IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu nolīgumu, ar kuru turpina Starptautiskā Zinātnes un tehnoloģijas centra darbību
2.12.2016 - (08558/16 – C8-0214/2016 – 2016/0120(NLE)) - ***
Ārlietu komiteja
Referents: Elmar Brok
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu nolīgumu, ar kuru turpina Starptautiskā Zinātnes un tehnoloģijas centra darbību
(08558/16 – C8-0214/2016 – 2016/0120(NLE))
(Piekrišana)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (08558/2016),
– ņemot vērā projektu nolīgumam, ar kuru turpina Starptautiskā Zinātnes un tehnoloģijas centra darbību (12681/2015),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 31. panta 1. punktu un 37. pantu un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 180. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0214/2016),
– ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 99. panta 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A8-0363/2016),
1. sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī nolīguma pušu valdībām un parlamentiem.
ĪSS PAMATOJUMS
Konteksts
Lai atbalstītu pētniecības un izstrādes projektus, kuros iesaistīti zinātnieki un inženieri ar divējāda lietojuma zināšanām, ko viņi galvenokārt ieguvuši bijušās PSRS masu iznīcināšanas ieroču programmās, ir izveidotas divas starpvaldību organizācijas — ISTC Astanā un Zinātnes un tehnoloģijas centrs Kijevā (Ukraina).
ISTC kā starpvaldību organizāciju 1994. gadā Maskavā dibināja Amerikas Savienotās Valstis, Japāna, Krievijas Federācija un kā viena līgumslēdzēja puse Eiropas Atomenerģijas kopiena un Eiropas Ekonomikas kopiena, pamatojoties uz 1992. gada nolīgumu. Tas notika laikā, kad bijušie Aukstā kara pretinieki veidoja ciešāku starptautisko sadarbību, lai samazinātu risku, ka militārās zināšanas nonāk nepareizajās rokās. Tomēr uzticēšanās mazināšanās un nolīguma pušu atšķirīgo ārpolitikas mērķu dēļ Krievija 2010. gadā paziņoja par savas līdzdalības atsaukšanu, un lēmums par to stājās spēkā 2015. gada jūlijā.
Šā Padomes lēmuma projekta mērķis ir noslēgt nolīgumu, ar kuru turpina Starptautiskā Zinātnes un tehnoloģijas centra (ISTC) darbību pēc tam, kad Krievija ir beigusi savu līdzdalību tajā, kā tika apliecināts ar parakstu 2015. gada 9. decembrī. Attiecībā uz tām nolīguma daļām, kas ietilpst LES un LESD darbības jomā, ir vajadzīga Parlamenta piekrišana. Tām nolīguma daļām, kas ietilpst Euratom līguma darbības jomā, nav vajadzīga Parlamenta piekrišana, un ES tās jau ir pieņēmusi.
Nolīgums par ISTC darbības turpināšanu nodrošinās to, ka tiks turpināta iesākto un turpmāko projektu īstenošana, taču būs mainījušies tā dalībnieki, tādējādi paplašinoties nolīguma ģeogrāfiskajam tvērumam un, iespējams, iekļaujot Tuvo Austrumu reģionu, un tiks atjaunināts mērķu kopums, konkrētāk pievēršoties divējāda lietojuma zināšanām.
Centra galvenais mērķis būs:
• veicināt to, ka tiek uzlaboti starptautiskie mehānismi masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmu izplatīšanas novēršanai;
• nodrošināt zinātniekiem un inženieriem ar atbilstīgām zināšanām un prasmēm apmācības un alternatīvas nodarbinātības iespējas, lai viņi savas zināšanas un prasmes varētu izmantot miermīlīgās darbībās;
• veicināt drošības kultūru;
• plašākā nozīmē ar savām darbībām sniegt ieguldījumu:
a) starptautiskas zinātniskās partnerības izveidē, globālās drošības stiprināšanā un ekonomikas izaugsmes veicināšanā ar inovāciju palīdzību;
b) fundamentālo un lietišķo pētījumu un tehnoloģiju izstrādē un komercializācijā, kas sniegtu labumu arī Eiropas kontinentam, un
c) attiecīgo zinātnieku turpmākas integrācijas starptautiskajā zinātniskajā sabiedrībā veicināšanā.
Centram būs:
• valde, kurā būs pārstāvētas visas puses un kura vienprātīgi pieņems lēmumus par centra politiku, projektiem un noteikumiem, un
• sekretariāts.
Puses var izveidot zinātnisku konsultatīvo komiteju, lai saņemtu konsultācijas par zinātniskiem jautājumiem.
Nolīgumā ir paredzēts, ka visām darbībām uzņēmējās valstīs tiek piemērots beznodokļu režīms un citi nodokļu atvieglojumi un centra darbībā iesaistītajam personālam tiek piešķirta imunitāte un privilēģijas saskaņā ar 1961. gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajiem sakariem.
Nolīgumā ir arī paredzēta citu valstu pievienošanās iespēja.
Divus gadus pēc nolīguma stāšanās spēkā tiks veikta tā pārskatīšana.
Referenta nostāja
Referents arī ir nobažījies par masu iznīcināšanas ieroču (tostarp kodolieroču, radioloģisko, ķīmisko un bioloģisko ieroču) izplatīšanas radīto apdraudējumu drošībai un drošumam pasaulē un tādēļ pilnībā atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir zinātības, tehnoloģijas un materiālu, kā arī to piegādes sistēmu izplatīšanas novēršana saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijām, un G8 valstu apņemšanos attiecībā uz valstīm un nevalstiskiem dalībniekiem, kuri mēģina iegūt vai izmantot minēto zinātību, tehnoloģiju, materiālus vai piegādes sistēmas.
Šajā sakarībā referents iesaka sniegt piekrišanu nolīgumam, ar kuru turpina uz Astanu (Kazahstāna) pārceltā ISTC darbību pēc tam, kad Krievija 2015. gada jūlijā atsauca savu līdzdalību centra darbībā, par ko tā bija paziņojusi 2010. gadā.
Referents pieņem zināšanai, ka sadarbība ar Krievijas Federāciju tagad ir beigusies, lai gan Krievija no programmas guva vislielāko labumu. Jaunajā mītnes vietā un ar jauno aprīkojumu, kuru laipni nodrošinājusi Kazahstānas valdība, tiks turpināts svarīgais darbs, ko laikā pēc PSRS sabrukšanas bija sācis iepriekšējais centrs.
Referents izsaka pateicību Komisijai un AP/PV par nemitīgajiem centieniem šī centra atbalstīšanā, tostarp turpinot piešķirt tam ES finanšu līdzekļus, jo ES salīdzinājumā ar pārējām pusēm ir proporcionāli lielākā līdzekļu devēja (kopš centra dibināšanas ES ir nodrošinājusi 28 % no tā kopējā finansējuma, tostarp izmantojot Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu), un risinot sarunas par nolīguma projektu.
Referents atgādina Komisijai, AP/PV un Padomei par pienākumu, sākot sarunas, automātiski informēt Eiropas Parlamentu, tostarp nodrošinot piekļuvi sarunu norāžu projektiem un pieņemtajām sarunu norādēm, kā noteikts LESD 218. panta 10. punktā un vēlāk paredzēts ES judikatūrā.
Ir svarīgi uzsvērt to, ka šis sadarbības projekts sniedz ārkārtīgi lielu labumu tajā iesaistītajām valstīm un veicina drošību un drošumu Eiropā un pasaulē. Nolīguma satvarā īstenotie projekti sniegs labumu ne tikai līgumslēdzējām pusēm; tos var īstenot valstīs, kuras nav noslēgušas šo nolīgumu.
Divus gadus pēc nolīguma stāšanās spēkā tas tiks pārskatīts. Ja nolīgumā tiktu izdarītas būtiskas izmaiņas, Parlamentam būtu jāsaglabā tiesības tikt iesaistītam un informētam piekrišanas procedūras īstenošanā.
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
Virsraksts |
Nolīguma, ar kuru turpina Starptautiskā Zinātnes un tehnoloģijas centra darbību, noslēgšana starp Eiropas Savienību un Euratom, darbojoties kā vienai pusei, un Gruziju, Japānu, Norvēģijas Karalisti, Kirgizstānas Republiku, Armēnijas Republiku, Kazahstānas Republiku, Korejas Republiku, Tadžikistānas Republiku un Amerikas Savienotajām Valstīm |
||||
Atsauces |
08558/2016 – C8-0214/2016 – JOIN(2016)0019 – 2016/0120(NLE) |
||||
Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums |
9.6.2016 |
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
AFET 22.6.2016 |
|
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
INTA 22.6.2016 |
ITRE 22.6.2016 |
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums |
INTA 23.5.2016 |
ITRE 4.7.2016 |
|
|
|
Referenti Iecelšanas datums |
Elmar Brok 12.7.2016 |
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
20.10.2016 |
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
29.11.2016 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
51 3 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Lars Adaktusson, Nikos Androulakis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Goffredo Maria Bettini, Elmar Brok, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Afzal Khan, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, Jean-Luc Mélenchon, Vincent Peillon, Alojz Peterle, Tonino Picula, Cristian Dan Preda, Sofia Sakorafa, Jacek Saryusz-Wolski, Alyn Smith, Jaromír Štětina, Charles Tannock, László Tőkés, Ivo Vajgl, Elena Valenciano |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Laima Liucija Andrikienė, Brando Benifei, Luis de Grandes Pascual, Mariya Gabriel, Ana Gomes, Takis Hadjigeorgiou, Marek Jurek, Antonio López-Istúriz White, Urmas Paet, Soraya Post, Igor Šoltes, Renate Sommer, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Janusz Zemke, Željana Zovko |
||||
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Michel Reimon, Hilde Vautmans |
||||
Iesniegšanas datums |
2.12.2016 |
||||