Procedūra : 2015/0289(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0377/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0377/2016

Debates :

PV 01/02/2017 - 19
CRE 01/02/2017 - 19

Balsojumi :

PV 02/02/2017 - 7.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0015

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 382kWORD 141k
9.12.2016
PE 583.934v01-00 A8-0377/2016

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008

(COM(2015)0636 – C8-0393/2015 – 2015/0289(COD))

Zivsaimniecības komiteja

Referente: Linnéa Engström

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PIELIKUMS. STRUKTŪRU VAI PERSONU, KAS DEVUŠAS IEGULDĪJUMU ZIŅOJUMA PROJEKTA SAGATAVOŠANĀ
 Attīstības komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008

(COM(2015)0636 – C8-0393/2015 – 2015/0289(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0636),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0393/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 26. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0377/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Savienība ir Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS)16 līgumslēdzēja puse, un tā ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada 4. augusta Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (ANO zivju krājumu nolīgums)17. Šajos starptautiskajos noteikumos ir noteikts princips, ka visām valstīm ir jāpieņem atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu jūras resursu ilgtspējīgu pārvaldību, un jāsadarbojas šajā nolūkā.

(2)  Savienība ir Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS)16 līgumslēdzēja puse, un tā ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada 4. augusta Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (ANO zivju krājumu nolīgums)17. Šajos starptautiskajos noteikumos ir noteikts princips, ka visām valstīm ir jāpieņem atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu jūras resursu ilgtspējīgu pārvaldību un saglabāšanu, un jāsadarbojas šajā nolūkā.

__________________

__________________

16 Padomes 1998. gada 23. marta Lēmums 98/392/EK par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

16 Padomes 1998. gada 23. marta Lēmums 98/392/EK par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

17 Padomes 1998. gada 8. jūnija Lēmums 98/414/EK par Nolīguma par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju sugu krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu Eiropas Kopienas ratifikāciju (OV L 189, 3.7.1998., 14. lpp.).

17 Padomes 1998. gada 8. jūnija Lēmums 98/414/EK par Nolīguma par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju sugu krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu Eiropas Kopienas ratifikāciju (OV L 189, 3.7.1998., 14. lpp.).

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a)  Starptautiskais Jūras tiesību tribunāls 2015. gada 2. aprīlī sniedza konsultatīvu atzinumu, atbildot uz Rietumāfrikas apakšreģionālās zvejniecības komisijas pieprasījumu. Konsultatīvajā atzinumā apstiprināts, ka Savienība ir atbildīga par to kuģu darbībām, kas kuģo ar dalībvalstu karogu, un šajā jomā Savienībai ir jāīsteno pienācīga rūpība.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Visi FAO locekļi, tostarp Savienība un tās jaunattīstības partnervalstis, 2014. gadā vienbalsīgi pieņēma Brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par ilgtspējīgas mazapjoma zvejas saglabāšanu pārtikas nodrošinājuma un nabadzības izskaušanas kontekstā, kuru 5.7 punktā uzsvērts, ka, slēdzot ar trešām valstīm un trešām pusēm nolīgumus par resursu pieejamību, pienācīgi jāņem vērā mazapjoma zvejas intereses.

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b)  FAO Brīvprātīgi piemērojamajās pamatnostādnēs par ilgtspējīgu mazapjoma zvejniecību saglabāšanu pārtikas nodrošinājuma un nabadzības izskaušanas kontekstā tiek prasīts pieņemt pasākumus zivsaimniecības resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai ilgtermiņā, kā arī pasākumus pārtikas ražošanas ekoloģiskā pamata nodrošināšanai, uzsverot, cik svarīgi zvejas darbībām, kas tiek veiktas ārpus Savienības, ir tādi vides standarti, kas ietver ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā, līdztekus piesardzīgai pieejai, lai atjaunotu un uzturētu izmantotos krājumus tādā līmenī, kas līdz 2015. gadam, kur vien iespējams, pārsniegtu maksimālo nozveju un līdz 2020. gadam to panāktu attiecībā uz visiem zivju krājumiem.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Starptautiskā mērogā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta jautājumam par karoga valsts un attiecīgā gadījumā starptautiskās karoga organizācijas pienākumiem un līdzāspastāvošo atbildību un saistībām attiecībā uz atklātās jūras dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību saskaņā ar UNCLOS. Tāpat uzmanība tiek pievērsta arī paralēlai piekrastes valsts jurisdikcijai un karoga valsts jurisdikcijai, attiecīgā gadījumā arī starptautiskās karoga organizācijas jurisdikcijai, saistībā ar pienācīgas rūpības pienākumu, kas izriet no UNCLOS, proti, nodrošināt jūras bioloģisko resursu pienācīgu saglabāšanu jūras apgabalos, kas ir valstu jurisdikcijā. Pienācīgas rūpības pienākums ir valsts pienākums pielikt vislielākās pūles un darīt visu iespējamo, lai aizkavētu nelegālu zveju, un tas ietver pienākumu pieņemt vajadzīgos administratīvos un noteikumu izpildes pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tās karoga zvejas kuģi, tās valstspiederīgie vai zvejas kuģi, kas darbojas tās ūdeņos, neiesaistās darbībās, ar kurām pārkāpj piemērojamos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Šo iemeslu dēļ ir svarīgi Savienības zvejas kuģu darbības ārpus Savienības ūdeņiem, kā arī ar to saistīto pārvaldības sistēmu organizēt tādā veidā, lai Savienības starptautiskās saistības varētu tikt efektīvi un rezultatīvi izpildītas un lai netiktu pieļautas situācijas, kurās Savienībai varētu pārmest starptautiski prettiesiskas darbības.

(5)  Starptautiskā mērogā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta jautājumam par karoga valsts un attiecīgā gadījumā starptautiskās karoga organizācijas pienākumiem un līdzāspastāvošo atbildību un saistībām attiecībā uz atklātās jūras dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību saskaņā ar UNCLOS. Tāpat uzmanība tiek pievērsta arī paralēlai piekrastes valsts jurisdikcijai un karoga valsts jurisdikcijai, attiecīgā gadījumā arī starptautiskās karoga un piekrastes organizācijas jurisdikcijai, saistībā ar pienācīgas rūpības pienākumu, kas izriet no UNCLOS, proti, nodrošināt jūras bioloģisko resursu pienācīgu saglabāšanu jūras apgabalos, kas ir valstu jurisdikcijā. Starptautiskā Jūras tiesību tribunāla (ITLOS) konsultatīvais atzinums, kas tika sniegts, atbildot uz Rietumāfrikas apakšreģionālās zvejniecības komisijas jautājumiem, apstiprināja, ka Savienībai ir starptautiska atbildība pret trešām valstīm un starptautiskām organizācijām par tās zvejas kuģu darbībām, un šāda atbildība nozīmē, ka Savienībai ir jārīkojas ar pienācīgu rūpību. Pienācīgas rūpības pienākums ir valsts pienākums pielikt vislielākās pūles un darīt visu iespējamo, lai aizkavētu nelegālu zveju, un tas ietver pienākumu pieņemt vajadzīgos administratīvos un noteikumu izpildes pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tās karoga zvejas kuģi, tās valstspiederīgie vai zvejas kuģi, kas darbojas tās ūdeņos, neiesaistās darbībās, ar kurām pārkāpj piemērojamos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Šo iemeslu dēļ, kā arī lai kopumā nostiprinātu zilo ekonomiku, ir svarīgi Savienības zvejas kuģu darbības ārpus Savienības ūdeņiem, kā arī ar to saistīto pārvaldības sistēmu organizēt tādā veidā, lai Savienības starptautiskās saistības varētu tikt efektīvi un rezultatīvi izpildītas un lai netiktu pieļautas situācijas, kurās Savienībai varētu pārmest starptautiski prettiesiskas darbības.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Savienība Apvienoto Nāciju Organizācijas 2015. gada 25. septembra augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību ir uzņēmusies saistības īstenot rezolūciju, kurā iekļauts noslēguma dokuments „Mūsu pasaules pārveide — ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gada perspektīvā”, tostarp īstenot Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 14 — "Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus" un ar to saistītos uzdevumus, kā arī Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 12 — "Nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas modeļus", un ar šiem mērķiem saistītos uzdevumus.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

6. apsverums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Savienības ārējai zivsaimniecības politikai būtu jāatspoguļo rezultāti, kas iezīmējušies pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas 2012. gada konferences par ilgtspējīgu attīstību “Rio+20”19, kā arī starptautiskās norises cīņā pret savvaļas dzīvnieku un augu nelegālo tirdzniecību.

(6)  Savienības ārējai zivsaimniecības politikai un tirdzniecības politikai būtu jāatspoguļo rezultāti, kas iezīmējušies pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas 2012. gada konferences par ilgtspējīgu attīstību “Rio+20”19, un ES rīcības plāna savvaļas floras un faunas nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai pieņemšanas, un starptautiskās norises cīņā pret savvaļas dzīvnieku un augu nelegālo tirdzniecību, kā arī jaunie Ilgtspējīgas attīstības mērķi (17 mērķi mūsu pasaules pārveidei, tostarp mērķis Nr. 14 — "Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un to resursus"), ko ANO pieņēma 2015. gada septembrī.

__________________

__________________

19 Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2012. gada 27. jūlija Rezolūcija A/Res/66/288 par Rio+20 konferences rezultātiem “Nākotne, kādu mēs vēlamies”.

19 Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2012. gada 27. jūlija Rezolūcija A/Res/66/288 par Rio+20 konferences rezultātiem “Nākotne, kādu mēs vēlamies”.

Grozījums Nr.    8

Regulas priekšlikums

7. apsverums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/201320 (“pamatregula”), ir nodrošināt to, ka zvejas darbības ir vidiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas saskaņā ar ekonomisko, sociālo un nodarbinātības ieguvumu nodrošināšanas mērķiem, un ka tās veicina pārtikas pieejamību.

(7)  Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/201320 (“pamatregula”), ir nodrošināt to, ka zvejas darbības ir vidiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas saskaņā ar ekonomisko, sociālo un nodarbinātības ieguvumu nodrošināšanas mērķiem, kā arī saskaņā ar mērķi atjaunot un uzturēt zivju krājumus virs tāda līmeņa, kas var nodrošināt maksimāli ilgtspējīgu nozvejas apjomu, un ka tās veicina pārtikas pieejamību. Šīs politikas īstenošanā ir arī jāņem vērā attīstības sadarbības mērķi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. panta 1. punkta otro daļu.

__________________

__________________

20 Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

20 Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Pamatregulā noteikta arī prasība, ka ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem jāattiecas vienīgi uz nozvejas pārpalikumu, kā minēts UNCLOS 62. panta 2. un 3. punktā.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

8. apsverums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Regulation (EU) Regulā (ES) Nr. 1380/2013 uzsvērts, ka Savienībai jāpopularizē KZP mērķi starptautiskā mērogā, nodrošinot to, ka Savienības zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem pamatojas uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un vienlaikus veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības un trešo valstu operatoriem.

(8)  Pamatregulā uzsvērts, ka Savienībai jāpopularizē KZP mērķi starptautiskā mērogā, nodrošinot to, ka Savienības zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem pamatojas uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un vienlaikus veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības un trešo valstu operatoriem. Trešo valstu pieņemtie sociālās jomas un vides tiesību akti var atšķirties no Savienības tiesību aktiem šajās jomās, kā rezultātā uz zvejas flotēm attiecas atšķirīgi standarti. Šāda situācija var novest pie tā, ka tiek atļautas zvejas darbības, kas neatbilst jūras resursu ilgtspējīgai pārvaldībai. Tādēļ ir jānodrošina saskaņotība starp Savienības vides, zivsaimniecības, tirdzniecības un attīstības jomas darbībām, jo īpaši gadījumos, kad tas skar to jaunattīstības valstu zivsaimniecības, kurām ir zema administratīvā kapacitāte un augsts korupcijas risks.

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

9. apsverums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 tika izstrādāta ar mērķi izveidot kopēju pamatu atļauju izdošanai attiecībā uz zvejas darbībām, ko Savienības kuģi veic ārpus Savienības ūdeņiem, lai tādā veidā atbalstītu cīņu pret NNN zveju un labāk kontrolētu un uzraudzītu ES floti visā pasaulē.

(9)  Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 tika izstrādāta ar mērķi izveidot kopēju pamatu atļauju izdošanai attiecībā uz zvejas darbībām, ko Savienības kuģi veic ārpus Savienības ūdeņiem, lai tādā veidā atbalstītu cīņu pret NNN zveju un labāk kontrolētu un uzraudzītu Savienības floti visā pasaulē, kā arī attiecībā uz nosacījumiem atļaujas piešķiršanai trešo valstu kuģiem, kas zvejo Savienības ūdeņos.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

12. apsverums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Šīs regulas pamatprincips ir tāds, ka ikvienam Savienības kuģim, kas zvejo ārpus Savienības ūdeņiem, būtu jāsaņem karoga dalībvalsts atļauja un jātiek attiecīgi uzraudzītam neatkarīgi no tā, kur un kādā regulējumā tas darbojas. Atļaujas izdošanai vajadzētu būt atkarīgai no tā, vai ir izpildīts kopēju atļaujas izdošanas kritēriju pamatkopums. Informācijai, ko dalībvalstis apkopo un iesniedz Komisijai, būtu jādod Komisijai iespēja jebkurā laikā iesaistīties visu Savienības zvejas kuģu zvejas darbību uzraudzībā jebkurā apgabalā ārpus Savienības ūdeņiem.

(12)  Šīs regulas pamatprincips ir tāds, ka ikvienam Savienības kuģim, kas zvejo ārpus Savienības ūdeņiem, būtu jāsaņem karoga dalībvalsts atļauja un jātiek attiecīgi uzraudzītam neatkarīgi no tā, kur un kādā regulējumā tas darbojas. Atļaujas izdošanai vajadzētu būt atkarīgai no tā, vai ir izpildīts kopēju atļaujas izdošanas kritēriju pamatkopums. Informācijai, ko dalībvalstis apkopo un iesniedz Komisijai, būtu jādod Komisijai iespēja jebkurā laikā iesaistīties visu Savienības zvejas kuģu zvejas darbību uzraudzībā jebkurā apgabalā ārpus Savienības ūdeņiem. Tas nepieciešams, lai Komisija varētu pildīt savus Līgumu uzraudzītājas pienākumus.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)   Pēdējos gados ir vērojami būtiski uzlabojumi Savienības ārējā zivsaimniecības politikā — nosacījumu jomā, kā arī ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN) jomā, kā arī attiecībā uz rūpību, ar kādu šie noteikumi tiek īstenoti. Savienības flotes zvejas iespēju saglabāšanai IZPN satvarā vajadzētu būt Savienības ārējas zivsaimniecības politikas prioritārajam mērķim, kā arī līdzīgi nosacījumi būtu jāpiemēro Savienības darbībām, kas nav IZPN darbības jomā.

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

12.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12b)  Komisijai vajadzētu būt vidutājai, kad rodas situācijas saistībā ar zvejas atļauju anulēšanu, apturēšanu vai grozīšanu, pamatojoties uz pierādījumiem par smagiem pārkāpumiem zvejas resursu izmantošanas jomā.

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Karoga maiņas darbības kļūst par problēmu tad, kad to mērķis ir apiet KZP noteikumus vai pastāvošos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Tāpēc Savienībai būtu jāspēj definēt, atklāt un aizkavēt šādas darbības. Visā kuģa darbmūžā būtu jānodrošina atbilstības vēstures izsekojamība un pienācīga līdzsekošana. Šajā nolūkā būtu jāizmanto arī prasība, ka Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai (SJO) ir jāpiešķir unikāls kuģa numurs.

(14)  Karoga maiņas darbības kļūst par problēmu tad, kad to mērķis ir apiet KZP noteikumus vai pastāvošos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Tāpēc Savienībai būtu jāspēj definēt, atklāt un aizkavēt šādas darbības. Savienības operatoram piederoša kuģa visā darbmūžā būtu jānodrošina atbilstības vēstures izsekojamība un pienācīga līdzsekošana neatkarīgi no tā ar kādu karogu vai karogiem tas kuģo. Šajā nolūkā būtu jāizmanto arī prasība, ka Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai (SJO) ir jāpiešķir unikāls kuģa numurs.

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Trešās valsts ūdeņos Savienības kuģi var darboties vai nu saskaņā ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem, kas noslēgti starp Savienību un trešām valstīm, vai arī saņemot tiešas zvejas atļaujas no trešām valstīm, ja ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums nav spēkā. Abos gadījumos šīs darbības būtu jāveic pārredzamā un ilgtspējīgā veidā. Tāpēc būtu jāpilnvaro karoga dalībvalstis, vadoties pēc noteikta kritēriju kopuma un veicot uzraudzību, atļaut to karoga kuģiem pieprasīt un saņemt tiešas atļaujas no trešām piekrastes valstīm. Zvejas darbība būtu jāatļauj tad, kad karoga dalībvalsts ir pārliecinājusies par to, ka attiecīgā darbība nekaitēs ilgtspējai. Ja vien Komisijai nav citu iebildumu, būtu jāatļauj karoga dalībvalsts un piekrastes valsts atļauju saņēmušajam operatoram sākt zvejas darbību.

(15)  Trešās valsts ūdeņos Savienības kuģi var darboties vai nu saskaņā ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem, kas noslēgti starp Savienību un trešām valstīm, vai arī saņemot tiešas zvejas atļaujas no trešām valstīm, ja ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums nav spēkā. Abos gadījumos šīs darbības būtu jāveic pārredzamā un ilgtspējīgā veidā. Tāpēc būtu jāpilnvaro karoga dalībvalstis, vadoties pēc noteikta kritēriju kopuma un veicot uzraudzību, atļaut to karoga kuģiem pieprasīt un saņemt tiešas atļaujas no trešām piekrastes valstīm. Zvejas darbība būtu jāatļauj tad, kad karoga dalībvalsts ir pārliecinājusies par to, ka attiecīgā darbība nekaitēs ilgtspējai. Ja vien Komisijai nav citu pienācīgi pamatotu iebildumu, būtu jāatļauj karoga dalībvalsts un piekrastes valsts atļauju saņēmušajam operatoram sākt zvejas darbību.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Īpašs jautājums, kas saistīts ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem, ir to nepilnīgi izmantoto zvejas iespēju pārdale, kas rodas, kad zvejas iespējas, kas dalībvalstīm iedalītas ar attiecīgajām Padomes regulām, netiek izmantotas pilnībā. Tā kā piekļuves izmaksas, kas noteiktas ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumos, lielā mērā tiek finansētas no Savienības budžeta, pārdales sistēma ir būtiska, lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses un nodrošinātu to, ka netiek izšķiestas zvejas iespējas, par kurām ir samaksāts. Tāpēc ir skaidri jānosaka un jāuzlabo pārdales sistēma, kam vajadzētu būt galējam līdzeklim. Tās piemērošanai vajadzētu būt ierobežotai laikā, un tai nevajadzētu ietekmēt zvejas iespēju sākotnējo sadalījumu dalībvalstīm. Pārdale būtu jāveic tikai tad, kad attiecīgās dalībvalstis ir atteikušās no tiesībām savā starpā apmainīties ar zvejas iespējām.

(16)  Īpašs jautājums, kas saistīts ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem, ir to nepilnīgi izmantoto zvejas iespēju pārdale, kas rodas, kad zvejas iespējas, kas dalībvalstīm iedalītas ar attiecīgajām Padomes regulām, netiek izmantotas pilnībā. Tā kā piekļuves izmaksas, kas noteiktas ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumos, lielā mērā tiek finansētas no Savienības budžeta, pagaidu pārdales sistēma ir būtiska, lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses un nodrošinātu to, ka netiek izšķiestas zvejas iespējas, par kurām ir samaksāts. Tāpēc ir skaidri jānosaka un jāuzlabo pārdales sistēma, kam vajadzētu būt galējam līdzeklim. Tās piemērošanai vajadzētu būt ierobežotai laikā, un tai nevajadzētu ietekmēt zvejas iespēju sākotnējo sadalījumu dalībvalstīm, tādējādi tā neietekmētu relatīvo stabilitāti. Šī pārdale kā galējs līdzeklis būtu jāveic tikai tad, kad attiecīgās dalībvalstis ir atteikušās no tiesībām savā starpā apmainīties ar zvejas iespējām.

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  Par "neaktīviem nolīgumiem" dēvē nolīgumus, kurus valstis noslēgušas, bet to protokoli nav spēkā strukturālu vai apstākļu izraisītu iemeslu dēļ. Savienībai ir vairāki neaktīvi nolīgumi ar trešām valstīm. Tādējādi Savienības kuģiem nav atļauts zvejot ūdeņos, uz kuriem attiecas neaktīvie nolīgumi. Komisijai būtu jācenšas aktivizēt šos nolīgumus vai tos izbeigt.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Arī zvejas darbībām reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju pārziņā un atklātā jūrā būtu vajadzīga karoga dalībvalsts atļauja, un tām būtu jāatbilst reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas īpašajiem noteikumiem vai Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē zvejas darbības atklātā jūrā.

(17)  Arī zvejas darbībām reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju pārziņā un neregulētām zvejas darbībām atklātā jūrā būtu vajadzīga karoga dalībvalsts atļauja, un tām būtu jāatbilst reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas īpašajiem noteikumiem vai Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē zvejas darbības atklātā jūrā.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Fraktēšana var mazināt saglabāšanas un pārvaldības pasākumu rezultativitāti, kā arī negatīvi ietekmēt dzīvo jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Tāpēc jāizveido tiesiskais regulējums, kas palīdz Savienībai labāk uzraudzīt fraktētu Savienības zvejas kuģu darbības, pamatojoties uz to, ko pieņēmusi attiecīgā reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija.

(18)  Fraktēšana var mazināt saglabāšanas un pārvaldības pasākumu rezultativitāti, kā arī negatīvi ietekmēt dzīvo jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Tāpēc jāizveido tiesiskais regulējums, kas palīdz Savienībai labāk uzraudzīt tās darbības, ko veic zvejas kuģi, kas kuģo ar Savienības karogu un kurus fraktējuši trešās valsts operatori, pamatojoties uz to, ko pieņēmusi attiecīgā reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija.

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Procedūrām vajadzētu būt pārredzamām un paredzamām Savienības un trešo valstu operatoriem, kā arī attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

(19)  Procedūrām vajadzētu būt pārredzamām, praktiski īstenojamām un paredzamām Savienības un trešo valstu operatoriem, kā arī attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a)  Savienībai būtu jācenšas panākt vienādus konkurences apstākļus starptautiskā līmenī, lai Savienības zvejas flote varētu konkurēt ar citām zvejojošām valstīm, pieņemot attiecīgus tirgus piekļuves noteikumus visos gadījumos, kad stingrāki noteikumi tiek pieņemti attiecībā uz Savienības floti.

Grozījums Nr.    23

Regulas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. pants

1. pants

Priekšmets

Priekšmets

Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par to, kā izdod un pārvalda zvejas atļaujas:

Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par to, kā izdod un pārvalda zvejas atļaujas:

(a)  Savienības zvejas kuģiem, kas darbojas trešās valsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos, reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas pārziņā esošos ūdeņos, Savienības ūdeņos vai ārpus tiem, vai atklātā jūrā, un

(a)  Savienības zvejas kuģiem, kas veic zvejas darbības trešās valsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos, tādas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas, kurā Savienība ir līgumslēdzēja puse, pārziņā esošos ūdeņos, Savienības ūdeņos vai ārpus tiem, vai atklātā jūrā, un

(b)  trešās valsts zvejas kuģiem, kas darbojas Savienības ūdeņos.

(b)  trešās valsts zvejas kuģiem, kas veic zvejas darbības Savienības ūdeņos.

Grozījums Nr.    24

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – a apakšpunts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  “atbalsta kuģis” ir kuģis, kas nav aprīkots ar izmantošanai gataviem zvejas rīkiem, bet atvieglo, palīdz veikt vai sagatavo zvejas darbības;

(a)  “atbalsta kuģis” ir kuģis, kas nav aprīkots ar izmantošanai gataviem zvejas rīkiem, kas paredzēti zivju ķeršanai vai pievilināšanai, bet atvieglo, palīdz veikt vai sagatavo zvejas darbības;

Grozījums Nr.    25

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  "zvejas atļauja" ir atļauja, kas izdota Savienības zvejas kuģim vai trešās valsts zvejas kuģim un dod tam tiesības veikt konkrētas zvejas darbības noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā, ievērojot īpašus nosacījumus;

(b)  "zvejas atļauja" ir zvejas atļauja, kas izdota Savienības zvejas kuģim vai trešās valsts zvejas kuģim papildus tā zvejas licencei un kas dod tam tiesības veikt konkrētas zvejas darbības noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā, ievērojot īpašus nosacījumus;

Pamatojums

Grozījums, lai panāktu definīcijas saskaņotību ar kontroles regulas definīciju (4. panta 10. punkts).

Grozījums Nr.    26

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – f apakšpunts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  “novērotāju programma” ir reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas pārziņā esoša shēma, kas paredz, ka saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem uz zvejas kuģiem atrodas novērotāji, kuru mērķis ir pārliecināties par to, vai kuģis ievēro minētās organizācijas pieņemtos noteikumus.

(f)  “novērotāju programma” ir shēma, kas ir reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas, ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN), kā arī trešās valsts vai dalībvalsts pārziņā, kas paredz, ka saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem uz zvejas kuģiem atrodas novērotāji, kuru mērķis ir vākt datus un/vai pārliecināties par to, vai kuģis ievēro minētās organizācijas pieņemtos, IZPN vai valsts noteikumus.

Grozījums Nr.    27

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – fa apakšpunts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)  “līgumslēdzēja puse” ir līgumslēdzēja puse, kas noslēgusi starptautisku konvenciju vai nolīgumu, ar ko izveido reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju, kā arī valstis, zvejas tiesību subjekti vai jebkuri citi tiesību subjekti, kuri sadarbojas ar šādu organizāciju un kuriem attiecībā pret šādu organizāciju piešķirts statuss – sadarbīga puse, kas nav līgumslēdzēja puse;

Pamatojums

Šī regula ir jāsaskaņo ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008.

Grozījums Nr.    28

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – a apakšpunts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  tā saskaņā ar 1. un 2. pielikumu ir saņēmusi pilnīgu un pareizu informāciju par zvejas kuģi un ar to saistīto atbalsta kuģi vai kuģiem, tostarp par atbalsta kuģiem, kas nav Savienības kuģi;

(a)  tā saskaņā ar pielikumu ir saņēmusi pilnīgu un pareizu informāciju par zvejas kuģi un ar to saistīto atbalsta kuģi vai kuģiem, tostarp par atbalsta kuģiem, kas nav Savienības kuģi;

Pamatojums

Šā grozījuma autori ierosina vienkāršot pielikumus, padarot tos par vienu tekstu, lai tādējādi samazinātu birokrātisko slogu.

Grozījums Nr.    29

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – c apakšpunts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  zvejas kuģim un ikvienam ar to saistītajam atbalsta kuģim ir SJO numurs;

(c)  zvejas kuģim un ikvienam ar to saistītajam atbalsta kuģim ir SJO numurs, ja šāda prasība paredzēta Savienības tiesību aktos;

Pamatojums

Patlaban ES pieprasa SJO numuru tikai kuģiem, kas nav garāki par 15 metriem. Kuģu identificēšana, ko veic Starptautiskā Jūrniecības organizācija ir izrādījies ļoti sarežģīts process, jo kuģu skaits ir ļoti liels.

Grozījums Nr.    30

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – d apakšpunts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  operatoram un zvejas kuģim 12 mēnešu laikā pirms zvejas atļaujas pieteikuma iesniegšanas nav piemērotas sankcijas par smagu pārkāpumu saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. pantam un Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. pantam;

svītrots

Grozījums Nr.    31

Regulas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

6. pants

Karoga maiņas darbības

Karoga maiņas darbības

1.   Šo pantu piemēro kuģiem, kuri piecu gadu laikā pirms zvejas atļaujas pieteikuma iesniegšanas dienas ir bijuši:

1.   Šo pantu piemēro kuģiem, kuri divu gadu laikā pirms zvejas atļaujas pieteikuma iesniegšanas dienas ir bijuši:

(a)  izslēgti no Savienības zvejas flotes reģistra un kuru karogs ir nomainīts pret trešās valsts karogu, un

(a)  izslēgti no Savienības zvejas flotes reģistra un kuru karogs ir nomainīts pret trešās valsts karogu, un

(b)  pēc tam 24 mēnešu laikā no izslēgšanas dienas ir atkal iekļauti Savienības zvejas flotes reģistrā.

(b)  pēc tam ir atkal iekļauti Savienības zvejas flotes reģistrā.

2.   Karoga dalībvalsts zvejas atļauju drīkst izdot tikai tad, kad tā ir pārliecinājusies par to, ka laikposmā, kurā 1. punktā minētais kuģis darbojās ar trešās valsts karogu:

2.   Karoga dalībvalsts zvejas atļauju drīkst izdot tikai tad, kad tā ir pārbaudījusi, ka laikposmā, kurā 1. punktā minētais kuģis darbojās ar trešās valsts karogu:

tas nebija iesaistījies NNN zvejas darbībās un ka

(a)    tas nebija iesaistījies NNN zvejas darbībās; un ka

(b)  tas nedarbojās tādas valsts ūdeņos, kas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 31. un 33. pantu ir atzīta par nesadarbīgu trešo valsti.

(b)  tas nedarbojās tādas valsts ūdeņos, kas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 31. un 33. pantu ir atzīta par nesadarbīgu trešo valsti, nedz arī tādas trešās valsts ūdeņos, kas saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1026/2012 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir noteikta par valsti, kura atļauj neilgtspējīgu zveju.

3.   Šajā nolūkā operators sniedz visu karoga dalībvalsts pieprasīto informāciju, kas saistīta ar attiecīgo laikposmu un ietver vismaz šādus elementus:

3.   Šajā nolūkā operators sniedz šādu karoga dalībvalsts pieprasīto informāciju, kas saistīta ar laikposmu, kurā kuģis kuģoja ar trešās valsts karogu:

(a)  deklarāciju par nozveju un zvejas piepūli attiecīgajā laikposmā;

(a)  deklarāciju par nozveju un zvejas piepūli attiecīgajā laikposmā;

(b)  tās zvejas atļaujas kopiju, ko karoga valsts izdevusi uz attiecīgo laikposmu;

(b)  tās zvejas atļaujas kopiju, ko karoga valsts izdevusi uz attiecīgo laikposmu;

(c)  ikvienas tādas zvejas atļaujas kopiju, kas dod tiesības veikt zvejas darbības trešās valsts ūdeņos attiecīgajā laikposmā;

(c)  ikvienas tādas zvejas atļaujas kopiju, kas dod tiesības veikt zvejas darbības trešās valsts ūdeņos attiecīgajā laikposmā;

(d)  oficiālu paziņojumu, kurā norādītas kuģim vai operatoram attiecīgajā laikposmā piemērotās sankcijas un kuru sagatavojusi trešā valsts, pret kuras karogu bija nomainīts kuģa karogs.

(d)  oficiālu paziņojumu, kurā norādītas kuģim vai operatoram attiecīgajā laikposmā piemērotās sankcijas un kuru sagatavojusi trešā valsts, pret kuras karogu bija nomainīts kuģa karogs.

 

(da)   pilnīgu karogu vēsturi laikopsmā, kad kuģis bija izslēgts no Savienības flotes reģistra.

4.   Karoga dalībvalsts neizdod zvejas atļauju kuģim, kura karogs ir nomainīts:

4.   Karoga dalībvalsts neizdod zvejas atļauju kuģim, kura karogs ir nomainīts:

(a)  pret tādas trešās valsts karogu, kas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 31. un 33. pantu ir noteikta par NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu valsti vai iekļauta šādu valstu sarakstā, vai or

(a)  pret tādas trešās valsts karogu, kas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 31. un 33. pantu ir noteikta par NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu valsti vai iekļauta šādu valstu sarakstā, vai or

(b)  pret tādas trešās valsts karogu, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1026/2012 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir noteikta par valsti, kas atļauj ilgtnespējīgu zveju.

(b)  pret tādas trešās valsts karogu, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1026/2012 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir noteikta par valsti, kas atļauj neilgtspējīgu zveju.

5.   Šā panta 4. punktu nepiemēro, ja karoga dalībvalsts ir pārliecinājusies par to, ka, tiklīdz valsts tika noteikta par valsti, kas nesadarbojas NNN zvejas apkarošanā vai atļauj ilgtnespējīgu zveju, operators:

5.   Šā panta 4. punktu nepiemēro, ja karoga dalībvalsts ir pārliecinājusies par to, ka, tiklīdz valsts tika noteikta par valsti, kas nesadarbojas NNN zvejas apkarošanā vai atļauj neilgtspējīgu zveju, operators:

(a)  pārtrauca zvejas darbības un

(a)  pārtrauca zvejas darbības; un

(b)  sāka attiecīgās administratīvās procedūras, lai izslēgtu kuģi no trešās valsts zvejas flotes reģistra.

(b)  nekavējoties sāka attiecīgās administratīvās procedūras, lai izslēgtu kuģi no trešās valsts zvejas flotes reģistra.

Grozījums Nr.    32

Regulas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. pants

7. pants

Zvejas atļauju uzraudzība

Zvejas atļauju uzraudzība

1.   Kad operators iesniedz zvejas atļaujas pieteikumu, tas sniedz karoga dalībvalstij pilnīgus un pareizus datus.

1.   Kad operators iesniedz zvejas atļaujas pieteikumu, tas sniedz karoga dalībvalstij pilnīgus un pareizus datus.

2.   Operators nekavējoties informē karoga dalībvalsti par visām saistīto datu izmaiņām.

2.   Operators nekavējoties informē karoga dalībvalsti par visām saistīto datu izmaiņām.

3.   Karoga dalībvalsts uzrauga to, vai nosacījumi, uz kuru pamata zvejas atļauja tika izdota, ir izpildīti visā laikposmā, kurā minētā atļauja ir derīga.

3.   Karoga dalībvalsts vismaz reizi gadā uzrauga to, vai nosacījumi, uz kuru pamata zvejas atļauja tika izdota, ir izpildīti visā laikposmā, kurā minētā atļauja ir derīga.

4.   Ja nosacījums, uz kura pamata zvejas atļauja tika izdota, vairs netiek izpildīts, karoga dalībvalsts groza vai anulē atļauju un par to paziņo operatoram un Komisijai.

4.   Ja nosacījums, uz kura pamata zvejas atļauja tika izdota, vairs netiek izpildīts, karoga dalībvalsts pienācīgi rīkojas, tostarp groza vai anulē atļauju un nekavējoties par to paziņo operatoram un Komisijai, un attiecīgos gadījumos attiecīgās RZPO sekretariātam vai attiecīgajai trešai valstij.

5.   Pēc Komisijas pieprasījuma karoga dalībvalsts atsaka, aptur vai anulē atļauju gadījumos, kad tam ir īpaši svarīgi politiski iemesli, kas saistīti ar jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, pārvaldību un saglabāšanu vai ar nelegālas, nereģistrētas vai neregulētas zvejas aizkavēšanu vai ierobežošanu, vai gadījumos, kad Savienība ir nolēmusi apturēt vai pārtraukt attiecības ar attiecīgo trešo valsti.

5.   Pēc Komisijas pienācīgi pamatota pieprasījuma karoga dalībvalsts atsaka, aptur vai anulē atļauju:

 

(a)   ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar smagu apdraudējumu jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai, pārvaldībai un saglabāšanai;

 

(b)   smagu pārkāpumu gadījumā saistībā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. pantu vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta 1. punktu attiecībā uz nelegālu, nereģistrētu vai neregulētu (NNN) zveju, vai lai to novērstu, ja ir liels risks, ka tā varētu notikt; vai

 

(c)   gadījumos, kad Savienība ir nolēmusi apturēt vai pārtraukt attiecības ar attiecīgo trešo valsti.

 

Pirmajā daļā minēto pienācīgi pamatoto pieprasījumu pamato ar atbilstīgu un pienācīgu informāciju. Komisija nekavējoties paziņo operatoram un karoga dalībvalstij par šādu pienācīgi pamatotu pieprasījumu. Pēc tam, kad izsniegts šāds Komisijas pieprasījums, 15 dienu laikposmā Komisija apspriežas ar karoga dalībvalsti.

6.   Ja karoga dalībvalsts neatsaka, negroza, neaptur vai neanulē atļauju saskaņā ar 4. un 5. punktu, Komisija var nolemt anulēt atļauju un informē par to karoga dalībvalsti un operatoru.

6.   Ja, beidzoties 5. pantā minētajam 15 dienu laikposmam, Komisija apstiprina savu pieprasījumu un karoga dalībvalsts neatsaka, negroza, neaptur vai neanulē atļauju saskaņā ar 4. un 5. punktu, Komisija pēc vēl piecu dienu laikposma var nolemt anulēt atļauju un informē par tās lēmumu karoga dalībvalsti un operatoru.

Grozījums Nr.    33

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Savienības zvejas kuģis zvejas darbības saistībā ar krājumiem, ko pārvalda RZPO, trešās valsts ūdeņos drīkst veikt tikai tad, ja šī valsts ir minētās RZPO līgumslēdzēja puse vai sadarbības partnere, kas nav līgumslēdzēja puse.

Savienības zvejas kuģis zvejas darbības saistībā ar krājumiem, ko pārvalda RZPO, trešās valsts ūdeņos drīkst veikt tikai tad, ja šī valsts ir minētās RZPO līgumslēdzēja puse vai sadarbības partnere, kas nav līgumslēdzēja puse. Ja IZPN ir noslēgti pirms ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena], šo pantu piemēro no ... [četri gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Pamatojums

Gvineja-Bisava, kurai ir zivsaimniecības nolīgums ar ES, nav līgumslēdzēja vai sadarbības puse nevienā reģionālā zvejniecības organizācijā. Tai ir jādod pietiekams laiks, lai veiktu nepieciešamos pasākumus un spētu segt izmaksas, kas saistītas ar pievienošanos reģionālai zvejniecības organizācijai.

Grozījums Nr.    34

Regulas priekšlikums

8. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Savienība var piešķirt daļu no nozares atbalsta finansējuma trešām valstīm, ar kurām tai ir IZPN, lai palīdzētu tām pievienoties RZPO.

Pamatojums

Pievienošanās izmaksas reģionālām zvejniecības organizācijām var būt pārāk lielas dažu to trešo valstu gadījumā, ar kurām ES ir zivsaimniecības nolīgumi.

Grozījums Nr.    35

Regulas priekšlikums

9. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Savienība nodrošina, ka ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi atbilst šīs regulas prasībām.

Pamatojums

ES nevajadzētu būt iespējai apspriest atkāpes no šīs regulas noteikumiem jaunos nolīgumos vai protokolos. Līdzīgs formulējums ir arī pamatregulā, piemēram, 31. pantā.

Grozījums Nr.    36

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  tā karoga dalībvalsts un

(a)  trešā valsts, kuras suverenitātē vai jurisdikcijā ir ūdeņi, kuros notiek zvejas darbības; un

Pamatojums

Dalībvalstij zvejas atļaujas būtu jāpiešķir vienīgi tad, kad trešā valsts ir atļāvusi kuģiem zvejot tās ūdeņos, un nevis pretēji.

Grozījums Nr.    37

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  trešā valsts, kuras suverenitāte vai jurisdikcijā ir ūdeņi, kuros notiek darbības.

(b)  tā karoga dalībvalsts.

Pamatojums

Dalībvalstij zvejas atļaujas būtu jāpiešķir vienīgi tad, kad trešā valsts ir atļāvusi kuģiem zvejot tās ūdeņos, un nevis pretēji.

Grozījums Nr.    38

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  operators ir samaksājis visas maksas un finanšu sankcijas, kuras trešās valsts kompetentā iestāde pieprasījusi pēdējo 12 mēnešu laikā.

(c)  operators ir samaksājis visas maksas; un

 

(ca)  operators ir samaksājis visas piemērojamās finanšu sankcijas, kuras noteikusi trešās valsts kompetentā iestāde pēc tam, kad ir pabeigtas piemērojamās juridiskās procedūras.

Grozījums Nr.    39

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(cb)  zvejas kuģim ir trešās valsts izsniegta atļauja.

Pamatojums

Dalībvalstij nebūtu jāpiešķir nekādas atļaujas kamēr trešā valsts nav sniegusi savu apstiprinājumu — tādējādi tiks panākta lielāka juridiskā noteiktība.

Grozījums Nr.    40

Regulas priekšlikums

12. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12. pants

12. pants

Zvejas atļauju pārvaldība

Zvejas atļauju pārvaldība

1.   Tiklīdz karoga dalībvalsts ir izdevusi zvejas atļauju, tā nosūta Komisijai attiecīgo pieteikumu uz trešās valsts atļauju.

1.   Tiklīdz karoga dalībvalsts ir pārbaudījusi, ka ir izpildīti 11. panta a), b) un c) punktā minētie nosacījumi, tā nosūta Komisijai attiecīgo pieteikumu, lai saņemtu trešās valsts atļauju.

2.   Pieteikumā, kas minēts 1. punktā, norāda 1. un 2. pielikumā prasīto informāciju un visus citus datus, kas prasīti saskaņā ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu.

2.   Pieteikumā, kas minēts 1. punktā, norāda pielikumā prasīto informāciju un visus citus datus, kas prasīti saskaņā ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu.

3.   Karoga dalībvalsts nosūta pieteikumu Komisijai vismaz 10 kalendāra dienas pirms pieteikumu nosūtīšanas termiņa, kas noteikts ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā. Komisija var lūgt karoga dalībvalstij jebkādu papildu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu.

3.   Karoga dalībvalsts nosūta pieteikumu Komisijai vismaz 15 kalendāra dienas pirms pieteikumu nosūtīšanas termiņa, kas noteikts ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā. Komisija var nosūtīt karoga dalībvalstij pienācīgi pamatotu pieprasījumu par jebkādu papildu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu.

4.   Kad Komisija ir pārliecinājusies par to, ka 11. panta nosacījumi ir izpildīti, tā nosūta pieteikumu trešai valstij.

4.   Komisija 10 kalendāro dienu laikā no pieteikuma saņemšanas vai 15 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas, ja ir pieprasīta papildu informācija saskaņā ar 3. punktu, veic sākotnējo izvērtējumu, lai konstatētu vai ir izpildīti 11. pantā minētie nosacījumi. Pēc tam Komisija vai nu nosūta pieteikumu trešai valstij, vai paziņo attiecīgajai dalībvalstij, ka prasījums ir noraidīts.

5.   Kad trešā valsts informē Komisiju, ka tā ir nolēmusi Savienības zvejas kuģim izdot, atteikt, apturēt vai anulēt zvejas atļauju, Komisija par to informē karoga dalībvalsti.

5.   Kad trešā valsts informē Komisiju, ka tā ir nolēmusi Savienības zvejas kuģim izdot, atteikt, apturēt vai anulēt zvejas atļauju saskaņā ar nolīgumu, Komisija nekavējoties, ja iespējams — elektroniski, par to informē karoga dalībvalsti. Karoga dalībvalsts nekavējoties nosūta šo informāciju kuģa īpašniekam.

Grozījums Nr.    41

Regulas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13. pants

13. pants

Neizmantoto zvejas iespēju pārdale ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu satvarā

Neizmantoto zvejas iespēju pagaidu pārdale ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu satvarā

1.   Konkrētā gadā vai jebkādā citā attiecīgā laikposmā, kurā tiek īstenots ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma protokols, Komisija var identificēt neizmantotas zvejas iespējas un par to informēt dalībvalstis, kuras izmanto iedalīto zvejas iespēju atbilstošās daļas.

1.   Laikposma, kurā tiek īstenots ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma protokols, pirmās puses beigās Komisija var identificēt neizmantotas zvejas iespējas un par to informēt dalībvalstis, kuras izmanto iedalīto zvejas iespēju atbilstošās daļas.

2.   Dalībvalstis, kas minētas 1. punktā, 10 dienu laikā pēc šīs informācijas saņemšanas no Komisijas var:

2.   Dalībvalstis, kas minētas 1. punktā, 20 dienu laikā pēc šīs informācijas saņemšanas no Komisijas var:

(a)  informēt Komisiju par to, ka tās savas zvejas iespējas izmantos vēlāk īstenošanas gadā vai attiecīgajā īstenošanas laikposmā, un šajā nolūkā iesniegt zvejas plānu ar detalizētu informāciju par pieprasīto zvejas atļauju skaitu, paredzamo nozveju, zvejas zonu un sezonu, vai

(a)  informēt Komisiju par to, ka tās savas zvejas iespējas izmantos vēlāk īstenošanas gada otrajā pusē vai attiecīgajā īstenošanas laikposmā, un šajā nolūkā iesniegt zvejas plānu ar detalizētu informāciju par pieprasīto zvejas atļauju skaitu, paredzamo nozveju, zvejas zonu un sezonu, vai

(b)  paziņot Komisijai par apmaiņu ar zvejas iespējām, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu.

(b)  paziņot Komisijai par apmaiņu ar zvejas iespējām, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu.

3.   Ja dažas dalībvalstis nav informējušas Komisiju par vienu no 2. punktā minētajām darbībām un ja zvejas iespējas tāpēc paliek neizmantotas, Komisija var izsludināt uzaicinājumu paust interesi par pieejamajām neizmantotajām zvejas iespējām, kuru adresē citām dalībvalstīm, kas izmanto iedalīto zvejas iespēju daļu.

3.   Ja dažas dalībvalstis nav informējušas Komisiju par vienu no 2. punktā minētajām darbībām un ja zvejas iespējas tāpēc paliek neizmantotas, Komisija desmit dienu laikā pēc 2. punktā minētā laikposma var izsludināt uzaicinājumu paust interesi par pieejamajām neizmantotajām zvejas iespējām, kuru adresē citām dalībvalstīm, kas izmanto iedalīto zvejas iespēju daļu.

4.   Minētās dalībvalstis 10 dienu laikā no minētā uzaicinājuma saņemšanas var paziņot Komisijai interesi par neizmantotajām zvejas iespējām. Lai pamatotu savu pieprasījumu, tās pievieno zvejas plānu ar detalizētu informāciju par pieprasīto zvejas atļauju skaitu, paredzamo nozveju, zvejas zonu un sezonu.

4.   Minētās dalībvalstis 10 dienu laikā no minētā uzaicinājuma saņemšanas var paziņot Komisijai interesi par neizmantotajām zvejas iespējām. Lai pamatotu savu pieprasījumu, tās pievieno zvejas plānu ar detalizētu informāciju par pieprasīto zvejas atļauju skaitu, paredzamo nozveju, zvejas zonu un sezonu.

5.   Komisija var lūgt attiecīgajām dalībvalstīm papildu informāciju, ja to uzskata par vajadzīgu pieprasījuma novērtēšanai.

5.   Komisija var lūgt attiecīgajām dalībvalstīm papildu informāciju par to zvejas atļauju skaitu, uz kurām tās pieteikušās, par paredzamo nozveju, kā arī zvejas zonu un sezonu, ja to uzskata par vajadzīgu pieprasījuma novērtēšanai.

6.   Ja dalībvalstis, kas izmanto iedalīto zvejas iespēju daļu, neizrāda interesi par neizmantotajām zvejas iespējām, Komisija uzaicinājumu paust interesi var izsludināt visām dalībvalstīm. Dalībvalsts savu interesi par neizmantotajām zvejas iespējām var paziņot saskaņā ar 4. punktā minētajiem nosacījumiem.

6.   Ja dalībvalstis, kas izmanto iedalīto zvejas iespēju daļu, desmit dienu laikposmam beidzoties, neizrāda interesi par neizmantotajām zvejas iespējām, Komisija uzaicinājumu paust interesi var izsludināt visām dalībvalstīm. Dalībvalsts savu interesi par neizmantotajām zvejas iespējām var paziņot saskaņā ar 4. punktā minētajiem nosacījumiem.

7.   Pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 4. vai 5. punktu, Komisija uz laiku pārdala neizmantotās zvejas iespējas, piemērojot 14. pantā noteikto metodiku.

7.   Pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 4. vai 5. punktu, un ciešā sadarbībā ar šīm dalībvalstīm Komisija tikai pagaidu kārtā pārdala neizmantotās zvejas iespējas, piemērojot 14. pantā noteikto metodiku.

 

7a.   Pārdalīšanu, kas minētā 7. punktā, piemēro tikai 1. punktā minētā īstenošanas laikposma otrajā pusē, un šajā laikposmā tā tiek veikta tikai vienreiz.

 

7b.   Komisija informē dalībvalstis par:

 

(a)   to, kurai dalībvalstij pārdalīšanas rezultātā piešķirtas zvejas iespējas;

 

(b)   zvejas iespēju apjomu, ko pārdalīšanas rezultātā saņēmusi attiecīgā dalībvalsts; un

 

(c)   pārdalīšanā izmantotajiem kritērijiem.

Grozījums Nr.    42

Regulas priekšlikums

13.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

13.a pants

 

Zvejas atļauju atjaunošanas procedūru vienkāršošana laikposmā, kuram piemērojams ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma spēkā esošais protokols

 

Laikposmā, kad spēkā ir Savienības IZPN, būtu jāatļauj ātrākas, vienkāršākas un elastīgākas zvejas atļauju atjaunošanas procedūras attiecībā uz kuģiem, kuru statuss (parametri, karogs, īpašnieks vai atbilstība) nav mainījušies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Grozījums Nr.    43

Regulas priekšlikums

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14. pants

14. pants

Pārdales metodika

Pagaidu pārdales metodika

1.   Neizmantoto zvejas iespēju pārdales metodiku Komisija var pieņemt ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Neizmantoto zvejas iespēju pagaidu pārdales metodiku Komisija var pieņemt ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Tādu pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar ierobežoto laiku, kas atlicis neizmantoto zvejas iespēju izmantošanai, Komisija saskaņā ar 45. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties. Minētie akti ir spēkā ne ilgāk kā 6 mēnešus.

2.   Tādu pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar ierobežoto laiku, kas atlicis neizmantoto zvejas iespēju izmantošanai, Komisija saskaņā ar 45. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties. Minētie akti ir spēkā ne ilgāk kā 6 mēnešus.

3.   Kad Komisija nosaka pārdales metodiku, piemēro šādus kritērijus:

3.   Nosakot pārdales metodiku, Komisija, ņemot vērā vides, sociālos un ekonomiskos faktorus, piemēro šādus pārredzamus un objektīvus kritērijus:

(a)  pārdalei pieejamās zvejas iespējas;

(a)  pārdalei pieejamās zvejas iespējas;

(b)  pieprasītāju dalībvalstu skaits;

(b)  pieprasītāju dalībvalstu skaits;

(c)  daļa, kas katrai pieprasītājai dalībvalstij atvēlēta no sākotnēji iedalītajām zvejas iespējām;

(c)  daļa, kas katrai pieprasītājai dalībvalstij atvēlēta no sākotnēji iedalītajām zvejas iespējām;

(d)  katras pieprasītājas dalībvalsts vēsturiskie nozvejas un zvejas piepūles apjomi;

(d)  katras pieprasītājas dalībvalsts vēsturiskie nozvejas un zvejas piepūles apjomi;

(e)  izmantoto kuģu un zvejas rīku skaits, tips un parametri;

(e)  izmantoto kuģu un zvejas rīku skaits, tips un parametri;

(f)  pieprasītāju dalībvalstu iesniegtā zvejas plāna saskanība ar a)–e) apakšpunktā nosauktajiem elementiem.

(f)  pieprasītāju dalībvalstu iesniegtā zvejas plāna saskanība ar a)–e) apakšpunktā nosauktajiem elementiem.

 

Komisija publicē šādas pārdales pamatojumu.

Grozījums Nr.    44

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma protokolā ir noteikti mēneša vai ceturkšņa nozvejas limiti vai citas gada kvotas apakšvienības, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, kurā nosaka metodiku, kā reizi mēnesī, ceturksnī vai citā laikposmā attiecīgās zvejas iespējas tiek iedalītas dalībvalstīm. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.  Ja IZPN protokolā ir noteikti mēneša vai ceturkšņa nozvejas limiti vai citas gada kvotas apakšvienības, attiecīgo zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm atbilst gada zvejas iespējām, kas dalībvalstīm piešķirtas saskaņā ar attiecīgo Savienības tiesību aktu. Šo principu nepiemēro vienīgi gadījumos, kad attiecīgā dalībvalsts vienojas par kopējiem zvejas plāniem, kuros ņemti vērā mēneša vai ceturkšņa nozvejas limiti vai gada kvotas citas apakšvienības.

Pamatojums

Šis grozījums piedāvā labāku sistēmu, jo dalībvalstīm ir nodrošināta iespēja saglabāt to mēneša nozvejas limitu procentuālo daļu.

Grozījums Nr.    45

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Zvejas iespēju iedalīšana, kas minēta 1. punktā, ir saskanīga ar gada zvejas iespējām, kas dalībvalstīm iedalītas saskaņā ar attiecīgo Padomes regulu.

svītrots

Grozījums Nr.    46

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  tā karoga dalībvalsts un

(a)  trešā valsts, kuras suverenitātē vai jurisdikcijā ir ūdeņi, kuros notiek darbības; un

Pamatojums

Dalībvalstij zvejas atļaujas būtu jāpiešķir vienīgi tad, kad trešā valsts ir atļāvusi kuģiem zvejot tās ūdeņos, un nevis pretēji.

Grozījums Nr.    47

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  trešā valsts, kuras suverenitātē vai jurisdikcijā ir ūdeņi, kuros notiek darbības.

(b)  tā karoga dalībvalsts.

Pamatojums

Dalībvalstij zvejas atļaujas būtu jāpiešķir vienīgi tad, kad trešā valsts ir atļāvusi kuģiem zvejot tās ūdeņos, un nevis pretēji.

Grozījums Nr.    48

Regulas priekšlikums

17. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Karoga dalībvalsts var izdot zvejas atļauju attiecībā uz zvejas darbībām, ko veic trešās valsts ūdeņos, ja attiecīgā ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma ar trešo valsti protokols attiecībā uz šiem ūdeņiem nav bijis spēkā vismaz trīs iepriekšējos gadus.

 

Ja protokols tiek atjaunots, zvejas atļauja tiek automātiski anulēta no minētā protokola spēkā stāšanās datuma.

Pamatojums

Par "neaktīviem nolīgumiem" dēvē zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus, kurus valstis noslēgušas, bet to protokoli nav spēkā strukturālu vai apstākļu izraisītu iemeslu dēļ. Ņemot vērā, ka dažu neaktīvu IZPN ar neīstenotiem protokoliem jautājums nav atrisināts, ES būtu jāpiedāvā iespēja šādos gadījumos atļaut tiešo zvejas atļauju izsniegšanu, ievērojot konkrētus nosacījumus.

Grozījums Nr.    49

Regulas priekšlikums

18. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

18. pants

18. pants

Nosacījumi, ar kādiem karoga dalībvalstis izdod zvejas atļaujas

Nosacījumi, ar kādiem karoga dalībvalstis izdod zvejas atļaujas

Karoga dalībvalsts drīkst izdot zvejas atļauju attiecībā uz zvejas darbībām, ko veic trešās valsts ūdeņos nesaistīti ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, tikai tad, ja:

Karoga dalībvalsts drīkst izdot zvejas atļauju attiecībā uz zvejas darbībām, ko veic trešās valsts ūdeņos nesaistīti ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, tikai tad, ja:

(a)  nav spēkā esoša ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma ar attiecīgo trešo valsti vai spēkā esošajā ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā ir skaidri paredzēta iespēja izdot tiešas atļaujas;

(a)  nav spēkā ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums ar attiecīgo trešo valsti;

(b)  ir izpildīti atļaujas izdošanas kritēriji, kas izklāstīti 5. pantā;

(b)  ir izpildīti atļaujas izdošanas kritēriji, kas izklāstīti 5. pantā;

 

(ba)  ir pieļaujamās nozvejas pārpalikums, kā noteikts UNCLOS 62. panta 2. punktā;

(c)  operators ir iesniedzis visu turpmāk minēto:

(c)  operators ir iesniedzis visu turpmāk minēto:

 

–  piekrastes valsts piemērojamo tiesību aktu zivsaimniecības jomā kopiju, kā iesniegts piekrastes valsts operatoram;

–  trešās valsts rakstisku apstiprinājumu pēc sarunām starp operatoru un minēto trešo valsti par nosacījumiem, ar kādiem izdodama plānotā tiešā atļauja, kas dotu operatoram piekļuvi trešās valsts zvejas resursiem, arī par atļaujas ilgumu, nosacījumiem un zvejas iespējām, kas izteiktas piepūles vai nozvejas limitu veidā;

–  trešās valsts izsniegtu derīgu zvejas atļauju attiecībā uz ierosinātajām zvejas darbībām, kurā iekļauti nosacījumi piekļuvei zvejas resursiem, tostarp atļaujas termiņš, nosacījumi un zvejas iespējas, kas izteiktas piepūles vai nozvejas limitu veidā;

–  plānoto zvejas darbību ilgtspējas pierādījumus, kas pamatojas uz:

–  plānoto zvejas darbību ilgtspējas pierādījumus, kas pamatojas uz:

•  zinātnisku izvērtējumu, ko sniegusi trešā valsts un/vai reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija, un

•  zinātnisku izvērtējumu, ko sniegusi trešā valsts un/vai reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija un/vai reģionālā zivsaimniecības struktūra, kurai ir Komisijas atzīta zinātniska kompetence; un

•  minētā izvērtējuma pārbaudi, ko karoga dalībvalsts veikusi, pamatojoties uz valsts zinātniskā institūta novērtējumu;

•  gadījumā, ja izvērtējumu veikusi trešā valsts — minētā izvērtējuma pārbaudi, ko karoga dalībvalsts veikusi, pamatojoties uz valsts zinātniskā institūta novērtējumu vai attiecīgos gadījumos dalībvalsts zinātniskā institūta, kura kompetencē ir attiecīgā zivsaimniecība, novērtējumu;

  trešās valsts zivsaimniecības tiesību aktu kopiju;

 

–  oficiāla publiska bankas konta numuru, kas norādīts visu maksu nokārtošanai, un

–  oficiāla publiska bankas konta numuru, kas norādīts visu maksu nokārtošanai, un

(d)  gadījumos, kad jāveic tādu sugu zvejas darbības, ko pārvalda reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija, trešā valsts ir minētās organizācijas līgumslēdzēja puse vai sadarbības partnere, kas nav līgumslēdzēja puse.

(d)  gadījumos, kad jāveic tādu sugu zvejas darbības, ko pārvalda reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija, trešā valsts ir minētās organizācijas līgumslēdzēja puse vai sadarbīga puse, kas nav līgumslēdzēja puse.

Grozījums Nr.    50

Regulas priekšlikums

19. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

19. pants

19. pants

Tiešo atļauju pārvaldība

Tiešo atļauju pārvaldība

1.  Tiklīdz karoga dalībvalsts ir izdevusi zvejas atļauju, tā nosūta Komisijai attiecīgo informāciju, kas prasīta 1. un 2. pielikumā un 18. pantā.

1.  Tiklīdz karoga dalībvalsts ir konstatējusi, ka panākta atbilstība 18. pantā noteiktajām prasībām, tā nosūta Komisijai attiecīgo informāciju, kas prasīta pielikumā un 18. pantā.

2.   Ja Komisija 15 kalendāra dienu laikā no 1. punktā minētās informācijas nosūtīšanas nav pieprasījusi papildu informāciju vai pamatojumu, karoga dalībvalsts informē operatoru, ka tas drīkst sākt attiecīgās zvejas darbības, ja tam ir arī tiešā atļauja, ko piešķīrusi trešā valsts.

2.   Komisija veic 1. punktā minētās informācijas sākotnējo izvērtējumu. Tā 15 dienu laikā var pieprasīt papildu informāciju vai pamatojumu attiecībā uz 1. punktā minēto informāciju.

3.   Ja pēc 2. punktā minētās papildu informācijas vai pamatojuma pieprasīšanas Komisija konstatē, ka 18. panta nosacījumi nav izpildīti, tā divu mēnešu laikā pēc visas pieprasītās informācijas vai pamatojuma saņemšanas var iebilst pret zvejas atļaujas piešķiršanu.

3.   Ja pēc 2. punktā minētās papildu informācijas vai pamatojuma pieprasīšanas Komisija konstatē, ka 18. panta nosacījumi nav izpildīti, tā viena mēneša laikā pēc sākotnējās pieprasītās informācijas vai pamatojuma saņemšanas var iebilst pret zvejas atļaujas piešķiršanu.

 

3.a   Neatkarīgi no 1. līdz 3. punktā minētajām prasībām, ja zvejas atļauju ir jāatjauno ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc sākotnējās atļaujas izsniegšanas un ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, kā sākotnējā atļaujā, dalībvalsts, kad tā ir konstatējusi atbilstību 18. panta nosacījumiem, var izsniegt atļauju tieši, un nekavējoties informē par to Komisiju. Komisija 15 dienu laikā var iebilst pret minētās atļaujas piešķiršanu, ievērojot 7. pantā noteikto procedūru.

4.   Ja trešā valsts informē Komisiju, ka tā ir nolēmusi Savienības zvejas kuģim izdot, atteikt, apturēt vai anulēt tiešo atļauju, Komisija par to informē karoga dalībvalsti.

4.   Ja trešā valsts informē Komisiju, ka tā ir nolēmusi Savienības zvejas kuģim izdot, atteikt, apturēt vai anulēt tiešo atļauju, Komisija nekavējoties par to informē karoga dalībvalsti, kura informē kuģa īpašnieku.

5.   Ja trešā valsts informē karoga dalībvalsti, ka tā ir nolēmusi Savienības zvejas kuģim izdot, atteikt, apturēt vai anulēt tiešo atļauju, karoga dalībvalsts par to informē Komisiju.

5.   Ja trešā valsts informē karoga dalībvalsti, ka tā ir nolēmusi Savienības zvejas kuģim izdot, atteikt, apturēt vai anulēt tiešo atļauju, karoga dalībvalsts nekavējoties par to informē Komisiju un kuģa īpašnieku.

6.   Operators iesniedz karoga dalībvalstij to galīgo nosacījumu kopiju, par kuriem viņš ir vienojies ar trešo valsti, kā arī tiešās atļaujas kopiju.

6.   Operators iesniedz karoga dalībvalstij to galīgo nosacījumu kopiju, par kuriem viņš ir vienojies ar trešo valsti, kā arī tiešās atļaujas kopiju.

Grozījums Nr.    51

Regulas priekšlikums

20.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

20.a pants

 

Eiropas Savienības starptautisko saistību piemērošana RZPO

 

Lai piemērotu Savienības starptautiskās saistības RZPO un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 28. pantā minētajiem mērķiem, Savienība veicina neatkarīgu struktūru veiktus regulārus novērtējumus un aktīvi iesaistās piemērošanas un īstenošanas komiteju izveidē visās RZPO, kurās tā ir līgumslēdzēja puse. Tā jo īpaši nodrošina, ka šīs īstenošanas komitejas veic ārējās zivsaimniecības politikas un RZPO pieņemto lēmumu īstenošanas vispārēju uzraudzību.

Pamatojums

Mērķis ir atgādināt par Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām RZPO.

Grozījums Nr.    52

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-a)  Savienība ir līgumslēdzēja puse reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācijā;

Pamatojums

Lai tās kuģi varētu veikt attiecīgās darbības, ES ir jābūt līgumslēdzējai pusei.

Grozījums Nr.    53

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  tas ir iekļauts attiecīgajā reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas reģistrā vai sarakstā, un

(b)  tas ir iekļauts attiecīgajā reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas reģistrā vai atļauto kuģu sarakstā, un

Grozījums Nr.    54

Regulas priekšlikums

23. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

23. pants

23. pants

Reģistrācija, ko veic reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas

Reģistrācija, ko veic reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas

1.   Karoga dalībvalsts nosūta Komisijai sarakstu vai sarakstus ar kuģiem, kam tā ir atļāvusi veikt zvejas darbības reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas pārziņā.

1.   Karoga dalībvalsts nosūta Komisijai sarakstu vai sarakstus ar tiem zvejas kuģiem, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1380/2013, kas ir aktīvi un kam attiecīgos gadījumos ir ar nozveju saistītie reģistri un kam tā ir atļāvusi veikt zvejas darbības reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas pārziņā.

2.   Sarakstu vai sarakstus, kas minēti 1. punktā, sagatavo saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas prasībām, un tiem pievieno 1. un 2. pielikumā prasīto informāciju.

2.   Sarakstu vai sarakstus, kas minēti 1. punktā, sagatavo saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas prasībām, un tiem pievieno pielikumā prasīto informāciju.

3.   Komisija var no karoga dalībvalsts pieprasīt jebkādu papildu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu.

3.   Komisija 10 dienu laikā pēc 1. punktā minētā saraksta saņemšanas var no karoga dalībvalsts pieprasīt jebkādu papildu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu. Tā pamato ikvienu šādu pieprasījumu.

4.   Kad Komisija ir pārliecinājusies par to, ka 22. panta nosacījumi ir izpildīti, tā nosūta atļauju saņēmušo kuģu sarakstu vai sarakstus reģionālajai zvejniecības pārvaldības organizācijai.

4.   Kad Komisija ir pārliecinājusies par to, ka 22. panta nosacījumi ir izpildīti un 15 dienu laikā pēc 1. punktā minētā sarakta saņemšanas, tā nosūta atļauju saņēmušo kuģu sarakstu vai sarakstus reģionālajai zvejniecības pārvaldības organizācijai.

5.   Ja reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas reģistrs vai saraksts nav publisks, Komisija paziņo karoga dalībvalstij tajā iekļautos kuģus.

5.   Ja reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas reģistrs vai saraksts nav publisks, Komisija nosūta atļauto kuģu saraktu tām dalībvalstīm, kas iesaistītas attiecīgajā zivsaimniecībā.

Grozījums Nr.    55

Regulas priekšlikums

24. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

24. pants

24. pants

Darbības joma

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro zvejas darbībām, ko atklātā jūrā veic Savienības zvejas kuģi, kuru lielākais garums pārsniedz 24 metrus.

Šo nodaļu piemēro zvejas darbībām, ko veic atklātā jūrā.

Grozījums Nr.    56

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  tam ir karoga dalībvalsts izdota zvejas atļauja; un

(a)  tam ir karoga dalībvalsts izdota zvejas atļauja, kas izdota pamatojoties uz zinātnisku novērtējumu, kurā novērtēta ierosināto zvejas darbību ilgtspējība un kuru apstiprinājis valsts zinātniskais institūts vai attiecīgos gadījumos tās dalībvalsts zinātniskais institūts, kurai ir kompetence attiecīgajā zivsaimniecībā; un

Grozījums Nr.    57

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Karoga dalībvalsts drīkst izdot zvejas atļauju attiecībā uz zvejas darbībām atklātā jūrā tikai tad, ja ir izpildīti 5. pantā noteiktie atļaujas izdošanas kritēriji.

Karoga dalībvalsts drīkst izdot zvejas atļauju, kas dod tiesības veikt zvejas darbības atklātā jūrā tikai tad, ja:

 

(a)   ir izpildīti 5. pantā noteiktie atļaujas izdošanas kritēriji;

 

(b)   plānotās zvejas darbības:

 

-   ir pamatotas uz ekosistēmu pieeju zivsaimniecības pārvaldībai, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 9. punktā; un

 

-   notiek saskaņā ar zinātnisku izvērtējumu, kurā ņemta vērā jūras dzīvo resursu un jūras ekosistēmu saglabāšana, ko izstrādājis karoga dalībvalsts zinātniskais institūts.

Grozījums Nr.    58

Regulas priekšlikums

27. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

27. pants

27. pants

Paziņošana Komisijai

Paziņošana Komisijai

Karoga dalībvalsts vismaz 15 kalendāra dienas pirms atklātā jūrā plānoto zvejas darbību sākuma paziņo Komisijai zvejas atļaujas un sniedz 1. un 2. pielikumā prasīto informāciju.

Karoga dalībvalsts vismaz 8,5 kalendāra dienas pirms atklātā jūrā plānoto zvejas darbību sākuma paziņo Komisijai zvejas atļaujas un sniedz pielikumā prasīto informāciju.

Grozījums Nr.    59

Regulas priekšlikums

28. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

28. pants

28. pants

Principi

Principi

1.   Ja ir spēkā ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums, Savienības zvejas kuģis nedrīkst veikt zvejas darbības saskaņā ar fraktēšanas līgumiem, ja vien minētajā nolīgumā nav paredzēts citādi.

1.   Ja ir spēkā ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums, Savienības zvejas kuģis nedrīkst veikt zvejas darbības saskaņā ar fraktēšanas līgumiem.

2.   Savienības kuģis nedrīkst veikt zvejas darbības saskaņā ar vairākiem fraktēšanas līgumiem vienlaikus, nedz arī iesaistīties apakšfraktēšanā.

2.   Savienības kuģis nedrīkst veikt zvejas darbības saskaņā ar vairākiem fraktēšanas līgumiem vienlaikus, nedz arī iesaistīties apakšfraktēšanā.

 

2.a   Savienības kuģi veic darbības saskaņā ar fraktēšanas līgumiem ūdeņos, kas ir reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas pārziņā vienīgi gadījumos, kad kuģi fraktējusī valsts ir līgumslēdzēja puse šajā organizācijā.

3.   Nofraktēts Savienības kuģis nedrīkst izmantot savas karoga dalībvalsts zvejas iespējas. Nofraktēta kuģa nozvejas atskaita no fraktējošās valsts zvejas iespējām.

3.   Nofraktēts Savienības kuģis fraktēšanas laikā nedrīkst izmantot savas karoga dalībvalsts zvejas iespējas. Nofraktēta kuģa nozvejas atskaita no fraktējošās valsts zvejas iespējām.

 

3.a   Nekas šajā regulā nemazina karoga dalībvalsts pienākumus attiecībā uz saistībām saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, Regulu (EK) Nr. 1224/2009, Regulu (EK) Nr. 1005/2008 vai citiem kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, tostarp ziņošanas pienākumiem.

Grozījums Nr.    60

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  fraktēšanas līgums ir norādīts zvejas atļaujā.

(b)  sīka informācija par fraktēšanas līgumu ir norādīta zvejas atļaujā, tostarp laikposms, zvejas iespējas un zvejas zona.

Grozījums Nr.    61

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja datus uz Savienības zvejas kuģa vāc saskaņā ar novērotāju programmu, minētā kuģa operators nosūta šos datus savai karoga dalībvalstij.

Ja datus uz Savienības zvejas kuģa vāc saskaņā ar Savienības tiesību aktos vai RZPO paredzētu novērotāju programmu, minētā kuģa operators nosūta šos datus savai karoga dalībvalstij.

Grozījums Nr.    62

Regulas priekšlikums

31. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

31. pants

31. pants

Informācija trešām valstīm

Informācija trešām valstīm

1.   Kad tiek veiktas zvejas darbības saskaņā ar šo sadaļu un ja tā ir paredzēts ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā ar trešo valsti, Savienības zvejas kuģa operators nosūta trešai valstij attiecīgās nozvejas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas un savai karoga dalībvalstij – minētā sūtījuma kopiju.

1.   Kad tiek veiktas zvejas darbības saskaņā ar šo sadaļu Savienības zvejas kuģa operators nosūta attiecīgās nozvejas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas gan savai karoga dalībvalstij, gan trešai valstij.

2.   Karoga dalībvalsts novērtē 1. punktā minēto trešai valstij nosūtīto datu saskanību ar datiem, ko tā saņēmusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009.

2.   Karoga dalībvalsts novērtē 1. punktā minēto trešai valstij nosūtīto datu saskanību ar datiem, ko tā saņēmusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009. Ja dati nav saskanīgi, dalībvalsts pārbauda, vai šāda nesaskanība ir uzskatāma par NNN zveju Regulas (EK) Nr. 1005/2008 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, un attiecīgi rīkojas saskaņā ar minētās regulas 43. līdz 47. pantu.

3.   Nozvejas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju nenosūtīšana trešai valstij, kā minēts 1. punktā, sankciju un citu kopējā zivsaimniecības politikā paredzētu pasākumu piemērošanas vajadzībām tiek uzskatīta par smagu pārkāpumu. Pārkāpuma smagumu nosaka dalībvalsts kompetentā iestāde, ņemot vērā tādus kritērijus kā kaitējuma būtība, vērtība, pārkāpēja ekonomiskais stāvoklis un pārkāpuma apmērs vai atkārtošanās.

3.   Nozvejas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju nenosūtīšana trešai valstij, kā minēts 1. punktā, sankciju un citu kopējā zivsaimniecības politikā paredzētu pasākumu piemērošanas vajadzībām tiek uzskatīta par smagu pārkāpumu. Pārkāpuma smagumu nosaka dalībvalsts kompetentā iestāde, ņemot vērā tādus kritērijus kā kaitējuma būtība, vērtība, pārkāpēja ekonomiskais stāvoklis un pārkāpuma apmērs vai atkārtošanās.

Grozījums Nr.    63

Regulas priekšlikums

III virsraksts – 31.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

31.a pants

 

Prasības dalībai RZPO

 

Trešās valsts zvejas kuģis zvejas darbības saistībā ar krājumiem, ko pārvalda RZPO, Savienības ūdeņos drīkst veikt tikai tad, ja šī trešā valsts ir minētās RZPO līgumslēdzēja puse.

Grozījums Nr.    64

Regulas priekšlikums

32. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Trešās valsts zvejas kuģis nedrīkst iesaistīties zvejas darbībās Savienības ūdeņos, ja tam nav Komisijas izdotas zvejas atļaujas.

1.  Trešās valsts zvejas kuģis nedrīkst iesaistīties zvejas darbībās Savienības ūdeņos, ja tam nav Komisijas izdotas zvejas atļaujas. Tam šādu atļauju var izsniegt vienīgi gadījumos, ja izpildīti 5. pantā noteiktie kritēriji.

Pamatojums

Ja ES kuģiem, kas zvejo ārvalstu ūdeņos, jāpanāk atbilstība noteiktiem kritērijiem, tad šie kritēriji būtu jāpiemēro arī trešo valstu kuģiem, kas zvejo ES.

Grozījums Nr.    65

Regulas priekšlikums

32. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Trešās valsts zvejas kuģis, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, ievēro noteikumus, kas reglamentē Savienības kuģu zvejas darbības zvejas zonā, kurā tas darbojas, un noteikumus, kas paredzēti attiecīgajā zivsaimniecības nolīgumā.

2.  Trešās valsts zvejas kuģis, kam ir atļauts zvejot Savienības ūdeņos, ievēro noteikumus, kas reglamentē Savienības kuģu zvejas darbības zvejas zonā, kurā tas darbojas. Ja attiecīgajā zivsaimniecības nolīgumā paredzētie noteikumi ir atšķirīgi, noteikumus skaidri norāda vai nu minētajā nolīgumā, vai tos norāda noteikumos, par kuriem panākta vienošanās ar trešo valsti, kas īsteno nolīgumu.

Grozījums Nr.    66

Regulas priekšlikums

33. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

33. pants

33. pants

Zvejas atļauju izdošanas nosacījumi

Zvejas atļauju izdošanas nosacījumi

Komisija var izdot trešās valsts zvejas kuģim atļauju veikt zvejas darbības Savienības ūdeņos, ja:

Komisija var izdot trešās valsts zvejas kuģim atļauju veikt zvejas darbības Savienības ūdeņos, ja:

 

(-a)  ir pieļaujamās nozvejas pārpalikums, uz kuru attiecas ierosinātās zvejas iespējas, kā noteikts UNCLOS 62. panta 2. un 3. punktā;

(a)  informācija, kas 1. un 2. pielikumā prasīta par zvejas kuģi un ar to saistīto atbalsta kuģi vai kuģiem, ir pilnīga un pareiza; kuģim un ikvienam ar to saistītajam atbalsta kuģim vai kuģiem ir SJO numurs;

(a)  informācija, kas pielikumā prasīta par zvejas kuģi un ar to saistīto atbalsta kuģi vai kuģiem, ir pilnīga un pareiza; zvejas kuģim un ikvienam ar to saistītajam atbalsta kuģim vai kuģiem ir SJO numurs, ja šāda prasība paredzēta Savienības tiesību aktos;

(b)  operatoram un zvejas kuģim 12 mēnešu laikā pirms zvejas atļaujas pieteikuma iesniegšanas nav piemērotas sankcijas par smagu pārkāpumu saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. pantam un Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. pantam;

(b)  zvejas kuģa kapteinim un attiecīgajam zvejas kuģim 12 mēnešu laikā pirms zvejas atļaujas pieteikuma iesniegšanas nav piemērotas sankcijas par smagu pārkāpumu;

(c)  zvejas kuģis nav iekļauts NNN zvejas kuģu sarakstā un/vai trešā valsts nav noteikta vai iekļauta sarakstā kā nesadarbīga valsts saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 vai kā valsts, kas atļauj ilgtnespējīgu zveju, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1026/2012;

(c)  zvejas kuģis nav iekļauts nevienā trešās valsts, reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas vai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 Savienības pieņemtā NNN zvejas kuģu sarakstā un/vai trešā valsts nav noteikta vai iekļauta sarakstā kā nesadarbīga valsts saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 vai kā valsts, kas atļauj neilgtspējīgu zveju, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1026/2012;

(d)  zvejas kuģis ir tiesīgs saņemt atļauju saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumu, kas noslēgts ar attiecīgo trešo valsti, un attiecīgā gadījumā ir iekļauts minētajā nolīgumā paredzētajā kuģu sarakstā.

(d)  zvejas kuģis ir tiesīgs saņemt atļauju saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumu, kas noslēgts ar attiecīgo trešo valsti, un attiecīgā gadījumā ir iekļauts minētajā nolīgumā paredzētajā kuģu sarakstā.

Grozījums Nr.    67

Regulas priekšlikums

35. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Komisija var atteikt, apturēt vai anulēt atļauju gadījumos, kad apstākļi ir būtiski mainījušies, vai gadījumos, kad īpaši svarīgi politiski iemesli, kas cita starpā saistīti ar starptautiskiem cilvēktiesību standartiem vai cīņu pret nelegālu, nereģistrētu vai neregulētu zveju, attaisno šādu rīcību, vai gadījumos, kad šādu vai citu īpaši svarīgu politisku iemeslu dēļ Savienība ir nolēmusi apturēt vai pārtraukt attiecības ar attiecīgo trešo valsti.

2.   Komisija var atteikt, apturēt vai anulēt atļauju gadījumos:

 

(a)    kas cita starpā saistīti ar starptautiskiem cilvēktiesību standartiem;

 

 

(b)   kad tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar smagu apdraudējumu jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai, pārvaldībai un saglabāšanai;

 

(c)   kad jārīkojas, lai novērstu smagu pārkāpumu saistībā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. pantu vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta 1. punktu attiecībā uz nelegālu, nereģistrētu vai neregulētu zveju; vai

 

(d)   kad šādu vai citu īpaši svarīgu politisku iemeslu dēļ Savienība ir nolēmusi apturēt vai pārtraukt attiecības ar attiecīgo trešo valsti.

 

Gadījumā, kad Komisija atsaka, aptur vai anulē atļauju saskaņā ar pirmo daļu, tā nekavējoties informē attiecīgo trešo valsti.

Grozījums Nr.    68

Regulas priekšlikums

37. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Ja Komisija konstatē, ka trešā valsts ir pārsniegusi kvotas, kas tai iedalītas attiecībā uz krājumu vai krājumu grupu, Komisija turpmākajos gados veic atvilkumus no kvotām, kas minētajai valstij iedalītas attiecībā uz minēto krājumu vai krājumu grupu.

1.  Ja Komisija konstatē, ka trešā valsts ir pārsniegusi kvotas, kas tai iedalītas attiecībā uz krājumu vai krājumu grupu, Komisija turpmākajos gados veic atvilkumus no kvotām, kas minētajai valstij iedalītas attiecībā uz minēto krājumu vai krājumu grupu. Atvilkuma apjoms atbilst Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta nosacījumiem.

Grozījums Nr.    69

Regulas priekšlikums

39. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

39. pants

39. pants

Savienības zvejas atļauju reģistrs

Savienības zvejas atļauju reģistrs

1.   Komisija izveido un uztur elektronisku Savienības zvejas atļauju reģistru, kam ir publiskā daļa un drošā daļa. Minētajā reģistrā:

1.   Komisija izveido un uztur elektronisku Savienības zvejas atļauju reģistru, kurā iekļautas visas zvejas atļaujas, kas piešķirtas saskaņā II un III sadaļu un kam ir publiskā daļa un drošā daļa. Minētajā reģistrā:

(a)   tiek reģistrēta visa 1. un 2. pielikumā prasītā informācija un attēlots katras atļaujas statuss reāllaikā;

(a)   tiek reģistrēta visa pielikumā prasītā informācija un attēlots katras atļaujas statuss reāllaikā;

(b)  tas tiek izmantots datu un informācijas apmaiņā starp Komisiju un dalībvalstīm, un

(b)  tas tiek izmantots datu un informācijas apmaiņā starp Komisiju un dalībvalstīm, un

(c)  tas tiek izmantots tikai zvejas flotu ilgtspējīgas pārvaldības vajadzībām.

(c)  tas tiek izmantots tikai zvejas flotu ilgtspējīgas pārvaldības vajadzībām.

2.   Zvejas atļauju saraksts reģistrā ir publiski pieejams, un tajā ir šāda informācija:

2.   Zvejas atļauju saraksts reģistrā ir publiski pieejams, un tajā ir šāda informācija:

(a)  kuģa vārds un karogs;

(a)  kuģa vārds un karogs, Savienības zvejas flotes reģistra numurs un SJO numurs, ja šāda prasība paredzēta Savienības tiesību aktos;

 

(aa)  uzņēmuma īpašnieka un faktiskā īpašnieka vārds, pilsēta un dzīvesvietas valsts;

(b)  atļaujas veids un

(b)  atļaujas veids, tostarp zvejas iespējas un

(c)  laiks un zona, kurā atļauts veikt zvejas darbību (sākuma un beigu datums; zvejas zona).

(c)  laiks un zona, kurā atļauts veikt zvejas darbību (sākuma un beigu datums; zvejas zona).

3.   Dalībvalsts izmanto reģistru, lai nosūtītu Komisijai zvejas atļaujas un atjauninātu ziņas par tām, kā prasīts 12., 19., 23. un 27. pantā.

3.   Dalībvalsts izmanto reģistru, lai nosūtītu Komisijai zvejas atļaujas un atjauninātu ziņas par tām, kā prasīts 12., 19., 23. un 27. pantā.

Grozījums Nr.    70

Regulas priekšlikums

40. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Lai nodrošinātu Savienības zvejas atļauju reģistra darbību un dotu iespēju dalībvalstīm panākt atbilstību nosūtīšanas tehniskajām prasībām, Komisija sniedz attiecīgajām dalībvalstīm tehnisku palīdzību. Lai to nodrošinātu, tā palīdz valsts iestādēm nosūtīt informāciju, kas operatoriem jāiesniedz attiecībā uz katru atļaujas veidu, un līdz ... [seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] izstrādā dalībvalstīm paredzētu IT lietojumprogrammu, lai tās varētu automātiski un reāllaikā nosūtīt Savienības zvejas atļauju reģistram datus par atļauju pieteikumiem un kuģu parametriem.

Grozījums Nr.    71

Regulas priekšlikums

40. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Tehniskam un finansiālam atbalstam informācijas nosūtīšanas vajadzībām dalībvalstis var izmantot finansiālu atbalstu no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014(2) 76. panta 2. punkta a) apakšpunktu

Grozījums Nr.    72

Regulas priekšlikums

43. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Attiecīgo informāciju par neatbilstību šīs regulas noteikumiem vai par smagiem pārkāpumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta 1. punktā, Komisija vai tās izraudzītā struktūra var saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumiem, kas noslēgti starp Savienību un trešām valstīm, tādu reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju vai līdzīgu zvejniecības organizāciju pārziņā, kurās Savienība ir līgumslēdzēja puse vai sadarbības partnere, kas nav līgumslēdzēja puse, paziņot citām minēto nolīgumu pusēm vai organizācijām ar nosacījumu, ka ir saņemta informāciju sniegušās dalībvalsts piekrišana, un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

2.  Attiecīgo informāciju par neatbilstību šīs regulas noteikumiem vai par smagiem pārkāpumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta 1. punktā, Komisija vai tās izraudzītā struktūra var saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumiem, kas noslēgti starp Savienību un trešām valstīm, tādu reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju vai līdzīgu zvejniecības organizāciju pārziņā, kurās Savienība ir līgumslēdzēja puse vai sadarbīga puse, kas nav līgumslēdzēja puse, paziņot citām minēto nolīgumu pusēm vai organizācijām ar nosacījumu, ka ir saņemta informāciju sniegušās dalībvalsts piekrišana, un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

Pamatojums

Pareizs termins.

Grozījums Nr.    73

Regulas priekšlikums

44. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt 5. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus.

2.  Pilnvaras pieņemt 5. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu, vēlākais, deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu, vēlākais, trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Grozījums Nr.    74

Regulas priekšlikums

I pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Grozījums Nr.    75

Regulas priekšlikums

II pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

[...]

svītrots

Grozījums Nr.    76

Regulas priekšlikums

IIa pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

IIa pielikums

 

Informācija, kas jāsniedz zvejas atļaujas izdošanas vajadzībām

 

* obligāti aizpildāmie lauki (22.–25. un 28.–48. punktu drīkst neaizpildīt, ja attiecīgo informāciju var automātiski izgūt no Savienības flotes reģistra, izmantojot Savienības zvejas flotes reģistra vai SJO numuru).

 

I

PIETEIKUMA IESNIEDZĒJS

 

1

Kuģa identifikācija (SJO numurs, Savienības zvejas flotes reģistra numurs, utt.)

 

2

Kuģa vārds

 

3

Ekonomikas operatora vārds vai nosaukums*

 

4

E-pasts*

 

5

Adrese

 

6

Fakss

 

7

Nodokļu maksātāja numurs (SIRET, NIF ...)*

 

8

Tālrunis

 

9

Īpašnieka vārds

 

10

E-pasts*

 

11

Adrese

 

12

Fakss

 

13

Tālrunis

 

14

Ekonomikas operatoru pārstāvošās apvienības vai aģenta vārds vai nosaukums*

 

15

E-pasts*

 

16

Adrese

 

17

Fakss

 

18

Tālrunis

 

19

Kapteiņa (kapteiņu) vārds*

 

20

E-pasts*

 

21

Valstspiederība*

 

22

Fakss

 

23

Tālrunis

 

II

ZVEJAS KATEGORIJA, PAR KURU PIEPRASĪTA ZVEJAS ATĻAUJA

 

Atļaujas veids (zivsaimniecības nolīguma, tiešā atļauja, RZPO, atklātās jūras, fraktēšanas, atbalsta kuģa)

 

24

Kuģa tipa FAO kods*

 

25

Zvejas rīka tipa FAO kods*

 

26

Zvejas apgabalu FAO kods*

 

27

Mērķsugu FAO kods vai zvejas kategorija (ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums (IZPN))*

 

28

Pieprasītās atļaujas termiņš (sākuma un beigu datums)

 

29

RZPO reģistra numurs* (ja zināms)

 

30

Atbalsta kuģu saraksts: vārds / SJO numurs / Savienības zvejas flotes reģistra numurs

 

III

FRAKTĒŠANA

 

31

Kuģis darbojas saskaņā ar fraktēšanas līgumu*: Jā / Nē

 

32

Fraktēšanas līguma veids

 

33

Fraktēšanas periods (sākuma un beigu datums)*

 

34

Zvejas iespējas (tonnas), kas kuģim iedalītas saskaņā ar fraktēšanas līgumu*

 

35

Trešā valsts, kas iedalījusi kuģim zvejas iespējas saskaņā ar fraktēšanas līgumu*

(1)

OV C 303, 19.8.2016., 116. lpp.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).


PASKAIDROJUMS

Pamatinformācija

Saskaņā ar Kopējo Zivsaimniecības politiku (KZP) noteiktajam ES kontroles režīmam ir trīs pīlāri — kontroles regula (1224/2009), NNN zvejas regula (1005/2008) un ne tik zināmā Regula par atļaujām, kuras ES zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Savienības ūdeņiem (1006/2008).

Šī regula tika pieņemta 2008. gadā un tās darbības jomā ir trīs zvejas darbību veidi. Tā paredz konkrētus nosacījumus un procedūras zvejas atļauju piešķiršanai ES kuģiem, kas zvejo saskaņā ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem (IZPN) vai zivsaimniecībās, kuras regulē reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO). Zvejas atļauju regula (ZAR) reglamentē arī kārtību, kādā Komisija piešķir atļaujas trešo valstu kuģiem, kas zvejo Savienības ūdeņos.

Komisijas priekšlikums šīs svarīgās regulas pārskatīšanai ir iesniegts tieši laikā, un tas ir vairāku iemeslu dēļ. Ar KZP reformu tika pievienota īpaša sadaļa par ārējo dimensiju un tas ir jāatspoguļo KZP noteikumos. Savienībai tagad ir jānodrošina, "lai Savienības zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem balstītos uz tiem pašiem principiem un standartiem kā tie, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem KZP jomā, vienlaikus Savienības operatoriem nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar trešo valstu operatoriem"(1).

Turklāt "Savienības zvejas kuģi iegūst tikai pieļaujamās nozvejas pārpalikumu, kā minēts UNCLOS 62. panta 2. un 3. punktā un kas noteikts skaidrā un pārredzamā veidā, pamatojoties uz labākajiem pieejamiem zinātniskiem ieteikumiem un attiecīgo informāciju, ar kuru apmainījusies Savienība un trešā valsts, par attiecīgo krājumu kopējo zvejas piepūli visām flotēm"(2).

"Pieļaujamās nozvejas pārpalikuma" koncepcija nozīmē zivju krājumus, kurus var zvejot ilgtspējīgi, bet attiecīgā piekrastes valsts tos nezvejo, bieži vien tādēļ, ka tai nav nepieciešamās zvejas kapacitātes. KZP attiecas arī uz dalībvalstu valstspiederīgajiem(3), ar īpašām prasībām, kas paredzētas NNN zvejas regulā(4).

Tāpēc pienācīgi ir arī attiecīgi pārskatīt ZAR.

Turklāt starptautiskais tiesiskais regulējums arī ir attīstījies — jauns saistošs nolīgums par ostas valsts pasākumiem, FAO brīvprātīgi īstenojamās vadlīnijas par karoga valsts pienākumiem un pagājušajā gadā — Starptautiskā Jūras tiesību tribunāla konsultatīvais atzinums(5), kas precizēja ES kā karoga valsts pienākumus attiecībā uz tās dalībvalstu kuģu zvejas darbībām.

Visbeidzot — kā tika iepriekš norādīts (I. Lövin ziņojumā par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju (A7-0290/2012) un C. Engström ziņojumā par kopējiem noteikumiem ārējā dimensijā (A8-0052/2016)) ES kuģu darbības ārpus ES ūdeņiem ir ārpus darbībām, ko regulē ar spēkā esošo ZAR regulu (divpusēji nolīgumi un zveja saskaņā ar RZPO) Kuģu īpašniekiem var būt privāti nolīgumi vai fraktēšanas līgumi attiecībā uz zveju trešo valstu ūdeņos, kas nav saistīti ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerības nolīgumiem (IZPN) vai arī zvejas gadījumā atklātā jūrā — nav saistības ar reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām (RZPO). Lai gan RZPO pasaules mērogā paplašinās, veidojoties jaunām organizācijām, tomēr dažas nozīmīgas zivsaimniecības joprojām netiek pārvaldītas saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem un RZPO. Tā ir būtiska nepilnība, ka zvejas atļauju regula neparedz noteikumus uz flotu šāda veida darbībām.

Tāpēc ļoti atzinīgi ir vērtējams Komisijas priekšlikums par ZAR pārskatīšanu, kas tiks pārdēvēta par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgas pārvaldības regulu. ES Tāljūras flotes konsultatīvā padome jau ir atzinīgi novērtējusi šo priekšlikumu savā atzinumā par ZAR, apliecinot, ka tas būs efektīvāks mehānisms, kas ietvers visu ar ES karogu kuģojošu kuģu darbības ārpus Savienības ūdeņiem, nosakot kopējus atbilstības kritērijus kuģiem un tādējādi izveidojot taisnīgus konkurences apstākļus ES operatoriem, kā arī precizējot atļauju piešķiršanas procedūras. Svarīgi ir tas, ka turpmāk darbības jomā būs arī privātie nolīgumu un fraktēšanas līgumi. Tāpat kā agrāk — Komisija pati būs atbildīga par atļauju izsniegšanu trešo valstu kuģiem, kad tie zvejo ES ūdeņos saskaņā ar nolīgumiem par savstarpēju piekļuvi.

ES tāljūras flote ir kopējas flotes būtiska daļa, kas veicina nodarbinātību un piegādā zivis ES tirgum. Tā darbojas visos pasaules okeānos un daudzos gadījumos tā ir visuzskatāmākā Kopējās Zivsaimniecības politikas pārstāvība. Šī flote ir jāuzskata par ES "labās gribas vēstnieci". Pēdējo gadu laikā KZP ir veikti daudzi uzlabojumi noteikumos par ārējo floti un šis Komisijas priekšlikums lielā mērā palīdzēs konsolidēt agrākos ieguvumus un attiecinās tos arī uz citām flotes daļām.

Starptautiskā Jūras tiesību tribunāla (ITLOS) konsultatīvais atzinumus, kas tika sniegts, atbildot uz apakšreģionālās zvejniecības komisijas pieprasījumu, apstiprināja — ciktāl jūras resursu saglabāšana un pārvaldība saskaņā ar KZP ir ekskluzīva Savienības kompetence, Savienība ir atbildīga par to, lai dalībvalstu karoga kuģi ievērotu piekrastes valsts saglabāšanas pasākumus, kā arī Savienības pienākums ir nodrošināt, ka šie kuģi neiesaistās NNN zvejā. Konsultatīvajā atzinumā ir uzsvērts, ka Savienībai šajā jomā ir jāīsteno pienācīga rūpība. Tāpēc ir pienācīgi, ka ES uzņemas atļauju piešķiršanas kontroli ārējai flotei. To atbalstīja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, kas savā atzinumā par ZAR uzsvēra, ka Eiropas Komisijai kā Līgumu izpildes uzraudzītājai ir jāpārbauda atļauju derīgums, pamatojoties uz atbilstības kritērijiem, tādējādi nodrošinot, ka dalībvalstis ievēro savas saistības. Tas nodrošinās labāku saskaņotību tāljūras flotes pārvaldībā.

Neizbēgami, ka tik sarežģītā priekšlikumā ir paredzēti gan savlaicīgi un līdzsvaroti noteikumi, gan arī ir jautājumi, attiecībā uz kuriem Komisijas idejas būtu jāuzlabo.

Priekšlikuma pamatstruktūra ir atzinīgi vērtējama, tajā ir iekļautas visas darbības, ko veic ES kuģi, zvejojot ārvalstīs un ir noteikti konsekventi atbilstības kritēriji. Ar priekšlikumu tiek arī izveidota kopēja kuģu datubāze. Tomēr Komisijas ierosinātās procedūras un termiņi dažādiem atļauju veidiem nav tik skaidri formulēti un konsekventi, cik tie varētu būt.

Referenta nostāja

Ir ierosināti vairāki grozījumi, lai uzlabotu un precizētu priekšlikumu. Piemēram.

7. pants (kopēji noteikumi visām atļaujām) — Komisija ierosina piešķirt sev pilnvaras atsaukt atļauju kuģim, ja ir "īpaši svarīgi politiski iemesli", kas uzskatāms par pārāk neskaidru iemeslu. Tiek ierosināts precizējums atbilstīgi Eiropas sociālo lietu un ekonomikas komitejas atzinumam, lai stingrāk ierobežotu Komisijas tiesības uz šādu rīcību.

12. pants (atļaujas saskaņā ar IZPN) — Komisija piešķir sev neierobežotu laiku, lai nosūtītu atļauju pieprasījumus trešām valstīm, ar kurām noslēgts IZPN. Laika ierobežojums ir skaidri jānosaka, lai nepieļautu nenoteiktību kuģu īpašniekiem.

18. pants (tiešās atļaujas) — laba ideja ir pieprasīt kuģa operatoram zinātniskās liecības par to zvejas darbību ilgtspējību, kas ierosinātas saskaņā ar privātu nolīgumu ar trešo valsti, tomēr savākt un iesniegt visus attiecīgās valsts tiesību aktus zivsaimniecības jomā, nevajadzēt būt kuģa īpašnieka pienākumam. To bez problēmām var izdarīt Komisijas un attiecīgās trešās valsts dienesti. Saprātīgi ir arī iesniegt sīkāku konkrētu informāciju par plānotajām darbībām.

19. pants (tiešās atļaujas) — atkal Komisijas ierosinātie termiņi ir pārāk ilgi. Tiek ierosināts tos saīsināt.

21. pants (RZPO) — Komisija pareizi ierosina, ka trešām valstīm, ar kurām ES ir divpusējs nolīgums ir jābūt līgumslēdzējām pusēm attiecīgā RZPO, jo gan karoga valstīm, gan piekrastes valstīm ir savi pienākumi, kā norādīts ITLOS konsultatīvajā atzinumā. Tomēr ir jānodrošina konsekvence — ja ES kuģis vēlas zvejot zivsaimniecībā, ko pārvalda RZPO, tad Savienībai arī ir jābūt šīs RZPO dalībniecei.

23. pants (RZPO) — kārtējo reizi Komisija nav noteikusi termiņus atļaujas saņēmušo ES kuģu saraksta nosūtīšanai RZPO. Tiek ierosināti skaidri termiņi Komisijas rīcībai.

25. pants (zveja atklātā jūrā) — Komisija (18. pantā) pamatoti pieprasa zinātnisku novērtējumu, kas apliecinātu ierosināto darbību ilgtspējību saskaņā ar privātiem nolīgumiem, tāpēc ir jābūt līdzīgai prasībai attiecībā uz kuģiem, kas vēlas zvejot atklātā jūrā teritorijās, kas nav RZPO pārvaldībā.

31. pants (ziņošanas pienākumi) — kuģim, kas zvejo trešās valsts ūdeņos saskaņā ar IZPN vai privātu nolīgumu, ir jāpiemēro prasība tieši nosūtīt datus par nozveju un citus atbilstīgus datus karoga dalībvalstij un piekrastes valstij. Šāda pārredzamība palīdzēs piekrastes valstij uzraudzīt nolīguma īstenošanu.

39. pants (zvejas atļauju reģistrs) — lai uzlabotu pārredzamību, publiski pieejamajā reģistra daļā ir jāiekļauj nedaudz papildu informācijas.

Secinājumi

Komisija ir iesniegusi labu priekšlikumu, kas nodrošinās tik nepieciešamos uzlabojumus ES tāljūras flotes pārvaldībā. Tas radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām zvejas darbībām, kas tiek veiktas ar ES karogiem un nodrošinās, ka ES izpilda tās pienākumus gan kā karoga valsts, gan kā faktisko īpašumtiesību valsts. Konkrētāk — ir ļoti apsveicami, ka priekšlikumā daudzos punktos ir ņemti vērā C. Engström ziņojumā par KZP ārējo dimensiju (A8-0052/2016) paustie apsvērumi, ieviešot atbilstīgas juridiskas prasības KZP. Iepriekšminētajā ziņojumā arī tika atzīmēts, ka ES būtu starptautiskā kontekstā jāpopularizē savi vides un sociālie standarti, izmantojot RZPO ietekmību, kā arī ES IZPN tīklu.

ES, kā vienai no pasaules līderēm zivsaimniecības jomā, ir jārāda piemērs un jāmudina citas — gan piekrastes, gan tāljūras ūdeņu valstis, pieņemt un īstenot zivsaimniecības pārvaldības sistēmas, kas nodrošinātu ilgtspējīgu un taisnīgu jūras resursu izmantošanu, sniedzot ieguldījumu pārtikas nodrošinājumā un to piekrastes kopienu (gan Eiropā, gan pasaulē) vīriešu un sieviešu nākotnē, kuru iztika ir atkarīga no zvejas.

(1)

  Regula Nr. 1380/2013, 28. panta 2. punkta d) apakšpunkts

(2)

Regula Nr. 1380/2013, 31. panta 4. punkts

(3)

Regula Nr. 1380/2013, 1. panta 2. punkta d) apakšpunkts

(4)

Regula Nr. 1005/2008, 39. un 40. pants

(5)

Starptautiskā Jūras tiesību tribunāla 2015. gada 2. aprīļa konsultatīvais atzinums Nr. 21


PIELIKUMS. STRUKTŪRU VAI PERSONU, KAS DEVUŠAS IEGULDĪJUMU ZIŅOJUMA PROJEKTA SAGATAVOŠANĀ

Tālāk minētais saraksts ir sagatavots pilnīgi brīvprātīgi, un par to atbildīga ir tikai referente. Referente, gatavojot [ziņojuma projektu / ziņojumu, līdz tā pieņemšanai komitejā] ir saņēmis informāciju no šādām struktūrām vai personām:

Struktūra un/vai persona

Šādu dalībvalstu pārstāvji: Francija, Polija, Spānija, Vācija.

Vairāku NVO (CFFA, WWF, Oceana, EJF, Client Earth) pārstāvji.

Padomes prezidentvalsts

Eiropas Komisija

Nozares pārstāvji: Europêche


Attīstības komitejaS ATZINUMS (2.9.2016)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008

(COM(2015)0636 – C8-0393/2015 – 2015/0289(COD))

Referente: Maria Heubuch

ĪSS PAMATOJUMS

Komisijas priekšlikums ir 2008. gada regulas pārskatīšana, kurā paredzēti noteikumi zvejas atļauju piešķiršanai ārpus ES ūdeņiem, kā arī par atļauju piešķiršanu ārvalstu kuģiem, kas zvejo ES ūdeņos. Tā ir viena no trim Kopējās Zivsaimniecības politikas (KZP) kontroles režīma pīlāriem, pārējās divas ir kontroles regula un ES regula, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN zvejas regula). Tā kā 2013. gadā ar KZP reformu pirmo reizi tika iekļauti skaidri noteikumi attiecībā uz KZP ārējo dimensiju, šī regula ir jāpārskata. Starptautiskā juridiskā struktūra arī ir mainījusies saistībā ar jaunām starptautiskām iniciatīvām, piemēram, FAO vadlīnijām par karoga valsts pienākumiem un Starptautiskā Jūras tiesību tribunāla (ITLOS) konsultatīvo atzinumu, kas arī jāņem vērā šajā tiesību aktā.

Spēkā esošā regula attiecas vienīgi uz zvejas atļaujām nelielai ES kuģu daļai, kas zvejo ārpus ES ūdeņiem — tiem kuģiem, kas zvejo saskaņā ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem (IZPN) vai zivsaimniecībās, kuras regulē reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO). Šī regula neattiecās uz ES kuģu citām tāljūras zvejas darbībām, piemērām tām, kas veiktas saskaņā ar privātiem nolīgumiem starp ES kuģu īpašniekiem un trešām valstīm, izņemot vienīgi lūgumu, lai dalībvalstis vāktu visu iespējamo informāciju. Tāpat nebija arī noteikumu attiecībā uz ES dalībvalstu karoga kuģiem, kurus fraktējis operators citā valstī.

Pārskatītajā KZP ir noteikts, ka ES:

"nodrošina, lai Savienības zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem balstītos uz tiem pašiem principiem un standartiem kā tie, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem KZP jomā, vienlaikus Savienības operatoriem nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar trešo valstu operatoriem"(1)

Tāpēc ir atbilstīgi, ka Komisija ir iekļāvusi noteikumus attiecībā uz atļauju piešķiršanu visiem zvejas veidiem ārpus ES.

Daži no ļoti apsveicamiem Komisijas ierosinātajiem uzlabojumiem:

•  regulas darbības jomā ar līdzīgiem nosacījumiem un noteikumiem tiek iekļautas ES kuģu visu veidu darbības ārpus ES;

•  zvejas kuģiem ir jāatbilst īpašiem atbilstības kritēriju nosacījumiem, lai saņemtu zvejas atļauju, tostarp tiem nevar būt piemērotas nesenas sankcijas par smagiem pārkāpumiem un ierosinātajām darbībām ir jābūt ilgtspējīgām;

•  dalībvalstij, kas ir karoga valsts ir jāapstiprina kuģa īpašnieka iesūtītā informācija;

•  kuģu īpašniekiem, kas piesakās zvejai trešo valstu ūdeņos, uz kuriem neattiecas IZPN (tiešais atļaujas piešķiršanas process), ir jānodrošina zinātnisks izvērtējums, ko veikusi trešā valsts vai (attiecīgos gadījumos) RZPO, kurā apliecināts, ka plānotās darbības ir ilgtspējīgas;

•  ir noteikti ierobežojumi ārvalstu operatoru veiktai ES dalībvalsts karoga kuģu fraktēšanai;

•  tiks izveidota publiski pieejama datubāze, kurā uzskaitīti visi to kuģu nosaukumi un karogi, kas saņēmuši atļauju, kā arī sīkāka informācija par atļautajām darbībām.

Vienotu kritēriju noteikšana, kas jāizpilda visiem kuģiem, kas zvejo ārpus ES ūdeņiem, ir ārkārtīgi svarīga un tai būtu jānodrošina saskaņotība tāljūras flotes pārvaldībā. Šie kuģi savā ziņā ir ES vēstnieki. Kopš ITLOS konsultatīvajā atzinumā apstiprināts, ka ārējā flote ir vienīgi ES kompetencē, ir tikai pareizi, ka šiem kuģiem ir jāatbilst konkrētiem obligātiem nosacījumiem attiecībā uz ilgtspējību un noteikumu ievērošanu.

ES jau sen ir viens no pārredzamākajiem zvejniecības subjektiem attiecībā uz divpusējiem nolīgumiem, jo ikviens no tiem ir pieejams internetā, kur norādīta arī sīkāka informācija par maksu, atļauto zveju utt. Publiski pieejama datubāze dos iespēju sabiedrības kontrolei attiecībā uz kuģiem, kas palīdzēs nodrošināt atbilstību noteiktajiem kritērijiem.

Tāpēc Komisijas priekšlikums ir ļoti atzinīgi vērtējams un atbalstāms. Tajā ir dažas procesuālas problēmas nesaskaņotības vai neskaidrības dēļ, bet kopumā tā ir ļoti nepieciešama un izcila iniciatīva.

Tomēr vajadzīgi daži grozījumi, lai precizētu vai pilnveidotu teksta elementus.

Tekstā ir atsauce uz politikas saskaņotību attīstībai un regula noteikti sniegs savu ieguldījumu tās nodrošināšanā, tomēr tekstā nav nepārprotamas atsauces uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem, jo īpaši mērķi Nr. 14 — "Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus" un mērķi Nr. 12 — "Nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas modeļus", kas nozīmē samazināt pārtikas zudumus ražošanas un piegādes ķēdēs.

Daži kuģi daļu gada praktizē zveju saskaņā ar ES IZPN un pēc tam nomaina karogu uz trešās valsts karogu un zvejo nepakļauti ES nolīgumam, dažkārt tajos pašos ūdeņos, kur zvejoja saskaņā ar ES nolīgumu. Tas noved pie negodīgas konkurences un papildu zvejas slodzes, kas vairs nav uzskatāma par ilgtspējīgu. Priekšlikumā ir centieni ierobežot šo praksi, bet ir jāiet tālāk par ierosināto.

KZP reforma ieviesa "pieļaujamās nozvejas pārpalikuma koncepciju", kas nozīmē zivju krājumus, kurus var zvejot ilgtspējīgi, bet attiecīgā piekrastes valsts tos nezvejo, iespējams, tādēļ, ka tai nav nepieciešamās zvejas kapacitātes. Šī koncepcija ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu, ka tāljūras flotes neekspluatē resursus, kas prioritārā kārtā būtu piešķirami vietējām zvejniecības kopienām, zvejniekiem un sievietēm, kas iesaistītas pārstrādē un kuru iztika no tā ir atkarīga, un tāpēc šī koncepcija ir jāievieš šajā regulā. Ar vietējo zvejniecības kopienu īstenotu ilgtspējīgu zveju vislabāk var nodrošināt to, ka trešā valsts izpilda savas saistības attīstības un pārtikas nodrošinājuma jomā un uzlabo sieviešu stāvokli nozarē.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Savienība ir Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS)16 līgumslēdzēja puse, un tā ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada 4. augusta Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (ANO zivju krājumu nolīgums)17. Šajos starptautiskajos noteikumos ir noteikts princips, ka visām valstīm ir jāpieņem atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu jūras resursu ilgtspējīgu pārvaldību, un jāsadarbojas šajā nolūkā.

(2)  Savienība ir Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS)16 līgumslēdzēja puse, un tā ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada 4. augusta Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (ANO zivju krājumu nolīgums)17. Šajos starptautiskajos noteikumos ir noteikts princips, ka visām valstīm ir jāpieņem atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu jūras resursu ilgtspējīgu pārvaldību un saglabāšanu, un jāsadarbojas šajā nolūkā.

__________________

__________________

16 Padomes 1998. gada 23. marta Lēmums 98/392/EK par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

16 Padomes 1998. gada 23. marta Lēmums 98/392/EK par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

17 Padomes 1998. gada 8. jūnija Lēmums 98/414/EK par Nolīguma par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju sugu krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu Eiropas Kopienas ratifikāciju (OV L 189, 3.7.1998., 14. lpp.).

17 Padomes 1998. gada 8. jūnija Lēmums 98/414/EK par Nolīguma par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju sugu krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu Eiropas Kopienas ratifikāciju (OV L 189, 3.7.1998., 14. lpp.).

Grozījums Nr.    2

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4.a)  Visi FAO locekļi, tostarp Savienība un tās jaunattīstības partnervalstis 2014. gadā vienbalsīgi pieņēma Brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par ilgtspējīgas mazapjoma zvejas saglabāšanu pārtikas nodrošinājuma un nabadzības izskaušanas kontekstā, kuru 5.7 punktā uzsvērts, ka, slēdzot ar trešām valstīm un trešām pusēm nolīgumus par resursu pieejamību, pienācīgi jāņem vērā mazapjoma zvejas intereses.

Grozījums Nr.    3

Regulas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4.b)  FAO Brīvprātīgi piemērojamajās pamatnostādnēs par ilgtspējīgu mazapjoma zvejas saglabāšanu pārtikas nodrošinājuma un nabadzības izskaušanas kontekstā tiek prasīts pieņemt pasākumus zivsaimniecības resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai ilgtermiņā, kā arī pasākumus pārtikas ražošanas ekoloģiskā pamata nodrošināšanai, uzsverot, cik svarīgi ir to zvejas darbību vides standarti, kas tiek veiktas ārpus Savienības ūdeņiem, tostarp ekosistēmas pieeja zvejniecības pārvaldībā, līdztekus piesardzīgai pieejai, lai atjaunotu un uzturētu izmantotos krājumus tādā līmenī, kas līdz 2015. gadam, kur vien iespējams, pārsniegtu maksimālo nozveju un līdz 2020. gadam to panāktu attiecībā uz visiem zivju krājumiem.

 

Grozījums Nr.    4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Starptautiskā mērogā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta jautājumam par karoga valsts un attiecīgā gadījumā starptautiskās karoga organizācijas pienākumiem un līdzāspastāvošo atbildību un saistībām attiecībā uz atklātās jūras dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību saskaņā ar UNCLOS. Tāpat uzmanība tiek pievērsta arī paralēlai piekrastes valsts jurisdikcijai un karoga valsts jurisdikcijai, attiecīgā gadījumā arī starptautiskās karoga organizācijas jurisdikcijai, saistībā ar pienācīgas rūpības pienākumu, kas izriet no UNCLOS, proti, nodrošināt jūras bioloģisko resursu pienācīgu saglabāšanu jūras apgabalos, kas ir valstu jurisdikcijā. Pienācīgas rūpības pienākums ir valsts pienākums pielikt vislielākās pūles un darīt visu iespējamo, lai aizkavētu nelegālu zveju, un tas ietver pienākumu pieņemt vajadzīgos administratīvos un noteikumu izpildes pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tās karoga zvejas kuģi, tās valstspiederīgie vai zvejas kuģi, kas darbojas tās ūdeņos, neiesaistās darbībās, ar kurām pārkāpj piemērojamos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Šo iemeslu dēļ ir svarīgi Savienības zvejas kuģu darbības ārpus Savienības ūdeņiem, kā arī ar to saistīto pārvaldības sistēmu organizēt tādā veidā, lai Savienības starptautiskās saistības varētu tikt efektīvi un rezultatīvi izpildītas un lai netiktu pieļautas situācijas, kurās Savienībai varētu pārmest starptautiski prettiesiskas darbības.

(5)  Starptautiskā mērogā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta jautājumam par karoga valsts un attiecīgā gadījumā starptautiskās karoga organizācijas pienākumiem un līdzāspastāvošo atbildību un saistībām attiecībā uz atklātās jūras dzīvo resursu saglabāšanu un pārvaldību saskaņā ar UNCLOS. Tāpat uzmanība tiek pievērsta arī paralēlai piekrastes valsts jurisdikcijai un karoga valsts jurisdikcijai, attiecīgā gadījumā arī starptautiskās karoga organizācijas jurisdikcijai, saistībā ar pienācīgas rūpības pienākumu, kas izriet no UNCLOS, proti, nodrošināt jūras bioloģisko resursu pienācīgu saglabāšanu jūras apgabalos, kas ir valstu jurisdikcijā. Starptautiskā Jūras tiesību tribunāla (ITLOS) konsultatīvais atzinums, kas tika sniegts, atbildot uz Rietumāfrikas apakšreģionālās zvejniecības komisijas jautājumiem, apstiprināja, ka Savienībai ir starptautiska atbildība pret trešajām valstīm un starptautiskām organizācijām par tās kuģu darbībām, un šāda atbildība nozīmē, ka Savienībai ir jārīkojas ar pienācīgu rūpību. Pienācīgas rūpības pienākums ir valsts pienākums pielikt vislielākās pūles un darīt visu iespējamo, lai aizkavētu nelegālu zveju, un tas ietver pienākumu pieņemt vajadzīgos administratīvos un noteikumu izpildes pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tās karoga zvejas kuģi, tās valstspiederīgie vai zvejas kuģi, kas darbojas tās ūdeņos, neiesaistās darbībās, ar kurām pārkāpj piemērojamos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Šo iemeslu dēļ, kā arī lai kopumā nostiprinātu zilo ekonomiku, ir svarīgi Savienības zvejas kuģu darbības ārpus Savienības ūdeņiem, kā arī ar to saistīto pārvaldības sistēmu organizēt tādā veidā, lai Savienības starptautiskās saistības varētu tikt efektīvi un rezultatīvi izpildītas un lai netiktu pieļautas situācijas, kurās Savienībai varētu pārmest starptautiski prettiesiskas darbības.

Grozījums Nr.    5

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5.a)  Savienība Apvienoto Nāciju Organizācijas 2015. gada 25. septembra augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību ir uzņēmusies saistības īstenot rezolūciju, kurā iekļauts noslēguma dokuments „Mūsu pasaules pārveide — ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gada perspektīvā”, tostarp īstenot Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 14 — "Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus" un ar to saistītos uzdevumus, kā arī Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 12 — "Nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas modeļus", un ar šiem mērķiem saistītos uzdevumus.

Grozījums Nr.    6

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Savienības ārējai zivsaimniecības politikai būtu jāatspoguļo rezultāti, kas iezīmējušies pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas 2012. gada konferences par ilgtspējīgu attīstību “Rio+20”19, kā arī starptautiskās norises cīņā pret savvaļas dzīvnieku un augu nelegālo tirdzniecību.

(6)  Savienības ārējai zivsaimniecības politikai būtu jāatspoguļo rezultāti, kas iezīmējušies pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas 2012. gada konferences par ilgtspējīgu attīstību “Rio+20”19 un starptautiskās norises cīņā pret savvaļas dzīvnieku un augu nelegālo tirdzniecību, kā arī jaunie Ilgtspējīgas attīstības mērķi (17 mērķi mūsu pasaules pārveidei, tostarp mērķis Nr. 14 — "Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un to resursus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību", kurus ANO pieņēma 2015 septembrī.

__________________

__________________

19 Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2012. gada 27. jūlija Rezolūcija A/Res/66/288 par Rio+20 konferences rezultātiem “Nākotne, kādu mēs vēlamies”.

19 Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2012. gada 27. jūlija Rezolūcija A/Res/66/288 par Rio+20 konferences rezultātiem “Nākotne, kādu mēs vēlamies”.

Grozījums Nr.    7

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (“pamatregula”)20, ir nodrošināt to, ka zvejas darbības ir vidiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas saskaņā ar ekonomisko, sociālo un nodarbinātības ieguvumu nodrošināšanas mērķiem, un ka tās veicina pārtikas pieejamību.

(7)  Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (“pamatregula”)20, ir nodrošināt to, ka zvejas darbības ir vidiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas saskaņā ar ekonomisko, sociālo un nodarbinātības ieguvumu nodrošināšanas mērķiem, un ka tās veicina pārtikas pieejamību. Šīs politikas īstenošanā ir arī jāņem vērā attīstības sadarbības mērķi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. panta 1. punkta otro apakšpunktu.

__________________

__________________

20 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

20 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Regulā (ES) Nr. 1380/2013 uzsvērts, ka Savienībai jāpopularizē KZP mērķi starptautiskā mērogā, nodrošinot to, ka Savienības zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem pamatojas uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un vienlaikus veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības un trešo valstu operatoriem.

(8)  Regulā (ES) Nr. 1380/2013 uzsvērts, ka Savienībai jāpopularizē KZP mērķi starptautiskā mērogā, nodrošinot to, ka Savienības zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem pamatojas uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un vienlaikus veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības un trešo valstu operatoriem. Trešajās valstīs pieņemtie sociālās jomas un vides tiesību akti var atšķirties no Savienības tiesību aktiem šajās jomās, piemērojot atšķirīgus standartus zvejas flotēm. Šāda situācija var novest pie tā, ka tiek atļautas zvejas darbības, kas neatbilst jūras resursu ilgtspējīgai pārvaldībai. Tādēļ ir jānodrošina saskaņotība ar Savienības vides, zivsaimniecības un tirdzniecības darbībām, kā arī darbībām attīstības jomā, jo īpaši gadījumos, kad tas skar to jaunattīstības valstu zivsaimniecības, kurām ir zema administratīvā kapacitāte un augsts korupcijas risks.

Grozījums Nr.    9

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Šīs regulas pamatprincips ir tāds, ka ikvienam Savienības kuģim, kas zvejo ārpus Savienības ūdeņiem, būtu jāsaņem karoga dalībvalsts atļauja un jātiek attiecīgi uzraudzītam neatkarīgi no tā, kur un kādā regulējumā tas darbojas. Atļaujas izdošanai vajadzētu būt atkarīgai no tā, vai ir izpildīts kopēju atļaujas izdošanas kritēriju pamatkopums. Informācijai, ko dalībvalstis apkopo un iesniedz Komisijai, būtu jādod Komisijai iespēja jebkurā laikā iesaistīties visu Savienības zvejas kuģu zvejas darbību uzraudzībā jebkurā apgabalā ārpus Savienības ūdeņiem.

(12)  Šīs regulas pamatprincips ir tāds, ka ikvienam Savienības kuģim, kas zvejo ārpus Savienības ūdeņiem, būtu jāsaņem karoga dalībvalsts atļauja un jātiek attiecīgi uzraudzītam neatkarīgi no tā, kur un kādā regulējumā tas darbojas. Atļaujas izdošanai vajadzētu būt atkarīgai no tā, vai ir izpildīts kopēju atļaujas izdošanas kritēriju pamatkopums. Informācijai, ko dalībvalstis apkopo un iesniedz Komisijai, būtu jādod Komisijai iespēja jebkurā laikā iesaistīties visu Savienības zvejas kuģu zvejas darbību uzraudzībā jebkurā apgabalā ārpus Savienības ūdeņiem. Tas nepieciešams, lai Komisija varētu pildīt savus Līgumu uzraudzītājas pienākumus.

Grozījums Nr.    10

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  zvejas kuģis nav iekļauts NNN zvejas kuģu sarakstā, ko pieņēmusi reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija un/vai Savienība atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 1005/2008;

(e)  zvejas kuģis nav iekļauts NNN zvejas kuģu sarakstā, ko pieņēmusi trešā valsts, reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija un/vai Savienība atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 1005/2008;

Grozījums Nr.    11

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  pēc tam 24 mēnešu laikā no izslēgšanas dienas ir atkal iekļauti Savienības zvejas flotes reģistrā.

(b)  pēc tam ir atkal iekļauti Savienības zvejas flotes reģistrā.

Grozījums Nr.    12

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  tas nedarbojās tādas valsts ūdeņos, kas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 31. un 33. pantu ir atzīta par nesadarbīgu trešo valsti.

(b)  tas nedarbojās tādas valsts ūdeņos, kas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 31. un 33. pantu ir atzīta par nesadarbīgu trešo valsti, nedz arī tādas trešās valsts ūdeņos, kas saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1026/2012 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir noteikta par valsti, kura atļauj neilgtspējīgu zveju.

Grozījums Nr.    13

Regulas priekšlikums

6. pants – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Karoga dalībvalsts neizdod zvejas atļauju kuģim, kura karogs ir nomainīts:

4.  Karoga dalībvalsts neizdod zvejas atļauju kuģim, kura karogs jelkad ir bijis nomainīts:

Grozījums Nr.    14

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  plānoto zvejas darbību ilgtspējas pierādījumus, kas pamatojas uz:

  plānoto zvejas darbību ilgtspējas pierādījumus un pierādījumus par Regulas (ES) Nr. 1380/2013 31. pantā noteiktā pieļaujamās nozvejas pārpalikuma esamību , kas pamatojas uz:

∙ zinātnisku izvērtējumu, ko sniegusi trešā valsts un/vai reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija, un

∙ zinātnisku izvērtējumu, kurā ņemta vērā jūras dzīvo resursu un jūras ekosistēmu saglabāšana, ko sniegusi trešā valsts un/vai reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija, un

∙ minētā izvērtējuma pārbaudi, ko karoga dalībvalsts veikusi, pamatojoties uz valsts zinātniskā institūta novērtējumu;

∙ minētā izvērtējuma pārbaudi, ko karoga dalībvalsts veikusi, pamatojoties uz valsts zinātniskā institūta novērtējumu;

Grozījums Nr.    15

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – 4.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  pieejamos datus par attiecīgo zvejniecību kopējo zvejas piepūli; un

Grozījums Nr.    16

Regulas priekšlikums

24. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šo nodaļu piemēro zvejas darbībām, ko atklātā jūrā veic Savienības zvejas kuģi, kuru lielākais garums pārsniedz 24 metrus.

Šo nodaļu piemēro zvejas darbībām, ko atklātā jūrā veic Savienības zvejas kuģi, kuru lielākais garums pārsniedz 24 metrus, vai kuri ir spējīgi zvejot atklātā jūrā.

Grozījums Nr.    17

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  tam ir karoga dalībvalsts izdota zvejas atļauja;

(a)  tam ir karoga dalībvalsts izdota zvejas atļauja, kas izdota pēc tam, kad saņemts zinātnisks novērtējums, kurā norādīts, ka plānotās darbības ir ilgtspējīgas un kuru apstiprinājis karoga dalībvalsts zinātniskais institūts; un

Grozījums Nr.    18

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Karoga dalībvalsts drīkst izdot zvejas atļauju attiecībā uz zvejas darbībām atklātā jūrā tikai tad, ja ir izpildīti 5. pantā noteiktie atļaujas izdošanas kritēriji.

Karoga dalībvalsts drīkst izdot zvejas atļauju, kas dod tiesības veikt zvejas darbības atklātā jūrā, tikai gadījumos, kad:

 

(a)   ir izpildīti atļaujas izdošanas kritēriji, kas izklāstīti 5. pantā;

 

(b)   plānotās zvejas darbības:

 

-   ir pamatotas ar ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1380/2013 4. panta 9. punktā; un

 

-   notiek saskaņā ar zinātnisku izvērtējumu, kurā ņemta vērā jūras dzīvo resursu un jūras ekosistēmu saglabāšana, ko sniedzis karoga dalībvalsts zinātniskais institūts.

Grozījums Nr.    19

Regulas priekšlikums

31. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Kad tiek veiktas zvejas darbības saskaņā ar šo sadaļu un ja tā ir paredzēts ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā ar trešo valsti, Savienības zvejas kuģa operators nosūta trešai valstij attiecīgās nozvejas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas un savai karoga dalībvalstij – minētā sūtījuma kopiju.

1.  Kad tiek veiktas zvejas darbības saskaņā ar šo sadaļu Savienības zvejas kuģa operators nosūta trešai valstij attiecīgās nozvejas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas un savai karoga dalībvalstij – minētā sūtījuma kopiju.

Grozījums Nr.    20

Regulas priekšlikums

39. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  kuģa vārds un karogs;

(a)  kuģa vārds un karogs, Savienības zvejas flotes reģistra numurs un SJO numurs;

Grozījums Nr.    21

Regulas priekšlikums

39. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  īpašnieka/operatora un faktiskā labuma guvēja vārds un adrese;

Grozījums Nr.    22

Regulas priekšlikums

39. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  atļaujas veids un

(b)  atļaujas veids, tostarp zvejas iespējas un

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Ārējo zvejas flotu ilgtspējīga pārvaldība

Atsauces

COM(2015)0636 – C8-0393/2015 – 2015/0289(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

17.12.2015

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

17.12.2015

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Maria Heubuch

4.3.2016

Izskatīšana komitejā

11.7.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

31.8.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Louis Aliot, Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Manuel dos Santos, Doru-Claudian Frunzulică, Nathan Gill, Enrique Guerrero Salom, Heidi Hautala, Maria Heubuch, György Hölvényi, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Stelios Kouloglou, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Rainer Wieland, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Brian Hayes, Joachim Zeller

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Liliana Rodrigues

(1)

  28. panta 2. punkta d) apakšpunkts


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Ārējo zvejas flotu ilgtspējīga pārvaldība

Atsauces

COM(2015)0636 – C8-0393/2015 – 2015/0289(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

10.12.2015

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

17.12.2015

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

17.12.2015

ENVI

17.12.2015

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

ENVI

24.5.2016

 

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Linnéa Engström

4.2.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

18.4.2016

16.6.2016

8.9.2016

 

Pieņemšanas datums

5.12.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Richard Corbett, Linnéa Engström, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Ulrike Rodust, Remo Sernagiotto, Isabelle Thomas, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Izaskun Bilbao Barandica, José Blanco López, Nicola Caputo, Ian Duncan, Anja Hazekamp, Maria Heubuch, Mike Hookem, Verónica Lope Fontagné, Francisco José Millán Mon, Piernicola Pedicini, Maria Lidia Senra Rodríguez

Iesniegšanas datums

9.12.2016

Juridisks paziņojums