Procedūra : 2016/2072(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0357/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0357/2016

Debates :

PV 12/12/2016 - 16
CRE 12/12/2016 - 16

Balsojumi :

PV 13/12/2016 - 5.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0486

ZIŅOJUMS     
PDF 719kWORD 88k
30.11.2016
PE 583.957v02-00 A8-0357/2016

par ES kultūras un radošo nozaru saskaņotu politiku

(2016/2072(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Kultūras un izglītības komiteja

Referenti: Christian Ehler, Luigi Morgano

(Komiteju kopīgās sanāksmes — Reglamenta 55. pants)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES kultūras un radošo nozaru saskaņotu politiku

(2016/2072(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu „Jaunā prasmju programma Eiropai” (COM(2016)0381/2),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūlija paziņojumu „Ceļā uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem” (COM(2014)0442),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumu “Eiropas rūpniecības atdzimšana” (COM(2014)0014),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 9. janvāra paziņojumu „Rīcības plāns uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam — uzņēmējdarbības gara atdzīvināšana Eiropā” (COM(2012)0795),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. decembra paziņojumu par saturu digitālajā vienotajā tirgū (COM(2012)0789),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 26. septembra paziņojumu „Atbalsts kultūrai un radošajām nozarēm izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā” (COM(2012)0537),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 26. septembra darba dokumentu „Eiropas augstas kvalitātes preču nozaru konkurētspēja” (SWD(2012)0286),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 30. jūnija paziņojumu „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (COM(2010)0352),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. aprīļa Zaļo grāmatu „Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana” (COM(2010)0183),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada jūnija pētījumu „Kultūras un radošo nozaru konkurētspējas palielināšana ar mērķi nodrošināt izaugsmi un darbvietas” (EASME/COSME/2015/003),

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada jūnija pētījumu par kultūras ietekmi uz radošumu,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 30. maija paziņojumu par atbalstu kultūrai un radošajām nozarēm,

–  ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par tematu „Radošās un kultūras nozares — vērtība, kas Eiropai izmantojama globālajā konkurencē”(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) Nr. 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu „Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk — „Kopīgo noteikumu regula”)(5),

–  ņemot vērā 2013. gada 17. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi „Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība”(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1287/2013, ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK(8),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 16. jūnija secinājumus par dzimumu līdztiesību,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 27. maija secinājumus par kultūras un radošo nozaru pārneses efektu — inovāciju, ekonomikas ilgtspējas un sociālās iekļaušanas veicināšanai,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. decembra secinājumus par “Atjaunināto paziņojumu par rūpniecības politiku: spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai”,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par kultūru kā radošo spēju un inovāciju katalizatoru,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija kopīgo paziņojumu „Virzībā uz ES stratēģiju starptautiskās kultūras attiecībās” (JOIN(2016)0029),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu(9),

–  ņemot vērā tā 2015. gada 8. septembra rezolūciju „Virzība uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam”(10),

–  ņemot vērā tā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par atbalstu Eiropas kultūras un radošajām nozarēm, izmantojot šo nozaru potenciālu ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā(11),

–  ņemot vērā 2012. gada 23. oktobra rezolūciju par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) — konkurētspēju un uzņēmējdarbības iespējām(12),

–  ņemot vērā 2011. gada 12. maija rezolūciju par kultūras nozīmi ES ārējās darbībās(13),

–  ņemot vērā 2011. gada 12. maija rezolūciju par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu(14),

–  ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par kultūras nozarēm Eiropā(15),

–  ņemot vērā 2007. gada 7. jūnija rezolūciju par mākslinieku sociālo statusu(16),

–  ņemot vērā 2005. gada 20. oktobrī pieņemto Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

–  ņemot vērā ņemot vērā ESAO un EUIPO 2016. gada 18. aprīļa ziņojumu „Tirdzniecība ar viltotām un pirātiskām precēm — ekonomiskās ietekmes pārskats”(17),

–   ņemot vērā UNESCO pētījumu “Cultural times: The first global map of cultural and creative industries”, 2015. gada decembris,

–  ņemot vērā ES dalībvalstu ekspertu darba grupas 2015. gada novembra ziņojumu „Ceļā uz efektīvāku finanšu ekosistēmu — inovatīvi instrumenti, lai sekmētu kultūras un radošo nozaru (KRN) piekļuvi finansējumam”,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. un 173. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Kultūras un izglītības komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu, kā arī Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0357/2016),

A.  tā kā iepriekšminētajā paziņojumā „Atbalsts kultūrai un radošajām nozarēm izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā” Komisija atzīst kultūras un radošo nozaru (KRN) svarīgo nozīmi(18) ES un tās dalībvalstu sociālās jomas un ekonomikas attīstībā;

B.  tā kā ES būtu jāpalielina un jāiegulda līdzekļi jaunos pārdomātas, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes avotos; tā kā šajā saistībā tai būtu jāatbrīvo lielā mērā vēl neizmantotais potenciāls radīt izaugsmi un darbvietas radošajās un kultūras nozarēs, jo šīs nozares būtiski ietekmē tādus aspektus kā jauni uzņēmējdarbības modeļi, radošums un inovācijas, digitalizācija un prasmju veidošana;

C.   tā kā KRN ir divējāda un iekšēja vērtība, jo ar savu tiešo saikni ar māksliniekiem un radītājiem tās saglabā un veicina kultūras un valodu daudzveidību, kā arī stiprina Eiropas, valsts, reģionālo un vietējo identitāti, vienlaikus atbalsta sociālo kohēziju un ar dažādiem vērtību radīšanas modeļiem sniedz svarīgu ieguldījumu radošumā, investīcijās, inovācijā un nodarbinātībā, kā arī būtiski veicina ES un tās dalībvalstu ilgtspējīgu ekonomiku;

D.  tā kā Eiropas kultūra un māksla balstās uz 3000 gadu senu kopīgu kultūras mantojumu, nodod zināšanas un vērtības, kā arī šīs un nākamo paaudžu interesēs palīdz aizsargāt materiālās un nemateriālās liecības par cilvēku un dabas veidoto pasauli;

E.   tā kā kultūras diplomātija, kas balstīta uz savstarpēju cieņu pret vērtībām un raksturīgām īpatnībām, stiprina Eiropas un trešo valstu divpusējās un daudzpusējās attiecības un ar cilvēku savstarpējiem kontaktiem un sadarbību visās kultūras un radošajās nozarēs veido tiltus starp sabiedrībām, kā arī dod ieguldījumu labākā savstarpējā sapratnē un kopīgos projektos, vienlaikus darbojoties kā ekonomikas un sociālās izaugsmes virzītājspēks;

F.  tā kā KRN dod ieguldījumu Eiropas „maigajā varā”, uzstājoties kā Eiropas vērtību — piemēram, kultūras, radošas pieejas, kvalitātes, izcilības, meistarības — pārstāves visā pasaulē;

G.  tā kā KRN ir centrālais elements duālā un trauslā ekosistēmā, ko veido lielas starptautiskā mērogā konkurējošas un inovatīvas MVU grupas un jauni uzņēmumi, kas pastāvīgi atjauno šo jomu, saglabā un veicina daudzveidību, rada darbvietas, tomēr dažkārt ir trausli, īpaši attiecībā uz piekļuvi tirgiem un finansējumam;

H.  tā kā kultūras un radošās nozares Eiropā nodrošina vairāk nekā 12 miljonu pilna darbalaika darbvietu, kas ir 7,5 % ES darbaspēka, radot aptuveni EUR 509 miljardus pievienotās vērtības IKP (5,3 % no ES kopējās bruto pievienotās vērtības); tā ka KRN konkrētos reģionos nodrošina ievērojami lielāku IKP procentuālo daļu un nodarbina vairāk vietējā darbaspēka;

I.  tā kā Eiropas Patentu iestādes un Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja pētījumā pierādīts, ka nozares ar augstu intelektuāla īpašuma tiesību (IĪT) izmantošanas intensitāti rada vairāk par ceturtdaļu darbvietu un vairāk par trešdaļu saimnieciskās darbības ES;

J.  tā kā gandrīz 39 % no ES IKP rada nozares ar augstu intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanas intensitāti: 34 % no šī kopējā rādītāja veido nozares ar augstu preču zīmju izmantošanas intensitāti, 13 % ar augstu dizaina intensitāti, 14 % ar augstu patentu intensitāti un 4,2 % ar augstu autortiesību intensitāti(19);

K.  tā kā ES kultūras un radošās nozares nodarbina 2,5 reizes vairāk cilvēku nekā autobūves ražotāji un piecas reizes vairāk nekā ķīmiskā rūpniecība;

L.  tā kā KRN ir būtiska loma tādu enerģijas pārpilnu un būtiski atšķirīgu reģionu veidošanā, kas var palīdzēt uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un kalpot par iekšējo ieguldījumu veicināšanas nozīmīgu faktoru;

M.  tā kā autori un izpildītāji ir kultūras un radošo nozaru sākums un arī avots;

N.  tā kā maz ticams, ka nodarbinātība kultūras nozarē tiek nodota ārzonām, jo tā ir saistīta ar konkrētām kultūras, kā arī bieži vien reģionālām un vēsturiskām kompetencēm; tā kā KRN dod nozīmīgu ieguldījumu un būtiskākā apjomā nekā jebkura cita nozare jaunatnes nodarbinātībā un ir pierādījušas, ka ir ļoti elastīgas laika posmā pēc 2008. gada ekonomikas krīzes; tā kā laikposmā no 2008. līdz 2014. gadam visā ES ir palielinājusies nodarbinātība kultūras un radošajās nozarēs, atzīst Eiropas Sociālā fonda būtisko lomu, jo tas veicina jauniešu nodarbinātību un prasmju pilnveidi;

O.  tā kā, raugoties no vietējās attīstības skatupunkta, KRN ir pievilcīgas īpašības: tajās dažādos līmeņos izmanto virkni prasmju, tās tiecas uzņemties sociālo atbildību un izturēties iekļaujoši, kā arī rada pozitīvu ārējo ietekmi vietās, kurās šīs nozares darbojas; tā kā to atvērtība un mijiedarbība ar citiem pasākumiem veicina aglomerāciju un klasteru iedarbību, kā arī tiecas vietējā mērogā radīt augstu kopējās pievienotās vērtības procentuālo daļu;

P.  tā kā profesionālas mākslinieciskās darbības kontekstā elastīgums un mobilitāte ir neatņemami elementi un tāpēc ir svarīgi, ka mākslinieka profesijas neparedzamību un dažkārt arī riskantumu kompensē ar patiesas sociālās aizsardzības garantiju;

Q.   tā kā KRN ietver galvenokārt mazus un mikrouzņēmumus un tā kā kultūras un radošā sektora (KRS) uzņēmumos ar mazāk nekā 10 darbiniekiem nodarbina vairāk nekā 95 % šīs nozares darbaspēka(20);

R.  tā kā pastāv kļūdains uzskats, ka, salīdzinot ar citiem uzņēmējdarbības veidiem, ieguldīšana KRN rada lielāku risku, jo cita starpā tās ir nozares ar augstu intelektuālā īpašuma izmantošanas intensitāti un tajās ir sarežģīti izmantot šos nemateriālos aktīvus kā garantijas finansējuma iegūšanai;

S.  tā kā kultūras un radošo nozaru profesionāļi arvien mazāk strādā pastāvīgu algotu darbu; tā kā viņi arvien vairāk ir pašnodarbinātas personas, pamīšus izvēloties pašnodarbinātību vai algotu darbu vai arī strādājot nepilnu laiku vai neregulāri;

