Procedūra : 2016/2146(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0366/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0366/2016

Debates :

PV 15/12/2016 - 3
CRE 15/12/2016 - 3

Balsojumi :

Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0512

ZIŅOJUMS     
PDF 944kWORD 194k
2.12.2016
PE 585.817v04-00 A8-0366/2016

par Lūgumrakstu komitejas darbību 2015. gadā

(2016/2146(INI))

Lūgumrakstu komiteja

Ziņotāja: Ángela Vallina

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Lūgumrakstu komitejas darbību 2015. gadā

(2016/2146(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Lūgumrakstu komitejas apspriežu rezultātiem,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. un 11. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 1. protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā to, cik svarīgas ir tiesības iesniegt lūgumrakstu un cik būtiski ir Parlamentu nekavējoties informēt par Savienības pilsoņu un iedzīvotāju konkrētām bažām, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 24. un 227. pantā,

–  ņemot vērā LESD 228. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 44. pantu par tiesībām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam,

–  ņemot vērā LESD noteikumus, kas attiecas uz pienākumu neizpildes procedūru, jo īpaši Līguma 258. un 260. pantu,

  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu un 216. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A8-0366/2016),

A.  tā kā gada ziņojuma par Lūgumrakstu komitejas darbību mērķis ir izklāstīt 2015. gadā saņemto lūgumrakstu analīzi un attiecības ar citām iestādēm, kā arī sniegt precīzu redzējumu par 2015. gadā sasniegtajiem mērķiem;

B.  tā kā 2015. gadā ir saņemts 1431 lūgumraksts, kas ir par 47% mazāk nekā 2014. gadā, kurā Parlaments saņēma 2714 lūgumrakstus; tā kā 943 lūgumraksti tika atzīti par nepieņemamiem; no tiem 424 tika ātri pārbaudīti un slēgti, pienācīgi informējot lūgumrakstu iesniedzējus par viņu attiecīgajiem jautājumiem, un tā kā 519 lūgumraksti joprojām ir atvērti diskusijām Lūgumrakstu komitejā; tā kā 483 lūgumraksti tika pasludināti par nepieņemamiem;

C.  tā kā salīdzinājumā ar ES iedzīvotāju kopējo skaitu saņemto lūgumrakstu skaits ir neliels, kas liecina par to, ka lielākā daļa ES pilsoņu un iedzīvotāju diemžēl vēl nav informēti par tiesībām iesniegt lūgumrakstus vai par to iespējamo noderīgumu nolūkā pievērst ES iestāžu un dalībvalstu uzmanību jautājumiem, kas skar vai satrauc iedzīvotājus un ir Savienības darbības jomā;

D.  tā kā 483 lūgumraksti 2015. gadā tika atzīti par nepieņemamiem un joprojām pastāv plašas neskaidrības par ES darbības jomu — tās apliecina saņemto nepieņemamo lūgumrakstu lielais skaits (33,8 %); tā kā, lai šo situāciju labotu, būtu jāveicina un jāuzlabo saziņa ar iedzīvotājiem, sniedzot viņiem skaidrojumu par dažādām kompetences jomām — Eiropas Savienības, valstu un vietējā līmenī;

E.  tā kā ikviens lūgumraksts tiek rūpīgi, efektīvi un pārredzami izskatīts un pārbaudīts;

F.  tā kā lūgumrakstu iesniedzēji mēdz būt iedzīvotāji, kas aktīvi iestājas par pamattiesību aizsardzību, uzlabojumiem mūsu sabiedrībā tās labklājību nākotnē, tā kā šo iedzīvotāju pieredze saistībā ar to, kā tiek izskatīti viņu iesniegtie lūgumraksti, ir ļoti nozīmīga, nosakot to, kā viņi uztver ES iestādes, un to, kā tiek ievērotas ES tiesību aktos atzītās tiesības iesniegt lūgumrakstus;

G.  tā kā Eiropas Parlaments ir vienīgā pilsoņu ievēlētā ES iestāde un tiesības iesniegt lūgumrakstus viņiem sniedz iespējas piesaistīt ievēlēto pārstāvju uzmanību tematiem, kas pilsoņiem ir aktuāli; tā kā Lūgumrakstu komitejai diemžēl šobrīd pašai nav pietiekamu izmeklēšanas iespēju;

H.  tā kā saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību ir paredzēts, ka ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām jādarbojas iespējami atklāti, lai veicinātu labu pārvaldību un nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību;

I.  tā kā tiesībām iesniegt lūgumrakstu ir jābūt izšķiroši svarīgam līdzdalības demokrātijas elementam, lai nodrošinātu efektīvu katra iedzīvotāja tiesību aizsardzību tiešā veidā piedalīties Eiropas Savienības demokrātiskajā dzīvē; tā kā patiesi demokrātiskai un līdzdalības pārvaldībai būtu jānodrošina pilnīga pārredzamība, efektīva pamattiesību aizsardzība un iedzīvotāju praktiska līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā; tā kā, saņemot lūgumrakstus, Eiropas Parlaments var uzklausīt un palīdzēt atrisināt problēmas, ar kurām saskaras iedzīvotāji, kā arī informēt iedzīvotājus, vienlaikus mudinot arī citas ES iestādes un dalībvalstu iestādes atbilstoši savai kompetencei veltīt visas pūles šajā sakarībā; tā kā lūgumrakstiem būtu jākalpo tam, lai izvērtētu ES tiesību aktu ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi;

J.  tā kā pēdējie notikumi Apvienotajā Karalistē, bēgļu humanitārā krīze, taupības pasākumu izraisītās nopietnās sociālās un ekonomiskās sekas, nespēja atrisināt finanšu krīzi, nodrošinot visiem pilsoņiem brīvu un cienīgu dzīvi un pilnīgu viņu pamattiesību aizsardzību, ksenofobijas un rasisma saasināšanās visā Eiropā liek zaudēt uzticēšanos sistēmai un visam Eiropas projektam kopumā; tā kā Lūgumrakstu komitejai ir uzticēta atbildība un svarīgais uzdevums uzturēt un nostiprināt konstruktīvu dialogu ar Eiropas pilsoņiem un iedzīvotājiem par Eiropas jautājumiem;

K.  tā kā Lūgumrakstu komiteja var vislabāk apliecināt iedzīvotājiem, ko Eiropas Savienība dara viņu labā un kādi risinājumi ir rodami Eiropas, valstu un vietējā līmenī; tā kā Lūgumrakstu komiteja var paveikt ievērojamu darbu, skaidrojot un laika gaitā pierādot Eiropas projekta sasniegumus un ieguvumus;

L.  tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu uzlabo Eiropas Parlamenta spēju reaģēt un palīdzēt atrisināt problēmas, kas saistītas galvenokārt ar ES tiesību aktu piemērošanu un transponēšanu; tā kā lūgumraksti ir vērtīgs pirmavota informācijas avots, kuras pamatā ir pilsoņu pašu pieredze, kas palīdz atklāt iespējamos pārkāpumus un nepilnības tajā, kā ES tiesību akti tiek īstenoti valsts līmenī un, visbeidzot, kā tos uzrauga Komisija saskaņā ar savu Līgumu ievērošanas uzraudzītājas lomu; tā kā lūgumraksti, kuri atbilst ES darbības jomām un pieņemamības kritērijiem, ir svarīgs līdzeklis attiecībā uz novēlotas transponēšanas agrīnu atklāšanu, kā arī ES tiesību aktu faktisku īstenošanu dalībvalstīs; tā kā ar lūgumrakstiem ES iedzīvotāji var sūdzēties par ES tiesību aktu īstenošanas neizpildi un palīdzēt atklāt ES tiesību aktu pārkāpumus;

M.  tā kā lūgumrakstiem ir liela nozīme tiesību aktu izstrādē, jo tie bieži vien ir bijuši noderīgi citām Eiropas Parlamenta komitejām, sniedzot tiešu ieguldījumu to likumdošanas darbā attiecīgajās jomās; tā kā lūgumrakstu izskatīšana nav tikai Lūgumrakstu komitejas pienākums, bet tai vajadzētu attiekties uz visām Parlamenta komitejām;

N.  tā kā, iesniedzot lūgumrakstus, ES pilsoņi un iedzīvotāji var sūdzēties par ES tiesību sliktu piemērošanu; tā kā iedzīvotāji tādējādi ir noderīgs informācijas avots, lai atklātu ES tiesību aktu pārkāpumus;

O.  tā kā papildus attiecīgām atsauksmēm par esošo tiesību aktu piemērošanu lūgumraksti var arī palīdzēt apzināt nepilnības ES tiesību aktos un novērtēt regulējuma trūkuma ietekmi dažās jomās, tādējādi kļūstot par iemeslu turpmākiem likumdošanas pasākumiem;

P.  tā kā Lūgumrakstu komitejai ir vairāk izmantojusi tās rīcībā esošos īpašos līdzekļus, piemēram, mutiskos jautājumus vai īsās rezolūcijas, lai sniegtu pārskatu par dažādiem jautājumiem, kas ir svarīgi pilsoņiem, vai nosūtījusi Parlamenta plenārsēdei jautājumus un rezolūcijas, piemēram, rezolūcijas par tiesību aktiem hipotekāro kredītu jomā un riskantiem finanšu instrumentiem Spānijā vai bērnu interesēm Eiropā;

Q.  tā kā 2015. gadā pilsoņu iesniegtie lūgumraksti tika izskatīti ātrāk un efektīvāk un tika saīsināts saziņai ar lūgumrakstu iesniedzējiem nepieciešamais laiks; tā kā sekretariāts ir pielicis ievērojamus pūles, lai panāktu šo uzlabojumu;

R.  tā kā lūgumraksta iesniedzēji sniedz lielu ieguldījumu komitejas darbā, sagatavojot papildu pirmavota informāciju tās locekļiem, Komisijai un klātesošajiem dalībvalstu pārstāvjiem; tā kā, piedaloties debatēs un iesniedzot lūgumrakstus līdz ar sīkāku informāciju, viņi veicina cieša un konstruktīva dialoga izveidi ar Eiropas Parlamenta deputātiem un Eiropas Komisiju; tā kā 2015. gadā Lūgumrakstu komitejas sēdes apmeklēja un tās apspriedēs uzstājās 191 lūgumrakstu iesniedzējs; tā kā, lai gan šis skaitlis šķiet nosacīti mazs, jāatgādina, ka Lūgumrakstu komitejas sanāksmes tiek pārraidītas, kas lūgumrakstu iesniedzējiem ļauj sekot līdzi debatēm gan reāllaikā, gan vēlāk ar straumēšanas starpniecību internetā;

