Procedūra : 2016/0077(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0010/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0010/2017

Debates :

Balsojumi :

PV 14/02/2017 - 8.1
CRE 14/02/2017 - 8.1

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0019

IETEIKUMS     ***
PDF 620kWORD 56k
30.1.2017
PE 582.199v02-00 A8-0010/2017

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kuka Salu valdību un tā īstenošanas protokolu

(07592/2016 – C8-0431/2016 – 2016/0077(NLE))

Zivsaimniecības komiteja

Referents: João Ferreira

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 ĪSS PAMATOJUMS
 Attīstības komitejaS ATZINUMS
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kuka Salu valdību un tā īstenošanas protokolu

(07592/2016 – C8-0431/2016 – 2016/0077(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (07592/2016),

–  ņemot vērā projektu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību un Kuka Salu valdību un tā īstenošanas protokolam (07594/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu, kā arī 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta v) apakšpunktu un 7. punktu (C8-0431/2016),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. februāra(1) nenormatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu, un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu, kā arī Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A8-0010/2017),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Kuka Salu valdībai un parlamentam.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0000.


ĪSS PAMATOJUMS

Kuka Salas veido divās grupās sadalīts 15 Klusā okeāna salu arhipelāgs, kurā mīt aptuveni 15 000 iedzīvotāju (2011. gada dati). Tām ir īpašas attiecības ar Jaunzēlandi, jo tās izmanto Jaunzēlandes valūtu un Kuka Salu iedzīvotājiem ir tiesības uz Jaunzēlandes pilsonību. Zivsaimniecības nozare veido 3 % no Kuka Salu IKP, un šis rādītājs 2007.–2011. gada laikposmā palika nemainīgs, savukārt IKP pieauga par aptuveni 34 %, tādējādi tā nozīme kopējā vietējā tautsaimniecībā ir samazinājusies. Zivsaimniecības produktu eksports 2011. gadā bija EUR 1,35 miljoni.

Vietējās flotes tunzivju (galvenokārt dzeltenspuru tunzivis) nozveja 2007.–2010. gadā bija mazāka par 3000 tonnām. Zem Kuka Salu karoga zvejo 19 kuģi zvejai ar āķu jedām, savukārt pārējā flote veic nerūpniecisko zveju. 2011. gadā nozvejas apjoms pieauga līdz 3984 tonnām un palielinājās dzeltenspuru tunzivju un lielacu tunzivju nozveja. Lielākā daļa vietējās tunzivju nozvejas netiek izkrauta Kuka Salās (Rarotongas salas Avatiu ostā katru gadu tiek izkrautas tikai 250 tonnas nozvejas, kas paredzēta vietējam patēriņam un eksportam uz Jaunzēlandi un Japānu).

Kuka Salu ekskluzīvā ekonomikas zona (EEZ), kas robežojas ar Kiribati, Tokelau, Francijas Polinēziju, ASV Samoa, Niue un starptautisko ūdeņu teritorijām, sniedzas 1,98 miljonu kvadrātkilometru platībā, kas palielina zivsaimniecības nozares ekonomisko potenciālu, tomēr arī rada problēmas saistībā ar uzraudzību un kontroli, jo nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja ir grūti pārvarama problēma, ņemot vērā plašo teritoriju un izkliedētos resursus.

Kuka Salas tradicionāli ir ļāvušas citu valstu kuģiem piekļūt tās EEZ. Tomēr šādiem nolīgumiem ir bijis tīri komerciāls un privāts raksturs, kas ir traucējis padziļināt tādas attiecības, kas pamatojas uz resursu ilgtspējas kritērijiem, un būtiski ietekmējis dažas tunzivju sugas un piekrastes kopienas.

Ārvalstu kuģu 2011. gadā veiktā nozveja Kuka Salu EEZ: ASV seineri (vienīgā seineru flote Kuka Salās): 1516 tonnas, tomēr uzskatāms, ka 2012. gadā nozveja ir palielinājusies līdz vairāk nekā 12 000 tonnām (dati šobrīd nav pieejami), kas ir sekas tam, ka El Niño vētras dēļ bija pārvietojusies svītraino tunzivju biomasa, kā arī tāpēc, ka ASV Samoa tika no jauna atvērta konservu fabrika, kas reģionā sniedza jaunas ekonomiskās iespējas. Nozveja, ko veica kuģi zvejai ar āķu jedām, 2011. gadā palielinājās līdz 6696 tonnām. Atļaujas zvejai ar āķu jedām (31) lielākoties ir izsniegtas Ķīnas (16) un Vanuatu (9) kuģiem. No vietējās bāzes valsts kuģiem zvejai ar āķu jedām iekasētā ikgadējā atļaujas maksa 2012. gadā bija mazāka par EUR 5000, savukārt attiecībā uz ārvalstu kuģiem šis apjoms svārstījās starp EUR 25 718 kuģiem, kuru garums ir mazāks par 40 metriem, un EUR 48 222 kuģiem, kuru garums pārsniedz 40 metrus. ASV šajā reģionā ir saņēmusi 39 zvejas atļaujas, kas piešķirtas seineriem, tomēr 2012. gadā Kuka Salu ūdeņos tika izmantotas tikai 16 zvejas atļaujas, sniedzot kopējo finansiālo ieguldījumu (piekļuves maksa un attīstības palīdzība) USD 7875 (EUR 6406) dienā.

Šobrīd nav neviena ES kuģa, kas zvejotu Kuka Salu ūdeņos. Eiropas floti šajā reģionā veido seineri. Tā kā ES kuģi zvejai ar āķu jedām tradicionāli zvejo siltākos ūdeņos uz dienvidiem no Kuka Salām un tā kā, ņemot vērā Kuka Salu Haizivju saglabāšanas reglamenta noteikumus, ex ante novērtējumā netika konstatēta ES kuģu zvejai ar āķu jedām interese nākotnē zvejot Kuka Salu EEZ.

Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma noslēgšana paredz stratēģiskas ES un Kuka Salu attiecības, nodrošinot kuģiem ar ES dalībvalstu karogu zvejas iespējas, teorētiski pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ievērojot Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas (WCPFC) pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, attiecīgā gadījumā nepārsniedzot pieejamo pārpalikumu. Lēmums šim nolūkam pieņemt nolīgumu pamatojas uz jau minēto ex ante novērtējumu, kuru 2013. gada jūnijā veica ārējie eksperti, kas secināja, ka ilgtermiņā labākais risinājums būtu nevis tieša vienošanās starp kuģiem un Kuka Salu iestādēm, bet gan protokola pieņemšana, kas sniegtu labumu attiecībā uz jūras resursu ilgtspēju, darba ņēmēju tiesību ievērošanu un abu pušu zivsaimniecības attīstību.

Protokolā ir paredzētas zvejas iespējas 4 tunzivju seineriem. Ņemot vērā ar Klusā okeāna austrumu un centrālās daļas valstīm (Kiribati, Zālamana salas) noslēgto nolīgumu noilgumu, šī protokola noslēgšana ļautu šajā reģionā saglabāt ES dalībvalstu floti un izveidot zvejas iespēju tīklu, kas ilgtermiņā sniegtu labvēlīgu ietekmi.

Nolīgumā paredzētais ikgadējais finansiālais ieguldījums ir EUR 735 000 pirmajā un otrajā gadā un EUR 700 000 trešajā un ceturtajā gadā, un tas pamatojas uz:

a) atsauces daudzumu 7000 tonnu apmērā, par kuru noteiktā summa, kas saistīta ar piekļuvi, ir EUR 385 000 pirmajā un otrajā gadā un EUR 350 000 trešajā un ceturtajā gadā, un

b) atbalstu Kuka Salu zivsaimniecības nozares politikas izstrādei – EUR 350 000 pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā gadā. Šis atbalsts ir saskaņā ar valsts zivsaimniecības politikas mērķiem un jo īpaši ar Kuka Salu vajadzībām, kas saistītas ar zinātnisko pētniecību, nerūpniecisko zveju, kā arī ar uzraudzību, kontroli un pārraudzību un cīņu pret nelegālo zveju.

Šajā jautājumā referents vēlētos uzsvērt, ka ieguldījumi, kas ir paredzēti, lai atbalstītu Kuka Salu zivsaimniecības nozares politikas izstrādi, veido 47,6 %–50 % no kopējā maksājuma apjoma, kas procentuāli ir ievērojams ieguldījums. Atbalsts nozares attīstībai ir patiess ieguldījums partnervalsts ilgtspējā, jo tas palīdz uzlabot tās tehniskās autonomijas spējas, nostiprināt attīstības stratēģiju un nodrošināt tās suverenitāti; tas krasi atšķiras no neokoloniālās attieksmes “samaksāt un paņemt”, līdz izsīkumam ekspluatējot resursus un kopienas, kas bieži vien ir raksturīga ar trešām valstīm noslēgtos nolīgumos īstenotajai reālajai partnerībai.

Komisijai, izvērtējot protokola piemērošanu, būtu pastāvīgi jāpievērš uzmanība tam, ka Kuka Salām ir konkrēta stratēģiskā politika: palielināt Kuka Salu jūras resursu un tās ūdeņos veikto zvejas darbību novērošanas, kontroles un uzraudzības spējas ar īpašu uzsvaru uz NNN zvejas apkarošanu, uzlabot pieejamos zinātniskos atzinumus par Kuka Salu vietējo jūras ekosistēmu un zvejas resursu stāvokli, attīstīt vietējo nerūpniecisko zveju un no tās atkarīgās kopienas, palielinot ieguldījumu vietējā tautsaimniecībā, veicinot lielāku drošību uz kuģiem un augstāku atalgojumu zvejniekiem un atbalstot vietējo nozvejas apstrādes un tirdzniecības infrastruktūru izveidi gan vietējā tirgus vajadzībām, gan eksportam.

Referents iesaka sniegt piekrišanu šā protokola noslēgšanai, jo tas sniedz labumu gan Kuka Salām, gan ES flotei, kas zvejo minētās valsts ūdeņos.

Tomēr referents uzskata, ka būtu detalizētāk jānovērtē un jāizanalizē attiecīgais nolīgums un turpmākā attīstība. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta lomu un kompetences šajā jomā, referents uzskata, ka būtu vēlams un nepieciešams par šo nolīgumu pieņemt nenormatīvu rezolūciju, kurā norādīt apsvērumus un ieteikumus, kas Eiropas Komisijai būtu jāņem vērā šā protokola piemērošanas laikposmā un attiecībā uz iespējamu turpmāku protokolu noslēgšanu.

Referents vēlas norādīt dažus aspektus, kuriem būtu jāpiešķir īpaša uzmanība:

  – nolīgums būtu vienmēr jānoslēdz, ņemot vērā savstarpēju labumu abām pusēm, līdzvērtīgu prioritāti piešķirot zvejas iespēju nodrošināšanai ES zvejas kuģiem Kuka Salu zvejas zonā, kā arī ES un Kuka Salu sadarbības veicināšanai, ņemot vērā ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Kuka Salu zvejas zonā, kā arī saistītās nozares un darbības, un ņemot vērā Kuka salu stratēģiskās attīstības politiku, palielinot šīs valsts dabas resursu izmantošanas sniegto pievienoto vērtību;

– būtu jāveicina sinerģija starp zivsaimniecības nolīgumā sniegto nozares atbalstu un pieejamajiem attīstības un sadarbības atbalsta instrumentiem, kurus var piemērot šajā reģionā, tādējādi sekmējot suverēnu attīstību;

– uzskata, ka ir jāuzlabo par nozveju un kopumā par zvejas resursu stāvokli pieejamās informācijas daudzums un uzticamība, sekmējot tādas apvienotas zinātniskās komitejas izveidi, kurās varētu piedalīties nozari pārstāvošās asociācijas;

– uzskata, ka visos politikas izstrādes un novērtēšanas procesos būtu pēc iespējas vairāk jāiesaista ieinteresētās personas, tostarp piekrastes kopienas;

– iespējama zivju cenu palielināšanās un līdz ar to reģiona piekļuves maksas palielināšanās nozīmē, ka ES nevarēs vienoties par tādām ES kuģu piekļuves maksām, kādas pirms tam ir izmantotas šajā reģionā.

Visbeidzot referents uzsver, ka Parlaments ir nekavējoties un pilnīgi jāinformē visos ar protokolu vai tā atjaunošanu saistītās procedūras posmos. Ierosina, ka katru gadu būtu jāsniedz ziņojums Parlamentam un Padomei par protokola 3. pantā minētās daudzgadu nozares programmas izpildes rezultātiem.