T.  tā kā uz kultūru balstītu iniciatīvu un nozaru lomai vietējā un reģionālā attīstībā ir daudzi aspekti, tradicionāli vairojot reģionu pievilcību, nodrošinot lauku un nošķirto teritoriju ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī dodot iespēju reģenerēt integrēti ilgtspējīgu pilsētvidi;

U.  tā kā KRN ir svarīga nozīme Eiropas reindustrializācijā, tās ir izaugsmes dzinējspēks un ieņem stratēģisku vietu kā plašāku inovāciju izraisītājas citās rūpniecības nozarēs, piemēram, tūrismā, mazumtirdzniecībā un digitālajās tehnoloģijās;

V.  tā kā KRN ir inovācijas un IKT attīstības dzinējspēks Eiropā; tā kā nozares digitālā pārveide paver jaunas iespējas jaunu uzņēmējdarbības modeļu izveidei un tirgu paplašināšanai, tomēr vienlaikus arī rada problēmas tradicionālajiem KRN sektoriem;

W.  tā kā radošās nozares ir starp tām nozarēm, kas ir visvairāk vērstas uz uzņēmējdarbību, jo veido nododamas prasmes, piemēram, radošu domāšanu, spēju risināt problēmas, prasmi strādāt komandā un atjautību;

X.  tā kā rūpnieciskā mantojuma tūrisms un rūpnieciskie muzeji var piedāvāt jaunas kultūras un ekonomikas perspektīvas, jo īpaši postindustriālos apgabalos, kā arī saglabāt tradicionālo Eiropas zinātību;

Y.  tā kā dažādo ES finansējuma avotu vidū vienīgi „Radošā Eiropa” un Eiropas Stratēģisko investīciju fonds nosauc KRN kā konkrētu prioritāti;

Z.  tā kā līdz ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 stāšanos spēkā atsevišķus pasākumus kultūras mantojuma nozarē (īpaši atjaunošanu un saglabāšanu) un dažos gadījumos atsevišķus kultūras pasākumus, ko atbalstīja ar ES fondiem un papildu reģionālajiem fondiem, varētu uzskatīt par valsts atbalstāmajiem, neraugoties uz to vietējā mēroga nozīmību un to, ka šiem pasākumiem un kultūras iestādēm, kā arī to organizācijai nav nekādas ekonomiskas vai komerciālas būtības, tādējādi ievērojami apgrūtinot attiecīgo reģionālo iestāžu darbu un kavējot šādu pasākumu īstenošanu;

AA.  tā kā mūsdienu koncentrētajā un globalizētajā tirgū inovatīvas un uz pētniecību vērstas Eiropas KRN ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu valodu un kultūras daudzveidību, plurālismu, kā arī inovatīvu un kvalitatīvu pakalpojumu piedāvājumu;

AB.  tā kā, neskatoties uz to, ka mūsdienās radošais saturs tiek izmantots un ar to apmainās vairāk nekā jebkad iepriekš, jo īpaši pakalpojumu jomā, piemēram, platformas lietotāju augšupielādēts saturs un satura apvienošanas pakalpojumi, un lai gan līdz ar tehnoloģiju attīstību ir samazinājušās izplatīšanas un jaunrades izmaksas, kultūras un radošā nozare tomēr negūst salīdzināmu ienākumu pieaugumu no šī patēriņa pieauguma, lielā mērā tādēļ, ka vērtību ķēde nav pārredzama, tiesību akti nav skaidri un tradicionālās nozares ir grūti pielāgot digitālajai pārveidei;

AC.   tā kā Komisija tiek aicināta veikt atbilstīgus pasākumus, lai veicinātu jaunu pievilcīgu likumīgo piedāvājumu parādīšanos un pārrobežu pieejamību ar mērķi samazināt vērtības atšķirību un nodrošināt, ka autori, mākslinieki, izpildītāji un tiesību turētāji saņem taisnīgu atlīdzību par savu darbu;

AD.  tā kā KRN notiek būtiskas pārmaiņas, jo digitālās tehnoloģijas aizvien biežāk liecina par mākslinieciskās izstrādes noteikumu maiņu un ietekmē tiesību aktus intelektuālā īpašuma jomā;

AE.  tā kā KRN joprojām netiek novērtētas un atzītas, īpaši attiecībā uz to spēju piekļūt sākuma kapitālam un finansējumam;

AF.  tā kā jaunākajā Komisijas pasūtītajā pētījumā(21) KRN definīcijā ir ņemtas vērā arī uz radošu darbību orientētas augstas kvalitātes preču ražošanas nozares; tā kā modes un augstas kvalitātes preču ražošanas nozares pamatojas uz stingru kultūras un radošas darbības resursu, dod ieguldījumu Eiropas gadsimtiem senu savoir-faire saglabāšanā un gūst ierosmi kultūras mantojumā un tradīcijās, kuras citi nevar kopēt; tā kā būtu jāstiprina sadarbība, lai ņemtu vērā izmaiņas nodarbinātības jomā un vajadzību pēc konkrētām prasmēm;

AG.  tā kā nacionālo KRN skaitliskie novērtējumi reti ir salīdzināmi, jo dalībvalstis joprojām lieto dažādas KRN definīcijas; norāda, ka šādās definīcijās ietilpst arī plašas KRN kategorijas, piemēram, programmatūra, reklāma un tirgzinība, kuras gūst lielus panākumus gan ekonomiskā ziņā, gan ir sekmīgi Eiropas radošās darbības un uzņēmējdarbības piemēri;

AH.  tā kā 2013. gadā starptautiskā tirdzniecība ar viltotām un pirātiskām precēm veidoja 2,5 % no pasaules tirdzniecības un līdz 5 % no ES importa, kas ir EUR 85 miljardi;

AI.  tā kā rūpniecības ekonomikā ieguldījumi lielākoties tika veikti materiālajos aktīvos un tie bija galvenie izaugsmes virzītājspēki, kamēr mūsdienu radošo nozaru ekonomikā galvenie ieguldījumu objekti, vērtības radītāji un izaugsmes virzītājspēki ir nemateriālie aktīvi; tā kā KRN finansēšana ir jāskata šādā kontekstā;

AJ.  tā kā, neraugoties uz to, ka digitālās tehnoloģijas un infrastruktūras attīstība ir Eiropas politikas prioritāte, joprojām ir jāpilnveido kultūras un jaunrades preču un pakalpojumu izplatīšana tiešsaistē ar kultūras iestāžu starpniecību;

AK.  tā kā KRN palīdz uzturēt un pilnveidot Eiropas milzīgo kultūras, vēsturisko un arhitektūras mantojumu; tā kā kultūras un radošais sektors ir būtisks kultūras diplomātijas attīstībai, tūrisma nozarei, kā arī valsts un vietējo kultūras aspektu veicināšanai, virzoties uz progresu, kā arī pilsētu un reģionu attīstību,

Definīcija un statistikas dati

1.  aicina Komisiju izstrādāt visaptverošas, saskaņotas un ilgtermiņa rūpniecības politikas pamatnostādnes KRS un ES savos stratēģijas mērķos un vispārējās prioritātēs iekļaut KRN attīstību, efektīvu veicināšanu un aizsardzību, kā arī piešķirt tām pienācīgu finansējumu, lai palielinātu to konkurētspēju, lai īstenotu šo nozaru potenciālu, proti, radītu darbvietas un izaugsmi;

2.  aicina Komisiju veidot nākotnes politikas nostādnes, pamatojoties uz šādu KRN definīciju: “kultūras un radošās nozares ir nozares, kas pamatojas uz kultūras vērtībām, kultūras daudzveidību, individuālu un/vai kolektīvu radošu impulsu, prasmēm un talantu ar potenciālu radīt inovācijas, bagātību un darbvietas, radot sociālo un ekonomisko vērtību, jo īpaši no intelektuāla īpašuma; tajās ietilpst šādas nozares, kuras izmanto kultūras un radošos resursus: arhitektūra, arhīvi un bibliotēkas, daiļamatniecība, audio un vizuālā joma (tostarp filmas, televīzija, programmatūra un video spēles, kā arī multimediji un ierakstīta mūzika), kultūras mantojums, dizains, uz radošu pieeju orientētas augstas kvalitātes preču ražošanas nozares un mode, festivāli, dzīvā mūzika, izpildītājmāksla, grāmatniecība un izdevējdarbība (laikraksti un žurnāli), radio, vizuālā māksla un reklāma;

3.  aicina Komisiju, ņemot vērā to, ka dalībvalstis kultūras un radošo nozaru pasākumu klasificēšanai izmanto valsts klasifikācijas sistēmas, noteikt konkrētus rādītājus, lai pārraudzītu un analizētu ar KRN saistīto politikas jomu un regulējuma priekšlikumu ietekmi uz kultūru, ekonomiku un sociālo sfēru, un šīs nozares lomu kā inovāciju un izaugsmes veicinātāju visās citās ES darbības jomās un to ietekmi uz trešām valstīm; tādēļ uzsver nepieciešamību izpētīt un identificēt alternatīvu datu avotus ar mērķi papildināt un uzlabot oficiālos statistikas datus; uzsver, ka KPN nereti īsteno sarežģītus uzņēmējdarbības modeļus, kas var radīt grūtības tradicionālajām finansējuma formām, un ka ir svarīgi nodrošināt, ka valsts ieguldījuma pozitīvā ietekme ir skaidrāk saprotama, un nodrošināt analīžu līmeni, kas nepieciešams, lai vairāk piesaistītu privātos ieguldījumus; turklāt aicina Komisiju paredzēt koordinācijas pasākumu nolūkā sekmēt starptautiskas sinerģijas, piemēram, sadarbības projektus, mobilitātes iespējas vai kopuzņēmumus šajā jomā;

4.  uzsver, ka ir jāsagatavo statistikas dati par kultūras un radošās kultūras nozarēm nolūkā tādējādi sekmēt debates par kultūras politiku, un mudina Komisiju un Eurostat to centienos regulāri analizēt un izmērīt kultūras un kultūras politisko nostādņu ietekmi uz visu KRS, iekļaut KRN savā ikgadējā statistikā, kuras pamatā ir digitālajam laikmetam pielāgotas KRN radītās vērtības analīze, un publicēt šā sektora divgades ziņojumu par KRN attīstību Eiropā; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību pastiprināt Eurostat un Kopīgā pētniecības centra lomu;

Pamatnosacījumi un inovācijas sekmēšana

5.  aicina Komisiju ieviest pamatshēmu, kas likvidētu plaisu starp pētniecību un izstrādi, Eiropas radošā satura veidošanu un tehnoloģiskām inovācijām plašsaziņas līdzekļu jomā un ne tikai; norāda, ka šāda pamatshēma sekmētu radošu un konkurētspējīgu ES pakalpojumu, komerciālo iespēju un nodarbinātības iespēju veidošanu, kā arī paplašinātu tirgus pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem un jauniem uzņēmumiem, vienlaikus lolojot plurālistisku un daudzveidīgu Eiropas ainavu, kuras pamatā ir spēcīga sinerģija starp KRN un tehnoloģisko inovāciju, kas stiprina Eiropas digitālo vienoto tirgu;

6.  uzsver, ka digitālās tehnoloģijas un infrastruktūra balstās uz saturu, ko nodrošinājuši radītāji; norāda, ka tieša piekļuve auditorijai visā pasaulē ir ļāvusi radīt jaunas mākslinieciskā un radošā satura formas; tāpēc aicina Komisiju, līdzsvarojot visu attiecīgo pušu intereses, izveidot atbilstīgu tiesisko regulējumu, ieskaitot autortiesības, vērtību ķēdei digitālajā laikmetā, kas ņem vērā šā sektora īpatnības, atbalsta turpmāku inovāciju, veicina pārredzamas līgumattiecības un ļauj nodrošināt autoriem, radītājiem un visām radošajā procesā iesaistītajām pusēm tiesības un taisnīgu atlīdzību, tādējādi nodrošinot plaukstošu digitālo ekonomiku;