S.  tā kā ir pieņemta īpaša pieeja, izskatot lūgumrakstus, kas attiecas uz bērnu labklājību, un ir izveidota īpaša darba grupa attiecībā uz šo jautājumu, un tā kā 2015. gada 17. septembrī tika izveidota grupa un par tās priekšsēdētāju ievēlēta Eleonora Evi;

T.  tā kā lūgumraksts bieži vien tiek iesniegts vienlaikus ar sūdzību Komisijai, kas var novest pie pārkāpuma procedūru uzsākšanas; tā kā Eiropas Parlaments ar lūgumrakstiem un jautājumiem 2015. gadā ir informējis Komisiju par trūkumiem tajā, kā dažas dalībvalstis piemēro un īsteno konkrētus ES tiesību aktus;

U.  tā kā šie lūgumraksti izraisīja sūdzības par vides jautājumiem; tā kā Komisija nosūtīja oficiālu paziņojuma vēstuli Somijai par to, kā tiek transponēta Direktīva par vides informācijas pieejamību sabiedrībai; tā kā piecos citos gadījumos, kas saistīti ar vides jomu, Komisija sāka divpusējas sarunas ar attiecīgajām dalībvalstīm; tā kā šie gadījumi bija saistīti ar slānekļa gāzi, vilku populācijas apsaimniekošanu, nepareizu Direktīvas par stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu piemērošanu un valstu tiesību aktu atbilstību Direktīvas par vides informācijas pieejamību sabiedrībai prasībām;

V.  tā kā pilsoņu iesniegtajos lūgumrakstos aplūkoti arī tādi jautājumi kā tieslietu un tiesu iestāžu sadarbība, vienā gadījumā mudinot Komisiju sākt divpusēju dialogu ar dalībvalstīm par ierobežojumiem attiecībā uz vārda maiņu pēc laulībām;

W.  tā kā Komisija pēc vairākiem lūgumrakstiem ir arī uzsākusi divpusējas sarunas, iesaistot vairākas dalībvalstis, par īpašuma nodokļiem un vietējās uzturēšanās nodokli, ko maksā studenti;

X.  tā kā Komisija vēlas stiprināt ES tiesību aktu piemērošanu, pamatojoties uz to transponēšanu un sistemātisku kontroli attiecībā uz atbilstību valstu tiesību aktiem; tā kā Komisija ir norādījusi, ka, atklājot iespējamus ES tiesību aktu neizpildes gadījumus, tā veiks pienācīgus pasākumus, tostarp lietu izskatīšanai izmantojot EU Pilot sistēmu, kā arī pienākumu neizpildes procedūru;

Y.  tā kā Parlamenta iesaistīšanās šajās procedūrās ļauj papildus pārbaudīt kompetento ES iestāžu izmeklēšanas darbu; tā kā neviena lūgumraksta izskatīšanu nedrīkst pārtraukt, kamēr tās izmeklē Komisija;

Z.  tā kā Eiropas Komisija savā ikgadējā ziņojumā par Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu publisko pasākumus, kas veikti attiecībā uz ES tiesību aktu pārkāpumiem, un paziņojumos presei atklāj informāciju par pienākumu neizpildes procedūrām; tā kā ar šiem lēmumiem par pienākumu neizpildes procedūrām var iepazīties Komisijas datubāzē Europa tīmekļa vietnē; tā kā detalizētāka Komisijas sniegta informācija par tās saskarsmi ar Lūgumrakstu komiteju lietās, kurās ir iesaistīti lūgumraksti, uzlabotu pārredzamību un pastiprinātu sadarbību starp abām šīm iestādēm;

AA.  tā kā galvenās problēmas, kas minētas lūgumrakstos, attiecas uz plašu jautājumu klāstu, piemēram, vides aizsardzību (jo īpaši notekūdeņu attīrīšanu, atkritumu apsaimniekošanu, upju baseinu apsaimniekošanu, gāzes un ogļūdeņražu izpēti un ieguvi), patērētāju tiesību pārkāpumiem, tiesiskuma īstenošanu (jo īpaši aizgādības tiesībām pār nepilngadīgajiem), pamattiesībām (jo īpaši bērna, personu ar invaliditāti un minoritāšu tiesībām), personu pārvietošanās brīvību, diskrimināciju, imigrāciju, nodarbinātību un dzīvnieku labturību;

AB.  tā kā Lūgumrakstu komitejas tīmekļa portāla, kas sāka darboties 2014. gada beigās, izstrāde vēl nav pabeigta; tā kā šā portāla mērķis ir nodrošināt ES iedzīvotājiem un pilsoņiem elektronisku rīku, kas ļauj viņiem iesniegt lūgumrakstus un nepārtraukti sekot līdzi to izskatīšanas virzībai, kā arī elektroniski parakstīt savus lūgumrakstus un atbalstīt citu iesniedzēju lūgumrakstus, kuru jautājumi viņus interesē; tā kā dažu pamatfunkciju nepilnības, piemēram, meklētājprogrammās, ar ko lietotāji saskārās visa 2015. gada gaitā un arī vēl pavisam nesen, traucēja portālam pildīt savu uzdevumu kā interaktīvai informācijas apmaiņas telpai starp iedzīvotājiem; tā kā šī problēma visbeidzot ir novērsta;

AC.  tā kā šis jaunais portāls tika iecerēts, lai uzlabotu lūgumrakstu procedūras pārredzamību un interaktivitāti, un tas nodrošina labāku administratīvo efektivitāti nolūkā ievērot lūgumrakstu iesniedzēju, deputātu un visas sabiedrības intereses; tā kā 2015. gadā netika panākts ievērojams progress attiecībā uz projekta otro posmu, kas vērsts galvenokārt uz lūgumrakstu administratīvās apstrādes uzlabošanu, bet arī uz iespējas došanu attiecīgajiem lūgumrakstu iesniedzējiem un to atbalstītājiem reāllaikā sekot līdzi lūgumrakstiem, lai gan sākotnēji tika plānots, ka otrais posms jau būtu bijis jāpabeidz līdz minētajam laikposmam;

AD.  tā kā projekta nākamo posmu turpmākie kavējumi ir Lūgumrakstu komitejas sekretariātā radījuši papildu noslogotību, jo ir bijis manuāli jāaugšupielādē attiecīgās datnes dažādajās datubāzēs; tā kā joprojām ir lūgumraksti, kas vēl nav augšupielādēti, jo līdz šim šajā portālā ir ietverti tikai 2013., 2014. un 2015. gadā saņemtie lūgumraksti, un tā kā pašlaik sistēmā tiek augšupielādēti 2016. gadā saņemtie lūgumraksti;

AE.  tā kā jau ir novērsti atsevišķi trūkumi, piemēram, attiecībā uz meklēšanas funkciju un lūgumraksta iesniedzēju konfidencialitātes nodrošināšanu, un tā kā atbilstoši plānam ir paveikts darbs, lai no 2016. gada otrā pusgada tiktu uzlabota pakalpojuma lietderība un pārredzamība iedzīvotājiem;

AF.  tā kā lūgumrakstu pieņemamības pamatā ir LESD 227. pantā noteiktie kritēriji; tā kā Savienības darbības jomas jēdziens ietver daudz vairāk nekā tikai apjomīgu kompetences jomu sarakstu; tā kā lēmumu par nepieņemamību var nodot izskatīšanai tiesā, ja tas nav pietiekami pamatots saskaņā ar minētajiem kritērijiem;

AG.  tā kā par ES tiesību aktu pienācīgu īstenošanas nodrošināšanu dalībvalstīs galvenokārt ir atbildīgas valstu tiesas; tā kā šajā sakarībā Eiropas Savienības Tiesas prejudiciāls nolēmums ir lietderīgs instruments, kas pieejams valstu tiesu sistēmām; tā kā dažās dalībvalstīs šī procedūra tiek nepietiekami izmantota vai netiek izmantota vispār; tā kā lūgumraksti ir alternatīvs un neatkarīgs veids, kā izmeklēt un pārbaudīt atbilstību ES tiesību aktiem, un tā kā tādēļ šīs divas alternatīvās procedūras nedrīkstētu viena otru izslēgt;

AH.  tā kā Eiropas pilsoņu iniciatīvai (EPI) vajadzētu būt svarīgam līdzeklim, ar kura palīdzību pilsoņi var tieši piedalīties ES politikā, un tā kā šā līdzekļa potenciāls ir jāizmanto pilnībā, vienlaikus nodrošinot, ka pilsoņi saņem pilnīgu informāciju par ES kompetences un valstu kompetences jautājumiem; tā kā būtu labāk jāpaskaidro pilsoņiem galvenās atšķirības starp EPI un tiesībām iesniegt lūgumrakstu; tā kā Parlaments ir īpaši atbildīgs par to, lai tiktu panākta šā instrumenta patiesi sekmīga īstenošana; tā kā atbilstīgi 2015. gada 22. februāra publiskajā uzklausīšanā paustajiem paziņojumiem organizācijas, kuras reģistrē EPI, kopumā uzskata, ka ir jālikvidē administratīvie šķēršļi, lai gūtu vislabākos iespējamos rezultātus attiecībā uz iedzīvotāju līdzdalību;

AI.  tā kā Lūgumrakstu komiteja uzskata, ka trīs gadus pēc Regulas (ES) Nr. 211/2011 stāšanās spēkā 2012. gada 1. aprīlī ir jāizvērtē tās īstenošana, lai konstatētu iespējamos trūkumus un ierosinātu konkrētus reālistiskus risinājumus nolūkā to ātri pārskatīt un uzlabot tās darbību;

AJ.  tā kā 2015. gadā, ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas noslogotību, notika tikai viens faktu vākšanas brauciens saistībā ar 2015. gadā izmeklēšanas stadijā esošiem lūgumrakstiem; tā kā 2015. gada 5. un 6. novembrī Apvienotajā Karalistē notikušais faktu vākšanas brauciens lietā par adopciju bez vecāku piekrišanas ļāva delegācijas locekļiem labāk izprast situāciju, jo viņiem bija iespēja apspriest šo problēmu ar šajā jautājumā iesaistītu dažādu Apvienotās Karalistes iestāžu pārstāvjiem;

AK.  tā kā 2016. gadā, tiklīdz darba slodze stabilizējās, notika trīs faktu vākšanas braucieni saistībā ar 2016. gadā izmeklēšanas stadijā esošiem lūgumrakstiem; tā kā šie braucieni ir Lūgumrakstu komitejas īpašā prerogatīva un būtiska tās darba daļa, kas paredz mijiedarbību ar attiecīgo dalībvalstu lūgumrakstu iesniedzējiem un iestādēm; tā kā šo delegāciju locekļi ar vienlīdzīgām tiesībām piedalās visos pasākumos, tostarp galīgā ziņojuma izstrādē;

AL.  tā kā Lūgumrakstu komitejai ir pienākumi pret Eiropas Ombuda biroju, kas atbild par ES pilsoņu un iedzīvotāju sūdzību izmeklēšanu attiecībā uz administratīvām kļūmēm, kuras, iespējams, pieļāvušas ES iestādes un struktūras un par kurām Lūgumraksta komiteja arī gatavo gada ziņojumu, par pamatu ņemot paša Eiropas Ombuda izstrādāto gada ziņojumu;

AM.  tā kā 2015. gada 26. maijā Eiropas ombude Emily O’Reilly iepazīstināja Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Martin Schulz ar gada ziņojumu par 2014. gadu; tā kā ombude 2015. gada 23. jūnijā ar savu ziņojumu sanāksmē iepazīstināja Parlamenta Lūgumrakstu komiteju, kas ir par attiecībām ar Ombuda institūciju atbildīgā struktūra;

AN.  tā kā Lūgumrakstu komiteja ir Eiropas ombudu tīkla locekle, un šis tīkls aptver valstu un reģionu ombudus, lūgumrakstu komitejas un līdzīgas struktūras Eiropas Savienības dalībvalstīs, ES kandidātvalstīs un citās valstīs Eiropas Ekonomikas zonā un/vai Šengenas zonā; tā kā Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja ir pilntiesīga locekle šajā tīklā, kurā pašlaik ir 94 biroji 36 valstīs,

AO.  tā kā katru lūgumrakstu izskata un apspriež rūpīgi un tā kā katram lūgumraksta iesniedzējam ir jāsaņem atbilde saprātīgā termiņā;

AP.  tā kā visiem lūgumrakstu iesniedzējiem ir jābūt iespējai iesniegt savas lietas tieši Lūgumrakstu komitejai,

1.  uzsver, ka tiesībām iesniegt lūgumrakstus būtu jāpastiprina Eiropas Parlamenta reaģētspēja, palīdzot atrisināt problēmas, kuras ir galvenokārt saistītas ar ES tiesību aktu transponēšanu un piemērošanu, jo lūgumraksti, kas balstās uz ES darbības jomām un atbilst pieņemamības kritērijiem, ir vērtīgs informācijas avots, kas ļauj atklāt iespējamus pārkāpumus ES tiesību aktu piemērošanā; aicina Komisiju plašāk izmantot tās pilnvaras saistībā ar ES tiesību aktu efektīvas īstenošanas nodrošināšanu, piemēram, ātrāk izmantojot pienākumu neizpildes procedūru saskaņā ar LESD 258. un 260. pantu;

2.  uzsver Lūgumrakstu komitejas darbu, ko tā veic, uzklausot iedzīvotāju problēmas un palīdzot tās risināt; uzskata, ka ar lūgumrakstu palīdzību var labāk novērtēt Kopienas tiesību aktu ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi, nodrošinot saikni starp iedzīvotājiem un iestādēm;

3.  uzsver to, ka Lūgumrakstu komitejai ir sniegta iespēja un uzticēts svarīgs uzdevums iesaistīties uzticību raisošā un rezultatīvā dialogā ar pilsoņiem, kā arī radīt iespēju padarīt ES iestādes tuvākas pilsoņiem; norāda, ka tam vajadzētu palīdz sekmēt līdzdalības demokrātiju; uzskata, ka, lai sasniegtu šo mērķi, ir būtiski pienācīgi reaģēt uz lūgumrakstiem gan attiecībā uz termiņu, gan atbildes kvalitāti;

4.  atgādina, ka ir jāievēro lūgumrakstu iesniedzēju valstspiederību vienlīdzīga un proporcionāla pārstāvība komitejas publiskajās debatēs; lai nostiprinātu komitejas Eiropas dimensiju, būtu jāsekmē visu dalībvalstu pienācīga un taisnīga pārstāvība komitejas publiskajās debatēs;

5.  uzsver, ka lūgumrakstiem arī ir nozīme likumdošanas procesā, jo ar tiem tiek atklāti trūkumi un nepilnības Kopienas tiesību aktu transponēšanā un tie ir noderīgi un sniedz informāciju citām Eiropas Parlamenta komitejām par lietderīgu un tiešu ieguldījumu to attiecīgajā kompetences jomā, izstrādājot tiesību aktus; atzinīgi vērtē Lūgumrakstu komitejas plašāku mijiedarbību ar citām Parlamenta komitejām, kā arī to, ka plenārsēdēs biežāk tiek izskatīti ar lūgumrakstiem saistīti jautājumi; uzskata, ka lūgumraksti nav tikai Lūgumrakstu komitejas atbildība, bet tai vajadzētu attiekties uz visām Parlamenta komitejām; atzinīgi vērtē nodomu izveidot tādu neoficiālu Lūgumrakstu tīklu Parlamentā, kurā piedalās visu komiteju pārstāvji, nolūkā nodrošināt raitu un efektīvu koordināciju attiecībā uz darbu, kas saistīts ar lūgumrakstiem; uzskata, ka šim tīklam jānodrošina labāka izpratne par lūgumrakstu nozīmi Parlamenta darbā un jānostiprina sadarbība starp komitejām saistībā ar lūgumrakstu iesniedzēju ierosinātajiem jautājumiem; aicina visas kompetentās Eiropas Parlamenta komitejas pievērst pienācīgu uzmanību lūgumrakstiem, kas tām ir nosūtīti, un īstenot vajadzīgos centienus, lai sniegtu informāciju, kas nepieciešama lūgumrakstu pienācīgai izskatīšanai;

6.  atzīst, ka Parlamentam ir arī ārkārtīgi svarīga politiskā nozīme attiecībā uz Komisijas piemērošanas darbībām, rūpīgi pārbaudot gada ziņojumus par ES tiesību aktu īstenošanas uzraudzību un pieņemot attiecīgas Parlamenta rezolūcijas; aicina Komisiju ņemt vērā rezolūcijas, kuras Parlamentam iesniegusi PETI komiteja un kurās, balstoties uz lūgumrakstiem, norādīti konkrēti trūkumi ES tiesību aktu piemērošanā un īstenošanā, un aicina Komisiju attiecīgi rīkoties un ziņot Parlamentam par turpmākiem pasākumiem; turklāt aicina Padomi un EP īstenot konkrētas darbības saistībā ar Procedūras 2013/0140/COD pieņemšanu par Drosophila melanogaster atbrīvošanu no veterinārām pārbaudēm pie ES ārējās robežām, kā lūgumrakstā Nr. 1358/2011 ierosinājuši Nobela prēmijas laureāti (bioķīmijas profesori);

7.  atzinīgi vērtē to, ka 2015. gadā ir samazinājies lūgumrakstu izskatīšanai veltītais laiks, tomēr norāda, ka Lūgumrakstu komitejai ir nekavējoties vajadzīgi lielāki tehniskie resursi un personāls, lai garantētu to, ka tiek veikta rūpīga pārbaude un samazinās lūgumrakstu izskatīšanas laiks, vienlaikus nodrošinot to izskatīšanas kvalitāti;

8.  joprojām uzsver īpašu pienākumu nodrošināt, lai lūgumraksta iesniedzējiem rūpīgi pamatotu lūgumraksta nepieņemamību vai slēgšanu tā nepamatotības dēļ;

9.  norāda, ka Eiropas Komisija aktīvi un atbildīgi iesaistās lūgumrakstu izskatīšanas procesā un pēc iespējas ātrāk atbild uz lūgumrakstiem, ko tai nosūta Parlaments; norāda, ka Komisija parasti sniedz detalizētas atbildes un risina lūgumrakstos minētos jautājumus, kas ietilpst tās kompetencē; tomēr atgādina, ka daudzos gadījumos Komisija nesniedz jaunu informāciju, atbildot uz lūgumrakstiem, kurus ir pieprasīts pārskatīt to statusa vai konteksta maiņas dēļ; pauž nožēlu par gadījumiem, kad Komisija vērš uzmanību faktiski tikai uz procedūras aspektiem un neiedziļinās jautājuma būtībā; atgādina Komisijai, ka lūgumrakstus, kuros ir norādīti ES tiesību aktu iespējami pārkāpumi, var slēgt tikai pēc tam, kad ir pabeigta to pienācīga analīze; atzīmē Komisijas apņemšanos nosūtīt vispārēji kompetentus ierēdņus uz Lūgumrakstu komitejas sanāksmēm, jo lūgumrakstu kopējā kvalitāte uzlabojas, kad debatēs Komisiju pārstāv augstākā ranga pieejamie ierēdņi; pauž nožēlu par to, ka Komisijas reakcija parasti aprobežojas ar komitejai nosūtītās oficiālās atbildes atbildes saturu un nesniedz jaunu vai atbilstīgu informāciju, kas varētu palīdzēt atrisināt konkrētos jautājumus; norāda, ka ir nopietni jāņem vērā rakstiskās atbildes, kā arī Lūgumrakstu komitejas rīkoto mutisko diskusiju laikā sniegtie paskaidrojumi;

10.  uzskata, ka, pildot savas Līgumu uzraudzītājas funkcijas un jo īpaši gadījumos, kas attiecas uz vides jautājumiem, Komisijai ir jārīkojas plašāk, nevis tikai oficiāli jāizskata atbilstība procedūrām, un jāpievērš lielāka uzmanība pamatjautājuma faktiskajam saturam; atgādina par piesardzības principu un ES vides tiesību aktu galveno mērķi nepieļaut neatgriezenisku kaitējumu ekoloģiski neaizsargātiem apgabaliem un mudina Komisiju pieņemt pieeju, kas tai ļautu ex-ante izmantot savas pilnvaras un prerogatīvas;

11.  turpmāk vairāk vērsīs uzmanību uz to, lai Komisija regulāri ziņotu Parlamentam par pienākumu neizpildes procedūrām pret dalībvalstīm nolūkā nodrošināt labāku sadarbību un ļaut savlaicīgi informēt lūgumrakstu iesniedzējus par jaunumiem;

12.  uzskata, ka nolūkā uzlabot pārredzamību, ievērojot lojālas sadarbības garu starp dažādām ES iestādēm un saskaņā ar Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām, Komisijai pēc pieprasījuma un vajadzības gadījumā būtu Parlamentam jāiesniedz ar EU Pilot sistēmas procedūru saistītais individuālo lietu apkopojums; atgādina par Lūgumrakstu komitejas iepriekš iesniegtiem pieprasījumiem, lai nodrošinātu piekļuvi EU Pilot un pienākumu neizpildes procedūras dokumentiem, jo lūgumrakstu izskatīšanas dēļ bieži tiek ierosinātas šādas procedūras; atkārto aicinājumu Komisijai informēt Lūgumrakstu komiteju par tādu pienākumu neizpildes procedūru progresu, kuras ir tieši saistītas ar lūgumrakstiem; atzīst, ka ir nepieciešams nodrošināt maksimālu pārredzamību informācijas izplatīšanā par EU Pilot procedūru un par jau pabeigtām pienākumu neizpildes procedūrām;

13.  uzskata, ka vajadzīgā informācija par pienākumu neizpildes procedūrām, kas sāktas ar lūgumrakstiem saistītu izmeklēšanu dēļ, ir savlaicīgi jāsniedz Parlamentam, jo īpaši pēc Lūgumrakstu komitejas pieprasījuma;

14.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi uzlabot sadarbību ar valstu parlamentiem un to atbildīgajām komitejām, kā arī ar dalībvalstu valdībām, jo īpaši lai palīdzētu nodrošināt, ka lūgumrakstus izskata atbildīgās un kompetentās iestādes; atkārto aicinājumu sākt strukturētu dialogu ar dalībvalstīm, organizējot regulāras sanāksmes ar valstu parlamentu attiecīgajām komitejām; atzinīgi vērtē to, ka Vācijas Bundestāga Lūgumrakstu komitejas delegācija piedalījās komitejas sanāksmē, kas notika 2015. gada 4. maijā; mudina attiecīgo dalībvalstu un vietējo un/vai reģionālo iestāžu pārstāvjus piedalīties Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs; atgādina, ka ir svarīgi, lai Padomes un Komisijas pārstāvji piedalītos Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs un uzklausīšanās;

15.  atzīst, ka ES tiesību aktu efektīva piemērošana ietekmē uzticēšanās ES iestādēm nostiprināšanu; atgādina, ka Lisabonas līgumā noteiktās tiesības iesniegt lūgumrakstu ir Eiropas pilsonības svarīgs elements un patiess barometrs, lai uzraudzītu ES tiesību aktu piemērošanu un atklātu iespējamus trūkumus; aicina PETI komiteju paredzēt regulāras sanāksmes ar valstu lūgumrakstu komitejām, lai vairotu informētību par Eiropas iedzīvotājus skarošiem jautājumiem ES un dalībvalstīs un vēl vairāk nostiprinātu iedzīvotāju tiesības, uzlabojot Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādi un īstenošanu;

16.  atkārtoti pauž aicinājumu, kas tika izteikts ziņojumā par Lūgumrakstu komitejas darbību 2013. gadā(1), sākt plašāku strukturēto dialogu ar dalībvalstīm, proti, organizēt regulāras sanāksmes ar valstu lūgumrakstu komiteju vai citu kompetento iestāžu locekļiem; aicina dalībvalstis ņemt vērā faktu vākšanas misiju ziņojumos un dialogu procesā paustos ieteikumus;

17.  pauž gandarījumu par to, ka 2015. gadā 191 iedzīvotājs savu lūgumrakstu iesniedza tieši Lūgumrakstu komitejā; atkārtoti pauž atbalstu videokonferenču vai jebkādu citu līdzekļu plašākai izmantošanai, kas ļautu lūgumrakstu iesniedzējiem aktīvi iesaistīties Lūgumrakstu komitejas darbā, ja viņi nevar ierasties fiziski;

18.  norāda uz Komisijas ierobežojošo un šauro Pamattiesību hartas 51. panta 1. punkta interpretāciju, kurā inter alia noteikts, ka hartas noteikumi attiecas uz dalībvalstīm „tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesību aktus”; norāda, ka hartas 51. panta 2. punktā noteikts, ka ar hartu „netiek paplašināta Savienības tiesību piemērošanas joma ārpus Savienības pilnvarām”; mudina plašāk interpretēt hartas piemērošanas jomu un hartas un Līgumu turpmākās pārskatīšanās atkārtoti izvērtēt šā panta piemērotību; uzsver, ka nekas neliedz dalībvalstīm pilnībā piemērot hartas noteikumus savos valsts tiesību aktos, lai nodrošinātu savu iedzīvotāju pamattiesību aizsardzību ne tikai saistībā ar Savienības tiesību aktu īstenošanu, un atgādina, ka uz dalībvalstīm attiecas arī citas starptautiskās saistības;

19.  pauž nožēlu par to, ka lūgumrakstu iesniedzēji joprojām nav pietiekami informēti par iemesliem, kuru dēļ attiecīgais lūgumraksts ir atzīts par nepieņemamu;

20.  pauž nožēlu par to, cik stingri un ierobežojoši Eiropas Komisija interpretē Pamattiesību hartas 51. pantu, kurā noteikts, ka “[..] Hartas noteikumi attiecas uz Savienības iestādēm un struktūrām, ievērojot subsidiaritātes principu, un uz dalībvalstīm tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesību aktus”; atgādina, ka Pamattiesību hartas 51. panta dēļ iedzīvotāju vēlmes bieži vien pārsniedz to, ko pieļauj hartas stingrie juridiskie noteikumi, un ka viņi bieži vien ir vīlušies, jo īpaši tās stingrās un ierobežojošās interpretācijas dēļ; prasa, lai Komisija nāktu klajā ar jaunu 51. panta interpretācijas metodi, kas vairāk apmierinātu šīs vēlmes;

21.  pauž nožēlu par to, ka uz Polijas un Apvienotās Karalistes pilsoņiem joprojām neattiecas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas nodrošinātā aizsardzība;

22.  uzsver to, ka 2015. gada janvārī divi EP deputāti tika iecelti par Lūgumrakstu komitejas pārstāvjiem ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesību īstenošanu piemērošanas struktūrās un piedalījās Eiropas Savienības un ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas sākotnējā ziņojuma izskatīšanā Ženēvā (Šveice) 2015. gada 27.–28. augustā; uzsver svarīgo darbu, ko Lūgumrakstu komiteja pastāvīgi veica saistībā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu; pienācīgi ņem vērā to, ka 2015. gads bija ļoti nozīmīgs gads, kurā pirmo reizi ANO aģentūras pārskatīja to, kā ES tiek ievērotas saistības cilvēktiesību jomā; pauž gandarījumu par to, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas komitejai bija iespēja uzklausīt sīku skaidrojumu par Lūgumrakstu komitejas aizsardzības pienākumiem; uzsver, ka komiteja lūgumrakstu izskatīšanas procesā ir sākusi ņemt vērā ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas noslēdzošos apsvērumus(2); pauž gandarījumu par to, ka Lūgumrakstu komitejas 2015. gada 15. oktobrī rīkotā publiskā uzklausīšana “Personu ar invaliditāti aizsardzība no saņemto lūgumrakstu viedokļa” atbilda augstiem pieejamības standartiem; vērš uzmanību uz to, cik svarīgi secinājumi ir izteikti pētījumā, kuru pasūtījis Politikas departaments C un kura nosaukums ir “Lūgumrakstu komitejas aizsargājošā loma saistībā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu”; uzskata, ka ir svarīgi, lai Lūgumrakstu komiteja turpinātu rīkot pasākumus, kas vērsti uz lūgumrakstiem invaliditātes jomā; prasa pastiprināt Lūgumrakstu komitejas un tās sekretariāta spējas, lai tā varētu pienācīgi pildīt savus aizsardzības pienākumus; aicina norīkot īpašu speciālistu, kura pienākums būtu ar invaliditāti saistītu jautājumu risināšana; norāda, cik nozīmīgi bijuši Komitejas 2015. gadā veiktie turpmākie pasākumi attiecībā uz konkrētiem invaliditātes jautājumiem, tostarp, Marrākešas līguma ratificēšana, diskriminācijas novēršanas direktīvas atbloķēšana, dažu tādu preču atbrīvošana no muitas nodokļa, kuras paredzētas personu ar invaliditāti vai ģimenes aprūpētāju izglītošanai un informēšanai zinātnes vai kultūras jomā;

23.  mudina ES līmenī steidzami ratificēt Marrākešas līgumu, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, neatkarīgi no kompetenču konfliktiem Eiropas Savienības Tiesā; atgādina, ka Personu ar invaliditāti tiesību komiteja savos 2015. gada septembra noslēguma apsvērumos norādīja uz trūkumiem ES attiecībā uz pilnīgu atbilstību Konvencijai; norāda, ka ES ir nepieciešams ātri pieņemt grozītu Eiropas pieejamības aktu, kas ietver efektīvus un pieejamus izpildes un sūdzību mehānismus; norāda uz prasību nošķirt Komisijas pienākumus, atdalot tos no neatkarīgās uzraudzības sistēmas, lai nodrošinātu to, ka sistēmai ir pietiekami resursi tās funkciju veikšanai;

24.  uzsver iedzīvotāju iesniegtajos lūgumrakstos skarto tematu dažādību, piemēram, pamattiesības, bērnu labklājību, personu ar invaliditāti tiesības, pie minoritātēm piederošu personu tiesības, bērnu tiesības, iekšējo tirgu, vides tiesības, darba attiecības, migrācijas politiku, tirdzniecības nolīgumus, sabiedrības veselības jautājumus, transportu, dzīvnieku tiesības un diskrimināciju;

25.  uzsver lūgumrakstu, kas saistīti ar bērnu tiesībām, konfidenciālo raksturu, jo šādos gadījumos ir nepieciešams steidzami un pienācīgi reaģēt uz lūgumrakstu iesniedzēju bažām, vienlaikus aizsargājot bērna intereses saistībā ar faktu vākšanas braucieniem, ko PETI komiteja var organizēt, izmeklējot lūgumrakstus;

26.  uzskata, ka publisku uzklausīšanu rīkošana ir svarīgs veids, kā padziļināti izskatīt lūgumrakstu iesniedzēju aprakstītās problēmas, kas ir ES darbības jomā, kā arī ES darbības vispārējus aspektus un tai piemītošos trūkumus; vērš uzmanību uz publiskām uzklausīšanām, ko kopā ar Konstitucionālo jautājumu komiteju rīkoja 2015. gada 26. februārī par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI), 2015. gada 23. jūnijā par tiesībām iesniegt lūgumrakstu, 2015. gada 15. oktobrī par cilvēku ar invaliditāti tiesībām, 2015. gada 11. maijā ar trim citām komitejām par Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Pārtraukt vivisekciju”, un arī uzskata par lietderīgu 2015. gada 1. decembrī kopā ar Juridisko komiteju rīkoto darbsemināru par pārrobežu adopciju;

27.  uzskata, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir jaunas pilsoņu politiskās tiesības un ka Eiropas Savienībā tā ir atbilstīgs līdzdalības demokrātijas programmas veidošanas līdzeklis, kas nodrošina pilsoņiem iespēju tieši un aktīvi iesaistīties viņus ietekmējošos projektos un procesos, un tā kā neapšaubāmi ir pilnībā jāizmanto un būtiski jāveicina EPI potenciāls, lai varētu sasniegt vislabākos rezultātus un iedrošināt pēc iespējas vairāk ES pilsoņu piedalīties turpmākajā Eiropas integrācijas procesa attīstībā; tā kā pamattiesību aizsardzības, ES iestāžu demokrātiskās leģitimitātes un pārskatāmības nostiprināšanai ir jābūt ES prioritāro mērķu vidū; atgādina Komisijai par nepieciešamību ņemt vērā ieteikumus, kas iekļauti Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. oktobra rezolūcijā par Eiropas pilsoņu iniciatīvu(3), lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi īstenotas tiesības iesniegt Eiropas pilsoņu iniciatīvu; vēlreiz apstiprina apņēmību proaktīvi piedalīties tādu publisku uzklausīšanu rīkošanā, kurās apspriež veiksmīgas iniciatīvas; apņemas institucionālā līmenī par prioritāti uzskatīt šā līdzdalības procesa efektivitātes nodrošināšanu un pienācīgi veikt turpmākus pasākumus pēc tiesību aktu pieņemšanas;

28.  pauž nožēlu par Komisijas uzskatu, ka vēl ir pāragri pārskatīt 2012. gada 1. aprīlī pieņemto Regulu (ES) Nr. 211/2011, kas stājās spēkā pirms trim gadiem; uzskata, ka ir rūpīgi jāizvērtē tās īstenošana, lai novērstu visus atklātos trūkumus un ierosinātu reālistiskus risinājumus nolūkā to ātri pārskatīt, nodrošinot, ka EPI procedūras un nosacījumi ir patiešām skaidri, vienkārši, viegli piemērojami un samērīgi; atzinīgi vērtē Komisijas 2015. gada 31. marta ziņojumu par EPI un Eiropas Ombuda Lēmumu OI/9/2013/TN un aicina Komisiju nodrošināt, ka, pārskatot šo instrumentu, EPI sniedz faktisku ieguldījumu ES saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un ka tiek īstenoti visi attiecīgie juridiskie pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgus turpmākus pasākumus gadījumā, kad EPI tiek uzskatīta par sekmīgi pabeigtu; aicina Komisiju, ņemot vērā dažādos konstatētos trūkumus, pēc iespējas drīzāk iesniegt Regulas (ES) Nr. 211/2011 reformas priekšlikumu;

29.  vērš uzmanību uz 2015. gada 8. oktobrī pieņemto rezolūciju par tiesību aktiem hipotekāro kredītu jomā un riskantiem finanšu instrumentiem Spānijā(4), ņemot vērā saņemtos lūgumrakstus, kurā Parlaments iekļāva virkni ieteikumu nolūkā pareizi piemērot ES regulējumu hipotekāro tiesību jomā un apkarot ļaunprātīgu rīcību bankās; aicina Komisiju cieši uzraudzīt to, kā dalībvalstīs tiek piemērota Direktīva 2014/17/ES par hipotekārajiem kredītiem un Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos, un apmainīties ar paraugpraksi, lai labāk aizsargātu pilsoņus, kas nonākuši finansiālās grūtībās;

30.  pauž bažas par liecībām, kas norāda uz trūkumiem saistībā ar pienācīgu iespēju vērsties tiesu iestādēs konkrētās dalībvalstīs un kas atklājušās lūgumrakstu izskatīšanas gaitā; uzskata, ka tas ir būtisks jautājums, kurš nekavējoties jārisina, lai nodrošinātu Savienības pienācīgu demokrātisku darbību un tās pilsoņu un iedzīvotāju pamattiesību īstenošanu; uzskata, ka Savienībai būtu jārāda piemērs, izmantojot Orhūsas konvencijas pīlāru par iespēju vērsties tiesu iestādēs vides jautājumos;

31.  vērš uzmanību uz 2016. gada 21. janvārī pieņemto rezolūciju par Lūgumrakstu komitejas darbību 2014. gadā, kā arī uz 2016. gada 25. februārī pieņemto rezolūciju par gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2014. gadā;

32.  atzinīgi vērtē to, ka ir atjaunots parastāks aktivitātes līmenis faktu vākšanas braucienos, un sagaida, ka nākamajos gados līdz pat likumdošanas perioda beigām tiks izmantots šīs Lūgumrakstu komitejas īpašās prerogatīvas pilns potenciāls; uzsver pēc katra brauciena sagatavoto darba dokumentu, tostarp konkrētu ieteikumu, nozīmi un mudina dažādās iesaistītās iestādes tos pienācīgi ņemt vērā; uzskata, ka periodiski ir jānovērtē, kādā līmenī tiek ievēroti šie ieteikumi;

33.  uzsver Lūgumrakstu komitejas 2015. gadā paveikto darbu, nododot lūgumrakstu iesniedzēju rīcībā tīmekļa portālu, kurā viņiem ir iespēja reģistrēties, iesniegt lūgumrakstu, lejupielādēt pavaddokumentus un atbalstīt par pieņemamiem atzītus lūgumrakstus; uzsver, ka šis portāls ir atjaunināts un tajā ir augšupielādēti 2013., 2014. un 2015. gadā reģistrētie lūgumraksti; atzinīgi vērtē to, ka ir atjaunotas un uzlabotas jaunas funkcijas saistībā ar meklēšanu, pievienotas atbalsta iespējas un nodrošināta lūgumraksta iesniedzēja konfidencialitāte;

34.  atgādina, ka ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai pabeigtu lūgumrakstu tīmekļa portāla projekta atlikušos posmus, kura ietvaros lūgumraksta iesniedzējs varēs saņemt reāllaika informāciju par sava lūgumraksta statusu, automātiskus paziņojumus par izmaiņām izskatīšanas procedūrā, piemēram, par atzīšanu par pieņemamu, atbildes saņemšanu no Komisijas vai lūgumraksta iekļaušanu komitejas sanāksmes darba kārtībā un tīmekļa straumēšanas saiti, kā arī varēs sazināties ar Lūgumrakstu komitejas sekretariātu, lai saņemtu skaidru un tiešu informāciju; uzsver, ka tīmekļa portāls ir ļoti svarīgs informācijas avots ES iedzīvotājiem un ka tādēļ ir jāsniedz informācija par lūgumraksta aprites ciklu;

35.  vērš uzmanību uz Regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū pieņemšanu; mudina Lūgumrakstu komiteju un visas Eiropas Savienības iestādes pieņemt elektroniski parakstītus dokumentus no visām 28 dalībvalstīm;

36.  uzsver SOLVIT tīkla nozīmīgumu, jo šis tīkls palīdz atrisināt problēmas starp dalībvalstīm, tāpēc vajadzētu turpināt to attīstīt, pilnveidojot visu sadarbības potenciālu ar šīm dalībvalstīm un tajās esošiem SOLVIT centriem, kas atrodas valdību pārziņā, kā arī lūdz piešķirt šim tīklam vairāk līdzekļu un veikt ar SOLVIT palīdzību konstatēto problēmu sistemātiskāku analīzi, jo šis tīkls ļauj iegūt objektīvu priekšstatu par vienotā tirgus darbības traucējumiem;

37.  aicina Apvienoto Karalisti ņemt vērā ieteikumus faktu vākšanas misijas Londonā 2015. gada 5. un 6. novembrī ziņojumā, kurus komiteja apstiprināja 2016. gada 19. aprīlī;

38.  uzsver, ka svarīga ir sadarbība ar Eiropas Ombudu un Parlamenta iesaistīšanās Eiropas ombudu tīklā; atzinīgi vērtē ombudes un Lūgumrakstu komitejas labās attiecības iestāžu līmenī; atzinīgi vērtē ombudes darbu, lai uzlabotu labu pārvaldību Eiropas Savienībā, un īpaši atzinīgi vērtē viņas regulāro ieguldījumu Lūgumrakstu komitejas darbā visa gada laikā;

39.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas ombudam, dalībvalstu valdībām, kā arī to parlamentiem, lūgumrakstu komitejām un ombudiem vai līdzīgām kompetentajām struktūrām.

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0204.

(2)

ANO komiteja tos pieņēma savā četrpadsmitajā sesijā (2015. gada 17. augusts — 4. septembris); sk.: http://tbinternet.ohchr.org/_layouts/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CRPD%2fC%2fEU%2fCO%2f1&Lang=en

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0382.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0347.


PASKAIDROJUMS

Gada ziņojuma par 2015. gadu uzdevums ir pārskata sniegšana par Lūgumrakstu komitejas darbu, ņemot vērā, ka tās darba grafiks nav saskaņots ar Eiropas Komisijas likumdošanas programmu, bet gan to nosaka iedzīvotāji, kas īsteno savas tiesības Eiropas Parlamentam iesniegt lūgumrakstus un kas pauž savas bažas par Savienības dažādām politikas nostādnēm un tiesību aktiem.

Šis gada ziņojums ir izstrādāts, lai precīzi un pilnīgi atspoguļotu Lūgumrakstu komitejas darbu. Ziņojumā iekļauti dažādi statistikas dati par Lūgumrakstu komitejā saņemto, izskatīto vai slēgto lūgumrakstu skaitu, kā arī par to saistību ar tajos minētajām valstīm vai tematiem. Šie statistikas dati ir svarīgs komitejas darba izvērtēšanas kvantitatīvs rādītājs. Šis ziņojums ataino arī citus aspektus, piemēram, attiecības ar citām Eiropas iestādēm un dalībvalstu un reģionālajām varas iestādēm.

Tiesības iesniegt lūgumrakstus Eiropas Parlamentā — Eiropas pilsonības stūrakmens

2015. gada statistika liecina, ka vairums iedzīvotāju vēršas pie Parlamenta pēc palīdzības jautājumos, kas saistīti ar vidi, tiesiskumu, iekšējo tirgu un pamattiesībām.

Daži lūgumrakstu iesniedzēji vēlas, lai tiktu uzklausīti viņu priekšlikumi un ieteikumi attiecībā uz ES politikas nostādņu īstenošanu, bet citi vēršas pie Eiropas Parlamenta, lai pārsūdzētu lēmumus, ko pieņēmušas valstu iestādes, un iesniedz sūdzības par valstu tiesu iestāžu lēmumiem. Daži ziņo par trūkumiem ES tiesību aktu piemērošanā — vai nu par tiesību aktu nepilnīgu transponēšanu, vai par Kopienas noteikumu nepiemērošanu.

Saskaņā ar statistikas datiem Eiropas Parlaments 2015. gadā saņēma 1431 lūgumrakstu, kas ir par 47 % mazāk nekā 2014. gadā, kad tika iesniegti 2714 lūgumraksti. Var uzskatīt, ka iepriekšējos gados (2013. un 2014. gadā) tikai saņemts vislielākais lūgumrakstu skaits. Lielais kritums 2015. gadā (gandrīz par pusi) atspoguļo tendences maiņu pēc tam, kad pēdējā sasaukuma laikā saņemto lūgumrakstu skaits bija nemitīgi audzis.

2015. gadā saņemto lūgumrakstu statistikas analīze salīdzinājumā ar 2014. gadu

Lūgumrakstu izskatīšanas procedūra

Lūgumrakstu izskatīšanas procedūra

Lūgumrakstu skaits

%

Lūgumrakstu skaits

%

 

2014

2015

Atzīti par pieņemamiem un izskatāmi

790

29,1

519

36,3

Atzīti par pieņemamiem un slēgti

817

30,1

424

29,6

Atzīti par nepieņemamiem

1070

39,4

483

33,8

Vēl nav nolemts

37

1,4

5

0,3

Kopējais reģistrēto lūgumrakstu skaits

2714

100

1431

100,0

Lūgumrakstu izskatīšanas procedūra

Lūgumrakstu skaits

%

Lūgumrakstu skaits

%

 

2014

 

2015

 

Atzīti par pieņemamiem un izskatāmi

790

100

519

100

Atzīti par pieņemamiem un nosūtīti citām iestādēm atzinuma sniegšanai

77

9,7

42

8

Nosūtīti citām iestādēm informācijas iegūšanai

380

48,1

359

69,2

Atzīti par pieņemamiem un nosūtīti Eiropas Komisijai atzinuma sniegšanai

688

87,0

464

89,4

2015

 

2014

Izskatīšana

Lūgumrakstu skaits

Procenti

 

Izskatīšana

Lūgumrakstu skaits

Procenti

Atzīti par pieņemamiem

943

65,9

 

Atzīti par pieņemamiem

1630

60,0

Atzīti par nepieņemamiem

483

33,8

 

Atzīti par nepieņemamiem

1083

39,9

Vēl nav nolemts

5

0,3

 

Vēl nav nolemts

2

0,1

Kopējais skaits

1431

100

 

Kopējais skaits

2715

100

2015. gadā 943 lūgumraksti (65,9 % no kopējā skaita 1431) tika atzīti par pieņemamiem, bet 483 tika atzīti par nepieņemamiem (33,8 %).

63,4 % no 2015. gadā iesniegtajiem lūgumrakstiem, t. i., 907, tika piemērota ātra procedūra vai nu tāpēc, ka tos atzina par nepieņemamiem (33,8 %), vai arī tāpēc, ka, lai gan tie bija pieņemami, to procedūru slēdza tūlīt pēc tam, kad lūgumraksta iesniedzējiem nosūtīja informāciju par lūgumrakstā skartajiem dažādajiem jautājumiem, vai arī pēc lūgumrakstu pārsūtīšanas informācijas ieguves nolūkā citai Eiropas Parlamenta komitejai, kuras kompetencē ietilpst attiecīgais jautājums (29,6 %). Lūgumrakstu komitejai 2015. gadā izdevās atgūt iekavēto attiecībā uz lūgumrakstu apstrādi un panākt atbilstību aktuālajai situācijai, un tas, ka lūgumraksta izskatīšanas laiks saīsinās, būtiski ietekmē kvalitāti attiecībām ar lūgumraksta iesniedzēju.

Jānorāda, ka to lūgumrakstu skaits, kas tika atzīti par nepieņemamiem, salīdzinājumā ar 2014. gadu ir samazinājies (6,1 % 2015. gadā), bet lūgumrakstu skaits, kas tika atzīti par pieņemamiem, ir palielinājies (5,9 %). To lūgumrakstu skaits, kas tika atzīti par pieņemamiem un slēgti procedūras sākumposmā, joprojām saglabājas stabils, aptuveni 30 %.

Attiecībā uz lūgumrakstiem piešķirto virzību un lēmumiem, ko pieņēmuši Lūgumrakstu komitejas locekļi, starp to izskatīšanu 2014. un 2015. gadā pastāv acīmredzamas atšķirības: lēmumu skaits par lūgumrakstu nosūtīšanu informācijas ieguves nolūkā citām iestādēm ir palielinājies par 21 %, bet lēmumu skaits par lūgumrakstu nosūtīšanu citām iestādēm, nevis EK, atzinuma sniegšanai saglabājas ap 8 %. Statistika liecina, ka Eiropas Komisija joprojām ir svarīgs Lūgumrakstu komitejas partneris attiecībā uz to lūgumrakstu izskatīšanu, kas nav slēgti procedūras sākumposmā un kas gandrīz 90 % apmērā (464 no 519) ir nosūtīti EK — izskatīšanai un tās viedokļa noskaidrošanai.

Lūgumrakstu skaits valstu griezumā

Ir konstatēta virkne izmaiņu salīdzinājumā ar 2014. gadu attiecībā uz to valstu sarakstu, kuru iedzīvotāji lūgumrakstus nosūtīja 2015. gadā, — Spānija joprojām ieņem pirmo vietu, pēc tam ir Itālija, Vācija, Rumānija un Polija (2014. gadā šajā piektajā vietā bija Apvienotā Karaliste). Jānorāda, ka ir bijis ievērojams kāpums attiecībā uz Itālijas iedzīvotāju lūgumrakstu īpatsvaru, kas ir palielinājies no 7,9 % līdz 12,3 %.

Baltijas valstis: Lietuva, Igaunija un Latvija atkal noslēdz šo sarakstu.

2015

 

2014

Valsts

Lūgumrakstu skaits

%

 

Valsts

Lūgumrakstu skaits

%

Eiropas Savienība

491

29,7

 

Eiropas Savienība

908

28,9

Spānija

213

12,9

 

Spānija

449

14,3

Itālija

203

12,3

 

Vācija

271

8,6

Vācija

153

9,3

 

Itālija

248

7,9

Rumānija

104

6,3

 

Rumānija

199

6,3

Polija

57

3,5

 

Apvienotā Karaliste

109

3,5

Citas

431

26,0

 

Citas

1071

34,0

Lūgumrakstu skaits valstu griezumā 2015. gadā

 

Galvenie lūgumrakstu temati

Kā jau tika norādīts, 2015. gadā lūgumrakstu iesniedzēji galvenokārt bija nobažījušies par vides jautājumiem, nākamie jautājumi bija tiesiskums, iekšējā tirgus darbība, pamattiesības un transports.

2015

 

2014

Jautājumi

Lūgumrakstu skaits

Procenti

 

Jautājumi

Lūgumrakstu skaits

Procenti

Vide

174

9,2

 

Tiesiskums

300

8,3

Tiesiskums

142

7,5

 

Vide

284

7,8

Iekšējais tirgus

139

7,3

 

Iekšējais tirgus

266

7,3

Pamattiesības

84

4,4

 

Pamattiesības

208

5,7

Transports

84

4,4

 

Veselība

173

4,8

Veselība

78

4,1

 

Sociālie aspekti

158

4,4

Nodarbinātība

74

3,9

 

Transports

117

3,2

Sociālie aspekti

60

3,2

 

Izglītība un kultūra

113

3,1

Izglītība un kultūra

57

3,0

 

Nodarbinātība

108

3,0

Īpašums un tā atgriešana

32

1,7

 

Īpašums un tā atgriešana

55

1,5

Citi

974

51,3

 

Citi

1,844

50,9

Lūgumrakstu iesniedzēju valodas

Ļoti nelielas izmaiņas vērojamas arī lūgumrakstos izmantoto valodu sadalījumā: 2015. gadā, tāpat kā 2014. gadā, joprojām visvairāk lūgumrakstu iesniegts vācu un angļu valodā, kuru īpatsvars saglabājas stabils. Itāļu un spāņu valoda ieņem attiecīgi trešo un ceturto vietu (2015. gadā ir pieaugums itāļu valodai, kuras īpatsvars palielinājies no 16,8 % līdz 18,2 %). Šīs četras valodas (DE, EN, IT un ES) veido trīs ceturtdaļas no saņemtajiem lūgumrakstiem (74,5 %).

Igauņu un latviešu valoda ieņem pēdējās vietas (katrā valodā viens lūgumraksts).

2015

 

2014

Valoda

Lūgumrakstu skaits

Procenti

 

Valoda

Lūgumrakstu skaits

Procenti

Vācu

306

21,4

 

Vācu

607

22,4

Angļu

269

18,8

 

Angļu

496

18,3

Itāļu

260

18,2

 

Spāņu

456

16,8

Spāņu

230

16,1

 

Itāļu

400

14,7

Franču

71

5,0

 

Franču

151

5,6

Rumāņu

71

5,0

 

Rumāņu

135

5,0

Poļu

66

4,6

 

Poļu

105

3,9

Citas

158

11,0

 

Grieķu

92

3,4

 

 

 

 

Citas

273

10

Lūgumrakstu skaits valodu griezumā 2014. gadā

 

Lūgumrakstu iesniedzēju valstspiederība

No valstspiederības viedokļa 2015. gadā tāpat kā 2014. gadā vācieši joprojām bija aktīvākie lūgumrakstu iesniedzēji, tad bija itāļi un spāņi. Nākamās vietas ieņem Rumānijas, Polijas un Lielbritānijas lūgumrakstu iesniedzēji. Pēdējās vietas ieņem Maltas un Luksemburgas iedzīvotāji, kuri 2015. gadā kopā ir iesnieguši tikai piecus lūgumrakstus.

2015

 

2014

Lūgumraksta galvenā iesniedzēja valstspiederība

Lūgumrakstu skaits

Procenti

 

Lūgumraksta galvenā iesniedzēja valstspiederība

Lūgumrakstu skaits

Procenti

Vācija

295

20,54

 

Vācija

551

20,2

Itālija

275

19,15

 

Spānija

468

17,1

Spānija

225

15,67

 

Itālija

425

15,6

Rumānija

103

7,17

 

Rumānija

196

7,2

Polija

91

6,34

 

Apvienotā Karaliste

143

5,2

Apvienotā Karaliste

74

5,15

 

Francija

129

4,7

Francija

63

4,39

 

Polija

123

4,5

Grieķija

40

2,80

 

Grieķija

113

4,1

Citas

270

18,79

 

Citas

574

21,9

Lūgumrakstu skaits 2015. gadā pēc valstspiederības

 

Lūgumraksta iesniegšanas veids

Attiecībā uz lūgumrakstu iesniegšanas veidu mainās tendence, kas pastāvēja līdz 2014. gadam, kad vairāk lūgumrakstu iesniedza ar e-pasta starpniecību, izmantojot interneta veidlapu (no 80 % 2014. gadā līdz 69,3 % 2015. gadā), un pieaug tradicionālās vēstules veidā iesniegto lūgumrakstu skaits, kas palielinājies par 10 procentiem (no 20 % 2014. gadā līdz 30,7 % 2015. gadā). Kā izskaidrot šo tendences maiņu šobrīd, kad tīmekļa portālam būtu vajadzējis atvieglot dokumentu nosūtīšanu, tos digitālā veidā pievienojot lūgumrakstam? Iespējams, iedzīvotāji, kas nosūta lūgumrakstus, tik labi nepārzina internetu un tā iespējas, tāpēc ir svarīgi arī turpmāk saglabāt iespēju nosūtīt lūgumrakstus tradicionālās vēstules veidā, lai mazinātu šo digitālo un, iespējams, arī paaudžu plaisu. Iespējams, būtu jāpārskata tīmekļa portāla pieejamība, lai tā izmantošanu padarītu vieglāku un draudzīgāku.

2015

 

2014

Lūgumraksta iesniegšanas veids

Lūgumrakstu skaits

%

 

Lūgumraksta iesniegšanas veids

Lūgumrakstu skaits

%

E-pasts

992

69,3

 

E-pasts

2174

80

Vēstule

439

30,7

 

Vēstule

540

20

Lūgumrakstu iesniegšanas veids 2015. gadā

 

Lūgumrakstu izskatīšanas virzība

Attiecībā uz lūgumrakstu izskatīšanas virzību jānorāda, ka lielākā daļa lūgumrakstu (80 %) tiek slēgta gada laikā kopš to atzīšanas par pieņemamiem un izskatīšanas. Var apgalvot, ka tikai neliels lūgumrakstu skaits paliek neizskatīts ilgāk kā četrus gadus. Vēl neizskatītie lūgumraksti vairumā gadījumu attiecas uz pienākumu neizpildes procedūru, ko veic Tiesa, vai arī uz jautājumiem, kuriem deputāti vēlas sekot līdzi rūpīgāk.

Lūgumrakstu izskatīšanas virzība

Gads

Procedūra nav slēgta

Procedūra slēgta

2015

519

36,3 %

912

63,7 %

2014

385

14,2 %

2330

85,8 %

2013

434

15,0 %

2457

85,0 %

2012

190

9,6 %

1796

90,4 %

2011

94

6,6 %

1320

93,4 %

2010

60

3,6 %

1596

96,4 %

2009

25

1,3 %

1899

98,7 %

2008

34

1,8 %

1852

98,2 %

2007

32

2,1 %

1474

97,9 %

2006

10

1,0 %

1011

99,0 %

2005

3

0,3 %

1013

99,7 %

2004

5

0,5 %

997

99,5 %

2003

0

0 %

1315

100 %

2001

0

0 %

1132

100 %

2000

0

0 %

908

100 %

Izanalizējot lūgumrakstu statistiku, redzams, ka lūgumrakstus par nepieņemamiem atzīst galvenokārt tāpēc, ka lūgumrakstu iesniedzēji joprojām jauc valstu un ES kompetences jomas, kā arī jauc ES iestādes ar Eiropas Padomi un jo īpaši Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Tas liecina, ka ir jāpastiprina centieni labāk informēt iedzīvotājus par to, kas ir tiesības iesniegt lūgumrakstu un ko var panākt, iesniedzot lūgumrakstu Parlamentam.

Jaunais tīmekļa portāls, kas sāka darboties 2014. gada novembrī ļauj lūgumrakstu iesniedzējiem reģistrēties, izveidot lūgumrakstu, pievienot attiecīgos dokumentus un sniegt atbalstu vai pievienoties jau esošajiem lūgumrakstiem, kas ir atzīti par pieņemamiem, bez nepieciešamības izveidot jaunu lūgumrakstu.

Lūgumrakstu iesniedzēji tajā arī atradīs informāciju par Lūgumrakstu komitejas darbu un par iespējami ātrākiem pārsūdzības līdzekļiem, izmantojot citus viņu rīcībā esošos ES vai valstu tīklus (SOLVIT, EU Pilot, Eiropas Patērētāju centru tīklu, Eiropas ombudu, valstu ombudus vai valstu parlamentu lūgumrakstu komitejas). Zināmā mērā tas izskaidro 2015. gadā iesniegto lūgumrakstu skaita ievērojamo samazināšanos, jo lūgumrakstu iesniedzēji var izvēlēties vērsties citās struktūrās, kas ir tuvākas iedzīvotājiem vai ir labākā situācijā, lai atrisinātu viņu problēmas.

Komisija piekrīt Parlamentam, ka SOLVIT būtu jāattīsta tālāk, ka ir svarīgi, lai visas personas, kurām tas ir nepieciešams, varētu tam piekļūt, un ka ir jāpiešķir SOLVIT nepieciešamie resursi, lai to panāktu. Tomēr to var paveikt tikai sadarbībā ar dalībvalstīm, jo valstu SOLVIT centri ir daļa no valsts pārvaldes iestādēm. Komiteja strādā kopā ar dalībvalstīm, lai pilnībā izmantotu SOLVIT potenciālu un veiktu konstatēto problēmu sistemātiskāku analīzi.

Komiteja uzskata, ka tad, ja prasības iesniedzējs būs devis savu piekrišanu un atkarībā no attiecīgo dalībvalstu piekrišanas (jo SOLVIT tīkls ir paredzēts problēmu risināšanai starp dalībvalstīm), SOLVIT dati varētu kļūt pieejami Lūgumrakstu komitejai tajos gadījumos, kad tie parādās lūgumrakstos, ko izskata Lūgumrakstu komiteja. Tomēr, ja informācijas izpaušana var kaitēt pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķiem, tā nevar tikt atklāta līdz brīdim, kad aizsardzība vairs nav nepieciešama, ja vien nepastāv īpaši svarīgas sabiedrības intereses izpaust šo informāciju.

Jaunā tīmekļa vietne tika atklāta 2014. gadā un tās adrese ir šāda: https://petiport.secure.europarl.europa.eu/petitions/lv/main Turklāt ir atrisinātas dažas no būtiskākajām funkcionalitātes nepilnībām, proti, ir pievienots meklēšanas un lūgumrakstu pievienošanas atbalsts, kā arī tiek nodrošināta lūgumraksta iesniedzēja konfidencialitāte. 2013., 2014. un 2015. gada lūgumraksti jau ir pieejami tīmekļa vietnē un 2016. gadā reģistrētie lūgumraksti pašlaik tiek augšupielādēti, lai uzlabotu komitejas darba pārredzamību.

Attiecības ar Komisiju

Eiropas Komisija joprojām ir patiesa Lūgumrakstu komitejas partnere lūgumrakstu izskatīšanā, jo Komisija ir atbildīga par atbilstības nodrošināšanu un ES tiesību aktu ievērošanu. Komisija ir iesaistījusies lūgumrakstu izskatīšanas procesā un pēc iespējas ātrāk atbild uz lūgumrakstiem, ko tai nosūta Parlaments. Komisija atbild uz tiem Lūgumrakstu komitejas pieprasījumiem, kas ir tās kompetencē. Rakstiskas atbildes pārbauda un detalizēti paskaidro mutiskās diskusijās komitejas sanāksmēs ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem.

2014. gada ziņojumā Komisijai tika lūgts informēt Lūgumrakstu komiteju par tādu pienākumu neizpildes procedūru progresu, kuras ir tieši saistītas ar lūgumrakstiem. Tomēr saskaņā ar pamatnolīgumu par attiecībām starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju EK informē Parlamentu par atsevišķām lietām.

Komisija stingri interpretē Regulas (EK) Nr. 1049/2001 izņēmumus, kā paredzēts gan Tiesas judikatūrā, gan “Orhūsas regulā” (Regula (EK) Nr. 1367/2006). Šīs Regulas 6. panta 1. punktā noteikts, ka informācijas izplatīšana jānodrošina gadījumos, kad pieprasītā informācija attiecas uz emisijām vidē. Tiesa apstiprināja Komisijas pašreizējo politiku neatklāt dokumentus, kas ir saistīti ar notiekošām izmeklēšanām, jo īpaši tādus dokumentus, kas attiecas uz iespējamiem Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, pat ja tie skar vides informāciju vai informāciju par emisijām (lieta C-514 LPN/11P un C-612 13P ClientEarth).

Viens no strīdīgajiem jautājumiem diskusijās starp Komisiju un Lūgumrakstu komiteju ir Komisijas īstenotā Pamattiesību hartas, jo īpaši tās 51. panta 1. punkta, interpretācija, kurā inter alia noteikts, ka hartas noteikumi attiecas uz dalībvalstīm tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesību aktus.

Komisija skaidro šo noteikumu saskaņā ar iedibināto Tiesas judikatūru. Komisija apgalvo, ka tas nenozīmē, ka pilsoņi ir neaizsargāti, ja viņi uzskata, ka ir pārkāptas viņu pamattiesības gadījumos, kad netiek piemēroti ES tiesību akti. Tādos gadījumos pamattiesību aizsardzība un ievērošana saskaņā ar valsts tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām attiecībā uz cilvēktiesībām efektīvā veidā ir jānodrošina dalībvalstīm. Šajos gadījumos problēmjautājuma risinājums jāmeklē valsts līmenī, vēršoties valsts atbildīgajās iestādēs, piemēram, pie mediatora vai tiesā, un tikai pēc valsts iekšējo iespēju izsmelšanas jautājuma atrisināšanai jāvēršas Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā. Jāuzsver Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Frans Timmermans iesaistīšanās un apņemšanās izvērtēt ar lūgumrakstiem saistītos sarežģījumus un ierobežojumus saskaņā ar Pamattiesību hartas 51. pantu.

Attiecības ar Padomi

Lūgumrakstu komiteja atzinīgi vērtē Padomes klātbūtni komitejas sanāksmēs, taču pauž nožēlu par to, ka šī klātbūtne nav veicinājusi aktīvāku sadarbību, kas varētu atvieglot tādu lūgumrakstu izskatīšanu, attiecībā uz kuriem dalībvalstu sadarbībai ir izšķiroša nozīme. Tomēr tajā pašā laikā tā pienācīgi ņem vērā dažu dalībvalstu centienus, kuras uzmanīgi seko komitejas sanāksmēm.

Attiecības ar Eiropas Ombudu — ombuda uzklausīšanas

Lūgumrakstu komitejai ir labas attiecības ar Eiropas ombudi Emily O’Reilly, kas vairākas reizes gadā ir uzstājusies komitejas sanāksmēs. Ombude iesniedza savu gada ziņojumu Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam 2015. gada 26. maijā un Lūgumrakstu komitejas sanāksmē — 2015. gada 23. jūnijā.

Eiropas ombuds ir vairāk izmantojis savas pilnvaras pēc savas iniciatīvas uzsākt stratēģisku izmeklēšanu procedūras un ir pieņēmis jaunu stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem, ar kuru ievieš stratēģiskāku pieeju, lai risinātu sistēmiskas problēmas un veicinātu labu pārvaldību.

Ombuds ir uzsvēris galvenos jautājumus, kas ir risināti saistībā ar tā darbību (pārredzamība ES iestādēs, pārredzamība attiecībā uz lobijiem un klīniskajos izmēģinājumos, pamattiesības, ētikas jautājumi, iedzīvotāju līdzdalība Savienības lēmumu pieņemšanā, ES finansētie projekti un programmas un ES konkurences politika).

Lūgumrakstu komiteja piedalījās Eiropas ombudu tīkla desmitajā valstu seminārā, kas notika Varšavā, Polijā un ko 2015. gada 26.–28. aprīlī kopīgi organizēja Polijas ombude, profesore Irena Lipowicz un Eiropas ombude Emily O’Reilly. Semināra tēma bija “Ombudi pret diskrimināciju”.

Sadarbība ar Eiropas Parlamenta Juridisko dienestu

Juridiskais dienests pārstāv Parlamentu visās tiesu iestādēs, sniedz juridiskas konsultācijas visām Parlamenta struktūrām un regulāri apmeklē Lūgumrakstu komitejas debates, piedāvājot savu atzinumu, ja to pieprasa priekšsēdētājs. 2015. gadā tam tika prasīts sniegt atzinumu par visu Eiropas Parlamenta deputātu piekļuvi e-lūgumrakstu datubāzei.

2015. gadā notikušās faktu vākšanas misijas un citu iestāžu uzņemtie apmeklējumi

Ÿ  Lūgumrakstu komiteja 2015. gada 5. maijs uzņēma Vācijas parlamenta (Bundestāga) Lūgumrakstu komitejas delegāciju un tās priekšsēdētāja Kersten Steinke klātbūtnē apsprieda vairākus lūgumrakstus attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem, brīvu preču apriti un personu pārvietošanos, lauksaimniecību un veselību.

Ÿ  2015. gada 5. un 6. novembrī Londonā notika faktu vākšanas misija, lai izskatītu jautājumus, kas saistīti ar bērnu aizsardzību Apvienotajā Karalistē un jo īpaši jautājumu par adopciju bez piekrišanas. Dažos no saņemtajiem lūgumrakstiem tika apgalvots, ka atbildīgās iestādes ir veikušas diskriminējošus pasākumus, kas kaitē vecākiem, kuri nav Apvienotās Karalistes valstspiederīgie. Delegācijas locekļiem bija iespēja labāk izprast situāciju, tiekoties ar kompetento iestāžu pārstāvjiem Apvienotajā Karalistē. Delegācijas locekļi sagatavoja ziņojumu un attiecīgus ieteikumus, par kuriem Komiteja balsoja 2016. gadā.

Atklātas uzklausīšanas un Eiropas pilsoņu iniciatīvas

Ÿ  2015. gada 26. februārī Lūgumrakstu komiteja sadarbībā ar Konstitucionālo jautājumu komiteju rīkoja uzklausīšanu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulas (ES) Nr. 211/2011 piemērošanu.

Ÿ  2015. gada 11. maijā Lūgumrakstu komiteja sadarbībā ar Lauksaimniecības, Vides un Rūpniecības komitejām rīkoja uzklausīšanu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Pārtraukt vivisekciju”.

Ÿ  2015. gada 23. jūnijā Lūgumrakstu komiteja rīkoja uzklausīšanu par lūgumrakstu iesniegšanas tiesībām, kurā tika skaitīti šādi jautājumi: lūgumrakstu iesniegšanas tiesības kā pamattiesības, tostarp jaunākā Tiesas judikatūra attiecībā uz tiesībām iesniegt lūgumrakstus un Lūgumrakstu komitejas ietekme uz ES tiesību aktiem. Minēto uzklausīšanu apmeklēja vairāki Velsas Nacionālās Asamblejas deputāti: Velsas Nacionālās Asamblejas Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētājs William Powell un Lūgumrakstu komitejas loceklis Joyce Watson.

Ÿ  2015. gada 15. oktobrī Lūgumrakstu komiteja rīkoja uzklausīšanu par personu ar invaliditāti tiesību aizsardzību, ņemot vērā lūgumrakstos pausto viedokli. Uzklausīšanas sākumā dalībnieki tika iepazīstināti ar pētījumu par tēmu “Lūgumrakstu komitejas aizsargājošā loma saistībā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu”, ar ko iepazīstināja profesors Mark Priestley no Līdsas universitātes Invaliditātes pētniecības centra.

Ÿ  2015. gada 1. decembrī Lūgumrakstu komiteja un Juridiskā komiteja rīkoja darbsemināru par pārrobežu adopciju.

Galvenie jautājumi 2015. gadā

Tiesību akti hipotekāro kredītu jomā un riskanti finanšu instrumenti

Ÿ  2015. gada aprīlī tika izskatīti vairāki lūgumraksti, kas atklāja tūkstošiem iedzīvotāju traģiskus personīgu pieredzi, kuri ir pilnībā vai daļēji zaudējuši savus ietaupījumus, izmantojot priekšrocību akcijas. Citi lūgumraksti atspoguļoja pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesniegtās sūdzības, protestējot pret izlikšanas no mājām gadījumiem, negodīgiem noteikumiem hipotekāro kredītu līgumos un patērētāju aizsardzības trūkumu. Lūgumrakstu komiteja sagatavoja virkni ieteikumu, kā pareizi piemērot ES tiesību aktus hipotekāro kredītu jomā. Komisija tika īpaši aicināta cieši uzraudzīt Direktīvas 2014/17/ES par hipotekārajiem kredītiem piemērošanu visās dalībvalstīs un apmainīties ar paraugpraksi, lai uzlabotu to iedzīvotāju aizsardzību, kuri saskaras ar finansiālām grūtībām, uzsverot, ka pamata izglītībai par finanšu jautājumiem būtu jākalpo kā papildu instrumentam cīņā pret pārmērīgu parādsaistību sekām. Lūgumrakstu komiteja nolēma iesniegt jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, par tiesību aktiem hipotekāro kredītu jomā un riskantiem finanšu instrumentiem Spānijā un izstrādāt Eiropas Parlamenta rezolūciju, lai par šiem jautājumiem notiktu debates plenārsēdē.

Vide

Ÿ  Novembrī tika apspriesta virkne lūgumrakstu attiecībā uz nakts lidojumiem Eiropas lidostās un to nopietnās ietekmi uz cilvēkiem, kas dzīvo netālu no Ķelnes – Bonnas, Frankfurtes, Sjēnas, Briseles, Parīzes Šarla de Golla – Ruasī, Madrides Barahasas, Bergamo un Romas Čiampīno lidostām.

Ÿ  Novembrī tika apspriesta virkne lūgumrakstu par vilku, kas ir Eiropā apdraudēta suga, saglabāšanu Saksijā (Vācija), Astūrijā (Spānija) un Zviedrijā.

Invaliditāte

Ÿ  2015. gada septembrī tika apspriesti daudzi lūgumraksti, piemēram, lūgumraksts, ko iesniedza Eiropas cilvēku ar invaliditāti forums un kam pievienoti 1364984 paraksti, par cilvēku ar invaliditāti tiesībām (1 million 4 disability), kas liecina par grūtībām, ar kādām saskaras personas ar invaliditāti, un par to, ka šīs personas nevar baudīt pamattiesības un pamatbrīvības, kas paredzētas ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām.

2015. gada janvārī Rosa Estarás un Soledad Cabezón Ruiz tika ieceltas par Lūgumrakstu komitejas pārstāvēm struktūrās, kas izveidotas ar ANO Konvenciju, lai īstenotu personu ar invaliditāti tiesības, un apmeklēja pirmo ES ziņojuma izskatīšanu ANO komitejā par personu ar invaliditāti tiesībām 2015. gada 27.–28. augustā Ženēvā, Šveicē.

Secinājumi

Ņemot vērā nesenos notikumus Apvienotajā Karalistē, Lūgumrakstu komitejai ir iespējas un īpaši būtisks uzdevums uzturēt dialogu ar iedzīvotājiem, jo tai ir potenciāls nodrošināt saikni starp iestādēm un ES iedzīvotājiem.

Lūgumrakstu komitejai ir jāuzklausa iedzīvotāji un jāpalīdz atrisināt problēmas, ar ko viņi saskaras, jo ar lūgumrakstu palīdzību var novērtēt Kopienas tiesību aktu ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi, vienlaikus stiprinot Eiropas Parlamenta reaģēšanas spējas un tādējādi palīdzot risināt problēmas, kas galvenokārt saistītas ar ES tiesību aktu piemērošanu. Lūgumraksti ir vērtīgs informācijas avots, lai atklātu nepilnības ES tiesību aktu piemērošanā.

Mums Lūgumrakstu komitejā ir jāstrādā pie tā, lai atgūtu sabiedrības uzticību, un mums tas ir jādara, uzklausot un atrisinot problēmas, kas skar iedzīvotājus.


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

29.11.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

10

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marina Albiol Guzmán, Margrete Auken, Beatriz Becerra Basterrechea, Heinz K. Becker, Soledad Cabezón Ruiz, Pál Csáky, Rosa Estaràs Ferragut, Eleonora Evi, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Peter Jahr, Jude Kirton-Darling, Svetoslav Hristov Malinov, Notis Marias, Edouard Martin, Roberta Metsola, Marlene Mizzi, Julia Pitera, Gabriele Preuß, Laurenţiu Rebega, Yana Toom, Jarosław Wałęsa, Cecilia Wikström, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kostadinka Kuneva, Ángela Vallina, Boris Zala


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

16

+

ALDE

Beatriz Becerra Basterrechea, Yana Toom, , Cecilia Wikström

EFDD

Eleonora Evi

GUE/NGL

Marina Albiol Guzmán, Kostadinka Kuneva, Ángela Vallina,

S&D

Soledad Cabezón Ruiz, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Jude Kirton-Darling, Edouard Martin, , Marlene Mizzi, , Gabriele Preuß, Boris Zala

VERTS/ALE

Margrete Auken, Tatjana Ždanoka

10

-

ECR

Notis Marias

ENF

Laurenţiu Rebega

PPE

Heinz K. Becker, Pál Csáky, Rosa Estaràs Ferragut,, Peter Jahr, Svetoslav Hristov Malinov, Roberta Metsola, Julia Pitera, Jarosław Wałęsa

0

0

-

-

Simbolu atšifrējums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums