Procedūra : 2016/0205(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0009/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0009/2017

Debates :

PV 15/02/2017 - 4
CRE 15/02/2017 - 4

Balsojumi :

PV 15/02/2017 - 7.1
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0030

IETEIKUMS     ***
PDF 651kWORD 66k
30.1.2017
PE 593.835v02-00 A8-0009/2017

par Padomes lēmuma projektu par to, lai noslēgtu Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses

(10975/2016 – C8-0438/2016 – 2016/0205(NLE))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja

Referents: Artis Pabriks

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Ārlietu komitejaS ATZINUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Padomes lēmuma projektu par to, lai noslēgtu Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses

(10975/2016 – C8-0438/2016 – 2016/0205(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (10975/2016),

–  ņemot vērā projektu Visaptveroša ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) noslēgšanai starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (10973/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu, 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 153. panta 2. punktu, 192. panta 1. punktu, 207. panta 4. punktu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C8-0438/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu un Ārlietu komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0009/2017),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Kanādas valdībai un parlamentiem.


PASKAIDROJUMS

ES un Kanādas sarunas par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp ES un Kanādu tika uzsāktas ES un Kanādas samitā, kas 2009. gada 6. maijā notika Prāgā, un tika pabeigtas ES un Kanādas samitā, kas 2014. gada 26. septembrī notika Otavā. Juridiskās pārskatīšanas laikā, kura notika 2016. gada 29. februārī, tika ieviestas arī tālākas izmaiņas, īpaši ieguldījumu nodaļā.

CETA ir pirmais brīvās tirdzniecības nolīgums, kuru ES ir noslēgusi ar citu ievērojamu un pieredzējušu ESAO tautsaimniecību. Tas ir arī vērienīgākais ES un Kanādas noslēgtais nolīgums. Ar CETA Eiropas uzņēmumi saņems vislabāko attieksmi, kādu Kanāda ir piedāvājusi kādam tirdzniecības partnerim, tādējādi nodrošinot ES uzņēmējiem līdzvērtīgus noteikumus Kanādas tirgū.

Kanāda ir spēcīga Eiropas Savienības tirdzniecības un investīciju partnere. Kanāda ir arī stratēģiska Eiropas Savienības partnere, ar kuru mums ir kopīga pagātne, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un interesēm. Kanāda ieņem 12. vietu starp ES nozīmīgākajiem tirdzniecības partneriem. ES ir Kanādas otrais svarīgākais importa tirdzniecības partneris (pēc ASV). Kanāda ir arī ceturtā lielākā investore Eiropas Savienībā. 2015. gadā ES importēja preces no Kanādas EUR 28,3 miljardu vērtībā, vienlaikus eksportējot preces EUR 35,2 miljardu vērtībā, un tiek sagaidīts, ka šis apjoms pieaugs par vairāk nekā 20 %, kad nolīgums tiks pilnībā īstenots.

Preču tirdzniecība No CETA pirmās dienas tiks atcelti gandrīz visi muitas nodokļi EUR 400 miljonu vērtībā precēm, kuru izcelsme ir ES. Tomēr pastāv daži ierobežojumi brīvai tirgus piekļuvei, tostarp attiecībā uz dažiem lauksaimniecības produktiem, sabiedriskajiem pakalpojumiem, audiovizuālajiem pakalpojumiem un transporta pakalpojumiem. Attiecībā uz dažiem lauksaimniecības produktiem, kuri tiek uzskatīti par jutīgiem, tiks piedāvātas kvotas (piemēram, piena produktiem), vai tie tiks izslēgti vispār.

Papildus tarifu samazināšanai, nolīgumā paredzēti citi pasākumi, kuriem būtu jāpalīdz samazināt izmaksas ražotājiem, piemēram, abpusēja tā saucamo „atbilstības novērtēšanas sertifikātu“ atzīšana plašam produktu klāstam, no elektroprecēm līdz rotaļlietām. Piemēram, ja ES uzņēmums vēlas eksportēt rotaļlietas, šim uzņēmumam būtu jāveic šī produkta pārbaude tikai vienreiz Eiropā, lai iegūtu sertifikātu, kurš ir derīgs Kanādai, līdz ar to ietaupot laiku un naudu.

Gaisa transporta pakalpojumi: CETA nodrošinās jaunu un labāku tirgus piekļuvi Eiropas pakalpojumu piegādātājiem tajās nozarēs, kurās ES uzņēmumi ir vadošie pasaulē, sākot no jūras pakalpojumiem, telesakariem un inženierzinātnēm līdz pakalpojumiem vides jomā un grāmatvedībai. Tas atvieglos pakalpojumu piegādātāju ceļojumus starp ES un Kanādu, lai sazinātos ar saviem klientiem. Ar CETA tiks arī izveidota sistēma, lai atvieglotu profesionālo kvalifikāciju, piemēram, arhitektu kvalifikāciju, atzīšanu.

Ar šo nolīgumu ES pirmo reizi piekrita atvērt tirgus piekļuvi pakalpojumu nozarē, pamatojoties uz negatīvu sarakstu, kas nozīmē to, ka visi pakalpojumu tirgi tiek liberalizēti, izņemot tos, kuri tiek skaidri izslēgti. Izņēmumi ir saistīti ar sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpi, izglītību un citiem sociālajiem pakalpojumiem, kā arī ar ūdensapgādi, audiovizuālajiem pakalpojumiem un dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem.

Publiskais iepirkums. Kanāda savus valsts iepirkuma konkursus ES uzņēmumiem ir atvērusi lielākā mērā nekā jebkuram citam tirdzniecības partnerim. ES uzņēmumi varēs izteikt piedāvājumu piegādāt preces un sniegt pakalpojumus ne tikai federālā līmenī, bet arī Kanādas provincēm un pašvaldībām — viņi būs pirmie ārvalstu uzņēmumi, kas varēs to darīt. Tiek lēsts, ka Kanādas provinču iepirkuma tirgus ir divreiz lielāks par tās federālo ekvivalentu. Kanāda ir piekritusi arī uzlabot pārredzamību, publicējot visus publiskās iepirkuma konkursus vienā un tajā pašā iepirkuma tīmekļa vietnē. Piekļuve informācijai ir viens no lielākajiem šķēršļiem, ar ko mazāki uzņēmumi sastopas starptautisko tirgu piekļuvē, tādēļ tam būs īpaša nozīmē attiecībā uz MVU Eiropā.

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

Labāka aizsardzība attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un augstākas vērtības specializētajiem produktiem, piemēram, Vācijas Beyerisches Bier vai Itālijas Mortadella Bologna ir svarīgas aktīvas ES intereses tirdzniecības sarunās. Šajā nolūkā Kanāda piekrita nodrošināt aizsardzību vairāk nekā 140 Eiropas pārtikas un dzērienu produktu ģeogrāfiskajām norādēm līmenī, kas atbilst tam, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienībā. Ar CETA tiks nodrošināts, ka Kanādā iespējams pārdot tikai īstus produktus, kuriem ir minētie nosaukumi. Šis ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts ir pievienots nolīguma 20.A pielikumā un vēlāk to drīkst papildināt ar citām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

Investīcijas CETA bija pirmais ekonomiskais ES nolīgums pēc Lisabonas līguma, kurā iekļauta pilntiesīga investīciju sadaļa, tostarp visi attiecīgie investīciju aizsardzības noteikumi. Pēc intensīvām sabiedriskām diskusijām un skaidras Eiropas Parlamenta nostājas pret ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas mehānismu (ISDS), Komisija 2015. gada septembrī nāca klajā ar jaunu pieeju investīciju aizsardzībai, kuru pilnībā pieņēma Kanādas valdība. Ar CETA tiks ieviesta šī jaunā investīciju tiesu sistēma un uzlaboti ieguldījumu aizsardzības noteikumi. Šis nolīgums garantē ES valdību tiesības izstrādāt noteikumus savu iedzīvotāju interesēs, vienlaikus joprojām stimulējot ārvalstu investorus un aizsargājot viņu ieguldījumus. Jaunā sistēma uzlabo arī ieguldījumu strīdu izšķiršanas godīgumu un pārredzamību. Tādā veidā tā ir svarīgs solis ceļā uz ES galveno mērķi — globālu investīciju tiesu.