7.  uzsver, ka dalībvalstīm ir jāsadarbojas un pastāvīgi jāapmainās ar zināšanām un paraugpraksi, lai rastu veidus, kā atbalstīt un stimulēt radošo nozari, veicināt radošumu, kā arī produktivitāti visos līmeņos;

8.  uzskata, ka autortiesību un ar tām saistīto tiesību aizsardzība ir KRN ieņēmumu pamatelements; aicina Komisiju, ņemot vērā notiekošo autortiesību reformu un sadarbojoties ar nozari un patērētāju grupām, rast digitālajai ērai piemērotus līdzsvarotus tiesiskus risinājumus, kas atbalstīs MVU, ļoti mazu uzņēmumu un mikrouzņēmumu, radītāju, tiesību turētāju un patērētāju, kā arī pašnodarbināto un patērētāju intereses un atbildīs tām, lai skaidri noteiktu, ka atbrīvojumi no saistībām var tikt piemēroti tikai patiesi neitrāliem un pasīviem tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, kā tas noteikts Direktīvā par elektronisko tirdzniecību un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, nevis pakalpojumiem, kuri aktīvi darbojas satura izplatīšanā, reklamēšanā un finansiāla labuma gūšanā uz radītāju rēķina; uzskata, ka, tā kā digitālai videi nav robežu, ir jānodrošina saskaņotība starp regulatoriem, tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu sistēmu ES;

9.  uzsver, ka pētījumi par tiesību turētājiem un nepārredzami autortiesību noteikumi liecina par administratīviem šķēršļiem, kas ietver augstas izmaksas un lielus pūliņus, jo īpaši MVU, kuri darbojas pārrobežu mērogā; tāpēc ierosina izveidot vienotu Eiropas mēroga datubāzi, kurā būtu apkopota visa pieejamā informācija par tiesību turētājiem katrā nozarē, tādējādi atvieglojot tiesību noskaidrošanu;

10.  uzsver, ka ar Direktīvu 2014/26/ES ir uzlabota muzikālo darbu tiesību informācijas sistēma šo darbu lietošanai tiešsaistes vidē; lūdz Komisiju pilnveidot arī kolektīvo tiesību pārvaldības organizāciju, kas darbojas citās nozarēs, labu pārvaldību, efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību;

11.  īpaši uzsver, ka pirātisms un viltojumi joprojām rada bažas gan KRN, gan iedzīvotājiem; uzsver, ka šīs nelikumīgās darbības rada ievērojamus ienākumu zaudējumus un samazina darbavietu skaitu, kā arī tās var radīt drošuma un veselības problēmas, kas jānovērš; atzinīgi vērtē šīs nozares iesaistīšanos, meklējot risinājumus pirātisma un viltošanas novēršanai, un uzsver nepieciešamību pastiprināt šādu nelikumīgu darbību apkarošanu;

12.   uzsver nepieciešamību uzraudzīt un stiprināt spēkā esošo izpildes noteikumu piemērošanu ES; iesaka apsvērt stingrāku sankciju ieviešanu un izsekojamības garantiju sistēmas sekmēšanu kā faktoru, kas atturēs viltotājus, jo īpaši tos, kas darboties plašā mērogā un komerciālos nolūkos, kā arī kaitējuma un tiesību turētājiem piešķirtās kompensācijas palielināšanu; aicina ES un dalībvalstis uzsākt izpratnes palielināšanas kampaņas pret pirātismu un viltojumiem un noteikt tendences un mērķus, lai tos efektīvāk apkarotu, vienlaikus mudinot tiesību turētājus un pakalpojumu sniedzējus nodrošināt vienkāršus ceļus piekļuvei likumīgam saturam, tādējādi atturot no pirātisma; uzsver, visbeidzot, nepieciešamību iesaistīt visus digitālās jomas dalībniekus cīņā pret viltojumiem tiešsaistē;

13.  aicina Komisiju ierosināt efektīvus pasākumus cīņai pret tiešsaistes pirātismu, jo īpaši nodrošināt, lai tiešsaistes pakalpojumi, kas mitina saturu, piemērotu efektīvus līdzekļus un no savu pakalpojumu piedāvājuma izņemtu nelicencētu saturu, bet pēc izņemšanas veiktu pasākumus, kas novērstu šāda satura atkārtotu ievietošanu;

14.  uzskata, ka ir būtiski pārvarēt šauras domāšanas veidu tradicionālajās politikas jomās un sekmēt kultūras un radošo ietekmi;

15.   aicina Komisiju un dalībvalstis attiecīgi savās kompetenču jomās veicināt starpnozaru sadarbību, izveidojot „mācību laboratorijas”, radošus centrus, kopdarba telpas, tīkla programmas, kā arī kultūras un radošas kopas un tīklus reģionālā, valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī, lai sekmētu sadarbību starp mikrouzņēmumiem, maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, kā arī starp KRN bezpeļņas organizācijām un komercuzņēmumiem, tradicionālo amatniecību, kultūrvēsturiskā mantojuma organizācijām, tūrisma nozari, pētniecības centriem, augstskolām, ieguldītājiem un politikas veidotājiem; turklāt prasa atbalstīt inovācijām draudzīgas tiesiskās vides izveidi, kas atbalsta jaunu uzņēmējdarbības modeļu, produktu un pakalpojumu izstrādi un izmēģināšanu stratēģiskas partnerības veidā, kā arī atbalstīt biznesa inkubatoru darbības;

16.   uzskata, ka ES un tās dalībvalstīm ir jānodrošina iespēja saglabāt un attīstīt kultūras un audiovizuālo politiku to pastāvošajos tiesību aktos, standartos un nolīgumos, tostarp UNESCO Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu; tādēļ prasa kultūras un audiovizuālā satura, tostarp tiešsaistes, pakalpojumu izslēgšanu skaidri paredzēt Savienības un trešo valstu nolīgumos; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību izslēgt kultūras un audiovizuālos pakalpojumus no pilnvarojuma attiecībā uz sarunām par vispārējiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, vienlaikus norādot, ka kultūras un radošuma precēm ir divējāda un patiesa vērtība;

17.  aicina Komisiju sekmēt un atbalstīt tādas infrastruktūras izveidi, uzlabošanu un paplašināšanu, kurai ir galvenā nozīme radošo nozaru atbalstam Eiropā, jo īpaši nodrošinot ātrgaitas platjoslas tīklu lauku un tālākos reģionos;

18.  atzīst, ka daudzas Eiropas pilsētas un reģioni savām vietējām KRN ir izstrādājuši nozīmīgus plānus; aicina Komisiju izmantot šo stratēģiju paraugpraksi;

19.  aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot 2018. gadu — Eiropas Kultūras mantojuma gadu — kā būtisku iespēju paplašināt Eiropas izcilību kultūras un radošajās nozarēs un uzsvērt atbilstīgas plānošanas un finansējuma nepieciešamību;

20.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu izmantot kultūras diplomātijas iespējas, veicinot un uzlabojot Eiropas KRN konkurētspēju;

Kultūras un radošo nozaru digitalizācija

21.   uzsver, ka KRN, kurās lielākā daļa aktīvo uzņēmumu ir MVU, darbojas pastāvīgi mainīgā vidē, un tādēļ tām nākas pārdomāt un pārveidot savus uzņēmējdarbības modeļus, lai izstrādātu uz tirgu balstītus risinājumus un piesaistītu jaunu auditoriju; uzsver iespējas, ko ekonomikai un sabiedrībai var piedāvāt jaunās IKT tehnoloģijas, piemēram, lielie dati, mākoņdatošana, lietiskais internets, īpaši tad, ja tās integrē ar citām nozarēm, piemēram, KRN, un jo īpaši saistībā ar radošo darbu izplatīšanu, izmantošanu un ražošanu; tomēr uzsver, lai KRN pilnībā izmantotu jauno tehnoloģiju sniegto potenciālu izaugsmei un nodarbinātībai, primāri ir jāpabeidz digitālā vienotā tirgus izveide; turklāt uzsver, ka ir jāuzlabo juridiskā noteiktība un jāsamazina administratīvais slogs; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt kultūras satura digitalizāciju; šajā ziņā uzsver, ka Komisijas „Nozares digitalizācijas” plānā un ES piemērošanas tiesiskajā pamatā pilnībā būtu jāņem vērā KRN konkrētās īpatnības;

22.  uzskata, ka digitālās platformas ir līdzekļi, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi kultūras un radošajiem darbiem un tās piedāvā KRN lieliskas iespējas izstrādāt jaunus uzņēmējdarbības modeļus; uzsver, ka būtu jāapsver iespējas, kā šis process varētu notikt ar lielāku juridisko noteiktību un tiesību turētāju interesēs; uzsver, cik svarīga ir pārredzamība un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana; šajā sakarībā uzskata, ka ir jāaizsargā tiesību turētāji autortiesību un intelektuālā īpašuma jomas tiesiskajā regulējumā, lai tiktu atzītas vērtības un sekmētas inovācija, jaunrade, ieguldījumi un satura izstrāde;

23.  uzsver, ka digitalizācija un plašsaziņas līdzekļu konverģence rada jaunas iespējas Eiropas autoru darbu pieejamībai, izplatīšanai un reklāmai, un īpaši uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt finansējumu Eiropas kultūras mantojuma digitalizācijai, saglabāšanai un pieejamībai tiešsaistē;

Darba apstākļi kultūras un radošajā nozarē

24.   norāda, ka ļoti bieži kultūras un radošajās nozarēs, bet jo īpaši plašsaziņas līdzekļos un kultūras nozarē strādājošiem ir netipiska nodarbinātība (nepilnas darba dienas un noteikta laika darba līgumi, pagaidu darbs un ekonomiski atkarīga pašnodarbinātība);

uzsver nepieciešamību novērst šķēršļus mākslinieku un kultūras jomas profesionāļu mobilitātei un atbalsta Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pieprasījumu Komisijai rast piemērotu risinājumu KRN darbinieku mobilitātes problēmām ES un atvieglot vīzu procedūras apmaiņai ar trešām valstīm;

25.   aicina dalībvalstis izstrādāt vai ieviest tiesisko regulējumu un institucionālo sistēmu attiecībā uz radošo māksliniecisko darbību, pieņemot vai piemērojot vairākus saskaņotus un visaptverošus pasākumus attiecībā uz līgumiem, sociālo nodrošinājumu, veselības apdrošināšanu, tiešo un netiešo nodokļu uzlikšanu un Eiropas noteikumu ievērošanu, lai uzlabotu mākslinieku mobilitāti ES;

26.  norāda uz sieviešu lielo skaitu radošajās nozarēs un jo īpaši uzsver situāciju, kādā ir pašnodarbinātas mātes vai mātes, kas atgriežas darbā (mompreneurs);

27.  norāda uz ES vidējās vīriešu un sieviešu darba samaksas (16,1 % 2014. gadā) un pensijas (40,2 %) atšķirībām un uzsver, ka sievietes kultūras un radošajās nozarēs saskaras ar tādiem pašiem šķēršļiem kā citās ekonomikas nozarēs, jo īpaši saistībā ar vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensijas atšķirībām, piekļuvi finansējumam, stereotipiem, apmācību un mūžizglītību;

Izglītība, prasmes, apmācība

28.   uzsver, ka katram cilvēkam piemīt radošums un ka tas jāattīsta, jāaizsargā un jāatbalsta jau agrīnā vecumā, lai liktu pamatus radošo talantu nepārtrauktai atjaunināšanai; tomēr norāda, ka šīs prasmes var pilnveidot jebkurā dzīves posmā, jo īpaši, izmantojot pieejamas mūžizglītības programmas; rosina dalībvalstis veicināt plašāku zināšanu par KRN apguvi skolu mācību un apmācību programmās, izstrādāt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un digitālo prasmju mācīšanu un uzlabot savas apmācību, mācību un kvalifikāciju sistēmas, tādējādi dodot visu vecumu audzēkņiem iespējas saņemt vispusīgu apmācību radošās mākslas disciplīnās;

29.   vērš uzmanību uz to, ka kultūras un mākslas disciplīnu studiju absolventiem trūkst vajadzīgo starpnozaru, jo īpaši uzņēmējdarbības, prasmju, kā arī nav pietiekamu zināšanu par autortiesībām un to aizsardzības līdzekļiem; tādēļ uzskata par svarīgu mudināt dalībvalstis un izglītības iestādes novērst šo nepilnību, pielāgojot mācību programmas, lai sniegtu ilgstošu profesionālo apmācību un labāk integrētu radošo un uzņēmējdarbības izglītību un tādējādi stiprinātu radošo uzņēmēju uzņēmējdarbības, finanšu, tirgvedības un pārvaldības prasmes;

30.   aicina dalībvalstis sniegt lielāku atbalstu skolotājiem viņu centienos attīstīt jauniešu radošumu un jaunrades spējas, pielietojot mūsdienīgākus mācību procesus un iekļaujot izglītības un apmācības programmās plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes, mākslu, mūziku, teātri un kino; mudina dalībvalstis izstrādāt zināšanas par kultūras mantojumu, mākslas veidiem un izpausmēm un vispārīgām prasmēm, kas saistītas ar radošumu un inovāciju; vēl aicina dalībvalstis atbalstīt skolu savstarpējo sadarbību, lai tās varētu apmainīties ar efektīvākajām radošuma un jaunrades stimulēšanas metodēm un praksi, tādējādi palīdzot cilvēkiem novērtēt radošo nozaru izstrādājumus un pakalpojumus;

31.   atgādina, ka partnerības, kas ietver izglītību, var palīdzēt izveidot arī veicinošu mācību vidi un integrēt nelabvēlīgā situācijā esošas vai atstumtas kopienas, kā arī piedāvāt iespējas cilvēkiem, kuri dzīvo nelabvēlīgos rajonos;

32.   uzsver KRN potenciālu jaunatnes nodarbinātības un reindustrializācijas jomā un jo īpaši norāda uz aizvien plašākām iespējām, kas paveras kultūras un radošajās nozares un ko digitālā vide radījusi jauniešiem; aicina Komisiju un dalībvalstis iekļaut kultūras un radošās nozares Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvā un nodrošināt finansējumu karjeru, uzņēmējdarbības un apmācību veicināšanai šajā nozarē, izveidojot māceklības shēmas, veicinot mobilitāti un apmaiņu darbaudzināšanas un apmācības programmās; aicina efektīvāk izmantot resursus, kas paredzēti garantijas jauniešiem shēmā

33.  atgādina, ka viena no galvenajām problēmām kultūras mantojuma jomā ir tradicionālo prasmju un amatniecības pakāpeniska izzušana; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt kultūras mantojuma, kultūras un lingvistiskās dažādības, tradicionālo prasmju un amatu, kā arī Eiropas valsts, reģionālo un vietējo savoir-faire aizsardzību un veicināt amatniecības arodus, kas saistīti ar KRS, sekmēt un atvieglot zinātības nodošanu, lielāku uzmanību pievērst profesionālajai apmācībai un augsti kvalificētam darbaspēkam, lai piesaistītu talantus, tostarp izcilības amatniecībai būvniecības nozarē, kā arī saglabāšanai un restaurēšanai; tādēļ uzsver, ka starp kultūras politiku un vietējo kopienu rīcībā esošajiem sociālajiem un ražošanas resursiem ir jāveido stingras stratēģiskas saiknes;

34.   aicina Komisiju paaugstināt izpratni par karjeras iespējām amatniecībā un ražošanā, kas saistītas ar KRN, organizējot izpratnes vairošanas kampaņas un īstenot politiku, kas veicina zināšanu pārnesi, lai šajās nozarēs saglabātu amatprasmes un speciālās prasmes;

35.   rosina dalībvalstis turpināt darbu saistībā ar Erasmus+ iniciatīvām, lai veicinātu starpnozaru pieejas starp dažādām jomām formālajā, neformālajā un informālajā izglītībā, apmācībā un mūžizglītībā; mudina augstākās un profesionālās izglītības iestādes izveidot starpnozaru programmas, iekļaujot tajās mākslu un kultūru, zinātnes, inženierzinātnes, tehnoloģijas, uzņēmējdarbību un citas attiecīgās jomas; jo īpaši aicina veikt pasākumus, lai likvidētu plaisu starp zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas un IKT un mākslas un dizaina mācību priekšmetiem, lai atbalstītu tehniskas karjeras iespēju attīstību radošajās nozarēs un radošas karjeras iespēju attīstību zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas nozarē, kam ir būtiski svarīga nozīme Eiropas KRN izaugsmē; uzsver nepieciešamību atbalstīt izcilības centrus un sekmēt nozares profesionāļu apmaiņu, tostarp trešās valstīs, un piesaistīt un attīstīt radošus talantus;

36.   mudina dalībvalstis veicināt sadarbību starp mākslas skolām, PIA sniedzējiem un uzņēmumiem kultūras un radošajā nozarē, tostarp iesaistot māksliniekus rezidentūrā uzņēmumu vidē un izglītības iestādēs, lai nodrošinātu prasmju piedāvājuma labāku pielāgošanu darba tirgus pieprasījumam un palielinātu nozares konkurētspējas potenciālu; iesaka izstrādāt iespējas apvienot darbu ar mācībām, piemēram, duālās izglītības sistēmas;

37.  ierosina izstrādāt un pieņemt politikas pamatnostādnes, kuru mērķis ir palielināt ES iedzīvotāju līdzdalību kultūras norisēs, kas daudzās dalībvalstīs joprojām ir kritiski zema; uzsver, ka no tā būtu dubults ieguvums — gan radošo talantu attīstības veicināšanas ziņā, gan attiecībā uz plašāka un izteiktāka ES kultūras un radošo produktu pieprasījuma veidošanu;

38.  aicina izveidot „Eiropas radošo un kultūras nozaru balvu”, kas līdzinātos „Francijas un Vācijas radošo un kultūras nozaru balvai”;

39.   uzsver sieviešu kā novatoru un uzņēmēju lielo potenciālu, kā arī viņu svarīgo nozīmi kultūras un radošajās nozarēs; mudina dalībvalstis piedāvāt atbilstīgu finansiālo atbalstu un apmācību un uzsver tīklu veidošanas un paraugprakses apmaiņas nozīmi;

40.  ierosina apsvērt iespēju izveidot mobilitātes programmas gados jauniem novatoriem, lai veicinātu apmaiņu un inovāciju kultūras un radošo nozaru jomā;

41.  ņem vērā Komisijas paziņojumu „Jaunā Prasmju programma Eiropai: Kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” un piekrīt, ka „strauji mainīgajos pasaules ekonomikas apstākļos prasmes būs būtisks faktors, kas lielā mērā ietekmē konkurētspēju un spēju sekmēt inovāciju” un ka “prasmes arī piesaista ieguldījumus un katalizē pozitīvo mijiedarbību starp darbvietu radīšanu un izaugsmi”; uzskata, ka, pārskatot Pamatiemaņu satvaru un Eiropas kvalifikāciju pamatstruktūru, īpaša uzmanība ir jāpievērš radošajām prasmēm;

42.  mudina dalībvalstis īstenot tādas iniciatīvas kā Itālijas valdības sāktā iniciatīva „Kultūras prēmija”, kurai tā piešķīrusi EUR 500, kura pieejama ikvienam Itālijā likumīgi dzīvojošam 18 gadus vecam jaunietim un kura paredzēta tikai par „kultūras bagātināšanas darbībām”, piemēram, muzeju, galeriju, arheoloģisko un kultūrvēsturiskā mantojuma objektu apmeklējumiem, grāmatām un filmām;

Finanses

43.  norāda, ka kultūras un radošās nozares gūst būtisku labumu no publiskajiem līdzekļiem, kas paredzēti kultūras veicināšanai, kas arī ievērojami uzlabo Eiropas Savienības kultūras daudzveidību; mudina Komisiju un dalībvalstis, rīkojoties saskaņā ar savām kompetences jomām, arī turpmāk pietiekamu budžeta daļu piešķirt kultūras veicināšanai paredzētam publiskajam finansējumam;

44.  uzsver, ka ir jāstiprina valdības KRN atbalsta politika un jāpalielina kultūrai paredzētais budžets; norāda, ka publiskais finansējums dalībvalstīs ir krasi samazināts, tādējādi nopietni apdraudot Eiropas kultūras un radošo darbu;

45.  norāda uz tādu nodokļu atvieglojumu shēmu panākumiem, ko dažās dalībvalstīs piemēro kultūras un radošajai nozarei; tādēļ mudina dalībvalstis ieviest šādas shēmas, vienlaikus nosoda īpašos nodokļu režīmus, ko pazīst ar nosaukumu “nodokļu nolēmumi”, kas ir ļāvuši dažiem uzņēmumiem līdz minimumam samazināt maksājamo nodokļu apmēru;

46.   norāda, ka dalība ES finansētās programmās ir atvērta kultūras un radošajām nozarēm, bet joprojām var uzskatīt, ka šī dalība ir zemāka par tās potenciālu; prasa Komisijai iesākumā izveidot vienas pieturas aģentūru — piemēram, tīmekļa vietni, kurā dažādi iesaistītie ĢD cieši sadarbotos, lai uzskatāmi parādītu dažādas finansējuma iespējas KRN vajadzībām, izplatītu informāciju, izmantojot Eiropas līmeņa kultūras un radošos tīklus un valsts organizācijas, vāktu un reklamētu paraugprakses piemērus un palielinātu finanšu ieguldītāju un iestāžu zināšanas par KRN īpatnībām un dažādajām tās skarošajām problēmām, jo tādējādi tiktu palielināta izpratne par finansējumu un tā pieejamība KRN;

47.   aicina Komisiju strādāt pie tā, lai ES atbalsts, tostarp finansējums kultūras un radošajām nozarēm, tiktu integrēts, pieņemot visaptverošu un transversālu ES stratēģiju; tomēr uzsver, cik svarīgi ir apzināties KRN divējādo dabu un attiecīgi šo nozaru īpašās vajadzības saistībā ar finansējumu un inovāciju vidi, un tādēļ arī ar konkrētiem īstenošanas plāniem, piemēram, kopīgu pamatsistēmu starp programmām „Apvārsnis 2020” un „Radošā Eiropa”; atzīst nozīmīgo daudzkāršojošo ietekmi, kāda ES finansējumam var būt KRN, jo īpaši konkrētos reģionos;

48.  atzīst bezpeļņas, kooperatīvo un sociālo uzņēmumu svarīgo nozīmi KRN un tādēļ aicina nenošķirt ES strukturālo un sociālo finansējumu, jo tādējādi varētu ierobežot šo struktūru pieejamību;

49.  norāda, ka daudzgadu finanšu shēmas vidējā termiņa pārskatīšana un ES programmu īstenošanas ziņojumi būtu uzskatāmi par viena procesa savstarpēji saistītām daļām; norāda, ka jo īpaši saistībā ar programmām „Radošā Eiropa”, „Apvārsnis 2020” un struktūrfondiem (ERAF un ESF) būtu jānovērtē KRN vieta un ietekme uz izaugsmi, nodarbinātību un teritoriālo kohēziju un jāturpina tās veicināt; uzsver, ka šim procesam būtu jānodrošina pamatīgs un saskanīgs pamats DFS pārskatīšanai un nākamās ES programmas izstrādei pēc 2020. gada;

50.  aicina Komisiju ievērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. panta 4. punktu un atzīt kultūras un radošās nozares par horizontālu prioritāti ES finansējumu shēmās un programmās, jo īpaši „Apvārsnī 2020”, EaSI un ESIF;

51.  aicina Komisiju pilnīgi izmantot sinerģiju potenciālu starp ES politikas jomām, lai tādējādi efektīvi izmantotu finansējumu, kas pieejams saistībā ar ES programmām — „Apvārsnis 2020”, Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments, Erasmus +, EaSI, „Radošā Eiropa” un COSME —, kā arī no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), lai atbalstītu vairāk projektu KRN jomā;

52.  norāda, ka var darīt daudz vairāk, lai panāktu efektīvāku mijiedarbību starp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un citām 2014.–2020. gada plānošanas periodā iekļautajām Eiropas programmām, kas minētas Kopīgo noteikumu regulas I pielikuma 4.6. un 6.4. punktā, jo īpaši attiecībā uz programmām Erasmus+ un “Radošā Eiropa”, un to varētu sasniegt, ja veiktu labāku informēšanu ES mērogā un ja dalībvalstīs un to reģionos apņēmīgāk īstenotu attiecīgos pasākumus;

53.  aicina Komisiju grozīt un/vai interpretēt to Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 daļu, kas attiecas uz valsts atbalstu kultūrai un kultūras mantojuma saglabāšanai, ņemot vērā Regulas 72. apsvērumu un Komisijas 2016. gada 19. maija paziņojumu, lai konkrētiem pasākumiem kultūras mantojuma nozarē (proti, restaurācijai un saglabāšanai) un dažos gadījumos kultūras darbībām, ko atbalsta ES fondi un papildu reģionālie fondi, nepiemērotu valsts atbalsta jēdzienu;

54.   norāda, ka garantiju mehānisms „Radošās Eiropas” ietvaros ir viens no veidiem, kā risināt samilzušo vajadzību pēc piekļuves aizdevumiem, lai finansētu inovatīvus un ilgtspējīgus projektus kultūras un radošajā nozarē; atkārtoti aicina nekavējoties sākt garantijas mehānisma darbību; uzsver nepieciešamību palielināt „Radošās Eiropas” un garantiju mehānisma budžetu, lai efektīvi atbalstītu Eiropas kultūras un radošās izpausmes un dažādotu finansējuma labuma guvējus, un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt visu dalībvalstu visu kultūras darbinieku vienlīdzīgu piekļuvi garantiju mehānismam;

55.   norāda, ka ESIF būtu jāpalīdz MVU pārvarēt kapitāla nepietiekamību un parasti par mērķi izvēlēties projektus ar augstāku riska profilu, nevis projektus, ko atbalsta EIB normālā kārtībā(22); norāda, ka no 2016. gada septembra finansējums ir ticis piešķirts tikai dažiem projektiem kultūras un radošajā jomā, kurā galvenokārt darbojas MVU ar augstāku riska pakāpi, kā arī projektiem izglītības vai apmācību nozarē, un uzsver, ka jādara viss iespējamais, lai uzlabotu to līdzdalību ESIF;

56.  aicina EIB pievērst uzmanību tam, ka trūkst ESIF finansējuma kultūras un radošajai jomai, izpētot savstarpējas sadarbības iespēju ar „Radošo Eiropu” un garantiju mehānismu, lai nodrošinātu šim nolūkam piemērotus aizdevumus kultūras un radošajām nozarēm;

57.  aicina Komisiju, dalībvalstis un EIB atbalstīt jauktas finansēšanas metodes, jo īpaši publiskā un privātā sektora partnerības, lai risinātu un apmierinātu pieaugošo vajadzību pēc pašu kapitāla finansējuma KRN atbalstam;

58.   aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot kultūras un radošajā nozarē pārstāvētajiem mikrouzņēmumiem un MVU ieguldījumu vidi un paplašināt tiem pieejamo finanšu instrumentu klāstu, paredzot jaunas un inovatīvas finansēšanas shēmas, piemēram, mikrokredītus, atmaksājamas dotācijas, kolektīvo finansēšanu, riska kapitāla finansējumu, darbības uzsākšanas finansējumu un riska kapitālu; norāda, ka dažādi kolektīvās finansēšanas un kolektīvo ieguldījumu modeļi KRN var kļūt par stabilu instrumentu kultūras un radošo projektu finansēšanai un kā tādi tie kopumā ir apsveicams papildinājums tradicionālajiem KRN finansiālā atbalsta avotiem; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk uzraudzīt un veicināt kolektīvās finansēšanas tirgus attīstību, iesaistīt valsts iestādes un labāk izmantot institucionālās kolektīvās finansēšanas iespējas, saskaņot dažādās regulatīvās pieejas, nodrošināt pienācīgu skaidrību par ES noteikumu piemērošanu, izstrādāt paraugpraksi un vajadzības gadījumā uzlabot reglamentējošos noteikumus, novēršot šķēršļus un/vai vajadzības gadījumā iesniedzot jauna regulatīvā instrumenta priekšlikumu; tomēr norāda, ka tas nevar aizstāt ilgtspējīgu publisko un privāto finansējumu KRN;

59.  uzskata, ka ir jāuzlabo publisko ieguldījumu banku nozīme kultūras un radošajās nozarēs, uzlabojot MVU piekļuvi kredītiem un palīdzot uzņēmumiem paplašināt savu tirgu un eksporta darbības;

60.  uzskata, ka, lai uzlabotu piekļuvi finansēm kultūras un radošajām nozarēm, ir jāattīsta prasme noteikt un vērtēt nemateriālu lietu vērtību, ko varētu izmantot kā nodrošinājumu; uzsver, ka ir jāuzlabo finanšu ieguldītāju un iestāžu zināšanas par KRN īpatnībām un dažādajām tos skarošajām problēmām, kuras varētu radīt nopietnu risku; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Komisija jaunajā garantiju mehānismā programmai „Radošā Eiropa” iekļāva finanšu starpnieku un banku apmācības shēmu, jo tas varētu uzlabot KRN spēju piesaistīt un pārliecināt ārējus ieguldītājus; tomēr uzskata, ka ir lietderīgi novērtēt šīs shēmas darbības rezultātus un, ja vērtējums būs pozitīvs, paplašināt to, piemērojot dažādām politikas jomām;

61.  tādēļ prasa popularizēt intelektuālā īpašuma aktīvu protokolus, kas sekmē intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) vērtības noteikšanu, un aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt vajadzīgos mehānismus, lai palielinātu IĪT izmantojamību banku darījumos un atzītu šo tiesību kā aktīvu pilno vērtību;

62.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV C 13, 15.1.2016., 83. lpp.

(2)

OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.

(3)

OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.

(4)

OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.

(5)

OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(6)

OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.

(7)

OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.

(8)

OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.

(9)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0009.

(10)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0293.

(11)

OV C 93, 9.3.2016., 95. lpp.

(12)

OV C 68 E, 7.3.2014., 40. lpp.

(13)

OV C 377 E, 7.12.2012., 135. lpp.

(14)

OV C 377 E, 7.12.2012., 142. lpp.

(15)

OV C 247 E, 15.10.2009., 25. lpp.

(16)

OV C 125 E, 22.5.2008, 223. lpp.

(17)

ESAO/EUIPO (2016), „Tirdzniecība ar viltotām un pirātiskām precēm — ekonomiskās ietekmes pārskats”, OECD Publishing, Parīze.

(18)

Komisijas paziņojumā minētas šādas nozares: arhitektūra, arhīvi un bibliotēkas, mākslas amatniecība, audiovizuālā joma (ieskaitot kino, televīziju, videospēles un multividi), kultūras mantojums, dizains, (tostarp modes dizains), festivāli, mūzika, izpildītājmāksla, vizuālā māksla, izdevējdarbība un radio.

(19)

Nozares līmeņa analīzes ziņojums (2013), Intellectual property rights intensive industries: contribution to economic performance and employment in the European Union, 8. lpp. https://euipo.europa.eu/ohimportal/documents/11370/80606/IP+Contribution+study.

(20)

Eiropas Komisijas pētījums EASME/COSME/2015/003.

(21)

Norāde uz pētījumu tiks pabeigta pēc tā publicēšanas. Lūdzu ievērot, ka visi šajā ziņojumā minētie skaitļi pamatojas uz šo pētījumu.

(22)

Regula (ES) Nr. 2015/1017.


PASKAIDROJUMS

Ievads

Kultūra, māksla, jaunrade — tāds ir Eiropas patiesais tēls un vērtība pasaulē!

Līdz ar pāreju uz digitālo ekonomiku 21. gadsimta Eiropā kultūras un radošās nozares arvien vairāk aizstāj tradicionālos ražošanas procesus un tradicionālās vērtību ķēdes. Mūsdienās kvalitatīva satura ražošana, spēja darboties inovatīvi, stāstīt, iztēloties, izraisīt emocijas ir kļuvusi par mūsu visdārgāko materia prima. Tā jākopj, jāatbalsta, jāveicina, jāaizsargā.

Kultūras un radošās nozares ir tās nozares, kas pamatojas uz kultūras vērtībām, individuālu jaunrades spēju, prasmēm un talantu, kam ir potenciāls radīt bagātību un darbavietas, iegūstot vērtību no intelektuāla īpašuma. Kā norāda līdzreferenti, nozarē ietilpst šādi segmenti, kas pamatojas uz kultūras un radošo ieguldījumu: arhitektūra, arhīvi un bibliotēkas, daiļamatniecība, audio un vizuālā joma (tostarp filmas, televīzija, video spēles un multimediji), kultūras mantojums, dizains, uz radošu pieeju orientētas augstas kvalitātes preču ražošanas nozares un mode, festivāli, mūzika, izpildītāju māksla, grāmatniecība un izdevējdarbība, radio un vizuālās mākslas.

Eiropas KRN sakņojas un smeļas dzīvības spēku Eiropas kultūras un mākslas vienreizīgumā, ko glabā 3000 gadu sens kopīgs kultūras mantojums. Atšķirībā no citām nozarēm KRN būtiska raksturiezīme ir to divējādā vērtība: tām ir galvenā nozīme Eiropas kultūras un valodu daudzveidības saglabāšanā un veicināšanā, tās stiprina piederības sajūtu eiropeiskai un reģionālai identitātei, sekmē zināšanu un vērtību pārnesi un nosargā Eiropas materiālo un nemateriālo mantojumu tagadējai un nākamajām paaudzēm. Vienlaikus tās ir arī konkrēts sociālās kohēzijas instruments ar savu svarīgo devumu ES ekonomikā nodarbinātības, ieguldījumu, izaugsmes un inovāciju jomā un dod nozīmīgu ieguldījumu Eiropas konkurētspējā globālā mērogā.

Tādējādi ir stratēģiski svarīgi atbalstīt inovatīvas un uz izpēti orientētas Eiropas KRN, jo tās ir spējīgas saglabāt valodu un kultūru daudzveidību, plurālismu un piedāvāt inovatīvus un augstas kvalitātes pakalpojumus, jo īpaši konverģēta un globalizēta tirgus kontekstā.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2010. gada Zaļo grāmatu(1) pēdējos gados ir veikti dažādi nozares pētījumi, konferences un Komisijas paziņojumi, un Eiropas Parlamenta rezolūcijas, kur visos gadījumos uzsvērts, ka kultūras un radošie ražojumi ir mūsdienu vērtību ķēdes izcelsmes punkts. Šis pašreizējais ziņojums tomēr ir pirmais kopīgais CULT un ITRE komiteju ziņojums, kurā apvienots nozares kultūras un ekonomikas potenciāls, uzsverot, kādiem būtu jābūt Eiropas rūpniecības politikas pīlāriem kultūras un radošo nozaru jomā.

KRN nākotne īpaši interesē gan Kultūras un izglītības komiteju (CULT), kas beidzamajos gados ir sagatavojusi vairākus ziņojumu projektus par šo tematu(2), gan arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju (ITRE), kura ir atbildīga par ES rūpniecības politiku un ar to saistītiem pasākumiem, kā arī un jaunu tehnoloģiju piemērošanu, tostarp par pasākumiem saistībā ar MVU. Šo nozaru vienojošais elements ir tas, ka tās visas tirgojas ar radošām vērtībām intelektuālā īpašuma (IĪ) veidā. Ņemot vērā nozares atšķirības un sarežģītību, pilnvērtīga KRN potenciāla izmantošana ir īsta problēma.

Līdzreferenti uzskata, ka, lai pilnā apjomā īstenotu nozares potenciālu, ir vajadzīga saskaņota rīcība valsts, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī ES līmenī. Pamatojoties uz rūpīgu nozares un tās problēmu analīzi, līdzreferenti ierosina vairākus pasākumus un politikas pieejas, kas pievērš uzmanību īstermiņā un ilgākā termiņā septiņiem galvenajiem politikas stimuliem, kuri ir šī ziņojuma kodols:

  statistikas un datu apkopošana, pamatojoties uz vispārēju definīciju, lai palielinātu izpratni par nozares raksturīgām iezīmēm un vajadzībām;

  nozares attīstības pārraudzīšana, lai rastu izmantojamus risinājumus kultūras un radošajām nozarēm;

  inovāciju un uzņēmējdarbības sekmēšana kultūras un radošajā nozarē, veicinot sadarbību ar citām nozarēm un politikas jomām (pārneses);

  finanšu piekļuves uzlabošana, atbalstot jaunus uzņēmumu modeļus;

  Eiropas līmenī jau esošo instrumentu kopuma izmantošana un visu esošo instrumentu un iniciatīvu loģiska apvienošana;

  prasmju attīstīšana, tostarp uzņēmējdarbības prasmes;

  pievēršanās mainīgām vajadzībām pēc prasmēm un prasmju trūkuma pārvarēšana.

KRN ekonomiskā un sociālā nozīme

Visā pasaulē kultūras un radošā nozare (turpmāk — KRN) tiek uzskatīta par globālās ekonomikas lielu un augošu daļu. Tās nozīme kā darbavietu un labklājības radītājai tiek atzīta arvien vairāk, jo īpaši Eiropas Savienībā: pēc nesen Eiropas Komisijas uzdevumā veikta pētījuma KRN (izņemot augstas kvalitātes preču ražošanas nozares) veido 11,2 % no visiem privātajiem uzņēmumiem un nodarbina 7,5 % no visām tautsaimniecībā kopumā nodarbinātajām personām. Kopumā KRN (izņemot augstas kvalitātes preču ražošanas nozares) ietilpst vairāk nekā trīs miljoni uzņēmumu, kas nodarbina vairāk nekā 12 miljonu personu. Attiecībā uz pievienoto vērtību KRN (izņemot augstas kvalitātes preču ražošanas nozares) rada 5,3 % no Eiropas kopējās bruto pievienotās vērtības(3). No otras puses, augstas kvalitātes preču ražošanas nozares nodarbina aptuveni 1,7 miljonus personu. Pēc preču un pakalpojumu pārdošanas to vērtība sasniedz EUR 547 miljardus jeb aptuveni 4 % no ES nominālā IKP.

Kultūras un radošo nozaru īpatnība ir tā, ka tās pārvar šķirtni starp mākslām, kultūru, uzņēmējdarbību un tehnoloģiju. Turklāt raksturīgi, ka KRN nodrošina darbavietas, kuras gandrīz neiespējami pārvietot uz ārzonām, jo tās ir saistītas ar konkrētām kultūras un vēsturiski determinētām prasmēm, kas piesaistītas teritorijai un tradīcijai. Svarīgi, ka tās vairāk nekā citas nozares dod ieguldījumu jaunatnes un sieviešu nodarbinātībā. KRN ir uzrādījušas arī lielāku elastību nekā pārējās nozares pēc 2008. gada krīzes sekām, kad tika apliecināta to spēja izraisīt ievērojamu pozitīvu ietekmi citās rūpniecības nozarēs, piemēram, tūrismā, mazumtirdzniecībā un digitālajās tehnoloģijās.

Neskatoties uz šiem faktiem, reāla un saskaņota rūpniecības politika ES līmenī vēl nav izstrādāta. Mums vajadzīga vispusīga rūpniecības stratēģija Eiropas līmenī, kurā visas kultūras un radošo nozaru konkrētās iezīmes tiktu ņemtas vērā un problēmas — piemēram, digitalizācija un autortiesību noteikumu pārskatīšana — tiktu pārvērstas jaunas izaugsmes un nodarbinātības iespējās, izveidojot līdzsvarotu tiesisku pamatu. Ir nepieciešama KRN iesaistīšanās ilgtermiņa attīstībā, pamatojoties uz integrētu pieeju, kas var garantēt ilgtspējīgas politikas un regulējuma augsni kultūras un radošajām nozarēm tagad un turpmāk un kas uzskata KRN attīstību, veicināšanu un aizsardzību par stratēģisku mērķi un vispārēju politikas prioritāti Eiropas Savienībai.

KRN definīcija un statistika patiesai Eiropas attīstības politikai

Faktors, kas neapšaubāmi vairo izpratnes trūkumu par šo nozaru reālo ekonomisko potenciālu un tam sekojošo konkrētas politikas trūkumu KRN atbalstam, ir tas, ka mums nav skaidras kultūras un radošo nozaru definīcijas.

Ja lielākā daļa kultūras nozaru jomu ir skaidri redzamas kā nozares pīlārs un tāpēc ir viegli klasificējamas (mākslas un pieminekļu mantojums, arhīvi, grāmatas, izdevējdarbība un prese, vizuālās mākslas, arhitektūra, izpildītājmāksla, multimediji un audio vizuālie pakalpojumi), tad radošajās nozarēs tas faktiski nav tik acīmredzams, katra inovatīva darbība varētu būt radoša un izmantot radošus resursus.

Līdzreferenti, ņemot vērā Eiropas Komisijas 2012. gada paziņojumu(4), kurā radošās nozares definētas kā „nozares, kas lieto kultūru kā resursu un kurai ir kultūras dimensija, lai gan to resursi galvenokārt ir funkcionāli. Tajās ietilpst arhitektūra un dizains(5)”, un jaunākajā izpildītāja veiktajā pētījumā(6) savā KNR definīcijā pievēršas arī augstas kvalitātes preču ražošanas nozarei līdzās kultūras un radošajām pamatnozarēm — modei un dizainam —, ierosina jaunu, paplašinātu un vispusīgāku KRN definīciju. Referenti ir pārliecināti, ka standartizēta definīcija palīdzēs pārraudzīt nozares attīstību labāk un rezultātā virzīs pie individualizēti pielāgotiem risinājumiem kultūras un radošām nozarēm. Referentu ierosinātā definīcija ietver nesenās klasiskās nozares, kā arī uz jauniem meklējumiem orientētas modes un augstas kvalitātes preču ražošanas nozares, pamatojoties uz to īpašo kultūras resursu, radošo dzinējspēku, kas raksturīgs ražošanas sākotnējam posmam, un to spēju radīt vērtību.

Mode un augstas kvalitātes preču ražošanas nozare ne vien dod ieguldījumu Eiropas izcilības veicināšanā un izplatīšanā, bet, tā kā tās pamatojas uz stingriem kultūras un radošajiem resursiem, tās dod ievērojamu ieguldījumu Eiropas savoir-faire, unikālu zināšanu un gadsimtiem senu prasmju saglabāšanā, kuras ir grūti atdarināt un kuras patiesi raksturo Eiropas pievienoto vērtību.

Kultūras un radošās nozares kā Eiropas vēstnieces

Tomēr tas nav viss. Kultūra ne vien tās tradicionālajos veidos, bet arī ar kultūras un radošo nozaru starpniecību var veikt izšķirīgi svarīgu uzdevumu starptautisku partnerību stiprināšanā. Šīs nozares sniedz ieguldījumu Eiropas „maigajā varā”, darbojoties kā Eiropas vērtību (piemēram, kvalitātes, izcilības, arodprasmes, jaunrades spēju, kultūras) vēstnieki pasaules mērogā. Jānorāda, ka saskaņā ar Eurostat datiem ES kopējā eksporta vērtība 2014. gadā (visiem produktiem) sasniedza EUR 1703,0 miljardus, kas ir 15,9 % no kopējās pasaules tirdzniecības. No tiem EUR 27,3 miljardus (1,6 %) var attiecināt uz kultūras preču eksportu un EUR 209,1 miljardu — modes precēm (12,3 %). Augstas kvalitātes preču ražošanas nozares nodrošina 18 % Eiropas eksporta, ar eksporta vērtību aptuveni EUR 308 miljardi.

Šo iemeslu dēļ ES jau ir finansējusi daudzus projektus kultūras un radošajās nozarēs, piemēram, radošo centru tīklus; Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) Kultūru+ programma; programmas kultūras pārvaldības atbalstam un starpkultūru dialoga veicināšanai. Papildu atbalstu sniedz arī programmas „Radošā Eiropa” un „Apvārsnis 2020”, lai atbalstītu kultūras diplomātijas izpēti un darbu ar kultūras mantojumu, proti, sekmējot kultūras un radošās nozares un veicinot starpkultūru dialogu.

Izpratne par šā instrumenta svarīgo nozīmi ir likusi Eiropas Komisijai nesen nākt klajā ar paziņojumu par stratēģiju starptautiskās kultūras attiecībās, kurā rosina uz sadarbību kultūras jomā starp ES un tās partnervalstīm un veicina dialogu un savstarpēju sapratni, lai veidotu ilgtermiņa attiecības ar valstīm visā pasaulē.

Izglītība un apmācība

Radošas spējas, iedvesma, iztēle pamatojas uz kultūru un mākslu visos tās veidos, un tai vajadzētu būt arī izglītības sastāvdaļai.

Tāpēc ir īpaši svarīgi atgādināt dalībvalstīm iekļaut mākslas, mūzikas, teātra un kino izglītību skolu mācību plānos kā galveno faktoru zināšanu apguvei par kultūras mantojumu, mākslas praksi un izpausmēm un prasmēm, kas orientētas uz radošu pieeju un inovācijām. Izglītība vispirms nāk no ģimenes, bet arī un galvenokārt no skolu sistēmas, un tā veidojas arī plašsaziņas līdzekļu ietekmē. Tāpēc formāla un neformāla izglītība un apmācība ir ne vien divi nepieciešami priekšnosacījumi radošas pieejas — KRN spēka avota — kopšanai, bet arī, lai stimulētu pieprasījumu pēc kvalitatīva satura un radošiem produktiem.

Tāpēc saskaņota politika attiecībā uz kultūras un radošajām nozarēm pamatojas uz ciešu sadarbību starp kultūras un radošo jomu un sociālajiem partneriem izglītībā un arodapmācībā.

Mums jāveicina starpnozaru pieejas starp dažādām jomām formālā un neformālā mācību procesā. Tas prasa lielāku sinerģiju starp augstākās izglītības iestādēm, piemēram, izmantojot kopīgas programmas starp mākslu un kultūru, zinātni, inženierzinātni, tehnoloģiju un atbalstot izcilības centrus, kuri attīsta tādus darba profilus, kas dod dzīvību nozarei un spēj piesaistīt studentus no dažādām dalībvalstīm un izstrādāt starptautiskus projektus. Visbeidzot, labākās prakses, kas izveidotas dažās dalībvalstīs, rāda, ka ir svarīgi sniegt atbalstu un attīstīt iespējas apvienot darbu ar mācībām.

Attiecībā uz modes un augstas kvalitātes preču ražošanas nozarēm jānorāda, ka tām raksturīgas ne vien lielas rūpnieciskas grupas, bet arī tas, ka tās uzticas sadarbībai ar MVU, mikrouzņēmumiem un tradicionālo amatniecību. Ir vairāki sektori kultūras un radošo nozaru iekšienē, kuras noteikti gūtu labumu no Eiropas Savienības finanšu atbalsta un speciāliem līdzekļiem šo nozaru attīstības atbalstam.

No otras puses, kā to uzsver arī dažādas Eiropas ieinteresētas personas, ir nepieciešams pievērsties plaisai starp nozares vajadzībām un augsti kvalificēta darbaspēka pieejamību ES līmenī(7). Modes un augstas kvalitātes preču ražošanas nozarē tas nozīmē, ka prioritāte ir izveidot jaunus politikas virzienus, lai nodrošinātu tradicionālās Eiropas savoir-faire un ar KRN saistītu mākslas arodu nosargāšanu un veicināšanu, paplašinot un lolojot arodapmācību un augsti kvalificētu darbaspēku. Tas nepieciešams, lai piesaistītu talantus un jaunas prasmes, kā, piemēram, izcilības amatniecība vai starparodu darba profili celtniecības nozarē, konservācijā un restaurēšanā.

Abi referenti atkārtoti uzsver, kā sadarbība starp izglītības nozari un kultūras un radošo nozari var dot ieguldījumu pilsētvides reģenerācijā un nākotnes Eiropas konkurētspējā. Tas uzlabo reģionu un pilsētu pievilcību, kā arī palīdz radīt stimulējošu mācību vidi, tādu, kas jo īpaši spēj palīdzēt bez darba esošiem jauniešiem — īpaši, bet ne tikai no sociāli atstumtām kopienām un nelabvēlīgas apkārtnes — apgūt profesionālas prasmes, tādējādi palielinot viņu nodarbinātības iespējas nozarēs, kas meklē prasmīgu darbaspēku.

Kopumā nozarei ir patiešām svarīga vērtība jaunatnes bezdarba jautājuma risināšanā: saskaņā ar nesen veiktu pētījumu kultūras un radošās nozares nodarbina vairāk 15–29 gadus vecu personu nekā jebkura cita ekonomikas nozare (19,1 % no kopējās KRN nodarbinātības salīdzinājumā ar 18,6 % pārējā ekonomikā)(8). Ņemot vērā Eiropā iepriekšējās desmitgadēs notikušo intelektuālā darbaspēka emigrāciju, turpmāki ieguldījumi kultūras un radošajās nozarēs un to veicināšana būtu labvēlīga jaunu darbavietu radīšanā un jaunatnes bezdarba līmeņa mazināšanā, ņemot vērā lielo skaitu jauniešu, kas mācās šajā jomā. Tādējādi kultūras un radošajās nozarēs ir potenciāls attiecībā uz jaunatnes nodarbinātību un reindustrializāciju, lai nodrošinātu zināšanu un tradicionālo arodprasmju pārnesi un saglabātu ekonomisko, vēsturisko un sociālo struktūru, kas ir KRN pamats.

Līdzreferenti uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu pievērst īpašu uzmanību KRN ES nodarbinātības un izaugsmes programmās (piemēram, jauniešu nodarbinātības iniciatīva un nesen iesniegtā Jaunā prasmju programma) un nodrošināt līdzekļus karjeras un apmācību sekmēšanai šajā nozarē. Turklāt Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveicina izpratnes palielināšanas kampaņas par karjeras iespējām šajās nozarēs, kur rodas Eiropas darbavietas un tiek veicināta zināšanu pārnese, lai tādā veidā saglabātu arodprasmes šajās stratēģiskajās nozarēs.

Autortiesības un viltojumi kultūras un radošajā nozarē

Autortiesības kultūras un radošajā nozarē ir tas pats, kas patenti rūpniecībā un tehnoloģijā. Autortiesību aizsargāšana ir būtisks elements ar izšķirīgu nozīmi radošās nozares izdzīvošanai.

Neskatoties uz to, ka mūsdienās radošo saturu patērē vairāk nekā jebkad iepriekš (domājot par rekordu līmeņiem, kas sasniegti mūzikā), pakalpojumos, piemēram, platformas lietotāju augšupielādētam saturam un satura apvienošanas pakalpojumi, radošās nozares nav pieredzējušas salīdzināmu palielinājumu ienākumos no šā patēriņa pieauguma.

Tā rezultātā ir radusies tā sauktā vērtību plaisa, jo platformu pakalpojumi patur sev kultūras un radošo darbu vērtību, kas ir novirzīta no radītājiem. Vērtības pārvietošana ir radījusi nepraktisku un negodīgu tirgu un apdraud ES kultūras un radošo nozaru ilgtermiņa veselību un digitālā vienotā tirgus panākumus.

Tāpēc līdzreferenti aicina Komisiju, ņemot vērā topošo autortiesību reformu, noteikt tiešsaistes pakalpojumiem piemērojamus legālus risinājumus, kas atrisina šo tirgus kropļojumu un ir vienlīdz derīgi radītājiem, tiesību turētājiem un patērētājiem. Saistību izņēmumi var tikt piemēroti vienīgi patiesi neitrāliem un pasīviem tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, bet ne pakalpojumiem, kas aktīvi darbojas satura izplatīšanas, reklamēšanas jomā un naudas ieguvē uz radītāju rēķina.

Turklāt augstas kvalitātes preču ražošanas un modes segmenti tiek pakļauti arvien lielākai un smagākai viltošanai, kas sasniedz satraucošus ienākumu zaudējumu apjomus nozarēm un no tās izrietošu darbavietu zaudēšanu, nemaz nerunājot par problēmām saistībā ar veselību un patērētāju aizsardzību. Lai saprastu šā jautājuma nopietnību, dati par 2013. gadu rāda, ka tirdzniecība ar viltojumiem un pirātiskām precēm sasniedza 2,5 % no starptautiskās tirdzniecības un tikai Eiropas Savienībā vien tā veidoja 5 % jeb EUR 85 miljardus no importa.

Līdzās skaidrai definīcijai, kurā ņemtas vērā visas nozares saistībā ar KRN, līdzreferenti uzskata, ka vienlīdz nepieciešama ir salīdzināmu un ticamu statistikas datu esamība. Katrai dalībvalstij faktiski ir sava KRN klasifikācija. Tāpēc ir svarīgi pieņemt ES līmenī atjauninātu nozares pamatshēmu un reģistrēt izmaiņas laika gaitā. Būtu jāizvirza mērķis noteikt konkrētus rādītājus, lai izmērītu politikas rezultātus nozares veicināšanā.

KRN: piekļuve finansēm un ES finansējumam

Individuāli risinājumi nepieciešami īpaši finansējuma un finansēšanas laukā: starp kultūras un radošajām nozarēm ir daudzas tādu nozaru, kam vajadzētu un kas varētu gūt lielāku labumu no Eiropas Savienības finanšu atbalsta un speciāliem līdzekļiem, kuri atbalsta to attīstību un inovatīvo ražošanu.

Lai gan reģioni ļoti labi attīsta kopu un reģionālo, kā arī pārrobežu sadarbību KRN jomā un KRN tiek uzskatītas kā vienas no inovatīvākajiem uzņēmumiem, kas piedalās pētniecībā un inovatīvās programmās, tomēr nav datu par to, cik un kāda veida projekti tiek finansēti. Mums jānosaka konkrēti rādītāji, lai pārraudzītu un analizētu ar KRN saistīto politikas jomu un regulējuma priekšlikumu ietekmi uz kultūru, ekonomiku un sociālo sfēru.

Lai gan visas programmas ir atvērtas un KRN var tās lietot, dalības līmeni var un to vajadzētu paaugstināt. KRN atbalsts būtu jāpadara par politikas prioritāti ESIF, „Apvāršņa 2020” un kopumā DFS ietvaros. „Apvāršņa 2020” pētniecības programmā un struktūras fondos jo īpaši mums būtu pilnā mērā jāizmanto potenciālā sinerģija, kas pastāv starp ES politikas jomām. Tas ļautu efektīvi izmantot ES programmu ietvaros pieejamo finansējumu un sasniegt mērķus, kuru dēļ tās tika izstrādātas.

No šāda viedokļa raugoties, DFS vidējā termiņa pārskatīšana un ES programmu īstenošanas ziņojumi būtu uzskatāmi par viena procesa divām savstarpēji saistītām daļām. Finansēšanas shēmas būtu labāk jāsaskaņo ar Eiropas politikas prioritātēm, piemēram, ilgtspējīgas un uz inovācijām orientētas izaugsmes un kvalitatīvu darbavietu atbalstīšanu. Pašreizējā programmu un to budžeta vajadzību stāvokļa izvērtēšana nodrošinās stingru un saskaņotu pamatu DFS pārskatīšanai un nākamās ES programmas arhitektūrai pēc 2020. gada.

Šī pieeja neaprobežosies ar programmām, kuras ir Eiropas Komisijas tiešā pārvaldībā, bet gluži atbilstīgi vērsīsies plašāk. ESIF tika izveidots, lai palīdzētu MVU pārvarēt kapitāla nepietiekamību, un parasti par mērķi izraudzījās projektus ar augstāku riska profilu nekā projekti, kurus atbalstīja EIB normāla darbība(9). Finansējums kultūras un radošajām nozarēm ir ierakstīts ESIF regulas prioritāšu sarakstā. Taču 2016. maijā, vienu gadu pēc plāna uzsākšanas, vēl nekāds finansējums nav ticis piešķirts ne KRN projektiem, ne izglītības vai apmācību jomai, ko galvenokārt veido MVU ar augstāku riska pakāpi. Eiropas iestādēm, tostarp Eiropas Investīciju bankai, būtu jāizpēta savstarpējas sadarbības iespēja starp ESIF un programmu „Radošā Eiropa” (ietverot Garantiju mehānismu), lai nodrošinātu nolūkam atbilstošus aizdevumus KRN.

ESIF svarīgā nozīme attiecībā uz KRN nepārprotami slēpjas tā spējā piesaistīt privātus investorus nozarei un veicināt riska kapitāla un riska finanšu shēmas. Tomēr, kā liecina Komisijas 2013. gadā veiktais apsekojums, KRN piedzīvo šķēršļus piekļuvē finansēm, jo tām raksturīgas ļoti specifiskas iezīmes, piemēram, — cita starpā — problēmas risku izvērtēšanā un nemateriālā īpašuma, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesību, vērtības noteikšanā.

Tādējādi, lai uzlabotu KRN piekļuvi finansēm, ir nepieciešams nodrošināt riska finansēšanas shēmas, kā arī attīstīt kompetenci nemateriālu lietu vērtības izvērtēšanā, kurus varētu izmantot kā nodrošinājumu. Šī prasme ir vajadzīga gan mikrouzņēmumiem un MVU, gan finanšu iestādēm. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpieņem nepieciešamie mehānismi, lai palielinātu IĪT izmantojamību banku darījumos un to vērtības pilnīgu atzīšanu par kapitālu.

Panākumi paši par sevi ir laba lieta un būtu godināmi. Kopumā tomēr Eiropas uzņēmējiem un finansistiem būtu jāatstāj pagātnē negatīvās nozīmes, kas saistās ar neveiksmi, un jāpieņem risks ciest neveiksmi kā svarīgs solis uzņēmējdarbības mācību procesā.

Secinājumi

Līdzreferenti uzskata, ka kultūras un radošajām nozarēm ir galvenā nozīme Eiropas reindustrializācijā, tās ir vērstas uz izaugsmi un atrodas stratēģiskā pozīcijā, lai izraisītu plašāku inovatīvu ietekmi citās rūpniecības nozarēs, piemēram, tūrismā, mazumtirdzniecībā un digitālajās tehnoloģijās. Līdzreferenti uzskata, ka ES varētu uzņemties vadību tās svarīgās pozitīvās ietekmes veicināšanā, kāda radošajām nozarēm ir visā Eiropā, kā arī veicināt politikas jomas, kas cīnās par Eiropas visunikālāko kapitālu — tās kultūru.

(1)

COM (2010)0183

(2)

Sk., piemēram, 2011. gada 12. maija rezolūciju par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu un 2013. gada 12. septembra rezolūciju atbalstu Eiropas kultūras un radošajām nozarēm, izmantojot šo nozaru potenciālu ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā (T7-0368/2013).

(3)

Pētījums “Kultūras un radošo nozaru konkurētspējas vairošana izaugsmei un nodarbinātībai”. Norāde uz pētījumu tiks pabeigta pēc tā publicēšanas.

(4)

COM(2012)0537.

(5)

COM (2010)0183 galīgā redakcija, 6. lpp.

(6)

Pētījums “Kultūras un radošo nozaru konkurētspējas vairošana izaugsmei un nodarbinātībai”. Norāde uz pētījumu tiks pabeigta pēc tā publicēšanas.

(7)

ECCIA (2014) „Augstas kvalitātes preču ražošanas kultūras un radošo nozaru ieguldījums Eiropas ekonomikā”.

(8)

Cultural Times — The first global map of cultural and creative industries, 2015. gada decembris.

(9)

Regula (ES) Nr. 2015/1017.


JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (14.10.2016)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai un Kultūras un izglītības komitejai

par ES kultūras un radošo nozaru saskaņotu politiku

(2016/2072(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Therese Comodini Cachia

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju un Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka kultūras un radošās nozares (KRN) darbojas pastāvīgi mainīgā vidē, kurā dominē digitālo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība un izmantošana pasaules mērogā;

2.  atgādina, ka kultūras un radošās nozares ir balstītas uz individuālo jaunradi, kultūras vērtībām, prasmēm un talantu un arī veicina tos, un tām ir potenciāls radīt labklājību un darbvietas, veidojot vērtību no intelektuāla īpašuma;

3.  norāda, ka ar EUR 535,9 miljardu lielu apgrozījumu un 7,1 miljonu radītām darbvietām KRN ir būtiskas Eiropas ekonomikas stabilitātei un ilgtermiņa konkurētspējai;

4.  norāda, ka KRN garantē ne tikai kultūras daudzveidību, bet arī plašsaziņas līdzekļu plurālismu un ekonomikas vitalitāti Eiropas Savienībā;

5.  norāda, ka KRN ir stratēģiski svarīgas ekonomikas izaugsmei un kvalitatīvu darbvietu radīšanai ES;

6.  uzsver, ka, formulējot “kultūras un radošās nozares” juridisko definīciju visā Eiropā, būtu jāņem vērā jaunākās kultūras un radošās tendences mūsdienu sabiedrībā un pašlaik notiekošās pārmaiņas un iespējas, ko var turpināt sniegt digitālā tehnoloģija, un ka jebkādai šādai definīcijai būtu jāattiecas uz darbiem, tostarp precēm un pakalpojumiem, kuri ir mākslas, kultūras vai radošo procesu produkts un kuriem ir tiesības pretendēt uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, turklāt neierobežojot procesus, ar kuru palīdzību šādi darbi tiek radīti vai izgatavoti;

7.  līdz ar to uzskata, ka tiesību turētāju aizsardzība autortiesību un intelektuālā īpašuma jomas tiesiskajā regulējumā ir jāveic veidā, ar kuru tiktu atzītas vērtības un sekmētas inovācijas, jaunrade, ieguldījumi un satura izstrāde, vienlaikus nodrošinot pielāgojamību tehnoloģiju nepārtrauktajai attīstībai un nākotnes digitālajām platformām;

8.  uzsver, ka Eiropas Savienībai kultūra nebūtu jāvērtē tikai no iekšējā tirgus, konkurences vai tirdzniecības politikas viedokļa, bet tai būtu jākļūst arī par elementu Eiropas sadarbības un attīstības politikā, ņemot vērā ES kultūras spektra specifiskās iezīmes; aicina Komisiju stiprināt saikni starp kultūru, apmācību un KRN, apsverot iespēju izveidot Eiropas tiesisko regulējumu, lai attīstītu māceklību kultūras un radošajās nozarēs visās ES dalībvalstīs, kā arī maksimāli izmantotu MVU potenciālu kultūras un radošajās nozarēs;

9.  uzskata, ka digitālā vide sniedz jaunas iespējas radīt un izgatavot kultūras un radošos darbus, kā arī tos izplatīt, izmantot un tiem piekļūt plašākai sabiedrībai, neatkarīgi no fiziskiem un ģeogrāfiskiem ierobežojumiem, nereti ar mazākām izmaksām un mazākiem šķēršļiem iekļūšanai tirgū; tomēr norāda, ka arvien lielākā mērā savienotā un digitalizētā vidē tie autori un mākslinieki, kuru resursi ir ierobežoti, varētu nonākt ekonomiski nelabvēlīgākā situācijā, ja viņiem jādarbojas plašākā konkurences teritorijā;

10.  uzskata, ka digitālās tehnoloģijas ir devušas arī iespēju radīt dažāda veida mākslas darbus vai praksi, kuros digitālā tehnoloģija ir arī būtiska radošā procesa sastāvdaļa;

11.  šajā sakarībā atgādina, ka KRN galvenokārt darbojas neskaitāmi daudz mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu un pašnodarbināto, kuriem ir ierobežota piekļuve infrastruktūrām, resursiem un finansējumam un kuriem ir ierobežotas iespējas ietekmēt tiešsaistes digitālos uzņēmumus un citus tirgū dominējošus starpniekus, kā tas jo īpaši ir gadījumā, ja mākslinieki un autori nāk no marginālām kultūras un valodu grupām; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību radīt līdzsvarotu tiesisko regulējumu, kurā ņemtas vērā nozares īpašās iezīmes un nodrošināti attiecīgi koriģējoši tiesiski risinājumi, lai radošās personas varētu labāk aizstāvēt savas intereses;

12.  uzsver, ka nepārtrauktās digitālās inovācijas prasa kultūras un radošajām nozarēm pārskatīt un pielāgot savus uzņēmējdarbības modeļus; pauž bažas par to, ka lielākajā daļā pašreizējo uzņēmējdarbības modeļu satura ekonomiskā vērtība (kurai būtu nepieciešama jauna definīcija) veidojas vērtības ķēdes dažādās vietās, taču tā var tikt novirzīta uz vērtības ķēdes beigu posmu, tādējādi radot papildu sarežģītību sistēmā, ar kuras palīdzību radošā sabiedrība gūst vērtību no satura, tostarp taisnīgu atlīdzību autoriem un izpildītājiem; vienlaikus norāda, ka radošā sabiedrība cieš zaudējumus arī no autortiesību pārkāpumiem, piemēram, pirātisma, kā arī no grūtībām, ko rada pastāvīgi mainīgā tiešsaistes vide un problēmas pastāvošajiem uzņēmējdarbības modeļiem;

13.  uzsver, cik jaunā digitālā vide ir svarīga kultūras un radošo nozaru attīstībai, sekmējot autoru lielāku atpazīstamību un ļaujot tiem būt pastāvīgā kontaktā ar savu auditoriju un patērētājiem; tādēļ uzskata, ka jebkāda tiesiskā regulējuma izveidei attiecībā uz kultūras un radošo nozaru digitalizāciju būtu jānotiek pēc plašām apspriedēm ar visām vērtības ķēdē iesaistītajām personām;

14.  uzskata, ka digitālās platformas ir līdzekļi, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi kultūras un radošajiem darbiem, un ka ir jāapsver iespējas, kā šis process varētu notikt ar lielāku juridisko noteiktību un tiesību turētāju interesēs;

15.  aicina Komisiju risināt jautājumu par vērtības pārnesi saistībā ar pašreizējām diskusijām par autortiesībām;

16.  aicina Komisiju Eiropas stratēģiju kultūrai digitālajā laikmetā izstrādāt saskaņā ar visiem ES politikas virzieniem, tostarp ar nodokļu politiku;

17.  aicina Komisiju efektīvi risināt jautājumu par nelikumīga digitālā satura apriti, ņemot vērā dažādas iesaistītās tiesības, tostarp veicinot labāku sadarbību starp dalībvalstu iestādēm un nozari, kā arī veicinot jaunu pievilcīgu likumīgo piedāvājumu ar bagātīgu saturu un pārrobežu pieejamību, vienlaikus ievērojot teritorialitātes principu; turklāt aicina Komisiju izpētīt dažādas iespējas, galveno uzmanību pievēršot autortiesību līgumiem, lai uzlabotu taisnīgu atlīdzību autoriem un radītājiem, tādējādi atalgojot radošumu un inovāciju, vienlaikus sekmējot pārredzamību autortiesību vērtības ķēdē digitālajā vidē, lai aizsargātu valstu kultūras un valodas īpatnības un veicinātu saimniecisko darbību un pētniecību; šajā sakarībā aicina Komisiju turpināt apzināt efektīvus mehānismus, lai cīnītos pret autortiesību pārkāpumiem un uzlabotu sabiedrības izpratni šajā jomā;

18.  atgādina par rezultātiem, ko deva Komisijas uzsāktā sabiedriskā apspriešana par normatīvo vidi platformām un tiešsaistes starpniekiem; uzsver to, ka dalībnieki apzinās tiešsaistes platformu priekšrocības, padarot radošo saturu pieejamāku un saziņu vieglāku, taču vienlaikus pauž bažas par pārskatāmības un tiesiskās noteiktības trūkumu šajā procesā attiecībā uz atbilstību autortiesībām;

19.  uzskata, ka pienācīga un efektīva autortiesību un blakustiesību aizsardzība ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu, ka autori tiek pienācīgi atalgoti.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

13.10.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Rosa Estaràs Ferragut, Enrico Gasbarra, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, József Szájer, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Durand, Evelyne Gebhardt, Constance Le Grip, Victor Negrescu, Virginie Rozière


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

10.11.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

57

4

7

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabella Adinolfi, José Blanco López, Andrea Bocskor, Louise Bours, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, David Coburn, Silvia Costa, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Mircea Diaconu, Angel Dzhambazki, Christian Ehler, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, María Teresa Giménez Barbat, Giorgos Grammatikakis, Eva Kaili, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Jaromír Kohlíček, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Andrew Lewer, Svetoslav Hristov Malinov, Florent Marcellesi, Edouard Martin, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Angelika Niebler, Carolina Punset, Herbert Reul, Paul Rübig, Algirdas Saudargas, Jean-Luc Schaffhauser, Michaela Šojdrová, Neoklis Sylikiotis, Antonio Tajani, Helga Trüpel, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Bogdan Brunon Wenta, Lieve Wierinck, Hermann Winkler, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Carlos Zorrinho, Krystyna Łybacka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Pervenche Berès, Miriam Dalli, Francesc Gambús, Gunnar Hökmark, Marc Joulaud, Constanze Krehl, Barbara Kudrycka, Olle Ludvigsson, Monika Smolková, Hannu Takkula

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Franc Bogovič, Steeve Briois, Doru-Claudian Frunzulică, Michael Theurer, Martina Werner

Juridisks paziņojums