Procedūra : 2016/2060(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0365/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0365/2016

Debates :

PV 12/12/2016 - 17
CRE 12/12/2016 - 17

Balsojumi :

PV 13/12/2016 - 5.6
CRE 13/12/2016 - 5.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0487

ZIŅOJUMS     
PDF 747kWORD 72k
2.12.2016
PE 589.329v04-00 A8-0365/2016

par sieviešu tiesībām Austrumu partnerības valstīs

(2016/2060(INI))

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja

Referente: Mariya Gabriel

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Ārlietu komitejas ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par sieviešu tiesībām Austrumu partnerības valstīs

(2016/2060(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 3. punktu, kuros ir noteikts, ka dzimumu līdztiesība ir viens no galvenajiem principiem, kas ir ES dibināšanas pamatā,

–  ņemot vērā ANO 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–  ņemot vērā ANO 1995. gadā pieņemto Pekinas Rīcības platformu, lai veicinātu līdztiesību, attīstību un mieru;

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1820 (2008) un Nr. 1325 (2000) un neseno Rezolūciju Nr. 2242 (2015) par sievietēm, mieru un drošību;

–  ņemot vērā 1995. gada septembra Pekinas deklarāciju un Rīcības platformu un 1994. gada septembra Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību (Kairas konferences) rīcības programmu, kā arī tās pārskatīšanas konferenču rezultātus,

–  ņemot vērā 2015. gada 18. novembra kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) pārskatīšanu,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra secinājumus par Eiropas kaimiņattiecību politiku, 2015. gada 20. aprīļa secinājumus par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu un 2015. gada 14. decembra secinājumus par Eiropas Kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu,

–  ņemot vērā Prāgas Austrumu partnerības 2009. gada 7. maija augstākā līmeņa sanāksmes kopīgo deklarāciju,

–  ņemot vērā Viļņas Austrumu partnerības 2013. gada 28.–29. novembra augstākā līmeņa sanāksmes kopīgo deklarāciju „Austrumu partnerība — turpmākā rīcība”,

–  ņemot vērā Rīgas Austrumu partnerības 2015. gada 21. un 22. maija augstākā līmeņa sanāksmes kopīgo deklarāciju,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un to dalībvalstu, no vienas puses, un Gruzijas, Moldovas un Ukrainas, no otras puses, noslēgtos asociācijas nolīgumus un iesaisti padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonās (AA/DCFTA),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 232/2014, ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (EKI)(1),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. jūlija secinājumus attiecībā uz Rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju (2015–2019),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 26. oktobra secinājumus par Dzimumu līdztiesības rīcības plānu (2016–2020),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu kopējo darba dokumentu „Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm: Meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā".

–  ņemot vērā 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par asociācijas nolīgumiem / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonām ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu(2),

–  ņemot vērā 2015. gada 17. decembra rezolūciju par 2014. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā(3),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par ES rīcības plāna par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm attīstības sadarbībā atjaunošanu(4),

–  ņemot vērā 2013. gada 8. oktobra rezolūciju par pret dzimumu vērstu genocīdu — sievietes, kuru nav?(5),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas un neseno 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu(6),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes projektu par sieviešu iespēju uzlabošanu vērsties tiesā piecās Austrumu partnerības valstīs,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2011. gada Stambulas konvenciju;

–  ņemot vērā ESAO Stambulas korupcijas novēršanas rīcības plāna valstu ziņojumus un progresa ziņojumus par Austrumu partnerības valstīm,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas par dzimumu līdztiesību, proti, 1951. gada Konvenciju par vienlīdzīgu atalgojumu (Nr. 100), 1958. gada Konvenciju par diskrimināciju (nodarbinātības un profesionālajā jomā) (Nr. 111), 1981. gada Konvenciju par darbiniekiem ar ģimenes pienākumiem (Nr. 156) un 2000. gada Maternitātes aizsardzības konvenciju (Nr. 183),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0365/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Prāgas deklarāciju Austrumu partnerības pamatā ir saistības ievērot starptautisko tiesību principus un pamatvērtības, tostarp demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības un pamatbrīvības; tā kā Rīgas deklarācijā dzimumu līdztiesība ir minēta kā „daudzsološa jaunas sadarbības joma”;

B.  tā kā lielāka partnervalstu nošķiršana un lielāka to atbildība ir galvenie pārskatītās EKP principi, ņemot vērā katras valsts īpašo situāciju;

C.  tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesība ir nostiprināta visu Austrumu partnerības valstu konstitūcijās un tiesību sistēmās un tā kā visas šīs valstis bez ierunām ir ratificējušas lielāko daļu svarīgo starptautisko konvenciju, kas šajā jomā ir pieņemtas; izsakot nožēlu par to, ka sievietes Austrumu partnerības valstīs joprojām ir pakļautas sociālai diskriminācijai;

D.  tā kā visas Austrumu partnerības valstis ir izstrādājušas stratēģijas, programmas vai rīcības plānus, ar kuriem uzlabo sieviešu stāvokli;

E.  tā kā Austrumu partnerības valstīs 2015. gadā sievietes bija vien 17 no 136 augstākajiem ministru amatiem, 16 % no ievēlētajiem Parlamenta deputātiem, bet vidējais sieviešu īpatsvars augstāko civildienesta amatpersonu vidū bija tikai 17 %; tā kā tikai trīs politiskās partijas visā šajā reģionā vadīja sievietes;

F.  tā kā vertikāla un horizontāla sieviešu nodarbinātības segregācija darba tirgos Austrumu partnerības valstīs joprojām ir dziļi iesakņojusies šo valstu kultūras un sociālajās normās; tā kā uz sieviešu pleciem gulstas arī neapmaksātā mājas darbu „otrā maiņa”;

G.  tā kā sabiedrībā izplatītie stereotipi sievietēm piešķir pakārtotu lomu; tā kā šādi stereotipi veidojas jau bērnībā, tie izpaužas mācību un profesijas izvēlē un turpinās darba tirgū;

H.  tā kā daudzas lauku novados dzīvojošas sievietes, kurām nav citu iespēju, mēdz uzņemties slikti apmaksātus darbus lauksaimniecībā, bieži vien oficiāli nereģistrējoties un neizmantojot nekādas sociālās drošības tiesības; tā kā nevienlīdzības izskaušana starp vīriešiem un sievietēm lauksaimniecībā var palīdzēt nodrošināt vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu piekļuvi nodarbinātībai, kā arī vienādu darba samaksu par vienādi vērtīgu darbu;

I.  tā kā sievietes un vīrieši Austrumu partnerības valstīs bieži saskaras ar grūtībām seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumu un ar to saistīto tiesību pieejamībā un joprojām pastāv nopietni šķēršļi attiecībā uz nabadzīgām sievietēm, migrantiem, etniskajām minoritātēm un lauku teritoriju iedzīvotājiem; tā kā mazāk par 50 procentiem sieviešu Austrumu partnerības valstīs izmanto modernas kontracepcijas metodes, bet dažās valstīs šis īpatsvars ir pat mazāks par 20 procentiem, un galvenie iemesli tam ir nepietiekama līmeņa konsultācijas, augstas izmaksas, nepietiekamas izvēles iespējas un neuzticama piegāde;

J.  tā kā vēl arvien pastāv būtiski trūkumi saistībā ar iespēju vērsties tiesā tām sievietēm, kuras cietušas no dzimumnosacītas vardarbības, jo īpaši tas, ka nav noteikta kriminālatbildība par visu veidu pret sievietēm vērstu vardarbību, par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem tiek nepietiekami ziņots, ļoti mazs ir notiesājošu spriedumu skaits par izvarošanu un valsts nodrošina niecīgu vai nekādu atbalstošo pakalpojumu finansējumu;

K.  tā kā Austrumu partnerības valstīs gan pastāv nozīmīgas atšķirības saistībā ar vardarbības pret sievietēm izplatību un samierināšanos ar šādu vardarbību(7), tomēr kopumā tās rādītāji ir salīdzinoši augsti — četrās valstīs no sešām ar fizisku vardarbību mūža gaitā ir saskārušies vairāk nekā 20 % sieviešu; tā kā salīdzināmo datu nepietiek, lai noteiktu fiziskas, seksuālas un psiholoģiskas vardarbības izplatību darbvietā, kas arī, ļoti iespējams, ir saistīts ar nepietiekamu ziņošanu; tā kā vardarbības risks ir daudz lielāks tādu sieviešu gadījumā, kas pieder pie etniskām minoritātēm, piemēram, romiem;

L.  tā kā Austrumu partnerības valstis joprojām ir cilvēku tirdzniecības izcelsmes valstis un dažos gadījumos arī tranzīta un galamērķa valstis, tostarp tirdzniecībai ar sievietēm un jaunām meitenēm arī seksuālas izmantošanas nolūkā;

M.  tā kā ieilguši konflikti joprojām traucē attīstību šajā reģionā, pašos pamatos ietekmējot cietušo cilvēku dzīves un cilvēktiesības, tostarp sieviešu un meiteņu dzīves un cilvēktiesības;

N.  tā kā pašreizējais konflikts Ukrainas austrumos ir pastiprinājis ar dzimumu saistītos stereotipus, ar kuriem uzsver, ka vīrieši ir aizstāvji, bet sievietes — aprūpētājas un atbalstītājas, kā arī uzsver ierobežoto sieviešu dalību un iesaistīšanos konfliktu risināšanā;

O.  tā kā Ukrainā vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku (divas trešdaļas no viņiem — sievietes un bērni) ir pārvietoti iekšzemē kopš konflikta sākuma un viņu piekļuve veselības aprūpei, mājokļiem un darbam ir ierobežota;

P.  tā kā romu meitenes Moldovā vidēji skolā pavada mazāk nekā četrus gadus (salīdzinājumā ar citu tautību meitenēm, kas skolā pavada 11 gadus) saistībā ar bērnu un agrīnām laulībām, neplānotām grūtniecībām un bērnu aprūpes pienākumiem;

Q.  tā kā ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās aizsargāt sieviešu un meiteņu cilvēktiesības, ievērot tās un nodrošināt to, lai sievietes un meitenes tās izmantotu, un par tām iestāties pilnībā, veidojot visas savas ārējās attiecības, tostarp tās, kas pārsniedz attīstības sadarbību;

R.  tā kā dzimumu līdztiesība joprojām ir uzskatāma par EKP un EKI horizontālu prioritāti un tā kā pārskatītajā EKP būtu jāiekļauj lielāks atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai un no jauna jāpievēršas dzimumu līdztiesības jautājuma nozīmībai; tā kā Austrumu partnerības ietvaros pilsoniskā sabiedrība ir ļoti svarīga no dzimumu līdztiesības nodrošināšanas viedokļa;

S.  tā kā Austrumu partnerības valstis var izmantot vairākas ES programmas, piemēram, Erasmus+, Cosme, “Radošā Eiropa“ un “Apvārsnis 2020”;

T.  tā kā pirmsdzemdību aprūpe, kvalificēti dzemdību speciālisti dzemdību laikā, kā arī atbalsta ārkārtas dzemdniecības aprūpe un apgāde ar svarīgākajām pamatmateriāliem ir ļoti nozīmīgi, lai samazinātu māšu mirstību; tā kā Austrumu partnerības valstis joprojām ir atpalikušas saistībā ar visu sieviešu sasniegšanu, jo īpaši nabadzīgākajos, attālākajos apgabalos, kā arī atstumtajās grupās, piemēram, etniskās minoritātes, migranti un sievietes ar invaliditāti,

1.  uzskata, ka ir jāuzlabo Austrumu partnerības valstīs izveidojusies situācija sieviešu tiesību jomā; norāda, ka uz sieviešu ekonomisko situāciju negatīvu ietekmi ir atstājušas dziļās ekonomiskās izmaiņas un ekonomiskā nenoteiktība, kā rezultātā tika mazināta viņu faktiskā līdztiesība;

2.  norāda, ka vispārēja politiskā stabilitāte un cilvēktiesību ievērošana kopumā ir obligāts priekšnosacījums, lai nostiprinātu sieviešu tiesības un uzlabotu viņu stāvokli attiecīgajās valstīs;

3.  uzsver nepieciešamību Austrumu partnerības valstīm nekavējoties rīkoties, lai uzlabotu sieviešu un vīriešu līdztiesību sabiedrībā, tostarp pieņemot valstu rīcības plānus un sadarbojoties ar starptautiskajām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem ;

4.  aicina Austrumu partnerības valstis novērst nepilnības to tiesiskajā regulējumā diskriminācijas novēršanai, kā arī plašāk piemērot tiesību aktus pret diskrimināciju dzimuma dēļ, tostarp vairāk izmantojot starptautiskos standartus gadījumos, kad tiek taisīti tiesu spriedumi, lai uzlabotu iespējas panākt tiesību aktu īstenošanu un izbeigtu sieviešu tiesību pārkāpšanu šajās valstīs;

5.  norāda, ka dažās Austrumu partnerības valstīs LGBTI personu stāvoklis joprojām ir nestabils un rada satraukumu, neraugoties uz homoseksualitātes dekriminalizāciju; stingri nosoda visu veidu diskrimināciju un vardarbību pret LGBTI personām un aicina valstu varas iestādes pieņemt politiku, lai apkarotu visu veidu diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ;

6.  uzsver vajadzību pēc sabiedrības izpratnes veidošanas kampaņām un institucionālām izmaiņām, ar kuru palīdzību izskauž iesīkstējušos stereotipus par sievietēm, kas negatīvi ietekmē visas jomas, kurās sievietes piedalās sabiedrības dzīvē;

7.  aicina valstu iestādes būt modrām un nelokāmām un piemērot sodu cilvēkiem, kas apvaino vai apkauno LGBTI, jo īpaši valsts pārvaldē un publiskajā telpā;

Sieviešu dalība lēmumu pieņemšanas procesos

8.  pauž nožēlu, ka sievietes nav pārstāvētas Austrumu partnerības valstu varas struktūrās un ka šis trūkums ir būtisks un uzkrītošs;

9.  norāda, ka joprojām nav izskausti diskriminējošie paņēmieni, kādus piekopj Austrumu partnerības valstu politiskajā dzīvē, kur, pat ja sievietes gūst panākumus, sasniedzot augstus politiskos un lēmumu pieņemšanas amatus, viņu spējas un prasmes joprojām apšauba;

10.  aicina nodrošināt sieviešu vienlīdzīgu piekļuvi un pārstāvību visos pārvaldības līmeņos un lēmumu pieņemšanā, lai atbalstītu viņu vadošo lomu; atzīst pilsoniskās sabiedrības organizāciju un starptautisko NVO būtisko lomu pozitīvu reformu un pasākumu veicināšanā, lai aizsargātu sieviešu tiesības un sekmētu viņu dalību politiskajā un ekonomiskajā darbībā; mudina īstenot paraugprakses apmaiņu saistībā ar sieviešu politiskās dalības veicināšanu decentralizētās iestādēs un vietējās varas iestādēs; uzsver, ka ilgtspējīgus rezultātus vislabāk var sasniegt politisko partiju vadībā, un tādēļ uzsver, cik liela nozīme ir Eiropas politiskajām partijām un to sieviešu nodaļām;

