Procedūra : 2016/2034(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0339/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0339/2016

Debates :

PV 13/12/2016 - 17
CRE 13/12/2016 - 17

Balsojumi :

PV 14/12/2016 - 9.17
CRE 14/12/2016 - 9.17
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0504

ZIŅOJUMS     
PDF 737kWORD 66k
16.11.2016
PE 580.784v02-00 A8-0339/2016

par KLP instrumentiem cenu svārstīguma mazināšanai lauksaimniecības tirgos

(2016/2034(INI))

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Referente: Angélique Delahaye

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par KLP instrumentiem cenu svārstīguma mazināšanai lauksaimniecības tirgos

(2016/2034(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013, Regulu (ES) Nr. 1306/2013, Regulu (ES) Nr. 1307/2013 un Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko nosaka Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas 2016. gada martā veikto pētījumu “Pašreizējā situācija attiecībā uz dalībvalstu īstenotajiem riska pārvaldības instrumentiem 2014.–2020. gadu periodā: valstu un ES sistēmas”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7-0339/2016),

A.  tā kā lauksaimniecības tirgi vienmēr ir bijuši pakļauti nestabilitātei un cenu svārstīgumam, kas pēdējo gadu laikā pēc strauji cits citam sekojošiem pieprasījuma, piegādes un cenu satricinājumiem ir kļuvuši par Eiropas un pasaules lauksaimniecības nozares strukturālu iezīmi;

B.  tā kā lauksaimniecībai ir jārisina ievērojama problēma saistībā ar aizvien pieaugošo pasaules iedzīvotāju skaitu laikā, kad liela daļa pasaules iedzīvotāju joprojām cieš no nepietiekama uztura, un tā kā lauksaimniecības tirgu svārstīgums saistībā ar ražošanas apjoma izmaiņām un piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotība turpinās palielināties;

C.  tā kā klimata pārmaiņas un lauksaimniecības kaitēkļi nelabvēlīgi ietekmē lauksaimniecības produkcijas apjomu un tādas klimata pārmaiņu izpausmes kā sausums un plūdi veicina cenu svārstīgumu;

D.  tā kā cenu svārstīgumu var būtiski ietekmēt makroekonomiskie apstākļi, tostarp tādi strukturālie faktori kā valūtas kursi, enerģijas un mēslošanas līdzekļu cenas, procentu likmes, kā arī spekulācijas lauksaimniecības tirgos;

E.  tā kā ārpus ES lielie pasaules lauksaimniecības tirgu dalībnieki ievieš politiku, kas paredz stabilizēt svārstīgumu, un tā kā G20 lauksaimniecības valstis ir uzņēmušās saistības šā jautājuma risināšanā, veicot pasākumus ilgtspējīgas attīstības jomā, lai novērstu nelabvēlīgo ietekmi, ko pārmērīgs lauksaimniecības izejvielu cenu svārstīgums atstāj uz uzturdrošību;

F.  tā kā katrā pasaules reģionā ir savi ražošanas modeļi, kā arī ir ieviesti dažādi pasākumi attiecībā uz vidi un dzīvnieku labturību, kas var nopietni ietekmēt ražošanas cenu un izmaksu attiecību, un tā kā Eiropas lauksaimniekiem būtu jāspēj konkurēt pasaules tirgū;

G.  tā kā lauksaimniecības produktu cenu svārstīgumu var pastiprināt politiskie lēmumi, piemēram, tirdzniecības embargo noteikšana;

H.  tā kā Eiropas Savienībai pašlaik nav īstena drošības tīkla, kas ierobežotu tirgu svārstīgumu, un tas būtiski mazina lauksaimnieku motivāciju arī turpmāk strādāt ES teritorijā;

I.  tā kā tirgu atvēršana un ekonomikas globalizāciju veicinošas izvēles, kas jo īpaši izdarītas PTO nolīgumu vai divpusējo tirdzniecības nolīgumu ietekmē, pēdējo desmitgažu laikā ir sekmējušas lielāku tirgus elastību, taču ir arī saasinājušas cenu svārstīguma problēmu lauksaimniecībā;

J.  tā kā lauksaimnieki saskaras ar nepārtraukti pieaugošām ražošanas izmaksām un lauku saimniecību parādu pieaugumu un tā kā 2005.–2010. gadā darbību pārtrauca 2,4 miljoni ES lauku saimniecību, kā rezultātā lauku apvidos tika zaudēts liels skaits darbvietu;

K.  tā kā lauksaimniecības tirgi, kurus viedo piedāvājums un pieprasījums, pēc būtības ir nestabili un tā kā finanšu dalībnieku klātbūtne mēdz pastiprināt šo nestabilitāti, turklāt globālā pārtikas pieprasījuma un lauksaimniecības produktu piedāvājuma ierobežotā elastība palielina reālās vai domātās nelīdzsvarotības ietekmi uz tirgus dalībniekiem, kas reizēm šokējoši ietekmē lauksaimniecības produktu cenas;

L.  tā kā globālās ekonomikas finansializācija un ar to saistītās spekulācijas varētu ietekmēt lauksaimniecības tirgus un var veicināt to nelīdzsvarotību un cenu svārstīgumu, lauksaimniecības izejvielas izmantojot tikai kā finanšu aktīvus; tā kā pārmērīgai finansializācijai var būt postošas un ētiski nosodāmas sekas — to uzsvērti parādīja biedējošie nemieri saistībā ar badu 2008. gadā —, jo tā apdraud nabadzīgāko, vismazāk ar pārtiku nodrošināto pasaules iedzīvotāju uzturdrošību;

M.  tā kā Eiropas Savienība ir atbildīga par ieguldījumu Eiropas uzturdrošībā un par Eiropas lauksaimnieku un komerciālo dārzkopju konkurētspēju pasaules tirgū;

N.  tā kā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozare ir svarīgs ES ekonomikas elements, un tai ir ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanas potenciāls;

O.  tā kā cenu svārstīgums ražotājiem un patērētājiem rada lielu nedrošību —, kad cenas ir zemas, ražotāji uzskata, ka ir apdraudēti viņu ienākumi un spēja investēt, un līdz ar to ir apdraudēta arī viņu uzņēmumu ilgtermiņa dzīvotspēja, turpretī, kad cenas ir augstas, ir apdraudēta patērētāju spēja iegādāties sev nepieciešamo pārtiku un piekļūt pārtikas pamatprecēm, tādēļ radot krīzes situācijas;

