Procedūra : 2015/0200(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0334/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0334/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 01/12/2016 - 6.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0459

IETEIKUMS     ***
PDF 588kWORD 51k
15.11.2016
PE 573.183v02-00 A8-0334/2016

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kiribati Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu

(12092/2015 – C8-0253/2016 – 2015/0200(NLE))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Mariya Gabriel

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 ĪSS PAMATOJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kiribati Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu

(12092/2015 – C8-0253/2016 – 2015/0200(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (12092/2015),

–  ņemot vērā projektu nolīgumam starp Eiropas Savienību un Kiribati Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (12091/2015)

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0253/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu, 99. panta 2. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0334/2016),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Kiribati Republikas valdībai un parlamentam.


ĪSS PAMATOJUMS

Nolīguma attiecību konteksts un vispārīgie noteikumi

Attiecības starp Eiropas Savienību un Kiribati Republiku reglamentē partnerattiecību nolīgums starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, proti, Kotonū nolīgums.

Saistībā ar Regulas (EK) Nr. 539/2001 grozīšanu ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 509/2014 Kiribati Republika tika pārcelta uz II pielikumu, kurā ir ietverts to trešo valstu saraksts, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no īstermiņa uzturēšanās vīzas prasības, lai šķērsotu dalībvalstu ārējās robežas. Grozītā Regula (EK) Nr. 539/2001 tiek piemērota visās dalībvalstīs, izņemot Īriju un Apvienoto Karalisti.

Pēc tam, kad 2014. gada 20. maijā minētā regula tika pieņemta, Padome 2014. gada 9. oktobrī pieņēma lēmumu atļaut Komisijai sākt sarunas par divpusēja nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Kiribati Republiku. Sarunas tika sāktas 2014. gada 17. decembrī un noslēgtas 2015. gada 10. jūnijā. Nolīgums tika parakstīts 2016. gada 23. jūnijā Briselē. Kopš minētā datuma nolīgumu piemēro provizoriski, līdz tiks saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana. Padome 2016. gada 4. jūlijā nolēma prasīt Parlamentam sniegt piekrišanu.

Nolīgums paredz bezvīzu ceļošanu Eiropas Savienības pilsoņiem un Kiribati Republikas pilsoņiem, kas ceļo uz otras līgumslēdzējas puses teritoriju, ne vairāk kā uz 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā. Vīzu režīma atcelšana attiecas uz visām personu kategorijām (parasto, diplomātisko, dienesta/oficiālo vai īpašo pasu turētājiem), kas ceļo jebkādos nolūkos, izņemot nolūkā veikt algotu darbu.

Referentes sniegtais pamatojums

Šis nolīgums par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu ir Eiropas Savienības un Kiribati Republikas attiecību padziļināšanas pozitīvs iznākums, kam ir būtiska politiska nozīme Kotonū nolīguma ietvaros, kā arī papildu līdzeklis, ar ko pastiprināt attiecības ekonomikas un kultūras jomā un politisko dialogu par dažādiem jautājumiem, tostarp cilvēktiesībām un pamatbrīvībām.

Referente norāda, ka nolīgumam par vīzu režīma atcelšanu varētu būt pozitīva ietekme, vienkāršojot ceļošanas nosacījumus uzņēmējiem, atvieglojot ieguldījumu veikšanu un veicinot tūrismu. Kiribati ekonomikas pamatā galvenokārt ir lauksaimniecības nozare, jo īpaši zveja, kas veido 25% no IKP, un pakalpojumu nozare, kas veido 66% no IKP. Zvejas licenču piešķiršana ir šai valstij nozīmīgs ienākumu avots, nodrošinot 23–30 % no valsts ieņēmumiem. Tūrisms joprojām ir ļoti ierobežots, valstī ierodoties 4000 tūristu gadā, un tas galvenokārt koncentrējas uz Lainas salām. Joprojām gan vērtības ziņā, gan salīdzinoši nelieli ir ieguldījumi Kiribati un tirdzniecība ar šo valsti. Patlaban ES risina sarunas par visaptverošu ekonomiskās partnerības nolīgumu ar 14 Klusā okeāna reģiona valstīm, kuru vidū ir arī Kiribati Republika. Referente norāda, ka nolīgums par vīzu režīma atcelšanu vēl vairāk apliecina mūsu apņemšanos stiprināt partnerību ar šo reģionu.

Politiskā ziņā Kiribati valdība ir guvusi būtiskus panākumus, izpildot savas starptautiskās saistības attiecībā uz cilvēktiesībām un sasniedzot starptautiskā līmenī noteiktos mērķus, piemēram, Tūkstošgades attīstības mērķus. Kā panākums ir vērtējama 2011.–2021. gada rīcības plāna pieņemšana, lai novērstu seksuālu un uz dzimumu balstītu vardarbību Kiribati, kas ir būtisks solis šīs valsts pašreizējos centienos ievērot Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu noteikumus. Šajā ziņā šis nolīgums ir vērtējams pozitīvi attiecībā uz atbalstu šai valstij un ļauj mums turpināt līdzsvarotu, regulāru un padziļinātu politisko dialogu par šiem jautājumiem, kas joprojām ir Savienībai prioritāri.

Pieejamie dati par mobilitāti apliecina, ka vīzu pieteikumu noraidīšanas līmenis Kiribati valstspiederīgajiem ir ļoti zems. Savukārt vīzas prasību Kiribati valstspiederīgajiem sarežģī Šengenas zonas valstu konsulātu lielais ģeogrāfiskais attālums. 2014. un 2015. gadā nevienam Kiribati valstspiederīgajam, kas nelegāli uzturas Savienībā, nav piemērots arests, ieceļošanas atteikums pie Savienības robežas vai atgriešanas lēmums. Turklāt šīs valsts valstspiederīgie nav iesnieguši nevienu patvēruma pieteikumu. Līdz ar to šī valsts nerada nekādu apdraudējumu ne nelegālas migrācijas vai migrantu pieplūduma, ne drošības un sabiedriskās kārtības jomā.

Visbeidzot referente uzsver, ka vīzu režīma atcelšana ir būtisks Eiropas un Klusā okeāna reģiona tautu tuvināšanās faktors. Vīzu režīma atcelšana ne vien ļauj pilsoņiem pilnībā un praktiski izmantot ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu, bet arī šajā partnerībā piedalīties, ērti un praktiski ceļojot par zemākām izmaksām.

Šajā sakarībā referente atzinīgi vērtē ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas locekļu lomu, kuri ir snieguši ievērojamu ieguldījumu šā nolīguma noslēgšanā, kas turklāt atvieglos viņu līdzdalību ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas sanāksmēs.

Nolīguma īstenošana un turpmāk veicamie pasākumi

Attiecībā uz nolīguma īstenošanu un turpmāk veicamajiem pasākumiem referente aicina Eiropas Komisiju sekot iespējamai attīstībai to kritēriju jomā, kuru dēļ sākotnēji valsts tika pārcelta no Regulas Nr. 509/2014 I pielikuma uz II pielikumu. Šie kritēriji ietver ne tikai nelegālo imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību, bet arī Savienības ārējās attiecības ar trešo valsti, jo īpaši ar cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saistītos apsvērumus.

Turklāt referente aicina Eiropas Komisiju un Kiribati iestādes nodrošināt pilnīgu savstarpējību vīzu režīma atcelšanas jomā, kam būtu jāļauj nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pilsoņiem, jo īpaši visiem Savienības pilsoņiem.

Referente vērš uzmanību uz to, ka Apvienotajā komitejā nolīguma pārvaldībai (6. pants) Eiropas Savienību pārstāv tikai Eiropas Komisija. Eiropas Parlaments kā Savienības pilsoņu tieši ievēlēta iestāde un demokrātijas, cilvēktiesību un ES pamatprincipu aizstāvis varētu tikt iesaistīts Apvienotās komitejas darbā. Eiropas Parlamenta referente atkārtoti mudina Eiropas Komisiju, strādājot ar turpmākajiem nolīgumiem, pārskatīt apvienoto komiteju sastāvu.

Referente arī izsaka šaubas par praksi parakstīt vīzu režīma atcelšanas nolīgumus un tos īstenot provizoriski, pirms Eiropas Parlaments ir sniedzis piekrišanu. Referente atzīmē, ka šāda prakse noved pie Eiropas Parlamenta rīcības brīvības samazināšanas un ir vēl jo apšaubāmāka tāpēc, ka Parlaments netiek laikus informēts par situāciju divpusējo sarunu norisē.

**

Īpaši noteikumi

Apvienotās Karalistes un Īrijas īpašā situācija ir atspoguļota noslēgtā nolīguma apsvērumos. Līdz ar to Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās noslēgtajā nolīgumā un tā noteikumi šīm valstīm nav saistoši.

Tāpat nolīgumam pievienotā kopīgā deklarācijā ir atspoguļota Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas ciešā līdzdalība Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. Deklarācijā šo valstu iestādes tiek mudinātas pēc iespējas drīz noslēgt ar Kiribati Republiku divpusējus nolīgumus par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šajā nolīgumā.

Nolīgumā ir iekļauti noteikumi par tā teritoriālo piemērošanu – Francijas un Nīderlandes gadījumā nolīguma noteikumi attiecas tikai uz šo dalībvalstu Eiropas teritorijām.

**

Visbeidzot, referente iesaka Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai atbalstīt šo ziņojumu un Eiropas Parlamentam sniegt piekrišanu.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Nosaukums

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Kiribati Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu

Atsauces

12092/2015 – C8-0253/2016 – COM(2015)04382015/0200(NLE)

Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums

4.7.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

7.7.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

7.7.2016

 

 

 

Atzinumu nav sniegusi

       Lēmuma datums

AFET

13.10.2015

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Mariya Gabriel

26.10.2015

 

 

 

Izskatīšana komitejā

12.10.2016

8.11.2016

 

 

Pieņemšanas datums

8.11.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Martina Anderson, Gerard Batten, Malin Björk, Michał Boni, Caterina Chinnici, Rachida Dati, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Mariya Gabriel, Kinga Gál, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Jussi Halla-aho, Barbara Kudrycka, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Roberta Metsola, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Udo Voigt, Beatrix von Storch, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Vilija Blinkevičiūtė, Kostas Chrysogonos, Carlos Coelho, Pál Csáky, Miriam Dalli, Daniel Dalton, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Ska Keller, Miltiadis Kyrkos, Jeroen Lenaers, Ulrike Lunacek, Andrejs Mamikins, Axel Voss

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Maria Noichl

Iesniegšanas datums

15.11.2016


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

42

+

ALDE

Nathalie Griesbeck, Cecilia Wikström

ECR

Daniel Dalton, Jussi Halla-aho, Helga Stevens

GUE

Martina Anderson, Malin Björk, Kostas Chrysogonos, Cornelia Ernst

PPE

Michał Boni, Carlos Coelho, Pál Csáky, Rachida Dati, Mariya Gabriel, Kinga Gál, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Barbara Kudrycka, Jeroen Lenaers, Roberta Metsola, Csaba Sógor, Traian Ungureanu, Axel Voss, Tomáš Zdechovský

S&D

Vilija Blinkevičiūtė, Caterina Chinnici, Miriam Dalli, Tanja Fajon, Ana Gomes, Miltiadis Kyrkos, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Andrejs Mamikins, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Maria Noichl, Birgit Sippel, Josef Weidenholzer

Verts/ALE

Ska Keller, Ulrike Lunacek, Judith Sargentini, Bodil Valero

4

-

EFDD

Gerard Batten, Kristina Winberg, Beatrix von Storch

Pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti

Udo Voigt

0

0

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums - Privātuma politika