Procedūra : 2015/2348(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0384/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0384/2016

Debates :

PV 18/01/2017 - 22

Balsojumi :

PV 19/01/2017 - 7.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0009

ZIŅOJUMS     
PDF 771kWORD 74k
13.12.2016
PE 589.115v02-00 A8-0384/2016

par loģistiku Eiropas Savienībā un multimodāliem pārvadājumiem jaunajos TEN-T koridoros

(2015/2348(INI))

Transporta un tūrisma komiteja

Referente: Inés Ayala Sender

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par loģistiku Eiropas Savienībā un multimodāliem pārvadājumiem jaunajos TEN-T koridoros

(2015/2348(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par 2011. gada Baltās grāmatas par transportu īstenošanu — novērtējums un virzība uz ilgtspējīgu mobilitāti(1),

–  ņemot vērā 2015. gada 2. decembra rezolūciju par ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās(2),

–  ņemot vērā 2008. gada 4. septembra rezolūciju par kravu pārvadājumiem Eiropā(3),

–  ņemot vērā 2007. gada 5. septembra rezolūciju par kravu pārvadājumu loģistiku Eiropā un ilgtspējīgu mobilitāti(4),

–  ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 1315/2013(5) un Regulu (ES) Nr. 1316/2013(6),

–  ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 913/2010(7),

–  ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (COM(2011)0144),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Paātrināta pāreja uz mazoglekļa ekonomiku Eiropā” (COM(2016)0500),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija” (COM(2016)0501),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropas investīciju stiprināšana nodarbinātībai un izaugsmei: ceļā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda otro posmu un jauno Eiropas Ārējo investīciju plānu” (COM(2016)0581),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. februāra paziņojumu par ES stratēģiju attiecībā uz sašķidrināto dabasgāzi un gāzes glabāšanu (COM(2016)0049),

–  ņemot vērā 2016. gada 20. jūnijā Roterdamā pieņemto ministru deklarāciju par Eiropas transporta tīkla (TEN-T) ieviešanu(8),

–  ņemot vērā dokumentus, ko Eiropas TEN-T koridoru koordinatori sagatavoja 2016. gada Roterdamas TEN-T dienām(9),

–  ņemot vērā koridoru darba plānus, ko izstrādājuši Eiropas TEN-T koordinatori,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 08/2016 „Dzelzceļa kravu pārvadājumi ES: pareizais ceļš vēl nav atrasts”(10),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0384/2016),

A.  tā kā mūsdienīgs un efektīvs transports un loģistika ir būtiski ES iekšējā tirgus efektīvai darbībai un svarīgi nolūkā nodrošināt konkurētspēju, radīt jaunas uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespējas, aizsargāt vidi un mazināt klimata pārmaiņas, samazinot oglekļa dioksīda emisijas transporta nozarē;

B.  tā kā Komisijas Baltās grāmatas par transportu trešais mērķis ir 30 % no tādiem kravu autopārvadājumiem, kuriem pārvadāšanas attālums pārsniedz 300 km, pārcelt uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļu vai ūdens transportu, līdz 2030. gadam un vairāk nekā 50 % — līdz 2050. gadam, un šā mērķa sasniegšanai nepieciešams arī attīstīt attiecīgu infrastruktūru; tā kā Eiropas transporta politika un TEN-T var būtiski palīdzēt sasniegt Savienības klimata mērķus un COP 21 Parīzes nolīguma mērķus;

C.  tā kā uz nākotni vērstai ES loģistikas politikai būtu jātiecas palīdzēt loģistikas nozarei saglabāt tās globālo konkurētspēju un dot ieguldījumu ES ekonomikas izaugsmē, ņemot vērā mainīgās ekonomiskās, sociālās un tehnoloģiskās tendences un tirdzniecības saites pasaulē;

D.  tā kā TEN-T politikas mērķis ir darīt iespējamu efektīvu, viedu un ilgtspējīgu transportu un tā kā nākotnes vajadzībām atbilstošai loģistikai un multimodālo pārvadājumu risinājumiem ir īpaši nepieciešama starpnozaru sadarbība;

E.  tā kā multimodālo pārvadājumu savienojumiem starp ostām, lidostām, multimodālām platformām un TEN-T pamattīkla koridoriem un citiem posmiem jāpiešķir prioritāte, lai veicinātu ES ekonomikas attīstību un darbvietu radīšanu;

F.  tā kā TEN-T pamattīkla koridori sekmē sinerģiju, lielāku nozīmi piešķirot termināļiem un pilsētu mezgliem, kā arī integrējot intelektiskās transporta sistēmas un tīrās degvielas transporta sistēmas, un tā kā izšķirīgi svarīgas ir arī visaptverošā tīkla nodrošinātās papildu pieejas iespējas;

G.  tā kā starp dalībvalstīm joprojām pastāv ievērojamas transporta lietderības un efektivitātes līmeņa atšķirības, ko nosaka šo valstu ekonomiskais spēks, rūpniecības loma tajās, ģeogrāfiskie apstākļi, infrastruktūras kvalitāte un iedzīvotāju blīvums;

H.  tā kā transporta droni loģistikas ķēdē rada jaunas kravu pārvadāšanas iespējas, bet tā kā ir vajadzīgs saskaņots juridiskais pamats un cieša koordinācija ar tradicionālajiem transporta veidiem, lai pilnībā izmantotu dronu potenciālu un nodrošinātu Eiropas konkurētspēju nākotnē;

I.  tā kā Eiropas transporta tīkla ietvaros apstiprināto prioritāro koridoru pašreizējais īstenošanas līmenis varētu sniegt ievērojamu labumu to valstu ekonomikai, kuras smagi skārusi ekonomikas krīze;

J.  tā kā kravu pārvadājumu nozarē konstatētas problēmas, kas saistītas ar atšķirīgiem spriegumiem pārrobežu savienojumos;

K.  tā kā transporta regulējums pašlaik ir sasaistīts ar attiecīgo transporta veidu un ietilpst arī dažādu starptautisko organizāciju (piemēram, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO)) kompetencē,

ES loģistika un vajadzība pēc papildu pasākumiem TEN-T programmā

1.  uzsver, ka ES iekšējā tirgus attīstības, labklājības un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas vajadzībām ir svarīgi nodrošināt personu brīvu pārvietošanos un preču un pakalpojumu brīvu apriti, tostarp ar efektīvu un ilgtspējīgu kravu pārvadājumu sistēmu;

2.  uzskata, ka vienota ES infrastruktūras sistēma labumu loģistikas nozarei un līdz ar to arī reģionālajai attīstībai un izaugsmei dos vien tad, ja tiks īstenota un būs saskanīga ar ES tiesību aktiem un ar jau pieņemto TEN-T politiku; mudina dalībvalstis pareizi transponēt tiesību aktus valstu tiesību sistēmās, neierobežojot preču brīvu apmaiņu; aicina dalībvalstis intensīvāk strādāt pie Eiropas tiesību aktu piemērošanas un ievērošanas un neieviest jaunus šķēršļus; mudina Komisiju vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret dalībvalstīm, kuras ES tiesību aktu īstenošanā kavējas vai veic izmaiņas, un atbalstīt visu pārējo attiecīgo aktoru darbu, lai nepieļautu šādu kavēšanos vai izmaiņas;

3.  pauž bažas par nelabvēlīgo ietekmi uz loģistikas nozari un līdz ar to arī uz reģionālo attīstību un izaugsmi, ko rada iekšējo robežu slēgšana saistībā ar humanitāro un migrantu krīzi un terorisma draudiem Eiropas Savienībā; aicina dalībvalstis un Komisiju, kad tās ierosina šādus pasākumus, iespēju robežās novērst netiešu kaitējumu kravas plūsmām; aicina Komisiju veikt disciplinārus pasākumus pret dalībvalstīm, kuras kavē brīvu apriti, tīši nepieļaujot kravas plūsmas;

4.  uzsver, ka loģistikai ir ļoti svarīga un nepietiekami atzīta loma efektīvas un ilgtspējīgas kravas pārvadājumu darbības nodrošināšanā Eiropas Savienībā; uzsver, ka nepieciešams izstrādāt atjaunotu ES kravu pārvadājumu loģistikas stratēģiju,

•  ņemot vērā jauno TEN-T infrastruktūras politiku,

•  ar mērķi vēl vairāk samazināt regulatīvos, darbības un tehniskos šķēršļus,

•  kas būtu veidota tā, lai nodrošinātu optimālu resursu izmantošanu,

•  ar mērķi izmantot un ieviest jaunas tehnoloģijas un inovatīvus risinājumus, kas stiprinās nozares sniegumu un paātrinās pāreju uz mazoglekļa transporta sistēmu,

•  ar mērķi palielināt savienojamību un attīstīt infrastruktūru teritorijās, kur tās trūkst;