Kopīgais interpretējošais instruments

Parakstīšanas laikā Kanāda un ES un tās dalībvalstis pieņēma kopīgo interpretējošo instrumentu. Šis interpretējošais instruments Vīnes Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 31. panta nozīmē sniedz paziņojumu par jautājumiem, par kuriem puses ir vienojušās vairākos CETA noteikumos, attiecībā uz kuriem ir notikušas publiskas debates un paustas bažas, un sniedz to interpretāciju, par ko panākta vienošanās. Starp tiem ir CETA ietekme uz valdību spēju īstenot regulatīvo funkciju sabiedrības interesēs, kā arī noteikumi par ieguldījumu aizsardzību un strīdu izšķiršanu, par ilgtspējīgu attīstību, darba tiesībām un vides aizsardzību. Šis instruments ir nolīguma neatņemama sastāvdaļa.

Secinājumi

Līdz šim Kanāda ir visattīstītākā tautsaimniecība, ar kuru Eiropas Savienība ir apspriedusi brīvās tirdzniecības nolīgumu. Galīgais nolīgums ir līdzsvarots un vispusīgs rezultāts, kuram ir nozīmīga ekonomiska vērtība Eiropas Savienībā un kas pilnībā atbilst sarunu pilnvaru un Eiropas Parlamenta pieņemtās rezolūcijas principiem (1). Nolīgums palīdzēs radīt tik ļoti nepieciešamo izaugsmi un darbvietas, vienlaikus pilnībā ievērojot Eiropas augstos standartus tādās jomās kā pārtikas nekaitīgums, vides aizsardzība un darba tiesības. Līgumā ir paredzēti daudzi jauninājumi un Kanāda līdz šim nav vienojusies ar citu tirdzniecības partneri par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai par kuģu un konkrētu jūras pakalpojumu tirgus piekļuvi. Vienlaikus rezultāts aizsargā arī īpašās ES jutīgās intereses, sevišķi lauksaimniecības vai sabiedrisko pakalpojumu nozarē.

Papildus ekonomiskajiem aspektiem, nolīgumam ir arī ģeogrāfiska nozīme, jo tas stiprinās attiecības starp ES un vienu no mūsu ciešākajiem sabiedrotajiem.

Tādēļ referents pārliecinoši iesaka sniegt piekrišanu šim nolīgumam.

(1)

Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcija.


Ārlietu komitejaS ATZINUMS (29.11.2016)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses

(10975/2016 – C8-0438/2016 – 2016/0205(NLE))

Atzinuma sagatavotājs: Charles Tannock

ĪSS PAMATOJUMS

ES un Kanādas visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) ievērojami stiprinās ES un Kanādas attiecības un tas ir svarīgs ES instruments globālās tirdzniecības standartu veidošanā 21. gadsimtā.

Gan Kanāda, gan ES apņēmīgi atbalsta demokrātiju, pamatbrīvības, cilvēktiesību aizsardzību, liberālu un atklātu tirdzniecību un daudzpusējas attiecības. Kanāda ir ES stratēģiskā partnere kopš 1996. gada un ir svarīga tās sabiedrotā starptautiskā līmenī. Kanāda un ES cieši kopā strādā pie pasaules mēroga jautājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām, cilvēktiesībām, energoapgādes drošības, konfliktu risināšanas un piespiedu migrācijas. Kanāda sniedz regulāru ieguldījumu ES KDAP civilajās un militārajās misijās un ir arī svarīga sabiedrotā NATO. CETA noslēgšana varētu būt spēcīgs signāls transatlantisko attiecību turpmākajam svarīgumam un dzīvotspējai laikā, kad abi reģioni aizvien vairāk raugās uz Āziju un citiem pasaules reģioniem.

CETA ir vismodernākais brīvās tirdzniecības līgums, par kuru ES jebkad ir vedusi sarunas. Tajā ir ilgtspējīgas attīstības, nodarbinātības un vides aizsardzības sadaļas, kurās iekļautas tālejošas saistības par vides aizsardzību un darba tiesībām. Nolīgumā ir iekļauti arī pasākumi, lai nodrošinātu uzņēmumu, apvienību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju un iedzīvotāju dalību sociālo un vides noteikumu un visa nolīguma kopumā īstenošanā. Turklāt CETA ir izraisījusi apvērsumu veidā, kā tiek izšķirti ieguldītāju un valsts strīdi. Veco strīdu izšķiršanas sistēmu nomainīs jauna, pastāvīga ieguldījumu tiesas sistēma, kurā tiesnešus izvirza Eiropas un Kanādas iestādes, un apelāciju mehānisms. CETA tādēļ būtu izšķiroša nozīme, lai panāktu godīgāku, taisnīgāku un uz noteikumiem balstītu globālu tirdzniecību. Laikā, kad jaunu varu parādīšanās uz globālās skatuves aizvien vairāk liek apšaubīt Rietumu spēju definēt globālos noteikumus un standartus, CETA noslēgšana stiprinātu ES kā pasaules līmeņa dalībnieces nozīmi.

CETA papildina stratēģiskas partnerības nolīgums (SPN), kura mērķis ir pastiprināt divpusējo sadarbību tādās jomās kā ārpolitika un drošības politika, terorisma apkarošana, cīņa pret organizēto noziedzību, ilgtspējīga attīstība, pētniecība un kultūra. Kopā šie divi nolīgumi ļaus ES un Kanādas attiecībām kļūt vēl stiprākām, sniedzot ieguvumus iedzīvotājiem abās Atlantijas okeāna pusēs. Ņemot vērā notiekošās tirdzniecības sarunas ar ASV un Meksiku, CETA ir pirmais solis ceļā uz plašāku Ziemeļatlantijas brīvās tirdzniecības zonu.

Ņemot vērā politiskos un ekonomiskos ieguvumus pēc veiksmīgas CETA noslēgšanas un šā nolīguma pozitīvo devumu globālās tirdzniecības noteikumos, atzinuma sagatavotājs iesaka, lai Ārlietu komiteja ierosina sniegt piekrišanu šim nolīgumam.

******

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ieteikt Parlamentam sniegt piekrišanu Padomes lēmuma projektam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Visaptveroša ekonomikas un tirdzniecības nolīguma noslēgšana starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses

Atsauces

10975/2016 – C8-0438/2016 – COM(2016)04432016/0205(NLE)

Atbildīgā komiteja

 

INTA

 

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

21.11.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Charles Tannock

8.9.2016

Izskatīšana komitejā

14.11.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

29.11.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

12

14

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Lars Adaktusson, Nikos Androulakis, Petras Auštrevičius, Amjad Bashir, Goffredo Maria Bettini, Elmar Brok, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Sandra Kalniete, Afzal Khan, Janusz Korwin-Mikke, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ilhan Kyuchyuk, Ryszard Antoni Legutko, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, Jean-Luc Mélenchon, Vincent Peillon, Alojz Peterle, Tonino Picula, Cristian Dan Preda, Sofia Sakorafa, Jacek Saryusz-Wolski, Alyn Smith, Jaromír Štětina, Charles Tannock, László Tőkés, Ivo Vajgl, Elena Valenciano, Hilde Vautmans

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Brando Benifei, Luis de Grandes Pascual, Mariya Gabriel, Ana Gomes, Takis Hadjigeorgiou, Marek Jurek, Antonio López-Istúriz White, Urmas Paet, Soraya Post, Igor Šoltes, Renate Sommer, Bodil Valero, Marie-Christine Vergiat, Janusz Zemke, Željana Zovko

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michel Reimon


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (8.12.2016)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par Padomes lēmuma projektu par to, lai noslēgtu Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses

(10975/2016 – C8-0438/2016 – 2016/0205(NLE))

Atzinuma sagatavotājs: Georgi Pirinski

ĪSS PAMATOJUMS

CETA noteicošajam galarezultātam ir jābūt pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanai, līdzsvarotam atalgojuma pieaugumam un lielākām uzņēmējdarbības iespējām. Tomēr attiecībā uz pienācīgu darbvietu radīšanu empīriski pierādījumi, kas pamatojas uz reālās pasaules modeļiem, norāda uz labākajā gadījumā maznozīmīgu kopēju ES nodarbinātības pieaugumu, kas nepārsniegs 0,018 % 6–10 īstenošanas gadu laikā. Turklāt nesenie pētījumi, kuros tiek izmantoti šādi modeļi, ir paredzējuši, ka visā ES faktiski pazudīs 204 000 darbvietu, tostarp Francijā — 45 000 darbvietu, Itālijā — 42 000 un Vācijā — 19 000. Turklāt 2011. gada ilgtspējas ietekmes novērtējums parāda nozīmīgas pārbīdes nozaru robežās, kuras galu galā veicinās ilgtermiņa bezdarbu.

Saistībā ar atalgojumu pierādījumi liecina, ka šis nolīgums palielinās nekvalificēto un kvalificēto darbinieku ienākumu atšķirības, tādā veidā palielinot nevienlīdzību un sociālo spriedzi. Tāpat tiek sagaidītas vērā ņemamas pārdales sekas saistībā ar nacionālajiem ieņēmumiem, kas ES sasniegs 0,66 % palielinājumu kapitāla īpašnieku labā, līdz ar to vēl vairāk padziļinot sociālās nobīdes.

Nolīgumā nav nevienas sadaļas, kurā būtu iekļauti konkrēti pasākumi MVU atbalstam. Pašlaik ES pastāv 20,9 miljoni MVU (93 % no tiem nodarbina mazāk nekā 10 darbinieku), taču tikai 619 000 MVU eksportē ārpus ES. CETA liberalizētajā vidē šie MVU pilnā mērā saskarsies ar lielu Ziemeļamerikas transnacionālo korporāciju radīto konkurenci, tādā veidā tiekot apdraudētiem 90 miljoniem darbvietu (67 % no kopējās nodarbinātības), kuras šie MVU nodrošina.

Neraugoties uz to, ka CETA ir iekļauta īpaša sadaļa par tirdzniecību un nodarbinātību, pastāv skaidra atšķirība starp aizsardzības līmeni, kas paredzēts investoriem, un to, kas paredzēts darbaspēka interešu un tiesību nodrošināšanai. Privileģētais statuss, kas investoriem piešķirts ieguldījumu tiesu sistēmā (ICS), skaudri atšķiras no konsultāciju mehānisma, kas paredzēts darbaspēka interešu un tiesību nodrošināšanai.

Turklāt Kanāda līdz šim nav ratificējusi SDO Konvenciju par tiesībām apvienoties organizācijās un slēgt koplīgumus un nav izveidojusi sankciju sistēmu darba un sociālo tiesību un noteikumu pārkāpumu gadījumiem.

Ir pierādīts, ka sekmējot ziemeļu–ziemeļu valstu tirdzniecību, tirdzniecība aizvirzās projām no jaunattīstības valstīm, šajā gadījumā galvenokārt no Āfrikas valstīm. Tam ir ļoti nelabvēlīga ietekme, ņemot vērā nepieciešamību sekmēt to, lai tiktu sasniegti ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), kas noteikti 2030. gadam, jo tikai tādā veidā ir iespējams pārvarēt aizvien dziļāko nevienlīdzību starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm, kā arī stāties pretī migrācijas spiedienam, kurš strauji palielinās.

Joprojām pastāv nopietnas bažas par spēkā esošo ES tiesību aktu saderību ar ICS klauzulu, kā arī ar pagaidu piemērošanas principu.

Tāpēc atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir spiests aicināt Starptautiskās tirdzniecības komiteju atteikties sniegt piekrišanu šā nolīguma slēgšanai.

******

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ieteikt Parlamentam nesniegt piekrišanu priekšlikumam Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Visaptveroša ekonomikas un tirdzniecības nolīguma noslēgšana starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses

Atsauces

10975/2016 – C8-0438/2016 – COM(2016)04432016/0205(NLE)

Atbildīgā komiteja

 

INTA

 

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

24.11.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Georgi Pirinski

9.11.2016

Izskatīšana komitejā

29.11.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

8.12.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

24

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea, Brando Benifei, Mara Bizzotto, Vilija Blinkevičiūtė, Enrique Calvet Chambon, David Casa, Ole Christensen, Martina Dlabajová, Czesław Hoc, Agnes Jongerius, Rina Ronja Kari, Jan Keller, Ádám Kósa, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jean Lambert, Patrick Le Hyaric, Jeroen Lenaers, Verónica Lope Fontagné, Javi López, Thomas Mann, Dominique Martin, Anthea McIntyre, João Pimenta Lopes, Georgi Pirinski, Marek Plura, Sofia Ribeiro, Maria João Rodrigues, Claude Rolin, Anne Sander, Sven Schulze, Romana Tomc, Yana Toom, Ulrike Trebesius, Marita Ulvskog, Renate Weber, Jana Žitňanská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Maria Arena, Georges Bach, Deirdre Clune, Karima Delli, Tania González Peñas, Edouard Martin, Evelyn Regner, Joachim Schuster, Monika Vana, Tom Vandenkendelaere, Flavio Zanonato, Gabriele Zimmer

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Hannu Takkula


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (13.1.2017)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses

(10975/2016 – C8-0438/2016 – 2016/0205(NLE))

Atzinuma sagatavotājs: Bart Staes

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ieteikt Parlamentam sniegt piekrišanu priekšlikumam Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Visaptveroša ekonomikas un tirdzniecības nolīguma noslēgšana starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses

Atsauces

10975/2016 – C8-0438/2016 – COM(2016)04432016/0205(NLE)

Atbildīgā komiteja

 

INTA

 

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

24.11.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Bart Staes

10.11.2016

Pieņemšanas datums

12.1.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

24

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Angélique Delahaye, Jørn Dohrmann, Ian Duncan, Stefan Eck, Bas Eickhout, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Kateřina Konečná, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Valentinas Mazuronis, Miroslav Mikolášik, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Annie Schreijer-Pierik, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ivica Tolić, Nils Torvalds, Tiemo Wölken, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Guillaume Balas, Nicola Caputo, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Anne-Marie Mineur, Gabriele Preuß, Jasenko Selimovic, Bart Staes, Tibor Szanyi, Mihai Ţurcanu, Tom Vandenkendelaere

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Paul Brannen, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Jussi Halla-aho, Heidi Hautala, Anja Hazekamp, Sajjad Karim, Sorin Moisă, Evelyn Regner, Jana Žitňanská


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Visaptveroša ekonomikas un tirdzniecības nolīguma noslēgšana starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses

Atsauces

10975/2016 – C8-0438/2016 – COM(2016)04432016/0205(NLE)

Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums

31.10.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

21.11.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFET

21.11.2016

EMPL

24.11.2016

ENVI

24.11.2016

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Artis Pabriks

13.7.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

31.8.2016

12.10.2016

10.11.2016

29.11.2016

 

23.1.2017

 

 

 

Pieņemšanas datums

24.1.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

15

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Maria Arena, Tiziana Beghin, David Borrelli, David Campbell Bannerman, Salvatore Cicu, Marielle de Sarnez, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Eleonora Forenza, Karoline Graswander-Hainz, Heidi Hautala, Yannick Jadot, Bernd Lange, David Martin, Emmanuel Maurel, Emma McClarkin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Franz Obermayr, Artis Pabriks, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Matteo Salvini, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty, Adam Szejnfeld, Hannu Takkula, Iuliu Winkler, Jan Zahradil

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Eric Andrieu, Bendt Bendtsen, Edouard Ferrand, Seán Kelly, Ramon Tremosa i Balcells

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea

Iesniegšanas datums

30.1.2017


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25

+

ALDE

Marietje Schaake, Hannu Takkula, Ramon Tremosa i Balcells

ECR

David Campbell Bannerman, Emma McClarkin, Joachim Starbatty, Jan Zahradil

ENF

Franz Obermayr

PPE

Laima Liucija Andrikienė, Bendt Bendtsen, Salvatore Cicu, Santiago Fisas Ayxelà, Christofer Fjellner, Seán Kelly, Artis Pabriks, Franck Proust, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Tokia Saïfi, Adam Szejnfeld, Iuliu Winkler

S&D

Bernd Lange, David Martin, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández

15

EFDD

Laura Agea, Tiziana Beghin, David Borrelli

ENF

Edouard Ferrand, Matteo Salvini

GUE/NGL

Eleonora Forenza, Anne-Marie Mineur, Helmut Scholz

S&D

Eric Andrieu, Maria Arena, Karoline Graswander-Hainz, Emmanuel Maurel, Joachim Schuster

VERTS/ALE

Heidi Hautala, Yannick Jadot

1

0

ALDE

Marielle de Sarnez

BALSOJUMU LABOJUMI UN NODOMI BALSOT

Franz Obermayr

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums