Procedūra : 2016/0192(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0321/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0321/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 14/12/2016 - 9.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0492

IETEIKUMS     ***
PDF 566kWORD 52k
10.11.2016
PE 587.521v02-00 A8-0321/2016

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par savstarpēju piekļuvi zvejai Skagerakā kuģiem, kas kuģo ar Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas karogu

(10711/2016 – C8-0332/2016 – 2016/0192(NLE))

Zivsaimniecības komiteja

Referents: Jørn Dohrmann

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 ĪSS PAMATOJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par savstarpēju piekļuvi zvejai Skagerakā kuģiem, kas kuģo ar Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas karogu

(10711/2016 – C8-0332/2016 – 2016/0192(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (10711/2016),

–  ņemot vērā projektu nolīgumam starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par savstarpēju piekļuvi zvejai Skagerakā kuģiem, kas kuģo ar Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas karogu (11692/2014),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un (C8-0332/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 99. panta 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā [...] nenormatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par savstarpēju piekļuvi zvejai Skagerakā kuģiem, kas kuģo ar Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas karogu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu (A8-0321/2016),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Norvēģijas Karalistes valdībai un parlamentam.


ĪSS PAMATOJUMS

Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas 1966. gada nolīgums par savstarpēju piekļuvi zvejai Skagerakā un Kategatā stājās spēkā 1967. gada 7. augustā. Minētais nolīgums, ko papildināja 1980. gada divpusējais nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Savienību un Norvēģiju, paredzēja šo trīs valstu savstarpēju piekļuvi zvejai līdz četrām jūras jūdzēm no to attiecīgās bāzes līnijas Skagerakā un Kategatā. Nolīgumā bija arī noteikts, ka attiecībā uz šādu zveju konkrētais apgabals ir uzskatāms par atklāto jūru. Tādējādi nolīgums regulēja attiecības starp šīm valstīm gan kā starp karoga valstīm, gan kā starp piekrastes valstīm.

1966. gada nolīgumā bija ņemtas vērā Skageraka un Kategata ģeogrāfiskās īpatnības attiecībā uz zveju un atzītas attiecīgo trīs valstu zvejnieku vēsturiskās tiesības zvejot šajā nelielajā jūras apgabalā. Šā iemesla dēļ 1966. gada nolīgumā bija tikai trīs panti: pirmajā bija noteikts konkrētais apgabals, otrajā — piekļuves tiesības un vēlme harmonizēt tehniskos noteikumus.

Līdz ar Dānijas un Zviedrijas pievienošanos ES attiecīgi 1973. un 1995. gadā Komisija kļuva atbildīga par minētā nolīguma pārvaldību abu minēto dalībvalstu vārdā. Apspriešanās par pasākumiem, kas izriet no minētā nolīguma, tika noturētas vienlaikus ar apspriešanos saistībā ar 1980. gada divpusējo zivsaimniecības nolīgumu.

Sākotnēji 1966. gada nolīgums bija spēkā 35 gadus, proti, līdz 2002. gadam, un pēc tam tas divas reizes tika pagarināts uz pieciem gadiem, proti, līdz 2012. gadam.

Ņemot vērā jaunākās izmaiņas starptautiskajos zivsaimniecības tiesību aktos, jo īpaši 1982. gadā pieņemto ANO Jūras tiesību konvenciju un 1995. gadā pieņemto ANO Nolīgumu par zivju krājumiem, Norvēģija uzskatīja, ka tobrīd spēkā esošais nolīgums nav saskanīgs ar spēkā esošajiem jūras tiesību aktu noteikumiem. Norvēģija īpaši bažījās par kontroles noteikumiem. Turklāt tā uzskatīja, ka nolīgums neatbilst piekrastes valsts parastās jurisdikcijas principiem saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju un mūsdienās pieņemtajiem zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības principiem.

2009. gada 29. jūlijā Norvēģijas Ārlietu ministrija oficiāli informēja Dānijas — nolīguma depozitāres — iestādes, ka vēlas izbeigt nolīgumu, oficiāli to laužot saskaņā ar nolīguma 3. panta 3. punktu. Tādējādi 1966. gada nolīgums 2012. gada 7. augustā zaudēja spēku.

Pēc tam Norvēģija sāka oficiālas sarunas ar Komisiju, kas darbojās Eiropas Savienības vārdā, lai noslēgtu jaunu nolīgumu par savstarpēju piekļuvi zvejai Skageraka un Kategata apgabalā. Šis jaunais nolīgums tika parafēts 2013. gada 24. oktobrī un parakstīts 2015. gada 15. janvārī. Nolīgums atbilst ANO Jūras tiesību konvencijai, kā arī saistītajiem noteikumiem citos nolīgumos.

Jaunajā nolīgumā ir saglabāta Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas kuģu ekskluzīvā piekļuve šo valstu ūdeņiem, kas atrodas tālāk par četrām jūras jūdzēm no bāzes līnijas. Tas garantē, ka abām dalībvalstīm un Norvēģijai arī turpmāk ir piekļuve pārējo pušu attiecīgajiem ūdeņiem Skageraka un Kategata apgabalā, un tajā pašā laikā tas nodrošina pienācīgus zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus šajā apgabalā. Tas paredz arī kontroles pasākumus, kas ir saskaņā ar piekrastes valsts parastās jurisdikcijas principiem, kuri jau ir atļauti attiecībā uz zveju Ziemeļjūrā.

Referenta nostāja

Zvejnieki tradicionāli nezvejo konkrētos ūdeņos: viņi zvejo konkrētus krājumus vai konkrētas sugas ūdeņos, kur šie krājumi vai sugas atrodamas, un seko migrējošām sugām. Šī paraža ir senāka par valstu veidošanos un teritoriālo ūdeņu un — daudz vēlāk — ekskluzīvo ekonomikas zonu atzīšanu.

Kategats un Skageraks ir tipiski šīs paražas piemēri. Zviedru, dāņu un norvēģu zvejnieki vienus un tos pašus krājumus šajos ūdeņos kopīgi zvejojuši vismaz kopš viduslaikiem. Tas, ka divas no šīm valstīm kļuvušas par dalībvalstīm, nav nekādi mainījis principu, ka šo trīs valstu zvejniekiem vajadzētu būt vēsturiskām tiesībām zvejot Skagerakā un Kategatā. Ir ārkārtīgi svarīgi respektēt šīs vēsturiskās zvejas tiesības.

ES kopējā zivsaimniecības politika nodrošina sistēmu, ar ko pārvaldīt zivju krājumus tās aptvertajā teritorijā, un tādējādi atbalsta zvejnieku vēsturiskās tiesības. Nolīgums stiprinās atbalstu vēsturiskajām tiesībām zvejot šajā apgabalā, un tas nāks par labu arī reformētās KZP īstenošanai Kategatā un Skagerakā.

Eiropas Parlamentam būtu jādod piekrišana šim nolīgumam.


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

9.11.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, Richard Corbett, Diane Dodds, Linnéa Engström, Ian Hudghton, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Norica Nicolai, Liadh Ní Riada, Ulrike Rodust, Ruža Tomašić, Peter van Dalen, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ole Christensen, Jørn Dohrmann, Francisco José Millán Mon

Juridisks paziņojums