Procedūra : 2016/0050(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0338/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0338/2016

Debates :

PV 13/11/2017 - 15
CRE 13/11/2017 - 15

Balsojumi :

PV 14/11/2017 - 5.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0425

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1197kWORD 140k
28.11.2016
PE 585.776v04-00 A8-0338/2016

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu kuģošanā iekšējos ūdeņos un Padomes Direktīvas 96/50/EK un Padomes Direktīvas 91/672/EEK atcelšanu

(COM(2016)0082 – C8-0061/2016 – 2016/0050(COD))

Transporta un tūrisma komiteja

Referente: Gesine Meissner

Atzinuma sagatavotāja:

Lynn Boylan, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinums (*)
 Juridiskās komitejas atzinums
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu kuģošanā iekšējos ūdeņos un Padomes Direktīvas 96/50/EK un Padomes Direktīvas 91/672/EEK atcelšanu

(COM(2016)0082 – C8-0061/2016 – 2016/0050(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0082),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0061/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 13. jūlija atzinumu(1),

–  apspriedies ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A8-0338/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumā par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai1a Savienības līmenī definē jēdzienus “kvalifikācija”, “kompetence” un “prasmes”. Jebkurā jaunā tiesību aktā, ar ko nosaka kvalifikācijas standartus, būtu jāizmanto minētajā ieteikumā definētie jēdzieni.

 

______________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikums par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Mobilitātes veicināšanai un kuģošanas drošības un cilvēku dzīvības aizsardzības nodrošināšanai ir svarīgi, lai klāja apkalpes locekļiem, personām, kuras uz pasažieru kuģiem atbild par drošību ārkārtas situācijās, un personām, kuras iesaistītas ar sašķidrinātu dabasgāzi darbināmu kuģu bunkurēšanā, būtu kvalifikācijas sertifikāti, kas apliecina viņu kvalifikāciju. Lai nodrošinātu efektīvu izpildi, šīm personām šādiem sertifikātiem vajadzētu būt viņu profesionālo pienākumu veikšanas laikā.

(5)  Mobilitātes veicināšanai un kuģošanas drošības un cilvēku dzīvības un vides aizsardzības nodrošināšanai ir svarīgi, lai klāja apkalpes locekļiem un jo īpaši personām, kuras uz pasažieru kuģiem atbild par drošību ārkārtas situācijās, un personām, kuras iesaistītas ar sašķidrinātu dabasgāzi darbināmu kuģu bunkurēšanā, būtu kvalifikācijas sertifikāti, kas apliecina viņu kvalifikāciju. Lai nodrošinātu efektīvu izpildi, šīm personām šādiem sertifikātiem vajadzētu būt viņu profesionālo pienākumu veikšanas laikā.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Lai gādātu par kuģošanas drošību, dalībvalstīm atbilstīgi saskaņotiem kritērijiem būtu jānorāda ūdensceļi, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes. Prasības par kompetenci, kas vajadzīga kuģošanai pa šādiem ūdensceļiem, būtu jānosaka Savienības līmenī. Ja tas nepieciešams, lai gādātu par kuģošanas drošību, dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai, lieki neierobežojot kuģa vadītāju mobilitāti, norādīt ūdensceļus, kuros ir īpaši kuģošanas drošības riski, atbilstīgi saskaņotiem kritērijiem un procedūrām saskaņā ar šo direktīvu. Šādā gadījumā attiecīgās prasības par kompetenci būtu jānosaka dalībvalsts līmenī.

(7)  Lai gādātu par kuģošanas drošību, dalībvalstīm, atbilstīgi saskaņotiem kritērijiem un pamatojoties uz spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Direktīvu (ES) 2016/16291a, būtu jānorāda ūdensceļi, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes. Prasības par kompetenci, kas vajadzīga kuģošanai pa šādiem ūdensceļiem, būtu jānosaka Savienības līmenī. Ja tas nepieciešams, lai gādātu par kuģošanas drošību, dalībvalstīm, nepieciešamības gadījumā sadarbojoties ar attiecīgo Eiropas upju komisiju, arī vajadzētu būt iespējai, lieki neierobežojot kuģa vadītāju mobilitāti, norādīt ūdensceļus, kuros ir īpaši kuģošanas drošības riski, atbilstīgi saskaņotiem kritērijiem un procedūrām saskaņā ar šo direktīvu. Šādā gadījumā attiecīgās prasības par kompetenci būtu jānosaka dalībvalsts līmenī.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Direktīva (ES) 2016/1629, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK (OV L 252, 16.9.2016., 118.–176. lpp.).

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Izmaksu lietderības dēļ Savienības kvalifikācijas sertifikātiem nevajadzētu būt obligātiem kuģošanai pa valsts iekšējiem ūdensceļiem, kas nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamo ūdensceļu tīklu.

(8)  Izmaksu lietderības dēļ Savienības kvalifikācijas sertifikātiem nevajadzētu būt obligātiem kuģošanai pa valsts iekšējiem ūdensceļiem, kas nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamo iekšējo ūdensceļu.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai veicinātu kuģu ekspluatācijā iesaistīto personu mobilitāti visā Savienībā un ņemot vērā to, ka visiem kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem, kas izsniegti saskaņā ar šo direktīvu, vajadzētu atbilst minimāliem standartiem, dalībvalstīm būtu jāatzīst profesionālā kvalifikācija, kas apliecināta saskaņā ar šo direktīvu. Tādējādi visām personām, kam ir šāda kvalifikācija, vajadzētu būt iespējai veikt profesionālo darbību visos Savienības iekšējos ūdensceļos.

(9)  Lai veicinātu kuģu ekspluatācijā iesaistīto personu mobilitāti visā Savienībā un ņemot vērā to, ka visiem kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem, kas izsniegti saskaņā ar šo direktīvu, vajadzētu atbilst nepieciešamiem minimāliem standartiem, kuri noteikti, ievērojot saskaņotus kritērijus, dalībvalstīm būtu jāatzīst profesionālā kvalifikācija, kas apliecināta saskaņā ar šo direktīvu. Tādējādi visām personām, kam ir šāda kvalifikācija, vajadzētu būt iespējai veikt profesionālo darbību visos Savienības iekšējos ūdensceļos.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Lai veicinātu mobilitāti un uzlabotu matroža un citu klāja apkalpes locekļu profesijas prestižu, dalībvalstīm būtu jānodrošina taisnīgi darba apstākļi visiem nodarbinātības veidiem, garantējot darbiniekiem tādu tiesību kopumu kā tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, tiesības uz sociālo aizsardzību, tiesības ziņot par pārkāpumiem, kā arī tiesības uz veselības un drošības aizsardzību un noteikumi par darba un atpūtas laiku. Ir svarīgi šajā nozarē spēt nodrošināt programmas, kuru mērķis ir gan turpināt nodarbināt cilvēkus vecumā virs 50 gadiem, gan uzlabot jauniešu prasmes un piemērotību darba tirgum.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9b)  Komisijai būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem klāja apkalpes locekļiem, kas Savienībā strādā vai ir iesaistīti ekskluzīvas un regulāras tirdzniecības jomā, un būtu jāaptur jebkāda algu pazemināšana un diskriminējoša prakse valstspiederības, dzīvesvietas vai kuģa reģistrācijas valsts dēļ.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Ja Savienībā tiek nodarbināti klāja apkalpes locekļi, kuriem ir trešās valstīs izsniegti un atbildīgo Savienības iestāžu atzīti kvalifikācijas sertifikāti, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnāli, darba devējiem būtu jāpiemēro tās dalībvalsts sociālās un darba tiesības, kurā tiek veikta darbība.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)  Komisijai un dalībvalstīm būtu jāmudina jaunieši iegūt profesionālu kvalifikāciju iekšzemes kuģošanā un šajā saistībā jāizveido konkrēti pasākumi sociālo partneru darbības atbalstam.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Lai sekmīgāk veicinātu kuģa vadītāju mobilitāti, vajadzētu atļaut visām dalībvalstīm, ja iespējams, novērtēt kompetenci, kas vajadzīga, saskaroties ar īpašiem kuģošanas drošības riskiem visos Savienības iekšējo ūdensceļu posmos, kuros šādi riski ir konstatēti.

(16)  Lai sekmīgāk veicinātu kuģa vadītāju mobilitāti, vajadzētu atļaut visām dalībvalstīm novērtēt kompetences, kas nepieciešamas kuģošanai posmā, kuros ir īpaši riski, saskaņā ar tās dalībvalsts piekrišanu, kurā atrodas šis posms ar īpašiem riskiem.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Lai veicinātu kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanas, atjaunināšanas un anulēšanas efektīvu pārvaldību, dalībvalstīm būtu jāizraugās kompetentās iestādes šīs direktīvas īstenošanai un jāizveido reģistri, kuros ieraksta datus par Savienības kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem. Lai veicinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju šīs direktīvas īstenošanai, izpildei un novērtēšanai, kā arī statistikas vajadzībām, drošības uzturēšanai un kuģošanas vienkāršošanai, dalībvalstīm šāda informācija, ietverot datus par kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem, būtu jānorāda Komisijas uzturētā datubāzē.

(19)  Lai veicinātu kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanas, atjaunināšanas un anulēšanas efektīvu pārvaldību, dalībvalstīm būtu jāizraugās kompetentās iestādes šīs direktīvas īstenošanai un jāizveido reģistri, kuros ieraksta datus par Savienības kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem. Lai veicinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju šīs direktīvas īstenošanai, izpildei un novērtēšanai, kā arī statistikas vajadzībām, drošības uzturēšanai un kuģošanas vienkāršošanai, dalībvalstīm šāda informācija, ietverot datus par kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem, būtu jānorāda Komisijas uzturētā datubāzē. Uzturot minēto datubāzi, Komisijai būtu pienācīgi jāievēro personas datu aizsardzības principi.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Iestādes, tostarp trešo valstu iestādes, kuras izsniedz kvalifikācijas sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnālus saskaņā ar noteikumiem, kas ir identiski šīs direktīvas noteikumiem, apstrādā personas datus. Direktīvas novērtēšanai, statistikas vajadzībām, drošības uzturēšanai, kuģošanas vienkāršošanai un lai veicinātu informācijas apmaiņu starp šīs direktīvas īstenošanā un izpildē iesaistītajām iestādēm, minētajām iestādēm un attiecīgā gadījumā starptautiskajām organizācijām, kas izstrādājušas minētos identiskos noteikumus, arī vajadzētu dot piekļuvi Komisijas uzturētajai datubāzei. Tomēr šādā piekļuvē būtu jānodrošina pienācīgs datu, tostarp personas datu, aizsardzības līmenis.

(20)  Iestādes, tostarp trešo valstu iestādes, kuras izsniedz kvalifikācijas sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnālus saskaņā ar noteikumiem, kas ir identiski šīs direktīvas noteikumiem, apstrādā personas datus. Direktīvas novērtēšanai, statistikas vajadzībām, drošības uzturēšanai, kuģošanas vienkāršošanai un lai veicinātu informācijas apmaiņu starp šīs direktīvas īstenošanā un izpildē iesaistītajām iestādēm, minētajām iestādēm un nepieciešamības gadījumā starptautiskajām organizācijām, kas izstrādājušas minētos identiskos noteikumus, arī vajadzētu dot piekļuvi Komisijas uzturētajai datubāzei. Tomēr šādā piekļuvē būtu jānodrošina augsts datu aizsardzības līmenis, jo īpaši personas datu gadījumā.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20 a)  Padomes Direktīva 2014/112/ES1a un šī direktīva būtu jāpapildina ar Savienības tiesību aktiem gan attiecībā uz elektronisko rīku ieviešanu, gan attiecībā uz prasību, kas attiecināmas uz apkalpes darbu, pārstrādāšanu, lai Savienības iekšējo ūdensceļu transporta nozares darba tirgū nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, nosakot darba un atpūtas laiku, profesionālo kvalifikāciju un prasības attiecībā uz apkalpes darbu.

 

__________________

 

1a Padomes 2014. gada 19. decembra Direktīva 2014/112/ES, ar ko īsteno Eiropas Nolīgumu par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem iekšējo ūdensceļu transporta nozarē, kas noslēgts starp Eiropas Kuģu savienību (EKS), Eiropas Kuģu kapteiņu organizāciju (EKKO) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) (OV L 367, 23.12.2014., 86. lpp.).

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Lai turpmāk samazinātu administratīvo slogu un vienlaikus padarītu dokumentus grūtāk viltojamus, Komisijai kā nākamais solis pēc šīs direktīvas pieņemšanas būtu jāizskata iespēja ieviest darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu elektronisku versiju, kā arī elektroniskas profesionālās kartes, kurās ietverti Savienības kvalifikācijas sertifikāti. Šajā darbā Komisijai būtu jāņem vērā citos transporta veidos, it sevišķi autotransportā, jau esošās tehnoloģijas. Pēc tam, kad veikts ietekmes novērtējums, tostarp izmaksu un ieguvumu novērtējums un ietekmes uz pamattiesībām novērtējums, it sevišķi saistībā ar personas datu aizsardzību, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāiesniedz priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomei.

(21)  Lai turpmāk samazinātu administratīvo slogu un vienlaikus padarītu dokumentus grūtāk viltojamus, Komisijai kā nākamais solis pēc šīs direktīvas pieņemšanas būtu nekavējoties jāizskata iespēja pieņemt tiesisko regulējumu, lai aizstātu papīra formāta Savienības kvalifikācijas sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnālus ar jauniem elektroniskiem līdzekļiem, piemēram, elektroniskām profesionālajām kartēm un elektroniskām kuģu iekārtām. Šajā darbā Komisijai būtu jāņem vērā citos transporta veidos, it sevišķi autotransportā, jau esošās tehnoloģijas. Tai arī būtu jāņem vērā izmantojamība un pieejamība saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Pēc tam, kad veikts ietekmes novērtējums, tostarp izmaksu un ieguvumu novērtējums un ietekmes uz pamattiesībām novērtējums, it sevišķi saistībā ar personas datu aizsardzību, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikums par minētajām iniciatīvām. Lai elektroniski reģistrētu visu apkalpes locekļu darba stundas un veiktos pienākumus, ir nepieciešams ieviest arī pret viltojumiem drošas ierīces.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Turklāt spēkā esošās apkalpes darba prasības būtu jāmodernizē, lai Savienībā izveidotu saskaņotu, pārredzamu, elastīgu un ilgtspējīgu apkalpes darba sistēmu. Tādēļ Komisijai pēc šīs direktīvas pieņemšanas vajadzības gadījumā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikums, ar ko izveido Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz pārredzamu, elastīgu un ilgtspējīgu apkalpes darba sistēmu. Tas būtu jādara pēc ietekmes novērtējuma veikšanas, kurā būtu ņemtas vērā ar tehnoloģijām saistītas un ar tām nesaistītas pārmaiņas, kas ietekmē darba slodzi uz kuģa klāja.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Lai nodrošinātu saskaņotus kvalifikācijas sertificēšanas minimālos standartus un uzlabotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un šīs direktīvas īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu, ko veic Komisija, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka kompetences standartus, veselības stāvokļa standartus, praktisko eksāmenu standartus, standartus trenažieru apstiprināšanai un standartus, ar ko nosaka tādas Komisijas uzturētas datubāzes raksturlielumus un izmantošanas nosacījumus, kurā izmitina galveno datu kopiju saistībā ar Savienības kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām, kuģa žurnāliem un atzītajiem dokumentiem. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(24)  Lai nodrošinātu saskaņotus kvalifikācijas sertificēšanas minimālos standartus un uzlabotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un šīs direktīvas īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu, ko veic Komisija, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka kompetences standartus, veselības stāvokļa standartus, praktisko eksāmenu standartus, standartus trenažieru apstiprināšanai un standartus, ar ko nosaka tādas Komisijas uzturētas datubāzes raksturlielumus un izmantošanas nosacījumus, kurā izmitina galveno datu kopiju saistībā ar Savienības kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām, kuģa žurnāliem un atzītajiem dokumentiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu1a. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Lai nodrošinātu efektivitāti, Komisijai vajadzētu būt iespējai izraudzīties struktūru, piemēram, CESNI, kas saņemtu paziņojumus un publicētu informāciju, piemēram, attiecībā uz kompetento iestāžu un apstiprināto mācību programmu sarakstu, ņemot vērā to, ka šie uzdevumi ir jāpilda regulāri.

 

_____________

 

1a OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  CESNI, kurā var piedalīties eksperti no visām dalībvalstīm, sagatavo standartus kuģošanai iekšējos ūdeņos, tostarp profesionālās kvalifikācijas standartus. Komisija var ņemt vērā šos standartus, kad tā ir pilnvarota pieņemt tiesību aktus atbilstīgi šai direktīvai.

(26)  CESNI, kurā var piedalīties eksperti no visām dalībvalstīm, sagatavo standartus kuģošanai iekšējos ūdeņos, tostarp profesionālās kvalifikācijas standartus. Eiropas upju komisijas, attiecīgas starptautiskas organizācijas, sociālie partneri un profesionālās apvienības būtu pilnībā jāiesaista CESNI standartu izstrādē un sagatavošanā. Ja ir nodrošināta atbilstība šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem, Komisijai, saskaņā ar šo direktīvu pieņemot īstenošanas un deleģētos aktus, būtu jāatsaucas uz CESNI standartiem.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, izstrādāt kopīgu regulējumu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai kuģošanā iekšējos ūdeņos, – nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstis, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(27)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, izstrādāt kopīgu regulējumu minimālās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai kuģošanā iekšējos ūdeņos, – nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstis, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu.Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

 

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a)  Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēma varētu būt pirmais solis pretim mobilitātes uzlabošanai šajā nozarē. Ir sagaidāms, ka vidēji ilgā termiņā salīdzināma arodapmācības un profesionālās apmācības sistēma dalībvalstīs atvieglotu mobilitāti un garantētu drošību.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

27.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27b)  Lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru iekšējo ūdensceļu nozarē, būtu jāveicina sieviešu piekļuve profesijai. Tāpat kā citu nozaru profesijās, arī šajā nozarē būtu jāizskauž ar dzimumu saistīts naidīgums un diskriminācija. Iespēju paplašināšana, kas nodrošina piekļuvi profesijām iekšējo ūdensceļu nozarē, būtu jāuzskata par vērtīgu aspektu, cenšoties atrisināt darbinieku trūkuma problēmu šajā nozarē.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  kuģi, kuru tilpums, kas aprēķināts, ņemot vērā garumu (L), platumu (B) un iegrimi (T), ir 100 kubikmetri vai vairāk;

(b)  kuģi, kuru tilpums, kas aprēķināts, reizinot garumu (L), platumu (B) un iegrimi (T), ir 100 kubikmetri vai vairāk;

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-a)   kuģošanas līdzekļi, kurus izmanto bruņotie spēki, sabiedriskās kārtības uzturēšanas spēki, civilās aizsardzības dienesti, ūdensceļu pārvaldes, ugunsdzēsības dienesti un citi avārijas dienesti;

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – -aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-aa)   kuģošanas līdzekļi, kuri dalībvalstī sezonāli kuģo pa izolētiem ezeriem, kas nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamu iekšējo ūdensceļu;

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  "iekšējais ūdensceļš”ir ūdens posms, kas nav jūras daļa un kas pieejams kuģošanai;

(1)  "iekšējais ūdensceļš” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/1629 4.pantā minētais iekšējais ūdensceļš;

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Direktīva (ES) 2016/1629, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK (OV L 252, 16.9.2016., 118. lpp.).

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 2.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  "velkonis" ir kuģis, kas īpaši būvēts tauvošanai;

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 2.b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2b)  "stūmējkuģis" ir kuģis, kas īpaši būvēts, lai stumtu stumjamu karavānu;

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 2.c apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2c)  "peldoša iekārta" ir peldoša konstrukcija, uz kuras ir tādas darba ierīces kā celtņi, bagarēšanas iekārtas, pāļu dzinēji vai lifti;

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 6. apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  "klāja apkalpes locekļi" ir personas, kuras iesaistītas pa Savienības iekšējiem ūdensceļiem kuģojoša kuģa ekspluatācijā, veicot uzdevumus, kas saistīti ar kuģošanu, kravas apstrādi, kraušanu, tehnisko apkopi vai remontu, izņemot personas, kuru uzdevums ir nodarboties tikai ar dzinēju, elektrisko un elektronisko iekārtu ekspluatāciju;

(6)   "klāja apkalpes locekļi" ir personas, kuras iesaistītas pa Savienības iekšējiem ūdensceļiem kuģojoša kuģa ekspluatācijā, veicot uzdevumus, kas saistīti ar kuģošanu, kuģa darbības uzraudzīšanu, kuģu mašīnbūvi, saziņu, drošību, veselības un vides aizsardzību, kravas apstrādi un pasažieru apkalpošanu, kraušanu, tehnisko apkopi vai remontu, izņemot personas, kuru uzdevums ir nodarboties tikai ar dzinēju, elektrisko un elektronisko iekārtu ekspluatāciju;

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7. apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  "pasažieru navigācijas speciālists" ir persona, kuras kompetencē ir veikt pasākumus ārkārtas situācijās uz pasažieru kuģiem;

(7)  "pasažieru navigācijas speciālists" ir persona, kura strādā uz kuģa un kuras kompetencē ir veikt pasākumus ārkārtas situācijās uz pasažieru kuģiem;

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 8. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  "kuģa vadītājs” ir klāja apkalpes loceklis, kas ir kvalificēts vadīt kuģi pa dalībvalstu iekšējiem ūdensceļiem un kas uz kuģa ir atbildīgs par kuģošanu;

(8)  "kuģa vadītājs” ir klāja apkalpes loceklis, kas ir kvalificēts vadīt kuģi pa dalībvalstu iekšējiem ūdensceļiem un kam ir pilna atbildība par kuģi, apkalpi un kravu;

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 12. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  "liels konvojs" ir stumts konvojs, kas sastāv no stūmējkuģa un septiņām vai vairākām baržām;

(12)  "liels konvojs" ir stumts konvojs, kura kopējā garuma un kopējā platuma reizinājums ir 6000 kvadrātmetru vai vairāk;

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 14. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14)  "kuģa žurnāls" ir oficiāls kuģa veikto braucienu reģistrs;

14)  "kuģa žurnāls" ir oficiāls kuģa un tā apkalpes veikto braucienu reģistrs;

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 15. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  "kuģošanas laiks" ir laiks, ko klāja apkalpes locekļi pavadījuši uz kuģa braucienā pa iekšējiem ūdensceļiem un ko apstiprinājusi kompetentā iestāde;

(15)  "kuģošanas laiks" ir dienās mērīts laiks, ko klāja apkalpes locekļi pavadījuši uz kuģa braucienā pa iekšējiem ūdensceļiem un ko apstiprinājusi kompetentā iestāde, un tajā ir iekļauts laiks, kas pavadīts ostā vai terminālī, veicot iekraušanas vai izkraušanas darbības;

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalsts var atbrīvot no 1. punktā noteiktā pienākuma izpildes visus klāja apkalpes locekļus vai apkalpes locekļu grupas ar konkrētu kvalifikāciju, kas strādā tikai valsts iekšējos ūdensceļos, kuri nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamo ūdensceļu tīklu. Attiecīgā dalībvalsts var izsniegt klāja apkalpes locekļiem valsts kvalifikācijas sertifikātus saskaņā ar nosacījumiem, kuri atšķiras no šajā direktīvā paredzētajiem vispārējiem nosacījumiem. Šie valsts kvalifikācijas sertifikāti ir derīgi tikai valsts iekšējos ūdensceļos, kuri nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamo ūdensceļu tīklu.

svītrots

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalsts var atbrīvot no 1. punktā noteiktā pienākuma izpildes visas 1. punktā minētās personas vai šādu personu grupas ar konkrētu kvalifikāciju, kas strādā tikai valsts iekšējos ūdensceļos, kuri nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamo ūdensceļu tīklu. Attiecīgā dalībvalsts var izsniegt valsts kvalifikācijas sertifikātus, kurus var saņemt saskaņā ar nosacījumiem, kuri atšķiras no šajā direktīvā paredzētajiem vispārējiem nosacījumiem. Šie valsts kvalifikācijas sertifikāti ir derīgi tikai valsts iekšējos ūdensceļos, kuri nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamo ūdensceļu tīklu.

svītrots

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

6.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a pants

 

Izņēmumi attiecībā uz valsts iekšējiem ūdensceļiem, kas nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamu ūdensceļu

 

1.   Dalībvalsts var atbrīvot 4. panta 1. punktā, 5. panta 1. punktā un 6. pantā minētās personas no šajos attiecīgajos pantos noteiktajiem pienākumiem tad, ja šīs personas strādā tikai valsts iekšējos ūdensceļos, kuri nav savienoti ar kuģojamu ūdensceļu citā dalībvalstī, tostarp tajos, kuriem ir jūras ūdensceļu pazīmes.

 

2.   Dalībvalsts, kas piemēro izņēmumus saskaņā ar 1. punktu, var izsniegt 1. punktā minētajām personām kvalifikācijas sertifikātus saskaņā ar nosacījumiem, kas atšķiras no šajā direktīvā ietvertajiem vispārīgajiem nosacījumiem, tikai tad, ja šādi sertifikāti nodrošina pienācīgu drošības līmeni. Šādi valsts kvalifikācijas sertifikāti ir derīgi tikai tādos valsts iekšējos ūdensceļos, kuri nav savienoti ar kuģojamu citas dalībvalsts iekšējo ūdensceļu. Minēto sertifikātu atzīšanu citās dalībvalstīs veic saskaņā ar šo direktīvu.

 

3.  Dalībvalstis informē Komisiju par izņēmumiem, ko tās piemēro saskaņā ar 1. punktu. Komisija informāciju par minētajiem izņēmumiem dara publiski pieejamu.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja tas nepieciešams, lai gādātu par kuģošanas drošību, dalībvalstis var norādīt iekšējo ūdensceļu posmus, kuros ir īpaši riski, izņemot 7. pantā minētos iekšējos ūdensceļus, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, ja šādus riskus izraisa:

1.  Ja tas nepieciešams, lai gādātu par kuģošanas drošību, dalībvalstis, attiecīgos gadījumos ņemot vērā attiecīgās Eiropas upju komisijas ieteikumu, var norādīt iekšējo ūdensceļu posmus, kuros ir īpaši riski, izņemot 7. pantā minētos iekšējos ūdensceļus, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, ja šādus riskus izraisa:

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  tas, ka īpašu hidromorfoloģisko iezīmju dēļ pastāv īpaši vietēji kuģošanas noteikumi, kas nav Eiropas iekšējo ūdensceļu kodeksa daļa.

(c)  tas, ka īpašu hidromorfoloģisko iezīmju dēļ pastāv īpaši vietēji kuģošanas noteikumi, kuru pamatā nav Eiropas iekšējo ūdensceļu kodekss.

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  bieži negadījumi konkrētā upes vietā.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis var izmantot tikai vienu vai vairākus no 1. punktā minētajiem kritērijiem, lai noteiktu iekšējo ūdensceļu posmus, kuros ir īpaši riski.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis paziņo Komisijai pasākumus, ko tās paredz pieņemt saskaņā ar šā panta 1. punktu un 18. pantu, un šo pasākumu pamatojumu.

Vismaz astoņus mēnešus pirms paredzētā pieņemšanas datuma dalībvalstis paziņo Komisijai pasākumus, ko tās paredz pieņemt saskaņā ar šā panta 1. punktu un 18. pantu, un šo pasākumu pamatojumu.

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalsts nepieņem pasākumu, kamēr nav pagājuši seši mēneši pēc paziņošanas datuma.

svītrots

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Sešu mēnešu laikā pēc paziņošanas Komisija pieņem īstenošanas lēmumu, ar ko apstiprina ierosinātos pasākumus, ja tie atbilst šā panta un 18. panta noteikumiem, vai pretējā gadījumā prasa dalībvalstij grozīt vai nepieņemt ierosināto pasākumu.

3.  Sešu mēnešu laikā pēc paziņošanas Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko apstiprina ierosinātos pasākumus, ja tie atbilst šā panta un 18. panta noteikumiem, vai pretējā gadījumā prasa dalībvalstij grozīt vai nepieņemt ierosināto pasākumu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, uz kuru norādīta atsauce 30. panta 2. punktā.

 

Ja Komisija astoņu mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas nerīkojas, dalībvalsts ir tiesīga pieņemt paredzētos pasākumus saskaņā ar šā panta 1. punktu un 18. pantu.

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Visi 4. un 5. pantā minētie Savienības kvalifikācijas sertifikāti, kā arī 16. pantā minētās darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnāli, ko saskaņā ar šo direktīvu izsniegušas kompetentās iestādes, ir derīgi visos Savienības iekšējos ūdensceļos.

1.  Visi 4. un 5. pantā minētie Savienības kvalifikācijas sertifikāti, kā arī 20. pantā minētās darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnāli, ko saskaņā ar šo direktīvu izsniegušas kompetentās iestādes, ir derīgi visos Savienības iekšējos ūdensceļos.

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Neskarot 2. punktu, visi kvalifikācijas sertifikāti, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnāli, kas izsniegti saskaņā ar trešās valsts noteikumiem, kuros noteiktas prasības, kas ir identiskas saskaņā ar šo direktīvu noteiktajām prasībām, ir derīgi visos Savienības iekšējos ūdensceļos, ievērojot šā panta 4. un 5. punktā noteikto procedūru un nosacījumus.

3.  Neskarot 2. punktu, kvalifikācijas sertifikāti, darba uzskaites grāmatiņas vai kuģa žurnāli, kuri izsniegti saskaņā ar tās trešās valsts noteikumiem, kas ir savienota ar kuģojamu dalībvalsts iekšējo ūdensceļu, un kuros noteiktas prasības, kas ir identiskas saskaņā ar šo direktīvu noteiktajām prasībām, ir derīgi visos Savienības iekšējos ūdensceļos, ievērojot šā panta 4. un 5. punktā noteikto procedūru un nosacījumus.

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Jebkura trešā valsts var iesniegt Komisijai pieprasījumu atzīt tās iestāžu izsniegtus sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas vai kuģa žurnālus. Pieprasījumam pievieno visu informāciju, kas vajadzīga, lai konstatētu, ka šos dokumentus izsniedz, ievērojot prasības, kas ir identiskas saskaņā ar šo direktīvu noteiktajām prasībām.

4.  Jebkura trešā valsts, kas savienota ar kuģojamu dalībvalsts iekšējo ūdensceļu, var iesniegt Komisijai pieprasījumu atzīt tās iestāžu izsniegtus sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas vai kuģa žurnālus. Pieprasījumam pievieno visu informāciju, kas vajadzīga, lai konstatētu, ka šos dokumentus izsniedz, ievērojot prasības, kas ir identiskas saskaņā ar šo direktīvu noteiktajām prasībām.

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja šī prasība ir izpildīta, Komisija pieņem īstenošanas aktu par attiecīgās trešās valsts izsniegtu sertifikātu, darba uzskaites grāmatiņu vai kuģa žurnālu atzīšanu Savienībā, ja attiecīgā trešā valsts savā jurisdikcijā atzīst Savienības dokumentus, kas izsniegti saskaņā ar šo direktīvu.

Ja šī prasība ir izpildīta, Komisija pieņem īstenošanas aktus par attiecīgās trešās valsts izsniegtu sertifikātu, darba uzskaites grāmatiņu vai kuģa žurnālu atzīšanu Savienībā, ja attiecīgā trešā valsts savā jurisdikcijā atzīst Savienības dokumentus, kas izsniegti saskaņā ar šo direktīvu, un apņemas reizi piecos gados pierādīt savas valsts prasību atbilstību šīs direktīvas noteikumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, uz kuru norādīta atsauce 30. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Ja dalībvalsts uzskata, ka trešā valsts vairs neatbilst šā panta prasībām, tā nekavējoties informē Komisiju, sniedzot pienācīgu pamatojumu.

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka Savienības kvalifikācijas sertifikātu paraugus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. Pieņemot šos aktus, Komisija var norādīt atsauci uz starptautiskas struktūras izstrādātiem standartiem.

3.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka Savienības kvalifikācijas sertifikātu paraugus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, uz kuru norādīta atsauce 30. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Neskarot 4. punktā minēto ierobežojumu, Savienības kvalifikācijas sertifikāti, kas izsniegti kuģa vadītājiem, ir derīgi ne ilgāk kā 10 gadus.

5.  Neskarot 4. punktā minēto ierobežojumu, Savienības kvalifikācijas sertifikāti, kas izsniegti kuģa vadītājiem, un Savienības kvalifikācijas sertifikāti, kas izsniegti īpašu darbību veikšanai, ir derīgi ne ilgāk kā 10 gadus.

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Savienības kvalifikācijas sertifikāti, kas izsniegti īpašu darbību veikšanai, ir derīgi ne ilgāk kā piecus gadus.

svītrots

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

11. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Īpašu atļauju izsniegšana kuģa vadītājiem

Īpašu atļauju izsniegšana kuģu vadītājiem un šo atļauju derīgums

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Lai saņemtu 6. panta b) punktā prasītās īpašās atļaujas kuģošanai pa iekšējo ūdensceļu posmiem, kuros ir īpaši riski, pieteikuma iesniedzēji 18. panta 2. punktā minēto dalībvalstu kompetentajām iestādēm sniedz pietiekamus dokumentārus pierādījumus par:

2.  Lai saņemtu 6. panta b) punktā prasītās īpašās atļaujas kuģošanai pa iekšējo ūdensceļu posmiem, kuros ir īpaši riski, pieteikuma iesniedzēji 18. panta 3. punktā minēto dalībvalstu kompetentajām iestādēm sniedz pietiekamus dokumentārus pierādījumus par:

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

12. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienības kvalifikācijas sertifikātu atjaunināšana

Savienības kvalifikācijas sertifikātu un kuģu vadītājiem paredzētu īpašu atļauju atjaunināšana

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Beidzoties Savienības kvalifikācijas sertifikāta derīguma termiņam, dalībvalstis pēc pieprasījuma atjaunina sertifikātu, ja:

Pēc Savienības kvalifikācijas sertifikāta derīguma termiņa beigām dalībvalstis pēc pieprasījuma atjaunina sertifikātu un attiecīgos gadījumos arī īpašās atļaujas, ja:

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  lai atjauninātu Savienības kvalifikācijas sertifikātu, kas izsniegts klāja apkalpes locekļiem, ir sniegti pietiekami dokumentāri pierādījumi, kas minēti 10. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā;

(a)  lai atjauninātu Savienības kvalifikācijas sertifikātus, kas izsniegti klāja apkalpes locekļiem, un īpašās atļaujas, kas nav 6. panta pirmās daļas d) punktā minētās atļaujas, ir sniegti pietiekami dokumentāri pierādījumi, kas minēti 10. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā;

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja pazīmes norāda, ka prasības kvalifikācijas sertifikātiem vai īpašajām atļaujām vairs netiek izpildītas, dalībvalstis veic visus vajadzīgos novērtējumus un attiecīgā gadījumā anulē minētos sertifikātus.

Ja pazīmes norāda, ka prasības kvalifikācijas sertifikātiem vai īpašajām atļaujām vairs netiek izpildītas, dalībvalstis veic visus vajadzīgos novērtējumus un attiecīgā gadījumā anulē minētos sertifikātus. Jebkura dalībvalsts var uz laiku pārtraukt Savienības kvalifikācijas sertifikāta derīguma termiņu, ja attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka tas ir nepieciešams drošības vai sabiedriskās kārtības nolūkos. Datubāzē, kas minēta 23. panta 2. punktā, dalībvalstis reģistrē informāciju par derīguma termiņa apturēšanu un pārtraukšanu.

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai noteiktu kompetences standartus un attiecīgās zināšanas un prasmes atbilstīgi II pielikumā noteiktajām pamatprasībām.

1.  Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu nolūkā papildināt šo direktīvu, lai noteiktu kompetences standartus un attiecīgās zināšanas un prasmes atbilstīgi II pielikumā noteiktajām pamatprasībām.

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  kuģošanas drošības speciālista kvalifikācijas sertifikātu darbam uz pasažieru kuģiem;

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai saņemtu a) un b) apakšpunktā minētos dokumentus, praktisko eksāmenu var kārtot uz kuģa vai trenažiera, kas atbilst 19. pantā noteiktajām prasībām. Lai saņemtu c) apakšpunktā minēto dokumentu, praktisko eksāmenu var kārtot uz kuģa vai attiecīgas iekārtas krastā.

Lai saņemtu a) un b) apakšpunktā minētos dokumentus, praktisko eksāmenu var kārtot uz kuģa vai trenažiera, kas atbilst 19. pantā noteiktajām prasībām. Lai saņemtu c) apakšpunktā minēto dokumentu, praktisko eksāmenu var kārtot uz kuģa, uz trenažiera, kas atbilst 19. panta prasībām, vai uz attiecīgas iekārtas krastā.

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai noteiktu 3. punktā minēto praktisko eksāmenu standartus, norādot īpašo kompetenci un apstākļus, kas jāpārbauda praktiskajos eksāmenos, kā arī minimālās prasības kuģiem, uz kuriem var kārtot praktisko eksāmenu.

4.  Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu nolūkā papildināt šo direktīvu, lai noteiktu 3. punktā minēto praktisko eksāmenu standartus, norādot īpašo kompetenci un apstākļus, kas jāpārbauda praktiskajos eksāmenos, kā arī minimālās prasības kuģiem, uz kuriem var kārtot praktisko eksāmenu.

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka 15. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos eksāmenus organizē to atbildībā. Tās nodrošina, ka minētos eksāmenus pieņem eksaminētāji, kas ir kvalificēti 15. panta 1. punktā minētās kompetences un attiecīgo zināšanu un prasmes novērtēšanai.

Dalībvalstis nodrošina, ka 15. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos eksāmenus organizē to atbildībā. Tās nodrošina, ka minētos eksāmenus pieņem eksaminētāji, kas ir kvalificēti 15. panta 1. punktā minētās kompetences un attiecīgo zināšanu un prasmes novērtēšanai. Eksaminētājiem nav interešu konflikta.

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a   Dalībvalstis izsniedz praktiskā eksāmena sertifikātu tiem pieteikuma iesniedzējiem, kuri ir nokārtojuši 15. panta 3. punktā minēto praktisko eksāmenu.

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka praktisko eksāmenu sertifikātu paraugus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, uz kuru norādīta atsauce 30. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1.c daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.c   Dalībvalstis bez papildu prasībām vai novērtējumiem atzīst praktisko eksāmenu sertifikātus, kurus izsniegušas kompetentās iestādes citās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Mācību programmas, pēc kuru apgūšanas tiek piešķirti diplomi vai sertifikāti, kas apliecina atbilstību 15. panta 1. punktā minētajiem kompetences standartiem, apstiprina tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras teritorijā ir nodibināta attiecīgā izglītības vai mācību iestāde.

1.  Mācību programmas, pēc kuru apgūšanas tiek piešķirti diplomi vai sertifikāti, kas apliecina atbilstību 15. panta 1. punktā minētajiem kompetences standartiem, apstiprina to dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās ir kuģojami ūdensceļi un kuru teritorijā kompetentā mācību iestāde nodrošina izglītību vai mācības, ar noteikumu, ka šī izglītības programma ir dalībvalstu izglītības sistēmas neatņemama daļa. Dalībvalstis var apstiprināt mācību programmas valstu līmenī ar nosacījumu, ka šādas programmas atbilst kopējiem kritērijiem, kurus CESNI noteikusi Kvalitātes novērtēšanas un nodrošināšanas sistēmā (KNNS).

 

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu nolūkā papildināt šo direktīvu, lai noteiktu kopējos kritērijus šādām programmām, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, kurus CESNI noteikusi KNNS.

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  eksāmenu, kura mērķis ir pārbaudīt atbilstību 15. panta 1. punktā minētajiem kompetences standartiem, pieņem kvalificēti eksaminētāji.

(c)  eksāmenu, kura mērķis ir pārbaudīt atbilstību 15. panta 1. punktā minētajiem kompetences standartiem, pieņem kvalificēti neatkarīgi eksaminētāji, kuriem nav interešu konfliktu.

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pieteikuma iesniedzēju apmācībā iesaistītos eksaminētājus uzskata par kvalificētiem eksaminētājiem pirmās daļas c) punkta nozīmē tikai tad, ja eksāmenā piedalās vismaz viens papildu eksaminētājs, kas nav bijis iesaistīts pieteikuma iesniedzēja apmācībā.

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Dalībvalstis atzīst diplomus vai sertifikātus, kas piešķirti pēc tādu mācību programmu pabeigšanas, kuras saskaņā ar 1. punktu ir apstiprinājušas citas dalībvalstis.

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis, kas norāda iekšējo ūdensceļu posmus, kuros ir īpaši riski 8. panta 1. punkta nozīmē, nosaka, kāda papildu kompetence vajadzīga kuģa vadītājiem kuģošanai šajos posmos un ar kādiem līdzekļiem tiek pierādīts, ka šīs prasības ir izpildītas.

Dalībvalstis, kas norāda savā teritorijā esošus iekšējo ūdensceļu posmus, kuros ir īpaši riski 8. panta 1. vai 7. punkta nozīmē, attiecīgos gadījumos sadarbībā ar attiecīgo Eiropas upju komisiju nosaka, kāda papildu kompetence vajadzīga kuģa vadītājiem kuģošanai minētajos posmos un kādi līdzekļi ir nepieciešami, lai pierādītu, ka šīs prasības ir izpildītas.

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šādi līdzekļi var būt ierobežots skaits braucienu, kas jāveic attiecīgajā posmā, eksāmens uz trenažiera, eksāmens ar atbilžu variantiem vai minēto līdzekļu kombinācija.

Ņemot vērā īpašiem riskiem nepieciešamo kompetenci, šādi līdzekļi var būt ierobežots skaits braucienu, kas jāveic attiecīgajā posmā, eksāmens uz trenažiera, ja tāds ir pieejams, eksāmens ar atbilžu variantiem vai minēto līdzekļu kombinācija. Posmos ar īpašiem riskiem 8. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nozīmē ir obligāti jāveic noteikts braucienu skaits attiecīgajā posmā.

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Piemērojot šo punktu, dalībvalstis izmanto objektīvus, pārredzamus, nediskriminējošus un samērīgus kritērijus.

Piemērojot šo punktu, dalībvalstis izmanto objektīvus, pārredzamus, nediskriminējošus un samērīgus kritērijus un dokumentē kuģošanas drošības vēsturi attiecīgajā posmā.

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Jebkura dalībvalsts var novērtēt pieteikuma iesniedzēju kompetenci attiecībā uz īpašajiem riskiem ūdensceļu posmos, kas atrodas citā dalībvalstī, pamatojoties uz prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 1. punktu. Pēc pieprasījuma un ja tiek rīkots eksāmens ar atbilžu variantiem vai eksāmens uz trenažiera, 1. punktā minētās dalībvalstis nodrošina citām dalībvalstīm pieejamus rīkus, kas ļauj tām veikt šādu novērtēšanu.

3.  Jebkura dalībvalsts var ar citas dalībvalsts piekrišanu novērtēt pieteikuma iesniedzēju kompetenci attiecībā uz īpašajiem riskiem ūdensceļu posmos, kas atrodas citā dalībvalstī, pamatojoties uz prasībām, kuras noteiktas saskaņā ar 1. punktu. Pēc pieprasījuma un ja tiek rīkots eksāmens ar atbilžu variantiem vai eksāmens uz trenažiera, 1. punktā minētās dalībvalstis nodrošina dalībvalstij, kas veic novērtēšanu, pieejamus rīkus, kas ļauj tai veikt šādu novērtēšanu.

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis apstiprina trenažierus, ko izmanto kompetences novērtēšanai. Šādu apstiprinājumu dod pēc pieprasījuma, ja tiek pierādīts, ka ierīce atbilst standartiem, kas trenažieriem noteikti 2. punktā minētajos deleģētajos aktos. Apstiprinājumā norāda, kādu konkrētu kompetenci atļauts novērtēt, izmantojot attiecīgo trenažieri.

1.  Mācību trenažieri atbilst salīdzināmam to trenažieru standartam, kurus izmanto kompetenču novērtēšanā. Dalībvalstis apstiprina abu veidu trenažierus. Šādu apstiprinājumu dod pēc pieprasījuma, ja tiek pierādīts, ka ierīce atbilst standartiem, kas trenažieriem noteikti 2. punktā minētajos deleģētajos aktos. Apstiprinājumā norāda, kādu konkrētu kompetenci atļauts novērtēt, izmantojot attiecīgo trenažieri.

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai noteiktu trenažieru apstiprināšanas standartus, kuros norāda minimālās funkcionālās un tehniskās prasības un administratīvās procedūras šajā ziņā ar mērķi nodrošināt, ka kompetences novērtēšanai izmantotie trenažieri ir konstruēti tā, lai ļautu pārbaudīt kompetenci, kas paredzēta 15. panta 3. punktā minēto praktisko eksāmenu standartos.

2.  Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu nolūkā papildināt šo direktīvu, lai noteiktu trenažieru apstiprināšanas standartus, kuros norāda minimālās funkcionālās un tehniskās prasības un administratīvās procedūras šajā ziņā ar mērķi nodrošināt, ka kompetences novērtēšanai izmantotie trenažieri ir konstruēti tā, lai ļautu pārbaudīt kompetenci, kas paredzēta 15. panta 3. punktā minēto praktisko eksāmenu standartos.

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a   Dalībvalstis pēc iespējas nodrošina, ka citu dalībvalstu valstspiederīgajiem ir garantēta pieeja trenažieriem.

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu paraugus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru, ņemot vērā šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgo informāciju par personu identifikāciju, viņu kuģošanas laiku un veiktajiem braucieniem. Pieņemot minētos paraugus, Komisija ņem vērā to, ka kuģa žurnālu izmanto arī Padomes Direktīvas 2014/112/ES īstenošanai19, lai pārbaudītu prasību izpildi par kuģa apkalpes komplektēšanu un reģistrētu kuģa braucienus, un var norādīt atsauci uz starptautiskas struktūras izstrādātiem standartiem.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu paraugus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru, ņemot vērā šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgo informāciju par personu identifikāciju, viņu kuģošanas laiku un veiktajiem braucieniem. Pieņemot minētos paraugus, Komisija ņem vērā to, ka kuģa žurnālu izmanto arī Padomes Direktīvas 2014/112/ES īstenošanai, lai pārbaudītu prasību izpildi par kuģa apkalpes komplektēšanu un reģistrētu kuģošanas līdzekļa braucienus.

__________________

__________________

19 Padomes 2014. gada 19. decembra Direktīva 2014/112/ES, ar ko īsteno Eiropas Nolīgumu par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem iekšējo ūdensceļu transporta nozarē, kas noslēgts starp Eiropas Kuģu savienību (EKS), Eiropas Kuģu kapteiņu organizāciju (EKKO) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) (OV L 367, 23.12.2014., 86. lpp.).

19 Padomes 2014. gada 19. decembra Direktīva 2014/112/ES, ar ko īsteno Eiropas Nolīgumu par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem iekšējo ūdensceļu transporta nozarē, kas noslēgts starp Eiropas Kuģu savienību (EKS), Eiropas Kuģu kapteiņu organizāciju (EKKO) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) (OV L 367, 23.12.2014., 86. lpp.).

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 4. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Vajadzības gadījumā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu, lai ieviestu pret viltojumiem drošas elektroniskas darba uzskaites grāmatiņas, kuģa žurnālus un profesionālās kartes, kurās ietverti Savienības kvalifikācijas sertifikāti, un paredzētu pret viltojumiem drošas un vienkāršas pārbaudes procedūras attiecībā uz visu klāja apkalpes locekļu darba un atpūtas laiku.

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu un pamatojoties uz III pielikumā minētajām veselības stāvokļa pamatprasībām, lai noteiktu veselības stāvokļa standartus, kuros izklāsta prasības attiecībā uz veselības stāvokli, it sevišķi attiecībā uz pārbaudēm, kuras praktizējošiem mediķiem jāveic, kritērijiem, kas tiem jāpiemēro, lai noteiktu piemērotību veicamajam darbam, un ierobežojumu un ietekmes mazināšanas pasākumu sarakstu.

6.  Nolūkā papildināt šo direktīvu Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu un pamatojoties uz III pielikumā minētajām veselības stāvokļa pamatprasībām, lai noteiktu veselības stāvokļa standartus, kuros izklāsta prasības attiecībā uz veselības stāvokli, it sevišķi attiecībā uz pārbaudēm, kuras praktizējošiem mediķiem jāveic, kritērijiem, kas tiem jāpiemēro, lai noteiktu piemērotību veicamajam darbam, un ierobežojumu un ietekmes mazināšanas pasākumu sarakstu.

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Personas datu apstrādi var veikt tikai šādiem mērķiem:

3.  Personas datu apstrādi var veikt tikai saskaņā ar personas datu aizsardzības principiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK1a un tikai šādiem mērķiem:

 

______________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.). 1995, p. 31).

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – 5. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai sekmīgāk veicinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai informāciju darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu reģistros papildinātu ar citu informāciju, kas prasīta saskaņā ar 20. panta 5. punktu pieņemtajos darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu paraugos.

Lai sekmīgāk veicinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai informāciju darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu reģistros papildinātu ar citu informāciju, kas prasīta saskaņā ar 20. panta 5. punktu pieņemtajos darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu paraugos.

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu attiecībā uz standartiem, ar ko nosaka šīs datubāzes raksturlielumus un izklāsta tās izmantošanas nosacījumus, it sevišķi nolūkā precizēt:

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai paredzētu standartus, ar ko nosaka šīs datubāzes raksturlielumus un izklāsta tās izmantošanas nosacījumus, it sevišķi nolūkā precizēt:

Pamatojums

EP standarta formulējums attiecībā uz deleģētiem aktiem.

Grozījums Nr.    83

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetences iegūšanas un novērtēšanas darbības un Savienības kvalifikācijas sertifikātu, darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu pārvaldību ne retāk kā reizi piecos gados novērtē neatkarīgas struktūras.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetences iegūšanas un novērtēšanas darbības un Savienības kvalifikācijas sertifikātu, darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu pārvaldību ne retāk kā reizi sešos gados novērtē neatkarīgas struktūras.

Grozījums Nr.    84

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm apmainās ar informāciju par kuģu ekspluatācijā iesaistīto personu sertifikāciju.

2.  Dalībvalstis ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm apmainās ar informāciju par kuģu ekspluatācijā iesaistīto personu sertifikāciju. To darot, tās pilnībā ievēro personas datu aizsardzības principus, kas noteikti Regulā (ES) 2016/679.

Grozījums Nr.    85

Direktīvas priekšlikums

29. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pilnvaras pieņemt 15. panta 1. un 4. punktā, 19. un 21. pantā un 23. panta 1. un 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no (*spēkā stāšanās dienas).

2.  Pilnvaras pieņemt 15. panta 1. un 4. punktā, 19. panta 2. punktā, 21. panta 6. punktā un 23. panta 1. un 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [šīs direktīvas spēkā stāšanās datums]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu, vēlākais, deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu, vēlākais, trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Grozījums Nr.    86

Direktīvas priekšlikums

29. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

Grozījums Nr.    87

Direktīvas priekšlikums

29. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Izmantojot pilnvaras pieņemt 15. panta 1. un 4. punktā, 19. un 21. pantā un 23. panta 1. un 2. punktā minētos deleģētos aktus, Komisija var pieņemt deleģētos aktus, kuros norāda atsauci uz starptautiskas struktūras izstrādātiem standartiem.

6.  Izmantojot pilnvaras pieņemt 15. panta 1. un 4. punktā, 17. panta 1. punktā, 19. panta 2. punktā, 21. panta 6. punktā un 23. panta 1. un 2. punktā minētos deleģētos aktus, nolūkā papildināt šo direktīvu Komisija pieņem deleģētos aktus, kuros norāda atsauci uz starptautiskas struktūras, piemēram, CESNI, izstrādātiem standartiem un nosaka to piemērošanas dienu ar noteikumu, ka:

 

(a)   minētie standarti ir pieejami un atjaunināti;

 

(b)   attiecīgos gadījumos tie atbilst pielikumos noteiktajām prasībām;

 

(c)   izmaiņas CESNI vai citas attiecīgas starptautiskas struktūras lēmumu pieņemšanas procesā neapdraud Savienības intereses.

 

Ja šie nosacījumi nav izpildīti, Komisija var paredzēt citus standartus vai atsaukties un citiem standartiem.

 

Komisija nodrošina, ka šie standarti ir pieejami visās Eiropas Savienības iestādēs izmantotajās valodās.

Grozījums Nr.    88

Direktīvas priekšlikums

29. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.  Komisija var izraudzīties struktūru, kas saņem šajā direktīvā noteiktos paziņojumus un publisko šajā direktīvā noteikto informāciju.

svītrots

Grozījums Nr.    89

Direktīvas priekšlikums

30. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Pieņemot 10. panta 3. punktā, 16. panta 1.b daļā, 20. panta 4. punktā minētos aktus, Komisija izdara atsauci uz starptautiskas struktūras, jo īpaši CESNI, izstrādātiem standartiem un nosaka piemērošanas dienu ar noteikumu, ka:

 

(a)   minētie standarti ir pieejami un atjaunināti;

 

(b) attiecīgos gadījumos tie atbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām;

 

(c)   izmaiņas CESNI vai citas attiecīgas starptautiskas struktūras lēmumu pieņemšanas procesā neapdraud Savienības intereses.

 

Ja šie nosacījumi nav izpildīti, Komisija var paredzēt citus standartus vai atsaukties uz citiem standartiem.

 

Komisija nodrošina, ka šie modeļi ir pieejami visās Eiropas Savienības iestādēs izmantotajās valodās.

Grozījums Nr.    90

Direktīvas priekšlikums

31. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija novērtē šo direktīvu kopā ar 8., 10., 20. un 29. pantā minētajiem īstenošanas un deleģētajiem aktiem un novērtēšanas rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā septiņus gadus pēc 33. panta 1. punktā minētā datuma.

1.  Komisija novērtē šo direktīvu kopā ar 8., 10., 16., 20. un 29. pantā minētajiem īstenošanas un deleģētajiem aktiem un novērtēšanas rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā astoņus gadus pēc 35. panta 1. punktā minētā datuma.

Grozījums Nr.    91

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Viena gada laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija pakāpeniski pieņem deleģētos aktus, ar ko nosaka:

1.  Divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija pakāpeniski pieņem deleģētos aktus, ar ko nosaka:

Grozījums Nr.    92

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  10. un 20. pantā paredzētos paraugus;

svītrots

Grozījums Nr.    93

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  15. panta 3. punktā paredzētos praktisko eksāmenu standartus;

(e)  15. panta 4. punktā paredzētos praktisko eksāmenu standartus;

Grozījums Nr.    94

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Komisija līdz ... [datums — divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izveido Savienības kvalifikācijas sertifikātu, praktiskā eksāmena sertifikātu, kā arī darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu paraugus, kā noteikts 10. panta 3. punktā, 16. panta 1.b daļā un 20. panta 4. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, uz kuru norādīta atsauce 30. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.    95

Direktīvas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Saskaņā ar Direktīvu 96/50/EK izsniegtās kuģu vadīšanas apliecības un minētās direktīvas 1. panta 5. punktā norādītās licences kuģošanai pa Reinu, kuras izsniegtas pirms datuma, kas ir pēc šīs direktīvas 35. pantā minētā transponēšanas perioda beigām, paliek derīgas Savienības ūdensceļos, kuros tās bija derīgas pirms minētā datuma, ne ilgāk kā 10 gadus pēc minētā datuma. Pirms derīguma termiņa beigām dalībvalsts, kas izsniedza minētos dokumentus, kuģa vadītājiem, kuriem ir šādas apliecības, izsniedz Savienības kvalifikācijas sertifikātu, kas atbilst šajā direktīvā paredzētajam paraugam, vai sertifikātu, ko izsniedz, piemērojot šīs direktīvas 9. panta 2. punktu, ar nosacījumu, ka ir sniegti pietiekami dokumentāri pierādījumi, kā minēts šīs direktīvas 10. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā, un:

1.  Saskaņā ar Direktīvu 96/50/EK izsniegtās kuģu vadīšanas apliecības un minētās direktīvas 1. panta 5. punktā norādītās licences kuģošanai pa Reinu, kuras izsniegtas pirms datuma, kas ir pēc šīs direktīvas 35. pantā minētā transponēšanas perioda beigām, paliek derīgas Savienības ūdensceļos, kuros tās bija derīgas pirms minētā datuma, ne ilgāk kā 10 gadus pēc minētā datuma. Pirms derīguma termiņa beigām dalībvalsts, kas izsniedza minētos dokumentus, kuģa vadītājiem, kuriem ir šādas apliecības, izsniedz Savienības kvalifikācijas sertifikātu, kas atbilst šajā direktīvā paredzētajam paraugam, vai sertifikātu, ko izsniedz, piemērojot šīs direktīvas 9. panta 2. punktu, ar nosacījumu, ka ir sniegti pietiekami dokumentāri pierādījumi, kā minēts šīs direktīvas 10. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    96

Direktīvas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ka tiesību aktos, pamatojoties uz kuriem izsniegta attiecīgā apliecība, kā nosacījums, lai saņemtu kuģu vadīšanas apliecību, kas ir derīga visos Savienības ūdensceļos, ir prasīts uzkrāt vismaz 720 dienas kuģošanas laika; vai,

svītrots

Grozījums Nr.    97

Direktīvas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ja tiesību aktos, pamatojoties uz kuriem izsniegta attiecīgā apliecība, kā nosacījums, lai saņemtu kuģu vadīšanas apliecību, kas ir derīga visos Savienības ūdensceļos, ir prasīts uzkrāt kuģošanas laiku, kas ir mazāks nekā 720 dienas, kuģa vadītājs ar darba uzskaites grāmatiņas palīdzību pierāda, ka ir uzkrāts kuģošanas laiks, kas līdzvērtīgs ar starpību starp šīm 720 dienām un pieredzi, kas prasīta tiesību aktos, pamatojoties uz kuriem izsniegta apliecība.

svītrots

Grozījums Nr.    98

Direktīvas priekšlikums

34. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Klāja apkalpes locekļi, kuri nav kuģa vadītāji un kuriem ir kvalifikācijas sertifikāts, ko dalībvalsts izsniegusi pirms datuma, kas ir pēc šīs direktīvas 35. pantā minētā transponēšanas perioda beigām, vai kuriem ir vienā vai vairākās dalībvalstīs atzīta kvalifikācija, var turpināt izmantot minēto sertifikātu vai kvalifikāciju ne ilgāk kā 10 gadus pēc minētā datuma. Šajā periodā klāja apkalpes locekļi, kuri nav kuģa vadītāji, var turpināt atsaukties uz Direktīvu 2005/36/EK, lai to kvalifikācijas atzītu citu dalībvalstu iestādes. Pirms šā perioda beigām šie apkalpes locekļi var iesniegt pieteikumu, lai saņemtu Savienības kvalifikācijas sertifikātu vai sertifikātu, ko izsniedz, piemērojot 9. panta 2. punktu, kompetentajai iestādei, kura izsniedz šādus sertifikātus, ar nosacījumu, ka tie sniedz pietiekamus dokumentārus pierādījumus, kā minēts šīs direktīvas 10. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā, un ar darba uzskaites grāmatiņas palīdzību pierāda, ka ir uzkrāts šāds kuģošanas laiks:

3.  Klāja apkalpes locekļi, kuri nav kuģa vadītāji un kuriem ir kvalifikācijas sertifikāts, ko dalībvalsts izsniegusi pirms datuma, kas ir pēc šīs direktīvas 35. pantā minētā transponēšanas perioda beigām, vai kuriem ir vienā vai vairākās dalībvalstīs atzīta kvalifikācija, var turpināt izmantot minēto sertifikātu vai kvalifikāciju ne ilgāk kā 10 gadus pēc minētā datuma. Šajā periodā klāja apkalpes locekļi, kuri nav kuģa vadītāji, var turpināt atsaukties uz Direktīvu 2005/36/EK, lai to kvalifikācijas atzītu citu dalībvalstu iestādes. Pirms šā perioda beigām šie apkalpes locekļi var iesniegt pieteikumu, lai saņemtu Savienības kvalifikācijas sertifikātu vai sertifikātu, ko izsniedz, piemērojot 9. panta 2. punktu, kompetentajai iestādei, kura izsniedz šādus sertifikātus, ar nosacījumu, ka tie sniedz pietiekamus dokumentārus pierādījumus, kā minēts šīs direktīvas 10. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā, un ar darba uzskaites grāmatiņas, kuģa žurnāla vai cita pierādījuma palīdzību pierāda, ka ir uzkrāts šāds kuģošanas laiks:

Grozījums Nr.    99

Direktīvas priekšlikums

34. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Kuģošanas laika minimālo ilgumu, kas minēts 3. punkta pirmās daļas a), b) un c) punktos var samazināt ne vairāk kā par 360 dienām, ja pretendentam ir kompetentās iestādes atzīts diploms, kas apstiprina specializētu izglītību kuģošanā iekšējos ūdensceļos un kurā ir norādīta prakse kuģošanā; laikposms, par kādu tiek samazināts kuģošanas minimālais ilgums, nedrīkst būt lielāks par šīs specializētās izglītības iegūšanas laikposmu.

Grozījums Nr.    100

Direktīvas priekšlikums

35. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vēlākais [3 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Vēlākais [4 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Grozījums Nr.    101

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – 1.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  sekmīgi pabeiguši kursu, kas nodrošina nepieciešamo drošības pamatsagatavotības līmeni;

Grozījums Nr.    102

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  darbs tiek veikts tikai saskaņā ar tās valsts piemērojamajiem jauniešu aizsardzības noteikumiem, kurā māceklis atrodas, ja vien māceklības līguma materiālās tiesības neparedz lielāku aizsardzības līmeni;

Grozījums Nr.    103

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts – 2.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  ir saņēmuši apstiprinātu sertifikātu, kas pierāda radiosakaru ierīču izmantošanas kompetenci saziņai uz iekšējo ūdensceļu kuģiem;

Grozījums Nr.    104

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – a punkts – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  ir saņēmuši radiosakaru ierīču izmantošanas sertifikātu;

Grozījums Nr.    105

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – b punkts – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  ir saņēmuši radiosakaru ierīču izmantošanas sertifikātu;

Grozījums Nr.    106

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – c punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  nav jaunāki par 19 gadiem.

svītrots

Grozījums Nr.    107

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – c punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  tiem ir vismaz piecu gadu darba pieredze pirms pieteikšanās mācību programmā;

-  viņiem ir vismaz trīs gadu darba pieredze pirms pieteikšanās mācību programmā vai 500 dienu klāja apkalpes locekļa darba pieredze, kas iegūta darbā uz jūras kuģa, vai pirms pieteikšanās apstiprinātā mācību programmā viņi ir pabeiguši jebkuru arodmācību programmu, kuras ilgums nav mazāks par trim gadiem;

Grozījums Nr.    108

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – c punkts – 4.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  ir saņēmuši radiosakaru ierīču izmantošanas sertifikātu.

Grozījums Nr.    109

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

vai

 

ca)

 

-   10 gadu periodā ir uzkrājuši vismaz 540 dienas kuģošanas laika, veicot jungas pienākumus;

 

-  ir saņēmuši radiosakaru ierīču izmantošanas sertifikātu.

Grozījums Nr.    110

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – a punkts – -1.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-   nav jaunāki par 17 gadiem;

Grozījums Nr.    111

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – a punkts – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  ir saņēmuši radiosakaru ierīču izmantošanas sertifikātu.

Grozījums Nr.    112

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – b punkts – -1.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  nav jaunāki par 17 gadiem;

Grozījums Nr.    113

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – 2.3. apakšpunkts – 1.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  ir saņēmuši radiosakaru ierīču izmantošanas sertifikātu.

Grozījums Nr.    114

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – a punkts – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  ir saņēmuši radiosakaru ierīču izmantošanas sertifikātu.

Grozījums Nr.    115

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – b punkts – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  ir saņēmuši radiosakaru ierīču izmantošanas sertifikātu.

Grozījums Nr.    116

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – c punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  tiem ir vismaz piecu gadu darba pieredze pirms pieteikšanās apstiprinātajā mācību programmā;

-  pirms pieteikšanās apstiprinātā mācību programmā viņiem ir vismaz četru gadu darba pieredze vai vismaz 500 dienu klāja apkalpes locekļa darba pieredze, kas iegūta darbā uz jūras kuģa, vai viņi ir pabeiguši jebkuru arodmācību programmu, kuras ilgums nav mazāks par diviem gadiem;

Grozījums Nr.    117

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – c punkts – 4.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  ir saņēmuši radiosakaru ierīču izmantošanas sertifikātu.

Grozījums Nr.    118

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 1. punkts – 1.3. apakšpunkts – 2. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  palīdzēt kuģa vadības personālam sniegt pakalpojumus pasažieriem.

-  palīdzēt kuģa vadības personālam sniegt pakalpojumus pasažieriem, tostarp veikt īpašus pasākumus attiecībā uz personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Grozījums Nr.    119

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  plānot braucienu un veikt kuģošanu iekšējos ūdensceļos, tostarp spēj izvēlēties visloģiskāko, ekonomiskāko un videi nekaitīgāko kuģošanas maršrutu, lai nonāktu iekraušanas un izkraušanas vietā, ņemot vērā visefektīvāko kuģošanas grafiku faktiskajos apstākļos;

-  plānot braucienu un veikt kuģošanu iekšējos ūdensceļos, tostarp spēj izvēlēties visloģiskāko, ekonomiskāko un videi nekaitīgāko kuģošanas maršrutu, lai nonāktu iekraušanas un izkraušanas vietā, ievērojot CEVNI un piemērojamos satiksmes noteikumus;

Grozījums Nr.    120

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  vadīt un manevrēt kuģi, nodrošinot kuģa drošu ekspluatāciju iekšējos ūdensceļos jebkuros apstākļos;

-  vadīt un manevrēt kuģi, nodrošinot kuģa drošu ekspluatāciju iekšējos ūdensceļos jebkuros apstākļos, tostarp situācijās, kad satiksme ir ļoti noslogota;

Grozījums Nr.    121

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  izmantot pamatzināšanas par Eiropas valstu nolīgumu par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem (ADN);

Grozījums Nr.    122

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  kuģojot iekšējos ūdensceļos, izmantot ļoti augstas frekvences iekārtas.

svītrots

Grozījums Nr.    123

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 2. punkts – 2.3. apakšpunkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  plānot un nodrošināt drošus pasažieru pārvadājumus un rūpēties par pasažieriem brauciena laikā.

-  plānot un nodrošināt drošus pasažieru pārvadājumus un rūpēties par pasažieriem brauciena laikā, tostarp par personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Grozījums Nr.    124

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 2. punkts – 2.6. apakšpunkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  jebkurā laikā nodrošināt labu saziņu, tostarp izmantot standarta frāzes saziņai situācijās, kad ir saziņas problēmas;

-  jebkurā laikā nodrošināt labu saziņu, tostarp izmantot standarta frāzes saziņai situācijās, kad ir saziņas problēmas, pēc analoģijas ar Direktīvas 2008/106/EK prasībām, kas paredz angļu valodas izmantošanu kopā ar citām valodām;

Grozījums Nr.    125

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 2. punkts – 2.7. apakšpunkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Veselības aizsardzība un drošība, vides aizsardzība

Veselības aizsardzība un drošība, pasažieru tiesības un vides aizsardzība

Grozījums Nr.    126

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 2. punkts – 2.7. apakšpunkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  nodrošināt uz kuģa esošajām personām drošumu un drošību;

-  nodrošināt uz kuģa esošajām personām drošumu un drošību un, ja uz kuģa ir pasažieri, pārzināt un piemērot attiecīgās pasažieru tiesības, tostarp attiecībā uz personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām;

Grozījums Nr.    127

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 2. punkts – 2.7a. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.7a.  Uzraudzība

 

Kuģa vadītājs spēj:

 

-  dot norādījumus par šā pielikuma 1. nodaļā minēto uzdevumu, ko veic citi klāja apkalpes locekļi, izpildi un tos kontrolēt, kā arī veikt šos uzdevumus;

Grozījums Nr.    128

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 4. punkts – 4.1. apakšpunkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  piemērot drošības norādījumus un veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu pasažierus kopumā, jo īpaši ārkārtas situācijās (piemēram, evakuācija, bojājums, sadursme, uzskriešana uz sēkļa, ugunsgrēks, sprādziens vai citas situācijas, kad var izcelties panika).

-  piemērot drošības norādījumus un veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu pasažierus kopumā, jo īpaši ārkārtas situācijās (piemēram, evakuācija, bojājums, sadursme, uzskriešana uz sēkļa, ugunsgrēks, sprādziens vai citas situācijas, kad var izcelties panika) un veikt nepieciešamos pasākumus attiecībā uz pasažieriem ar īpašām vajadzībām, piemēram, personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām;

Grozījums Nr.    129

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 4. punkts – 4.1. apakšpunkts – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  sazināties angļu valodā, izmantojot pamatvārdu krājumu;

Grozījums Nr.    130

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 4. punkts – 4.1. apakšpunkts – 2.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  pārzināt piemērojamās pasažieru tiesības, tostarp tās, kas attiecas uz piekļuvi, konsultēt par tām un nodrošināt to ievērošanu;

(1)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Konteksts

Ģeogrāfisku apstākļu dēļ ar iekšējiem ūdensceļiem saistītas darbības var veikt vienīgi noteikts skaits dalībvalstu. Visaktīvākā darbība iekšējo ūdensceļu transporta nozarē Eiropas Savienībā notiek Reinā, kur satiksmes īpatsvars ir 75 %, un Donavā, kur tas ir aptuveni 10 %. ES flotes (ap 17 000 kuģu) lielākā daļa (80 %) ir piecu dalībvalstu īpašumā: Nīderlandei ir 33 %, Vācijai 20 %, Francijai 11 %, Rumānijai 9 % un Beļģijai 7 %. Neatkarīgi no īpašumtiesībām arvien vairāk palielinās tendence kuģot ar citu valstu, piemēram, Maltas un Kipras, karogu, jo īpaši upju kruīzu nozarē.

2014. gadā pa Eiropas iekšējiem ūdensceļiem pārvadāto preču kopējais apjoms bija 551 miljons tonnu. Kopš 1998. gada iekšējo ūdensceļu transporta kopējā daļa ir gandrīz nemainīga — ap 6 % kravas transporta visā ES. Nīderlande un Vācija ir Eiropas valstis, kas preces pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadā visvairāk, — Reinas koridorā to modālais īpatsvars ir 50 %.

Kuģošana pa iekšējiem ūdensceļiem arī kļūst par arvien populārāku tūrisma aktivitāti. 2015. gadā pa upēm Eiropā kuģoja ap 320 kruīza kuģu. Aptuveni 75 % no tiem kuģoja pa Reinu un Donavu. Ir lietderīgi piebilst, ka dažos pēdējos gados upju kruīzu nozarē ir vērojama saimnieciskās darbības attīstība — no 2014. līdz 2015. gadam par 17 % ir pieaudzis pasažieru skaits (no 1,13 miljoniem pasažieru 2014. gadā līdz 1,33 miljoniem pasažieru 2015. gadā).

Iekšējo ūdensceļu transporta nozarē darbojas galvenokārt viena kuģa īpašnieki/operatori, kas nodarbina tikai nelielu skaitu apkalpes locekļu. Kopumā Savienībā šajā nozarē ir nodarbināti 45 000 personu. Ap 30 % apkalpes locekļu ir pašnodarbinātie, bet 70 % ir mobili darba ņēmēji, kuru lielākā daļa ir no Nīderlandes, Vācijas, Francijas, Luksemburgas, Itālijas, Beļģijas, Rumānijas un Bulgārijas.

Taču nozare attīstās. Kopš 2012. gada ir krasi samazinājies to mazo uzņēmumu skaits, kuri nodarbināja tikai vienu vai divus apkalpes locekļus, un nozarē arvien vairāk kļūst uzņēmumu, kuri nodarbina no 20 līdz 50 cilvēkiem un kuru īpašumā ir vairāki kuģi. Nolietojušos kuģus pakāpeniski aizstāj ar lielākas kravnesības kuģiem, kuri aprīkoti ar jaunākās tehnoloģijas ierīcēm un kuru apkalpošanai ir nepieciešams lielāks skaits klāja apkalpes locekļu.

Eiropas iekšējo ūdensceļu nozarē vēl aizvien ir neizmantots potenciāls, kas turpmāk būs vēl nozīmīgāks, jo ir paredzams, ka nākamajās desmitgadēs palielināsies gan nepieciešamība pēc transporta, gan pārvadājamo kravu apjoms. Tā kā iekšējo ūdensceļu transports ir ilgtspējīga alternatīva autotransportam, šī nozare var palīdzēt samazināt transporta darbības ietekmi uz vidi. Lai šajā nozarē uzlabotu konkurētspēju, ir nepieciešami vairāki pasākumi. Ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) palīdzību ir iespējams modernizēt iekšējo ūdensceļu infrastruktūru, piemēram, novecojušas slūžas vai vietas, kur pastāvīgi rodas sastrēgumi. Ir arī jāveicina ieguldījumi tādās tehnoloģijās, kuras izmantojot varētu panākt, ka kuģi nerada kaitējumu videi. Turklāt iekšējo ūdensceļu transporta nozarē trūkst kvalificētu darbinieku un esošais darbaspēks noveco (darbinieku vidējais vecums ir 55 gadi). Šo iemeslu dēļ būtu nepieciešami pasākumi, ar kuriem varētu uzlabot profesijas pievilcību.

Komisijas priekšlikums

Tādēļ Komisija ir ierosinājusi pasākumus, kas varētu sekmēt darbaspēka mobilitāti Savienībā un padarīt šo profesiju pievilcīgu kvalificētiem darba ņēmējiem ar dažādu pieredzi. Direktīvas 96/50/EK un 91/672/EEK pašreiz attiecas tikai uz to kuģa vadītāju kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu, kuri kuģo pa ES iekšējiem ūdensceļiem, izņemot Reinu. Reinas kuģniecības centrālā komisija (CCNR) atzīst citās dalībvalstīs izsniegtās kuģu vadīšanas apliecības, tomēr procedūras ir laikietilpīgas un var tikt noteiktas papildu prasības. Šī regulējuma dubultā sistēma ievērojami kavē darbaspēka mobilitāti šajā nozarē.

Priekšlikumā ierosināts visās dalībvalstīs atzīt ne tikai kuģu vadītāju, bet visu apkalpes locekļu kvalifikācijas sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnālus. Komisija ierosina arī veicināt trešās valstīs izsniegtu dokumentu atzīšanu. Savstarpēja atzīšana pamatojas uz kopēju obligāto prasību kopumu, kas jāizpilda, lai varētu saņemt kvalifikācijas sertifikātu. Ir arī noteiktas dažādiem kvalifikācijas līmeņiem nepieciešamās kompetences. Šīs kompetences tiks pārbaudītas mācību programmas beigās vai eksāmenā, kas jāorganizē administratīvās iestādes atbildībā. Tā kā visiem kandidātiem ir jānokārto eksāmens, darba ņēmēju kvalifikācija pāriet no sistēmas, kas pamatojas uz pieredzi, t. i., kad konkrēts skaits uz kuģa nostrādāto gadu bija pietiekams, lai pierādītu kompetenci, uz sistēmu, kas pamatojas uz kompetenci. Šī sistēma, kas pamatojas uz kompetenci, jaunajiem darba ņēmējiem nodrošinās lielāku elastību gadījumos, kad viņi, piemēram, kādā savas karjeras vēlākā posmā vēlēsies pāriet no darba jūras kuģniecības vai zvejas nozarē uz darbu iekšējo ūdensceļu kuģošanas nozarē. Turklāt Komisija ir ierosinājusi veikt veselības stāvokļa novērtējumus, pamatojoties uz saskaņotu noteikumu kopumu.

Referentes nostāja

Referente kopumā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu nodrošināt saskaņota un augsta līmeņa kvalifikācijas darba ņēmējiem iekšējo ūdensceļu transporta nozarē, tādējādi uzlabojot kvalificētu darba ņēmēju mobilitāti visā Savienībā. Tomēr viņa vēlas ierosināt vairākus grozījumus, lai šo priekšlikumu uzlabotu.

Referente atbalsta Komisijas ierosināto noteikumu, kas ļauj dalībvalstīm noteikt izņēmumus no jaunās sistēmas tiem klāja apkalpes locekļiem, kuri nodarbināti kuģošanā tikai pa iekšējiem ūdensceļiem, kas nav savienoti ar citu dalībvalsti. Proporcionalitātes apsvērumu dēļ referente ierosina izņēmumus attiecināt arī uz klāja apkalpes locekļiem, kas ir nodarbināti uz kuģiem, kuri darbojas ļoti ierobežotā rādiusā, piemēram, noteiktiem prāmjiem. Kopumā šai direktīvai būtu jāattiecas tikai uz tām dalībvalstīm, kurām ir iekšējie ūdensceļi un/vai kuras piedāvā mācību un kvalifikācijas iespējas un programmas, kas paredzētas to kuģu apkalpes locekļiem, kuri kuģo pa iekšējiem ūdensceļiem.

Referente atzinīgi vērtē kopējo kritēriju kopumu, kas paredzēts, lai noteiktu iekšējo ūdensceļu posmus ar īpašiem riskiem, un pārredzamu procedūru, kas paredzēta, lai iegūtu kvalifikāciju kuģot šajos posmos, jo pašreizējā sistēmā šis aspekts rada šķēršļus darbaspēka mobilitātei. Tomēr kritērijos, kas paredzēti, lai identificētu posmu ar īpašiem riskiem, būtu jāņem vērā arī negadījumu augstais risks konkrētā vietā, kur šo risku nevar tik vienkārši novērst ar citiem līdzekļiem. Dalībvalstīm, kurās atrodas posmi ar īpašiem riskiem, vajadzētu būt iespējai pārbaudīt, kurai citai dalībvalstij ir atļauts novērtēt kompetenci attiecībā uz kuģošanu šajos posmos. Praktiskā pieredze var būt obligāts nosacījums kuģošanai konkrētos posmos ar īpašiem riskiem, un pieteikuma iesniedzējiem būtu jāpierāda, ka viņi attiecīgajos posmos ir veikuši paredzēto braucienu skaitu.

Trešo valstu izsniegtu kvalifikācijas sertifikātu atzīšana visvairāk attiecas uz tām valstīm, kurām ir kuģojami ūdensceļi, kas savienoti ar Savienības iekšējiem ūdensceļiem, kuri ir pieejami kuģošanai. Tādēļ referente ierosina atzīšanu attiecināt tikai uz šādām valstīm. Viņa šaubās, vai Komisija spētu efektīvi kontrolēt trešo valstu noteikumu atbilstību šajā direktīvā ietvertajiem noteikumiem.

Tā kā kompetenču pārbaude ir ļoti svarīga jaunās kvalifikāciju atzīšanas sistēmas daļa, referente uzskata, ka eksaminētāju kvalitātei ir būtiska nozīme un ka viņiem nevajadzētu būt iesaistītiem interešu konfliktā. Kandidātiem vajadzētu būt arī iespējai nokārtot konkrētā dalībvalstī eksāmenu, piemēram, izmantojot trenažieri, un izsniegtais praktiskā eksāmena sertifikāts būtu jāatzīst visās pārējās dalībvalstīs, ja tā īpašnieks iesniedz pieteikumu kvalifikācijas sertifikāta saņemšanai.

Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komiteja (CESNI), kurā ir iesaistīti speciālisti no visām dalībvalstīm, kā arī novērotāji, ieinteresētās personas un Eiropas upju komisiju pārstāvji, tika izveidota nolūkā izstrādāt kopējus noteikumus, kas piemērojami iekšzemes kuģošanai visā Savienībā. Tās darbs profesionālo kvalifikāciju jomā būtu jāņem vērā. Tādēļ Komisijai, saskaņā ar šo direktīvu pieņemot deleģētos un/vai īstenošanas aktus, būtu jāpārņem CESNI standarti.

Referente atzinīgi vērtē laterālajiem dalībniekiem piedāvāto iespēju kvalificēties par matrožiem vai kuģu vadītājiem pēc saīsinātas mācību programmas apguves. Būtu jānodrošina vienkāršāka piekļuve šai profesijai tiem kandidātiem, kuriem ir pieredze jūrnieka darbā vai kuri jau pabeiguši arodmācību programmu.

Lai gan sistēmā, kas pamatojas uz kompetenci, prasības attiecībā uz kuģošanas laiku nav tik būtiskas, tomēr tad, kad pieteikuma iesniedzējs kārto eksāmenu, lai iegūtu sertifikātu, praktiskā pieredze būtu pienācīgi jāņem vērā. Lai nodrošinātu darbību drošību, vajadzētu noteikt prasību par vismaz 45 dienu ilgu kuģošanas laiku, kas atbilst 6 kuģošanas mēnešiem. Būtu jāuzsver, ka pieredzi nevar pilnībā aizstāt ar apmācību, izmantojot trenažieri.

Referente arī ierosina konkrētas papildu kompetences, piemēram, zināšanas par satiksmes noteikumiem un pamatzināšanas par bīstamu preču pārvadāšanu, kas būtu nepieciešamas, lai varētu iegūt kuģa vadītāja kvalifikāciju. Tā kā kuģa apkalpes locekļu skaits ir neliels, kuģu vadītājiem būtu jāspēj palīdzēt apkalpes locekļiem veikt ikdienas pienākumus, kuru izpildē nepieciešamas operatīvajam līmenim atbilstošas kompetences. Lai nodrošinātu kuģošanas drošību, ļoti svarīga ir pareiza saziņa ar jebkuru citu kuģi un iestādēm krastā. Tādēļ kuģu vadītājiem būtu jāprot angļu valoda pamata līmenī. Prast angļu valodu vēl jo svarīgāk ir tiem pasažieru navigācijas speciālistiem, kuri ir atbildīgi par pasažieru aizsardzību ārkārtas gadījumos.


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinums (*) (13.10.2016)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu kuģošanā iekšējos ūdeņos un Padomes Direktīvas 96/50/EK un Padomes Direktīvas 91/672/EEK atcelšanu

(COM(2016)0082 – C8-0061/2016 – 2016/0050(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Lynn Boylan

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Iekšējo ūdensceļu transports (IŪT) pēc savas būtības ir Eiropas mēroga jautājums, jo lielākā daļa iekšējo ūdensceļu ir pārrobežu transporta ūdensceļi.

Ņemot vērā nekaitīgo ietekmi uz vidi, kravu novirzīšanu no autoceļiem uz ūdensceļiem un darbvietu saglabāšanu un radīšanu, IŪT nozare būtu jāatbalsta.

Vissvarīgākais jautājums IŪT nozarē ir šajā nozarē strādājošo apkalpes locekļu un kuģa vadītāju, kā arī pasažieru, kuģu un preču vispārējā drošība un vides aizsardzība. Drošība ir arī svarīgs aspekts pa iekšējiem ūdensceļiem kuģojošo kuģu tiešā tuvumā esošiem cilvēkiem, precēm un videi, jo tos var negatīvi ietekmēt negadījumi/ nepareiza rīcība.

Ir būtiski saglabāt attiecīgos standartus, lai garantētu drošību. Tas savukārt nodrošinās, ka šajā nozarē strādājošie atbildīgi veiks nepieciešamos pasākumus.

Profesionālā apmācība ir katras dalībvalsts ziņā, bet IŪT nozarē ir jāievieš salīdzināmi standarti, lai garantētu drošību uz visiem iekšējiem ūdensceļiem, jo īpaši ņemot vērā to, ka šis darbs tiek veikts mobilitātes apstākļos.

Darba ņēmēju mobilitātes princips nodrošina kuģu vadītājiem un apkalpes locekļiem iespējas strādāt citā dalībvalstī. Lai aizsargātu šo mobilitātes principu, ir svarīgi atzīt kvalifikācijas.

Profesionālās kvalifikācijas atzīšana ir iespējama tikai tad, ja kompetences ir salīdzināmas, tās var novērtēt un apstiprināt. Pretējā gadījumā pastāv iespēja, ka apkalpes locekļi un kuģu vadītāji dalībvalstīs varētu saņemt sertifikātus ar zemākiem standartiem. Šo “tirgošanos ar sertifikātiem” nedrīkst pieļaut, jo varētu rasties ļaunprātīgas izmantošanas situācijas un lētāka/vieglāka sertifikātu iegūšana varētu pazemināt standartus.

Lai garantētu drošību uz ūdensceļiem, nepieciešamajām kvalifikācijām vajadzētu būt salīdzināmā ziņā derīgām visām iesaistītajām personām. Tas nozīmē, ka pēc iespējas būtu jāizvairās no izņēmumiem.

Lai nodrošinātu apkalpes locekļu un kuģu vadītāju mobilitāti, ir arī jāpanāk, lai standarti tiktu piemēroti visās dalībvalstīs un lai tie attiektos uz savstarpēji nesavienotiem ūdensceļiem. Pretējā gadījumā to apkalpes locekļu un kuģu vadītāju sertifikāti, kuri ir no neiekļautajām dalībvalstīm un kuri kuģo pa savstarpēji nesaistītiem ūdensceļiem, netiktu atzīti saskaņā ar šo direktīvu, un attiecīgie apkalpes locekļi un kuģu vadītāji nevarētu izmantot mobilitātes principu. Citiem vārdiem — visiem nebūtu vienlīdzīgu iespēju, un tas būtu pretrunā ar šīs direktīvas garu.

Lai nodrošinātu vislabākos drošības standartus, ir jānosaka ūdensceļu posmi, kuros ir īpaši riski. To varētu atbildīgi veikt tās dalībvalstis, kuru teritorijā ir šādi ūdensceļu posmi ar īpašiem riskiem. Lai nepieļautu šādu posmu noteikšanu krāpnieciskos nolūkos (upes/kanāla noteikšana visā tās/tā garumā par posmu ar īpašu risku), Komisija nodrošina dalībvalstīm kritērijus, kurus tās izmanto, lai noteiktu posmus ar īpašiem riskiem.

Profesionālā apmācība ir dalībvalstu ziņā. Tomēr nepietiek tikai ar minimālajiem standartiem, jo bieži vien tie ir zemākie standarti. IŪT nozare ir nosacīti droša, jo ilgā laika posmā ir izstrādāti augsti profesionālie standarti, ņemot vērā upju komisiju pieredzi. Ir svarīgi, lai Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komiteja (CESNI) kopā ar dalībvalstu ekspertiem, upju komisiju pārstāvjiem un sociālajiem partneriem izstrādātu un ieviestu kopējus profesionālās apmācības standartus.

Profesijas pievilcība netiks uzlabota, izmantojot zemākus standartus; tā uzlabosies drīzāk tādēļ, ka apkalpes locekļiem būs iespēja kļūt par labi apmācītiem un prasmīgiem speciālistiem, kuri šajā nozarē ir nepieciešami un pieprasīti, lai veiktu darbu un saglabātu drošību.

Pirmais solis šajā virzienā ir jau esošo sertifikātu atzīšana. Taču tas jādara, nepazeminot standartus un nenodarbojoties ar sertifikātu tirgošanos, pirkšanu un krāpniecību. Kvalifikācijas standartu nodrošināšanā svarīgs pasākums ir ne tikai kuģu vadītāju, bet arī apkalpes locekļu eksāmena praktiskās daļas nokārtošana, tādējādi pierādot savu kompetenci. Atsevišķos gadījumos, piemēram, radiosakaru ierīču izmantošanā un praktisko situāciju skaidrošanā, arī mutiskais eksāmens varētu būt lietderīgs. Apmācībā ir būtiski ne vien piedalīties profesionālās apmācības programmās, bet arī ar vērtējuma/eksāmena starpniecību pierādīt savas kompetences, jo kompetences apliecināšana tikai ar kuģošanas laiku nav pietiekama, ja apkalpes locekļi nav iesaistīti tādu uzdevumu izpildē, kuri attiecas uz iekšējo ūdensceļu kuģa darbību.

Tiem darba ņēmējiem, kuri strādā uz jūras kuģiem, vajadzētu būt vieglākai iespējai pāriet uz IŪT nozari, ja vien standarti nav zemāki. Tas nozīmē, ka iepriekšējai profesijai ir jābūt saistītai ar jūras kuģa darbību. Turklāt nozarei vajadzētu būt atvērtai arī citu profesiju pārstāvjiem, taču neapejot parasto profesionālo apmācību IŪT nozarē.

Mācību trenažieriem ir jābūt tādiem pašiem kā eksāmenos izmantotajiem trenažieriem, citādi varētu rasties standartu pazemināšanas risks.

Lai aizsargātu drošības un profesionālās apmācības standartus, ir svarīgi, lai dalībvalstīm būtu iespēja ziņot par problēmām vai iesniegt sūdzības par profesionālās sertifikācijas sistēmu, ja rodas aizdomas par sertifikāta īstumu. Komisijai ir jāapkopo šīs sūdzības, lai varētu īstenot pasākumus pret ļaunprātīgu rīcību, kā arī lai novērtētu sistēmu kopumā.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3.a)  Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumā par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai1a Savienības līmenī definē jēdzienus “kvalifikācija”, “kompetence” un “prasmes”. Jebkurā jaunā tiesību aktā, ar ko nosaka kvalifikācijas standartus, būtu jāizmanto minētajā ieteikumā definētie jēdzieni.

 

______________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikums par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp.).

Pamatojums

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra ir kļuvusi par galveno standartu un atsauces dokumentu. Jauniem tiesību aktiem, kuros izmanto ar kvalifikāciju saistītu terminoloģiju, piemēram, jēdzienus “kompetence”, “kvalifikācija”, “prasmes”, jābūt balstītiem uz esošajām definīcijām atbilstoši labākam likumdošanas procesam.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Mobilitātes veicināšanai un kuģošanas drošības un cilvēku dzīvības aizsardzības nodrošināšanai ir svarīgi, lai klāja apkalpes locekļiem, personām, kuras uz pasažieru kuģiem atbild par drošību ārkārtas situācijās, un personām, kuras iesaistītas ar sašķidrinātu dabasgāzi darbināmu kuģu bunkurēšanā, būtu kvalifikācijas sertifikāti, kas apliecina viņu kvalifikāciju. Lai nodrošinātu efektīvu izpildi, šīm personām šādiem sertifikātiem vajadzētu būt viņu profesionālo pienākumu veikšanas laikā.

(5)  Mobilitātes veicināšanai un kuģošanas drošības un cilvēku dzīvības, kā arī vides aizsardzības nodrošināšanai ir svarīgi, lai klāja apkalpes locekļiem neatkarīgi no tā, vai viņi strādā uz pasažieru kuģiem vai bunkurētājiem, jo īpaši personām, kuras uz pasažieru kuģiem atbild par drošību ārkārtas situācijās, un personām, kuras iesaistītas ar sašķidrinātu dabasgāzi darbināmu kuģu bunkurēšanā, būtu kvalifikācijas sertifikāti, kas apliecina viņu kvalifikāciju. Turklāt sertificētas kvalifikācijas uzlabos iespējas darba tirgū un nodrošinās kvalifikāciju atzīšanu. Lai nodrošinātu efektīvu izpildi, šīm personām šādiem sertifikātiem vajadzētu būt viņu profesionālo pienākumu veikšanas laikā.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Izmaksu lietderības dēļ Savienības kvalifikācijas sertifikātiem nevajadzētu būt obligātiem kuģošanai pa valsts iekšējiem ūdensceļiem, kas nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamo ūdensceļu tīklu.

(8)  Lai nodrošinātu drošu kuģošanu, darbaspēka mobilitāti un izmaksu lietderību un proporcionalitāti, dalībvalstis var izvēlēties noteikt Savienības kvalifikācijas sertifikātu iegūšanu kā obligātu kuģošanai pa valsts iekšējiem ūdensceļiem, kas nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamo ūdensceļu tīklu.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai veicinātu kuģu ekspluatācijā iesaistīto personu mobilitāti visā Savienībā un ņemot vērā to, ka visiem kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem, kas izsniegti saskaņā ar šo direktīvu, vajadzētu atbilst minimāliem standartiem, dalībvalstīm būtu jāatzīst profesionālā kvalifikācija, kas apliecināta saskaņā ar šo direktīvu. Tādējādi visām personām, kam ir šāda kvalifikācija, vajadzētu būt iespējai veikt profesionālo darbību visos Savienības iekšējos ūdensceļos.

(9)  Lai veicinātu kuģu ekspluatācijā iesaistīto personu mobilitāti visā Savienībā un ņemot vērā to, ka visiem kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem, kas izsniegti saskaņā ar šo direktīvu, vajadzētu atbilst noteiktajiem standartiem, dalībvalstīm būtu jāatzīst profesionālā kvalifikācija, kas apliecināta saskaņā ar šo direktīvu. Tādējādi visām personām, kam ir šāda kvalifikācija, vajadzētu būt iespējai veikt profesionālo darbību visos Savienības iekšējos ūdensceļos.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Ņemot vērā no 2003. gada notiekošo Savienības un CCNR sadarbību, kuras rezultātā izveidota Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komiteja (CESNI) – CCNR aizgādībā izveidota starptautiska struktūra –, un lai racionalizētu tiesisko regulējumu, kas reglamentē profesionālās kvalifikācijas Eiropā, kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem, kuri izsniegti atbilstīgi noteikumiem par Reinā kuģojošu kuģu personālu saskaņā ar pārskatīto Konvenciju par kuģošanu Reinā, kas nosaka šīs direktīvas prasībām identiskas prasības, vajadzētu būt derīgiem visos Savienības iekšējos ūdensceļos. Šādus dokumentus, kas izsniegti trešās valstīs, Savienībā vajadzētu atzīt, ievērojot savstarpīguma principu. Lai sekmīgāk novērstu šķēršļus, kas kavē darbaspēka mobilitāti, un labāk racionalizētu tiesisko regulējumu, kas reglamentē profesionālās kvalifikācijas Eiropā, visus kvalifikācijas sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnālus, kuri izsniegti trešā valstī, pamatojoties uz prasībām, kas ir identiskas šajā direktīvā noteiktajām prasībām, arī var atzīt visos Savienības ūdensceļos, ievērojot Komisijas novērtējumu un to, vai minētā trešā valsts atzīst saskaņā ar šo direktīvu izsniegtus dokumentus.

(10)  Ņemot vērā no 2003. gada notiekošo Savienības un CCNR sadarbību, kuras rezultātā izveidota Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komiteja (CESNI) – CCNR aizgādībā izveidota starptautiska struktūra, kuras sastāvā ir dalībvalstu un upju komisiju pārstāvji un sociālie partneri –, un lai racionalizētu tiesisko regulējumu, kas reglamentē profesionālās kvalifikācijas Eiropā, kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem, kuri izsniegti atbilstīgi noteikumiem par Reinā kuģojošu kuģu personālu saskaņā ar pārskatīto Konvenciju par kuģošanu Reinā, kas nosaka šīs direktīvas prasībām identiskas prasības, vajadzētu būt derīgiem visos Savienības iekšējos ūdensceļos. Tādējādi CESNI būtu jāizstrādā standarti visās jomās, kurās Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus, izņemot kuģojamu ūdensceļu posmus, kuros, kā uzskata dalībvalstis, pastāv īpaši riski. Šādus dokumentus, kas izsniegti trešās valstīs, Savienībā vajadzētu atzīt, ievērojot savstarpīguma principu. Lai sekmīgāk novērstu šķēršļus, kas kavē darbaspēka mobilitāti, un labāk racionalizētu tiesisko regulējumu, kas reglamentē profesionālās kvalifikācijas Eiropā, visus kvalifikācijas sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnālus, kuri izsniegti trešā valstī, pamatojoties uz prasībām, kas ir identiskas šajā direktīvā noteiktajām prasībām, arī var atzīt visos Savienības ūdensceļos, ievērojot Komisijas novērtējumu un to, vai minētā trešā valsts atzīst saskaņā ar šo direktīvu izsniegtus dokumentus.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Dalībvalstīm kvalifikācijas sertifikāti būtu jāizsniedz tikai personām, kuras atbilst minimālajām prasībām attiecībā uz kompetences līmeni, vecumu, veselības stāvokli un kuģošanas laiku, kas vajadzīgs konkrētas kvalifikācijas iegūšanai.

(12)  Dalībvalstīm kvalifikācijas sertifikāti būtu jāizsniedz tikai personām, kuras atbilst noteiktajām prasībām attiecībā uz kompetences līmeni, ja kompetence iegūta, sekmīgi piedaloties apstiprinātā mācību programmā, un ja tā apstiprināta ar novērtējumu, kā arī attiecībā uz vecumu, veselības stāvokli, nepieciešamo izglītību un apmācību un kuģošanas laiku, kas vajadzīgs konkrētas kvalifikācijas iegūšanai.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12.a)  Komisijai un dalībvalstīm būtu jāmudina jaunieši iegūt profesionālu kvalifikāciju iekšzemes kuģošanā un šajā saistībā jāizveido konkrēti pasākumi sociālo partneru darbības atbalstam.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai nodrošinātu kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu, kvalifikācijas sertifikātiem vajadzētu pamatoties uz kuģu ekspluatācijai nepieciešamo kompetenci. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai personām, kuras saņem kvalifikācijas sertifikātus, būtu attiecīgais minimālais kompetences līmenis, kas apliecināts pēc atbilstīgas novērtēšanas. Šāda novērtēšana var būt administratīvs eksāmens vai daļa no apstiprinātām mācību programmām, ko īsteno saskaņā ar kopējiem standartiem, lai dažādām kvalifikācijām nodrošinātu salīdzināmu minimālo kompetences līmeni visās dalībvalstīs.

(13)  Lai nodrošinātu kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu, kvalifikācijas sertifikātiem vajadzētu pamatoties uz kuģu ekspluatācijai nepieciešamo kompetenci. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai personām, kuras saņem kvalifikācijas sertifikātus, būtu attiecīgais nepieciešamais kompetences līmenis, kas apliecināts pēc atbilstīgas novērtēšanas. Šāda novērtēšana var būt administratīvs eksāmens vai daļa no apstiprinātām mācību programmām, kurās nepieciešamības gadījumā var ietvert praktisku novērtējumu, ko īsteno saskaņā ar kopējiem standartiem, lai dažādām kvalifikācijām nodrošinātu salīdzināmu minimālo kompetences līmeni visās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Ņemot vērā atbildību par drošību, kad tiek veikta kuģa vadītāja profesionālā darbība, kuģojot ar radara palīdzību un bunkurējot ar sašķidrinātu dabasgāzi darbināmus kuģus vai kuģojot ar kuģiem, kas darbināmi ar sašķidrinātu dabasgāzi, ar praktiskiem eksāmeniem jāpārbauda, vai vajadzīgais kompetences līmenis patiešām ir sasniegts. Lai vienkāršotu kompetences novērtēšanu, šādus praktiskus eksāmenus var īstenot, izmantojot apstiprinātus trenažierus.

(14)  Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt drošību, kad tiek veikta atbildīgā klāja apkalpes locekļa, kuģa vadītāja un pasažieru kuģa drošības speciālista profesionālā darbība, kuģojot ar radara palīdzību un bunkurējot ar sašķidrinātu dabasgāzi darbināmus kuģus vai kuģojot ar kuģiem, kas darbināmi ar sašķidrinātu dabasgāzi, ar praktiskiem eksāmeniem jāpārbauda, vai vajadzīgais kompetences līmenis patiešām ir sasniegts. Lai vienkāršotu kompetences novērtēšanu, šādus praktiskus eksāmenus var īstenot, izmantojot apstiprinātus trenažierus.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Mācību programmas ir jāapstiprina, lai apliecinātu, ka programmu saturs un organizācija atbilst kopējām obligātajām prasībām. Šāda atbilstība ļauj novērst nevajadzīgus šķēršļus, kas traucē sākt profesionālo darbību, jo tādējādi personām, kuras vajadzīgās prasmes jau apguvušas arodmācībās, nav jākārto lieki papildu eksāmeni. Apstiprinātu mācību programmu pastāvēšana var arī veicināt to, ka kuģošanā iekšējos ūdeņos iesaistās darbinieki ar iepriekšēju pieredzi citās nozarēs, jo viņiem var būt pieejamas īpašas mācību programmas, kurās ņemta vērā jau iegūtā kompetence.

(15)  Mācību programmas ir jāapstiprina, lai apliecinātu, ka programmu saturs un organizācija atbilst kopējām noteiktajām prasībām. Šāda atbilstība ļauj novērst šķēršļus, kas traucē sākt profesionālo darbību, jo tādējādi personām, kuras vajadzīgās prasmes jau ir apguvušas ar jūru saistītā darba vidē vai ar jūru saistītās profesijās, arodmācībās vai citās mācībās, nav jākārto papildu eksāmeni. Apstiprinātu mācību programmu pastāvēšana var arī veicināt to, ka kuģošanā iekšējos ūdeņos iesaistās darbinieki ar iepriekšēju pieredzi citās nozarēs, jo viņiem var būt pieejamas īpašas mācību programmas, kurās ņemta vērā jau iegūtā kompetence.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Lai sekmīgāk veicinātu kuģa vadītāju mobilitāti, vajadzētu atļaut visām dalībvalstīm, ja iespējams, novērtēt kompetenci, kas vajadzīga, saskaroties ar īpašiem kuģošanas drošības riskiem visos Savienības iekšējo ūdensceļu posmos, kuros šādi riski ir konstatēti.

(16)  Lai sekmīgāk veicinātu kuģa vadītāju mobilitāti, vajadzētu atļaut visām dalībvalstīm, kurās ir kuģojami iekšējie ūdensceļi, ja iespējams, novērtēt kompetenci, kas vajadzīga, saskaroties ar īpašiem kuģošanas drošības riskiem visos Savienības iekšējo ūdensceļu posmos, kuros šādi riski ir konstatēti.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Kuģošanas laiks būtu jāpārbauda, skatot dalībvalsts apstiprinātus ierakstus darba uzskaites grāmatiņās. Lai varētu veikt šādu pārbaudi, dalībvalstīm būtu jāizsniedz darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnāli un jānodrošina, lai kuģa žurnālos būtu reģistrēti kuģu braucieni. Pretendenta veselības stāvokļa atbilstība būtu jāapliecina apstiprinātam praktizējošam mediķim.

(17)  Kuģošanas laiks būtu jāpārbauda, skatot dalībvalsts apstiprinātus ierakstus darba uzskaites grāmatiņās. Lai varētu veikt šādu pārbaudi, dalībvalstīm būtu ne vien jāizsniedz darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnāli un jānodrošina, lai kuģa žurnālos būtu reģistrēti kuģu braucieni, bet tām būtu arī ar citiem līdzekļiem jākontrolē kuģošanas laika ievērošana. Pretendenta veselības stāvokļa atbilstība būtu jāapliecina apstiprinātam praktizējošam mediķim.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Iestādes, tostarp trešo valstu iestādes, kuras izsniedz kvalifikācijas sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnālus saskaņā ar noteikumiem, kas ir identiski šīs direktīvas noteikumiem, apstrādā personas datus. Direktīvas novērtēšanai, statistikas vajadzībām, drošības uzturēšanai, kuģošanas vienkāršošanai un lai veicinātu informācijas apmaiņu starp šīs direktīvas īstenošanā un izpildē iesaistītajām iestādēm, minētajām iestādēm un attiecīgā gadījumā starptautiskajām organizācijām, kas izstrādājušas minētos identiskos noteikumus, arī vajadzētu dot piekļuvi Komisijas uzturētajai datubāzei. Tomēr šādā piekļuvē būtu jānodrošina pienācīgs datu, tostarp personas datu, aizsardzības līmenis.

(20)  Iestādes, tostarp trešo valstu iestādes, kuras izsniedz kvalifikācijas sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnālus saskaņā ar noteikumiem, kas ir identiski šīs direktīvas noteikumiem, apstrādā personas datus. Direktīvas novērtēšanai, statistikas vajadzībām, drošības uzturēšanai, kuģošanas vienkāršošanai un lai veicinātu informācijas apmaiņu starp šīs direktīvas īstenošanā un izpildē iesaistītajām iestādēm, minētajām iestādēm un nepieciešamības gadījumā starptautiskajām organizācijām, kas izstrādājušas minētos identiskos noteikumus, arī vajadzētu dot piekļuvi Komisijas uzturētajai datubāzei. Tomēr šādā piekļuvē būtu jānodrošina augsts datu aizsardzības līmenis, jo īpaši personas datu gadījumā.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Lai turpmāk samazinātu administratīvo slogu un vienlaikus padarītu dokumentus grūtāk viltojamus, Komisijai kā nākamais solis pēc šīs direktīvas pieņemšanas būtu jāizskata iespēja ieviest darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu elektronisku versiju, kā arī elektroniskas profesionālās kartes, kurās ietverti Savienības kvalifikācijas sertifikāti. Šajā darbā Komisijai būtu jāņem vērā citos transporta veidos, it sevišķi autotransportā, jau esošās tehnoloģijas. Pēc tam, kad veikts ietekmes novērtējums, tostarp izmaksu un ieguvumu novērtējums un ietekmes uz pamattiesībām novērtējums, it sevišķi saistībā ar personas datu aizsardzību, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāiesniedz priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomei.

(21)  Lai turpmāk samazinātu administratīvo slogu un vienlaikus padarītu dokumentus grūtāk viltojamus, Komisijai būtu jāizskata piemērota tiesiskā regulējuma pieņemšana, lai ieviestu darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu elektronisku versiju, kā arī elektroniskas profesionālās kartes, kurās ietverti Savienības kvalifikācijas sertifikāti. Šajā darbā Komisijai būtu jāņem vērā citos transporta veidos, it sevišķi autotransportā, jau esošās tehnoloģijas. Tai arī būtu jāņem vērā izmantojamība un pieejamība saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Pēc tam, kad veikts ietekmes novērtējums, tostarp izmaksu un ieguvumu novērtējums un ietekmes uz pamattiesībām novērtējums, it sevišķi saistībā ar personas datu aizsardzību, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāiesniedz priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomei. Lai elektroniski reģistrētu visu apkalpes locekļu darba stundas un veiktos pienākumus, ir nepieciešams ieviest arī pret viltojumiem drošas ierīces.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Lai nodrošinātu saskaņotus kvalifikācijas sertificēšanas minimālos standartus un uzlabotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un šīs direktīvas īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu, ko veic Komisija, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka kompetences standartus, veselības stāvokļa standartus, praktisko eksāmenu standartus, standartus trenažieru apstiprināšanai un standartus, ar ko nosaka tādas Komisijas uzturētas datubāzes raksturlielumus un izmantošanas nosacījumus, kurā izmitina galveno datu kopiju saistībā ar Savienības kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām, kuģa žurnāliem un atzītajiem dokumentiem. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(24)  Lai nodrošinātu saskaņotus kvalifikācijas sertificēšanas nepieciešamos standartus un uzlabotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un šīs direktīvas īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu, ko veic Komisija, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka uz CESNI standartiem balstītus kompetences standartus, veselības stāvokļa standartus, praktisko un mutisko eksāmenu standartus, standartus trenažieru apstiprināšanai un standartus, ar ko nosaka tādas Komisijas uzturētas datubāzes raksturlielumus un izmantošanas nosacījumus, kurā izmitina galveno datu kopiju saistībā ar Savienības kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām, kuģa žurnāliem un atzītajiem dokumentiem. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  CESNI, kurā var piedalīties eksperti no visām dalībvalstīm, sagatavo standartus kuģošanai iekšējos ūdeņos, tostarp profesionālās kvalifikācijas standartus. Komisija var ņemt vērā šos standartus, kad tā ir pilnvarota pieņemt tiesību aktus atbilstīgi šai direktīvai.

(26)  CESNI, kurā var piedalīties eksperti no visām dalībvalstīm, upju komisiju pārstāvji un sociālie partneri, pilnībā iesaistās kuģošanai iekšējos ūdeņos paredzētu standartu, tostarp profesionālās kvalifikācijas standartu, izstrādē un sagatavošanā. Izņemot tos kuģojamo ūdensceļu posmus, kuros, kā uzskata dalībvalstis, pastāv īpaši riski, Komisija var ietekmēt CESNI standartus tikai tad, ja tā ir pilnvarota pieņemt tiesību aktus atbilstīgi šai direktīvai.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, izstrādāt kopīgu regulējumu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai kuģošanā iekšējos ūdeņos, – nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstis, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(27)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, izstrādāt kopīgu regulējumu minimālās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai kuģošanā iekšējos ūdeņos, – nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstis, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu.Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

 

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27.a)  Atzīšanas sistēma varētu būt pirmais solis mobilitātes uzlabošanā šajā nozarē. Vidēji ilgā termiņā salīdzināma arodapmācības un profesionālās apmācības sistēma atvieglotu mobilitāti un garantētu drošību.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 6. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  "klāja apkalpes locekļi" ir personas, kuras iesaistītas pa Savienības iekšējiem ūdensceļiem kuģojoša kuģa ekspluatācijā, veicot uzdevumus, kas saistīti ar kuģošanu, kravas apstrādi, kraušanu, tehnisko apkopi vai remontu, izņemot personas, kuru uzdevums ir nodarboties tikai ar dzinēju, elektrisko un elektronisko iekārtu ekspluatāciju;

(6)   "klāja apkalpes locekļi" ir personas, kuras iesaistītas pa Savienības iekšējiem ūdensceļiem kuģojoša kuģa ekspluatācijā, veicot uzdevumus, kas saistīti ar kuģošanu, kuģa darbības uzraudzīšanu, kuģu mašīnbūvi, saziņu, drošību, veselības un vides aizsardzību, kravas apstrādi, kraušanu, tehnisko apkopi vai remontu, izņemot personas, kuru uzdevums ir nodarboties tikai ar dzinēju, elektrisko un elektronisko iekārtu ekspluatāciju;

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  "pasažieru navigācijas speciālists" ir persona, kuras kompetencē ir veikt pasākumus ārkārtas situācijās uz pasažieru kuģiem;

(7)  "pasažieru navigācijas speciālists" ir persona, kura strādā uz kuģa un kuras kompetencē ir veikt pasākumus ārkārtas situācijās uz pasažieru kuģiem;

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9.a)  "kvalifikācija" ir Ieteikumā par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu definētā kvalifikācija;

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  "kompetence" ir pierādīta spēja izmantot zināšanas un prasmes, kas prasītas noteiktos standartos, lai pienācīgi veiktu uzdevumus, kas vajadzīgi kuģu ekspluatācijai iekšējos ūdensceļos;

(10)  "kompetence" ir pierādīta spēja izmantot zināšanas, prasmes un personiskas, sociālas vai metodoloģiskas spējas atbilstīgi noteiktajiem standartiem, lai pienācīgi veiktu uzdevumus, kas vajadzīgi kuģu ekspluatācijai iekšējos ūdensceļos;

Pamatojums

Saskaņots ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrā noteikto definīciju.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja tas nepieciešams, lai gādātu par kuģošanas drošību, dalībvalstis var norādīt iekšējo ūdensceļu posmus, kuros ir īpaši riski, izņemot 7. pantā minētos iekšējos ūdensceļus, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, ja šādus riskus izraisa:

1.  Ja tas nepieciešams, lai gādātu par kuģošanas drošību, dalībvalstis norāda iekšējo ūdensceļu posmus, kuros ir īpaši riski, izņemot 7. pantā minētos iekšējos ūdensceļus, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, ja šādus riskus izraisa:

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  savu atbilstību I pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām attiecībā uz vecumu, kompetenci, administratīvo atbilstību un kuģošanas laiku atbilstīgi pieprasītajai kvalifikācijai;

(b)  savu atbilstību I pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām attiecībā uz vecumu, nepieciešamo kompetenci, administratīvo atbilstību un kuģošanas laiku atbilstīgi pieprasītajai kvalifikācijai;

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis pārbauda iesniegto dokumentu īstumu un derīgumu.

2.  Dalībvalstis, kurās ir kuģojami iekšējie ūdensceļi, pārbauda iesniegto dokumentu īstumu un derīgumu.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, kas vēlas saņemt 6. pantā minētās īpašās atļaujas, izņemot 6. panta b) punktā minētās atļaujas, sniedz pietiekamus dokumentārus pierādījumus par:

1.  Dalībvalstis, kurās ir kuģojami iekšējie ūdensceļi, nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, kas vēlas saņemt 6. pantā minētās īpašās atļaujas, izņemot 6. panta b) punktā minētās atļaujas, sniedz pietiekamus dokumentārus pierādījumus par:

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  savu atbilstību I pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām attiecībā uz vecumu, kompetenci, administratīvo atbilstību un kuģošanas laiku atbilstīgi pieprasītajai īpašajai atļaujai.

(b)  savu atbilstību I pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām attiecībā uz vecumu, nepieciešamo kompetenci, administratīvo atbilstību un kuģošanas laiku atbilstīgi pieprasītajai īpašajai atļaujai.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja pazīmes norāda, ka prasības kvalifikācijas sertifikātiem vai īpašajām atļaujām vairs netiek izpildītas, dalībvalstis veic visus vajadzīgos novērtējumus un attiecīgā gadījumā anulē minētos sertifikātus.

Ja pazīmes norāda, ka prasības kvalifikācijas sertifikātiem vai īpašajām atļaujām vairs netiek izpildītas, dalībvalstis veic visus vajadzīgos novērtējumus un attiecīgā gadījumā anulē minētos sertifikātus. Dalībvalstis izraugās vai izveido kompetentu iestādi, kurai iesniegt sūdzības par citas dalībvalsts vai valsts izdotu kvalifikācijas sertifikātu faktu precizitāti. Dalībvalstis informē Komisiju un CESNI par sūdzību. Komisija izskata sūdzību un veic atbilstošus pasākumus. Dalībvalstis var apturēt sertifikātu darbību, ja minētā iestāde secina, ka tajos ir vai šķietami ir faktu kļūdas, kas varētu apdraudēt sabiedrības drošību. Šāda apturēšana turpinās, līdz attiecīgā dalībvalsts pārliecinās, ka sertifikāti ir pareizi. Dalībvalstis apkopo informāciju par sūdzībām un sertifikātu darbības apturēšanu un reģistrē tās datubāzē saskaņā ar 23. panta 2. punktu.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka 4., 5. un 6. pantā minētajām personām ir kuģa drošai ekspluatācijai vajadzīgā kompetence, kā noteikts 15. pantā.

1.  Dalībvalstis, kurās ir kuģojami iekšējie ūdensceļi, nodrošina, ka 4., 5. un 6. pantā minētajām personām ir kuģa drošai ekspluatācijai vajadzīgā kompetence, kā noteikts 15. pantā.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai noteiktu kompetences standartus un attiecīgās zināšanas un prasmes atbilstīgi II pielikumā noteiktajām pamatprasībām.

1.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai noteiktu uz CESNI standartiem balstītus kompetences standartus un attiecīgās zināšanas un prasmes atbilstīgi II pielikumā noteiktajām pamatprasībām.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  administratīvās iestādes atbildībā saskaņā ar 16. pantu vai

(a)  dalībvalsts, kurā ir kuģojami ūdensceļi, administratīvās iestādes atbildībā saskaņā ar 16. pantu vai

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  vai kā daļu no mācību programmas, kas apstiprināta saskaņā ar 17. pantu.

(b)  vai kā daļu no mācību programmas, kura ir tādas dalībvalsts mācību sistēmas sastāvdaļa, kas apstiprināta saskaņā ar 17. pantu.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  uz pasažieru kuģiem attiecināmu kuģošanas drošības speciālista kvalifikācijas sertifikātu;

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka 15. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos eksāmenus organizē to atbildībā. Tās nodrošina, ka minētos eksāmenus pieņem eksaminētāji, kas ir kvalificēti 15. panta 1. punktā minētās kompetences un attiecīgo zināšanu un prasmes novērtēšanai.

Dalībvalstis, kurās ir kuģojami iekšējie ūdensceļi, nodrošina, ka 15. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos eksāmenus organizē to atbildībā. Tās nodrošina, ka minētos eksāmenus pieņem eksaminētāji, kas ir kvalificēti 15. panta 1. punktā minētās kompetences un attiecīgo zināšanu un prasmes novērtēšanai.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Mācību programmas, pēc kuru apgūšanas tiek piešķirti diplomi vai sertifikāti, kas apliecina atbilstību 15. panta 1. punktā minētajiem kompetences standartiem, apstiprina tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras teritorijā ir nodibināta attiecīgā izglītības vai mācību iestāde.

1.  Mācību programmas, pēc kuru apgūšanas tiek piešķirti diplomi vai sertifikāti, kas apliecina atbilstību 15. panta 1. punktā minētajiem kompetences standartiem, apstiprina to dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās ir kuģojami ūdensceļi un kuru teritorijā kompetentā mācību iestāde nodrošina izglītību vai mācības, ar noteikumu, ka šī izglītības programma ir dalībvalstu izglītības sistēmas neatņemama daļa. Dalībvalstis var apstiprināt mācību programmas valstu līmenī ar nosacījumu, ka šādas programmas atbilst kopējiem kritērijiem, kurus CESNI noteikusi Kvalitātes novērtēšanas un nodrošināšanas sistēmā (KNNS).

 

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai papildinātu šo direktīvu un noteiktu kopējos kritērijus šādām programmām, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, kurus CESNI noteikusi KNNS.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  eksāmenu, kura mērķis ir pārbaudīt atbilstību 15. panta 1. punktā minētajiem kompetences standartiem, pieņem kvalificēti eksaminētāji.

(c)  eksāmenu, kura mērķis ir pārbaudīt atbilstību 15. panta 1. punktā minētajiem kompetences standartiem, pieņem kvalificēti neatkarīgi eksaminētāji, kuriem nav interešu konfliktu.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis, kas norāda iekšējo ūdensceļu posmus, kuros ir īpaši riski 8. panta 1. punkta nozīmē, nosaka, kāda papildu kompetence vajadzīga kuģa vadītājiem kuģošanai šajos posmos un ar kādiem līdzekļiem tiek pierādīts, ka šīs prasības ir izpildītas.

Dalībvalstis pašas norāda iekšējo ūdensceļu posmus, kuri atrodas to teritorijā un kuros ir īpaši riski 8. panta 1. punkta nozīmē. Dalībvalstis nosaka, kāda papildu kompetence vajadzīga kuģa vadītājiem kuģošanai šajos posmos un ar kādiem līdzekļiem tiek pierādīts, ka šīs kompetences prasības ir izpildītas.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šādi līdzekļi var būt ierobežots skaits braucienu, kas jāveic attiecīgajā posmā, eksāmens uz trenažiera, eksāmens ar atbilžu variantiem vai minēto līdzekļu kombinācija.

Šādi līdzekļi ir obligātais skaits braucienu, kas jāveic attiecīgajā posmā, eksāmens uz trenažiera un eksāmens ar atbilžu variantiem.

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis apstiprina trenažierus, ko izmanto kompetences novērtēšanai. Šādu apstiprinājumu dod pēc pieprasījuma, ja tiek pierādīts, ka ierīce atbilst standartiem, kas trenažieriem noteikti 2. punktā minētajos deleģētajos aktos. Apstiprinājumā norāda, kādu konkrētu kompetenci atļauts novērtēt, izmantojot attiecīgo trenažieri.

1.  Mācību trenažieri atbilst salīdzināmam to trenažieru standartam, kurus izmanto kompetenču novērtēšanā. Dalībvalstis apstiprina abu veidu trenažierus. Šādu apstiprinājumu dod pēc pieprasījuma, ja tiek pierādīts, ka ierīce atbilst standartiem, kas trenažieriem noteikti 2. punktā minētajos deleģētajos aktos. Apstiprinājumā norāda, kādu konkrētu kompetenci atļauts novērtēt, izmantojot attiecīgo trenažieri.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kuras:

1.  Dalībvalstis, kurās ir kuģojami iekšējie ūdensceļi, izraugās kompetentās iestādes, kuras:

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka:

Dalībvalstis, kurās ir kuģojami iekšējie ūdensceļi, nodrošina, ka:

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ca)  darba inspekcijām ir pietiekams resursu apjoms un notiek ātra informācijas apmaiņa ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai garantētu drošību un godīgu konkurenci iekšzemes kuģošanas nozarē;

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts – 2. daļa – 1.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

–  sekmīgi pabeiguši kursu, kas nodrošina nepieciešamo drošības pamatsagatavotības līmeni;

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts – 2. daļa – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  darbs tiek veikts tikai saskaņā ar tās valsts piemērojamajiem nepilngadīgo aizsardzības noteikumiem, kurā māceklis atrodas, ja vien māceklības līgumu reglamentējošās materiālās tiesības neparedz augstāku aizsardzības līmeni;

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts – 2. daļa – 2.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

–  ir saņēmuši apstiprinātu sertifikātu, kas pierāda radiosakaru ierīču izmantošanas kompetenci saziņai uz iekšējo ūdensceļu kuģiem;

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – 2.1. daļa – a apakšpunkts – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

–  ir saņēmuši apstiprinātu sertifikātu, kas pierāda radiosakaru ierīču izmantošanas kompetenci saziņai uz iekšējo ūdensceļu kuģiem;

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – 2.1. daļa – b apakšpunkts – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

–  ir saņēmuši apstiprinātu sertifikātu, kas pierāda radiosakaru ierīču izmantošanas kompetenci saziņai uz iekšējo ūdensceļu kuģiem;

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – 2.1. daļa – c apakšpunkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  tiem ir vismaz piecu gadu darba pieredze pirms pieteikšanās mācību programmā;

–  tiem ir vismaz četru gadu darba pieredze pirms pieteikšanās mācību programmā;

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – 2.1. daļa – c apakšpunkts – 4.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

–  ir saņēmuši apstiprinātu sertifikātu, kas pierāda radiosakaru ierīču izmantošanas kompetenci saziņai uz iekšējo ūdensceļu kuģiem;

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – 2.2. daļa – a apakšpunkts – -1. ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

–  nav jaunāki par 17 gadiem;

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – 2.2. daļa – a apakšpunkts – 1.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

  ir saņēmuši apstiprinātu sertifikātu, kas pierāda radiosakaru ierīču izmantošanas kompetenci saziņai uz iekšējo ūdensceļu kuģiem;

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – 2.2. daļa – b apakšpunkts – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

–  ir saņēmuši apstiprinātu sertifikātu, kas pierāda radiosakaru ierīču izmantošanas kompetenci saziņai uz iekšējo ūdensceļu kuģiem;

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – 2.3. daļa – 1.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

–  ir saņēmuši apstiprinātu sertifikātu, kas pierāda radiosakaru ierīču izmantošanas kompetenci saziņai uz iekšējo ūdensceļu kuģiem;

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 3. punkts – 3.1. daļa – a apakšpunkts – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

–  ir saņēmuši apstiprinātu sertifikātu, kas pierāda radiosakaru ierīču izmantošanas kompetenci saziņai uz iekšējo ūdensceļu kuģiem;

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 3. punkts – 3.1. daļa – b apakšpunkts – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

–  ir saņēmuši apstiprinātu sertifikātu, kas pierāda radiosakaru ierīču izmantošanas kompetenci saziņai uz iekšējo ūdensceļu kuģiem;

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 3. punkts – 3.1. daļa – c apakšpunkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  tiem ir vismaz piecu gadu darba pieredze pirms pieteikšanās apstiprinātajā mācību programmā;

–  tiem ir vismaz piecu gadu darba pieredze pirms pieteikšanās apstiprinātajā mācību programmā, kura ilgst ne mazāk kā divus gadus;

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 3. punkts – 3.1. daļa – c apakšpunkts – 4.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

–  ir saņēmuši apstiprinātu sertifikātu, kas pierāda radiosakaru ierīču izmantošanas kompetenci saziņai uz iekšējo ūdensceļu kuģiem;

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Profesionālās kvalifikācijas atzīšana kuģošanā iekšējos ūdeņos

Atsauces

COM(2016)0082 – C8-0061/2016 – 2016/0050(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

11.4.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

11.4.2016

Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē

15.9.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Lynn Boylan

24.5.2016

Izskatīšana komitejā

31.8.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

12.10.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

44

8

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Guillaume Balas, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Elena Gentile, Arne Gericke, Marian Harkin, Czesław Hoc, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jean Lambert, Jérôme Lavrilleux, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Morten Løkkegaard, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, João Pimenta Lopes, Georgi Pirinski, Marek Plura, Terry Reintke, Anne Sander, Sven Schulze, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Romana Tomc, Yana Toom, Ulrike Trebesius, Marita Ulvskog, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Deirdre Clune, Tania González Peñas, Neoklis Sylikiotis, Flavio Zanonato

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raymond Finch


Juridiskās komitejas atzinums (12.7.2016)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu kuģošanā iekšējos ūdeņos un Padomes Direktīvas 96/50/EK un Padomes Direktīvas 91/672/EEK atcelšanu

(COM(2016)0082 – C8-0061/2016 – 2016/0050(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Joëlle Bergeron

ĪSS PAMATOJUMS

Ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu kuģošanā iekšējos ūdeņos ir iecerēts atcelt divas iepriekšējās direktīvas — Nr. 91/672/EEK (1991) un Nr. 96/50/EK (1996). Tās attiecās tikai uz kuģu vadītāju kvalifikāciju un turklāt neietvēra Reinu. Ar šo iniciatīvu ir paredzēts atzīt visu apkalpes locekļu, tostarp to, kuri darbojas Reinā, kvalifikācijas. Tā aptver gan kravu, gan pasažieru pārvadājumus iekšējos ūdensceļos. Tā neattiecas uz privāto transportu un atpūtas kuģiem. Tā attiecas uz visu ES iekšējo ūdensceļu tīklu, tomēr pieļaujot dažus iespējamus izņēmumus attiecībā uz iekšējiem ūdensceļiem, kuros nenotiek pārrobežu satiksme.

Tādējādi šīs jaunās iniciatīvas pamatā ir iepriekšējās direktīvas, kā arī darbs, kas paveikts rīcības programmu NAIADES I un NAIADES II ietvaros, un jo īpaši apvienotās darba grupas PLATINA attiecībā uz profesionālajām kvalifikācijām paveiktais darbs, kura ir izstrādājusi profesionālās kompetences standartus iekšējo ūdensceļu jomā.

Eiropas upju transports ir iekšējais transporta veids, kas pa ūdeni (kanāli, ūdensceļi, upes, ezeri utt.) ļauj pārvadāt preces vai pasažierus. Eiropas tīkls aptver gandrīz 41 000 km, kas savieno 12 Eiropas Savienības valstis. Preču pārvadājumi pa savstarpēji savienotiem upju ceļiem Eiropā aptver vairāk nekā 140 miljardus tonnkilometru (Eurostat, 2011. gads).

Upju transports perfekti atbilst ilgtspējīgas attīstības triju pīlāru prasībām: ekonomiskā ziņā upju transports joprojām ir konkurētspējīgs salīdzinājumā ar pārvadājumiem pa autoceļiem; no vides aizsardzības viedokļa raugoties, tas apvieno degvielas ekonomiju un zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas, tādējādi palīdzot cīnīties pret globālo sasilšanu. Visbeidzot, attiecībā uz sociālo pīlāru tas ir drošs transporta veids, kuram ir raksturīgs zems negadījumu līmenis un augsts izaugsmes potenciāls, kas nodrošina lielas darbvietu izveides iespējas, jo īpaši ostās. Visu šo iemeslu dēļ ir jāveicina šā alternatīvā transporta veida attīstība.

Līdz ar to tas ir arī Padomes un Komisijas direktīvas priekšlikuma mērķis — atzīt kvalifikācijas profesijā, kura pašlaik daudzās Eiropas Savienības valstīs saskaras ar mobilitātes trūkumu un darbaspēka nepietiekamību.

Šobrīd darba ņēmēji saskaras ar grūtībām attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu un nevajadzīgiem šķēršļiem, kas var būt prasības pārzināt īpašus vietējos apstākļus. Līdz ar to iespēja ieviest minimuma prasības attiecībā uz kuģu kapteiņu un kuģu vadītāju kompetencēm šķiet pamatota.

Atzinuma sagatavotāja atbalsta šo direktīvas priekšlikumu, tomēr ieviešot tajā dažus grozījumus:

lai gan iekšējo ūdensceļu tīkls bieži ir starptautisks, tam tomēr ir jāspēj saglabāt savai valstij raksturīgās iezīmes un īpatnības. Tādēļ atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ir jāļauj dalībvalstīm paredzēt noteiktas atkāpes. Atzinuma sagatavotāja ierosina precizēt dažas definīcijas.

Vēl viens atšķirības aspekts: šā priekšlikuma direktīvai par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu visās dalībvalstīs prasības ietver termiņus, lai nodrošinātu atbilsmi normām. Lai neradītu problēmas darba tirgū papildu darbaspēka trūkuma dēļ dažās dalībvalstīs, šīs direktīvas piemērošanas pārejas perioda pagarināšana varētu būt noderīga, jo tas palīdzētu visām Savienības dalībvalstīm spēt pakāpeniski īstenot pienākumus, kas noteikti direktīvā un tās pielikumos.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Šajā direktīvā paredzētajā atzīšanas procesā būtu jāietver visi kvalifikācijas sertifikāti, pieredzi apliecinošie dokumenti, darba uzskaites grāmatiņas un kuģošanā iekšzemes ūdeņos nodarbināto profesionāļu kuģa žurnāli, kas izveidoti pirms dalībvalsts pievienošanās Eiropas Savienībai, ja tie atbilst prasītajiem minimuma standartiem.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Mācību programmas ir jāapstiprina, lai apliecinātu, ka programmu saturs un organizācija atbilst kopējām obligātajām prasībām. Šāda atbilstība ļauj novērst nevajadzīgus šķēršļus, kas traucē sākt profesionālo darbību, jo tādējādi personām, kuras vajadzīgās prasmes jau apguvušas arodmācībās, nav jākārto lieki papildu eksāmeni. Apstiprinātu mācību programmu pastāvēšana var arī veicināt to, ka kuģošanā iekšējos ūdeņos iesaistās darbinieki ar iepriekšēju pieredzi citās nozarēs, jo viņiem var būt pieejamas īpašas mācību programmas, kurās ņemta vērā jau iegūtā kompetence.

(15)  Mācību programmas ir jāapstiprina, lai apliecinātu, ka programmu saturs un organizācija atbilst kopējām obligātajām prasībām. Šāda atbilstība ļauj novērst nevajadzīgus šķēršļus, kas traucē sākt profesionālo darbību, jo tādējādi personām, kuras vajadzīgās prasmes jau apguvušas arodmācībās, nav jākārto lieki papildu eksāmeni. Apstiprinātu mācību programmu pastāvēšana var arī veicināt to, ka kuģošanā iekšējos ūdeņos iesaistās darbinieki ar iepriekšēju pieredzi citās nozarēs, jo viņiem var būt pieejamas īpašas mācību programmas, kurās ņemta vērā jau iegūtā kompetence, kā arī atzīta viņu iepriekšējā profesionālā pieredze.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Lai nodrošinātu saskaņotus kvalifikācijas sertificēšanas minimālos standartus un uzlabotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un šīs direktīvas īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu, ko veic Komisija, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka kompetences standartus, veselības stāvokļa standartus, praktisko eksāmenu standartus, standartus trenažieru apstiprināšanai un standartus, ar ko nosaka tādas Komisijas uzturētas datubāzes raksturlielumus un izmantošanas nosacījumus, kurā izmitina galveno datu kopiju saistībā ar Savienības kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām, kuģa žurnāliem un atzītajiem dokumentiem. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(24)  Lai nodrošinātu saskaņotus kvalifikācijas sertificēšanas minimālos standartus un uzlabotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un šīs direktīvas īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu, ko veic Komisija, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka kompetences standartus, veselības stāvokļa standartus, praktisko eksāmenu standartus, standartus trenažieru apstiprināšanai un standartus, ar ko nosaka tādas Komisijas uzturētas datubāzes raksturlielumus un izmantošanas nosacījumus, kurā izmitina galveno datu kopiju saistībā ar Savienības kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām, kuģa žurnāliem un atzītajiem dokumentiem. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu1a. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

 

_____________

 

1a OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Šī direktīva neattiecas uz personām, kuras iesaistītas šādu kuģu ekspluatācijā:

2.  Šī direktīva neattiecas uz personām, kuras:

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  atpūtas kuģi;

(a)  kuģo sporta vai izklaides nolūkos;

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  prāmji, kas nepārvietojas patstāvīgi.

(b)  ir iesaistītas tādu prāmju ekspluatācijā, kas nepārvietojas patstāvīgi;

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  ir iesaistītas tādu kuģošanas līdzekļu ekspluatācijā, kurus izmanto bruņotie spēki, sabiedriskās kārtības uzturēšanas spēki, civilās aizsardzības dienesti, ūdensceļu administrācija, ugunsdzēsības dienesti un citi neatliekamās palīdzības dienesti.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 15. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)   "kuģošanas laiks" ir laiks, ko klāja apkalpes locekļi pavadījuši uz kuģa braucienā pa iekšējiem ūdensceļiem un ko apstiprinājusi kompetentā iestāde;

(15)   "kuģošanas laiks" ir laiks, ko klāja apkalpes locekļi pavadījuši uz kuģa braucienā pa iekšējiem ūdensceļiem, tostarp, ievērojot zināmus ierobežojumus, apmācības laiks ar simulatoru, kurš apstiprināts saskaņā ar 19. pantu, un ko apstiprinājusi kompetentā iestāde;

Pamatojums

Apmācība ar simulatoru ir īpaši efektīva, gatavojoties sarežģītu un ārkārtas situāciju risināšanai, un līdz ar to, ievērojot noteiktus ierobežojumus, tā būtu jāieskaita darba pieredzē, kas nepieciešama, lai iegūtu kvalifikāciju.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)   Dalībvalsts var atbrīvot kuģu vadītājus no pienākuma, kas izklāstīts 1. punktā, ja minētie kuģu vadītāji darbojas tikai valsts iekšējos ūdensceļos, kuri nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamo ūdensceļu tīklu. Dalībvalsts, kas piešķir atbrīvojumu, var izsniegt valsts kvalifikācijas sertifikātus, kurus var saņemt saskaņā ar nosacījumiem, kas atšķiras no šajā direktīvā paredzētajiem vispārējiem nosacījumiem. Šie valsts kvalifikācijas sertifikāti ir derīgi tikai tādos valsts iekšējos ūdensceļos, kuri nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamo ūdensceļu tīklu.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Sešu mēnešu laikā pēc paziņošanas Komisija pieņem īstenošanas lēmumu, ar ko apstiprina ierosinātos pasākumus, ja tie atbilst šā panta un 18. panta noteikumiem, vai pretējā gadījumā prasa dalībvalstij grozīt vai nepieņemt ierosināto pasākumu.

3.  Sešu mēnešu laikā pēc paziņošanas Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot procedūru ierosināto pasākumu apstiprināšanai, ja tie atbilst šā panta un 18. panta noteikumiem, vai pretējā gadījumā prasītu dalībvalstij grozīt vai nepieņemt ierosināto pasākumu.

(Ar šo grozījumu ir paredzēts grozīt pantu par pilnvaru deleģēšanu, lai atsauktos uz šo punktu.)

Pamatojums

Iekšējo ūdensceļu, kuriem piemīt īpašs riska faktors, klasifikācija faktiski nozīmē, ka netiek atzītas saskaņotas kvalifikācijas par attiecīgo daļu. Lai atļautu šādas atkāpes, ir piemērotāk izmantot deleģēto aktu, nevis īstenošanas aktu.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

12. pants – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  lai atjauninātu Savienības kvalifikācijas sertifikātu, kas izsniegts klāja apkalpes locekļiem, ir sniegti pietiekami dokumentāri pierādījumi, kas minēti 10. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Pamatojums

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Mācību programmas, pēc kuru apgūšanas tiek piešķirti diplomi vai sertifikāti, kas apliecina atbilstību 15. panta 1. punktā minētajiem kompetences standartiem, apstiprina tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras teritorijā ir nodibināta attiecīgā izglītības vai mācību iestāde.

1.  Dalībvalstis var izveidot mācību programmas personām, kas minētas 4., 5. un 6. pantā. Dalībvalstis nodrošina, ka šādas mācību programmas, pēc kuru apgūšanas tiek piešķirti diplomi vai sertifikāti, kas apliecina atbilstību 15. panta 1. punktā minētajiem kompetences standartiem, apstiprina tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras teritorijā attiecīgā izglītības vai mācību iestāde īsteno savas mācību programmas.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Dalībvalstis atzīst diplomus vai sertifikātus, kas piešķirti pēc tādu mācību programmu pabeigšanas, kuras saskaņā ar 1. punktu ir apstiprinājušas citas dalībvalstis.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Piemērojot šo punktu, dalībvalstis izmanto objektīvus, pārredzamus, nediskriminējošus un samērīgus kritērijus.

Piemērojot šo punktu, dalībvalstis izmanto objektīvus, pārredzamus, nediskriminējošus un samērīgus kritērijus, ņemot vērā vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības principus.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a   Dalībvalstis pēc iespējas nodrošina, ka citu dalībvalstu valstspiederīgajiem ir garantēta pieeja simulatoriem.

Pamatojums

Tā kā ne visu dalībvalstu rīcībā ir simulatori, šķiet loģiski, ka dalībvalstis, kurām tie ir, veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu citu dalībvalstu valstspiederīgajiem piekļuvi šiem simulatoriem gan pārbaudes, gan apmācības nolūkā.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Personas datu apstrādi var veikt tikai šādiem mērķiem:

Personas datu apstrādi var veikt tikai saskaņā ar personas datu aizsardzības principiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK1a un tikai šādiem mērķiem:

 

______________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm apmainās ar informāciju par kuģu ekspluatācijā iesaistīto personu sertifikāciju.

2.  Dalībvalstis ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm apmainās ar informāciju par kuģu ekspluatācijā iesaistīto personu sertifikāciju. To darot, tās pilnībā ievēro personas datu aizsardzības principus, kas noteikti Direktīvā 95/46/EK.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

29. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pilnvaras pieņemt 15. panta 1. un 4. punktā, 19. un 21. pantā un 23. panta 1. un 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no (*spēkā stāšanās dienas).

2.  Pilnvaras pieņemt 8. panta 3. punktā, 15. panta 1. un 4. punktā, 19. pantā, 21. pantā un 23. panta 1. un 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ...[šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais sešus mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Pamatojums

Komisijai deleģēto pilnvaru ilgumam vajadzētu būt ierobežotam un abu likumdevēju iestāžu tiesībām atsaukt deleģēšanu vajadzētu būtu skaidri izklāstītām. 8. panta 3. punktam vajadzētu veidot deleģēto aktu, nevis īstenošanas aktu, un tādēļ to vajadzētu iekļaut 29. pantā par deleģējuma īstenošanu.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

29. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 1. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Viena gada laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija pakāpeniski pieņem deleģētos aktus, ar ko nosaka:

1. Viena gada laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija pakāpeniski pieņem deleģētos un īstenošanas aktus, ar ko nosaka:

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek novērsts izlaidums, jo sekojošais saraksts arī attiecas uz īstenošanas aktiem, kas jāpieņem Komisijai.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

34. pants – 3. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Klāja apkalpes locekļi, kuri nav kuģa vadītāji un kuriem ir kvalifikācijas sertifikāts, ko dalībvalsts izsniegusi pirms datuma, kas ir pēc šīs direktīvas 35. pantā minētā transponēšanas perioda beigām, vai kuriem ir vienā vai vairākās dalībvalstīs atzīta kvalifikācija, var turpināt izmantot minēto sertifikātu vai kvalifikāciju ne ilgāk kā 10 gadus pēc minētā datuma. Šajā periodā klāja apkalpes locekļi, kuri nav kuģa vadītāji, var turpināt atsaukties uz Direktīvu 2005/36/EK, lai to kvalifikācijas atzītu citu dalībvalstu iestādes. Pirms šā perioda beigām šie apkalpes locekļi var iesniegt pieteikumu, lai saņemtu Savienības kvalifikācijas sertifikātu vai sertifikātu, ko izsniedz, piemērojot 9. panta 2. punktu, kompetentajai iestādei, kura izsniedz šādus sertifikātus, ar nosacījumu, ka tie sniedz pietiekamus dokumentārus pierādījumus, kā minēts šīs direktīvas 10. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā, un ar darba uzskaites grāmatiņas palīdzību pierāda, ka ir uzkrāts šāds kuģošanas laiks:

3.  Klāja apkalpes locekļi, kuri nav kuģa vadītāji un kuriem ir kvalifikācijas sertifikāts, ko dalībvalsts izsniegusi pirms datuma, kas ir pēc šīs direktīvas 35. pantā minētā transponēšanas perioda beigām, vai kuriem ir vienā vai vairākās dalībvalstīs atzīta kvalifikācija, var turpināt izmantot minēto sertifikātu vai kvalifikāciju ne ilgāk kā 10 gadus pēc minētā datuma. Šajā periodā klāja apkalpes locekļi, kuri nav kuģa vadītāji, var turpināt atsaukties uz Direktīvu 2005/36/EK, lai to kvalifikācijas atzītu citu dalībvalstu iestādes. Pirms šā perioda beigām šie apkalpes locekļi var iesniegt pieteikumu, lai saņemtu Savienības kvalifikācijas sertifikātu vai sertifikātu, ko izsniedz, piemērojot 9. panta 2. punktu, kompetentajai iestādei, kura izsniedz šādus sertifikātus, ar nosacījumu, ka tie sniedz pietiekamus dokumentārus pierādījumus, kā minēts šīs direktīvas 10. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā, un ar darba uzskaites grāmatiņas vai kuģa žurnāla palīdzību pierāda, ka ir uzkrāts šāds kuģošanas laiks:

Pamatojums

Kuģa žurnāli arī ir līdzekļi, ar kuriem var reģistrēt kuģošanas laiku. Turklāt abi atsauces instrumenti 4. punktā tiek izskatīti vienādi.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

35. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vēlākais [3 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

... [5 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Pamatojums

Pretēji tam, ko varētu nozīmēt priekšlikuma nosaukums, jaunajā direktīvā ne tikai ir izveidota sistēma profesionālo kvalifikāciju savstarpējai atzīšanai, bet arī saskaņotas visas iekšzemes ūdensceļu navigācijas mācību un kvalifikācijas procedūras. Līdz ar to ir jādod dalībvalstīm un profesionāļiem vairāk laika, lai pielāgotos.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

37. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm, kurās ir 3. pantā minētie iekšējie ūdensceļi.

Pamatojums

Tāpat kā direktīvas par tehniskajām prasībām attiecībā uz kuģiem gadījumā šai direktīvai vajadzētu būt saistošai tikai dalībvalstīm, kurās ir attiecīgie iekšējie ūdensceļi.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Profesionālās kvalifikācijas atzīšana kuģošanā iekšējos ūdeņos

Atsauces

COM(2016)0082 – C8-0061/2016 – 2016/0050(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

11.4.2016

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

11.4.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Joëlle Bergeron

15.3.2016

Izskatīšana komitejā

13.6.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

12.7.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

15

4

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Rosa Estaràs Ferragut, Laura Ferrara, Mary Honeyball, Dietmar Köster, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Jiří Maštálka, Emil Radev, Julia Reda, Pavel Svoboda, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Buda, Angel Dzhambazki, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Stefano Maullu, Victor Negrescu


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Profesionālās kvalifikācijas atzīšana kuģošanā iekšējos ūdeņos

Atsauces

COM(2016)0082 – C8-0061/2016 – 2016/0050(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

18.2.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

11.4.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

11.4.2016

IMCO

11.4.2016

JURI

11.4.2016

 

Atzinumu nesniedza

       Lēmuma datums

IMCO

15.3.2016

 

 

 

Iesaistītās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

15.9.2016

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Gesine Meissner

2.5.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

15.6.2016

26.9.2016

9.11.2016

 

Pieņemšanas datums

10.11.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

4

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Marie-Christine Arnautu, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Karima Delli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Bruno Gollnisch, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Cláudia Monteiro de Aguiar, Renaud Muselier, Jens Nilsson, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Gabriele Preuß, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, David-Maria Sassoli, Claudia Schmidt, Jill Seymour, Claudia Țapardel, Pavel Telička, István Ujhelyi, Peter van Dalen, Wim van de Camp, Roberts Zīle, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Grapini, Ramona Nicole Mănescu, Davor Škrlec

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Virginie Rozière

Iesniegšanas datums

16.11.2016

Juridisks paziņojums