11.  aicina Austrumu partnerības valstis veicināt un stiprināt sieviešu politisko dalību un viņu vadošo lomu; uzsver, ka pozitīva ietekme būtu sieviešu lielākai dalībai svarīgākajās pārvaldes reformās, piemēram, korupcijas apkarošanā un ekonomisko reformu īstenošanā; atzinīgi vērtē visus centienus sasniegt šo mērķi, par kādu ir uzskatāmas obligātās kandidātu sarakstu kvotas, stipendijas, apmācība un atbalsts, ko sniedz politiķēm sievietēm un aktīvistēm, un mentorēšanas programmas un izpratnes veidošanas kampaņas, ar kuru palīdzību maina sieviešu tēlu plašsaziņas līdzekļos;

12.  uzsver pozitīvo lomu, kāda Euronest parlamentārajai asamblejai varētu būt sieviešu politiskās dalības un to redzamības veicināšanā Austrumu partnerībā; atzinīgi vērtē Euronest sieviešu foruma pirmo sanāksmi, kas notika 2016. gada martā; mudina ES arī plašākā mērogā izveidot un atbalstīt transnacionālus sieviešu tīklus politikā;

13.  stingri atbalsta sieviešu līdzdalību un lomu valsts un nevalstiskās pretkorupcijas organizācijās, pasākumos un programmās un cīņā pret korupciju; kopumā uzskata, ka sieviešu dalības palielināšana Austrumu partnerības valstu politiskajā dzīvē un augstākajā pārvaldē veicinātu politisko aprindu atjaunošanu un tādējādi arī notiekošo politisko pāreju;

14.  atgādina, ka ES vēlēšanu novērošanas misijas un citas starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas savos ziņojumos sniedz ieteikumus par sieviešu dalību vēlēšanu procesā; aicina ES pilnībā īstenot šos ieteikumus Eiropas kaimiņattiecību politikas ietvaros;

Sieviešu ekonomiskā dalība

15.  konstatē, ka sievietes Austrumu partnerības valstu darbaspēkā pārsvarā ir integrētas salīdzinoši labi, taču viņu ekonomiskā dalība pēdējā laikā samazinās;

16.  konstatē, ka dzimumu stereotipi un sieviešu diskriminācija neļauj sievietēm lielākā mērā integrēties darba tirgū un rada papildu šķēršļus sieviešu uzņēmējdarbībā;

17.  pauž nožēlu, ka sievietes daudz lielākā mērā ir nodarbinātas pakalpojumu nozarē un valsts sektorā, kur viņu darba samaksa ir ievērojami mazāka nekā nozarēs, kurās galvenokārt nodarbina vīriešus, ka vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība joprojām saglabājas augsta un var pat sasniegt 50 %, un ka sievietēm, lai nokļūtu vadošos amatos, ir jāpārvar kultūras un sociāli šķēršļi, kā tas bieži vien ir novērojams arī Eiropas Savienībā;

18.  pauž nožēlu par to, ka sievietes pārsvarā strādā maz apmaksātās nozarēs, neraugoties uz viņu augstāku izglītības līmeni visās Austrumu partnerības valstīs; aicina sievietes iesaistīties lēmumu pieņemšanā un ekonomikas politikas īstenošanas procesā, veicināt uzņēmējdarbības programmas sieviešu integrēšanai un darbības sekmēšanai uzņēmumos un īstenot vietējos attīstības projektus, kas vērsti uz sieviešu ekonomisko iespēju nodrošināšanu; mudina īstenot mērķtiecīgu pieeju, lai nodrošinātu vairāk sieviešu paraugtēlu līderībā un vadošos amatos, un tādējādi dotu jaunākajai paaudzei ticību savām spējām kļūt par līderiem visos nodarbinātības sektoros; uzsver, ka sievietēm ir aktīvi jāiesaistās arodbiedrībās, un uzsver vajadzību pārvarēt juridiskos un strukturālos diskriminējošos šķēršļus, ar kuriem sievietes sastopas darba vidē, lai panāktu līdzvērtīgu samaksu par vienu un to pašu darbu, tā likvidējot darba samaksas un pensiju apmēra atšķirības starp abiem dzimumiem;

19.  konstatē, ka finansiāli pieejami bērnu aprūpes pakalpojumi un skaidri bērna kopšanas atvaļinājuma noteikumi ir izšķiroši svarīgi, lai uzlabotu sieviešu dalību darba tirgū; konstatē, ka dažos gadījumos šādu pakalpojumu un iespēju trūkums ietekmē meiteņu un jaunu sieviešu piekļuvi izglītībai un karjeras attīstībai, jo viņām ir jārūpējas par saviem brāļiem un māsām;

20.  uzsver, ka sievietes visbiežāk uzņemas atbildību par vecu cilvēku un apgādājamu personu aprūpi un ka sievietēm ar bērniem bieži vien tiek kavēta profesionālā reintegrācija; uzsver, ka priekšnoteikums sieviešu dalībai darba tirgū un viņu ekonomiskajai neatkarībai ir tas, lai vīrieši un sievietes līdzvērtīgi veiktu neatalgotu darbu, piemēram, veiktu aprūpi un mājas pienākumus; aicina valstu iestādes vēl vairāk stiprināt kvalitatīvu aprūpes iespēju tīklu gados veciem cilvēkiem un apgādājamām personām;

21.  uzsver, ka aizsargājošās tiesiskās normas, kas ir pieņemtas dažās Austrumu partnerības valstīs un paredz aizliegumu sievietes nodarbināt potenciāli bīstamos darbos, ierobežo sieviešu iespējas pieteikties darbam noteiktās profesijās un strādāt tajās, un papildus tam ierobežo viņu iespējas darba tirgū; mudina šīs valstis minētās normas pārskatīt;

22.  norāda uz to, cik svarīgi ir tas, lai sievietes un meitenes gūtu labas kvalitātes izglītību un profesionālo apmācību nolūkā veicināt viņu iekļaušanu darba tirgū un uzsver izglītības nozīmi to sieviešu lomas stereotipu izskaušanā; uzsver vajadzību pēc atbalsta un mentorēšanas, kas ir domāti tikai sievietēm uzņēmējām, kurām bieži vien nav iespēju saņemt kredītu vai piedalīties noieta tīklos un kuras saskaras ar lieliem regulatīviem šķēršļiem;

23.  mudina attīstīt sociālo ekonomiku sievietēm un atvieglot mikrokredītu izmantošanu kā līdzekli sieviešu ekonomiskajai neatkarībai un uzņēmējdarbības programmu veicināšanai ar mērķi iesaistīt sievietes uzņēmumos un uzņēmējdarbībā; šajā sakarībā norāda, cik svarīgi ir pārredzami finanšu atbalsta instrumenti, kuriem var piekļūt ar taisnīgiem noteikumiem un par kuriem ir pieejama informācija;

24.   aicina visiem bērniem nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai, tostarp bērnu aprūpes un agrīnās pirmsskolas izglītības, pamatskolas, vidusskolas un augstskolas izglītības līmeņiem un zinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas („STEM”) priekšmetiem, īpašu uzmanību pievēršot lauku apvidos dzīvojošu meiteņu izglītībai un apmācībai, izglītojot un iedrošinot viņas jau no agrīna vecuma, kas palīdzēs veicināt izaugsmi būtiskā ekonomikas attīstības nozarē; prasa nodrošināt sievietēm visas izglītības iespējas, kā arī uzlabot viņu piekļuvi profesijām, kas sievietēm joprojām ir liegtas; uzsver bērnu darba problēmu, kas liedz šiem bērniem piekļuvi atbilstošai izglītībai vai arodmācībai, tādējādi vēlāk ietekmējot viņu spēju iegūt labas pozīcijas darba tirgū; atbalsta partnervalstu plašāku sadarbību ar ES aģentūrām un programmām, piemēram, „Apvārsnis 2020”, “Radošā Eiropa”, COSME, Erasmus+ u. c.;

25.  uzsver, ka bērnu darbs joprojām ir kritisks jautājums dažās Austrumu partnerības valstīs, jo īpaši Moldovā, Gruzijā un Azerbaidžānā; aicina šīs valstis izvirzīt konkrētus mērķus, lai izskaustu visu veidu bērnu darbu, un nodrošināt attiecīgo tiesību aktu pilnīgu izpildi;

Vardarbība pret sievietēm

26.  uzsver nepieciešamību apkarot vardarbību ģimenē un ar dzimumu saistītu vardarbību, tostarp seksuālu uzmākšanos, piespiedu bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte, un cilvēku tirdzniecību seksuālās izmantošanas nolūkā, kas pastāv Austrumu partnerības valstīs un kas bieži vien netiek darīta zināma, jo sabiedrībai šāda rīcība šķiet pieņemama;

27.  nosoda seksuālās vardarbības izmantošanu pret sievietēm un meitenēm kā kara ieroci, tostarp masveida izvarošanu, seksuālu paverdzināšanu, prostitūciju, dažāda veida dzimumnosacītu vajāšanu, tostarp cilvēku tirdzniecību, kā arī sekstūrismu; uzsver nepieciešamību cīnīties pret piespiedu laulībām, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) definīciju, tostarp pret bērnu un agrīnām laulībām, un aicina austrumu kaimiņvalstis konsekventi vērsties pret jebkāda veida ekspluatāciju un vardarbību pret sievietēm saistībā ar piespiedu bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte; aicina Austrumu partnerības valstis veikt steidzamus pasākumus, lai novērstu šāda veida smagus noziegumus un sauktu par tiem pie atbildības gan tad, ja tie veikti to jurisdikcijā, gan pat ārpus šo valstu teritorijas; uzsver, ka nepieciešams pietiekams finansējums iniciatīvām, kas vērstas pret vardarbību pret sievietēm un meitenēm, lai garantētu efektīvu pakalpojumu ilgtermiņa pieejamību upuriem un izdzīvojušajiem, tādēļ jānodrošina atbilstoši darbinieki un resursi; prasa steidzami veikt pozitīvus pasākumus, piemēram, profesionālās apmācības programmas vardarbības upuriem, jo īpaši, ja to aprūpē ir bērni, lai šīs personas varētu integrēties darba tirgū;

28.  vērš uzmanību uz to, ka dzimumnosacīti noziegumi un seksuālās vardarbības noziegumi Romas statūtos ir klasificēti kā kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci vai noziegumi, kas tiek veikti saistībā ar genocīdu vai spīdzināšanu; šajā saistībā atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes 2013. gada 24. jūnijā pieņemto Rezolūciju Nr. 2106 par seksuālās vardarbības konfliktos novēršanu;

29.  uzsver, ka sieviešu cilvēktiesību aizstāvjiem ir nepieciešami efektīvi aizsardzības mehānismi;

30.  aicina Austrumu partnerības valstis vairāk resursu veltīt visu veidu pret sievietēm vērstas vardarbības izskaušanai, tostarp grozīt tiesību aktus un palīdzēt vardarbības upuriem; uzsver vajadzību pēc institucionālām izmaiņām, lai apkarotu sabiedrības stereotipus, kas izvarošanas un vardarbības upurus stigmatizē vēl vairāk;

31.  uzsver, cik svarīgs ir 5. ilgtspējīgas attīstības mērķis (IAM), jo īpaši saistībā ar tā 2. punktu, kurā aicināts izskaust visāda veida vardarbību pret sievietēm un meitenēm publiskajā un privātajā sektorā, un vajadzību pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus Austrumu partnerības valstīs saistībā ar to, cik tie ir piemēroti, lai efektīvi novērstu un izskaustu vardarbību pret sievietēm un meitenēm, īpašu uzmanību pievēršot tādu tiesību aktu nepieciešamībai, kas attiecas uz visiem vardarbības veidiem (fiziskā, seksuālā, psiholoģiskā, ekonomiskā vardarbība), kā arī pienācīgiem sodiem vainīgajiem un kompensāciju upuriem un izdzīvojušajiem;

32.   aicina Austrumu partnerības valstis izstrādāt pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiesu sistēmā tiek ņemts vērā dzimumu aspekts, tostarp apmācot juridisko profesiju pārstāvjus, policijas un citus darbiniekus, kas izskata paziņojumus un ziņojumus par vardarbību pret sievietēm un meitenēm, lai šādas vardarbības upuri tiktu nopietni uzklausīti; aicina arī policiju, juridisko profesiju pārstāvjus, ārstus, psihologus, varas iestādes un brīvprātīgās organizācijas, kas strādā ar šādu uzbrukumu upuriem, nodrošināt lielāku sadarbību un īpašās zināšanas;

33.  atkārtoti pauž uzskatu, ka atlase, kuras pamatā ir dzimuma aizspriedumi, ir uzskatāma par smagu uz dzimuma balstītu vardarbības formu un cilvēktiesību pārkāpumu; mudina veikt sabiedrības izpratnes veidošanas kampaņas, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret tādas atlases praksi, kas balstīta uz dzimuma kritērijiem, un prasa pastiprināt tās novēršanas un apkarošanas centienus;

34.  mudina valdības vairāk strādāt pie aizdomās turēto cilvēku kontrabandistu atklāšanas un saukšanas pie atbildības un tiesāt darbaspēka un seksuālai izmantošanai paredzēto personu kontrabandistus, aizsargāt cietušās sievietes atbilstīgi t. s. ziemeļvalstu modelim un atbalstīt NVO partnerus, kas sniedz rehabilitācijas un reintegrācijas pakalpojumus cietušajiem;

35.  prasa, lai ciešāk sadarbotos Austrumu partnerības valstis, no vienas puses, un ES aģentūras un dalībvalstu tiesībaizsardzības struktūras, no otras puses, nolūkā apkarot cilvēku kontrabandu, kas ir arī viena no ienesīgākajām organizētās noziedzības darbībām, un iznīcinātu noziedzīgus tīklus;

36.  stingri aicina Komisiju pabeigt ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumus par visiem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem ar Austrumu partnerības valstīm, iesaistot šajā darbā ES koordinatoru cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (EIGE);

37.  mudina Austrumu partnerības valstis cik drīz vien iespējams parakstīt un ratificēt Stambulas Konvenciju par vardarbības pret sievietēm novēršanu un apkarošanu, jo neviena no šīm valstīm to vēl nav ratificējusi, un aicina iestādes ieviest un stingri pārraudzīt valstu stratēģiju vardarbības pret sievietēm apkarošanai efektīvu īstenošanu;

38.   aicina īstenot Pekinas Rīcības platformu, izglītības un veselības aprūpes pieejamību atzīstot par cilvēka pamattiesībām, piemēram, attiecībā uz brīvprātīgas ģimenes plānošanas pieejamību, reproduktīvās un seksuālās veselības aprūpes pakalpojumu pilna klāsta pieejamību, tai skaitā kontracepcijas, drošu un likumīgu abortu, kā arī seksuālās izglītības pieejamību;

39.  uzsver, ka Austrumu partnerības valstīs dzemdes kakla vēža izraisītas nāves risks ir 10 reižu augstāks nekā Rietumeiropā un tas ir visizplatītākais vēža veids sievietēm vecumā no 15 līdz 44 gadiem, tādējādi tam ir tālejoša ietekme uz sabiedrību kopumā; aicina īstenot valsts rīkotas skrīninga un vakcinācijas programmas, lai apkarotu šīs tendences;