Attīstības komitejaS ATZINUMS (1.9.2016)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kuka Salu valdību un tā īstenošanas protokolu

(COM(2016)0146 – C8-0000/2016 – 2016/0077(NLE))

Atzinuma sagatavotājs: Maurice Ponga

ĪSS PAMATOJUMS

Kuka salu arhipelāgs atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā un šajā arhipelāgā ir deviņas salas un aptuveni 18 000 iedzīvotāju. Kuka salas ir klasificētas kā "valsts ar vidēji augstiem ienākumiem", kuru IKP 2014. gadā bija aptuveni EUR 12 000 un kuru ekonomika tomēr ir neaizsargāta pret ārējiem šokiem un nestabila ārējo tirgu attālinātības, zema iedzīvotāju skaita, ierobežotu dabas resursu un zema līmeņa infrastruktūras dēļ. Tūrisma nozare aptver 60 % no IKP, savukārt zivsaimniecības nozare —tikai 2 %.

Šis zivsaimniecības nolīgums, kuru parafēja 2015. gada 21. oktobrī, ir pirmais nolīgums attiecībām starp Kuka salām un ES. Tā mērķis ir veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku, kuras pamatā ir jūras resursu ilgtspējīga izmantošana.

Nolīgums ir noslēgts uz astoņu gadu termiņu, savukārt tā īstenošanas protokols — uz četru gadu termiņu, kuru var pagarināt. Tas paredz piekļuvi četriem Eiropas kuģiem, kuri zvejo tunzivis ar riņķvadu. Atsauces daudzums ir 7000 tonnu gadā attiecībā uz tālu migrējošām sugām.

Ikgadējā ES finansiālā ieguldījuma sadalījums ir šāds: EUR 735 000 pirmajos divos protokola piemērošanas gados un EUR 700 000 turpmākajos divos gados. Ir piešķirts ikgadējs finansējums EUR 350 000 apmērā, lai atbalstītu Kuka salu zivsaimniecības nozares politikas attīstību. ES ikgadējo iemaksu papildina Eiropas kuģu īpašnieku maksājumi par piekļuves tiesībām.

Referents vēlas uzsvērt to, cik nozīmīgs ir šis nolīgums Kuka salām piešķirto summu ziņā. Nozares gada budžets pārsniedz 11. EAF paredzētos EUR 200 000 septiņu gadu laikā. Turklāt šis nolīgums ļaus Eiropas Savienībai Klusā okeāna reģionā veicināt atbildīgas un ilgtspējīgas zvejas principus.

Referents uzskata, ka nolīgums un tā protokols atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti jaunajā KZP, jo īpaši attiecībā uz resursu saglabāšanu, atbildīgu un ilgtspējīgu zveju, cīņu pret NNN zveju, kā arī cilvēktiesību, demokrātijas principu, tiesiskuma un pārredzamības ievērošanu. Šo iemeslu dēļ referents ierosina apstiprināt šo nolīgumu un tā protokolu.

******

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ieteikt sniegt piekrišanu piekrišanu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kuka Salu valdību un tā īstenošanas protokolu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp ES un Kuka Salu valdību

Atsauces

COM(2016)01462016/0077(NLE)

Atbildīgās komiteja

 

PECH

 

 

 

 

Atzinuma sagatavotājs

       Iecelšanas datums

Maurice Ponga

3.5.2016

Izskatīšana komitejā

11.7.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

31.8.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Louis Aliot, Beatriz Becerra Basterrechea, Ignazio Corrao, Manuel dos Santos, Doru-Claudian Frunzulică, Nathan Gill, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Stelios Kouloglou, Arne Lietz, Linda McAvan, Norbert Neuser, Cristian Dan Preda, Lola Sánchez Caldentey, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Rainer Wieland, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Brian Hayes

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Liliana Rodrigues


Budžeta komitejaS ATZINUMS (11.10.2016)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kuka Salu valdību un tā īstenošanas protokolu

(COM(2016)0146 – C8-0000/2016 – 2016/0077(NLE))

Atzinuma sagatavotājs: Indrek Tarand

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Komisija, pamatodamās uz attiecīgajām sarunu norādēm, risināja sarunas ar Kuka Salu valdību par to, lai Eiropas Savienība un Kuka Salas noslēgtu jaunu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un tā īstenošanas protokolu.

Šo sarunu rezultātā 2015. gada 21. oktobrī ir ticis parafēts jauns nolīgums un protokols. Tie aptver attiecīgi astoņu un četru gadu periodu, kas sākas no to provizoriskās piemērošanas dienas, t. i., no parakstīšanas dienas.

Jaunais nolīgums nodrošinās satvaru, kurā ņemtas vērā reformētās kopējās zivsaimniecības politikas prioritātes un tās ārējā dimensija, ar mērķi izveidot stratēģisku partnerību starp Eiropas Savienību un Kuka Salām.

Jaunā protokola galvenais mērķis ir, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ievērojot Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas (WCPFC) pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, nodrošināt Savienības kuģiem zvejas iespējas Kuka Salu zvejas zonā, attiecīgā gadījumā nepārsniedzot pieejamo pārpalikumu.

Mērķis ir arī veidot Eiropas Savienības un Kuka Salu sadarbību tā, lai atbilstoši abu pušu interesēm veicinātu zivsaimniecības politikas ilgtspējību un zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Kuka Salu zvejas zonā.

Finansiālā ieguldījuma kopsumma ir EUR 2 870 000 visā šā protokola darbības laikā. Šo finansiālā ieguldījuma kopsummu veido divi atsevišķi elementi:

•  ikgadēja summa par piekļuvi Kuka Salu zvejas apgabaliem EUR 385 000 apmērā pirmajā un otrajā gadā un EUR 350 000 apmērā trešajā un ceturtajā gadā — par atsauces daudzumu 7000 tonnu gadā, un

•  īpaša ikgadēja summa EUR 350 000 apmērā, kas paredzēta Kuka Salu zivsaimniecības nozares politikas atbalstam un īstenošanai.

******

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteja ieteikt sniegt piekrišanu priekšlikumam Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kuka Salu valdību un tā īstenošanas protokolu.

Budžeta komiteja ierosina Zivsaimniecības komitejai pieņemt pavadošu nenormatīvu rezolūciju, kurā būtu šādi panti:

•  aicina Komisiju pirms protokola termiņa beigām vai pirms sarunu sākšanas par tā iespējamu aizstāšanu iesniegt Parlamentam un Padomei protokola ex post novērtējumu, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp ES un Kuka Salu valdību

Atsauces

COM(2016)01462016/0077(NLE)

Atbildīgā komiteja

 

PECH

 

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Indrek Tarand

26.5.2016

Izskatīšana komitejā

31.8.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

11.10.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

3

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jonathan Arnott, Jean Arthuis, Richard Ashworth, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Jean-Paul Denanot, Gérard Deprez, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Esteban González Pons, Ingeborg Gräßle, Iris Hoffmann, Monika Hohlmeier, Bernd Kölmel, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Ernest Maragall, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Urmas Paet, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Daniele Viotti, Auke Zijlstra

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Afzal Khan, Derek Vaughan

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniela Aiuto, Edouard Ferrand


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp ES un Kuka Salu valdību

Atsauces

07592/2016 – C8-0431/2016 – COM(2016)01462016/0077(NLE)

Apspriešanās / piekrišanas pieprasījuma datums

20.10.2016

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

27.10.2016

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

27.10.2016

BUDG

27.10.2016

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

João Ferreira

27.4.2016

 

 

 

Izskatīšana komitejā

15.6.2016

11.10.2016

5.12.2016

 

Pieņemšanas datums

26.1.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

4

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Clara Eugenia Aguilera García, Renata Briano, Alain Cadec, Richard Corbett, Diane Dodds, Linnéa Engström, Mike Hookem, Ian Hudghton, Carlos Iturgaiz, Werner Kuhn, António Marinho e Pinto, Gabriel Mato, Liadh Ní Riada, Ulrike Rodust, Annie Schreijer-Pierik, Remo Sernagiotto, Ricardo Serrão Santos, Ruža Tomašić, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ian Duncan, Verónica Lope Fontagné

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

João Pimenta Lopes

Iesniegšanas datums

30.1.2017

Juridisks paziņojums