Procedūra : 2016/0126(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0354/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0354/2016

Debates :

PV 30/11/2016 - 14
CRE 30/11/2016 - 14

Balsojumi :

PV 01/12/2016 - 6.10
CRE 01/12/2016 - 6.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0465

IETEIKUMS     ***
PDF 722kWORD 64k
28.11.2016
PE 592.131v03-00 A8-0354/2016

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību par personas informācijas aizsardzību saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, kā arī saukšanu pie kriminālatbildības par tiem

(08523/2016 – C8-0329/2016 – 2016/0126(NLE))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referents: Jan Philipp Albrecht

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 ĪSS PAMATOJUMS
 JuridiskāS komitejAS ATZINUMS
 PIELIKUMS. ĀRLIETU KOMITEJAS VĒSTULE
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību par personas informācijas aizsardzību saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, kā arī saukšanu pie kriminālatbildības par tiem

(08523/2016 – C8-0329/2016 – 2016/0126(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (08523/2016),

–  ņemot vērā nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību par personas informācijas aizsardzību saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, kā arī saukšanu pie kriminālatbildības par tiem (08557/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0329/2016),

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 99. panta 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0354/2016),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Amerikas Savienoto Valstu valdībai un parlamentam.


ĪSS PAMATOJUMS

1. Pēc Eiropas Parlamenta aicinājumiem Padome 2010. gada 3. decembrī pieņēma lēmumu, ar kuru atļāva Komisijai sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par personas datu aizsardzību, ko nosūta un apstrādā policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās ietvaros ar mērķi novērst, izmeklēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus, tostarp terorismu, vai saukt pie atbildības par tiem (turpmāk „jumta nolīgums”). 2011. gada 28. martā Komisija sāka sarunas ar ASV tieslietu ministriju. Sarunu laikā Parlamentu regulāri informēja saskaņā ar LESD 218. gada 10. punktu, un referents izstrādāja virkni darba dokumentu, lai atvieglotu LIBE komitejas diskusijas.

2. Nolīguma tekstu parafēja 2015. gada 8. septembrī. Pēc tam, kad ASV Kongress 2016. gada 24. februārī pieņēma Tiesiskās aizsardzības līdzekļu likumu, Padome 2016. gada 18. jūlijā nolēma lūgt Eiropas Parlamentam piekrišanu minētā nolīguma noslēgšanai, ievērojot LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu, un iesniedza lūgumu Parlamentam 2016. gada 12. septembrī.

3. Šā nolīguma noslēgšanas mērķis ir nodrošināt fizisko personu pamattiesību un brīvību augsta līmeņa aizsardzību, it īpaši tiesības uz privātās dzīves aizsardzību personas datu apstrādē, kad personas datus šim nolūkam nosūta Eiropas Savienības un tās dalībvalstu, un ASV kompetentajām iestādēm.

Nolīguma darbības joma

4. Referents uzskata par svarīgu norādīt, ka jumta nolīgums nesatur personas datu nosūtīšanas juridisko pamatu. Šis datu nosūtīšanas juridiskais pamats ir iekļauts spēkā esošajos ES un ASV nolīgumos vai divpusējos nolīgumos, kurus ir noslēgušas dalībvalstis un ASV, vai dalībvalstu tiesību aktos, kuros ir paredzēta personas datu apmaiņa (piemēram, starptautiskajos nolīgumos par pasažieru datu reģistru, teroristu finansēšanas izsekošanas programmu vai savstarpēju palīdzību krimināllietās). Jumta nolīgums papildina minētajos nolīgumos iekļautās aizsardzības un drošības garantijas un pastiprina un saskaņo datu subjektu tiesības. Tā kā Parlamenta Juridiskais dienests savā 2015. gada 14. janvāra atzinumā tomēr pieminēja dažus jautājumus, kas varētu būt jāprecizē papildus, referents atsaucas uz Komisijas deklarāciju(1), kura tika publiskota saistībā ar Parlamenta piekrišanas procedūru. Viens no precizējumiem attiecas uz 5. panta 3. punkta pēdējā teikuma daļu („[datu nosūtīšanas] papildu atļauja nav nepieciešama”). Šī norma neparedz de facto lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību, taču tajā ir tikai apgalvots, ka nav nepieciešams cits juridiskais pamats kā attiecīgais nolīgums, kurš ir minēts 3. panta 1. punktā, kā tas arī patlaban ir. Komisija papildus tam precizēja, ka pieņēmums par atbilstību spēkā esošajiem starptautiskajiem nosūtīšanas noteikumiem nav automātisks, bet gan nosacīts, ir atspēkojams un neskar datu aizsardzības iestāžu pilnvaras.

5. Saskaņā ar 3. pantu nolīgumu piemēros personas datu nosūtīšanai, kas notiks starp ES vai dalībvalstu un ASV tiesībaizsardzības iestādēm saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, tostarp terorisma, novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, kā arī saukšanu pie kriminālatbildības par tiem. Tas aptver visas datu nosūtīšanas, ko savstarpēji veic minētās iestādes, neatkarīgi no attiecīgā datu subjekta valstspiederības vai dzīvesvietas. Tas reglamentē arī personas datus, kurus nosūta vienas līgumslēdzējas puses teritorijā esošas privātās struktūras otras līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei minētajiem mērķiem, pamatojoties uz starptautisku nolīgumu.

6. Nolīgums neattiecas uz datu nosūtīšanu, kas savstarpēji īsteno dalībvalstu drošības iestādes, jo tās neattiecas uz Savienības kompetenci. Nolīgums nereglamentē arī datu transatlantisku nosūtīšanu starp privātām struktūrām (piemēram, saskaņā ar līgumu normām vai ES un ASV privātuma aizsargu), kā arī nereglamentē pēc tam ASV īstenoto ASV tiesībaizsardzības iestāžu vai nacionālās drošības iestādes piekļuvi šiem personas datiem.

7. Nolīgumā ir noteikts arī tas, ka katra līgumslēdzēja puse īstenos tā normas, neradot patvaļīgu vai nepamatojamu diskrimināciju pret otras puses valstspiederīgajiem par labu saviem valstspiederīgajiem. Pēc Komisijas izteikumiem šī norma stiprina citas šā nolīguma normas, piemēram, tās, kurās ir paredzētas datu subjektu aizsardzības garantijas (var minēt piekļuvi, labošanu un administratīvos tiesību aizsardzības līdzekļus), jo ar to tiek nodrošināts tas, ka Eiropas iedzīvotājiem principā ir izdevīga vienlīdzīga ar ASV attieksme no šā nolīguma praktiskās īstenošanas viedokļa (4. pants).

Jumta nolīguma svarīgākie aspekti

8. Minētais nolīgums satur normas, kuras satur turpmāk izklāstītos datu aizsardzības pamatprincipus:

9. Nosūtīto personas datu mērķa un izmantošanas ierobežojumi (6. pants). Personas informācijas apstrādi veic konkrētā nolūkā, kas atbilst nosūtīšanas tiesiskajam pamatam. Ir atļauta arī papildu apstrāde, ko veic citas vai tās pašas tiesībaizsardzības, regulatīvās vai administratīvās iestādes, ja tā atbilst minētās nosūtīšanas sākotnējam mērķim. Nosūtošā iestāde var noteikt nosūtīšanas un tai sekojošās apstrādes papildu nosacījumus, ja tas atbilst spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam.

10. Datu kvalitāte un integritāte (8. pants) un datu glabāšanas laiks (12. pants). Personas informāciju saglabā ar tādu precizitāti, nozīmību, punktualitāti un pilnību, cik ir nepieciešams un lietderīgi no tiesiskas apstrādes viedokļa. Turklāt, veicot apstrādi, ievēro īpašus datu glabāšanas periodus, lai nodrošinātu to, ka personas dati netiek apstrādāti ilgāk nekā nepieciešams. Datu glabāšanas periodi ir noteikti juridiskajā pamatā, kas reglamentē apstrādi. Līgumslēdzējas puses šādus periodus publicē vai dara pieejamus.

11. Noteikumi par tālāko nosūtīšanu gan līgumslēdzēju pušu pašu iestādēm (piemēram, Francijas policija dalās tādā informācijā ar Vācijas policiju, kuru tā ir saņēmusi no ASV FIB), gan trešo valstu iestādēm vai starptautiskām organizācijām, kuras minētais nolīgums nesaista (7. pants). Pēdējā gadījumā ir nepieciešama to tiesībaizsardzības iestāžu piekrišana, kas pirmās veica datu nosūtīšanu.

12. Attiecībā uz tādu personas datu apstrādi, kas nav saistīta ar konkrētām lietām, izmeklēšanām vai kriminālvajāšanām (masveida datu apstrāde), jumta nolīgumā ir paredzēts, ka ikvienā konkrētā nolīgumā, saskaņā ar kuru tiek veikta „personas datu masveida nosūtīšana”, būs konkrētāk jāatrunā standarti un nosacījumi, atbilstoši kuriem lielākās daļas datu apstrāde var notikt, jo īpaši attiecībā uz sensitīvo datu apstrādi, tālāku nosūtīšanu un datu glabāšanas periodiem. Šāda datu, jo īpaši sensitīvo datu, masveida nosūtīšana varētu radīt šaubas par atbilstību ES datu aizsardzības regulējumam, kā to ir interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa. Tomēr, tā kā jumta nolīgums nav uzskatāms par šādu datu masveida apstrādes juridisko pamatu, šis jautājums ir jāprecizē, slēdzot attiecīgos nosūtīšanas nolīgumus. Ņemot to vērā Parlaments 2014. gadā nolēma Eiropas Savienības Tiesai pieprasīt atzinumu par ES un Kanādas PDR nolīguma atbilstību Hartai. Šajā lietā atzinums vēl nav pieņemts.

13. Nolīgumā ir noteiktas arī fizisko personu tiesības (informācija, piekļuve, labošana, dzēšana) un tiesības uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem administratīvajās un tiesu iestādēs. Visas šīs tiesības izmanto saskaņā ar tās valsts tiesībām, kurās uz šīm tiesībām atsaucas (tostarp attiecībā uz izņēmumiem).

14. Viens no galvenajiem jumta nolīguma jauninājumiem ir tāds, ka saskaņā ar to katras līgumslēdzējas puses pilsoņiem ir iespēja pārsūdzēt tiesā i) piekļuves atteikumu, ii) labošanas atteikumu vai iii) prettiesisku izpaušanu, ko ir izdarījusi otras līgumslēdzējas puses iestāde. Šīs tiesības izmanto saskaņā ar tās valsts tiesībām, kurās uz šīm tiesībām atsaucas. Lai novērstu tādu tiesību neesamību, uz kurām varētu atsaukties personas, kas nav ASV pilsoņi, ASV Kongress 2016. gada 24. februārī pieņēma Tiesiskās aizsardzības līdzekļu likumu. Ar šo likumu nolīguma partnervalstu (piemēram, dalībvalstu) pilsoņiem tiek piešķirtas tiesības izmantot dažus tiesiskās aizsardzības pamatus, kas ir paredzēti ASV 1974. gada Privātuma aizsardzības likumā. Tomēr šīs tiesības netiek atzītas personām, kuras nav ES pilsoņi, bet kuru dati ir nosūtīti uz ASV. Šis ASV Tiesiskās aizsardzības līdzekļu likumā noteiktais nošķīrums starp ES pilsoņiem un personām, kas ES pilsoņi nav, ir radījis neizpratni. Tomēr Komisija precizēja, ka visi ES datu subjekti , uz kuriem attiecas datu pārsūtīšana tiesībaizsardzības nolūkā, var ASV izmantot citus tiesiskos vēršanās tiesā līdzekļus neatkarīgi no viņu valstspiederības vai pastāvīgās dzīvesvietas.

15. Attiecībā uz izņēmumiem, kurus var izmantot saskaņā ar ASV Privātuma aizsardzības likuma 552.a panta j) apakšpunkta 2. punktu datu subjekta tiesības, kas ir piešķirtas jumta nolīgumā, ir formulētas bez nosacījumiem un līdz ar to ASV iestādes nedrīkst atsaukties uz ASV Privātuma aizsardzības likumā paredzētajiem izņēmumiem attiecībā uz tiesībaizsardzības datubāzēm, lai ES pilsoņiem liegtu faktiskas tiesības uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kā tas patlaban tiek darīts attiecībā uz PDR datiem vai Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu. Tāds ir arī Komisijas juridiskais viedoklis, kuru tā pauda deklarācijā.

16. Jumta nolīgumā ir noteikts, ka līgumslēdzējas puses izveido vienu vai vairākas publiskas uzraudzības iestādes, kas veic neatkarīgas uzraudzības funkcijas un īsteno attiecīgas pilnvaras, tostarp gadījumos, kad tas ir nepieciešams, pēc savas iniciatīvas izskata pārsūdzības, izmeklē un iejaucas. Tās ir pilnvarotas pieņemt fizisku personu sūdzības un reaģēt uz tām saistībā ar pasākumiem, ar kuriem tiek īstenots jumta nolīgums. Šīs iestādes ir pilnvarotas attiecīgā gadījumā saistībā ar šajā nolīgumā paredzēto tiesību pārkāpumiem saukt pie kriminālatbildības vai ierosināt disciplinārlietu. Savienības datu aizsardzības regulējumā ir paredzētas ārējas no uzraudzītās iestādes neatkarīgas iestādes, lai nodrošinātu to, ka tās joprojām ir neatkarīgas no tiešas vai netiešas ārējas ietekmes. Jumta nolīgumā ir pieprasīts, lai uzraudzības iestādes īstenotu neatkarīgas uzraudzības funkcijas un pilnvaras.

17. Visbeidzot, jumta nolīguma īstenošanu periodiski un kopīgi novērtē, un pirmā pārskatīšana notiks ne vēlāk kā trīs gadus pēc jumta nolīguma stāšanās spēkā un pēc tam noteiktos intervālos, un attiecīgo delegāciju sastāvā iekļauj abu pušu datu aizsardzības iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvjus. Kopīgo novērtēšanu konstatējumus publisko.

18. Referents secina, ka minētais nolīgums ir uzskatāms par ievērojamu progresu tādu personas datu aizsardzības jomā, kurus nosūta starp ES un ASV, īstenojot tiesībaizsardzības pasākumus. Tas, iespējams, nav pats labākais nolīgums, ko var iedomāties, taču tas šā brīža situācijā pavisam noteikti ir labākais iespējamais nolīgums. Turklāt ar šo nolīgumu netiek ierobežotas vai pārkāptas nekādas datu subjektu tiesības, jo tas nekalpo par datu nosūtīšanas juridisko pamatu. Ar to spēkā esošiem datu nosūtīšanu reglamentējošiem regulējumiem tikai tiek pievienotas jaunas tiesības un aizsardzības garantijas, kas tiek nodrošinātas, ES un ASV sadarbojoties tiesībaizsardzības jomā.

19. Visbeidzot, referents iesaka Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai atbalstīt šo ziņojumu un Eiropas Parlamentam sniegt piekrišanu.

(1)

[jāpievieno atsauce pēc tam, kad būs pieejama Komisijas deklarācija]


JuridiskāS komitejAS ATZINUMS (9.11.2016)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par projektu Padomes Lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību par personas informācijas aizsardzību saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, kā arī saukšanu pie kriminālatbildības par tiem

(08523/2016) – C8-0329/2016 – 2016/0126(NLE))

Atzinuma sagatavotāja: Angel Dzhambazki

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija 2016. gada 2. maijā Padomei iesniedza priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību par personas informācijas aizsardzību saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, kā arī saukšanu pie kriminālatbildības par tiem [2016/0126 (NLE) - COM(2016)237 final), kas ir apzīmēts kā „jumta nolīgums”.

Minēto priekšlikumu iesniedza Padomei pēc tam, kad ASV Kongress 2015. gadā pieņēma Tiesiskās aizsardzības līdzekļu likumu. Saskaņā ar šo likumu ASV Tieslietu ministrijai ir tiesības izraudzīties ārvalstis vai reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, kuru valstspiederīgie pēc tam varēs celt civilprasību pret atsevišķām ASV valdības aģentūrām par tiesībām iepazīties ar šo aģentūru rīcībā esošiem datiem vai tajos izdarīt izmaiņas vai vērsties pret nelikumīgu tādu reģistra datu izpaušanu, kurus ASV ir saņēmusi no citas valsts, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumu un sauktu pie kriminālatbildības par tiem.

2016. gada 18. jūlijā Padome nolēma pieprasīt Eiropas Parlamentam sniegt piekrišanu Padomes lēmuma projektam par iepriekš minētā nolīguma noslēgšanu.

Atzinuma sagatavotājs liek priekšā Juridiskajai komitejai aicināt Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ieteikt Parlamentam piekrist šā nolīguma noslēgšanai turpmāko izklāstīto iemeslu dēļ.

(a) Nolīgumu ir paredzēts noslēgt, balstoties uz pareizu juridisko pamatu

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. panta kopsakarībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu ir pareizais šā priekšlikuma juridiskais pamats.

LESD 16. panta 1. punktā ir teikts, ka ikvienam ir tiesības uz savus personas datu aizsardzību, un šā paša panta 2. punktā ir teikts, ka Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ir tiesības paredzēt noteikumus par tādu personas datu aizsardzību, kas tiek apstrādāti. Šā līguma 218. panta 6. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka Padome iegūst Parlamenta piekrišanu noslēgt starptautisku nolīgumu, cita starpā gadījumos, kad nolīgums attiecas uz jomām, kurās piemēro parasto likumdošanas procedūru.

Šā nolīguma mērķis ir augsta līmeņa aizsardzības nodrošināšana attiecībā uz personas informāciju un Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu sadarbības stiprināšana saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, tostarp terorisma, novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, kā arī saukšanu pie kriminālatbildības par tiem, tostarp par terorismu (1. pants).

Paredzētā nolīguma galvenais mērķis ir tāda vispusīga aizsardzības un drošības garantiju regulējuma kopuma pieņemšana, ko piemēros tādai personas datu pārsūtīšanai kriminālās tiesībaizsardzības nolūkā, kas notiek starp ASV, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses. Šajā sakarībā jāteic, ka nolīgums satur normas par diskriminācijas aizliegumu (4. pants); datu izmantošanas ierobežojumiem (6. pants); piekrišanu pirms nosūtīšanas tālāk (7. pants); procedūrām, ar kurām nodrošina personas datu kvalitāti un informācijas integritāti (8. pants) informāciju datu drošības pārkāpuma gadījumā (9. pants); informēšanu par informācijas drošības pārkāpumu (10. pants); dokumentācijas uzturēšanu (11. pants); glabāšanas termiņu (12. pants); personas datu īpašām kategorijām (13. pants); pasākumiem, ar kuriem sekmē pārskatatbildību par personas datu apstrādi (14. pants); piekļuves datiem un to labošanas tiesībām (16. un 17. pants); iespējām vērsties administratīvās un tiesu iestādēs gadījumos, kad tiek liegtas piekļuves personas datiem un to labošanas tiesības vai kad ir notikusi personas datu nelikumīgas izpaušana (18. un 19. pants) un efektīvas uzraudzības un uzraudzības iestāžu efektīvas sadarbības mehānismiem (21. un 22. pants).

Šajā sakarībā jānorāda, ka ierosinātā nolīguma 1. pantā ir precizēts, ka nolīgums nekalpo par juridisko pamatu, lai pārsūtītu personas datus, un ka vienmēr ir nepieciešams atsevišķs juridiskais pamats.

(b) Paredzētajā nolīgumā ir garantēta pamattiesību uz personas datu aizsardzību augsta līmeņa aizsardzība un ar to tiek sekmēta juridiskā noteiktība

Daudzās iepriekš iztirzātās aizsardzības un drošības garantijas, ja tās ir pienācīgi īstenotas, ir piemērotas tam, lai nodrošinātu LESD 16. pantā un Pamattiesību hartas 8. pantā nostiprināto tiesību uz personas datu aizsardzību augsta līmeņa aizsardzību, un ievērotu Eiropas Savienības Tiesas datu aizsardzības jomā izstrādāto judikatūru. Šajā sakarībā ir jāatzīmē, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru lietā Shrems (C-362/14, EU:C:2015:650) paredzētajā nolīgumā pusēm ir pieprasīts, piemērojot to juridisko regulējumu, noteikt iespēju to iedzīvotājiem tiesā apstrīdēt lēmumu, ar kuru tiek liegtas tiesības iepazīties ar reģistra datiem vai tos labot vai vērsties pret apzinātu nelikumīgu informācijas nopludināšanu (19. pants). Jebkurā gadījumā iestādēm, kas piedalīsies šā nolīguma īstenošanā un turpmāko tādu līgumu apspriešanā, uz kuru pamata notiks personas datu pārsūtīšana, būtu pienācīgi jāņem vērā vadlīnijas, ko satur iepriekš minētais spriedums, kuru Tiesa pieņēma lietā Shrems, lietā Digital Rights Ireland un Others (C-293/12 un C-594/12, EU:2014:238) un, protams, arī turpmākajā Tiesas judikatūrā, tostarp gaidāmajā atzinumā par nolīgumu, kuru ir paredzēts noslēgt starp Kanādu un Eiropas Savienību par pasažieru datu reģistra datu pārsūtīšanu un apstrādi, un tās tajā arī attiecīgos gadījumos ir jāmeklē.

Paredzētais nolīgums satur personas datu aizsardzības regulējumu, kas sekmē juridisko noteiktību. Ar šo nolīgumu, ja nepieciešams, tiks papildinātas aizsardzības garantijas, kādas ir noteiktas noslēgtajos vai tiks noteiktas turpmākajos pārsūtīšanas nolīgumos vai dalībvalstu normās, ar kurām šādu pārsūtīšanu paredz (5. pants). Tas ir uzskatāms par būtisku uzlabojumu salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli, kad personas informācija tiek pārsūtīta ASV, pamatojoties uz juridiskiem instrumentiem, kas parasti neietver vai nu nekādus noteikumus par datu aizsardzību, vai tikai vājas datu aizsardzības normas. Jāpiezīmē, ka nolīgums satur zemāko līmeni, ko var izmantot turpmākajos nolīgumos, ar kuriem paredz personas datu tādu pārsūtīšanu attiecībā uz kriminālās tiesībaizsardzības darbībām, kas notiek starp ASV un Eiropas un/vai tās dalībvalstīm, un zemāka par kuru aizsardzība būt nevarētu. Turklāt, ar šo nolīgumu tiek arī radīts nozīmīgs precedents iespējamiem līdzīgiem nolīgumiem ar citiem starptautiskiem partneriem.

Jānorāda arī tas, ka nolīgumā tā pusēm ir paredzēts pienākums veikt visus pasākumus, kas nepieciešami, lai šo nolīgumu īstenotu, tostarp, jo īpaši, to attiecīgās saistības par piekļuvi, labošanu un administratīvajiem un tiesu tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kādi ir pieejami fiziskām personām, pirms var uzskatīt, ka to attiecīgie datu aizsardzību reglamentējošie tiesību akti nodrošina vienādu aizsardzību (5. pants). Šajā nolīgumā ir tā pusēm noteikts pienākums periodiski veikt kopīgu tādu politikas virzienu un procedūru pārskatīšanu, kas pieņemtas tā piemērošanas nolūkā, un arī to efektivitātes pārskatīšanu, pirmā no kurām ir jāveic ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas. Nolīgumā nepārprotami ir paredzēta kopīgās pārskatīšanas rezultātā izdarīto secinājumu publiskošana (23. pants). Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka Parlaments būtu jāinformē laicīgi par visām darbībām, ko veic saskaņā ar šo normu, un par kopīgās pārskatīšanas rezultātā izdarītajiem secinājumiem, lai tas labāk spētu izvēlēties rīcības variantu, kas tam ir pieejams un kuru tas uzskata par atbilstošu saprātīgā laika termiņā.

(c) Paredzētais nolīgums uzlabos sadarbību ar ASV tiesībaizsardzības jomā

Šim nolīgumam būs nozīmīga ietekme uz Eiropas Savienības un tās dalībvalstu un ASV policijas un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību. Izveidojot datu aizsardzības noteiktumu un garantiju vienotu un visaptverošu kopumu, pateicoties šim nolīgumam, ES un tās dalībvalstis, no vienas puses, un ASV kriminālās tiesībaizsardzības iestādes, no otras puses, varēs savstarpēji sadarboties efektīvāk. Minētais nolīgums papildus tam atvieglos turpmāko datu pārsūtīšanas nolīgumu noslēgšanu arī ASV kriminālās tiesībaizsardzības jomā, jo datu aizsardzības pasākumi jau būs saskaņoti un tādējādi tie vairs nebūs katru reizi jāapspriež no jauna. Visbeidzot, vienotu standartu pieņemšana šajā sadarbības jomā var ievērojami palīdzēt atjaunot uzticēšanos transatlantiskajām datu plūsmām.

*******

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ieteikt Parlamentam sniegt piekrišanu projektam Padomes Lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību par personas informācijas aizsardzību saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, kā arī saukšanu pie kriminālatbildības par tiem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Nosaukums

Nolīgums starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību par personas informācijas aizsardzību saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, kā arī saukšanu pie kriminālatbildības par tiem

Atsauces

08523/2016 – C8-0329/2016 – COM(2016)02372016/0126(NLE)

Atbildīgā komiteja

 

LIBE

 

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

12.9.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Angel Dzhambazki

11.7.2016

Pieņemšanas datums

8.11.2016.

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Rosa Estaràs Ferragut, Enrico Gasbarra, Mary Honeyball, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, Axel Voss, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Buda, Pascal Durand, Angel Dzhambazki, Stefano Maullu, Virginie Rozière


PIELIKUMS. ĀRLIETU KOMITEJAS VĒSTULE

Atsauce: D(2016)51448

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētājam

Claude Moraes

Godātais priekšsēdētāj!

Eiropas Parlamentam 2016. gada 12. septembrī piekrišanai tika iesniegts Priekšlikums Padomes Lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību par personas informācijas aizsardzību saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, kā arī saukšanu pie kriminālatbildības par tiem (2016/0126 NLE).

Ārlietu (AFET) komitejas koordinatori 2016. gada 27. oktobra sanāksmē nolēma, ka par iepriekš minēto nolīgumu Jūsu vadītajai komitejai un referentam ir jāsaņem AFET komitejas atzinums vēstules veidā. Kā Ārlietu komitejas priekšsēdētājam man ir tas gods nosūtīt Jums šo atzinumu.

Pirmkārt, jāuzsver, ka šā nolīguma parafēšana — piecus gadus pēc tam, kad Padome 2010. gada 3. decembrī pieņēma lēmumu, ar ko Komisijai atļāva par to sākt sarunas —, ir panākums, jo īpaši pašreizējā kontekstā, kad tiek īstenoti starptautiski terorisma apkarošanas centieni.

Jau tas vien, ka puses paplašinās sadarbību, vienlaikus nodrošinot augstu datu aizsardzības līmeni, ir ārkārtīgi pozitīvs faktors kopējo uzdevumu risināšanā abpus Atlantijas okeānam. Ārlietu komiteja īpaši atbalsta to, ka tiek ievērojami uzlabota aizsardzība, kas tiek nodrošināta visu ES datu subjektu personas datu apmaiņā ar Amerikas Savienotajām Valstīm krimināltiesību piemērošanas nolūkā. Komiteja arī atzinīgi vērtē to, ka Eiropas pilsoņiem principā tiks izrādīta vienlīdzīga attieksme salīdzinājumā ar ASV pilsoņiem no šā nolīguma praktiskās īstenošanas viedokļa (4. pants).

Tomēr es gribētu uzsvērt, ka attiecībā uz augsta līmeņa aizsardzības nodrošināšanu tiem datiem, ar kuriem puses apmainīsies (9. pants), ir jāievēro ārkārtīga piesardzība. Turklāt, ņemot vērā ES datu subjektu aizsardzību un ES Pamattiesību hartu, vajadzētu precīzāk definēt tās pienācīgās darbības, kuras, iespējams, būs jāveic, lai mazinātu kaitējumu, kuru var radīt starpgadījumi (10. pants).

Ļoti pozitīvi vērtējams arī tas, ka nolīgumā ir paredzēts, ka tā pusēm jāizveido uzraudzības iestādes, lai kontrolētu nolīguma īstenošanu, pārraudzītu iedzīvotāju sūdzības un ziņotu par pārkāpumiem tiesībsargājošām iestādēm. Vēlos uzsvērt, ka šādu iestāžu darbība būs ļoti noderīga periodiskajā kopīgajā pārskatīšanā.

Tāpēc vēlos norādīt, ka Ārlietu komiteja uzskata, ka ir jādod piekrišana šā nolīguma slēgšanai.

Ar cieņu

Elmar Brok

Kopija:   Jan Philipp Albrecht, referents


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Nolīgums starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību par personas informācijas aizsardzību saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, kā arī saukšanu pie kriminālatbildības par tiem

Atsauces

08523/2016 – C8-0329/2016 – COM(2016)02372016/0126(NLE)

Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums

19.7.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

12.9.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

12.9.2016

JURI

12.9.2016

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

AFET

27.10.2016

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Jan Philipp Albrecht

12.9.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

8.11.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

24.11.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

41

4

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Heinz K. Becker, Caterina Chinnici, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Monika Flašíková Beňová, Lorenzo Fontana, Mariya Gabriel, Sylvie Guillaume, Jussi Halla-aho, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Sophia in ‘t Veld, Eva Joly, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Monica Macovei, Roberta Metsola, Claude Moraes, József Nagy, Péter Niedermüller, Soraya Post, Branislav Škripek, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Harald Vilimsky, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Janice Atkinson, Kostas Chrysogonos, Anna Maria Corazza Bildt, Miriam Dalli, Daniel Dalton, Maria Grapini, Petra Kammerevert, Jeroen Lenaers, Nuno Melo, Angelika Mlinar, Morten Helveg Petersen, Salvatore Domenico Pogliese, Barbara Spinelli, Josep-Maria Terricabras, Axel Voss

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Agnieszka Kozłowska-Rajewicz

Iesniegšanas datums

28.11.2016


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

41

+

ECR

Daniel Dalton, Jussi Halla-aho, Monica Macovei, Helga Stevens, Branislav Škripek

EFDD

Kristina Winberg

ENF

Lorenzo Fontana

PPE

Heinz K. Becker, Anna Maria Corazza Bildt, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Mariya Gabriel, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Barbara Kudrycka, Jeroen Lenaers, Nuno Melo, Roberta Metsola, József Nagy, Salvatore Domenico Pogliese, Traian Ungureanu, Axel Voss, Tomáš Zdechovský

S&D

Caterina Chinnici, Miriam Dalli, Tanja Fajon, Monika Flašíková Beňová, Maria Grapini, Sylvie Guillaume, Cécile Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Claude Moraes, Péter Niedermüller, Soraya Post, Josef Weidenholzer

Verts/ALE

Jan Philipp Albrecht, Eva Joly, Josep-Maria Terricabras, Bodil Valero

4

-

ALDE

Angelika Mlinar

GUE/NGL

Kostas Chrysogonos, Cornelia Ernst, Barbara Spinelli

6

0

ALDE

Morten Helveg Petersen, Sophia in 't Veld, Cecilia Wikström

ENF

Janice Atkinson, Harald Vilimsky

S&D

Petra Kammerevert

Simbolu atšifrējums:

+  :  atbalsta

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums