Procedūra : 2015/2103(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0005/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0005/2017

Debates :

PV 15/02/2017 - 14
CRE 15/02/2017 - 14

Balsojumi :

PV 16/02/2017 - 6.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0051

ZIŅOJUMS     
PDF 876kWORD 118k
24.1.2017
PE 582.443v03-00 A8-0005/2017

ar ieteikumiem Komisijai par Civiltiesību noteikumiem par robotiku

(2015/2103(INL))

Juridiskā komiteja

Referente: Mady Delvaux

(Iniciatīva – Reglamenta 46. pants)

Atzinumu sagatavotāji (*):

Transporta un tūrisma komiteja

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

(*)  Iesaistītās komitejas — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PIELIKUMS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMAM:SĪKI IZSTRĀDĀTI IETEIKUMI PAR PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU
 PASKAIDROJUMS
 Transporta un tūrisma komitejAS ATZINUMS (*)
 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejAS ATZINUMS (*)
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejAS ATZINUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejAS ATZINUMS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejAS ATZINUMS
  Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar ieteikumiem Komisijai par Civiltiesību noteikumiem par robotiku

(2015/2103(INL))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

–  ņemot vērā Produktatbildības direktīvu 85/374/EEK,

–  ņemot vērā Reglamenta 46. un 52. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A8-0005/2017),

Ievads

A.   tā kā, sākot no Mērijas Šellijas Frankenšteina monstra līdz pat Pigmaliona klasiskajam mītam, no stāsta par Prāgas Golemu līdz Karela Čapeka robotam, kurš bija šā vārda izgudrotājs, cilvēki iztēlojās iespēju izveidot viedas mašīnas, ar kurām galvenokārt bija domāti androīdi ar cilvēka iezīmēm;

B.   tā kā tagad, kad cilvēce atrodas uz sliekšņa laikmetam, kad arvien sarežģītāki roboti, autonomie aģenti, androīdi un citas mākslīgā intelekta („MI”) izpausmes šķiet spējīgi izraisīt jaunu industriālo revolūciju, kura visticamāk skars visus sabiedrības slāņus, ir ļoti svarīgi, lai likumdevēji apsvērtu šādas revolūcijas juridiskos un ētiskos aspektus un sekas, neapslāpējot inovāciju;

C.  tā kā ir nepieciešams radīt vispāratzītu robota un MI definīciju, kura būtu elastīga un nekavētu inovāciju;

D.   tā kā laikposmā no 2010. gada līdz 2014. gadam robotu vidējā pārdošanas apjoma pieaugums bija 17 % gadā, bet 2014. gadā pārdošanas apjoms palielinājās par 29 %, kas ir vislielākais jebkad pieredzētais pieaugums no gada uz gadu, par galveno izaugsmes virzītājspēku kļūstot autobūves komponentu piegādātājiem un elektrisko vai elektronisko preču ražošanas nozarei; tā kā iepriekšējos desmit gados ir trīskāršojies patenta pieteikumu skaits robotikas tehnoloģijas jomā;

E.   tā kā iepriekšējos 200 gados tehnoloģiju izstrādes dēļ nodarbinātības rādītāji ir pastāvīgi palielinājušies; tā kā robotikas un MI izstrādei var būt potenciāls, lai pārveidotu dzīves un darba pieredzi, palielinātu efektivitāti, ietaupījumus un drošības līmeņus un garantētu pakalpojumu līmeņa uzlabošanu, īstermiņā un vidējā termiņā robotika un MI sola nodrošināt efektivitātes un ietaupījumu sekmēšanu ne tikai ražošanā un komercijā, bet arī tādās jomās kā transports, medicīniskā aprūpe, glābšana, izglītība un lauksaimniecība, vienlaikus padarot iespējamu to, ka cilvēki netiek pakļauti bīstamiem apstākļiem, piemēram, kad jāsaskaras ar toksiski piesārņotu vietu attīrīšanu;

F.  tā kā sabiedrībasas novecošana ir paredzamā mūža ilguma pieauguma rezultāts, ņemot vērā progresu dzīves apstākļos un mūsdienu medicīnā, un tā ir viena no Eiropas sabiedrības lielākajām sociālajām un ekonomikas problēmām 21. gadsimtā; tā kā līdz 2025. gadam vairāk nekā 20 % eiropiešu būs sasnieguši 65 vai vairāk gadu vecumu, īpaši strauji pieaugot to cilvēku skaitam, kuri ir vecāki par 80 gadiem, kas mūsu sabiedrībā radīs pamatos atšķirīgu līdzsvaru paaudžu starpā, un tā kā sabiedrības interesēs ir, lai gados vecāki cilvēki cik vien ilgi iespējams saglabātu veselību un aktīvu dzīvesveidu;

G.  tā kā ilgtermiņā pašreizējā tendence izvēlēties viedu un autonomu mašīnu izstrādi, trenējot spējas u pieņemot neatkarīgus lēmumus, ietver ne tikai ekonomiskas priekšrocības, bet arī dažādas bažas attiecībā uz to tiešām un netiešām sekām sabiedrībā kopumā;

H.  tā kā mašīnmācīšanās sabiedrībai sniedz milzīgas priekšrocības ekonomikas un inovāciju ziņā, ārkārtīgi uzlabojot datu analīzes spējas un vienlaikus izvirzot arī uzdevumu nepieļaut diskrimināciju, nodrošināt tiesību aktos paredzēto kārtību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanas procesu saprotamību;

I.  tā kā līdzīgi robotikas un mašīnmācīšanās rezultātā ir nepieciešams izvērtēt ekonomikas izmaiņu novērtējumus un ietekmi uz nodarbinātību; tā kā, neraugoties uz nenoliedzamajām priekšrocībām, ko rada robotika, tās īstenošana var izraisīt pārmaiņas darba tirgū un nepieciešamību attiecīgi pārdomāt izglītību, nodarbinātību un sociālo politiku;

J.  tā kā robotu plaša izmantošana nevarētu automātiski izraisīt darbvietu aizstāšanu, bet zemākas kvalifikācijas darbvietas darbietilpīgās nozarēs varētu būt vairāk neaizsargātas pret automatizāciju; tā kā šī tendence varētu atgriezt ražošanas procesu atpakaļ ES; tā kā pētījumi ir pierādījuši, ka nodarbinātība pieaug ievērojami ātrāk tajās profesijās, kurās vairāk izmanto datorus; tā kā darbvietu automatizācijai ir potenciāls atbrīvot cilvēkus no monotona roku darba, ļaujot viņiem pāriet uz radošāku un nozīmīgāku uzdevumu veikšanu; tā kā automatizācija liek valdībām investēt izglītības un citās reformās nolūkā uzlabot līdzekļu pārdali par labu darba ņēmēju tāda veida prasmju uzlabošanai, kuras būs vajadzīgas nākotnē;

K.  tā kā vienlaikus robotikas un MI attīstība var radīt situāciju, ka lielu daļu darba, ko tagad veic cilvēki, pārņemtu roboti, neatjaunojot pilnībā zaudētās darbavietas un tādējādi palielinot bažas par turpmāko nodarbinātību, sociālās labklājības un nodrošināšanassistēmu dzīvotspēju un pastāvīgu iztrūkumu pensiju iemaksās, ja tiek saglabāts pašreizējais pamats aplikšanai ar nodokļiem, radot potenciālu pieaugošai nevienlīdzībai labklājības un ietekmes sadalījumā, kaut arī sociālās kohēzijas un labklājības saglabāšanai būtu jāpārbauda iespējamība aplikt ar nodokli robotu veikto darbu vai noteikt maksu par robotu izmantošanu un uzturēšanu saistībā ar tādu bezdarbnieku pabalstu un pārkvalificēšanās finansēšanu, kuru darbavietu skaits ir samazināts vai tās ir likvidētas pavisam;

L.  tā kā, ņemot vērā pieaugošo šķelšanos sabiedrībā, ko pavada vidusšķiras samazināšanās, ir svarīgi paturēt prātā, ka robotikas attīstīšana var novest pie augsta labklājības un ietekmes koncentrācijas līmeņa mazākuma rokās;

M.  tā kā robotikas un MI izstrāde neapšaubāmi ietekmēs darbavietu kopējo ainu, kas var radīt jaunas bažas attiecībā uz atbildību un novērst citas; tā kā attiecībā uz ārkārtas situācijām vai problēmām ir jāprecizē juridiskā atbildība gan no attiecīgā veida uzņēmuma viedokļa, kā arī ņemot vērā „strādnieka” konstrukcijas tipu;

N.  tā kā automatizācijas tendence prasa, lai tie, kas iesaistīti mākslīgā intelekta lietotņu izstrādē un komercializācijā, jau pašā sākumā iekļautu drošības un ētikas aspektus, tādējādi atzīstot, ka viņiem ir jābūt gataviem akceptēt juridisko atbildību par viņu ražoto tehnoloģiju kvalitāti;

O.   tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679(1) (Vispārīgā datu aizsardzības regula) noteikts juridiskais regulējums personas datu aizsardzībai; tā kā joprojām ir nepieciešams risināt citus personas datu un privātuma aizsardzības aspektus, ņemot vērā to, ka lietojumprogrammu un ierīču saziņa savā starpā un ar datubāzēm notiks bez cilvēka iejaukšanās;

P.   tā kā robotikas un mākslīgā intelekta izstrādes var būt un tām vajadzētu būt izveidotām tā, lai tiktu saglabāta indivīda cieņa, autonomija un pašnoteikšanās, jo īpaši tādās jomās kā cilvēku aprūpe un draudzīgas sabiedrības nodrošināšana, un saistībā ar medicīnas ierīcēm, ar kurām veic cilvēku „labošanu” vai uzlabošanu;

Q.   tā kā galu galā pastāv iespēja, ka ilgtermiņā MI varētu pārsniegt cilvēka intelektuālās spējas;

R.  tā kā automatizētas un algoritmiskas lēmumu pieņemšanas turpmāka attīstīšana un plašāka izmantošana neapšaubāmi ietekmē privātpersonas (piemēram, uzņēmēja vai interneta lietotāja) un administratīvas, tiesas vai citas publiskas iestādesizvēli, pieņemot galīgo lēmumu kā patērētājam, uzņēmējam vai varas pārstāvim; tā kā automātiskas un algoritmiskas lēmumu pieņemšanas procesā ir nepieciešams paredzēt drošības pasākumus un cilvēka veiktas kontroles un verificēšanas iespēju;

S.  tā kā vairāku ārvalstu, piemēram, ASV, Japānas, Ķīnas un Dienvidkorejas, jurisdikcijās apsver (un zināmā mērā ir jau veiktas) reglamentējošas darbības attiecībā uz robotiku un MI un tā kā dažas dalībvalstis arī ir sākušas apsvērt iespēju izstrādāt juridiskus standartus vai veikt izmaiņas tiesību aktos, lai ņemtu vērā šādu tehnoloģiju pielietojumu parādīšanos ;

T.   tā kā Eiropas rūpniecība varētu iegūt no efektīvas, saskaņotas un pārredzamas pieejas regulējumam Savienības līmenī, nodrošinot paredzamus un pietiekami precīzus nosacījumus, ar kādiem uzņēmumi varētu izstrādāt lietojumprogrammas un plānot savus uzņēmējdarbības modeļus Eiropas mērogā, vienlaikus nodrošinot, ka Savienība un tās dalībvalstis saglabā kontroli pār regulatīvajiem standartiem, lai tās nebūtu spiestas pieņemt citu, t. i., trešo valstu, kuras arī ir vadošajās pozīcijās robotikas un MI izstrādē, noteiktus standartus un ievērot tos;

Vispārīgie principi

U.   tā kā A. Azimova likumi(2) ir jāuzskata par tādiem, kas adresēti robotu, tostarp robotu, kuriem ir uzticēta iebūvēta autonomija un pašmācības spēja, izstrādātājiem, ražotājiem un ekspluatētājiem, jo šos likumus nevar pārvērst mašīnu kodā:

V.  tā kā virkne noteikumu, kas it īpaši reglamentē atbildību, pārredzamību un pārskatatbildību, ir nepieciešami, jo tie atspoguļo nesaraujamās Eiropas un cilvēciskās vērtības, kas raksturo Eiropas ieguldījumu sabiedrībā; tā kā šādi noteikumi nedrīkst skart pētniecības, inovācijas un izstrādes procesu attiecībā uz robotiku;

W.   tā kā Savienībai varētu būt nozīmīga loma, nosakot ētikas pamatprincipus, kas jāievēro, izstrādājot, programmējot un izmantojot robotus un MI un iekļaujot šādus principus Savienības regulējumos un rīcības kodeksos ar mērķi veidot tehnoloģisko revolūciju tā, lai tā kalpotu cilvēcei un lai notiktu plaša apmaiņa ar progresīvas robotikas un MI priekšrocībām, vienlaikus pēc iespējas izvairoties no iespējamām kļūmēm;

X.   tā kā Savienības vajadzībām būtu jāpieņem tāda veida pakāpeniska, pragmatiska un piesardzīga pieeja, par kuru iestājās Žans Monē(3), attiecībā uz turpmākām iniciatīvām robotikas un MI jomā, lai nodrošinātu, ka netiek apslāpēta jaunrade;

Y.   tā kā, ņemot vērā panākto progresu robotikas un MI izstrādē, ir lietderīgi pievērsties civiltiesiskās atbildības jautājumiem;

Atbildība

Z.  tā kā, pateicoties ievērojamajai tehnoloģiskajai attīstībai iepriekšējo desmit gadu laikā, mūsdienu roboti spēj ne tikai veikt darbības, ko parasti un veic vienīgi cilvēki, bet tie autonomijas un izziņas funkciju attīstības rezultātā, piemēram, spējot mācīties no gūtās pieredzes un pieņemt gandrīz neatkarīgus lēmumus, ir padarīti par arvien vairāk un vairāk līdzīgiem tādiem aģentiem, kas mijiedarbojas ar savu vidi un spēj to ievērojami mainīt; tā kā šādā kontekstā juridiskā atbildība, kas izriet no robotu kaitējošām darbībām, kļūst par būtisku jautājumu;

AA.   tā kā robotu autonomiju var definēt kā spēju pieņemt lēmumus un tos īstenot reālajā pasaulē neatkarīgi no ārējas kontroles vai ietekmes; tā kā šai autonomijai ir vienīgi tehnisks raksturs un tās līmenis ir atkarīgs no tā, cik sarežģīta ir paredzēta robota mijiedarbība ar apkārtējo vidi;

AB.   tā kā jo lielāka ir robotu autonomija, jo mazāk tos var uzskatīt par vienkāršiem instrumentiem citu dalībnieku (piemēram, ražotāju, operatoru, īpašnieku, lietotāju utt.) rokās; tā kā tas savukārt izvirza jautājumu par to, vai parastie noteikumi par atbildību ir pietiekami vai tomēr ir nepieciešami jauni principi un noteikumi, lai nodrošinātu skaidrību par dažādu iesaistīto pušu atbildību par robotu darbību un bezdarbību, kad iemeslu nevar saistīt ar konkrētu iesaistīto pusi — cilvēku, kā arī vai robotu darbības vai bezdarbības, kas nodarījušas kaitējumu, bija iespējams novērst;

AC.   tā kā galu galā robotu autonomija rada jautājumu par to dabu, ņemot vērā spēkā esošās juridiskās kategorijas vai arī būtu jāizveido jauna kategorija, kurai būtu savas īpatnības un nostādnes;

AD.   tā kā saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu robotus pašus par sevi nevar saukt pie atbildības par darbībām vai bezdarbību, kas izraisa kaitējumu trešām personām; tā kā spēkā esošie noteikumi par atbildību attiecas uz gadījumiem, kad iemeslu robotu rīcībai vai bezdarbībai var saistīt ar konkrētu aģentu — cilvēku, piemēram, ražotāju, operatoru, īpašnieku vai lietotāju, un kad šim aģentam vajadzēja paredzēt un viņš varēja novērst robota kaitīgo rīcību; tā kā ražotājus, operatorus, īpašniekus vai lietotājus turklāt bez ierunām var saukt pie atbildības par robota darbībām vai bezdarbību;

AE.  tā kā saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu robotu vai MI radītajam kaitējumam piemēro produktatbildību, proti, produkta ražotājs ir atbildīgs par nepareizu darbību, un noteikumus, ar ko reglamentē atbildību par kaitējumu nodarošām darbībām, kad lietotājs ir atbildīgs par izturēšanos, kas izraisījusi kaitējumu;

AF.   tā kā scenārijā, kurā robots var pieņemt neatkarīgus lēmumus, tradicionālie noteikumi nebūs pietiekami, lai iestātos juridiska atbildība par robota nodarīto kaitējumu, jo šie noteikumi neparedz iespēju identificēt pusi, kas būtu atbildīga par kompensāciju, un pieprasīt, lai šī puse atlīdzinātu tās radīto kaitējumu;

AG.  tā kā pašreizējā tiesiskā regulējuma trūkumi ir acīmredzami arī saistībā ar līgumisko atbildību , ciktāl mašīnas, kas konstruētas izvēlēties savus līgumpartnerus, vienoties par līguma nosacījumiem, slēgt līgumus un lemt, vai un kā šos līgumus īstenot, padara tradicionālos noteikumus nepiemērojamus, uzsverot vajadzību pieņemt jaunus, efektīvus un aktualizētus noteikumus, kuriem būtu jāatbilst tehnoloģiju attīstībai un nesen izstrādātajām un tirgū izmantojamām inovācijām;

AH.   tā kā savukārt attiecībā uz ārpuslīgumisko atbildību Padomes Direktīva 85/374/EEK(4) var attiekties tikai uz kaitējumu, kuru izraisījuši robotu ražošanas defekti un ar nosacījumu, ka cietušajai personai ir jāpierāda faktiskais kaitējums, defekta esamība produktā un cēloņsakarība starp kaitējumu un defektu, un tālab objektīva atbildība jeb atbildība neatkarīgi no vainas var nebūt pietiekama;

AI.   tā kā, neskarot Direktīvas 85/374/EEK piemērošanas jomu, pašreizējais tiesiskais regulējums nebūtu pietiekams, lai segtu zaudējumus, kurus nodarījuši jaunās paaudzes roboti, ciktāl tos var aprīkot ar spēju pielāgoties un mācīties, radot zināmu neprognozējamību attiecībā uz viņu izturēšanos, jo šie roboti varētu autonomi mācīties no savas pieredzes un mijiedarboties ar savu vidi unikālā un neparedzamā veidā,

Galvenie principi attiecībā uz robotikas un mākslīgā intelekta izstrādi izmantošanai civilām vajadzībām

1.  aicina Komisiju ierosināt kiberfizisku sistēmu, autonomu sistēmu, viedu autonomu robotu kopējas Savienības definīcijas un to apakškategorijas, ņemot vērā šādus vieda robota raksturlielumus:

–  autonomijas iegūšana ar sensoru un/vai datu apmaiņas starpniecību ar to apkārtējo vidi (savstarpējā savienojamība) un šo datu piešķiršana un analīze,

–  pašmācības spēja, izmantojot pieredzi un mijiedarbību (fakultatīvs kritērijs),

–  vismaz neliels fizisks atbalsts,

–  spēja pielāgot savu izturēšanos un darbības videi,

–  dzīves neesamība bioloģiskā nozīmē;

2.  uzskata, ka būtu jāievieš visaptveroša Savienības progresīvu robotu reģistrācijas sistēma Savienības iekšējā tirgū, ja tas ir būtiski un nepieciešami īpašas kategorijas robotiem, un aicina Komisiju noteikt kritērijus to robotu klasificēšanai, kuri būtu jāreģistrē; šajā sakarībā aicina Komisiju izpētīt, vai būtu vēlams, ka reģistrācijas sistēmu un reģistru pārvaldītu ES robotikas un mākslīgā intelekta aģentūra;

3.  uzsver, ka robotu tehnoloģijas izstrādē būtu jākoncentrējas uz cilvēku spēju papildināšanu, bet nevis uz to aizstāšanu; uzskata, ka robotikas un MI izstrādē ir būtiski garantēt, ka cilvēkiem jebkurā laikā ir kontrole pār inteliģentām mašīnām; uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš iespējamai emocionālai saiknei starp cilvēkiem un robotiem — it īpaši neaizsargātās iedzīvotāju grupās (bērni, vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar invaliditāti) — un uzsver nopietno emocionālo vai fizisko ietekmi, ko šī emocionālā pieķeršanās var izraisīt cilvēkiem;

4.   uzsver, ka Savienības līmeņa pieeja var atvieglot attīstību, izvairoties no iekšējā tirgus sadrumstalotības, un vienlaikus uzsver, cik svarīgs robotu un robotikas sistēmu pārrobežu izmantošanā ir savstarpējās atzīšanas princips; atgādina, ka testēšana, sertifikācija un apstiprināšana laišanai tirgū būtu jāprasa tikai vienā dalībvalstī; uzsver, ka šāda pieeja būtu jāpapildina ar efektīvu tirgus uzraudzību;

5.  uzsver, ka ir svarīgi ieviest pasākumus, lai palīdzētu robotikas jomas maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunizveidotiem uzņēmumiem, kas šajā nozarē veido jaunus tirgus segmentus vai izmanto robotus;

Pētniecība un inovācija

6.  uzsver, ka daudzas robotikas lietojumprogrammas joprojām ir izmēģinājuma posmā; atzinīgi vērtē to, ka aizvien vairāk pētniecības projektu tiek finansēti no dalībvalstu un Savienības līdzekļiem; uzskata, ka tas ir būtiski svarīgi, ka Savienība, kā arī dalībvalstis, izmantojot publisko finansējumu, saglabā vadošo lomu robotikas un MI pētniecībā; aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt finanšu instrumentus pētniecības projektiem, kas paredzēti robotikā un IKT, tostarp publiskā un privātā sektora partnerības, un īstenot savās pētniecības politikās atvērtās zinātnes un ētiskas inovācijas principus; uzsver, ka pietiekami resursi jāpiešķir risinājumu meklēšanai sociālām, ētikas, juridiskām un ekonomikas problēmām, kuras rada tehnoloģiju attīstība un to pielietošana;

7.   aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt pētniecības programmas, lai sekmētu pētījumus par MI un robotikas tehnoloģiju iespējamiem ilgtermiņa riskiem un iespējām, un pēc iespējas drīz mudināt strukturēta publiska dialoga uzsākšanu par šo tehnoloģiju attīstības sekām; aicina Komisiju daudzgadu finanšu shēmas vidusposma novērtēšanā palielināt atbalstu pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansētajai SPARC programmai; aicina Komisiju un dalībvalstis apvienot centienus, lai attiecībā uz šīm tehnoloģijām rūpīgi uzraudzītu un garantētu vienmērīgāku pāreju no pētniecības uz komercializāciju un izmantošanu tirgū pēc pienācīga drošības novērtējuma, ievērojot piesardzības principu;

8.  uzsver, ka inovācijai robotikā un mākslīgā intelekta jomā, kā arī to integrācijas tehnoloģijai ekonomikā un sabiedrībā nepieciešama digitāla infrastruktūra, kas nodrošina vispārēju savienojamību; aicina Komisiju izveidot sistēmu, kas atbilst savienojamības prasībām Savienības digitālajai nākotnei, un nodrošināt, ka pieeja platjoslas un 5G tīkliem pilnībā atbilst tīkla neitralitātes principam;

9.    pauž stingru pārliecību, ka sistēmu, ierīču un mākoņdatošanas pakalpojumu sadarbspēja, ko raksturotu jau sākotnēji integrēta drošības un privātuma aizsardzība, ir būtiska datu plūsmām reālajā laikā, kas ļautu robotiem un mākslīgajam intelektam kļūt elastīgākiem un autonomākiem; aicina Komisiju veicināt atvērtu vidi, sākot no atvērtiem standartiem un novatoriskiem licencēšanas modeļiem līdz atvērtām platformām un pārredzamībai nolūkā neradīt tehnoloģiskas barjeras īpašumtiesību sistēmās, kas ierobežo sadarbspēju;

Ētikas principi

10.  norāda, ka pilnvarošanas potenciālam ar robotu izmantošanas starpniecību nianses piešķir spriedzes vai risku kopums un tas būtu nopietni jānovērtē no cilvēku drošības, veselības un drošuma, brīvības, privātuma, integritātes un cilvēka cieņas, kā arī pašnoteikšanās un nediskriminācijas viedokļa;

11.  uzskata, ka Savienības tiesiskais regulējums attiecīgā gadījumā būtu jāaktualizē un jāpapildina, vadoties no ētiskiem principiem, kas atspoguļo robotikas jomas sarežģītību un tās daudzos sociālos, medicīniskos un bioētiskos aspektus; uzskata, ka ir nepieciešama skaidra, stingra un efektīva ētisku norādījumu sistēma robotu izstrādei, konstruēšanai, ražošanai, lietošanai un modifikācijai, lai ar to papildinātu ziņojuma juridiskos ieteikumus un dalībvalstu un Savienības spēkā esošo tiesību aktu kopumu; rezolūcijas pielikumā ierosina sistēmu tādas hartas veidā, kura ietver rīcības kodeksu robotikas inženieriem, kodeksu pētniecības ētikas komitejām, pārbaudot robotikas protokolus, un licenču paraugu konstruktoriem un lietotājiem;

12.  uzsver, ka nepieciešams ievērot pārredzamības principu, proti, ka vienmēr vajadzētu būt iespējai sniegt pamatojumu jebkuram lēmumam, kurš pieņemts ar MI atbalstu un kuram var būt būtiska ietekme uz vienas vai vairāku personu dzīvi; uzskata, ka vienmēr ir jābūt iespējamam reducēt MI sistēmu kalkulācijas uz tādu veidu, kas ir saprotams arī cilvēkiem; uzskata, ka progresīvi roboti būtu jāaprīko ar „melno kasti”, kas reģistrētu katras robota darbības/operācijas/procesa datus, tostarp loģiku, kura ir robota lēmumu pamatā;

13.  norāda, ka noteicošajam ētikas pamatam vajadzētu balstīties uz darbības klienta interešu labā, ļaunuma nenodarīšanas, autonomijas un taisnīguma principiem, kā arī uz vērtībām un principiem, kas nostiprināti Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un ES Pamattiesību hartā, piemēram, cilvēka cieņu, vienlīdzību, taisnīgumu un objektivitāti, nediskriminēšanu, informētu piekrišanu, privāto un ģimenes dzīvi un datu aizsardzību, kā arī citiem Savienības tiesību aktu pamatā esošiem principiem un vērtībām, piemēram, stigmatizācijas novēršanu, autonomiju, individuālo atbildību un sociālo atbildību, un uz pastāvošo ētikas praksi un kodeksiem;

14.  uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš robotiem, kas rada būtisku privātuma apdraudējumu, jo tie sniegs jaunus piekļuves punktus tradicionāli aizsargātām un privātām sfērām un spēs iegūt un pārsūtīt sensitīvus un personas datus;

Eiropas aģentūra

15.  uzskata, ka ir vajadzīga ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju, lai nodrošinātu saskaņotus pārrobežu noteikumus Savienībā, kas veicina sadarbību starp Eiropas uzņēmumiem un padara iespējamu to robotu ieviešanu visā Savienībā, kuri atbilst vajadzīgajam drošības un drošuma līmenim, kā arī ētikas principiem, kas noteikti Savienības tiesību aktos;

16.  pieprasa Komisijai apsvērt Eiropas robotikas un mākslīgā intelekta aģentūras izveidošanu, lai attiecīgajiem publiskā sektora dalībniekiem gan ES, gan dalībvalstu līmenī sniegtu nepieciešamās konsultācijas tehniskos, ētikas un ar regulējumu saistītos jautājumos to centienos nodrošināt savlaicīgu un uz informāciju pamatotu risinājumu, reaģējot uz jaunām iespējām un arī problemātiskiem aspektiem, īpaši tiem, kuriem ir pārrobežu raksturs un kas rodas saistībā ar robotikas tehnoloģisko attīstību, piemēram, transporta nozarē;

17.  konstatē, ka, ņemot vērā robotikas izmantošanas iespējas un ar robotikas izmantošanu saistītās problēmas, kā arī pašreizējo ieguldījumu dinamiku, ir pamats piešķirt Eiropas aģentūrai pienācīgu budžetu un nodrošināt to ar regulatoru un ārējo tehnisko un ētisko ekspertu personālu, kuru uzdevums būtu pārraudzīt pārnozaru un vairākdisciplīnu lietojumprogrammas, kuru pamatā ir robotika, identificēt labākās prakses standartus un attiecīgā gadījumā ieteikt reglamentējošus pasākumus, noteikt jaunus principus un risināt problemātiskus jautājumus, kas varētu rasties saistībā ar patērētāju aizsardzību un sistēmiskām problēmām; aicina Komisiju un Eiropas aģentūru, ja tā tiks izveidota, ik gadu ziņot Eiropas Parlamentam par jaunākajām norisēm robotikā un par jebkurām darbībām, kuras ik gadu nepieciešams veikt;

Intelektuālā īpašuma tiesības un datu plūsma

18.  norāda, ka nav tiesību normu, kas būtu īpaši jāpiemēro robotikai, bet ka spēkā esošo juridisko režīmu un doktrīnas var viegli piemērot robotikai, kaut gan dažiem aspektiem, šķiet, ir vajadzīgs pievērsties īpaši; aicina Komisiju atbalstīt horizontālu un tehnoloģiski neitrālu pieeju intelektuālajam īpašumam, kas piemērojams dažādās nozarēs, kurās var nodarbināt robotus;

19.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka civiltiesību regulējums attiecībā uz robotiku būtu saskaņots ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu un atbilstīgi nepieciešamības un proporcionalitātes principiem; aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā tehnoloģiju straujo attīstību robotikas jomā, tostarp kiberfizisku sistēmu izstrādāšanu, lai nodrošinātu, ka Savienības tiesību akti neatpaliek no tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas tendencēm;

20.  uzsver, ka tiesības uz privātās dzīves un personas datu aizsardzību, kā noteikts Hartas 7. un 8. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. pantā, attiecas uz visām robotikas jomām un ka pilnībā ir jāievēro Savienības datu aizsardzības tiesiskais regulējums; šajā sakarībā prasa pārskatīt noteikumus un kritērijus attiecībā uz kameru un sensoru izmantošanu robotos; aicina Komisiju nodrošināt, ka datu aizsardzības principi, piemēram, integrētas privātuma aizsardzības un privātuma aizsardzības pēc noklusējuma, datu minimizēšanas, nolūka ierobežošanas principi, kā arī pārredzami kontroles mehānismi datu subjektiem un atbilstoši tiesiskās aizsardzības līdzekļi atbilst Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā un tiek ievēroti un ka attiecīgi ieteikumi un standarti tiek veicināti un integrēti Savienības politikā;

21.  uzsver, ka datu brīva aprite ir ļoti svarīga digitālajā ekonomikā un robotikas un MI izstrādē; uzsver, ka robotikas sistēmu, tostarp to iekšējo datu sistēmu un datu plūsmas, augsts drošības līmenis ir būtisks, lai pienācīgi izmantotu robotus un MI; uzsver, ka savstarpēji savienotu robotu un mākslīgā intelekta tīklu aizsardzība ir jānodrošina, lai novērstu iespējamus drošības pārkāpumus; uzsver, ka personas datu augsts drošības un aizsardzības līmenis, pienācīgi ņemot vērā privātumu saziņā starp cilvēkiem, robotiem un MI, ir būtisks; uzsver robotikas un mākslīgā intelekta konstruktoru atbildību izstrādāt produktus tādā veidā, ka tie ir droši un atbilst paredzētajam mērķim; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un stimulēt nepieciešamās tehnoloģijas izstrādi, tostarp attiecībā uz integrētu drošību;

Standartizācija, drošums un drošība

22.  uzsver, ka jautājums par standartu noteikšanu un savietojamības piešķiršanu ir svarīgs faktors turpmākai konkurencei mākslīgā intelekta un robotikas tehnoloģiju jomā; aicina Komisiju turpināt darbu, lai saskaņotu starptautiskos tehniskos standartus, jo īpaši kopā ar Eiropas standartizācijas organizācijām un Starptautisko standartizācijas organizāciju nolūkā veicināt inovāciju, izvairīties no iekšējā tirgus sadrumstalotības un garantēt augsta līmeņa produktu drošumu un patērētāju aizsardzību, tostarp pienācīgus minimālos drošības standartus darba vidē; uzsver, cik svarīga ir likumīga reversā inženierija un atvērti standarti, lai maksimāli palielinātu inovācijas vērtību un nodrošinātu, ka roboti var sazināties savā starpā; šajā ziņā atzinīgi vērtē tādu īpašo tehnisko komiteju izveidošanu kā, piemēram, ISO/TC 299 Robotics, kuras vienīgais uzdevums ir izstrādāt standartus robotikas jomā;

23.  uzsver, ka robotu testēšana reālos apstākļos ir būtiska, lai apzinātu un novērtētu risku, ko tie var radīt, kā arī to tehnoloģisko attīstību ārpus eksperimentālā laboratorijas posma; šajā sakarībā uzsver, ka robotu testēšana reālos apstākļos, jo īpaši pilsētās un uz ceļiem, rada daudzas problēmas, tostarp šķēršļus, kas palēnina šādu testēšanas fāžu attīstību, un prasa efektīvu uzraudzības mehānismu; aicina Komisiju izstrādāt visām dalībvalstīm vienotus izmantojamos kritērijus, ar kuriem tās noteiktu jomas, kur ir atļauti eksperimenti ar robotiem atbilstoši piesardzības principam;

Autonomi transportlīdzekļi

a) Autonomi automobiļi

24.  uzsver, ka autonomais transports ietver visus iespējamos tālvadības, automatizētus, saslēgtus un autonomus ceļa, dzelzceļa, ūdens un gaisa transporta veidus, tostarp mehāniskos automobiļus, vilcienus, prāmjus, gaisa kuģus, dronus, kā arī visas attīstības un inovācijas nākotnes formas šajā nozarē;

25.  uzskata, ka autobūves nozarē steidzami ir nepieciešami efektīvi Savienības un pasaules mēroga noteikumi nolūkā nodrošināt automatizētu un autonomu automobiļu pārrobežu attīstību, lai pilnībā izmantotu to ekonomisko potenciālu un gūtu labumu no tehnoloģiju attīstības tendenču pozitīvās ietekmes; uzsver, ka sadrumstalota regulatīvā pieeja varētu kavēt īstenošanu un apdraudēt Eiropas konkurētspēju;

26.  vērš uzmanību uz to, ka ļoti svarīgs ir vadītāja reaģēšanas ilgums neplānotas automobiļa kontroles pārņemšanas gadījumā, un tāpēc aicina ieinteresētās personas paredzēt reālistiskas vērtības, nosakot drošuma un atbildības jautājumus;

27.  uzskata, ka pārejai uz autonomiem automobiļiem būs ietekme uz šādiem aspektiem: civiltiesiskā atbildība (atbildība un apdrošināšana), ceļu satiksmes drošība, visi ar vidi saistītie jautājumi (piemēram, energoefektivitāte, atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju un avotu izmantošana), ar datiem saistītie jautājumi (piemēram, piekļuve datiem, datu aizsardzība, privātums un datu apmaiņa), ar IKT infrastruktūru saistītie jautājumi (efektīvas un uzticamas saziņas plaša izplatība) un nodarbinātība (piemēram, darbvietu radīšana un zaudēšana, smago kravas automobiļu vadītāju apmācība attiecībā uz automatizētajiem automobiļiem); uzsver, ka būs nepieciešami būtiski ieguldījumi ceļos, enerģētikas un IKT infrastruktūrā; aicina Komisiju darbā pie jautājumiem par autonomiem automobiļiem apsvērt šādus aspektus;

28.  uzsver, ka uzticama un savlaicīga informācija, ko sniedz Eiropas satelītnavigācijas pamatprogrammas Galileo un EGNOS, ir būtiski svarīga autonomo automobiļu ieviešanai, un šajā sakarībā mudina pabeigt un palaist satelītus, kas ir vajadzīgi, lai pabeigtu Eiropas satelītnavigācijas sistēmu Galileo;

29.  vērš uzmanību uz augsto pievienoto vērtību, ko autonomi transportlīdzekļi rada personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, jo šādi transportlīdzekļi ļauj tām efektīvāk izmantot individuālo autotransportu un tādējādi atvieglo šo personu ikdienas dzīvi;

b) Droni (RPAS)

30.  atzīst dronu tehnoloģijas pozitīvo virzību, jo īpaši meklēšanas un glābšanas jomā; uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt Savienības regulējumu attiecībā uz droniem, lai aizsargātu Savienības pilsoņu drošumu, drošību un privātumu, un aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus saistībā ar Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. oktobra rezolūcijas ieteikumiem par to tālvadības gaisa kuģu sistēmu (RPAS) drošu lietošanu, kas civilās aviācijas jomā pazīstamas kā bezpilota lidaparāti (UAV)(5); mudina Komisiju sniegt novērtējumus par drošuma jautājumiem, kas saistīti ar dronu plašo izmantošanu; aicina Komisiju izvērtēt vajadzību ieviest obligātu izsekošanas un identificēšanas sistēmu, ko piemēro RPAS, kas ļauj noteikt gaisa kuģa pozīciju reāllaikā lietošanas gaitā; atgādina, ka bezpilota gaisa kuģu viendabīgums un drošība būtu jāgarantē ar pasākumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 216/2008(6);

Aprūpes roboti

31.  uzsver, ka tādu robotu izpēte un izstrāde, kas paredzēti vecāka gadagājuma ļaužu aprūpei, ar laiku ir kļuvusi ierastāka un lētāka, ražojot produktus ar lielāku funkcionalitāti un plašāku patērētāju akceptu; norāda uz šādu tehnoloģiju daudzveidīgo pielietojumu, proti, profilaksi, palīdzības sniegšanu, monitoringu, stimulēšanu un draudzīgas sabiedrības nodrošināšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti, kā arī cilvēkiem, kas cieš no demences, kognitīviem traucējumiem vai atmiņas zudumiem;

32.  norāda, ka cilvēku saskarsme ir viens no būtiskākajiem aspektiem cilvēku aprūpē; uzskata, ka cilvēka aizstāšana ar robotiem varētu atņemt aprūpes praksei cilvēciskumu, no otras puses, atzīst, ka roboti varētu veikt automatizētus aprūpes pienākumus un atvieglot medicīniskās aprūpes palīgpersonāla darbu, vienlaikus paplašinot cilvēku aprūpi un padarot rehabilitācijas procesu mērķtiecīgāku, kā rezultātā medicīnas darbinieki un aprūpētāji varētu veltīt vairāk laika diagnosticēšanai un labāk plānotām ārstēšanas iespējām; uzsver, ka, neskatoties uz robotikas potenciālu uzlabot cilvēku ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku mobilitāti un integrāciju, aprūpes sniegšanā joprojām būs vajadzīgi cilvēki un tie turpinās nodrošināt viņiem tik svarīgo sociālo mijiedarbību, kas tomēr nav pilnībā aizstājama;

Medicīnas roboti

33.  uzsver, cik svarīga ir pienācīga veselības nozares speciālistu, piemēram, ārstu un aprūpes palīgspeciālistu, izglītošana, apmācība un sagatavošana, lai nodrošinātu visaugstāko iespējamo profesionālo kompetenci, kā arī, lai saglabātu un aizsargātu pacientu veselību; uzsver vajadzību noteikt minimālās profesionālās prasības ķirurgiem, lai operētu un saņemtu atļauju pielietot ķirurģiskos robotus; uzskata, ka ir ļoti svarīgi ievērot robotu kontrolētas autonomijas principu, saskaņā ar kuru ārstēšanas sākotnējā plānošana un galīgā lēmuma pieņemšana par tās veikšanu vienmēr būs ķirurga-cilvēka kompetencē; uzsver, ka īpaša nozīme ir lietotāju apmācībai, lai viņi varētu iepazīties ar tehnoloģiskajām prasībām šajā jomā; vērš uzmanību uz pieaugošo tendenci pievērsties pašdiagnostikai, izmantojot mobilu robotu, un līdz ar to uz nepieciešamību ārstiem būt apmācītiem darbam pašdiagnostikas gadījumos; uzskata, ka šādu tehnoloģiju izmantošanai nevajadzētu ierobežot vai kaitēt ārsta un pacienta attiecībām, bet tām būtu jāsniedz ārstiem palīdzība pacientu diagnosticēšanā un/vai ārstēšanā, lai mazinātu cilvēka kļūdu risku un uzlabotu dzīves kvalitāti un paredzamo mūža ilgumu;

34.  uzskata, ka medicīnas roboti turpina augstas precizitātes ķirurģijas pārņemšanu un atkārtotu procedūru veikšanu un ka tie spēj uzlabot rehabilitācijas rezultātus un sniegt ļoti efektīvu loģistikas atbalstu slimnīcām; norāda, ka varētu arī samazināt veselības aprūpes izmaksas, ļaujot medicīnas speciālistiem pārorientēties no ārstēšanas uz profilaksi un nodrošinot vairāk budžeta resursu labākām pielāgošanās iespējām pacientu dažādajām vajadzībām, veselības aprūpes speciālistu pastāvīgai apmācībai un pētniecībai;

35.  aicina Komisiju nodrošināt, ka procedūras jaunu robotikas medicīnisko ierīču testēšanai ir drošas, jo īpaši gadījumos ar ierīcēm, ko implantē cilvēka ķermenī pirms datuma, no kura ir piemērojama Regula par medicīniskajām ierīcēm(7);

Cilvēku „labošana” un uzlabošana

36.  norāda uz robotikas lielo potenciālu "labošanas" un bojātu orgānu atjaunošanas un cilvēka funkciju traucējumu jomā, bet arī uz sarežģītiem jautājumiem, kurus jo īpaši izvirza cilvēku uzlabošanas iespējas, tā kā medicīnas roboti un it īpaši kiberfiziskas sistēmas (CPS) varētu mainīt mūsu priekšstatus par veselīgu cilvēka ķermeni, jo tās var uzvilkt un valkāt vai implantēt cilvēka ķermenī; uzsver, cik svarīgi ir steidzami izveidot ar pienācīgi kvalificētu personālu nodrošinātu robotu ētikas komiteju slimnīcās un citās veselības aprūpes iestādēs, kurām uzticēts izskatīt un palīdzēt atrisināt neparastas un sarežģītas ētikas problēmas, kas ietver jautājumus, kuri ietekmē pacientu aprūpi un ārstēšanu; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt pamatnostādnes, lai atbalstītu šādu komiteju izveidi un darbību;

