes mājsaimniecībām, būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un centralizētās siltumapgādes mezgliem tajā dalībvalstī, kura sastapusies ar ārkārtas situāciju. Dalībvalstīm šie solidaritātes pasākumi būtu jānorāda un sīki jāapraksta savos ārkārtas rīcības plānos, paredzot arī godīgu un taisnīgu kompensāciju dabasgāzes uzņēmumiem.

(36)  Kā liecina 2014. gada oktobrī notikušais stresa tests, bez solidaritātes nav iespējams garantēt piegādes drošību visā Savienībā un līdz minimumam samazināt kopējās izmaksas. Ja kādā dalībvalstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, solidaritātes stiprināšanai vajadzētu izmantot divpakāpju pieeju. Pirmkārt, visām dalībvalstīm, kas ir ieviesušas augstāku piegādes standartu, to vajadzētu samazināt līdz standartvērtībām, lai palielinātu gāzes tirgus likviditāti. Otrkārt, ja ar šādiem pasākumiem neizdodas nodrošināt vajadzīgās piegādes, kaimiņu dalībvalstīm — pat tad, ja tajās nav ārkārtas stāvokļa — vajadzētu veikt tālākus pasākumus, lai nodrošinātu piegādes mājsaimniecībām, būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un centralizētās siltumapgādes mezgliem tajā dalībvalstī, kura sastapusies ar ārkārtas situāciju. Dalībvalstīm šie solidaritātes pasākumi būtu jānorāda un sīki jāapraksta savos ārkārtas rīcības plānos, paredzot arī godīgu un taisnīgu kompensāciju dabasgāzes uzņēmumiem. Komisijai būtu arī jānodrošina, lai reģiona vadošie gāzes piegādātāji negodīgi neizmanto savu stāvokli, pārkāpjot Savienības konkurences tiesību aktus, jo īpaši attiecībā uz netaisnīgām cenām dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Viens no Savienības mērķiem ir stiprināt Enerģētikas kopienu, jo Savienības un Enerģētikas kopienas enerģijas tirgu ciešāka integrācija nodrošinātu Savienības enerģētikas aquis reālu īstenošanu, enerģijas tirgus reformas un stimulus investīcijām energosektorā. Tas arī nozīmē, ka ir jāievieš kopīga krīzes pārvaldība, proti, preventīvie un ārkārtas plāni jāierosina reģionu līmenī, un šajos reģionos ietilpst arī Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses. Bez tam Komisijas 2014. gada oktobra paziņojumā par Eiropas gāzes sistēmas īstermiņa izturētspēju norādīts, ka iekšējā enerģijas tirgus noteikumi jāpiemēro arī plūsmām starp Savienības dalībvalstīm un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm. Šajā sakarā, lai nodrošinātu efektīvu krīzes pārvaldību uz robežām starp Savienības dalībvalstīm un līgumslēdzējām pusēm, būtu jāparedz vajadzīgā kārtība pēc kopīgā akta pieņemšanas, lai konkrēta sadarbība ar jebkuru atsevišķu Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pusi varētu sākties, tiklīdz ir pienācīgi ieviesti nepieciešamie savstarpējie noteikumi.

(41)  Viens no Savienības mērķiem ir stiprināt Enerģētikas kopienu un nodrošināt Savienības enerģētikas aquis īstenošanu, enerģijas tirgus reformas un stimulus visu Enerģētikas Kopienas dalībvalstu investīcijām energosektorā, lai panāktu Savienības un Enerģētikas kopienas enerģijas tirgu ciešāku integrāciju. Tas arī nozīmē, ka ir jāievieš kopīga krīzes pārvaldība, proti, preventīvie un ārkārtas plāni jāierosina reģionu līmenī, un šajos reģionos ietilpst arī Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses. Turklāt Komisijas 2014. gada oktobra paziņojumā par Eiropas gāzes sistēmas īstermiņa izturētspēju norādīts, ka visām Enerģētikas Kopienas dalībvalstīm pilnībā jāpiemēro iekšējā enerģijas tirgus noteikumi un jāievēro vienošanās par enerģijas plūsmām starp Savienības dalībvalstīm un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm. Šajā sakarā, lai nodrošinātu efektīvu krīzes pārvaldību uz robežām starp Savienības dalībvalstīm un līgumslēdzējām pusēm, būtu jāparedz vajadzīgā kārtība pēc kopīgā akta pieņemšanas, lai konkrēta sadarbība ar jebkuru atsevišķu Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pusi varētu sākties, tiklīdz ir pienācīgi ieviesti nepieciešamie savstarpējie noteikumi.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)  Tā kā bez gāzes piegādēm no trešām valstīm nav iespējams garantēt gāzes piegādes drošību Savienībā, Komisijai būtu jāsaskaņo darbības attiecībā uz trešām valstīm, kopā ar piegādes un tranzīta valstīm jāizstrādā noteikumi krīzes situāciju atrisināšanai un jānodrošina stabila gāzes plūsma uz Savienību. Komisijai vajadzētu būt tiesīgai nosūtīt darba grupu, kas uzraudzītu gāzes plūsmu uz Savienību krīzes situācijās, apspriežoties ar iesaistītajām trešām valstīm, un, ja krīzes iemesli ir sarežģījumi trešās valstīs, darbotiesstarpniecei un veicinātājai.

(42)  Tā kā bez gāzes piegādēm no trešām valstīm nav iespējams garantēt gāzes piegādes drošību Savienībā, Komisijai būtu jāsaskaņo darbības attiecībā uz trešām valstīm, kopā ar piegādes un tranzīta valstīm jāizstrādā noteikumi krīzes situāciju atrisināšanai un jānodrošina stabila gāzes plūsma uz Savienību. Šo mērķi var sasniegt, ja enerģētikas un ārpolitikas virzieni tiek saskaņoti koordinēti. Komisijai vajadzētu būt tiesīgai nosūtīt darba grupu, kas īpaši krīzes situācijās uzraudzītu gāzes plūsmu, apspriežoties ar iesaistītajām trešām valstīm, un, ja krīzes iemesli ir sarežģījumi kādā trešā valstī, darbotos kā starpniece un veicinātāja. Komisijai vajadzētu turpināt aktīvi iesaistīties trīspusējo sarunu atjaunošanā ar Gazprom un Ukrainu par Krievijas gāzes piegādēm Ukrainai, lai nodrošinātu, ka Krievijas gāzes piegādes Ukrainai vairs netiek izmantotas kā ierocis Krievijas un Ukrainas konfliktā un ka Ukraina joprojām ir uzticams gāzes partneris un tranzīta valsts.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44)  Dalībvalstis vienas pašas nevar pienācīgi sasniegt šīs regulas mērķi, t.i., garantēt drošu gāzes piegādi Savienībā. Rīcības mēroga vai ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(44)  Dalībvalstis vienas pašas nevar pienācīgi sasniegt šīs regulas mērķi, t.i., garantēt drošu gāzes piegādi Savienībā. Valsts riska novērtējumi un stratēģijas nav pietiekamas. Rīcības mēroga vai ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

45. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45)  Lai Savienība varētu strauji reaģēt uz mainīgiem apstākļiem gāzes piegādes drošības jomā, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz reģionu saraksta un riska novērtējuma un plānu modeļu grozīšanu. Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaicīgi, laikus un pienācīgā kārtībā nosūtītu Eiropas Parlamentam un Padomei.

(45)  Lai Savienība varētu strauji reaģēt uz mainīgiem apstākļiem gāzes piegādes drošības jomā, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz riska novērtējuma un plānu modeļu grozīšanu. Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaicīgi, laikus un pienācīgā kārtībā nosūtītu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi, kuru mērķis ir garantēt gāzes piegādes drošību ar šādiem paņēmieniem: nodrošināt pareizu un nepārtrauktu iekšējā dabasgāzes („gāzes”) tirgus darbību, atļaut īstenot ārkārtas pasākumus, ja tirgus vairs nevar nodrošināt vajadzīgo gāzes daudzumu, un skaidri definēt un sadalīt pienākumus starp dabasgāzes uzņēmumiem, dalībvalstīm un Savienību saistībā gan ar preventīviem pasākumiem, gan ar reakcijas pasākumiem uz konkrētiem piegādes traucējumiem. Turklāt atbilstoši solidaritātes principiem šajā regulā ir paredzēti pārredzami mehānismi plānošanas un reakcijas pasākumu koordinēšanai ārkārtas situācijās dalībvalstu, reģionālajā un Savienības līmenī.

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi, kuru mērķis ir garantēt gāzes piegādes drošību ar šādiem paņēmieniem: nodrošināt pareizu un nepārtrauktu iekšējā dabasgāzes („gāzes”) tirgus darbību, atļaut īstenot ārkārtas pasākumus, ja tirgus vairs nevar nodrošināt vajadzīgo gāzes daudzumu, un skaidri definēt un sadalīt pienākumus starp dabasgāzes uzņēmumiem, dalībvalstīm un Savienību saistībā gan ar preventīviem pasākumiem, gan ar reakcijas pasākumiem uz konkrētiem piegādes traucējumiem. Turklāt atbilstoši solidaritātes principiem šajā regulā ir paredzēti pārredzami mehānismi plānošanas un reakcijas pasākumu koordinēšanai ārkārtas situācijās dalībvalstu, reģionālajā un Savienības līmenī, lai stiprinātu Enerģētikas savienību un enerģētisko drošību.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 1. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  “aizsargājams patērētājs” ir mājsaimniecības patērētājs, kas ir pieslēgts gāzes sadales tīklam, turklāt, ja attiecīgā dalībvalsts tā izlemj, tas var būt arī:

(1)  „aizsargājams patērētājs” ir mājsaimniecības patērētājs, kas ir pieslēgts gāzes sadales tīklam, turklāt, ja katra reģiona kompetentās iestādes tā izlemj, tas var būt arī:

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  mazais vai vidējais uzņēmums ar noteikumu, ka tas ir pieslēgts gāzes sadales tīklam, vai būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ar noteikumu, ka tas ir pieslēgts gāzes sadales vai pārvades tīklam, un ar noteikumu, ka šādi uzņēmumi vai pakalpojumu sniedzēji kopā neveido vairāk par 20 % no kopējā gāzes galapatēriņa gadā attiecīgajā dalībvalstī;

(a)  mazais vai vidējais uzņēmums ar noteikumu, ka tas ir pieslēgts gāzes sadales tīklam, ja tam ir spēcīgs pamatojums, vai būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ar noteikumu, ka tas ir pieslēgts gāzes sadales vai pārvades tīklam, un ar noteikumu, ka šādi uzņēmumi vai pakalpojumu sniedzēji kopā neveido vairāk par 20 % no kopējā gāzes galapatēriņa gadā attiecīgajā dalībvalstī;

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

3. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Gāzes piegādes drošība ietver arī Savienības iedzīvotājiem pieejamas enerģijas cenas, lai apkarotu enerģētisko nabadzību.

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Katra dalībvalsts bez kavēšanās paziņo Komisijai par kompetentās iestādes nosaukumu vai tā maiņu. Katra dalībvalsts kompetentās iestādes nosaukumu dara zināmu atklātībai.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

3. pants – 7. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza I pielikumu, balstoties uz šā punkta pirmās daļas kritērijiem, ja apstākļi prasa reģionu sastāvu mainīt.

svītrots

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Katra dalībvalsts vai, ja kāda dalībvalsts tā paredzējusi, tās kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai gadījumā, ja rodas traucējumi vienīgajā lielākajā gāzes infrastruktūrā, pārējās infrastruktūras tehniskā jauda, kas noteikta saskaņā ar formulu N–1, kā paredzēts II pielikuma 2. punktā, spēj, neskarot šā panta 2. punktu, piegādāt vajadzīgo gāzes daudzumu, lai apmierinātu kopējo gāzes pieprasījumu aprēķina teritorijā dienā, kad ir ārkārtīgi liels pieprasījums pēc gāzes, kas ir statistiski varbūtīgi iespējams reizi 20 gados. Tas neskar ne sistēmu operatoru atbildību veikt pienācīgus ieguldījumus, ne pārvades sistēmu operatoru pienākumus, kas noteikti Direktīvā 2009/73/EK un Regulā (EK) Nr. 715/2009.

1.  Katra dalībvalsts vai tās kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai gadījumā, ja rodas traucējumi vienīgajā lielākajā gāzes infrastruktūrā, pārējās infrastruktūras tehniskā jauda, kas noteikta saskaņā ar formulu N–1, kā paredzēts II pielikuma 2. punktā, spēj, neskarot šā panta 2. punktu, piegādāt vajadzīgo gāzes daudzumu, lai apmierinātu kopējo gāzes pieprasījumu aprēķina teritorijā dienā, kad ir ārkārtīgi liels pieprasījums pēc gāzes, kas ir statistiski varbūtīgi iespējams reizi 20 gados. Tas neskar ne sistēmu operatoru atbildību veikt pienācīgus ieguldījumus, ne pārvades sistēmu operatoru pienākumus, kas noteikti Direktīvā 2009/73/EK un Regulā (EK) Nr. 715/2009.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

4. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Ciktāl tirgus apstākļi neprasa ieguldījumus divvirzienu jaudas nodrošināšanai vai uzlabošanai un ja šādi ieguldījumi rada izmaksas vairākās dalībvalstīs vai vienā dalībvalstī par labu vienai vai vairākām citām dalībvalstīm, pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas par ieguldījumiem visu attiecīgo dalībvalstu valsts regulatīvās iestādes kopīgi izlemj par izmaksu sadali. Izmaksu sadalē jo īpaši ņem vērā gan to, kādā mērā no ieguldījumiem infrastruktūrā gūtais labums sekmē attiecīgo dalībvalstu piegādes drošības palielināšanu, gan to, kādi ieguldījumi attiecīgajā infrastruktūrā jau ir veikti.

6.  Ciktāl tirgus apstākļi neprasa ieguldījumus divvirzienu jaudas nodrošināšanai vai uzlabošanai un ja šādi ieguldījumi rada izmaksas vairākās dalībvalstīs vai vienā dalībvalstī par labu vienai vai vairākām citām dalībvalstīm, pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas par ieguldījumiem visu attiecīgo dalībvalstu valsts regulatīvās iestādes kopīgi izlemj par izmaksu sadali. Izmaksu sadalē jo īpaši ņem vērā gan to, kādā mērā no ieguldījumiem infrastruktūrā gūtais labums sekmē attiecīgo dalībvalstu piegādes drošības palielināšanu, gan ģeostratēģiskās un politiskās problēmas, kas var radīt attiecīgajām dalībvalstīm papildu ieguldījumu izmaksas, gan to, kādi ieguldījumi attiecīgajā infrastruktūrā jau ir veikti. Būtu jānodrošina pieejamā finansējuma pilnīga izmantošana, lai veicinātu šādus ieguldījumus.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ne vēlāk kā 2017. gada 31. martā dalībvalstis Komisijai paziņo savu aizsargājamo patērētāju definīciju, aizsargājamo patērētāju gāzes patēriņa apjomus gadā un to, cik lielu procentuālo daļu tie veido no kopējā gāzes galapatēriņa gadā šajā dalībvalstī. Ja dalībvalsts aizsargājamu patērētāju definīcijā iekļauj 2. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētās kategorijas, tā Komisijai iesniegtajā paziņojumā norāda šīm kategorijām piederīgo patērētāju patērētās gāzes apjomus un to, cik lielu procentuālo daļu katra patērētāju grupa veido no gāzes galapatēriņa gadā.

Ne vēlāk kā 2017. gada 31. martā katra reģiona kompetentās iestādes Komisijai paziņo attiecīgā reģiona aizsargājamo patērētāju definīciju, aizsargājamo patērētāju maksimālos gāzes patēriņa apjomus gadā un dienā un to, cik lielu procentuālo daļu tie veido no kopējā gāzes galapatēriņa gadā attiecīgajās dalībvalstīs, kā arī to, kā tas varētu ietekmēt pārrobežu plūsmas šajā reģionā. Ja dalībvalsts aizsargājamu patērētāju definīcijā iekļauj 2. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētās kategorijas, tā Komisijai iesniegtajā paziņojumā norāda šīm kategorijām piederīgo patērētāju patērētās gāzes apjomus un to, cik lielu procentuālo daļu katra patērētāju grupa veido no gāzes galapatēriņa gadā.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Katra I pielikumā uzskaitītā reģiona kompetentās iestādes sagatavo kopīgu reģionāla līmeņa novērtējumu par visiem riskiem, kas skar gāzes piegādes drošību. Novērtējumā ņem vērā visus nozīmīgos riskus, piemēram, dabas katastrofas un tehnoloģiskos, komerciālos, sociālos, politiskos un citus riskus. Riska novērtējumu veic:

1.  Katra I pielikumā uzskaitītā reģiona kompetentās iestādes kopā un pēc apspriešanās ar attiecīgajām iesaistītajām pusēm sagatavo visaptverošu reģionāla līmeņa novērtējumu par visiem riskiem, kas skar gāzes piegādes drošību. Novērtējumā ņem vērā visus nozīmīgos riskus, piemēram, dabas katastrofas un tehnoloģiskos, komerciālos, sociālos, politiskos, ekonomiskos un citus riskus. Riska novērtējumu veic:

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ņemot vērā visus nozīmīgos valsts un reģionālos apstākļus, jo īpaši tirgus lielumu, tīkla konfigurāciju, faktiskās plūsmas, to skaitā izejošās plūsmas no attiecīgajām dalībvalstīm, fiziskās iespējas nodrošināt gāzes plūsmu abos virzienos, tostarp ar to saistīto potenciālo vajadzību nostiprināt pārvades sistēmu, ieguves un glabāšanas pastāvēšanu, gāzes vietu energoavotu sadalījumā, jo īpaši centralizētajā siltumapgādē, elektroenerģijas ražošanā un rūpniecībā, kā arī drošuma un gāzes kvalitātes apsvērumus;

(b)  ņemot vērā visus nozīmīgos valsts un reģionālos apstākļus, jo īpaši preventīvās rīcības plānus un ārkārtas rīcības plānus, kas izstrādāti saskaņā ar pienācīgi atjaunināto Regulu (ES) Nr. 994/2010, tirgus lielumu, tīkla konfigurāciju, faktiskās plūsmas, to skaitā izejošās plūsmas no attiecīgajām dalībvalstīm, fiziskās iespējas nodrošināt gāzes plūsmu abos virzienos, tostarp ar to saistīto potenciālo vajadzību nostiprināt pārvades sistēmu, ieguves un glabāšanas pastāvēšanu, gāzes vietu energoavotu sadalījumā, jo īpaši centralizētajā siltumapgādē, elektroenerģijas ražošanā un rūpniecībā, kā arī drošuma un gāzes kvalitātes apsvērumus;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Kompetentās iestādes katrā reģionā vienojas par sadarbības mehānismu, kā veikt riska novērtējumu šā panta 5. punktā paredzētajā termiņā. Kompetentās iestādes par šo saskaņoto riska novērtēšanas sadarbības mehānismu ziņo Gāzes koordinācijas grupai 18 mēnešus pirms riska novērtējuma un tā atjauninājumu pieņemšanas termiņa. Komisijai var uzņemties vispārēja sekmētēja lomu riska novērtējuma sagatavošanā, jo īpaši saistībā ar sadarbības mehānisma izveidi. Ja reģiona kompetentās iestādes par sadarbības mehānismu nevienojas, sadarbības mehānismu šim reģionam var ierosināt Komisija.

2.  Kompetentās iestādes katrā reģionā vienojas par sadarbības mehānismu, kā veikt riska novērtējumu šā panta 5. punktā paredzētajā termiņā. Kompetentās iestādes par šo saskaņoto riska novērtēšanas sadarbības mehānismu ziņo Gāzes koordinācijas grupai 18 mēnešus pirms riska novērtējuma un tā atjauninājumu pieņemšanas termiņa. Komisija uzņemas vispārēja sekmētēja lomu riska novērtējuma sagatavošanā, jo īpaši saistībā ar sadarbības mehānisma izveidi. Ja reģiona kompetentās iestādes par sadarbības mehānismu nevienojas, Komisija ierosina sadarbības mehānismu šim reģionam.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

6. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Kad visas reģiona dalībvalstis ir saskaņojušas riska novērtējumu, to paziņo Komisijai, turklāt pirmo reizi ne vēlāk kā 2018. gada 1. septembrī. Riska novērtējumu atjaunina ik pēc četriem gadiem, ja vien kādu apstākļu dēļ tas nav jādara biežāk. Riska novērtējumā ņem vērā progresu saistībā ar ieguldījumiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu 4. pantā noteikto infrastruktūras standartu un novērstu valstij specifiskās grūtības, kas radušās, īstenojot jaunus alternatīvus risinājumus. Tā pamatā ir arī 9. panta 2. punktā minēto ārkārtas rīcības plānu simulācijā iegūtā pieredze.

5.  Kad visas reģiona dalībvalstis ir saskaņojušas riska novērtējumu, to paziņo Komisijai, turklāt pirmo reizi ne vēlāk kā 2018. gada 1. septembrī. Riska novērtējumu atjaunina ik pēc četriem gadiem, ja vien kādu apstākļu dēļ tas nav jādara biežāk. Riska novērtējumā ņem vērā progresu saistībā ar ieguldījumiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu 4. pantā noteikto infrastruktūras standartu un novērstu valstij specifiskās grūtības, kas radušās, īstenojot jaunus alternatīvus risinājumus. Tā pamatā ir arī 9. panta 2. punktā minēto ārkārtas rīcības plānu simulācijā iegūtā pieredze. Ja reģiona kompetentās iestādes par riska novērtējumu nevienojas, Komisija sadarbībā ar kompetentajām iestādēm nāk klajā ar riska novērtējuma modeli šim reģionam.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Katra I pielikumā uzskaitītā reģiona dalībvalstu kompetentās iestādes pēc apspriešanās ar dabasgāzes uzņēmumiem, attiecīgajām organizācijām, kas pārstāv mājsaimniecības un rūpniecisko gāzes patērētāju, tostarp elektroenerģijas ražotāju, intereses, un valsts regulatīvajām iestādēm, ja tās nav kompetentās iestādes, kopīgi izveido:

1.  Katra I pielikumā uzskaitītā reģiona dalībvalstu kompetentās iestādes pēc apspriešanās ar dabasgāzes uzņēmumiem, attiecīgajām organizācijām, kas pārstāv mājsaimniecības un rūpniecisko gāzes patērētāju, tostarp elektroenerģijas ražotāju, intereses, un valsts regulatīvajām iestādēm, ja tās nav kompetentās iestādes, un, ņemot vērā valstu plānu un mehānismu saturu un struktūru, kopīgi izveido:

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kompetentās iestādes regulāri ziņo Gāzes koordinācijas grupai par preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu sagatavošanas un pieņemšanas progresu. Konkrētāk, kompetentās iestādes par saskaņoto sadarbības mehānismu Gāzes koordinācijas grupai ziņo 18 mēnešus pirms plānu un to atjauninājumu pieņemšanas termiņa. Komisijai var uzņemties vispārēja sekmētāja lomu plānu sagatavošanā, jo īpaši saistībā ar sadarbības mehānisma izveidi. Ja reģiona kompetentās iestādes par sadarbības mehānismu nevienojas, sadarbības mehānismu šim reģionam var ierosināt Komisija. Tās nodrošina šādu plānu īstenošanas regulāru uzraudzību.

Kompetentās iestādes regulāri ziņo Gāzes koordinācijas grupai par preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu sagatavošanas un pieņemšanas progresu. Konkrētāk, kompetentās iestādes par saskaņoto sadarbības mehānismu Gāzes koordinācijas grupai ziņo 18 mēnešus pirms plānu un to atjauninājumu pieņemšanas termiņa. Komisija uzņemas vispārēja sekmētāja lomu plānu sagatavošanā, jo īpaši saistībā ar sadarbības mehānisma izveidi. Ja reģiona kompetentās iestādes par sadarbības mehānismu nevienojas, Komisija izstrādā sadarbības mehānismu šim reģionam. Tās nodrošina šādu plānu īstenošanas regulāru uzraudzību.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  aizsargājamo patērētāju definīcija katrā reģiona dalībvalstī un 5. panta 1. punkta otrajā daļā aprakstītā informācija;

(b)  aizsargājamo patērētāju definīcija katrā reģiona dalībvalstī un 5. panta 1. punkta otrajā daļā aprakstītā informācija; aizsargājamo patērētāju definīcijai vajadzētu būt saskaņotai Savienības līmenī;

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  citi preventīvi pasākumi, ar kuriem paredzēts novērst riska novērtējumā identificētos riskus, piemēram, pasākumi, kas saistīti ar nepieciešamību uzlabot starpsavienojumus starp kaimiņu dalībvalstīm un iespēju vajadzības gadījumā diversificēt gāzes piegādes maršrutus un avotus, nolūkā novērst identificētos riskus, lai iespēju robežās saglabātu gāzes piegādi visiem patērētājiem;

(e)  citi preventīvi pasākumi, ar kuriem paredzēts novērst riska novērtējumā identificētos riskus, piemēram, pasākumi, kas saistīti ar nepieciešamību uzlabot starpsavienojumus starp kaimiņu dalībvalstīm un iespēju vajadzības gadījumā diversificēt gāzes piegādes maršrutus un avotus, ierosināt vai palielināt alternatīvo piegādātāju piegādes, izmantojot brīvprātīga pieprasījuma agregēšanas mehānismu, nolūkā novērst identificētos riskus, lai iespēju robežās saglabātu gāzes piegādi visiem patērētājiem;

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  tajā definē dabasgāzes uzņēmumu un gāzes rūpniecisko patērētāju, to skaitā attiecīgo elektroenerģijas ražotāju, lomu un atbildību, ņemot vērā to, ka gāzes piegāžu traucējumi tos skar dažādā mērā, un to sadarbību ar kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā ar valstu regulatīvajām iestādēm katrā no 10. panta 1. punktā definētajiem krīzes līmeņiem;

(b)  tajā skaidri definē dabasgāzes uzņēmumu un gāzes rūpniecisko patērētāju, to skaitā attiecīgo elektroenerģijas ražotāju, lomu un atbildību, ņemot vērā to, ka gāzes piegāžu traucējumi tos skar dažādā mērā, un to sadarbību ar kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā ar valstu regulatīvajām iestādēm katrā no 10. panta 1. punktā definētajiem krīzes līmeņiem;

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  tajā vajadzības gadījumā ir apzināti pasākumi un darbības, kas jāveic, lai vājinātu gāzes piegādes traucējumu iespējamo ietekmi uz centralizēto siltumapgādi un no gāzes saražotās elektroenerģijas piegādi;

(e)  tajā vajadzības gadījumā ir apzināti pasākumi un darbības, kas jāveic, lai vājinātu gāzes piegādes traucējumu iespējamo ietekmi uz centralizēto siltumapgādi un no gāzes saražotās elektroenerģijas piegādi, ņemot vērā reģionālās īpatnības;

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  tajā ir identificēts, kādā mērā ar tirgus pasākumiem var risināt "trauksmes stāvokli" un vājināt "ārkārtas stāvokli";

(h)  tajā ir identificēts, kādā mērā ar tādiem tirgus pasākumiem kā brīvprātīga pieprasījuma agregēšanas vai virtuālās gāzes rezerves mehānismi var risināt "trauksmes stāvokli" un vājināt "ārkārtas stāvokli";

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

10. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Ja ir pieejama konkrēta, nopietna un ticama informācija, ka var izveidoties situācija, kas varētu būtiski pasliktināt piegādes stāvokli (agrīnā brīdināšana) trešā valstī, Komisija veic ārējās darbības saskaņā ar prioritātēm, kas izklāstītas Padomes 2015. gada 20. jūlija secinājumos par enerģētikas diplomātiju, sadarbojoties ar trešām valstīm, cita starpā, iesaistoties apspriedēs, sniedzot starpniecības pakalpojumus un izvēršot operatīvās grupas, ja nepieciešams.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šā punkta pirmo daļu būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un centralizētās siltumapgādes mezgliem piemēro tādā mērā, kādā tos aptver aizsargājamo patērētāju definīcija attiecīgajā dalībvalstī.

Šā punkta pirmo daļu būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un centralizētās siltumapgādes mezgliem piemēro tādā mērā, kādā tos aptver aizsargājamo patērētāju definīcija attiecīgajā reģionā.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

12. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ja attiecīgās dalībvalstis nespēj vienoties par apstākļiem, kas garantē piegāžu atjaunošanu klientiem, kas nav mājsaimniecības, būtiski sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji un centralizētās siltumapgādes mezgli, Komisija pēc apspriešanās ar Gāzes koordinācijas grupu un saskaņā ar 10. panta 1. punktu iesniedz novērtējumu par piegādes standartu dalībvalstīs, kuras izsludināja ārkārtas krīzes līmeni.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Par 3. punkta piemērošanas tehnisko, juridisko un finansiālo kārtību vienojas dalībvalstis, kas tieši savienotas cita ar citu, un šo kārtību apraksta attiecīgo reģionu ārkārtas rīcības plānā. Šāda kārtība var attiekties, cita starpā, uz piemērojamām gāzes cenām, starpsavienotāju izmantošanu, t.sk. divvirzienu jaudu, gāzes apjomiem un kompensācijas izmaksu segšanu. Lai izpildītu 3. punktā noteikto pienākumu, ieteicams izmantot tirgus pasākumus, piemēram, izsoles. Ja 3. punkta piemērošanai nepieciešamā tehniskā, juridiskā un finansiālā kārtība tiek grozīta, attiecīgi atjaunina arī attiecīgo ārkārtas rīcības plānu.

4.  Par 3. punkta piemērošanas tehnisko, juridisko un finansiālo kārtību vienojas reģionālā un starpreģionālā līmenī un šo kārtību apraksta ārkārtas rīcības plānos. Šāda kārtība var attiekties, cita starpā, uz piemērojamām gāzes cenām, starpsavienotāju izmantošanu, t.sk. divvirzienu jaudu, gāzes apjomiem un dalītu atbildību par kompensācijas izmaksām. Lai izpildītu 3. punktā noteikto pienākumu, ieteicams izmantot tirgus pasākumus, piemēram, izsoles. Šīs gāzes cenas un kompensācijas izmaksas un mehānismi ir regulāri jāpārskata. Ja 3. punkta piemērošanai nepieciešamā tehniskā, juridiskā un finansiālā kārtība tiek grozīta, atbilstoši atjaunina arī attiecīgo ārkārtas rīcības plānu. Komisija līdz 2019. gada 31. martam sagatavo vadlīnijas un paraugprakses piemēru sarakstu, lai atvieglotu šo kārtību.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

12. pants – 6. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Ja dalībvalstis nevienojas par vajadzīgo tehnisko, juridisko un finansiālo kārtību, Komisija var savā atzinumā un lēmumā par plāniem ierosināt šādu pasākumu satvaru.

6.  Ja dalībvalstis nevienojas par vajadzīgo tehnisko, juridisko un finansiālo kārtību, Komisija savā atzinumā un lēmumā par plāniem ierosina šādu pasākumu satvaru ar mērķi stiprināt solidaritātes klauzulu.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

13. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Ja Komisija uzskata, ka ir skarta vai var tikt skarta gāzes piegāde reģionā vai visā Savienībā, tā var kompetentajām iestādēm pieprasīt savākt un Komisijai iesniegt informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu gāzes piegādes situāciju Savienībā. Komisija ar savu novērtējumu var iepazīstināt Gāzes koordinācijas grupu.

5.  Ja Komisija uzskata, ka ir skarta vai var tikt skarta gāzes piegāde reģionā vai visā Savienībā, tā kompetentajām iestādēm pieprasa savākt un Komisijai iesniegt informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu gāzes piegādes situāciju Savienībā. Komisija ar savu novērtējumu iepazīstina Gāzes koordinācijas grupu.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

13. pants – 6. punkts – a apakšpunkts – vi punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(vi)  nosacījumi, pie kādiem aptur gāzes piegādi;

(vi)  nosacījumi, pie kādiem groza un aptur gāzes piegādi;

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

13. pants – 6. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  tiklīdz noslēgti vai grozīti gāzes piegāžu līgumi, kuru ilgums pārsniedz 1 gadu un kuri noslēgti vai grozīti pēc [OP: ievietot šīs regulas spēkā stāšanās datumu], un kuri atsevišķi vai kumulatīvi ar citiem līgumiem, kas noslēgti ar to pašu piegādātāju vai ar to saistītu uzņēmumu, sedz vairāk par 40 % no gada dabasgāzes patēriņa attiecīgajā dalībvalstī, par to ziņo kompetentajai iestādei un Komisijai. Ziņošanas pienākums neattiecas uz grozījumiem, kas skar tikai gāzes cenu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz visiem komerciāliem līgumiem, kas ir būtiski gāzes piegādes līgumu izpildei.

(b)  tiklīdz noslēgti vai grozīti gāzes piegāžu līgumi, kuru ilgums pārsniedz 1 gadu un kuri noslēgti vai grozīti pēc [OP: ievietot šīs regulas spēkā stāšanās datumu], un kuri atsevišķi vai kumulatīvi ar citiem līgumiem, kas noslēgti ar to pašu piegādātāju vai ar to saistītu uzņēmumu, pārsniedz 8 miljardu kubikmetru slieksni vai sedz vairāk par 40 % no gada dabasgāzes patēriņa attiecīgajā dalībvalstī, par to ziņo kompetentajai iestādei un Komisijai. Ziņošanas pienākums neattiecas uz grozījumiem, kas skar tikai gāzes cenu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz visiem komerciāliem līgumiem, kas ir būtiski gāzes piegādes līgumu izpildei.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

13. pants – 9.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.a  Ja Komisija konstatē, ka saskaņā ar 13. pantu iesniegto līgumu noteikumi pārkāpj šīs regulas noteikumus, tā informē valsts gāzes uzņēmumu un attiecīgo kompetento iestādi par attiecīgo līgumu nesaderīgajiem nosacījumiem. Valsts gāzes uzņēmums ņem vērā šo informāciju un triju mēnešu laikā no dienas, kad no Komisijas saņemta informācija, sniedz Komisijai paskaidrojumu par to, kā tiek ievērota šī regula. Komisija var apsvērt turpmākus pasākumus, ar kuriem nodrošina atbilstību regulai, tostarp, prasīt grozīt nesaderīgos noteikumus un, ja nepieciešams, uzsākt tiesvedību saskaņā ar konkurences tiesībām.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

13. pants – 9.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.b  Komisija ņem vērā saskaņā ar 13. pantu saņemto informāciju, gatavojot paraugprakses piemēru un negodīgu klauzulu sarakstu kā atsauci kompetentajām iestādēm un valsts uzņēmumiem.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai atvieglotu to pasākumu koordinēšanu, kas attiecas uz gāzes piegādes drošību, izveido Gāzes koordinācijas grupu. Grupā ir pārstāvji no dalībvalstīm, jo īpaši to kompetentajām iestādēm, kā arī Energoregulatoru sadarbības aģentūras („Aģentūra”), ENTSO-G un attiecīgo nozari un attiecīgos patērētājus pārstāvošām organizācijām. Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, pieņem lēmumu par grupas sastāvu, nodrošinot, ka tā ir pilnībā reprezentatīva. Komisija vada grupas sanāksmes. Grupa pieņem savu reglamentu.

1.  Gāzes koordinācijas grupa ir nodibināta, lai uzlabotu to pasākumiem koordinēšanu, kuri ir saistīti ar gāzes piegādes drošību. Grupā ir pārstāvji no dalībvalstīm, jo īpaši to kompetentajām iestādēm, kā arī Energoregulatoru sadarbības aģentūras („Aģentūra”), ENTSO-G un attiecīgo nozari un attiecīgos patērētājus pārstāvošām organizācijām. Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, pieņem lēmumu par grupas sastāvu, nodrošinot, ka tā ir pilnībā reprezentatīva. Komisija vada grupas sanāksmes. Grupa pieņem savu reglamentu.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  No 3. panta 2. punkta otrā teikuma, 3. panta 6. punkta, 4. panta 3., 4. un 6. punkta, 5. panta 2. punkta, 6. panta 1. punkta d) apakšpunkta, 7. panta 5. punkta b) un e) apakšpunkta, 8. panta 1. punkta e), g) un i) apakšpunkta, 8. panta 4. punkta b) un c) apakšpunkta, 9. panta 1. punkta j) un m) apakšpunkta, 9. panta 4. punkta, 10. panta 4. punkta, 11. panta 5. punkta un 12. panta ceļas dalībvalstu pienākumi pret Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pusi, ievērojot šādu procedūru:

1.  No 3. panta 2. punkta otrā teikuma, 3. panta 6. punkta, 4. panta 3., 4. un 6. punkta, 5. panta 2. punkta, 6. panta 1. punkta d) apakšpunkta, 7. panta 5. punkta b) un e) apakšpunkta, 8. panta 1. punkta e), g) un i) apakšpunkta, 8. panta 4. punkta b) un c) apakšpunkta, 9. panta 1. punkta j) un m) apakšpunkta, 9. panta 4. punkta, 10. panta 4. punkta, 11. panta 5. punkta un 12. panta izriet dalībvalstu un Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju puses savstarpēji pienākumi, ievērojot šādu procedūru:

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija, pamatojoties uz 7. panta 5. punktā minētajiem novērtējumiem, vajadzības gadījumā izdara secinājumus par iespējamiem līdzekļiem, kā palielināt piegādes drošību Savienības līmenī, un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu, tostarp vajadzības gadījumā sagatavo ieteikumus regulas pilnveidošanai.

Komisija, pamatojoties uz 7. panta 5. punktā minētajiem novērtējumiem, izdara secinājumus par iespējamiem līdzekļiem, kā palielināt piegādes drošību Savienības līmenī, un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu, tostarp sagatavo ieteikumus regulas pilnveidošanai.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumi

Atsauces

COM(2016)0052 – C8-0035/2016 – 2016/0030(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

7.3.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

7.3.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Jacek Saryusz-Wolski

15.3.2016

Izskatīšana komitejā

14.6.2016

30.8.2016

 

 

Pieņemšanas datums

12.9.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

41

6

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Nikos Androulakis, Francisco Assis, Petras Auštrevičius, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Lorenzo Cesa, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Arnaud Danjean, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Iveta Grigule, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Afzal Khan, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Javier Nart, Demetris Papadakis, Alojz Peterle, Tonino Picula, Kati Piri, Cristian Dan Preda, Sofia Sakorafa, Jacek Saryusz-Wolski, Jaromír Štětina, Charles Tannock, Miguel Urbán Crespo, Ivo Vajgl, Hilde Vautmans

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Reinhard Bütikofer, Othmar Karas, Javi López, Jean-Luc Schaffhauser, Traian Ungureanu

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Heidi Hautala


Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS  (14.9.2016)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010

(COM(2016)0052 – C8-0035/2016 – 2016/0030(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Tomasz Piotr Poręba

ĪSS PAMATOJUMS

Kopš pieņemta Regula (ES) Nr. 994/2010, ES ir izdevies panākt iekšējā gāzes tirgus integrāciju, tā paverot jaunas iespējas nodrošināt piegādi kopējā tirgū. Taču pieredze liecina, ka cikliskas ar gāzes piegādi saistītas krīzes Eiropā neietekmē vien atsevišķas dalībvalstis, bet gan Eiropas Savienību kopumā, jo sekas ir jūtamas visā piegādes ķēdē. Neraugoties uz to, sadarbība starp dalībvalstīm bieži vien nav bijusi pienācīgā līmenī.

Spēkā esošais regulējums nosaka tikai dabasgāzes tirgu minimālo aizsardzības līmeni, pasargājot dalībvalstis no tehniskiem negadījumiem vai satricinājumiem, ko izraisa krasas pieprasījuma svārstības, bet tas nekādi nerisina reģiona galveno problēmu — politisko risku.

Turklāt Krievijas politiski saspīlētās attiecības ar Ukrainu nozīmē, ka ES ir savādāk jāraugās uz gāzes piegādes drošību. Skaidrības par gāzes piegādēm joprojām nav, tāpēc mums jārīkojas un jāizvērtē, cik droša pašlaik ir gāzes piegāde Eiropas Savienībai un kā gāzes piegādi varētu padarīt vēl drošāku.

Tāpēc atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē jauno pieeju tam, kā garantēt piegādes drošību, un arī priekšlikumus ieviest jaunus un spēcīgākus dalībvalstu sadarbības mehānismus. Īpašas uzmanības vērti ir priekšlikumi par solidaritātes principa piemērošanu un par stingrākiem riska novērtēšanas un plānošanas procesiem gan valsts, gan reģionu līmenī.

Atzinuma sagatavotājs ir pārliecināts, ka ar reģionālo grupu veidošanu Eiropas Savienībā varēs panākt dalībvalstu spēcīgāku sadarbību un solidaritāti un drošāku gāzes piegādi Eiropas Savienībai, padarot efektīvāku arī pašu regulu.

Augšupējas un brīvprātīgas reģionālās sadarbības pieeja, kas īstenota līdz šim, praksē ir izrādījusies neefektīva. Dalībvalstu sadarbība vēl arvien ir stipri apgrūtināta, jo trūkst iespēju sadarboties transnacionālā līmenī. Ierosinot pārredzamus reģionu un konkrētu sadarbības mehānismu definēšanas kritērijus, noteikti varēs dažādot piegādes avotus un ceļus, kuriem ārkārtas situācijā ir izšķiroša nozīme.

Reģionāla pieeja ir svarīga arī tāpēc, ka iespējamo krīzes situāciju ietekme dažādās ES valstīs ir jāizlīdzina. Ja ir būtiski traucēta gāzes piegāde no austrumiem, tas lielā mērā ietekmē visu Eiropas Savienību, taču krīzes smagums visās valstīs nav vienādi jūtams.

Bet ar spēcīgāku reģionālo koordināciju un vienotiem standartiem, kas ES līmenī būs noteikti attiecībā uz piegādi un infrastruktūru, dalībvalstīm gāzes piegādes trūkuma gadījumā būs nodrošinātas reālas iespējas pārvarēt krīzes sekas, ko radījuši traucējumi piegādes sistēmā vai ārkārtīgi liels pieprasījums.

Uzlabojot reģionu spēju izturēt politiskas rīcības radītus piegādes traucējumus, izturīgāka pret dabasgāzes piegādes traucējumiem kļūs visa Eiropas Savienība, turpretim plašāka reģionālā sadarbība un iespēja uz kopīgi izstrādātu riska novērtējumu pamata izmantot reaģēšanai uz krīzi paredzētus mehānismus nodrošinās, ka gāzes piegādes trūkuma gadījumā dalībvalstis ir gatavas rīkoties.

Tāpat atzinuma sagatavotājs uzsver, ka visos mehānisma ieviešanas posmos ir iekļauts solidaritātes princips, kas dalībvalstīs, kuras skārusi ar gāzes piegādi saistīta krīze, garantē prioritāru piegādi mājsaimniecībām, siltumapgādes mezgliem un būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem (piem., slimnīcām un skolām), pat ja tādēļ nākas samazināt gāzes patēriņu citas valsts tirgū.

Atzinuma sagatavotājs ir pārliecināts, ka mums ir pa spēkam izveidot mehānismus, kas garantēs iespēju piegādāt vajadzīgo dabasgāzes apjomu dalībvalstīm, kurās izsludināts ārkārtas stāvoklis.

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Dabasgāze vēl aizvien ir būtisks Savienības energoapgādātības elements. Lielu daļu dabasgāzes Savienībā importē no trešām valstīm.

(1)  Dabasgāze (gāze) ir būtisks Savienības energoapgādātības elements pārejas posmā, kurā ir jāpanāk, ka arvien lielāku daļu enerģijas iegūst no atjaunojamiem resursiem. Lielu daļu dabasgāzes Savienībā importē no trešām valstīm. Tādēļ gāzes piegādes drošība ir jāgarantē Savienības līmeni, jo ar kopīgu risinājumu varēs panākt efektīvāku aizsardzību, nekaitējot iekšējam enerģijas tirgum un neatstājot nelabvēlīgu ietekmi uz citām valstīm. Tomēr, ņemot vērā pašreizējās politiskās attiecības ar dažām trešām valstīm, nav garantijas, ka uz piegādi varēs paļauties un ka tā būs nepārtraukta, un nav arī garantēta nedz Savienības, nedz tās dalībvalstu enerģētiskā drošība, tāpēc ir jāpanāk lielāka piegādes dažādība no trešām valstīm un jāveido vairāk starpsavienojumu starp dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Būtiski gāzes piegādes traucējumi var ietekmēt visas dalībvalstis, Savienību kopumā un Atēnās 2005. gada 25. oktobrī parakstītā Enerģētikas kopienas dibināšanas līguma līgumslēdzējas puses. Tie var arī smagi kaitēt Savienības ekonomikai un būtiski ietekmēt sabiedrību, jo īpaši mazāk aizsargātas patērētāju grupas.

(2)  Būtiski gāzes piegādes traucējumi var ietekmēt visas dalībvalstis, Savienību kopumā un Atēnās 2005. gada 25. oktobrī parakstītā Enerģētikas kopienas dibināšanas līguma līgumslēdzējas puses. Tie var arī smagi kaitēt Savienības ekonomikai un drošībai un būtiski ietekmēt sabiedrību, jo īpaši mazāk aizsargātas patērētāju grupas (piemēram, iekārtas, kuru darbībai nepieciešama nepārtraukta plūsma), sevišķi valstīs, kuras ir atkarīgas no viena dominējošā piegādātāja. Tāpēc ir būtiski svarīgi dažādot energoresursus, piegādātājus un piegādes ceļus, lai pirmām kārtām nepieļautu šādu situāciju rašanos un līdz minimumam samazinātu nenovēršamu traucējumu sekas.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai garantētu nepārtrauktu gāzes piegādi visā Savienībā, jo īpaši aizsargājamiem patērētājiem, smagos klimatiskos apstākļos vai gāzes piegādes traucējumu gadījumā. Šos mērķus vajadzētu sasniegt ar izmaksu ziņā visefektīvākajiem pasākumiem un tā, lai nekropļotu enerģijas tirgus.

(3)  Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka tiek veikti visi nepieciešamie nediskriminējošie pasākumi, lai garantētu nepārtrauktu gāzes piegādi visā Savienībā, jo īpaši aizsargājamiem patērētājiem, smagos klimatiskos apstākļos vai gāzes piegādes traucējumu gadījumā. Šos mērķus vajadzētu sasniegt ar izmaksu ziņā visefektīvākajiem pasākumiem gan atsevišķa reģiona, gan starpreģionālā līmenī un tā, lai nekropļotu enerģijas tirgus un lai bojājumu gadījumā neapdraudētu minimālo padeves līmeni iekārtās, kuru darbībai nepieciešama nepārtraukta plūsma. Turklāt plašākā kontekstā būtu jāpievēršas gāzes piegādes drošībai, kas arī būtu jāpanāk, veiksmīgāk dažādojot piegādi no trešām valstīm, veidojot jaunus energotīklu starpsavienojumus starp dalībvalstīm un izmantojot alternatīvus energoresursus. Vienlaikus ir būtiski enerģētiskās drošības jomā ciešāk sadarboties ar Savienības kaimiņvalstīm, kā arī ar stratēģiskajiem partneriem. Tas papildinātu Savienības īstenotos pasākumus, cita starpā arī energoefektivitātes palielināšanai paredzēto finansējumu.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem jau ir būtiski un labvēlīgi ietekmējusi Savienības situāciju gāzes piegādes drošības jomā gan gatavības palielināšanas, gan krīzes vājināšanas ziņā. Tagad dalībvalstīm ir jāsagatavo plāni ar preventīviem un ārkārtas pasākumiem, tāpēc tās ir labāk sagatavotas piegādes krīzēm, un, tā kā dalībvalstīm ir jāizpilda virkne pienākumu saistībā ar infrastruktūras jaudu un gāzes piegādēm, tās ir arī labāk pasargātas. Tomēr 2014. gada oktobra ziņojums par Regulas (ES) Nr. 994/2010 īstenošanu atklāja, ka ir vairākas jomas, kurās regulu var uzlabot un līdz ar to vēl vairāk stiprināt piegādes drošību Savienībā.

(4)  Spēkā esošie Savienības tiesību akti, jo īpaši attiecīgie trešās enerģētikas paketes elementi un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 994/2010, jau ir būtiski un labvēlīgi ietekmējuši Savienības situāciju gāzes piegādes drošības jomā gan gatavības palielināšanas, gan krīzes mazināšanas ziņā. Tagad dalībvalstīm ir jāsagatavo plāni ar preventīviem un ārkārtas pasākumiem, tāpēc tās nu ir labāk sagatavotas piegādes krīzēm, un, tā kā dalībvalstīm ir jāizpilda virkne pienākumu saistībā ar infrastruktūras jaudu un gāzes piegādēm, tās ir arī labāk pasargātas. Tomēr 2014. gada oktobra ziņojums par Regulas (ES) Nr. 994/2010 īstenošanu atklāja, ka ir vairākas jomas, kurās regulu var uzlabot un līdz ar to panākt vēl lielāku piegādes drošību Savienībā.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Lai garantētu Savienības energoapgādi, ir jāveic pasākumi, ar ko dažādo energoresursus, un jāveido jauni energotīklu starpsavienojumi starp dalībvalstīm. Vienlaikus ir būtiski enerģētiskās drošības jomā ciešāk sadarboties ar Savienības kaimiņvalstīm, ar stratēģiskajiem partneriem un arī panākt Savienības iestāžu ciešāku savstarpējo sadarbību.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Komisijas 2015. gada februāra paziņojumā „Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku”14 uzsvērts, ka enerģētisko drošību nav iespējams panākt bez Enerģētikas savienības stūrakmeņiem — savstarpējas solidaritātes un uzticēšanās. Šīs regulas mērķim vajadzētu būt solidaritātes un uzticēšanās vairošanai dalībvalstu starpā, un ar to vajadzētu ieviest pasākumus, kas nepieciešami šo mērķu sasniegšanai, tādējādi bruģējot ceļu Enerģētikas savienības iedzīvināšanai.

(6)  Komisijas 2015. gada februāra paziņojumā „Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku”14 uzsvērts, ka enerģētisko drošību nav iespējams panākt bez Enerģētikas savienības stūrakmeņiem — savstarpējas solidaritātes un uzticēšanās. Šīs regulas mērķim vajadzētu būt sadarbības, solidaritātes, uzticēšanās un starpsavienojumu vairošanai dalībvalstu starpā, un ar to vajadzētu ieviest pasākumus, kas nepieciešami šo mērķu sasniegšanai, tādējādi bruģējot ceļu Enerģētikas savienības straujai izveidei un iedzīvināšanai.

__________________

__________________

14 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai „Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” (COM(2015) 80 final).

14 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai „Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” (COM(2015) 80 final).

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Nevainojami funkcionējošs iekšējais gāzes tirgus ir labākā garantija energoapgādātībai visā Savienībā un mazāk nelabvēlīgai piegādes traucējumu ietekmei uz atsevišķām dalībvalstīm. Ja kādā dalībvalstī ir apdraudēta piegādes drošība, pastāv risks, ka šīs dalībvalsts vienpusēji izstrādātie pasākumi apdraudēs iekšējā gāzes tirgus pareizu darbību un kaitēs gāzes piegādei patērētājiem citās dalībvalstīs. Lai iekšējais gāzes tirgus varētu darboties arī nepietiekamas piegādes apstākļos, ir jāparedz, ka atbildes reakcijai uz piegādes krīzi jābūt solidārai un koordinētai gan attiecībā uz preventīvajiem pasākumiem, gan reaģējot uz konkrētiem piegādes traucējumiem.

(7)  Nevainojami funkcionējošs iekšējais gāzes tirgus, ko uzrauga valsts regulatīvās iestādes, ir labākā garantija energoapgādātībai visā Savienībā un mazāk nelabvēlīgai piegādes traucējumu ietekmei uz atsevišķām dalībvalstīm. Ja kādā dalībvalstī ir apdraudēta piegādes drošība, pastāv risks, ka šīs dalībvalsts vienpusēji izstrādātie pasākumi apdraudēs iekšējā gāzes tirgus pareizu darbību un izraisīs ķēdes reakciju attiecībā uz patērētājiem citās dalībvalstīs. Lai dalībvalstis varētu rast risinājumu nepietiekamas piegādes apstākļos un lai arī šādos apstākļos iekšējais gāzes tirgus varētu darboties, ir jāparedz, ka atbildes reakcijai uz piegādes krīzi jābūt solidārai un koordinētai reģionu un Savienības līmenī gan attiecībā uz preventīvajiem pasākumiem, gan reaģējot uz konkrētiem piegādes traucējumiem, un tādējādi jāpanāk reģionu enerģijas tirgu integrācija. Šajā ziņā Savienībai būtu jāveicina vēl lielāka energoresursu, piegādātāju un piegādes ceļu dažādība, jo tikai tā var garantēt enerģētisko drošību, un Savienībai (cita starpā arī ar finansējumu) ir jāatbalsta uz dažādošanu vērsti projekti, kas pilnībā atbilst ne vien Savienības tiesību aktiem un principiem, bet arī Savienības ilgtermiņa politikas mērķiem un prioritātēm (piemēram, infrastruktūras projektiem).

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Pagaidām nav pilnībā liktas lietā reģionālās sadarbības pavērtās iespējas īstenot efektīvākus un lētākus pasākumus. Tas attiecas ne tikai uz nacionālo vājināšanas pasākumu labāku koordināciju ārkārtas situācijās, bet arī uz nacionālajiem preventīvajiem pasākumiem, piemēram, valsts krājumiem vai sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) politiku, kam dažos reģionos var būt stratēģiska nozīme.

(8)  Pagaidām nav pilnībā liktas lietā reģionālās sadarbības pavērtās iespējas īstenot efektīvākus un lētākus pasākumus, un ir vajadzīga reģionālās sadarbības koncepcija, saskaņā ar kuru sadarbības veidus varētu noteikt, apspriežoties ar dalībvalstīm un ņemot vērā enerģētikas dinamiku. Ieteicams labāk koordinēt nacionālos ietekmes mazināšanas pasākumus ārkārtas situācijās, arī nacionālos preventīvos pasākumus, piemēram, attiecībā uz valsts krājumiem vai sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) politiku, kam dažos reģionos var būt stratēģiska nozīme, un ir ieteicams efektīvi izmantot esošo infrastruktūru.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Solidaritātes garā par šīs regulas vadošo principu jākļūst reģionālajai sadarbībai, kurā iesaistījušās gan publiskās iestādes, gan dabasgāzes uzņēmumi — tas ļaus apzināt nozīmīgos riskus katrā reģionā un optimāli izmantot koordinētu pasākumu sniegtās priekšrocības šo risku vājināšanā, un ieviest no Savienības patērētāju viedokļa izmaksu ziņā pašus efektīvākos pasākumus.

(9)  Solidaritātes garā par šīs regulas vadošo principu būtu jākļūst reģionālajai sadarbībai, kurā iesaistījušās gan publiskās iestādes, gan dabasgāzes uzņēmumi — tas ļaus apzināt nozīmīgos riskus katrā reģionā un optimāli izmantot koordinētu pasākumu sniegtās priekšrocības vietējā, reģionu un pārrobežu līmenī, lai mazinātu šos riskus un garantētu lielāku gāzes piegādes drošību, un ieviest no Savienības patērētāju viedokļa izmaksu ziņā pašus efektīvākos pasākumus. Reģionālajā sadarbībā būtu jāvairo Savienības ietekme, sniedzot atbalstu pārrobežu sadarbības ierosmēm, un tā būtu jāpapildina ar spēcīgāku Savienības perspektīvu, ļaujot izmantot ikvienu pieejamo piegādi un instrumentu visā iekšējā gāzes tirgū. To varētu veicināt, ja Savienības līmenī padziļināti izanalizētu attiecīgos ārkārtas piegādes koridorus, pamatojoties uz gāzes piegādes avotiem, kas kopīgi vairāku dalībvalstu grupai. Īstenojot reģionālo sadarbību, var pilnveidot esošos un izstrādāt jaunus infrastruktūras projektus, lai ar pārrobežu starpsavienojumiem panāktu lielāku gāzes piegādes drošību. Definējot reģionālās grupas, būtu arī jāņem vērā, ka nākotnē šajās grupās būtu jāiekļauj dalībvalstis, kas iesaistījušās paplašināšanās procesā.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Ir patērētāji, tostarp mājsaimniecības un būtisku sociālu pakalpojumu sniedzēji, kas ir sevišķi mazaizsargāti un kam var būt vajadzīga sociālā aizsardzība. Šādu aizsargājamu patērētāju definīcijai nevajadzētu būt pretrunā ar Savienības solidaritātes mehānismiem.

(10)  Ir patērētāji, tostarp mājsaimniecības un būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kas ir sevišķi mazaizsargāti, un tie būtu jāaizsargā, cita starpā arī no piegādes krīzes rezultātā strauji augošām gāzes cenām. Šādu aizsargājamu patērētāju definīciju vajadzētu vēl vairāk saskaņot, cik vien tas iespējams un nekaitējot Savienības solidaritātes mehānismiem.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Atbildība par gāzes piegādes drošību būtu kopīgi jāuzņemas dabasgāzes uzņēmumiem, dalībvalstīm (ar kompetento iestāžu starpniecību) un Komisijai to attiecīgajā darba laukā. Šāda kopīga atbildība prasa iesaistīto pušu ciešu sadarbību. Tomēr nozīmīga loma piegādes drošībā var būt arī patērētājiem, kas lieto gāzi elektroenerģijas ražošanai vai rūpnieciskiem mērķiem, jo tie spēj krīzes situācijās reaģēt ar pieprasījuma puses pasākumiem, piemēram, slēgt pārtraucamus līgumus vai pāriet uz citu kurināmo, un tam ir tūlītēja ietekme uz piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru.

(11)  Atbildība par gāzes piegādes drošību būtu kopīgi jāuzņemas dabasgāzes uzņēmumiem, dalībvalstīm (ar kompetento valsts pārvaldes, kā arī reģionālās un vietējās pašpārvaldes iestāžu starpniecību) un Komisijai to attiecīgajā darba laukā. Šāda kopīga atbildība prasa iesaistīto pušu ciešu sadarbību. Tomēr nozīmīga loma piegādes drošībā var būt arī patērētājiem, kas lieto gāzi elektroenerģijas ražošanai vai rūpnieciskiem mērķiem, jo tie spēj krīzes situācijās reaģēt ar pieprasījuma puses pasākumiem, piemēram, slēgt pārtraucamus līgumus vai pāriet uz citu kurināmo, un tam ir tūlītēja ietekme uz piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Atbildība par gāzes piegādes drošību būtu kopīgi jāuzņemas dabasgāzes uzņēmumiem, dalībvalstīm (ar kompetento iestāžu starpniecību) un Komisijai to attiecīgajā darba laukā. Šāda kopīga atbildība prasa iesaistīto pušu ciešu sadarbību. Tomēr nozīmīga loma piegādes drošībā var būt arī patērētājiem, kas lieto gāzi elektroenerģijas ražošanai vai rūpnieciskiem mērķiem, jo tie spēj krīzes situācijās reaģēt ar pieprasījuma puses pasākumiem, piemēram, slēgt pārtraucamus līgumus vai pāriet uz citu kurināmo, un tam ir tūlītēja ietekme uz piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru.

(11)  Atbildība par gāzes piegādes drošību būtu kopīgi jāuzņemas dabasgāzes uzņēmumiem, dalībvalstīm (ar kompetento iestāžu starpniecību) un Komisijai to attiecīgajā darba laukā. Šāda kopīga atbildība prasa iesaistīto pušu ciešu sadarbību. Tomēr nozīmīga loma piegādes drošībā var būt arī patērētājiem, kas lieto gāzi elektroenerģijas ražošanai vai rūpnieciskiem mērķiem, jo tie spēj krīzes situācijās reaģēt ar pieprasījuma puses pasākumiem, piemēram, nodrošināt energoefektivitāti, slēgt pārtraucamus līgumus vai pāriet uz citu kurināmo, un tam ir tūlītēja ietekme uz piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a)  Šī regula būtu jāņem vērā gan tad, kad ir jāpieņem rīcības plāni attiecībā uz Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) izmantošanu, gan nosakot ESIF finansējuma piešķiršanas kritērijus.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Tāpēc šīs regulas nolūkā, definējot reģionālās grupas, vajadzētu ņemt vērā šādus kritērijus: piegāžu modeļi, esošie un plānotie starpsavienojumi un starpsavienojumu jaudas starp dalībvalstīm, tirgus attīstība un tirgus brieduma pakāpe, pastāvošās reģionālās sadarbības struktūras un dalībvalstu skaits reģionā — tam jābūt ierobežotam, lai grupa nebūtu nepārvaldāmi liela.

(19)  Tāpēc šajā regulā, definējot reģionālās grupas, vajadzētu ņemt vērā šādus kritērijus: piegāžu modeļi, esošie un plānotie starpsavienojumi un starpsavienojumu jaudas starp dalībvalstīm, tirgus attīstība un tirgus brieduma pakāpe, gāzes piegādātāju un piegādes ceļu dažādības pakāpe, pastāvošās reģionālās sadarbības struktūras un dalībvalstu skaits reģionā — tam jābūt ierobežotam, lai grupa nebūtu nepārvaldāmi liela.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Lai reģionālā sadarbība būtu iespējama, dalībvalstīm katrā reģionā vajadzētu izveidot sadarbības mehānismu. Šādu mehānismu vai mehānismus vajadzētu izveidot pietiekami savlaicīgi, lai būtu iespējams veikt riska novērtējumu un sagatavot jēgpilnus plānus reģionālā līmenī. Dalībvalstis var brīvi vienoties par sadarbības mehānismu, kas attiecīgajam reģionam ir vispiemērotākais. Komisijai vajadzētu sekmēt procesu kā tādu un dalīties paraugpraksē par reģionālas sadarbības iedibināšanu; kā piemēru var minēt praksi, kad reģionā dažādu dokumentu sagatavošanu koordinē rotācijas kārtībā, vai arī tiek izveidotas īpašas struktūras. Ja vienošanās par sadarbības mehānismu netiek panākta, konkrētajam reģionam piemērotu sadarbības mehānismu var ierosināt Komisija.

(20)  Lai reģionālā sadarbība būtu iespējama, dalībvalstīm gan atsevišķa reģiona, gan starpreģionālā līmenī būtu jāizveido skaidri administratīvie mehānismi, kas būtu piemērojami ārkārtas situācijās un ko kompetentās iestādes varētu izmantot, lai rīkotos. Šādu mehānismu vai mehānismus vajadzētu izveidot pietiekami savlaicīgi, un ar tiem jānodrošina augsts pārredzamības līmenis, lai būtu iespējams veikt riska novērtējumu un sagatavot jēgpilnus plānus reģionālā līmenī un lai nepieļautu, ka patērētājiem nākas segt nepamatotas izmaksas. Dalībvalstis var brīvi vienoties par sadarbības mehānismu, kas attiecīgajam reģionam ir vispiemērotākais, un šī mehānisma struktūru var mainīt atbilstoši enerģētikas dinamikai. Komisijai vajadzētu noteikt standartus, sekmēt procesu kā tādu un dalīties paraugpraksē par reģionālas sadarbības iedibināšanu; kā piemēru var minēt praksi, kad reģionā dažādu dokumentu sagatavošanu koordinē rotācijas kārtībā, vai arī tiek izveidotas īpašas struktūras. Ja vienošanās par sadarbības mehānismu netiek panākta, Komisijai būtu jāpiedāvā konkrētajam reģionam piemērots sadarbības mehānisms.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Lai nodrošinātu maksimālu gatavību, proti, spētu izvairīties no piegādes traucējumiem un vājināt to sekas, ja tie tomēr radušies, attiecīgā reģiona kompetentajām iestādēm pēc apspriešanās ar ieinteresētajām aprindām vajadzētu sagatavot preventīvās rīcības plānus un ārkārtas rīcības plānus. Reģionālajos plānos būtu jāņem vērā katras dalībvalsts īpatnības. Tajos būtu arī skaidri jānosaka gan dabasgāzes uzņēmumu, gan kompetento iestāžu lomas un atbildība. Sagatavojamos nacionālajos pasākumos būtu pilnā mērā jāņem vērā preventīvās rīcības plānā un ārkārtas rīcības plānā paredzētie reģionālie pasākumi. Nacionālie pasākumi būtu jāizstrādā tā, lai nacionālo risku novēršanā tiktu pilnā mērā izmantotas reģionālās sadarbības sniegtās izdevības. Pēc būtības tiem vajadzētu būt tehniskiem un operatīviem plāniem: to funkcija ir palīdzēt novērst ārkārtas stāvokļa iestāšanos vai pasliktināšanos un vājināt tā sekas. Plānos vajadzētu ņemt vērā elektrosistēmu drošību, un tiem vajadzētu būt saskanīgiem ar Enerģētikas savienības stratēģiskās plānošanas un ziņošanas rīkiem.

(23)  Lai nodrošinātu maksimālu gatavību, proti, spētu izvairīties no piegādes traucējumiem un mazināt to sekas, ja tie tomēr radušies, attiecīgā reģiona kompetentajām iestādēm pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām vajadzētu sagatavot preventīvās rīcības plānus un ārkārtas rīcības plānus. Reģionālajos plānos būtu jāņem vērā katras dalībvalsts īpatnības. Tajos būtu arī skaidri jānosaka gan dabasgāzes uzņēmumu, gan kompetento iestāžu lomas un atbildība. Nacionālajos pasākumos, kas jāizstrādā, būtu pilnā mērā jāņem vērā preventīvās rīcības plānā un ārkārtas rīcības plānā paredzētie reģionālie pasākumi. Nacionālie pasākumi būtu jāizstrādā tā, lai nacionālo risku novēršanā tiktu pilnā mērā izmantotas reģionālās sadarbības sniegtās izdevības. Pēc būtības tiem vajadzētu būt tehniskiem un operatīviem plāniem: to funkcija ir palīdzēt novērst ārkārtas stāvokļa iestāšanos vai pasliktināšanos, mazināt tā sekas un nepieļaut, ka patērētājiem nākas segt nepamatotas izmaksas. Plānos vajadzētu ņemt vērā elektrosistēmu drošību, un tiem vajadzētu būt saskanīgiem ar Enerģētikas savienības stratēģiskās plānošanas un ziņošanas rīkiem.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Piegādes krīzes gadījumā tirgus dalībniekiem vajadzētu būt pienācīgai iespējai uz situāciju reaģēt ar tirgus pasākumiem. Ja tirgus pasākumi ir izsmelti un joprojām nepietiekami, dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm būtu jāveic piegādes krīzes seku novēršanas vai vājināšanas pasākumi.

(25)  Piegādes krīzes gadījumā tirgus dalībniekiem vajadzētu būt pienācīgai iespējai uz situāciju reaģēt ar tirgus pasākumiem. Ja tirgus pasākumi nav veikti laikus vai ir izsmelti un joprojām nepietiekami, dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm būtu jāveic piegādes krīzes seku novēršanas vai ietekmes mazināšanas pasākumi.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Pieprasījuma puses pasākumiem, pie kuriem pieder, piemēram, pāreja uz citu kurināmo vai gāzes piegāžu samazināšana lieliem rūpnieciskiem patērētājiem ekonomiski izdevīgā secībā, var būt liela nozīme enerģētiskās drošības garantēšanā, ja tos var ātri piemērot un ja ar to palīdzību var būtiski samazināt pieprasījumu, reaģējot uz piegādes traucējumiem. Vairāk darāms, lai veicinātu enerģijas efektīvu izmantošanu, jo īpaši tad, ja nepieciešami pieprasījuma puses pasākumi. Būtu jāņem vērā, kāda ir jebkādu ierosināto pieprasījuma un piedāvājuma puses pasākumu ietekme uz vidi, un iespēju robežās priekšroku vajadzētu dot pasākumiem, kas vidi ietekmē vismazāk. Tajā pašā laikā vērā jāņem piegādes drošības un konkurētspējas aspekti.

(28)  Pieprasījuma puses pasākumiem, pie kuriem pieder, piemēram, pāreja uz citu kurināmo vai gāzes piegāžu samazināšana lieliem rūpnieciskiem patērētājiem ekonomiski izdevīgā secībā, var būt liela nozīme enerģētiskās drošības garantēšanā, ja tos var ātri piemērot un ja ar to palīdzību var būtiski samazināt pieprasījumu, reaģējot uz piegādes traucējumiem. Vairāk darāms, lai veicinātu enerģijas efektīvu izmantošanu, jo īpaši tad, ja nepieciešami pieprasījuma puses pasākumi. Par prioritāriem būtu jānosaka ieguldījumi, kuru mērķis ir izmantot ilgtspējīgas enerģijas potenciālu vietējā līmenī. Būtu jāņem vērā, kāda ir jebkādu ierosināto pieprasījuma un piedāvājuma puses pasākumu ietekme uz vidi, un iespēju robežās priekšroku vajadzētu dot pasākumiem, kas vidi ietekmē vismazāk. Tajā pašā laikā vērā jāņem piegādes drošības un konkurētspējas aspekti.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)  Preventīvās rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni būtu regulāri jāatjaunina un jāpublicē. Šos plānus vajadzētu nodot salīdzinošai izvērtēšanai. Salīdzinošās izvērtēšanas process dod iespēju laikus atklāt nekonsekvenci un pasākumus, kas varētu apdraudēt piegādes drošību kādā citā dalībvalstī, un tādējādi tiek nodrošināta dažādu reģionu plānu savstarpējā saskanība. Tas arī dalībvalstīm dod iespēju dalīties paraugpraksē.

(32)  Reģionālie preventīvās rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni, kas saskaņoti ar attiecīgo valstu nacionālajiem plāniem, ir regulāri jāatjaunina un jāpublicē. Būtu jāveic šo plānu salīdzinoša izvērtēšana. Salīdzinošās izvērtēšanas process dod iespēju laikus atklāt nekonsekvenci un pasākumus, kas varētu apdraudēt piegādes drošību kādā citā dalībvalstī, un tādējādi tiek nodrošināta dažādu reģionu plānu savstarpējā saskanība. Tas arī dod dalībvalstīm iespēju dalīties paraugpraksē.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)  Kā liecina 2014. gada oktobrī notikušais stresa tests, bez solidaritātes nav iespējams garantēt piegādes drošību visā Savienībā un līdz minimumam samazināt kopējās izmaksas. Ja kādā dalībvalstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, solidaritātes stiprināšanai vajadzētu izmantot divpakāpju pieeju. Pirmkārt, visām dalībvalstīm, kas ir ieviesušas augstāku piegādes standartu, to vajadzētu samazināt līdz standartvērtībām, lai palielinātu gāzes tirgus likviditāti. Otrkārt, ja ar šādiem pasākumiem neizdodas nodrošināt vajadzīgās piegādes, kaimiņu dalībvalstīm — pat tad, ja tajās nav ārkārtas stāvokļa — vajadzētu veikt tālākus pasākumus, lai nodrošinātu piegādes mājsaimniecībām, būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un centralizētās siltumapgādes mezgliem tajā dalībvalstī, kura sastapusies ar ārkārtas situāciju. Dalībvalstīm šie solidaritātes pasākumi būtu jānorāda un sīki jāapraksta savos ārkārtas rīcības plānos, paredzot arī godīgu un taisnīgu kompensāciju dabasgāzes uzņēmumiem.

(36)  Kā liecina 2014. gada oktobrī notikušais stresa tests, bez solidaritātes, kuras pamatā ir reģionālā sadarbība, nav iespējams garantēt piegādes drošību visā Savienībā un līdz minimumam samazināt kopējās izmaksas. Šī solidaritāte būtu jādefinē trijos rīcības līmeņos — divpusējā (reģionu) līmenī, starpreģionālā līmenī un Savienības līmenī, un to nevajadzētu atstāt vien atsevišķas reģionālās grupas pārziņā, ja ir vajadzīga saskaņota un vienota pieeja Savienības līmenī. Ja kādā dalībvalstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, solidaritātes stiprināšanai vajadzētu izmantot divpakāpju pieeju. Pirmkārt, visām dalībvalstīm, kas ir ieviesušas augstāku piegādes standartu, to vajadzētu samazināt līdz standartvērtībām, lai palielinātu gāzes tirgus likviditāti. Otrkārt, ja ar šādiem pasākumiem neizdodas nodrošināt vajadzīgās piegādes, kaimiņu dalībvalstīm — pat tad, ja tajās nav ārkārtas situācijas, — vajadzētu veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu piegādes mājsaimniecībām, būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un centralizētās siltumapgādes mezgliem tajā dalībvalstī, kurā iestājusies ārkārtas situācija. Dalībvalstīm šie solidaritātes pasākumi būtu jānorāda un sīki jāapraksta savos ārkārtas rīcības plānos, paredzot arī godīgu un taisnīgu kompensāciju dabasgāzes uzņēmumiem.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41)  Viens no Savienības mērķiem ir stiprināt Enerģētikas kopienu, jo Savienības un Enerģētikas kopienas enerģijas tirgu ciešāka integrācija nodrošinātu Savienības enerģētikas aquis reālu īstenošanu, enerģijas tirgus reformas un stimulus investīcijām energosektorā. Tas arī nozīmē, ka ir jāievieš kopīga krīzes pārvaldība, proti, preventīvie un ārkārtas plāni jāierosina reģionu līmenī, un šajos reģionos ietilpst arī Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses. Bez tam Komisijas 2014. gada oktobra paziņojumā par Eiropas gāzes sistēmas īstermiņa izturētspēju norādīts, ka iekšējā enerģijas tirgus noteikumi jāpiemēro arī plūsmām starp Savienības dalībvalstīm un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm. Šajā sakarā, lai nodrošinātu efektīvu krīzes pārvaldību uz robežām starp Savienības dalībvalstīm un līgumslēdzējām pusēm, būtu jāparedz vajadzīgā kārtība pēc kopīgā akta pieņemšanas, lai konkrēta sadarbība ar jebkuru atsevišķu Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pusi varētu sākties, tiklīdz ir pienācīgi ieviesti nepieciešamie savstarpējie noteikumi.

(41)  Viens no Savienības mērķiem ir stiprināt Enerģētikas kopienu, jo Savienības un Enerģētikas kopienas enerģijas tirgu ciešāka integrācija nodrošinātu Savienības enerģētikas aquis reālu īstenošanu, enerģijas tirgus reformas un stimulus investīcijām enerģētikas nozarē. Tas arī nozīmē, ka ir jāievieš kopīga krīzes pārvaldība, proti, preventīvie un ārkārtas plāni jāierosina reģionu līmenī, un šajos reģionos ietilpst arī Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses. Tādēļ būtu jāprognozē patēriņš reģionu līmenī un pieejamās rezerves, jo tā varētu panākt pamatīgāku spēju reaģēt krīzes situācijā. Bez tam Komisijas 2014. gada oktobra paziņojumā par Eiropas gāzes sistēmas īstermiņa izturētspēju norādīts, ka iekšējā enerģijas tirgus noteikumi jāpiemēro arī plūsmām starp Savienības dalībvalstīm un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm. Šajā sakarā, lai nodrošinātu efektīvu krīzes pārvaldību uz robežām starp Savienības dalībvalstīm un līgumslēdzējām pusēm, būtu jāparedz vajadzīgā kārtība pēc kopīgā akta pieņemšanas, lai konkrēta sadarbība ar jebkuru atsevišķu Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pusi varētu sākties, tiklīdz ir pienācīgi ieviesti nepieciešamie savstarpējie noteikumi.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)  Ja ir ticama informācija par tādu situāciju ārpus Savienības, kas apdraud piegādes drošību vienā vai vairākās dalībvalstīs un kas var iedarbināt agrīnas brīdināšanas mehānismu starp Savienību un kādu trešo valsti, Komisijai nekavējoties būtu jāinformē Gāzes koordinācijas grupa un Savienībai būtu attiecīgi jārīkojas, lai mēģinātu situāciju atrisināt.

(43)  Ja ir ticama informācija par tādu situāciju ārpus Savienības, kas apdraud piegādes drošību vienā vai vairākās dalībvalstīs un kas var iedarbināt agrīnas brīdināšanas mehānismu starp Savienību un kādu trešo valsti, Komisijai nekavējoties būtu jāinformē Gāzes koordinācijas grupa un Savienībai būtu attiecīgi jārīkojas, lai mēģinātu situāciju atrisināt. Ja attiecīgajā gadījumā tas ir iespējams un ja ir izveidota atbilstoša infrastruktūra, Komisija un dalībvalstis varētu sniegt pagaidu palīdzību trešām valstīm, kas nonākušas krīzes situācijā.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa– 1. punkts– ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  „aizsargājams patērētājs” ir mājsaimniecības patērētājs, kas ir pieslēgts gāzes sadales tīklam, turklāt, ja attiecīgā dalībvalsts tā izlemj, tas var būt arī:

(1)  „aizsargājams patērētājs” ir mājsaimniecības patērētājs, kas ir pieslēgts gāzes sadales tīklam, turklāt, ja katra reģiona kompetentās iestādes tā izlemj, tas var būt arī:

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  mazais vai vidējais uzņēmums ar noteikumu, ka tas ir pieslēgts gāzes sadales tīklam, vai būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ar noteikumu, ka tas ir pieslēgts gāzes sadales vai pārvades tīklam, un ar noteikumu, ka šādi uzņēmumi vai pakalpojumu sniedzēji kopā neveido vairāk par 20 % no kopējā gāzes galapatēriņa gadā attiecīgajā dalībvalstī;

svītrots

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  „būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs” ir veselības aprūpes, ārkārtas vai drošības pakalpojumu sniedzējs;

(2)  „būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs” ir veselības aprūpes, izglītības, bērnu aprūpes, ārkārtas vai drošības un aizsardzības pakalpojumu sniedzējs;

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  „mazais vai vidējais uzņēmums” ir vienība, kas pieslēgta pārvades vai sadales tīklam, kura pieejamā vai projektētā jauda nepārsniedz 5 MWh/h;

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3b)  „kompetentā iestāde” ir valsts pārvaldes iestāde vai valsts regulatīvā iestāde, kurai uzticēts nodrošināt šajā regulā paredzēto pasākumu īstenošanu;

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3c)  „imports no trešām valstīm” ir gāzes imports no trešām valstīm, kuras nav pievienojušās Līgumam par Eiropas Ekonomikas zonu.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

3. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Komisija aktīvi atbalsta to, ka piegāde no trešām valstīm tiek dažādota gan energoresursu, gan gāzes piegādātāju un gāzes piegādes ceļu ziņā. Tādēļ Komisija attiecīgi nodrošina, lai būtu iespējams uzlabot energoinfrastruktūras starpsavienojumus starp dalībvalstīm un pilnībā izveidot gāzes pārvades ceļus, kas Regulā (ES) Nr. 347/20131a (TEN-E regula) noteikti par prioritārajiem koridoriem. „Ārkārtas piegādes koridori” ir jēdziens, kas papildina un nostiprina minētās regulas I pielikumā izklāstīto reģionālo pieeju, un tie ir Savienības gāzes piegādes ceļi, kuri ir identificēti, lai palīdzētu dalībvalstīm sekmīgāk mazināt iespējamo piegādes un/vai infrastruktūras darbības traucējumu radītās sekas.

 

_________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

3. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Komisija vajadzības gadījumā saskaņo kompetento iestāžu darbības reģionālajā un Savienības līmenī, kā noteikts šajā regulā, cita starpā ar 14. pantā minētās Gāzes koordinācijas grupas vai 11. panta 4. punktā minētās krīzes pārvarēšanas grupas starpniecību, jo īpaši Savienības vai reģionāla mēroga ārkārtas situācijā, kā noteikts 11. panta 1. punktā.

5.  Komisija saskaņo kompetento iestāžu darbības reģionu un Savienības līmenī, kā noteikts šajā regulā, cita starpā ar 14. pantā minētās Gāzes koordinācijas grupas vai 11. panta 4. punktā minētās krīzes pārvarēšanas grupas starpniecību, jo īpaši Savienības vai reģionāla mēroga ārkārtas situācijā, kā noteikts 11. panta 1. punktā.

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

3. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Pasākumi piegādes drošības garantēšanai, kas iekļauti preventīvās un ārkārtas rīcības plānos, ir skaidri definēti, pārredzami, proporcionāli, nediskriminējoši un verificējami, nepamatoti nekropļo konkurenci un iekšējā dabasgāzes tirgus efektīvu darbību un neapdraud gāzes piegādes drošību citās dalībvalstīs vai Savienībā kopumā.

6.  Reģionālo preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu pamatā ir attiecīgo valstu nacionālie plāni gāzes piegādes drošības garantēšanai. Pasākumi piegādes drošības garantēšanai, kas iekļauti reģionālajos preventīvās rīcības plānos, kuri saskaņoti ar attiecīgo valstu nacionālajiem plāniem, un ārkārtas rīcības plānos, ir skaidri definēti, pārredzami, proporcionāli, nediskriminējoši, verificējami, ilgtspējīgi un atbilst Savienības noteiktajiem mērķiem klimata un enerģētikas jomā, nepamatoti nekropļo konkurenci un iekšējā dabasgāzes tirgus efektīvu darbību un neapdraud gāzes piegādes drošību citās dalībvalstīs, reģionos vai Savienībā kopumā.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

3. pants – 7. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  iespēja apmierināt aizsargājamu patērētāju pieprasījumu pēc gāzes, ja traucēta piegāde no vienīgā lielākā gāzes piegādātāja;

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

3. pants – 7. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 18pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza I pielikumu, balstoties uz šā punkta pirmās daļas kritērijiem, ja apstākļi prasa reģionu sastāvu mainīt.

Tiklīdz ir pabeigts reģionālais riska novērtējums un izstrādāts preventīvās rīcības plāns un ārkārtas rīcības plāns, reģionu sastāvu var izvērtēt vēlreiz, taču ne ātrāk kā 2022. gadā. Reģionu sastāvs būtu jāmaina, pārskatot šo regulu.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

4. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Kompetentā iestāde nodrošina, ka jebkura jauna pārvades infrastruktūra veicina piegādes drošību, jo tādējādi tiek attīstīts labi savienots tīkls, tostarp vajadzības gadījumā izmantojot pietiekamu skaitu ieejas un izejas pārrobežu punktu skaitu atbilstīgi tirgus pieprasījumam un konstatētajiem riskiem. Kompetentā iestāde riska novērtējumā novērtē, vai pārvades sistēmā pastāv sastrēgumposmi un vai valsts ieejas jauda un infrastruktūra, jo īpaši pārvades tīkli, ir tāda, ka gan iekšējās, gan pārrobežu gāzes plūsmas ir iespējams pielāgot gadījumiem, kad rodas riska novērtējumā identificētie traucējumi vienīgajā lielākajā gāzes infrastruktūrā valsts līmenī un reģiona vienīgajā lielākajā gāzes infrastruktūrā no vispārējo interešu viedokļa.

7.  Kompetentā iestāde nodrošina, ka jebkura jauna pārvades infrastruktūra veicina piegādes drošību, jo tādējādi tiek attīstīts labi savienots tīkls, tostarp vajadzības gadījumā izmantojot pietiekamu skaitu ieejas un izejas pārrobežu punktu skaitu atbilstīgi tirgus pieprasījumam un konstatētajiem riskiem. Kompetentā iestāde riska novērtējumā novērtē, vai pārvades sistēmā pastāv sastrēgumposmi un vai valsts ieejas jauda un infrastruktūra, jo īpaši pārvades tīkli, ir tāda, ka gan iekšējās, gan pārrobežu gāzes plūsmas ir iespējams pielāgot gadījumiem, kad rodas riska novērtējumā identificētie traucējumi vienīgajā lielākajā gāzes infrastruktūrā valsts līmenī un vienīgajā lielākajā reģiona vispārējas nozīmes gāzes infrastruktūrā. Valsts, reģiona vai visas Savienības līmeņa ārkārtas situācijā prioritāte salīdzinājumā ar citiem sistēmas punktiem ir gāzes plūsmai ar pastāvīgu divvirzienu jaudu, kas kādā dalībvalstī ir izveidota, lai gāzes piegāde būtu drošāka. Kompetentās iestādes izvērtē iespēju izmantot priekšrocības, ko piedāvā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) enerģētikas komponents un ESI fondi kopumā, lai attīstītu reģionos energoinfrastruktūru un veidotu šiem reģioniem atbilstošus starpsavienojumus.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Kompetentā iestāde pieprasa, lai tās apzinātie dabasgāzes uzņēmumi veic pasākumus nolūkā nodrošināt gāzes piegādi dalībvalsts aizsargājamiem patērētājiem katrā šādā gadījumā:

1.  Kompetentā iestāde pieprasa, lai dabasgāzes uzņēmumi, kuri piegādā dabasgāzi dalībvalsts aizsargājamiem patērētājiem, veiktu pasākumus, ar ko gāzes piegādi dalībvalsts aizsargājamiem patērētājiem nodrošina ikvienā no šiem gadījumiem:

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ne vēlāk kā 2017. gada 31. martā dalībvalstis Komisijai paziņo savu aizsargājamo patērētāju definīciju, aizsargājamo patērētāju gāzes patēriņa apjomus gadā un to, cik lielu procentuālo daļu tie veido no kopējā gāzes galapatēriņa gadā šajā dalībvalstī. Ja dalībvalsts aizsargājamu patērētāju definīcijā iekļauj 2. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētās kategorijas, tā Komisijai iesniegtajā paziņojumā norāda šīm kategorijām piederīgo patērētāju patērētās gāzes apjomus un to, cik lielu procentuālo daļu katra patērētāju grupa veido no gāzes galapatēriņa gadā.

Ne vēlāk kā 2017. gada 31. martā katra reģiona kompetentās iestādes Komisijai paziņo attiecīgā reģiona aizsargājamo patērētāju definīciju, aizsargājamo patērētāju gāzes patēriņa apjomus gadā un to, cik lielu procentuālo daļu tie veido no kopējā gāzes galapatēriņa gadā attiecīgajās dalībvalstīs, kā arī to, kā tas varētu ietekmēt pārrobežu plūsmas šajā reģionā. Ja dalībvalsts aizsargājamu patērētāju definīcijā iekļauj 2. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētās kategorijas, tā Komisijai iesniegtajā paziņojumā norāda šīm kategorijām piederīgo patērētāju patērētās gāzes apjomus un to, cik lielu procentuālo daļu katra patērētāju grupa veido no gāzes galapatēriņa gadā.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Katra I pielikumā uzskaitītā reģiona kompetentās iestādes sagatavo kopīgu reģionāla līmeņa novērtējumu par visiem riskiem, kas skar gāzes piegādes drošību. Novērtējumā ņem vērā visus nozīmīgos riskus, piemēram, dabas katastrofas un tehnoloģiskos, komerciālos, sociālos, politiskos un citus riskus. Riska novērtējumu veic:

1.  Katra I pielikumā uzskaitītā reģiona kompetentās iestādes, pamatojoties uz atsevišķu dalībvalstu risku novērtējumu katrā reģionā, sagatavo kopīgu reģionāla līmeņa novērtējumu par visiem riskiem, kas skar gāzes piegādes drošību, cita starpā arī katras attiecīgā reģiona dalībvalsts riska novērtējumu. Novērtējumā ņem vērā visus nozīmīgos riskus, piemēram, dabas katastrofas un tehnoloģiskos, komerciālos, sociālos, politiskos un citus riskus. Riska novērtējumu jo īpaši veic:

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iia daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iia)   reģionā nav iespējams apmierināt lēsto vai aprēķināto aizsargājamu patērētāju pieprasījumu pēc gāzes, ja traucēta piegāde no vienīgā lielākā piegādātāja;

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kompetentās iestādes katrā reģionā vienojas par sadarbības mehānismu, kā veikt riska novērtējumu šā panta 5. punktā paredzētajā termiņā. Kompetentās iestādes par šo saskaņoto riska novērtēšanas sadarbības mehānismu ziņo Gāzes koordinācijas grupai 18 mēnešus pirms riska novērtējuma un tā atjauninājumu pieņemšanas termiņa. Komisijai var uzņemties vispārēja sekmētēja lomu riska novērtējuma sagatavošanā, jo īpaši saistībā ar sadarbības mehānisma izveidi. Ja reģiona kompetentās iestādes par sadarbības mehānismu nevienojas, sadarbības mehānismu šim reģionam var ierosināt Komisija.

Kompetentās iestādes katrā reģionā vienojas par sadarbības mehānismu, kā veikt riska novērtējumu šā panta 5. punktā paredzētajā termiņā. Kompetentās iestādes par šo saskaņoto riska novērtēšanas sadarbības mehānismu ziņo Gāzes koordinācijas grupai 18 mēnešus pirms riska novērtējuma un tā atjauninājumu pieņemšanas termiņa. Komisija uzņemas vispārēja sekmētāja lomu riska novērtējuma sagatavošanā, jo īpaši saistībā ar sadarbības mehānisma izveidi. Ja reģiona kompetentās iestādes par sadarbības mehānismu nevienojas, sadarbības mehānismu šim reģionam izstrādā Komisija.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

6. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dabasgāzes uzņēmumi, gāzes rūpnieciskie patērētāji, attiecīgās organizācijas, kas pārstāv mājsaimniecības un rūpniecisko gāzes patērētāju intereses, kā arī dalībvalstis un valsts regulatīvā iestāde, ja tā nav kompetentā iestāde, sadarbojas ar kompetento iestādi un pēc pieprasījuma sniedz visu riska novērtēšanai vajadzīgo informāciju.

4.  Dabasgāzes uzņēmumi, gāzes rūpnieciskie patērētāji, attiecīgās organizācijas, kas pārstāv mājsaimniecības, aizsargājamo un rūpniecisko gāzes patērētāju intereses, kā arī dalībvalstis un valsts regulatīvā iestāde, ja tā nav kompetentā iestāde, sadarbojas ar kompetento iestādi un pēc pieprasījuma sniedz visu riska novērtēšanai vajadzīgo informāciju.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

6. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Kad visas reģiona dalībvalstis ir saskaņojušas riska novērtējumu, to paziņo Komisijai, turklāt pirmo reizi ne vēlāk kā 2018. gada 1. septembrī. Riska novērtējumu atjaunina ik pēc četriem gadiem, ja vien kādu apstākļu dēļ tas nav jādara biežāk. Riska novērtējumā ņem vērā progresu saistībā ar ieguldījumiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu 4. pantā noteikto infrastruktūras standartu un novērstu valstij specifiskās grūtības, kas radušās, īstenojot jaunus alternatīvus risinājumus. Tā pamatā ir arī 9. panta 2. punktā minēto ārkārtas rīcības plānu simulācijā iegūtā pieredze.

5.  Kad visas reģiona dalībvalstis ir saskaņojušas riska novērtējumu, to paziņo Komisijai, turklāt pirmo reizi ne vēlāk kā 2018. gada 1. septembrī. Riska novērtējumu atjaunina ik pēc četriem gadiem, ja vien kādu apstākļu dēļ tas nav jādara biežāk. Riska novērtējumā ņem vērā progresu saistībā ar ieguldījumiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu 4. pantā noteikto infrastruktūras standartu un novērstu valstij specifiskās grūtības, kas radušās, īstenojot jaunus alternatīvus risinājumus. Tā pamatā ir arī 9. panta 2. punktā minēto ārkārtas rīcības plānu simulācijā iegūtā pieredze. Ja reģiona kompetentās iestādes nepiekrīt riska novērtējumam, Komisija par šo reģionu sagatavo riska novērtējumu, sadarbojoties ar kompetentajām iestādēm.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Katra I pielikumā uzskaitītā reģiona dalībvalstu kompetentās iestādes pēc apspriešanās ar dabasgāzes uzņēmumiem, attiecīgajām organizācijām, kas pārstāv mājsaimniecības un rūpniecisko gāzes patērētāju, tostarp elektroenerģijas ražotāju, intereses, un valsts regulatīvajām iestādēm, ja tās nav kompetentās iestādes, kopīgi izveido:

1.  Katra I pielikumā uzskaitītā reģiona dalībvalstu kompetentās iestādes pēc apspriešanās ar dabasgāzes uzņēmumiem, attiecīgajām organizācijām, kas pārstāv mājsaimniecības, aizsargājamo un rūpniecisko gāzes patērētāju, tostarp elektroenerģijas ražotāju, intereses, un valsts regulatīvajām iestādēm, ja tās nav kompetentās iestādes, kopīgi izveido saskaņotu Savienības mēroga sistēmu, kura ietver:

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  kārtību, kādā tiek sadalītas izmaksas starp dalībvalstīm, ja patērētāju vienā dalībvalstī negatīvi ietekmē gāzes patēriņa traucējumi un tas ir spiests izmantot citus kurināmā veidus (elektrostaciju gadījumā — gāzes vietā izmantot naftu), tādēļ ka citā dalībvalstī jānodrošina piegāde aizsargājamiem patērētājiem.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija, apspriežoties ar kompetentajām iestādēm, Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER) un ENTSO-G, sagatavo Savienības līmeņa preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu, šajā nolūkā apvienojot reģionālos preventīvās rīcības plānus un ārkārtas rīcības plānus.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu izstrādā, lai Savienībā būtu vieglāk identificēt riskus un risku mazināšanas iespējas, noteikt attiecīgiem reģioniem atšķirīgus pasākumus, kā arī izvērtēt, kādas ir katra konkrētā reģiona vajadzības salīdzinājumā ar citiem reģioniem.

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kompetentās iestādes katrā reģionā par sadarbības mehānismu vienojas pietiekami savlaicīgi, lai būtu iespējams sagatavot plānus un par tiem paziņot, kā arī paziņot par atjauninātajiem plāniem.

Kompetentās iestādes katrā reģionā, paturot prātā Savienības teritoriālās sadarbības principu, par sadarbības mehānismu vienojas pietiekami savlaicīgi, lai būtu iespējams sagatavot plānus un par tiem paziņot, kā arī paziņot par atjauninātajiem plāniem.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kompetentās iestādes regulāri ziņo Gāzes koordinācijas grupai par preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu sagatavošanas un pieņemšanas progresu. Konkrētāk, kompetentās iestādes par saskaņoto sadarbības mehānismu Gāzes koordinācijas grupai ziņo 18 mēnešus pirms plānu un to atjauninājumu pieņemšanas termiņa. Komisijai var uzņemties vispārēja sekmētāja lomu plānu sagatavošanā, jo īpaši saistībā ar sadarbības mehānisma izveidi. Ja reģiona kompetentās iestādes par sadarbības mehānismu nevienojas, sadarbības mehānismu šim reģionam var ierosināt Komisija. Tās nodrošina šādu plānu īstenošanas regulāru uzraudzību.

Kompetentās iestādes regulāri ziņo Gāzes koordinācijas grupai par preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu sagatavošanas un pieņemšanas progresu. Konkrētāk, kompetentās iestādes par saskaņoto sadarbības mehānismu Gāzes koordinācijas grupai ziņo 18 mēnešus pirms plānu un to atjauninājumu pieņemšanas termiņa. Komisija uzņemas vispārēja sekmētāja lomu plānu sagatavošanā, jo īpaši saistībā ar sadarbības mehānisma izveidi. Ja reģiona kompetentās iestādes par sadarbības mehānismu nevienojas, sadarbības mehānismu šim reģionam izstrādā Komisija. Tās nodrošina šādu plānu īstenošanas regulāru uzraudzību.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

7. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma atsevišķas preventīvās rīcības plāna un ārkārtas rīcības plāna daļas var nepubliskot. Šādā gadījumā attiecīgā kompetentā iestāde sniedz Komisijai šo plānu visaptverošu kopsavilkumu, tā nodrošinot, ka tie ir publiski pieejami. Visaptverošajā kopsavilkumā obligāti iekļauj visus galvenos plānu elementus saskaņā ar V pielikumu, lai sniegtu tirgus dalībniekiem pietiekamu informāciju, kas nepieciešama šīs regulas prasību izpildei. Plānu pilnās versijas ir pieejamas citu reģionu kompetentajām iestādēm, Komisijai un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER).

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

8. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Preventīvās rīcības plānu pēc 2019. gada 1. marta atjaunina ik pēc četriem gadiem, ja vien kādu apstākļu dēļ vai pēc Komisijas pieprasījuma tas nav jādara biežāk. Atjauninātais plāns atspoguļo atjaunināto riska novērtējumu un saskaņā ar 9. panta 2. punktu veikto testu rezultātus. Atjauninātajam plānam piemēro 7. panta 3.–7. punktu.

6.  Preventīvās rīcības plānu pēc 2019. gada 1. marta atjaunina vismaz reizi četros gados, ja vien kādu apstākļu dēļ vai pēc Komisijas pieprasījuma tas nav jādara biežāk. Atjauninātais plāns atspoguļo atjaunināto riska novērtējumu un saskaņā ar 9. panta 2. punktu veikto testu rezultātus. Atjauninātajam plānam piemēro 7. panta 3.–7. punktu.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  tajā ir identificēts, kādā mērā ar tirgus pasākumiem var risināt „trauksmes stāvokli” un vājināt „ārkārtas stāvokli”;

(h)  tajā ir identificēts, kādā mērā ar tirgus pasākumiem (piemēram, sākot izmantot brīvprātīga kolektīvā iepirkuma mehānismu vai aktivizējot kopējo virtuālo gāzes rezervju mehānismu) var risināt „trauksmes stāvokli” un mazināt „ārkārtas stāvokli”;

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ja)  tajā ir izklāstītas procedūras, kas jāpiemēro, ja vairākās dalībvalstīs vienlaikus rodas gāzes piegādes traucējumi vai ja kādas dalībvalsts krājumi samazinās tādēļ, ka tie saskaņā ar solidaritātes principu tiek izmantoti kompensēšanas nolūkā;

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Ja kompetentā iestāde izsludina kādu no 1. punktā minētajiem krīzes līmeņiem, tā nekavējoties informē Komisiju un sniedz tai visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši informāciju par to, kā tā iecerējusi rīkoties. Ārkārtas stāvokļa gadījumā, kad var rasties vajadzība lūgt palīdzību Savienībai vai dalībvalstīm, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centru.

2.  Ja kompetentā iestāde izsludina kādu no 1. punktā minētajiem krīzes līmeņiem, tā nekavējoties informē Komisiju un reģiona kompetentās iestādes un sniedz tām visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši informāciju par to, kā tā iecerējusi rīkoties. Ārkārtas stāvokļa gadījumā, kad var rasties vajadzība lūgt palīdzību Savienībai vai dalībvalstīm, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centru.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

10. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Ja ir pieejama konkrēta, nopietna un ticama informācija, ka kāda notikuma rezultātā trešā valstī varētu būtiski pasliktināties situācija attiecībā uz piegādi (agrīnā brīdināšana), Komisija īsteno ārēju darbību saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas Padomes 2015. gada 20. jūlija secinājumos par enerģētikas diplomātiju, un šajā nolūkā sadarbojas ar trešām valstīm, cita starpā, ja nepieciešams, arī iesaistoties apspriedēs, sniedzot starpniecības pakalpojumus un aktivizējot attiecīgas darba grupas.

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10.a pants

 

Ārkārtas piegādes koridori

 

1.   No 2017. gada 1. novembra gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (ENTSO-G) pilda šajā pantā izklāstītos pienākumus.

 

2.  ENTSO-G veic Savienības mēroga simulāciju, kuras pamatā ir piegādes un infrastruktūras darbības traucējumu scenāriji. Scenārijus definē ENTSO-G, apspriežoties ar Gāzes koordinācijas grupu. Kompetentās iestādes sniedz ENTSO-G simulācijām nepieciešamos datus, piemēram, par pieprasījuma vērtībām maksimumslodzes apstākļos, iekšzemes ieguves jaudu un pieprasījuma puses pasākumiem.

 

Papildinot I pielikumā minēto reģionālo pieeju, ENTSO-G identificē un izvērtē ārkārtas piegādes koridorus, ar kuriem var nodrošināt gāzes plūsmu starp reģioniem, lai nepieļautu iekšējā gāzes tirgus sašķelšanos. Gāzes koordinācijas grupa apspriež šā izvērtējuma rezultātus un priekšlikumu par ārkārtas piegādes koridoriem.

 

Savienības mēroga simulāciju un attiecīgos ārkārtas piegādes koridorus atjaunina reizi trijos gados, ja vien kādu apstākļu dēļ tas nav jādara biežāk.

 

3.  Ja viena vai vairākas kompetentās iestādes ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli, ārkārtas piegādes koridoru dalībvalstis nodrošina, ka tiek sniegta visa būtiskā informācija par gāzes piegādi, jo īpaši par pieejamajiem gāzes apjomiem, iespējamo piegādes kārtību un avotiem gāzes novirzīšanai uz dalībvalstīm, kuras ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli. Ārkārtas piegādes koridora dalībvalstis nodrošina, ka nekādi pasākumi nekavē gāzes piegādi uz dalībvalstīm, kuras ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli.

 

4.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem izveido ārkārtas piegādes koridorus.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Pēc tādas kompetentās iestādes pieprasījuma, kas ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli, un pēc 10. panta 5. punktā minētās verificēšanas Komisija var izsludināt reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokli. Pēc vismaz divu kompetento iestāžu pieprasījuma, kas ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli, un pēc 10. panta 5. punktā minētās verificēšanas, un ja šo ārkārtas stāvokļu iemesli ir saistīti, Komisija izsludina attiecīgā gadījumā reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokli. Visos gadījumos Komisija ar situācijai vispiemērotākajiem saziņas līdzekļiem apkopo viedokļus un pienācīgi ņem vērā visu attiecīgo informāciju, ko sniegušas citas kompetentās iestādes. Kad tā uzskata, ka reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokļa iemesli vairs neattaisno ārkārtas stāvokļa izsludinājumu, Komisija paziņo par reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokļa izbeigšanu. Visos gadījumos Komisija sniedz pamatojumu un informē Padomi par savu lēmumu.

1.  Pēc tādas kompetentās iestādes pieprasījuma, kas ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli, un pēc 10. panta 5. punktā minētās verificēšanas Komisija var izsludināt ārkārtas stāvokli īpaši smagi skartā reģionā vai Savienībā. Pēc vismaz divu kompetento iestāžu pieprasījuma, kas ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli, un pēc 10. panta 5. punktā minētās verificēšanas, un ja šo ārkārtas stāvokļu iemesli ir saistīti, Komisija izsludina attiecīgā gadījumā reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokli. Visos gadījumos Komisija ar situācijai vispiemērotākajiem saziņas līdzekļiem apkopo viedokļus un pienācīgi ņem vērā visu attiecīgo informāciju, ko sniegušas citas kompetentās iestādes. Kad tā uzskata, ka reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokļa iemesli vairs neattaisno ārkārtas stāvokļa izsludinājumu, Komisija paziņo par reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokļa izbeigšanu. Visos gadījumos Komisija sniedz pamatojumu un informē Padomi par savu lēmumu.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

12. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1.  Energoapgādes drošība ir ārkārtīgi svarīga topošajai Enerģētikas savienībai. Savu enerģētikas politiku dalībvalstis nosaka koordinācijas un sadarbības procesā ar kaimiņvalstīm. Tādēļ Komisija izvērtē, kā pašreizējo valsts līmeņa preventīvo un ārkārtas reaģēšanas pasākumu struktūru varētu racionalizēt gan reģionu, gan Savienības līmenī.

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šā punkta pirmo daļu būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un centralizētās siltumapgādes mezgliem piemēro tādā mērā, kādā tos aptver aizsargājamo patērētāju definīcija attiecīgajā dalībvalstī.

Šā punkta pirmo daļu būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un centralizētās siltumapgādes mezgliem piemēro tādā mērā, kādā tos aptver aizsargājamo patērētāju definīcija attiecīgajā reģionā.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

12. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Ja attiecīgās dalībvalstis nespēj vienoties par to, kādos apstākļos būtu noteikti jāatjauno gāzes piegāde patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji vai centralizētās siltumapgādes mezgli, Komisija pēc apspriešanās ar Gāzes koordinācijas grupu iesniedz novērtējumu par to dalībvalstu piegādes standartiem, kuras saskaņā ar 10. panta 1. punktu ir izsludinājušas ārkārtas stāvokļa krīzes līmeni.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

12. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Par 3. punkta piemērošanas tehnisko, juridisko un finansiālo kārtību vienojas dalībvalstis, kas tieši savienotas cita ar citu, un šo kārtību apraksta attiecīgo reģionu ārkārtas rīcības plānā. Šāda kārtība var attiekties, cita starpā, uz piemērojamām gāzes cenām, starpsavienotāju izmantošanu, t. sk. divvirzienu jaudu, gāzes apjomiem un kompensācijas izmaksu segšanu. Lai izpildītu 3. punktā noteikto pienākumu, ieteicams izmantot tirgus pasākumus, piemēram, izsoles. Ja 3. punkta piemērošanai nepieciešamā tehniskā, juridiskā un finansiālā kārtība tiek grozīta, attiecīgi atjaunina arī attiecīgo ārkārtas rīcības plānu.

4.  Par 3. punkta piemērošanas tehnisko, juridisko un finansiālo kārtību vienojas dalībvalstis, kas tieši savienotas cita ar citu, un šo kārtību apraksta attiecīgo reģionu ārkārtas rīcības plānā. Komisija izstrādā katrai reģionālajai grupai piedāvāto mehānismu minimālo regulējumu, kas cita starpā attiecas uz piemērojamām gāzes cenām, starpsavienotāju izmantošanu, t. sk. garantētu divvirzienu jaudas pieejamību, gāzes apjomiem un kompensācijas izmaksu segšanu. Lai izpildītu 3. punktā noteikto pienākumu, ieteicams izmantot tirgus pasākumus, piemēram, izsoles. Ja 3. punkta piemērošanai nepieciešamā tehniskā, juridiskā un finansiālā kārtība tiek grozīta, attiecīgi atjaunina arī attiecīgo ārkārtas rīcības plānu. Komisija izstrādā solidaritātes mehānisma sagatavi, tostarp paraugklauzulas, un to publicē.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

12. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Šā panta 2. punktu piemēro no 2019. gada 1. marta.

5.  Šā panta 2. punktu piemēro no 2018. gada 1. oktobra.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

12. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Ja dalībvalstis nevienojas par vajadzīgo tehnisko, juridisko un finansiālo kārtību, Komisija var savā atzinumā un lēmumā par plāniem ierosināt šādu pasākumu satvaru.

6.  Ja dalībvalstis nevienojas par vajadzīgo tehnisko, juridisko un finansiālo kārtību, Komisija savā atzinumā un lēmumā par plāniem izklāsta šādu pasākumu satvaru.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

13. pants – 6. punkts – a apakšpunkts – vi daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

vi)  nosacījumi, pie kādiem aptur gāzes piegādi;

vi)  nosacījumi, pie kādiem pārskata vienošanos par gāzes piegādi un gāzes piegādi aptur;

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

13. pants – 6. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  tiklīdz noslēgti vai grozīti gāzes piegāžu līgumi, kuru ilgums pārsniedz 1 gadu un kuri noslēgti vai grozīti pēc [OP: ievietot šīs regulas spēkā stāšanās datumu], un kuri atsevišķi vai kumulatīvi ar citiem līgumiem, kas noslēgti ar to pašu piegādātāju vai ar to saistītu uzņēmumu, sedz vairāk par 40 % no gada dabasgāzes patēriņa attiecīgajā dalībvalstī, par to ziņo kompetentajai iestādei. Ziņošanas pienākums neattiecas uz grozījumiem, kas skar tikai gāzes cenu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz visiem komerciāliem līgumiem, kas ir būtiski gāzes piegādes līgumu izpildei.

(b)  tiklīdz ar to pašu piegādātāju no trešās valsts vai ar to saistītu uzņēmumu noslēgti vai grozīti gāzes piegādes līgumi, kuru ilgums pārsniedz 1 gadu un kuri noslēgti vai grozīti pēc [OV: ievietot šīs regulas spēkā stāšanās datumu], un kuri atsevišķi vai kumulatīvi ar līgumiem, ko ar to pašu piegādātāju vai ar to saistītu uzņēmumu noslēguši citi dabasgāzes uzņēmumi, kuri darbojas tajā pašā tirgū, pārsniedz 8 miljardu kubikmetru robežvērtību vai nodrošina vairāk nekā 40 % no kopējā attiecīgajā dalībvalstī trešo valstu importētās gāzes apjoma gadā, par to ziņo kompetentajai iestādei. Ziņošanas pienākums neattiecas uz grozījumiem, kas skar tikai gāzes cenu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz visiem komerciālajiem līgumiem, kas ir būtiski gāzes piegādes līgumu izpildei. Šajā nolūkā valsts regulatīvās iestādes katru gadu pārrauga piegādes tirgus struktūru un informē attiecīgos dabasgāzes uzņēmumus, tiklīdz 40 % robežvērtība ir pārsniegta. Šo informāciju paziņo katru gadu ne vēlāk kā 1. jūnijā par aprēķinātās robežvērtības gadam iepriekšējo gadu.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

13. pants – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a  Ja, izvērtējot gāzes piegādes līgumus, par kuriem sniegta informācija saskaņā ar šā panta 6. punkta b) apakšpunktu un 7. punktu, ir konstatēts, ka kāds no attiecīgo līgumu noteikumiem ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija informē uzņēmumu un attiecīgo kompetento iestādi un pieprasa grozīt attiecīgo līgumu, svītrojot Savienības tiesību aktiem pretrunīgos noteikumus. Uzņēmums vai kompetentā iestāde var aicināt Komisiju piedalīties sarunās, kuru mērķis ir novērst neatbilstību Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

13. pants – 9.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.a  Saskaņā ar šo pantu saņemto informāciju Komisija ņem vērā, kompetento iestāžu un valsts uzņēmumu ievērībai sagatavojot paraugprakses piemēru sarakstu un tādu klauzulu uzskaitījumu, kas līgumos iekļautas, lai diktētu noteikumus.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai atvieglotu to pasākumu koordinēšanu, kas attiecas uz gāzes piegādes drošību, izveido Gāzes koordinācijas grupu. Grupā ir pārstāvji no dalībvalstīm, jo īpaši to kompetentajām iestādēm, kā arī Energoregulatoru sadarbības aģentūras („Aģentūra”), ENTSO-G un attiecīgo nozari un attiecīgos patērētājus pārstāvošām organizācijām. Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, pieņem lēmumu par grupas sastāvu, nodrošinot, ka tā ir pilnībā reprezentatīva. Komisija vada grupas sanāksmes. Grupa pieņem savu reglamentu.

1.  Lai atvieglotu to pasākumu koordinēšanu, kas attiecas uz gāzes piegādes drošību, izveido Gāzes koordinācijas grupu. Grupā ir pārstāvji no dalībvalstīm, jo īpaši to kompetentajām iestādēm, vietējās un reģionālās pašpārvaldes iestādēm, kā arī Energoregulatoru sadarbības aģentūras („Aģentūra”), ENTSO-G un attiecīgo nozari un attiecīgos patērētājus pārstāvošām organizācijām. Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, pieņem lēmumu par grupas sastāvu, nodrošinot, ka tā ir pilnībā reprezentatīva. Komisija vada grupas sanāksmes. Grupa pieņem savu reglamentu.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  No 3. panta 2. punkta otrā teikuma, 3. panta 6. punkta, 4. panta 3., 4. un 6. punkta, 5. panta 2. punkta, 6. panta 1. punkta d) apakšpunkta, 7. panta 5. punkta b) un e) apakšpunkta, 8. panta 1. punkta e), g) un i) apakšpunkta, 8. panta 4. punkta b) un c) apakšpunkta, 9. panta 1. punkta j) un m) apakšpunkta, 9. panta 4. punkta, 10. panta 4. punkta, 11. panta 5. punkta un 12. panta ceļas dalībvalstu pienākumi pret Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pusi, ievērojot šādu procedūru:

1.  No 3. panta 2. punkta otrā teikuma, 3. panta 6. punkta, 4. panta 3., 4. un 6. punkta, 5. panta 2. punkta, 6. panta 1. punkta d) apakšpunkta, 7. panta 5. punkta b) un e) apakšpunkta, 8. panta 1. punkta e), g) un i) apakšpunkta, 8. panta 4. punkta b) un c) apakšpunkta, 9. panta 1. punkta j), ja) un m) apakšpunkta, 9. panta 4. punkta, 10. panta 4. punkta, 11. panta 5. punkta un 12. panta ceļas dalībvalstu pienākumi pret Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pusi, ievērojot šādu procedūru:

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

15. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Ja tiek piemērots 12. pantā minētais solidaritātes princips, Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses sniedz kaimiņu dalībvalstu iestādēm pietiekamu informāciju saskaņā ar 13. pantu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumi

Atsauces

COM(2016)0052 – C8-0035/2016 – 2016/0030(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

7.3.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI

7.3.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Tomasz Piotr Poręba

17.3.2016

Izskatīšana komitejā

16.6.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

8.9.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

9

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Victor Boştinaru, Steeve Briois, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Michela Giuffrida, Krzysztof Hetman, Ivan Jakovčić, Marc Joulaud, Constanze Krehl, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Iskra Mihaylova, Jens Nilsson, Andrey Novakov, Stanislav Polčák, Fernando Ruas, Monika Smolková, Maria Spyraki, Ramón Luis Valcárcel Siso, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan, Kerstin Westphal, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Olbrycht, Dimitrios Papadimoulis

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Czesław Hoc, Karol Karski, Julia Reda, Tatjana Ždanoka


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumi

Atsauces

COM(2016)0052 – C8-0035/2016 – 2016/0030(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

10.2.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

7.3.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

7.3.2016

ECON

7.3.2016

ENVI

7.3.2016

IMCO

7.3.2016

 

TRAN

7.3.2016

REGI

7.3.2016

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

ECON

12.5.2016

ENVI

21.3.2016

IMCO

15.3.2016

TRAN

14.3.2016

Referenti

       Iecelšanas datums

Jerzy Buzek

23.2.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

20.4.2016

14.6.2016

12.7.2016

 

Pieņemšanas datums

13.10.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

55

5

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikolay Barekov, Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, David Borrelli, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, Roger Helmer, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jaromír Kohlíček, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Ernest Maragall, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Nadine Morano, Dan Nica, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Carolina Punset, Herbert Reul, Paul Rübig, Algirdas Saudargas, Neoklis Sylikiotis, Antonio Tajani, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Michał Boni, Rosa D’Amato, Esther de Lange, Cornelia Ernst, Francesc Gambús, Jens Geier, Olle Ludvigsson, Vladimír Maňka, Marian-Jean Marinescu, Clare Moody, Maria Spyraki

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michael Cramer, Maria Grapini

Iesniegšanas datums

20.10.2016

Juridisks paziņojums