P.  tā kā cenu svārstīgums nelabvēlīgi ietekmē lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozari, kas kaitē investīcijām, izaugsmei un nodarbinātībai un kas var būtiski ietekmēt piegādes patērētājiem, uzturdrošību un KLP netraucētu darbību;

Q.  tā kā cenu svārstīgums ietekmē lauksaimnieku spējas veikt investīcijas un radīt darbvietas, kas savukārt mazina stimulus modernizēt, radīt inovācijas, kļūt par jaunajiem lauksaimniekiem un nodot uzņēmumus nākamajām paaudzēm;

R.  tā kā ilgtspējīgu lauksaimniecību kā augstas kvalitātes pārtikas avotu var garantēt tikai tad, ja lauksaimniekiem tiek nodrošinātas pienācīgas iepirkuma cenas, kas sedz visas ilgtspējīgas ražošanas izmaksas;

S.  tā kā tā dēvētās digitālās revolūcijas kontekstā lielāka Eiropas tirgu pārredzamība un savlaicīga piekļuve informācijai varētu cita starpā palīdzēt ierobežot tirgu un cenu svārstīgumu, jo ekonomikas dalībnieki varētu labāk un objektīvāk iesaistīties lauksaimniecības tirgu attīstībā, palīdzot labāk aizsargāt lauksaimnieku ienākumus un apkarot spekulāciju lauksaimniecības tirgos;

T.  tā kā 2013. gadā reformētās KLP lauku attīstības politikas sistēmā ir paredzēti riska pārvaldības instrumenti un tā kā šiem instrumentiem ir atvēlēti tikai 2 % no otrā pīlāra budžeta un 0,4 % no KLP budžeta,

Pašreizējais stāvoklis un mērķi

1.  uzskata, ka lauksaimnieki būs arvien vairāk pakļauti cenu svārstībām dažādu iemeslu dēļ, piemēram, lauksaimniecības tirgu nestabilitātes, nepilnības, globalizācijas un sarežģītības dēļ, piedāvājuma lielāka mainīguma dēļ klimata nestabilitātes ietekmē, kā arī palielinātu veselības risku un neskaidra pārtikas apgādes līdzsvara dēļ;

2.  uzskata, ka ES un valstu līmenī būtu jāpieņem izlēmīgāka un saskaņotāka politika ar mērķtiecīgākiem instrumentiem, lai visā Savienībā nodrošinātu daudzfunkcionālu un ilgtspējīgu lauksaimniecības ražošanu un taisnīgas un pienācīgas cenas, jo īpaši mazinot nelabvēlīgo ietekmi uz tiem dalībniekiem, kuri ir visvairāk pakļauti cenu svārstīgumam;

3.  norāda, ka dažādi lauksaimniecības sektori ir atšķirīgā mērā pakļauti cenu svārstīguma iedarbībai un ka publiskās politikas instrumentu vai ietekmes mazināšanas stratēģiju izstrāde attiecībā uz iesaistītajiem dalībniekiem ir jāpielāgo katram sektoram atsevišķi un reālajiem, pašreizējiem un turpmākajiem riskiem, ar kuriem saskaras lauksaimnieki;

4.  norāda — kamēr Eiropas Savienība samazina stratēģisko atbalstu lauksaimniecībai, tās konkurenti pasaules tirgū, galvenokārt Amerikas Savienotās Valstis, Brazīlija un Ķīna, nodrošina ļoti ievērojamu un pieaugošu publisko finansējumu jaunu riska pārvaldības politikas modeļu izstrādei un savu lauksaimnieku aizsardzībai pret cenu svārstīguma radītajām sekām;

5.  norāda, ka Eiropas Savienība ir vienīgais lielais lauksaimniecības tirgus dalībnieks, kura lauksaimniecības politikas pamatā ir atbalsts, kas atsaistīts no ražošanas, un kurš vienlaikus gadu gaitā pamazām likvidē stratēģisko atbalstu lauksaimniecībai;

6.  konstatē, ka Amerikas Savienotajās Valstīs, īstenojot 2014. gada Lauku saimniecību likumu, ir izstrādātas katras lauksaimniecības nozares īpatnībām atbilstošas apdrošināšanas polises;

7.  norāda, ka KLP pēdējo desmitgažu laikā ir nepārtraukti attīstījusies, tomēr tajā joprojām ir spēkā mērķi nodrošināt pienācīgu iztiku lauksaimniekiem un stabilu un drošu pārtikas piegādi par pieejamu cenu patērētājiem;

8.  šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi īstenot Eiropas kopējo politiku nozarei, kas ir atbildīga par uzturdrošības un pārtikas nekaitīguma nodrošināšanu un kurai ir būtiska nozīme dabas resursu izmantošanā un lauku ilgtspējīgā ekonomikas un vides attīstībā;

9.  uzsver, ka ir svarīgi izmantot sinerģijas starp KLP un citām ES politikas jomām;

10.  norāda, ka ar jaunākajām KLP reformām tiešais atbalsts ir gandrīz pilnībā atsaistīts no ražošanas, turpināts pamatmaksājumu konverģences process, kā arī lielākā mērā ņemti vērā sociālie un jo īpaši vidiskie apsvērumi;

11.  ar bažām konstatē, ka gadu gaitā ir samazināti KLP budžeta līdzekļi, jo īpaši tie, kas veltīti tirgu kopīgās organizācijas (TKO) pasākumiem, paredzot iespēju atkal nacionalizēt KLP un tādējādi kaitējot taisnīgiem noteikumiem un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem ES vienotajā tirgū;

12.  uzsver, ka ES lauksaimnieku vidējie gada ienākumi pēdējo 10 gadu laikā nav mainījušies vai pat kļuvuši mazāki, savukārt ražošanas izmaksas ir pastāvīgi pieaugušas, un līdz ar to ir ievērojami samazinājies lauku saimniecību skaits, kas rada risku, ka lauku apgabalos var tikt zaudētas daudzas darbvietas;

13.  uzskata, ka Komisijai būtu pilnībā jāizmanto vienotā TKO tās rīcībā esošās finansiālās manevrēšanas iespējas;

14.  pauž nožēlu par ļoti lēno īstenošanas līmeni attiecībā uz vienotās TKO instrumentiem, kas paredzēti, lai samazinātu cenu nestabilitātes ietekmi un pārvarētu tirgus traucējumus;

15.  uzsver, ka lielākā daļa ar lauku attīstības programmām piešķirto riska pārvaldības instrumentu, kopfondu, ienākumu stabilizācijas un apdrošināšanas instrumentu tiek īstenoti nevienmērīgi un ar ierobežotiem budžeta līdzekļiem;

16.  tādēļ iesaka pastiprināt pašreizējos otrā pīlāra pasākumus, lai uzlabotu Eiropas lauksaimniecības konkurētspēju un īstenošanas procesā ciešāk iesaistītu ražotāju organizācijas;

17.  aicina Komisiju veikt analīzi par iemesliem, kuru dēļ pašreizējās KLP otrā pīlāra ietvaros ierosinātie instrumenti tiek izmantoti maz un kuru dēļ tiek nepietiekami īstenota vienotā TKO, lai attiecīgi pārskatītu minētos noteikumus;

18.  uzsver, ka ir svarīgi pašreizējā KLP saglabāt atsaistītos tiešos atbalsta maksājumus kopā ar vienotā platībmaksājuma shēmu, kas veido kompensācijas par publiskajiem pakalpojumiem un ir būtisks ieguldījums lauksaimnieku ienākumu un zināmas finansiālās stabilitātes nodrošināšanā;

19.  tomēr uzsver, ka pašreizējā KLP, kurai trūkst atsaucīgu un efektīvu instrumentu, nav ne pienācīgi risinājusi lielāku svārstīgumu lauksaimniecības tirgos, ne arī ļāvusi lauksaimniekiem reaģēt uz tirgus signāliem vai izstrādāt risinājumus, lai pielāgotos cenu izmaiņām;

20.  aicina Komisiju steidzami rīkoties, lai atbalstītu lauksaimniecības nozari attālākajos reģionos, kalnu reģionos un mazāk attīstītajos reģionos, kuros ar produktu ražošanu, ražas novākšanu un tirdzniecību ārpus attiecīgās teritorijas, kurā tos ražo, saistītās izmaksas ir daudz augstākas nekā citur, un aicina noteikt īpašus rādītājus, lai šajos reģionos piemērotu lauksaimniecības tirgu drošības tīkla pasākumus;

21.  uzskata, ka turpmākās KLP stratēģiskajiem mērķiem joprojām ir jābūt ES autonomijai pārtikas nodrošinājuma un uzturdrošības ziņā, kā arī iedzīvotāju vajadzībām atbilstīgas, konkurētspējīgas un ilgtspējīgas lauksaimniecības nozares attīstībai visā Savienībā, turklāt ir steidzami jānodrošina pienācīgs dzīves līmenis lauksaimniekiem;

22.  uzskata, ka dzīvotspējīga pārtikas ražošana nevar notikt bez Eiropas lauksaimniekiem, kas pastāvīgi saskaras ar cenu nestabilitāti un ir ļoti atkarīgi no stabila tirgus un cenām, kā arī no pienācīga publiskā finansējuma un pasākumiem, kas paredzēti lauku saimniecību un ģimenes saimniecību konkurētspējas saglabāšanai;

23.  šajā sakarībā izceļ jauno lauksaimnieku un jaunpienācēju nozīmīgo lomu Eiropas lauksaimniecības nākotnes nodrošināšanā;

Priekšlikumi

Nozaru organizācija un līgumsistēmas

24.  uzskata, ka primārie ražotāji ir vājākais pārtikas piegādes ķēdes posms, jo īpaši ņemot vērā aizvien koncentrētāko un lielāko mazumtirdzniecības sektoru Eiropas un valstu līmenī, un viņiem būtu jāļauj apvienoties tādās struktūrās kā kooperatīvi un ražotāju organizācijas vai savās asociācijās, vai starpnozaru organizācijās;

25.  prasa Komisijai sekmēt līgumsistēmu ieviešanu, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 42. pantu pielāgojot ES konkurences politiku lauksaimniecības nozares īpašajām vajadzībām, paredzot visās dalībvalstīs vienādus noteikumus un īstenošanu;

26.  uzsver, ka pārtikas ķēdē ir jānostiprina ražotāju sarunu pozīcijas, paredzot standartizētus, pārredzamus, līdzsvarotus un kolektīvi noslēgtus līgumus, lai padarītu lauksaimniekus spējīgus pretoties negodīgai komercpraksei, sekmētu viņu konkurētspēju, uzlabotu ienākumu stabilitāti, radītu pievienoto vērtību un investētu inovācijā;

27.  uzsver, ka šādiem līgumiem ir jābūt ar pienācīgu darbības ilgumu un tajos būtu jānosaka cenas, maksājumu termiņi un citi nosacījumi attiecībā uz lauksaimniecības produktu piegādi;

28.  uzskata, ka dažādu lauksaimniecības nozaru lauksaimniekiem vajadzētu būt spējīgiem kolektīvi apspriest līgumu noteikumus, izmantojot ražotāju organizācijas, kas būtu tikpat lielas kā rūpniecības grupu vai un izplatītāju organizācijas, ar kurām lauksaimnieki risina sarunas;

29.  atzīmē, ka iespējas, ko sniedz ilgāka termiņa integrētās piegādes ķēdes līgumi, pārvaldīti nākotnes līgumi, vienotas likmes līgumi un iespēja uz noteiktu laika periodu saglabāt nemainīgas cenas, kas atspoguļo ražošanas izmaksas, varētu uzskatīt par ražotājiem pieejamu instrumentu, ar kuru pārvalda peļņas svārstīguma ietekmi;

30.  uzskata, ka līgumattiecībās vajadzētu būt iespējai izmantot jaunos instrumentus un ka vajadzētu būt pieejamiem arī līgumu starpniecības instrumentiem;

31.  konstatē, ka starpnozaru organizācijas sekmē dialogu starp dažādām ieinteresētajām personām (ražotājiem, apstrādātājiem un izplatītājiem) un sekmē pievienotās vērtības radīšanu, ja tiek īstenotas kopīgas iniciatīvas, kas palīdz lauksaimniekiem labāk izprast tirgu un ražošanu, veicina labu praksi un tirgus pārredzamību, prognozē ražošanas potenciālu, palīdz uzlabot piegāžu pārvaldību un izstrādāt ES noteikumiem atbilstīgus standarta līgumus;

32.  aicina Komisiju mudināt Eiropas mēroga starpnozaru organizācijas kopīgi aizsargāt to nozaru ražotāju intereses, kas ir visvairāk orientētas uz pārrobežu tirgu, piemēram, augļu un dārzeņu ražošanas nozares;

33.  atzīst Eiropas kooperatīvu pieliktos pūliņus ar mērķi apvienot ražotājus un palīdzēt viņiem uzlabot savas pozīcijas vērtību ķēdē, un uzskata, ka viņi ir jāmudina uzņemties lielāku lomu lauksaimniecības nozarēs, tādējādi mazinot pārmērīga tirgus svārstīguma radītās sekas;

Riska pārvaldības instrumenti

34.  iesaka uz tirgu orientētā KLP izstrādāt un tālāk attīstīt klimata, veselības un ekonomiskā riska pārvaldības instrumentus un jo īpaši dažādus lauksaimnieciskās ražošanas apdrošināšanas veidus, ienākumu stabilizācijas instrumentus, individuālus finansēšanas mehānismus un kopfondus, lai ierobežotu cenu svārstīguma radītās sekas un iedrošinātu tālredzīgāku lauku saimniecību pārvaldību;

35.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt paraugprakses apmaiņu šajā jomā un izstrādāt jaunus instrumentus, kuriem vajadzētu būt ne tikai taisnīgiem, efektīviem un reaģējošiem, bet arī lauksaimniekiem finansiāli un citādi pieejamiem, lai novērstu un pārvaldītu riskus, kurus izraisa cenu svārstīgums, un tādējādi veidot pamatu diskusijai par turpmākajām KLP reformām;

36.  uzsver, ka šiem līdztekus tiešo maksājumu sistēmai īstenojamajiem instrumentiem būtu jāpiešķir pietiekami līdzekļi, lai tie varētu palielināt lauksaimniecības noturību, vienlaikus samazinot vajadzību pēc ex-post krīzes pārvaldības;

37.  uzskata, ka nozares mēroga kopfondu izveide pēc ražojošo lauksaimnieku iniciatīvas ļautu nodrošināt zināmu ienākumu stabilitāti lauksaimniekiem gadījumos, kad no produktiem gūtā peļņa ir mainīga;

38.  turklāt uzskata, ka šie kopfondi nedrīkstētu aizstāt atbalstu, ko sniedz Savienība, un tie būtu jākombinē ar valsts atbalstu;

39.  aicina arī Komisiju uzņemties iniciatīvu un paredzēt stimulu šādu fondu izveidei, vienlaikus garantējot, ka turpmākajos riska pārvaldības režīmos ir jāņem vērā dalībvalstu līmenī pieņemtās apdrošināšanas sistēmas, tās vajadzības gadījumā papildinot;

40.  uzskata, ka cenu svārstīgumu arī var pārvaldīt dalībvalstu līmenī, un tāpēc aicina dalībvalstis, izstrādājot nodokļus reglamentējošus noteikumus, ņemt vērā tirgu svārstīgumu, lai ļautu lauksaimniekiem veidot ar nodokļiem neapliekamus individuālus finansēšanas mehānismus;

41.  uzskata, ka lauksaimnieki, jo īpaši tie lauksaimnieki, kas ir investējuši savu lauku saimniecību attīstībā, ir starp ekonomiski visneaizsargātākajiem tirgus dalībniekiem;

42.  turklāt uzskata, ka būtu jāparedz tādi KLP instrumenti kā naudas plūsmas efektīva palīdzība vai piesardzības uzkrāšanas shēma, lai novērstu investīciju dinamikas zaudēšanu;

43.  uzsver, ka lauku saimniecības var atļauties būt inovatīvas tikai tad, ja kapitāla izmaksas ir zemas un ir pieejama noteikta līmeņa likviditāte; šajā sakarībā uzsver, ka stabili ienākumi ir viens no priekšnoteikumiem, kas ļauj lauksaimniekiem iegūt aizdevumus;

44.  norāda, ka banku sektora lomai un rīcībai ir būtiska ietekme uz ražotājiem un ka paaugstinātais lauku saimniecību parādu līmenis rada papildu slogu nozarei tirgus nestabilitātes laikā;

45.  uzsver, ka ir svarīgi lauksaimniekus labāk informēt par Eiropas Investīciju bankas lielo lomu lauksaimniecības atbalstīšanā un attīstīšanā un par to, kā gūt labumu no inovatīviem finanšu instrumentiem;

46.  uzskata, ka lauksaimniekiem un lauksaimnieku organizācijām būtu jāsniedz labāka informācija par uzņēmumu modernizāciju, ilgtspējību un konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot apmācību par riska pārvaldību, tirgus datiem, peļņu un nestabilitāti;

47.  aicina Komisiju, cieši sadarbojoties ar dalībvalstu iestādēm un lauksaimnieku grupām, pieņemt izpratnes veidošanas plānu par otrā pīlārā un vienotajā TKO pieejamajiem riska pārvaldības instrumentiem;

48.  aicina dalībvalstis un vietējās pašvaldības stiprināt šos aspektus savās lauksaimniecības izglītības un arodapmācības programmās;

49.  uzskata, ka viens no tirgu stabilizācijas un cenu svārstīguma mazināšanas veidiem ir panākt labāku piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru;

Lauksaimniecības tirgu un cenu novērošanas centri

50.  uzskata, ka lauksaimniecības tirgiem ir jābūt pārredzamiem, ko galvenokārt var panākt, esošo informāciju par cenām un izmaksām publicējot savlaicīgāk un padarot to vieglāk pieejamu un noderīgu visām ieinteresētajām personām piegādes ķēdē, sākot no ražošanas posma līdz izplatīšanas posmam, tādējādi ierobežojot cenu spekulāciju un cenu svārstīgumu;

51.  tomēr konstatē, ka cenu pārredzamību vien nepietiek, lai uzlabotu lauksaimnieku spēju pārvarēt cenu svārstīgumu vai novērstu tirgus organizācijas strukturālos trūkumus, piemēram, piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību; 

52.  mudina izveidot Eiropas karti, kas reāllaikā parādītu lauksaimniecības produktu pieejamību tirgū;

53.  atzinīgi vērtē papildu tirgus uzraudzības instrumentu plašāku izmantošanu arī citās nozarēs;

54.  uzsver, ka tas, ka lauksaimniekiem ir zināmi cenas nosakošie faktori, cenu izmaiņas un piegādes tendences, sniedz būtiskas priekšrocības līgumsarunās ar visām citām ieinteresētajām personām;

55.  iesaka izveidot Eiropas lauksaimniecības produktu cenu novērošanas centrus, kas aptvertu visu pārtikas ražošanas ķēdi, sākot ar ražotāja pieprasīto cenu līdz galīgajai pārdošanas cenai, un pastāvīgi pa segmentiem analizētu lauksaimniecības tirgus;

56.  iesaka iesaistīt ekonomikas dalībniekus, vienreiz mēnesī vai divos mēnešos atkarībā no attiecīgo tirgus segmentu īpašajām vajadzībām darot pieejamus nepieciešamos jaunākos datus par izmaiņām un īstermiņa un vidēja termiņa prognozēm;

57.  mudina Komisiju šiem novērošanas centriem nodrošināt nepieciešamos resursus, lai tie varētu sniegt ieteikumus, ne tikai novērot traucējumus;

Krīzes novēršanas un pārvaldības instrumenti

58.  uzskata, ka tradicionālie KLP krīzes pārvaldības instrumenti (publiskā sektora intervence un privātie krājumi) globalizētā ekonomikā vairs nav pietiekami efektīvi;

59.  tādēļ aicina Komisiju izstrādāt kombinējamus un/vai papildinošus publiskā un privātā sektora instrumentus un attiecīgi pielāgotu saistošu agrīnas brīdināšanas mehānismu, lai nodrošinātu pienācīgu tirgu darbību un novērstu tirgus krīzes;

60.  uzskata, ka Komisijai būtu pilnībā jāizmanto tās rīcībā esošie vienotās TKO krīzes novēršanas instrumenti;

61.  pauž nožēlu, ka ir maz izmantota krīzes rezerve, kas ir galvenokārt izskaidrojams ar budžeta noteikumiem, jo īpaši gada pārskata principu, kā arī Komisijai piešķirto rīcības brīvību attiecībā uz rezerves līdzekļu atbrīvošanu;

62.  tādēļ aicina krīzes rezervi veidot ārpus ES budžeta un to izmantot par krīzes pārvaldības instrumentu finansēšanas avotu;

63.  uzskata pretcikliskos pasākumus savienojumā ar riska pārvaldības instrumentiem par krīzes novēršanas un pārvaldības instrumentiem, ar kuriem ES var iesaistīties lauksaimniecības tirgos force majeure krīzes gadījumā, lai nepieļautu būtisku cenu samazināšanos;

64.  prasa, lai Komisija veiktu pētījumu par to, kā izstrādāt mehānismus, kas paredzēti cenu svārstīguma izraisītu krīžu novēršanai un pārvarēšanai, izmantojot pretciklisko palīdzību, un paredzētu lielāku gada budžetu elastīgumu, ievērojot daudzgadu finanšu shēmu, lai ņemtu vērā pretciklisko palīdzību;

65.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.


PASKAIDROJUMS

Eiropas lauksaimnieki aizvien vairāk tiek pakļauti riskam

Lauksaimnieciskā darbība ir atkarīga no bioloģiskiem procesiem. To ievērojami ietekmē klimatiskie apstākļi un augu un dzīvnieku slimības(1). Lauksaimnieki šos dabiskos faktorus nespēj ietekmēt. Līdz ar to lauksaimniecību darbības attīstība salīdzinājumā ar citu tautsaimniecības nozaru uzņēmumiem ir daudz neparedzamāka. Neziņa par ienākumu apjomu jo īpaši traucē investīcijām un inovācijai un var apdraudēt lauksaimniecību ekonomisko dzīvotspēju. Turklāt mainīgie lauksaimnieciskās produkcijas apjomi nozīmē lauksaimniecības tirgu svārstīgumu. Ir vispāratzīts fakts, ka pārāk liels svārstīgums nesniedz labumu ne ražotājiem (jo tirgus signāli pastāvīgi mainās un ienākumi kļūst neparedzami), ne patērētājiem (jo mainās pārtikas produktu izvēles pieejamība).

Cenu svārstīgums ir sarežģīts jēdziens, kuram ir daudzšķautņaini un dažkārt pretrunīgi cēloņi. Kopš lauksaimniecības cenu strauja pieauguma pasaules tirgos 2007.–2008. gadā un tam sekojošās ārkārtīgās cenu mainības šis jautājums ir viens starptautiskās politikas programmas galvenajiem punktiem(2), jo īpaši tādēļ, ka tas var ietekmēt pasaules uzturdrošību(3). 2011. gadā G20 valstis pieņēma rīcības plānu par cenu svārstībām lauksaimniecības un pārtikas produktiem, pamatojoties uz kuru tika izstrādāta Lauksaimniecības tirgu informācijas sistēma (AMIS), kas paredzēja palielināt lauksaimniecības produktu tirgu pārredzamību(4).

Iespējams, ka tuvākajos gados būs vērojama vēl lielāka tirgus nenoteiktību, kā arī būtiskāki ekonomikas un klimata riski. Lauksaimniecības tirdzniecības aizvien pieaugošā globalizācijas ietver veselības apdraudējumu (slimību izplatība), kā arī ārēja piedāvājuma un pieprasījuma riskus, kas ir saistīti ar Eiropas Savienības ārējās politikas nostādnēm tirdzniecības, diplomātijas vai attīstības sadarbības jomā.

Līdz ar to uzmanība no jauna ir pievērsta riska pārvaldības instrumentiem lauksaimniecības nozarē. Šo augošo interesi atspoguļo pakāpeniska šo instrumentu iestrāde lauksaimniecības politikā, jo īpaši ar Farm Bill 2014 (ASV lauksaimniecības politika) un jauno KLP 2014.–2020. gadam.

KLP un cenu svārstīgums

Kopš KLP pirmsākumiem tā paredzēja stingru tirgus regulēšanu. Sākotnējās politikas pamatā bija cenu garantēšana. Tas ļāva lauksaimniekiem būt pārliecinātiem par minimālo cenu, kas viņu produktiem tiks nodrošināta krīzes gadījumā.

Laika gaitā KLP pakāpeniski tika veiktas ievērojamas reformas, kas būtiski mainīja tās darbību.

Pirmajā reformu ciklā (tostarp 1992. gada McSharry reformas un Agenda 2000) garantētās cenas tika aizstātas ar ražošanai piesaistītajiem tiešajiem maksājumiem, kas kļuva par galveno KLP mehānismu.

Otrajā reformu ciklā tika īstenota 2003. gada Fischler reforma, kas uzsāka tiešo maksājumu atsaistīšanas procesu (vienotā maksājumu shēma). To turpināja tā sauktā 2009. gada veselīguma pārbaude, kas paredzēja KLP pielāgošanu galvenokārt saistībā ar aizvien lielāku cenu un lauksaimniecības izmaksu svārstīgumu. Konkrēti ar to pirmoreiz tika ieviesti pasākumi, kas paredzēja riska pārvaldību pirmajā pīlarā (apdrošināšana un kopfondi par ražai nodarīto kaitējumu, vides katastrofām un dzīvnieku slimībām — Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. pants).

Trešo reformu ciklu iesāka 2013. gada reforma, ar kuru tikai noteikta KLP 2014.–2020. gadam. Pašreizējā KLP ir saglabāta divu pīlāru struktūra. Konkrētāk, tajā tika ieviesta pārstrādāta tiešo maksājumu sistēma (mērķtiecīgāka, taisnīgāka un videi draudzīgāka), atjaunota TKO drošības tīkla funkcija un pārskatīta lauku attīstības politika.

Ar šīm reformām KLP tika pakāpeniski virzīta uz tirgus jomu. Šajā situācijā radās pirmās domas par riska pārvaldības instrumentu iespējamo izmantošanu cenu svārstīguma samazināšanai un ienākumu stabilizācijai.

Riska pārvaldības instrumenti pašreizējā KLP

2013. gada reformētās KLP otrajā pīlārā (lauku attīstība) ir paredzēts jauns riska pārvaldības instrumentu kopums(5). Dalībvalstīm ir pieejami vairāki pasākumi, kas ar dažādiem instrumentiem (apdrošināšana un kopfondi — Regula (ES) Nr. 1305/2013 36. pants) paredz mazināt ar ražošanu un tirgiem saistītos riskus vai stabilizēt ienākumus. Dalībvalstis var izvēlēties, vai tos iestrādāt savās (valsts vai reģiona) lauku attīstības programmās. Minētās regulas 37.–39. pants paredz ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanu, kopfondus, kā arī jaunu ienākumu stabilizācijas instrumentu (ko nodrošina ar finansiāliem ieguldījumiem kopfondos).

Regulas 37. pantā (apdrošināšana) un 38. pantā (kopfondi) paredzētais atbalsts tiek piešķirts tikai nolūkā segt zaudējumus, kurus izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku vai augu slimības, parazītu invāzijas, vides incidenti vai pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem. Ienākumu stabilizācijas instruments (39. pants) ir pirmais KLP pasākums ienākumu apdrošināšanas jomā, un tas līdzinās ASV lauksaimniecības politikā īstenotajai pieejai. Atbalstu piešķir tikai tad, ja ienākumu kritums pārsniedz 30 % no atsevišķa lauksaimnieka vidējiem gada ienākumiem iepriekšējo trīs gadu laikposmā vai trīs gadu vidējiem ienākumiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu laikposmu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju.

Jānorāda, ka kopfondu sākotnējo kapitālu nedrīkst veidot publisko līdzekļu ieguldījumi. Turklāt apdrošināšanas vai kopfondu pārapdrošināšanai nav iespējams saņemt atbalstu no lauku attīstības fondiem.

Dalībvalstu īstenotie riska pārvaldības pasākumi

Tā kā jaunie riska pārvaldības pasākumi ir iekļauti otrajā pīlārā, tie dalībvalstīm nav obligāti. Pirmie, ar veselīguma pārbaudes reformu ieviestie riska pārvaldības pasākumi nebija īpaši veiksmīgi, jo 2007.–2013. gada periodā šos jaunos instrumentus izmantoja vien dažas dalībvalstis.

Savukārt jaunākie pieejamie dati liecina, ka pašreizējās KLP instrumentus izmanto divpadsmit dalībvalstis (deviņas valsts līmenī, trīs — reģionālajā līmenī). Šim nolūkam kopumā tika piešķirti EUR 2,7 miljardi publisko līdzekļu (no kuriem 1,7 miljardus nodrošināja no lauku attīstības fondiem).

Lai arī šo izdevumu līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo KLP ir palielinājies, tie joprojām ir tikai 0,4 % no visiem KLP izdevumiem (un mazāk nekā 2 % no otrā pīlāra izdevumiem).

Referentes nostāja

Referente uzskata, ka pašreizējās KLP otrajā pīlārā iekļautie riska pārvaldības instrumenti ir pilnīgi nepiemēroti tam, lai mazinātu cenu svārstīguma ietekmi uz lauksaimnieku ienākumiem.

Referente norāda, ka lauksaimniecības produktu cenu svārstīgums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pašlaik daudzi Eiropas lauksaimnieki atrodas dramatiskā situācijā. Viņa uzskata, ka Eiropas Savienības uzdevums ir rast risinājumus šai problēmai, jo īpaši izmantojot KLP.

Referente vēlējās izstrādāt dokumentu, kas būtu saprotams visiem lauksaimniekiem un kas nodrošinātu vielu pārdomām par nākamo KLP reformu. Šādā garā referente vēlējās izmantot pragmatisku pieeju un iesniegt īsu, skaidru un lakonisku dokumentu, tajā izvirzot trīs galvenos elementus:

•  nozaru organizācijas un līgumsistēmu pastiprināšana;

•  labāka lauksaimnieku ienākumu aizsardzība, ieviešot cenu svārstīgumam pielāgotus riska pārvaldības instrumentus;

•  tirgu pārredzamības uzlabošana, izveidojot cenu novērošanas centrus.

Referente pauž pārliecību: lai sniegtu skaidru vēstījumu ne tikai Eiropas Komisijai un Padomei, bet arī visai sabiedrībai kopumā un īpaši lauksaimniekiem, ir jāīsteno pragmatiska pieeja un jākoncentrējas tikai uz vienu jautājumu — instrumentiem cenu svārstīguma mazināšanai.

Referente vēlējās pēc iespējas izvairīties no tā, ka cenu svārstīguma problēmu aizēno daudzi citi ar lauksaimniecības tirgu saistītie jautājumi. Lai panāktu, ka Parlamenta galīgais vēstījums šajā dokumentā ir efektīvs un skaidrs, referente nolēma pēc iespējas ciešāk turēties par ziņojuma galvenās tēmas.

Tādēļ viņa nav ierosinājusi krīzes pārvaldības pasākumus. Tas ir atsevišķs jautājums, kuru var izskatīt citā Parlamenta dokumentā. Tāpat referente izvēlējās nepieskarties jautājumam par pretcikliskajiem maksājumiem, kas arī ir krīzes pārvaldības pasākumi.

Referente uzskata, ka arī cenu līmeņa veidošana un noteikšana ir atšķirīgs jautājums, un tādēļ nav iztirzājusi cenu lejupvērsto tendenci lauksaimniecības tirgū.

(1)

Climate Change Fifth Assessment Report, GIEC 2014

(2)

How to tackle price and income volatility for farmers? An overview of international agricultural policies and instruments (Farm Europe, 2016)

(3)

The 2024 prospects for EU agricultural markets: drivers and uncertainties (Haniotis, 2014)

(4)

G20 valstu ministru deklarācija, 2011.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005.


Budžeta komitejaS ATZINUMS (7.9.2016)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par KLP instrumentiem cenu svārstīguma mazināšanai lauksaimniecības tirgos

(2016/2034(INI))

Referents: Nedzhmi Ali

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā nesenās ārkārtējās cenu svārstības pasaules lauksaimniecības tirgos liecina par aizvien lielākiem un biežākiem draudiem pasaules pārtikas nodrošinājumam un lielāku tirgus ievainojamību, apdraud ieguldījumus un modernizāciju, kā arī attur jaunus dalībniekus no ienākšanas tirgū un kavē paaudžu maiņu lauksaimniecības nozarē;

B.  tā kā augstais cenu un ienākumu svārstīgums, ar ko saskaras lauksaimnieki, ir saistīts ar tādiem tirgus pamatelementiem kā piedāvājums un pieprasījums, kuru sekas līdz ar lauksaimniecības tuvināšanos tirgiem, kas izrietēja no tirgus kopīgo organizāciju deregulēšanas KLP ietvaros, kā arī ES tirdzniecības politikas nodrošinātas plašākas atvērtības starptautiskajiem tirgiem, ir jūtamas kopš 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem; tā kā šādu cenu un ienākumu nestabilitāti var saasināt citi makroekonomiski faktori, politiskā un leģislatīvā vide kopumā, ģeopolitika un embargo, kā arī spekulācija ar lauksaimniecības produktiem, kuri, ja tos pārdod kā finanšu aktīvus, ir pakļauti satricinājumiem saistīto izejvielu tirgos (piemēram, enerģijas un metāla tirgos);

C.  tā kā cenu svārstīgums palielina lauksaimnieku ienākumu neparedzamību un rada grūtības Eiropas lauksaimniekiem, kam jāsedz joprojām augstas izmaksas;

D.  tā kā neaizsargātību palielina aizvien biežāki ekstrēmi laikapstākļu notikumi un klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimnieciskās ražošanas apjomiem, kā arī strukturāli faktori, piemēram, enerģijas un mēslošanas līdzekļu cenas, valūtas kurss un procentu likmes, tā kā lauksaimnieki būtu jāmudina savās saimniecībās labāk kontrolēt resursu izmantošanu, kuru iepirkšana viņiem izmaksā dārgi un kuri var nelabvēlīgi ietekmēt vidi,

E.  tā kā piena ražotājiem ir radušies milzīgi zaudējumi Krievijas noteiktā embargo un 2015. gada katastrofālā sausuma dēļ;

F.  tā kā 2014./2015. gadā lielai daļai lauksaimnieku tika noteiktas smagas sankcijas par piena kvotu pārsniegšanu;

G.  tā kā cūkgaļas ražotāju darbību jau daudzus mēnešus ietekmē zemās iepirkuma cenas, kuras izraisījis Krievijas noteiktais embargo un — galvenokārt — Āfrikas cūku mēris,

1.  uzsver, ka ES ir lielākā lauksaimniecības pārtikas produktu importētāja un eksportētāja pasaulē, bet iespējas KLP lauku attīstības programmas (LAP) izmantot ieguldījumiem apdrošināšanā, kopfondos un ienākumu stabilizācijas programmās nav bijušas sevišķi sekmīgas;

2.  norāda, ka tiešie maksājumi joprojām nodrošina lauksaimniekiem zināmu finanšu stabilitāti, it īpaši ilgstošu zemu cenu periodu laikā; uzskata, ka tiešie maksājumi ir apliecinājuši labāku izmaksu lietderību nekā iepriekšējā tiešās tirgus intervences prakse; turklāt uzsver, ka tiešajiem maksājumiem arī pēc 2020. gada jābūt KLP instrumentam, kuru izmanto, lai atbalstītu un stabilizētu lauku saimniecību ienākumus, kompensētu izmaksas, kas saistītas ar atbilstības nodrošināšanu augstajiem ES standartiem (attiecībā uz ražošanas metodēm, jo īpaši vides aizsardzības prasībām), un lai saglabātu lauksaimniecības ražošanu vismazāk attīstītajos reģionos; norāda, ka šajā nolūkā tiešie maksājumi būtu jāvērš uz to, lai nodrošinātu, ka lauksaimniecība ir ekonomiski stabila, un lai garantētu pārtikas nodrošinājumu un vides drošību; šajā kontekstā norāda, ka ir svarīgi izlīdzināt tiešo maksājumu likmes, lai ES vienotajā tirgū nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kā arī ilgtspējīgu izmantošanu;

3.  aicina uzlabot sinerģijas starp KLP un citām ES politikas jomām, it īpaši attiecībā uz enerģētiku, ūdensapgādi, zemes izmantošanu, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, un attīstīt attālākus reģionus un kalnu reģionus;

4.  aicina nodrošināt lielāku pārredzamību lauksaimniecības tirgos, lai informācija par cenām būtu pieejama visiem dalībniekiem, tostarp patērētājiem; šajā sakarā aicina Komisiju novērtēt iespēju ieviest pārredzamu sistēmu, ar ko uzraudzīt lauksaimniecības produktu cenu izmaiņas no ražošanas līdz izplatīšanas posmam;

5.  aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar dalībvalstu iestādēm un lauksaimnieku grupām izveidot sistēmu, ar ko sargāt lauksaimnieku ienākumus, palielinot informētību un izpratni par riska pārvaldības rīkiem un plašāku izmantojot šādus rīkus, piemēram, apdrošināšanas pakalpojumus un savstarpējo ieguldījumu fondus līdzās krīžu pārvaldības un novēršanas rīkiem, tādējādi rīkojoties citādi, nekā līdz šim 2014.–2020. gada KLP reformā; uzskata, ka, lai neapdraudētu līdz šim panākto, visos turpmākajos riska pārvaldības režīmos jāņem vērā dalībvalstu līmenī pieņemtās apdrošināšanas sistēmas, tās vajadzības gadījumā papildinot;

6.  uzskata, ka cīņai pret pārmērīgu cenu svārstīgumu ir vajadzīgi jauni risinājumi, ar kuriem uzlabo tirgus darbību un kuri būtu balstīti uz kombinējamu un/vai papildinošu publiskā un privātā sektora instrumentu izmantošanu; norāda, ka, spriežot pēc lauksaimniecībā pašlaik vērojamās spēcīgās krīzes, turpmākā KLP ir jāiestrādā jauni krīžu novēršanas un tirgus pielāgošanas mehānismi, kas atbilstu ražošanas īpatnībām, būtu elastīgi, efektīvi un strauji mobilizējami, kā arī varētu sākt darboties, tiklīdz tas ir nepieciešams, lai mazinātu ievērojamus tirgus traucējumus;

7.  aicina izskatīt iespēju izmantot vispārējā budžeta līdzekļus (krīzes rezerves) nolūkā finansēt šos pasākumus un citus Komisijas pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot situāciju lauksaimniecības tirgos;

8.  aicina izveidot Eiropas karti, kas reāllaikā parādītu lauksaimniecības produktu pieejamību tirgū, sākot no to ražošanas līdz izplatīšanai;

9.  uzskata, ka vajadzētu izveidot obligātu nodrošinājuma uzkrājumu lauksaimniekiem, aizstājot pašreizējās Eiropas krīzes rezerves, tādējādi nodrošinoties pret jebkādiem riskiem, daļēji — ar tiešo atbalstu, lai veiksmīgos gados atliktu rezervē līdzekļus, kurus varētu mobilizēt grūtību periodos;

10.  uzsver, ka ir būtiski izlīdzināt tiešo maksājumu likmes starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES vienotajā tirgū, kā arī ilgtspējīgu lauksaimniecības resursu izmantošanu ES līmenī;

11.  uzskata, ka humānā palīdzība pārtikas jomā var būt veids, kā ražotājiem pildīt lietderīgu drošības tīkla funkciju;

12.  mudina Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt ievērojamo lauksaimniecības produktu cenu svārstīgumu, izveidojot nozarspecifiskus Eiropas lauksaimniecības produktu cenu novērošanas centrus, uzlabojot Eiropas pārtikas cenu uzraudzības instrumentu (EPCUI) un apkarojot spekulāciju ar lauksaimniecības produktiem; uzskata, ka savlaicīga tirgus informācija var uzlabot lauksaimnieku spēju reaģēt uz tirgus svārstībām un atbilstoši plānot savu darbību;

13.  aicina pastiprināt un straujāk īstenot lauksaimnieku ienākumu atbalsta intervences instrumentus lielu dabas katastrofu skartajās teritorijās;

14.  uzskata, ka lauku attīstības programmas finansējums būtu jānovirza lauksaimniekiem nepieciešamās apmācības un izglītības nodrošināšanai, lai viņi varētu pareizi izmantot riska pārvaldības instrumentus; uzskata, ka tas lauksaimniekiem ļautu labāk paredzēt un pārvaldīt cenu svārstīgumu;

15.  aicina izstrādāt konkrētus instrumentus, ar ko samazināt cenu svārstīguma negatīvo sociālo ietekmi uz Eiropas lauksaimniekiem;

16.  aicina Komisiju analizēt un izvērtēt to, kā Eiropas lauksaimniecības produktu atvasināto instrumentu tirgi un ar tiem saistītā infrastruktūra īsteno riska ierobežošanas funkcijas lauksaimniecības fiziskajos tirgos.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

31.8.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

5

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Lefteris Christoforou, Jean-Paul Denanot, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Esteban González Pons, Iris Hoffmann, Monika Hohlmeier, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Ernest Maragall, Clare Moody, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Jan Olbrycht, Urmas Paet, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Paul Tang, Isabelle Thomas, Monika Vana, Daniele Viotti, Marco Zanni, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Xabier Benito Ziluaga, Giovanni La Via, Stanisław Ożóg, Pavel Poc, Ivan Štefanec, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

David Coburn, Estefanía Torres Martínez


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

8.11.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

11

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Richard Ashworth, José Bové, Daniel Buda, Nicola Caputo, Matt Carthy, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Diane Dodds, Herbert Dorfmann, Edouard Ferrand, Luke Ming Flanagan, Beata Gosiewska, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Esther Herranz García, Jan Huitema, Peter Jahr, Elisabeth Köstinger, Urszula Krupa, Zbigniew Kuźmiuk, Philippe Loiseau, Florent Marcellesi, Mairead McGuinness, Nuno Melo, Giulia Moi, Ulrike Müller, Maria Noichl, Marijana Petir, Bronis Ropė, Jasenko Selimovic, Maria Lidia Senra Rodríguez, Czesław Adam Siekierski, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Angélique Delahaye, Jean-Paul Denanot, Jørn Dohrmann, Ivan Jakovčić, Norbert Lins, Gabriel Mato, Stanislav Polčák, Annie Schreijer-Pierik, Vladimir Urutchev

Juridisks paziņojums