37.  norāda, ka tādu dzīvībai svarīgu medicīnas ierīču jomā kā, piemēram, robotizētas protēzes, ir jānodrošina pastāvīga, ilgtspējīga apkope, uzlabojumi un jo īpaši programmatūras atjauninājumi, kas novērš nepareizu darbību un vājās vietas;

38.  iesaka izveidot neatkarīgas uzticamas struktūras, lai saglabātu līdzekļus, kas vajadzīgi pakalpojumu nodrošināšanai personām, kuras apkalpo nozīmīgas un modernas medicīniskās ierīces, piemēram, veic uzturēšanu, remontdarbus un uzlabojumus, tostarp programmatūras atjauninājumus, jo īpaši tad, ja šādus pakalpojumus sākotnējais piegādātājs vairs neveic; atbalsta pienākuma noteikšanu ražotājiem sniegt šīm neatkarīgām uzticamām struktūrām visaptverošus norādījumus par uzbūvi, tostarp pirmkodu, kas līdzīgs publikāciju obligātajam eksemplāram valsts bibliotēkā;

39.  vērš uzmanību uz riskiem, kas saistīti ar iespēju, ka CPS, kas integrētas cilvēka ķermenī, var tikt nelikumīgi uzlauztas vai atslēgtas, vai to atmiņas izdzēstas, jo tas var apdraudēt cilvēku veselību un atsevišķos gadījumos pat dzīvību, un tādēļ uzsver prioritāti, kas jāpiešķir šādu sistēmu aizsardzībai;

40.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt visu cilvēku vienlīdzīgu piekļuvi šādiem tehnoloģiskiem jauninājumiem, instrumentiem un intervences procedūrām; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt palīgtehnoloģiju izstrādi, lai sekmētu, ka šādas tehnoloģijas izstrādātu un pārņemtu visi, kam tās nepieciešamas, saskaņā ar 4. pantu ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, kuras viena no pusēm ir Savienība;

Izglītība un nodarbinātība

41.  vērš uzmanību uz Komisijas prognozēm, ka līdz 2020. gadam Eiropa var saskarties ar situāciju, ka trūks 825 000 IKT speciālistu un ka 90 % darbvietu būs nepieciešamas vismaz digitālās pamatprasmes; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu ierosināt ceļvedi Digitālo kompetenču sistēmas un Digitālo prasmju raksturlielumu visu līmeņu mācekļiem iespējamai izmantošanai un pārskatīšanai, un aicina Komisiju sniegt būtisku atbalstu, lai attīstītu digitālās spējas visās vecuma grupās un neatkarīgi no nodarbinātības statusa kā pirmo soli, lai labāk saskaņotu darbaspēka trūkumu darba tirgū ar pieprasījumu; uzsver, ka izaugsme robotikā liek dalībvalstīm izstrādāt elastīgākas apmācības un izglītības sistēmas, lai nodrošinātu, ka prasmju stratēģijas apmierina robotu ekonomikas vajadzības;

42.  uzskata, ka, ieinteresējot aizvien lielāku skaitu meiteņu par karjeru digitālajā nozarē un pieņemot aizvien vairāk sieviešu darbā šajā nozarē, ieguvēji būtu gan digitālās nozares uzņēmumi, gan pašas sievietes, gan arī Eiropas ekonomika; aicina Komisiju un dalībvalstis uzsākt iniciatīvas, lai atbalstītu sievietes IKT nozarē un veicinātu viņu e–prasmes;

43.  aicina Komisiju sākt nodarbinātības vidēja termiņa un ilgtermiņa tendenču analīzi un uzraudzību, īpašu uzsvaru liekot uz darbvietu radīšanu un zaudēšanu dažādās jomās/kvalifikācijas jomās, lai noskaidrotu, kurās jomās tiek radītas darbvietas un kurās darbvietu skaits sarūk robotu plašākas izmantošanas rezultātā;

44.  uzsver, cik svarīgi ir paredzēt izmaiņas sabiedrībā, paturot prātā to, kādas sekas uz nodarbinātību var izraisīt robotikas un MI izstrāde un pielietošana; aicina Komisiju analizēt dažādus iespējamos scenārijus un to sekas uz dalībvalstu sociālās nodrošināšanas sistēmu dzīvotspēju; uzskata, ka ir jāuzsāk visaptverošas diskusijas par jauniem nodarbinātības modeļiem un mūsu nodokļu un sociālo sistēmu noturību, pamatojoties uz pietiekamiem ienākumiem, tostarp iespēju ieviest vispārēju pamatienākumu; ;

45.  uzsver, cik svarīgs ir prasmju elastīgums un sociālās, radošās un digitālās prasmes izglītībā; ir pārliecināts, ka papildus skolām, kurās attīsta akadēmiskas zināšanas, mūžizglītību vajag nodrošināt ar aktīvu darbību mūža garumā;

46.  norāda uz robotikas lielo potenciālu, lai uzlabotu drošību darbā, pārceļot daudzus bīstamus un veselībai kaitīgus uzdevumus no cilvēkiem uz robotiem, bet tajā pašā laikā norāda uz to potenciālu radīt jaunu risku kopumu, ņemot vērā cilvēku un robotu mijiedarbības pieaugošo skaitu darbavietā; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir piemērot stingrus un uz nākotni vērstus noteikumus cilvēku un robotu mijiedarbībā, lai garantētu veselību, drošumu un pamattiesību ievērošanu darbavietā;

Ietekme uz vidi

47.  uzsver, ka robotikas un mākslīgā intelekta izstrāde būtu jāveic tādā veidā, lai ierobežotu ietekmi uz vidi ar efektīvu enerģijas patēriņu, energoefektivitāti, veicinot atjaunojamās enerģijas un mazā daudzumā esošu materiālu izmantošanu, un minimāliem atkritumiem piemēram, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, un ar labošanas iespējām; tādēļ mudina Komisiju iekļaut aprites ekonomikas principus Savienības politikā par robotiku; norāda, ka robotikas izmantošanai būs pozitīva ietekme uz vidi, jo īpaši lauksaimniecības, pārtikas apgādes un transporta jomā, galvenokārt pateicoties samazinātiem iekārtu izmēriem un mēslošanas līdzekļu, enerģijas un ūdens patēriņa samazinājumam, kā arī precīzajai lauksaimniecībai un maršrutu optimizācijai;

48.  uzsver, ka CPS radīs energoapgādes un infrastruktūras sistēmas, kas spēj kontrolēt elektroenerģijas plūsmas no ražotāja līdz patērētājam, kā arī radīt enerģiju ražojošus patērētājus, kas gan ražo, gan patērē enerģiju; tādējādi radīsies iespēja lieliem ieguvumiem videi;

Atbildība

49.  uzskata, ka civiltiesiskā atbildība par robotu izraisīto kaitējumu ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, kas jāanalizē un jārisina Savienības līmenī, lai nodrošinātu vienādu efektivitātes, pārredzamības un saskanības līmeni juridiskās noteiktības īstenošanā visā Eiropas Savienībā, sniedzot labumu gan patērētājiem, gan uzņēmumiem;

50.  norāda, ka robotikas tehnoloģiju izstrādei būs vajadzīga labāka izpratne par kopēju pamatu, kas nepieciešams saistībā ar cilvēku un robotu kopīgām darbībām, kurām būtu jābalstās uz divām galvenajām savstarpējas atkarības attiecībām — paredzamību un vadāmību; norāda, ka šīm divām savstarpējās atkarības attiecībām ir izšķiroša nozīme, lai noteiktu, ar kādu informāciju ir jāapmainās cilvēkiem un robotiem un kā var panākt cilvēkiem un robotiem kopēju pamatu nolūkā panākt cilvēku un robotu nevainojamu vienotu rīcību;

51.  lūdz Komisiju, pamatojoties uz LESD 114. pantu, iesniegt priekšlikumu leģislatīvam instrumentam par juridiskajiem jautājumiem, kas saistīti ar robotikas un mākslīgā intelekta paredzamo attīstību un izmantošanu turpmākajos 10–15 gados apvienojumā ar neleģislatīviem instrumentiem, piemēram, pamatnostādnēm un rīcības kodeksiem, kā minēts ieteikumos, kas noteikti pielikumā;

52.  uzskata, ka neatkarīgi no tā, kādu juridisko risinājumu tā piemēro atbildībai par kaitējumu, ko izraisījuši roboti, bet kas nav kaitējums īpašumam, ar nākotnes tiesību instrumentu nekādā gadījumā nedrīkst ne ierobežot zaudējumu veidu vai apmēru, ko var atgūt, ne ierobežot kompensācijas veidus, ko var piedāvāt cietušajai pusei, pamatojoties tikai uz to, ka kaitējumu nodarījis aģents, kas nav cilvēks;

53.  uzskata, ka attiecīgajam leģislatīvajam instrumentam būtu jābalstās uz Komisijas padziļinātu izvērtējumu, nosakot, vai būtu jāpiemēro stingra atbildība vai riska pārvaldības pieeja;

54.  norāda, ka stingras atbildības piemērošana prasa tikai pierādījumu tam, ka kaitējums ir radies un ka pastāv cēloņsakarība starp robota kaitējošām darbībām un cietušajai pusei nodarīto kaitējumu;

55.  norāda, ka riska pārvaldības pieeja nekoncentrējas uz personu, „kura ir rīkojusies nolaidīgi” un ir individuāli atbildīga, bet gan uz personu, kura zināmos apstākļos var mazināt riskus un risināt negatīvo ietekmi;

56.  uzskata, ka principā, tiklīdz ir noteiktas puses, kas uzņemas galīgo atbildību, viņu atbildībai vajadzētu būt samērīgai ar robotam doto norādījumu un tā autonomijas faktisko līmeni tā, ka, pieaugot robota spējai mācīties vai tā autonomijai, vajadzētu samazināties citu pušu atbildībai un, paildzinoties robota „izglītošanai”, vajadzētu palielināties „skolotāja” atbildībai; jo īpaši norāda, ka robotam „apmācības” rezultātā piešķirtās prasmes nevajadzētu sajaukt ar prasmēm, kas atkarīgas tikai no tā pašmācības spējām, lai identificētu personu, uz kuru faktiski attiecināmas robotu kaitējošās darbības; norāda, ka vismaz pašreizējā posmā atbildība ir jāuzņemas cilvēkam un nevis robotam;

57.  norāda, ka atbildības par kaitējumu, ko izraisījis arvien autonomāks robots, sadalījuma komplicētības iespējamais risinājums varētu būt obligātās apdrošināšanas shēma, kā tas jau notiek, piemēram, attiecībā uz automašīnām; tomēr norāda, ka atšķirībā no apdrošināšanas shēmas ceļu satiksmē, kur apdrošināšana attiecas uz cilvēku darbībām un kļūmēm, robotikas apdrošināšanas shēmā būtu jāņem vērā visas ķēdē iespējamās atbildības;

58.  uzskata, ka, tāpat kā attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu, apdrošināšanas shēmu varētu papildināt ar fondu, lai nodrošinātu, ka var atlīdzināt kaitējumu gadījumos, kad nepastāv apdrošināšana; aicina apdrošināšanas nozari izstrādāt jaunus produktus un piedāvājumu veidus, kas atbilst attīstībai robotikā;

59.  aicina Komisiju, veicot tās nākotnes tiesību akta ietekmes novērtējumu, izpētīt, analizēt un apsvērt visu iespējamo tiesisko risinājumu ietekmi, piemēram:

a)  obligātās apdrošināšanas tādas shēmas izveidošanu, attiecīgā gadījumā un ja tas nepieciešams īpašām robotu kategorijām, kurā, līdzīgi kā tas jau notiek attiecībā uz automašīnām, no robotu ražotājiem vai īpašniekiem tiktu prasīts apdrošināt kaitējumu, ko var izraisīt to roboti;

b)  nodrošināšanu, ka kompensāciju fonds kalpotu ne tikai tam, lai garantētu kompensāciju, ja uz kaitējumu, ko nodarījis robots, apdrošināšana neattiecas;

c)  atļaušanu ražotājam, programmētājam, īpašniekam vai lietotājam gūt labumu no ierobežotās atbildības, ja viņi veic iemaksas kompensāciju fondā, kā arī ja viņi kopīgi noslēguši apdrošināšanas līgumu, lai garantētu kompensāciju, ja kaitējumu izraisījis robots;

d)  lēmuma pieņemšanu, vai izveidot vispārēju fondu visiem viediem autonomiem robotiem vai izveidot visām un katrai robotu kategorijai atsevišķu fondu, kā arī vai ieguldījums būtu jāiemaksā kā vienreizēja nodeva, laižot robotu tirgū, vai arī būtu jāveic periodiskas iemaksas visā robota dzīves laikā;

e)  saiknes redzamības nodrošināšanu starp robotu un tā fondu, izmantojot individuālu reģistrācijas numuru, kas parādītos īpašā Savienības reģistrā, kurš ļautu ikvienam, kas ir saskarsmē ar robotu, iegūt informāciju par fonda raksturu, tā atbildības robežām par kaitējumu īpašumam, ieguldītāju vārdus un funkcijas un visu pārējo svarīgo informāciju;

f)  īpaša juridiskā statusa izveidošanu ilgtermiņa robotiem, lai vismaz vismodernākajiem autonomajiem robotiem varētu piešķirt elektroniskas personas statusu ar atbildību atlīdzināt jebkādu kaitējumu, ko tie var radīt, un iespējami piemērot elektroniskas personas statusu gadījumos, kad roboti pieņem autonomus lēmumus vai citādi neatkarīgi mijiedarbojas ar trešām personām;

g)  piemērotu instrumentu ieviešanu patērētājiem, kuri vēlas kolektīvi pieprasīt no atbildīgajiem ražošanas uzņēmumiem kompensāciju par kaitējumu, kas izriet no inteliģento mašīnu nepareizas darbības;

Starptautiski aspekti

60.  norāda, ka vispārīgajos starptautisko privāttiesību noteikumos, kuras piemērojamas saistībā ar ceļu satiksmes negadījumiem Savienībā, nav vajadzīgas steidzamas izmaiņas, lai pielāgotos autonomo automobiļu attīstībai, tomēr pašreizējās duālās sistēmas vienkāršošana piemērojamo tiesību aktu noteikšanai (pamats — Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 864/2007(8) un 1971. gada 4. maija Hāgas konvencija par ceļu satiksmes negadījumiem piemērojamiem tiesību aktiem) varētu uzlabot juridisko noteiktību un mazinātu iespējas izvēlēties labvēlīgāko tiesu;

61.  norāda uz nepieciešamību apsvērt grozījumus starptautiskajos nolīgumos, piemēram, 1968. gada 8. novembra Vīnes konvencijā par ceļu satiksmi un Hāgas konvencijā par ceļu satiksmes negadījumiem piemērojamiem tiesību aktiem;

62.  sagaida, lai Komisija nodrošinātu, ka dalībvalstis vienotā veidā pielāgo spēkā esošos tiesību aktus, piemēram, Vīnes konvenciju par ceļu satiksmi, kuru nepieciešams grozīt, nolūkā padarīt iespējamu braukšanu bez vadītāja, un aicina Komisiju, dalībvalstis un nozares pārstāvjus īstenot Amsterdamas deklarācijas mērķus cik vien drīz iespējams;

63.  apņēmīgi mudina veicināt starptautisko sadarbību sociālo, ētikas un juridisko problēmu rūpīgā pārbaudē un pēc tam regulatīvo standartu noteikšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas paspārnē;

64.  norāda, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 428/2009(9) par tirdzniecību ar divējāda lietojuma precēm, programmatūru un tehnoloģiju, ko var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem un/vai kas var veicināt masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, būtu jāpiemēro arī robotikas lietojumprogrammām;

Noslēguma aspekti

65.  pamatojoties uz LESD 225. pantu, prasa Komisijai, balstoties uz LESD 114. pantu, iesniegt priekšlikumu direktīvai par Civiltiesību noteikumiem par robotiku, ievērojot šā ziņojuma pielikumā izklāstītos ieteikumus;

66.  apstiprina, ka minētajos ieteikumos ir ievērotas pamattiesības un subsidiaritātes princips;

67.  uzskata, ka pieprasītajam priekšlikumam būtu finansiāla ietekme, ja tiktu izveidota jauna Eiropas aģentūra;

68.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos sīki izstrādātos ieteikumus Komisijai un Padomei.

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(2)

1) robots nedrīkst kaitēt cilvēkam vai arī pieļaut kaitējumu cilvēkam ar savu bezdarbību; 2) robotam jāklausa cilvēka dotajām pavēlēm, ja tas nav pretrunā ar pirmo likumu; 3) robotam jāaizsargā sava pastāvēšana, ja tas nav pretrunā ar pirmo un otro likumu (sk. Runaround, I. Asimov, 1943. g.) un 0) robots nedrīkst kaitēt cilvēcei vai ar savu bezdarbību pieļaut kaitējumu cilvēcei.

(3)

Sal. R. Šūmana deklarācija (1950. g., „Eiropu neizveidos uzreiz vai saskaņā ar vienotu plānu. To veidos konkrēti sasniegumi, kas pirmām kārtām rada patiesu solidaritāti.”

(4)

Padomes 1985. gada 25. jūlija Direktīva 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem (OV L 210, 7.8.1985., 29. lpp.).

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0390.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.).

(7)

Sk. Eiropas Parlamenta 2014. gada 2. aprīļa normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par medicīniskajām ierīcēm un ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 (COM(2012)0542 – C7-0318/2012 – 2012/0266(COD)).

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām („Roma II”), (OV L 199, 31.7.2007., 40. lpp.).

(9)

Padomes Regula (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (OV L 341, 29.5.2009., 1. lpp.).


PIELIKUMS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMAM:SĪKI IZSTRĀDĀTI IETEIKUMI PAR PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

„Viedo robotu” definīcija un klasifikācija

Būtu jāizstrādā kopēja Eiropas „viedu” autonomu robotu definīcija, vajadzības gadījumā paredzot arī to apakškategoriju definīcijas un ņemot vērā šādus raksturlielumus:

–  spēja iegūt autonomiju ar sensoru un/vai datu apmaiņas starpniecību ar to apkārtējo vidi (savstarpējā savienojamība) un šo datu analīze,

–  spēja mācīties, izmantojot pieredzi un mijiedarbību,

–  robota fiziskā atbalsta forma,

–  spēja pielāgot savu izturēšanos un darbības apkārtējai videi.

Viedo robotu reģistrācija

Izsekojamības nolūkā un lai veicinātu turpmāko ieteikumu īstenošanu, būtu jāievieš progresīvu robotu reģistrācijas sistēma, balstoties uz kritērijiem, kas noteikti robotu klasificēšanai. Reģistrācijas sistēmai un reģistram vajadzētu būt Savienības līmenī, tiem aptverot iekšējo tirgu, un to varētu pārvaldīt ES robotikas un mākslīgā intelekta aģentūrai gadījumā, ja šāda aģentūra tiek izveidota.

Civiltiesiskā atbildība

Nevienam juridiskajam risinājumam, ko piemēro robotu un mākslīgā intelekta atbildībai ar kaitējumu īpašumam nesaistītos gadījumos, nekādi nevajadzētu ne ierobežot zaudējumu veidu vai apmēru, ko var atgūt, ne ierobežot kompensācijas veidus, ko var piedāvāt cietušajai pusei, pamatojoties tikai uz to, ka kaitējumu nodarījis aģents, kas nav cilvēks.

Likumdošanas instrumentam nākotnē būtu jābalstās uz Komisijas padziļinātu izvērtējumu, nosakot, vai būtu jāpiemēro stingra atbildība vai riska pārvaldības pieeja.

Būtu jāizveido apdrošināšanas shēma, kuras pamatā varētu būt ražotāju pienākums autonomos robotus apdrošināt.

Apdrošināšanas shēmu varētu papildināt ar fondu, lai nodrošinātu, ka var atlīdzināt kaitējumu gadījumos, kad nepastāv apdrošināšana.

Ikviens politisks lēmums par robotiem un mākslīgajam intelektam piemērojamajiem civiltiesiskās atbildības noteikumiem būtu jāpieņem, pienācīgi apspriežot Eiropas līmeņa pētniecības un izstrādes projektu ar zinātniekiem un ekspertiem, kas spēj novērtēt visus saistītos riskus un konsekvences;

Sadarbspēja, piekļuve kodam un intelektuālā īpašuma tiesības

Būtu jānodrošina to tīklā saslēgto autonomo robotu sadarbspēja, kuri savstarpēji mijiedarbojas. Nepieciešamības gadījumā vajadzētu būt pieejamai piekļuvei pirmkodam, ievaddatiem un uzbūves detaļām , lai izmeklētu negadījumus un kaitējumu, ko izraisījuši viedie roboti, kā arī lai nodrošinātu to nepārtrauktu darbību, pieejamību, uzticamību, drošumu un drošību.

Harta par robotiku

Komisijai, ierosinot tiesību aktus attiecībā uz robotiku, būtu jāņem vērā principi, kas ir iekļauti Hartā par robotiku.

HARTA PAR ROBOTIKU

Ierosinātais ētikas kodekss robotikas jomā liks pamatus identifikācijai, uzraudzībai un ētikas pamatprincipu ievērošanai, sākot no projektēšanas un izstrādes posma.

Sistēma, kas izstrādāta, iepazīstoties ar Eiropas līmeņa robotikai un neirozinātnei paredzētu pētniecības un izstrādes projektu, ir jābūt pārdomātai, ļaujot veikt individuālus pielāgojumus katrā atsevišķā gadījumā, lai novērtētu, vai konkrētā rīcība ir pareiza vai nepareiza konkrētajā situācijā, un pieņemtu lēmumus saskaņā ar iepriekš noteiktu vērtību hierarhiju.

Šim kodeksam nevajadzētu aizstāt nepieciešamību risināt visas galvenās juridiskās problēmas šajā jomā, bet tam būtu jānosaka papildinoša funkcija. Tas, gluži pretēji, veicina ētiskas kategorijas piešķiršanu robotikai, stiprina atbildīgus inovāciju centienus šajā jomā un risina sabiedrības problēmas.

Īpašs uzsvars būtu jāliek uz attiecīgo tehnoloģiju līknes pētniecības un izstrādes posmu (projektēšanas process, ētiskuma pārbaude, revīzijas kontroles utt.). Būtu jāpievēršas nepieciešamībai pētniekiem, praktiķiem, lietotājiem un konstruktoriem ievērot ētikas standartus, bet arī ieviest procedūru attiecīgo ētisko dilemmu risināšanai un ļaut šīm sistēmām darboties ētiski atbildīgā veidā.

ROBOTIKAS INŽENIERU ĒTIKAS KODEKSS

PREAMBULA

Rīcības kodekss aicina visus pētniekus un konstruktorus rīkoties atbildīgi un pilnībā apsverot nepieciešamību ievērot cilvēka cieņu, privātumu un drošību.

Kodeksā prasīta cieša sadarbība starp visām disciplīnām, lai nodrošinātu, ka robotikas pētniecību Eiropas Savienībā veic drošā, ētiskā un efektīvā veidā.

Rīcības kodekss attiecas uz visām pētniecības un izstrādes darbībām robotikas jomā.

Rīcības kodeksu ievēro brīvprātīgi, un tas sniedz vispārīgu principu un pamatnostādņu kopumu attiecībā uz darbībām, kas jāveic visām ieinteresētajām pusēm.

Robotikas pētniecību finansējošas struktūras, pētniecības organizācijas, pētnieki un ētikas komitejas tiek mudinātas iespējami agros posmos apsvērt turpmāko ietekmi uz izpētāmajām tehnoloģijām vai objektiem un attīstīt atbildības kultūru, ņemot vērā potenciālos nākotnes uzdevumus un iespējas.

Publiskajām un privātajām robotikas pētniecības finansēšanas organizācijām jāpieprasa, lai kopā ar katru robotikas pētniecības finansēšanas priekšlikumu tiktu iesniegts arī riska novērtējums. Ar šo kodeksu jāatzīst, ka atbildīgie aģenti ir cilvēki, nevis roboti.

Pētniekiem robotikas jomā būtu jāapņemas darboties ētiski un profesionāli un jāpakļaujas šādiem principiem:

darbība klienta interešu labā — robotiem būtu jādarbojas cilvēku interesēs;

izvairīšanās no ļaunuma — doktrīna „pirmkārt, nekaitēt”, proti, roboti nedrīkst kaitēt cilvēkam;

autonomija — spēja pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu bez spaidiem par mijiedarbības nosacījumiem ar robotiem;

taisnīgums — taisnīga to labumu sadale, kas saistīti ar robotiku un aprūpes mājās pieejamību, un veselības aprūpes robotiem jo īpaši.

Pamattiesības

Robotikas pētniecības darbībās jāievēro pamattiesības, un — kas attiecas uz to projektiem, īstenošanu, popularizēšanu un izmantošanu — tās jāveic iedzīvotāju un sabiedrības kopumā labklājības un pašnoteikšanās interesēs. Vienmēr ir jāievēro cilvēka cieņa un autonomija — gan fiziskā, gan psiholoģiskā.

Piesardzība

Robotikas pētniecības darbības jāveic saskaņā ar piesardzības principu, iepriekš novērtējot rezultātu potenciālo ietekmi uz drošību un veicot pienācīgus piesardzības pasākumus proporcionāli aizsardzības līmenim un vienlaikus veicinot progresu sabiedrības un vides labā.

Iekļautība

Robotikas inženieri garantē pārredzamību un to, ka tiks ievērotas likumīgās tiesības visām ieinteresētajām personām piekļūt informācijai. Iekļaušana ļauj piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā visām ieinteresētajām personām, kuras ir iesaistītas vai kuras skar robotikas pētniecības darbības.

Atbildība

Robotikas inženieriem būtu jāsaglabā atbildība par ietekmi uz sociālo jomu, vidi un cilvēku veselību, ko robotika var radīt šai un nākamajām paaudzēm.

Drošība

Robotu izstrādātājiem būtu jāapsver un jārespektē cilvēku fiziskā labklājība, drošība, veselība un tiesības. Robotikas inženierim jāsargā cilvēku labklājība, vienlaikus ievērojot arī cilvēktiesības un nekavējoties jāatklāj faktori, kas varētu apdraudēt sabiedrību vai vidi.

Atgriezeniskums

Atgriezeniskums, kas ir nepieciešams priekšnosacījums kontrolējamībai, ir pamatprincips, plānojot robotu drošu un uzticamu darbību. Atgriezeniskuma modelis dod norādījumus robotam, kuras darbības ir atgriezeniskas un kā tās atcelt, ja tās ir veiktas. Spēja padarīt nebijušu iepriekšējo darbību vai virkni darbību ļauj lietotājiem padarīt par nebijušām nevēlamas darbības un atgriezties to darba „labajā” posmā.

Privātums

Vienmēr ir jārespektē tiesības uz privātumu. Robotikas inženierim būtu jānodrošina, ka privāta rakstura informācija tiek turēta drošībā un tiek izmantota tikai atbilstoši. Turklāt robotikas inženierim būtu jāgarantē, ka indivīdi nav personiski identificējami, izņemot ārkārtas apstākļus un tikai ar skaidru un nepārprotamu paustu piekrišanu. Cilvēka pausta piekrišana jāpieprasa un jāsaņem pirms cilvēka un mašīnas mijiedarbības. Robotikas konstruktoriem ir pienākums izstrādāt un īstenot procedūras piekrišanas apstiprināšanai, konfidencialitātes īstenošanai, anonimitātei, taisnīgai attieksmei un pienācīgai izpildei. Konstruktori ievēros visas prasības, lai iznīcinātu visus saistītos datus un dzēstu tos no jebkādām datu kopām.

Ieguvumu maksimalizēšana un kaitējuma samazināšana

Pētniekiem būtu jācenšas maksimalizēt ieguvumus no viņu darba visos posmos, sākot no plānošanas līdz izplatīšanai. Ir jāizvairās no kaitējuma nodarīšanas pētījumu dalībniekiem/cilvēkam/ eksperimenta, izmēģinājuma vai pētījuma dalībniekam vai subjektam. Ja apdraudējums ir neizbēgama un neatņemama pētniecības sastāvdaļa, būtu jāizstrādā stingri riska novērtēšanas un pārvaldības protokoli un jānodrošina atbilstība tiem. Kaitējuma risks parasti nedrīkst pārsniegt to, ar kuru saskaras ikdienas dzīvē, t.i., nevajadzētu pakļaut riskam, kas pārsniedz vai papildina tādu, ar ko viņi saskaras savā ikdienas dzīvē. Robotikas sistēmas darbības vienmēr būtu jābalsta uz rūpīgu riska novērtējuma, ievērojot piesardzības un proporcionalitātes principu.

KODEKSS PĒTNIECĪBAS ĒTIKAS KOMITEJĀM (REC)

Principi

Neatkarība

Ētikas izvērtēšanas procesam vajadzētu būt neatkarīgam no pašas pētniecības. Ar šo principu uzsver nepieciešamību novērst interešu konfliktus starp pētniekiem un tiem, kas pārskata ētikas protokolu, kā arī starp vērtētājiem un organizatoriskās pārvaldības struktūrām.

Kompetence

Ētikas izvērtēšanas process būtu jāveic vērtētājiem ar pienācīgu kompetenci, ņemot vērā vajadzību rūpīgi apsvērt dalības apmēru un ētikas jomai īpaši paredzētu REC apmācību.

Pārredzamība un pārskatatbildība

Būtu jānodrošina, ka pārskatīšanas process ir atbildīgs un pieejams rūpīgai kontrolei. REC ir jāatzīst savas kompetences un atbilstoši jāatrodas organizatoriskajās struktūrās, kas nodrošina REC standartu uzturēšanas un pārskatīšanas darbību un procedūru pārredzamību.

Pētniecības ētikas komitejas loma

REC parasti pārbauda visas pētniecības darbības, kurās kā dalībnieki ir iesaistīti cilvēki un kuras veic indivīdi, kas ir nodarbināti iesaistītajā iestādē vai strādā to uzdevumā; nodrošina, ka ētikas izvērtēšana ir neatkarīga, kompetenta un tiek paveikta laikā; aizsargā pētījumu dalībnieku cieņas respektēšanu, tiesības un labklājību; ņem vērā pētnieku drošības aspektu; ņem vērā citu ieinteresēto personu likumīgās intereses; veic uz informāciju balstītus vērtējumus par priekšlikumu zinātnisko vērtību; un veic uz informāciju balstītus ieteikumus pētniekiem, ja priekšlikumam atsevišķos aspektos nepieciešami uzlabojumi.

Pētniecības ētikas komitejas sastāvs

REC parasti vajadzētu būt daudznozaru raksturam; sastāvā iekļauj gan vīriešus, gan sievietes; sastāvā iekļauj locekļus ar plašu pieredzi un kompetenci robotikas pētniecības jomā. Iecelšanas sistēmai būtu jāgarantē, ka komitejas locekļi nodrošina atbilstošu zinātnisko kompetenču līdzsvaru, tiem ir pienācīga filozofiska, juridiska vai ētiska kvalifikācija un tie pauž viedokļus, un ka vismaz viens komitejas loceklis ir speciālists ētikas jomā, tās sastāvā ir veselības, izglītības un sociālo pakalpojumu speciālisti, ja tie koncentrējas uz pētniecības darbībām, un personas, kurām ir īpašas metodoloģiskās zināšanas, kas attiecas uz pētniecību, ko tie pārskata; tām ir jābūt veidotām tā, ka netiek pieļauti interešu konflikti.

Uzraudzība

Visām pētniecības organizācijām būtu jāizveido atbilstīgas procedūras, lai uzraudzītu pētniecības darbības, par kurām saņemts atbilstības apstiprinājums ētikas principiem līdz brīdim, kamēr tā ir pabeigta, un lai nodrošinātu pastāvīgu pārskatīšanu, ja pētniecības projekts paredz iespējamas izmaiņas laika gaitā, kas būtu jārisina. Uzraudzībai vajadzētu būt samērīgai ar tā riska veidu un pakāpi, kas saistīts ar pētniecību. Ja REC uzskata, ka monitoringa ziņojumā ir informācija, kas rada nopietnas bažas par to, vai pētījums veikts atbilstoši ētikas prasībām, komitejai būtu jāpieprasa pētījuma pilnīga un detalizēta atskaite, lai veiktu pilnīgu ētiskuma pārbaudi. Ja tā uzskata, ka pētījums tiek veikts tādā veidā, kas ir neētisks, tai būtu jāapsver iespēja atsaukt savu piekrišanu un pieprasīt, lai pētniecība tiktu apturēta vai pārtraukta.

LICENCE KONSTRUKTORIEM

–  Jums būtu jāņem vērā tādas Eiropas vērtības kā cieņa, brīvība un taisnīgums, pirms šādu tehnoloģiju izstrādes, attīstības un nodošanas procesa, tā gaitā un pēc tam, tostarp nepieciešamību nepieļaut kaitējumu (neaizsargātam) lietotājam, ievainot, maldināt vai izmantot to.

–  Jums būtu jāievieš uzticama konstruēšanas principu sistēma visos robota darbības aspektos, gan tehniskā nodrošinājuma un programmnodrošinājuma veidošanā, gan datu apstrādei ar vai bez platformas drošības nolūkos.

–  Jums būtu jānodrošina, ka privāta rakstura informācija tiek turēta drošībā un tiek izmantota tikai atbilstoši.

–  Jums būtu jāintegrē nepārprotami izslēgšanas mehānismi (slēdži izslēgšanai ārkārtas gadījumos), kuriem jābūt saskaņotiem ar loģiskiem konstruēšanas mērķiem.

–  Jums jānodrošina, ka robots darbojas tādā veidā, kas ir saskaņots ar vietējām, valsts un starptautiskajām ētikas normām un tiesību principiem.

–  Jums būtu jānodrošina, ka robotu lēmumu pieņemšanas posmus var pārbaudīt atjaunošanas un izsekojamības nolūkos.

–  Jums būtu jānodrošina, ka, programmējot robotu sistēmas, tiek prasīta maksimāla pārredzamība, kā arī robotu uzvedības prognozējamība.

–  Jums būtu jāanalizē cilvēka un robota sistēmas prognozējamība, apsverot nenoteiktību interpretācijā un darbībā un iespējamas robotu vai cilvēku kļūmes.

–  Jums būtu jāizveido izsekošanas instrumenti robotu konstruēšanas posmā. Šie instrumenti veicinās pārskatu sniegšanu par robotu uzvedību un skaidrojumus par to, pat ja tie ir ierobežoti, dažādos posmos, kas paredzēta ekspertiem, uzņēmējiem un lietotājiem.

–  Jums būtu jāizstrādā konstruēšanas un novērtējuma protokoli un jāapvienojas ar potenciālajiem lietotājiem un ieinteresētajām personām, kad tiek novērtēti robotikas radītie ieguvumi un riski, tostarp kognitīvie, psiholoģiskie un ar vidi saistītie.

–  Jums būtu jānodrošina, ka roboti ir identificējami kā roboti, kad tie mijiedarbojas ar cilvēkiem.

–  Jums būtu jāsaglabā to personu drošība un veselība, kas mijiedarbojas un saskaras ar robotiku, ņemot vērā, ka roboti kā produkti būtu jākonstruē, izmantojot procesus, kuri nodrošina to drošumu un drošību. Robotikas inženierim ir jāsargā cilvēku labklājība, vienlaikus ievērojot arī cilvēktiesības, un viņš nedrīkst izmantot robotu, negarantējot sistēmas darbības drošību, efektivitāti un atgriezeniskumu.

–  Jums būtu jāsaņem labvēlīgs atzinums no ētikas komitejas pirms robota testēšanas reālos apstākļos vai iesaistot cilvēkus to konstruēšanas un izstrādes procesos.

LICENCE LIETOTĀJIEM

–  Jums ir atļauts lietot robotu bez fiziska vai psiholoģiska kaitējuma riska vai bailēm.

–  Jums ir tiesības sagaidīt, ka robots veic jebkuru uzdevumu, kura veikšanai tas ir speciāli konstruēts.

–  Jums būtu jāapzinās, ka jebkuram robotam var būt uztveres, kognitīvi un iedarbināšanas ierobežojumi.

–  Jums būtu jārespektē cilvēka ievainojamība, gan fiziskā, gan psiholoģiskā, kā arī cilvēku emocionālās vajadzības.

–  Jums būtu jāņem vērā indivīdu tiesības uz privātumu, tostarp izslēdzot video uzraudzību konfidenciālās procedūrās.

–  Jums nav atļauts apkopot, izmantot vai izpaust personas datus bez datu subjekta nepārprotamas piekrišanas.

–  Jums nav atļauts lietot robotu jebkādā veidā, kas ir pretrunā ētikas vai juridiskiem principiem un standartiem.

–  Jums nav atļauts pārveidot robotu, lai tas varētu darboties kā ierocis.


PASKAIDROJUMS

Pamatinformācija

Saskaņā ar Reglamenta VI pielikumu Juridiskā komiteja cita starpā ir atbildīga par civiltiesībām un komerctiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām, intelektuālā īpašuma tiesībām un starptautisko tiesību interpretēšanu un piemērošanu, ciktāl tas skar Eiropas Savienību, un ētikas jautājumiem, kas saistīti ar jaunajām tehnoloģijām. Robotikas un mākslīgā intelekta attīstība rada tiesiskās un ētiskās problēmas, kuras ir skaidri saistītas ar visām šīm jomām un kuru risināšanai ir nepieciešama steidzama iejaukšanās ES līmenī. Kaut gan Komisijai būs jāizvēlas, vai iesniegt vienu vai vairākus tiesību aktu priekšlikumus saistībā ar robotiku un mākslīgo intelektu, Eiropas Parlaments nolēma sagatavot šādas iniciatīvas, izmantojot savas tiesības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu un Reglamenta 46. pantu.

Tā rezultātā 2015. gada 20. janvārī JURI komiteja nolēma izveidot darba grupu par juridiskiem jautājumiem, kas saistīti ar robotikas un mākslīgā intelekta (MI) jautājumiem Eiropas Savienībā. Darba grupas galvenais mērķis ir izstrādāt civiltiesību normas saistībā ar šo jautājumu.

Papildus Juridiskās komitejas locekļiem darba grupa iekļāva arī deputātus, kas pārstāv Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju (ITRE), Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju (IMCO) un Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju (EMPL).

Darba grupa ir apspriedusies ar ekspertiem ar ļoti daudzveidīgu pieredzi, saņemot būtiskus ieguldījumus, kas ir iekļauti šajā rezolūcijā.

Vispārīgi jautājumi

Robotika un MI ir kļuvuši par vienu no svarīgākajām mūsu gadsimta tehnoloģiju attīstības tendencēm. Straujā to lietošanas un attīstības palielināšanās mūsu sabiedrībai rada jaunas un sarežģītas problēmas. Ceļš no rūpniecības nozares uz pilsoniskās sabiedrības vidi paredz atšķirīgu pieeju šīm tehnoloģijām, tā kā roboti un MI palielinātu to mijiedarbību ar cilvēkiem ļoti dažādās jomās.

JURI komiteja uzskata, ka steidzami jāpievēršās riskiem, ko rada šī jaunā mijiedarbība, nodrošinot, ka visos kontaktēšanās posmos starp robotiem, MI un cilvēkiem tiek izskaidrots svarīgāko pamatvērtību kopums. Šajā procesā īpaša uzmanība jāpievērš cilvēku drošībai, privātumam, neaizskaramībai, cieņai un autonomijai.

Citi svarīgi šajā rezolūcijā aplūkotie jautājumi ir šādi: standartizācija, intelektuālā īpašuma tiesības, datu īpašumtiesības un atbildība. Ir svarīgi, lai ar regulu nodrošinātu prognozējamus un pietiekami skaidrus nosacījumus, ar ko stimulētu Eiropas inovācijas robotikas un MI jomā.

Juridiskais pamats un subsidiaritāte

Komisijas pasākumiem spēkā esošo tiesību aktus pielāgošanai robotu un mākslīgā intelekta faktiskajai situācijai būtu jābalsta uz LESD 114. panta. Saskaņā ar LES 5. panta 3. punktu subsidiaritātes princips paredz, ka jomās, kuras nav ekskluzīvā Savienības kompetencē, Savienība rīkojas tikai atbilstīgā apmērā un vienīgi tad, ja paredzētās darbības mērķus nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstis centrālā vai reģionālā un vietējā līmenī, bet ierosinātās darbības mēroga vai seku dēļ tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī. Robotikas izstrāde pašlaik notiek visā Savienībā. Reaģējot uz šo inovāciju, dalībvalstis izstrādā dažādus valsts līmeņa tiesību aktus. Šīs atšķirības var radīt šķēršļus efektīvai robotikas attīstībai. Ņemot vērā to, ka šai tehnoloģijai ir pārrobežu ietekme, vislabākais likumdošanas risinājums ir pieņemt Eiropas līmeņa regulējumu.

Vispārīgi un ētikas principi

Ar rezolūciju tiek noteikti vispārīgi, kā arī ētiski principi attiecībā uz robotikas un MI izstrādi civilām vajadzībām. Pirmkārt, lai pienācīgi risinātu ar šo attīstību saistītos jautājumus, būtiska ir vienota viedu autonomu robotu definīcija. Turklāt būtu jāpastiprina pētniecība attiecībā uz robotiku un IKT, kā arī to, kāda ietekme ir to izplatīšanai.

Otrkārt, lai risinātu ar ētikas principiem saistītos jautājumus, šīs rezolūcijas pielikumā ir pievienota Harta par robotiku . Šī harta ietver rīcības kodeksu robotikas inženieriem, kodeksu pētniecības ētikas komitejām un licences konstruktoriem un lietotājiem. Ierosinātā sistēma pilnībā atbilst ES Pamattiesību hartai.

Turklāt ir ierosināta Eiropas robotikas un mākslīgā intelekta aģentūras izveidošana. Šai aģentūrai būtu jānodrošina konsultācijas tehniskos, ētiskos un ar regulējumu saistītos jautājumos, lai atbalstītu publiskā sektora dalībniekus.

Intelektuālā īpašuma tiesības, datu aizsardzība un īpašumtiesības uz datiem

Rezolūcija aicina Komisiju nākt klajā ar līdzsvarotu pieeju intelektuālā īpašuma tiesībām, piemērojot tās tehniskā nodrošinājuma un programmnodrošinājuma standartiem, kā arī kodeksiem, kas aizsargā un vienlaikus veicina inovāciju. Turklāt ir nepieciešama kritēriju izstrādāšana attiecībā uz „paša intelekta radītu darbu”, kuram piemērojamas autortiesības un kuru izstrādājuši datori vai roboti.

Pašreizējais nepietiekamais datu aizsardzības un datu īpašumtiesību tiesiskais regulējums rada lielas bažas, (paredzami lielas) datu plūsmas dēļ, kuru rada robotika un MI lietošana.

Standartizācija, drošums un drošība

Arvien lielāka robotu un MI lietošana prasa Eiropas līmeņa standartizāciju, lai novērstu neatbilstības starp dalībvalstīm un sadrumstalotību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

Turklāt ir nepieciešams risināt patērētāju bažas attiecībā uz drošumu un drošību, kas saistīti ar robotu un MI lietošanu. Šajā rezolūcijā īpaši uzsvērts, ka testēšanas roboti reālā scenārijā ir būtiski, lai apzinātu un novērtētu risku, ko tie var radīt.

Noteikumi par robotu un MI konkrētu lietošanu

Rezolūcijā iekļauti noteikumi, kas piemērojami konkrētiem robotu veidiem. Būtu jāpieņem individuāli noteikumi attiecībā uz autonomiem transportlīdzekļiem, aprūpes robotiem, medicīnas robotiem un cilvēka remontu un uzlabošanu, kā arī bezpilota lidaparātiem (RPAS).

Noteikumi par atbildību

Riski, kas var rasties, pēc būtības ir saistīti ar autonomu mašīnu lietošanu mūsu sabiedrībā. Robota darbības var izraisīt sekas civiltiesību jomā, gan saistībā ar līgumisko, gan ārpuslīgumisko atbildību. Tādējādi nepieciešams precizēt atbildību par robotu darbībām un, iespējams, robotu un MI tiesībspēju un/vai statusu, lai nodrošinātu pārredzamību un juridisko noteiktību ražotājiem un patērētājiem visā Eiropas Savienībā.

Komisija tiek aicināta, veicot tās nākotnes tiesību aktu ietekmes novērtējumu, izpētīt visu iespējamo tiesisko risinājumu, piemēram, cita starpā, obligātas apdrošināšanas sistēmas un kompensēšanas fonda, izveidošanas ietekmi.

Robotika un MI sociālajā kontekstā

Pieaugoša saziņa un mijiedarbība ar robotiem var nopietni ietekmēt fiziskās un morālās attiecības mūsu sabiedrībā. Tas jo īpaši attiecas uz aprūpes robotiem, attiecībā uz kuriem īpaši neaizsargātām personām var rasties jūtas un pieķeršanās, tādējādi radot bažas par cilvēka cieņu un citām morāles vērtībām.

Roboti un MI jau ietekmē izglītību un nodarbinātību. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešams cieši uzraudzīt nodarbinātības tendences, lai izvairītos no nevēlamām sekām darba tirgū.

Starptautiski aspekti

Ņemot vērā robotikas un MI attīstību visā pasaulē, būtu jāapsver un jāveic iniciatīvas, lai vajadzības gadījumā grozītu attiecīgos spēkā esošos starptautiskos nolīgumus vai izstrādātu jaunus instrumentus ar mērķi ieviest konkrētas atsauces uz robotiku un MI. Starptautiska sadarbība šajā jomā ir ļoti vēlama.


Transporta un tūrisma komitejAS ATZINUMS (*) (16.11.2016)

Juridiskajai komitejai

ar ieteikumiem Komisijai par Civiltiesību noteikumiem par robotiku

(2015/2103(INL))

Atzinuma sagatavotājs: Georg Mayer

(Iniciatīva – Reglamenta 46. pants)

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–  ņemot vērā Amsterdamas Padomes sanāksmes, kas notika gada 2016. gada 14. un 15. aprīlī, deklarāciju par sadarbību saslēgtu un automatizētu transportlīdzekļu vadīšanas jomā („Amsterdamas deklarācija”),

A.  tā kā Komisija nesen izveidoja augsta līmeņa grupu GEAR 2030, kuras uzdevums ir izstrādāt pamatnostādnes autonomo transportlīdzekļu pareizai ieviešanai;

B.  tā kā civiltiesiskās atbildības noteikšanas nolūkos būtu jānošķir automatizēti transportlīdzekļi (ar ierīcēm, kas ļauj automātiski veikt dažas vadīšanas darbības) un autonomie transportlīdzekļi (kas veic visas šādas darbības); tā kā pirmajā gadījumā vadītājam joprojām ir pastāvīgi jāuzrauga vadīšana, un tā pilnībā paliek viņa atbildība, bet otrajā minētajā gadījumā pastāvīga uzraudzība vai jebkāda lietotāja iejaukšanās vadīšanā vairs nav vajadzīga; tā kā pirmajā gadījumā civiltiesiskās atbildības režīms nemainās salīdzinājumā ar tradicionālajiem transportlīdzekļiem, bet otrajā gadījumā šis režīms ir jāpielāgo,

1.  uzsver, ka autonomais transports ietver visus iespējamos tālvadības, automatizētus, saslēgtus un autonomus ceļa, dzelzceļa, ūdens un gaisa transporta veidus, tostarp mehāniskos transportlīdzekļus, vilcienus, prāmjus, gaisa kuģus, dronas, kā arī visas attīstības un inovācijas nākotnes formas šajā nozarē (turpmāk tekstā minēti kā „autonomi transportlīdzekļi”);

2.  aicina Komisiju savā darbā apsvērt šādus aspektus attiecībā uz autonomiem transportlīdzekļiem: civiltiesisko atbildību (atbildību un apdrošināšanu), visas ar vidi saistītās tēmas (piemēram, energoefektivitāti, atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju un enerģijas avotu izmantošanu) un ar datiem saistītos jautājumus (piekļuvi datiem, personas datu un privātuma aizsardzību, datu apmaiņu par negadījumiem un riska situācijām, datu finansiālo vērtību un tās sadalījumu);

3.  ņem vērā, ka autonomie transportlīdzekļi var potenciāli būtiski uzlabot satiksmes drošību, jo cilvēku kļūdas ir iemesls 90 % no ceļu satiksmes negadījumiem; tomēr norāda, ka automatizēti transportlīdzekļi nespēs pilnībā novērst visus negadījumus; tas savukārt rada jautājumus saistībā ar iesaistīto pušu atbildību un kompensāciju cietušajiem negadījumos;

4.  atgādina, ka autonomās transporta sistēmas jau ilgstoši tiek izmantotas sabiedriskā transporta nozarē (metro sistēmās) un ir pierādījušas savu uzticamību un sabiedrības augsta līmeņa akceptu;

5.  uzskata, ka pāreja uz autonomiem transportlīdzekļiem papildus tās pozitīvai ietekmei uz ceļu satiksmes drošību, degvielas patēriņu, vidi un jaunu nodarbinātības iespēju radīšanu telesakaru un autobūves nozarē, varētu izraisīt arī darbavietu zaudējumu transporta nozarē, kā arī ietekmēt apdrošināšanas nozari;

6.  vērš uzmanību uz to, ka ļoti svarīgs ir vadītāja reaģēšanas ilgums neplānotas transportlīdzekļa kontroles pārņemšanas gadījumā, un tāpēc aicina ieinteresētās personas paredzēt reālistiskas vērtības, nosakot drošuma un atbildības jautājumus;

7.  uzsver, cik svarīgs ir Juridiskās komitejas ziņojuma projekts par transporta nozari, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un to, ka pusautonomi transportlīdzekļi jau ir pieejami tirgū un drīz būs pieejami arī pilnīgi autonomi transportlīdzekļi;

8.  uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt turpmākus jauninājumus robotikā, piemēram, saslēgtajos un automatizētajos transportlīdzekļos un dronās, lai stiprinātu Savienības ražošanas nozares pozīcijas pasaules tirgū;

9.  konstatē, ka autonomiem transportlīdzekļiem ir nozīmīga loma noturīga transporta attīstībā; norāda, ka autonomi transportlīdzekļi varētu palīdzēt mazināt satiksmes sastrēgumus un aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā un savlaicīgi apsvērt tehnisko progresu, kā arī ietekmi uz vidi un drošību un inovācijas veicināšanu;

10.  sagaida, lai Komisija nodrošinātu, ka dalībvalstis vienotā veidā pielāgo spēkā esošos tiesību aktus, piemēram, 1968. gada 8. novembra Vīnes konvenciju par ceļu satiksmi, nolūkā padarīt iespējamu braukšanu bez vadītāja, un aicina Komisiju, dalībvalstis un nozares pārstāvjus īstenot Amsterdamas deklarācijas mērķus cik vien drīz iespējams;

11.  mudina Komisiju sniegt novērtējumus par drošības jautājumiem, kas saistīti ar dronu plašo izmantošanu; aicina Komisiju sagatavot pētījumus par to, kā autonomi transportlīdzekļi ietekmē transporta drošības un noturīguma uzlabošanu;

12.  norāda, ka ar maršrutu optimizācijas, cīņas pret sastrēgumiem, vilces sistēmas izmantošanas optimizācijas un to saziņas ar plūsmas kontroles sistēmu starpniecību autonomie transportlīdzekļi palīdzēs uzlabot vides faktorus, jo īpaši pilsētu mezglos;

13.  uzsver, ka mijiedarbība starp autonomiem transportlīdzekļiem, satiksmes vadību, infrastruktūru un tās pārvaldību prasīs efektīvas un uzticamas saziņas plašu izplatību, lai droši pārraidītu lielus datu apjomus reālajā laikā; uzsver, ka būs nepieciešami būtiski ieguldījumi ceļos un enerģijas un IKT infrastruktūrā, vienlaicīgi nodrošinot privātumu un datu aizsardzību;

14.  uzsver, cik svarīga ir vieda un savstarpēji savienota transporta infrastruktūra, un tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot atbilstošu visaptverošu pārrobežu un savstarpēji izmantojamu infrastruktūru;

15.  aicina Komisiju izstrādāt civiltiesiskās atbildības režīmu, tostarp attiecībā uz pierādīšanas pienākumu, kas ir pielāgots autonomo transportlīdzekļu attīstībai; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt skaidru pienākumu sadali starp konstruktoriem, dažādo komponentu ražotājiem un autonomo transportlīdzekļu montētājiem, pakalpojumu (transporta pakalpojumu vai pakalpojumu, kuri nepieciešami autonomo transportlīdzekļu darbībai) sniedzējiem un tiešajiem lietotājiem, lai garantētu drošību un pasažieru tiesības, datu aizsardzību un aizsardzību pret pirātismu;

16.  uzsver, ka uzticama un savlaicīga informācija, ko sniedz Eiropas satelītnavigācijas pamatprogrammas Galileo un EGNOS, ir būtiski svarīga autonomo transportlīdzekļu ieviešanai, īpaši attiecībā uz navigācijas un drošības sistēmām autonomos transportlīdzekļos, no vienas puses, un inteliģentām transporta sistēmām un satiksmes pārvaldības sistēmām, no otras puses;

17.  vērš uzmanību uz augsto pievienoto vērtību, ko autonomi transportlīdzekļi rada personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, jo šādi transportlīdzekļi ļauj tām efektīvāk piedalīties individuālajā ceļu transportā un tādējādi atvieglo šo personu ikdienas dzīvi;

18.  aicina Komisiju līdz 2019. gadam ierosināt vienotu Eiropas stratēģiju (tostarp vienotas pamatnostādnes) autonomiem transportlīdzekļiem un ciešākai sadarbībai starp visiem attiecīgajiem tirgus dalībniekiem, tostarp rūpīgu analīzi un ieteikumus attiecībā uz tirgus dinamiku un attīstību; aicina Komisiju vajadzības gadījumā pārskatīt un pielāgot Savienības tiesisko regulējumu, lai atbalstītu autonomu un saslēgtu transportlīdzekļu izstrādi un izmantošanu; mudina pabeigt un palaist, tiklīdz iespējams, satelītus, kas ir vajadzīgi nolūkā pabeigt Eiropas Galileo pozicionēšanas sistēmu tā, lai šādu sistēmu var izmantot kā standarta pozicionēšanas sistēmu autonomos transportlīdzekļos;

19.  norāda, ka autonomu transportlīdzekļu izstrādei ir nepieciešama Savienības un dalībvalstu dinamiska un mērķtiecīga institucionāla pieeja, kā arī tehnoloģiju centru un autobūves nozares iesaistīšana;

20.  aicina Komisiju izstrādāt Eiropas infrastruktūras standartus, lai ļautu autonomo transportlīdzekļu izplatīšanu, un pamatnostādnes šo standartu īstenošanai;

21.  aicina Komisiju un dalībvalstis iekļaut automatizēto transportlīdzekļu izmantošanu smago transportlīdzekļu vadītāju sākotnējā un turpmākajā apmācībā, un noteikt, ka šādas izmantošanas iemaņas vajadzīgas, lai iegūtu transportlīdzekļa vadītāja apliecību;

22.  atgādina, ka bezpilota gaisa kuģu viendabīgums un drošība būtu jāgarantē ar pasākumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2016/2008(1);

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

10.11.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

5

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Marie-Christine Arnautu, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Deirdre Clune, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Andor Deli, Karima Delli, Jacqueline Foster, Bruno Gollnisch, Merja Kyllönen, Peter Lundgren, Marian-Jean Marinescu, Cláudia Monteiro de Aguiar, Renaud Muselier, Markus Pieper, Salvatore Domenico Pogliese, Massimiliano Salini, Claudia Schmidt, Jill Seymour, Pavel Telička, Wim van de Camp, Roberts Zīle, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ramona Nicole Mănescu, Matthijs van Miltenburg

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. Februāra Regula (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.).


Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejAS ATZINUMS (*) (23.11.2016)

Juridiskajai komitejai

ar ieteikumiem Komisijai par Civiltiesību noteikumiem par robotiku

(2015/2103(INL))

Referents: Michał Boni

(Iniciatīva – Reglamenta 46. pants)

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju:

–  rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā tehnoloģiju attīstība robotikas jomā pozitīvi ietekmēs arī Savienības ekonomiku un cilvēku ikdienas dzīvi, bet tā var arī nozīmēt apdraudējumu, kas jānovērš; tā kā visās jaunajās tehnoloģiskajās un ražošanas paradigmās, gan pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” ietvaros, gan paralēli, jāievēro ētikas principi un saistībā ar šīm tehnoloģijām ir pienācīgi jāņem vērā pamattiesības, kas noteiktas Pamattiesību hartā (EPH);

B.   tā kā daudzas trešās valstis ir pieņēmušas atbilstošas pamatnostādnes un tiesību aktus par robotiku un vairākas dalībvalstis ir sākušas apsvērt konkrētus šīs jomas aspektus; tā kā tiesiskais regulējums, kas Savienības līmenī reglamentē robotikas un mākslīgā intelekta izstrādi un izmantošanu un balstās uz spēkā esošajiem noteikumiem, piemēram, Savienības Vispārīgo datu aizsardzības regulu(1), varētu novērst noteikumu sadrumstalotību vienotajā tirgū un papildus nodrošināt, ka tiek ievērotas visu ES iedzīvotāju pamattiesības uz cilvēka cieņu, privāto un ģimenes dzīvi, personas datu aizsardzību un intelektuālo īpašumu, vārda un informācijas brīvību, vienlīdzību un nediskrimināciju un solidaritāti un pilsoņu tiesības un tiesiskums, kā arī drošība un drošums, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu;

Ētikas principi

1.  uzskata, ka spēkā esošais Savienības tiesiskais regulējums vajadzības gadījumā būtu jāaktualizē un jāpapildina ar vadošiem ētikas principiem robotu un mākslīgā intelekta projektēšanai, konstruēšanai, testēšanai un izmantošanai nolūkā nodrošināt, ka šādas tehnoloģijas tiešām uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti; aicina šādu tehnoloģiju izstrādē un izmantošanā vienmēr ņemt vērā piesardzības principu;

2.  uzskata, ka robotikai un mākslīgajam intelektam, jo īpaši ar iebūvētu autonomiju, tostarp spēju neatkarīgi iegūt, apkopot un izplatīt sensitīvu informāciju dažādām ieinteresētajām pusēm, kā arī ar pašmācības spējām vai pat ar iespēju attīstīt spēju mainīt sevi, būtu piemēro stingri konceptuāli tiesību akti vai principi, piemēram, ka roboti nedrīkst nonāvēt cilvēku vai nodarīt kaitējumu tam un ka tiem ir jāpiekļaujas cilvēkiem un cilvēkiem roboti ir jākontrolē; uzskata, ka procesam, kura gaitā roboti un mākslīgais intelekts vāc, izmanto un apstrādā personas datus, jābūt pārredzamam un saprotamam; uzskata, ka šiem principiem vajadzētu būt tehnoloģiski neitrāliem un balstītiem uz empīriskiem pētījumiem; atbalsta tādus bez ierunām ētiskus pamatprincipus pētniekiem, akadēmiskajām aprindām un inženieriem, kas nodrošina, ka šie tehnoloģiskie risinājumi nekavēs pētniecību un tehnoloģiju attīstību, bet būs saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības un valstu ētikas kodeksiem un praksi, kā arī ar tiesībām un principiem, kas noteikti Pamattiesību hartā, jo īpaši cilvēka cieņu, tiesību ievērošanu uz privāto un ģimenes dzīvi un tās aizsardzību, drošumu un drošību, personas datu aizsardzību, intelektuālā īpašuma aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, vienlīdzību un nediskrimināciju, solidaritāti, pilsoņu tiesībām un tiesiskumu, un attiecībā uz tiem būtu jāpiemēro proporcionalitāte;

3.  atzīst, ka minēto tiesību aktu un principu izstrādei un to praktiskajai īstenošanai vajadzīga rūpīgāka izpēte mākslīgā intelekta ētikas jomā; uzskata, ka Eiropas grupai par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām varētu būt nozīme, nosakot ētikas pamatnostādnes un standartus, kas ir gan progresīva, gan reaģējoša uz tehnoloģiju izmaiņām nākotnē;

4.  uzsver, ka nepieciešams risināt psiholoģisko un sociālo ietekmi uz cilvēku un robotu mijiedarbības divējādo raksturu, kā arī tehnoloģiju ietekmi uz cilvēku spējām, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām, jo īpaši bērniem, lai izvairītos no kaitīgas atkarības izraisīšanas no robotiem, piemēram, ar emocionālu reakciju, vai izolējot šādus cilvēkus no realitātes;

5.  uzsver, ka robotikas un mākslīgā intelekta jautājumos, jo īpaši attiecībā uz veselību, aprūpi un mājsaimniecības robotiku un medicīnas kiberfiziskām sistēmām, no kurām dažus elementus var implantēt cilvēka ķermenī vai nēsāt uz tā, būs ievērojama ietekme uz cilvēku dzīvi, jo īpaši attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti; tādēļ norāda, ka ir svarīgi nodrošināt iekļaujošu un vienlīdzīgu piekļuvi šīm tehnoloģijām; norāda arī uz šādas robotikas ietekmi uz lietotāju privātumu saistībā ar tās piekļuvi tradicionāli aizsargātajām telpām un sensitīvai informācijai par personu; uzskata, ka ir jānodrošina medicīnas ētikas, pacientu drošības un aprūpes integritātes principu respektēšana;

Privātās dzīves un personas datu aizsardzība

6.  atkārtoti norāda, ka tiesības uz privātās dzīves aizsardzību un personas datu aizsardzību, kā tās noteiktas Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā un LESD 16. pantā, attiecas uz visām robotikas un mākslīgā intelekta jomām un ka pilnībā jāievēro Savienības datu aizsardzības tiesiskais regulējums; uzsver robotikas un mākslīgā intelekta konstruktoru atbildību izstrādāt produktus tādā veidā, ka tie ir droši un atbilst paredzētajam mērķim un atbilst noteiktajām procedūrām attiecībā uz datu apstrādi saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, konfidencialitāti, anonimitāti, taisnīgu attieksmi un pienācīgu procesu;

7.  aicina Komisiju nodrošināt, ka visi Savienības tiesību akti par robotiku un mākslīgo intelektu iekļaus pasākumus un noteikumus, kuros ņemta vērā tehnoloģiju straujā attīstība šajā jomā, tostarp izstrādājot kiberfiziskas sistēmas, lai nodrošinātu, ka Savienības tiesību akti neatpaliek no tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas tendencēm; uzsver, ka šādi tiesību akti ir saderīgi ar noteikumiem par privātumu un datu aizsardzību, proti, attiecībā uz pienākumu sniegt informācijas, tiesībām saņemt paskaidrojumu par lēmumu, kuru pamatā ir automatizēta apstrāde, prasību ievērot principus par privātuma aizsardzību un privātuma aizsardzību pēc noklusējuma, samērīguma, nepieciešamības, datu minimizēšanas, nolūka ierobežošanas principus, kā arī pārredzamus kontroles mehānismus attiecībā uz datu subjektiem un datu aizsardzības iestādēm un atbilstošiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem; aicina pārskatīt noteikumus, principus un kritērijus attiecībā uz kameru un sensoru izmantošanu robotos un kopā ar mākslīgo intelektu saskaņā ar Savienības datu aizsardzības tiesisko regulējumu;

8.  prasa izveidot vienotu, horizontālu pieeju robotikai un mākslīgajam intelektam Savienības tiesiskajā regulējumā, kas ir tehnoloģiski neitrāls un attiecas uz dažādām nozarēm, kurās robotika varētu tikt izmantota, piemēram, transporta, veselības, rūpnieciskās ražošanas, telekomunikāciju, tiesībaizsardzības un citās nozarēs; uzsver, ka vajadzības gadījumā spēkā esošais tiesiskais regulējums būtu jāaktualizē un jāpapildina, lai nodrošinātu vienlīdzīga līmeņa datu aizsardzību, privātumu un drošību;

9.  uzsver, ka ir svarīgi novērst masveida novērošanu, izmantojot robotikas un mākslīgā intelekta tehnoloģijas;

10.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt stingru un pārredzamu sadarbību starp publisko un privāto sektoru un akadēmiskajām aprindām, kas pastiprinātu zināšanu apmaiņu un veicinātu konstruktoru izglītību un apmācību par ētiskajiem apsvērumiem, drošību un pamattiesību respektēšanu, kā arī patērētāju izglītošanu par robotikas un mākslīgā intelekta izmantošanu īpašu uzmanību pievēršot drošībai un datu privātumam;

Datu, datu sistēmu un datu plūsmas drošība

11.  uzsver, ka brīva datu plūsma ir ļoti svarīga digitālajai ekonomikai un ir būtiska robotikas un mākslīgā intelekta izstrādei; uzsver, ka robotikas un mākslīgā intelekta sistēmu kopumā, tostarp to iekšējo datu sistēmu un datu plūsmas, augsts drošības līmenis ir būtisks, lai pienācīgi izmantotu robotus un mākslīgo intelektu; uzsver, ka savstarpēji savienotu robotu un mākslīgā intelekta tīklu aizsardzība ir jānodrošina, lai novērstu iespējamus drošības pārkāpumus, kiberuzbrukumus vai personas datu ļaunprātīgu izmantošanu, jo īpaši gadījumos, kad tiek vākts un apstrādāts liels datu apjoms; uzsver, ka ir jāizstrādā mehānisms, kas ļauj lietotājam apturēt viņa personas datu apstrādi drošības pārkāpuma gadījumā; norāda, cik svarīgi ir pētniecības un izstrādes pasākumi datu drošības metožu jomā, un uzsver publiskā sektora un uzņēmumu kopīgo pienākumu sadarboties nolūkā garantēt augsta līmeņa to datu drošību, drošumu un privātuma aizsardzību, kurus izmanto cilvēku komunikācijaiar robotiem un mākslīgo intelektu, kā arī augstas kvalitātes zīmju valodas un balss atpazīšanas sistēmas; uzskata, ka komerciālas aparatūras un programmatūras ražotājiem jābūt atbildīgiem datu drošības nopietnu pārkāpumu gadījumā, kas radušies to nolaidības dēļ; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un stimulēt nepieciešamās tehnoloģijas izstrādi, tostarp attiecībā uz integrētu drošību un saziņas kanāliem;

Droni (bezpilota tālvadības gaisa kuģu sistēmas, RPAS)

12.  uzsver — kad personas datus apstrādā RPAS neatkarīgi no tā, vai to dara publiskas iestādes tiesībaizsardzības nolūkos vai privātas vai publiskas struktūras citos nolūkos, kas atļauti tiesību aktos, tiek piemērotas tiesības uz brīvību un drošību, tiesības uz privātās dzīves aizsardzību, kā tās noteiktas Pamattiesību hartas 6. un 7. pantā, un tiesības uz personas datu aizsardzību, kā tās noteiktas Pamattiesību hartas 8. pantā un LESD 16. pantā, un pilnībā jāievēro Savienības datu aizsardzības tiesiskais regulējums; aicina Komisiju izvērtēt vajadzību ieviest obligātu izsekošanas un identificēšanas sistēmu, ko piemēro RPAS, kas ļauj noteikt gaisa kuģa pozīciju reāllaikā lietošanas gaitā;

13.  atkārtoti aicina Padomi izstrādāt stingru un efektīvu vienotu ES sistēmu attiecībā uz bruņotu dronu izmantošanu, vislielāko nozīmi piešķirot ētikas principu, cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanai un risinot tādus jautājumus kā tiesiskais regulējums, samērīgums, atbildība, pārredzamība un civiliedzīvotāju aizsardzība, tostarp veikt visus iespējamos piesardzības pasākumus, lai novērstu kļūdainu mērķa noteikšanu un nejaušu kaitējumu civiliedzīvotājiem, un nodrošināt, ka galīgā kontrole un atbildība ir cilvēkam; atkārto savu prasību aizliegt pilnīgi autonomu ieroču, kas ļauj veikt uzbrukumus bez cilvēku iejaukšanās, izstrādāšanu, ražošanu un izmantošanu; mudina Komisiju un dalībvalstis sākt plašu starptautisku politisko dialogu ar mērķi izveidot pasaules mēroga tiesiskos standartus un tiesiskos un ētiskos ierobežojumus arvien autonomāku ieroču sistēmu izstrādei, izplatīšanai un izmantošanai, piemēram, pieņemot saistošu starptautisku vienošanos;

14.  atzīst dronu tehnoloģijas pozitīvo virzību, jo īpaši meklēšanas un glābšanas jomā, un uzskata, ka Savienībai būtu jāvirzās šajā virzienā attiecībā uz dronu tehnoloģijas attīstīšanu;

Rīcības kodekss

15.  uzskata — īpašās nozarēs, kurās attiecīgi pētījumi liecina, ka tiesību aktu izstrāde būtu priekšlaicīga, attiecīgie tiesību akti būtu jāpapildina arī ar ieteikuma tiesību regulējumu, rīcības kodeksu vai publiskā un privātā sektora partnerībām, lai nodrošinātu sadarbību starp nozari un robotikas ar publiskām iestādēm un visām citām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm; uzskata, ka šiem instrumentiem būtu jākoncentrējas uz praktiskiem risinājumiem, lai nodrošinātu privātumu un datu aizsardzību, cilvēka cieņu, nediskrimināciju, drošību un robotikas nozares ētiku, kā arī robotu un mākslīgā intelekta pareizu izmantošanu ik dienu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

17.11.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

47

0

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Heinz K. Becker, Malin Björk, Michał Boni, Caterina Chinnici, Ignazio Corrao, Frank Engel, Tanja Fajon, Lorenzo Fontana, Mariya Gabriel, Kinga Gál, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Jussi Halla-aho, Monika Hohlmeier, Filiz Hyusmenova, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Cécile Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Monica Macovei, Roberta Metsola, Claude Moraes, József Nagy, Péter Niedermüller, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Csaba Sógor, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Harald Vilimsky, Josef Weidenholzer, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Dalton, Anna Hedh, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Ska Keller, Jeroen Lenaers, Andrejs Mamikins, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Barbara Spinelli

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lynn Boylan, Verónica Lope Fontagné, Mylène Troszczynski, Tom Vandenkendelaere, Rainer Wieland

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 04.05.2016., 1. lpp.).


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejAS ATZINUMS (9.11.2016)

Juridiskajai komitejai

ar ieteikumiem Komisijai par civiltiesību noteikumiem par robotiku

(2015/2103(INL))

Atzinumu sagatavoja: Ádám Kósa

(Iniciatīva – Reglamenta 46. pants)

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  aicina Komisiju steidzami veikt visaptverošu novērtējumu par robotikas ietekmi uz darbvietu skaitu un veidu un par pastāvošo darbvietu kvalitātes un kompetences profiliem, apkopot datus par jaunajiem nodarbinātības veidiem, lai pēc iespējas labāk saprastu, pirmkārt, vai robotikas izplatīšanās per se rada labklājību un progresu, vai tā padara cilvēku darbu nevajadzīgu tradicionālajā ražošanas un pakalpojumu struktūrā un, ja tā, kādi nosacījumi ir vajadzīgi papildus finansiālajai drošībai, lai panāktu, ka iedzīvotāji saglabā fizisko un garīgo veselību, ir laimīgi un aktīvi pilsoņi, un vai simbiozes starp cilvēkiem un robotiem teorētiskie ieguvumi patiešām sekmē labjutību un attīstību; un, otrkārt, vai mainīgajā darba tirgū dalībvalstu tiesību akti un prakse var nodrošināt sociāli taisnīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu veidu, kā mazināt nevienlīdzību, nabadzību un sociālo atstumtību, un vidi, kurā visiem cilvēkiem ir vienlīdzīgas iespējas attīstīt savus talantus, prasmes un savas personības apzināšanos;

2.  uzsver — lai gan robotikas un mākslīgā intelekta attīstība paātrinās, ir būtiski ietekmēt tās gaitu un paredzēt iespējamās sekas attiecībā uz nodarbinātību un sociālo politiku, jo pasaulē pieaugošais robotikas izmantojums preču ražošanā un pakalpojumos palielina ražīgumu, ko var panākt ar nelielu cilvēka darbaspēku, un tādēļ nākamajā desmitgadē daži nodarbinātības veidi pilnībā izzudīs un daudzi citi mainīsies; tādēļ aicina Komisiju analizēt problēmas un darba iespējas un izstrādāt metodi, kas ļautu uzraudzīt robotizācijas un automatizācijas rezultātā zaudēto un izveidoto darbvietu skaitu un veidu un šo parādību radītos zaudējumus sociālā nodrošinājuma sistēmām; turklāt aicina Komisiju regulāri un dialogā ar sociālajiem partneriem izvērtēt, cik lielā mērā var saīsināt darba laiku nedēļā, gadā un darba dzīvē, nezaudējot ienākumus, un meklēt jaunas finansēšanas iespējas turpmākām sociālā nodrošinājuma sistēmām, un pārdomāt, kā darba ņēmēji iesaistās darbā un kā digitālās darba platformas var labāk savienot personas, komandas un projektus;

3.  norāda, ka robotizācijas rezultātā tiks zaudētas daudzas darbvietas, bet, lai gan daudzos ekonomikas sektoros individuālais darba laiks tiks saīsināts, ražīguma pieaugums varētu ļaut finansēt darba ņēmēju atalgojuma saglabāšanu;

4.  uzskata, ka roboti būtu jāizstrādā, izmantojot procesus, kas nodrošina cilvēku kontroli pār robotiem un robotu darbību atgriezeniskumu un ka, ņemot vērā robotu pieaugošo autonomiju, tas būtu jāpapildina ar grozītiem noteikumiem par atbildību attiecībā uz sekām, kas saistītas ar robotu darbību vai bezdarbību; pauž bažas par to, ka trūkst vispārējs regulējums un tiesību normas attiecībā uz darba automatizāciju šajā jaunajā notiekošajā industriālajā revolūcijā, un uzskata, ka ir ļoti svarīgi Savienībai izstrādāt tiesisko regulējumu, kas atspoguļo robotikas sarežģītību un tās radītās daudzējādās sociālās sekas; tādēļ aicina Komisiju ierosināt kopēju definīciju viediem autonomiem robotiem un to apakškategorijām darba vietā un apsvērt plusus un mīnusus, ko sniegtu obligāta apdrošināšanas sistēma, kura attiektos uz šādu robotu iespējamo kaitējumu un kļūdām;

5.  uzsver, ka izglītības un apmācības sistēmas jāpielāgo profesiju un ražošanas veidu izmaiņām, liekot lielāku uzsvaru uz darba vietām, kurās vajadzīgs radošums un kuru saturs nav tāds, kas visu laiku atkārtojas, lai saglabātu cilvēka darba vērtību un visām paaudzēm nodrošinātu visus līdzekļus, kuri nepieciešami, lai tām piedāvātu vislabāko iespējamo sagatavošanos darba tirgum automatizācijas un robotizācijas rezultātā pastāvīgi mainīgā pasaulē; uzsver, cik svarīgs ir prasmju elastīgums un cik nozīmīgas izglītībā ir dzīves iemaņas un sociālās prasmes; ir pārliecināts, ka papildus gūtajām akadēmiskajām zināšanām skolās, bērniem jāapgūst kritiskas domāšanas iemaņas, lai spētu apšaubīt un pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus, kā arī jāapgūst radošas prasmes, lai spētu idejas arī īstenot un attīstīt pašiniciatīvu, un ka mūžizglītības vajadzības jāapmierina visa mūža garumā; uzsver, ka digitālās prasmes ir būtiskas mūsdienu straujajai automatizācijai un darba un pakalpojumu digitalizācija pieprasa attīstīt digitālās prasmes un kompetences, lai nodrošinātu augstu nodarbinātības līmeni, novērstu pieaugošo digitālo analfabētismu un ar to saistīto sociālās atstumtības risku; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš mācīšanas digitalizācijai un robotizācijas pielietošanai mācīšanas un mācīšanās procesā, bet izglītībā būtu jāuzsver arī humanitārās zinātnes, kas veicina radošas, inovatīvas, mākslinieciskas un kultūras kvalitātes mainīgajā darba tirgū, lai cilvēkiem joprojām būtu zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar mašīnām;

6.  atzīst, ka robotikai ir plašs potenciāls atbalsta un palīdzības jomā, jo īpaši palīdzībā ikdienas dzīvē cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem, un tā varētu sniegt būtisku ieguldījumu šādu cilvēku neatkarīgākai dzīvei un iekļaušanai darba tirgū, uzskata, ka ir pamatīgi jāapdomā jautājums, kādi nodarbinātības noteikumi varētu būt nepieciešami attiecībā uz darbaspēku, ja mākslīgā vai ģenētiskā uzlabošana vai esošo cilvēka spēju papildināšana novestu pie tā, ka eksistētu cilvēki ar īpašām spējām, tādējādi pamatos mainot jēdziena „invaliditāte” nozīmi un radot neapstrīdamas priekšrocības cilvēkiem ar piekļuvi šādām tehnoloģiskām inovācijām, instrumentiem un intervences procedūrām, kas, protams, radītu ētiska un morāla rakstura jautājumus, kuri būtu padziļināti jāizskata;

7.  uzsver, ka atsevišķs lēmums izvēlēties vai noraidīt implantu, protēzi vai cilvēka ķermeņa ekstensiju nekādā gadījumā nedrīkst izraisīt nelabvēlīgu attieksmi vai apdraudējumu attiecībā uz nodarbinātību, izglītību, veselības aprūpi, sociālo nodrošinājumu un citiem labumiem, un uzsver, ka visiem iedzīvotājiem ir jānodrošina vienlīdzīga un neierobežota piekļuve ieguvumiem no jaunas tehnoloģijas; šajā sakarībā norāda, ka, tā kā cilvēka cieņa ir pamatā Savienības un starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem, ir svarīgi izpētīt, kā iespējams nodrošināt, ka personas, kuras vēl nav klasificētas kā invalīdi, neuzskatīs par zemāka līmeņa cilvēkiem salīdzinājumā ar “uzlabotajiem cilvēkiem”, līdzīgi kā personas ar garīgas vai intelektuālas attīstības traucējumiem, un vai personas ar garīgas vai intelektuālas attīstības traucējumiem nākotnē spēs pieņemt neatkarīgus lēmumus, to pieņemšanas procesā izmantojot robotu palīdzību, kā izklāstīts Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām, un kā starp tiem tiks sadalīta atbildība;

8.  tomēr norāda, ka robotu izmantošana ir saistīta ar riskiem, kas būtu rūpīgi jāapsver salīdzinājumā ar to sniegtajiem ieguvumiem; norāda, ka nedrīkstētu aizmirst robotu izraisītas darba traumas un ar tām saistītus prasījumus; norāda — lai gan valkājamas robotu tehnoloģijas kā, piemēram, ektoskelets, kurš aizsargā pret traumām darba vietā, varētu palielināt darba ražīgumu, tās varētu palielināt darba devēju prasības attiecībā uz darbiniekiem un savukārt tā rezultātā palielināt traumu risku; norāda, ka tas jāņem vērā, inter alia, likumdevējiem, darba devējiem, arodbiedrībām un darbiniekiem, izstrādājot iekšējos noteikumus un koplīgumus, un ka citi ar robotiem saistīti riski varētu būt, piemēram, diskriminācija darba intervijas rezultātā, ja savāktie dati ļauj veikt neplānotu analīzi; norāda, ka robotu izmantošanas rezultātā var rasties arī jaunas problēmas saistībā ar tirdzniecību un privātumu;

9.  uzsver, ka, ņemot vērā pieaugošo šķelšanos sabiedrībā, ko pavada vidusšķiras samazināšanās, ir svarīgi paturēt prātā, ka robotikas attīstīšana var novest pie augsta labklājības un ietekmes koncentrācijas līmeņa mazākuma rokās;

10.  norāda, ka tehnoloģiju attīstības un robotizācijas radītā ietekme uz nodarbinātību un sociālo politiku ir pilnībā mainījusi to, kā cilvēki piekļūst informācijai un to sniedz, sazinās, socializējas un strādā, tādējādi radot jaunas iespējas, kā arī problēmas un paverot jaunas izredzes, ko radītu iespējami palielināta darbības efektivitāte, ietaupot enerģiju un materiālus; tomēr norāda — lai gan robotika un mākslīgais intelekts sola reālas priekšrocības īstermiņā un vidējā termiņā attiecībā uz efektivitāti un ekonomiju ne tikai ražošanā un tirdzniecībā, bet arī jomās, kur cilvēku mijiedarbības, intelekta un radošuma dēļ automatizācija bija grūti ieviešama un līdz šim nozīmēja, ka tur varēja būt tikai cilvēki, piemēram, sektoros, kur strādā liels skaits dažreiz mazkvalificētu cilvēku, pastāv risks, ka darbvietu skaits robotikas jomā nepieaugs tādā mērā, lai atsvērtu darbvietu zudumu tādās nozarēs kā transports, loģistika un biroja darbs; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem un reģionālajām un vietējām iestādēm vajadzības gadījumā izstrādāt jaunus aizsardzības mehānismus, kas būtu pielāgoti darbam un karjeras veidošanai digitalizācijas laikmetā un robotu plašākai izmantošanai, un nodrošināt pienācīgu izglītību un apmācību visiem iedzīvotājiem;

11.  norāda, ka gudru un kolaboratīvu robotu un mākslīgā intelekta izstrādes un izmantošanas rezultātā starpība starp radītajām un zaudētajām darbvietām varētu ietekmēt dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmu, pensiju sistēmu un bezdarba apdrošināšanas sistēmu finansiālo ilgtspēju, un uzsver, ka vidējā termiņā un ilgtermiņā robotizācijas rezultātā samazinājusies nodarbinātība varētu būt saistīta arī ar patēriņa spējas samazināšanās risku; uzsver, ka lielākai daļai ieguvumu no automatizācijas un robotizācijas nodarbinātībā būtu jānāk ne tikai no darbaspēka izmaksu samazinājuma, bet arī no ražīguma pieauguma, jo samazināsies kļūdu skaits, pieaugs produkcijas izlaide, uzlabosies kvalitāte un drošība un palielināsies ātrums; aicina Komisiju un dalībvalstis, pielāgojot robotikai un digitālajai ekonomikai paredzēto tiesisko regulējumu, regulāri apspriesties ar sociālajiem partneriem un iesaistīt tos, lai apzinātu potenciālos darba drošības un arodveselības riskus, kas izriet no tehnoloģiskām inovācijām, un veikt atbilstīgus pasākumus šo risku novēršanai, un apsvērt iespēju nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu nolūkos ieviest paziņošanas sistēmu pirms robotu ieviešanas un to daļējas dalības uzņēmumu apgrozījumā;

12.  aicina Komisiju iesniegt vadlīnijas par ētiskajiem un sociālajiem principiem, kas tiks pievienoti turpmākajiem regulējumiem robotikas jomā, jo īpaši attiecībā uz mērķi noteikt progresīvus standartus atbilstoši tehnoloģijas attīstībai nākotnē;

13.  norāda uz tā saukto pūļdarbu (crowdworking); aicina Komisiju izvērtēt šo jauno nodarbinātības veidu un izpētīt, cik lielā mērā būs jāpielāgo sociālā nodrošinājuma sistēmas un piemērojamie darba tiesību akti, lai nodrošinātu pienācīgu pūļdarba veicēju aizsardzību;

14.  uzsver — lai gan ir neiespējami apturēt tehnoloģisko progresu, mums šobrīd ir iespēja, kā arī atbildība ietekmēt tā gaitu, lai nestu labumu cilvēkiem un planētai; uzskata, ka Savienībai jādod ieguldījums integrētas stratēģijas izstrādē tādās politikas jomās kā labklājība, ekonomikas izaugsme un tehnoloģijas, lai tā nostātos globālās attīstības vadībā; aicina dalībvalstis un Komisiju detalizēti pētīt aizvien vairāk izmantoto robotizēto sistēmu tuvākās nākotnes ietekmi uz darbu un nodrošināt šo pārmaiņu tiesisko regulējumu, pieņemot tiesību aktus, kas garantētu tehnoloģiskās pārejas iespējami netraucētu norisi darba ņēmējiem, un ir stingri pārliecināts, ka steidzami jāatbild uz jautājumu, vai turpmāko norišu robotikā un lētāku risinājumu rezultātā vairs pastāvēs darba vietas, kurās cilvēku iespējas strādāt tiks ierobežotas ar likumu, jo tās uzskatīs par kaitīgām vai bīstamām cilvēku veselībai (līdzīgi noteikumiem, kurus šobrīd piemēro attiecībā uz grūtniecēm) vai citu iemeslu dēļ, un ir jārod atbilde uz jautājumu, kurās jomās varētu apsvērt iespēju ieviest daļējas vai pilnīgas automatizācijas ierobežojumus vai aizliegumus, lai garantētu drošumu un pamattiesību ievērošanu, ko apdraud veselu nozaru aizvien pieaugošā automatizācija, ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas, ilgtspēju un iespēju piedzīvot nevēlamas sociālās sekas;

15.  uzskata, ka, ņemot vērā straujo tehnoloģisko progresu, mums pārskatāmā nākotnē būtu jācenšas pieņemt tiesību aktus par robotiku; uzskata arī, ka tiesību aktiem vajadzētu atbilst paredzētajam mērķim, lai atbilstu zinātnes un tehnoloģijas izmaiņām; uzskata, ka ir nepieciešams paredzēt jaunas uzņēmējdarbības jomas, kas varētu veidoties, pamatojoties uz robotikas un mākslīgā intelekta turpmāko attīstību; tomēr norāda, ka roboti nav tikai darba instrumenti, bet arvien biežāk darbojas autonomi preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, tāpēc aicina izveidot visaptverošas aizsardzības sistēmas, kas nodrošinātu darba ņēmēju pienācīgu veselības un drošības aizsardzību, kad tie strādās ar vai līdztekus robotiem un citiem mākslīgā intelekta nesējiem, un atbildības noteikumus, kas nodrošinātu, ka autonomu robotu radītu kaitējumu vienmēr var novērst darbinieku labā; tādēļ aicina Savienību un dalībvalstis pēc iespējas drīz sekmēt strukturēta publiska dialoga sākšanu par šo tehnoloģiju attīstības sekām, kā arī aicina pētniecībā iesaistītās ieinteresētās personas izstrādāt kritisku pieeju un sniegt konstruktīvu ieguldījumu publiskajā dialogā;

16.  uzsver, ka visām datu apstrādes darbībām, ko veic roboti un mākslīgā intelekta sistēmas, jābūt pilnīgā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā un tajās jāievēro integrētas privātuma aizsardzības un privātuma aizsardzības pēc noklusējuma principi;

17.  norāda, ka robotizācija paver plašas iespējas Savienībai atgūt ražošanas nozari un tādējādi radīt jaunas nodarbinātības iespējas, jo īpaši mazkvalificētiem darba ņēmējiem;

18.  uzskata, ka robotu izmantošana ražošanā rada būtiskas veselības un drošības darba vietā problēmas; norāda, ka robotizācija, no vienas puses, var samazināt darba ņēmēju fizisko slodzi, bet var arī palielināt garīgo spriedzi, ņemot vērā arvien lielāku cilvēka atbildību par sarežģītākiem ražošanas procesiem; aicina Komisiju un tās aģentūras, jo īpaši Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru, pārbaudīt digitalizācijas, robotikas un mākslīgā intelekta ietekmi uz garīgo spriedzi un iesniegt pretpasākumu priekšlikumus; aicina dot iespēju darba ņēmējiem vienmēr aktīvi piedalīties savas darba vides veidošanā un sociālajiem partneriem un arodbiedrībām iesaistīties visos lemšanas līmeņos;

19.  norāda uz zinātniskiem pētījumiem, kuros ir apzinātas šādas četras galvenās problēmas, kas rodas, cenšoties pieņemt tiesību aktus par robotu izmantošanu: tāda rīcības brīvība attiecībā uz mākslīgā intelekta izstrādē un izpētē iesaistītajām platformām un ražotājiem, kas ne vienmēr ir redzama regulatoriem; neskaidrība, kas rodas, kad mākslīgā intelekta sistēmas tiek izstrādātas, izmantojot pētnieku grupas, kuras ir organizatoriski, ģeogrāfiski un attiecībā uz jurisdikciju nodalītas; rīcības brīvība attiecas uz faktu, ka mākslīgā intelekta sistēmas varētu sastāvēt no daudziem atsevišķiem, noteiktiem un jau pirms tam esošiem aparatūras un programmatūras komponentiem; norāda, ka visu šo elementu apvienošanas ietekmi nevar iepriekš pilnībā novērtēt un ka nepārredzamība nozīmē mākslīgo intelekta sistēmu darbības iespējamu nepārredzamību salīdzinājumā ar agrākajām tehnoloģijām; norāda, ka tas varētu apgrūtināt regulatorus, jo trūkst skaidrības par šādu sistēmu radītajām problēmām un par to, kā šīs problēmas var risināt.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

8.11.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

7

9

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Guillaume Balas, Brando Benifei, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Martina Dlabajová, Lampros Fountoulis, Arne Gericke, Sergio Gutiérrez Prieto, Marian Harkin, Danuta Jazłowiecka, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Jean Lambert, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Morten Løkkegaard, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, Joëlle Mélin, Elisabeth Morin-Chartier, Emilian Pavel, João Pimenta Lopes, Georgi Pirinski, Marek Plura, Terry Reintke, Sofia Ribeiro, Maria João Rodrigues, Claude Rolin, Sven Schulze, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Yana Toom, Renate Weber, Tatjana Ždanoka, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Georges Bach, Amjad Bashir, Heinz K. Becker, Csaba Sógor, Helga Stevens, Neoklis Sylikiotis, Flavio Zanonato

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

David Coburn


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejAS ATZINUMS (14.10.2016)

Juridiskajai komitejai

ar ieteikumiem Komisijai par Civiltiesību noteikumiem par robotiku

(2015/2103(INL))

Atzinuma sagatavotājs: Cristian-Silviu Buşoi

(Iniciatīva – Reglamenta 46. pants)

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju:

–  rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā novecošana ir paredzamā mūža ilguma pieauguma rezultāts, ņemot vērā progresu dzīves apstākļos un mūsdienu medicīnā, un tā ir viena no Eiropas sabiedrības lielākajām sociālajām un ekonomikas problēmām 21. gadsimtā; tā kā līdz 2025. gadam vairāk nekā 20 % eiropiešu būs sasnieguši 65 vai vairāk gadu vecumu, īpaši strauji pieaugot to cilvēku skaitam, kuri ir vecāki par 80 gadiem, kas mūsu sabiedrībā radīs pamatos atšķirīgu līdzsvaru paaudžu starpā, un tā kā sabiedrības interesēs ir, lai gados vecāki cilvēki cik vien ilgi iespējams saglabātu veselību un aktīvu dzīvesveidu;

B.  tā kā laikposmā no 2010. līdz 2014. gadam ievērojami palielinājās robotu pārdošanas un ražošanas apjomi, tikai 2014. gadā pieaugumam veidojot gandrīz 30 procentus, jo īpaši veselības un aprūpes nozarē;

C.  tā kā novecojošā sabiedrībā invaliditātes, hronisku slimību, triekas riska, smadzeņu bojājumu un mazinājušos spēju izplatība un biežums pieaug;

D.  tā kā sabiedrībām un veselības aprūpes sistēmām būs jāpielāgojas novecošanas procesam un gados vecu cilvēku aprūpes prasībām tā, lai tās varētu nodrošināt pienācīgu kopšanu, vienlaicīgi saglabājot finansiālu ilgtspēju;

E.  tā kā kiberfiziskas sistēmas (CPS) ir datortīklu tehniskas sistēmas, roboti un mākslīgais intelekts, kas mijiedarbojas ar fizisko pasauli, un tiem ir daudz pielietojumu veselības aprūpes nozarē;

F.  tā kā, ņemot vērā CPS raksturu, ir jāpanāk konkrēti, detalizētāki standarti, kuri ir vienādi visā Savienībā;

G.  tā kā šādas sistēmas nodrošinās pamatu jauniem un nākotnes viediem pakalpojumiem un attīstīs individualizētu veselības aprūpi, ārkārtas reaģēšanu un telemedicīnu;

H.  tā kā nekādā gadījumā robotikas, augstas tehnoloģijas diagnostikas vai ārstniecības instrumentu izmantošana nedrīkst būt par iemeslu to ārstu vai tā veselības aprūpes personāla lielākai atbildībai, kuriem tie jālieto; tā kā tāpēc ir vēlams palielināt iesaistīto veselības aprūpes iestāžu vai ražotāju atbildību;

I.  tā kā CPS ekonomiskais un sociālais potenciāls ir ievērojami lielāks nekā iepriekš ir licies, un tiek veikti nozīmīgi ieguldījumi visā pasaulē, lai izstrādātu šo tehnoloģiju;

J.  tā kā šādas tehnoloģijas izmantošana nedrīkstētu ierobežot attiecības starp ārstu un pacientu vai kaitēt tām, bet tām vajadzētu sniegt ārstiem palīdzību diagnostikā un/vai pacientu ārstēšanā;

K.  tā kā CPS rada daudz cerību un tām ir liels potenciāls, nevar pilnībā prognozēt nesen ieviesto tehnoloģiju ietekmi un tās var sekmīgi integrēt tikai tad, ja sabiedrība var pielāgoties jaunam veidam, kā mijiedarboties ar tehnoloģiju,

1.  atzīst, ka jaunu tehnoloģiju ieviešana veselības aprūpes jomā, pieņemot, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta ārstu un pacienta attiecībām un brīvai gribai, visticamāk sniegs būtiskus ieguvumus attiecībā uz pacientu aprūpi un ārstēšanas efektivitāti un saistībā ar mērķi samazināt cilvēka kļūdas radīto risku uzlabos dzīves kvalitāti un pagarinās paredzamo mūža ilgumu;

2.  uzskata — lai gan robotika var dot ieguvumu sabiedrībai, vienlaikus tā var ievērojami mainīt veidus, kā cilvēki mijiedarbojas cits ar citu, un tādēļ tai ir reāla ietekme uz pašreizējām sabiedrības struktūrām; tādēļ uzsver, ka steidzami ir vajadzīga plaša un uz informāciju balstīta publiska apspriešana par šo jauno tehnoloģisko revolūciju;

3.  uzskata, ka Savienībai ir būtiski izstrādāt tādu tiesisko regulējumu, kura pamatā būtu ētiskie principi, kas atspoguļo robotikas jomas sarežģītību un tās daudzos sociālos, medicīniskos un bioētiskos aspektus;

4.  uzsver, ka inovācija, kas nodrošina labāku diagnostiku un labāku ieskatu ārstēšanas, aprūpes un rehabilitācijas iespējās, ļauj pieņemt precīzākus medicīniska rakstura lēmumus un paātrina atlabšanu, un tādēļ varētu mazināt veselības aprūpes speciālistu trūkumu aprūpē un rehabilitācijas procesā;

5.  uzsver, ka CPS vienību pieprasījuma pieaugumam ir potenciāls radīt daudzas augsti kvalificētas darbvietas Savienībā;

6.  uzskata, ka robotiem ir lietderīgi piedalīties ārstu un veselības aprūpes asistentu darbā, lai uzlabotu cilvēku pieredzi diagnostikā un ārstēšanā, tomēr neaizmirstot par nepieciešamību nodrošināt, ka no medicīnas prakses un pacientu aprūpes prakses cilvēki izzūd pavisam;

Aprūpes roboti

7.  konstatē, ka CPS spēj uzlabot dzīvi cilvēkiem ar invaliditāti, jo viedās tehnoloģijas var izmantot profilaksei, palīdzības sniegšanai, pārraudzībai un draudzīgas sabiedrības nodrošināšanai;

8.  konstatē, ka CPS var ievērojami ietekmēt veselības aprūpes nozari, jo tām ir potenciāls samazināt veselības aprūpes kopējās izmaksas, ļaujot medicīnas speciālistiem pārorientēties no ārstēšanas uz profilaksi;

9.  uzsver, ka tādu robotu izpēte un izstrāde, kas paredzēti vecāka gadagājuma ļaužu aprūpei, ar laiku ir kļuvusi ierastāka un lētāka, ražojot produktus ar lielāku funkcionalitāti un plašāku patērētāju akceptu; norāda uz šādu tehnoloģiju daudzveidīgo pielietojumu, proti, profilaksi, palīdzības sniegšanu, monitoringu, stimulēšanu un draudzīgas sabiedrības nodrošināšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī cilvēkiem, kas cieš no demences, kognitīviem traucējumiem vai atmiņas zudumiem;

10.  uzsver — lai gan CPS ir potenciāls uzlabot cilvēku ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku mobilitāti un iekļaušanos sabiedrībā, joprojām būs vajadzīgi aprūpētāji — cilvēki, un tie turpinās nodrošināt viņiem tik svarīgo sociālo mijiedarbību, kas tomēr nav pilnībā aizstājama; norāda, ka CPS tehnoloģijas vai roboti var tikai ievērojami palielināt cilvēku aprūpi un padarīt rehabilitācijas procesu mērķtiecīgāku, kā rezultātā medicīnas darbinieki un aprūpētāji var veltīt vairāk laika diagnosticēšanai un labākām ārstēšanas iespējām;

Medicīnas roboti

11.  norāda, ka robotu agrīnas formas un viedas CPS ierīces jau tiek izmantotas veselības aprūpē, piemēram, e–veselības ierīces un ķirurģiskie roboti, un ka tuvākajā nākotnē šī tehnoloģija turpinās attīstīties, kas varētu arī samazināt veselības aprūpes izmaksas, ļaujot medicīnas speciālistiem pārorientēties no ārstēšanas uz profilaksi un nodrošinot vairāk budžeta resursu labākām pielāgošanās iespējām pacientu dažādajām vajadzībām, veselības aprūpes speciālistu pastāvīgai apmācībai un pētniecībai;

12.  uzsver, ka, pastiprināti izmantojot CPS, varētu radīt veselīgāku sabiedrību, jo procedūras kļūtu mazāk invazīvas, kas savukārt saīsinātu atlabšanas periodu un ar veselības aprūpi saistītus darba kavējumus;

13.  konstatē, ka robotikas medicīniskās ierīces turpina attīstīties un visticamāk tiks biežāk izmantotas ķirurģiskās manipulācijās, paplašinot medicīnisko iespēju robežas;

14.  atzīst, ka ķirurģiskie roboti ir paredzēti, lai paplašinātu ķirurgu spējas, pārsniedzot parastas laparoskopijas robežas, un ka ķirurģisko robotu izstrādes pamatā ir vēlme pārvarēt šādus ierobežojumus un paplašināt ieguvumus no minimāli invazīvas ķirurģijas, precīzām kustībām un precizitātes kopumā;

15.  uzsver, ka CPS dod iespēju veikt teleķirurģiju, sniedzot daudzas priekšrocības, piemēram, roku kustības ar lielāku precizitāti, roku tkustību neprecizitātes novēršanu un palielināmā stikla efektu, kurus var uzreiz analizēt un novērtēt, veiklības uzlabošanu un tālvadības operācijas, kaut gan kā būtiska prasība ir jāparedz, ka ārsti apgūst prasmes un iegūst akreditāciju medicīniskās iejaukšanās veikšanai ar individuālām CPS ierīcēm;

16.  konstatē, ka iepriekšējos gados ir vērojamas būtiskas izmaiņas medicīniskās izglītības un apmācības nozarē; turklāt norāda — tā kā medicīniskā aprūpe ir kļuvusi aizvien sarežģītāka, vide akadēmiskajos veselības aprūpes centros dod iespēju uzlabot visaptverošu pieeju veselībai un pārdomāt to, kā piedāvāt medicīnisko izglītību un mūžizglītību, vienlaikus aizsargājot ārstu galveno kompetenci attiecībā uz robotiem saglabāt profesionālā eksperta statusu un autoritāti; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt augstus apmācības un specializācijas standartus ārstiem un vidējam medicīniskajam personālam, kas izmanto vai plāno izmantot jaunas robotikas tehnoloģijas, un sekmēt to ķirurgu brīvu pārvietošanos, kas gatavojas izmantot šādas tehnoloģijas, lai veiktu operācijas;

17.  aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt finanšu instrumentus pētniecības projektiem, kas robotikā ir paredzēti sociālajām un veselības ārkārtas situācijām;

18.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi ievērot robotu kontrolētas autonomijas principu, saskaņā ar kuru ārstēšanas sākotnējā plānošana un galīgā lēmuma pieņemšana par tās veikšanu vienmēr būs ķirurga — cilvēka kompetencē;

Klīniskā izvērtēšana un klīniskie pētījumi

19.  uzsver, ka medicīnas CPS būtu jāatbilst augstiem standartiem, kas noteikti attiecībā uz medicīnas iekārtām, nodrošinot to ar efektīvu pārbaužu un sertifikācijas procedūru starpniecību, kas pat projektēšanas posmā ļauj atbilstoši apmācītiem darbiniekiem novērtēt ierosinātās tehnoloģijas drošību un efektivitāti;

20.  uzsver, ka ir svarīgi nošķirt ķirurģiskos robotus no protēzēm un savukārt ektoskeleta hidrolīzes no robotiem — kompanjoniem, kuru uzdevums ir palīdzēt personām ar invaliditāti vai pārejošu darbnespēju; uzsver, ka ir svarīgi abus veidus pakļaut pārbaudēm saskaņā ar standartiem, kas ir tik precīzi un sīki izstrādāti, cik vien iespējams;

21.  atzinīgi vērtē politisko vienošanos attiecībā uz regulu par medicīniskām ierīcēm (2012/0266 (COD)), ko likumdevēji panāca 2016. gada jūnijā; aicina Komisiju nodrošināt, ka procedūras jaunu robotikas medicīnisko ierīču testēšanai ir drošas, jo īpaši gadījumos ar ierīcēm, ko implantē cilvēka ķermenī, pirms datuma, no kura šī regula ir piemērojama; turklāt norāda, ka pacientiem ir vajadzīga pilnīga pārredzamība attiecībā uz viņu pašu datiem, bet sabiedrībai — par neveiksmīgiem un veiksmīgiem izmēģinājumiem un ka pacientiem un sabiedrībai ir jānodrošina skaidrība par neveiksmīgiem izmēģinājumiem un CPS;

Ētika

22.  uzsver — lai gan tehnoloģiju attīstība palielinās eksponenciāli, sociālās sistēmas Savienībā nevar reaģēt tikpat ātri, un veselības aprūpes sistēmas reaģē vēl lēnāk; uzsver, ka šāda attīstība nopietni ietekmē civilizāciju, kādu mēs to pazīstam, un ka tāpēc tehnoloģiskā attīstība ir jāpapildina ar jauno tehnoloģiju ētisko un morālo seku novērtēšanu pirms to izstrādes un tās gaitā;

23.  saistībā ar ētikas standartiem uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, ka ar robotikas izstrādājumiem tiek respektētas indivīdu un sabiedrības pamattiesības, kas būtu jāaizsargā Savienības līmenī, nodrošinot visus nepieciešamos tehniskos pasākumus, kas garantētu šādu respektēšanu, sākot no konstruēšanas posma, saskaņā ar tā dēvēto privātuma integrētas aizsardzības pieeju;

24.  vērš uzmanību uz riskiem, kas saistīti ar iespēju, ka CPS, kas integrētas cilvēka ķermenī, var tikt nelikumīgi uzlauztas vai atslēgtas, vai to atmiņas izdzēstas, jo tas var apdraudēt cilvēku veselību un atsevišķos gadījumos pat cilvēku dzīvības, un tādēļ uzsver prioritāti, kas jāpiešķir šādu sistēmu aizsardzībai;

25.  konstatē pacientu ar īpašām vajadzībām neaizsargātību, tostarp bērnu, gados vecāku cilvēku un cilvēku ar invaliditāti, un uzsver, ka lietotāji var izveidot emocionālu saikni ar CPS un robotiem; uzsver ar iespējamo pieķeršanos saistītos ētiskos apsvērumus; mudina Komisiju sākt pārdomu procesu par to, kā nodrošināt, ka CPS nebūs negatīvas ietekmes uz neaizsargātu personu autonomiju un neatkarību;

26.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt palīgtehnoloģiju izstrādi, tostarp izmantojot atbildības shēmas, kas atšķiras no pašreiz piemērojamām, lai sekmētu, ka šādas tehnoloģijas izstrādātu un pārņemtu visi, kam tās nepieciešamas un saskaņā ar 4. pantu ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, kuras viena no pusēm ir Savienība;

27.  uzsver, ka aprūpē ir svarīgi saglabāt pacienta un ārsta attiecības, īpaši attiecībā uz medicīniskās diagnozes paziņošanu un ārstēšanu;

28.   norāda, ka CPS izvirza jautājumu par cilvēku uzlabošanu, kas ir definēta kā pastāvošo cilvēku dabisko prasmju uzlabošana vai jaunu prasmju nodošana, ļaujot cilvēkiem pārvarēt invaliditāti;

Ietekme uz vidi

29.  atzīst nepieciešamību mazināt robotu iespējamo ietekmi uz vides jeb ekoloģiskās pēdas nospiedumu, jo ir paredzams, ka CPS un robotu izmantošana palielinās kopējo enerģijas patēriņu un elektrisko un elektronisko atkritumu apmēru; uzsver nepieciešamību maksimāli palielināt potenciālu padarīt procesus efektīvākus attiecībā uz resursiem, palielināt energoefektivitāti, veicinot atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izmantošanu robotikā, sekmēt otrreizējo izejvielu izmantošanu un atkārtotu izmantošanu un samazināt atkritumu daudzumu; tādēļ mudina Komisiju iekļaut aprites ekonomikas principus Savienības politikā par robotiku;

30.  norāda arī, ka CPS izmantošanai būs pozitīva ietekme uz vidi, jo īpaši lauksaimniecības un pārtikas apgādes jomā, galvenokārt pateicoties samazinātiem iekārtu izmēriem un mēslošanas līdzekļu, enerģijas un ūdens patēriņa samazinājumam, kā arī precīzajai lauksaimniecībai;

31.  uzsver, ka CPS radīs energoapgādes un infrastruktūras sistēmas, kas spēj kontrolēt elektroenerģijas plūsmas no ražotāja līdz patērētājam, kā arī radīt enerģiju ražojošus patērētājus, kas gan ražo, gan patērē enerģiju; tādējādi radīsies iespēja lieliem ieguvumiem videi;

–  rezolūcijas priekšlikuma pielikumā iekļaut šādus ieteikumus:

Drošums

  Medicīnisko ierīču drošums ir priekšnoteikums to ieviešanai veselības aprūpes nozarē. Aprūpes un medicīnas robotu efektivitāti un drošumu būtu jāizvērtē, izmantojot specifiskas un ļoti detalizētas drošības garantijas un standarta sertifikācijas procedūras, īpašu uzmanību pievēršot to lietotājiem ar traucējumiem vai lietošanai ārkārtas situācijās; aicina Komisiju pieņemt sīki izstrādātas specifikācijas attiecībā uz robotikas medicīnas ierīcēm; īpaša uzmanība būtu jāpievērš CPS tīklu drošībai, lai novērstu tajās jebkādas uzlaušanas iespējas un sensitīvu personas datu zagšanu.

  To CPS drošība, kuras implantē cilvēka ķermenī, ir pamatprasība, jo bojājumu gadījumā tie var izraisīt nāvi, un šajā sakarībā ir svarīgi sniegt informāciju un nepārprotami regulēt atbildības jautājumus, tostarp to, kā īpašums ir šie implantētie CPS, kam ir tiesības uz tām un kurš var mainīt to implantēšanu, stingri aizliedzot eksperimentus ar cilvēkiem bez viņu piekrišanas.

Privātums

  Medicīnas CPS un robotu kā „elektroniskas pacienta veselības kartes” izmantošana izvirza jautājumus par tiesību aktiem par pacientu privātumu, profesionālo noslēpumu medicīnā un datu aizsardzību sabiedrības veselības jomā. Savienības datu aizsardzības noteikumi būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā to aprūpes un medicīnas robotu pieaugošo sarežģītību un savienojamību, kuri, iespējams, apstrādā ļoti konfidenciālu personas informāciju un veselības datus; tiem jāatbilst integrētā privātuma aizsardzības principam, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 2016/679 par datu aizsardzību. Rīcības kodeksi par profesionālo noslēpumu medicīnā būtu jāuzlabo attiecībā uz veselības datiem, kas glabājas CPS, kurām var piekļūt trešās personas;

  Apdrošināšanas sabiedrībām vai jebkuram citam pakalpojumu sniedzējam nebūtu jāļauj izmantot e–veselības datus, lai neieviestu diskrimināciju, nosakot cenas, jo tas būtu pretrunā pamattiesībām uz augstākajiem veselības aizsardzības standartiem.

Pētniecības ētikas komitejas

  Pētniecības ētikas komitejām būtu jāņem vērā ētikas jautājumi saistībā ar robotikas medicīnas ierīču un CPS izstrādi daudzās veselības aprūpes un palīdzības sniegšanas invalīdiem un vecākiem cilvēkiem jomās. Pienācīga uzmanība būtu jāvelta tādiem jautājumiem kā vienlīdzīga piekļuve profilaktiskai robotu sniegtai veselības aprūpei, priviliģētas pacienta un ārsta attiecības un pacientu ar īpašām vajadzībām (piemēram, invalīdu), bet ne tikai viņu (piemēram, bērnu, vientuļu cilvēku utt.) tieksme emocionāli pieķerties robotiem.

  Pētniecības ētikas komitejas un Komisija tiek mudinātas uzsākt apsvēršanu, lai izstrādātu rīcības kodeksu pētniekiem un konstruktoriem, kā arī medicīnas CPS lietotājiem, kura pamatā vajadzētu būt principiem, kas nostiprināti ES Pamattiesību hartā, (piemēram, cilvēka cieņa un cilvēktiesības, vienlīdzība, taisnīgums un objektivitāte, nediskriminēšana un stigmatizācijas novēršana, autonomija un individuālā atbildība, uz informāciju balstīta piekrišana, privātums un sociālā atbildība, kā arī gados vecāku cilvēku tiesības, invalīdu integrēšana, tiesības uz veselības aprūpi un tiesības uz patērētāju aizsardzību) un pastāvošajai ētikas praksei un kodeksiem.

  Jānorāda, ka robotika var radīt lielu neskaidrību attiecībā uz atbildības un saistību jautājumiem.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

13.10.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

61

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Angélique Delahaye, Stefan Eck, Bas Eickhout, Eleonora Evi, José Inácio Faria, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Josu Juaristi Abaunz, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Massimo Paolucci, Bolesław G. Piecha, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Dubravka Šuica, Tibor Szanyi, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Guillaume Balas, Paul Brannen, Nicola Caputo, Michel Dantin, Mark Demesmaeker, Luke Ming Flanagan, Elena Gentile, Martin Häusling, Krzysztof Hetman, Gesine Meissner, James Nicholson, Marijana Petir, Gabriele Preuß, Christel Schaldemose, Jasenko Selimovic, Mihai Ţurcanu

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nicola Danti, Anna Hedh


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejAS ATZINUMS ()

Juridiskajai komitejai

ar ieteikumiem Komisijai par Civiltiesību noteikumiem par robotiku

(2015/2103(INL))

Atzinumu sagatavoja: Kaja Kallas

(Iniciatīva – Reglamenta 46. pants)

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju:

–  rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā robotu un cilvēku vienības varētu būt par 85 %(1) produktīvākas nekā roboti vai cilvēki katrs pats par sevi; tā kā, uzlabojot cilvēku spējas, roboti samazinās cilvēku radīto kļūdu risku;

B.  tā kā Savienībai ir vadošā loma rūpnieciskās robotikas jomā, nodrošinot vairāk nekā 25 %(2) no piedāvājuma un izmantošanas tirgū, tiek lēsts, kas izaugsme šajā tirgū ik gadu sasniegs 8–9 %, tādējādi padarot nozari par rūpniecības stratēģijas prioritāti,

1.  uzskata, ka robotikai un mākslīgajam intelektam ir svarīga nozīme Eiropas ekonomikas produktivitātes un konkurētspējas uzlabošanā un ka tiem vidējā termiņā var būt daudz lielāka ietekme uz konkurētspēju tādās nerūpnieciskās nozarēs kā lauksaimniecība, transports, veselības aprūpe, drošība un sabiedriskie pakalpojumi; aicina Komisiju atbalstīt inovāciju sekmējošu politiku robotikā un attiecībā uz mākslīgo intelektu, veicinot tehnoloģiju integrēšanu vērtību ķēdēs, inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu izstrādi un laika, kas nepieciešams no inovācijas posma līdz ražošanai, saīsināšanu; prasa Komisijai izvērtēt nepieciešamību modernizēt tiesību aktus vai izstrādāt Eiropas vadlīnijas, lai nodrošinātu vienotu pieeju attiecībā uz robotiku un mākslīgo intelektu, kas ir būtiska uzņēmumu attīstībai Eiropā;

2  norāda, ka trešās valstis ir atzinušas, cik stratēģiski svarīga ir robotika, un apdraud Savienības vadošo lomu pasaules tirgū, piemēram, pārņemot Savienības ražotājus; aicina Komisiju izstrādāt rūpniecības stratēģiju, kas pievēršas stratēģiski nozīmīgu nozaru lomai, piemēram, robotikai, un norāda, kā Savienība var saglabāt darbvietas, izaugsmi, zinātību un vērtības ķēdes lielāko daļu;

3.  uzsver, ka inovācijai robotikā un mākslīgā intelekta jomā, kā arī to integrācijas tehnoloģijai ekonomikā un sabiedrībā nepieciešama digitāla infrastruktūra, kas nodrošina vispārēju savienojamību; aicina Komisiju izveidot sistēmu, kas atbilst savienojamības prasībām Savienības digitālajai nākotnei, un nodrošināt, ka pieeja platjoslas un 5G tīkliem pilnībā atbilst tīkla neitralitātes principam;

4.  pauž stingru pārliecību, ka sistēmu, ierīču un mākoņdatošanas pakalpojumu sadarbspēja, ko raksturotu jau sākotnēji integrēta drošības un privātuma aizsardzība, ir būtiska datu plūsmām reālajā laikā, kas ļautu robotiem un mākslīgajam intelektam kļūt elastīgākiem un autonomākiem; aicina Komisiju veicināt atvērtu vidi, sākot no atvērtiem standartiem un novatoriskiem licencēšanas modeļiem līdz atvērtām platformām un pārredzamībai nolūkā neradīt tehnoloģiskas barjeras īpašumtiesību sistēmās, kas ierobežo sadarbspēju; turklāt uzsver, ka ir jāgarantē augsta līmeņa drošība, drošums un to datu privātums, ko izmanto sakariem starp cilvēku un robotu un mākslīgo intelektu; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis iekļaut integrēta drošuma un privātuma principus tajās politikas jomās, kas saistītas ar robotiku un mākslīgo intelektu, un ES kiberdrošības stratēģijā un iekļaut robotiku un mākslīgo intelektu Komisijas izveidotas augsta līmeņa padomdevēju grupas diskusijās par kiberdrošību;

5.  norāda, ka datu pieejamība ir svarīgs faktors, kas veicina inovāciju, mašīnmācīšanās algoritmos; aicina Komisiju īstenot tālejošu satvaru un stratēģiju par atvērtu un brīvu datu apriti, īpaši ar „datu brīvas plūsmas” iniciatīvas starpniecību saskaņā ar tiesību aktiem datu aizsardzības jomā un intelektuālā īpašuma tiesību aktiem; uzsver, ka ar „datu brīvas plūsmas” iniciatīvā būtu jāprecizē tādi jautājumi par datu īpašumtiesībām un izmantojamību, kā arī piekļuvi tiem, kas ir svarīgi robotikas tehnoloģijas turpmākai attīstībai un izmantošanai;

6.  aicina Komisiju DFS vidusposma novērtēšanā palielināt atbalstu pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansētajai SPARC programmai, veikt prognožu pētījumus, veicināt atvērtu inovāciju kā stratēģisku mērķi un sadarbības vidi starp valstu un Eiropas iestādēm, pētniecības aprindām, standartizācijas struktūrām, kas piesaista talantus un privāto sektoru, starp pasaules mēroga uzņēmumiem, MVU un jaunizveidotiem uzņēmumiem, kuriem ir izšķiroša loma inovācijās un robotikas tehnoloģiju jaunu tirgu atvēršanā pasaules līmenī; uzsver, kāda loma šajā sakarībā var būt privātā un publiskā sektora partnerībām;

7.  uzsver, ka robotu tehnoloģijas izstrādē būtu jākoncentrējas uz cilvēku spēju papildināšanu, bet nevis uz to aizstāšanu; uzsver, ka robotikas un mākslīgā intelekta izaugsme automatizēs ievērojamu skaitu darbvietu, samazinot kaitīgu un bīstamu apstākļu iedarbību uz cilvēkiem un pārveidojot dzīves un darba pieredzi un tādējādi radot ilgtermiņa novērtējuma un pasākumu nepieciešamību, lai nodrošinātu, ka pienācīgi tiek risināti sociālie, vides, ētikas, atbildības un izglītības aspekti; uzskata, ka īpaši digitālās prasmes, tostarp programmēšana, ir jāiekļauj visās izglītības un apmācības programmās, sākot no pirmajiem skolas gadiem līdz mūžizglītībai;

8.  uzskata, ka medicīnas roboti turpina sniegt ieguldījumu augstas precizitātes ķirurģijā un veicot procedūras, kas pastāvīgi atkātojas; uzskata, ka tie var uzlabot rezultātus saistībā ar rehabilitāciju un nodrošināt ļoti efektīvu loģistikas atbalstu slimnīcām;

  –  rezolūcijas priekšlikuma pielikumā iekļaut šādus ieteikumus:

9.  uzskata, ka ikvienai turpmākai likumdošanas iniciatīvai, kas attiecas uz robotiku un mākslīgo intelektu, pēc apspriešanās ar attiecīgo ieinteresēto pušu plašu loku un balstoties uz nepārtrauktu dialogu, būtu jānodrošina juridiskā noteiktība, neierobežojot inovāciju šajā tehnoloģijas jomā, kas strauji attīstās;

10.  uzskata, ka kopā ar galalietotāju robotikas inženieriem, akadēmisko pasauli un citām ieinteresētajām pusēm Komisijai būtu jāizstrādā ētikas kodekss, kura mērķis ir noteikt vadlīnijas robotikas un mākslīgā intelekta izstrādes darbībai;

11.  uzskata, ka ieteikumos par licencēm būtu jārespektē līgumu slēgšanas brīvība un jāatstāj telpa inovatīviem licencēšanas režīmiem; brīdina neieviest jaunas intelektuālā īpašuma tiesības robotikas un mākslīgā intelekta jomā, kas varētu kavēt inovāciju un apmaiņu ar zināšanām;

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

13.10.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

54

1

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, David Borrelli, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jaromír Kohlíček, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Ernest Maragall, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Nadine Morano, Dan Nica, Carolina Punset, Herbert Reul, Paul Rübig, Algirdas Saudargas, Sergei Stanishev, Neoklis Sylikiotis, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michał Boni, Rosa D’Amato, Esther de Lange, Jens Geier, Benedek Jávor, Olle Ludvigsson, Vladimír Maňka, Marian-Jean Marinescu, Clare Moody, Maria Spyraki

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Salvatore Cicu, Albert Deß

(1)

Saskaņā ar MIT pētījumu par kopīgu pieredzi ar automobiļu ražotājiem BMW un Mercedes -Benz.

(2)

http://ec.europa.eu/programmes/horizon2020/en/h2020-section/robotics.


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejAS ATZINUMS (12.10.2016)

Juridiskajai komitejai

Civiltiesību noteikumi par robotiku

(2015/2103(INL))

Atzinumu sagatavoja: Dita Charanzová

(Iniciatīva – Reglamenta 46. pants)

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  whereas robotics is not new; whereas robotics can, and does, play a role in transforming our society for the better; whereas robotics and artificial intelligence can play an active part in the digitisation of the economy in many sectors, such as industry, healthcare, construction and transport, and lead to innovations, less exposure to hazardous work conditions, and new business models, and the Union must actively embrace developments in this area to advance the digital single market;

B.  whereas robots increasingly operate in close proximity to humans and, in particular, the market for robotic services is constantly expanding, allowing new benefits to be brought to society, without neglecting safety and liability issues;

C.  whereas, despite the undeniable advantages afforded by robotics, its implementation may entail a transformation of the labour market and a need to reflect on the future of education, employment, and social policies accordingly;

D.  whereas the sale and production of robots rose significantly between 2010 and 2014, with an increase of almost 30 % in 2014 alone, particularly in the electronics industry;

E.  whereas the digital transformation of European manufacturing industry, which accounts for 15 % of the GDP of the Union, could have a value-added potential of EUR 1,25 trillion in 2025(1), and the adoption of autonomous and robotic technologies could contribute to boosting European industrial output and result in a significant competitive advantage for Europe;

F.  whereas machine learning offers enormous economic and innovative benefits for society by vastly improving the ability to analyse data, while also raising challenges to ensure non-discrimination, due process, access to information and comprehensibility in decision-making processes;

G.  whereas developments in the field of medical applications, such as robotic prostheses and implants, make persons carrying them vitally reliant on the availability of maintenance, repairs, and enhancements;

H.  whereas data protection and respect for intellectual property must be taken into account in the development of all new technological and production prototypes;

I.  whereas many third countries have adopted suitable guidelines and legislation in the field of robotics, while a number of Member States have also begun to give the matter serious consideration;

1.  Stresses that a Union-level approach can facilitate development by avoiding fragmentation in the internal market and at the same time underlines the importance of the principle of mutual recognition in the cross-border use of robots and robotic systems; recalls that testing, certification and market approval should only be required in a single Member State;

2.  Stresses that this approach should be accompanied by effective market surveillance, as well as legal remedies and powers for the Member States to impose recalls and sanction infringements;

3.  Stresses the importance of measures to help small and medium-sized enterprises and start-ups in the robotics sector that create new market segments in this sector or make use of robots;

4.  Encourages the development of an ambitious European strategy for research and innovation in robotics in order to fully develop its potential for growth and jobs in Europe;

5.  While recognising that significant numbers of international standards, addressing issues such as interoperability and safety, already exist and are applied across the industry, believes that further harmonised standardisation for robotics and artificial intelligence is necessary and should be part of the Union’s standardisation priorities in order to foster innovation and to guarantee a high level of consumer protection; stresses that it is essential for common, safe and high-level standards to be developed in this future-oriented area;

6.  Calls on the Commission, in cooperation with European standardisation bodies, to continue to engage pro-actively with international standardisation bodies and to improve cooperation with international partners to work further on improving standards in this field; welcomes, in this respect, the setting up of special technical committees, such as ISO/TC 299 Robotics, dedicated exclusively to developing standards on robotics;

7.  Reiterates that the vast majority of standards are developed in response to an industry-identified need and encourages European and international standardisation bodies to continually review their own standards to ensure that they meet these needs;

8.  Considers that robots developed for both manufacturing and individual use should be subject to product safety and consumer protection rules ensuring, where appropriate, minimum safety standards and addressing the risk of accidents resulting from interaction with, or working in proximity to, humans; believes that ethical issues and issues of data protection, including third-party and personal data, civil liability, education and training and cybersecurity should be addressed in any policy on robotics;

9.  Highlights the importance of privacy and security by design in the development of robots and the importance of rules for testing robot responses for the purposes of consumer protection;

10.  Stresses that, wherever the use of robots is proposed, there is a need to focus on the dignity of the human being, especially in the field of health care;

11.  Points out that for the field of vital medical applications such as robotic prostheses, continuous, sustainable access to maintenance, enhancement and, in particular, software updates that fix malfunctions and vulnerabilities needs to be ensured;

12.  Considers that better account of the impact of robotisation needs to be taken in Member States' employment, education and social policies; asks the Commission to help seek a uniform regulatory framework and greater cooperation between the Member States; asks the Member States to put in place redesigned training frameworks to prevent a shortage of information and communications technology professionals;

13.  Recognises that robotics and artificial intelligence technologies are increasingly used in autonomous vehicles, such as autonomous cars and civilian drones; notes that some Member States are already enacting or considering legislation in this area in particular, which could result in a patchwork of national legislations hampering the development of autonomous vehicles; calls, therefore, for a single set of Union rules striking the right balance between the interests of users, businesses and other concerned parties, while avoiding overregulation in robotics and robotic systems;

14.  Calls for regulatory cooperation in order to amend certain international agreements, such as the Vienna Convention on Road Traffic of 8 November 1968 and the Hague Traffic Accident Convention of 4 May 1971;

15.  Believes that, in the case of autonomous vehicles, there may not necessarily be a need to alter the legal situation relating to insurance, as current practices and relationships between operators, manufacturers and insurers may adequately cope with the introduction of new technologies, as has been the case in the past;

16.  Underlines that the use of robotics in healthcare is already a growing market, especially in telerobotic surgical procedures, in which Europe leads; asks the Commission to ensure conditions to allow the increased use of such practices;

17.  Calls on the Commission to increase funding for interdisciplinary studies of the societal impacts of artificial intelligence and machine learning processes.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

11.10.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Catherine Bearder, Dita Charanzová, Carlos Coelho, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Daniel Dalton, Nicola Danti, Dennis de Jong, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Sergio Gutiérrez Prieto, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Liisa Jaakonsaari, Antonio López-Istúriz White, Marlene Mizzi, Eva Paunova, Jiří Pospíšil, Virginie Rozière, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Olga Sehnalová, Igor Šoltes, Ivan Štefanec, Catherine Stihler, Richard Sulík, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Mylène Troszczynski, Mihai Ţurcanu, Anneleen Van Bossuyt, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Birgit Collin-Langen, Morten Løkkegaard, Julia Reda, Marc Tarabella

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew

(1)

STOA, Ethical Aspects of Cyber-Physical Systems, Scientific Foresight Study (May 2016), Annex 1, p. 37.


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

12.1.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Mary Honeyball, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Julia Reda, Evelyn Regner, József Szájer, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Buda, Sergio Gaetano Cofferati, Angel Dzhambazki, Heidi Hautala, Constance Le Grip, Victor Negrescu

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eleonora Evi, Andrey Novakov

Juridisks paziņojums