40.  aicina dalībvalstis nodrošināt, lai Austrumu partnerības valstīs dzīvojošo sieviešu tiesības, piemēram, piekļuve vīzām, likumīgām uzturēšanās tiesībām un sociālām tiesībām, tiktu piešķirtas individuāli un nebūtu atkarīgas no to laulāto tiesiskajām attiecībām vai laulības attiecībām;

41.  uzsver, ka ir jāievieš ģimenes atkalapvienošanās procedūras, ar kurām sievietēm un meitenēm, kas apvienojas ar ģimenēm Eiropas Savienībā, nodrošinātu individuālās tiesības, un viņas nebūtu atkarīgas no iespējamām ļaunprātīgas izmantošanas attiecībām, ko piekopj ģimenes locekļi, liedzot piekļuvi veselības aprūpei, izglītībai vai darbam;

Sieviešu loma konfliktu miermīlīgā atrisināšanā

42.  uzsver lomu, kāda sievietēm ir konfliktu atrisināšanā, miera iedibināšanā un konfliktu izraisītās ārkārtas situācijās, piemēram, sniedzot humanitāro palīdzību pārvietotām personām; uzsver, ka sievietēm vajadzētu būt pilnībā iekļautām miera sarunās, rekonstrukcijas centienos un politiskās pārejas procesā;

43.  mudina pielikt papildu pūliņus, lai panāktu konfliktu miermīlīgu atrisināšanu, un prasa, lai sievietes šajos procesos piedalītos vairāk, saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1325 un Nr. 2242 par sievietēm, mieru un drošību;

44.  aicina nodrošināt īpašu aizsardzību sievietēm un meitenēm, kas meklē patvērumu, jo sievietes un meitenes ir īpaši neaizsargātas un ir lielāka iespējamība, ka viņas bēg no dzimumnosacītas vardarbības, bet nevar vai nevēlas sniegt attiecīgo informāciju bēgļu statusa noteikšanas procesā;

Paraugprakses piemēri

45.  uzsver, cik svarīga ir tās paraugprakses un to pozitīvo piemēru apmaiņa, kurus var atkārtot citās Austrumu partnerības valstīs; uzskata, ka vienam no projektiem, kas ir jāizceļ īpaši, ir jābūt „Sievietes Moldovas politikā” — ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas iestādes un ANO Attīstības programmas iniciatīvai, ko finansē Zviedrijas valdība, kas atbalsta sieviešu spēju attīstīšanu politikā un izpratnes veidošanas kampaņas attiecībā uz sieviešu ieguldījumu politiskā procesā;

46.  atzinīgi vērtē ES un ERAB programmu, ar ko atbalsta Austrumu partnerības valstu sievietes uzņēmējas un piedāvā sieviešu vadītiem MVU iespējas iegūt finansējumu un darījumu konsultācijas, izmantojot kredītlīnijas, riska pārvaldības atbalstu un tehnisko palīdzību vietējām partneru bankām, kas sadarbojas ar sieviešu vadītiem MVU, un uzņēmējdarbības konsultāciju pakalpojumus, apmācību un mentorēšanu;

47.  norāda uz sieviešu lielākas iekļaušanas konfliktu noregulējumā un pušu samierināšanā pozitīviem piemēriem, viens no kuriem ir Transkaukāza sieviešu miera un drošības dialogs, ko izveidoja 1994. gadā un pilnveidoja Nacionālais miera fonds (ASV), kuru nodibināja, lai sievietes Kaukāza reģionā strādātu pie tādiem projektiem kā karā cietušo bērnu rehabilitācija, miera iedibināšanas apmācība un demokrātijas attīstīšana;

48.  atbalsta pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanas projektus, kas paaugstinātu sieviešu pašapziņu, garantētu viņu līdzdalību un palielinātu viņu iespējas un pilnvaras pieņemt lēmumus visās jomās, kas skar viņu dzīves; norāda, ka vārda un uzskatu brīvībai ir īpaša nozīme pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanā sievietēm; stingri atbalsta iespēju nodrošināšanas projektus, kuru mērķis ir veicināt sieviešu dalību vietējās vēlēšanās, piemēram, WiLD (Sievietes vietējā demokrātijā) projektu, kura ietvaros 70 % atbalstu saņēmušo sieviešu tika ievēlētas 2013. un 2014. gada vēlēšanas Armēnijā, vai viņu dalību ekonomikas politikas īstenošanas procesā, piemēram, ANO Attīstības programmas projektā, kas pašlaik tiek īstenots Azerbaidžānā un kura mērķis ir atbalstīt sieviešu vadītu uzņēmumu izveidi Masalli reģionā; atzinīgi vērtē Eiropas Padomes projektu par sieviešu piekļuves tiesu sistēmai uzlabošanu piecās Austrumu partnerības valstīs, kura mērķis ir noteikt un atbalstīt tādu šķēršļu likvidēšanu, kas kavē sieviešu līdztiesīgu piekļuvi tiesu sistēmai, un stiprināt Austrumu partnerības valstu spējas izstrādāt pasākumus, ar ko garantē dzimumu līdztiesības principa ievērošanu tiesu sistēmu tīklā, tai skaitā ar juridisko profesiju pārstāvju apmācības palīdzību;

ES atbalsts, ko sniedz saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku

49.  uzsver to, ka pēdējos piecos gados 121 projektam un programmai ir iztērēti EUR 103 miljoni, lai Eiropas kaimiņvalstīs sekmētu dzimumu līdztiesību, tostarp EUR 5 miljonus iztērēja Austrumu partnerības valstu sieviešu uzņēmējdarbības programmas vajadzībām; atzīst, ka ES jau ir sniegusi nozīmīgu atbalstu šo mērķu sasniegšanas nolūkā tādās jomās kā sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība, tostarp izmantojot TAIEX ietvaros veikto divpusējo viedokļu apmaiņu, ar ko atbalsta reformu veikšanu publiskajā pārvaldē un sekmē sadarbību par pamatprincipiem un politikas virzieniem;

50.  norāda, ka, kaut arī dzimumu līdztiesība EKP un EKI ietvaros ir horizontāls princips, dzimumu līdztiesības jomā būtu jācenšas panākt precīzākus un konkrētāk izmērāmus mērķus — tostarp attiecībā uz jauno Dzimumu līdztiesības rīcības plānu attīstības jomā 2016.–2020. gadam; uzsver steidzamo nepieciešamību Eiropas kaimiņattiecību politikas valsts rīcības plānos ietvert dzimumu līdztiesības integrēto pieeju kā stratēģiju dzimumu līdztiesības panākšanai un pozitīvu rīcību;

51.  aicina Komisiju nodrošināt dzimumu līdztiesības integrētās pieejas izmantošanu un īstenot dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, kā arī veikt ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumus visās EKP un EKI jomās, tādējādi nodrošinot īpašu dzimumu līdztiesības mērķu izstrādi un pārraudzību;

52.  konstatē, ka pārskatīto EKP īstenošanā konkrētai valstij veltītajos ziņojumos galvenā vērība būtu jāpievērš ar partneriem saskaņotām prioritātēm; atzinīgi vērtē to, ka regulārajos ziņojumos par attīstību kaimiņvalstīs tiks iekļauta arī informācija par dzimumu līdztiesību;

53.  mudina regulāro politisko un cilvēktiesību dialogu ar Austrumu partnerības valstīm darba kārtībā iekļaut sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jautājumus, vienlaikus ierosinot attiecīgus pasākumus;

54.  uzsver parlamentārās diplomātijas lielo nozīmi visās iepriekšminētajās jomās un vajadzību apmainīties ar paraugpraksi;

55.  uzskata, ka ir svarīgi ievākt saskaņotus datus par sieviešu stāvokli Austrumu partnerības valstīs; mudina nodrošināt iespēju EKI finansētu projektu īstenošanā Austrumu partnerības valstīs ieviest Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izstrādāto dzimumu līdztiesības indeksu;

56.  uzsver vajadzību ar EKI palīdzību atbalstīt sieviešu pamatlīmeņa organizācijas un pilsonisko sabiedrību, kuras vislabāk spēj uzrunāt vietējos iedzīvotājus un palīdzēt izprast un novērst problēmas, ar kurām saskaras reģionos dzīvojošās sievietes un meitenes;

57.  mudina dalībvalstis attīstīt stingrākas divpusējās un daudzpusējās saites ar Austrumu partnerības valstīm, kā arī aktīvi iesaistīties pārejas palīdzības, tehniskā atbalsta un pieredzes apmaiņas jomās; uzskata, ka dalībvalstīm, kuras atrodas ģeogrāfiski tuvu Austrumu Partnerības valstīm, varētu būt svarīga loma stingrāku saišu veicināšanā un citu dalībvalstu iesaistīšanā sadarbībā ar Austrumu partnerības valstīm;

°

°    °

58.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

OV L 77, 15.3.2014., 27. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0018.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0470.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0350.

(5)

OV C 181, 19.5.2016., 21. lpp.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0272.

(7)

http://eeca.unfpa.org/sites/default/files/pub-pdf/21770%20Brief_web.pdf


PASKAIDROJUMS

Viens no galvenajiem Eiropas Savienības ārpolitiskas un Eiropas Kaimiņattiecību politikas (EKP) mērķiem ir stabilizācija, ar ko nodrošina drošību, mieru, stabilitāti un katra cilvēka pārticību. Sievietēm šā mērķa sasniegšana ir izšķiroša nozīme.

Austrumu partnerību sāka 2009. gadā, pieņemot Prāgas deklarāciju, un tā ir ES, tās dalībvalstu un sešu Austrumeiropas, un Dienvidkaukāza reģiona partnervalstu: Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas Republikas un Ukrainas, kopīga iniciatīva. Tā kā Austrumu partnerības pamatā ir apņemšanās ievērot starptautisko tiesību principus, demokrātijas pamatvērtības, tiesiskumu un cilvēktiesības, nedrīkst aizmirst, cik svarīga ir dzimumu līdztiesība un sieviešu tiesības. Darot zināmas EKP stratēģiskās prioritātes laikposmam 2014.–2020. gads, dzimumu līdztiesība ir uzsvērta kā universāls jautājums, kas ir jārisina un jāiekļauj visās attiecīgajās darbībās. Dzimumu līdztiesība kā „jauna, daudzsološu sadarbības joma” ir pieminēta arī pēdējā Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes deklarācijā, kuru apstiprināja Rīgā 2015. gadā notikušajā Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmē. Patiesi, sieviešu varēšanas spēju palielināšana un viņu aktīva dalība sociālajā, politiskajā un ekonomiskajā dzīvē, ir izšķiroši svarīga, lai procesā panāktu izmaiņas.

Ņemot vērā EKP ietvaros piekopto nošķiršanas principu un Austrumu partnerības valstīm raksturīgo dažādību, ir svarīgi uzsvērt, ka sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība ir nostiprinātas visu šo valstu konstitūcijās un tiesību sistēmās. Neskatoties uz to, sociālā diskriminācija un dzimumu sterotipi joprojām ir izplatīti. Dzimumu stereotipi ne tikai liedz sievietēm lielākā mērā integrēties darba tirgū un piedalīties politiskajā dzīvē, bet arī paver ceļu ar dzimumu saistītas un neziņotas vardarbības ģimenē akceptancei no sabiedrības puses.

Sievietes joprojām varas politiskajās struktūrās nepiedalās, kas ir uzkrītoši, — nedz izpildvarā, nedz parlamentārajā varas atzarā — galvenokārt diskriminējošu ieražu dēļ. Viņu īpatsvars ministru amatos caurmērā ir 14 % un deputātu vidū — 16 %. Ekonomikas jomā, neskatoties uz to, ka sievietes kopumā ir izglītotākas par vīriešiem, viņas sastāda 10 % no darba devēju organizāciju vadības struktūru locekļiem un 15 % no arodbiedrību locekļiem. Sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirība pārsvarā ir liela, taču lielas ir arī atšķirības Austrumu partnerības valstu starpā (robežās no 24 % līdz 50 %), savukārt horizontālā un vertikālā darba tirgus segregācija ir kritiska. Sievietes līdz ar to mēdz uzņemties nepietiekami apmaksātus vai pat nereģistrētus darbus, jo īpaši lauku apvidos, vai arī viņas pievēršas uzņēmējdarbībai. Sievietes patiesībā veido lielu daļu uzņēmēju vai uzņēmumu īpašnieku, taču viņas saskaras ar tiem pašiem šķēršļiem, kādi pastāv Eiropas Savienībā — galvenokārt tāpēc, ka izplatīti ir dzimumu stereotipi un pastāv nozares, kurās dominē vīrieši.(1)

Pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošana ir uzdevums, kas ir vienādā mērā grūts gan Eiropas Savienībā, gan austrumu kaimiņvalstīs. Saskaņā ar statistikas datiem par ziņotajiem gadījumiem no 7 % līdz 25 %(2) sieviešu (atkarībā no valsts) ir cietušas no vardarbības ģimenē, taču par lielāko daļu gadījumu informācijas nav. Turklāt, kā ir konstatēts, Austrumu partnerības valstis kalpo par cilvēku kontrabandas (CK) izcelsmes vai tranzīta valstīm (dažkārt par galamērķi, galvenokārt iekšējās kontrabandas gadījumā). Nospiedošais CK upuru vairākums ir sievietes(3).

Sievietes un bērni veido lielum lielo to personu vairākumu, kas ir cietušas bruņotu konfliktu rezultātā. Šā iemesla dēļ ziņojumā ir uzsvērts tas, ka sievietēm ir galvenā funkcija konflikta noregulējumā, miera uzturēšanā un ar konfliktu saistītās ārkārtas situācijās. Ziņojumā papildus tam ir pieprasīts sievietes vairāk iesaistīt miera sarunās un politiskās pārejas procesos.

Šis ziņojums nav izstrādāts tik daudz, lai uzskaitītu sieviešu tiesību aizsardzības trūkumus un to neaizstāvēšanas gadījumus, bet drīzāk, lai pievērstu uzmanību šķēršļiem, kas tiek likti sieviešu varēšanas palielināšanai, un tam, kā lielāka sieviešu līdztiesība palīdzētu sasniegt Austrumu partnerības un EKP mērķus. Ziņojumā ir iekļauti arī paraugprakses piemēri, svarīgi un sekmīgi īstenoti projekti, kurus īstenojot, tika sekmēta sieviešu tiesību ievērošana un dzimumu līdztiesība Austrumu partnerības valstīs. Ziņojumā ir aplūkots arī ES atbalsts, ko sniedz saistībā ar EKP, un tajā šajā sakarībā ir formulēti daži ieteikumi.

Dzimumu līdztiesība, kā tas ir uzsvērts Rīgas deklarācijā, ir joma, kuru lielā mērā būtu sekmētu pastiprināta ES un Austrumu partnerības valstu sadarbība. Lielākā daļa problēmu pēc sava rakstura ir kopīgas gan Eiropas Savienībā, gan austrumu kaimiņvalstīs, un šā ziņojuma izstrādes iecere ir sekmēt augstāka ranga noteikšanu sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesībai Austrumu partnerības politisko prioritāšu vidū.

(1)

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta ziņojums par dzimumu līdztiesību un lēmumu pieņemšanu Austrumu partnerības valstīs, 2015. gadā http://eige.europa.eu/sites/default/files/documents/gender_equality_and_decision_making_in_eap_countries_2015_-_report_and_annex_one_file.pdf

(2)

ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas iestāde http://www.endvawnow.org/uploads/browser/files/vawprevalence_matrix_june2013.pdf

(3)

ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs http://www.unodc.org/documents/Global_Report_on_TIP.pdf


Ārlietu komitejas ATZINUMS (11.10.2016)

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai

par sieviešu tiesībām Austrumu partnerības valstīs

(2016/2060(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Pier Antonio Panzeri

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā 1979. gada Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW);

–  ņemot vērā ANO 1995. gadā pieņemto Pekinas Rīcības platformu, lai veicinātu līdztiesību, attīstību un mieru;

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1820 (2008) un Nr. 1325 (2000) un neseno Rezolūciju Nr. 2242 (2015) par sievietēm, mieru un drošību;

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas rezolūcijas,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2011. gada Stambulas konvenciju;

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas par dzimumu līdztiesību, proti, 1951. gada Konvenciju par vienlīdzīgu atalgojumu (Nr. 100), 1958. gada Konvenciju par diskrimināciju (nodarbinātības un profesionālajā jomā) (Nr. 111), 1981. gada Konvenciju par darbiniekiem ar ģimenes pienākumiem (Nr. 156) un 2000. gada Maternitātes aizsardzības konvenciju (Nr. 183),

1.  prasa, lai sievietes un vīrieši būtu vienlīdzīgi pārstāvēti visos pārvaldes un lēmumu pieņemšanas līmeņos, tostarp veicinot sieviešu dalību vietējās vēlēšanās, vajadzības gadījumā izmantojot kvotas; stingri atbalsta pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanas projektus, kuru mērķis ir veicināt sieviešu dalību vietējās vēlēšanās, piemēram, projektu WiLD (Women in Local Democracy), kas 2013. un 2014. gada Armēnijas vēlēšanās nodrošināja 70 % projekta dalībnieču ievēlēšanu; uzsver sieviešu sistemātiskas, līdztiesīgas, pilnvērtīgas un aktīvas līdzdalības nozīmi konfliktu novēršanā un atrisināšanā, cilvēktiesību un demokrātisku reformu veicināšanā, kā arī miera uzturēšanas operācijās, humānās palīdzības sniegšanā, pēckonfliktu atjaunošanā un pārejā uz demokrātiju, kas ļauj rast ilgstošus un stabilus politiskos risinājumus;

2.  norāda, ka vispārēja politiskā stabilitāte un cilvēktiesību ievērošana kopumā ir obligāts priekšnosacījums, lai nostiprinātu sieviešu tiesības un uzlabotu viņu stāvokli attiecīgajās valstīs;

3.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt sieviešu līdztiesīgu, pilnvērtīgu un aktīvu līdzdalību konfliktu novēršanā un risināšanā;

4.  atbalsta pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanas projektus, kas paaugstinātu sieviešu pašapziņu, garantētu viņu līdzdalību un palielinātu viņu iespējas un pilnvaras pieņemt lēmumus visās jomās, kas skar viņu dzīves; norāda, ka vārda un uzskatu brīvībai ir īpaša nozīme pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanā sievietēm;

5.  uzsver steidzamo nepieciešamību Eiropas kaimiņattiecību politikas valsts rīcības plānos ietvert dzimumu līdztiesības integrēto pieeju kā stratēģiju dzimumu līdztiesības panākšanai un pozitīvu rīcību;

6.  prasa nodrošināt to, ka visiem bērniem ir pieejama izglītība, ieskaitot bērnu aprūpes un agrīnās pirmsskolas izglītības, pamatskolas, vidusskolas, tehniskās un augstskolas izglītības, kā arī iespējas iegūt izglītību zinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas („STEM”) priekšmetos, īpašu uzmanību pievēršot meiteņu izglītošanai un meiteņu, tostarp lauku apvidos dzīvojošo meiteņu, apmācībai jomās, kas tradicionāli uzskatītas par vīriešiem piemērotām; šajā saistībā atzinīgi vērtē tādus projektus kā Ukrainā īstenoto Sumi Valsts universitātes projektu, kura mērķis ir atbalstīt vienlīdzīgas iespējas studentēm, kuras ir jaunās mātes, lai viņas varētu iegūt darbu augstākās izglītības iestādēs; prasa nodrošināt sievietēm visas izglītības iespējas, kā arī uzlabot viņu piekļuvi augstākajai izglītībai un profesijām, kas sievietēm joprojām ir liegtas;

7.  uzsver, ka bērnu darbs joprojām ir kritisks jautājums dažās Austrumu partnerības valstīs, jo īpaši Moldovā, Gruzijā un Azerbaidžānā; aicina šīs valstis izvirzīt konkrētus mērķus, lai izskaustu visu veidu bērnu darbu, un nodrošināt attiecīgo tiesību aktu pilnīgu izpildi;

8.  mudina uzlabot ekonomikas politiku sievietēm un izmantot mikrokredītus kā ekonomiskās neatkarības veicināšanas instrumentu, kā arī veicināt uzņēmējdarbības prasmes; uzsver, ka ir jāsniedz sievietēm norādījumi un skaidrojumi par to, kā makroekonomikas politika var veicināt viņu tiesības, un ka ir jānodrošina sievietēm piekļuve informācijai par viņu sociālajām un ekonomiskajām tiesībām;

9.  prasa iesaistīt sievietes lēmumu pieņemšanā un ekonomikas politikas virzienu īstenošanas procesā, veicināt uzņēmējdarbības programmas, kuru nolūks būtu panākt sieviešu un vīriešu iespēju līdztiesību uzņēmumos, un īstenot vietējos attīstības projektus nolūkā panākt sieviešu ekonomisko emancipāciju Austrumu partnerības valstīs, piemēram, pašlaik Azerbaidžānā īstenoto Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas projektu ar mērķi Masali reģionā atbalstīt sieviešu vadītu uzņēmumu izveidi; prasa arī pieņemt konkrētu ekonomikas politiku, kuras mērķis būtu palīdzēt sievietēm panākt darba un privātās dzīves līdzsvaru;

10.  uzsver, ka ir jāveicina sieviešu uzņēmējdarbība, piekļuve finansējumam un plašāka sieviešu līdzdalība uzņēmējdarbībā un jāatbalsta spēcīgu sieviešu iesaistīšanās Austrumu partnerības valstu MVU sektorā, uzlabojot sieviešu vadītu MVU piekļuvi finansējumam un konsultācijām;

11.  atzinīgi vērtē ES ieguldījumu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas programmā, kuras mērķis ir veicināt sieviešu pārstāvību uzņēmējdarbībā Austrumu partnerības valstīs, nodrošinot sieviešu vadītu uzņēmumu piekļuvi konsultācijām;

12.  atzinīgi vērtē Eiropas Padomes projektu, kura mērķis ir identificēt šķēršļus vienlīdzīgai tiesu pieejamībai sievietēm Austrumu partnerības valstīs un atbalstīt šo šķēršļu likvidēšanu;

13.  uzsver, ka sievietēm ir aktīvi jāiesaistās arodbiedrībās, un uzsver vajadzību pārvarēt juridiskos un strukturālos diskriminējošos šķēršļus, ar kuriem sievietes sastopas darba vidē, lai varētu sasniegt vienlīdzīgu samaksu par vienu un to pašu darbu, tā likvidējot darba samaksas un pensiju apmēra atšķirības starp abiem dzimumiem;

14.  uzsver tādas prakses un tiesību aktu izstrādi, kas nodrošina sieviešu darba vietu saglabāšanu grūtniecības laikā un noteiktu laiku pēc grūtniecības, lai ar valsts pabalstu sniegšanu nodrošinātu iepriekšējo ienākumu līmeni sievietēm, kuru ienākumi samazinās bērnu audzināšanas dēļ, un lai atbalstītu darba un privātās dzīves līdzsvaru;

15.  aicina Austrumu partnerības valstis mudināt plašsaziņas līdzekļus īstenot politiku, kuras mērķis būtu sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšana un dzimumu stereotipu apkarošana;

16.  mudina Austrumu partnerības valstis ratificēt Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, jo neviena attiecīgā valsts to vēl nav ratificējusi, un prasa iestādēm ieviest valsts stratēģijas ar nolūku nepieļaut, izmeklēt un sodīt vardarbību pret sievietēm, veicināt cietušo aizsardzību un palīdzības sniegšanu, nodrošinot viņu sociālo reintegrāciju;

17.  nosoda seksuālās vardarbības izmantošanu pret sievietēm un meitenēm kā kara ieroci, ieskaitot tādus noziegumus kā masveida izvarošanas, seksuālā verdzība, piespiedu prostitūcija un dzimumnosacīta vajāšana, tostarp cilvēku tirdzniecība, kā arī sekstūrismu, agrīnas un piespiedu laulības un visus pārējos fiziskās, seksuālās un psiholoģiskās vardarbības veidus, un aicina Austrumu partnerības valstis veikt steidzamus pasākumus, lai novērstu un apkarotu šādus smagus noziegumus, ja tie veikti šo valstu attiecīgajās jurisdikcijās vai pat ārpus to teritorijas; uzsver, ka agrīnas laulības joprojām ir problēma Gruzijā un Moldovā, kuru pašreizējie dati liecina, ka aptuveni 17–19 % sieviešu tiek salaulātas pirms 18 gadu vecuma; vērš uzmanību uz to, ka dzimumnosacīti noziegumi un seksuālās vardarbības noziegumi Romas statūtos ir klasificēti kā kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci vai noziegumi, kas tiek veikti saistībā ar genocīdu vai spīdzināšanu; šajā saistībā atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes 2013. gada 24. jūnijā pieņemto Rezolūciju Nr. 2106 par seksuālās vardarbības konfliktos novēršanu;

18.  uzsver, cik svarīgi ir ilgtspējīgas attīstības mērķi, konkrētāk 5. ilgtspējīgas attīstības mērķis (IAM), kas paredz panākt dzimumu līdztiesību un nodrošināt pilnvērtīgas iespējas visām sievietēm un meitenēm, un jo īpaši tā 2. punkts, kas prasa izskaust jebkāda veida vardarbību pret sievietēm un meitenēm publiskajā un privātajā jomā, tostarp cilvēku tirdzniecību un seksuālu un cita veida izmantošanu;

19.  prasa nodrošināt īpašu aizsardzību patvēruma meklētājām sievietēm un mātēm ar bērniem, kas lūdz patvērumu, jo ir lielāka iespējamība, ka tieši sievietes bēg no dzimumnosacītas vardarbības, bet nevar vai nevēlas sniegt šo informāciju bēgļu statusa noteikšanas procesā; šajā saistībā aicina Eiropas Komisiju īstenot projektus, kuru mērķis ir aizsargāt neaizsargātas iedzīvotāju grupas, kā tas ar ES finansētu projektu 2012.–2014. gadā tika paveikts Gruzijā;

20.  prasa piemērot Pekinas Rīcības platformu, izglītības un veselības aprūpes pieejamību atzīstot par cilvēka pamattiesībām, un prasa garantēt seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumu pieejamību sievietēm, ieskaitot sievietes un meitenes ar invaliditāti; uzsver, ka ģimenes plānošana, mātes veselība, piekļuve kontracepcijai un seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumiem ir sieviešu dzīvības glābšanas svarīgi elementi; uzsver, cik svarīgs ir Moldovā īstenotais ES finansētais projekts, kura nolūks bija stiprināt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas nodarbojas ar HIV/AIDS profilaksi un sieviešu un nepilngadīgo ieslodzīto aprūpi;

21.  stingri nosoda cilvēku tirdzniecību un citus vardarbīgus ekspluatācijas veidus, kuri pārkāpj tiesības uz ķermeņa neaizskaramību; uzsver nepieciešamību cīnīties pret cilvēku tirdzniecību, kam par upuri galvenokārt kļūst sievietes, kuras tiek izmantotas seksuāliem vai darba mērķiem; atbalsta domu, ka, īstenojot attīstības sadarbību ES kaimiņattiecību politikas ietvaros, vajadzētu koncentrēties galvenokārt uz šiem politikas virzieniem;

22.  aicina Austrumu partnerības valstis izstrādāt pasākumus ar nolūku nodrošināt, ka tiesu sistēmā tiek ievērota dzimumu līdztiesība un ņemtas vērā visneaizsargātāko sieviešu vajadzības (nabadzīgas sievietes, analfabētes, sievietes no lauku reģioniem, minoritātes un sievietes ar invaliditāti);

23.  uzsver, ka sieviešu cilvēktiesību aizstāvjiem ir nepieciešami efektīvi aizsardzības mehānismi;

24.  uzsver parlamentārās diplomātijas lielo nozīmi visās iepriekšminētajās jomās un vajadzību apmainīties ar paraugpraksi;

25.  mudina politiskajos un cilvēktiesību dialogos ar Austrumu partnerības valstīm steidzami sistemātiski iekļaut sieviešu un vīriešu līdztiesības jautājumus.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

10.10.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

48

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Michèle Alliot-Marie, Petras Auštrevičius, Mario Borghezio, Elmar Brok, Klaus Buchner, Lorenzo Cesa, Aymeric Chauprade, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Mark Demesmaeker, Eugen Freund, Michael Gahler, Richard Howitt, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Afzal Khan, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Ramona Nicole Mănescu, David McAllister, Tamás Meszerics, Francisco José Millán Mon, Alojz Peterle, Tonino Picula, Kati Piri, Jaromír Štětina, Charles Tannock, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen, Geoffrey Van Orden

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Neena Gill, María Teresa Giménez Barbat, Ana Gomes, Othmar Karas, Javi López, Antonio López-Istúriz White, Urmas Paet, Eleni Theocharous, Traian Ungureanu, Paavo Väyrynen

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edward Czesak, Heidi Hautala, Emilian Pavel, Mylène Troszczynski, Michaela Šojdrová


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

29.11.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

3

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Beatriz Becerra Basterrechea, Malin Björk, Vilija Blinkevičiūtė, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Mary Honeyball, Elisabeth Köstinger, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Florent Marcellesi, Maria Noichl, Marijana Petir, João Pimenta Lopes, Michaela Šojdrová, Ernest Urtasun, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Jadwiga Wiśniewska, Anna Záborská, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Biljana Borzan, Stefan Eck, Mariya Gabriel, Clare Moody, Sirpa Pietikäinen, Dubravka Šuica, Marc Tarabella, Monika Vana, Julie Ward


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

22

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea

ECR

Jana Žitňanská

EFDD

Daniela Aiuto

GUE/NGL

Malin Björk, Stefan Eck

PPE

Mariya Gabriel, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Sirpa Pietikäinen, Renato Soru, Elissavet Vozemberg-Vrionidi

S&D

Vilija Blinkevičiūtė, Biljana Borzan, Iratxe García Pérez, Anna Hedh, Mary Honeyball, Clare Moody, Maria Noichl, Marc Tarabella, Julie Ward

GREENS/ALE

Florent Marcellesi, Ernest Urtasun, Monika Vana

3

-

EPP

Elisabeth Köstinger, Angelika Niebler, Marijana Petir

3

0

ECR

Jadwiga Wiśniewska

EPP

Anna Záborská

GUE/NGL

João Pimenta Lopes

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums