Procedūra : 2016/0817(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0375/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0375/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 14/12/2016 - 9.13
CRE 14/12/2016 - 9.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0500

ZIŅOJUMS     
PDF 564kWORD 64k
8.12.2016
PE 594.026v02-00 A8-0375/2016

par priekšlikumu iecelt Juhan Parts par Revīzijas palātas locekli

(C8-0445/2016 – 2016/0817(NLE))

Budžeta kontroles komiteja

Referents: Bart Staes

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
 1. PIELIKUMS. Juhan Parts DZĪVES APRAKSTS
 2. PIELIKUMS. Juhans Parts ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu iecelt Juhan Parts par Revīzijas palātas locekli

(C8-0445/2016 – 2016/0817(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0445/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0375/2016),

A.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidāta atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

B.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2016. gada 5. decembra sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidātu,

1.  apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt Juhan Parts par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


1. PIELIKUMS. Juhan Parts DZĪVES APRAKSTS

Izglītība:

Gustava Ādolfa ģimnāzija (agrāk Tallinas 1. vidusskola) 1984; Tartu Universitāte, jurisprudence (cum laude) 1991

Karjera:

Tieslietu ministrija, kanclera vietnieks 1992–1998; valsts kontrolieris 1998–2002;

premjerministrs 2003–2005;

ekonomikas un komunikāciju ministrs 2007–2014, patlaban Igaunijas parlamenta (Rīgikogu) deputāts

Partijas piederība:

Res Publica / Tēvzeme un Res Publica Savienība 2002–, priekšsēdētājs 2002– 2005, priekšsēdētāja vietnieks

Dalība pārstāvības struktūrās:

Igaunijas parlamenta X un XI sasaukums, XII sasaukums (frakcijas priekšsēdētāja vietnieks 2014–2015), XIII sasaukums (frakcijas priekšsēdētājs); ievēlēts Tallinas pilsētas domē 2002–2013

Apbalvojumi:

Igaunijas Valsts Ģerboņa ordenis, II pakāpe, 2008; Portugāles Republikas Prinča Enrikes ordeņa lielais krusts, 2003; Itālijas Republikas Nopelnu ordeņa lielais krusts, 2004; Spānijas Nopelnu ordeņa lielais krusts, 2007; Zviedrijas Karalistes Polārzvaigznes ordenis, I pakāpe, 2011; Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordenis, II pakāpe, 2012; Lietuvas Republikas Nopelnu ordeņa lielais komandiera krusts, 2013; Polijas Republikas Nopelnu ordeņa komandiera krusts ar zvaigzni, 2014; Igaunijas Bijušo mežabrāļu apvienības goda zīme, 2005.


2. PIELIKUMS. Juhans Parts ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM

Darba pieredze

1.  Lūdzu, miniet savu profesionālo pieredzi publisko finanšu jomā, kas varētu būt budžeta plānošana, budžeta izpilde vai pārvaldība, budžeta kontrole vai revīzija.

Mana būtiskākā profesionālā pieredze šajās jomās ir šāda.

-  Tieslietu ministrijas kanclera vietnieka amatā (1992–1998) biju atbildīgs arī par tieslietu administrācijas jomas vadīšanu civildienesta līmenī. Šī atbildība ietvēra tieslietu iestāžu izveidi un to budžeta veidošanu, pārskatus un kontroli. Galvenās tieslietu iestādes bija: pirmās un otrās instances tiesas (kopā 23), valsts prokuratūra un novadu prokuratūras (kopā 16), cietumi (9), probācijas biroji (15) un tiesu reģistra nodaļas (15).

-  Igaunijas Privatizācijas aģentūras padomes loceklis (1993–1996). Privatizācijas aģentūras atbildības jomā bija gandrīz visu valstij piederošo uzņēmumu restrukturizācija, sagatavošana privatizācijai, kā arī privatizācija un vēlāko saistību izpildes kontrole pēc privatizācijas. Tas bija apjomīgs uzdevums un dažādos periodos ietvēra simtiem uzņēmumu, par kuriem bija atbildīga Privatizācijas aģentūra. Šis darbs papildus parasto īpašnieka funkciju izpildei ietvēra arī īpašas kontroles un revīzijas.

-  Valsts kontroliera (1998–2002) amatā biju atbildīgs par Igaunijas Republikas ārējās kontroles uzdevumu izpildi. Šajā periodā galvenie uzdevumi bija Valsts kontroles pārveidošana par mūsdienīgu un efektīvu revīzijas organizāciju, kas atbilst starptautiskajiem revīzijas standartiem finanšu, atbilstības un lietderības revīzijas jomā.

Turklāt Valsts kontrole aktīvi iesaistījās sadarbībā ar parlamentu un valdību pilnīgā valsts finanšu vadības sistēmas pārveidošanā. Valsts finanšu vadības sistēmas reforma ietvēra šādus aspektus — skaidras un loģiskas vadības, pārskatu un revīzijas ķēdes izveidošana izpildvaras struktūrā, parasto valsts gada budžeta izpildes pārskatu pārveidošana par pilnvērtīgu konsolidētu valsts finanšu pārskatu un starptautisko publiskā sektora iekšējās kontroles prasību ieviešana līdztekus iekšējās revīzijas prasībām. Par Valsts kontroles uzdevumu kļuva ikgadēja valsts finanšu pārskata revīzija un atbilstības revīzija.

Turklāt Valsts kontrole sāka pakāpeniski ieviest arī lietderības pārvaldības principu un 3E principus publiskajā sektorā, kā arī lietderības pārvaldības veicināšanas nolūkā veica arī virkni lietderības revīziju.

Īpaša uzmanība tika pievērsta Valsts kontroles sadarbībai ar Igaunijas parlamentu. Valsts budžeta kontroles komisija tika izveidota un Valsts kontroles ziņojumu izskatīšanas procedūra parlamentā tika ieviesta 2004. gadā, kad es biju premjerministrs.

Visa šī reforma bija apjomīga un paredzēja ļoti intensīvas izmaiņas arī Valsts kontroles iestādē. Šīs pārmaiņas īstenojām sadarbībā ar ESAO SIGMA programmas ekspertiem, un partneri bija Holandes un Zviedrijas augstākās kontroles iestādes. Stratēģiskā attīstības plāna būtiska iezīme bija apjomīga iekšējās apmācības programma par finanšu revīzijas un lietderības revīzijas principiem, metodēm un paņēmieniem.

Es arī uzsāku sadarbību ar Eiropas Revīzijas palātu, jo šajā periodā Igaunijas Republikai pirmo reizi radās iespēja izmantot dažādus Eiropas Savienības piedāvātos finanšu fondus.

No 1998. līdz 2002. gadam es biju Eiropas Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (EUROSAI) valdes loceklis un piedalījos dažādos projektos saistībā ar augstāko revīzijas iestāžu sadarbību veicinošu revīzijas metožu izstrādi.

-  Premjerministrs saskaņā ar Igaunijas konstitūciju ir izpildvaras vadītājs, un šajā amatā es biju 2003.–2005. gadā. Mēs ieviesām valsts uzņēmumiem prasību izstrādāt lietderību atspoguļojošus darbības plānus un pārskatus un organizējām valsts stratēģiskās pārvaldības sistēmu (attīstības plāni un ilgtermiņa politika, kā arī to saikne ar budžeta plānošanu).

Igaunijas parlamentā tika izveidota Budžeta kontroles komiteja (Public Accounts Commitee, PAC) ar atbilstošām procedūrām, tiesībām un pienākumiem.

Mēs pieņēmām un īstenojām pirmo visaptverošo stratēģiju korupcijas nepieļaušanai un apkarošanai, cita starpā paredzot vadības atbildību un iekšējās kontroles un revīzijas prasības publiskajā sektorā un valstij piederošos uzņēmumos.

Līdz ar pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gadā Eiropas struktūrfondu līdzekļi kļuva pieejami pilnā apjomā. Tāpēc bija jāveic lielas izmaiņas publiskajā sektorā, lai izpildītu visas Eiropas Savienības izvirzītās prasības attiecībā uz publisko līdzekļu pārvaldības un kontroles sistēmām.

-  Ekonomikas un komunikāciju ministram (mans amats 2007.–2014. gadā) ir politiskā un pārvaldības atbildība par visu viņam uzticēto publisko līdzekļu pārvaldību, pārskatiem un kontroli. Ministra pārvaldītajā jomā bija vairāku nozīmīgu ES struktūrfondu un reģionālo fondu (uzņēmējdarbība, inovācija, energotirgus, transports, e-Igaunija jeb IKT ieviešana, telekomunikācijas, tūrisms) līdzekļu izmantošana. ES finanšu plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam es biju atbildīgs par minēto līdzekļu izmantošanas politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī par sagatavošanos un sarunām par 2014.–2020. gada plānošanas periodu. Tas man sniedza plašas zināšanas un pieredzi pārvaldības, pārskatu un revīzijas jomā tiešā saistībā ar Eiropas Savienības līdzekļu izmantošanu. Vēlos norādīt, ka Igaunija vienmēr ir bijusi viena no efektīvākajām un sekmīgākajām valstīm attiecībā uz Eiropas struktūrfondu līdzekļu investēšanu sociālekonomiskajā attīstībā.

Ekonomikas ministrs veic uzdevumus saistībā ar valstij pilnībā vai daļēji piederošu uzņēmumu akcionāru kopsapulcēm. Šādi uzņēmumi manā pārvaldībā bija aptuveni 25 (piemēram, enerģētikas uzņēmums, osta, dzelzceļš, pasts, lidostas, eksporta kredīts utt.). Pilnsapulces uzdevums ir lemt par tā dēvētajām “īpašnieka vēlmēm”, uzraudzīt to īstenošanu, apstiprināt revidētos gada pārskatus un vajadzības gadījumā rosināt īpašas pārbaudes un noteikt iekšējās kontroles prasības.

Igaunijas parlamenta deputāta amatā (no 2014. gada līdz šim laikam) esmu Eiropas Savienības lietu komitejas un Ārlietu komitejas loceklis. Saskaņā ar Igaunijas likumiem ES lietu komitejas uzdevums ir apstiprināt visas Igaunijas nostājas dažādos ES Padomēs apspriežamajos jautājumos, tostarp uzraudzīt Eiropas struktūrfondu līdzekļu izmantošanu un uzklausīt valdības ziņojumus par pašreizējo stāvoklis.

2.  Kādi ir Jūsu ievērojamākie karjeras sasniegumi?

Pēdējos 25 gadus esmu strādājis publiskos amatos. Igaunija atguva neatkarību 1991. gadā. Beidzās padomju okupācija. Šajos 25 gadus Igaunijas tauta uz padomju impērijas drupām ir uzbūvējusi brīvu, demokrātisku un eiropeisku valsti, kura pamatojas uz tirgus ekonomiku un pilsonisko sabiedrību. Man ir bijusi unikāla iespēja sniegt savu ieguldījumu šajā vēsturiskajā procesā. Īss saraksts ar svarīgākajiem sasniegumiem:

-  mūsdienīgas tiesību sistēmas (likumi, iestādes, informācijas sistēmas) izveide. Igaunijā tika izveidotas jaunas privāttiesības (civilkodekss, komerclikums) un iestādes īpašuma aizsardzībai, atvērtai tirgus ekonomikai un privātās uzņēmējdarbības atbalstam, un tas bija pamats sekmīgām ekonomikas reformām. Tieslietu ministrijas kanclera vietnieka amatā es vadīju šo procesu civildienesta līmenī.

-  Mūsdienīgas un starptautiskajiem revīzijas standartiem atbilstošas Valsts kontroles izveide, kas stiprina parlamentāro kontroli pār izpildvaru un atbalsta publiskā sektora finanšu pārvaldības labāko praksi.

-  Kad es biju Igaunijas premjerministrs, mēs sekmīgi pabeidzām pievienošanās procesu Eiropas Savienībai, un Igaunija pievienojās 2004. gadā. Mans uzdevums bija veidot Igaunijas kā jaunas ES dalībvalsts tēlu, izstrādāt dalības stratēģiju un pieņemt visaptverošu ES politiku. Igaunija 2004. gadā pievienojās arī NATO. Manas valdības uzdevums bija izveidot jaunu starptautisku drošības un aizsardzības stratēģiju, ņemot vērā kļūšanu par NATO kolektīvās aizsardzības locekli. Risinot Igaunijas ekonomikas problēmas, mana valdība ierosināja un sāka īstenot stratēģiju, lai Igauniju no lēta darbaspēka ekonomikas pārveidotu par inovatīvu ekonomiku. Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un nodrošinātu publisko līdzekļu efektīvāku izmantošanu, valdība manā vadībā pieņēma visaptverošu korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģiju.

-  Ekonomikas ministra amatā manā pārziņā bija uzņēmējdarbība, inovācija, ES iekšējais tirgus, tūrisms, konkurences uzraudzība, patērētāju aizsardzība, enerģētika, transports, telekomunikācijas un pasts, e-Igaunija, būvniecība un mājokļi, valsts uzņēmumi, atbalsts jaunuzņēmumu ekosistēmām.

-  Inovācijas stratēģijas (2007–2013) mērķis bija atbalstīt Igaunijas ekonomikas strukturālās pārmaiņas, lai lēta darbaspēka ekonomiku pārveidotu par inovatīvu ekonomiku. Pašlaik Igaunija inovācijas jomā ir sasniegusi ES valstu vidējo līmeni.

-  Energotirgus pilnīga atvēršana un tirgus darbību atbalstošu investīciju (ESTLINK 2, BEMIP programma) īstenošana. Pašlaik Igaunija ir viena no valstīm ar augstāku enerģētisko drošību, tāpat būtiski ir palielinājusies atjaunojamās enerģijas daļa energoresursu struktūrā.

Enerģētikas politikas neatņemams mērķis ir motivēt uzņēmumus investēt jaunās, konkurētspējīgās un augstu vides standartu ražošanas jaudās. Lai nodrošinātu energoapgādes drošību un piegādes drošību un lai aizstātu 1960. gados būvētas un Eiropas prasībām neatbilstošas ražošanas jaudas, ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju mēs atbalstījām investīcijas Narvas jaunajā elektrostacijā un investīcijas Kīsas rezerves stacijā.

Viens no Igaunijas enerģētikas politikas stratēģiskiem jautājumiem ir degakmens ķīmiskās rūpniecības modernizēšana un inovācija. Viens no aspektiem noteikti bija veicināt attiecīgo uzņēmumu starptautiskošanu. Vislielākais progress ir panākts ar Eesti Energia visaptverošu attīstības projektu sadarbībā ar Jordānijas valdību (1. posma investīciju apjoms aptuveni 2 miljardi euro), kur kā lielākie investori ir iesaistīti attiecīgajā jomā pieredzējuši Malaizijas un Ķīnas uzņēmumi. Diemžēl par minētajām enerģētikas investīcijām Igaunijā ir izplatīta nepatiesa informācija un kļūdainas interpretācijas.

-  E-Igaunija — digitālās sabiedrības vispusīga attīstība. Ekonomikas ministrs ir atbildīgs par e-valsts pamata infrastruktūru (digitālās sabiedrības noteikumi, personas identitāte kibertelpā, X-ceļš, vienota valsts datubāžu arhitektūra) un koordinē vienotu publisko e-pakalpojumu izstrādi visā publiskajā sektorā. 2013. gadā mēs sākām globālu e-rezidentūras projektu.

-  Transporta loģistikas jomā prioritātes bija šādas — tā kā Igaunijas galvenās tirdzniecības partneres ir ES dalībvalstis, bija jāattīsta konkurētspējīgi autotransporta, dzelzceļa, jūras un gaisa satiksmes savienojumi un tos atbalstoši noteikumi. Igaunija gadsimtiem ilgi ir austrumu-rietumu tirdzniecības ceļu krustpunktā. Šīs iespējas labākai izmantošanai ir nepieciešams attīstīt modernu infrastruktūru, noslēgt divpusējos un daudzpusējos starptautiskos nolīgumus un īstenot intensīvu starptautisko sadarbību (tostarp ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku).

-  Transporta politikā lielu rezonansi izraisīja Igaunijas valdības investīcijas starptautiskajā aviosabiedrībā Estonian Air. Igaunijas valdība nolēma 2010. un 2011. gadā veikt kapitāla iepludināšanu uzņēmumā saskaņā ar Eiropas iekšējā tirgū atļautu tirgus ekonomikas privāta investora principu un kopā ar privātiem investoriem. Uzņēmuma uzņēmējdarbības plāns, kas tika sastādīts kopā ar gaisa satiksmes nozares konsultantiem, paredzēja uzņēmuma izaugsmi, lai labāk nodrošinātu Igaunijas ekonomikas izaugsmei vajadzīgos savienojumus. Diemžēl uzņēmumam radās dažādi šķēršļi īstenot uzņēmējdarbības plānu. Valdība pēc tam sāka valsts atbalsta procedūru saskaņā ar grūtībās nonākušu uzņēmumu pārstrukturēšanas vadlīnijām.

-  Mēs atrisinājām ledlaužu jaudas trūkumu, kas gadu desmitiem bremzēja jūras kuģniecību, tādā veidā, ka tā bija valstij piederošam uzņēmumam izdevīgāka investīcija (ledlauža daudzfunkcionalitāte ļauj pavasara-rudens periodā sniegt būtiskus papildu pakalpojumus okeāna un jūras būvniecības un pētījumu projektiem) un valsts varēja iepirkt ledlaužu jaudu būtiski lētāk nekā līdz tam. Sadarbībā ar Eiropas Komisiju un izmantojot Eiropas struktūrfonda līdzekļus, mēs veicām pēdējo 20 gadu lielāko investīciju videi draudzīgā sabiedriskajā transportā. Proti, sadarbībā ar attiecīgu uzņēmumu mēs pakāpeniski nomainījām pasažieru vilcienu parku, kas apkalpo visu Igauniju. Šos vilcienus tagad tautā dēvē par Partsa burkāniem (vilcieni ir burkānkrāsā, t. i., oranži). Šāda investīcija arī lieliski demonstrē ES finansējuma efektīvu izmantošanu un popularizē ES.

-  Pasākumi ekonomikas krīzes pārvarēšanai 2008. un 2009. gadā: intensīvi pielāgošanās pasākumi gan privātajā, gan publiskajā sektorā; uzņēmumu eksporta un starptautiskošanas atbalsta pasākumu programma. Piekļuve riska kapitālam (publisko tiesību Attīstības fonds) un jaunuzņēmumu programma palīdzēja paātrināt jaunuzņēmumu dibināšanu un attīstīšanu Igaunijā. Svarīgs bija arī publisko investīciju pieaugums krīzes laikā kā būtisks ekonomikas stimulēšanas pasākums. Igaunija eurozonai pievienojās 2011. gadā.

3.  Kāda ir Jūsu profesionālā pieredze starptautiskās multikulturālās un multilingvistiskās organizācijās vai iestādēs, kas neatrodas Jūsu valstī?

-  Tieslietu sistēmas izveidošanā mēs piesaistījām dažādus tiesību un ekonomikas ekspertus no Vācijas Federatīvās Republikas, Holandes, ASV, Somijas un Zviedrijas. Tie nebija vienas reizes projekti, bet gan ilgtermiņa sadarbības programma visu mūsdienīgas tiesiskas valsts aspektu attīstīšanai (likumdošanas ekspertīzes, vispusīgas apmācības programmas, sadarbības semināri un zinātniskas konferences).

-  Strādājot valsts kontroliera amatā, es biju EUROSAI valdes loceklis. Valsts kontroles stratēģiskie attīstības partneri bija ESAO SIGMA eksperti, kā arī sadarbības partneri no Holandes un Zviedrijas valsts kontroles.

-  Premjerministrs pārstāv Igauniju Eiropadomē, kā arī atbild par to, lai veidotu plašas starptautiskas divpusējās attiecības. Premjerministrs ir Baltijas jūras valstu padomes priekšsēdētājs, kad darbs notiek valdību vadītāju līmenī, tāpat arī NB8 (8 Ziemeļvalstu un Baltijas valstu) un Baltijas valstu padomē.

-  Ekonomikas ministra amatā es pārstāvēju Igauniju ES Konkurētspējas padomē un Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomē. Igaunija pievienojās ESAO 2012. gadā, un ekonomikas ministra atbildības jomā bija daudzas politikas jomas, par kurām bija jāvienojas. Tāpat es vadīju sarunas par Igaunijas pievienošanos Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai. Es pārstāvēju Igauniju vairākās starptautiskās organizācijās (piemēram, Starptautiskajā Telesakaru savienībā, Pasaules Pasta savienībā, ICAO utt.). Kā līdzpriekšsēdētājs no Igaunijas Republikas puses vadīju vairākas divpusējās starpvaldību komitejas: Igaunijas un Ukrainas starpvaldību komiteju; Igaunijas un Kazahstānas starpvaldību komiteju; Igaunijas un Azerbaidžānas starpvaldību komiteju. Šīs starpvaldību komitejas vadīja ne tikai ekonomisko un tirdzniecības sadarbību, bet ietvēra arī kultūru, izglītību un citas jomas.

-  Esmu piedalījies daudzos starptautiskos forumos (tostarp Pasaules Ekonomikas forumā, Kran-Montanas forumā u. c.) un starptautiskās domnīcās (piemēram, CATO institūtā, Heritage Foundation).

4.  Vai Jūs kādreiz esat saņēmis apstiprinājumu par veikto vadības pienākumu pareizu izpildi, ja šādu procedūru piemēro?

Saskaņā ar Igaunijas likumiem parlaments ik gadu apstiprina valdības ziņojumu par valsts budžeta izpildi, noklausoties Valsts kontroles vērtējumu. No juridiskā viedokļa šis process nedaudz atšķiras no budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras, ko veic Eiropas Parlamentā.

5.  Kuri no Jūsu iepriekš ieņemtajiem amatiem ir bijuši saistīti ar politisku izvirzīšanu?

Tieslietu ministrijas kanclera vietnieks ir civildienesta ierēdnis, un viņa iecelšana nav politiska. Profesionāla civildienesta princips Igaunijā ir ieviests kopš 1992. gada.

Valsts kontrolieri pēc republikas prezidenta priekšlikuma ieceļ parlaments, un no viņa tiek sagaidīta partijiska objektivitāte un neatkarība.

Igaunijas valdības vienmēr ir bijušas koalīcijas valdības, tāpēc ir vajadzīgas politiskas vienošanās starp partijām. Par premjerministru parasti kļūst vēlēšanās visvairāk balsu saņēmušās partijas vadītājs, kas spēj izveidot darbotiesspējīgu valdības koalīciju. Premjerministra kandidātu izvirza republikas prezidents, un par viņu parlaments veic uzticības balsojumu.

Ministra amata kandidātus izvirza valdības koalīcijā esošo partiju vadības struktūras saskaņā ar partiju savstarpējo atbildības jomu sadalījumu. Politisko partiju izvirzītie kandidāti ir jāapstiprina premjerministram, kas attiecīgu priekšlikumu iesniedz republikas prezidentam.

6.  Kādi ir trīs vissvarīgākie lēmumi, kuru pieņemšanā Jūs esat piedalījies savas profesionālās darbības laikā?

-  Referendums 2003. gada septembrī par pievienošanos Eiropas Savienībai. Referenduma rezultātā ar 67 % atbalstu tauta nolēma, ka Igaunija pievienosies Eiropas Savienībai, un apstiprināja arī attiecīgu grozījumu konstitūcijā. Kā valdības vadītājs es biju viens no tiem, kas aicināja balsojumā atbalstīt pievienošanos.

-  Igaunijas tiesību sistēmas piederība kontinentālās Eiropas tiesību sistēmai. Pēc neatkarības atjaunošanas bija jāveic ļoti principiāla politiska un kultūras izvēle par to, kādus tiesību sistēmas principus izvēlēties par Igaunijas valsts pamatu 1992. gadā.

-  Igaunijas pievienošanos eurozonai un arī 2008.–2009. gada stratēģija ekonomikas krīzes pārvarēšanai.

-  Papildus ir pieņemti arī daudzi citi ļoti svarīgi lēmumi. Skatīt arī atbildes uz 1.–3. jautājumu.

Neatkarība

7.  Līgumā ir noteikts, ka Revīzijas palātas locekļi savu uzdevumu izpildē ir „pilnīgi neatkarīgi”. Kā Jūs šo noteikumu ievērotu savu paredzamo pienākumu izpildē?

Es apņemos pilnībā ievērot neatkarīguma prasības, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienību, Revīzijas palātas ētikas kodeksa un rīcības kodeksa. Tāpat es ievērošu principus, kas izklāstīti Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (INTOSAI) Limas un Mehiko deklarācijās.

Pildot Revīzijas palātas locekļa pienākumus, es stingri izvairītos no jebkādām situācijām, kas varētu izraisīt interešu konfliktu. Tas nozīmē, ka savu pienākumu izpildē es nelūdzu un nepieņemu norādījumus ne no vienas valdības vai kādas citas struktūras. Es atturēšos no jebkuras rīcības, kas nav saderīga ar maniem paredzamajiem pienākumiem. Amata pienākumu pildīšanā es vadīšos tikai no Eiropas Savienības vispārējām interesēm.

8.  Vai Jūs vai Jūsu tuvi radinieki (vecāki, brāļi un māsas, likumīgais partneris un bērni) nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, vai Jums pieder daļas kādā uzņēmumā, vai arī ir citas saistības, kas varētu būt nesavienojamas ar Jūsu paredzamajiem pienākumiem?

Nedz man, nedz maniem tuviem radiniekiem nav uzņēmējdarbības vai finanšu interešu vai citu saistību, kas varētu būt nesavienojamas ar manu paredzamo darbu Revīzijas palātas locekļa amatā.

9.  Vai Jūs esat gatavs Revīzijas palātas priekšsēdētājam deklarēt visas savas finansiālās intereses un citas saistības un tās publiskot?

Es izpaudīšu Revīzijas palātas priekšsēdētājam visas manas finanšu intereses un citas saistības un uzskatu, ka to publiskošana ir normāla prakse. Saskaņā ar Igaunijas likumiem pēdējos 18 gadus esmu savas ekonomiskās intereses un citas saistības izpaudis kompetentajai komitejai (pašlaik tā ir Igaunijas parlamenta Pretkorupcijas īpašā komiteja), kas šīs deklarācijas ir publiskojusi.

10.  Vai esat iesaistīts kādā tiesas procesā? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

Nē, es pašlaik neesmu iesaistīts nevienā tiesas procesā.

11.  Vai Jums ir aktīva vai izpildoša loma politikā? Ja ir, tad kādā līmenī? Vai pēdējo 18 mēnešu laikā esat ieņēmis kādu politisku amatu? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

Vispārējās vēlēšanās 2015. gadā esmu ievēlēts Igaunijas parlamentā. Igaunijas parlamentā esmu Eiropas Savienības lietu komitejas un Ārlietu komitejas loceklis, kā arī frakcijas loceklis. Es esmu partijas “Tēvzeme un Res Publica Savienība” valdē un domē.

12.  Vai pēc iecelšanas Revīzijas palātas locekļa amatā Jūs atkāpsieties no visiem amatiem, kuros esat ievēlēts, un pārtrauksiet jebkādu aktīvu atbildīgu darbību politiskā partijā?

Jā, es atkāpšos no Igaunijas parlamenta deputāta amata un visiem vēlētajiem partijas vadības orgānu (valdē un domē) locekļa amatiem.

13.  Kā Jūs rīkotos gadījumā, ja nopietna pārkāpuma vai pat liela mēroga krāpšanas un/vai korupcijas lietā būtu iesaistītas personas no Jūsu dalībvalsts?

Krāpšana, korupcija vai būtiska noteikumu neievērošana grauj jebkuras demokrātiskas sabiedrības pamatus. Cīnīties pret šiem pārkāpumiem ir katra pilsoņa pienākums.

Visos savos iepriekšējos amatos esmu parādījis nesamierināmu attieksmi pret publisko līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu. Es uzskatu, ka ir būtiski gan preventīvi pasākumi, gan arī efektīvas kontroles funkcijas.

Gadījumā, ja savā gaidāmajā amatā es saskāršos ar pārkāpumiem manā izcelsmes valstī, es turpināšu rīkoties objektīvi un izturēšos pret tiem tāpat kā pret gadījumiem jebkurā citā dalībvalstī.

Revīzijas palātai ir labi izstrādātas procedūras par to, kā rīkoties tādos gadījumos. Es gatavojos stingri ievērot šos noteikumus.

Gadījumā, ja lieta attiektos uz personām, kuras es pazīstu jau agrāk, es uzskatu, ka ir nepieciešams atsevišķi apspriesties ar Revīzijas palātas priekšsēdētāju. Ar krāpšanu un korupciju saistītos gadījumos ir būtiski ne tikai pareizi rīkoties, bet arī tas, lai šī rīcība tiktu arī uztverta kā pareiza. Dažos gadījumos labākais risinājums var būt attiecīgās dalībvalsts loceklim atbildību par kādu revīzijas sadaļu nodot citas dalībvalsts loceklim.

Saistību izpilde

14.  Kādiem vajadzētu būt pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajiem elementiem ikvienā publiskajā iestādē? Kā Revīzijas palāta varētu palīdzēt to īstenot?

Budžeta līdzekļi, ko var izmantot publiskais sektors, nāk no nodokļu maksātāja kabatas. Tā tas ir arī ar ES budžetu. Nodokļu maksātājam ir likumīgas tiesības zināt, vai viņa nauda tiek izmantota pēc iespējas labāk. Citiem vārdiem sakot, budžeta līdzekļi ir jāizlieto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem — nauda jāizlieto taupīgi, lietderīgi un efektīvi.

Tāpat arī ES tiesību aktos (pamatlīgumā un finanšu regulā) ir paredzēts, ka budžeta līdzekļi ir jāizmanto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem.

Pareizas finanšu pārvaldības pamatprasības paredz pārvaldības, pārskatu un kontroles/revīzijas ķēdes izklāstīt skaidri un loģiski:

-  budžetu, mērķus un vēlamos rezultātus nosaka budžeta apstiprināšanas iestādes;

-  par budžeta īstenošanu atbildīgajai iestādei ir vajadzīgie resursi un pilnvaras, lai panāktu vēlamos rezultātus, un tā apstiprināto politiku īsteno prasībām atbilstošā veidā;

-  par budžeta īstenošanu atbildīgā iestāde ar norādītu regularitāti atskaitās par naudas izmantošanu un mērķu sasniegšanu;

-  kontroles/revīzijas iestādes (jo īpaši augstākā revīzijas iestāde) gan budžeta apstiprināšanas iestādei, gan plašākai sabiedrībai sniedz apliecinājumu par izpildiestādes sniegtās informācijas pareizību un atbilstību;

-  par budžetu lemjošās iestādes rūpīgi izskata izpildvaras darbības pārskatus, lai sniegtu nodokļu maksātājam pārliecību, ka viņa nodokļu nauda ir izmantota atbilstoši noteikumiem un efektīvi. Problēmu gadījumā izpildiestāde saņem konkrētas vadlīnijas, kā uzlabot situāciju.

Te es vēlos uzsvērt, ka visu šī procesa soļu gadījumā ir svarīgi nodrošināt lēmumu un pārskatu pārredzamību. Ir būtiski, lai visiem būtu vienlīdz skaidrs, kas Komisijai un dalībvalstu iestādēm bija jāsasniedz un ko tās faktiski sasniedza.

Pārskatā jāietver ne tikai tūkstošiem faktu, bet tam ir jābūt konsolidētam parlamentam un sabiedrībai viegli pieejamas un saprotamas informācijas veidā.

Revīzijas palāta kā ES augstākā revīzijas iestāde var un tai arī vajadzētu veicināt minēto pārvaldības, pārskatu un kontroles ķēžu saprātīgu un efektīvu darbību. Protams, vispirms ir jānodrošina, ka tā savu minimālo lomu veic nevainojami, proti, ziņo par to, vai izpildvaras rīcība un pārskati nodrošinātu līdzekļu taupīgu, lietderīgu un efektīvu izmantošanu.

Esmu pārliecināts, ka Revīzijas palāta var vairāk veicināt arī visas ES finanšu izmantošanas uzlabošanu. Nesen publicētais īpašais ziņojums Nr. 27/2016 “Pārvaldība Eiropas Komisijā: vai tiek izmantota labākā prakse?” ir solis pareizajā virzienā. Es varu tikai atbalstīt Revīzijas palātas viedokli, ka Komisijai ir jārāda piemērs pārvaldības jomā un jāuzņemas vadoša loma labākās prakses izstrādē.

15.  Saskaņā ar Līgumu Revīzijas palāta palīdz Parlamentam tā kontroles pilnvaru īstenošanā attiecībā uz budžeta izpildi. Kā Jūs vēl vairāk uzlabotu Revīzijas palātas un Eiropas Parlamenta (konkrētāk, Budžeta kontroles komitejas) sadarbību nolūkā palielināt vispārējo izdevumu publisko uzraudzību un to lietderīgumu?

Šobrīd vēl vērojot no malas, Revīzijas palātas un Eiropas Parlamenta un jo īpaši tā Budžeta kontroles komitejas sadarbība pastāvīgi šķiet aktīva. Revīzijas palātas veikums ir pamanāms. Šķiet, ka kvantitatīvi ir sasniegtas zināmas robežas. Aptuveni 40 lietderības revīzijas ziņojumiem gadā vajadzētu būt vairāk nekā pietiekamam skaitam.

Revīzijas palāta var palīdzēt Eiropas Parlamentam tā budžeta kontroles uzdevumu izpildē pirmām kārtām ar piemērotākiem un savlaicīgiem revīzijas ziņojumiem. Šajā nolūkā pašiem ir jācenšas uzticēto revīzijas darbu izpildīt augstākā līmenī. Tomēr ir arī svarīgi aktīvi uzklausīt Parlamenta vēlmes attiecībā uz iespējamiem revīzijas tematiem.

Es uzskatu, ka Revīzijas palātas revīziju efektivitātes uzlabošanas nolūkā būtu svarīgi to apspriešanu veikt arī citās Parlamenta komitejās. Protams, tas ir Parlamenta iekšējs jautājums, kā organizēt savu darbu, bet, piemēram, lauksaimniecības tehnisko revīziju apspriešana varētu sniegt būtisku informāciju attiecīgās jomas komitejai.

Es personīgi esmu gatavs izmantot visu savu pieredzi, lai atbalstītu sadarbību starp šīm abām iestādēm nolūkā veicināt Eiropas projekta izdošanos. Es uzskatu, ka Revīzijas palāta ar savu darbu var būtiskā mērā palīdzēt Eiropas Parlamentam un tādējādi palīdzēt arī atjaunot pilsoņu uzticēšanos ES un tās iestādēm.

16.  Kāda, Jūsuprāt, ir lietderības revīzijas veikšanas pievienotā vērtība un kā iegūtie dati būtu jāizmanto pārvaldības procesā?

Kad es biju Igaunijas valsts kontrolieris, īpaši uzmanību pievērsu lietderības revīziju attīstīšanai. Tomēr es to darīju ne tikai ar mērķi attīstīt šo moderno revīzijas produktu, bet galvenokārt tādēļ, lai lietderības revīziju veikšana paaugstinātu līmeni visā publiskajā pārvaldē.

Lietderības revīziju efektivitāte pirmām kārtām ir atkarīga no pareizas un savlaicīgas tematu izvēlēšanās. Ļoti nevainojami veikta revīzija par kādu mazsvarīgu tematu nesniegs lielu pievienoto vērtību sabiedrībai. Revīzijas palātas 2014. gada salīdzinošajā novērtēšanā ir iekļauti daudzi labi ieteikumi par to, kā vislabāk izmantot Revīzijas palātas pieredzi lietderības revīziju jomā.

Lietderības revīziju efektivitātes kritērijam vajadzētu būt izmaiņām faktiskajā vidē. Problēmu faktiska atrisināšana, nepieņemtie priekšlikumi un izpildītie priekšlikumi. Paturu prātā, ka revidenta un revidējamās iestādes panākumus nevar mērīt pēc pieņemto un īstenoto ieteikumu daudzuma. Tas ātri vien noved pie situācijas, kad tiek formulēti abpusēji izdevīgi priekšlikumi. Tomēr dažreiz ir nepieciešams labā nozīmē lauzt izpildvaras darbības rutīnu, un šādos gadījumos ir nepieciešama Eiropas Parlamenta izpratne un atbalsts.

Lietderības revīziju efektivitātes nolūkā ir svarīgi, lai būtu partneris, kas ir ieinteresēts konstatēto problēmu risināšanā. Budžeta kontroles komiteja ir lielisks partneris Revīzijas palātai. Nav nekādu šaubu, ka šī komiteja īsteno parlamentāro kontroli pār izpildvaras darbību šā vārda pilnā nozīmē. Tāpat ir svarīgi, lai revidējamā iestāde (šajā gadījumā Komisija) gūtu izpratni par problēmu esamību un veiktu būtiskus pasākumus situācijas uzlabošanai.

Viena no būtiskām lietderības revīzijas iezīmēm ir iespēja koncentrēties ne tikai uz negatīvajiem aspektiem. Lietderības revīzija var būt ļoti efektīva, ja tiek konstatētas labas prakses un sniegta informācija par tām.

17.  Kā varētu uzlabot Revīzijas palātas, dalībvalstu revīzijas iestāžu un Eiropas Parlamenta (Budžeta kontroles komitejas) sadarbību saistībā ar ES budžeta revīziju?

LESD ir prasība Eiropas Revīzijas palātai un dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm sadarboties savstarpējas uzticības garā, tomēr saglabājot savu neatkarību.

Šāda veida sadarbība notiek tā dēvētās kontaktkomitejas ietvaros. Mana līdzšinējā pieredze liecina, ka Revīzijas palāta ir ļoti aktīva, veicinot šāda veida sadarbību. Esmu apņēmības pilns atbalstīt revīzijas jomas sadarbības padziļināšanu starp Revīzijas palātu un dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm.

Manuprāt, šādai sadarbībai ir lielākas iespējas lietderības revīzijas jomā. Un jo īpaši tas attiecas uz jomām, kur globālas problēmas būtu mērķtiecīgi revidēt, izmantojot starptautisko sadarbību. Globālās sasilšanas un enerģētikas tematus, piemēram, būtu lietderīgi aplūkot, izmantojot pēc iespējas plašāku pieeju. Nesen arī kontaktkomiteja pauda atbalstu iespējai padziļināt sadarbību šajās jomās.

Attiecībā uz lietderības revīzijām Revīzijas palātai ir jābūt atvērtai un jāsniedz sava revīzijas metodika (piemēram, revīzijas jautājumi par lauksaimniecības atbalstu) visām ieinteresētajiem revīzijas un kontroles iestādēm. Tas ļautu nodrošināt, ka veiktās pārbaudes būtu ar vienādu apjomu, un līdz ar to visas kontroles ķēdes iestādes varētu labāk izmantot citu iestāžu darbu. Pašreizējā kopīgo revīziju prakse dalībvalstīs dažādu iemeslu dēļ nav nodrošinājusi gaidītos rezultātus. Vienlaikus vēlos norādīt, ka diezgan daudzām augstākajām revīzijas iestādēm ir sava loma ES līdzekļu kontroles ķēdē, kas nozīmē, ka tās ir sertificējošas iestādes vairākās dalībvalstīs.

Eiropas Parlamenta vēlmes sadarboties ES budžeta revīzijas jomā Revīzijas palātai, protams, ir nopietni jāņem vērā. Revīzijas palātai vajadzētu ne tikai tās pieņemt, bet arī pašai aktīvi piedāvāt izvēles iespējas.

18.  Kā jūs uzlabotu Revīzijas palātas ziņošanu Eiropas Parlamentam, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju par to datu precizitāti, kuras dalībvalstis ir iesniegušas Eiropas Komisijai?

Revīzijas palātas revīziju ziņojumi ir būtiska informācija Eiropas Parlamentam un Padomei, ko tie var izmantot ikgadējās ES budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā.

No ES budžeta līdzekļiem 80 % izlieto dalībvalstu pārvaldes iestādes. Līdz ar to vienmēr var leģitīmi prasīt, lai dalībvalstis atskaitās ne tikai par šīs naudas izmantošanas atbilstību noteikumiem, bet arī par efektivitāti. Eiropas Komisija atbild par to, lai sniegtā informācija būtu lietderīga un pareiza. Revīzijas palātas kā neatkarīga ārējā revidenta loma ir ar ziņojumu palīdzību informēt Eiropas Parlamentu, Padomi un sabiedrību, ka dalībvalstu un Komisijas sniegtie dati ir atbilstīgi un pareizi.

Es labi saprotu, ka Parlaments vēlētos saņemt vairāk un pirmām kārtām uzticamāku informāciju par dalībvalstu iestāžu darbību attiecībā uz to līdzatbildībā esošajiem budžeta līdzekļiem. Esmu pārliecināts, ka Revīzijas palātai šī vēlme ir jāņem vērā savu revīziju plānošanā. No pašreizējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras esmu sapratis, ka arī Revīzijas palāta meklē risinājumus.

Tomēr vidējā termiņā būtu rūpīgi jāizskata, vai informācija, ko dalībvalstis un Komisija sniedz, ir tieši tā, kas ir nepieciešama budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai vai citām uzraudzības procedūrām. Aplūkojot dažādu Komisijas ģenerāldirektorātu sniegto informāciju (gada darbības pārskati), šķiet, ka dažos gadījumos birokrāti izmanto taktiku noslīcināt klientu informācijas pārpilnībā. Pašreizējā plānošanas perioda atskaite galvenokārt ir vērsta uz atbilstības informācijas sniegšanu (kļūdu īpatsvars fondā X un fondā Z). Tomēr ne mazāk būtiska ir informācija par efektīvu budžeta izmantošanu. Komisija pēdējā gada laikā ir sākusi vairāk runāt par līdzekļu izmantošanas efektivitāti. Vēlos pievērst uzmanību, ka šī plānošanas perioda noteikumi ir pieņemti jau pirms pāris gadiem. Tomēr es uzskatu, ka Revīzijas palāta šeit varētu pastiprināt savus centienus un aktīvi veicināt pārdomas par to, kā uzlabot ES līdzekļu izlietojuma efektivitāti, vienlaikus paturot prātā, ka arī noteikumu ievērošana ir būtiska. Labas gribas gadījumā arī gaidāmo daudzgadu budžeta struktūras vidusposma pārskatu varētu izmantot, lai optimizētu ziņošanas sistēmu un padarītu to atbilstošāku Eiropas Parlamenta un nodokļu maksātāju gaidām.

Citi jautājumi

19.  Vai Jūs atsauksiet savu kandidatūru, ja Parlamenta atzinums par Jūsu iecelšanu par Revīzijas palātas locekli būs negatīvs?

Katram Revīzijas palātas loceklim amata pienākumu sekmīgai veikšanai obligāts priekšnoteikums ir Eiropas Parlamenta uzticība.

Esmu pārliecināts, ka mana līdzšinējā profesionālā un dzīves pieredze pilnībā atbilst Eiropas Revīzijas palātas loceklim izvirzītajām prasībām.

Gadījumā, ja Eiropas Parlaments tomēr uzskatītu, ka ir pamats apšaubīt manu atbilstību Revīzijas palātas loceklim izvirzītajām amata prasībām un/vai manu neatkarību, es lūgšu Igaunijas Republikas valdību atsaukt manu kandidatūru.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Revīzijas palātas locekļu kolēģijas daļēja atjaunošana — Igaunijas kandidāts

Atsauces

12886/2016 – C8-0445/2016 – 2016/0817(NLE)

Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums

27.10.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CONT

21.11.2016

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Bart Staes

14.11.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

5.12.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

15

5

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Martina Dlabajová, Luke Ming Flanagan, Ingeborg Gräßle, Bogusław Liberadzki, Verónica Lope Fontagné, Monica Macovei, Georgi Pirinski, Bart Staes, Indrek Tarand, Michael Theurer, Marco Valli, Derek Vaughan, Tomáš Zdechovský, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Caterina Chinnici, Andrey Novakov, Julia Pitera, Miroslav Poche, Patricija Šulin

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Tunne Kelam

Iesniegšanas datums

8.12.2016

Juridisks paziņojums