Procedūra : 2016/2114(REG)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0344/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0344/2016

Debates :

PV 13/12/2016 - 3
CRE 13/12/2016 - 3

Balsojumi :

PV 13/12/2016 - 5.3
CRE 13/12/2016 - 5.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0484

ZIŅOJUMS     
PDF 3054kWORD 371k
22.11.2016
PE 585.606v03-00 A8-0344/2016

par Parlamenta Reglamenta vispārēju pārskatīšanu

(2016/2114(REG))

Konstitucionālo jautājumu komiteja

Referents: Richard Corbett

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Budžeta komitejas atzinums
 Budžeta kontroles komitejas atzinums
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinums
 Juridiskās komitejas atzinums
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Parlamenta Reglamenta vispārēju pārskatīšanu

(2016/2114(REG))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 226. un 227. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A8-0344/2016),

1.  nolemj Reglamentā veikt turpmāk minētos grozījumus;

2.  uzsver, ka šajos Reglamenta grozījumos ir pienācīgi ņemti vērā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu noteikumi(1);

3.   prasa ģenerālsekretāram veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai Parlamenta IT sistēmas nekavējoties pielāgotu grozītajam Reglamentam un izveidotu atbilstošus elektroniskus rīkus, tostarp lai konstatētu, kādi turpmāki pasākumi ir veikti saistībā ar rakstiskiem jautājumiem, kas uzdoti pārējām Savienības iestādēm;

4.  nolemj svītrot Reglamenta 106. panta 4. punktu, tiklīdz no spēkā esošajiem tiesību aktiem tiks svītrotas atsauces uz regulatīvo kontroles procedūru, un, kamēr tas nav noticis, prasa attiecīgajiem dienestiem pievienot minētajam pantam zemsvītras piezīmi, kurā tiek minēts par gaidāmo svītrošanu;

5.  aicina Priekšsēdētāju konferenci pārskatīt Rīcības kodeksu sarunu vešanai saistībā ar parasto likumdošanas procedūru, lai to saskaņotu ar šī lēmuma rezultātā pieņemto Reglamenta 73. līdz 73.d pantu;

6.  vērš uzmanību uz nepieciešamību reorganizēt Reglamenta pielikumus, lai panāktu to, ka tajos ir tikai tāds teksts, kam ir tāds pats juridiskais spēks un kam tiek piemērots tāds pats procedurālais vairākums kā pašam Reglamentam un VI pielikumam, kurā, lai gan tam piemēro citu procedūru un tā pieņemšanai ir vajadzīgs citāds vairākums, iekļauti Reglamenta īstenošanas pasākumi; prasa, lai pārējie spēkā esošie pielikumi un jebkādi citi teksti, kas varētu būt saistīti ar deputātu darbu, tiktu iekļauti krājumā, ko pievieno Reglamentam;

7.  norāda, ka Reglamenta grozījumi stājas spēkā tās sesijas pirmajā dienā, kas seko grozījumu pieņemšanai, izņemot 212. panta 2. punktu par delegāciju sastāvu, kas attiecībā uz jau izveidotajām delegācijām stāsies spēkā, atklājot pirmo sesiju pēc nākamajām, 2019. gadā plānotajām, Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

8.  nolemj, ka deputāti pielāgo savas finansiālo interešu deklarācijas, lai atspoguļotu izmaiņas Reglamenta I pielikuma 4. pantā, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc minēto izmaiņu stāšanās spēkā; prasa Prezidijam un ģenerālsekretāram trīs mēnešu laikā no minēto izmaiņu spēkā stāšanās dienas pieņemt attiecīgus pasākumus, lai deputāti šādu pielāgošanu varētu veikt; nolemj, ka deklarācijas, kas iesniegtas, pamatojoties uz Reglamenta noteikumiem, kas bija spēkā šī lēmuma pieņemšanas dienā, joprojām ir derīgas sešus mēnešus pēc minētās spēkā stāšanās dienas; turklāt nolemj, ka šie noteikumi attieksies arī uz visiem deputātiem, kuri stāsies amatā minētajā laikposmā;

9.  prasa Konstitucionālo lietu komitejai pārskatīt 168.a pantu attiecībā uz jauno definīciju par obligāto minimumu, kā arī vienu gadu pēc minētā panta spēkā stāšanās pārskatīt šāda obligātā minimuma piemērošanu konkrētajiem pantiem;

10.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu informēšanas nolūkā nosūtīt Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.    1

Eiropas Parlamenta Reglaments

2. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2. pants

2. pants

Neatkarība pilnvaru īstenošanas laikā

Neatkarība pilnvaru īstenošanas laikā

Eiropas Parlamenta deputāti īsteno savas pilnvaras neatkarīgi. Viņi neseko nekādiem norādījumiem un nepilda saistošus uzdevumus.

Saskaņā ar 1976. gada 20. septembra Akta 6. panta 1. punktu un Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma 2. panta 1. punktu un 3. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta deputāti īsteno savas pilnvaras brīvi un neatkarīgi, kā arī neseko nekādiem norādījumiem un nepilda saistošus uzdevumus.

Pamatojums

No juridiskā viedokļa neatkarīgā mandāta pamats ir 1976. gada Akta 6. panta 1. punkts un Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma 2. panta 1. punkts un 3. panta 1. punkts. Veicot ierosinātās izmaiņas, kas paredz ieviest minēto noteikumu precīzu redakciju, tiktu novērstas jebkādas neskaidrības.

Grozījums Nr.    2

Eiropas Parlamenta Reglaments

3. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3. pants

3. pants

Pilnvaru pārbaude

Pilnvaru pārbaude

1.  Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām Parlamenta priekšsēdētājs aicina dalībvalstu kompetentās iestādes nekavējoties darīt zināmus ievēlēto deputātu vārdus, lai visi deputāti varētu sākt darbību Parlamentā jau pirmās sasaukuma sēdes atklāšanā.

1.  Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām Parlamenta priekšsēdētājs aicina dalībvalstu kompetentās iestādes nekavējoties darīt zināmus ievēlēto deputātu vārdus, lai visi deputāti varētu sākt darbību Parlamentā jau pirmās sasaukuma sēdes atklāšanā.

Tajā pašā laikā Parlamenta priekšsēdētājs vērš šo iestāžu uzmanību uz attiecīgajiem 1976. gada 20. septembra Akta noteikumiem un aicina tās veikt vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no jebkādas neatbilstības Eiropas Parlamenta deputāta mandātam.

Tajā pašā laikā Parlamenta priekšsēdētājs vērš šo iestāžu uzmanību uz attiecīgajiem 1976. gada 20. septembra Akta noteikumiem un aicina tās veikt vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no jebkādas neatbilstības Eiropas Parlamenta deputāta mandātam.

2.  Katrs deputāts, par kura ievēlēšanu ir paziņots Parlamentam, pirms viņš sāk darbu Parlamentā, uzsākšanas iesniedz rakstisku deklarāciju, kurā apliecina, ka viņš neieņem nevienu amatu, kurš 1976. gada 20. septembra Akta 7. panta 1. vai 2. punkta izpratnē nav savienojams ar Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu pildīšanu. Pēc vispārīgajām vēlēšanām šo deklarāciju iesniedz, ja vien tas iespējams, ne vēlāk kā sešas dienas pirms Parlamenta sasaukuma konstitutīvās sēdes. Kamēr deputāta pilnvaras nav pārbaudītas vai kamēr nav pieņemts lēmums par domstarpībām, un ar noteikumu, ka deputāts pirms tam ir parakstījis minēto rakstisko deklarāciju, viņš darbojas Parlamentā un tā struktūrvienībās un uz viņu attiecas visas ar šo darbību saistītās tiesības.

2.  Katrs deputāts, par kura ievēlēšanu ir paziņots Parlamentam, pirms viņš sāk darbu Parlamentā, iesniedz rakstisku deklarāciju, kurā apliecina, ka viņš neieņem nevienu amatu, kurš 1976. gada 20. septembra Akta 7. panta 1. vai 2. punkta izpratnē nav savienojams ar Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu pildīšanu. Pēc vispārīgajām vēlēšanām šo deklarāciju iesniedz, ja vien tas iespējams, ne vēlāk kā sešas dienas pirms Parlamenta sasaukuma konstitutīvās sēdes. Kamēr deputāta pilnvaras nav pārbaudītas vai kamēr nav pieņemts lēmums par domstarpībām, un ar noteikumu, ka deputāts pirms tam ir parakstījis minēto rakstisko deklarāciju, viņš darbojas Parlamentā un tā struktūrvienībās un uz viņu attiecas visas ar šo darbību saistītās tiesības.

Ja fakti, ko pierāda publiski pieejami avoti, apstiprina, ka deputāts ieņem amatu, kurš 1976. gada 20. septembra Akta 7. panta 1. un 2. punkta izpratnē nav savienojams ar Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu pildīšanu, Parlaments, pamatojoties uz priekšsēdētāja sniegto informāciju, paziņo par brīvu deputāta vietu.

Ja fakti, ko pierāda publiski pieejami avoti, apstiprina, ka deputāts ieņem amatu, kurš 1976. gada 20. septembra Akta 7. panta 1. un 2. punkta izpratnē nav savienojams ar Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu pildīšanu, Parlaments, pamatojoties uz priekšsēdētāja sniegto informāciju, paziņo par brīvu deputāta vietu.

3.  Pamatojoties uz komitejas, kurai uzdots pārbaudīt pilnvaras, ziņojumu, Parlaments nekavējoties pārbauda pilnvaras un nosaka, vai katra jaunievēlētā deputāta mandāts ir derīgs, kā arī izskata iespējamās domstarpības, kas var rasties saistībā ar 1976. gada 20. septembra Akta noteikumiem, izņemot tās domstarpības, kuras rodas saistībā ar dalībvalstu vēlēšanu likumiem.

3.  Pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, Parlaments nekavējoties pārbauda pilnvaras un nosaka, vai katra jaunievēlētā deputāta mandāts ir derīgs, kā arī izskata iespējamās domstarpības, kas var rasties saistībā ar 1976. gada 20. septembra Akta noteikumiem, izņemot tās domstarpības, uz kurām saskaņā ar minēto Aktu attiecas tikai tie dalībvalstu noteikumi, kas minēti šajā Aktā.

 

Atbildīgās komitejas ziņojums ir balstīts uz katras dalībvalsts oficiālu paziņojumu par vēlēšanu rezultātiem, minot ievēlēto kandidātu vārdus, kā arī iespējamo aizstājēju vārdus vēlēšanu rezultātu secībā.

 

Deputāta mandātu var apstiprināt tikai pēc tam, kad deputāts ir iesniedzis rakstisku deklarāciju saskaņā ar šo pantu un Reglamenta I pielikumu.

4.  Atbildīgās komitejas ziņojums ir balstīts uz katras dalībvalsts oficiālu paziņojumu par vēlēšanu rezultātiem, minot ievēlēto kandidātu vārdus, kā arī iespējamo aizstājēju vārdus vēlēšanu rezultātu secībā.

 

Deputāta mandātu var apstiprināt tikai pēc tam, kad deputāts ir iesniedzis rakstisku deklarāciju saskaņā ar šo pantu un Reglamenta I pielikumu.

 

Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, jebkurā brīdī var pieņemt lēmumu par domstarpībām saistībā ar kāda deputāta mandāta derīgumu.

4.  Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas priekšlikumu, nekavējoties pārbauda visu deputātu, kuri aizstāj iepriekšējos deputātus, pilnvaras un jebkurā brīdī var pieņemt lēmumu par domstarpībām saistībā ar kāda deputāta mandāta derīgumu.

5.  Ja kādu deputātu ieceļ tāpēc, ka tajā pašā vēlēšanu sarakstā esošie kandidāti ir atteikušies, atbildīgā komiteja nodrošina, lai atteikšanās noritētu saskaņā ar 1976. gada 20. septembra Akta burtu un garu, kā arī saskaņā ar Reglamenta 4. panta 3. punktu.

5.  Ja kādu deputātu ieceļ tāpēc, ka tajā pašā vēlēšanu sarakstā esošie kandidāti ir atteikušies, atbildīgā komiteja nodrošina, lai atteikšanās noritētu saskaņā ar 1976. gada 20. septembra Akta burtu un garu, kā arī saskaņā ar Reglamenta 4. panta 3. punktu.

6.  Atbildīgā komiteja nodrošina, lai dalībvalstu vai Eiropas Savienības iestādes nekavējoties paziņotu Parlamentam visu informāciju, kas var ietekmēt deputāta pienākumu pildīšanu Eiropas Parlamentā vai aizvietotāju secību, minot dienu, kad pilnvaras stājas spēkā, ja deputātu ieceļ.

6.  Atbildīgā komiteja nodrošina, lai dalībvalstu vai Eiropas Savienības iestādes nekavējoties paziņotu Parlamentam visu informāciju, kas var ietekmēt deputāta tiesības tikt ievēlētam Eiropas Parlamentā vai aizvietotāju tiesības tikt ievēlētiem un viņu secību, minot dienu, kad pilnvaras stājas spēkā, ja deputātu ieceļ.

Ja dalībvalstu kompetentās iestādes uzsāk procedūru, kas var beigties ar deputāta pilnvaru atņemšanu, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai viņu regulāri informē par procedūras virzību, un viņš nodod šo jautājumu atbildīgajai komitejai, pēc kuras priekšlikuma Parlaments var pieņemt nostāju šajā jautājumā.

Ja dalībvalstu kompetentās iestādes uzsāk procedūru, kas var beigties ar deputāta pilnvaru atņemšanu, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai viņu regulāri informē par procedūras virzību, un viņš nodod šo jautājumu atbildīgajai komitejai, pēc kuras priekšlikuma Parlaments var pieņemt nostāju šajā jautājumā.

Pamatojums

The changes in paragraph 3 illustrate the fact that the "committee responsible" is clearly identified in Annex VI. The words "except those based on national electoral laws" are deleted as they are not fully in line with Article 12 of the Act of 1976, i.e. "other than those arising out of the national provisions to which the Act refers". Moreover, subparagraphs 1 and 2 of paragraph 4 are moved to paragraph 3 for consistency reasons.

As a consequence, paragraph 4 will consist of only its current subparagraph 3. This provision refers to what happens in the course of the legislative term when Members are replaced. The word "proposal" instead of "report" allows having recourse to a simplified procedure (i.e. ad hoc verification by letter) in unproblematic cases, in line with the standing practice.

Grozījums Nr.    3

Eiropas Parlamenta Reglaments

4. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

4. pants

4. pants

Deputātu pilnvaru laiks

Deputātu pilnvaru laiks

1.  Deputāta pilnvaru laiks sākas un beidzas saskaņā ar 1976. gada 20. septembra Akta noteikumiem. Pilnvaru laiks beidzas arī tad, ja deputāts ir miris vai atkāpjas.

1.  Deputāta pilnvaru laiks sākas un beidzas saskaņā ar 1976. gada 20. septembra Akta 5. un 13. panta noteikumiem.

2.  Deputāti turpina pildīt savus pienākumus, līdz Parlamenta pirmās sēdes atklāšanai pēc vēlēšanām.

 

3.  Deputāti, kuri atkāpjas, paziņo Parlamenta priekšsēdētājam par savu atkāpšanos un norāda dienu, kad tā stājas spēkā, kas nedrīkst būt vēlāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma iesniegšanas. Paziņojums ir jānoformē kā protokols, ko sagatavo ģenerālsekretāra vai viņa pārstāvja klātbūtnē, paraksta ģenerālsekretārs vai viņa pārstāvis un attiecīgais deputāts un ko nekavējoties iesniedz atbildīgajai komitejai, kura to iekļauj savā darba kārtībā pirmajā sanāksmē pēc šī dokumenta saņemšanas.

3.  Deputāti, kuri atkāpjas, paziņo Parlamenta priekšsēdētājam par savu atkāpšanos un norāda dienu, kad tā stājas spēkā, kas nedrīkst būt vēlāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma iesniegšanas. Paziņojums ir jānoformē kā protokols, ko sagatavo ģenerālsekretāra vai viņa pārstāvja klātbūtnē, paraksta ģenerālsekretārs vai viņa pārstāvis un attiecīgais deputāts un ko nekavējoties iesniedz atbildīgajai komitejai, kura to iekļauj savā darba kārtībā pirmajā sanāksmē pēc šī dokumenta saņemšanas.

Ja atbildīgā komiteja uzskata, ka atkāpšanās nav savienojama ar 1976. gada 20. septembra Akta burtu vai garu, tā informē Parlamentu, lai tas izlemj, vai ir brīva deputāta vieta.

Ja atbildīgā komiteja uzskata, ka atkāpšanās atbilst 1976. gada 20. septembra Aktam, tiek paziņots par vietas atbrīvošanos, sākot ar dienu, kuru deputāts, kurš atkāpjas, norādījis protokolā, un Parlamenta priekšsēdētājs par to informē Parlamentu.

Pretējā gadījumā paziņo, ka vieta ir brīva, sākot ar dienu, kuru deputāts norādījis protokolā par atkāpšanos. Par šo jautājumu Parlamentā nebalso.

Ja atbildīgā komiteja uzskata, ka atkāpšanās neatbilst 1976. gada 20. septembra Aktam, tā ierosina Parlamentam nesniegt paziņojumu par vietas atbrīvošanos.

Ir ieviesta vienkāršota procedūra dažos ārkārtas gadījumos, kad viena vai vairākas sesijas notiek laikā starp deputāta atkāpšanos un atbildīgās komitejas pirmo sanāksmi un kad politiskā grupa, pie kuras piederējis deputāts, kas ir atkāpies, nevar dabūt aizstājēju, jo nav bijis paziņojuma par vietas atbrīvošanos. Atbildīgās komitejas referentam, kuram šie jautājumi ir uzticēti, šī procedūra piešķir pilnvaras nekavējoties izskatīt atbilstoši noformētu atkāpšanās paziņojumu un gadījumos, kad kavēšanās lietas izskatīšanā varētu radīt negatīvas sekas, griezties pie komitejas priekšsēdētāja, prasot, lai saskaņā ar 3. punktu viņš:

 

  komitejas vārdā informē Parlamenta priekšsēdētāju, ka deputāta vieta ir atbrīvojusies, vai arī

 

  sasauc komitejas ārkārtas sanāksmi, lai izskatītu referenta konstatētos sarežģījumus.

 

 

3.a  Ja pirms nākamās sesijas nav paredzēta neviena atbildīgās komitejas sanāksme, atbildīgās komitejas referents nekavējoties izskata ikvienu atbilstoši iesniegtu atkāpšanās paziņojumu. Ja kavēšanās paziņojuma izskatīšanā varētu radīt negatīvas sekas, referents šo jautājumu nodod komitejas priekšsēdētājam, prasot, lai saskaņā ar 3. punktu viņš:

 

  komitejas vārdā informē Parlamenta priekšsēdētāju par to, ka deputāta vieta ir atbrīvojusies, vai arī

 

  sasauc komitejas ārkārtas sanāksmi, lai izskatītu referenta konstatētos konkrētos sarežģījumus.

4.   Ja dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem ziņo Parlamenta priekšsēdētājam par Eiropas Parlamenta deputāta pilnvaru laika izbeigšanos, kas saistīta vai nu ar neatbilstību 1976. gada 20. septembra Akta 7. panta 3. punkta izpratnē, vai ar deputāta mandāta atsaukšanu saskaņā ar minētā Akta 13. panta 3. punktu, Parlamenta priekšsēdētājs informē Parlamentu, ka deputāta pilnvaru laiks beidzies dalībvalsts paziņotajā datumā, un aicina dalībvalsti brīvo vietu nekavējoties aizpildīt.

4.   Ja dalībvalstu vai Eiropas Savienības kompetentās iestādes vai attiecīgais deputāts paziņo Parlamenta priekšsēdētājam par iecelšanu vai ievēlēšanu amatā, kas 1976. gada 20. septembra Akta 7. panta 1. vai 2. punkta izpratnē nav savienojams ar Eiropas Parlamenta deputāta amatu, Parlamenta priekšsēdētājs par to informē Parlamentu, kurš paziņo, ka, sākot ar dienu, kad konstatēta neatbilstība, ir brīva deputāta vieta.

Ja dalībvalstu vai Eiropas Savienības kompetentās iestādes vai attiecīgais deputāts paziņo Parlamenta priekšsēdētājam par iecelšanu vai ievēlēšanu amatā, kas 1976. gada 20. septembra Akta 7. panta 1. vai 2. punkta izpratnē nav savienojams ar Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu pildīšanu, Parlamenta priekšsēdētājs par to informē Parlamentu, kurš paziņo, ka ir brīva vieta.

Ja dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo Parlamenta priekšsēdētājam par to, ka kāda Eiropas Parlamenta deputāta pilnvaru laiks ir beidzies vai nu tādēļ, ka saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir konstatēts, ka pastāv papildu neatbilstība saskaņā ar 1976. gada 20. septembra Akta 7. panta 3. punktu, vai tādēļ, ka deputāta mandāts atsaukts saskaņā ar minētā Akta 13. panta 3. punktu, Parlamenta priekšsēdētājs informē Parlamentu, ka attiecīgā deputāta pilnvaru laiks beidzās dalībvalsts paziņotajā datumā. Ja šāds datums nav paziņots, pilnvaru laika beigu datums ir attiecīgās dalībvalsts paziņošanas datums.

5.  Dalībvalstu vai Eiropas Savienības iestādes informē Parlamenta priekšsēdētāju par visiem uzdevumiem, ko tās ir paredzējušas deputātam uzticēt. Parlamenta priekšsēdētājs uzdod atbildīgajai komitejai izskatīt, vai paredzamais uzdevums ir savienojams ar 1976. gada 20. septembra Akta burtu un garu, un par minētās komitejas secinājumiem informē Parlamentu, deputātus un attiecīgās iestādes.

5.  Ja dalībvalstu vai Eiropas Savienības iestādes informē Parlamenta priekšsēdētāju par visiem uzdevumiem, ko tās ir paredzējušas deputātam uzticēt, Parlamenta priekšsēdētājs uzdod atbildīgajai komitejai izskatīt, vai paredzamais uzdevums ir savienojams ar 1976. gada 20. septembra Aktu, un par minētās komitejas secinājumiem informē Parlamentu, deputātus un attiecīgās iestādes.

6.  Par deputāta pilnvaru izbeigšanās un brīvas vietas parādīšanās dienu uzskata:

 

  ja deputāts atkāpjas — dienu, kurā Parlaments saskaņā ar atkāpšanās protokolu ir paziņojis, ka vieta ir brīva;

 

  ja 1976. gada 20. septembra Akta 7. panta 1. vai 2. punkta izpratnē deputāts ieņem ar Eiropas Parlamenta deputāta mandātu nesavienojamu amatu vai ir ievēlēts šādā amatā — dienu, kuru norādījušas dalībvalstu vai Eiropas Savienības valstu kompetentās iestādes vai pats deputāts.

 

7.  Kad Parlaments paziņo, ka ir radusies brīva vieta, par to informē attiecīgo dalībvalsti un aicina nekavējoties šo vietu aizpildīt.

7.  Kad Parlaments paziņo, ka ir radusies brīva vieta, Parlamenta priekšsēdētājs par to informē attiecīgo dalībvalsti un aicina nekavējoties šo vietu aizpildīt.

8.  Ja apstrīd tāda deputāta mandāta derīgumu, kura pilnvaras ir pārbaudītas, šo jautājumu nodod atbildīgajai komitejai, kuras uzdevums ir nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamās sesijas sākumā sagatavot ziņojumu Parlamentam.

 

9.  Parlaments patur sev tiesības izskatīto mandātu pasludināt par nederīgu vai atbrīvojušos deputāta vietu neizsludināt, ja deputāta mandāta apstiprināšana vai atkāpšanās ir notikusi būtiskas kļūdas vai maldības dēļ.

9.  Ja deputāta mandāta apstiprināšana vai pilnvaru izbeigšana ir notikusi būtiskas kļūdas vai maldības dēļ, Parlaments var izskatīto mandātu pasludināt par nederīgu vai atbrīvojušos deputāta vietu neizsludināt.

Pamatojums

As regards paragraph 1, Article 13(1) of the Act of 1976 adds the case of "withdrawal of the mandate" to "death or resignation". However, since all these cases are covered by the Act of 1976, the second sentence of this paragraph is superfluous and can be deleted.

Paragraph 2 is deleted, asits content is already covered by the Act of 1976.

In paragraph 3, since the case of a problematic resignation is the exception and not the rule, subparagraphs 2 and 3 are inverted and their wording is streamlined.

The existing interpretation is converted into a new paragraph after paragraph 3 and its wording streamlined.

Subparagraphs 1 and 2 of paragraph 4 are inverted in order to reflect the order of the incompatibilities referred to in Article 7 of the Act of 1976. Their wording is also adapted (among other things, the last sentence of current subparagraph 1 is deleted as it is a mere repetition of current paragraph 7).

The amendment of paragraph 5 makes sure that it complies with the principle that Parliament’s Rules of Procedure may not impose obligations on other authorities, including those of the Member States.

Since the suggested wording of paragraphs 3 and 4 clarifies the date of the end of the term of office in all possible cases covered by the Act of 1976 (including resignation, incompatibilities or withdrawal of mandate), paragraph 6 becomes superfluous and can be deleted.

Paragraph 7 is in line with the existing practice.

Paragraph 8 is deleted as it is reflected in Rule 3 with the exception of the deadline, which can be deleted, as depending on the complexity of a dispute, this deadline "no later than the beginning of the next part-session" may prove to be too tight.

Paragraph 9 would become paragraph 7. "Shall reserve the right to" is a somewhat odd wording in the context and the amendment suggests to replace it with "may".

Grozījums Nr.    4

Eiropas Parlamenta Reglaments

5. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

5. pants

5. pants

Privilēģijas un imunitāte

Privilēģijas un imunitāte

1.  Deputāti izmanto privilēģijas un imunitāti atbilstoši Protokolam par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

1.  Deputāti izmanto privilēģijas un imunitāti, kas noteiktas Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

2.  Deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija.

2.  Īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, Parlaments rīkojas tā, lai saglabātu savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošinātu deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus. Deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija.

3.  Kad Parlamenta priekšsēdētājs ir saņēmis oficiālu paziņojumu par deputātu ievēlēšanu, viņš izsniedz viņiem ceļošanas atļauju, kas ļauj brīvi pārvietoties dalībvalstīs.

3.  Eiropas Savienība pēc pieprasījuma un pēc Parlamenta priekšsēdētāja atļaujas saņemšanas deputātiem izdot Eiropas Savienības ceļošanas atļaujas, kas ļauj deputātiem brīvi pārvietoties dalībvalstīs un citās valstīs, kuras šādas ceļošanas atļaujas atzīst par derīgiem ceļošanas dokumentiem.

 

3.a  Deputātiem ir tiesības saskaņā ar Reglamenta noteikumiem aktīvi piedalīties Parlamenta komiteju un delegāciju darbā, lai pildītu savus pienākumus.

4.  Deputātiem ir tiesības iepazīties ar jebkuriem dokumentiem, kas ir Parlamenta vai kādas komitejas rīcībā, izņemot personas lietas un privātos kontus, kuri pieejami tikai attiecīgajiem deputātiem. Atkāpes no šiem noteikumiem attiecībā uz dokumentiem, kuriem var liegt publisku piekļuvi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, ir izklāstītas Reglamenta VII pielikumā.

4.  Deputātiem ir tiesības iepazīties ar jebkuriem dokumentiem, kas ir Parlamenta vai kādas komitejas rīcībā, izņemot personas lietas un privātos kontus, kuri pieejami tikai attiecīgajiem deputātiem. Atkāpes no šiem noteikumiem attiecībā uz dokumentiem, kuriem var liegt publisku piekļuvi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, ir izklāstītas Reglamenta 210.a pantā.

 

Ar Prezidija piekrišanu, tam pieņemot argumentētu lēmumu, deputātam var aizliegt iepazīties ar Parlamenta dokumentu, ja Prezidijs pēc minētā deputāta uzklausīšanas ir pārliecināts, ka šāda iepazīšanās ar dokumentu radītu nepieņemamu kaitējumu Parlamenta institucionālajām interesēm vai sabiedrības interesēm un ka deputāts vēlas iepazīties ar dokumentu privātu un personīgu motīvu vadīts. Deputāts var iesniegt rakstisku pārsūdzību par šādu lēmumu viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas. Lai rakstiskas pārsūdzības būtu pieņemamas, tajās jānorāda pamatojums. Parlaments bez debatēm pieņem lēmumu attiecībā uz šādu pārsūdzību nākamajā sesijā pēc tās saņemšanas.

Pamatojums

1. punktā tiek izmantota 1976. gada Akta 6. panta 2. punkta teksta redakcija.

Ar 2. punktu tiek noteikts pamatprincips attiecībā uz deputāta imunitāti, un tas tiek papildināts, iekļaujot 6. panta 1. punkta pirmo teikumu.

Attiecībā uz izmaiņām 4. punktā jānorāda, ka VII pielikuma A daļa tika svītrota un pārveidota par jaunu 210.a pantu.

Grozījums Nr.    5

Eiropas Parlamenta Reglaments

6. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

6. pants

6. pants

Imunitātes atņemšana

Imunitātes atņemšana

1.  Īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, Parlaments rīkojas tā, lai saglabātu savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošinātu deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus. Jebkuru pieprasījumu atcelt imunitāti izvērtē saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 7., 8. un 9. pantu un saskaņā ar šajā pantā minētajiem principiem.

1.  Visus pieprasījumus atcelt imunitāti izvērtē saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 7., 8. un 9. pantu un saskaņā ar 5. panta 2. punktā minētajiem principiem.

2.  Ja deputātam jāierodas tiesā kā lieciniekam vai ekspertam, imunitātes atcelšana nav jāpieprasa, ja:

2.  Ja deputātam jāierodas tiesā kā lieciniekam vai ekspertam, imunitātes atcelšana nav jāpieprasa, ja:

– deputātam nav jāierodas tiesā tajā dienā un laikā, kurā viņš līdz ar to nevar pildīt deputāta pienākumus vai tiek kavēts minēto pienākumu izpildē, vai arī ja viņš var iesniegt rakstisku vai jebkādu cita veida paziņojumu, kurš viņam netraucē veikt deputāta pienākumus; kā arī

– deputātam nav jāierodas tiesā tajā dienā un laikā, kurā viņš līdz ar to nevar pildīt deputāta pienākumus vai tiek kavēts minēto pienākumu izpildē, vai arī ja viņš var iesniegt rakstisku vai jebkādu cita veida paziņojumu, kurš viņam netraucē veikt deputāta pienākumus; kā arī

– deputātam nav jāliecina par informāciju, ko viņš ieguvis konfidenciālā veidā, pildot savas pilnvaras, un ko viņš uzskata par neizpaužamu.

– deputātam nav jāliecina par informāciju, ko viņš ieguvis konfidenciālā veidā, pildot savas pilnvaras, un ko viņš uzskata par neizpaužamu.

(Concerns AM 25)

Pamatojums

1. punkta pirmā daļa ir pārcelta uz 5. panta 2. punktu.

Grozījums Nr.    6

Eiropas Parlamenta Reglaments

7. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

7. pants

7. pants

Privilēģiju un imunitātes aizstāvēšana

Privilēģiju un imunitātes aizstāvēšana

1.  Gadījumos, kad tiek apgalvots, ka dalībvalsts iestādes ir pārkāpušas deputāta vai bijušā deputāta privilēģijas un imunitāti, saskaņā ar 9. panta 1. punktu var iesniegt pieprasījumu, lai Parlaments pieņem lēmumu par to, vai imunitāte un privilēģijas tiešām ir tikušas pārkāptas.

1.  Gadījumos, kad tiek apgalvots, ka dalībvalsts iestādes ir pārkāpušas vai gatavojas pārkāpt deputāta vai bijušā deputāta privilēģijas un imunitāti, saskaņā ar 9. panta 1. punktu var iesniegt pieprasījumu, lai Parlaments pieņem lēmumu par to, vai šīs privilēģijas un imunitāte ir pārkāptas vai, ļoti iespējams, tiks pārkāptas.

2.  Proti, šādu pieprasījumu aizstāvēt privilēģijas un imunitāti var iesniegt, ja tiek uzskatīts, ka apstākļi rada administratīva vai cita veida šķēršļus deputāta pārvietošanās brīvībai, viņam ierodoties Parlamenta sanāksmju vietā vai to atstājot, deputāta viedokļa paušanai, balsošanai viņa pienākumu pildīšanas laikā vai arī tie attiecas uz Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta piemērošanas jomu.

2.  Proti, šādu pieprasījumu aizstāvēt privilēģijas un imunitāti var iesniegt, ja tiek uzskatīts, ka apstākļi radītu administratīva vai cita veida šķēršļus deputāta pārvietošanās brīvībai, viņam ierodoties Parlamenta sanāksmju vietā vai to atstājot, deputāta viedokļa paušanai, balsošanai viņa pienākumu pildīšanas laikā vai arī tie attiektos uz Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta piemērošanas jomu.

3.  Pieprasījums aizstāvēt deputāta privilēģijas un imunitāti nav pieņemams, ja par to pašu tiesas procesu jau ir saņemts pieprasījums atcelt vai aizstāvēt attiecīgā deputāta imunitāti, neatkarīgi no tā, vai lēmums tad jau ir ticis pieņemts.

3.  Pieprasījums aizstāvēt deputāta privilēģijas un imunitāti nav pieņemams, ja par tiem pašiem faktiem jau ir saņemts pieprasījums atcelt vai aizstāvēt attiecīgā deputāta imunitāti, neatkarīgi no tā, vai lēmums tad jau ir ticis pieņemts.

4.  Pieprasījums aizstāvēt deputāta privilēģijas un imunitāti netiek tālāk skatīts, ja par to pašu tiesvedību ir saņemts pieprasījums atcelt attiecīgā deputāta imunitāti.

4.  Pieprasījums aizstāvēt deputāta privilēģijas un imunitāti netiek tālāk skatīts, ja par tiem pašiem faktiem ir saņemts pieprasījums atcelt attiecīgā deputāta imunitāti.

5.  Gadījumos, kad ir ticis pieņemts lēmums neaizstāvēt deputāta privilēģijas un imunitāti, deputāts var iesniegt pieprasījumu lēmumu pārskatīt, iesniedzot jaunus pierādījumus. Pieprasījums lēmumu pārskatīt nav pieņemams, ja saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantu ir sākta tiesvedība pret lēmumu vai ja Parlamenta priekšsēdētājs uzskata, ka iesniegtie jaunie pierādījumi nav pietiekami pamatoti, lai sāktu pārskatīšanu.

5.  Gadījumos, kad ir ticis pieņemts lēmums neaizstāvēt deputāta privilēģijas un imunitāti, deputāts var izņēmuma kārtā iesniegt pieprasījumu lēmumu pārskatīt, iesniedzot jaunus pierādījumus saskaņā ar 9. panta 1. punktu. Pieprasījums lēmumu pārskatīt nav pieņemams, ja saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantu ir sākta tiesvedība pret lēmumu vai ja Parlamenta priekšsēdētājs uzskata, ka iesniegtie jaunie pierādījumi nav pietiekami pamatoti, lai sāktu pārskatīšanu.

Pamatojums

As regards paragraph 1, the wording is revised insofar as it sounds very categorical as to the existence of an actual breach. It seems to imply the need for a final judgment or an otherwise irrevocable decision by a public authority prejudicing a Member, thus making potential breaches irrelevant. This, however, would make requests for defence possible only at a stage when Parliament's decision could be useless.

Paragraph 3, insofar as reference to the same legal proceedings, and not to the same facts, although providing legal certainty, might be too formalistic. If both criminal and civil proceedings have been instituted in respect of the same facts, but the waiver is requested for the former and the defence for the latter, Parliament might paradoxically adopt two different decisions.

As it stands, paragraph 5 does not set any limits to requests for reconsideration, which could be, therefore, endlessly reiterated. In order to prevent such situations, the amendment suggests adding the word "exceptionally" in the first sentence– after all, the decision to defend (or not to defend) a Member's immunity is of a non-binding nature (see Judgment in Marra, EU:C:2008:579, paragraphs 38-39).

Grozījums Nr.    7

Eiropas Parlamenta Reglaments

9. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

9. pants

9. pants

Ar imunitāti saistītās procedūras

Ar imunitāti saistītās procedūras

1.  Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem dalībvalsts kompetentas iestādes pieprasījumiem atcelt deputāta imunitāti vai deputāta vai bijušā deputāta pieprasījumiem aizstāvēt privilēģijas un imunitāti paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai.

1.  Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem dalībvalsts kompetentas iestādes pieprasījumiem atcelt deputāta imunitāti vai deputāta vai bijušā deputāta pieprasījumiem aizstāvēt privilēģijas un imunitāti paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai.

Deputātu vai bijušo deputātu var pārstāvēt cits deputāts. Cits deputāts nevar to pieprasīt bez attiecīgā deputāta piekrišanas.

1.a  Ar attiecīgā deputāta vai bijušā deputāta piekrišanu pieprasījumu var iesniegt cits deputāts, kuram tiek atļauts attiecīgo deputātu vai bijušo deputātu pārstāvēt visos procedūras posmos.

 

Deputāts, kurš pārstāv attiecīgo deputātu vai bijušo deputātu, nepiedalās komitejas lēmumu pieņemšanā.

2.  Komiteja nekavējoties, bet ņemot vērā to salīdzinošo sarežģītību, izskata pieprasījumus atcelt vai aizstāvēt privilēģijas un imunitāti.

2.  Komiteja nekavējoties, bet ņemot vērā to salīdzinošo sarežģītību, izskata pieprasījumus atcelt vai aizstāvēt privilēģijas un imunitāti.

3.  Atbildīgā komiteja iesniedz pamatota lēmuma priekšlikumu, kurā ir ieteikums pieņemt vai noraidīt pieprasījumu atcelt imunitāti vai aizstāvēt imunitāti un privilēģijas.

3.  Atbildīgā komiteja iesniedz pamatota lēmuma priekšlikumu, kurā ir ieteikums pieņemt vai noraidīt pieprasījumu atcelt imunitāti vai aizstāvēt imunitāti un privilēģijas. Grozījumi nav pieņemami. Ja priekšlikumu noraida, uzskata, ka ir pieņemts pretējs lēmums.

4.  Komiteja var pieprasīt, lai attiecīgā iestāde tai iesniedz visu informāciju un skaidrojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai izlemtu par imunitātes atcelšanu vai aizstāvēšanu.

4.  Komiteja var pieprasīt, lai attiecīgā iestāde tai iesniedz visu informāciju un skaidrojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai izlemtu par imunitātes atcelšanu vai aizstāvēšanu.

5.  Attiecīgajam deputātam dod iespēju tikt uzklausītam, viņš var iesniegt jebkādu dokumentu vai cita veida rakstisku apliecinājumu, ko viņš uzskata par vajadzīgu, un viņu var pārstāvēt cits deputāts.

5.  Attiecīgajam deputātam dod iespēju tikt uzklausītam, un viņš var iesniegt jebkādu dokumentu vai cita veida rakstisku apliecinājumu, ko viņš uzskata par vajadzīgu.

Deputāts nepiedalās debatēs — izņemot uzklausīšanu — par pieprasījumu atcelt vai aizstāvēt viņa imunitāti.

Deputāts nepiedalās debatēs — izņemot uzklausīšanu — par pieprasījumu atcelt vai aizstāvēt viņa imunitāti.

Komitejas priekšsēdētājs uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, norādot datumu un laiku. Deputāts var atteikties no tiesībām tikt uzklausītam.

Komitejas priekšsēdētājs uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, norādot datumu un laiku. Deputāts var atteikties no tiesībām tikt uzklausītam.

Ja deputāts pēc minētā uzaicinājuma uzklausīšanā nav piedalījies, tiek uzskatīts, ka viņš ir atteicies no tiesībām tikt uzklausītam, izņemot ja viņš, minot iemeslus, ir lūdzis attaisnot viņa nepiedalīšanos ierosinātajā datumā un laikā. Komitejas priekšsēdētājs izlemj, vai šāds pieprasījums attaisnot nepiedalīšanos ir pieņemams, ņemot vērā norādītos iemeslus, un šo lēmumu nav atļauts pārsūdzēt.

Ja deputāts pēc minētā uzaicinājuma uzklausīšanā nav piedalījies, tiek uzskatīts, ka viņš ir atteicies no tiesībām tikt uzklausītam, izņemot ja viņš, minot iemeslus, ir lūdzis attaisnot viņa nepiedalīšanos ierosinātajā datumā un laikā. Komitejas priekšsēdētājs izlemj, vai šāds pieprasījums attaisnot nepiedalīšanos ir pieņemams, ņemot vērā norādītos iemeslus, un šo lēmumu nav atļauts pārsūdzēt.

Ja komitejas priekšsēdētājs apstiprina pieprasījumu attaisnot nepiedalīšanos, viņš uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, nosakot jaunu datumu un laiku. Ja deputāts neievēro otro uzaicinājumu uz uzklausīšanu, procedūru turpina bez deputāta uzklausīšanas. Turpmāki pieprasījumi attaisnot nepiedalīšanos vai tikt uzklausītam vairs netiek pieņemti.

Ja komitejas priekšsēdētājs apstiprina pieprasījumu attaisnot nepiedalīšanos, viņš uzaicina deputātu uz uzklausīšanu, nosakot jaunu datumu un laiku. Ja deputāts neievēro otro uzaicinājumu uz uzklausīšanu, procedūru turpina bez deputāta uzklausīšanas. Turpmāki pieprasījumi attaisnot nepiedalīšanos vai tikt uzklausītam vairs netiek pieņemti.

6.  Ja pieprasījums atcelt imunitāti attiecas uz vairākiem apsūdzības punktiem, par katru no tiem var pieņemt atsevišķu lēmumu. Izņēmuma kārtā komiteja savā ziņojumā var ierosināt, lai imunitātes atcelšana attiecas vienīgi uz kriminālvajāšanu un ka līdz galīgā sprieduma pasludināšanai pret deputātu nedrīkst piemērot apcietinājumu vai kādu citu līdzekli, kas viņam liegtu pildīt pienākumus, kurus paredz viņa pilnvaras.

6.  Ja pieprasījums atcelt vai aizstāvēt imunitāti attiecas uz vairākiem apsūdzības punktiem, par katru no tiem var pieņemt atsevišķu lēmumu. Izņēmuma kārtā komiteja savā ziņojumā var ierosināt, lai imunitātes atcelšana vai aizstāvība attiecas vienīgi uz kriminālvajāšanu un ka līdz galīgā sprieduma pasludināšanai pret deputātu nedrīkst piemērot apcietinājumu vai kādu citu līdzekli, kas viņam liegtu pildīt pienākumus, kurus paredz viņa pilnvaras.

7.   Komiteja var sniegt pamatotu atzinumu par attiecīgās iestādes kompetenci un par pieprasījuma pieņemamību, taču tā nekādā gadījumā neizsakās par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu un par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam piedēvēti, pat tad ne, ja pieprasījuma izskatīšana ļauj komitejai iegūt detalizētas ziņas par lietas materiāliem.

7.  Komiteja var sniegt pamatotu atzinumu par attiecīgās iestādes kompetenci un par pieprasījuma pieņemamību, taču tā nekādā gadījumā neizsakās par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu un par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam piedēvēti, pat tad ne, ja pieprasījuma izskatīšana ļauj komitejai iegūt detalizētas ziņas par lietas materiāliem.

8.  Komitejas ziņojumu iekļauj darba kārtības sākumā pirmajā sēdē pēc pieprasījuma iesniegšanas. Par lēmuma priekšlikumu vai priekšlikumiem grozījumus neiesniedz.

8.  Komitejas lēmuma priekšlikumu iekļauj pirmās sēdes darba kārtībā pēc lēmuma priekšlikuma iesniegšanas. Šādam priekšlikumam grozījumus neiesniedz.

Debatēs min vienīgi tos apsvērumus, kuri liek pieņemt vai noraidīt katru priekšlikumu atcelt, saglabāt vai aizstāvēt privilēģiju vai imunitāti.

Debatēs min vienīgi tos apsvērumus, kuri liek pieņemt vai noraidīt katru priekšlikumu atcelt, saglabāt vai aizstāvēt privilēģiju vai imunitāti.

Neskarot 164. pantu, deputāts, par kura privilēģijām un imunitāti spriež, debatēs nepiedalās.

Neskarot 164. pantu, deputāts, par kura privilēģijām un imunitāti spriež, debatēs nepiedalās.

Par ziņojumā iekļauto lēmuma priekšlikumu vai priekšlikumiem balso uzreiz pēc debatēm.

Par ziņojumā iekļauto lēmuma priekšlikumu vai priekšlikumiem balso uzreiz pēc debatēm.

Kad Parlaments šo jautājumu ir izskatījis, notiek balsošana par katru ziņojumā iekļauto priekšlikumu atsevišķi. Ja priekšlikumu noraida, uzskata, ka ir pieņemts pretējs lēmums.

Kad Parlaments šo jautājumu ir izskatījis, notiek balsošana par katru ziņojumā iekļauto priekšlikumu atsevišķi. Ja priekšlikumu noraida, uzskata, ka ir pieņemts pretējs lēmums.

9.  Parlamenta pieņemto lēmumu Parlamenta priekšsēdētājs nekavējoties dara zināmu attiecīgajam deputātam un attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei un prasa informāciju par lietas virzību un par visiem no tās izrietošajiem tiesas lēmumiem. Tiklīdz Parlamenta priekšsēdētājs ir saņēmis šādu informāciju, viņš to paziņo Parlamentam tādā veidā, kādu uzskata par vispiemērotāko, vajadzības gadījumā — pēc apspriešanās ar atbildīgo komiteju.

9.  Parlamenta pieņemto lēmumu Parlamenta priekšsēdētājs nekavējoties dara zināmu attiecīgajam deputātam un attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei un prasa informāciju par lietas virzību un par visiem no tās izrietošajiem tiesas lēmumiem. Tiklīdz Parlamenta priekšsēdētājs ir saņēmis šādu informāciju, viņš to paziņo Parlamentam tādā veidā, kādu uzskata par vispiemērotāko, vajadzības gadījumā — pēc apspriešanās ar atbildīgo komiteju.

10.  Komiteja šos jautājumus risina un visus saņemtos dokumentus izskata, ievērojot visstingrākās konfidencialitātes prasības.

10.  Komiteja šos jautājumus risina un visus saņemtos dokumentus izskata, ievērojot visstingrākās konfidencialitātes prasības. Pieprasījumus saistībā ar imunitātes procedūru komiteja vienmēr izskata aiz slēgtām durvīm.

11.  Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm komiteja var sagatavot indikatīvu sarakstu ar tām dalībvalstu iestādēm, kuras ir tiesīgas iesniegt pieprasījumu par deputāta imunitātes atcelšanu.

11.  Parlaments izskata tikai tādus pieprasījumus par deputāta imunitātes atcelšanu, ko tam iesniegušas tiesu iestādes vai dalībvalstu pastāvīgās pārstāvniecības.

12.  Komiteja sagatavo šī panta piemērošanas principus.

12.  Komiteja sagatavo šī panta piemērošanas principus.

13.  Jebkuru pieprasījumu attiecībā uz deputāta privilēģiju vai imunitātes piemērošanas jomu, ko iesniegusi kompetenta iestāde, izskata saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem.

13.  Jebkuru pieprasījumu attiecībā uz deputāta privilēģiju vai imunitātes piemērošanas jomu, ko iesniegusi kompetenta iestāde, izskata saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem.

Pamatojums

The current interpretation following paragraph 1is converted into a new paragraph and the last part of paragraph 5 is aligned to it.

The amendment to paragraph 3 seeks to clarify that the same principles referred to in paragraph 8 of this Rule also apply at committee level.

For practical reasons, it is not always possible to place an immunity case at the head of the agenda. The amendment to paragraph 8 adapts the text to this reality. It also replaces the word ‘report’ by the more appropriate expression ‘proposal for a decision’, consistently with the wording of Rule 9(3) and (8), fourth subparagraph. At the same time, the existing mechanism consisting of a systematic plenary vote on every immunity case is preserved as the most objective and appropriate to ensure the fair treatment of all Members and have decisions on their immunity taken by Parliament as a whole.

The last sentence added to paragraph 10 comes from Rule 115 paragraph 4.

As regards the changes to paragraph 11, they try to address the fact that in some jurisdictions private persons can submit requests for the waiver of a Member's immunity without the filter of any public authority (so called private prosecution). The issue of the 'competent authority' is thus not settled. The change states that requests for waiver should be either addressed to Parliament by the competent prosecutor's office or court or transmitted by the permanent representation to the EU. Private parties' requests for a waiver of immunity will have to be streamlined by the Permanent Representations.

Grozījums Nr.    8

Eiropas Parlamenta Reglaments

10. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

10. pants

svītrots

Deputātu nolikuma īstenošana

 

Parlaments pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu un jebkādus tā grozījumus, pamatojoties uz atbildīgās komitejas priekšlikumu. Pēc analoģijas piemēro 150. panta 1. punktu. Prezidijs ir atbildīgs par šo noteikumu piemērošanu un lemj par attiecīgo finansējumu, ņemot vērā gada budžetu.

 

Pamatojums

Šis pants neattiecas tikai uz Deputātu nolikuma īstenošanu — pirmais teikums patiesi attiecas uz tā pieņemšanu un grozīšanu, taču, iekļaujot 45. pantu, tas vairs nav vajadzīgs. Otrais teikums nešķiet lietderīgs, jo šādos gadījumos parasti tiek pieprasīti grozījumi, un trešais teikums ar nelielām izmaiņām tika iekļauts jaunajā 25. panta 14.b punktā.

Grozījums Nr.    9

Eiropas Parlamenta Reglaments

11. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

11. pants

11. pants

Deputātu finansiālās intereses, rīcības noteikumi, pārredzamības reģistrs un iekļuve Parlamentā

Deputātu finansiālās intereses un rīcības noteikumi

1.  Parlaments nosaka pārredzamības noteikumus attiecībā uz Parlamenta deputātu finansiālajām interesēm, tos iekļaujot rīcības kodeksā, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 232. pantu ir pieņēmis tā deputātu vairākums un kas pievienots šim Reglamentam kā pielikums1.

1.  Parlaments nosaka pārredzamības noteikumus attiecībā uz Parlamenta deputātu finansiālajām interesēm, tos iekļaujot rīcības kodeksā, ko ir pieņēmis tā deputātu vairākums un kas pievienots šim Reglamentam kā pielikums1.

Šie noteikumi nekādā ziņā nedrīkst kavēt vai ierobežot deputāta pienākumu pildīšanu un politisko vai kādu citu ar šiem pienākumiem saistītu darbību.

Šie noteikumi nekā citādi nedrīkst kavēt vai ierobežot deputāta pienākumu pildīšanu un politisko vai kādu citu ar šiem pienākumiem saistītu darbību.

2.  Deputātu izturēšanos nosaka savstarpēja cieņa, ņemot vērā Eiropas Savienības pamattekstos noteiktās vērtības un principus, aizsargājot Parlamenta cieņu un netraucējot ne Parlamenta darba norisi, ne arī kārtību Parlamenta ēkās. Deputāti ievēro Parlamenta noteikumus par rīcību ar konfidenciālu informāciju.

2.  Deputātu izturēšanos nosaka savstarpēja cieņa, ņemot vērā Līgumos un jo īpaši Pamattiesību hartā noteiktās vērtības un principus un aizsargājot Parlamenta cieņu. Turklāt deputāti izturas tā, lai netraucētu ne Parlamenta darba norisi, ne arī drošību un kārtību Parlamenta ēkās vai Parlamenta iekārtu darbību.

 

Deputāti Parlamenta debatēs atturas no neslavu ceļošas, rasistiskas vai ksenofobiskas runas vai rīcības un neatritina transparentus.

 

Deputāti ievēro Parlamenta noteikumus par rīcību ar konfidenciālu informāciju.

Šo standartu un noteikumu neievērošanas gadījumā var piemērot pasākumus saskaņā ar 165., 166. un 167. pantu.

Šo standartu un noteikumu neievērošanas gadījumā var piemērot pasākumus saskaņā ar 165., 166. un 167. pantu.

3.  Šī panta piemērošana nekādā veidā nemazina Parlamenta debašu sparu un neietekmē deputātu vārda brīvību.

3.  Šī panta piemērošana nekādā citā veidā netraucē aktīvām debatēm Parlamentā un neietekmē deputātu vārda brīvību.

Tā balstīta uz pilnīgu to deputāta pilnvaru ievērošanu, kuras noteiktas primārajos tiesību aktos un deputātiem piemērojamā nolikumā.

Tā balstīta uz pilnīgu to deputāta pilnvaru ievērošanu, kuras noteiktas primārajos tiesību aktos un deputātiem piemērojamā nolikumā.

Piemērošana ir balstīta uz atklātības principu un tā nodrošina, ka deputātiem noteikumi ir izskaidroti;, deputātus individuāli informē par viņu tiesībām un pienākumiem.

Piemērošana ir balstīta uz atklātības principu, un tā nodrošina, ka deputātiem noteikumi ir izskaidroti; deputātus individuāli informē par viņu tiesībām un pienākumiem.

 

3.a  Ja deputāta nodarbināta persona vai kāda cita persona, kurai deputāts ir nodrošinājis iekļuvi Parlamenta ēkās vai piekļuvi Parlamenta iekārtām, pārkāpj 2. punktā iekļautos rīcības noteikumus, konkrētajam deputātam var attiecīgā gadījumā piemērot 166. pantā noteiktās sankcijas.

4.  Katra Parlamenta sasaukuma sākumā kvestori nosaka to palīgu maksimālo skaitu, ko deputāts var reģistrēt (reģistrētie palīgi).

4.  Kvestori nosaka to palīgu maksimālo skaitu, ko deputāts var reģistrēt.

5.  Personām, kas nav saistītas ar Savienības iestādēm, izsniedz ilgtermiņa caurlaides, un par to izsniegšanu atbildīgi ir kvestori. Šo caurlaižu maksimālais derīguma termiņš ir viens gads, un tās ir atjaunojamas. Šo caurlaižu izmantošanas noteikumus pieņem Prezidijs.

 

Šādas caurlaides var izsniegt:

 

– personām, kas iekļautas pārredzamības reģistrā2 vai kas pārstāv tajā reģistrētas organizācijas vai arī strādā šādu organizāciju labā, tomēr reģistrācija automātiski nedod tiesības saņemt caurlaides;

 

– personām, kuras vēlas bieži iekļūt Parlamenta telpās, taču uz kurām nolīgums par pārredzamības reģistra izveidi neattiecas3;

 

– deputātu vietējiem palīgiem, kā arī personām, kas palīdz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas locekļiem.

 

6.  Tiem, kas reģistrējas pārredzamības reģistrā, attiecībās ar Parlamentu jāievēro:

 

– nolīgumam pievienotais Rīcības kodekss4;

 

– nolīgumā noteiktās procedūras un citi pienākumi; kā arī

 

– šā panta noteikumi, kā arī nolīguma īstenošanas noteikumi.

 

7.  Kvestori nosaka, kādā mērā rīcības kodekss piemērojams personām, kurām ir ilgtermiņa caurlaides, bet uz kurām nolīgums tomēr neattiecas.

 

8.  Caurlaidi atņem ar kvestoru pamatotu lēmumu šādos gadījumos:

 

– persona ir izslēgta no pārredzamības reģistra, ja vien nav svarīgu iemeslu caurlaides atstāšanai;

 

– klaji netiek izpildīti 6. punktā noteiktie pienākumi.

 

9.  Prezidijs pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma pieņem lēmumu par nepieciešamajiem pasākumiem, lai ieviestu pārredzamības reģistru saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti nolīgumā par minētā reģistra izveidi.

 

Šā panta 5.–8. punktā minētie īstenošanas noteikumi ir iekļauti pielikumā5.

 

10. Bijušo deputātu rīcības kodeksu, tiesības un privilēģijas nosaka ar Prezidija lēmumu. Uz visiem bijušajiem deputātiem attiecas vienādi noteikumi.

10. Bijušo deputātu rīcības kodeksu, tiesības un privilēģijas nosaka ar Prezidija lēmumu. Uz visiem bijušajiem deputātiem attiecas vienādi noteikumi.

__________________

__________________

1 Sk. I pielikumu.

1 Sk. I pielikumu.

2 Reģistrs, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas nolīgumu par pārredzamības reģistra izveidi attiecībā uz organizācijām un personām, kuras, darbojoties neatkarīgi, piedalās Eiropas Savienības politikas izstrādē un īstenošanā (sk. IX pielikuma B daļu).

 

3 Sk. IX pielikuma B daļu.

 

4 Sk. nolīguma 3. pielikumu IX pielikuma B daļā.

 

5 Sk. IX pielikuma A daļu.

 

Pamatojums

As regards the amendment to the title, it reflects the fact that the Register is mandatory for the institutions, not for those registered therein. Registration facilitates the interaction with the EU institutions which represents an important incentive.

Paragraph 3a (new) comes from Annex XV §2 1st subparagraph (“Members shall be held responsible for any failure by persons whom they employ or for whom they arrange access to Parliament to comply on Parliament's premises with the standards of conduct applicable to Members”) and is reworded, with a view to clarifying its meaning.

As regards the amendment to paragraph 4, art. 34 § 9 of the Implementing measures concerning the Members’ Statute, adopted by the Bureau, states the following: “The number of contracts between a Member and accredited assistants in force at any given time may not exceed three, regardless of the duration of work provided for in those contracts. This limit may be increased to four if an exemption is expressly granted by the President of Parliament following verification by the relevant department that the Member concerned has sufficient office space to comply with the standards applicable to the use of Parliament’s buildings, taking into account also the number of trainees that may be present.”

The contents of Rule 11(5) to (9) will become part of new Rule 116a and their wording will be streamlined.

Grozījums Nr.    10

Eiropas Parlamenta Reglaments

12. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

12. pants

12. pants

Iekšējā izmeklēšana, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

Iekšējā izmeklēšana, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

Atbilstoši Parlamenta lēmumam, kas atrodams Reglamenta pielikumā, Parlamentā piemēro kopīgos noteikumus, kuri izklāstīti 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumā par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikto iekšējo izmeklēšanu un kuri nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai Biroja veiktās izmeklēšanas noritētu bez traucējumiem6.

Atbilstoši Parlamenta 1999. gada 18. novembra lēmumam par noteikumiem, saskaņā ar kuriem rīko iekšēju izmeklēšanu saistībā ar krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu Kopienas interesēm kaitējošu nelegālu darbību novēršanu, Parlamentā piemēro kopīgos noteikumus, kuri izklāstīti 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumā par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikto iekšējo izmeklēšanu un kuri nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai Biroja veiktās izmeklēšanas noritētu bez traucējumiem.

__________________

 

6 Sk. XI pielikumu.

 

Grozījums Nr.    11

Eiropas Parlamenta Reglaments

13. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

13. pants

13. pants

Novērotāji

Novērotāji

1.  Ja ar kādu valsti ir parakstīts līgums par pievienošanos Eiropas Savienībai, Parlamenta priekšsēdētājs, saņēmis Priekšsēdētāju konferences piekrišanu, var uzaicināt pievienošanās līgumslēdzējvalsts parlamentu no savu deputātu vidus iecelt tik daudz novērotāju, cik nākamo deputātu vietu Eiropas Parlamentā ir piešķirts šai valstij.

1.  Ja ar kādu valsti ir parakstīts līgums par pievienošanos Eiropas Savienībai, Parlamenta priekšsēdētājs, saņēmis Priekšsēdētāju konferences piekrišanu, var uzaicināt pievienošanās līgumslēdzējvalsts parlamentu no savu deputātu vidus iecelt tik daudz novērotāju, cik nākamo deputātu vietu Eiropas Parlamentā ir piešķirts šai valstij.

2.  Šie novērotāji piedalās Parlamenta darbā, līdz stājas spēkā pievienošanās līgums, un viņiem ir tiesības izteikties komitejās un politiskajās grupās. Viņiem nav tiesību balsot un izvirzīt savas kandidatūras vēlēšanās par Parlamenta amatiem. Viņu līdzdalība juridiski nekādā veidā neietekmē Parlamenta darbu.

2.  Šie novērotāji piedalās Parlamenta darbā, līdz stājas spēkā pievienošanās līgums, un viņiem ir tiesības izteikties komitejās un politiskajās grupās. Viņiem nav tiesību ne balsot un izvirzīt savas kandidatūras vēlēšanās par Parlamenta amatiem, ne arī pārstāvēt Parlamentu ārējās attiecībās. Viņu līdzdalība juridiski nekādā veidā neietekmē Parlamenta darbu.

3.  Novērotājiem noteikto režīmu pielīdzina tam, kāds paredzēts Parlamenta deputātam attiecībā uz Parlamenta administratīvo nodrošinājumu un to izdevumu atlīdzināšanu, kuri radušies, darbojoties kā novērotājiem.

3.  Novērotājiem noteikto režīmu pielīdzina tam, kāds paredzēts Parlamenta deputātam attiecībā uz Parlamenta administratīvo nodrošinājumu un ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanu, kuri radušies, darbojoties kā novērotājiem.

Grozījums Nr.    12

Eiropas Parlamenta Reglaments

14. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

14. pants

14. pants

Deputāts, kurš uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus

Deputāts, kurš uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus

1.  Sēdi, kuras sasaukšana noteikta 146. panta 2. punktā, kā arī visas citas sēdes, kurās ievēlē Parlamenta priekšsēdētāju vai Prezidiju, līdz priekšsēdētāja ievēlēšanai vada iepriekšējais priekšsēdētājs vai, ja viņa nav klāt, kāds no iepriekšējiem priekšsēdētāja vietniekiem hierarhiskā secībā, vai, ja viņu nav klāt, deputāts, kas visilgāk bijis amatā.

1.  Sēdi, kuras sasaukšana noteikta 146. panta 2. punktā, kā arī visas citas sēdes, kurās ievēlē Parlamenta priekšsēdētāju vai Prezidiju, līdz priekšsēdētāja ievēlēšanai vada iepriekšējais priekšsēdētājs vai, ja viņa nav klāt, kāds no iepriekšējiem priekšsēdētāja vietniekiem hierarhiskā secībā, vai, ja viņu nav klāt, deputāts, kas visilgāk bijis amatā.

2.  Kad sēdi vada deputāts, kurš saskaņā ar 1. punktu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus, apspriež tikai tos jautājumus, kas attiecas uz Parlamenta priekšsēdētāja ievēlēšanu un deputātu pilnvaru pārbaudi.

2.  Kad sēdi vada deputāts, kurš saskaņā ar 1. punktu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus, apspriež tikai tos jautājumus, kas attiecas uz Parlamenta priekšsēdētāja ievēlēšanu un deputātu pilnvaru pārbaudi saskaņā ar 3. panta 2. punkta otro daļu. Jebkuru citu jautājumu par deputāta pilnvaru pārbaudi, ko izvirza sēdē, kuru viņš vada, nodod atbildīgajai komitejai.

Deputāts, kurš saskaņā ar 1. punktu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus, īsteno 3. panta 2. punkta otrajā daļā minētās priekšsēdētāja pilnvaras. Jebkuru citu jautājumu par deputāta pilnvaru pārbaudi, ko izvirza sēdē, kuru viņš vada, nodod komitejai, kas ir atbildīga par pilnvaru pārbaudi.

 

Pamatojums

Komentārs ir iekļauts šā panta 2. punktā.

Grozījums Nr.    13

Eiropas Parlamenta Reglaments

15. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

15. pants

15. pants

Kandidātu izvirzīšana un vispārīgi noteikumi

Kandidātu izvirzīšana un vispārīgi noteikumi

1.  Parlamenta priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietniekus un kvestorus ievēlē aizklātā balsošanā saskaņā ar 182. panta noteikumiem. Kandidatūras izvirza tikai ar kandidātu piekrišanu. Kandidātus drīkst izvirzīt tikai politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti. Tomēr, ja izvirzīto kandidātu skaits nepārsniedz brīvo vietu skaitu, kandidātus var ievēlēt ar aklamāciju.

1.  Parlamenta priekšsēdētāju, pēc tam — priekšsēdētāja vietniekus un kvestorus ievēlē aizklātā balsošanā saskaņā ar 182. panta noteikumiem.

 

Kandidatūras izvirza tikai ar kandidātu piekrišanu, turklāt kandidātus drīkst izvirzīt tikai politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti. Jaunās kandidatūras var izvirzīt pirms katras balsošanas kārtas.

 

Ja izvirzīto kandidātu skaits nepārsniedz brīvo vietu skaitu, kandidātus ievēlē ar aklamāciju, ja vien vismaz viena piektā daļa Parlamenta deputātu nepieprasa aizklāto balsošanu.

 

Ja vienā balsošanas kārtā jāievēlē vairāk nekā viena amatpersona, vēlēšanu zīme ir derīga tikai tad, ja nodota vairāk nekā puse pieejamo balsu.

Ja jāaizstāj viens priekšsēdētāja vietnieks un ja ir tikai viens kandidāts, viņu var ievēlēt ar aklamāciju. Priekšsēdētājam ir rīcības brīvība nolemt, vai ievēlēšana notiek ar aklamāciju vai aizklātā balsošanā. Ievēlētais kandidāts hierarhiskā secībā stājas tā priekšsēdētāja vietnieka vietā, ko viņš aizstāj.

 

2.  Ievēlot Parlamenta priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietniekus un kvestorus, jānodrošina, lai dalībvalstis un politiskie uzskati būtu vienlīdz taisnīgi pārstāvēti.

2.  Ievēlot Parlamenta priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietniekus un kvestorus, jānodrošina, lai politiskie uzskati, dzimumi un ģeogrāfiskā izcelsme būtu vienlīdz taisnīgi pārstāvēti.

Pamatojums

Attiecībā uz grozījumiem 1. punkta pirmajā daļā pašreizējā prakse ir tāda, ka dažas politiskās grupas iesniedz kandidatūru vienu reizi visām balsošanas kārtām, savukārt citas politiskās grupas iesniedz kandidatūru pirms katras balsošanas kārtas. Šīs izmaiņas ir iekļautas arī 16. pantā.

Komentārs ir svītrots, jo tā pirmie divi teikumi ir iekļauti panta pirmā punkta trešajā daļā. Komentāra pēdējais teikums nekādā veidā nepapildina 20. panta 1. punkta otro daļu, tādēļ to svītro.

Attiecībā uz grozījumiem 2. punktā redakcija ir pielāgota Civildienesta noteikumu redakcijai.

Grozījums Nr.    14

Eiropas Parlamenta Reglaments

16. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

16. pants

16. pants

Parlamenta priekšsēdētāja ievēlēšana — atklāšanas runa

Parlamenta priekšsēdētāja ievēlēšana — atklāšanas runa

1.  Pirmo ievēlē Parlamenta priekšsēdētāju. Pirms katras balsošanas kārtas kandidātu vārdus iesniedz deputātam, kurš saskaņā ar 14. pantu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus un kurš tos paziņo Parlamentam. Ja pēc trim balsošanas kārtām neviens kandidāts nesaņem absolūtu nodoto balsu vairākumu, ceturtajā kārtā piedalās tie divi kandidāti, kas trešajā kārtā ieguvuši vislielāko balsu skaitu; ja iegūto balsu skaits ir vienāds, paziņo, ka ir ievēlēts gados vecākais kandidāts.

1.  Parlamenta priekšsēdētāja amata kandidātu vārdus iesniedz deputātam, kurš saskaņā ar 14. pantu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus un kurš tos paziņo Parlamentam. Ja pēc trim balsošanas kārtām neviens kandidāts nesaņem absolūtu nodoto balsu vairākumu, tad, atkāpjoties no 15. panta 1. punkta noteikumiem, ceturtajā kārtā piedalās tie divi kandidāti, kas trešajā kārtā ieguvuši vislielāko balsu skaitu; ja iegūto balsu skaits ir vienāds, paziņo, ka ir ievēlēts gados vecākais kandidāts.

2. Tiklīdz Parlamenta priekšsēdētājs ir ievēlēts, deputāts, kurš saskaņā ar 14. pantu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus, sēdes vadīšanu nodod viņam. Atklāšanas runu var teikt tikai ievēlētais Parlamenta priekšsēdētājs.

2. Tiklīdz Parlamenta priekšsēdētājs ir ievēlēts, deputāts, kurš saskaņā ar 14. pantu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus, sēdes vadīšanu nodod viņam. Atklāšanas runu var teikt tikai ievēlētais Parlamenta priekšsēdētājs.

Pamatojums

Vārdu “pirms katras balsošanas kārtas” svītrošana atbilst ieteikumam grozīt 15. panta 1. punktu.

Grozījums Nr.    15

Eiropas Parlamenta Reglaments

17. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

17. pants

17. pants

Priekšsēdētāja vietnieku ievēlēšana

Priekšsēdētāja vietnieku ievēlēšana

1.  Pēc tam ar vienu vēlēšanu zīmi ievēlē priekšsēdētāja vietniekus. Tos četrpadsmit, kuri pirmajā kārtā saņem absolūtu nodoto balsu vairākumu, ievēlē par viņiem nodoto balsu skaita secībā. Ja ievēlēto kandidātu skaits ir mazāks nekā brīvo vietu skaits, notiek balsošanas otrā kārta saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, līdz aizpilda atlikušās vietas. Ja ir nepieciešama trešā balsošanas kārta, kandidātus atlikušajās brīvajās vietās ievēlē ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits ir vienāds, paziņo, ka ir ievēlēts gados vecākais kandidāts.

1.  Pēc tam ar vienu vēlēšanu zīmi ievēlē priekšsēdētāja vietniekus. Tos četrpadsmit, kuri pirmajā kārtā saņem absolūtu nodoto balsu vairākumu, ievēlē par viņiem nodoto balsu skaita secībā. Ja ievēlēto kandidātu skaits ir mazāks nekā brīvo vietu skaits, notiek balsošanas otrā kārta saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, līdz aizpilda atlikušās vietas. Ja ir nepieciešama trešā balsošanas kārta, kandidātus atlikušajās brīvajās vietās ievēlē ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits ir vienāds, paziņo, ka ir ievēlēts gados vecākais kandidāts.

Lai gan šis pants atšķirībā no 16. panta 1. punkta skaidri nenosaka jaunu priekšsēdētāja vietnieku kandidātu izvirzīšanu starp balsošanas kārtām, šāda rīcība ir pieļaujama, jo Parlamentam kā suverēnai iestādei jādod iespēja izskatīt visas iespējamās kandidatūras, it īpaši tāpēc, ka vēlēšanu sekmīga norise būtu traucēta, ja Parlamentam šādas iespējas nebūtu.

 

2.  Ņemot vērā 20. panta 1. punkta noteikumus, priekšsēdētāja vietnieku hierarhisko secību nosaka par viņiem nodoto balsu skaits; ja balsu skaits ir vienāds, to nosaka vecums.

2.  Ņemot vērā 20. panta 1. punkta noteikumus, priekšsēdētāja vietnieku hierarhisko secību nosaka par viņiem nodoto balsu skaits; ja balsu skaits ir vienāds, to nosaka vecums.

Ja ievēlēšana ir notikusi ar aklamāciju, rīko aizklātu balsošanu, lai noteiktu hierarhisko secību.

Ja ievēlēšana ir notikusi ar aklamāciju, rīko aizklātu balsošanu, lai noteiktu hierarhisko secību.

Pamatojums

Svītrotā komentāra būtība ir izteikta grozījumos, kas ierosināti attiecībā uz 15. panta 1. punktu.

Grozījums Nr.    16

Eiropas Parlamenta Reglaments

18. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

18. pants

18. pants

Kvestoru ievēlēšana

Kvestoru ievēlēšana

Pēc priekšsēdētāja vietnieku ievēlēšanas Parlaments ievēlē piecus kvestorus.

Parlaments ievēlē piecus kvestorus, izmantojot tādu pašu procedūru kā priekšsēdētāja vietnieku ievēlēšanai.

Kvestoru ievēlēšana notiek saskaņā ar to pašu procedūru kā priekšsēdētāja vietnieku ievēlēšana.

 

Pamatojums

Abi 18. panta teikumi ir apvienoti.

Grozījums Nr.    17

Eiropas Parlamenta Reglaments

19. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

19. pants

19. pants

Amata pilnvaru laiks

Amata pilnvaru laiks

1.  Parlamenta priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieku un kvestoru amata pilnvaru laiks ir divarpus gadi.

1.  Parlamenta priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieku un kvestoru amata pilnvaru laiks ir divarpus gadi.

Ja kāds deputāts pāriet no vienas politiskās grupas uz citu, viņš saglabā amatu Prezidijā vai Kvestoru kolēģijā uz divarpus gadu ilgā amata pilnvaru laika atlikušo periodu.

Ja kāds deputāts pāriet no vienas politiskās grupas uz citu, viņš saglabā amatu Prezidijā vai kā kvestors uz divarpus gadu ilgā amata pilnvaru laika atlikušo periodu.

2.  Ja pirms šī laika beigām rodas kāda brīva vieta, deputāts, kuru ievēlē kā aizstājēju, pilda amata pienākumus tikai līdz priekšgājēja amata pilnvaru laika beigām.

2.  Ja pirms šī laika beigām rodas kāda brīva vieta, deputāts, kuru ievēlē kā aizstājēju, pilda amata pienākumus tikai līdz priekšgājēja amata pilnvaru laika beigām.

Grozījums Nr.    18

Eiropas Parlamenta Reglaments

20. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

20. pants

20. pants

Brīvas vietas

Brīvas vietas

1.  Ja jāaizstāj Parlamenta priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks vai kvestors, viņus ievēlē saskaņā ar iepriekš aprakstītajiem noteikumiem.

1.  Ja jāaizstāj Parlamenta priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks vai kvestors, viņus ievēlē saskaņā ar iepriekš aprakstītajiem noteikumiem.

Jaunievēlētais priekšsēdētāja vietnieks vecākuma kārtībā stājas iepriekšējā priekšsēdētāja vietnieka vietā.

Jaunievēlētais priekšsēdētāja vietnieks vecākuma kārtībā stājas iepriekšējā priekšsēdētāja vietnieka vietā.

2.  Ja atbrīvojas Parlamenta priekšsēdētāja vieta, līdz jauna priekšsēdētāja ievēlēšanai priekšsēdētāja funkcijas pilda pirmais priekšsēdētāja vietnieks.

2.  Ja atbrīvojas Parlamenta priekšsēdētāja vieta, līdz jauna priekšsēdētāja ievēlēšanai priekšsēdētāja funkcijas pilda priekšsēdētāja vietnieks, ko nosaka atbilstīgi hierarhiskai secībai.

Grozījums Nr.    19

Eiropas Parlamenta Reglaments

22. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

22. pants

22. pants

Parlamenta priekšsēdētāja pienākumi

Parlamenta priekšsēdētāja pienākumi

1.  Parlamenta priekšsēdētājs vada Parlamenta un tā struktūrvienību darbu saskaņā ar šajā reglamentā noteikto kārtību, un viņš ir pilnvarots vadīt Parlamenta apspriedes un nodrošināt to pienācīgu norisi.

1.  Parlamenta priekšsēdētājs vada Parlamenta un tā struktūrvienību darbu saskaņā ar Reglamentu, un viņš ir pilnvarots vadīt Parlamenta apspriedes un nodrošināt to pienācīgu norisi.

Šo noteikumu var interpretēt tā, ka ar to piešķirtās pilnvaras ietver tiesības aizliegt iesniegt pārmērīgi daudz priekšlikumu, piemēram, attiecībā uz Reglamenta neievērošanu, procedūru, balsojuma skaidrojumiem, atsevišķu balsošanu, balsošanu pa daļām vai balsošanu pēc saraksta, ja priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka šo priekšlikumu mērķis nepārprotami ir ilgstoši un nopietni traucēt Parlamenta darbu vai ierobežot citu deputātu tiesības.

 

Ar šo noteikumu piešķirtās pilnvaras ietver tiesības izvirzīt balsošanai tekstus citā secībā, nekā tie parādās dokumentā, par kuru jābalso. Pēc analoģijas ar 174. panta 7. punktu Parlamenta priekšsēdētājs pirms tam var lūgt Parlamenta piekrišanu.

 

2.  Parlamenta priekšsēdētājs atklāj, pārtrauc un slēdz sēdes. Viņš lemj par grozījumu pieņemamību, par jautājumiem, kas adresēti Padomei un Komisijai, un par ziņojumu atbilstību Reglamentam. Parlamenta priekšsēdētājs nodrošina Reglamenta ievērošanu, uztur kārtību, dod vārdu, paziņo par debašu slēgšanu, izvirza jautājumus balsošanai un paziņo balsošanas rezultātus. Viņš nodod komitejām paziņojumus, kas uz tām attiecas.

2.  Parlamenta priekšsēdētājs atklāj, pārtrauc un slēdz sēdes, lemj par grozījumu un citu balsošanai iesniegtu tekstu pieņemamību, kā arī par Parlamenta jautājumu pieļaujamību. Parlamenta priekšsēdētājs nodrošina Reglamenta ievērošanu, uztur kārtību, dod vārdu, paziņo par debašu slēgšanu, izvirza jautājumus balsošanai un paziņo balsošanas rezultātus. Viņš nodod komitejām paziņojumus, kas uz tām attiecas.

3. Parlamenta priekšsēdētājs var izteikties debatēs tikai, lai sniegtu kopsavilkumu par jautājumu vai lai aicinātu nenovirzīties no temata; ja viņš vēlas piedalīties debatēs, viņam jāatstāj sēdes vadītāja vieta, un viņš tajā var atgriezties tikai tad, kad debates par šo jautājumu ir beigušās.

3. Parlamenta priekšsēdētājs var izteikties debatēs tikai, lai sniegtu kopsavilkumu par jautājumu vai lai aicinātu nenovirzīties no temata; ja viņš vēlas piedalīties debatēs, viņam jāatstāj sēdes vadītāja vieta, un viņš tajā var atgriezties tikai tad, kad debates par šo jautājumu ir beigušās.

4. Parlamenta priekšsēdētājs pārstāv Parlamentu starptautiskajās attiecībās, svinīgos pasākumos, administratīvās, juridiskās un finansiālās darbībās, un šo pienākumu veikšanai viņš var savas pilnvaras deleģēt.

4. Parlamenta priekšsēdētājs pārstāv Parlamentu starptautiskajās attiecībās, svinīgos pasākumos, administratīvās, juridiskās un finansiālās darbībās, un šo pienākumu veikšanai viņš var savas pilnvaras deleģēt.

 

4.a  Parlamenta priekšsēdētājs ir atbildīgs par Eiropas Parlamenta telpu un ēku drošību un neaizskaramību.

Pamatojums

The contents of the first interpretation after paragraph 1 shall be transformed into a provision of the title on plenary sessions (Rule 164a), whilethe contents of the second interpretation shall be transformed into a provision of the title on plenary sessions (Rule 174).

The suggested change to paragraph 2 reflects the current practice according to which the President rules as inadmissible not only amendments, but also paragraphs of reports which are in violation of primary Union law or risk damaging Parliament's interest or reputation.

The new paragraph 4a reflects the current practice according to which the President is the highest authority as regards the waiver of the inviolability of Parliament’s premises and archives (Articles 1 and 2 PPI) and its security.

Grozījums Nr.    20

Eiropas Parlamenta Reglaments

23. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

23. pants

23. pants

Priekšsēdētāja vietnieku pienākumi

Priekšsēdētāja vietnieku pienākumi

1.   Parlamenta priekšsēdētāja prombūtnes laikā vai citā aizņemtības gadījumā, vai arī ja viņš vēlas piedalīties debatēs saskaņā ar 22. panta 3. punktā noteikto kārtību, viņu aizvieto viens no priekšsēdētāja vietniekiem saskaņā ar 17. panta 2. punktu.

1.   Parlamenta priekšsēdētāja prombūtnes laikā vai citā aizņemtības gadījumā vai arī ja viņš vēlas piedalīties debatēs saskaņā ar 22. panta 3. punktā noteikto kārtību, viņu aizvieto viens no priekšsēdētāja vietniekiem saskaņā ar 17. panta 2. punktu.

2.   Priekšsēdētāja vietnieki pilda arī tos pienākumus, kas noteikti 25. pantā, 27. panta 3. un 5. punktā un 71. panta 3. punktā.

2.   Priekšsēdētāja vietnieki pilda arī tos pienākumus, kas noteikti 25. pantā, 27. panta 3. un 5. punktā un 71. panta 3. punktā.

3.  Parlamenta priekšsēdētājs var uzdot saviem vietniekiem pildīt jebkurus pienākumus, piemēram, pārstāvēt Parlamentu svinīgos pasākumos vai veikt noteiktas darbības. Parlamenta priekšsēdētājs var it īpaši pilnvarot vienu priekšsēdētāja vietnieku, lai viņš pildītu tos Parlamenta priekšsēdētāja pienākumus, kuri noteikti 130. panta 2. punktā un II pielikuma 3. punktā.

3.  Parlamenta priekšsēdētājs var deleģēt saviem vietniekiem jebkurus pienākumus, piemēram, pārstāvēt Parlamentu svinīgos pasākumos vai veikt noteiktas darbības. Parlamenta priekšsēdētājs var it īpaši pilnvarot vienu priekšsēdētāja vietnieku, lai viņš pildītu tos Parlamenta priekšsēdētāja pienākumus, kuri noteikti 129. pantā un 130. panta 2. punktā.

Justification

II pielikums tiks svītrots. Sk. ierosināto 129. panta grozījumu.

Grozījums Nr.    21

Eiropas Parlamenta Reglaments

25. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

25. pants

25. pants

Prezidija pienākumi

Prezidija pienākumi

1.  Prezidijs veic Reglamentā noteiktos pienākumus.

1.  Prezidijs veic Reglamentā noteiktos pienākumus.

2.  Prezidijs pieņem finansiālus, organizatoriskus un administratīvus lēmumus par Parlamenta iekšējo organizāciju, Ģenerālsekretariātu un struktūrvienībām.

2.  Prezidijs pieņem finansiālus, organizatoriskus un administratīvus lēmumus par Parlamenta iekšējo organizāciju, Ģenerālsekretariātu un struktūrvienībām.

3.  Prezidijs pēc ģenerālsekretāra vai politiskās grupas priekšlikuma pieņem finansiālus, organizatoriskus un administratīvus lēmumus jautājumos, kas attiecas uz deputātiem.

3.  Prezidijs pēc ģenerālsekretāra vai politiskās grupas priekšlikuma pieņem finansiālus, organizatoriskus un administratīvus lēmumus jautājumos, kas attiecas uz deputātiem.

4.  Prezidijs lemj par jautājumiem, kas attiecas uz sēžu norisi.

4.  Prezidijs lemj par jautājumiem, kas attiecas uz sēžu norisi.

Uz sēžu norisi attiecas arī jautājumi par deputātu rīcību visās Parlamenta telpās.

 

5.  Prezidijs pieņem 35. pantā minētos noteikumus par deputātiem, kas nepieder nevienai politiskajai grupai.

5.  Prezidijs pieņem 35. pantā minētos noteikumus par deputātiem, kas nepieder nevienai politiskajai grupai.

6.  Prezidijs sagatavo Ģenerālsekretariāta štatu sarakstu un izstrādā noteikumus par ierēdņu un pārējo darbinieku administratīvo statusu un atalgojumu.

6.  Prezidijs sagatavo Ģenerālsekretariāta štatu sarakstu un izstrādā noteikumus par ierēdņu un pārējo darbinieku administratīvo statusu un atalgojumu.

7.  Prezidijs sagatavo Parlamenta provizorisko budžeta tāmes projektu.

7.  Prezidijs sagatavo Parlamenta provizorisko budžeta tāmes projektu.

8.  Prezidijs pieņem pamatnostādnes par kvestoru darbību saskaņā ar 28. pantu.

8.  Prezidijs pieņem pamatnostādnes par kvestoru darbību un var prasīt kvestoriem veikt konkrētus uzdevumus.

9.  Prezidijs ir pilnvarots atļaut rīkot komiteju sanāksmes ārpus parastajām darba vietām, veikt uzklausīšanas, kā arī referentu izpētes un faktu vākšanas braucienus.

9.  Prezidijs ir pilnvarots atļaut rīkot komiteju sanāksmes vai doties darba braucienos ārpus parastajām darba vietām, veikt uzklausīšanas, kā arī referentu izpētes un faktu vākšanas braucienus.

Ja ir atļauts rīkot šādas sanāksmes, noteikumus par valodu lietošanu nosaka, ņemot vērā tās oficiālās valodas, kuras lieto un pieprasa attiecīgās komitejas locekļi un aizstājēji.

Ja ir atļauts rīkot šādas sanāksmes vai darba braucienus, noteikumus par valodu lietošanu nosaka, pamatojoties uz Prezidija pieņemto Rīcības kodeksu attiecībā uz daudzvalodību. Tāds pats noteikums attiecas uz delegācijām.

Tas pats attiecas uz delegācijām, izņemot gadījumus, kad attiecīgie deputāti un aizstājēji vienojas citādi.

 

10.  Prezidijs ieceļ ģenerālsekretāru saskaņā ar 222. pantu.

10.  Prezidijs ieceļ ģenerālsekretāru saskaņā ar 222. pantu.

11.  Prezidijs nosaka īstenošanas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu. Īstenojot šo regulu, Prezidijs uzņemas Parlamenta Reglamentā noteiktos pienākumus.

11.  Prezidijs nosaka īstenošanas noteikumus par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un fondiem un to finansēšanu.

12.  Prezidijs pieņem noteikumus par to, kā Parlamentam un tā struktūrvienībām, amatpersonām un citiem deputātiem rīkoties ar konfidenciālu informāciju, ņemot vērā visus noslēgtos iestāžu nolīgumus par šādiem jautājumiem. Šos noteikumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un pievieno šim Reglamentam7.

12.  Prezidijs pieņem noteikumus par to, kā Parlamentam un tā struktūrvienībām, amatpersonām un citiem deputātiem rīkoties ar konfidenciālu informāciju, ņemot vērā visus noslēgtos iestāžu nolīgumus par šādiem jautājumiem. Šos noteikumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13.  Parlamenta priekšsēdētājs un/vai Prezidijs var uzdot vienam vai vairākiem Prezidija locekļiem vispārīgus vai konkrētus pienākumus, kas ietilpst Parlamenta priekšsēdētāja un/vai Prezidija kompetencē. Vienlaikus sniedz norādījumus par to, kā šie uzdevumi veicami.

13.  Parlamenta priekšsēdētājs un/vai Prezidijs var uzdot vienam vai vairākiem Prezidija locekļiem vispārīgus vai konkrētus pienākumus, kas ietilpst Parlamenta priekšsēdētāja un/vai Prezidija kompetencē. Vienlaikus sniedz norādījumus par to, kā šie uzdevumi veicami.

14.  Prezidijs ieceļ divus priekšsēdētāja vietniekus, kas ir atbildīgi par attiecību uzturēšanu ar dalībvalstu parlamentiem.

14.  Prezidijs ieceļ divus priekšsēdētāja vietniekus, kas ir atbildīgi par attiecību uzturēšanu ar dalībvalstu parlamentiem.

Priekšsēdētāja vietnieki regulāri iesniedz ziņojumu Priekšsēdētāju konferencei par savu darbību šajā jomā.

 

 

14.a  Prezidijs ieceļ priekšsēdētāja vietnieku, kuram uztic pienākumu īstenot konstruktīvu apspriešanos ar Eiropas pilsonisko sabiedrību par svarīgiem tematiem.

 

14.b  Prezidijs ir atbildīgs par Deputātu nolikuma piemērošanu un lemj par piemaksu apmēru, ņemot vērā gada budžetu.

15.  Kad ievēlē jaunu Parlamenta sastāvu, iepriekšējā sasaukuma Prezidijs turpina pildīt savus pienākumus līdz jaunievēlētā Parlamenta pirmajai sēdei.

 

__________________

 

7 Sk. VII pielikuma E daļu.

 

Pamatojums

The changes to paragraph 9 subparagraph 2, reflect the provisions of the Code of Conduct on multi-lingualism adopted by the Bureau on the basis of the competences conferred upon it by the current Rule.

As regards the changes to paragraph 11, the last sentence is deleted as it repeats paragraph 1. The amendments means to align the text of the Rule with the new Regulation.

Paragraph 14 subparagraph 2 is deleted here and moved under Rule 27(3).

The content for paragraph 14a (new)comes from the last sentence of Rule 27(5) and the wording is aligned with Rule 25(14).

This sentence in paragraph 14b(new) is taken from current Rule 10 and is slightly reworded to replace ("financial envelopes" is replaced by "allowances").

Paragraph 15 is deleted, as a new Rule 30a will cover all bodies and office holders.

Grozījums Nr.    22

Eiropas Parlamenta Reglaments

26. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

26. pants

26. pants

Priekšsēdētāju konferences sastāvs

Priekšsēdētāju konferences sastāvs

1.  Priekšsēdētāju konferenci veido Parlamenta priekšsēdētājs un politisko grupu priekšsēdētāji. Politisko grupas priekšsēdētājus var pārstāvēt kāds cits viņu grupas loceklis.

1.  Priekšsēdētāju konferenci veido Parlamenta priekšsēdētājs un politisko grupu priekšsēdētāji. Politisko grupas priekšsēdētājus var pārstāvēt kāds cits viņu grupas loceklis.

2.  Parlamenta priekšsēdētājs uzaicina vienu deputātu, kas pārstāv pie politiskajām grupām nepiederošos deputātus, piedalīties Priekšsēdētāju konferences sanāksmēs, kurās viņš piedalās bez balsstiesībām.

2.  Parlamenta priekšsēdētājs pēc tam, kad ir devis iespēju pie politiskajām grupām nepiederošiem deputātiem paust viedokli, uzaicina vienu no viņiem bez balsstiesībām piedalīties Priekšsēdētāju konferences sanāksmēs.

3.   Priekšsēdētāju konference cenšas panākt konsensu jautājumos, kurus tā izskata.

3.  Priekšsēdētāju konference cenšas panākt konsensu jautājumos, kurus tā izskata.

Ja nav iespējams panākt konsensu, jautājumu izvirza svērtajai balsošanai atbilstoši katras politiskās grupas lielumam.

Ja nav iespējams panākt konsensu, jautājumu izvirza svērtajai balsošanai atbilstoši katras politiskās grupas lielumam.

Grozījums Nr.    23

Eiropas Parlamenta Reglaments

27. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

27. pants

27. pants

Priekšsēdētāju konferences pienākumi

Priekšsēdētāju konferences pienākumi

1.  Priekšsēdētāju konference veic Reglamentā noteiktos pienākumus.

1.  Priekšsēdētāju konference veic Reglamentā noteiktos pienākumus.

2.  Priekšsēdētāju konference lemj par Parlamenta darba organizēšanu un par jautājumiem, kas saistīti ar likumdošanas plānošanu.

2.  Priekšsēdētāju konference lemj par Parlamenta darba organizēšanu un par jautājumiem, kas saistīti ar likumdošanas plānošanu.

3.  Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par jautājumiem, kas saistīti ar attiecībām ar citām Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām, kā arī ar dalībvalstu parlamentiem.

3.  Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par jautājumiem, kas saistīti ar attiecībām ar citām Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām, kā arī ar dalībvalstu parlamentiem. Priekšsēdētāja vietnieki, kas ir atbildīgi par attiecību uzturēšanu ar dalībvalstu parlamentiem, regulāri iesniedz Priekšsēdētāju konferencei ziņojumu par savu darbību šajā jomā.

4. Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par jautājumiem, kas saistīti ar attiecībām ar trešām valstīm un ārpuskopienas iestādēm un organizācijām.

4. Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par jautājumiem, kas saistīti ar attiecībām ar trešām valstīm un ārpuskopienas iestādēm un organizācijām.

5.  Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par konstruktīvu apspriešanos organizēšanu ar Eiropas pilsonisko sabiedrību par galvenajiem tematiem. Tas var ietvert tādu publisku diskusiju organizēšanu, kurās var piedalīties ieinteresēti pilsoņi un kuras notiek par vispārējiem Eiropas nozīmes tematiem. Prezidijs ieceļ priekšsēdētāja vietnieku, kas atbildīgs par šādu apspriešanos īstenošanu un kas iesniedz ziņojumu Priekšsēdētāju konferencei.

5.  Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par konstruktīvu apspriešanos organizēšanu ar Eiropas pilsonisko sabiedrību par galvenajiem tematiem. Tas var ietvert tādu publisku diskusiju organizēšanu, kurās var piedalīties ieinteresēti pilsoņi un kuras notiek par vispārējiem Eiropas nozīmes tematiem. Priekšsēdētāja vietnieks, kurš ir atbildīgs par šādu apspriešanos īstenošanu, regulāri iesniedz Priekšsēdētāju konferencei ziņojumu par savu darbību šajā jomā.

6. Priekšsēdētāju konference sagatavo Parlamenta sesiju darba kārtības projektus.

6. Priekšsēdētāju konference sagatavo Parlamenta sesiju darba kārtības projektus.

7.  Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par komiteju, izmeklēšanas komiteju, apvienoto parlamentāro komiteju, pastāvīgo delegāciju un ad hoc delegāciju sastāvu un to pārziņā esošo jautājumu loku.

7.  Priekšsēdētāju konference iesniedz Parlamentam priekšlikumus par komiteju, izmeklēšanas komiteju, apvienoto parlamentāro komiteju un pastāvīgo delegāciju sastāvu un to pārziņā esošo jautājumu loku. Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par ad hoc delegāciju apstiprināšanu.

8. Priekšsēdētāju konference saskaņā ar 36. pantu lemj par vietu sadalījumu sēžu zālē.

8. Priekšsēdētāju konference saskaņā ar 36. pantu lemj par vietu sadalījumu sēžu zālē.

9. Priekšsēdētāju konference ir tiesīga dot atļauju sagatavot patstāvīgus ziņojumus.

9. Priekšsēdētāju konference ir tiesīga dot atļauju sagatavot patstāvīgus ziņojumus.

10. Priekšsēdētāju konference iesniedz Prezidijam priekšlikumus saistībā ar politisko grupu administratīvajiem un budžeta jautājumiem.

10. Priekšsēdētāju konference iesniedz Prezidijam priekšlikumus saistībā ar politisko grupu administratīvajiem un budžeta jautājumiem.

Pamatojums

3. punktam pievienotais teksts ir pārvietots no 25. panta 14. punkta.

Izmaiņas 5. punktā ir saistītas ar 14.a punkta pievienošanu 25. pantam.

Grozījums Nr.    24

Eiropas Parlamenta Reglaments

28. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

28. pants

28. pants

Kvestoru pienākumi

Kvestoru pienākumi

Kvestori at bilstoši Prezidija pieņemtajām pamatnostādnēm ir atbildīgi par tiem administratīvajiem un finanšu jautājumiem, kas tieši skar deputātus.

Kvestori atbilstoši Prezidija pieņemtajām pamatnostādnēm ir atbildīgi par tiem administratīvajiem un finanšu jautājumiem, kas tieši skar deputātus, kā arī par citu tiem uzticētu uzdevumu izpildi.

Grozījums Nr.    25

Eiropas Parlamenta Reglaments

29. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

29. pants

29. pants

Komiteju priekšsēdētāju konference

Komiteju priekšsēdētāju konference

1.  Komiteju priekšsēdētāju konferenci veido visu pastāvīgo vai īpašo komiteju priekšsēdētāji. Viņi ievēlē priekšsēdētāju.

1.  Komiteju priekšsēdētāju konferenci veido visu pastāvīgo vai īpašo komiteju priekšsēdētāji. Viņi ievēlē priekšsēdētāju.

Priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā konferences sanāksmes vada gados vecākais deputāts vai – ja tas nevar veikt šo pienākumu – gados vecākais klātesošais deputāts.

1.a  Priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā konferences sanāksmes vada gados vecākais klātesošais deputāts.

2.  Komiteju priekšsēdētāju konference var sniegt ieteikumus Priekšsēdētāju konferencei par komiteju darbu un par sesiju darba kārtību sagatavošanu.

2.  Komiteju priekšsēdētāju konference var sniegt ieteikumus Priekšsēdētāju konferencei par komiteju darbu un par sesiju darba kārtību sagatavošanu.

3.  Prezidijs un Priekšsēdētāju konference var deleģēt Komiteju priekšsēdētāju konferencei noteiktu uzdevumu veikšanu.

3.  Prezidijs un Priekšsēdētāju konference var deleģēt Komiteju priekšsēdētāju konferencei noteiktu uzdevumu veikšanu.

Pamatojums

Komentārs ir pārveidots par punktu. Svītrojums nemaina teksta būtību.

Grozījums Nr.    26

Eiropas Parlamenta Reglaments

30. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

30. pants

30. pants

Delegāciju priekšsēdētāju konference

Delegāciju priekšsēdētāju konference

1.  Delegāciju priekšsēdētāju konferenci veido visu pastāvīgo parlamentu sadarbības delegāciju priekšsēdētāji. Viņi ievēlē priekšsēdētāju.

1.  Delegāciju priekšsēdētāju konferenci veido visu pastāvīgo parlamentu sadarbības delegāciju priekšsēdētāji. Viņi ievēlē priekšsēdētāju.

Priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā konferences sanāksmes vada gados vecākais deputāts vai – ja tas nevar veikt šo pienākumu – gados vecākais klātesošais deputāts.

1.a   Priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā konferences sanāksmes vada gados vecākais klātesošais deputāts.

2.   Delegāciju priekšsēdētāju konference var sniegt ieteikumus Priekšsēdētāju konferencei par delegāciju darbu.

2.   Delegāciju priekšsēdētāju konference var sniegt ieteikumus Priekšsēdētāju konferencei par delegāciju darbu.

3.   Prezidijs un Priekšsēdētāju konference var deleģēt Delegāciju priekšsēdētāju konferencei noteiktu uzdevumu veikšanu.

3.   Prezidijs un Priekšsēdētāju konference var deleģēt Delegāciju priekšsēdētāju konferencei noteiktu uzdevumu veikšanu.

Pamatojums

Komentārs ir pārveidots par punktu. Svītrojums nemaina teksta būtību.

Grozījums Nr.    27

Eiropas Parlamenta Reglaments

30.a pants (jauns)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

30.a pants

 

Amatpersonas darba turpināšana vēlēšanu periodā

 

Kad ievēlē jaunu Parlamenta sastāvu, visas iepriekšējā sasaukuma struktūrvienības un amatpersonas turpina pildīt savus pienākumus līdz jaunievēlētā Parlamenta pirmajai sēdei.

Pamatojums

Teksts pārņemts no 25. panta 15. punkta, paplašinot tā tvērumu.

Grozījums Nr.    28

Eiropas Parlamenta Reglaments

31. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

31. pants

31. pants

Prezidija un Priekšsēdētāju konferences lēmumu publiskums

Prezidija un Priekšsēdētāju konferences lēmumu publiskums

1.  Prezidija un Priekšsēdētāju konferences sanāksmju protokolus tulko oficiālajās valodās, drukā un izdala visiem deputātiem, un nodrošina tiem publisku piekļuvi, izņemot atsevišķus gadījumus, kad konfidencialitātes apsvērumu dēļ Prezidijs vai Priekšsēdētāju konference saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. līdz 4. punktu lemj citādi attiecībā uz atsevišķiem protokola punktiem.

1.  Prezidija un Priekšsēdētāju konferences sanāksmju protokolus tulko oficiālajās valodās un izdala visiem deputātiem, un nodrošina tiem publisku piekļuvi, izņemot atsevišķus gadījumus, kad konfidencialitātes apsvērumu dēļ Prezidijs vai Priekšsēdētāju konference saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. līdz 4. punktu lemj citādi attiecībā uz atsevišķiem protokola punktiem.

2.  Ikviens deputāts var uzdot jautājumus par Prezidija, Priekšsēdētāju konferences un kvestoru darbību. Šos jautājumus rakstiski iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam, dara zināmus deputātiem un 30 dienu laikā pēc iesniegšanas tos publicē Parlamenta tīmekļa vietnē kopā ar atbildēm, kas uz tiem sniegtas.

2.  Ikviens deputāts var uzdot jautājumus par Prezidija, Priekšsēdētāju konferences un kvestoru attiecīgo pienākumu izpildi. Šos jautājumus rakstiski iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam, dara zināmus deputātiem, un 30 dienu laikā pēc iesniegšanas tos publicē Parlamenta tīmekļa vietnē kopā ar atbildēm, kas uz tiem sniegtas.

Pamatojums

Vārdam “darbība” ir plaša nozīme, un saskaņā ar attiecīgās struktūrvienības sniegto informāciju daudzi iesniegtie jautājumi ir ārpus minēto trīs struktūrvienību darbības jomas.

Grozījums Nr.    29

Eiropas Parlamenta Reglaments

32. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

32. pants

32. pants

Politisko grupu izveide

Politisko grupu izveide un likvidācija

1.  Deputāti var apvienoties politiskajās grupās saskaņā ar savu politisko pārliecību.

1.  Deputāti var apvienoties politiskajās grupās saskaņā ar savu politisko pārliecību.

Parasti Parlaments neizvērtē politiskās grupas locekļu politisko uzskatu līdzību. Izveidojot politisko grupu saskaņā ar šo pantu, attiecīgie deputāti pēc definīcijas pieņem, ka viņiem ir līdzīgi politiskie uzskati. Vienīgi tad, kad attiecīgie deputāti noliedz, ka viņiem būtu līdzīgi politiskie uzskati, Parlamentam jāizvērtē, vai politiskā grupa ir izveidota saskaņā ar Reglamentu.

Parasti Parlaments neizvērtē politiskās grupas locekļu politisko uzskatu līdzību. Izveidojot politisko grupu saskaņā ar šo pantu, attiecīgie deputāti pēc definīcijas pieņem, ka viņiem ir līdzīgi politiskie uzskati. Vienīgi tad, kad attiecīgie deputāti noliedz, ka viņiem būtu līdzīgi politiskie uzskati, Parlamentam jāizvērtē, vai politiskā grupa ir izveidota saskaņā ar Reglamentu.

2.  Politiskajā grupā apvienojas deputāti, kas ievēlēti vismaz vienā ceturtdaļā dalībvalstu. Minimālais deputātu skaits, lai izveidotu politisko grupu, ir 25 deputāti.

2.  Politiskajā grupā apvienojas deputāti, kas ievēlēti vismaz vienā ceturtdaļā dalībvalstu. Minimālais deputātu skaits, lai izveidotu politisko grupu, ir 25 deputāti.

3.  Ja grupas locekļu skaits nesasniedz obligāto minimumu, Parlamenta priekšsēdētājs, saņemot Priekšsēdētāju konferences piekrišanu, var atļaut tās darbības turpināšanu līdz Parlamenta nākamai konstitutīvajai sēdei, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

3.  Ja grupas locekļu skaits nesasniedz vienu no obligātā minimuma kritērijiem, Parlamenta priekšsēdētājs, saņemot Priekšsēdētāju konferences piekrišanu, var atļaut tās darbības turpināšanu līdz Parlamenta nākamai konstitutīvajai sēdei, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

– deputāti joprojām pārstāv vismaz vienu piektdaļu no dalībvalstīm;

– deputāti joprojām pārstāv vismaz vienu piektdaļu no dalībvalstīm;

– grupa ir pastāvējusi vairāk nekā vienu gadu.

– grupa ir pastāvējusi vairāk nekā vienu gadu.

Parlamenta priekšsēdētājs šo atkāpi nepiemēro, ja ir pietiekami pierādījumi aizdomām par to ļaunprātīgu izmantošanu.

Parlamenta priekšsēdētājs šo atkāpi nepiemēro, ja ir pietiekami pierādījumi aizdomām par tās ļaunprātīgu izmantošanu.

4.  Deputāts var darboties tikai vienā politiskajā grupā.

4.  Deputāts var darboties tikai vienā politiskajā grupā.

5.  Par politiskās grupas izveidi paziņo Parlamenta priekšsēdētājam. Šajā paziņojumā norāda politiskās grupas nosaukumu, locekļu vārdus un prezidija sastāvu.

5.  Par politiskās grupas izveidi paziņo Parlamenta priekšsēdētājam. Šajā paziņojumā norāda politiskās grupas nosaukumu, locekļu vārdus un prezidija sastāvu. Paziņojumu paraksta visi grupas locekļi.

6.  Paziņojumu par politiskās grupas izveidi publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6.  Paziņojumu pievieno tās sesijas protokolam, kurā tiek sniegts paziņojums par politiskās grupas izveidi.

 

6.a  Parlamenta priekšsēdētājs sniedz paziņojumu par politiskās grupas izveidi Parlamentā. Šādam paziņojumam ir atpakaļejošs juridisks spēks no tā brīža, kad attiecīgā grupa ir paziņojusi Parlamenta priekšsēdētājam par tās izveidi saskaņā ar šo pantu.

 

Parlamenta priekšsēdētājs Parlamentā sniedz paziņojumu arī par politiskās grupas likvidāciju. Šāds paziņojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad vairs nav izpildīti nosacījumi politiskās grupas pastāvēšanai.

Pamatojums

The change to the title aligns it with the provisions for the constitution/dissolution of the political groups (Rule 32 6a).

The current wording of paragraph 3 subparagraph 1 uses "threshold" in singular while there are two thresholds.

As regards the amendments to paragraph 5, the formality of signatures would increase the legal certainty of the statement submitted to the President.

Paragraph 6 has hardly ever been applied as it stands and certainly not during the last years. Therefore it is proposed to delete the reference to the publication in the Official journal and bring the provision in line with the practice.

As regards the addition of paragraph 6a, is aims at clarifying that a declaration by the President – in his role as a “notary” - is necessary for the establishment of the group, with retroactive effect to the moment when the group validly notified its establishment and, for its dissolution, also a declaration of President with effects on the day following the moment when the conditions failed to be complied with by the group.

Grozījums Nr.    30

Eiropas Parlamenta Reglaments

33. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

33. pants

33. pants

Politisko grupu darbība un tiesiskais stāvoklis

Politisko grupu darbība un tiesiskais stāvoklis

1.  Politiskās grupas pilda savus pienākumus saskaņā ar Eiropas Savienības darbību, tostarp veic Reglamentā noteiktos uzdevumus. Politiskajām grupām ir sekretariāts, kas izveidots saskaņā ar Ģenerālsekretariāta noteikto štatu sarakstu, administratīvais nodrošinājums un šim nolūkam Parlamenta budžetā iekļautās apropriācijas.

1.  Politiskās grupas pilda savus pienākumus saskaņā ar Eiropas Savienības darbību, tostarp veic Reglamentā noteiktos uzdevumus. Politiskajām grupām ir sekretariāts, kas izveidots saskaņā ar Ģenerālsekretariāta noteikto štatu sarakstu, administratīvais nodrošinājums un šim nolūkam Parlamenta budžetā iekļautās apropriācijas.

2.  Prezidijs pieņem noteikumus par administratīvā nodrošinājuma un apropriāciju piešķiršanu, īstenošanu un uzraudzību, kā arī noteikumus par budžeta izpildes pilnvaru deleģēšanu.

2.  Prezidijs, ņemot vērā ikvienu Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu, pieņem noteikumus par administratīvā nodrošinājuma un apropriāciju piešķiršanu, īstenošanu un uzraudzību, kā arī noteikumus par budžeta izpildes pilnvaru deleģēšanu un par šādu noteikumu neizpildes sekām.

3.  Šie noteikumi nosaka administratīvās un finansiālās sekas politiskās grupas likvidēšanas gadījumā.

3.  Šie noteikumi nosaka administratīvās un finansiālās sekas politiskās grupas likvidēšanas gadījumā.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir pielāgot šo pantu 27. panta 10. punktam.

Grozījums Nr.    31

Eiropas Parlamenta Reglaments

34. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

34. pants

34. pants

Sadarbības grupas

Sadarbības grupas

1.  Atsevišķi deputāti var veidot sadarbības grupas vai citus neoficiālus deputātu grupējumus, lai neformāli apmainītos viedokļiem par vairākām politiskām grupām kopīgiem konkrētiem tematiem, iesaistot dažādu Parlamenta komiteju locekļus, un sekmētu deputātu kontaktus ar pilsonisko sabiedrību.

1.  Atsevišķi deputāti var veidot sadarbības grupas vai citus neoficiālus deputātu grupējumus, lai neformāli apmainītos viedokļiem par vairākām politiskām grupām kopīgiem konkrētiem tematiem, iesaistot dažādu Parlamenta komiteju locekļus, un sekmētu deputātu kontaktus ar pilsonisko sabiedrību.

2.  Šādi grupējumi nevar iesaistīties nekādās darbībās, ko varētu sajaukt ar Parlamenta vai tā struktūrvienību oficiālo darbību. Ja ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Prezidija pieņemtajos noteikumos par šo grupējumu izveidošanu, politiskās grupas var veicināt to darbību, nodrošinot tiem materiāli tehnisko atbalstu.

2.  Šādi grupējumi darbojas pilnībā pārredzami un nedrīkst iesaistīties nekādās darbībās, ko varētu sajaukt ar Parlamenta vai tā struktūrvienību oficiālo darbību. Ja ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Prezidija pieņemtajos noteikumos par šo grupējumu izveidošanu, politiskās grupas var veicināt to darbību, nodrošinot tiem materiāli tehnisko atbalstu.

Šādiem grupējumiem ir pienākums deklarēt jebkādu atbalstu naudā vai natūrā (piemēram, sekretariāta pakalpojumus), kurš saskaņā ar I pielikumu būtu jādeklarē, ja deputāts to saņemtu individuāli.

3. Sadarbības grupām ir pienākums katru gadu deklarēt jebkādu atbalstu naudā vai natūrā (piemēram, sekretariāta pakalpojumus), kurš saskaņā ar I pielikumu būtu jādeklarē, ja deputāts to saņemtu individuāli.

Kvestoru pārziņā ir reģistrs, kurā iekļauj otrajā daļā minētās deklarācijas. Reģistru publicē Parlamenta tīmekļa vietnē. Kvestori pieņem sīki izstrādātus noteikumus par šīm deklarācijām.

4. Kvestoru pārziņā ir reģistrs, kurā iekļauj 3. punktā minētās deklarācijas. Reģistru publicē Parlamenta tīmekļa vietnē. Kvestori pieņem sīki izstrādātus noteikumus par minētajām deklarācijām un nodrošina šī panta efektīvu piemērošanu.

Grozījums Nr.    32

Eiropas Parlamenta Reglaments

II. sadaļa – virsraksts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

LIKUMDOŠANAS, BUDŽETA UN CITAS PROCEDŪRAS

LIKUMDOŠANAS, BUDŽETA, BUDŽETA IZPILDES APSTIPRINĀŠANAS UN CITAS PROCEDŪRAS

Grozījums Nr.    33

Eiropas Parlamenta Reglaments

37. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

37. pants

37. pants

Komisijas darba programma

Ikgadējā plānošana

1.  Parlaments kopā ar Komisiju un Padomi nosaka Eiropas Savienības likumdošanas programmu.

1.  Parlaments kopā ar Komisiju un Padomi nosaka Eiropas Savienības likumdošanas programmu.

Parlaments un Komisija sadarbojas, sagatavojot Komisijas darba programmu, kas ir Komisijas ieguldījums Savienības ikgadējās un daudzgadu programmas izstrādē, saskaņā ar grafiku un metodēm, par kurām abas iestādes ir vienojušās un kuras ir izklāstītas pielikumā8.

Parlaments un Komisija sadarbojas, sagatavojot Komisijas darba programmu, kas ir Komisijas ieguldījums Savienības ikgadējās un daudzgadu programmas izstrādē, saskaņā ar grafiku un metodēm, par kurām abas iestādes ir vienojušās8.

 

1.a   Pēc Komisijas darba programmas pieņemšanas Parlaments, Padome un Komisija saskaņā ar 7. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu8a apmainās ar viedokļiem un vienojas par kopīgu deklarāciju par iestāžu gada programmu, nosakot vispārīgus mērķus un prioritātes.

 

Pirms tiek sāktas sarunas ar Padomi un Komisiju, Parlamenta priekšsēdētājs rīko viedokļu apmaiņu ar Priekšsēdētāju konferenci un Komiteju priekšsēdētāju konferenci par Parlamenta vispārīgajiem mērķiem un prioritātēm.

 

Pirms kopīgās deklarācijas parakstīšanas Parlamenta priekšsēdētājs lūdz Priekšsēdētāju konferences apstiprinājumu.

2.  Steidzamos un neparedzētos gadījumos iestāde pēc savas iniciatīvas un saskaņā ar Līgumos noteiktajām procedūrām var ierosināt kāda likumdošanas pasākuma pievienošanu tiem, kas Komisijas darba programmā jau ir iekļauti.

 

3.  Parlamenta pieņemto rezolūciju Parlamenta priekšsēdētājs nosūta pārējām iestādēm, kas piedalās Eiropas Savienības likumdošanas procedūrā, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

3.  Ikvienu Parlamenta pieņemto rezolūciju par likumdošanas plānošanu un prioritātēm Parlamenta priekšsēdētājs nosūta pārējām iestādēm, kas piedalās Eiropas Savienības likumdošanas procedūrā, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Parlamenta priekšsēdētājs lūdz Padomi sniegt atzinumu par Komisijas darba programmu un par Parlamenta rezolūciju.

 

4.  Ja kāda no iestādēm nespēj ievērot noteikto grafiku, tā informē pārējās iestādes par kavēšanās iemesliem un ierosina jaunu grafiku.

 

 

4.a  Ja Komisija plāno atsaukt priekšlikumu, atbildīgā komiteja aicina kompetento komisāru apspriest minēto nodomu sanāksmē. Šādā sanāksmē var aicināt piedalīties arī Padomes prezidentvalsts pārstāvjus. Ja atbildīgā komiteja nepiekrīt plānotajai atsaukšanai, tā var pieprasīt Komisijai sniegt paziņojumu Parlamentam. Piemēro 123. pantu.

__________________

__________________

8 SkXIII pielikumu.

8Pamatnolīgums par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām (OV L 304, 20.11.2010., 47lpp.).

 

8a OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Pamatojums

Tiek ierosināti vairāki svītrojumi, katrs sava iemesla dēļ. Proti, 2. punkts tiek svītrots, jo tajā ir vienpusējs paziņojums Eiropas Parlamenta iekšējos noteikumos par to, kas būtu jādara citām iestādēm.

3. punkta 2. daļa tiek svītrota, lai to pārvietotu augstāk, savukārt

4. punkts tiek svītrots, jo tas nekad nav ticis piemērots.

Grozījums Nr.    34

Eiropas Parlamenta Reglaments

38. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

38. pants

38. pants

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas ievērošana

Pamattiesību ievērošana

1.  Parlaments visā savā darbībā pilnībā ievēro pamattiesības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

1.  Parlaments visā savā darbībā pilnībā ievēro tiesības, brīvības un principus, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā, kā arī vērtības, kas noteiktas šī Līguma 2. pantā.

Parlaments arī pilnībā ievēro tiesības un principus, kas ietverti Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un 6. panta 2. un 3. punktā.

 

2.  Ja par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti uzskata, ka tiesību akta priekšlikums vai tā daļas neatbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paredzētajām tiesībām, jautājumu pēc par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas, grupas vai deputātu pieprasījuma nodod komitejai, kura atbildīga par Hartas interpretāciju. Šīs komitejas atzinumu pievieno par jautājuma izskatīšanu atbildīgās komitejas ziņojumam.

2.  Ja par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti uzskata, ka tiesību akta priekšlikums vai tā daļas neatbilst Eiropas Savienības pamattiesībām, jautājumu pēc par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas, grupas vai deputātu pieprasījuma nodod komitejai, kura atbildīga par pamattiesību aizsardzību.

 

2.a  Šo jautājumu iesniedz četru darba nedēļu laikā pēc tam, kad Parlamentā sniegts paziņojums par vēršanos komitejā.

 

2.b  Par pamattiesību aizsardzību atbildīgās komitejas atzinumu pievieno par konkrētā jautājuma izskatīšanu atbildīgās komitejas ziņojumam.

Pamatojums

Šāds virsraksta pielāgojums ietver gan Hartu, gan arī tiesības un principus, kas paredzēti Pamattiesību konvencijā un iekļauti ES Līguma 6. pantā.

1. punkts tiek saglabāts, taču nedaudz mainīta redakcija — pirmā un otrā daļa ir apvienota. Pašreiz spēkā esošais noteikums tika ieviests vēl pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, kad Pamattiesību harta ieguva tādu pašu spēku kā Līgums (6. pants attiecas gan uz Hartas 6. panta 1. punktu, gan Konvencijas 6. panta 3. punktu).

2.a punkts tiek pievienots, lai saskaņotu termiņus, kas paredzēti 38. un 42. pantā.

Grozījums Nr.    35

Eiropas Parlamenta Reglaments

38.a pants (jauns)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

38.a pants

 

Dzimumu līdztiesība

 

1.  Ja par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti uzskata, ka tiesību akta priekšlikumā nav pietiekami ņemta vērā nepieciešamība ievērot dzimumu līdztiesību, atbildīgā komiteja, grupa vai deputāti var prasīt jautājumu nodot komitejai, kura atbildīga par sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību.

 

2.  Šo jautājumu iesniedz četru darba nedēļu laikā pēc tam, kad Parlamentā sniegts paziņojums par vēršanos komitejā.

 

3.  Par sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību atbildīgās komitejas atzinumu pievieno par konkrētā jautājuma izskatīšanu atbildīgās komitejas ziņojumam.

Pamatojums

Ir ieviesta korekcija — svītrota trešā daļa, kurā bija atkārtots pirmās daļas pēdējais teikums.

Grozījums Nr.    36

Eiropas Parlamenta Reglaments

39. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

39. pants

39. pants

Juridiskā pamata pārbaude

Juridiskā pamata pārbaude

1.  Visu tiesību aktu priekšlikumu vai citu normatīva rakstura dokumentu juridisko pamatu vispirms pārbauda par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja.

1.  Visu juridiski saistošu aktu priekšlikumu juridisko pamatu vispirms pārbauda par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja.

2.  Ja minētā komiteja apstrīd juridiskā pamata spēkā esamību vai atbilstību — tas attiecas arī uz Eiropas Savienības līguma 5. pantā noteikto kritēriju pārbaudi —, tā prasa komitejai, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, sniegt atzinumu.

2.  Ja minētā komiteja apstrīd juridiskā pamata spēkā esamību vai atbilstību — tas attiecas arī uz Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto kritēriju pārbaudi —, tā prasa komitejai, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, sniegt atzinumu.

3.  Komiteja, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, var arī pēc savas iniciatīvas izskatīt jautājumu par tiesību aktu priekšlikumu juridisko pamatu. Šādā gadījumā tā attiecīgi par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

3.  Komiteja, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, var arī pēc savas iniciatīvas jebkurā likumdošanas procedūras posmā izskatīt jautājumu par juridisko pamatu. Šādā gadījumā tā attiecīgi par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

4.  Ja komiteja, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, nolemj apstrīdēt juridiskā pamata spēkā esamību vai atbilstību, tā savus secinājumus paziņo Parlamentam. Parlaments par tiem balso pirms balsojuma par priekšlikumu pēc būtības.

4.  Ja attiecīgā gadījumā pēc viedokļu apmaiņas ar Padomi un Komisiju saskaņā ar kārtību, par kuru panākta vienošanās iestāžu līmenī1a, par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja nolemj apstrīdēt juridiskā pamata spēkā esamību vai atbilstību, tā savus secinājumus paziņo Parlamentam. Neskarot 63. pantu, Parlaments par tiem balso pirms balsojuma par priekšlikumu pēc būtības.

5.  Grozījumi, kuru mērķis ir mainīt tiesību akta priekšlikuma juridisko pamatu un kuri ir iesniegti plenārsēdes laikā, ir pieņemami tikai tad, ja pirms tam par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja vai komiteja, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, ir apstrīdējusi juridiskā pamata spēkā esamību vai atbilstību.

5.  Grozījumi, kuru mērķis ir mainīt juridisko pamatu un kuri ir iesniegti plenārsēdes laikā, ir pieņemami tikai tad, ja pirms tam par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja vai komiteja, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, ir apstrīdējusi juridiskā pamata spēkā esamību vai atbilstību.

6.  Ja Komisija nepiekrīt grozīt savu priekšlikumu, lai tas atbilstu Parlamenta apstiprinātajam juridiskajam pamatam, par juridiskajiem jautājumiem atbildīgās komitejas vai par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas referents vai priekšsēdētājs var ierosināt, lai balsojumu par priekšlikumu pēc būtības pārceļ uz nākamo sēdi.

 

 

__________________

 

1a Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīgums par labāku likumdošanas procesu, 25. punkts (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

Pamatojums

As concerns the changes in paragraph 1, “legally binding" is an inclusive formula which covers both the acts adopted by the ordinary and special legislative procedure (currently referred to as "legislative acts") and those adopted by another procedure (for instance NLE which the current rules refer to as "other documents of a legislative nature"). This formula reflects Article 288 and Article 2(1)&(2) of the Treaty on the Functioning of the European Union. The change is to be included in other Rules, especially as some of them (e.g. Rule 49(1) or even Rule 39(3) just below) refer only to "legislative acts" or "legislative procedures", but are in fact also applied to acts and procedures which are not "legislative" in the meaning of Article 289(3) TFEU (for instance "NLE".

As concerns the changes in paragraph 1, this suggestion is made to include the possibility of checking the legal basis not only at the stage of Commission's proposal, but also when the Council adopts its first reading position.

As regards the deletion of paragraph 6, emphasis put (probably for historical reasons) on the Commission, while the author or co-author of the legislative act is the Council. Such a referral back to the committee is always possible under the Rules of Procedure.

Grozījums Nr.    37

Eiropas Parlamenta Reglaments

40. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

40. pants

40. pants

Likumdošanas pilnvaru deleģēšana

Likumdošanas pilnvaru deleģēšana un īstenošanas pilnvaru piešķiršana

1.  Izvērtējot priekšlikumu tiesību aktam, ar kuru Komisijai deleģē pilnvaras, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā, Parlaments īpašu uzmanību pievērš šādas deleģēšanas mērķiem, saturam, apjomam un ilgumam, kā arī nosacījumiem, ar kādiem notiek deleģēšana.

1.  Izvērtējot priekšlikumu tiesību aktam, ar kuru Komisijai deleģē pilnvaras, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā, Parlaments īpašu uzmanību pievērš šādas deleģēšanas mērķiem, saturam, apjomam un ilgumam, kā arī nosacījumiem, ar kādiem notiek deleģēšana.

 

1.a  Izvērtējot priekšlikumu tiesību aktam, ar kuru atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantam piešķir īstenošanas pilnvaras, Parlaments īpašu uzmanību pievērš tam, ka, izmantojot īstenošanas pilnvaras, Komisija nevar ne grozīt, ne arī papildināt tiesību aktu, pat ne saistībā ar tā nebūtiskiem elementiem.

2.  Par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja jebkurā laikā var pieprasīt komitejai, kas atbildīga par ES tiesību interpretāciju un piemērošanu, sniegt atzinumu.

2.  Par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja jebkurā laikā var pieprasīt komitejai, kas atbildīga par ES tiesību interpretāciju un piemērošanu, sniegt atzinumu.

3.  Par ES tiesību interpretāciju un piemērošanu atbildīgā komiteja jautājumus par likumdošanas pilnvaru deleģēšanu var arī izskatīt pēc savas ierosmes. Šādā gadījumā tā attiecīgi par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

3.  Par ES tiesību interpretāciju un piemērošanu atbildīgā komiteja jautājumus par likumdošanas pilnvaru deleģēšanu un īstenošanas pilnvaru piešķiršanu var arī izskatīt pēc savas iniciatīvas. Šādā gadījumā tā attiecīgi par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

Grozījums Nr.    38

Eiropas Parlamenta Reglaments

41. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

41. pants

41. pants

Finansiālās atbilstības pārbaude

Finansiālās atbilstības pārbaude

1.  Ja tiesību akta priekšlikumam ir finansiāla ietekme, Parlaments pārliecinās, vai ir paredzēti pietiekami finanšu resursi.

1.  Ja juridiski saistoša akta priekšlikumam ir finansiāla ietekme, Parlaments pārliecinās, vai ir paredzēti pietiekami finanšu resursi.

2.  Neskarot 47. pantu, par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja pārbauda visu tiesību akta priekšlikuma vai citu normatīva rakstura dokumentu finansiālo atbilstību daudzgadu finanšu shēmai.

2.  Par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja pārbauda visu juridiski saistošo aktu priekšlikumu finansiālo atbilstību regulai par daudzgadu finanšu shēmu.

3. Ja par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja groza izskatāmā tiesību akta finansējumu, tā prasa, lai par budžeta jautājumiem atbildīgā komiteja sniedz atzinumu.

3. Ja par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja groza izskatāmā tiesību akta finansējumu, tā prasa, lai par budžeta jautājumiem atbildīgā komiteja sniedz atzinumu.

4.  Par budžeta jautājumiem atbildīgā komiteja var arī pēc savas iniciatīvas izskatīt jautājumus par tiesību aktu priekšlikumu finansiālo atbilstību. Šādā gadījumā tā attiecīgi par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

4.  Par budžeta jautājumiem atbildīgā komiteja var arī pēc savas iniciatīvas izskatīt jautājumus par juridiski saistošu aktu priekšlikumu finansiālo atbilstību. Šādā gadījumā tā attiecīgi par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

5.  Ja par budžeta jautājumiem atbildīgā komiteja nolemj apstrīdēt tiesību akta finansiālo atbilstību, tā savus secinājumus paziņo Parlamentam, kurš par tiem balso.

5.  Ja par budžeta jautājumiem atbildīgā komiteja nolemj apstrīdēt tiesību akta finansiālo atbilstību, tā savus secinājumus paziņo Parlamentam, pirms Parlaments balso par priekšlikumu.

6.  Parlaments var pieņemt par finansiāli neatbilstošu atzītu tiesību aktu, ja budžeta lēmējinstitūcija ir pieņēmusi attiecīgu lēmumu.

 

Pamatojums

Izmaiņas 2. punktā ir veiktas tāpēc, ka atsauce uz 47. pantu ir lieka. Iekļaujot atsauci uz regulu, tiek precizēts, ka Budžeta komiteja ņem vērā arī DFS regulā iekļauto piešķīrumu tabulu.

Attiecībā uz izmaiņām 5. punktā jānorāda, ka Parlaments nebalsotu par BUDG komitejas secinājumiem, bet tie pirms balsošanas plenārsēdē tiktu pievienoti atbildīgās komitejas ziņojumam.

6. punkts tiek svītrots, jo tas nav pietiekami skaidrs — rodas šaubas par to, vai “akts” nozīmē tiesību akta priekšlikumu, un par to, kurš to atzīst par neatbilstošu.

Grozījums Nr.    39

Eiropas Parlamenta Reglaments

42. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

42. pants

42. pants

Subsidiaritātes principa ievērošanas pārbaude

Subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa ievērošanas pārbaude

1.  Tiesību akta priekšlikuma izskatīšanas laikā Parlaments īpašu uzmanību pievērš subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa ievērošanai.

1.  Tiesību akta priekšlikuma izskatīšanas laikā Parlaments īpašu uzmanību pievērš subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa ievērošanai.

2.  Par subsidiaritātes principa ievērošanu atbildīgā komiteja var nolemt sagatavot ieteikumus atbildīgajai komitejai par jebkuru tiesību akta priekšlikumu.

2.  Tikai par subsidiaritātes principa ievērošanu atbildīgā komiteja var nolemt sagatavot ieteikumus atbildīgajai komitejai par tiesību akta priekšlikumu.

 

Ja par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti uzskata, ka tiesību akta priekšlikums vai tā daļas neatbilst subsidiaritātes principam, jautājumu pēc šīs komitejas, politiskās grupas vai deputātu pieprasījuma nodod komitejai, kura atbildīga par subsidiaritātes principa ievērošanu. Minēto pieprasījumu iesniedz četru darba nedēļu laikā pēc tam, kad Parlamentā sniegts paziņojums par vēršanos komitejā.

3.  Ja valsts parlaments saskaņā ar Protokola par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 3. punktu un Protokola par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 6. punktu iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam pamatotu atzinumu, šo dokumentu nodod par konkrēto jautājumu atbildīgajai komitejai un informēšanas nolūkā nosūta komitejai, kas atbildīga par subsidiaritātes principa ievērošanu.

 

4.  Izņemot steidzamos gadījumus, kas minēti Protokola par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. punktā, par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā galīgo balsojumu veic ne agrāk kā pēc astoņu nedēļu termiņa, kas noteikts Protokola par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 6. punktā.

4.  Izņemot steidzamos gadījumus, kas minēti Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. punktā, par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā galīgo balsojumu veic ne agrāk kā pēc astoņu nedēļu termiņa, kas noteikts Protokola Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 6. punktā.

 

4.a  Ja valsts parlaments saskaņā ar Protokola par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 3. pantu iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam pamatotu atzinumu, šo dokumentu nodod par konkrēto jautājumu atbildīgajai komitejai un informēšanas nolūkā nosūta komitejai, kas atbildīga par subsidiaritātes principa ievērošanu.

5.  Ja pamatoti atzinumi par tiesību akta priekšlikuma neatbilstību subsidiaritātes principam ir saņēmuši vismaz trešo daļu no visām balsīm, kas piešķirtas valstu parlamentiem, vai ceturto daļu no šīm balsīm gadījumā, kad tiesību akta priekšlikums ir iesniegts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 76. pantu, Parlaments nepieņem lēmumu, pirms priekšlikuma iesniedzējs nav paziņojis, kā paredzējis rīkoties.

5.  Ja pamatoti atzinumi par tiesību akta priekšlikuma neatbilstību subsidiaritātes principam ir saņēmuši vismaz trešo daļu no visām balsīm, kas piešķirtas valstu parlamentiem, vai ceturto daļu no šīm balsīm gadījumā, kad tiesību akta priekšlikums ir iesniegts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 76. pantu, Parlaments nepieņem lēmumu, pirms priekšlikuma iesniedzējs nav paziņojis, kā paredzējis rīkoties.

6.  Ja saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pamatoti atzinumi par tiesību akta priekšlikuma neatbilstību subsidiaritātes principam ir saņēmuši vismaz vienkāršo vairākumu no valstu parlamentiem piešķirtajām balsīm, tad par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja, ņemot vērā valstu parlamentu un Komisijas iesniegtos pamatotos atzinumus un uzklausījusi par subsidiaritātes principa ievērošanu atbildīgo komiteju, var ieteikt Parlamentam noraidīt priekšlikumu tāpēc, ka ir pārkāpts subsidiaritātes princips, vai arī iesniegt Parlamentam citu ieteikumu, kurā var būt iekļauti ierosinājumi izdarīt grozījumus saistībā ar subsidiaritātes principa ievērošanu. Jebkuram šādam ieteikumam pievieno atzinumu, ko sniegusi par subsidiaritātes principa ievērošanu atbildīgā komiteja.

6.  Ja saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pamatoti atzinumi par tiesību akta priekšlikuma neatbilstību subsidiaritātes principam ir saņēmuši vismaz vienkāršo vairākumu no valstu parlamentiem piešķirtajām balsīm, tad par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja, ņemot vērā valstu parlamentu un Komisijas iesniegtos pamatotos atzinumus un uzklausījusi par subsidiaritātes principa ievērošanu atbildīgo komiteju, var ieteikt Parlamentam noraidīt priekšlikumu tāpēc, ka ir pārkāpts subsidiaritātes princips, vai arī iesniegt Parlamentam citu ieteikumu, kurā var būt iekļauti ierosinājumi izdarīt grozījumus saistībā ar subsidiaritātes principa ievērošanu. Jebkuram šādam ieteikumam pievieno atzinumu, ko sniegusi par subsidiaritātes principa ievērošanu atbildīgā komiteja.

Ieteikumu iesniedz Parlamentam apspriešanai un balsošanai. Ja ieteikums noraidīt priekšlikumu ir pieņemts ar nodoto balsu vairākumu, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka procedūra ir pabeigta. Ja Parlaments priekšlikumu nenoraida, procedūra tiek turpināta, ņemot vērā visus Parlamenta apstiprinātos ieteikumus.

Ieteikumu iesniedz Parlamentam apspriešanai un balsošanai. Ja ieteikums noraidīt priekšlikumu ir pieņemts ar nodoto balsu vairākumu, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka procedūra ir pabeigta. Ja Parlaments priekšlikumu nenoraida, procedūra tiek turpināta, ņemot vērā visus Parlamenta apstiprinātos ieteikumus.

Pamatojums

Jaunas daļas pievienošana 2. punktā notika, iedvesmojoties no 38. panta noteikuma.

42. panta 3. punkts ir pārcelts aiz 4. punkta, un tā redakcija ir vienkāršota.

Grozījums Nr.    40

Eiropas Parlamenta Reglaments

44. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

44. pants

44. pants

Parlamenta pārstāvība Padomes sanāksmēs

Parlamenta pārstāvība Padomes sanāksmēs

Ja Padome uzaicina Parlamentu piedalīties tās sanāksmē, kuras laikā Padome darbojas likumdevējas statusā, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai Parlamentu tajā pārstāv atbildīgās komitejas priekšsēdētājs vai referents, vai arī cits komitejas iecelts deputāts.

Ja Padome uzaicina Parlamentu piedalīties tās sanāksmē, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai Parlamentu tajā pārstāv par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas priekšsēdētājs vai referents, vai arī cits komitejas iecelts deputāts.

Grozījums Nr.    41

Eiropas Parlamenta Reglaments

45. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

45. pants

45. pants

Līgumos Parlamentam piešķirtās iniciatīvas tiesības

Parlamenta tiesības iesniegt priekšlikumus

Ja Līgumos Parlamentam ir piešķirtas iniciatīvas tiesības, atbildīgā komiteja var pieņemt lēmumu sagatavot patstāvīgu ziņojumu.

Ja Līgumos Parlamentam ir piešķirtas iniciatīvas tiesības, atbildīgā komiteja var pieņemt lēmumu sagatavot patstāvīgu ziņojumu saskaņā ar 52. pantu.

Šajā ziņojumā ir iekļauts:

Šajā ziņojumā ir iekļauts:

a) rezolūcijas priekšlikums;

a) rezolūcijas priekšlikums;

b)  vajadzības gadījumā lēmuma vai priekšlikuma projekts,

b)  priekšlikuma projekts,

(c) paskaidrojums, kurā, ja vajadzīgs, ietver finanšu pārskatu.

(c) paskaidrojums, kurā, ja vajadzīgs, ietver finanšu pārskatu.

Ja pirms tiesību akta pieņemšanas Parlamentā ir vajadzīgs Padomes apstiprinājums vai piekrišana un Komisijas atzinums vai piekrišana, Parlaments pēc balsojuma par tiesību akta priekšlikumu un pamatojoties uz referenta ierosinājumu, var pieņemt lēmumu, ka balsošanu par rezolūcijas priekšlikumu atliek, līdz Padome vai Komisija būs paziņojušas savu nostāju.

Ja pirms tiesību akta pieņemšanas Parlamentā ir vajadzīgs Padomes apstiprinājums vai piekrišana un Komisijas atzinums vai piekrišana, Parlaments pēc balsojuma par tiesību akta priekšlikumu un pamatojoties uz referenta ierosinājumu, var pieņemt lēmumu, ka balsošanu par rezolūcijas priekšlikumu atliek, līdz Padome vai Komisija būs paziņojušas savu nostāju.

Pamatojums

Redakcionāls ieteikums, lai virsrakstu pielāgotu 46. panta virsrakstam.

Izmaiņas 1. punktā ir skaidrojums. Daži piemēri par Parlamenta iespējamajām iniciatīvām: LES 7. pants — dalībvalsts ir pārkāpusi ES vērtības; LES 14. pants — EP sastāvs; LES 48. pants — Līguma pārskatīšana; LESD 223. panta 1. punkts — noteikumi par EP vēlēšanām; LESD 223. panta 2. punkts — lēmums par deputātu pienākumu izpildi (Eiropas Parlamenta Deputātu nolikums); LESD 226. pants — noteikumi par EP tiesību veikt izmeklēšanu īstenošanu; LESD 228. pants — noteikumi par ombuda pienākumu izpildi.

Grozījums Nr.    42

Eiropas Parlamenta Reglaments

46. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

46. pants

46. pants

Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantā paredzētā iniciatīva

Prasības Komisijai iesniegt priekšlikumus

1.  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu Parlaments var prasīt, lai Komisija tam iesniedz visus atbilstošos priekšlikumus par jauna tiesību akta pieņemšanu vai spēkā esošā tiesību akta grozīšanu, pieņemot rezolūciju, kas balstīta uz atbildīgās komitejas patstāvīgu ziņojumu, kurš sagatavots saskaņā ar 52. pantu. Rezolūciju galīgajā balsojumā pieņem ar Parlamenta deputātu vairākumu. Parlaments var vienlaikus noteikt termiņu šāda priekšlikuma iesniegšanai.

1.  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu Parlaments var prasīt, lai Komisija tam iesniedz visus atbilstošos priekšlikumus par jauna tiesību akta pieņemšanu vai spēkā esošā tiesību akta grozīšanu, pieņemot rezolūciju, kas balstīta uz atbildīgās komitejas patstāvīgu ziņojumu, kurš sagatavots saskaņā ar 52. pantu. Rezolūciju galīgajā balsojumā pieņem ar Parlamenta deputātu vairākumu. Parlaments var vienlaikus noteikt termiņu šāda priekšlikuma iesniegšanai.

2.  Jebkurš deputāts var iesniegt Eiropas Savienības tiesību akta priekšlikumu saskaņā ar Parlamenta iniciatīvas tiesībām atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantam.

2.  Jebkurš deputāts var iesniegt Eiropas Savienības tiesību akta priekšlikumu saskaņā ar Parlamenta iniciatīvas tiesībām atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantam.

Šādu priekšlikumu var kopīgi iesniegt ne vairāk kā 10 deputāti. Priekšlikumā norāda juridisko pamatu, un tam var pievienot paskaidrojumu, kas nav garāks par 150 vārdiem.

Šādu priekšlikumu var kopīgi iesniegt ne vairāk kā 10 deputāti. Priekšlikumā norāda izmantoto juridisko pamatu, un tam var pievienot paskaidrojumu, kas nav garāks par 150 vārdiem.

 

Priekšlikumu iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam, kurš pārbauda, vai ir ievērotas juridiskās prasības. Viņš var šo priekšlikumu nosūtīt komitejai, kas atbildīga par šādu pārbaudi, lai tā sniegtu atzinumu par juridiskā pamata atbilstību. Ja Parlamenta priekšsēdētājs priekšlikumu atzīst par pieņemamu, viņš par to paziņo plenārsēdē un priekšlikumu nosūta atbildīgajai komitejai.

 

Pirms šādas nosūtīšanas atbildīgajai komitejai priekšlikumu iztulko tajās oficiālajās valodās, kuras komitejas priekšsēdētājs uzskata par nepieciešamām īsai izskatīšanai.

 

Atbildīgā komiteja lemj par turpmāko rīcību trīs mēnešu laikā pēc nosūtīšanas un pēc tam, kad priekšlikuma sagatavotājiem ir bijusi iespēja tikt uzklausītiem komitejā.

 

Priekšlikuma autoru vārdus norāda ziņojuma virsrakstā.

3.  Priekšlikumu iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam, kurš pārbauda, vai ir ievērotas juridiskās prasības. Viņš var šo priekšlikumu nosūtīt komitejai, kas atbildīga par šādu pārbaudi, lai tā sniegtu atzinumu par juridiskā pamata atbilstību. Ja Parlamenta priekšsēdētājs priekšlikumu atzīst par pieņemamu, viņš par to paziņo plenārsēdē un priekšlikumu nosūta atbildīgajai komitejai.

 

Pirms šādas nosūtīšanas atbildīgajai komitejai priekšlikumu iztulko tajās oficiālajās valodās, kuras komitejas priekšsēdētājs uzskata par nepieciešamu īsai izskatīšanai.

 

Komiteja var arī ieteikt Parlamenta priekšsēdētājam, lai priekšlikumu ļauj parakstīt visiem deputātiem, ievērojot 136. panta 2., 3. un 7. punktā izklāstīto kārtību un noteiktos termiņus.

 

Ja šādu priekšlikumu paraksta Parlamenta deputātu vairākums, uzskata, ka Priekšsēdētāju konference ir atļāvusi sagatavot ziņojumu par priekšlikumu. Komiteja pēc priekšlikuma autoru uzklausīšanas sagatavo ziņojumu saskaņā ar 52. pantu.

 

Ja priekšlikumu citi deputāti parakstīt nevar vai Parlamenta deputātu vairākums to nav parakstījis, atbildīgā komiteja lemj par turpmāko rīcību trīs mēnešu laikā pēc nosūtīšanas un pēc priekšlikuma autoru uzklausīšanas.

 

Priekšlikuma autoru vārdus norāda ziņojuma virsrakstā.

 

4.  Parlamenta rezolūcijā norāda attiecīgo juridisko pamatu, un tai pievieno sīki izstrādātus ieteikumus par pieprasītā priekšlikuma saturu, ievērojot pamattiesības un subsidiaritātes principu.

4.  Parlamenta rezolūcijā norāda attiecīgo juridisko pamatu, un tai pievieno ieteikumus par pieprasītā priekšlikuma saturu.

5.  Ja pieprasītajam priekšlikumam ir finansiāla ietekme, Parlaments norāda, kā nodrošināt vajadzīgos finanšu resursus.

5.  Ja pieprasītajam priekšlikumam ir finansiāla ietekme, Parlaments norāda, kā nodrošināt vajadzīgos finanšu resursus.

6.  Atbildīgā komiteja uzrauga pēc Parlamenta īpašā pieprasījuma sagatavotā tiesību akta priekšlikuma izstrādi.

6.  Atbildīgā komiteja uzrauga pēc Parlamenta īpašā pieprasījuma sagatavotā Savienības tiesību akta priekšlikuma izstrādi.

 

6.a  Komiteju priekšsēdētāju konference regulāri uzrauga to, vai Komisija ievēro Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 10. punktu, saskaņā ar kuru Komisijai jāsniedz atbildes uz pieprasījumiem iesniegt priekšlikumus, trīs mēnešu laikā pieņemot īpašu paziņojumu, kurā norādīti paredzētie turpmākie pasākumi, kas ir jāveic šajā sakarībā. Tā regulāri ziņo Priekšsēdētāju konferencei par šādas uzraudzības rezultātiem.

Pamatojums

The title is clarified and aligned, compared also to the title of Rule 45.

The first, second, fifth and sixth subparagraphs of Rule 46(3) are moved to Rule 46(2). The contents of the third and fourth subparagraphs of Rule 46(3) is deleted because the procedure they laid down is very complex and was hardly ever applied until now.

As regards changes to paragraph 4, they reflect that other principles must obviously also be respected (proportionality for instance).

Paragraph 6 shall become paragraph 5. This paragraph refers to a "proposed legislative act". The restriction implied by the word "legislative" (as defined in Article 289 TFEU) is questionable. Therefore it is suggested to use "Union act" as in Article 225 TFEU and in paragraph 1 of this Rule.

Grozījums Nr.    43

Eiropas Parlamenta Reglaments

47. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

47. pants

47. pants

Normatīvo dokumentu izskatīšana

Juridiski saistošu aktu izskatīšana

1.  Tiesību aktu priekšlikumus un citus normatīva rakstura dokumentus Parlamenta priekšsēdētājs nodod izskatīšanai atbildīgajā komitejā.

1.  No citām iestādēm vai dalībvalstīm saņemtu juridiski saistošu aktu priekšlikumus Parlamenta priekšsēdētājs nodod izskatīšanai atbildīgajā komitejā.

Ja rodas šaubas, Parlamenta priekšsēdētājs var piemērot 201. panta 2. punktu, pirms paziņo Parlamentam, ka jautājumu nodod atbildīgajai komitejai.

 

Ja kāds priekšlikums ir iekļauts Komisijas darba programmā, atbildīgā komiteja var iecelt referentu, kurš pārraudzīs priekšlikuma sagatavošanu.

 

Padomes izteiktos viedokļus vai Komisijas iesniegtos atzinumu pieprasījumus Parlamenta priekšsēdētājs nodod komitejai, kura ir atbildīga par konkrētā priekšlikuma izskatīšanu.

 

Reglamenta 38. līdz 46. panta, 57. līdz 63. panta un 75. panta noteikumus par pirmo lasījumu piemēro arī tiesību aktu priekšlikumiem neatkarīgi no tā, vai tiem vajadzīgs viens, divi vai trīs lasījumi.

 

 

1.a  Ja rodas šaubas, Parlamenta priekšsēdētājs, pirms paziņo Parlamentam par jautājuma nodošanu atbildīgajai komitejai, var iesniegt jautājumu par kompetenci Priekšsēdētāju konferencei. Priekšsēdētāju konference pieņem lēmumu, pamatojoties uz Komiteju priekšsēdētāju konferences vai tās priekšsēdētāja ieteikumu, saskaņā ar 201.a panta 2. punktu.

 

1.b   Atbildīgā komiteja jebkurā brīdī var izlemt iecelt referentu, kurš pārrauga priekšlikuma sagatavošanu. Tā jo īpaši to dara tad, ja priekšlikums ir iekļauts Komisijas darba programmā.

2.  Padomes nostājas nodod atbildīgajai komitejai izskatīšanai pirmajā lasījumā.

 

Padomes nostājām piemēro 64. līdz 69. panta un 76. panta noteikumus par otro lasījumu.

 

3.  Parlamenta un Padomes samierināšanas procedūras laikā pēc otrā lasījuma [tiesību aktu] nevar nodot atpakaļ komitejai.

 

Samierināšanas procedūrai piemēro 70., 71. un 72. panta noteikumus par trešo lasījumu.

 

4. Otrajam un trešajam lasījumam nepiemēro 49., 50., 53. pantu, 59. panta 1. un 3. punktu, 60., 61. un 188. pantu.

 

5.  Ja kāds noteikums, kas attiecas uz otro un trešo lasījumu, ir pretrunā ar kādu citu Reglamenta noteikumu, piemēro noteikumu, kas attiecas uz otro un trešo lasījumu.

5.  Ja kāds noteikums, kas attiecas uz otro un trešo lasījumu, ir pretrunā ar kādu citu Reglamenta noteikumu, piemēro noteikumu, kas attiecas uz otro un trešo lasījumu.

Pamatojums

As regards the change to paragraph 1 subparagraph 1, same change as in Rule 39 paragraph 1.

As regards the second subparagraph of Rule 47(1), it converts Rule 201(2) into a new Rule on questions of competence: Rule 201a (new); an alignment is therefore necessary.

As regards the fourth subparagraph, the reference to the Commission Work Programme is limitative and should be deleted. The rest is moved as paragraph 1b of Rule 47.

As regards the fifth subparagraph, the readability of such provision is difficult. The list is not limitative as other Rules apply as well; in addition, it mentions general Rules which apply in any case throughout the procedure, as for instance Rules 38 to 44; Rules 45 & 46 concern the right of initiative; Rules 57 to 63 & 75 are specific for first reading and it is not clear what is meant by the reference to them in this subparagraph.

Paragraphs 2 and 3 (2) are deleted as superfluous or self-evident given the existence of specific Rules on second and third reading.

Paragraph 3 subparagraph 1 is deleted here and moved to Rule72 as §6(new)

Paragraph 4 is deleted given the proposals concerning Rules 66.5(new) and 72.7(new).

Grozījums Nr.    44

Eiropas Parlamenta Reglaments

47.a pants (jauns)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

47.a pants

 

Likumdošanas procedūru paātrināšana

 

Atbildīgā komiteja vai komitejas, saskaņojot to ar Padomi un Komisiju, var vienoties par likumdošanas procedūru paātrināšanu konkrētiem priekšlikumiem, kas izvēlēti jo īpaši no tiem priekšlikumiem, kuri noteikti par prioritāriem saskaņā ar 37. panta 1.a punktu kopīgajā deklarācijā par starpiestāžu gada programmu.

Grozījums Nr.    45

Eiropas Parlamenta Reglaments

48. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

48. pants

48. pants

Likumdošanas procedūras par dalībvalstu izteiktajiem ierosinājumiem

Likumdošanas procedūras par iestāžu, izņemot Komisiju, vai dalībvalstu iniciatīvām

1.  Ierosinājumus, ko dalībvalstis ir izteikušas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 76. pantu, izskata saskaņā ar šo Reglamenta pantu, kā arī 38. līdz 43. pantu, 47. un 59. pantu.

1.  Izskatot iniciatīvas, ko rosinājušas iestādes, izņemot Komisiju, vai dalībvalstis, atbildīgā komiteja var uzaicināt pārstāvjus no iestādēm vai dalībvalstīm, kas rosinājušas iniciatīvu, ar to iepazīstināt komiteju. Pārstāvjus no dalībvalstīm, kas rosinājušas iniciatīvu, var pavadīt Padomes prezidentvalsts pārstāvji.

2.  Atbildīgā komiteja var uzaicināt pārstāvjus no dalībvalstīm, kas izteikušas ierosinājumu, ar to iepazīstināt komiteju. Šos pārstāvjus var pavadīt Padomes prezidentvalsts pārstāvis.

2. Atbildīgā komiteja var uzaicināt pārstāvjus no dalībvalstīm, kas izteikušas ierosinājumu, ar to iepazīstināt komiteju. Šos pārstāvjus var pavadīt Padomes prezidentvalsts pārstāvis.

3.  Pirms balsošanas atbildīgā komiteja noskaidro, vai Komisija gatavo atzinumu par ierosinājumu. Ja Komisijas atbilde ir apstiprinoša, tad komiteja nepieņem ziņojumu, pirms tā nav saņēmusi Komisijas atzinumu par šo ierosmi.

3.  Pirms balsošanas atbildīgā komiteja noskaidro, vai Komisija gatavo atzinumu par iniciatīvu vai arī tā tuvākajā laikā plāno iesniegt alternatīvu priekšlikumu. Ja atbilde, ko tā saņem, ir apstiprinoša, tad komiteja nepieņem ziņojumu, pirms tā nav saņēmusi Komisijas atzinumu par šo iniciatīvu vai alternatīvu priekšlikumu.

4.  Ja Komisija vai kāda dalībvalsts vienlaikus vai ar nelielu laika atstarpi iesniedz Parlamentam divus vai vairākus priekšlikumus ar vienu un to pašu likumdošanas mērķi, par tiem sagatavo vienu ziņojumu. Atbildīgā komiteja ziņojumā norāda, uz kuru tekstu ierosinātie grozījumi attiecas, un normatīvajā rezolūcijā sniedz atsauces arī uz visiem pārējiem tekstiem.

4.  Ja Komisija un/vai citas iestādes un/vai kāda dalībvalsts vienlaikus vai ar nelielu laika atstarpi iesniedz Parlamentam divus vai vairākus priekšlikumus ar vienu un to pašu likumdošanas mērķi, par tiem sagatavo vienu ziņojumu. Atbildīgā komiteja ziņojumā norāda, uz kuru tekstu ierosinātie grozījumi attiecas, un normatīvajā rezolūcijā sniedz atsauces arī uz visiem pārējiem tekstiem.

Pamatojums

Attiecībā uz izmaiņām 1. punktā jānorāda, ka šis pants pašreizējā redakcijā attiecas uz iniciatīvām, ko rosinājušas dalībvalstis, taču šādas iniciatīvas var rosināt arī citas iestādes (piemēram, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Savienības Tiesa (sk. LESD 294. panta 15. punktu). Atsauce uz “šo Reglamenta pantu, kā arī 38. līdz 43. pantu, 47. un 59. pantu” ir nevajadzīgi ierobežojoša. Var tikt piemēroti arī citi noteikumi, piemēram, 50. vai 53. pants. 48. panta 1. un 2. punkts ir apvienots.

2. punkts kā tāds tiek svītrots un apvienots ar 1. punktu.

Grozījums Nr.    46

Eiropas Parlamenta Reglaments

49. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

49. pants

49. pants

Normatīvi ziņojumi

Normatīvi ziņojumi

1.  Tās komitejas priekšsēdētājs, kurai nosūtīts tiesību akta priekšlikums, ierosina komiteju, kurai procedūra jāpiemēro.

1.  Tās komitejas priekšsēdētājs, kurai nosūtīts juridiski saistoša akta priekšlikums, ierosina komiteju, kurai procedūra jāpiemēro.

2.  Kad ir pieņemts lēmums par to, kuru procedūru piemērot, un, ja nepiemēro 50. pantu, komiteja no pastāvīgo locekļu vai pastāvīgo aizstājēju vidus ieceļ referentu ziņojuma sagatavošanai par tiesību akta priekšlikumu, ja vien referents jau nav iecelts, pamatojoties uz darba Komisijas programmu saskaņā ar 37. pantu.

2.  Kad ir pieņemts lēmums par to, kuru procedūru piemērot, un, ja nepiemēro vienkāršotu procedūru saskaņā ar 50. pantu, komiteja no pastāvīgo locekļu vai pastāvīgo aizstājēju vidus ieceļ referentu ziņojuma sagatavošanai par tiesību akta priekšlikumu, ja vien referents jau nav iecelts, pamatojoties uz 47. panta 1.b punktu.

3.  Komitejas ziņojumā iekļauj:

3.  Komitejas ziņojumā iekļauj:

a)  priekšlikuma grozījumus, ja tādi ir, kam vajadzības gadījumā pievieno īsus pamatojumus, kurus sagatavo referents un par kuriem nebalso;

a)  priekšlikuma grozījumus, ja tādi ir, kam vajadzības gadījumā pievieno īsus pamatojumus, kurus sagatavo autors un par kuriem nebalso;

b) normatīvās rezolūcijas projektu saskaņā ar 59. panta 2. punkta noteikumiem;

b) normatīvās rezolūcijas projektu saskaņā ar 59. panta 1.c punkta noteikumiem;

c)  vajadzības gadījumā paskaidrojumu kopā ar finanšu pārskatu, kurā noteikta ziņojuma iespējamā finansiālā ietekme un saderība ar daudzgadu finanšu shēmu.

c)  attiecīgā gadījumā paskaidrojumu, ja nepieciešams — kopā ar finanšu pārskatu, kurā noteikta ziņojuma iespējamā finansiālā ietekme un saderība ar daudzgadu finanšu shēmu.

 

ca)  norādi uz Parlamenta veiktu ietekmes novērtējumu, ja tāds ir.

Pamatojums

Izmaiņas 3. punkta a) apakšpunktā atspoguļo to, ka noteikuma pašreizējā redakcija nozīmē, ka ziņojumos par visiem grozījumu īsajiem pamatojumiem ir atbildīgs referents. Tas tā ir ziņojumu projektu gadījumā, bet ne pašu ziņojumu gadījumā.

Attiecībā uz 3. punkta c) apakšpunktu jānorāda, ka finanšu pārskati paskaidrojumos tiek iekļauti reti, taču vārdi “kopā ar” norāda uz šādu pārskatu sistemātisku iekļaušanu. Tiek ierosināta elastīgāka redakcija.

Grozījums Nr.    47

Eiropas Parlamenta Reglaments

50. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

50. pants

50. pants

Vienkāršota procedūra

Vienkāršota procedūra

1.  Pēc pirmajām debatēm par tiesību akta priekšlikumu priekšsēdētājs var ierosināt, lai šo likumdošanas priekšlikumu apstiprina bez grozījumiem. Komitejas priekšsēdētājs iesniedz Parlamentam ziņojumu, kurā izteikta piekrišana priekšlikumam, ja vien vismaz viena desmitā daļa komitejas locekļu pret to neiebilst. Piemēro 150. panta 1. punkta otro daļu, kā arī 2. un 4. punktu.

1.  Pēc pirmajām debatēm par tiesību akta priekšlikumu priekšsēdētājs var ierosināt, lai šo likumdošanas priekšlikumu apstiprina bez grozījumiem. Ja vien vismaz viena desmitā daļa komitejas locekļu pret to neiebilst, ierosināto procedūru uzskata par apstiprinātu. Priekšsēdētājs vai referents, ja tāds ir iecelts, iesniedz Parlamentam ziņojumu, kurā izteikta piekrišana priekšlikumam. Piemēro 150. panta 1. punkta otro daļu, kā arī 2. un 4. punktu.

2.  Priekšsēdētājs var arī ierosināt, ka viņš pats vai referents sagatavo grozījumu kopumu, kuri atspoguļo debates komitejā. Ja komiteja šādu ierosinājumu apstiprina, šos grozījumus nosūta komitejas locekļiem. Ja noteiktajā termiņā, kas ir ne mazāks kā 21 diena no grozījumu saņemšanas, vismaz viena desmitā daļa komitejas locekļu nav izteikusi iebildumus, uzskata, ka komiteja ziņojumu ir pieņēmusi. Šādā gadījumā Parlamentam iesniedz normatīvās rezolūcijas projektu un grozījumus apstiprināšanai bez debatēm saskaņā ar 150. panta 1. punkta otro daļu, kā arī 2. un 4. punktu.

2.  Priekšsēdētājs var arī ierosināt, ka viņš pats vai referents sagatavo grozījumu kopumu, kuri atspoguļo debates komitejā. Ja vismaz viena desmitā daļa komitejas locekļu nav izteikusi iebildumus, uzskata, ka ierosinātā procedūra ir apstiprināta, un šos grozījumus nosūta komitejas locekļiem.

 

Ja noteiktajā termiņā, kas ir ne mazāks kā 10 darba dienas no grozījumu saņemšanas, vismaz viena desmitā daļa komitejas locekļu nav izteikusi iebildumus pret grozījumiem, uzskata, ka komiteja ziņojumu ir pieņēmusi. Šādā gadījumā Parlamentam iesniedz normatīvās rezolūcijas projektu un grozījumus apstiprināšanai bez debatēm saskaņā ar 150. panta 1. punkta otro daļu, kā arī 2. un 4. punktu.

 

Ja vismaz viena desmitā daļa komitejas locekļu iebilst pret grozījumiem, par tiem balso nākamajā komitejas sanāksmē.

3.  Ja vismaz viena desmitā daļa komitejas locekļu iebilst, par grozījumiem balso nākamajā komitejas sanāksmē.

 

4.  Šī panta 1. punkta pirmais un otrais teikums, 2. punkta pirmais, otrais un trešais teikums, un 3. punkts pēc analoģijas attiecas uz komiteju atzinumiem 53. panta nozīmē.

4.  Izņemot noteikumus par iesniegšanu Parlamentam, šis pants pēc analoģijas attiecas uz komiteju atzinumiem 53. panta nozīmē.

Pamatojums

3. punkts attiecas uz gadījumu, kas minēts 2. punktā, nevis uz 1. punktā minēto gadījumu. Apvienojot 2. un 3. punktu, tiek uzlabota saprotamība.

Arī izmaiņas 4. punktā tiek veiktas nolūkā uzlabot saprotamību.

Grozījums Nr.    48

Eiropas Parlamenta Reglaments

51. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

51. pants

51. pants

Nenormatīvi ziņojumi

Nenormatīvi ziņojumi

1.  Ja komiteja izstrādā nenormatīvu ziņojumu, tā ieceļ referentu no pastāvīgo locekļu vai pastāvīgo aizstājēju vidus.

1.  Ja komiteja izstrādā nenormatīvu ziņojumu, tā ieceļ referentu no pastāvīgo locekļu vai pastāvīgo aizstājēju vidus.

2.  Referenta uzdevums ir sagatavot komitejas ziņojumu un komitejas vārdā ar to iepazīstināt Parlamentu.

 

3.  Komitejas ziņojumā iekļauj:

3.  Komitejas ziņojumā iekļauj:

a)  rezolūcijas priekšlikumu;

a)  rezolūcijas priekšlikumu;

b)  paskaidrojumu kopā ar finanšu pārskatu, kurā noteikta ziņojuma iespējamā finansiālā ietekme un saderība ar daudzgadu finanšu shēmu;

b)  paskaidrojumu, ja nepieciešams — kopā ar finanšu pārskatu, kurā noteikta ziņojuma iespējamā finansiālā ietekme un saderība ar daudzgadu finanšu shēmu;

c)  rezolūciju priekšlikumu tekstus, kuri jāiekļauj, piemērojot 133. panta 4. punktu.

c)  rezolūciju priekšlikumu tekstus, kuri jāiekļauj, piemērojot 133. panta 4. punktu.

Pamatojums

2. punktu šeit svītro un iekļauj pašreizējā 56. pantā. Šis referenta uzdevums tiks iekļauts 56. pantā par ziņojumu izstrādi.

Grozījums Nr.    49

Eiropas Parlamenta Reglaments

52. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

52. pants

52. pants

Patstāvīgi ziņojumi

Patstāvīgi ziņojumi

1.   Ja komiteja, ar kuru neapspriedās un kurai nelūdza sniegt Parlamentam atzinumu saskaņā ar 201panta 1punktu, ir paredzējusi sagatavot ziņojumu par jautājumu, kas ietilpst tās kompetencē, un iesniegt rezolūcijas priekšlikumu par šo jautājumu, tai pirms šāda ziņojuma sagatavošanas jāprasa Priekšsēdētāju konferences atļauja. Ja Priekšsēdētāju konference šādu atļauju nedod, atteikumam vienmēr jābūt pamatotam. Ja ziņojums ir par priekšlikumu, ko iesniedzis Parlamenta deputāts saskaņā ar 46. panta 2. punktu, tam var nedot atļauju tika tad, ja tas neatbilst Deputātu nolikuma 5. pantā vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

1.  Ja komiteja ir paredzējusi sagatavot nenormatīvu ziņojumu vai ziņojumu saskaņā ar 45vai 46pantu par jautājumu, kas ietilpst tās kompetencē un kas nav nodots izskatīšanai komitejā, tai pirms šāda ziņojuma sagatavošanas jāprasa Priekšsēdētāju konferences atļauja.

 

Priekšsēdētāju konference pieņem lēmumu attiecībā uz atļaujas pieprasījumiem par ziņojuma sagatavošanu saskaņā ar pirmo daļu, pamatojoties uz īstenošanas noteikumiem, ko tā pati nosaka.

Priekšsēdētāju konference pieņem lēmumu attiecībā uz atļaujas pieprasījumiem par ziņojuma sagatavošanu saskaņā ar 1. punktu, ievērojot īstenošanas noteikumus, ko tā pati nosaka. Ja tiek apstrīdēta tās komitejas kompetence, kura vēlas izstrādāt ziņojumu, Priekšsēdētāju konference sešu nedēļu laikā pieņem lēmumu, pamatojoties uz ieteikumu, ko sniegusi Komiteju priekšsēdētāju konference vai, ja vajadzīgs, šīs konferences priekšsēdētājs. Ja Priekšsēdētāju konference šajā laikā nav pieņēmusi lēmumu, ieteikumu uzskata par apstiprinātu.

 

 

1.a   Ja Priekšsēdētāju konference šādu atļauju nedod, atteikums vienmēr jāpamato.

 

Ja uz ziņojuma tematu attiecas 45. pantā minētās Parlamenta iniciatīvas tiesības, atļauju var nedot tikai tad, ja nav izpildīti Līgumos paredzētie nosacījumi.

 

1.b  Gadījumos, kas minēti 45. un 46. pantā, Priekšsēdētāju konference pieņem lēmumu divu mēnešu laikā.

2.  Rezolūciju priekšlikumi, kas iekļauti patstāvīgajos ziņojumos, Parlamentam jāizskata saskaņā ar īsā izklāsta procedūru, kas noteikta 151. pantā. Šādu rezolūciju priekšlikumu grozījumus pieņem izskatīšanai plenārsēdē tikai tad, ja tos ir iesniedzis referents, lai ņemtu vērā jaunu informāciju, vai vismaz desmitā daļa Parlamenta deputātu. Politiskās grupas var iesniegt alternatīvus rezolūciju priekšlikumus saskaņā ar 170. panta 4. punktu. Komitejas rezolūcijas priekšlikumam un tā grozījumiem piemēro 176. un 180. pantu. Reglamenta 180. pantu piemēro arī tad, ja notiek viens balsojums par alternatīviem rezolūciju priekšlikumiem.

2.  Parlamentam iesniegtie rezolūciju priekšlikumi jāizskata saskaņā ar īsā izklāsta procedūru, kas noteikta 151. pantā. Šādu rezolūciju priekšlikumu grozījumus un pieprasījumus balsot pa daļām vai atsevišķi pieņem izskatīšanai plenārsēdē tikai tad, ja tos ir iesniedzis vai nu referents, lai ņemtu vērā jaunu informāciju, vai vismaz desmitā daļa Parlamenta deputātu. Politiskās grupas var iesniegt alternatīvus rezolūciju priekšlikumus saskaņā ar 170. panta 4. punktu. Komitejas rezolūcijas priekšlikumam un tā grozījumiem piemēro 180. pantu. Reglamenta 180. pantu piemēro arī tad, ja notiek viens balsojums par alternatīviem rezolūciju priekšlikumiem.

Pirmo daļu nepiemēro, ja ziņojuma temats plenārsēdes debatēs var tikt iekļauts kā prioritārs, ja ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 45. vai 46. pantā minētajām iniciatīvas tiesībām vai to atļauts sagatavot kā stratēģisku ziņojumu9.

 

 

2.a  Šā panta 2. punktu nepiemēro, ja ziņojuma temats var tikt izskatīts plenārsēdes prioritārajās debatēs, ja ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 45. vai 46. pantā minētajām iniciatīvas tiesībām vai ja to atļauts sagatavot kā stratēģisku ziņojumu9a.

3.  Ja uz ziņojuma tematu attiecas 45. pantā minētās iniciatīvas tiesības, atļauju var nedot tikai tad, ja nav izpildīti Līgumos paredzētie nosacījumi.

 

4.  Gadījumos, kas minēti 45. un 46. pantā, Priekšsēdētāju konference pieņem lēmumu divu mēnešu laikā.

 

__________________

__________________

9 Sk. attiecīgo Priekšēdētāju konferences lēmumu, kas dots Reglamenta XVII pielikumā.

 

 

9a Sk. attiecīgo Priekšsēdētāju konferences lēmumu.

Pamatojums

As regards the changes to paragraph 1, the words "neither a consultation nor a request for an opinion has been referred to it" are updated to the current framework where Parliament's legislative powers go well beyond consultation. In fact, the own-initiative report must not deal with topics which are the subject of a legislative report / proposal.The last part of this paragraph will be deleted: Article 5 of the Statute and Article 225 of the Treaty are general provisions and do not as such set certain conditions for a Member's initiative. Minimal conditions are set in Rule 46(2) and they are meant to allow the President to follow up with the referral to the Committee responsible. It is the Committee responsible which then decides whether to seek authorisation.

The first part of the interpretation following paragraph 1 is integrated into paragraph 1.The last part of the interpretation is covered in new Rule 201a(2).

As regards paragraph 1a and 1b, the change suggests a restructuring of the Rules concerning the conditions for authorisation. The current paragraph 3 is reinserted here as subparagraph of paragraph 2 to which it is linked

The content of paragraph 1bis moved from the current Rule 52(4).

The renumbering and replacement of current paragraph 3 and 4 before current paragraph 2 aims to clarify that own initiative reports are a subcategory of the non-legislative reports.

Paragraph 2 subparagraph 1 becomes a separate paragraph.

Paragraph 3 moved up as paragraph 2.1 and paragraph 5 is deleted here and moved up as paragraph 3. As they cover the same issues, the last sentence of paragraph 1 and paragraphs 3 and 4 are merged.

Grozījums Nr.    50

Eiropas Parlamenta Reglaments

53. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

53. pants

53. pants

Komiteju atzinumi

Komiteju atzinumi

1.  Ja komiteja, kurai sākotnēji nodots kāds jautājums, vēlas saņemt citas komitejas atzinumu vai ja cita komiteja vēlas sniegt savu atzinumu par ziņojumu, ko sagatavojusi komiteja, kurai jautājums sākotnēji bija nodots, tās var prasīt, lai Parlamenta priekšsēdētājs saskaņā ar 201. panta 3. punktu ieceļ atbildīgo komiteju, bet otru lūdz sniegt atzinumu.

1.  Ja komiteja, kurai sākotnēji nodots kāds jautājums, vēlas saņemt citas komitejas atzinumu vai ja cita komiteja vēlas sniegt savu atzinumu komitejai, kurai jautājums sākotnēji nodots, tās var prasīt, lai Parlamenta priekšsēdētājs saskaņā ar 201. panta 3. punktu ieceļ atbildīgo komiteju, bet otru lūdz sniegt atzinumu.

 

Komiteja, kura sniedz atzinumu, var no savu pastāvīgo locekļu vai pastāvīgo aizstājēju vidus iecelt atzinuma sagatavotāju vai nosūtīt savu atzinumu priekšsēdētāja vēstules veidā.

2.  Ja izskata normatīva rakstura dokumentus 47. panta 1. punkta nozīmē, atzinumā ietver grozījumu projektus tekstam, kurš nodots komitejai, un, ja vajadzīgs, tiem pievieno īsus pamatojumus. Par šiem pamatojumiem ir atbildīgs atzinuma sagatavotājs, un par tiem nebalso. Vajadzības gadījumā komiteja, kurai lūdz sniegt atzinumu, var iesniegt īsu rakstisku pamatojumu par atzinumu kopumā.

2.  Ja atzinums attiecas uz juridiski saistoša akta priekšlikumu, tajā ietver grozījumus tekstam, kurš nodots komitejai, un, ja vajadzīgs, tiem pievieno īsus pamatojumus. Par šiem pamatojumiem ir atbildīgs to autors, un par tiem nebalso. Vajadzības gadījumā komiteja, kurai lūdz sniegt atzinumu, var iesniegt īsu rakstisku pamatojumu par atzinumu kopumā. Par šo īso rakstisko pamatojumu ir atbildīgs atzinuma sagatavotājs.

Ja izskata nenormatīvus tekstus, atzinumā ietver ieteikumus tām rezolūcijas priekšlikuma daļām, ko iesniegusi atbildīgā komiteja.

Ja atzinums neattiecas uz juridiski saistoša akta priekšlikumu, atzinumā ietver ierosinājumus attiecībā uz atbildīgās komitejas iesniegtā rezolūcijas priekšlikuma daļām.

Atbildīgā komiteja grozījumus vai ieteikumus izvirza balsošanai.

Atbildīgā komiteja grozījumus vai ieteikumus izvirza balsošanai.

Atzinumi attiecas vienīgi uz tiem jautājumiem, kas ietilpst tās komitejas kompetencē, kurai lūdz sniegt atzinumu.

Atzinumi attiecas vienīgi uz tiem jautājumiem, kas ietilpst tās komitejas kompetencē, kurai lūdz sniegt atzinumu.

3.  Atbildīgā komiteja nosaka termiņu, kurā par atzinuma sniegšanu atbildīgajai komitejai tas jāsniedz, lai atbildīgā komiteja to varētu ņemt vērā. Atbildīgā komiteja nekavējoties paziņo izmaiņas apstiprinātajos termiņos komitejai(–ām), kurai(–ām) lūdz sniegt atzinumu. Atbildīgā komiteja neizsaka secinājumus pirms noteiktā termiņa beigām.

3.  Atbildīgā komiteja nosaka termiņu, kurā par atzinuma sniegšanu atbildīgajai komitejai tas jāsniedz, lai atbildīgā komiteja to varētu ņemt vērā. Atbildīgā komiteja nekavējoties paziņo izmaiņas apstiprinātajos termiņos komitejai(-ām), kurai(-ām) lūdz sniegt atzinumu. Atbildīgā komiteja neizsaka secinājumus pirms noteiktā termiņa beigām.

 

3.a  Komiteja, kura sniedz atzinumu, var arī pieņemt lēmumu paust savu nostāju grozījumu veidā — šādus grozījumus pēc to pieņemšanas iesniedz tieši atbildīgajai komitejai. Šos grozījumus komitejas vārdā iesniedz priekšsēdētājs vai atzinuma sagatavotājs.

 

3.b  Komiteja, kas sniedz atzinumu, 3.a punktā minētos grozījumus iesniedz atbildīgās komitejas noteiktajā grozījumu iesniegšanas termiņā.

4.  Visus pieņemtos atzinumus pievieno atbildīgās komitejas ziņojumam.

4.  Visus atzinumus un grozījumus, ko pieņēmusi komiteja, kura sniedz atzinumu, pievieno atbildīgās komitejas ziņojumam.

5.  Tikai atbildīgajai komitejai ir tiesības plenārsēdē iesniegt grozījumus.

5.  Komitejas, kuras sniedz atzinumus šā panta izpratnē, nevar iesniegt grozījumus izskatīšanai Parlamentā.

6.  Tās komitejas priekšsēdētāju un atzinuma sagatavotāju, kurai lūdz sniegt atzinumu, aicina piedalīties atbildīgās komitejas sanāksmēs ar padomdevēja tiesībām, ciktāl šīs sanāksmēs attiecas uz kopīgi izskatāmo jautājumu.

6.  Tās komitejas priekšsēdētāju un atzinuma sagatavotāju, kurai lūdz sniegt atzinumu, aicina piedalīties atbildīgās komitejas sanāksmēs ar padomdevēja tiesībām, ciktāl šīs sanāksmes attiecas uz kopīgi izskatāmo jautājumu.

Pamatojums

As regards the changes to paragraph 1, strictly speaking, the opinion committee does not "make known its views on the report" but on the issue that will be covered by the report.As a new Rule 201a (new) is proposed to deal with the questions of competences,an alignment to that Rules is necessary throughout the text.The addition aims to clarify that a "rapporteur for an opinion" is appointed (currently not in the rules).

As regards the addition of paragraph 3 a (new), it reflects the outcome of the last CCC away day, when the Committee Chairs acknowledged that Rule 53 is over-used and recommended the introduction of the ‘committees-amendments” to the draft report of the lead committee.This possibility which corresponds to a current practice is now introduced in the Rules with an appropriate procedure to adopt and table “committee-amendments”.

Paragraph 5 is reworded. In fact, the restriction to the committee responsible is already set out in Rule 169 (which is a more relevant place).

Grozījums Nr.    51

Eiropas Parlamenta Reglaments

54. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

54. pants

54. pants

Komiteju iesaistīšanas procedūra

Komiteju iesaistīšanas procedūra

Ja saskaņā ar Reglamenta 201. panta 2. punktu vai 52. pantu Priekšsēdētāju konferencei iesniedz jautājumu par komiteju kompetenci un ja Priekšsēdētāju konference saskaņā ar VI pielikumu uzskata, ka jautājums gandrīz vienlīdz ietilpst divu vai vairāku komiteju kompetencē vai jautājuma dažādi aspekti ietilpst divu vai vairāku komiteju kompetencē, piemēro 53. pantu, kā arī šādus papildu noteikumus:

1.  Ja saskaņā ar Reglamenta 201.a pantu Priekšsēdētāju konferencei iesniedz jautājumu par komiteju kompetenci un ja Priekšsēdētāju konference saskaņā ar VI pielikumu uzskata, ka jautājums gandrīz vienlīdz ietilpst divu vai vairāku komiteju kompetencē vai jautājuma dažādi aspekti ietilpst divu vai vairāku komiteju kompetencē, piemēro 53. pantu, kā arī šādus papildu noteikumus:

– grafiku attiecīgās komitejas pieņem kopīgi;

– grafiku attiecīgās komitejas pieņem kopīgi;

– attiecīgie referenti cits citu informē un cenšas vienoties par tekstiem, kurus tie iesniedz attiecīgi savām komitejām, kā arī par nostāju attiecībā uz grozījumiem;

– attiecīgie referenti cits citu informē un cenšas vienoties par tekstiem, kurus tie iesniedz attiecīgi savām komitejām, kā arī par nostāju attiecībā uz grozījumiem;

–  attiecīgie priekšsēdētāji un referenti kopīgi nosaka teksta daļas, kas ietilpst to ekskluzīvajā vai kopīgajā kompetencē, un vienojas par konkrētu sadarbības kārtību. Ja nav vienprātības par kompetenču norobežošanu, pēc vienas iesaistītās komitejas pieprasījuma jautājumu iesniedz Priekšsēdētāju konferencei, kura var pieņemt lēmumu par attiecīgajām kompetencēm vai nolemt, ka jāpiemēro komiteju kopīgo sanāksmju procedūra saskaņā ar 55. pantu; pēc analoģijas piemēro 201. panta 2. punkta otro daļu;

–  attiecīgajiem priekšsēdētājiem un referentiem ir pienākums ievērot labas un lojālas sadarbības principu, un viņi kopīgi nosaka teksta daļas, kas ietilpst to ekskluzīvajā vai dalītajā kompetencē, un vienojas par konkrētu sadarbības kārtību. Ja nav vienprātības par kompetenču norobežošanu, pēc vienas iesaistītās komitejas pieprasījuma jautājumu iesniedz Priekšsēdētāju konferencei, kura var pieņemt lēmumu par attiecīgajām kompetencēm vai nolemt, ka jāpiemēro komiteju kopīgo sanāksmju procedūra saskaņā ar 55. pantu. Minēto lēmumu pieņem, ievērojot 201.a pantā noteikto procedūru un termiņu;

–  atbildīgā komiteja bez balsošanas pieņem grozījumus, ko iesniegusi iesaistītā komiteja, ja grozījumi attiecas uz tiem aspektiem, kuri ir iesaistītās komitejas ekskluzīvajā kompetencē. Ja atbildīgā komiteja noraida grozījumus par aspektiem, kas ir atbildīgās komitejas un iesaistītās komitejas kopīgajā kompetencē, iesaistītā komiteja var šos grozījumus iesniegt tieši plenārsēdē;

–  atbildīgā komiteja bez balsošanas pieņem grozījumus, ko iesniegusi iesaistītā komiteja, ja grozījumi attiecas uz tiem aspektiem, kuri ir iesaistītās komitejas ekskluzīvajā kompetencē. Ja atbildīgā komiteja neievēro iesaistītās komitejas ekskluzīvo kompetenci, iesaistītā komiteja var grozījumus iesniegt tieši plenārsēdē. Ja atbildīgā komiteja nepieņem grozījumus par aspektiem, kas ir atbildīgās komitejas un iesaistītās komitejas dalītajā kompetencē, iesaistītā komiteja var šos grozījumus iesniegt tieši plenārsēdē;

– ja priekšlikumu izskata samierināšanās procedūrā, Parlamenta delegācijā iekļauj jebkuras iesaistītās komitejas referentu.

– ja priekšlikumu izskata samierināšanās procedūrā, Parlamenta delegācijā iekļauj jebkuras iesaistītās komitejas referentu.

Šī panta redakcija neparedz nekādus ierobežojumus tā piemērošanas jomā. Ir pieņemami pieprasījumi piemērot komiteju iesaistīšanas procedūru nenormatīvajiem ziņojumiem, kurus sagatavo, pamatojoties uz 52. panta 1 punktu, kā arī 132. panta 1. un 2. punktu.

 

Šajā pantā paredzēto komiteju iesaistīšanas procedūru nevar piemērot saistībā ar ieteikumu, ko atbildīgā komiteja pieņem saskaņā ar 99. pantu.

 

Priekšsēdētāju konferences lēmums piemērot procedūru ar iesaistīto komiteju attiecas uz visām attiecīgās procedūras stadijām.

Priekšsēdētāju konferences lēmums piemērot procedūru ar iesaistīto komiteju attiecas uz visām attiecīgās procedūras stadijām.

Tiesības, kas izriet no "kompetentās komitejas" statusa, īsteno vadošā atbildīgā komiteja. Īstenojot šīs tiesības, tai jārespektē iesaistītās komitejas prerogatīvas, proti, jāievēro lojālas sadarbības pienākums attiecībā uz darba grafiku un iesaistītās komitejas tiesības noteikt tās ekskluzīvajā kompetencē ietilpstošos grozījumus, kas iesniegti Parlamentam.

Tiesības, kas izriet no “atbildīgās komitejas” statusa, īsteno vadošā komiteja. Īstenojot šīs tiesības, tai jārespektē iesaistītās komitejas prerogatīvas, proti, jāievēro lojālas sadarbības pienākums attiecībā uz darba grafiku un iesaistītās komitejas tiesības noteikt tās ekskluzīvajā kompetencē ietilpstošos grozījumus, kas iesniegti Parlamentam.

Ja vadošā atbildīgā komiteja neievēro iesaistītās komitejas prerogatīvas, vadošās atbildīgās komitejas pieņemtie lēmumi aizvien ir spēkā, bet iesaistītā komiteja var tās ekskluzīvajā kompetencē ietilpstošos grozījumus iesniegt tieši plenārsēdē.

 

 

1.a   Šajā pantā paredzēto procedūru nepiemēro ieteikumiem, ko atbildīgā komiteja pieņem saskaņā ar 99. pantu.

Pamatojums

The changes to paragraph 1 reflect the decision to convert the current Rule 201 (2) into a new Rule 201awhich would cover the questions of competence. Thus, the restriction to legislative files implied by the first paragraph of Rule 201 (1) would be lifted and the new Rule would serve to deal with conflict of competences for both legislative and non-legislative reports. An alignment to take into account the creation of Rule 201 (a) (new) is necessary whenever 201(2) is mentioned.

The change to paragraph 1, indent 3, aims to make the sentence easy to read and to bring the provision in line with the suggested creation of Rule 201a (new).

For clarity reasons, the last paragraph of the fourth part of the interpretation to this Rule is integrated in paragraph 1, indent 4.

The second subparagraph of the interpretation is transformed into a new paragraph of Rule 54 (1a new).

The last subparagraph of the interpretation is integrated in the first paragraph of Rule 54 (fourth hyphen); for the case of shared competence, the text already clearly establishes that the associated committee can table amendments directly in plenary.

Grozījums Nr.    52

Eiropas Parlamenta Reglaments

55. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

55. pants

55. pants

Komiteju kopīgo sanāksmju procedūra

Kopīgā komiteju procedūra

1.  Ja Priekšsēdētāju konferencei saskaņā ar 201. panta 2. punktu ir iesniegts jautājums par kompetenci, tā var nolemt, ka jāpiemēro komiteju kopīgo sanāksmju procedūra un kopīga balsošana, ja:

1.  Ja Priekšsēdētāju konferencei saskaņā ar 201.a pantu ir iesniegts jautājums par kompetenci, tā var nolemt, ka jāpiemēro komiteju kopīgo sanāksmju procedūra un kopīga balsošana, ja:

– jautājums, ņemot vērā VI pielikumu, ir nedalāmi saistīts ar vairāku komiteju kompetenci un

– jautājums, ņemot vērā VI pielikumu, ir nedalāmi saistīts ar vairāku komiteju kompetenci un

– Priekšsēdētāju konference uzskata, ka jautājums ir ļoti nozīmīgs.

– Priekšsēdētāju konference uzskata, ka jautājums ir ļoti nozīmīgs.

2.  Šādā gadījumā attiecīgie referenti sagatavo vienu ziņojuma projektu, kuru iesaistītās komitejas izskata un par kuru tās balso kopīgajā sanāksmē, ko kopīgi vada šo komiteju priekšsēdētāji.

2.  Šādā gadījumā attiecīgie referenti sagatavo vienu ziņojuma projektu, kuru iesaistītās komitejas izskata un par kuru tās balso kopīgajā sanāksmē, ko kopīgi vada šo komiteju priekšsēdētāji.

Tiesības, kas saistītas ar atbildīgās komitejas statusu, iesaistītās komitejas visos šīs procedūras posmos var īstenot, tikai darbojoties kopīgi. Iesaistītās komitejas var izveidot darba grupas, lai sagatavotu sanāksmes un balsošanu.

Tiesības, kas saistītas ar atbildīgās komitejas statusu, iesaistītās komitejas visos šīs procedūras posmos var īstenot, tikai darbojoties kopīgi. Iesaistītās komitejas var izveidot darba grupas, lai sagatavotu sanāksmes un balsošanu.

3.  Parastās likumdošanas procedūras otrajā lasījumā Padomes nostāju izskata iesaistīto komiteju kopīgajā sanāksmē, kura, ja minēto komiteju priekšsēdētāji nevienojas, notiek trešdien pirmajā Parlamenta struktūru sanāksmēm paredzētajā nedēļā pēc Padomes nostājas paziņošanas Parlamentam. Ja nav panākta vienošanās par sanāksmes sasaukšanu vēlāk, to sasauc Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājs. Par ieteikumu otrajam lasījumam balso kopīgajā sanāksmē, pamatojoties uz kopīgu projektu, ko izstrādājuši iesaistīto komiteju attiecīgie referenti, vai gadījumā, ja kopīga projekta nav, uz grozījumiem, kas iesniegti attiecīgajās komitejās.

3.  Parastās likumdošanas procedūras otrajā lasījumā Padomes nostāju izskata iesaistīto komiteju kopīgajā sanāksmē, kura, ja minēto komiteju priekšsēdētāji nevienojas, notiek trešdien pirmajā Parlamenta struktūru sanāksmēm paredzētajā nedēļā pēc Padomes nostājas paziņošanas Parlamentam. Ja nav panākta vienošanās par sanāksmes sasaukšanu vēlāk, to sasauc Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājs. Par ieteikumu otrajam lasījumam balso kopīgajā sanāksmē, pamatojoties uz kopīgu projektu, ko izstrādājuši iesaistīto komiteju attiecīgie referenti, vai gadījumā, ja kopīga projekta nav, uz grozījumiem, kas iesniegti attiecīgajās komitejās.

Parastās likumdošanas procedūras trešajā lasījumā iesaistīto komiteju priekšsēdētāji un referenti kā pilntiesīgi delegācijas locekļi darbojas Samierināšanas komitejā.

Parastās likumdošanas procedūras trešajā lasījumā iesaistīto komiteju priekšsēdētāji un referenti kā pilntiesīgi delegācijas locekļi darbojas Samierināšanas komitejā.

Šo pantu var piemērot procedūrai, kuras rezultātā tiek pieņemts ieteikums sniegt vai nesniegt piekrišanu starptautiska nolīguma noslēgšanai saskaņā ar 108. panta 5. punktu un 99. panta 1. punktu, ja vien ir ievēroti tajā izklāstītie nosacījumi.

 

Pamatojums

Izmaiņas 1. punktā atspoguļo pielāgošanu saistībā ar jauno 201.a pantu par kompetences jautājumiem.

Komentārs aiz 3. punkta, iespējams, attiecas arī uz ieteikumiem citās piekrišanas procedūrās, taču tas nav minēts. Lai novērstu pārpratumus vai pretēju interpretāciju, tiek ierosināts to svītrot.

Grozījums Nr.    53

Eiropas Parlamenta Reglaments

56. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

56. pants

52.a pants

Ziņojumu sagatavošana

Ziņojumu sagatavošana

 

-1.  Referenta uzdevums ir sagatavot komitejas ziņojumu un komitejas vārdā ar to iepazīstināt Parlamentu.

1.  Par paskaidrojuma sagatavošanu ir atbildīgs referents, un par to nebalso. Tomēr paskaidrojumam jāatbilst pieņemtajam rezolūcijas priekšlikuma tekstam un iespējamiem komitejas ierosinātajiem grozījumiem; pretējā gadījumā komitejas priekšsēdētājs var paskaidrojumu svītrot.

1.  Par paskaidrojuma sagatavošanu ir atbildīgs referents, un par to nebalso. Tomēr paskaidrojumam jāatbilst pieņemtajam rezolūcijas priekšlikuma tekstam un iespējamiem komitejas ierosinātajiem grozījumiem; pretējā gadījumā komitejas priekšsēdētājs var paskaidrojumu svītrot.

2.  Ziņojumā iekļauj balsošanas rezultātus par ziņojumu kopumā. Turklāt, ja balsošanas laikā to prasa vismaz trešdaļa no klātesošajiem komitejas locekļiem, ziņojumā norāda arī katra locekļa balsojumu.

2.  Ziņojumā iekļauj balsošanas rezultātus par ziņojumu kopumā, un saskaņā ar 208. panta 3. punktu tajā norāda arī katra locekļa balsojumu.

3.  Ja komitejas viedoklis nav vienprātīgs, ziņojumā sniedz arī kopsavilkumu par mazākuma viedokļiem. Mazākuma viedokļi, kas izteikti, balsojot par tekstu kopumā, pēc to izteicēju pieprasījuma var būt par pamatu ne vairāk kā divsimt vārdu garai rakstiskai deklarācijai, ko pievieno paskaidrojumam.

3.  Balsojot par tekstu kopumā, var izteikt mazākuma viedokļus, un šie viedokļi pēc to izteicēju pieprasījuma var būt par pamatu ne vairāk kā divsimt vārdu garai rakstiskai deklarācijai, ko pievieno paskaidrojumam.

Komitejas priekšsēdētājs izšķir strīdus, kas var rasties šo noteikumu piemērošanas rezultātā.

Komitejas priekšsēdētājs izšķir strīdus, kas var rasties šī punkta piemērošanas rezultātā.

4.  Komiteja pēc tās prezidija priekšlikuma var noteikt termiņu, kurā referentam tai jāiesniedz ziņojuma projektu. Šo termiņu var pagarināt vai var iecelt jaunu referentu.

4.  Komiteja pēc tās priekšsēdētāja priekšlikuma var noteikt termiņu, kurā referentam tai jāiesniedz ziņojuma projekts. Šo termiņu var pagarināt vai var iecelt jaunu referentu.

5.  Kad noteiktais termiņš ir beidzies, komiteja var uzdot priekšsēdētājam, lai viņš prasa komitejai nodoto jautājumu iekļaut kādā no nākamo Parlamenta sēžu darba kārtībā . Šādā gadījumā debates var notikt par attiecīgās komitejas nolasīto ziņojumu.

5.  Kad noteiktais termiņš ir beidzies, komiteja var uzdot priekšsēdētājam, lai viņš prasa komitejai nodoto jautājumu iekļaut kādā no nākamo Parlamenta sēžu darba kārtībā. Šādā gadījumā debates un balsojumi var notikt par attiecīgās komitejas mutisku ziņojumu.

(This Rule as amended shall be moved before Rule 53)

Pamatojums

As regards the contents of paragraph -1, it consists of the provision currentlu in Rule 51(2) and ismoved here for consistency.

The change to paragraph 2 will bring this provision in line with Rule 208(3): adoption of reports by roll-call vote is mandatory.

As regards the changes to paragraph 3 subparagraph 1, the first sentence will be deleted: lack of unanimity implies minority opinions; in addition it is not very clear what is meant by "give a summary of the minority opinion" in singular as compared to the rest of the paragraph.

The change to paragraph 4 is an alignment to committees’ practice.

Grozījums Nr.    54

Eiropas Parlamenta Reglaments

II. sadaļa – 3. nodaļa – virsraksts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

3. NODAĻA

3. NODAĻA

PIRMAIS LASĪJUMS

PARASTĀ LIKUMDOŠANAS PROCEDŪRA

Grozījums Nr.    55

Eiropas Parlamenta Reglaments

II. sadaļa – 3. nodaļa – 1. iedaļa (jauna)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

1. IEDAĻA

 

PIRMAIS LASĪJUMS

Grozījums Nr.    56

Eiropas Parlamenta Reglaments

II sadaļa – 3. nodaļa – 1. apakšvirsraksts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Izskatīšana komitejā

svītrots

Grozījums Nr.    57

Eiropas Parlamenta Reglaments

57. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

57. pants

svītrots

Tiesību akta priekšlikuma grozīšana

 

1.  Ja Komisija informē Parlamentu par nodomu savu priekšlikumu grozīt vai ja atbildīgā komiteja par to uzzina kādā citā veidā, atbildīgā komiteja atliek jautājuma izskatīšanu līdz jaunā priekšlikuma vai Komisijas grozījumu saņemšanai.

 

2.  Ja Padome būtiski groza tiesību akta priekšlikumu, piemēro 63. panta noteikumus.

 

Pamatojums

Šis pants, kas piemērotāks apspriežu procedūrai nekā parastajai likumdošanas procedūrai, tiek šeit svītrots un grozītā redakcijā pārnests uz jauno ceturto nodaļu par apspriežu procedūru.

Grozījums Nr.    58

Eiropas Parlamenta Reglaments

58. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

58. pants

svītrots

Komisijas un Padomes nostāja attiecībā uz grozījumiem

 

1.  Pirms galīgā balsojuma par tiesību akta priekšlikumu atbildīgā komiteja prasa, lai Komisija dara zināmu savu nostāju par visiem komitejas pieņemtajiem grozījumiem un lai Padome sniedz komentārus.

 

2.  Ja Komisija nevar darīt zināmu savu nostāju vai paziņo, ka tā vēl nav gatava pieņemt visus atbildīgās komitejas pieņemtos grozījumus, komiteja var galīgo balsojumu atlikt.

 

3.  Vajadzības gadījumā Komisijas nostāju iekļauj ziņojumā.

 

Grozījums Nr.    59

Eiropas Parlamenta Reglaments

II sadaļa – 3. nodaļa – 2. apakšvirsraksts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Izskatīšana plenārsēdē

svītrots

Grozījums Nr.    60

Eiropas Parlamenta Reglaments

59. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

59. pants

59. pants

Pirmā lasījuma pabeigšana

Balsojums Parlamentā — pirmais lasījums

 

-1.   Parlaments var apstiprināt, grozīt vai noraidīt tiesību akta projektu.

1.  Parlaments izskata tiesību akta priekšlikumu, pamatojoties uz ziņojumu, ko atbildīgā komiteja sagatavojusi saskaņā ar 49. pantu.

1.  Parlaments vispirms balso par jebkuru atbildīgās komitejas, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu rakstveidā iesniegtu priekšlikumu nekavējoties noraidīt tiesību akta projektu

 

Ja priekšlikums noraidīt tiesību akta projektu tiek pieņemts, Parlamenta priekšsēdētājs aicina iestādi, kas iesniegusi tiesību akta projektu, to atsaukt.

 

Ja iestāde, kas iesniegusi tiesību akta projektu, to atsauc, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka procedūra ir pabeigta.

 

Ja iestāde, kas iesniegusi tiesību akta projektu, to neatsauc, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo par Parlamenta pirmā lasījuma pabeigšanu, izņemot gadījumus, kad Parlaments pēc atbildīgās komitejas priekšsēdētāja vai referenta vai politiskās grupas, vai vismaz 40 deputātu priekšlikuma nolemj jautājumu nodot atpakaļ atkārtotai izskatīšanai atbildīgajā komitejā.

 

Ja priekšlikums noraidīt tiesību akta projektu netiek pieņemts, Parlaments rīkojas saskaņā ar 1.a līdz 1.c punktu.

 

1.a  Ja atbildīgā komiteja saskaņā ar 73.d panta 4. punktu iesniegusi provizorisku vienošanos, par to balso prioritāri un to izvirza vienam balsojumam, izņemot gadījumus, ja pēc kādas politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu pieprasījuma Parlaments nolemj balsot par grozījumiem saskaņā ar 1.b punktu. Šajā gadījumā Parlaments lemj arī par to, vai balsošana par grozījumiem notiks nekavējoties. Ja tiek nolemts pretējais, Parlaments nosaka jaunu termiņu grozījumu iesniegšanai un balsošana notiek kādā no nākamajām sēdēm.

 

Ja provizoriskā vienošanās tiek pieņemta ar vienu balsojumu, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka Parlamenta pirmais lasījums ir pabeigts.

 

Ja provizoriskā vienošanās vienā balsojumā neiegūst nodoto balsu vairākumu, Parlamenta priekšsēdētājs nosaka jaunu termiņu tiesību akta projekta grozījumu iesniegšanai. Šos grozījumus izvirza balsošanai kādā no nākamajām sēdēm, lai Parlaments varētu pabeigt pirmo lasījumu.

 

1.b  Izņemot gadījumus, kad saskaņā ar 1. punktu ir pieņemts priekšlikums noraidīt tiesību akta projektu vai saskaņā ar 2. punktu ir pieņemta provizoriska vienošanās, balsošanai izvirza visus tiesību akta projekta grozījumus, tostarp attiecīgā gadījumā atsevišķas provizoriskās vienošanās daļas, attiecībā uz kurām ir iesniegti pieprasījumi balsot pa daļām vai atsevišķi vai ir iesniegti konkurējoši grozījumi.

 

Pirms balsošanas par grozījumiem Parlamenta priekšsēdētājs var prasīt, lai Komisija dara zināmu savu nostāju un lai Padome sniedz komentārus.

 

Pēc balsojuma par grozījumiem Parlaments balso par tiesību akta projektu ar iespējamiem grozījumiem kopumā.

 

Ja tiesību akta projekts kopumā ar iespējamiem grozījumiem tiek pieņemts, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo par Parlamenta pirmā lasījuma pabeigšanu, izņemot gadījumu, ja Parlaments pēc atbildīgās komitejas priekšsēdētāja vai referenta vai politiskās grupas, vai vismaz 40 deputātu priekšlikuma nolemj jautājumu nodot atpakaļ atbildīgajai komitejai, lai risinātu iestāžu sarunas saskaņā ar 59.a, 73.a un 73.d pantu.

 

Ja, balsojot kopumā par tiesību akta projektu, kas var būt grozīts vai negrozīts, nav iegūts nodoto balsu vairākums, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo par pirmā lasījuma pabeigšanu, izņemot gadījumu, ja Parlaments pēc atbildīgās komitejas priekšsēdētāja vai referenta vai politiskās grupas, vai vismaz 40 deputātu priekšlikuma nolemj jautājumu nodot atpakaļ atkārtotai izskatīšanai atbildīgajā komitejā.

 

1.c  Pēc balsojuma, kas īstenots atbilstoši 1. līdz 1.b punktam, un tam sekojoša balsojuma par normatīvās rezolūcijas projekta grozījumiem, kuri saistīti ar pieprasījumiem attiecībā uz piemērojamo procedūru, ja tādi ir, normatīvo rezolūciju uzskata par pieņemtu. Vajadzības gadījumā normatīvo rezolūciju saskaņā ar 193. panta 2. punktu pielāgo balsojuma, kas īstenots atbilstoši 1. līdz 1.b punktam, rezultātiem.

 

Normatīvās rezolūcijas tekstu un Parlamenta nostāju Parlamenta priekšsēdētājs nosūta Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu grupai, Eiropas Savienības Tiesai vai Eiropas Centrālajai bankai, ja tiesību akta projektu iesniegusi kāda no tām.

2.  Vispirms Parlaments balso par tiem grozījumiem priekšlikumā, kas ir atbildīgās komitejas ziņojuma pamatā, pēc tam — par priekšlikumu ar iespējamiem grozījumiem, tad — par normatīvās rezolūcijas projekta grozījumiem un visbeidzot — par normatīvās rezolūcijas projektu kopumā, kurā ietverts tikai paziņojums par to, vai Parlaments apstiprina vai noraida tiesību akta priekšlikumu, vai iesaka to grozīt, un vai Parlaments apstiprina vai noraida pieprasījumus attiecībā uz piemērojamo procedūru.

 

Līdz ar normatīvās rezolūcijas projekta pieņemšanu beidzas pirmais lasījums. Ja Parlaments normatīvo rezolūciju nepieņem, priekšlikumu nodod atpakaļ atbildīgajai komitejai.

 

Visiem ziņojumiem, kas iesniegti likumdošanas procedūras laikā, jāatbilst 39., 47. un 49. pantu. Ja kāda komiteja iesniedz nenormatīvu rezolūciju, tas jādara saskaņā ar 52. vai 201. pantā paredzēto procedūru.

 

3. Parlamenta apstiprināto priekšlikuma tekstu un pievienoto rezolūciju Parlamenta priekšsēdētājs nosūta Padomei un Komsijai kā Parlamenta nostāju.

 

Pamatojums

The change of the title aims to clarify what the Rule is about(see also Rule 67a below).

As regards the changes to paragraph 1, it extends the possibility to table a motion for rejection to the political groups (this possibility is not foreseen in the current Rule 60). Otherwise,this sub-paragraph to paragraph 1 regroups the provisions in Rule 60 paras 2 and 3, with few modifications aiming to make its reading clearer. These provisions will be placed here in order to observe the logical sequence of the vote in plenary.Following the discussion in AFCO WG, it was agreed to invert the standard procedure so far (referral back to Committee) with the exceptional procedure (to immediately close the first reading).The reference to the vote on the draft legislative resolution has been deleted following the discussion in AFCO WG on 8/10/2015.

The insertion of paragraph 1 a (new) aims at granting a privileged status to any provisional agreement reached through informal negotiations in trilogue in accordance with Rule 73, by putting it to a single vote before any other amendments tabled. However, on request by political group/40 members, the Parliament will take a decision on the voting order. Thus, all political groups will have the possibility to ask for split votes and to table amendments to the Commission's proposal at plenary stage within the usual deadlines, but it would be for the plenary to decide the voting order.

The insertion of paragraph 1 a, subparagraph 3(new) is necessary as under paragraph 2 amendments would have been already tabled. Usual practice is that amendments which would not have been put to vote under paragraph 2 would be put to vote at the next voting session.

As regards, paragraph 1 b, subparagraphs 3 to 5 (new) - technical adaptation of the text following AFCO WG decision not to have a vote on the draft legislative resolution anymore.Provision corresponding to current rule 61 paragraph 2, second subparagraph.Provision currently in Rule 60 paragraph 3.

Current Rule 59 §3 is inserted as paragraph 1 c (new), subparagraph 2.

Grozījums Nr.    61

Eiropas Parlamenta Reglaments

59.a pants (jauns)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

59.a pants

 

Nodošana atpakaļ atbildīgajai komitejai

 

Ja saskaņā ar 59. pantu jautājumu nodod atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai vai iestāžu sarunu risināšanai saskaņā ar 73.a un 73.d pantu, atbildīgā komiteja četru mēnešu termiņā, ko Priekšsēdētāju konference var pagarināt, sniedz mutisku vai rakstisku ziņojumu Parlamentam.

 

Pēc tam, kad jautājums nodots atpakaļ komitejai, vadošā komiteja, pirms tā pieņem lēmumu par izmantojamo procedūru, ļauj saskaņā ar 54. pantu iesaistītajai komitejai izdarīt izvēli attiecībā uz grozījumiem, kuri ietilpst tās ekskluzīvā kompetencē, un jo īpaši izvēlēties grozījumus, kuri no jauna jāiesniedz plenārsēdē.

 

Nekas neliedz Parlamentam attiecīgā gadījumā pieņemt lēmumu par noslēdzošo debašu sarīkošanu pēc atbildīgās komitejas, kurai jautājums nodots atpakaļ, ziņojuma.

 

(Pēdējās divas daļas ievieto kā komentārus.)

Pamatojums

Ar ierosināto grozījumu tiek pagarināts termiņš no diviem līdz četriem mēnešiem, jo ir izrādījies, ka divi mēneši ir ārkārtīgi īss laiks, lai panāktu būtisku progresu darbā ar tiesību aktu projektiem. Turklāt, precizējot spēkā esošā 61. panta 2. punkta otrās daļas noteikumus, ir paredzēta iespēja, ka Priekšsēdētāju konference termiņu var pagarināt.

Komentāra pirmā daļa nāk no komentāra, kas šobrīd ir 60. panta 3. punktā.

Komentāra otrā daļa nāk no 61. panta 2. punkta ceturtās daļas, kā tā pieņemta 2016. gada 15. septembrī.

Grozījums Nr.    62

Eiropas Parlamenta Reglaments

60. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

60. pants

svītrots

Komisijas priekšlikuma noraidīšana

 

1.  Ja Komisijas priekšlikums nav saņēmis nodoto balsu vairākumu vai ir pieņemts priekšlikums to noraidīt, kuru var būt iesniegusi atbildīgā komiteja vai vismaz 40 deputāti, Parlamenta priekšsēdētājs pirms Parlamenta balsojuma par normatīvās rezolūcijas projektu lūdz Komisiju savu priekšlikumu atsaukt.

 

2.  Ja Komisija priekšlikumu atsauc, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka procedūra ir pabeigta, un par to informē Padomi.

 

3.  Ja Komisija priekšlikumu neatsauc, Parlaments to nodod atpakaļ atbildīgajai komitejai bez balsošanas par normatīvās rezolūcijas projektu, izņemot gadījumus, kad Parlaments pēc atbildīgās komitejas priekšsēdētāja, referenta, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu priekšlikuma balso par normatīvās rezolūcijas projektu.

 

Ja priekšlikums ir nodots atpakaļ, atbildīgā komiteja lemj par procedūru, kas jāievēro, un sniedz Parlamentam mutisku vai rakstisku ziņojumu Parlamenta norādītajā termiņā, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem.

 

Pēc tam, kad priekšlikums nodots atpakaļ komitejai saskaņā ar 3. punktu, vadošā atbildīgā komiteja, pirms tā pieņem lēmumu par procedūru, ļauj saskaņā ar 54. pantu iesaistītajai komitejai izdarīt izvēli attiecībā uz grozījumiem, kuri ietilpst tās ekskluzīvā kompetencē, proti, izvēlēties grozījumus, kuri jāiesniedz Parlamentam no jauna.

 

Uz kompetentās komitejas rakstveida ziņojuma iesniegšanu vai tā mutisku izklāstīšanu attiecas 3. punkta otrajā daļā noteiktais termiņš. Tas neattiecas uz Parlamenta lēmumu par piemērotu laiku attiecīgās procedūras izskatīšanai.

 

4.  Ja atbildīgā komiteja nevar ievērot norādīto termiņu, tā prasa, lai jautājumu nodod atpakaļ komitejai saskaņā ar 188. panta 1. punktu. Vajadzības gadījumā Parlaments var noteikt jaunu termiņu saskaņā ar 188. panta 5. punktu. Ja komitejas pieprasījumu noraida, Parlaments normatīvās rezolūcijas projektu izvirza balsošanai.

 

Pamatojums

Šis svītrojums ir ierosināts tāpēc, ka uz noraidīšanu attiecas 59. panta jaunā ierosinātā redakcija un jaunais 59.a pants, kuros veikti nelieli noteikumu pielāgojumi, lai ņemtu vērā pašreizējo praksi.

Grozījums Nr.    63

Eiropas Parlamenta Reglaments

61. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

61. pants

svītrots

Komisijas priekšlikuma grozījumu pieņemšana

 

1.  Ja Komisijas priekšlikumu apstiprina kopumā, ņemot vērā pieņemtos grozījumus, balsošanu par normatīvās rezolūcijas projektu atliek, līdz Komisija dara zināmu savu nostāju par katru no Parlamenta pieņemtajiem grozījumiem.

 

Ja Komisija nevar paziņot savu nostāju pēc tam, kad Parlaments ir nobalsojis par tās priekšlikumu, Komisija informē Parlamenta priekšsēdētāju vai atbildīgo komiteju par to, kad tā varēs paziņot savu nostāju; pēc tam priekšlikumu iekļauj nākamās sesijas darba kārtības projektā.

 

2.  Ja Komisija paziņo, ka tā nav paredzējusi pieņemt Parlamenta izdarītos grozījumus, atbildīgās komitejas referents vai viņa aizņemtības gadījumā — komitejas priekšsēdētājs izsaka Parlamentam oficiālu priekšlikumu par to, vai pāriet pie balsošanas par normatīvās rezolūcijas projektu. Pirms oficiālā priekšlikuma izteikšanas referents vai atbildīgās komitejas pārstāvis var prasīt, lai Parlamenta priekšsēdētājs pārtrauc jautājuma izskatīšanu.

 

Ja Parlaments nolemj atlikt balsošanu uz vēlāku laiku, jautājumu nodod atpakaļ atkārtotai izskatīšanai atbildīgajā komitejā.

 

Šādā gadījumā atbildīgā komiteja sniedz Parlamentam mutisku vai rakstisku ziņojumu Parlamenta norādītajā termiņā, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem.

 

Ja atbildīgā komiteja nevar ievērot norādīto termiņu, piemēro 60. panta 4. punktā paredzēto procedūru.

 

Šajā posmā pieņem izskatīšanai vienīgi tos grozījumus, kurus iesniedz atbildīgā komiteja un kuri ir virzīti uz kompromisa panākšanu ar Komisiju.

 

Nekas neliedz Parlamentam attiecīgā gadījumā pieņemt lēmumu par noslēdzošo debašu sarīkošanu pēc atbildīgās komitejas, kurai jautājums nodots atpakaļ, ziņojuma.

 

3.  Šī panta 2. punkta piemērošana neizslēdz to, ka ikviens deputāts var iesniegt prasību nodot jautājumu atpakaļ saskaņā ar 188. pantu.

 

Ja jautājumu nodod atpakaļ saskaņā ar 2. punktu, atbildīgās komitejas galvenais uzdevums saskaņā ar noteikto procedūru ir sagatavot ziņojumu norādītajā termiņā un vajadzības gadījumā iesniegt grozījumus, kas virzīti uz kompromisa panākšanu ar Komisiju, nevis pārskatīt visus Parlamenta apstiprinātos noteikumus.

 

Tomēr, tā kā nodošana atpakaļ aptur grozījumu pieņemšanas procedūru, komitejai ir liela rīcības brīvība, un tā var ierosināt pārskatīt tos noteikumus, par kuriem plenārsēdes laikā bija pozitīvs balsojums, ja tā uzskata, ka tas vajadzīgs kompromisa panākšanai.

 

Šādā gadījumā, tā kā pieņem izskatīšanai vienīgi uz kompromisu virzītus komitejas ieteiktos grozījumus un lai saglabātu Parlamenta suverenitāti, 2. punktā minētajā ziņojumā skaidri jānorāda, kurus no jau pieņemtajiem noteikumiem svītros, ja ierosinātos grozījumus pieņems.

 

Pamatojums

Tiek ierosināts svītrojums, jo visi noteikumi, kuri nav novecojuši, ņemot vērā to, ka tagad Parlaments ved sarunas ar Padomi, jau ir iekļauti 59. panta jaunajā ierosinātajā redakcijā un jaunajā 59.a pantā.

Komentārs 2. punktā ir pārvietots uz 59.a pantu.

Grozījums Nr.    64

Eiropas Parlamenta Reglaments

II sadaļa – 3. nodaļa – 3. apakšvirsraksts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Pārraudzības procedūra

svītrots

Grozījums Nr.    65

Eiropas Parlamenta Reglaments

62. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

62. pants

svītrots

Parlamenta nostājas pārraudzība

 

1.  Pēc tam, kad Parlaments ir pieņēmis nostāju par Komisijas priekšlikumu, atbildīgās komitejas priekšsēdētājs un referents pārrauga, kā virzās priekšlikuma pieņemšana Padomē, it īpaši, lai pārliecinātos, ka pienācīgi ievēro saistības, kuras Padome vai Komisija ir uzņēmusies pret Parlamentu attiecībā uz tā nostāju.

 

2.  Atbildīgā komiteja var lūgt, lai Komisija un Padome šo jautājumu apspriež ar komiteju.

 

3.  Jebkurā pārraudzības procedūras posmā atbildīgā komiteja, ja tā uzskata par vajadzīgu, var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu saskaņā ar šo pantu, iesakot Parlamentam:

 

– prasīt, lai Komisija atsauc savu priekšlikumu, vai

 

– prasīt, lai Komisija vai Padome saskaņā ar 63. pantu vēlreiz iesniedz jautājumu izskatīšanai Parlamentā vai arī lai Komisija iesniedz jaunu priekšlikumu, vai

 

– veikt jebkuru citu darbību, ko tas uzskata par atbilstošu.

 

Šo priekšlikumu ieraksta darba kārtības projektā tajā sesijā, kas notiek pēc tam, kad komiteja ir pieņēmusi lēmumu.

 

Pamatojums

Šis pants jāpārvieto uz jauno 4. nodaļu par apspriežu procedūru.

Grozījums Nr.    66

Eiropas Parlamenta Reglaments

63. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

63. pants

63. pants

Atkārtota iesniegšana Parlamentam

Atkārtota iesniegšana Parlamentam

Parastā likumdošanas procedūra

 

1.  Pēc atbildīgās komitejas pieprasījuma Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai Komisija vēlreiz iesniedz Parlamentam savu priekšlikumu,

1.  Pēc atbildīgās komitejas pieprasījuma Parlamenta priekšsēdētājs lūdz Komisiju vēlreiz iesniegt Parlamentam savu priekšlikumu, ja:

  ja pēc tam, kad Parlaments ir pieņēmis nostāju, Komisija atsauc savu sākotnējo priekšlikumu un to aizstāj ar citu, izņemot gadījumus, kad šo atsaukumu veic, lai ņemtu vērā Parlamenta nostāju, vai

 

–   ja Komisija groza vai ir nolēmusi būtiski grozīt savu sākotnējo priekšlikumu, izņemot gadījumus, kad šos grozījumus veic, lai ņemtu vērā Parlamenta nostāju, vai

–  pēc tam, kad Parlaments ir pieņēmis savu nostāju, Komisija aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi būtiski grozīt savu sākotnējo priekšlikumu, izņemot gadījumus, kad tas tiek darīts, lai ņemtu vērā Parlamenta nostāju,

ja laika gaitā vai sakarā ar apstākļu maiņu ir būtiski mainījusies tās problēmas būtība, par ko ir Komisijas priekšlikums, vai arī

laika gaitā vai sakarā ar apstākļu maiņu ir būtiski mainījusies tās problēmas būtība, par ko ir Komisijas priekšlikums, vai arī

ja kopš Parlamenta pieņemtās nostājas ir notikušas jaunas Parlamenta vēlēšanas un ja Priekšsēdētāju konference to uzskata par vēlamu.

– kopš Parlamenta pieņemtās nostājas ir notikušas jaunas Parlamenta vēlēšanas un Priekšsēdētāju konference to uzskata par vēlamu.

 

1.a  Ja ir paredzēts mainīt priekšlikuma juridisko pamatu un šo izmaiņu rezultātā minētajam priekšlikumam vairs nebūtu piemērojama parastā likumdošanas procedūra, Parlaments, Padome un Komisija saskaņā ar Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 25. punktu apmainās viedokļiem par šo jautājumu, iesaistoties minēto iestāžu priekšsēdētājiem vai to pārstāvjiem.

2.  Pēc atbildīgās komitejas pieprasījuma Parlaments prasa, lai Padome tam vēlreiz iesniedz priekšlikumu, kuru Komisija sagatavojusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. pantu, ja Padome ir nolēmusi grozīt minētā priekšlikuma juridisko pamatu tādējādi, ka parastā likumdošanas procedūra vairs nebūs piemērojama.

2.  Pēc 1.a punktā minētās viedokļu apmaiņas Parlamenta priekšsēdētājs pēc atbildīgās komitejas pieprasījuma prasa, lai Padome Parlamentam vēlreiz iesniedz juridiski saistoša tiesību akta projektu, kura juridisko pamatu, kas paredzēts Parlamenta nostājā pirmajā lasījumā, Komisija vai Padome ir paredzējusi mainīt tā, ka vairs nebūtu piemērojama parastā likumdošanas procedūra.

Citas procedūras

 

3.  Pēc atbildīgās komitejas pieprasījuma Parlamenta priekšsēdētājs aicina Padomi vēlreiz apspriesties ar Parlamentu saskaņā ar 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, kā arī tad, ja Padome groza vai ir nolēmusi būtiski grozīt sākotnējo priekšlikumu, par kuru Parlaments ir sniedzis atzinumu, ja vien šo grozījumu mērķis nav iekļaut Parlamenta grozījumus.

 

4.  Parlamenta priekšsēdētājs prasa arī, lai tiesību akta priekšlikumu vēlreiz iesniedz Parlamentam šajā punktā paredzētajos gadījumos, ja Parlaments tā ir nolēmis pēc politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu pieprasījuma.

 

Pamatojums

Apakšnodaļas virsrakstus var svītrot, jo tā būs daļa no nodaļas par parasto likumdošanas procedūru.

1. punkta 2. ievilkums ir jāsvītro, jo tas tiek apvienots ar iepriekšējo ievilkumu.

3. un 4. punkts ar nelielām izmaiņas tiks pārvietoti uz jauno 4. nodaļu par apspriežu procedūru.

Grozījums Nr.    67

Eiropas Parlamenta Reglaments

II. sadaļa – 4. nodaļa – virsraksts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

4. NODAĻA

2. IEDAĻA

OTRAIS LASĪJUMS

OTRAIS LASĪJUMS

Grozījums Nr.    68

Eiropas Parlamenta Reglaments

II sadaļa – 4. nodaļa – 1. apakšvirsraksts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Izskatīšana komitejā

svītrots

Grozījums Nr.    69

Eiropas Parlamenta Reglaments

64. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

64. pants

64. pants

Padomes nostājas paziņošana

Padomes nostājas paziņošana

1.  Padomes nostāju dara zināmu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. pantu tad, kad Parlamenta priekšsēdētājs par to paziņo plenārsēdē. Parlamenta priekšsēdētājs paziņo nostāju pēc tam, kad ir saņēmis visus dokumentus — nostāju, visas deklarācijas, kas ietvertas Padomes protokolos, kad tā pieņēma nostāju, iemeslus, kuri likuši Padomei to pieņemt, un Komisijas nostāju —, kuri ir pienācīgi iztulkoti visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Parlamenta priekšsēdētājs paziņo nostāju nākamajā sesijā pēc minēto dokumentu saņemšanas.

1.  Padomes nostāju dara zināmu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. pantu tad, kad Parlamenta priekšsēdētājs par to paziņo plenārsēdē. Parlamenta priekšsēdētājs paziņo nostāju pēc tam, kad ir saņēmis visus dokumentus — nostāju, visas deklarācijas, kas ietvertas Padomes protokolos, kad tā pieņēma nostāju, iemeslus, kuri likuši Padomei to pieņemt, un Komisijas nostāju —, kuri ir pienācīgi iztulkoti visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Parlamenta priekšsēdētājs paziņo nostāju nākamajā sesijā pēc minēto dokumentu saņemšanas.

Pirms nostājas paziņošanas Parlamenta priekšsēdētājs, apspriedies ar atbildīgās komitejas priekšsēdētāju un/vai referentu, pārbauda, vai iesniegtais teksts patiešām ir Padomes nostājas teksts pirmajā lasījumā un vai nav jāņem vērā kāds no 63. pantā paredzētajiem apstākļiem. Pretējā gadījumā Parlamenta priekšsēdētājs, vienojoties ar atbildīgo komiteju un, ja iespējams, arī ar Padomi meklē piemērotu risinājumu.

Pirms nostājas paziņošanas Parlamenta priekšsēdētājs, apspriedies ar atbildīgās komitejas priekšsēdētāju un/vai referentu, pārbauda, vai iesniegtais teksts patiešām ir Padomes nostājas teksts pirmajā lasījumā un vai nav jāņem vērā kāds no 63. pantā paredzētajiem apstākļiem. Pretējā gadījumā Parlamenta priekšsēdētājs, vienojoties ar atbildīgo komiteju un, ja iespējams, arī ar Padomi, meklē piemērotu risinājumu.

 

1.a  Dienā, kad Parlamentam paziņo Padomes nostāju, uzskata, ka tā ir automātiski nodota komitejai, kura par jautājumu bija atbildīga pirmajā lasījumā.

2. Šādu paziņojumu sarakstu publicē Parlamenta sēdes protokolā kopā ar atbildīgās komitejas nosaukumu.

2.  Šādu paziņojumu sarakstu publicē Parlamenta sēdes protokolā kopā ar atbildīgās komitejas nosaukumu.

Pamatojums

Jaunais 1.a punkts uz šejieni tiek pārvietots no 66. panta 1. punkta.

Grozījums Nr.    70

Eiropas Parlamenta Reglaments

65. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

65. pants

65. pants

Termiņu pagarināšana

Termiņu pagarināšana

1.  Ja atbildīgās komitejas priekšsēdētājs lūdz pagarināt otrā lasījuma termiņu vai ja Parlamenta delegācija Samierināšanas komitejā lūdz pagarināt samierināšanas termiņu, Parlamenta priekšsēdētājs pagarina šos termiņus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 14. punktu.

1.  Parlamenta priekšsēdētājs pēc atbildīgās komitejas priekšsēdētāja pieprasījuma pagarina otrā lasījuma termiņus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 14. punktu.

2. Parlamenta priekšsēdētājs paziņo Parlamentam par visiem Parlamenta vai Padomes ierosinātiem termiņa pagarinājumiem, kas noteikti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 14. punktu.

2. Parlamenta priekšsēdētājs paziņo Parlamentam par visiem Parlamenta vai Padomes ierosinātiem termiņa pagarinājumiem, kas noteikti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 14. punktu.

Pamatojums

Reglamenta 65. pants ir iekļauts nodaļā par otro lasījumu, taču faktiski tas attiecas gan uz otro, gan arī trešo lasījumu. Noteikums, kas šobrīd ir 1. punktā, par termiņu pagarināšanu trešajā lasījumā ir paredzēts jaunajā 69.a pantā.

Grozījums Nr.    71

Eiropas Parlamenta Reglaments

66. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

66. pants

66. pants

Nodošana atbildīgajai komitejai un izskatīšanas procedūra

Procedūra atbildīgajā komitejā

1.  Dienā, kad Parlamentam saskaņā ar 64. panta 1. punktu paziņo Padomes nostāju, uzskata, ka to automātiski nodod atpakaļ atbildīgajai komitejai un citām komitejām, kurām lūdza sniegt atzinumu pirmajā lasījumā.

 

2.  Padomes nostāju iekļauj kā pirmo darba kārtības jautājumu atbildīgās komitejas pirmajā sēdē pēc nostājas paziņošanas. Padomei var lūgt iesniegt tās nostāju.

2.  Padomes nostāju iekļauj kā prioritāru darba kārtības jautājumu atbildīgās komitejas pirmajā sēdē pēc nostājas paziņošanas. Padomei var lūgt iesniegt tās nostāju.

3.  Ja vien nav nolemts citādi, referents otrajā lasījumā ir tas pats, kurš pirmajā lasījumā.

3.  Ja vien nav nolemts citādi, referents otrajā lasījumā ir tas pats, kurš pirmajā lasījumā.

4.  Reglamenta 69. panta 2., 3. un 5. punkta noteikumus par Parlamenta otrā lasījuma procedūru piemēro atbildīgās komitejas apspriedēm; vienīgi šīs komitejas locekļi un pastāvīgie aizstājēji var iesniegt priekšlikumus par noraidīšanu vai grozījumus. Komiteja pieņem lēmumu ar nodoto balsu vairākumu.

4.  Atbildīgās komitejas apspriedēm piemēro Reglamenta 69. panta 2. un 3. punkta noteikumus par Padomes nostājas grozījumu pieņemamību; vienīgi šīs komitejas locekļi un pastāvīgie aizstājēji var iesniegt priekšlikumus par noraidīšanu vai grozījumus. Komiteja pieņem lēmumu ar nodoto balsu vairākumu.

5.  Pirms balsošanas komiteja var lūgt, lai priekšsēdētājs un referents kopā ar Padomes priekšsēdētāju vai viņa pārstāvi un klātesošo atbildīgo komisāru apspriež komitejā iesniegtos grozījumus. Pēc šādas apspriešanās referents var iesniegt kompromisa grozījumus.

 

6.  komiteja iesniedz ieteikumu otrajam lasījumam, ierosinot pieņemt, grozīt vai noraidīt Padomes pieņemto nostāju. Ieteikumā ietver īsu ierosinātā lēmuma pamatojumu.

6.  Atbildīgā komiteja iesniedz ieteikumu otrajam lasījumam, ierosinot pieņemt, grozīt vai noraidīt Padomes pieņemto nostāju. Ieteikumā ietver īsu ierosinātā lēmuma pamatojumu.

 

6.a  Otrajā lasījumā nepiemēro 49., 50., 53. un 188. pantu.

Pamatojums

Paragraph 1 is deleted here and moved, as amended, to Rule 64(1a). The end of the paragraph ("referred automatically to... the committees asked for their opinion at first reading.") is misleading. The committees asked for an opinion do not intervene in second reading, except if they are "associated committees" in the meaning of Rule 54 (see Rule 47(4) and 3rd paragraph of interpretation of Rule 54).

As regards the deletion of paragraph 5, this provision is not in line with (the current and revised) Rule 73, which provide for the intervention of the negotiation team (not only the chair and rapporteur).

As regards the insertion of paragraph 6 a (new), it is moved here, with modifications, from current Rule 47 (4).

Grozījums Nr.    72

Eiropas Parlamenta Reglaments

II sadaļa – 4. nodaļa – 2. apakšvirsraksts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Izskatīšana plenārsēdē

svītrots

Grozījums Nr.    73

Eiropas Parlamenta Reglaments

67. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

67. pants

67. pants

Otrā lasījuma pabeigšana

Iesniegšana Parlamentam

1.  Padomes nostāju un, ja tie ir pieejami, tad arī atbildīgās komitejas ieteikumu otrajam lasījumam automātiski iekļauj tās sesijas darba kārtības projektā, kuras trešdiena ir pirms un vistuvāk triju mēnešu termiņa beigām vai, ja termiņš ir pagarināts saskaņā ar 65. pantu, — četru mēnešu termiņa beigām, ja vien šis jautājums nav jau izskatīts kādā iepriekšējā sesijā.

Padomes nostāju un, ja tie ir pieejami, tad arī atbildīgās komitejas ieteikumu otrajam lasījumam automātiski iekļauj tās sesijas darba kārtības projektā, kuras trešdiena ir pirms un vistuvāk triju mēnešu termiņa beigām vai, ja termiņš ir pagarināts saskaņā ar 65. pantu, — četru mēnešu termiņa beigām, ja vien šis jautājums nav jau izskatīts kādā iepriekšējā sesijā.

Tā kā ieteikumi otrajam lasījumam ir pielīdzināmi paskaidrojumam, kurā Parlamenta komiteja skaidro savu attieksmi pret Padomes nostāju, par tiem nebalso.

 

2.  Otro lasījumu pabeidz, tiklīdz Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. pantā paredzētajos termiņos un saskaņā ar šajos pantos minētajiem noteikumiem Parlaments pieņem, groza vai noraida Padomes nostāju.

 

Pamatojums

2. punktu šeit svītro un ar grozījumiem iekļauj 67.a panta 5. punktā.

Grozījums Nr.    74

Eiropas Parlamenta Reglaments

67.a pants (jauns)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

67.a pants

 

Balsojums Parlamentā — otrais lasījums

 

1.  Parlaments vispirms balso par jebkuru atbildīgās komitejas, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu rakstveidā iesniegtu priekšlikumu nekavējoties noraidīt Padomes nostāju. Šādu priekšlikumu pieņem, ja par to nobalso Parlamenta deputātu vairākums.

 

Ja priekšlikumu noraidīt Padomes nostāju pieņem, kā rezultātā Padomes nostāja ir noraidīta, Parlamenta priekšsēdētājs plenārsēdē paziņo, ka likumdošanas procedūra ir pabeigta.

 

Ja priekšlikumu noraidīt Padomes nostāju nepieņem, Parlaments rīkojas saskaņā ar 2. līdz 5. punktu.

 

2.  Jebkura provizoriska vienošanās, ko atbildīgā komiteja ir iesniegusi saskaņā ar 73.d panta 4. punktu, balsošanā ir prioritāra, un to izvirza vienam balsojumam, izņemot gadījumus, kad pēc kādas politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu pieprasījuma Parlaments nolemj nekavējoties balsot par grozījumiem saskaņā ar 3. punktu.

 

Ja par provizorisko vienošanos vienā balsojumā nobalso Parlamenta deputātu vairākums, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka Parlamenta otrais lasījums ir pabeigts.

 

Ja par provizorisko vienošanos vienā balsojumā nenobalso Parlamenta deputātu vairākums, Parlaments rīkojas saskaņā ar 3. līdz 5. punktu.

 

3.  Izņemot gadījumus, kad saskaņā ar 1. punktu ir pieņemts priekšlikums noraidīt Padomes nostāju vai saskaņā ar 2. punktu ir pieņemta provizoriska vienošanās, balsošanai izvirza Padomes nostājas grozījumus, tostarp grozījumus, kuri ir daļa no pagaidu vienošanās, ko iesniegusi atbildīgā komiteja saskaņā ar 73.d panta 4. punktu. Jebkuru Padomes nostājas grozījumu pieņem vienīgi tad, ja par to nobalsojis Parlamenta deputātu vairākums.

 

Pirms balsošanas par grozījumiem Parlamenta priekšsēdētājs var prasīt, lai Komisija dara zināmu savu nostāju un lai Padome sniedz komentārus.

 

4.  Neatkarīgi no Parlamenta balsojuma pret sākotnējo priekšlikumu noraidīt Padomes nostāju saskaņā ar 1. punktu Parlaments pēc atbildīgās komitejas priekšsēdētāja vai referenta vai politiskās grupas, vai vismaz 40 deputātu priekšlikuma var izskatīt vēl vienu priekšlikumu noraidīt Padomes nostāju pēc tam, kad ir noticis balsojums par grozījumiem saskaņā ar 2. vai 3. punktu. Šādu priekšlikumu pieņem, ja par to nobalso Parlamenta deputātu vairākums.

 

Ja Padomes nostāju noraida, Parlamenta priekšsēdētājs plenārsēdē paziņo, ka likumdošanas procedūra ir pabeigta.

 

5.  Pēc balsojumiem, kas notikuši saskaņā ar 1. līdz 4. punktu, un pēc turpmākajiem balsojumiem par normatīvās rezolūcijas projekta grozījumiem, kuri saistīti ar pieprasījumiem attiecībā uz piemērojamo procedūru, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka Parlamenta otrais lasījums ir pabeigts un ka normatīvo rezolūciju uzskata par pieņemtu. Vajadzības gadījumā normatīvo rezolūciju saskaņā ar 193. panta 2. punktu maina, lai atspoguļotu to balsošanu rezultātus, kas notikušas saskaņā ar 1. līdz 4 punktu, vai 76. panta piemērošanu.

 

Normatīvās rezolūcijas tekstu un iespējamo Parlamenta nostāju Parlamenta priekšsēdētājs nosūta Padomei un Komisijai.

 

Ja priekšlikumi noraidīt vai grozīt Padomes nostāju nav iesniegti, Padomes nostāju uzskata par apstiprinātu.

Pamatojums

Izmaiņas 1. punktā atbilst 68. panta 1. punkta pašreizējai redakcija, savukārt izmaiņas 2. punktā veiktas nolūkā to saskaņot ar noteikumu par balsošanu par saskaņoto tekstu plenārsēdē pirmajā lasījumā. Izmaiņas 4. punktā veiktas nolūkā paredzēt iespēju iesniegt priekšlikumu par Padomes nostājas noraidīšanu arī komitejas priekšsēdētājam un politiskajai grupai vai vismaz 40 deputātiem (salīdzinājumā ar pašreizējā 68. panta 2. punktu). Šis noteikums, kas šobrīd ir 171. panta 2. punkta a) apakšpunktā, tiek pārvietots uz šī panta beigām un iepriekš minētajā pantā — svītrots.

Grozījums Nr.    75

Eiropas Parlamenta Reglaments

68. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

68. pants

svītrots

Padomes nostājas noraidīšana

 

1.  Atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti Parlamenta priekšsēdētāja noteiktajā termiņā var iesniegt rakstisku priekšlikumu noraidīt Padomes nostāju. Lai pieņemtu šo priekšlikumu, tam jāsaņem Parlamenta deputātu balsu vairākums. Par priekšlikumu noraidīt Padomes nostāju balso pirms balsošanas par citiem grozījumiem nostājā.

 

2.  Arī tad, ja Parlaments ir nobalsojis pret priekšlikumu noraidīt Padomes nostāju, tas pēc referenta ieteikuma var izskatīt jaunu priekšlikumu noraidīt Padomes nostāju pēc tam, kad ir notikusi balsošana par grozījumiem un kad saskaņā ar 69. panta 5. punktu ir uzklausīts Komisijas paziņojums.

 

3.  Ja Padomes nostāju noraida, Parlamenta priekšsēdētājs plenārsēdē paziņo, ka likumdošanas procedūra ir pabeigta.

 

Pamatojums

Šis pants tiks svītrots, jo noteikumi par Padomes nostājas noraidīšanu būs iekļauti ierosinātajā jaunajā 67.a pantā.

Grozījums Nr.    76

Eiropas Parlamenta Reglaments

69. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

69. pants

69. pants

Padomes nostājas grozījumi

Padomes nostājas grozījumu pieņemamība

1.  Atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt grozījumus Padomes nostājā, lai tos izskatītu plenārsēdē.

1.  Atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt grozījumus Padomes nostājā, lai tos izskatītu plenārsēdē.

2.  Grozījumi Padomes nostājā ir pieņemami, ja tie atbilst 169. un 170. panta noteikumiem un ja to mērķis ir:

2.  Grozījumi Padomes nostājā ir pieņemami, ja tie atbilst 169. un 170. panta noteikumiem un ja to mērķis ir:

a)  pilnībā vai daļēji atjaunot nostāju, ko Parlaments pieņēma pirmajā lasījumā, vai

a)  pilnībā vai daļēji atjaunot nostāju, ko Parlaments pieņēma pirmajā lasījumā, vai

b)  panākt kompromisu starp Padomi un Parlamentu, vai

b)  panākt kompromisu starp Padomi un Parlamentu, vai

c)  grozīt to Padomes nostājas teksta daļu, kura nebija iekļauta pirmajam lasījumam iesniegtajā priekšlikumā vai kuras saturs bija atšķirīgs un kura nerada būtiskus grozījumus 63. panta nozīmē, vai

c)  grozīt to Padomes nostājas teksta daļu, kura nebija iekļauta pirmajam lasījumam iesniegtajā priekšlikumā vai kuras saturs bija atšķirīgs, vai

d)  ņemt vērā jaunu juridisko situāciju vai jaunus faktus, kas parādījušies kopš pirmā lasījuma.

d)  ņemt vērā jaunu juridisko situāciju vai jaunus faktus, kas parādījušies kopš Parlamenta nostājas pieņemšanas pirmajā lasījumā.

Parlamenta priekšsēdētāja lēmums par grozījumu pieņemamību ir galīgs.

Parlamenta priekšsēdētāja lēmums par grozījumu pieņemamību ir galīgs.

3.  Ja laikā pēc pirmā lasījuma ir notikušas jaunas vēlēšanas, taču 63. pants nav piemērots, Parlamenta priekšsēdētājs var nolemt 2. punktā noteiktos ierobežojumus attiecībā uz pieņemamību atcelt.

3.  Ja laikā pēc pirmā lasījuma ir notikušas jaunas vēlēšanas, taču 63. pants nav piemērots, Parlamenta priekšsēdētājs var nolemt 2. punktā noteiktos ierobežojumus attiecībā uz pieņemamību atcelt.

4.  Grozījumus pieņem tikai tad, ja par tiem ir nobalsojis Parlamenta deputātu vairākums.

 

5.  Pirms balsošanas par grozījumiem Parlamenta priekšsēdētājs var prasīt, lai Komisija dara zināmu savu nostāju un lai Padome sniedz komentārus.

 

Pamatojums

Izmaiņas 2. punkta 1. daļas c) apakšpunktā tiek ierosinātas, jo formulējumu “un kura nerada būtiskus grozījumus 63. panta nozīmē” var saprast kā papildu nosacījumu pieņemamībai.

4. un 5. punkts tiks svītroti, jo tie būs iekļauts 67.a panta 3. punktā.

Grozījums Nr.    77

Eiropas Parlamenta Reglaments

II sadaļa – 5. nodaļa – virsraksts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

5. NODAĻA

4. IEDAĻA

TREŠAIS LASĪJUMS

SAMIERINĀŠANA UN TREŠAIS LASĪJUMS

Grozījums Nr.    78

Eiropas Parlamenta Reglaments

II. sadaļa – 5. nodaļa – 1. apakšvirsraksts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Samierināšana

svītrots

Grozījums Nr.    79

Eiropas Parlamenta Reglaments

69.b pants (jauns)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

69.b pants

 

Termiņu pagarināšana

 

1.  Parlamenta priekšsēdētājs pēc Parlamenta delegācijas Samierināšanas komitejā pieprasījuma pagarina trešā lasījuma termiņus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 14. punktu.

 

2.  Parlamenta priekšsēdētājs paziņo Parlamentam par visiem Parlamenta vai Padomes ierosinātiem termiņa pagarinājumiem, kas noteikti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 14. punktu.

Grozījums Nr.    80

Eiropas Parlamenta Reglaments

71. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

71. pants

71. pants

Delegācija Samierināšanas komitejā

Delegācija Samierināšanas komitejā

1.  Parlamenta delegācijai un Padomes delegācijai Samierināšanas komitejā ir vienāds locekļu skaits.

1.  Parlamenta delegācijai un Padomes delegācijai Samierināšanas komitejā ir vienāds locekļu skaits.

2.  Delegācijas politiskais sastāvs atbilst Parlamenta dalījumam politiskajās grupās. Priekšsēdētāju konference nosaka, cik katras politiskās grupas deputātu būs delegācijā.

2.  Delegācijas politiskais sastāvs atbilst Parlamenta dalījumam politiskajās grupās. Priekšsēdētāju konference nosaka, cik katras politiskās grupas deputātu būs delegācijā.

3.  Politiskās grupas izvirza delegācijas locekļus katram samierināšanas gadījumam, vēlams no attiecīgo komiteju locekļu vidus, izņemot tos trīs locekļus, kurus ieceļ par pastāvīgajiem locekļiem kārtējās delegācijās uz 12 mēnešiem. Politiskās grupas izraugās trīs pastāvīgos locekļus no priekšsēdētāja vietnieku vidus, un tiem jāpārstāv vismaz divas dažādas politiskās grupas. Atbildīgās komitejas priekšsēdētājs un referents vienmēr ir delegācijas locekļi.

3.  Politiskās grupas izvirza delegācijas locekļus katram samierināšanas gadījumam, vēlams no atbildīgās komitejas locekļu vidus, izņemot trīs locekļus, kurus ieceļ par pastāvīgajiem locekļiem kārtējās delegācijās uz 12 mēnešiem. Politiskās grupas izraugās trīs pastāvīgos locekļus no priekšsēdētāja vietnieku vidus, un tiem jāpārstāv vismaz divas dažādas politiskās grupas. Atbildīgās komitejas priekšsēdētājs un otrā lasījuma referents, kā arī jebkuras iesaistītās komitejas referents vienmēr ir delegācijas locekļi.

4.  Delegācijā pārstāvētās politiskās grupas ieceļ aizstājējus.

4.  Delegācijā pārstāvētās politiskās grupas ieceļ aizstājējus.

5.  Politiskās grupas un pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti, kuri nav pārstāvēti delegācijā, katrs var nosūtīt vienu pārstāvi uz jebkuru delegācijas iekšējo sagatavošanās sanāksmi.

5.  Politiskās grupas, kuras nav pārstāvētas delegācijā, katra var nosūtīt vienu pārstāvi uz jebkuru delegācijas iekšējo sagatavošanās sanāksmi. Ja delegācijā nav neviena pie politiskajām grupām nepiederoša deputāta, viens šāds deputāts var piedalīties jebkurā delegācijas iekšējā sagatavošanās sanāksmē.

6.  Delegācijas darbu vada Parlamenta priekšsēdētājs vai viens no trijiem pastāvīgajiem locekļiem.

6.  Delegācijas darbu vada Parlamenta priekšsēdētājs vai viens no trijiem pastāvīgajiem locekļiem.

7.  Delegācija pieņem lēmumu ar locekļu balsu vairākumu. Tās debates nav publiskas.

7.  Delegācija pieņem lēmumu ar locekļu balsu vairākumu. Tās debates nav publiskas.

Priekšsēdētāju konference nosaka papildu procesuālās pamatnostādnes par delegācijas darbu Samierināšanas komitejā.

Priekšsēdētāju konference nosaka papildu procesuālās pamatnostādnes par delegācijas darbu Samierināšanas komitejā.

8.  Delegācija paziņo Parlamentam samierināšanas rezultātus.

8.  Delegācija paziņo Parlamentam samierināšanas rezultātus.

Pamatojums

Attiecībā uz izmaiņām 3. punktā teksts papildināts ar vārdiem “jebkuras iesaistītās komitejas referents”, ņemot vērā 54. panta pēdējo ievilkumu.

5. punkta redakcija ir pārstrādāta, lai skaidri parādītu, ka visus pie politiskajām grupām nepiederošos deputātus pārstāv tikai viena persona.

Grozījums Nr.    81

Eiropas Parlamenta Reglaments

II. sadaļa – 5. nodaļa – 2. apakšvirsraksts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

Izskatīšana plenārsēdē

svītrots

Grozījums Nr.    82

Eiropas Parlamenta Reglaments

72. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

72. pants

72. pants

Kopīgais dokuments

Kopīgais dokuments

1.  Kad Samierināšanas komiteja ir vienojusies par kopīgu dokumentu, to ieraksta tās plenārsēdes darba kārtībā, kurai jānotiek pēc sešām nedēļām vai, ja termiņš ir pagarināts, pēc astoņām nedēļām kopš dienas, kad Samierināšanas komiteja ir apstiprinājusi kopīgo dokumentu.

1.  Kad Samierināšanas komiteja ir vienojusies par kopīgu dokumentu, to ieraksta tās plenārsēdes darba kārtībā, kurai jānotiek pēc sešām nedēļām vai, ja termiņš ir pagarināts, pēc astoņām nedēļām kopš dienas, kad Samierināšanas komiteja ir apstiprinājusi kopīgo dokumentu.

2.  Delegācijas priekšsēdētājs vai kāds cits delegācijas izvirzīts loceklis sniedz paziņojumu par kopīgo dokumentu, kuram pievieno ziņojumu.

2.  Delegācijas priekšsēdētājs vai kāds cits delegācijas izvirzīts loceklis sniedz paziņojumu par kopīgo dokumentu, kuram pievieno ziņojumu.

3.  Kopīgajam dokumentam nevar iesniegt grozījumus.

3.  Kopīgajam dokumentam nevar iesniegt grozījumus.

4.  Par visu kopīgo dokumentu kopumā ir viens balsojums. To apstiprina, ja tas saņem n odoto balsu vairākumu.

4.  Par visu kopīgo dokumentu kopumā ir viens balsojums. To apstiprina, ja tas saņem nodoto balsu vairākumu.

5.  Ja Samierināšanās komitejā nav izdevies panākt vienošanos par kopīgo dokumentu, Parlamenta delegācijas priekšsēdētājs vai kāds cits delegācijas izvirzīts loceklis sniedz paziņojumu. Paziņojumam seko debates.

5.  Ja Samierināšanās komitejā nav izdevies panākt vienošanos par kopīgo dokumentu, Parlamenta delegācijas priekšsēdētājs vai kāds cits delegācijas izvirzīts loceklis sniedz paziņojumu. Paziņojumam seko debates.

 

5.a  Parlamenta un Padomes samierināšanas procedūras laikā pēc otrā lasījuma [tiesību aktu] nevar nodot atpakaļ komitejai.

 

5.b  Trešajā lasījumā nepiemēro 49., 50. un 53. pantu.

Pamatojums

Šeit tiek iekļauts jauns 5.a punkts no 47. panta 3. punkta un jauns 5.b punkts no 47. panta 4. punkta.

Grozījums Nr.    83

Eiropas Parlamenta Reglaments

II. sadaļa – 6. nodaļa – virsraksts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

6. NODAĻA

5. IEDAĻA

LIKUMDOŠANAS PROCEDŪRAS PABEIGŠANA

PROCEDŪRAS PABEIGŠANA

Pamatojums

Jāiekļauj pirms 78. panta.

Grozījums Nr.    84

Eiropas Parlamenta Reglaments

II. sadaļa – 3. nodaļa – 3. iedaļa (jauna)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

3. IEDAĻA

 

IESTĀŽU SARUNAS PARASTAJĀ LIKUMDOŠANAS PROCEDŪRĀ

 

(3. iedaļa ievietojama pirms 4. iedaļas par samierināšanu un trešo lasījumu, un tajā būs iekļauts grozītais 73. pants un 73.a līdz 73.d pants.)

Grozījums Nr.    85

Eiropas Parlamenta Reglaments

73. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

73. pants

73. pants

Iestāžu sarunas likumdošanas procedūru gaitā

Vispārīgi noteikumi

1.  Sarunas ar pārējām iestādēm, lai likumdošanas procedūras gaitā panāktu vienošanos, notiek, ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences noteikto Rīcības kodeksu10.

Sarunas ar pārējām iestādēm, lai likumdošanas procedūras gaitā panāktu vienošanos, var sākt vienīgi pēc tam, kad ir pieņemts lēmums saskaņā ar 73.a līdz 73.c panta noteikumiem vai kad Parlaments [tiesību aktu] nodevis atpakaļ, lai par to notiktu iestāžu sarunas. Šādas sarunas tiek rīkotas, ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences noteikto Rīcības kodeksu10.

2.  Šādas sarunas sāk tikai pēc tam, kad atbildīgā komiteja ar tās locekļu balsu vairākumu, katru attiecīgo likumdošanas procedūru izskatot atsevišķi, ir pieņēmusi lēmumu par sarunu sākšanu. Šādā lēmumā nosaka mandātu un sarunu grupas sastāvu. Šādus lēmumus paziņo Parlamenta priekšsēdētājam, kurš regulāri informē Priekšsēdētāju konferenci.

 

Mandātu veido ziņojums, kas pieņemts komitejā un iesniegts turpmākai izskatīšanai Parlamentā. Izņēmuma kārtā, ja atbildīgā komiteja uzskata, ka ir pienācīgi pamatoti sākt sarunas pirms ziņojuma pieņemšanas komitejā, mandāts var būt grozījumu kopums vai skaidri noteiktu mērķu, prioritāšu vai vadošu norādījumu kopums.

 

3.  Sarunu grupu vada referents, un tās priekšsēdētājs ir atbildīgās komitejas priekšsēdētājs vai komitejas priekšsēdētāja izraudzīts priekšsēdētāja vietnieks. Tajā ir vismaz ēnu referenti no katras politiskās grupas.

 

4.  Visos dokumentos, ko paredzēts apspriest sanāksmēs ar Padomi un Komisiju ("trialogs"), norāda iesaistīto iestāžu attiecīgās nostājas un iespējamos kompromisa risinājumus, un šos dokumentus izplata sarunu grupai vismaz 48 stundas vai steidzamos gadījumos vismaz 24 stundas pirms attiecīgā trialoga.

 

Sarunu grupa pēc katra trialoga sniedz ziņojumu nākamajā atbildīgās komitejas sanāksmē. Dokumentus, kuros redzams pēdējā trialoga iznākums, dara pieejamus komitejai.

 

Ja nav iespējams laicīgi sarīkot komitejas sanāksmi, sarunu grupa par to attiecīgi ziņo komitejas priekšsēdētājam, ēnu referentiem un koordinatoriem.

 

Atbildīgā komiteja var atjaunināt mandātu, ņemot vērā sarunu virzību.

 

5.  Ja sarunās tiek panākts kompromiss, par to nekavējoties informē atbildīgo komiteju. Tekstu, par kuru ir panākta vienošanās, iesniedz izskatīšanai atbildīgajā komitejā. Ja komiteja ar balsojumu apstiprina tekstu, par kuru ir panākta vienošanās, to iesniedz izskatīšanai Parlamentā atbilstošā veidā, tostarp kā kompromisa grozījumus. To var iesniegt kā konsolidētu tekstu, ja tajā ir skaidri parādīts, kādas izmaiņas ir izdarītas izskatāmā tiesību akta priekšlikumā.

 

6.  Ja procedūra paredz iesaistītās komitejas vai komiteju kopīgas sanāksmes, lēmumam par sarunu sākšanu un šādu sarunu norisei piemēro 54. un 55. pantu.

 

Ja attiecīgajām komitejām rodas domstarpības, sarunu sākšanas un to norises kārtību nosaka Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājs saskaņā ar minētajos pantos izklāstītajiem principiem.

 

__________________

__________________

10 Sk. XX pielikumu.

10 Rīcības kodekss sarunu vešanai saistībā ar parasto likumdošanas procedūru.

Grozījums Nr.    86

Eiropas Parlamenta Reglaments

73.a pants (jauns)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

73.a pants

 

Sarunas pirms Parlamenta pirmā lasījuma

 

1.   Ja komiteja ir pieņēmusi normatīvu ziņojumu saskaņā ar 49. pantu, tā ar savu locekļu balsu vairākumu var nolemt sākt sarunas, pamatojoties uz šo ziņojumu.

 

2.   Lēmumus par sarunu sākšanu paziņo tās sesijas sākumā, kura notiek pēc šo lēmumu pieņemšanas komitejā. Līdz tās dienas beigām, kurā sniegts paziņojums plenārsēdē, politiskās grupas vai atsevišķi deputāti, kuri kopā veido vismaz vienu desmito daļu no Parlamenta deputātiem, var rakstiski pieprasīt, lai komitejas lēmums par sarunu sākšanu tiktu izvirzīts balsošanai. Par šādiem pieprasījumiem Parlaments balso tās pašas sesijas laikā.

 

Ja šā punkta pirmajā daļā noteiktajā termiņā šādi pieprasījumi nav saņemti, Parlamenta priekšsēdētājs par to informē Parlamentu. Ja šāds pieprasījums ir iesniegts, Parlamenta priekšsēdētājs tieši pirms balsojuma var dot vārdu vienam runātājam, kurš pieprasījumu atbalsta, un vienam runātājam, kurš iebilst. Katra runātāja uzstāšanās laiks nepārsniedz divas minūtes.

 

3.   Ja Parlaments noraida komitejas lēmumu sākt sarunas, tiesību akta projektu un atbildīgās komitejas ziņojumu iekļauj nākamās sesijas darba kārtībā un Parlamenta priekšsēdētājs nosaka termiņu grozījumu iesniegšanai. Piemēro 59. panta 1.b punktu.

 

4.  Sarunas var sākt jebkurā laikā pēc 2. punkta pirmajā daļā noteiktā termiņa beigām, ja šajā termiņā nav iesniegti pieprasījumi balsot Parlamentā par lēmumu uzsākt sarunas. Ja šāds pieprasījums ir iesniegts, sarunas var sākt jebkurā laikā pēc tam, kad Parlaments ir apstiprinājis komitejas pieņemto lēmumu sākt sarunas.

Pamatojums

Veikts labojums 263. grozījumā, proti, svītroti 4. punkta pēdējie vārdi, jo minētais vairākums ir parastais vairākums un tas nav īpaši jānorāda. Turklāt 4. punktā vārdi “balsojums plenārsēdē” ir aizstāti ar vārdiem “balsojums Parlamentā”.

Grozījums Nr.    87

Eiropas Parlamenta Reglaments

73.b pants (jauns)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

73.b pants

 

Sarunas pirms Padomes pirmā lasījuma

 

Ja Parlaments ir pieņēmis nostāju pirmajā lasījumā, tas ir mandāts jebkādām sarunām ar citām iestādēm. Atbildīgā komiteja ar tās locekļu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu pēc tam jebkurā laikā sākt sarunas. Par šādiem lēmumiem paziņo plenārsēdē tās sesijas laikā, kura notiek pēc balsojuma komitejā, un atsauci uz šiem lēmumiem iekļauj protokolā.

Grozījums Nr.    88

Eiropas Parlamenta Reglaments

73.c pants (jauns)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

73.c pants

 

Sarunas pirms Parlamenta otrā lasījuma

 

Ja Padomes nostāja pirmajā lasījumā ir nodota atbildīgajai komitejai, atbilstoši 69. pantam mandātu jebkādām sarunām ar citām iestādēm veido Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā. Atbildīgā komiteja var pieņemt lēmumu pēc tam jebkurā laikā sākt sarunas.

 

Ja Padomes nostājā iekļauti elementi, kuru nav tiesību akta projektā vai Parlamenta nostājā pirmajā lasījumā, komiteja var pieņemt sarunu grupai paredzētas pamatnostādnes, tostarp kā grozījumus Padomes nostājā.

Grozījums Nr.    89

Eiropas Parlamenta Reglaments

73.d pants (jauns)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

73.d pants

 

Sarunu norise

 

1.   Parlamenta sarunu grupu vada referents, un tās priekšsēdētājs ir atbildīgās komitejas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja izraudzīts priekšsēdētāja vietnieks. Tajā ir vismaz ēnu referenti no katras politiskās grupas, kura vēlas piedalīties.

 

2.   Visus dokumentus, ko paredzēts apspriest sanāksmē ar Padomi un Komisiju (“trialogs”), sarunu grupai izplata vismaz 48 stundas vai steidzamos gadījumos vismaz 24 stundas pirms attiecīgā trialoga.

 

3.   Sarunu grupas priekšsēdētājs un referents pēc katra trialoga sarunu grupas vārdā sniedz ziņojumu nākamajā atbildīgas komitejas sanāksmē.

 

Ja nav iespējams laikus sarīkot komitejas sanāksmi, sarunu grupas priekšsēdētājs un referents sarunu grupas vārdā sniedz ziņojumu komiteju koordinatoru sanāksmē.

 

4.   Ja sarunu gaitā ir panākta provizoriska vienošanās, par to nekavējoties informē atbildīgo komiteju. Dokumentus, kuros redzams pēdējā trialoga iznākums, dara pieejamus komitejai un publicē. Provizorisko vienošanos iesniedz atbildīgajai komitejai, un tā pieņem lēmumu vienā balsojumā ar nodoto balsu vairākumu. Ja provizorisko vienošanos apstiprina, to iesniedz izskatīšanai Parlamentā, tās izklāstā skaidri norādot tiesību akta projektā izdarītās izmaiņas.

 

5.   Ja Reglamenta 54. un 55. pantā minētajām attiecīgajām komitejām rodas domstarpības, sīki izstrādātus noteikumus par sarunu sākšanu un norisi paredz Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājs saskaņā ar minētajos pantos izklāstītajiem principiem.

Grozījums Nr.    90

Eiropas Parlamenta Reglaments

74. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

74. pants

svītrots

Lēmuma par iestāžu sarunu sākšanu apstiprināšana pirms ziņojuma pieņemšanas komitejā

 

1.  Jebkuru komitejas lēmumu par sarunu sākšanu pirms ziņojuma pieņemšanas komitejā tulko visās oficiālajās valodās, izplata visiem Parlamenta deputātiem un iesniedz Priekšsēdētāju konferencei.

 

Pēc politiskās grupas pieprasījuma Priekšsēdētāju konference var nolemt iekļaut jautājumu tās sesijas darba kārtības projektā, kura notiek pēc lēmuma izplatīšanas, izskatīšanai debatēs un balsošanai, un tādā gadījumā Parlamenta priekšsēdētājs nosaka termiņu grozījumu iesniegšanai.

 

Ja Priekšsēdētāju konference nav nolēmusi jautājumu iekļaut minētās sesijas darba kārtības projektā, Parlamenta priekšsēdētājs minētās sesijas sākumā paziņo lēmumu par sarunu sākšanu.

 

2.  Šo jautājumu iekļauj izskatīšanai debatēs un balsošanai tās sesijas darba kārtības projektā, kura notiek pēc izplatīšanas, un Parlamenta priekšsēdētājs nosaka grozījumu iesniegšanas termiņu, ja politiskā grupa vai vismaz 40 deputātu to pieprasa 48 stundu laikā pēc paziņošanas.

 

Pretējā gadījumā lēmumu par sarunu sākšanu uzskata par apstiprinātu.

 

Grozījums Nr.    91

Eiropas Parlamenta Reglaments

75. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

75. pants

63.pants

Vienošanās pirmajā lasījumā

Vienošanās pirmajā lasījumā

Ja saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu Padome informē Parlamentu, ka tā ir apstiprinājusi Parlamenta nostāju, Parlamenta priekšsēdētājs pēc tam, kad saskaņā ar 193. pantu ir sagatavota galīgā redakcija, paziņo plenārsēdē, ka priekšlikums ir pieņemts tādā redakcijā, kas atbilst Parlamenta nostājai.

Ja saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu Padome informē Parlamentu, ka tā ir apstiprinājusi Parlamenta nostāju, Parlamenta priekšsēdētājs pēc tam, kad saskaņā ar 193. pantu ir sagatavota galīgā redakcija, paziņo plenārsēdē, ka tiesību akts ir pieņemts tādā redakcijā, kas atbilst Parlamenta nostājai.

 

(Šo pantu pārvieto uz pirmajam lasījumam veltītās 1. iedaļas beigām.)

Pamatojums

Šo pantu pārvieto uz pirmajam lasījumam veltītās 1. iedaļas beigām.

Grozījums Nr.    92

Eiropas Parlamenta Reglaments

76. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

76. pants

69.a pants

Vienošanās otrajā lasījumā

Vienošanās otrajā lasījumā

Ja saskaņā ar 68. un 69. pantu nav pieņemts ne priekšlikums noraidīt Padomes nostāju, ne nostājas grozījumi termiņos, kas noteikti grozījumu vai nostājas noraidīšanas priekšlikumu iesniegšanai, Parlamenta priekšsēdētājs plenārsēdē paziņo, ka ierosinātais tiesību akts ir pieņemts galīgajā variantā. Parlamenta priekšsēdētājs kopā ar Padomes priekšsēdētāju paraksta pieņemto tiesību aktu un nodrošina tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 78. pantu.

Ja saskaņā ar 67.a un 69. pantu nav iesniegts ne priekšlikums noraidīt Padomes nostāju, ne nostājas grozījumi termiņos, kas noteikti grozījumu vai nostājas noraidīšanas priekšlikumu iesniegšanai, Parlamenta priekšsēdētājs plenārsēdē paziņo, ka ierosinātais tiesību akts ir pieņemts galīgajā variantā.

 

(Šo pantu pārvieto uz otrajam lasījumam veltītās 2. iedaļas beigām.)

Pamatojums

Pēdējā teikuma saturs ir pārvietots uz 78. pantu.

Grozījums Nr.    93

Eiropas Parlamenta Reglaments

77. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

77. pants

svītrots

Prasības tiesību aktu izstrādei

 

1.  Tiesību aktos, kurus Parlaments un Padome ir pieņēmuši kopīgi saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, norāda attiecīgā tiesību akta veidu, kārtas numuru, pieņemšanas datumu un tēmu.

 

2.  Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemtajos tiesību aktos ir:

 

(a) frāze “Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome”;

 

(b) atsauce uz noteikumiem, saskaņā ar kuriem tiesību akts ir pieņemts, un ievadvārdi “ņemot vērā”;

 

(c) norāde, kurā ir atsauce uz iesniegtajiem priekšlikumiem, saņemtajiem atzinumiem un noturētajām apspriedēm;

 

(d) dokumenta pamatojums, kas sākas ar vārdiem “tā kā” vai “ņemot vērā turpmāk izklāstīto”;

 

(e) tādas frāzes kā “ir pieņēmuši šo regulu” vai “ir pieņēmuši šo direktīvu” vai “ir pieņēmuši šo lēmumu”, vai “ir pieņēmuši šādu lēmumu”, kam seko tiesību akta teksts.

 

3.  Tiesību akti ir sadalīti pantos, kurus var grupēt nodaļās un sadaļās.

 

4.  Pēdējā tiesību akta pantā norāda spēkā stāšanās dienu, ja tā ir pirms vai pēc divdesmitās dienas pēc publicēšanas.

 

5.  Aiz pēdējā tiesību akta panta raksta:

 

– atbilstošu formulējumu par tā piemērojamību atkarībā no Līgumos paredzētajiem noteikumiem;

 

– parakstīšanas vietu un aiz tā pieņemšanas dienu;

 

– frāzes “Eiropas Parlamenta vārdā — priekšsēdētājs”, “Padomes vārdā — priekšsēdētājs”, tad Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vārdu un tiesību akta parakstīšanas dienā amatā esošo Eiropas Padomes priekšsēdētāja vārdu.

 

Pamatojums

Šis pants tiks svītrots un pārveidots par Reglamenta pielikumu. Padomes Reglamentā līdzīgi noteikumi iekļauti nevis Reglamenta tekstā, bet gan tā pielikumā. Parlaments, Padome un Komisija administratīvā līmenī ir vienojušies par sīki izstrādātiem noteikumiem par tiesību aktu izstrādi (jo īpaši par Kopējo praktisko rokasgrāmatu Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādē iesaistītajām personām).

Grozījums Nr.    94

Eiropas Parlamenta Reglaments

78. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

78. pants

78. pants

Pieņemto tiesību aktu parakstīšana

Pieņemto tiesību aktu parakstīšana un publicēšana

Kad saskaņā ar 193. pantu ir sagatavota pieņemtā dokumenta galīgā redakcija un ir pārbaudīts, vai visas procedūras ir pienācīgi ievērotas, tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paraksta Parlamenta priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs, un Parlamenta un Padomes ģenerālsekretāri tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Kad saskaņā ar 193. pantu un XVIa pielikumu ir sagatavota pieņemtā dokumenta galīgā redakcija un ir pārbaudīts, vai visas procedūras ir pienācīgi ievērotas, tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paraksta Parlamenta priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs.

 

Pēc tam Parlamenta un Padomes ģenerālsekretāri nodrošina akta publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Pamatojums

Izmaiņu mērķis ir noteikt juridisko pamatu jaunajam pielikumam, kas izveidots ar pašreizējā 77. panta tekstu.

Grozījums Nr.    95

Eiropas Parlamenta Reglaments

II. sadaļa – 9.a nodaļa (jauna)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

4. NODAĻA

 

APSPRIEŽU PROCEDŪRAI RAKSTURĪGIE NOTEIKUMI

 

(Ievieto aiz 78. panta.)

Pamatojums

Lai nerastos priekšstats, ka šajā nodaļā noteiktas visas ar apspriežu procedūru saistītās procedūras, šis labojums attiecas tikai uz 4. nodaļas virsrakstu.

Grozījums Nr.    96

Eiropas Parlamenta Reglaments

78.a pants (jauns)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

78.a pants

 

Grozīts juridiski saistoša akta priekšlikums

 

Ja Komisija ir paredzējusi aizstāt vai grozīt juridiski saistoša akta priekšlikumu, atbildīgā komiteja var atlikt jautājuma izskatīšanu līdz Komisijas jaunā priekšlikuma vai grozījumu saņemšanai.

Pamatojums

Šis noteikums ir pašreizējā 57. panta 1. punkts, un ierosināto izmaiņu mērķis ir teksta vienkāršošana.

Grozījums Nr.    97

Eiropas Parlamenta Reglaments

78.b pants (jauns)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

78.b pants

 

Komisijas nostāja attiecībā uz grozījumiem

 

Pirms galīgā balsojuma par juridiski saistoša akta priekšlikumu atbildīgā komiteja var prasīt Komisijai, lai tā dara zināmu savu nostāju par visiem komitejas pieņemtajiem priekšlikuma grozījumiem.

 

Vajadzības gadījumā minēto nostāju iekļauj ziņojumā.

Pamatojums

Šis noteikums pašlaik ir iekļauts 58. pantā, un ierosināto izmaiņu mērķis ir teksta vienkāršošana.

Grozījums Nr.    98

Eiropas Parlamenta Reglaments

78.c pants (jauns)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

78.c pants

 

Balsošana Parlamentā

 

Pēc analoģijas piemēro 59. panta -1., 1., 1.b un 1.c punktu.

Grozījums Nr.    99

Eiropas Parlamenta Reglaments

78.d pants (jauns)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

78.d pants

 

Parlamenta nostājas pārraudzība

 

1.  Pēc tam, kad Parlaments ir pieņēmis nostāju par juridiski saistoša akta projektu, atbildīgās komitejas priekšsēdētājs un referents pārrauga šā akta projekta virzību procedūrā, kuras rezultātā akts tiek pieņemts Padomē, it īpaši — lai pārliecinātos, ka pienācīgi tiek ievēroti visi solījumi, ko Padome vai Komisija ir devusi Parlamentam attiecībā uz tā nostāju. Viņi par minēto virzību regulāri ziņo atbildīgajai komitejai.

 

2.  Atbildīgā komiteja var lūgt, lai Komisija un Padome ar to apspriež attiecīgo jautājumu.

 

3.  Atbildīgā komiteja, ja uzskata to par vajadzīgu, jebkurā pārraudzības procedūras posmā var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu, iesakot Parlamentam:

 

  prasīt, lai Komisija atsauc savu priekšlikumu,

 

  prasīt, lai Komisija vai Padome saskaņā ar 78.e pantu atkārtoti iesniedz jautājumu izskatīšanai Parlamentā vai lai Komisija iesniedz jaunu priekšlikumu, vai

 

  nolemt veikt jebkuru citu darbību, ko tas uzskata par atbilstošu.

 

Šo rezolūcijas priekšlikumu iekļauj darba kārtības projektā nākamajā sesijā pēc rezolūcijas priekšlikuma pieņemšanas komitejā.

Pamatojums

Šis noteikums ir pārcelts no pašreizējā 62. panta.

Grozījums Nr.    100

Eiropas Parlamenta Reglaments

78.e pants (jauns)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

78.e pants

 

Atkārtota iesniegšana Parlamentam

 

1.  Pēc atbildīgās komitejas pieprasījuma Parlamenta priekšsēdētājs aicina Padomi atkārtoti apspriesties ar Parlamentu, pastāvot 63. panta 1. punktā izklāstītajiem apstākļiem un nosacījumiem, kā arī tad, ja Padome būtiski groza vai ir paredzējusi būtiski grozīt juridiski saistošā akta projektu, par kuru Parlaments sākotnēji paudis nostāju, izņemot gadījumus, kad tas tiek darīts, lai iekļautu Parlamenta grozījumus.

 

2.  Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai juridiski saistoša akta projektu šajā pantā paredzētajos gadījumos Parlamentam atkārtoti iesniedz arī tad, ja Parlaments tā nolēmis pēc politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu ierosinājuma.

Pamatojums

Panta 1. punkts ir pārcelts no 63. panta 3. punkta, savukārt 2. punkts ir pārcelts no 63. panta 4. punkta.

Grozījums Nr.    101

Eiropas Parlamenta Reglaments

II. sadaļa – 7. nodaļa – numerācija

Spēkā esošais teksts

Grozījums

7. NODAĻA

5. NODAĻA

KONSTITUCIONĀLIE JAUTĀJUMI

KONSTITUCIONĀLIE JAUTĀJUMI

Pamatojums

Reglamenta 7. nodaļa kļūst par 5. nodaļu.

Grozījums Nr.    102

Eiropas Parlamenta Reglaments

81. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

81. pants

81. pants

Pievienošanās līgumi

Pievienošanās līgumi

1.  Visus kādas Eiropas valsts pieteikumus kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti nodod izskatīšanai atbildīgajā komitejā.

1.  Jebkuru kādas Eiropas valsts pieteikumu kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, kurš iesniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu, nodod izskatīšanai atbildīgajā komitejā.

2.  Parlaments pēc atbildīgās komitejas, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu priekšlikuma var nolemt uzaicināt Komisiju vai Padomi piedalīties debatēs pirms sarunu uzsākšanas ar valsti, kas iesniegusi uzņemšanas iesniegumu.

2.  Parlaments pēc atbildīgās komitejas, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu priekšlikuma var nolemt uzaicināt Komisiju vai Padomi piedalīties debatēs pirms sarunu uzsākšanas ar valsti, kas iesniegusi uzņemšanas iesniegumu.

3.  Visā sarunu gaitā Komisija un Padome regulāri un vispusīgi informē atbildīgo komiteju, vajadzības gadījumā konfidenciāli, par sarunu virzību.

3.  Atbildīgā komiteja prasa Komisijai un Padomei regulāri un pilnībā to informēt par sarunu virzību, vajadzības gadījumā šo informāciju sniedzot konfidenciāli.

4.  Jebkurā sarunu posmā Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, var pieņemt ieteikumus un prasīt, lai tos ņem vērā, pirms ar valsti, kas iesniegusi uzņemšanas iesniegumu, paraksta līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai.

4.  Jebkurā sarunu posmā Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, var pieņemt ieteikumus un prasīt, lai tos ņem vērā, pirms ar valsti, kas iesniegusi uzņemšanas iesniegumu, paraksta līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai.

5.  Kad sarunas ir beigušās, taču pirms jebkāda līguma parakstīšanas, līguma projektu iesniedz Parlamentam, lai tas dod piekrišanu saskaņā ar 99. pantu.

5.  Kad sarunas ir beigušās, taču pirms jebkāda līguma parakstīšanas, līguma projektu iesniedz Parlamentam, lai tas dod piekrišanu saskaņā ar 99. pantu. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu Parlaments dod piekrišanu, ja par to ir nobalsojis Parlamenta deputātu vairākums.

Pamatojums

Ir pielāgots 3. punkta formulējums, lai nepieļautu, ka Parlamenta iekšējā dokumentā, proti, tā Reglamentā, ir vienpusēji norādīts, kā jārīkojas citām iestādēm.

Grozījums Nr.    103

Eiropas Parlamenta Reglaments

83. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

83. pants

83. pants

Pamatprincipu pārkāpumi dalībvalstī

Pamatprincipu un pamatvērtību pārkāpumi dalībvalstī

1.  Pamatojoties uz īpašo ziņojumu, ko atbildīgā komiteja sagatavojusi saskaņā ar 45. un 52. pantu, Parlaments var:

1.  Pamatojoties uz īpašo ziņojumu, ko atbildīgā komiteja sagatavojusi saskaņā ar 45. un 52. pantu, Parlaments var:

a) balsot par pamatotu priekšlikumu, kurā aicina Padomi rīkoties saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu;

a) balsot par argumentētu priekšlikumu, kurā aicina Padomi rīkoties saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu;

b) balsot par priekšlikumu, kurā aicina Komisiju vai dalībvalstis iesniegt priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 2. punktu;

b) balsot par priekšlikumu, kurā aicina Komisiju vai dalībvalstis iesniegt priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 2. punktu;

c) balsot par priekšlikumu, kurā aicina Padomi rīkoties saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 3. punktu vai pēc tam saskaņā ar 7. panta 4. punktu.

c) balsot par priekšlikumu, kurā aicina Padomi rīkoties saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 3. punktu vai pēc tam saskaņā ar 7. panta 4. punktu.

2.  Visus Padomes pieprasījumus sniegt piekrišanu saistībā ar priekšlikumu, kas iesniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. un 2. punktu, kopā ar attiecīgās dalībvalsts apsvērumiem paziņo Parlamentam un jautājumu nodod atbildīgajai komitejai saskaņā ar 99. pantu. Izņemot steidzamus un pamatotus gadījumus, Parlaments pieņem lēmumu par atbildīgās komitejas priekšlikumu.

2.  Visus Padomes pieprasījumus sniegt piekrišanu saistībā ar priekšlikumu, kas iesniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. un 2. punktu, kopā ar attiecīgās dalībvalsts apsvērumiem paziņo Parlamentam un jautājumu nodod atbildīgajai komitejai saskaņā ar 99. pantu. Izņemot steidzamus un pamatotus gadījumus, Parlaments pieņem lēmumu par atbildīgās komitejas priekšlikumu.

3.  Šī panta 1. un 2. punktā minētos lēmumus pieņem ar divām trešdaļām nodoto balsu vairākuma, kas veido Parlamenta deputātu vairākumu.

3.  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 354. pantu šā panta 1. un 2. punktā minētos lēmumus pieņem ar divām trešdaļām nodoto balsu vairākuma, kas veido Parlamenta deputātu vairākumu.

4.  Ar Priekšsēdētāju konferences atļauju atbildīgā komiteja var iesniegt pievienotu rezolūcijas priekšlikumu. Šāds rezolūcijas priekšlikums atspoguļo Parlamenta viedokli par smagu pārkāpumu dalībvalstī, kā arī par attiecīgām sankcijām un to maiņu vai atcelšanu.

4.  Ar Priekšsēdētāju konferences atļauju atbildīgā komiteja var iesniegt pievienotu rezolūcijas priekšlikumu. Šāds rezolūcijas priekšlikums atspoguļo Parlamenta viedokli par smagu pārkāpumu dalībvalstī, kā arī par attiecīgi veicamajiem pasākumiem un šo pasākumu maiņu vai atcelšanu.

5.  Atbildīgā komiteja nodrošina, ka Parlaments ir pilnībā informēts un ka vajadzības gadījumā ir notikusi apspriešanās par visiem pārraudzības pasākumiem, kas seko Parlamenta piekrišanai, kura dota saskaņā ar 3. punktu. Padomi aicina ziņot par notikumu attīstību. Pēc atbildīgās komitejas priekšlikuma, kas izstrādāts ar Priekšsēdētāju konferences atļauju, Parlaments var pieņemt ieteikumus Padomei.

5.  Atbildīgā komiteja nodrošina, ka Parlaments ir pilnībā informēts un ka vajadzības gadījumā ir notikusi apspriešanās par visiem pārraudzības pasākumiem, kas seko Parlamenta piekrišanai, kura dota saskaņā ar 3. punktu. Padomi aicina ziņot par notikumu attīstību. Pēc atbildīgās komitejas priekšlikuma, kas izstrādāts ar Priekšsēdētāju konferences atļauju, Parlaments var pieņemt ieteikumus Padomei.

Pamatojums

Panta 4. punktā izdarīto izmaiņu mērķis ir formulējuma saskaņošana ar LES 7. pantu, kurā ir lietots vārds “pasākumi”, nevis “sankcijas”.

Grozījums Nr.    104

Eiropas Parlamenta Reglaments

84. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

84. pants

84. pants

Parlamenta sastāvs

Parlamenta sastāvs

Laikus pirms sasaukuma beigām Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, ko tā izstrādājusi saskaņā ar 45. pantu, var sagatavot priekšlikumu par izmaiņām Parlamenta sastāvā. Eiropadomes lēmuma projektu par Parlamenta sastāva noteikšanu izskata saskaņā ar 99. pantu.

Laikus pirms sasaukuma beigām Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, ko tā izstrādājusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 14. panta 2. punktu un Reglamenta 45. un 52. pantu, var nākt klajā ar priekšlikumu par izmaiņām Parlamenta sastāvā. Eiropadomes lēmuma projektu par Parlamenta sastāva noteikšanu izskata saskaņā ar 99. pantu.

Pamatojums

Tāpat kā pārējos šīs nodaļas pantos, arī šajā pantā ir nepieciešama atsauce uz attiecīgo Līguma pantu (uz LES 14. panta 2. punktu), jo tas ir Parlamenta iniciatīvas pamats.

Grozījums Nr.    105

Eiropas Parlamenta Reglaments

85. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

85. pants

85. pants

Ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm

Ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm

1.  Pieprasījumus ieviest ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 20. pantu Parlamenta priekšsēdētājs nodod izskatīšanai atbildīgajā komitejā. Vajadzības gadījumā piemēro Reglamenta 39., 41., 43., 47., 57. līdz 63. un 99. pantu.

1.  Pieprasījumus ieviest ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 20. pantu Parlamenta priekšsēdētājs nodod izskatīšanai atbildīgajā komitejā. Piemēro Reglamenta 99. pantu.

2.  Atbildīgā komiteja pārbauda, vai ir ievērots Līguma par Eiropas Savienību 20. pants un Līguma par Eiropas Savienības darbību 326. līdz 334. pants.

2.  Atbildīgā komiteja pārbauda, vai ir ievērots Līguma par Eiropas Savienību 20. pants un Līguma par Eiropas Savienības darbību 326. līdz 334. pants.

3.  Turpmākos tiesību aktus, kuri ierosināti, pamatojoties uz ciešāku sadarbību pēc tās iedibināšanas, izskata Parlamentā saskaņā ar tām pašām procedūrām kā gadījumos, kad ciešāku sadarbību nepiemēro. Piemēro 47. pantu.

3.  Turpmākos tiesību aktus, kuri ierosināti, pamatojoties uz ciešāku sadarbību pēc tās iedibināšanas, izskata Parlamentā saskaņā ar tām pašām procedūrām kā gadījumos, kad ciešāku sadarbību nepiemēro. Piemēro 47. pantu.

Pamatojums

Ir svītrotas vairākas atsauces (uz 57. līdz 63. pantu — par pirmo lasījumu, un uz 39., 41., 43. un 47. pantu), jo tās ir liekas. Piekrišanas procedūru parasti reglamentē tikai 99. pants.

Grozījums Nr.    106

Eiropas Parlamenta Reglaments

II. sadaļa – 8. nodaļa – numerācija

Spēkā esošais teksts

Grozījums

8. NODAĻA

6. NODAĻA

BUDŽETA PROCEDŪRAS

BUDŽETA PROCEDŪRAS

Grozījums Nr.    107

Eiropas Parlamenta Reglaments

86. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

86. pants

86. pants

Daudzgadu finanšu shēma

Daudzgadu finanšu shēma

Ja Padome prasa Parlamenta piekrišanu attiecībā uz priekšlikumu regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu, jautājumu nodod atbildīgajai komitejai saskaņā ar 99. pantu. Par Parlamenta piekrišanu jānobalso deputātu vairākumam.

Ja Padome prasa Parlamenta piekrišanu attiecībā uz priekšlikumu regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu, jautājumu izskata saskaņā ar 99. pantu. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. panta 2. punktu Parlaments dod piekrišanu, ja par to ir nobalsojis Parlamenta deputātu vairākums.

Grozījums Nr.    108

Eiropas Parlamenta Reglaments

86.a pants (jauns)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

86.a pants

 

Ikgadējā budžeta procedūra

 

Atbildīgā komiteja var nolemt sagatavot jebkādu ziņojumu par budžetu, ko tā uzskata par atbilstošu, ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību pielikumu1a.

 

Jebkura cita komiteja var sniegt atzinumu atbildīgās komitejas noteiktajā termiņā.

 

___________________

 

1a OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

Pamatojums

Ar izdarītajām izmaiņām tiek ierosināts svītrot pašreizējo 87. pantu un to aizstāt ar jaunu pantu par ikgadējo budžeta procedūru.

Grozījums Nr.    109

Eiropas Parlamenta Reglaments

87. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

87. pants

svītrots

Darba dokumenti

 

1.  Deputātiem ir pieejami šādi dokumenti:

 

(a) Komisijas iesniegtais budžeta projekts;

 

(b) pārskats par Padomes apspriedēm attiecībā uz budžeta projektu;

 

(c) Padomes nostāja par budžeta projektu, kas sagatavots saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 3. punktu;

 

(d) visi lēmumu projekti par provizoriskajām divpadsmitdaļām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 315. pantu.

 

2.  Šos dokumentus nodod atbildīgajai komitejai. Visas attiecīgās komitejas var sniegt atzinumu.

 

3.  Ja citas komitejas vēlas sniegt atzinumus, Parlamenta priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā šīm komitejām tas jādara zināms atbildīgajai komitejai.

 

Pamatojums

Grozījums Nr.    110

Eiropas Parlamenta Reglaments

88. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

88. pants

88. pants

Budžeta projekta izskatīšana — pirmais posms

Parlamenta nostāja attiecībā uz budžeta projektu

1.  Ikviens deputāts saskaņā ar turpmāk noteikto kārtību var iesniegt budžeta projekta grozījumu projektus un izteikties par tiem.

1.  Deputāti var individuāli iesniegt atbildīgajai komitejai grozījumus Padomes nostājā attiecībā uz budžeta projektu.

 

Grozījumus Padomes nostājā Parlamentam var iesniegt vismaz 40 deputāti vai komitejas vai politiskās grupas vārdā.

2.  Grozījumu projekti ir pieņemami, ja tie ir iesniegti rakstiski, ja tos ir parakstījuši vismaz 40 deputāti vai ja tie ir iesniegti politiskās grupas vai komitejas vārdā, norādot, uz kuru budžeta pozīciju tie attiecas, un ja ir ievērots ieņēmumu un izdevumu līdzsvara princips. Grozījumu projektos ir visi vajadzīgie norādījumi attiecībā uz paskaidrojumiem, kuri jāpievieno attiecīgajai budžeta pozīcijai.

2.  Grozījumus iesniedz un pamato rakstiski, tos paraksta grozījumu iesniedzēji, un tajos norāda budžeta pozīciju, uz kuru tie attiecas.

Visi budžeta projekta grozījumu projekti jāpamato rakstiski.

 

3.  Parlamenta priekšsēdētājs nosaka grozījumu projektu iesniegšanas termiņu.

3.  Parlamenta priekšsēdētājs nosaka grozījumu iesniegšanas termiņu.

4.  Atbildīgā komiteja sniedz atzinumu par iesniegtajiem tekstiem, pirms tos apspriež plenārsēdē.

4.  Atbildīgā komiteja balso par grozījumiem, pirms tos apspriež plenārsēdē.

Par tiem grozījumu projektiem, kurus atbildīgā komiteja ir noraidījusi, plenārsēdē balso tikai tad, ja Parlamenta priekšsēdētāja noteiktajā termiņā to rakstiski pieprasa kāda komiteja vai vismaz 40 deputāti; šis termiņš jebkurā gadījumā ir vismaz divdesmit četras stundas pirms balsošanas sākuma.

4.a   Par plenārsēdē iesniegtiem grozījumiem, kurus atbildīgā komiteja ir noraidījusi, var balsot tikai tad, ja Parlamenta priekšsēdētāja noteiktajā termiņā to rakstiski pieprasa kāda komiteja vai vismaz 40 deputāti; šis termiņš jebkurā gadījumā ir vismaz divdesmit četras stundas pirms balsošanas sākuma.

5.  Parlamenta tāmes grozījumu projektus, kas līdzīgi tiem, kurus Parlaments ir noraidījis šīs tāmes sastādīšanas laikā, apspriež tikai tad, ja atbildīgā komiteja ir sniegusi labvēlīgu atzinumu.

5.  Parlamenta tāmes grozījumus, kas līdzīgi tiem, kurus Parlaments ir noraidījis tāmes sastādīšanas laikā, apspriež tikai tad, ja atbildīgā komiteja ir sniegusi labvēlīgu atzinumu.

6.  Atkāpjoties no 59. panta 2. punkta noteikumiem, Parlaments balso atsevišķi un secīgi par:

6.  Parlaments balso secīgi par:

–  katru grozījuma projektu,

–  grozījumiem Padomes nostājā attiecībā uz budžeta projektu — pa budžeta iedaļām,

  katru budžeta projekta iedaļu,

 

–  rezolūcijas priekšlikumu par budžeta projektu.

–   rezolūcijas priekšlikumu par budžeta projektu.

Tomēr piemēro 174. panta 4. līdz 8. punkta noteikumus.

Tomēr piemēro 174. panta 4. līdz 8.a punkta noteikumus.

7.  Tos budžeta projekta pantus, nodaļas, sadaļas un iedaļas, par kuriem nav iesniegti grozījumu projekti, uzskata par pieņemtiem.

7.  Tos budžeta projekta pantus, nodaļas, sadaļas un iedaļas, attiecībā uz kuriem nav iesniegti grozījumi, uzskata par pieņemtiem.

8.  Lai grozījumu projektus pieņemtu, par tiem jānobalso Parlamenta deputātu vairākumam.

8.  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 4. punkta a) apakšpunktu, lai grozījumus pieņemtu, par tiem ir jānobalso Parlamenta deputātu vairākumam.

9.  Ja Parlaments ir grozījis budžeta projektu, šādi grozīto budžeta projektu kopā ar pamatojumu nosūta Padomei un Komisijai.

9.  Ja Parlaments ir grozījis Padomes nostāju attiecībā uz budžeta projektu, šādi grozīto nostāju kopā ar pamatojumiem un tās plenārsēdes protokolu, kurā grozījumi tika pieņemti, nosūta Padomei un Komisijai.

10.  Tās sēdes protokolu, kuras laikā Parlaments ir sniedzis atzinumu par budžeta projektu, nosūta Padomei un Komisijai.

 

Pamatojums

The title of Rule 88 is changed and brought in line with point 13 of the Annex to the IIA. As regards the changes to paragraph 1, they clarify the possibility to table amendments to the Council's position.

Paragraph 2 subparagraph 2 is deleted here and included in subparagraph 1.

As regards the changes to paragraph 4, the word "texts" is quite vague and therefore it is replaced by "amendments".

As regards the changes to paragraph 6 in the introductory part, the word "notwithstanding" is deleted to avoid unnecessary questions on the applicability of the other Rules governing the first reading.

The modifications to paragraph 6 subparagraph 2 reflect the changes in Rule 174.

Grozījums Nr.    111

Eiropas Parlamenta Reglaments

89. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

89. pants

95.a pants

Finanšu trialogs

Iestāžu sadarbība

Priekšsēdētājs piedalās regulārās Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētāju sanāksmēs, kas tiek sasauktas pēc Komisijas iniciatīvas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību Sestās daļas II sadaļā minētajām procedūrām. Priekšsēdētājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai sekmētu apspriešanos un attiecīgo iestāžu nostāju samierināšanu nolūkā veicināt iepriekš minēto procedūru īstenošanu.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 324. pantu priekšsēdētājs piedalās regulārās Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētāju sanāksmēs, kas tiek sasauktas pēc Komisijas iniciatīvas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību Sestās daļas II sadaļā minētajām procedūrām. Priekšsēdētājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai sekmētu apspriešanos un attiecīgo iestāžu nostāju samierināšanu nolūkā veicināt iepriekš minēto procedūru īstenošanu.

Parlamenta priekšsēdētājs var uzticēt šo uzdevumu priekšsēdētāja vietniekam, kam ir pieredze budžeta jautājumos, vai par budžeta jautājumiem atbildīgās komitejas priekšsēdētājam.

Parlamenta priekšsēdētājs var uzticēt šo uzdevumu priekšsēdētāja vietniekam, kam ir pieredze budžeta jautājumos, vai par budžeta jautājumiem atbildīgās komitejas priekšsēdētājam.

 

(Šo noteikumu grozītajā redakcijā pārvieto uz nodaļas par budžeta procedūrām beigām, aiz 95. panta.)

Pamatojums

Grozījums Nr.    112

Eiropas Parlamenta Reglaments

91. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

91. pants

91. pants

Budžeta pieņemšana galīgā variantā

Budžeta pieņemšana galīgā variantā

Kad priekšsēdētājs ir pārliecinājies, ka budžets pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta noteikumiem, viņš paziņo plenārsēdē, ka budžets ir pieņemts galīgā variantā. Parlamenta priekšsēdētājs nodrošina tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Ja priekšsēdētājs uzskata, ka budžets ir pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta noteikumiem, viņš paziņo plenārsēdē, ka budžets ir pieņemts galīgā variantā. Parlamenta priekšsēdētājs nodrošina tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Grozījums Nr.    113

Eiropas Parlamenta Reglaments

93. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

93. pants

93. pants

Komisijas budžeta izpildes apstiprināšana

Budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšana Komisijai

Noteikumi par procedūru, kura jāpiemēro, lai pieņemtu lēmumu sniegt Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību finanšu noteikumiem un Finanšu regulu, ir pievienoti Reglamentam11. Minētais pielikums ir pieņemts saskaņā ar 227. panta 2. punktu.

Noteikumi par procedūrām, ko piemēro, lai Komisijai sniegtu apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību finanšu noteikumiem un Finanšu regulu, ir iekļauti Reglamenta pielikumā11.

__________________

__________________

11 Sk. V pielikumu.

11 Sk. V pielikumu.

Pamatojums

Teksta angļu valodas (EN) versijas pielāgojums citām valodu versijām (FR, IT, NL).

Grozījums Nr.    114

Eiropas Parlamenta Reglaments

94. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

94. pants

94. pants

Citas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras

Citas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras

Noteikumi par procedūru, kura jāpiemēro, lai pieņemtu lēmumu sniegt Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi, tieši tāpat attiecas uz procedūru, kurā:

Noteikumi par procedūru, kura jāpiemēro, lai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu Komisijai sniegtu apstiprinājumu par budžeta izpildi, tieši tāpat attiecas uz procedūru, ar kuru:

– Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam sniedz apstiprinājumu par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi;

– Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam sniedz apstiprinājumu par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi;

–  atbildīgajiem darbiniekiem sniedz apstiprinājumu par citu Eiropas Savienības iestāžu un struktūru, piemēram, Padomes (attiecībā uz tāsizpildiestādes darbību), Eiropas Savienības Tiesas, Revīzijas palātas, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas, attiecīgo budžetu izpildi;

–  apstiprinājumu par budžeta izpildi sniedz personām, kas ir atbildīgas par citu Eiropas Savienības iestāžu un struktūru, tāduPadome, Eiropas Savienības Tiesa, Revīzijas palāta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja, budžeta izpildi;

– Komisijai sniedz apstiprinājumu par Eiropas Attīstības fonda budžetu;

– Komisijai sniedz apstiprinājumu par Eiropas Attīstības fonda budžeta izpildi;

– apstiprinājumu par budžeta izpildi sniedz struktūrām, kas ir atbildīgas par to juridiski neatkarīgo vienību budžeta pārvaldību, kuras veic Eiropas Savienības uzdevumus, ciktāl uz to darbību attiecas tiesību normas, kas prasa budžeta izpildes apstiprināšanu Eiropas Parlamentā;

– apstiprinājumu par budžeta izpildi sniedz struktūrām, kas ir atbildīgas par to juridiski neatkarīgo vienību budžeta pārvaldību, kuras veic Eiropas Savienības uzdevumus, ciktāl uz to darbību attiecas tiesību normas, kas paredz, ka Eiropas Parlaments sniedz apstiprinājumu par budžeta izpildi;

Pamatojums

Izmaiņas ievaddaļā ir ierosinātas, lai paskaidrotu, ka apstiprinājums par budžeta izpildi tiek sniegts, pamatojoties uz LESD 319. pantu.

Otrajā ievilkumā tiek svītroti vārdi “(attiecībā uz tās kā izpildiestādes darbību)”, jo ir skaidrs, ka apstiprinājums par budžeta izpildi neattiecas uz Padomes politisko darbību.

Grozījums Nr.    115

Eiropas Parlamenta Reglaments

95. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

95. pants

92.a pants

Parlamenta veiktā budžeta izpildes kontrole

Budžeta izpilde

1.  Parlaments uzrauga kārtējā gada budžeta izpildi. Šo uzdevumu tas uzdod veikt par budžetu un par budžeta izpildes kontroli atbildīgajām komitejām, kā arī pārējām attiecīgajām komitejām.

1.  Parlaments uzrauga kārtējā gada budžeta izpildi. Šo uzdevumu tas uzdod veikt par budžetu un par budžeta izpildes kontroli atbildīgajām komitejām, kā arī pārējām attiecīgajām komitejām.

2.  Katru gadu pirms nākamā gada budžeta projekta izskatīšanas pirmajā lasījumā Parlaments izskata kārtējā budžeta izpildes grūtības un vajadzības gadījumā to veic, pamatojoties uz atbildīgās komitejas iesniegto rezolūcijas priekšlikumu.

2.  Katru gadu pirms nākamā gada budžeta projekta izskatīšanas Parlaments izskata kārtējā budžeta izpildes grūtības un vajadzības gadījumā to veic, pamatojoties uz atbildīgās komitejas iesniegto rezolūcijas priekšlikumu.

 

(Šis pants grozītajā redakcijā tiek pārvietots pirms 93. panta.)

Pamatojums

Grozījums Nr.    116

Eiropas Parlamenta Reglaments

II. sadaļa – 9. nodaļa – numerācija

Spēkā esošais teksts

Grozījums

9. NODAĻA

7. NODAĻA

IEKŠĒJĀS BUDŽETA PROCEDŪRAS

IEKŠĒJĀS BUDŽETA PROCEDŪRAS

Pamatojums

Reglamenta 9. nodaļa kļūst par 7. nodaļu.

Grozījums Nr.    117

Eiropas Parlamenta Reglaments

98. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

98. pants

98. pants

Pilnvaras uzņemties un segt izdevumus

Pilnvaras uzņemties un segt izdevumus, apstiprināt pārskatus un sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi

1.  Parlamenta priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar atbildīgo komiteju uzņemas un sedz vai liek uzņemties un segt izdevumus atbilstoši Prezidija pieņemtajiem iekšējiem finanšu noteikumiem.

1.  Parlamenta priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar atbildīgo komiteju uzņemas un sedz vai liek uzņemties un segt izdevumus atbilstoši Prezidija pieņemtajiem iekšējiem finanšu noteikumiem.

2.  Parlamenta priekšsēdētājs nosūta atbildīgajai komitejai gada pārskatu projektu.

2.  Parlamenta priekšsēdētājs nosūta atbildīgajai komitejai gada pārskatu projektu.

3.  Pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, Parlaments apstiprina pārskatus un lemj par budžeta izpildes apstiprināšanu.

3.  Pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, Parlaments apstiprina pārskatus un lemj par budžeta izpildes apstiprināšanu.

Grozījums Nr.    118

Eiropas Parlamenta Reglaments

II. sadaļa – 10. nodaļa – numerācija

Spēkā esošais teksts

Grozījums

10. NODAĻA

8. NODAĻA

PIEKRIŠANAS PROCEDŪRA

PIEKRIŠANAS PROCEDŪRA

Pamatojums

Reglamenta 10. nodaļa kļūst par 8. nodaļu.

Grozījums Nr.    119

Eiropas Parlamenta Reglaments

99. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

99. pants

99. pants

Piekrišanas procedūra

Piekrišanas procedūra

1.  Ja Parlamentu lūdz dot piekrišanu ierosinātam aktam, Parlaments, pieņemot lēmumu, ņem vērā atbildīgās komitejas sagatavotu ieteikumu pieņemt vai noraidīt attiecīgo aktu. Ieteikumā ir atsauces, bet tajā nav apsvērumu. Tajā var būt īss pamatojums, par kuru ir atbildīgs referents un par kuru nebalso. Pēc analoģijas piemēro 56. panta 1. punktu. Komitejā iesniegtie grozījumi ir pieņemami tikai tad, ja to mērķis ir pilnībā mainīt referenta ierosināto ieteikumu.

1.  Ja Parlamentu lūdz dot piekrišanu juridiski saistošam aktam, atbildīgā komiteja iesniedz Parlamentam ieteikumu pieņemt vai noraidīt ierosināto aktu.

 

Ieteikumā ir atsauces, bet tajā nav apsvērumu. Komitejā iesniegtie grozījumi ir pieņemami tikai tad, ja to mērķis ir pilnībā mainīt referenta ierosināto ieteikumu.

 

Ieteikumam var pievienot īsu paskaidrojumu, par kuru ir atbildīgs referents un par kuru nebalso. Pēc analoģijas piemēro 56. panta 1. punktu.

Atbildīgā komiteja var iesniegt nenormatīvas rezolūcijas priekšlikumu. Citas komitejas var būt iesaistītas rezolūcijas sagatavošanā saskaņā ar 201. panta 3. punktu, to lasot saistībā ar 53., 54. vai 55. pantu.

1.a   Vajadzības gadījumā atbildīgā komiteja var iesniegt arī ziņojumu, kurā iekļauts nenormatīvas rezolūcijas priekšlikums, kurā izklāstīti iemesli tam, kāpēc Parlamentam būtu jādod vai jāatsaka piekrišana, un attiecīgā gadījumā sniegti ieteikumi attiecībā uz ierosinātā akta īstenošanu.

 

1.b   Atbildīgā komiteja pieprasījumu dot piekrišanu izskata bez liekas kavēšanās. Ja atbildīgā komiteja sešu mēnešu laikā pēc tam, kad tai ir nodots pieprasījums dot piekrišanu, nav pieņēmusi ieteikumu, Priekšsēdētāju konference var vai nu iekļaut jautājumu izskatīšanai nākamās sesijas darba kārtībā, vai pienācīgi pamatotos gadījumos nolemt pagarināt sešu mēnešu termiņu.

Parlaments lēmumu par piekrišanu pieņem ar vienu balsojumu par aktu, kuram saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību vai Līgumu par Eiropas Savienības darbību vajadzīga Parlamenta piekrišana, neatkarīgi no tā, vai atbildīgās komitejas ieteikums ir apstiprināt vai noraidīt aktu, un nevar iesniegt nekādus grozījumus. Vajadzīgais vairākums, lai piekrišanu pieņemtu, ir vairākums, kas noteikts tajā Līguma par Eiropas Savienību vai Līguma par Eiropas Savienības darbību pantā, kurš veido ierosinātā akta juridisko pamatu, vai nodotais balsu vairākums, ja attiecīgajā pantā vairākums nav noteikts. Ja vajadzīgais vairākums netiek iegūts, uzskata, ka ierosinātais akts ir noraidīts.

1.c   Parlaments lēmumu par ierosināto aktu pieņem ar vienu balsojumu par piekrišanu neatkarīgi no tā, vai atbildīgās komitejas ieteikums ir apstiprināt vai noraidīt aktu, un iesniegt grozījumus nav iespējams. Ja vajadzīgais vairākums netiek iegūts, uzskata, ka ierosinātais akts ir noraidīts.

2.  Turklāt attiecībā uz starptautiskiem nolīgumiem, pievienošanās līgumiem, gadījumiem, kad konstatē, ka dalībvalsts ir vairākkārt nopietni pārkāpusi pamatprincipus, kā arī attiecībā uz Parlamenta sastāva noteikšanu, ciešākas sadarbības izveidi starp dalībvalstīm un daudzgadu finanšu shēmas pieņemšanu piemēro attiecīgi 108., 81., 83., 84., 85. un 86. pantu.

 

3.  Ja ir vajadzīga Parlamenta piekrišana leģislatīvā akta priekšlikumam vai paredzētam starptautiskam nolīgumam, atbildīgā komiteja var iesniegt Parlamentam starpposma ziņojumu kopā ar rezolūcijas priekšlikumu, kurā ir ieteikumi par ierosinātā leģislatīvā akta vai paredzētā starptautiskā nolīguma grozīšanu vai īstenošanu.

3.  Ja ir vajadzīga Parlamenta piekrišana, atbildīgā komiteja jebkurā laikā var iesniegt Parlamentam starpposma ziņojumu kopā ar rezolūcijas priekšlikumu, kurā ir ieteikumi par ierosinātā akta grozīšanu vai īstenošanu.

4.  Atbildīgā komiteja pieprasījumu dot piekrišanu izskata bez liekas kavēšanās. Ja atbildīgā komiteja sešu mēnešu laikā pēc tam, kad tai ir nosūtīts pieprasījums dot piekrišanu, nolemj ieteikumu nesniegt vai ieteikumu nav pieņēmusi, Priekšsēdētāju konference var vai nu jautājumu iekļaut nākamās sesijas darba kārtībā izskatīšanai, vai pienācīgi pamatotos gadījumos nolemt sešu mēnešu termiņu pagarināt.

 

Ja ir nepieciešama Parlamenta piekrišana paredzētam starptautiskam nolīgumam, Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ieteikumu, var nolemt piekrišanas procedūru apturēt uz laiku, kas nepārsniedz gadu.

 

Pamatojums

The changes to paragraph 1 reflect the fact that having an explanatory statement as a means of supporting/reinforcing the recommendation by rapporteur/committee is useful (it may lead to fewer reports under paragraph 2 as the committee would not draft them regularly in order to explain its (new)position).

Paragraph 1 subparagraph 2 shall become par 1a. The addition of "also" aims to clarify this aspect. The references to Rules 53, 54 and 55 are deleted because they are superfluous and might even lead to an erroneous “a contrary” reasoning concerning the first subparagraph (where Rule 53 and Rule 55 could apply, but not Rule 54). The fact that Rule 54 cannot apply to a report concerning the consent procedure stricto sensu is mentioned explicitly under Rule 54.

The text of paragraph 1 b (new) is moved from the first subparagraph of Rule 99(4) and streamlined.

The suggested changes to paragraph 1 subparagraph 3 aim to streamline the text and to delete provisions which are superfluous. Parliament's consent is always required because of a Treaty provision. The majority is also clearly indicated.

The suggested deletion of paragraph 2 aim to streamline the text and to delete provisions which are superfluous. This paragraph just reiterates some (but not all) situations where consent is required and which are already described in Rules 108, 81, 83, 84, 85 & 86.

The text of paragraph 4 subparagraph 1 is moved to a new paragraph 1b of Rule 99 and streamlined.

Paragraph 4 subparagraph 2 is to be deleted here and moved under Rule 108. This provision only applies to envisaged international agreements, because of the involvement of (and probable need for clarification for) third parties, and could therefore be moved under Rule 108. This paragraph does not impede Parliament abrogating at any time its decision to suspend, nor does it prevent Parliament from renewing it after its expiry.

Grozījums Nr.    120

Eiropas Parlamenta Reglaments

II. sadaļa – 11. nodaļa – numerācija

Spēkā esošais teksts

Grozījums

11. NODAĻA

9. NODAĻA

CITAS PROCEDŪRAS

CITAS PROCEDŪRAS

Grozījums Nr.    121

Eiropas Parlamenta Reglaments

100. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

100. pants

100. pants

Atzinumu sniegšanas procedūra Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta nozīmē

Procedūra atzinumu sniegšanai par izņēmumiem attiecībā uz euro ieviešanu

1.  Ja Parlamentu aicina sniegt atzinumu par Padomes ieteikumiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta 2. punktu, Parlaments pēc tam, kad Padome plenārsēdē ir iepazīstinājusi ar saviem ieteikumiem, apspriežas, pamatojoties uz atbildīgās Parlamenta komitejas rakstiski vai mutiski iesniegto priekšlikumu pieņemt vai noraidīt ieteikumus, par kuriem Parlamentam jāsniedz atzinums.

1.  Ja Parlamentu aicina sniegt atzinumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta 2. punktu, Parlaments apspriežas, pamatojoties uz atbildīgās Parlamenta komitejas ziņojumu, kurā ieteikts pieņemt vai noraidīt ierosināto aktu.

2.  Pēc tam Parlaments balso par ieteikumiem kopumā, un tiem nevar iesniegt nekādus grozījumus.

2.  Pēc tam Parlaments ar vienu balsojumu balso par ierosināto aktu, un tajā nevar iesniegt nekādus grozījumus.

Pamatojums

Šo panta virsrakstā izdarīto izmaiņu mērķis ir padarīt to saprotamāku.

Izmaiņas 1. punktā izdarītas tāpēc, ka pants pašreizējā redakcijā neatbilst visā pilnībā LESD 140. panta 2. punktam un tajā nav atspoguļota pašreizējā prakse. Parlamentu aicina sniegt atzinumu par Padomes lēmuma projektu, nevis par “Padomes ieteikumiem” (minētā Padomes lēmuma projekta pamatā ir ieteikums, ko sniedz dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro). ECON komiteja sistemātiski sagatavo ziņojumu.

Grozījums Nr.    122

Eiropas Parlamenta Reglaments

102. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

102. pants

102. pants

Procedūras brīvprātīgu vienošanos izskatīšanai

Procedūras iecerētu brīvprātīgu vienošanos izskatīšanai

1. Ja Komisija informē Parlamentu par nodomu izskatīt iespēju slēgt brīvprātīgas vienošanās, nevis pieņemt tiesību aktus, atbildīgā komiteja var sagatavot ziņojumu par attiecīgā jautājuma būtību saskaņā ar 52. pantu.

1. Ja Komisija informē Parlamentu par nodomu izskatīt iespēju slēgt brīvprātīgas vienošanās, nevis pieņemt tiesību aktus, atbildīgā komiteja var sagatavot ziņojumu par attiecīgā jautājuma būtību saskaņā ar 52. pantu.

2. Ja Komiteja paziņo par nodomu slēgt brīvprātīgu vienošanos, atbildīgā komiteja var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu ar ieteikumu pieņemt vai noraidīt priekšlikumu, norādot, ar kādiem nosacījumiem priekšlikums jāpieņem vai jānoraida.

2. Ja Komisija paziņo par nodomu slēgt brīvprātīgu vienošanos, atbildīgā komiteja var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu ar ieteikumu pieņemt vai noraidīt priekšlikumu, norādot, ar kādiem nosacījumiem priekšlikums jāpieņem vai jānoraida.

Pamatojums

Pašreizējais virsraksts ir maldinošs, jo tas rada priekšstatu, ka brīvprātīgā vienošanās jau ir noslēgta.

Grozījums Nr.    123

Eiropas Parlamenta Reglaments

103. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

103. pants

103. pants

Kodifikācija

Kodifikācija

1.  Ja Parlamentam iesniedz priekšlikumu par kāda Eiropas Savienības tiesību aktu kodifikāciju, šo priekšlikumu nodod izskatīšanai par juridiskajiem jautājumiem atbildīgajā komitejā. Tā izskata priekšlikumu saskaņā ar iestāžu līmenī pieņemtajiem noteikumiem12, lai pārliecinātos, ka tas attiecas tikai uz kodifikāciju un neietver citus būtiskus grozījumus.

1.  Ja Parlamentam iesniedz priekšlikumu par kāda Eiropas Savienības tiesību aktu kodifikāciju, šo priekšlikumu nodod izskatīšanai par juridiskajiem jautājumiem atbildīgajā komitejā. Tā izskata priekšlikumu saskaņā ar iestāžu līmenī pieņemtajiem noteikumiem12, lai pārliecinātos, ka tas attiecas tikai uz kodifikāciju un neietver citus būtiskus grozījumus.

2.  Komitejai, kas bija atbildīga par kodificējamajiem dokumentiem, pēc pašas vai tās komitejas pieprasījuma, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, var lūgt atzinumu par kodifikācijas piemērotību.

2.  Komitejai, kas bija atbildīga par kodificējamajiem dokumentiem, pēc pašas vai tās komitejas pieprasījuma, kura ir atbildīga par juridiskajiem jautājumiem, var lūgt atzinumu par kodifikācijas piemērotību.

3.  Grozījumi priekšlikuma redakcijā nav pieņemami.

3.  Grozījumi priekšlikuma redakcijā nav pieņemami.

Tomēr pēc referenta pieprasījuma par juridiskajiem jautājumiem atbildīgās komitejas priekšsēdētājs saistībā ar tehniskiem pielāgojumiem var iesniegt minētajai komitejai grozījumus apstiprināšanai, ar nosacījumu, ka tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu priekšlikuma atbilstību kodifikācijas noteikumiem un neietver nekādus būtiskus grozījumus priekšlikumā.

Tomēr pēc referenta pieprasījuma par juridiskajiem jautājumiem atbildīgās komitejas priekšsēdētājs var iesniegt apstiprināšanai minētajā komitejā tehniskus pielāgojumus ar nosacījumu, ka tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu priekšlikuma atbilstību kodifikācijas noteikumiem, un neietver nekādus būtiskus grozījumus priekšlikumā.

4.  Ja juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja secina, ka priekšlikumā nav iekļauti nekādi būtiski grozījumi Eiropas Savienības tiesību aktā, tā iesniedz to Parlamentā apstiprināšanai.

4.  Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja secina, ka priekšlikumā nav iekļauti nekādi būtiski grozījumi Eiropas Savienības tiesību aktā, tā iesniedz to Parlamentā apstiprināšanai.

Ja komiteja secina, ka priekšlikums ietver kādus būtiskus grozījumus, tā iesaka Parlamentam šo priekšlikumu noraidīt.

Ja komiteja secina, ka priekšlikums ietver kādus būtiskus grozījumus, tā iesaka Parlamentam šo priekšlikumu noraidīt.

Abos šajos gadījumos Parlaments piemēro viena balsojuma procedūru — bez grozījumiem un debatēm.

Abos šajos gadījumos Parlaments piemēro viena balsojuma procedūru — bez grozījumiem un debatēm.

__________________

__________________

12 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgums par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai, 4. punkts (OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.).

12 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgums par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai, 4. punkts (OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.).

Pamatojums

Ierosināto izmaiņu mērķis ir padarīt skaidrāku panta formulējumu, kā arī saskaņot to ar pašreizējo praksi.

Grozījums Nr.    124

Eiropas Parlamenta Reglaments

104. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

104. pants

104. pants

Pārstrādāšana

Pārstrādāšana

1.  Ja Parlamentam iesniedz priekšlikumu par Eiropas Savienības tiesību aktu pārstrādāšanu, šo priekšlikumu nodod izskatīšanai par juridiskajiem jautājumiem atbildīgajā komitejā un par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā.

1.  Ja Parlamentam iesniedz priekšlikumu par Eiropas Savienības tiesību aktu pārstrādāšanu, šo priekšlikumu nodod izskatīšanai par juridiskajiem jautājumiem atbildīgajā komitejā un par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā.

2.  Par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja to izskata saskaņā ar iestāžu līmenī pieņemtajiem noteikumiem13, lai pārliecinātos, ka tas neietver nekādus citus būtiskus grozījumus, un tajā ir vienīgi tie grozījumi, kuri skaidri norādīti pašā priekšlikumā.

2.  Par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja to izskata saskaņā ar iestāžu līmenī pieņemtajiem noteikumiem13, lai pārliecinātos, ka tas neietver nekādus citus būtiskus grozījumus un ka tajā ir vienīgi tie grozījumi, kuri skaidri norādīti pašā priekšlikumā.

Saistībā ar šo izskatīšanu priekšlikuma teksta grozījumi nav pieņemami. Tomēr 103. panta 3. punkta otro daļu piemēro tām daļām pārstrādājamā priekšlikumā, kas paliek iepriekšējā redakcijā.

Saistībā ar šo izskatīšanu priekšlikuma teksta grozījumi nav pieņemami. Tomēr 103. panta 3. punkta otro daļu piemēro tām daļām pārstrādājamā priekšlikumā, kas paliek iepriekšējā redakcijā.

3.  Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja uzskata, ka priekšlikums neietver citus būtiskus grozījumus, kā vienīgi tajā skaidri norādītos grozījumus, tā informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

3.  Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja uzskata, ka priekšlikums neietver citus būtiskus grozījumus, kā vienīgi tajā skaidri norādītos grozījumus, tā informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

Šadā gadījumā un saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti Reglamenta 169. un 170. pantā, grozījumi ir pieņemami tikai par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā attiecībā uz tām priekšlikuma teksta daļām, kurās ietverti būtiski grozījumi.

Šādā gadījumā un saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti Reglamenta 169. un 170. pantā, grozījumi ir pieņemami tikai par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā attiecībā uz tām priekšlikuma teksta daļām, kurās ietverti būtiski grozījumi.

Tomēr, ja atbildīgā komiteja saskaņā ar Iestāžu nolīguma 8. punktu ir nolēmusi arī iesniegt grozījumus priekšlikuma kodificētajām daļām, tā nekavējoties paziņo šo nodomu Padomei un Komisijai, un Komisijas pienākums, pirms notiek balsošana saskaņā ar 58. pantu, ir informēt šo komiteju par savu nostāju attiecībā uz grozījumiem un par to, vai Komisija paredz atsaukt pārstrādāšanas priekšlikumu.

Tomēr izņēmuma gadījumā un izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas priekšsēdētājs var pieņemt grozījumus tajās priekšlikuma daļās, kuras nav tikušas mainītas, ja viņš uzskata, ka tas ir steidzami nepieciešams tādēļ, lai nodrošinātu teksta iekšējo konsekvenci, vai tādēļ, ka šie grozījumi ir cieši saistīti ar citiem grozījumiem, kas ir pieņemami. Šādus iemeslus norāda rakstiskā grozījumu pamatojumā.

4.  Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja uzskata, ka priekšlikums ietver ne tikai tajā skaidri norādītos grozījumus, bet arī citus būtiskus grozījumus, tā ierosina Parlamentam priekšlikumu noraidīt un par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

4.  Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja uzskata, ka priekšlikums ietver ne tikai tajā skaidri norādītos grozījumus, bet arī citus būtiskus grozījumus, tā ierosina Parlamentam priekšlikumu noraidīt un par to informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

Šadā gadījumā Parlamenta priekšsēdētājs aicina Komisiju atsaukt priekšlikumu. Ja Komisija atsauc priekšlikumu, priekšsēdētājs konstatē, ka procedūrai nav objekta, un par to informē Padomi. Ja Komisija neatsauc priekšlikumu, Parlaments nosūta to par konkrēto jautājumu atbildīgajai komitejai, kas to izskata saskaņā ar parasto procedūru.

Šādā gadījumā Parlamenta priekšsēdētājs aicina Komisiju atsaukt priekšlikumu. Ja Komisija atsauc priekšlikumu, priekšsēdētājs konstatē, ka procedūrai nav objekta, un par to informē Padomi. Ja Komisija neatsauc priekšlikumu, Parlaments nosūta to par konkrēto jautājumu atbildīgajai komitejai, kas to izskata saskaņā ar parasto procedūru.

__________________

__________________

13 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgums par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu, 9. punkts (OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.).

13 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgums par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu, 9. punkts (OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.).

Pamatojums

Parliament has repeatedly considered recasting as the normal legislative technique (for one of the latest resolutions, see 2011/2029(INI), para. 41), but the Commission has reduced the number of recasting proposals because of the current wording of this Rule and its implications in terms of unrestricted and unpredictable amending powers. Given the reluctance of the Commission to forward new proposals for recast due to the powers of Parliament to introduce substantive changes, a new drafting is proposed. The proposed change reinstates the original wording of this paragraph (amended in 2009) with a view to clarifying the boundaries of Parliament's amending powers and encouraging the Commission to present more recasting proposals. Although the current Rule is silent on that, the same criteria should apply at plenary stage.

Grozījums Nr.    125

Eiropas Parlamenta Reglaments

II. sadaļa – 9.a nodaļa (jauna)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

9.A NODAĻA

 

Deleģētie akti un īstenošanas akti

Pamatojums

Skaidrības labad ir izveidota jauna nodaļa par deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem.

Grozījums Nr.    126

Eiropas Parlamenta Reglaments

105. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

105. pants

105. pants

Deleģētie akti

Deleģētie akti

1.  Ja Komisija iesniedz Parlamentam deleģētu aktu, Parlamenta priekšsēdētājs to nodod komitejai, kas ir atbildīga par tiesību pamataktu, un tā var lemt par referenta iecelšanu viena vai vairāku deleģēto aktu izskatīšanai.

1.  Ja Komisija iesniedz Parlamentam deleģētu aktu, Parlamenta priekšsēdētājs to nodod komitejai, kas ir atbildīga par tiesību pamataktu, un tā var nolemt viena vai vairāku deleģēto aktu izskatīšanu uzticēt kādam no saviem locekļiem.

2.  Parlamenta priekšsēdētājs plenārsēdē paziņo datumu, kurā deleģētais akts saņemts visās oficiālajās valodās, un termiņu, kurā var izteikt iebildumus. Minēto termiņu sāk skaitīt no šā datuma.

2.  Nākamajā sesijā pēc deleģētā akta saņemšanas Parlamenta priekšsēdētājs plenārsēdē paziņo datumu, kurā deleģētais akts saņemts visās oficiālajās valodās, un termiņu, kurā var izteikt iebildumus. Minēto termiņu sāk skaitīt no deleģētā akta saņemšanas datuma.

Paziņojumu publicē sēdes protokolā, norādot atbildīgās komitejas nosaukumu.

Paziņojumu publicē sēdes protokolā, norādot atbildīgās komitejas nosaukumu.

3.  Atbildīgā komiteja, ievērojot tiesību pamatakta noteikumus un — ja tā to uzskata par vajadzīgu — pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām komitejām var iesniegt Parlamentam argumentētu rezolūcijas priekšlikumu. Minētajā rezolūcijas priekšlikumā izklāsta Parlamenta iebilšanas iemeslus un tajā var būt prasība, lai Komisija iesniedz jaunu deleģēto aktu, kurā būtu ņemti vērā Parlamenta ieteikumi.

3.  Atbildīgā komiteja, ievērojot tiesību pamatakta noteikumus un — ja tā to uzskata par vajadzīgu — pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām komitejām var iesniegt Parlamentam argumentētu rezolūcijas priekšlikumu, kurā izteikti iebildumi pret deleģēto aktu. Ja 10 darbdienas pirms tās sesijas sākuma, kuras trešdiena ir pirms dienas, kad beidzas 5. punktā minētais termiņš, un ir vistuvāk šai dienai, atbildīgā komiteja nav iesniegusi šādu rezolūcijas priekšlikumu, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu par šo jautājumu iekļaušanai iepriekš minētās sesijas darba kārtībā.

4.  Ja 10 darba dienas pirms tās sesijas sākuma, kurā trešdiena ir pirms dienas, kad beidzas 5. punktā minētais termiņš, un vistuvāk tai, atbildīgā komiteja rezolūcijas priekšlikumu nav iesniegusi, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu par to, lai jautājumu iekļautu iepriekš minētās sesijas darba kārtībā.

 

 

4.a  Ikvienā rezolūcijas priekšlikumā, kas iesniegts saskaņā ar 3. punktu, izklāsta Parlamenta iebildumu iemeslus, un tajā var iekļaut prasību Komisijai, aicinot to iesniegt jaunu deleģēto aktu, kurā ir ņemti vērā Parlamenta ieteikumi.

5.  Lēmumu par visiem iesniegtajiem rezolūciju priekšlikumiem Parlaments pieņem tiesību pamataktā paredzētajā termiņā ar balsu vairākumu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā.

5.  Šādu rezolūcijas priekšlikumu Parlaments apstiprina tiesību pamataktā paredzētajā termiņā un atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta 2. punktam — ar deputātu balsu vairākumu.

Ja atbildīgā komiteja uzskata, ka saskaņā ar tiesību pamataktu ir nepieciešams pagarināt termiņu, kurā var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu, atbildīgās komitejas priekšsēdētājs Parlamenta vārdā par šādu pagarinājumu informē Padomi un Komisiju.

Ja atbildīgā komiteja uzskata, ka saskaņā ar tiesību pamatakta noteikumiem ir nepieciešams pagarināt termiņu, kurā var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu, atbildīgās komitejas priekšsēdētājs Parlamenta vārdā par šādu pagarinājumu informē Padomi un Komisiju.

6.  Ja atbildīgā komiteja iesaka Parlamentam pirms tiesību pamataktā paredzētā termiņa beigām paziņot, ka tas neizteiks iebildumus pret deleģēto aktu,

6.  Ja atbildīgā komiteja iesaka Parlamentam pirms tiesību pamataktā paredzētā termiņa beigām paziņot, ka tas neizteiks iebildumus pret deleģēto aktu,

– tā ar argumentētu vēstuli par to informē Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētāju un iesniedz ieteikumu šajā sakarā;

– tā ar argumentētu vēstuli par to informē Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētāju un iesniedz ieteikumu šajā sakarā;

– ja nākamajā Komiteju priekšsēdētāju konferences sanāksmē vai, steidzamos gadījumos izmantojot rakstisku procedūru, iebildumi nav izteikti, tās priekšsēdētājs par to paziņo Parlamenta priekšsēdētājam, kas savukārt plenārsēdē iespējami drīz informē deputātus;

– ja nākamajā Komiteju priekšsēdētāju konferences sanāksmē vai steidzamos gadījumos — ar rakstiskas procedūras palīdzību iebildumi nav izteikti, tās priekšsēdētājs par to paziņo Parlamenta priekšsēdētājam, kas savukārt plenārsēdē iespējami drīz informē deputātus;

– ja 24 stundu laikā pēc paziņošanas plenārsēdē kāda politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti iebilst pret ieteikumu, par to balso;

– ja 24 stundu laikā pēc paziņošanas plenārsēdē kāda politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti iebilst pret ieteikumu, par to balso;

– ja tajā pašā termiņā iebildumi nav izteikti, ierosināto ieteikumu uzskata par apstiprinātu;

– ja tajā pašā termiņā iebildumi nav izteikti, ierosināto ieteikumu uzskata par apstiprinātu;

– kad šāds ieteikums ir pieņemts, visi turpmākie priekšlikumi izteikt iebildumus pret deleģēto aktu nav pieņemami.

– kad šāds ieteikums ir pieņemts, visi turpmākie priekšlikumi izteikt iebildumus pret deleģēto aktu nav pieņemami.

7.  Atbildīgā komiteja, ievērojot tiesību pamatakta noteikumus, var uzņemties iniciatīvu iesniegt Parlamentam argumentētu rezolūcijas priekšlikumu, ar kuru pilnībā vai daļēji atsauc attiecīgajā aktā paredzēto pilnvaru deleģējumu. Parlaments lēmumu pieņem ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā noteikto balsu vairākumu.

7.  Atbildīgā komiteja, ievērojot tiesību pamatakta noteikumus, var iesniegt Parlamentam rezolūcijas priekšlikumu, ar kuru pilnībā vai daļēji atsauc attiecīgajā aktā paredzēto pilnvaru deleģējumu vai iebilst pret pilnvaru deleģējuma termiņa automātisku pagarināšanu.

 

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta 2. punktu par lēmumu atsaukt pilnvaru deleģējumu jānobalso Parlamenta deputātu vairākumam.

8.  Parlamenta priekšsēdētājs informē Padomi un Komisiju par nostājām, kas pieņemtas saskaņā ar šo pantu.

8.  Parlamenta priekšsēdētājs informē Padomi un Komisiju par nostājām, kas pieņemtas saskaņā ar šo pantu.

Pamatojums

As regards the changes to paragraph 1, they reflect the practice: the motions for resolutions for objecting a delegated act are tabled by the committee responsible, either in the name of the Committee Chair, or in the name of the authors of the original request.

The changes to paragraph 2 aims at clarifying it: in the second sentence, the date could be "the date" expressly mentioned in the first sentence or the date of the announcement (see the impact of the date of announcement on the deadlines for second reading).

The last sentence of paragraph 3 shall become paragraph 4a. The restructuring of paragraphs 3 and 4 aims to clarify that the current paragraph 3 second sentence also applies when a motion for resolution is tabled by a political group or at least 40 Members.

Paragraph 4 is deleted here and moved to the end of paragraph 3.

The insertion of paragraph 4 a (new) is meant to broaden the scope as indicated in paragraph 3 above.

As regards the changes to paragraph 7: the Treaty does not require any specific reasons by EP when revoking a delegation of powers, therefore the word "reasoned" is deleted. Moreover, a provision governing the decision whereby Parliament opposes the tacit extension of the period of delegation of powers is introduced in Rule 105 as no such provision existed so far.

Grozījums Nr.    127

Eiropas Parlamenta Reglaments

106. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

106. pants

106. pants

Īstenošanas akti un pasākumi

Īstenošanas akti un pasākumi

1.  Ja Komisija iesniedz Parlamentam īstenošanas akta vai pasākuma projektu, Parlamenta priekšsēdētājs to nodod komitejai, kas ir atbildīga par tiesību pamataktu, un tā var lemt par referenta iecelšanu viena vai vairāku īstenošanas aktu vai pasākumu projektu izskatīšanai.

1.  Ja Komisija iesniedz Parlamentam īstenošanas akta vai pasākuma projektu, Parlamenta priekšsēdētājs to nodod komitejai, kas ir atbildīga par tiesību pamataktu, un tā var nolemt viena vai vairāku īstenošanas aktu vai pasākumu projektu izskatīšanu uzticēt kādam no saviem locekļiem.

2.  Atbildīgā komiteja var iesniegt Parlamentam argumentētu rezolūcijas priekšlikumu, kurā norādīts, ka īstenošanas akta vai pasākuma projekts pārsniedz tiesību pamataktā paredzētās īstenošanas pilnvaras vai ka tas citu iemeslu dēļ neatbilst Savienības tiesību normām.

2.  Atbildīgā komiteja var iesniegt Parlamentam argumentētu rezolūcijas priekšlikumu, kurā norādīts, ka īstenošanas akta vai pasākuma projekts pārsniedz tiesību pamataktā paredzētās īstenošanas pilnvaras vai ka tas citu iemeslu dēļ neatbilst Savienības tiesību normām.

3.  Rezolūcijas priekšlikumā var būt prasība, lai Komisija aktu, pasākumu vai akta vai pasākuma projektu atsauc, to groza, ņemot vērā Parlamenta izteiktos iebildumus, vai iesniedz jaunu likumdošanas priekšlikumu. Parlamenta priekšsēdētājs par pieņemto nostāju informē Padomi un Komisiju.

3.  Rezolūcijas priekšlikumā var būt prasība, lai Komisija īstenošanas akta vai pasākuma projektu atsauc, to groza, ņemot vērā Parlamenta izteiktos iebildumus, vai iesniedz jaunu likumdošanas priekšlikumu. Parlamenta priekšsēdētājs par pieņemto nostāju informē Padomi un Komisiju.

4.  Ja uz Komisijas paredzētajiem īstenošanas pasākumiem attiecas regulatīvā kontroles procedūra, kura paredzēta Padomes Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību, piemēro šādus papildu noteikumus:

4.  Ja uz Komisijas paredzētajiem īstenošanas pasākumiem attiecas regulatīvā kontroles procedūra, kura paredzēta Padomes Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību, piemēro šādus papildu noteikumus:

a)  kontroles laiku sāk skaitīt no brīža, kad pasākumu projekts ir iesniegts Parlamentam visās oficiālajās valodās. Ja piemēro īsāku termiņu, nekā paredzēts Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 5. punkta b) apakšpunktā, un steidzamos gadījumos, kas minēti Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā, ja vien atbildīgās komitejas priekšsēdētājs neiebilst, kontroles laiku sāk skaitīt no dienas, kad Parlaments ir saņēmis īstenošanas pasākumu galīgo projektu valodu versijās, kas iesniegtas tās komitejas locekļiem, kura izveidota saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK. Šādā gadījumā 158. pantu nepiemēro;

a)  kontroles laiku sāk skaitīt no brīža, kad īstenošanas pasākuma projekts ir iesniegts Parlamentam visās oficiālajās valodās. Ja piemēro īsāku termiņu, nekā paredzēts Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 5. punkta b) apakšpunktā, un steidzamos gadījumos, kas minēti Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā, ja vien atbildīgās komitejas priekšsēdētājs neiebilst, kontroles laiku sāk skaitīt no dienas, kad Parlaments ir saņēmis īstenošanas pasākuma galīgo projektu valodu versijās, kas iesniegtas tās komitejas locekļiem, kura izveidota saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK. Abos iepriekšējā teikumā minētajos gadījumos 158. pantu nepiemēro;

b)  ja īstenošanas pasākuma projekta pamatā ir Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 5. vai 6. punkts, kuros ir noteikti saīsināti termiņi Parlamenta iebildumu izteikšanai, atbildīgās komitejas priekšsēdētājs var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu, kurā izteikti iebildumi pret pasākuma projekta pieņemšanu, ja atbildīgā komiteja noteiktajā termiņā nav varējusi sarīkot sanāksmi;

b)  ja īstenošanas pasākuma projekta pamatā ir Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 5. vai 6. punkts, kuros ir noteikti saīsināti termiņi Parlamenta iebildumu izteikšanai, atbildīgās komitejas priekšsēdētājs var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu, kurā izteikti iebildumi pret pasākuma projekta pieņemšanu, ja atbildīgā komiteja noteiktajā termiņā nav varējusi sarīkot sanāksmi;

c)  Parlaments ar deputātu balsu vairākumu var iebilst pret īstenošanas pasākuma projekta pieņemšanu, norādot, ka šis projekts pārsniedz pamataktā paredzētās īstenošanas pilnvaras, neatbilst pamatakta mērķim vai saturam vai arī tajā nav ievērots subsidiaritātes princips vai proporcionalitātes princips;

c)  Parlaments ar deputātu balsu vairākumu var pieņemt rezolūciju, ar ko iebilst pret īstenošanas pasākuma projekta pieņemšanu un norāda, ka šis projekts pārsniedz pamataktā paredzētās īstenošanas pilnvaras, neatbilst pamatakta mērķim vai saturam vai arī tajā nav ievērots subsidiaritātes princips vai proporcionalitātes princips.

 

Ja 10 darbdienas pirms tās sesijas sākuma, kuras trešdiena ir pirms dienas, kad beidzas termiņš iebildumu izteikšanai pret īstenošanas pasākuma projekta pieņemšanu, un ir vistuvāk šai dienai, atbildīgā komiteja nav iesniegusi šādu rezolūcijas priekšlikumu, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu par šo jautājumu iekļaušanai iepriekš minētās sesijas darba kārtībā.

d)  ja atbildīgā komiteja saistībā ar Komisijas pienācīgi pamatotu pieprasījumu argumentētā vēstulē iesaka Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam, lai Parlaments pirms Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā un/vai 5.a panta 4. punkta e) apakšpunktā paredzētā parastā termiņa beigām paziņo, ka tas neizteiks iebildumus pret ierosināto pasākumu, piemēro Reglamenta 105. panta 6. punktā noteikto procedūru.

d)  ja atbildīgā komiteja argumentētā vēstulē Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam iesaka, lai Parlaments pirms Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā un/vai 5.a panta 4. punkta e) apakšpunktā paredzētā parastā termiņa beigām paziņo, ka tas neizteiks iebildumus pret ierosināto pasākumu, piemēro Reglamenta 105. panta 6. punktā noteikto procedūru.

Pamatojums

Teksta precizējums a) apakšpunktā, jo 158. pantu nepiemēro tikai divos gadījumos, kas minēti Padomes Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 5. punkta b) apakšpunktā un 6. punktā.

Grozījums Nr.    128

Eiropas Parlamenta Reglaments

108. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

108. pants

108. pants

Starptautiski nolīgumi

Starptautiski nolīgumi

1.  Kad ir paredzēts sākt sarunas par starptautiska nolīguma slēgšanu, atjaunošanu vai grozīšanu, atbildīgā komiteja var nolemt sagatavot ziņojumu vai citādā veidā uzraudzīt procedūru un informēt Komiteju priekšsēdētāju konferenci par šo lēmumu. Attiecīgā gadījumā saskaņā ar 53. panta 1. punktu var lūgt citām komitejām sniegt atzinumu. Ja vajadzīgs, piemēro 201. panta 2. punktu, 54. vai 55. pantu.

1.  Kad ir paredzēts sākt sarunas par starptautiska nolīguma slēgšanu, atjaunošanu vai grozīšanu, atbildīgā komiteja var nolemt sagatavot ziņojumu vai citādā veidā uzraudzīt šo sagatavošanās posmu. Tā par šo lēmumu informē Komiteju priekšsēdētāju konferenci.

Atbildīgās komitejas un, attiecīgā gadījumā, iesaistīto komiteju priekšsēdētāji un referenti kopīgi attiecīgi rīkojas, lai nodrošinātu, ka Parlamentam nekavējoties un regulāri tiek sniegta, vajadzības gadījumā — konfidenciāli, pilnīga informāciju par visiem starptautisku nolīgumu sarunu posmiem un to noslēgšanu, tostarp sarunu norāžu teksta projekti un pieņemto tekstu galīgie varianti, kā arī 3. punktā minētā informācija.

 

– Komisija atbilstīgi saistībām, kas tai noteiktas Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām, un

 

– Padome atbilstīgi saistībām, kas tai noteiktas Līgumā par Eiropas Savienības darbību,

 

 

1.a  Atbildīgā komiteja pēc iespējas drīzāk no Komisijas uzzina, kāds juridiskais pamats izraudzīts 1. punktā minēto starptautisko nolīgumu slēgšanai. Atbildīgā komiteja pārbauda izraudzīto juridisko pamatu saskaņā ar 39. pantu.

2.  Parlaments pēc atbildīgās komitejas, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu priekšlikuma var prasīt, lai Padome atļauj sākt sarunas tikai tad, kad Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, ir izteicis savu nostāju par ierosināto sarunu mandātu.

2.  Parlaments pēc atbildīgās komitejas, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu priekšlikuma var prasīt, lai Padome atļauj sākt sarunas tikai tad, kad Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, ir izteicis savu nostāju par ierosināto sarunu mandātu.

3.  Kad ir nolemts sākt sarunas, Komisija informē atbildīgo komiteju par 1. punktā minēto starptautisko nolīgumu slēgšanas juridisko pamatu. Atbildīgā komiteja pārbauda izraudzīto juridisko pamatu saskaņā ar 39. pantu. Ja Komisija nav norādījusi juridisko pamatu vai ja tā atbilstība rada šaubas, piemēro 39. pantu.

 

4.  Jebkurā sarunu posmā un laikā no sarunu beigām līdz starptautiskā nolīguma noslēgšanai Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu un izskatījis visus atbilstošos priekšlikumus, kas iesniegti saskaņā ar 134. pantu, var ieteikumus pieņemt un prasīt, lai tos ņem vērā pirms šāda nolīguma slēgšanas.

4.  Jebkurā sarunu posmā un laikā no sarunu beigām līdz starptautiskā nolīguma noslēgšanai Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, ko tā izstrādājusi pēc savas iniciatīvas, vai izskatījis visus atbilstošos priekšlikumus, kurus iesniegusi politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti, var pieņemt ieteikumus Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un prasīt, lai tos ņem vērā pirms attiecīgā nolīguma slēgšanas.

5. Padomes pieprasījumus sniegt Parlamenta piekrišanu vai atzinumu Parlamenta priekšsēdētājs nodod atbildīgajai komitejai izskatīšanai saskaņā ar 99. pantu vai 47. panta 1. punktu.

5. Padomes pieprasījumus sniegt Parlamenta piekrišanu vai atzinumu Parlamenta priekšsēdētājs nodod atbildīgajai komitejai izskatīšanai saskaņā ar 99. pantu vai 47. panta 1. punktu.

6.  Pirms balsošanas atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz desmitā daļa deputātu var ierosināt, lai Parlaments lūdz Tiesas atzinumu par to, vai starptautiskais nolīgums ir saderīgs ar Līgumiem. Ja Parlaments šo priekšlikumu apstiprina, balsošanu atliek, līdz Tiesa ir sniegusi atzinumu14.

6.  Jebkurā laikā, pirms Parlaments balso par pieprasījumu sniegt piekrišanu vai atzinumu, atbildīgā komiteja vai vismaz desmitā daļa Parlamenta deputātu var ierosināt, lai Parlaments lūdz Tiesas atzinumu par to, vai starptautiskais nolīgums ir saderīgs ar Līgumiem.

 

Pirms Parlaments balso par šādu priekšlikumu, tā priekšsēdētājs var pieprasīt par juridiskajiem jautājumiem atbildīgajai komitejai sniegt atzinumu, un tā ziņo par saviem secinājumiem Parlamentam.

 

Ja Parlaments apstiprina priekšlikumu lūgt Tiesai sniegt atzinumu, balsošanu par pieprasījumu sniegt piekrišanu vai atzinumu atliek, līdz Tiesa ir sniegusi atzinumu.

7.  Parlaments sniedz atzinumu par Eiropas Kopienas parakstītā starptautiskā nolīguma vai finanšu protokola noslēgšanu, pagarināšanu vai grozīšanu vai dod tam piekrišanu vienā balsojumā ar nodoto balsu vairākumu. Nolīguma vai protokola teksta grozījumi nav pieņemami.

7.  Ja Parlamentam lūdz dot piekrišanu starptautiska nolīguma noslēgšanai, pagarināšanai vai grozīšanai, Parlaments saskaņā ar 99. pantu pieņem lēmumu ar vienu balsojumu.

 

Ja Parlaments nedod piekrišanu, Parlamenta priekšsēdētājs informē Padomi, ka attiecīgo nolīgumu nevar noslēgt, pagarināt vai grozīt.

 

Neskarot 99. panta 1.b punktu, Parlaments, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ieteikumu, var nolemt lēmuma par piekrišanas procedūru pieņemšanu atlikt uz laiku, kas nepārsniedz gadu.

8.  Ja Parlaments ir sniedzis negatīvu atzinumu, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai Padome šo nolīgumu neslēdz.

8.  Ja Parlamentam lūdz sniegt atzinumu par starptautiska nolīguma noslēgšanu, pagarināšanu vai grozīšanu, grozījumi nolīguma tekstā nav pieļaujami. Neskarot 170. panta 1. punktu, ir pieļaujami grozījumi Padomes lēmuma projektā.

 

Ja Parlaments ir sniedzis negatīvu atzinumu, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai Padome šo nolīgumu neslēdz.

9.  Ja Parlaments nedod piekrišanu starptautiskam nolīgumam, Parlamenta priekšsēdētājs informē Padomi, ka šo nolīgumu nevar noslēgt.

 

 

9.a  Atbildīgās komitejas un attiecīgā gadījumā iesaistīto komiteju priekšsēdētāji un referenti kopīgi pārbauda, vai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 10. punktu Padome, Komisija un Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos nekavējoties, regulāri un vajadzības gadījumā konfidenciāli sniedz Parlamentam pilnīgu informāciju par visiem starptautisku nolīgumu sarunu sagatavošanas, sarunu vešanas un noslēgšanas posmiem, tostarp informāciju par sarunu norāžu teksta projektiem un pieņemtajiem galīgajiem tekstiem, kā arī informāciju par minēto nolīgumu īstenošanu.

__________________

 

14 Skat. arī 141. panta komentāru.

 

Pamatojums

As regards the changes to paragraph 1, they aim to clarify this paragraph, which concerns the monitoring of the steps taken by the other institutions prior to the effective launch of the negotiations. The committees responsible could do this monitoring by:- an INI report (authorised automatically and notified for information to the CCC);- by any other means under these Rules (such as motions for resolutions following debates on statements or on oral questions, etc.).The last two sentences are deleted as superfluous. The scope of Rules 53, 54 and 55 is clearly defined in those Rules. Any committee can do an opinion to INI reports under Rule 53. They can also do opinions under Rules 54 or 55. The acknowledgement of their exclusive or joint competences are not always questioned and settled under Rule 201 (2) (new Rule 201 a). Moreover, referring to the right of asking for opinions under this paragraph, but not under all Rules of procedures where they are applicable may lead to an erroneous “a contrario” type of reasoning.

Paragraph 1 indent 1 is deleted as redundant and not comprehensive (there are also customary practice and obligations taken in the form of unilateral declarations by Commissioners). Similarly,

the second indent of paragraph 1is deleted as it is redundant.

Paragraph 1 a (new) applies even before the Commission asks the Council to approve its negotiating mandate (here in paragraph 2 above). To observe the chronology paragraphs 2 and 3 are inverted.

Paragraph 4 applies during the negotiations and before the conclusion of the international agreement. The change aims to clarify that the committee responsible may draw an INI report (authorised automatically and notified for information to the CCC).To simplify the reading, it is suggested to add the provision concerning the possibility for a political group or at least 40 members to table such a proposal (currently in Rule 134 paragraph 1 and 2).

As regards the changes to paragraph 6, questions concerning the compatibility of an international agreement with the Treaties often touch upon issues – such as subsidiarity, legal basis, the interpretation and application of international law, the legal protection of Parliament’s rights and prerogatives etc. – for which the Committee on Legal Affairs is responsible under Annex VI to the Rules of Procedure. It is therefore appropriate to involve this Committee in the procedure referred to in this provision.

As regards the changes to paragraph 7, the first sentence covers both consultations and consent procedures. In case of consultation, Parliament does not decide in a single vote: amendments to the Council decision are admissible and put to the vote. However, the second sentence is useful only for consultations since, under Rule 99(1), third subparagraph (Rule 99 § 4 new), plenary amendments are never admissible in consent procedures.AFCO WG suggests therefore to re-order paragraphs 7, 8 and 9 in order to address the specificity of the consent and the consultation procedures.Moreover, the reference to "financial protocol[s]" which applies only in this provision shall be deleted. Elsewhere in the Rule, the reference to "international agreement[s]" is deemed sufficient.The third subparagraph is moved here from Rule 99 paragraph 4 second subparagraph. The text is slightly adapted to correspond to the new placement.

Paragraph 9 to be deleted here and moved under paragraph 7.

The new paragraph 9a consists of the text of subparagraph 2 of paragraph 1 which is slightly adapted.

Indeed, the current wording of that subparagraph gives the impression that the EP should be proactive in order for Article 218(10) TFEU to be applied. This is not in line with the Treaties, under which other institutions must inform the EP without specific requests, especially after C-658/11. The wording “…shall jointly supervise/monitor in line with Article 218(10) TFEU that Parliament is provided…” could be suggested.This subparagraph covers all demarches related to the conclusion of international agreements, from the intention to open negotiations to its conclusion and implementation.

Grozījums Nr.    129

Eiropas Parlamenta Reglaments

109. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

109. pants

109. pants

Procedūras, kas pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantu, piemērojot uz laiku vai pārtraucot starptautiskus nolīgumus vai izstrādājot Eiropas Savienības nostāju struktūrā, kura izveidota ar starptautisku nolīgumu

Starptautisku nolīgumu provizoriska piemērošana vai piemērošanas pārtraukšana vai Eiropas Savienības nostājas noteikšana ar starptautisku nolīgumu izveidotā struktūrā

Ja Komisija atbilstīgi saistībām, kas tai noteiktas Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām, informē Parlamentu un Padomi par nodomu ierosināt starptautiska nolīguma darbības piemērošanu pagaidu kārtā vai apturēšanu, Parlaments plenārsēdē sniedz paziņojumu, kam seko debates. Parlaments var sniegt ieteikumus saskaņā ar Reglamenta 108. vai 113. pantu.

Ja Komisija vai Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / augstais pārstāvis informē Parlamentu un Padomi par nodomu ierosināt starptautiska nolīguma provizorisku piemērošanu vai pārtraukšanu, Parlaments var aicināt Padomi, Komisiju vai Komisijas priekšsēdētāja vietnieku / augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos sniegt paziņojumu, kam seko debates. Parlaments var sniegt ieteikumus, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu vai saskaņā ar Reglamenta 113. pantu, kuros jo īpaši var iekļaut pieprasījumu Padomei nepiemērot nolīgumu provizoriski, kamēr Parlaments nav devis piekrišanu.

To pašu procedūru piemēro, kad Komisija informē Parlamentu par priekšlikumu nostājai, kas Savienības vārdā jāpieņem kādā ar starptautisku nolīgumu izveidotā struktūrā.

To pašu procedūru piemēro, kad Komisija vai Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / augstais pārstāvis ierosina nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem kādā ar starptautisku nolīgumu izveidotā struktūrā.

Pamatojums

Ir saīsināts virsraksts, svītrojot atsauci uz 218. pantu (tas pats pants attiecas arī uz 108. pantā minētajām procedūrām, savukārt šis pants pašreizējā redakcijā attiecas tikai uz 218. panta 9. un 10. punktu). Ierosināto izmaiņu mērķis ir saskaņot virsrakstu ar LESD 218. panta 9. punkta formulējumu “pārtrauc (..) piemērošanu”.

Panta 1. punktā ierosināto izmaiņu mērķis ir precizēt, kas ir paziņojuma autors. Lai šo tekstu saskaņotu ar LESD 218. panta 9. punktu, visā pantā tiek ieviests formulējums “Komisija vai PV/AP”.

Grozījums Nr.    130

Eiropas Parlamenta Reglaments

110. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

110. pants

110. pants

Īpašie pārstāvji

Īpašie pārstāvji

1.  Ja Padome ir paredzējusi iecelt īpašu pārstāvi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 33. pantu, Parlamenta priekšsēdētājs pēc atbildīgās komitejas pieprasījuma aicina Padomi sniegt paziņojumu un atbildēt uz jautājumiem par īpašā pārstāvja pilnvarām, mērķiem un citiem būtiskiem jautājumiem, kas saistīti ar viņa uzdevumiem un lomu.

1.  Ja Padome ir paredzējusi iecelt īpašu pārstāvi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 33. pantu, Parlamenta priekšsēdētājs pēc atbildīgās komitejas pieprasījuma aicina Padomi sniegt paziņojumu un atbildēt uz jautājumiem par īpašā pārstāvja pilnvarām, mērķiem un citiem būtiskiem jautājumiem, kas saistīti ar viņa uzdevumiem un lomu.

2.  Pēc iecelšanas, bet pirms pienākumu izpildes sākšanas īpašo pārstāvi var aicināt sniegt paziņojumu atbildīgajai komitejai un atbildēt uz tās uzdotajiem jautājumiem.

2.  Pēc iecelšanas, bet pirms pienākumu izpildes sākšanas īpašo pārstāvi var aicināt sniegt paziņojumu atbildīgajai komitejai un atbildēt uz tās uzdotajiem jautājumiem.

3.  Trīs mēnešu laikā pēc īpašā pārstāvja uzklausīšanas atbildīgā komiteja saskaņā ar 134. pantu var ierosināt ieteikumu, kas tieši attiecas uz īpašā pārstāvja sniegto paziņojumu un saņemtajām atbildēm.

3.  Divu mēnešu laikā pēc uzklausīšanas atbildīgā komiteja var sniegt Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos ieteikumus, kas tieši attiecas uz minēto iecelšanu.

4.  Īpašais pārstāvis pienācīgi un regulāri informē Parlamentu par to, kā viņš īsteno uzticētās pilnvaras.

4.  Īpašais pārstāvis pienācīgi un regulāri informē Parlamentu par to, kā viņš īsteno uzticētās pilnvaras.

5.  Parlaments var aicināt Padomes iecelto īpašo pārstāvi, kam ir pilnvaras attiecībā uz atsevišķiem politiskiem jautājumiem, sniegt paziņojumu atbildīgajai komitejai, vai šis pārstāvis pats var lūgt, lai viņu uzaicina to darīt.

 

Pamatojums

Panta 3. punkts pašreizējā redakcijā nav skaidrs; ar šo punktu, šķiet, ir saistīta tikai tā 134. panta daļa, kas attiecas uz priekšlikumu, kuru iesniedz politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti. Reglamenta 113. pantā paredzētā procedūra kā tāda ir piemērojama vienmēr, jo šā panta piemērošanas joma ietver KĀDP. 5. punkts tiek svītrots, jo tas ir lieks.

Grozījums Nr.    131

Eiropas Parlamenta Reglaments

111. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

111. pants

111. pants

Starptautiska pārstāvība

Starptautiska pārstāvība

1.  Kad jāieceļ Savienības ārējās delegācijas vadītājs, amata kandidātu var uzaicināt uz attiecīgo Parlamenta struktūrvienību sniegt paziņojumu un atbildēt uz jautājumiem.

1.  Kad jāieceļ Savienības ārējās delegācijas vadītājs, amata kandidātu var uzaicināt uz atbildīgo komiteju sniegt paziņojumu un atbildēt uz jautājumiem.

2.  Trīs mēnešu laikā pēc 1. pantā minētās uzklausīšanas atbildīgā komiteja var pieņemt rezolūciju vai sniegt ieteikumu, kas tieši attiecas uz sniegto paziņojumu vai saņemtajām atbildēm.

2.  Divu mēnešu laikā pēc 1. pantā minētās uzklausīšanas atbildīgā komiteja var pieņemt rezolūciju vai sniegt ieteikumu, kas tieši attiecas uz iecelšanu.

Pamatojums

Ierosināto izmaiņu mērķis ir aizstāt formulējumu “attiecīgo Parlamenta struktūrvienību” ar formulējumu “atbildīgo komiteju”, lai šo noteikumu saskaņotu ar deklarāciju par politisko pārskatatbildību un lai nodrošinātu saskaņota formulējuma lietojumu visā Reglamentā.

Grozījums Nr.    132

Eiropas Parlamenta Reglaments

112. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

112. pants

113.a pants

Apspriešanās ar Parlamentu un tā informēšana saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku

Apspriešanās ar Parlamentu un tā informēšana saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku

1.  Ja notiek apspriešanās ar Parlamentu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 36. pantu, šo jautājumu nodod izskatīšanai atbildīgajā komitejā, kura var sniegt ieteikumus saskaņā ar Reglamenta 113. pantu.

1.  Ja notiek apspriešanās ar Parlamentu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 36. pantu, šo jautājumu nodod izskatīšanai atbildīgajā komitejā, kura var izstrādāt ieteikumu projektu saskaņā ar Reglamenta 113. pantu.

2.  Attiecīgās komitejas cenšas panākt, lai Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos tām regulāri un savlaicīgi sniedz informāciju par Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas attīstību un īstenošanu katru reizi, kad saistībā ar šo politiku pieņem lēmumu, kam ir finansiāla ietekme, kā arī par visiem citiem finansiālajiem apsvērumiem attiecībā uz darbību, kas saistīta ar šīs politikas īstenošanu. Izņēmuma gadījumos pēc priekšsēdētāja vietnieka / augstā pārstāvja pieprasījuma komiteja var nolemt noturēt sanāksmes aiz slēgtām durvīm.

2.  Attiecīgās komitejas cenšas panākt, lai Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos tām regulāri un savlaicīgi sniedz informāciju par Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas attīstību un īstenošanu katru reizi, kad saistībā ar šo politiku pieņem lēmumu, kam ir finansiāla ietekme, kā arī par visiem citiem finansiālajiem apsvērumiem attiecībā uz darbību, kas saistīta ar šīs politikas īstenošanu. Izņēmuma gadījumos pēc priekšsēdētāja vietnieka / augstā pārstāvja pieprasījuma komiteja var nolemt noturēt sanāksmes aiz slēgtām durvīm.

3.  Divreiz gadā notiek debates par priekšsēdētāja vietnieka / augstā pārstāvja izstrādāto apspriedes dokumentu, kurā izklāstīti kopējās ārpolitikas un drošības politikas, tostarp kopējās drošības un aizsardzības politikas, galvenie aspekti un prioritātes, kā arī to finansiālā ietekme uz Eiropas Savienības budžetu. Piemēro 123. pantā noteiktās procedūras.

3.  Divreiz gadā notiek debates par priekšsēdētāja vietnieka / augstā pārstāvja izstrādāto apspriedes dokumentu, kurā izklāstīti kopējās ārpolitikas un drošības politikas, tostarp kopējās drošības un aizsardzības politikas, galvenie aspekti un prioritātes, kā arī to finansiālā ietekme uz Eiropas Savienības budžetu. Piemēro 123. pantā noteiktās procedūras.

(Sk. arī 134. pantam pievienoto komentāru.)

 

4.  Priekšsēdētāja vietnieku / augsto pārstāvi uzaicina uz visām debatēm plenārsēdēs, kurās apspriež ārpolitikas, drošības vai aizsardzības politikas jautājumus.

4.  Priekšsēdētāja vietnieku / augsto pārstāvi uzaicina uz visām debatēm plenārsēdēs, kurās apspriež ārpolitikas, drošības vai aizsardzības politikas jautājumus.

 

(Šis pants grozītajā redakcijā tiek pārvietots aiz 113. panta un līdz ar to iekļauts jaunizveidotajā 2.a nodaļā.)

Justification

Attiecībā uz komentāra svītrošanu — šīs atsauces lietošana nav skaidra. Vienīgais komentārs Reglamenta 134. pantā attiecas uz tā 3. punktu. Tas attiecas uz ziņojumiem, nevis rezolūciju priekšlikumiem, kas paredzēti 123. pantā.

Grozījums Nr.    133

Eiropas Parlamenta Reglaments

III. sadaļa – 2.a nodaļa – virsraksts (jauns)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

2.A NODAĻA

 

IETEIKUMI PAR SAVIENĪBAS ĀRĒJO DARBĪBU

 

(Ievietojama pirms 113. panta.)

Grozījums Nr.    134

Eiropas Parlamenta Reglaments

113. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

113. pants

113. pants

Ieteikumi saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku

Ieteikumi par Savienības ārpolitiku

1.  Par kopējo ārpolitiku un drošības politiku atbildīgā komiteja pēc tam, kad tā ir saņēmusi Priekšsēdētāju konferences atļauju, vai pamatojoties uz priekšlikumu 134. panta nozīmē, var sagatavot ieteikumus Padomei savas kompetences ietvaros.

1.  Atbildīgā komiteja var izstrādāt ieteikumu projektu Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas (Savienības ārējā darbība) jautājumiem vai gadījumos, kad starptautisks nolīgums, kurš ietilpst 108. panta piemērošanas jomā, nav iesniegts Parlamentam vai Parlaments nav par to informēts saskaņā ar 109. pantu.

2.  Steidzamos gadījumos 1. punktā minēto atļauju var dot Parlamenta priekšsēdētājs, kurš var arī atļaut attiecīgās komitejas ārkārtas sanāksmes sasaukšanu.

2.  Steidzamos gadījumos Parlamenta priekšsēdētājs var atļaut sasaukt attiecīgās komitejas ārkārtas sanāksmi.

3.  Šos ieteikumus iesniedz balsošanai rakstisku tekstu, un to pieņemšanas gaitā nepiemēro 158. pantu un var iesniegt mutiskus grozījumus.

3.  Pieņemot minētos ieteikumu projektu komitejā, balsošanai iesniedz rakstisku tekstu.

Reglamenta 158. pantu var nepiemērot tikai komitejas darbā un steidzamos gadījumos. Ne komitejas kārtējās sanāksmēs, ne plenārsēdēs nedrīkst atkāpties no 158. panta noteikumiem.

 

Noteikums, kas atļauj mutisku grozījumu iesniegšanu, nozīmē, ka deputāti nedrīkst iebilst, ja komitejas sanāksmē jābalso par mutiski iesniegtiem grozījumiem.

 

 

3.a  Steidzamos gadījumos, kas minēti 2. punktā, komitejas posmā 158. pantu nepiemēro, un šādos gadījumos ir pieņemami mutiski grozījumi. Deputāti nedrīkst iebilst pret mutisku grozījumu iesniegšanu balsošanai komitejā.

4.  Šādā veidā sagatavotus ieteikumus iekļauj nākamās sesijas darba kārtībā. Ja Parlamenta priekšsēdētājs nolemj, ka jautājums ir steidzams, ieteikumus var iekļaut kārtējās sesijas darba kārtībā. Uzskata, ka ieteikumi ir pieņemti, izņemot gadījumus, kad vismaz 40 deputāti pirms sesijas sākuma ir rakstiski iesnieguši iebildumus, un šādā gadījumā komitejas ieteikumus iekļauj tās pašas sesijas darba kārtībā debatēm un balsošanai. Grozījumus var iesniegt politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti.

4.  Komitejas sagatavoto ieteikumu projektu iekļauj nākamās sesijas darba kārtībā. Ja Parlamenta priekšsēdētājs nolemj, ka jautājums ir steidzams, ieteikumus var iekļaut kārtējās sesijas darba kārtībā.

 

4.a  Ieteikumus uzskata par pieņemtiem, ja vien vismaz 40 deputāti pirms sesijas sākuma nav iesnieguši rakstisku iebildumu. Ja šāds iebildums ir iesniegts, komitejas ieteikumu projektu iekļauj tās pašas sesijas darba kārtībā. Par šādiem ieteikumiem rīko debates, un par ikvienu grozījumu, ko iesniegusi politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti, balso.

Pamatojums

The changes to the title aim to extend the scope of Rule 113, so as to align it with the broader scope of Rule 134; moreover, Rule 113 is merged with Rule 134 and a a new chapter concerning EP recommendations on the Union’s external action is created. Consequently, Rule 134 is to be deleted.

As regards the changes to paragraph 1, it is suggested to also include the Commission among the possible “addressees” of an EP recommendation.

The deletion in paragraph 3 subparagraph 1 is proposed because this is the only reference in the Rules to "oral amendments". All other references are made in interpretations (in particular, the interpretation to Rule 169 gives the oral amendments equivalent status to the amendments not distributed in all languages).However, the interpretation which follows paragraph 3,is deleted and merged, with slight adaptations, with the provision of paragraph 3 a (new); it acknowledges the specifcity of the CFSP area and the high probability of urgent matters which would justify the a derogation for putting "oral amendments" to vote.

Grozījums Nr.    135

Eiropas Parlamenta Reglaments

114. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

114. pants

114. pants

Cilvēktiesību pārkāpumi

Cilvēktiesību pārkāpumi

Katras sesijas laikā ikviena atbildīgā komiteja, nelūdzot tam atļauju, var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu par cilvēktiesību pārkāpumiem saskaņā ar 113. panta 4. punktā paredzēto procedūru.

Katras sesijas laikā ikviena atbildīgā komiteja, nelūdzot tam atļauju, var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu par cilvēktiesību pārkāpumiem saskaņā ar 113. panta 4. un 4.a punktā paredzēto procedūru.

Grozījums Nr.    136

Eiropas Parlamenta Reglaments

115. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

115. pants

115. pants

Parlamenta darbības pārredzamība

Parlamenta darbības pārredzamība

1. Parlaments nodrošina maksimālu savas darbības pārredzamību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 1. panta otro daļu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 42. pantu.

1. Parlaments nodrošina maksimālu savas darbības pārredzamību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 1. panta otro daļu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 42. pantu.

2.  Parlamenta debates ir publiskas.

2.  Parlamenta debates ir publiskas.

3.  Parlamenta komisiju sanāksmes parasti ir publiskas. Tomēr komitejas var nolemt — vēlākais apstiprinot attiecīgās sanāksmes darba kārtību, ka daļu tajā iekļauto jautājumu izskatīs publiski, daļu — aiz slēgtām durvīm. Taču, ja sanāksme notiek aiz slēgtām durvīm, komiteja var nodrošināt publisku piekļuvi sanāksmes dokumentiem un protokoliem, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. līdz 4. punktu. Reglamenta 166. pantu piemēro gadījumos, kad tiek pārkāpti konfidencialitātes noteikumi.

3.  Parlamenta komiteju sanāksmes parasti ir publiskas. Tomēr komitejas var nolemt — vēlākais, sanāksmes darba kārtības pieņemšanas laikā —, ka daļu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīs publiski, daļu — aiz slēgtām durvīm. Taču, ja sanāksme notiek aiz slēgtām durvīm, komiteja var nolemt sanāksmes dokumentus darīt publiski pieejamus.

4.  Pieprasījumus saistībā ar imunitātes procedūru saskaņā ar 9. panta noteikumiem atbildīgā komiteja vienmēr izskata aiz slēgtām durvīm.

 

Pamatojums

Panta 3. punktā izdarītās izmaiņas ir tikai formulējuma precizējums. Atsaucei uz Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantu nav juridiskas jēgas. Konfidencialitātes neievērošanu jau reglamentē 11. un 166. pants, tādēļ to nav nepieciešams atkārtot šajā pantā.

Panta 4. punkts tiek svītrots, jo šis jautājums būtu jārisina saskaņā ar 9. panta 10. punktu un principiem, kas noteikti atbilstoši 9. panta 12. punktam.

Grozījums Nr.    137

Eiropas Parlamenta Reglaments

116. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

116. pants

116. pants

Publiska piekļuve dokumentiem

Publiska piekļuve dokumentiem

1.  Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim un fiziskai personai, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Parlamenta dokumentiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. pantu, ja ievēro principus, nosacījumus un ierobežojumus, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001, un saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem, kas ietverti šajā Reglamentā.

1.  Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim un fiziskai personai, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Parlamenta dokumentiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. pantu, ja ievēro principus, nosacījumus un ierobežojumus, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001.

Cik vien iespējams, piekļuvi Parlamenta dokumentiem tieši tāpat nodrošina arī citām fiziskām vai juridiskām personām.

Cik vien iespējams, piekļuvi Parlamenta dokumentiem tieši tāpat nodrošina arī citām fiziskām vai juridiskām personām.

Regula (EK) Nr. 1049/2001 ir publicēta visu informācijai, tāpat kā arī Parlamenta Reglaments15.

 

2.  Attiecībā uz dokumentu pieejamību “Parlamenta dokuments” ir jebkura satura informācija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 3. panta a) apakšpunkta nozīmē, kuru sagatavojusi vai saņēmusi Parlamenta pilnvarota persona I sadaļas 2. nodaļas nozīmē, Parlamenta struktūrvienības, komitejas un parlamentu sadarbības delegācijas, kā arī Parlamenta Ģenerālsekretariāts.

2.  Attiecībā uz dokumentu pieejamību “Parlamenta dokuments” ir jebkura satura informācija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 3. panta a) apakšpunkta nozīmē, kuru sagatavojusi vai saņēmusi Parlamenta pilnvarota persona I sadaļas 2. nodaļas nozīmē, Parlamenta struktūrvienības, komitejas un parlamentu sadarbības delegācijas, kā arī Parlamenta Ģenerālsekretariāts.

Dokumenti, kurus ir sagatavojuši deputāti vai politiskās grupas, ir Parlamenta dokumenti attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, ja tie ir iesniegti saskaņā ar Reglamentu.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma 4. pantu dokumenti, kurus ir sagatavojuši deputāti vai politiskās grupas, ir Parlamenta dokumenti attiecībā uz piekļuvi dokumentiem vienīgi tad, ja tie ir iesniegti saskaņā ar Reglamentu.

Prezidijs paredz noteikumus, kuru mērķis ir garantēt visu Parlamenta dokumentu reģistrēšanu.

Prezidijs paredz noteikumus, kuru mērķis ir garantēt visu Parlamenta dokumentu reģistrēšanu.

3.  Parlaments izveido Parlamenta dokumentu reģistru. Normatīvajiem dokumentiem un atsevišķiem citiem dokumentu veidiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 ir tieša piekļuve ar Parlamenta dokumentu reģistra palīdzību. Atsauces uz citiem Parlamenta dokumentiem iespēju robežās iekļauj reģistrā.

3.  Parlaments izveido Parlamenta dokumentu publiskā reģistra tīmekļa vietni. Normatīvie dokumenti un atsevišķi citi dokumentu veidi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 ir tieši pieejami no Parlamenta publiskā reģistra tīmekļa vietnes. Iespēju robežās publiskā reģistra tīmekļa vietnē iekļauj atsauces uz citiem Parlamenta dokumentiem.

Tos dokumentu veidus, kuriem ir tieša piekļuve, uzskaita Prezidija apstiprinātajā sarakstā, kas publiskots Parlamenta tīmekļa vietnē. Šis saraksts neierobežo tiesības piekļūt dokumentiem, kas neietilpst uzskaitītajos dokumentu veidos; šādi dokumenti ir pieejami pēc rakstiska pieteikuma iesniegšanas.

Dokumentu veidus, kuri ir tieši pieejami no Parlamenta publiskā reģistra tīmekļa vietnes, uzskaita sarakstā, ko apstiprina Prezidijs un kas tiek publiskots Parlamenta publiskā reģistra tīmekļa vietnē. Šis saraksts neierobežo tiesības piekļūt dokumentiem, kas neietilpst uzskaitītajos dokumentu veidos; minētos dokumentus var darīt pieejamus pēc rakstiska pieteikuma iesniegšanas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

Prezidijs var saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 pieņemt noteikumus, kuri nosaka veidus, kā dokumentiem var piekļūt, un šos noteikumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Prezidijs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 pieņem noteikumus par piekļuvi dokumentiem, un tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4.  Prezidijs ieceļ personas, kuras ir atbildīgas par sākotnējo pieteikumu izskatīšanu (Regulas (EK) Nr. 1049/2001 7. pants), un pieņem lēmumus attiecībā uz atkārtotiem pieteikumiem (minētās regulas 8. pants) un attiecībā uz pieteikumiem saistībā ar piekļuvi slepeniem dokumentiem (minētās regulas 9. pants).

4.  Prezidijs ieceļ personas, kuras ir atbildīgas par sākotnējo pieteikumu izskatīšanu (Regulas (EK) Nr. 1049/2001 7. pants) un par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz atkārtotiem pieteikumiem (minētās regulas 8. pants) un attiecībā uz pieteikumiem par piekļuvi slepeniem dokumentiem (minētās regulas 9. pants).

5.  Priekšsēdētāju konference ieceļ Parlamenta pārstāvjus iestāžu sadarbības komitejā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 15. panta 2. punktu.

 

6.  Viens no priekšsēdētāja vietniekiem pārrauga, kā izskata pieteikumus par piekļuvi dokumentiem.

6.  Viens no priekšsēdētāja vietniekiem pārrauga, kā izskata pieteikumus par piekļuvi dokumentiem.

 

6.a  Prezidijs pieņem Regulas (EK) Nr. 1049/2001 17. panta 1. punktā minēto gada ziņojumu.

7.  Atbildīgā Parlamenta komiteja, pamatojoties uz Prezidija sniegtajām ziņām un citiem avotiem, sagatavo gada ziņojumu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 17. pantā, un iesniedz to plenārsēdē.

7.  Atbildīgā Parlamenta komiteja regulāri pārbauda Parlamenta darbību pārredzamību un iesniedz plenārsēdē ziņojumu ar secinājumiem un ieteikumiem.

Turklāt atbildīgā komiteja izskata un izvērtē ziņojumus, ko sagatavojušas citas iestādes un aģentūras saskaņā ar minētās regulas 17. pantu.

Turklāt atbildīgā komiteja var izskatīt un izvērtēt ziņojumus, ko sagatavojušas citas iestādes un aģentūras saskaņā ar minētās regulas 17. pantu.

 

7.a  Priekšsēdētāju konference ieceļ Parlamenta pārstāvjus dalībai iestāžu sadarbības komitejā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 15. panta 2. punktu.

__________________

 

15 Sk. XIV pielikumu.

 

Pamatojums

The changes to paragraph 1, subparagraph 1 are necessary as the Rules of Procedure may not restrict public access rights under Regulation 1049/2001.

As regards the deletion of paragraph 1, subparagraph 3, this annex is deleted since from a legal and procedural point of view it is not an annex. The Regulation would however be included in a compendium of legal acts, easily accessible to MEPs and other persons.

The changes to paragraph 2, subparagraph 2, reflect the ‘raison d’être’ of this rule. A document is "tabled" when it enters into the EP administrative circuit.

The changes to paragraph 3, subparagraph 2, clarify the relevant “register”; the use of “shall” would imply an obligation to disclose, but an exception under Article 4 of Regulation 1049 might apply; therefore “may” is more appropriate.

Paragraph 3, subparagraph 3, is updated as the rules have already been adopted (adopting them is an obligation under Regulation 1049/2001).

Paragraph 5 is deleted here and reinserted as paragraph 8 (new).

The changes to paragraph 7 and the addition of 6 a (new) adjust the the text to standard practice according to which the Bureau endorses yearly a technical/administrative report whereas the LIBE Committee prepares biannual reports (EP Institutional report on the implementation of Regulation 1049/2001; such reports were adopted in 2009, 2011, 2013, and 2016). It is therefore suggested to clarify that the adoption of the technical report is ensured by the Bureau whereas LIBE is competent for the institutional/political report, which may be based on the findings of the technical reports.Article 17(1) of Regulation (EC) No 1049/2001 reads as follows: "1. Each institution shall publish annually a report for the preceding year including the number of cases in which the institution refused to grant access to documents, the reasons for such refusals and the number of sensitive documents not recorded in the register."

Grozījums Nr.    138

Eiropas Parlamenta Reglaments

116.a pants (jauns)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

116.a pants

 

Iekļūšana Parlamentā

 

1.   Caurlaides deputātiem, deputātu palīgiem un trešām personām izsniedz, pamatojoties uz noteikumiem, kurus nosaka Prezidijs. Minētie noteikumi reglamentē arī caurlaižu izmantošanu un anulēšanu.

 

2.  Caurlaides neizsniedz deputātiem pietuvinātām personām, kuras ietilpst Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas Nolīguma par Pārredzamības reģistru organizācijām un pašnodarbinātām personām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā,1a piemērošanas jomā.

 

3.   Pārredzamības reģistrā uzskaitītās vienības un to pārstāvji, kuriem izsniegtas ilgtermiņa caurlaides iekļūšanai Eiropas Parlamentā, ievēro:

 

  nolīgumam pievienoto Reģistrēto personu rīcības kodeksu;

 

  nolīgumā noteiktās procedūras un citus pienākumus; un

 

  šā panta īstenošanas noteikumus.

 

Neskarot vispārīgo noteikumu, kas reglamentē ilgtermiņa caurlaižu anulēšanu vai darbības īslaicīgu pārtraukšanu, piemērojamību un ja vien nav svarīgu iemeslu rīkoties pretēji, ģenerālsekretārs ar kvestoru atļauju anulē ilgtermiņa caurlaidi vai pārtrauc tās darbību, ja tās turētājs ir izslēgts no pārredzamības reģistra par reģistrēto personu rīcības kodeksa pārkāpumu, ir smagi pārkāpis šajā punktā noteiktos pienākumus vai ir atteicies ņemt vērā oficiālu uzaicinājumu apmeklēt uzklausīšanu vai komitejas sanāksmi vai sadarboties ar izmeklēšanas komiteju, nesniedzot pietiekamu attaisnojumu.

 

4.   Kvestori var noteikt, kādā mērā 2. punktā minētais rīcības kodekss ir piemērojams personām, kuras, neraugoties uz to, ka viņām ir ilgtermiņa caurlaide, neietilpst nolīguma piemērošanas jomā.

 

5.   Prezidijs pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma pieņem lēmumu par pasākumiem, kas nepieciešami, lai ieviestu pārredzamības reģistru saskaņā ar nolīguma noteikumiem par minētā reģistra izveidi.

 

__________________

 

1a OV L 277, 19.9.2014., 11. lpp.

Pamatojums

Ir iekļauts jauns pants, lai pievienotu atsauci uz Pārredzamības reģistru.

Grozījums Nr.    139

Eiropas Parlamenta Reglaments

117. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

117. pants

117. pants

Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšana

Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšana

1.  Pēc tam, kad Eiropadome ir ierosinājusi kandidatūru Komisijas priekšsēdētāja amatam, Parlamenta priekšsēdētājs aicina šo kandidātu sniegt paziņojumu un iepazīstināt Parlamentu ar savām politiskajām pamatnostādnēm. Programmas izklāstam seko debates.

1.  Pēc tam, kad Eiropadome ir ierosinājusi kandidatūru Komisijas priekšsēdētāja amatam, Parlamenta priekšsēdētājs aicina šo kandidātu sniegt paziņojumu un iepazīstināt Parlamentu ar savām politiskajām pamatnostādnēm. Programmas izklāstam seko debates.

Eiropadomi aicina piedalīties debatēs.

Eiropadomi aicina piedalīties debatēs.

2.  Parlaments ievēlē Komisijas priekšsēdētāju ar Parlamenta deputātu vairākumu.

2.  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 7. punktu Parlaments ievēlē Komisijas priekšsēdētāju ar Parlamenta deputātu vairākumu.

Balsošana notiek aizklāti.

Balsošana notiek pēc saraksta.

3.   Ja kandidāts ir ievēlēts, Parlamenta priekšsēdētājs par to informē Padomi un lūdz, lai tā, savstarpēji vienojoties ar jaunievēlēto Komisijas priekšsēdētāju, izvirza kandidātus komisāru amatiem

3.   Ja kandidāts ir ievēlēts, Parlamenta priekšsēdētājs par to informē Padomi un lūdz, lai tā, savstarpēji vienojoties ar jaunievēlēto Komisijas priekšsēdētāju, izvirza kandidātus komisāru amatiem

4.   Ja kandidāts neiegūst vajadzīgo balsu vairākumu, Parlamenta priekšsēdētājs aicina Eiropadomi mēneša laikā izvirzīt jaunu kandidātu ievēlēšanai saskaņā ar tādu pašu procedūru.

4.   Ja kandidāts neiegūst vajadzīgo balsu vairākumu, Parlamenta priekšsēdētājs aicina Eiropadomi mēneša laikā izvirzīt jaunu kandidātu ievēlēšanai saskaņā ar tādu pašu procedūru.

Pamatojums

Grozījums Nr.    140

Eiropas Parlamenta Reglaments

118. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

118. pants

118. pants

Komisijas ievēlēšana

Komisijas ievēlēšana

 

- 1.   Parlamenta priekšsēdētājs aicina jaunievēlēto Komisijas priekšsēdētāju informēt Parlamentu par atbildības jomu sadalījumu ierosinātajā komisāru kolēģijā atbilstoši jaunievēlētā priekšsēdētāja politiskajām pamatnostādnēm.

1.  Parlamenta priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar Komisijas jaunievēlēto priekšsēdētāju uzaicina jaunievēlētā Komisijas priekšsēdētāja un Padomes ieteiktos komisāru amatu kandidātus uz attiecīgajām Parlamenta komitejām saistībā ar kandidātu paredzamo darbības jomu. Šīs uzklausīšanas ir publiskas.

1.  Parlamenta priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar Komisijas jaunievēlēto priekšsēdētāju uzaicina jaunievēlētā Komisijas priekšsēdētāja un Padomes ieteiktos komisāru amatu kandidātus uz attiecīgajām Parlamenta komitejām vai struktūrām atbilstoši paredzamajām kandidātu darbības jomām.

 

1.a  Uzklausīšanas notiek komitejās.

 

Ārkārtas gadījumos uzklausīšana var notikt citā veidā, ja komisāra amata kandidāta pienākumiem galvenokārt ir horizontāls raksturs, ar nosacījumu, ka šādā uzklausīšanā piedalās atbildīgās komitejas. Uzklausīšanas ir atklātas.

2.   Parlamenta priekšsēdētājs var aicināt jaunievēlēto Komisijas priekšsēdētāju informēt Parlamentu par atbildības jomu sadalījumu ierosinātajā komisāru kolēģijā atbilstoši viņa politiskajām pamatnostādnēm.

 

3.  Attiecīgā komiteja vai komitejas uzaicina izvirzīto komisāra amata kandidātu sniegt paziņojumu un atbildēt uz jautājumiem. Uzklausīšanas organizē tā, lai komisāra amata kandidāti varētu Parlamentam atklāt visu būtisko informāciju. Uzklausīšanu organizēšanas noteikumus izklāsta Reglamenta pielikumā16.

3.  Attiecīgā komiteja vai komitejas uzaicina izvirzīto komisāra amata kandidātu sniegt paziņojumu un atbildēt uz jautājumiem. Uzklausīšanas organizē tā, lai komisāra amata kandidāti varētu Parlamentam atklāt visu būtisko informāciju. Uzklausīšanu organizēšanas noteikumus izklāsta Reglamenta pielikumā16.

4.  Parlamenta sēdē, uz kuru ir uzaicināts Eiropadomes priekšsēdētājs un Padomes priekšsēdētājs, jaunievēlētais Komisijas priekšsēdētājs iepazīstina ar komisāru kolēģiju un ar tās darbības programmu. Programmas izklāstam seko debates.

4.  Parlamenta sēdē, uz kuru ir uzaicināts Eiropadomes priekšsēdētājs un Padomes priekšsēdētājs, uzaicina jaunievēlēto Komisijas priekšsēdētāju iepazīstināt ar komisāru kolēģiju un ar tās darbības programmu. Programmas izklāstam seko debates.

5.  Debašu noslēgumā ikviena politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu. Piemēro Reglamenta 123. panta 3., 4. un 5. punktu.

5.  Debašu noslēgumā ikviena politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu. Piemēro Reglamenta 123. panta 3. līdz 5.b punktu.

Pēc balsošanas par rezolūcijas priekšlikumu Parlaments ar nodoto balsu vairākumu ievēlē vai noraida Komisijas sastāvu.

 

Balsošana notiek pēc saraksta.

 

Parlaments var atlikt balsošanu uz nākamo sēdi.

 

 

5.a  Pēc balsošanas par rezolūcijas priekšlikumu Parlaments, balsojot pēc saraksta, ar nodoto balsu vairākumu apstiprina vai noraida Komisijas sastāvu. Parlaments balsošanu var atlikt uz nākamo sēdi.

6.  Parlamenta priekšsēdētājs informē Padomi par to, vai Komisija ir ievēlēta.

6.   Parlamenta priekšsēdētājs informē Padomi par to, vai Komisija ir ievēlēta.

7.   Ja Komisijas pilnvaru laikā būtiski mainās komisāru atbildības jomu sadalījums, tiek aizpildīta vakanta komisāra amata vieta vai jaunas dalībvalsts pievienošanās gadījumā tiek iecelts jauns komisārs, attiecīgos komisārus saskaņā ar šā panta 3. punktu aicina piedalīties komitejās, kuras ir atbildīgas par viņiem uzticētajām jomām.

7.  Ja Komisijas pilnvaru laikā būtiski mainās komisāru atbildības jomu sadalījums vai Komisijas sastāvs, attiecīgos komisārus vai jebkuru citu komisāra amata kandidātu aicina piedalīties uzklausīšanā, ko rīko saskaņā ar 1.a un 3. punktu.

 

7.a  Ja komisāra pilnvaru laikā notiek izmaiņas viņa atbildības jomā vai finanšu interesēs, Parlaments ikvienu šādu situāciju rūpīgi pārbauda saskaņā ar XVI pielikumu.

 

Ja komisāra pilnvaru laikā tiek konstatēts interešu konflikts un ja Komisijas priekšsēdētājs neizpilda Parlamenta ieteikumus attiecībā uz šā interešu konflikta novēršanu, Parlaments var prasīt Komisijas priekšsēdētājam izteikt neuzticību attiecīgajam komisāram saskaņā ar Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām 5. punktu un attiecīgā gadījumā rīkoties, lai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 245. panta otro daļu attiecīgajam komisāram tiktu atņemtas tiesības uz pensiju vai citām priekšrocībām.

_______________

 

16 XVI pielikumu.

 

Pamatojums

The changes to this Rule transpose the principle set out in paragraph 5 of the EP resolution of 8 September 2015 on procedures and practices regarding Commissioner hearings.

Paragraph 2 of Rule 118 becomes paragraph 1 and "may" is replaced by "shall", since it corresponds to standard practice the last three subparagraphs of paragraph 5 are re-grouped into a new paragraph (5a)in order to facilitate the reading and the interpretation.

In paragraph 7, the reference to a new MS is deleted as it is not accurate given that the same procedure applies to any new Commissioner (resignation, new accession or other circumstances.)

Grozījums Nr.    141

Eiropas Parlamenta Reglaments

118.a pants (jauns)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

118.a pants

 

Daudzgadu programmu izstrāde

 

Ieceļot jauno Komisiju, Parlaments, Padome un Komisija saskaņā ar Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 5. punktu apmainās ar viedokļiem un vienojas par kopīgiem secinājumiem par daudzgadu programmu izstrādi.

 

Šajā nolūkā pirms sarunām ar Padomi un Komisiju par kopīgajiem secinājumiem par daudzgadu programmu izstrādi Parlamenta priekšsēdētājs rīko viedokļu apmaiņu ar Priekšsēdētāju konferenci par galvenajiem politikas mērķiem un prioritātēm jaunajā likumdošanas pilnvaru termiņā. Šajā viedokļu apmaiņā cita starpā ņem vērā prioritātes, kuras izklāstījis jaunievēlētais Komisijas priekšsēdētājs, kā arī komisāra amata kandidātu atbildes, kas sniegtas 118. pantā paredzēto uzklausīšanu laikā.

 

Pirms kopīgo secinājumu parakstīšanas Parlamenta priekšsēdētājs lūdz Priekšsēdētāju konferences apstiprinājumu.

Grozījums Nr.    142

Eiropas Parlamenta Reglaments

119. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

119. pants

119. pants

Priekšlikums izteikt neuzticību Komisijai

Priekšlikums izteikt neuzticību Komisijai

1.  Viena desmitā daļa Parlamenta deputātu var iesniegt Parlamenta priekšsēdētājam priekšlikumu izteikt neuzticību Komisijai.

1.  Viena desmitā daļa Parlamenta deputātu var iesniegt Parlamenta priekšsēdētājam priekšlikumu izteikt neuzticību Komisijai. Ja par priekšlikumu izteikt neuzticību ir balsots iepriekšējo divu mēnešu laikā, jaunu priekšlikumu izteikt neuzticību var iesniegt vienīgi vismaz viena piektā daļa Parlamenta deputātu.

2.  Priekšlikumā jābūt norādei “priekšlikums izteikt neuzticību”, un tam jābūt pamatotam. Šo priekšlikumu nosūta Komisijai.

2.  Šādu priekšlikumu sauc par priekšlikumu izteikt neuzticību, un tajā norāda attiecīgos iemeslus. Šo priekšlikumu nosūta Komisijai.

3.  Tiklīdz Parlamenta priekšsēdētājs saņem priekšlikumu izteikt neuzticību, viņš par to informē deputātus.

3.  Tiklīdz Parlamenta priekšsēdētājs saņem priekšlikumu izteikt neuzticību, viņš par to informē deputātus.

4.  Debates par neuzticības izteikšanu notiek vismaz 24 stundas pēc tam, kad deputāti ir saņēmuši paziņojumu par iesniegto priekšlikumu izteikt neuzticību.

4.  Debates par neuzticības izteikšanu notiek vismaz 24 stundas pēc tam, kad deputāti ir saņēmuši paziņojumu par iesniegto priekšlikumu izteikt neuzticību.

5.  Balsošana par neuzticības izteikšanu notiek pēc saraksta vismaz 48 stundas pēc debašu sākuma.

5.  Balsošana par neuzticības izteikšanu notiek pēc saraksta vismaz 48 stundas pēc debašu sākuma.

6.  Debates un balsošana notiek vēlākais nākamajā sesijā pēc tam, kad ir iesniegts priekšlikums izteikt neuzticību.

6.  Neskarot 4. un 5. punktu, debates un balsošana notiek vēlākais nākamajā sesijā pēc tam, kad ir iesniegts priekšlikums izteikt neuzticību.

7.  Neuzticības izteikšanu pieņem ar divām trešdaļām nodoto balsu vairākumu un ar Parlamenta deputātu vairākumu. Balsošanas rezultātus paziņo Padomes priekšsēdētājam un Komisijas priekšsēdētājam.

7.  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 234. pantu priekšlikumu izteikt neuzticību pieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu, kuras nodevis Parlamenta deputātu vairākums. Balsošanas rezultātus paziņo Padomes priekšsēdētājam un Komisijas priekšsēdētājam.

Pamatojums

Izmaiņas 6. punktā ir tehnisks precizējums attiecībā uz Briselē notiekošajām īsajām sesijām.

Grozījums Nr.    143

Eiropas Parlamenta Reglaments

120. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

120. pants

120. pants

Eiropas Savienības Tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu izvirzīšana

Eiropas Savienības Tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu izvirzīšana

Parlaments pēc atbildīgās komitejas priekšlikuma ieceļ savu kandidātu amatam komitejā, kura sastāv no septiņām personām un kuras uzdevums ir izvērtēt Tiesas un Vispārējās tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu amatu kandidātu atbilstību ieņemamajam amatam.

Parlaments pēc atbildīgās komitejas priekšlikuma ieceļ savu kandidātu amatam komitejā, kura sastāv no septiņām personām un kuras uzdevums ir izvērtēt Tiesas un Vispārējās tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu amatu kandidātu atbilstību ieņemamajam amatam. Atbildīgā komiteja, balsojot ar vienkāršu balsu vairākumu, izraugās amata kandidātu, kuru tā vēlas ierosināt. Šajā nolūkā minētās komitejas koordinatori izveido kandidātu sarakstu.

Pamatojums

Ar šīm izmaiņām 120. pants tiek saskaņots ar pastāvošo praksi.

Grozījums Nr.    144

Eiropas Parlamenta Reglaments

121. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

121. pants

121. pants

Revīzijas palātas locekļu iecelšana

Revīzijas palātas locekļu iecelšana

1.  Revīzijas palātas locekļu kandidātus uzaicina sniegt paziņojumu atbildīgajā komitejā un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem. Komiteja aizklāti balso par katru kandidātu atsevišķi.

1.  Revīzijas palātas locekļu kandidātus uzaicina sniegt paziņojumu atbildīgajā komitejā un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem. Komiteja aizklāti balso par katru kandidātu atsevišķi.

2.  Atbildīgā komiteja nosūta ziņojumu Parlamentam ar lēmuma priekšlikumu par katru no izvirzītajiem kandidātiem atsevišķi.

2.  Atbildīgā komiteja iesniedz Parlamentam priekšlikumu par ierosinātās kandidatūras apstiprināšanu vai noraidīšanu.

3.  Balsošana plenārsēdē notiek divus mēnešus pēc kandidatūru iesniegšanas, ja vien pēc atbildīgās komitejas, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu pieprasījuma Parlaments nav nolēmis citādi. Parlaments aizklāti balso par katru kandidātu atsevišķi un pieņem lēmumu ar nodoto balsu vairākumu.

3.  Balsošana plenārsēdē notiek divus mēnešus pēc kandidatūru iesniegšanas, ja vien pēc atbildīgās komitejas, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu pieprasījuma Parlaments nav nolēmis citādi. Parlaments aizklāti balso par katru kandidātu atsevišķi.

4.  Ja Parlaments kādu kandidatūru noraida, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai Padome šo kandidatūru atsauc un iesniedz Parlamentam citu kandidatūru.

4.  Ja Parlaments kādu kandidatūru noraida, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai Padome šo kandidatūru atsauc un iesniedz Parlamentam citu kandidatūru.

Grozījums Nr.    145

Eiropas Parlamenta Reglaments

122. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

122. pants

122. pants

Eiropas Centrālās bankas valdes locekļu iecelšana

Eiropas Centrālās bankas valdes locekļu iecelšana

1.   Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja amata kandidātu uzaicina sniegt paziņojumu atbildīgajā Parlamenta komitejā un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

1.  Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka vai valdes locekļa amata kandidātu uzaicina sniegt paziņojumu atbildīgajā Parlamenta komitejā un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

2.   Atbildīgā komiteja iesniedz Parlamentam priekšlikumu par ierosinātās kandidatūras apstiprināšanu vai noraidīšanu.

2.   Atbildīgā komiteja iesniedz Parlamentam priekšlikumu par ierosinātās kandidatūras apstiprināšanu vai noraidīšanu.

3.   Balsošana notiek divus mēnešus pēc kandidatūras iesniegšanas, ja vien pēc atbildīgās komitejas, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu pieprasījuma Parlaments nav nolēmis citādi.

3.  Balsošana notiek divus mēnešus pēc kandidatūras iesniegšanas, ja vien pēc atbildīgās komitejas, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu pieprasījuma Parlaments nav nolēmis citādi. Parlaments aizklāti balso par katru kandidātu atsevišķi.

4.   Ja Parlaments kādu kandidatūru noraida, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai Padome šo kandidatūru atsauc un iesniedz Parlamentam citu kandidatūru.

4.  Ja Parlaments kādu kandidatūru noraida, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai šo kandidatūru atsauc un iesniedz Parlamentam citu kandidatūru.

5.   Tāda pati procedūra ir piemērojama Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja vietnieka un citu valdes locekļu iecelšanai.

 

Pamatojums

The change in paragraph 1 aims to clarify that the procedure should be followed (and is actually followed) with regard to all members of the ECB Executive Board (cf. current § 5).

In paragraph 4, the words "the President shall ask the Council to withdraw its nomination and to submit a new nomination to Parliament" imply that Parliament is consulted by the Council. However, the wording of Article 283(2) TFEU is not clear in this respect.Where the EN wording of this Treaty provision might leave some doubt, the FR version clearly provides for a consultation by the European Council: "sont nommés par le Conseil européen ..., sur recommandation du Conseil et après consultation du Parlement européen".However, according to the DE version, Parliament is indeed consulted by the Council.Therefore Rule122 §4 has been reformulated so as to correspond with both versions.

§ 5.See suggested changes to §1

Grozījums Nr.    146

Eiropas Parlamenta Reglaments

122.a pants (jauns)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

122.a pants

 

Amatpersonu iecelšana ekonomikas pārvaldības struktūrās

 

1.  Šis pants attiecas uz šādu amatpersonu iecelšanu:

 

  vienotā uzraudzības mehānisma uzraudzības valdes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks;

 

  vienotā noregulējuma mehānisma vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un pastāvīgie locekļi;

 

  Eiropas uzraudzības iestāžu (Eiropas Banku iestādes, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) priekšsēdētāji un izpilddirektori; un

 

  Eiropas Stratēģisko investīciju fonda rīkotājdirektors un rīkotājdirektora vietnieks.

 

2.  Katru kandidātu uzaicina sniegt paziņojumu atbildīgajā komitejā un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

 

3.  Atbildīgā komiteja iesniedz Parlamentam ieteikumu par ikvienu kandidatūru.

 

4.  Balsošana notiek divu mēnešu laikā pēc kandidatūras iesniegšanas, ja vien pēc atbildīgās komitejas, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu pieprasījuma Parlaments nav nolēmis citādi. Parlaments aizklāti balso par katru kandidātu atsevišķi.

 

5.  Ja Parlaments pieņem lēmumu kādu kandidatūru noraidīt, Parlamenta priekšsēdētājs prasa, lai šo kandidatūru atsauc un Parlamentam iesniedz citu kandidatūru.

Grozījums Nr.    147

Eiropas Parlamenta Reglaments

123. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

123. pants

123. pants

Komisijas, Padomes un Eiropadomes paziņojumi

Komisijas, Padomes un Eiropadomes paziņojumi

1.   Komisijas, Padomes un Eiropadomes locekļi var jebkurā brīdī prasīt, lai Parlamenta priekšsēdētājs viņiem dod vārdu paziņojuma sniegšanai. Eiropadomes priekšsēdētājs pēc katras sēdes sniedz ar to saistītu paziņojumu. Parlamenta priekšsēdētājs lemj, kad šo paziņojumu varēs sniegt un vai tam sekos plašas debates vai arī būs atvēlētas 30 minūtes, kad deputāti varēs uzdot īsus un precīzus jautājumus.

1.   Komisijas, Padomes un Eiropadomes locekļi var jebkurā brīdī prasīt, lai Parlamenta priekšsēdētājs viņiem dod vārdu paziņojuma sniegšanai. Eiropadomes priekšsēdētājs pēc katras sēdes sniedz ar to saistītu paziņojumu. Parlamenta priekšsēdētājs lemj, kad šo paziņojumu varēs sniegt un vai tam sekos plašas debates vai arī būs atvēlētas 30 minūtes, kad deputāti varēs uzdot īsus un precīzus jautājumus.

2.   Ja darba kārtībā ir iekļauts paziņojums un tam sekojošas debates, Parlaments lemj, vai debašu noslēgumā pieņemt rezolūciju. Parlaments nevar pieņemt šādu lēmumu, ja tajā pašā vai nākamajā sesijā ir paredzēts ziņojums par to pašu tēmu, ja vien Parlamenta priekšsēdētājs ārkārtēju iemeslu dēļ neizsaka citu priekšlikumu. Ja Parlaments nolemj pieņemt rezolūciju debašu noslēgumā, komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu.

2.   Ja darba kārtībā ir iekļauts paziņojums un tam sekojošas debates, Parlaments lemj, vai debašu noslēgumā pieņemt rezolūciju. Parlaments nevar pieņemt šādu lēmumu, ja tajā pašā vai nākamajā sesijā ir paredzēts ziņojums par to pašu tēmu, ja vien Parlamenta priekšsēdētājs ārkārtēju iemeslu dēļ neizsaka citu priekšlikumu. Ja Parlaments nolemj pieņemt rezolūciju debašu noslēgumā, komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu.

3.   Par rezolūcijas priekšlikumu balso tajā pašā dienā. Parlamenta priekšsēdētājs lemj par visiem izņēmumiem. Pieņem balsojuma skaidrojumus.

3.  Par rezolūcijas priekšlikumu balso visdrīzākajā iespējamā balsošanas laikā. Parlamenta priekšsēdētājs lemj par visiem izņēmumiem. Balsojuma skaidrojumi ir pieņemami.

4.   Kopīgs rezolūcijas priekšlikums aizstāj tos priekšlikumus, kurus to parakstītāji iesnieguši iepriekš, taču ne tos, kurus iesniegušas citas komitejas, politiskās grupas vai citi deputāti.

4.   Kopīgs rezolūcijas priekšlikums aizstāj tos priekšlikumus, kurus to parakstītāji iesnieguši iepriekš, taču ne tos, kurus iesniegušas citas komitejas, politiskās grupas vai citi deputāti.

 

4.a  Ja kopīgu rezolūcijas priekšlikumu iesniedz politiskās grupas, kuras pārstāv izteiktu vairākumu, Parlamenta priekšsēdētājs var izvirzīt šo rezolūcijas priekšlikumu balsošanai kā pirmo.

5.  Pēc rezolūcijas priekšlikuma pieņemšanas nevienu citu priekšlikumu nevirza balsošanai, ja vien Parlamenta priekšsēdētājs izņēmuma kārtā nav nolēmis citādi.

5.  Pēc rezolūcijas priekšlikuma pieņemšanas nevienu citu priekšlikumu nevirza balsošanai, ja vien Parlamenta priekšsēdētājs izņēmuma kārtā nav nolēmis citādi.

 

5.a  Saskaņā ar 2. punktu vai 135. panta 2. punktu iesniegta rezolūcijas priekšlikuma iesniedzējs vai iesniedzēji pirms galīgās balsošanas par šo priekšlikumu to var atsaukt.

 

5.b  Atsaukto rezolūcijas priekšlikumu var uzreiz pārņemt un no jauna iesniegt politiskā grupa, komiteja vai tāds pats deputātu skaits, kāds vajadzīgs priekšlikuma iesniegšanai. 5.a punktu un šo punktu piemēro arī rezolūcijām, kas iesniegtas saskaņā ar 105. un 106. pantu.

Pamatojums

Panta 5.a punkts ietver tekstu, kas pārcelts uz 133. panta 6. punktu, kura redakcija tika uzlabota.

Panta 5.b punkts ietver pašreizējā 133. panta 8. punkta tekstu, kas papildināts attiecībā uz priekšlikumiem par deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem.

Grozījums Nr.    148

Eiropas Parlamenta Reglaments

124. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

124. pants

124. pants

Komisijas pieņemto lēmumu izskaidrošana

Komisijas pieņemto lēmumu izskaidrošana

Pēc apspriešanās ar Priekšsēdētāju konferenci Parlamenta priekšsēdētājs var uzaicināt Komisijas priekšsēdētāju, komisāru, kurš atbildīgs par attiecībām ar Parlamentu, vai ar viņa piekrišanu kādu citu Komisijas locekli, lai viņš pēc katras Komisijas sēdes izskaidro Parlamentam galvenos pieņemtos lēmumus. Pēc uzstāšanās notiek vismaz 30 minūšu ilgas debates, kad deputāti var uzdot īsus un precīzus jautājumus.

Parlamenta priekšsēdētājs uzaicina Komisijas priekšsēdētāju, komisāru, kurš atbildīgs par attiecībām ar Parlamentu, vai ar viņa piekrišanu kādu citu Komisijas locekli, lai viņš pēc katras Komisijas sēdes izskaidro Parlamentam galvenos pieņemtos lēmumus, izņemot gadījumus, kad laika ierobežojumu dēļ vai attiecīgā jautājuma relatīvās politiskās nozīmes dēļ Priekšsēdētāju konference nolemj, ka tas nav nepieciešams. Pēc uzstāšanās notiek vismaz 30 minūšu ilgas debates, kad deputāti var uzdot īsus un precīzus jautājumus.

Grozījums Nr.    149

Eiropas Parlamenta Reglaments

125. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

125. pants

125. pants

Revīzijas palātas paziņojumi

Revīzijas palātas paziņojumi

1.   Saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru vai Parlamenta darbību budžeta kontroles jomā Parlaments var uzaicināt Revīzijas palātas priekšsēdētāju izteikties par gada pārskatā vai tās īpašajos ziņojumos vai atzinumos ietvertajiem apsvērumiem, kā arī sniegt paskaidrojumus par Revīzijas palātas darba programmu.

1.  Saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru vai Parlamenta darbību budžeta kontroles jomā Parlaments var uzaicināt Revīzijas palātas priekšsēdētāju sniegt paziņojumu, lai informētu par gada pārskatā vai tās īpašajos ziņojumos vai atzinumos ietvertajiem apsvērumiem, kā arī sniegt paskaidrojumus par Revīzijas palātas darba programmu.

2.   Ar Komisijas un Padomes līdzdalību Parlaments var nolemt rīkot atsevišķas debates par jebkuru jautājumu, kas ietverts šajos paziņojumos, it īpaši, ja ir ziņots par pārkāpumiem finanšu pārvaldībā.

2.   Ar Komisijas un Padomes līdzdalību Parlaments var nolemt rīkot atsevišķas debates par jebkuru jautājumu, kas ietverts šajos paziņojumos, it īpaši, ja ir ziņots par pārkāpumiem finanšu pārvaldībā.

Pamatojums

Formulējums “izteikties” ir aizstāts ar formulējumu “sniegt paziņojumu”, lai šo punktu saskaņotu ar 123. panta 1. punktā un 124. pantā lietoto formulējumu, kā arī ar atsauci uz “paziņojumiem” šā panta 2. punktā.

Grozījums Nr.    150

Eiropas Parlamenta Reglaments

126. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

126. pants

126. pants

Eiropas Centrālās bankas paziņojumi

Eiropas Centrālās bankas paziņojumi

1.   Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs iepazīstina Parlamentu ar bankas gada pārskatu par Eiropas Savienības dalībvalstu centrālo banku sistēmas darbību un par iepriekšējā gada un kārtējā gada monetāro politiku.

1.  Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāju uzaicina iepazīstināt Parlamentu ar bankas gada pārskatu par Eiropas Savienības dalībvalstu centrālo banku sistēmas darbību un par iepriekšējā gada un kārtējā gada monetāro politiku.

2.   Pēc priekšsēdētāja uzstāšanās notiek vispārējas debates.

2.   Pēc priekšsēdētāja uzstāšanās notiek vispārējas debates.

3.   Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāju uzaicina piedalīties atbildīgās komitejas sanāksmēs vismaz četras reizes gadā, lai sniegtu paziņojumu un atbildētu uz jautājumiem.

3.   Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāju uzaicina piedalīties atbildīgās komitejas sanāksmēs vismaz četras reizes gadā, lai sniegtu paziņojumu un atbildētu uz jautājumiem.

4.   Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai citus valdes locekļus pēc viņu pašu vai Parlamenta pieprasījuma uzaicina piedalīties arī citās sanāksmēs.

4.   Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai citus valdes locekļus pēc viņu pašu vai Parlamenta pieprasījuma uzaicina piedalīties arī citās sanāksmēs.

5.   Šī panta 3. un 4. punktā minēto apspriežu stenogrammu raksta visās oficiālajās valodās.

5.  Raksta šā panta 3. un 4. punktā minēto apspriežu stenogrammu.

Pamatojums

Kopš pēdējām izmaiņām 194. pantā plenārsēžu stenogrammas vairs neraksta visās valodās. Komiteju līmenī pašreizējā prakse attiecībā uz dialogu par monetāriem jautājumiem ir tāda, ka raksta apspriežu stenogrammu un pēc tam to tulko trīs valodās.

Grozījums Nr.    151

Eiropas Parlamenta Reglaments

127. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

127. pants

svītrots

Ieteikums par ekonomikas politikas galvenajām pamatnostādnēm

 

1.   Komisijas ieteikumus par dalībvalstu un Eiropas Savienības ekonomikas politikas galvenajām pamatnostādnēm nodod atbildīgajai komitejai, kura par to sniedz ziņojumu plenārsēdē.

 

2.   Padomei jāinformē Parlaments par sava ieteikuma saturu, kā arī par nostāju, kuru ieņem Eiropadome.

 

Pamatojums

Šis pants ir jāsvītro, jo praksē to nepiemēro. Praksē ECON un EMPL komiteju INI ziņojumi šajā jomā tiek sagatavoti, pamatojoties uz Priekšsēdētāju konferences 2012. gada 5. jūlija lēmumu. Priekšsēdētāju konference nolēma apstiprināt (katru gadu, automātiski un ārpus kvotas) šādus INI ziņojumus: pēc GIP publicēšanas un pirms pavasara samita: ECON INI (+BUDG saskaņā ar 54. pantu), kā arī EMPL INI (+BUDG saskaņā ar 54. pantu); rudens sākumā: ECON INI, kurā izvērtēta pašreizējā pusgada īstenošana un sniegts ieguldījums nākamā gada GIP sagatavošanā.

Grozījums Nr.    152

Eiropas Parlamenta Reglaments

128. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

128. pants

128. pants

Jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski un kuriem seko debates

Jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski un kuriem seko debates

1.  Komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt jautājumus Padomei vai Komisijai un prasīt, lai šos jautājumus iekļauj Parlamenta darba kārtībā.

1.  Komiteja, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt jautājumus Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un prasīt, lai šos jautājumus iekļauj Parlamenta darba kārtībā.

Jautājumus iesniedz rakstiski Parlamenta priekšsēdētājam, kurš tos nekavējoties nodod Priekšsēdētāju konferencei.

Jautājumus iesniedz rakstiski Parlamenta priekšsēdētājam, kurš tos nekavējoties nodod Priekšsēdētāju konferencei.

Priekšsēdētāju konference lemj, vai un kādā secībā šos jautājumus iekļaut darba kārtībā. Jautājumi, kas trīs mēnešu laikā pēc to iesniegšanas nav iekļauti darba kārtībā, zaudē spēku.

Priekšsēdētāju konference lemj, vai šos jautājumus iekļaut darba kārtības projektā saskaņā ar 149. pantā paredzēto procedūru. Jautājumi, kas trīs mēnešu laikā pēc to iesniegšanas nav iekļauti Parlamenta darba kārtības projektā, zaudē spēku.

2.   Komisijai adresētie jautājumi tai jāiesniedz vismaz nedēļu pirms tās sēdes, kuras darba kārtībā tie ir iekļauti, un Padomei adresētie jautājumi vismaz trīs nedēļas pirms šādas sēdes.

2.  Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos adresētie jautājumi adresātam jāiesniedz vismaz nedēļu pirms tās sēdes, kuras darba kārtībā tie ir iekļauti, un Padomei adresētie jautājumi vismaz trīs nedēļas pirms šādas sēdes.

3.   Jautājumos, kas attiecas uz jomām, kuras minētas Līguma par Eiropas Savienību 42. pantā, nav jāievēro šī panta 2. punktā paredzētie termiņi. Padome uz šiem jautājumiem atbild pietiekami ātri, lai Parlaments būtu pienācīgi informēts.

3.  Jautājumos, kas attiecas uz kopējo drošības un aizsardzības politiku, nav jāievēro šā panta 2. punktā paredzētie termiņi, un uz tiem ir jāatbild pietiekami ātri, lai Parlaments būtu pienācīgi informēts.

4.  Vienam no jautājuma iesniedzējiem dod piecas minūtes, lai to izklāstītu. Atbildi sniedz viens no attiecīgās iestādes locekļiem.

4.  Viens no jautājuma iesniedzējiem var izvērst jautājumu. Adresāts sniedz atbildi.

Jautājuma iesniedzējam ir tiesības izmantot izklāstam visu iepriekš minēto laiku.

 

5.   Pēc analoģijas piemēro 123. panta 2. līdz 5. punktu.

5.  Pēc analoģijas piemēro 123. panta 2. līdz 5.b punktu par rezolūciju priekšlikumu iesniegšanu un balsošanu par tiem.

Pamatojums

Paragraph 1 is brought up to date, as following the entry into force of the Lisbon Treaty its text should include the possibility to submit Oral Questions to the Vice-President / High Representative Furthermore, the change made refloect the fact that the CoP does not decide on each and every Oral Question tabled, but simply adopts the Draft Agenda and Final Draft Agenda, including the possible Oral Questions. The reference to Rule 149 is introduced as the recommendation by the CCC referred to in Rule 149(1) includes a list of Oral Questions.

In paragraph 2 the words "that institution" cannot be used anymore if the VP/HR is added, therefore it is suggested to use "addressee" like in Annex III to the Rules.

Changes to paragraph 3 aim to increase the readability as this paragraph provides for two time limits.

Paragraph 4 is modified as having speaking time for the authors of the Oral Question does not seem useful especially as the Rules of Procedure do not establish the speaking time for other speakers in Plenary (rapporteurs, rapporteurs for opinion, authors of the motions for resolutions of Rule 135, other institutions, etc.). Speaking time is agreed with political groups and indicated in the Agenda of the Plenary. In addition, as regards authors of oral questions, when there is more than one author (e.g. several OQs on the same subject or one OQ tabled by several political groups or committees, but not in the case of an OQ tabled by 40+ MEPs), speaking time for each author or co-author is 2 minutes, not 5. This is why the reference to 5 minutes is deleted.

The second subparagraph of paragraph 2 is deleted as it is valid in the case of a question tabled jointly by several committees or political groups, as ad hoc arrangements are frequent, e.g. for questions tabled jointly by several committees.

Grozījums Nr.    153

Eiropas Parlamenta Reglaments

129. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

129. pants

129. pants

Jautājumu laiks

Jautājumu laiks

1.   Katrā sesijā notiek 90 minūšu ilgs jautājumu laiks, kad Komisija sniedz atbildes, par vienu vai vairākiem konkrētiem horizontāliem tematiem, par kuriem Priekšsēdētāju konferencei lēmums jāpieņem vienu mēnesi pirms sesijas.

1.  Katrā sesijā var rīkot līdz 90 minūtēm ilgu jautājumu laiku, kad Komisija sniedz atbildes, par vienu vai vairākiem konkrētiem horizontāliem tematiem, par kuriem Priekšsēdētāju konferencei lēmums jāpieņem vienu mēnesi pirms sesijas.

2.   Priekšsēdētāju konferences uzaicināto komisāru atbildības joma ir saistīta ar konkrēto horizontālo tematu vai tematiem, par kuriem viņiem tiks uzdoti jautājumi. Katrā sesijā var piedalīties ne vairāk kā divi komisāri, bet ir iespējams piedalīties vēl vienam komisāram atkarībā no jautājumu laikam izvēlētā konkrētā horizontālā temata vai tematiem.

2.   Priekšsēdētāju konferences uzaicināto komisāru atbildības joma ir saistīta ar konkrēto horizontālo tematu vai tematiem, par kuriem viņiem tiks uzdoti jautājumi. Katrā sesijā var piedalīties ne vairāk kā divi komisāri, bet ir iespējams piedalīties vēl vienam komisāram atkarībā no jautājumu laikam izvēlētā konkrētā horizontālā temata vai tematiem.

3.   Jautājumu laika norise notiek saskaņā ar lozēšanas sistēmu, kas sīkāk izklāstīta Reglamenta pielikumā17.

 

4.   Saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences pieņemtajām pamatnostādnēm var noteikt īpašus jautājumu laikus, kad atbildes sniedz Padome, Komisijas priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eirogrupas priekšsēdētājs.

4.   Saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences pieņemtajām pamatnostādnēm var noteikt īpašus jautājumu laikus, kad atbildes sniedz Padome, Komisijas priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eirogrupas priekšsēdētājs.

 

4.a  Jautājumu laiku iepriekš īpaši nenosaka. Parlamenta priekšsēdētājs pēc iespējas nodrošina, ka jautājumus pēc kārtas var uzdot deputāti ar dažādiem politiskajiem uzskatiem un no dažādām dalībvalstīm.

 

4.b  Deputātam ir viena minūte laika, lai noformulētu jautājumu, un komisāram ir divas minūtes laika, lai uz to atbildētu. Attiecīgais deputāts var uzdot 30 sekundes ilgu papildjautājumu, kam ir tiešs sakars ar galveno jautājumu. Tad komisāram tiek dotas divas minūtes, kuru laikā jāsniedz papildu atbilde.

 

Jautājumiem un papildjautājumiem ir jābūt tieši saistītiem ar konkrēto horizontālo tematu, par kuru izlemts saskaņā ar 1. punktu. Parlamenta priekšsēdētājs var lemt par to pieņemamību.

__________________

 

17 Sk. II pielikumu.

 

Pamatojums

Ar izmaiņām 4.a punktā tiek ierosināts izmantot brīvā mikrofona procedūru. Panta 4.b punktā pārņemts II pielikuma 2. un 3. punkta saturs. Šo izmaiņu rezultātā II pielikums tiks svītrots.

Grozījums Nr.    154

Eiropas Parlamenta Reglaments

130. pants

Spēkā esošais teksts

Grozījums

130. pants

130. pants

Jautājumi, uz kuriem jāatbild rakstiski

Jautājumi, uz kuriem jāatbild rakstiski

1.   Ikviens deputāts saskaņā ar Reglamenta pielikumā izklāstītajiem kritērijiem var uzdot Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / ES augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos tādus jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski18.Par jautājumu saturu ir atbildīgs tā iesniedzējs.

1.   Ikviens deputāts saskaņā ar Reglamenta pielikumā izklāstītajiem kritērijiem var uzdot Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / ES augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos tādus jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski18. Par jautājumu saturu ir atbildīgs tā iesniedzējs.

2.   Jautājumus iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam. Ja ir šaubas par jautājuma pieņemamību, lēmumu pieņem priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja lēmumu pamato ne tikai ar 1. punktā minētā pielikuma noteikumiem, bet arī ar Reglamenta noteikumiem kopumā. Parlamenta priekšsēdētāja lēmumu dara zināmu jautājuma iesniedzējam.

2.   Jautājumus iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam. Ja ir šaubas par jautājuma pieņemamību, lēmumu pieņem priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja lēmumu pamato ne tikai ar 1. punktā minētā pielikuma noteikumiem, bet arī ar Reglamenta noteikumiem kopumā. Parlamenta priekšsēdētāja argumentēto lēmumu dara zināmu jautājuma iesniedzējam.

3.  Jautājumus iesniedz elektroniski. Katrs deputāts mēnesī var iesniegt ne vairāk kā piecus jautājumus.

3.  Jautājumus iesniedz elektroniski. Katrs deputāts trīs secīgu mēnešu periodā var iesniegt ne vairāk kā divdesmit jautājumus.

Izņēmuma kārtā papildjautājumus var iesniegt kā papīra dokumentu, ko attiecīgais deputāts atbilstošajā Ģenerālsekretariāta dienestā personiski iesniedz un paraksta.

 

Kad beidzas viens gads pēc astotā sasaukuma sākuma, Priekšsēdētāju konference novērtē papildjautājumu iesniegšanas kārtību.

 

Formulējums „izņēmuma kārtā“ jāinterpretē tādējādi, ka papildu jautājums attiecas uz steidzamu jautājumu un ka tā iesniegšanu nevar atlikt uz nākamo mēnesi. Turklāt saskaņā ar 3. punkta otro daļu iesniegto jautājumu skaitam ir jābūt mazākam par noteikto normu, proti, pieciem jautājumiem mēnesī.

 

 

3.a  Jautājumu var atbalstīt arī citi deputāti. Šādus jautājumus ieskaita tikai iesniedzēja, nevis atbalstītāju maksimālajā jautājumu skaitā, kas norādīts 3. punktā.

4.  Ja noteiktajā termiņā uz jautājumu nevar sniegt atbildi, tad pēc jautājuma iesniedzēja pieprasījuma to iekļauj atbildīgās komitejas nākamās sanāksmes darba kārtībā. Pēc analoģijas piemēro 119. pantu.

4.  Ja trīs nedēļu laikā (prioritāru jautājuma gadījumā) vai sešu nedēļu laikā (neprioritāru jautājuma gadījumā) pēc nosūtīšanas adresātam tas uz jautājumu nevar sniegt atbildi, tad pēc jautājuma iesniedzēja pieprasījuma to var iekļaut atbildīgās komitejas nākamās sanāksmes darba kārtībā.

Parlamenta komitejas priekšsēdētājs, kurš saskaņā ar 206. panta 1. punktu ir tiesīgs sasaukt komitejas sanāksmi, labas darba organizācijas interesēs pieņem lēmumu par sasaucamās sanāksmes darba kārtības projektu. Šī prerogatīva nav pamats, lai apšaubītu 130. panta 3. punktā paredzēto pienākumu rakstiski atbildamo jautājumu pēc tā iesniedzēja pieprasījuma iekļaut komitejas nākamās sanāksmes darba kārtības projektā. Tomēr priekšsēdētājs, ņemot vērā politiskās prioritātes, var ierosināt sanāksmes darba kārtību un procedurālo kārtību (piemēram, izmantot procedūru bez debatēm vai, iespējams, pieņemt lēmumu par veicamajiem pasākumiem, vai vajadzības gadījumā ieteikt jautājumu pārcelt uz kādu no nākamajām sanāksmēm).

 

5.  Uz jautājumiem, kas prasa nekavējošu atbildi, bet kuras sagatavošanai nav vajadzīga padziļināta izpēte (prioritāri jautājumi), atbildi sniedz trīs nedēļu laikā no dienas, kad tie nosūtīti adresātiem. Ikviens deputāts var uzdot vienu prioritāru jautājumu mēnesī.

5.  Ikviens deputāts var uzdot vienu prioritāru jautājumu mēnesī.

Uz pārējiem jautājumiem (kuri nav prioritāri) atbildi sniedz sešu nedēļu laikā no dienas, kad tie nosūtīti adresātiem.

 

6.   Jautājumus un atbildes uz tiem publicē Parlamenta tīmekļa vietnē.

6.  Jautājumus un atbildes uz tiem, tostarp jebkādus ar tiem saistītus pielikumus, publicē Parlamenta tīmekļa vietnē.

__________________

__________________

18 Sk. III pielikumu.

18 Sk. III pielikumu.

Pamatojums

Several changes are made to this Rule. Paragraph 2 is aligned with Rule 136 paragraph 2. In practice, the author always receives an explanation of the reasons why the question was considered inadmissible by the President.

Second subparagraph of paragraph 3 is deleted in accordance with the plenary decision of 29 April 2015.The EP resolution of 29 April 2015 on Parliament's estimates of revenue and expenditure calls upon the EP"- to limit, for each Member, the number of parliamentary questions submitted in electronic format to a maximum of five questions per month (not taking into account the co-authors);- to abolish the possibility to submit any additional questions [...];- [...]- expects the revised rules to be applicable as of January 2016."On 9 September 2015, the following interpretation was adopted: "The expression 'by way of exception' is to be interpreted as meaning that the additional question concerns a matter of urgency and that the submission of that question cannot wait until the following month. Furthermore, the number of questions tabled under the second subparagraph of paragraph 3 must be smaller than the norm of five questions per month". In accordance wit the)CoP decision of 9 December 2015, subparagraph 3 of paragraph 3 is also deleted.

Subparagraph 4 of paragraph 3 is also deleted because it is obsolete given that the additional questions are abolished.

Changes to paragraph 4 aim at clarifying the provision. Currently, the application mutatis mutandis of Rule 129 raises doubts since the latest amendments thereto. Furthermore, since the increased number of written questions caused delays in the Institutions' replies, these written questions tend to appear more and more often on the committees' agendas, so it is suggested that the placement on the Commi