•  veicinot un atbalstot Eiropas dzelzceļa apgādes nozari, kā arī stiprinot Eiropas dzelzceļa reindustrializācijas politiku, tādējādi perspektīvā nodrošinot divkāršu ieguvumu — padarot ES loģistiku ilgtspējīgāku un stiprinot dzelzceļa produktu konkurētspēju globālajā tirgū,

•  jau no sākuma kā nākotnes transporta veidu ņemot vērā dronus,

•  veicinot pastāvīgu akadēmiskās pētniecības un izglītības attīstību transporta un loģistikas jomā, kā arī

•   nākot klajā ar neatkarīgu zinātnisku pētījumu, kur sīki izklāstīts, cik lielā mērā un par kādām izmaksām kravu autopārvadājumus līdz 2030. un 2050. gadam varētu novirzīt uz dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu un kādā mērā varētu novērst kaitējumu videi, piemēram, troksni un gaisa piesārņojumu;

5.  uzsver, ka TEN-T tīkla ieviešana — ar īpašu uzsvaru uz pārrobežu savienojumiem — noteiktajos termiņos un pabeigšana līdz 2030. gadam samazinās nepietiekamas caurlaides posmus, uzlabos dažādo transporta veidu savstarpēju izmantojamību un palīdzēs panākt integrētus multimodālus kravu pārvadājumus Eiropas Savienībā; atgādina, ka jāievieš visaptverošā tīkla nacionālā plānošana, kas atbilstu pamattīklam un ar ko visaptverošo tīklu integrētu ar valstu, reģionālajām un vietējām infrastruktūrām, un tas būtu jāpabeidz vēlākais līdz 2050. gadam;

6.  atzinīgi vērtē to, ka pamattīkla koridoru pieejā īpaša vērība veltīta transporta mezglu un to pēdējā kilometra savienojumu kvalitātes uzlabošanai, savstarpējas izmantojamības šķēršļu apzināšanai un novēršanai, IKT risinājumu pilnveidošanai un radīšanai un jebkādu citu tādu nepilnību (fizisku, tehnisku vai organizatorisku) novēršanai, kas varētu kavēt vienotus kravu pārvadājumu loģistikas pakalpojumus;

7.  šajā sakarā atgādina, cik svarīgi ir pilsētu mezgli — kur atrodas liela daļa transporta mezglu (ostas, lidostu loģistika, transporta centri, termināļi utt.) un notiek pārkraušana un pēdējā kilometra piegādes —, jo tie ir būtiski veselām loģistikas ķēdēm, tāpēc, lai nodrošinātu vienotu pilsētloģistiku, tiem jāpievērš pastiprināta uzmanība; uzsver, cik svarīgi ir ieguldīt šajos pilsētu mezglos, kā arī veicināt dzelzceļa savienojumus ar rūpnīcām un uzlabotus dzelzceļa starpsavienojumus ar jūras ostām, iekšzemes ostām un iekšzemes mezgliem; prasa, lai Komisija šiem ieguldījumiem piešķir prioritāti EISI izvērtēšanā 2017. gadā;

8.  norāda, ka pārrobežu projektu īstenošanu var kavēt tas, ka trūkst efektīvas saskaņošanas un savlaicīgas īstenošanas no dalībvalstu puses, kā arī taisnīgas politiskās sadarbības starp kaimiņu dalībvalstīm; atzinīgi vērtē to, ka ES iestādes ir aizvien vairāk ieinteresētas atbalstīt pārrobežu infrastruktūru un iekārtas, it īpaši būtiski svarīgus dzelzceļa pārrobežu reģionālos savienojumus ar ES pievienoto vērtību; uzsver, ka būtu jāpievēršas trūkstošajiem savienojumiem pārrobežu reģionu dzelzceļa infrastruktūrā, lai būtu iespējami efektīvi un sekmīgi dzelzceļa pārvadājumi; aicina Komisiju, Eiropas koordinatorus un pārējās iesaistītās ieinteresētās personas vienlīdz lielu nozīmi piešķirt gan maziem, gan lielākiem TEN-T projektiem un īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguvumiem, ko var sniegt šādi projekti; mudina attiecīgos aktorus vairot īstermiņa ieguvumus; mudina Komisiju sekmēt un nodrošināt to iekļaušanu EISI finansējumā;

9.  uzskata, ka par visaptverošo tīklu galvenokārt gan ir atbildīgas dalībvalstis, bet, lai netiktu izslēgta noteiktu ES teritoriju savienojamība, abi līmeņi ir ļoti svarīgi ES loģistikai, jo tie veido pamattīkla kapilaritāti un nodrošina pēdējā kilometra piegādes; uzskata, ka reģionālos tīklus nevajadzētu atstāt ārpus Eiropas perspektīvas, tostarp arī saistībā ar finansējumu un reglamentējošiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz piekļuvi dzelzceļa tīklam, laika nišu sadali un maksām; uzsver, ka jāpievēršas trūkstošajiem savienojumiem pārrobežu reģionu dzelzceļa infrastruktūrā, lai būtu iespējami efektīvi un sekmīgi pārrobežu dzelzceļa pārvadājumi;

10.  vērš uzmanību uz multimodalitātes būtisko lomu kravu pārvadājumu loģistikā un tādēļ aicina dalībvalstu plānos un turpmākajā maršrutu attīstīšanā vairāk iekļaut multimodālas platformas;

11.  norāda, ka liela daļa mezglu un kravas satiksme TEN-T tīklā koncentrējas ļoti blīvi apdzīvotās teritorijās un blīvos tīklos, tostarp pārrobežu zonās, kur jauda tiek izmantota arī pasažieru pārvadājumiem; uzskata, ka ir jāoptimizē kravu pārvadājumu infrastruktūras veidošana TEN-T ietvaros, jo īpaši ļoti noslogotās vietās, cenšoties iekļaut inovatīvas pilsētloģistikas stratēģijas; aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas koordinatoriem izvērtēt projektu īstenošanas progresu un mudināt dalībvalstis pildīt savas saistības; turklāt aicina Komisiju pārskatīt metodoloģiju un kritērijus kravu pārvadājumu tīklu veidošanai un jo īpaši nodrošināt, ka tiek piesaistīti ieguldījumi alternatīviem kravu pārvadājumu maršrutiem, kas savieno ar mazāk noslogotiem mezgliem, termināļiem, lidostām un ostām, ņemot vērā arī vides aizsardzību un trokšņa samazināšanu;

12.  pauž nožēlu par to, ka pārāk bieži par dalībvalstu valsts infrastruktūras plāniem tiek lemts, neņemot vērā TEN-T mērķus; mudina Komisiju izpētīt, kādi ir šāda sadarbības trūkuma iemesli, un palielināt koordināciju starp abiem plānošanas līmeņiem un ierosina Eiropas pusgadā iekļaut nodaļu par uzraudzību attiecībā uz tās saskaņotību un skaidru efektivitāti, paredzot arī pienācīgus korektīvos pasākumus; aicina Komisiju prioritāti piešķirt tādiem dalībvalstu projektiem, kas ir saskaņoti ar TEN-T un koncentrējas uz lielāku Eiropas pievienoto vērtību, un pārraudzīt pārrobežu transporta projektus; mudina dalībvalstis lemt par valsts infrastruktūras plāniem saskaņā ar TEN-T mērķiem;

13.  norāda, ka tās dalībvalstis, kuras saskaras ar ekonomiskām un budžeta grūtībām, nevar līdzfinansēt projektus kravu pārvadājumu jomā šauras Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) interpretācijas dēļ; iestājas par publiskā un privātā finansējuma shēmu optimālu izmantošanu, ņemot vērā arī Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un programmas „Apvārsnis 2020” sapludināšanu ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un citiem finanšu instrumentiem; uzskata, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros īstenotie projekti nebūtu jāiekļauj valsts parāda aprēķinā; aicina Komisiju veikt pētījumu par to, vai šāds pasākums būtu piemērots, lai panāktu būtisku ieguldījumu palielinājumu kravu pārvadājumu infrastruktūrā;

14.  uzskata, ka efektīvai ES loģistikas sistēmai ir vajadzīga lielāka koordinācija papildus fiziskai savienojamībai un darbotiesspējīgam TEN-T tīklam; aicina Komisiju padarīt loģistiku par neatņemamu pamattīkla koridoru sastāvdaļu, palielināt koordināciju ar valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm un šajā kontekstā pievērsties arī dažādo koridoru un reģionālo, vietējo un pilsētu kravu pārvadājumu tīklu savienojamībai; aicina Komisiju paplašināt TEN-T Eiropas koordinatoru darbības jomu, to attiecinot ne tikai uz katra koordinatora atbildībā esošo ģeogrāfisko apgabalu koridoriem, bet arī uz horizontāliem politikas jautājumiem, piemēram, multimodalitāti un efektīvu kravu pārvadājumu loģistiku; aicina Komisiju reizi divos gados izvērtēt šo darbu koridoru loģistikas un multimodalitātes jomā;

15.  uzskata, ka tīkla slikta apkope var ietekmēt TEN-T infrastruktūras ilgtspēju un sniegumu; uzsver, ka nepieciešams ne tikai atjaunot un modernizēt transporta infrastruktūru, bet arī veikt regulāru tās apkopi; ar bažām norāda, ka infrastruktūras pārvaldītāji un dalībvalstis pastāvīgi velta pārāk maz uzmanības apkopei un tā rezultātā samazinās līniju, jo īpaši dzelzceļa līniju, konkurētspēja (ātruma ierobežojumi, uzticamība, drošība), kā rezultātā līnijas dažkārt tiek slēgtas; aicina Komisiju un dalībvalstis kopā ar EIB izpētīt jaunas finansēšanas shēmas, ar ko tiktu atbalstīti ieguldījumi tīkla apkopē;

16.  aicina Komisiju regulāri ziņot Parlamentam par digitālā transporta un loģistikas foruma secinājumiem un pieņemtajiem pasākumiem, kuru mērķis ir papildus atbalstīt kravas pārvadājumu un loģistikas digitalizāciju; aicina šā foruma darbību turpināt, kamēr vien tas ir lietderīgs;

17.  uzsver, ka ir jānodrošina plānotās infrastruktūras atbilstība ilgtspējīgas loģistikas faktiskajām vajadzībām un jāpanāk, lai šī infrastruktūra nebūtu pārmērīgs slogs videi; šajā sakarā uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un ES vides saglabāšanas mērķu sasniegšana būtu daudz efektīvāk jāintegrē TEN-T plānošanā un īstenošanā;

Lielāka vienkāršošana un jauns ietvars digitalizācijai 

18.  uzsver, ka ir steidzami jāpanāk lielāka vienkāršošana attiecībā uz dokumentiem un administratīvajām un muitas procedūrām visos transporta veidos un visos loģistikas ķēžu posmos; aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar labāka regulējuma nolīgumu apzināt liekos ES tiesību aktus transporta un mobilitātes jomā, uzraudzīt valstu, reģionālos un vietējos noteikumus, kas varētu būt pretrunā ES tiesību aktiem, un, ja šādi gadījumi tiek konstatēti, pēc iespējas drīz saskaņot šos noteikumus ar ES tiesību aktiem; aicina Komisiju ik gadu ziņot par progresu šajā nozarē;

19.  mudina Komisiju līdz 2017. gada beigām ierosināt regulējumu par elektronisku informācijas apmaiņu un transporta pārvaldību multimodālo pārvadājumu jomā („e-krava”), lai sekmētu vienkāršotu, elektronisku, netraucētu, pārredzamu, drošu un uzticamu informācijas plūsmu starp uzņēmumiem, klientiem un iestādēm, izmantojot jau izveidotus pakalpojumus (piemēram, SafeSeaNet, RFD, e-Manifest, RIS, TAF, ITS); aicina Komisiju nodrošināt e-transporta dokumentu, krāpšanas apkarošanas sistēmu un kiberdrošības saskaņotu izmantošanu;

20.  aicina dalībvalstis vispār akceptēt elektroniskus transporta dokumentus un bez kavēšanās ratificēt un piemērot e-CMR protokolu;

21.  uzsver, cik svarīga ir inovācija jaunu tehnoloģiju izmantošanā, piemēram, digitalizācija (piem., digitālās kravaszīmes), piekļuve datiem un datu apmaiņa, lai panāktu efektīvākus transporta un loģistikas risinājumus, ja ir nodrošināta sadarbspēja un vienlīdzīga un nediskriminējoša piekļuve, vienlaikus saglabājot augstu kiberdrošības un datu aizsardzības līmeni; aicina Komisiju izvirzīt priekšlikumus, kas nodrošinātu loģistikas un kravu pārvadājumu pamatā esošo datu integrāciju, pieejamību un aizsardzību;

22.  lai nodrošinātu nediskriminējošu attieksmi attiecībā uz informācijas digitālo apmaiņu, aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt ieguldījumu sistēmu ar mērķi nodrošināt sākotnēju IT apmācību un pastāvīgu zināšanu pilnveidošanas apmācību attiecībā uz datu apmaiņas platformām;

23.  uzsver, ka pētniecība un inovācija var būt svarīgas ekoloģiski ilgtspējīgas un digitalizētas loģistikas attīstībā un IT sistēmu un pakalpojumu sadarbspējas un savienojamības uzlabošanā;

24.   uzsver nepieciešamību turpināt attīstīt informācijas un komunikācijas sistēmas, pilnībā izmantojot Eiropas satelītnavigācijas sistēmu Galileo un EGNOS un saistīto satiksmes vadības un informācijas sistēmu potenciālu visos transporta veidos un loģistikā, nodrošinot piekļuvi visiem pieejamajiem finanšu instrumentiem, lai sekmētu privātos ieguldījumus;

25.  aicina dalībvalstis nodrošināt raitas administratīvās procedūras ar mērķi paātrināt TEN-T koridoru izveidi; prasa Komisijai nodrošināt, lai noteikumi par SIP, valsts atbalstu un finanšu tirgiem neapgrūtinātu ieguldījumu veikšanu;

Veidot Eiropas transporta sistēmu un investēt tajā, īpašu uzmanību pievēršot loģistikai

26.  uzsver nepieciešamību nodrošināt pietiekamu ES finansējumu TEN-T īstenošanai pēc pašreizējās DFS beigām; sagaida, ka Komisija 2017. gadā iesniegs EISI termiņa vidusposma pārskatu, ierosinot optimizēt pasākumus un resursus prioritāro projektu savlaicīgai īstenošanai; prasa piemērot „izlieto vai zaudē” principu, saskaņā ar kuru neizlietotos EISI līdzekļus dara pieejamus turpmākajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus; mudina Komisiju apsvērt 2017. gadā iesniegt priekšlikumu par īpašu uzaicinājumu loģistikas jomā, tostarp multimodālo pārvadājumu un kravas pārvadājumu risinājumiem pilsētu mezglos, arī ar inovatīviem un alternatīviem transporta veidiem (t. i., droniem, kravas transportlīdzekļiem, kas izmanto alternatīvas degvielas, velosipēdiem utt.);

27.  aicina Komisiju mudināt dalībvalstis veikt nepieciešamos ieguldījumus, lai pabeigtu ES pamattīkla koridoru savienojumus;

28.  atgādina, ka visā loģistikas ķēdē liela nozīme ir pilsētu mezgliem, kur notiek liela daļa pārkraušanas un pēdējā kilometra piegāžu operāciju; aicina dalībvalstis, Komisiju un projektu virzītājus, veidojot TEN-T pamattīkla koridorus, pievērst īpašu uzmanību tādu projektu koordinētai attīstīšanai, kuri sekmē multimodalitāti kravas pārvadājumu loģistikā, jo īpaši termināļu centriem, loģistikas platformām un pilsētu mezgliem, pamatojoties uz pašreizējo un gaidāmo transporta pieprasījumu un attiecīgi nosakot prioritātes atbilstoši ietekmei vietējā, pārrobežu un koridoru mērogā;

29.  uzskata, ka galvenie faktori, ko ņem vērā pārvadātāji, izvēloties starp dažādām pieejamām pārvadājumu metodēm, ir uzticamība, biežums, elastīgums, orientācija uz klientu, pārvadājumu ilgums un cena;

30.  uzskata, ka efektīvai loģistikas sistēmai jābūt vērstai arī uz nākotnes tehnoloģijām, kas paver iespējas ātru, videi draudzīgu un efektīvu kravu pārvadājumu veidiem; uzsver, kāds potenciāls un aizvien lielāka loma loģistikā ir automatizācijai un autonomam transportam, tostarp automatizētiem transportlīdzekļiem, droniem un tālvadāmiem robotiem;

31.  aicina Komisiju loģistikas stratēģijā pilnībā ņemt vērā automatizāciju un tās ietekmi, nodrošinot tās raitu un efektīvu integrāciju TEN-T, un atbalstīt pētniecību un ieguldījumus šo svarīgo tehnoloģiju izstrādes jomā;

32.  uzsver automatizēta, autonoma transporta, kā arī tālvadāmu gaisa kuģu (dronu) potenciālu loģistikā; aicina pieņemt pasākumus, kas nodrošinātu, ka, tīklā ieviešot ITS sistēmas, automatizēti transportlīdzekļi un sistēmas bez traucējumiem mijiedarbojas ar tradicionālajiem transportlīdzekļiem un neaizsargātiem lietotājiem; uzskata, ka tālvadāmu robotu un gaisa kuģu sistēmu (dronu) turpmākā attīstība un plaša izmantošana nākotnē pavērs iespējas jauniem ātru, videi draudzīgu un efektīvu kravu pārvadājumu veidiem; aicina Komisiju izstrādāt jaunu stratēģiju, kas garantētu, ka dronus būs iespējams efektīvi integrēt TEN-T programmā, un sagatavot dalībvalstīm rokasgrāmatu par šo jautājumu;

33.  aicina Komisiju ņemt vērā ietekmi, ko uz vidi atstāj prakse veikt t. s. piegādes tieši laikā, jo tās palielina transportlīdzekļu plūsmu;

34.  uzsver, ka, cita starpā ņemot vērā pakāpenisko pāreju uz aprites ekonomiku, ir jāintegrē arī izejošās un reversās loģistikas darbības nolūkā mazināt vispārējo transportlīdzekļa kustību apjomu;

Steidzama un efektīvāka transporta veidu integrācija

35.  uzsver nepieciešamību koncentrēt pūliņus dzelzceļu atdzīvināšanai un iekšējo ūdensceļu nostiprināšanai, kas ir viena no prioritātēm ES ilgtspējīga transporta stratēģijā; atzīst, ka kopš ekonomikas krīzes sākšanās jo īpaši dzelzceļš ir pastāvīgi zaudējis tirgus daļu, un tāpēc uzskata, ka dalībvalstīm un Komisijai būtu jāierosina jaunas un nediskriminējošas iniciatīvas, kuru mērķis būtu atbalstīt šīs nozares attīstību Eiropā;

36.  aicina Komisiju sekmēt dzelzceļa kravu pārvadājumu konkurētspēju, izmantojot pilnībā savstarpēji izmantojamus un savienotus dzelzceļa tīklus un nodrošinot uzņēmumiem vienlīdzīgu piekļuvi, un darīt to pašu attiecībā uz iekšējiem ūdensceļiem, upju–jūras, jūras un gaisa transportu, ļaujot visiem transporta veidiem darboties ar vienlīdzīgiem noteikumiem, kā arī veicināt multimodālos un intermodālos pārvadājumus;

37.  uzskata Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu (ERTMS) par veiksmīgu Eiropas projektu, ar ko veicināt kravu pārvadājumus dzelzceļa nozarē, un atzinīgi vērtē centienus paātrināt tās ieviešanu, nosakot mērķus katram koridoram; apzinās ierobežojumus, kas ietekmē finansējumu multinacionāliem vairāklīmeņu (ERTMS) projektiem; aicina Komisiju un Eiropas Investīciju konsultāciju centru nākt klajā ar konkrētiem finansēšanas risinājumiem, kā atvieglot piekļuvi Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) finansējumam ERTMS ieviešanai, atbalstot gan infrastruktūru, gan lokomotīvju iekārtas;

38.  uzskata, ka savstarpējas izmantojamības šķēršļi un ierobežojumi būtiski samazināsies, ja visas dalībvalstis piemēros Savstarpējas izmantojamības direktīvu; turklāt uzsver, ka savstarpējas izmantojamības ierobežojumus var palīdzēt mazināt arī elastīgi risinājumi, piemēram, savstarpēji izmantojams ritošais sastāvs (zemie vagoni, lokomotīves dažāda platuma sliežu ceļiem utt.); mudina kopuzņēmumu Shift2Rail analizēt ES tirgu un turpmāko attīstību, kā arī stimulēt elastīgu, vairākos veidos izmantojamu infrastruktūras un ritošā sastāva risinājumu pieejamību, lai atbalstītu multimodālos un kombinētos pārvadājumus;

39.  norāda, ka ir jānostiprina kombinētie pārvadājumi un jāmodernizē pašreizējie ES noteikumi, tostarp tie, kas reglamentē Kopienas iekšējās kabotāžas un pārvadājumu dokumentus, lai tie būtu skaidri, saprotami un iestādes varētu tos īstenot; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos pārskatīt Padomes Direktīvu 92/106/EEK un mudina Komisiju šo pārskatīto dokumentu iesniegt nekavējoties;

40.  aicina Komisiju un dalībvalstis, neapdraudot vispārējo drošību, ieviest stingrākus un efektīvākus pasākumus un stimulus, ar ko mudināt dzelzceļa uzņēmumus mazināt dzelzceļa kravu pārvadājumu radīto troksni, ņemot vērā trokšņa piesārņojuma negatīvo ietekmi uz veselību un jo īpaši to, ka gandrīz septiņi miljoni cilvēku Eiropas Savienībā ir pakļauti dzelzceļa radītam troksnim, kas pārsniedz pieļaujamās ekspozīcijas robežvērtības, jo īpaši pilsētu teritorijās; šajā sakarā aicina Komisiju ieviest dzelzceļa kravu pārvadājumu trokšņa emisiju ierobežojumus;

41.  uzskata, ka būtu jāstimulē pāreja uz dzelzceļa un ūdens transportu, jo tas mazina sastrēgumus un nav tik piesārņojošs kā ceļu satiksme;

42.  norāda, ka iekšzemes ūdensceļiem aizvien vairāk jāapkalpo jūras ostas kā loģistikas centri, jo īpaši — transportējot preces uz iekšzemi un veidojot savienojumus ar Eiropas jūrām;

43.  atzinīgi vērtē Komisijas pirmos soļus nolūkā ieviest degvielas standartus smagajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un CO2 robežvērtības un SEG samazināšanas mērķrādītāju kravu autopārvadājumu nozarē atbilstoši Parīzes nolīgumam; uzskata, ka pasākumi, kuru dēļ būtu nepieciešama TEN-T infrastruktūras un darbības standartu pārskatīšana, būtu apsverami vien tad, ja ar alternatīviem risinājumiem, piemēram, tukšbraucienu skaita samazināšanu, alternatīvo degvielu labāku izmantošanu un pieejamību, labāku loģistiku un jaudas piedziņas ķēdēm, nevarētu panākt lielāku efektivitātes ieguvumu ar mazāku ietekmi uz infrastruktūru un vidi;

44.  aicina Komisiju izvērtēt iespēju ieviest vienotu standarta metodi siltumnīcefekta gāzu emisiju mērīšanai visā piegādes ķēdē visiem modālajiem pārvadājumu risinājumiem;

45.  aicina Komisiju veicināt elektrisko un alternatīvas piedziņas transporta veidu un nepieciešamās infrastruktūras attīstību visā TEN-T tīklā un — jo īpaši pilsētu centros — sekmēt inovatīvu transporta sistēmu izstrādi, piemēram, elektrisko transportlīdzekļu un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu, kā arī alternatīvu degvielu un vajadzīgās infrastruktūras attīstīšanu; uzsver, ka elektrisko viegldarba kravas transportlīdzekļu izmantošana pēdējā kilometra loģistikā samazina gan CO2 emisijas kopumā, gan jo īpaši vietējo piesārņojumu un trokšņa emisijas un līdz ar to pozitīvi ietekmē gaisa kvalitāti pilsētās; tādēļ uzsver, ka loģistikas mezglos ir nepieciešama infrastruktūra to uzlādēšanai;

46.  uzskata, ka ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai autotransporta loģistikas ķēdi padarītu efektīvāku un videi draudzīgāku; ierosina pamattīkla koridoros samazināt satiksmes ierobežojumus un nodrošināt darbības nepārtrauktību un pilnīgi efektīvu loģistiku ar tīru alternatīvu degvielu darbināmiem smagajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, kas atbilst augstākajiem emisiju, trokšņa, drošības un sociālajiem standartiem; prasa, lai pamattīkla koridori tiktu plaši aprīkoti ar vismaz alternatīvas degvielas uzpildes stacijām un drošām kravas automobiļu stāvvietām, tostarp ar struktūrām, kas profesionāliem autovadītājiem dod iespēju cilvēka cienīgos apstākļos ievērot atpūtas periodus;

47.  uzskata, ka tīrāku piedziņas sistēmu ieviešana kravu pārvadājumu jomā būtu jāveicina, koordinēti un bez kavēšanās attīstot alternatīvo degvielu infrastruktūru TEN-T koridoros saskaņā ar ES tiesību aktiem;

48.  uzsver, cik svarīgi ir uzlabot informācijas sniegšanu par ES multimodālo pārvadājumu un loģistikas pakalpojumiem un šādas informācijas pieejamību, jo īpaši MVU, kuriem tai ir ierobežota piekļuve; aicina Komisiju sadarbībā ar tīklu operatoriem un dalībvalstīm sekmēt informācijas apmaiņu par spēkā esošajiem nolīgumiem, instrumentiem, konvencijām, tiesību aktiem un paraugpraksi ES multimodālo pārvadājumu jomā un sagatavot internetā pieejamu rokasgrāmatu ekonomikas dalībnieku vajadzībām;

49.  norāda, ka pakalpojumu digitalizācija jāizmanto videi draudzīgāku transporta risinājumu veicināšanā; tāpēc aicina Komisiju — izmantojot arī saskaņotu normatīvo pieeju ES līmenī — atvieglot piekļuvi koridoru satiksmes plūsmu un multimodālo pārvadājumu izmantojuma datiem un šo datu apmaiņu, jo īpaši MVU vajadzībām, un nodrošināt vietējo uzņēmēju un publisko iestāžu aktīvāku iesaistīšanos šajā nozarē, lai uzlabotu piegādes ķēžu pārvaldību un efektīvāk izmantotu resursus un infrastruktūru, tostarp apkopojot paraugpraksi; uzsver, ka dažādu aktoru, piemēram, digitālo karšu un navigācijas pakalpojumu sniedzēju, piekļuve šādiem satiksmes plūsmas datiem ir svarīga, lai darītu iespējamus intermodālos pārvadājumus, efektīvāku maršrutēšanu, automatizētu braukšanu un intelektiskās transporta sistēmas, kā arī dažādu kravu autopārvadājumu transportlīdzekļu braukšanu saistītās kolonās, kas ļauj labāk izmantot gaisa pretestības samazinājumu un tādējādi mazināt emisijas un palielināt ceļu caurlaidību;

50.  iesaka noteikt, ka visos jaunu veidu kravas transportlīdzekļos obligāti jāizmanto alkometrisks autobloķētājs, kas mērījumiem lieto nelielu un zinātniski pamatotu pielaides amplitūdu;

Labāka apmācība un darba apstākļi jaunu profesionāļu piesaistei

51.  norāda, ka loģistikas ķēdē strādājošo darba un dzīves apstākļi pēdējo gadu laikā ir būtiski pasliktinājušies, līdz ar to šī nozare kļuvusi mazāk pievilcīga jauniem cilvēkiem, jo īpaši mobilajiem darba ņēmējiem;

52.  ar bažām norāda, ka loģistikas nozare saskaras ar darbaspēka trūkumu, ka turpmākajos gados tehnoloģiju attīstība radīs papildu grūtības un ka darbaspēka lēnā pielāgošanās jaunajām — arī digitālajām — tehnoloģijām var apdraudēt nozares sniegumu; aicina Komisiju apzināt apmācības un izglītības vajadzības ES līmenī, kā arī identificēt darba apstākļus, izmaksas un šķēršļus, kas attur darbaspēka ienākšanu transporta nozarē, un steidzamā kārtā ierosināt pasākumus, kas padarītu šo nozari pievilcīgāku jauniešiem un nākamajām paaudzēm; uzskata šo par iespēju transporta darba tirgū palielināt sieviešu īpatsvaru, arī ar pozitīvās diskriminācijas pasākumiem, un jaunpienācēju skaitu transporta darba tirgū, piemēram, no trešām valstīm; turklāt uzskata, ka stratēģiskajiem ieguldījumiem izglītībā un darba apstākļu uzlabošanā būtu jāietver iniciatīvas zināšanu uzlabošanai publiskajā sektorā, lai tādējādi sociālās plānošanas jomā sekmīgāk iekļautu kravu jautājumus, kā arī tādu demonstrāciju un testēšanas vietu izveidei, kurās ar kravām un loģistiku saistīto pētniecību un inovāciju var izmantot un testēt reālos apstākļos;

53.  aicina Komisiju izskatīt iespēju transporta nozarē veikt finansiālus ieguldījumus duālajā apmācībā un arodmācībās;

54.  mudina Komisiju un dalībvalstis TEN-T koridoros nodrošināt pietiekamu daudzumu drošu stāvlaukumu, lai novērstu pieaugošās drošības problēmas saistībā ar mobilajiem transporta jomas darba ņēmējiem;

55.  aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā nesenos Parlamenta ieteikumus par transporta nozares sociālekonomiskajiem aspektiem un cīņu pret negodīgu praksi darba tirgū; norāda, ka tiesību aktiem par sociālajiem un darba apstākļiem jāatbilst visām ES pamatbrīvībām un tie nedrīkst ierobežot godīgu konkurenci vai radīt jebkādu papildu administratīvo slogu;

Nepieciešami kvalitatīvāki statistikas dati par loģistiku

56.  uzsver, ka loģistikas nozarē ir nepieciešama kvalitatīvāka statistika par intermodālajiem pārvadājumiem un sniegumu, lai atvieglotu prognožu sagatavošanu un politikas un ieguldījumu pasākumu pārskatīšanu, kā arī sniegtu vērtīgu informāciju operatoriem; aicina Komisiju sadarbībā ar ieinteresētajām personām izstrādāt ES mēroga satvaru multimodālo pārvadājumu un loģistikas statistikas datiem, tostarp izstrādāt jaunus indikatorus, kas labāk atspoguļotu reālās kravu pārvadājumu tendences;

57.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0310.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0423.

(3)

OV C 295E, 4.12.2009., 79. lpp.

(4)

OV C 187E, 24.7.2008., 154. lpp.

(5)

OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.

(6)

OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.

(7)

OV L 276, 20.10.2010., 22. lpp.

(8)

https://english.eu2016.nl/documents/publications/2016/06/20/ministerial-declaration-on-implementing-ten-t.

(9)

http://ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/news/doc/2016-06-20-ten-t-days-2016/issues-papers.pdf.

(10)

http://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR16_08/SR_RAIL_FREIGHT_LV.pdf.


PASKAIDROJUMS

Konteksts

Loģistika ir pakalpojums un process, kas ietver preču un informācijas plūsmas starp izcelsmes vietu un galamērķa vietu plānošanu, pārvaldību un veikšanu. Efektīvai un ilgtspējīgai kravas pārvadājumu loģistikai ir būtiska nozīme daudzu citu pakalpojumu un darbību netraucētai norisei ekonomikā, un tā aptver posmus no preču ražošanas līdz to piegādei un pārstrādei sākot no vietējā līdz pat globālam līmenim.

Eiropas loģistikas nozare rada aptuveni 14 % no ES IKP un ES dalībvalstīs tajā ir nodarbināti vairāk nekā 11 miljoni cilvēku, ņemot vērā visu darbību kopumā. Turklāt pieprasījums pēc kravu pārvadājumiem palielinās un paredzams, ka jau līdz 2020. gadam tas atriezīsies pie maksimālajiem līmeņiem laikā pirms ekonomikas krīzes sākuma 2008. gadā, bet līdz 2040. gadam paredzams pieaugums par vairāk nekā 40 %. Ir grūti pārvērtēt to, kāda ir kravu pārvadājumu loģistikas ekonomiskā ietekme un šīs nozares ieguldījums Eiropas izaugsmē un konkurētspējā.

ES politikai loģistikas un kravu pārvadājumu jomā vajadzētu palīdzēt uzturēt labvēlīgu vidi, novērst problemātiskos posmus un izmantot nozares izaugsmes un nodarbinātības potenciālu, ņemot vērā ekonomikas un sociālās tendences, dinamisko tehnoloģisko attīstību un arvien pieaugošo globālo tirdzniecību. Pieaugošās enerģijas izmaksas, nepieciešamība samazināt CO2 emisijas, cīņa par spējīgiem darbiniekiem arvien vairāk novecojošā sabiedrībā, straujāka digitalizācija, transportlīdzekļu un kravu apstrādes automatizācija un autonoma darbība, arvien integrētākas piegādes ķēdes un pieaugoša konteineru izmantošana ir gan plaša spektra problēmas, gan arī iespējas, kas ietekmē loģistikas nozari.

2007. gadā Komisija nāca klajā ar kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plānu, lai uzlabotu ES kravu pārvadājumu sistēmu (intelektiskās transporta sistēmas, “e-krava”, ilgtspēja un efektivitāte, pārvadājumu ķēžu vienkāršošana, transportlīdzekļu gabarīti, iekraušanas standarti, vidi saudzējoši kravu pārvadājumu koridori un kravu pārvadājumu loģistika pilsētvidē). Kopš tā laika daudzās jomās ir gūti ievērojami panākumi. Tomēr vajadzīgi vēl uzlabojumi, jo īpaši, lai pilnībā izmantotu aizvadītajos gados izstrādātās jaunās multimodalā transporta infrastruktūras tīkla politikas potenciālu, un lai līdz 2030. gadam visās dalībvalstīs izvērstu TEN-T pamattīklu, bet līdz 2050. gadam — visaptverošo tīklu.

Šā ziņojuma mērķis un tajā aplūkotās problēmas

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir svarīgi loģistikas jomu padarīt par politiskās darba kārtības centrālo elementu. Ir jārīko diskusija par to, kā nākotnē veidot tādu ES kravu pārvadājumu un loģistikas politiku, ar kuru atbalstītu nozares svarīgo funkciju un noteiktu vajadzīgās īstenošanas prioritātes multimodāla TEN-T tīkla un tā koridoru izveidei, lai ES panāktu efektīvus un ilgtspējīgus multimodālus kravu pārvadājumus saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti 2011. gada Baltajā grāmatā par transportu, jo īpaši mērķiem par transporta dekarbonizāciju un pārvadājumu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem.

Šā ziņojuma mērķis ir formulēt Eiropas Parlamenta nostāju un sekmēt iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt kravu pārvadājumu loģistikas jomu, pievēršoties šādiem galvenajiem jautājumiem.

ES kravu pārvadājumu loģistikas stratēģija — ņemot vērā loģistikas būtisko nozīmi efektīviem un ilgtspējīgiem kravas pārvadājumiem ES, Komisijai būtu jāiesniedz atjaunināta ES kravu pārvadājumu un loģistikas stratēģija, ar ko vajadzētu gan veicināt multimodālus pārvadājumus, pamatojoties uz jauno TEN-T infrastruktūras politiku, gan turpināt mazināt regulatīvos, administratīvos, darbības un tehniskos šķēršļus, nodrošinot resursu optimālu izmantošanu, lai paātrinātu daudzsološu inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu un palielinātu nozares pievilcību profesionāļiem.

Integrētu multimodālu kravu pārvadājumu veicināšana — šim jautājumam jākļūst par svarīgāku prioritāti TEN-T pamattīkla koridoru turpmākajā attīstībā, kā arī dalībvalstīs īstenotajā plānošanā attiecībā uz visaptverošo tīklu, proti, otro TEN-T pamattīkla līmeni, papildinot pamattīklu ar sīkākiem virzieniem un sasaistot to ar t. s. pēdējā kilometra izplatīšanu.

Tas nozīmē, no vienas puses, koordinētu tādu projektu attīstību, ar kuriem veicinātu multimodalitāti (termināļu centri, pārkraušanas platformas un saites ar pilsētu mezgliem), kas balstīta uz faktisko pārvadājumu pieprasījumu un par prioritāti tiek noteikta vietējā, pārrobežu un visa koridora mēroga ietekme.

Vienlaikus būtu jāpārdomā kravu pārvadājumu infrastruktūras labāka veidošana TEN-T ietvaros, jo īpaši ļoti noslogotās vietās, kur blīvi tīkli tiek izmantoti arī pasažieru pārvadājumiem un jauna satiksme rada papildu pārslogotību, troksni un citas netiešās izmaksas tuvējiem iedzīvotājiem.

TEN-T Eiropas loģistikas koordinators — tiktu īpaši iecelts, lai papildinātu un saskaņotu TEN-T koridoru koordinatoru veikto darbu multimodalitātes jomā un iekļautu TEN-T centienus (tostarp dzelzceļa kravu pārvadājumu koridorus) plašākā kontekstā, kas saistīts ar paredzamo ES efektīvas loģistikas sistēmas stratēģiju.

Nodrošināt pieejamā finansējuma optimālu izmantošanu — ņemot vērā milzīgās investīciju vajadzības, lai pabeigtu veidot TEN-T infrastruktūru un pienācīgi uzturētu ceļu, dzelzceļu un ūdensceļu infrastruktūru, ir svarīgi ES budžetā nodrošināt pietiekamu finansējumu TEN-T, kā arī optimāli izmantot pieejamos līdzekļus un palīdzības mehānismus. Jo īpaši multimodalitātes jomā dalībvalstīm, projekta virzītājiem un Komisijai ir jāizmanto visas sinerģijas starp pieejamo finansējumu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un EIB finanšu instrumentiem, un pilnībā jāizmanto Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), tostarp tādas pieejas, saskaņā ar kurām jaukti izmanto dažādus finansiālās palīdzības instrumentus, lai vēl vairāk piesaistītu privātās investīcijas.

Turklāt Komisijai labāk jānodrošina, lai noteikumi par Stabilitātes un izaugsmes paktu (SIP), par valsts atbalstu un par finanšu tirgiem nekavētu investīcijas, jo īpaši, ja projekti ir būtiski kravu pārvadājumu koridoru darbībai un rada patiesu Eiropas pievienoto vērtību. Elastīgāka SIP piemērošana, neiekļaujot valsts parāda aprēķinā patiesus Eiropas infrastruktūras projektus (t. i., Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektus), palīdzētu dalībvalstīm, kurām ir ekonomiskas un budžeta grūtības finansēt steidzami nepieciešamās investīcijas.

Optimāla resursu izmantošana nozīmē arī to, ka dalībvalstu infrastruktūras plānošana ir pilnībā saskaņota ar apstiprināto TEN-T plānošanu. Pašlaik tas ne vienmēr tā ir. Lielāku saskaņotību varētu panākt ar pienācīgu uzraudzību saskaņā ar īpašu sadaļu Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada ietvaros. Visbeidzot, Komisijai nevajadzētu piešķirt prioritāti tiem dalībvalstu iesniegtajiem projektiem, kuri nav pilnībā saskaņoti ar apstiprināto TEN-T plānošanu.

Tiesību normu un administratīvo procedūru vienkāršošana visos līmeņos — ES iekšējais tirgus un tās sniegtie ieguvumi Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem balstās uz principu par personu brīvu pārvietošanos un preču un pakalpojumu brīvu apriti, kura pamatā ir veiktspējīga transporta sistēma. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis pilnībā un laikus transponētu un piemērotu tos Savienības tiesību aktus, par kuriem panākta vienošanās, un netiktu pieļauti nekādi šķēršļi un jaunas barjeras, kas kavē preču brīvu apriti. Steidzami jārīkojas, lai vēl vairāk samazinātu administratīvo slogu, vienkāršojot un saskaņojot pārvadājumu un atbilstības dokumentus un procedūras. Ir gūti panākumi, piemēram, saistībā ar kravas e-sarakstu (“e-Manifest”) jūras satiksmē, taču elektroniskā e-CMR pavadzīme autotransporta kravu jomā vēl joprojām nav pieņemta daudzās dalībvalstīs. Jo īpaši attiecībā uz multimodālajiem pārrobežu pārvadājumiem (ilgi gaidītajai) e-kravas sistēmai vajadzētu palīdzēt panāktu vienkāršotu, elektronisku, netraucētu un pārredzamu informācijas plūsmu starp uzņēmumiem un iestādēm. Šajā sakarā Komisijai būtu jānāk klajā ar jaunu iniciatīvu, pamatojoties uz digitālā transporta un loģistikas foruma veikto darbu.

Efektīva transporta veidu integrācija — efektīva multimodālu kravu pārvadājumu attīstība un to pārņemšana klientu un nosūtītāju līmenī ir izšķirīgi atkarīga no optimālām pārvadājumu iespējām visos transporta veidos, piemēram, pa autoceļiem, dzelzceļu vai ūdens transportu. Dzelzceļa jomā ERTMS darbojas veiksmīgi, taču dalībvalstīs ieviešanai jābūt ātrākai un stabilākai, pārvarot pašreizējos finansēšanas ierobežojumus. Jānovērš arī šķēršļi sadarbspējai, attīstot un veicinot savstarpēji izmantojama ritošā sastāva lietošanu tirgū. Kopuzņēmums Shift2Rail apvieno vajadzīgos ieinteresēto personu un pētniecības resursus. Attiecībā uz kombinētajiem pārvadājumiem būtu jāturpina atvieglot pārrobežu darbības, un tādējādi atbalstu ir pelnījis Komisijas darbs kombinēto pārvadājumu noteikumu modernizēšanā. Autotransporta jomā galvenā uzmanība nepārprotami jāpievērš efektivitātes paaugstināšanai un cīņai pret nelabvēlīgu ietekmi. Jaunākās tendences, piemēram, tiešsaistes preču apmaiņa, var palīdzēt samazināt tukšbraucienu skaitu un nodrošināt labāku efektivitāti, neizmantojot lielākus transportlīdzekļus. Tāpat būtu jāizmanto citi nesaistoši pasākumi, piemēram, piešķirot prioritāti vidi saudzējošiem kravas transportlīdzekļiem, kas atbilst augstākajiem emisiju standartiem, lai veicinātu ilgtspējību kravu autopārvadājumu nozarē, kā arī jāattīsta alternatīvas degvielas uzpildes infrastruktūra vismaz TEN-T koridoros.

Uzlabot piekļuvi informācijai par ES multimodālajiem un loģistikas pakalpojumiem — lai varētu efektīvi izmantot transporta iespējas pārrobežu gadījumos un loģistikas ķēdēm kļūstot arvien sarežģītākām, ir ārkārtīgi svarīgi loģistikas lietotājiem nodrošināt pieejamu, precīzu un ticamu informāciju par multimodālajiem un loģistikas pakalpojumiem Eiropas Savienībā. Tas jo īpaši attiecas uz MVU, kuriem varētu būt ierobežotas iespējas iegūt šādu informāciju. Rokasgrāmatai būtu jāveicina vienlīdzīga piekļuve noteikumiem un paraugpraksei saistībā ar multimodālajiem kravu pārvadājumiem.

Digitalizācija un inovatīvas tehnoloģijas — arvien padziļinātākā digitalizācija komunikācijas, informācijas pakalpojumu, ražošanas un uzņēmējdarbības procesu jomā būtiski ietekmē arī to, kā tiek organizēti un veikti kravu pārvadājumi un loģistikas pakalpojumi; galvenie risināmie jautājumi ir vienlīdzīga piekļuve datiem un datu apmaiņai un informācijas sistēmu (jaunu, esošo un pārrobežu) integrācija un sadarbspēja, kā arī (kiber-) drošība, krāpšanas apkarošana un drošības aspekti, kas ir būtiski attiecībā uz saziņu starp uzņēmumiem un iestādēm. ES ieviestā intelektiskā informācijas un komunikācijas infrastruktūra un telemātikas pakalpojumi (piemēram, Galileo, SafeSeaNet, Upju informācijas sistēma, ITS, TAF (dzelzceļa jomā)) palielina kravu pārvadājumu efektivitāti un drošību un tāpēc jāattīsta. Jaunās sadarbības transporta sistēmas (C-ITS) un iespējamie automatizēta un autonoma transporta risinājumi var radīt papildu inovatīvu potenciālu. Šajā sakarā Komisijai stratēģiskajā transporta pētniecības un inovācijas programmā būtu jāpievērš galvenā uzmanība viediem multimodāliem kravu pārvadājumu un pārkraušanas risinājumiem.

Palielināt nozares pievilcību profesionāļiem — pašreizējās tendences liecina, ka turpmākajos gados transporta un loģistikas nozare saskarsies gan ar kvalificēta, gan nekvalificēta darbspēka trūkumu, kas varētu apdraudēt nozares veiktspēju. Arī mūsdienīgo digitālo risinājumu sniegtās iespējas nozare varēs izmantot vien gadījumā, ja tajā strādājošie jau savlaicīgi sāks ieviest jaunas tehnoloģijas. Te dalībvalstu, Komisijas un loģistikas nozares uzdevums būtu izstrādāt labākus izglītības un apmācības pasākumus. Jānovērš arī zināmie trūkumi saistībā ar sociālajiem apstākļiem šajā nozarē, lai padarītu to pievilcīgāku jauniešiem un nākamajām paaudzēm.

Ne mazāk svarīgi būtu gatavot aptverošāku multimodālo pārvadājumu un veiktspējas statistiku, lai atbalstītu politikas un investīciju plānošanu un pārskatīšanu, piemēram, TEN-T pamattīkla koridoros, kā arī sniegt vērtīgu devumu loģistikas jomas uzņēmumiem.

Visbeidzot, ES būs jārisina arī jautājums par to, kā Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no Eiropas Savienības varētu ietekmēt transporta politiku un TEN-T tīkla reglamentējošos noteikumus un ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz Ziemeļjūras–Vidusjūras koridora savienojumu ar Īriju caur Apvienotās Karalistes teritoriju.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (9.11.2016)

Transporta un tūrisma komitejai

par loģistiku Eiropas Savienībā un multimodālajiem pārvadājumiem jaunajos TEN-T koridoros

(2015/2348(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Damiano Zoffoli

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver gan saikni starp TEN-T infrastruktūras tīklu un loģistikas attīstību, gan arī iespējas, ko tīkli var piedāvāt snieguma un multimodālā transporta uzlabošanai, tostarp labāk izmantojot un uzturot jau pastāvošo fizisko un digitālo infrastruktūru; uzskata, ka dalībvalstu un Komisijas darbības jāsāk ar pašreizējo starpsavienojumu, iekārtu un infrastruktūras uzlabošanu, lai uzlabotu loģistikas nozares sniegumu saistībā ar TEN-T koridoriem;

2.  uzsver, ka transporta nozare rada aptuveni ceturtdaļu ES siltumnīcefekta gāzu emisijas un ka saskaņā ar pašreizējām tendencēm un pieņemtajiem politikas virzieniem laikposmā no 2010.–2050. gadam tiek prognozēts kravu pārvadājumu (tostarp starptautiskās kuģniecības) pieaugums par aptuveni 70 %; tāpēc uzsver, ka TEN-T vajadzētu uzskatīt par izšķiroši svarīgu instrumentu, ar ko sasniegt Eiropas transporta politikā paredzēto dekarbonizācijas mērķi, jo ar šo politiku var sniegt nozīmīgu ieguldījumu gan COP 21 Parīzes nolīguma (kura ratifikācija ES sekmējusi tā neseno stāšanos spēkā), gan arī Savienības ilgtermiņa klimata mērķu sasniegšanu; šajā sakarībā norāda uz starptautisko struktūru un globālu pasākumu nozīmi transporta ietekmes uz vidi samazināšanā visā pasaulē;

3.  aicina Komisiju izvērtēt iespēju ieviest vienotu standarta metodi siltumnīcefekta gāzu emisijas mērīšanai visā piegādes ķēdē visiem modālajiem kravu pārvadājumu risinājumiem;

4.  uzskata, ka ES galvenais uzdevums loģistikas jomā būs samazināt kravas pārvadājumu ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību, samazinot gaisa piesārņojumu un trokšņa piesārņojumu un palielinot efektivitāti saskaņā ar Parīzes nolīgumu, un jo īpaši tas attiecas uz kravu autopārvadājumiem, kuri rada aptuveni vienu ceturto daļu no autotransporta siltumnīcefekta gāzu emisijas;

5.  uzskata par svarīgu nodrošināt, lai loģistikas attīstība neizraisītu dzīves apstākļu pasliktināšanos, jo īpaši cilvēkiem, kas jau tā pakļauti augstam piesārņojuma līmenim, un atgādina, ka sociālie, vides un ekonomiskie aspekti ir jāņem vērā infrastruktūras projektu novērtēšanā, turklāt pilnīgi ievērojot ES tiesību aktus un jo īpaši Ietekmes uz vidi novērtējuma (EIA) direktīvu, kura dalībvalstīs būtu pienācīgi transponējama, īstenojama un piemērojama;

6.  uzsver, ka ir jānodrošina plānotās infrastruktūras atbilstība ilgtspējīgas loģistikas faktiskajām vajadzībām un jāpanāk, lai šī infrastruktūra nebūtu pārmērīgs slogs videi; šajā sakarā uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un ES vides saglabāšanas mērķu sasniegšana būtu daudz efektīvāk jāintegrē TEN-T plānošanā un īstenošanā;

7.  uzsver, ka tehnoloģiskās inovācijas sniedz iespēju ātrāk un lētāk pāriet uz efektīvāku un ilgtspējīgāku Eiropas transporta sistēmu, pievēršoties trīs galvenajiem elementiem, proti: transportlīdzekļu efektivitātes paaugstināšanai, izmantojot jauna veida dzinējus, materiālus un konstrukcijas; tīrākas enerģijas izmantošanai, ieviešot jaunas degvielas un piedziņas sistēmas, jo īpaši tāpēc, ka 95 % no ES transporta nozarē izmantojamās enerģijas ir iegūta no naftas, un transporta tīklu labākai izmantošanai, ieviešot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas; šajā sakarībā uzskata, ka fosilās degvielas aizstāšana transporta energoapgādē uzlabos nozares sniegumu vides aspektā un tāpēc būtu jāizskata tādi pasākumi kā, piemēram, stimulu shēmas, kas veicinātu kravas un smagdarba transportlīdzekļu paātrinātu pārveidošanu darbam ar tīrāku un alternatīvu piedziņu, kā arī pasākumi, kas sašķidrinātu dabasgāzi (LNG) nosaka par alternatīvu dīzeļdegvielai un par pārejas degvielu, lai samazinātu kravu autopārvadājumu emisiju līdz brīdim, kad konkurētspējīgi kļūst alternatīvi piedziņas veidi, piemēram, akumulatoru elektriskā un kurināmā elementu piedziņa;

8.  aicina Komisiju sekmēt dzelzceļa kravu pārvadājumu konkurētspēju, izmantojot pilnībā sadarbspējīgus un savstarpēji savienotus dzelzceļa tīklus un nodrošinot uzņēmumiem vienlīdzīgu piekļuvi, un darīt to pašu attiecībā uz iekšējiem ūdensceļiem, upju–jūras, jūras un gaisa transportu, ļaujot visiem transporta veidiem darboties ar vienlīdzīgiem noteikumiem, kā arī veicināt multimodālos un starpmodālos pārvadājumus; norāda arī, ka transporta veidu maiņas atvieglošanai un kravu pārvadājumu loģistikas efektivitātes un ilgtspējas uzlabošanai ir jāveic pasākumi visā transporta tīklā, nodrošinot nepārtrauktus savienojumus starp dažādiem izmantojamā transporta veidiem, vienkāršojot pakalpojumus un nodrošinot to uzticamību, kā arī likvidējot juridiskos, tehniskos un darbības šķēršļus; šajā sakarībā uzskata, ka Komisijai vajadzētu ierosināt regulējumu elektroniskai informācijas apmaiņai un transporta pārvaldībai multimodālo pārvadājumu jomā (“e-krava”), lai sekmētu vienkāršotu, elektronisku, netraucētu un pārredzamu informācijas plūsmu starp uzņēmumiem un iestādēm;

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis, neapdraudot vispārējo drošību, ieviest efektīvākus pasākumus un stimulus, lai mudinātu dzelzceļa uzņēmumus mazināt dzelzceļa kravu pārvadājumu radīto troksni, ņemot vērā trokšņa piesārņojuma negatīvo ietekmi uz veselību un jo īpaši to, ka gandrīz septiņi miljoni cilvēku Eiropas Savienībā ir pakļauti dzelzceļa radītajam troksnim, kas pārsniedz pieļaujamās ekspozīcijas robežvērtības, jo īpaši pilsētu teritorijās; šajā sakarībā aicina Komisiju ieviest dzelzceļa kravu pārvadājumu trokšņa emisijas ierobežojumus;

10.  uzsver nepieciešamību koncentrēt pūliņus dzelzceļu atjaunināšanai un iekšējo ūdensceļu nostiprināšanai, kas ir viena no prioritātēm ES ilgtspējīga transporta stratēģijā; tā kā kopš ekonomikas krīzes sākšanās jo īpaši dzelzceļš ir pastāvīgi zaudējis tirgus daļu, uzskata, ka dalībvalstīm un Komisijai būtu jāierosina jaunas un nediskriminējošas iniciatīvas, kuru mērķis būtu atbalstīt šīs nozares attīstību Eiropā; atgādina Komisijai un dalībvalstīm par vērienīgajiem mērķiem, kuri noteikti 2011. gada Baltajā grāmatā par transporta politiku (COM(2011)0144) un kuri paredz līdz 2030. gadam 30 % par 300 km garāku kravu autopārvadājumu novirzīt uz dzelzceļu un ūdensceļiem, bet līdz 2050. gadam šo īpatsvaru palielināt līdz 50 %;

11.  uzsver, cik svarīgi ir savienojumi starp jūras ostām un citiem transporta veidiem, jo īpaši dzelzceļu, lai mudinātu izmantot videi draudzīgākus transporta veidus, veicinātu intermodalitāti un samazinātu CO2 emisiju; aicina Komisiju pievērst uzmanību savienojumu uzlabošanai ar tām jūras ostām, kuras cenšas veidot savienojumus ar dzelzceļa un TEN-T koridoriem;

12.  uzsver, ka ir svarīgi gan investēt t. s. pēdējā kilometra loģistikā un videi draudzīgākos loģistikas mezglos, jo īpaši pilsētu teritorijās un ostās, lai panāktu labāku integrāciju starp pilsētu mezgliem un galvenajiem transporta koridoriem, ņemot vērā, ka lielākā daļa braucienu sākas un beidzas pilsētu teritorijās, gan aktīvāk censties vienkāršot administratīvās un muitošanas procedūras, lai samazinātu kopējo transportēšanas laiku un izmaksas; norāda uz iekšzemes kuģošanas un TEN-T jūras transporta dimensijas potenciālu samazināt transporta nozares ietekmi uz vidi;

13.  aicina Komisiju veicināt elektrisko transporta veidu un nepieciešamās infrastruktūras attīstību visā TEN-T tīklā, jo īpaši pilsētu centros, lai sekmētu novatorisku transporta sistēmu izstrādi, piemēram, elektrisko transportlīdzekļu un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu, kā arī alternatīvu degvielu un vajadzīgās infrastruktūras attīstīšanu; uzsver, ka elektrisko vieglo kravas automobiļu izmantošana t. s. pēdējā kilometra loģistikā samazina gan kopējo CO2 emisiju, gan jo īpaši vietējo piesārņojumu un trokšņa emisiju un tā pozitīvi ietekmē gaisa kvalitāti pilsētās; tādēļ uzsver, ka loģistikas mezglos ir nepieciešama infrastruktūra to uzlādēšanai;

14.  uzsver, ka pētniecība un inovācija var būt nozīmīgi aspekti ekoloģiski ilgtspējīgas un digitalizētas loģistikas attīstībā un IT sistēmu un pakalpojumu sadarbspējas un savienojamības uzlabošanā;

15.  uzsver, cik transporta un loģistikas nozarei ir svarīga digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšana un jo īpaši augstas pieejamības, augstas uzticamības un augstas stabilitātes savienojamība, kas jānodrošina visā TEN-T tīklā un visos dzelzceļa koridoros;

16.  aicina Komisiju izstrādāt jaunu inovācijas un ieviešanas stratēģiju transporta nozarei, darot to ciešā sinerģijā ar Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu (SET plānu), lai noteiktu piemērotus pārvaldības un finansēšanas instrumentus un nodrošinātu pētniecības rezultātu ātru ieviešanu;

17.  tā kā pakalpojumu digitalizācijai ir nozīme videi draudzīgu transporta risinājumu veicināšanā, aicina Komisiju (tostarp izmantojot saskaņotu normatīvo pieeju ES līmenī) atvieglot piekļuvi datiem par satiksmes plūsmu pa koridoriem un vairākveidu transporta izmantošanu, kā arī dalīties šajos datos, jo īpaši ar MVU, un nodrošināt vietējo dalībnieku un publisko iestāžu aktīvāku iesaistīšanos šajā nozarē, lai uzlabotu piegādes ķēžu pārvaldību un efektīvāk izmantotu resursus un infrastruktūru, tostarp apkopojot paraugpraksi; uzsver, ka dažādu dalībnieku, piemēram, digitālo karšu un navigācijas pakalpojumu sniedzēju, piekļuve šiem satiksmes plūsmas datiem ir svarīga, lai sekmētu vairākveidu pārvadājumus, veiktu efektīvāku maršrutēšanu, īstenotu automatizētu braukšanu un intelektiskās transporta sistēmas, kā arī dažādu kravu autopārvadājumu transportlīdzekļu braukšanu saistītās kolonās, ar šādu paņēmienu ļaujot labāk izmantot gaisa pretestības samazinājumu un tādējādi mazinot emisiju un palielinot ceļu caurlaidību;

18.  norāda, ka transporta regulējums pašlaik ir saistīts ar attiecīgo transporta veidu un ietilpst arī dažādu starptautisko organizāciju (piemēram, Starptautiskās jūrniecības organizācijas (IMO) un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO)) darbības jomā; turklāt norāda, ka multimodālās transporta sistēmas vispārēja pārskatīšana un attīstība ir sarežģīta, jo ir iesaistīti daudzi dalībnieki;

19.  iesaka visos jaunā veida kravas transportlīdzekļos obligāti lietot dzinēja bloķēšanas sistēmu, ja vadītājs lietojis alkoholu, mērījumiem lietojot nelielu un zinātniski pamatotu pielaides amplitūdu;

20.  aicina Komisiju piešķirt lielākus resursus un efektīvāk izmantot ES finansējumu, jo īpaši tiem projektiem, kuru mērķis ir samazināt gan transporta nozares ietekmi uz vidi kopumā, gan jo īpaši šo ietekmi kravas pārvadājumos, kā arī attiecībā uz ilgtspējīgiem augstāka riska projektiem, kas varētu būt mazāk pievilcīgi privātiem ieguldītājiem;

21.  aicina Komisiju ņemt vērā ietekmi, ko uz vidi atstāj prakse veikt t. s. piegādes tieši laikā, jo tās palielina transportlīdzekļu plūsmu;

22.  uzsver, ka, tostarp ņemot vērā pakāpenisko pāreju uz aprites ekonomiku, ir jāintegrē arī izejošās un reversās loģistikas darbības nolūkā mazināt vispārējo transportlīdzekļa kustību apjomu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

8.11.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

52

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Ivo Belet, Biljana Borzan, Paul Brannen, Cristian-Silviu Buşoi, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Jørn Dohrmann, Stefan Eck, Bas Eickhout, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Françoise Grossetête, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Kateřina Konečná, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Massimo Paolucci, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Estefanía Torres Martínez, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nicola Caputo, Michel Dantin, Christofer Fjellner, Elena Gentile, Peter Jahr, James Nicholson, Jasenko Selimovic, Bart Staes

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jens Nilsson, Marco Valli


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

5.12.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

41

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Lucy Anderson, Marie-Christine Arnautu, Inés Ayala Sender, Georges Bach, Deirdre Clune, Michael Cramer, Andor Deli, Karima Delli, Isabella De Monte, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Bruno Gollnisch, Tania González Peñas, Dieter-Lebrecht Koch, Merja Kyllönen, Miltiadis Kyrkos, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Georg Mayer, Gesine Meissner, Renaud Muselier, Jens Nilsson, Salvatore Domenico Pogliese, Tomasz Piotr Poręba, Gabriele Preuß, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, David-Maria Sassoli, Claudia Schmidt, Keith Taylor, Pavel Telička, István Ujhelyi, Wim van de Camp, Janusz Zemke, Roberts Zīle

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Dalton, Fabio De Masi, Maria Grapini, Werner Kuhn, Ramona Nicole Mănescu, Matthijs van Miltenburg

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jeroen Lenaers

Juridisks paziņojums