Procedūra : 2016/2077(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0011/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0011/2017

Debates :

PV 13/03/2017 - 16
CRE 13/03/2017 - 16

Balsojumi :

PV 14/03/2017 - 6.13
CRE 14/03/2017 - 6.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0077

ZIŅOJUMS     
PDF 615kWORD 62k
30.1.2017
PE 587.419v02-00 A8-0011/2017

par lauksaimniecības trušu aizsardzības standartu minimumu

(2016/2077(INI))

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Referents: Stefan Eck

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par lauksaimniecības trušu aizsardzības standartu minimumu

(2016/2077(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 13. un 43. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 19. jūlija Direktīvu 1999/120/EK, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīvu 2008/119/EEK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai,

–  ņemot vērā Padomes 1999. gada 19. jūlija Direktīvu 1999/74/EK, ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai,

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 28. jūnija Direktīvu 2007/43/EK, ar ko nosaka obligātos noteikumus gaļas ražošanai audzētu cāļu aizsardzībai,

–  ņemot vērā Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību,

–  ņemot vērā īpašo Eirobarometru Nr. 442 „Eiropiešu attieksme pret dzīvnieku labturību”, kas publicēts 2016. gada martā,

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) 2011. gada 12. janvāra zinātnisko atzinumu par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā,

–  ņemot vērā EPNI 2005. gada 11. oktobra zinātnisko atzinumu „Pašreizējo mājokļu un lopkopības sistēmu ietekme uz saimniecībās audzētu mājas trušu veselību un labturību ”,

–  ņemot vērā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 7.5. nodaļu „Dzīvnieku kaušana “,

–  ņemot vērā Apvienotās Karalistes valdības ieteikumu kodeksu trušu labturības jomā,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A8-0011/2017),

A.  tā kā truši ir ceturtie visvairāk audzētie lauksaimniecības dzīvnieki pasaulē un skaitliskā izteiksmē otra visvairāk audzētā lauksaimniecības dzīvnieku suga ES teritorijā,

B.  tā kā Eiropas ražotājiem ir jāievēro augsti dzīvnieku veselības un labturības standarti, kas ne vienmēr ir obligāti trešās valstīs, kuras eksportē dzīvniekus kaušanai ES;

C.  tā kā patērētāji aizvien vairāk pievērš uzmanību apstākļiem, kādos dzīvnieki tiek audzēti;

D.  tā kā trušu audzēšanu ir ļoti smagi skārusi gaļas patēriņa samazināšanās Eiropas Savienībā un ekonomikas krīze lauksaimniecībā un tā kā pārdošanas cenas trīs gadu laikā ir samazinājušās par aptuveni 20 %, savukārt ražošanas izmaksas ir palikušas nemainīgas;

E.  tā kā būtu jāņem vērā trušu gaļas uzturvērtība un tās ražošanas loma ģimenes uzņēmumos, kas veido ievērojamu daļu no darbvietām sievietēm daudzos lauku rajonos, kuros iespējas lopkopības dažādošanai nav lielas;

F.  tā kā tāda pati uzmanība kā dzīvnieku labturībai būtu jāpievērš arī lauksaimnieku labklājībai;

G.  tā kā lielāko daļu trušu audzē gaļas ieguvei, un ik gadu gaļas iegūšanas nolūkos tiek nokauti vairāk nekā 340 miljoni trušu, tā kā trušu audzēšana veido mazāk nekā 1 % no ES kopējā lopkopības apjoma;

H.   tā kā trušu audzēšanas nozare ES ir pastāvīgi samazinājusies un prognozes par 2016. gadu liecina par kritumu 3,9 % apmērā, jo pastāv patērētāju tendence samazināt truša gaļas patēriņu; tā kā trušu audzēšanas nozare darbojas globālā tirgus apstākļos un nesaņem tiešo atbalstu, kā arī negūst labumu no tirgus intervences pasākumiem saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas I pīlāru;

I.   tā kā ES ir negatīva tirdzniecības bilance ar Ķīnu attiecībā uz truša gaļu; tā kā 99 % truša gaļas importa Eiropas Savienībā nāk no Ķīnas; tā kā, ja nekas netiks darīts, Ķīnas ražotāji izkonkurēs ES lauksaimniekus un tas negatīvi ietekmēs dzīvnieku labturību;

J.  tā kā ir svarīgi un nepieciešams panākt un uzturēt rentablu trušu ražošanu tā, lai tā joprojām varētu palīdzēt saglabāt lauku apvidu struktūru un nodarbinātību, jo īpaši sievietēm, teritorijās, kurās citi ražošanas veidi nav iespējami, kā arī turpināt piedāvāt patērētājiem daudzveidīgu un kvalitatīvu pārtiku;

K.  tā kā Eiropas Savienība ir pasaulē galvenā trušu audzētāja, un tai seko Āzijas valstis un jo īpaši Ķīna, kas saražo 417 000 tonnu liemeņu un ir lielākā eksportētāja;

L.  tā kā trušu audzētāji un nozare kopumā ir ieinteresēti nodrošināt, lai trušu audzēšana vaislai notiktu atbilstīgi Eiropas ražošanas modelim, turpinot ievērot visaugstākos pasaules standartus pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un labturības un vides aizsardzības jomā;

M.  tā kā Eiropas trušu audzēšanas pamatā ir dažādu ražošanas sistēmu līdzāspastāvēšana un tā kā trušu audzēšana ir nozīmīgs veids, kā dažādot ienākumus daudzās mazās saimniecībās visā teritorijā;

N.  tā kā truša gaļas vidējais patēriņš ir 1,70 kg uz vienu iedzīvotāju un tā ir viens no vismazāk patērētajiem gaļas veidiem Savienībā (starp 1 un 2 % no visa gaļas patēriņa);

O.  tā kā attiecībā uz Eiropas saimniecībās audzētiem trušiem pastāv nopietnas bažas par nepietiekamu labturību, lielu stresa līmeni, augstu mirstību un saslimstību, kā to jau secināja EPNI 2005. gadā; tā kā lauksaimniecības trušu mājokļi, ēdināšana, ģenētika, veselības aspekti un emocionālā stāvokļa optimizēšana ir īpaši svarīgi jautājumi ieinteresētajām personām, kuras iesaistītas trušu audzēšanā, jo īpaši attiecībā uz dzīvnieku veselības nodrošināšanu un labturību;

P.  tā kā Eiropas Savienībā lielākā daļa trušu kopš to domesticēšanas parasti tiek turēti daudznodalījumu būros, kas dažādās valstīs var atšķirties un bieži atšķiras specifikāciju ziņā;

Q.  tā kā truši (tāpat kā citas sugas, kas dzīvo līdzās cilvēkiem) saglabā daļu no savas dabiskās uzvedības un tādēļ ir jāveic turpmāki pētījumi par pasākumiem un apstākļiem, ko var īstenot audzēšanas laikā, lai nodrošinātu, ka trušiem ir iespējams pēc iespējas saglabāt savu dabisko uzvedību, ja vien tas labvēlīgi ietekmē to veselību;

R.   tā kā intensīvās lauksaimniecības nolūkā tiek audzētas ātraudzīgas trušu šķirnes, kuras agrāk tika dēvētas par “gaļas trušiem”, jo īpaši komerciālie hibrīdi, ko izmanto trušu audzēšanas saimniecībās gaļas dzīvnieku audzēšanai;

S.  tā kā bioloģiskās ražošanas sistēmās, kurās nobarojamos trušus tur grupu aplokos ar piekļuvi nelielai ganību teritorijai un kas dod trušiem kopumā vairāk vietas, ir iespējama alternatīva turēšanai daudznodalījumu būros, lai gan šādas grupas izmitināšanas sistēmas var radīt problēmas saistībā ar negatīvo sociālo mijiedarbību un dzīvnieku agresivitāti, kas rada ievainojumus, kuri ietekmē to veselību un labturību, un tādu slimību pieaugumu, kas izplatās fekāli–orālā ceļā;

T.   tā kā dažu valstu noteikumi par bioloģisko ražošanu atbalsta to, ka truši ir jāaudzē grupu aplokos ar pieeju nelielai ganību teritorijai aploka galā;

U.   tā kā tāpat kā attiecībā uz citām sugām, piemēram, mājputniem, varētu veikt pētījumus par alternatīvām ražošanas sistēmām, tostarp bioloģiskās ražošanas sistēmām, kas var piedāvāt patērētājiem plašāku pārtikas produktu klāstu un kas līdz šim ir izstrādātas tikai ierobežoti;

V.   tā kā, ņemot vērā iepriekš minēto, būtu jāveic tālāki pētījumi par problēmām un iespējām, ar kurām saistīta grupu turēšanas sistēma;

W.   tā kā šīs nozares mazā ekonomiskā nozīme ES ir spēcīgs šķērslis pētījumiem un inovācijām, kuru mērķis ir uzlabot trušu veselību un labturību;

X.  tā kā pastāv obligāti ES standarti cūku(1), teļu(2), dējējvistu(3) un broileru aizsardzībai(4), kā arī vispārēja Padomes direktīva par to dzīvnieku aizsardzību, kurus audzē lauksaimniecības vajadzībām(5), bet vēl nav konkrētu ES tiesību aktu par obligātiem standartiem saimniecībās audzētu trušu aizsardzībai; tā kā aizvien vairāk patērētāju un iedzīvotāju visā ES prasa ieviest regulējumu un nodrošināt labāku labturību saimniecībās audzētiem trušiem;

Y.   tā kā aizliegums parastajai dējējvistu ievietošanai būros saskaņā ar Direktīvu 1999/74/EK ir stājies spēkā un lielākoties ir veiksmīgi transponēts visās dalībvalstīs;

Z.  tā kā dažās dalībvalstīs ir valsts tiesību akti un juridiskas prasības attiecībā uz trušu audzēšanu un dažas dalībvalstis sadarbībā ar nozari ir izstrādājušas paraugprakses norādījumus; tā kā 2012. gadā Austrija aizliedza gaļas ražošanai paredzēto trušu turēšanu būros un Beļģijā ir spēkā tiesību akti, kuru mērķis ir pārtraukt daudznodalījumu būru izmantošanu un līdz 2025. gadam aizstāt tos ar parku sistēmām;

AA.  tā kā Eiropas dzīvnieku labturības stratēģija iestājas par to, ka būtu pilnībā jāīsteno spēkā esošie tiesību akti, pirms tiek ieviesti jauni tiesību akti, un ka būtu jāveicina paraugprakses norādījumu izstrāde;

AB.  tā kā, ņemot vērā pieprasījumu pēc pārejas uz alternatīvām ražošanas sistēmām un ņemot vērā trušu audzēšanas nelielo ekonomisko nozīmi Eiropas lopkopībā, dalībvalstis un Komisija būtu jāmudina veikt turpmākus pētījumus tādās jomās kā trušu veselība, labturība, audzēšana, izmitināšana, ēdināšana, uzvedība un apdullināšana;

AC.  tā kā EPNI 2005. gada zinātniskajā atzinumā par lauksaimniecības trušu mājokļiem un audzēšanas sistēmām tika ierosināts palielināt būru izmēru, pazemināt maksimālo turēšanas blīvumu augošiem dzīvniekiem un ieviest terapeitiskas metodes, tostarp piedevu izmantojumu, lai ierobežotu slimības;

AD.  tā kā uz trušiem attiecas OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa dzīvnieku kaušanai ieteikumi, tostarp apdullināšanas metodes un zināšanu prasības operatoriem;

AE.  tā kā Padomes Direktīvas 98/58/EK par dzīvnieku labturību 3. pantā tiek prasīts veikt „visus vajadzīgos pasākumus”, lai nodrošinātu dzīvnieku labturību, savukārt 4. pantā ir paredzēti standarti attiecībā uz dzīvnieku turēšanu saskaņā ar „pārbaudītu praksi un zinātnes atziņām”, ietverot arī EPNI un OIE noteiktos standartus,

Vispārīgas piezīmes

1.  norāda, ka ES truši parasti tiek audzēti neuzlabotos būros, klajā vidē, kurā ir tikai dzirdināšanas un barošanas aprīkojums un kas neatbilst optimālas lauksaimniecības nosacījumiem saskaņā ar jaunākajām zinātnes atziņām; norāda arī, ka dažkārt trušiem izēdina tikai granulas, nedodot šķiedrvielas, un ka apstākļi šaurajos stiepļu būros bez pakaišiem var izraisīt anomālu uzvedību;

2.   norāda, ka ir nepieciešami turpmāki zinātniskie pētījumi par turēšanas sistēmām, kas varētu veicināt veselības kvalitāti un samazināt dzīvnieku saslimšanas vai inficēšanās risku;

3.  atzīst, ka trušu audzēšanā tiek sekmīgi īstenotas alternatīvas turēšanai būros, piemēram, audzēšana brīvā dabā (parka sistēma) vai trušubūdu sistēma — sistēmas, kurās trušu pamata barība ir zāle un kas nodrošina augstāku saimniecībās audzētu trušu labsajūtu un labturību; uzskata, ka būtu jāizstrādā, jāuzlabo un jāveicina alternatīvas sistēmas, vienlaikus atzīstot, ka pieprasījums pēc šādās sistēmās iegūtas truša gaļas varētu būt zināmā mērā ierobežots sakarā ar to, ka ražošanas papildu izmaksas ietekmē patēriņa cenu;

4.  mudina izmantot trušu kolektīvās audzēšanas brīvā dabā (parka) sistēmas, jo tās nodrošina plašāku dzīves telpu un sniedz sociālās un aktīvās uzvedības iespējas; uzsver, ka kolektīvās audzēšanas brīvā dabā (parka) sistēmas uzlabo lauksaimniecības trušu labturību un ļauj tiem dzīvot līdzīgāk savam dabiskajam izturēšanās veidam; uzsver, ka dzīvnieku veselība ir arī atkarīga no divām būtiskām audzēšanas praksēm, proti, no vides apstākļiem ēkās un no atbilstīgas dzīvnieku turēšanas, bioloģiskās drošības un pārvaldības prakses izstrādāšanas;

5.   aicina dalībvalstis un Komisiju veikt turpmākus pētījumus, lai rastu labākos iespējamos turēšanas risinājumus ar mērķi uzlabot dzīvnieku veselību dažādos saimniecību veidos, kas ļaus īstenot saimniecību uzlabojumus, vienlaicīgi nodrošinot to ilgtspēju;

6.  uzsver, ka visai truša gaļai ES tirgū, tostarp importam no trešām valstīm, ir jāatbilst augstiem pārtikas nekaitīguma un kvalitātes standartiem, kā arī dzīvnieku labturības kritērijiem; norāda uz apdraudējumu, ko rada negodīga konkurence no trešām valstīm, ja importam netiek piemēroti līdzvērtīgi standarti un kritēriji;

7.  aicina Komisiju un dalībvalstis saglabāt importētās truša gaļas kvalitāti un nekaitīgumu, veicot rūpīgu kontroli un pārbaudes, kad importētā gaļa nokļūst Savienībā;

8.  atzinīgi vērtē Eiropas platformas dzīvnieku labturībai izveidi un aicina Komisiju un dalībvalstis apmainīties ar prakses kodeksiem trušu audzēšanas jomā un popularizēt tos;

Trušu audzēšana vaislai

9.  uzsver, ka vaislas trušu audzēšana ES ir kļuvusi ļoti intensīva, lai gan apstākļi, kādos truši tiek audzēti un turēti, atšķiras atkarībā no mērķiem, kuru dēļ truši tiek audzēti, un arī patērētāju prasībām dažādos tirgos un dalībvalstīs;

10.  norāda, ka sprostu lielums atšķiras atkarībā no dzīvnieku vecuma un svara un ka tas ietekmē kustības, piemēram, izstaipīšanos, apsēšanos un stāvēšanu ar saslietām ausīm (šai sugai raksturīgajā „vērošanas” pozā), izsliešanos, ērtu apgriešanos un lēkāšanu; uzsver, ka šis kustību trūkums var arī novest pie kaulu trausluma, stereotipiskas uzvedības un pēdas spilventiņu bojājumiem;

11.  uzsver, ka mājokļu sistēmas laika gaitā ir uzlabojušās, ietverot jaunus elementus, piemēram, kāju balstus, nolūkā ierobežot kāju ievainojumus un uzlabot labturību; tomēr norāda, ka dažiem vecākiem būru modeļiem var būt no mūsdienu standartu viedokļa nepiemērota konstrukcija;

12.  ar bažām norāda, ka saimniecībās audzētiem trušiem ir raksturīgs augsts saslimstības un mirstības līmenis tādu faktoru dēļ kā augstāks parazītu izraisītu infekciju (kokcidioze, spalīši utt.) līmenis un augstāka uzņēmība pret tādām infekcijas slimībām kā hemorāģiskā vīrusu slimība un miksomatoze;

13.   norāda, ka EPNI jau 2005. gadā secināja, ka mirstība un saslimstība saimniecībās audzētu trušu vidū šķiet ievērojami augstāka nekā citu saimniecībās audzētu dzīvnieku sugu vidū, ko izraisa zarnu un elpošanas orgānu infekcijas un reproduktīvās problēmas; norāda arī, ka minētais EPNI ziņojums brīdināja par paaugstinātu trušu veselības apdraudējumu, ko izraisa audzēšana uz zemes salīdzinājumā ar audzēšanu būros, jo īpaši — kokcidiozes un parazītu izraisītu infekciju dēļ;

14.  atzinīgi vērtē daudzo ražotāju gūtos panākumus, ieviešot uzlabojumus mājokļu sistēmu konstrukcijā saskaņā ar EPNI ieteikumiem; tomēr ar bažām atzīmē zemo ārstniecības un pētniecības apjomu, lai novērstu slimības saimniecībās audzētiem trušiem;

Trušu audzēšana

15.  pauž bažas par to, ka Eiropas Savienībā trušiem, ko audzē un nobaro gaļas ieguvei un tur novecojušos būros, kas neatbilst mūsdienu prasībām attiecībā uz lauksaimniecību, telpa, rēķinot uz vienu trusi, ir mazāka par laukumiņu, ko aizņemtu divas parastas A4 formāta papīra lapas;

16.  norāda, ka truši ir ārkārtīgi jutīgi dzīvnieki un var ciest no dažādām labturības problēmām un slimībām, ko izraisa nepiemēroti audzēšanas apstākļi, tostarp nāvējošiem vīrusiem, elpošanas orgānu slimībām un cīpslu iekaisuma, ko izraisa sēdēšana uz būra grīdas, kas veidota no stieples sieta;

17.  norāda, ka lauksaimniekiem un veterinārārstiem ir pieejams mazs terapeitisku līdzekļu klāsts radušos veselības problēmu novēršanai un ka ir jāpastiprina centieni, lai pārvarētu problēmas saistībā ar to, ka trūkst pētījumu un ieguldījumu zālēs šaurākai lietošanai un mazāk izplatītām sugām;

18.  norāda arī to, ka uzturam ir liela ietekme uz dzīvnieku labturību un dzīvnieku veselību, un tādēļ uzskata, ka trušiem vajadzētu būt pastāvīgi pieejamai sabalansētai barībai ar pienācīgām šķiedrvielu devām;

19.  tomēr norāda, ka, pateicoties ļoti stingrajiem ES veselības noteikumiem, veselības riski ir ierobežoti, un uzsver, ka saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem(6) slimiem dzīvniekiem būtu nekavējoties jāsaņem medicīniska ārstēšana, un atveseļošanās periodā tie jāizolē vai vajadzības gadījumā jāeitanazē;

20.  atzīst to, ka ir svarīgi sniegt apmācības kursus cilvēkiem, kas iesaistīti visos dzīvnieku turēšanas aspektos saistībā ar trušu audzēšanu, kā arī labas prakses norādījumus, pamatojoties uz ticamu tehnisko un zinātnisko analīzi, lai uzlabotu viņu darbību un izpratni par dzīvnieku labturības prasībām un tādējādi novērstu nevajadzīgas dzīvnieku ciešanas;

21.  norāda, ka truši, kas atšķirti nobarošanai, un trušu mātītes, ko tur alternatīvās kolektīvās audzēšanas brīvā dabā (parka) sistēmās, parasti 750 cm²/trusim augošu trušu gadījumā un 800 cm²/trusim trušu mātītes gadījumā, gūst labumu no lielākas platības kustībām, sociālai mijiedarbībai un rotaļām un ka kolektīvās audzēšanas brīvā dabā (parka) sistēmās platformas ļauj trušiem izvairīties no agresoriem, aizbēgot no tiem, bet trušu mātītēm laikā, kad tās zīda metienu, ir atsevišķs mājoklis;

22.  atzīst, ka šīs sistēmas radīs lauksaimniekiem izmaksas, kas jāņem vērā, sniedzot finanšu atbalstu lauksaimniekiem, kuri brīvprātīgi izvēlas šo sistēmu trušu audzēšanai; aicina Komisiju atbalstīt truškopības nozari turpmākajos ES budžetos; norāda, ka no lauku attīstības programmu līdzekļiem ir pieejams finansiāls atbalsts to lauksaimnieku atbalstam, kuri piemēro dzīvnieku labturības pasākumus, kas uzlabo trušu labturību;

23.  norāda, ka jebkādi uzsākti obligātie pasākumi būs jāpapildina ar budžetu, kas nepieciešams, lai atbalstītu trušu audzētājus; uzskata arī, ka būtu jāiekļauj īpaša budžeta pozīcija, lai veicinātu trušu gaļas patēriņu;

24.  uzsver, ka vairāk pētījumu par trušu mātīšu turēšanu grupās, jo īpaši attiecībā uz periodu, kad tās ir jātur atsevišķos mājokļos, un attiecībā uz to reintegrāciju grupā, veicinātu trušu labturību;

25.  ieteic, ka vīriešu dzimuma truši, kas vecāki par 12 nedēļām un kas tiek turēti vaislai, vienmēr jātur atsevišķi jebkurā sistēmā agresijas problēmu dēļ;

Pārvadāšana un kaušana

26.  uzsver, ka pārvadāšana rada trušiem stresu; uzsver, ka truši pirms pārvadāšanas lielā attālumā ir jābaro un jādzirda un tiem ir tranzītā jānodrošina atbilstīga barība, ūdens un telpa, un ka sugas jutīguma dēļ braucienu ilgums būtu pēc iespējas jāsamazina; uzsver, ka dzīvnieku labturību ietekmē daudzi dažādi stresa faktori, piemēram, karstums, izbadēšanās, atūdeņošanās, sāpes un traumas, aukstums, jūras slimība un bailes;

27.  uzsver, ka saimniecībās audzētu trušu labturība pārvadāšanas un kaušanas laikā ir atkarīga arī no attieksmes un darbības procedūrām, ko izmanto lauksaimnieki, pārvadātāji un kautuvju darbinieki, kā arī no transporta loģistikas; aicina Komisiju uzraudzīt, kā tiek īstenoti un izpildīti attiecīgie ES tiesību akti, jo īpaši Padomes Regula (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā;

28.  uzsver, ka pirms kaušanas truši būtu pilnīgi jāapdullina, lai tādējādi izvairītos no ciešanām, sāpēm un stresa; atgādina, ka atbilstoši Padomes 2009. gada 24. septembra Regulai (EK) Nr. 1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā kaušana ir jāveic tā, lai novērstu iespēju, ka kaušanas laikā apdullinātais dzīvnieks varētu atgūt samaņu; atgādina, ka, izstrādājot praktiskus pētījumus par apdullināšanas metodēm, ko izmanto citām sugām, būtu iespējams izveidot komerciāli dzīvotspējīgas elektriskas vai cita veida apdullināšanas metodes, piemēram, apdullināšanu ar gāzu maisījumu, kuras atbilstu trušu īpatnībām un kas būtu gan komerciāli dzīvotspējīgas, gan humānākas;

Mikrobu rezistence

29.  atzīst Eiropas ražotāju centienus samazināt antibiotiku izmantošanu trušu audzēšanā; uzsver, ka plaši izplatītā antibiotiku lietošana trušu audzēšanā, jo īpaši intensīvajā audzēšanā, var novest pie mikrobu rezistences palielināšanās;

30.  norāda, ka lielā paļaušanās uz antibiotikām var novest pie mikrobu rezistences palielināšanās, tādēļ ir būtiski svarīgi pāriet uz atbildīgāku izmantošanu; uzskata, ka trušu audzēšana kopā ar citām dzīvnieku audzēšanas nozarēm ir iesaistīta šajā situācijā un ka arī tai ir jāveltī ievērojami centieni veicināt antibiotiku atbildīgu izmantošanu, lai saglabātu iedarbīgumu un nepieļautu mikrobu rezistences veidošanos;

31.   uzsver, ka, lai panāktu un uzturētu augstus higiēnas standartus visās lauksaimniecības sistēmās, galvenokārt izmantojot izstrādātus profilakses pasākumus un mērķtiecīgas pārbaudes, dalībvalstis būtu jāmudina pakāpeniski atteikties no tradicionālo daudznodalījumu būru izmantošanas visā ES, vienlaikus veicinot ekonomiski dzīvotspējīgas uzlabotas lauksaimniecības sistēmas;

32.   uzsver, ka antibiotikas jāizmanto tikai ārstēšanai un, lai garantētu, ka trušu gaļu ir droša, būtu jāievēro pareizs zāļu izdalīšanās laikposms pirms nokaušanas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos;

33.   uzsver, ka antibiotiku izmantošanas ierobežošanu, kam būs pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību, var panākt vienīgi tad, ja lielāks uzsvars tiek likts uz saimniecībās audzētu trušu pārvaldību un uzraudzību;

Secinājumi

34.  mudina Komisiju, ņemot vērā to, cik lielu skaitu trušu audzē un nokauj Eiropas Savienībā, un ņemot vērā pašlaik truškopībā izmantoto sistēmu nopietno ietekmi uz dzīvnieku labturību, izstrādāt ceļvedi finansiāli ilgtspējīgiem minimālajiem saimniecībās audzētu trušu aizsardzības standartiem; uzsver, ka šajā ceļvedī būtu jāiekļauj izmērāmi atskaites punkti un regulāra ziņošana un hronoloģiskā secībā būtu jāietver vismaz:

–  pamatnostādņu izstrāde, kas satur labu praksi, un dzīvnieku labturības noteikumu pieņemšana trušiem sadarbībā ar visiem, kas iesaistīti ražošanā, un citām ieinteresētajām personām trušu audzēšanas nozarē,

–  Komisijas ieteikums, ņemot vērā esošos valstu pasākumus, kurā vajadzības gadījumā tiek ietverti priekšlikumi par vienotu ES pieeju, jo īpaši attiecībā uz trušu veselību, labturību un izmitināšanu;

35.  aicina Komisiju pasākumus, ko tā ierosina attiecībā uz izmitināšanas prasībām saistībā ar vaislai audzētām trušu mātītēm un gaļas ražošanai audzētiem trušiem, balstīt uz zinātniskiem pierādījumiem un konstatējumiem, pienācīgi ņemot vērā dzīvnieku bioloģiskās vajadzības un to sugai raksturīgu uzvedību;

36.  uzskata, ka Direktīvas 98/58/EK 3. un 4. panta prasības par „visiem saprātīgajiem pasākumiem”, kas jāveic attiecībā uz dzīvnieku labturību un nosakot standartus saskaņā ar „pārbaudītu praksi un zinātnes atziņām”, būtu jāizmanto, lai nodrošinātu, ka tiek īstenoti EPNI un OIE izstrādātie zinātniskie ieteikumi par trušu labturību;

37.  norāda, ka jāsaglabā līdzsvars starp dažādajiem aspektiem, kas jāievēro attiecībā uz dzīvnieku labturību un veselību, lauksaimnieku finanšu stāvokli un darba apstākļiem, ražošanas ilgtspēju, ietekmi uz vidi un patērētāju aizsardzību; norāda arī, ka ir jāņem vērā patērētāju vajadzības pēc finansiāli pieejamas augstas kvalitātes truša gaļas;

38.   uzsver, ka KLP mērķis ir vērsts uz lauksaimniecības un pārtikas produktu nodrošināšanu patērētājiem visā ES, vienlaikus ņemot vērā viņu vajadzības un vēlmes attiecībā uz veselīgu un augstas kvalitātes lauksaimniecības un pārtikas produktiem par pieņemamām cenām;

39.  mudina dalībvalstis un nozari radīt skaidras produkcijas marķējuma sistēmas un izmantot marķēšanas shēmas, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem V nodaļā, lai nodrošinātu lielāku tirgus pārredzamību, uzturētu kvalitātes standartus un aizsargātu patērētāju veselību, tādējādi ļaujot patērētājiem veikt informētu un pārredzamu pirkuma izvēli un vienlaikus norādot produkta izcelsmi un aizsargājot to pret negodīgu konkurenci;

40.  uzsver, ka visi spēkā esošie noteikumi būtu jāsaskaņo ES līmenī; uzsver, ka informācijas apmaiņai ar mērķi izstrādāt labas prakses rokasgrāmatas un atbalstīt valstu pamatnostādnes ir izšķiroša nozīme šajā procesā;

41.  mudina visas dalībvalstis pielāgot savus noteikumus tiem spēkā esošajiem trušu labturības noteikumiem, ko noteikusi Austrija, Beļģija, Vācija un Apvienotā Karaliste, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

42.  atzīst, ka ir jāturpina zinātniskie pētījumi par trušu audzēšanu, ņemot vērā pieprasījumu pāriet uz alternatīvām ražošanas sistēmām; mudina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt šiem mērķiem paredzētu budžeta atbalstu un veikt pētījumus par:

saimniecībās audzētu trušu veselību,

saimniecībās audzētu trušu labturību,

saimniecībās audzētu trušu turēšanas apstākļiem,

vaislas trušu audzēšanu saimniecībās, tostarp tādu vaislas trušu audzēšanu, kuru ģenētiskās īpašības paredz mierīgāku temperamentu,

trušu audzēšanu saimniecībās,

saimniecībās audzētu trušu uzvedību,

saimniecībās audzētu trušu ēdināšanu,

   sugai specifiskām slimībām, saimniecībās audzētu trušu saslimstību un mirstību,

atbilstošām zālēm, vakcīnām un saimniecībās audzētu trušu ārstēšanas metodēm, ņemot vērā pieaugošās problēmas ar mikrobu rezistenci,

sugai piemērotām saimniecībās audzētu trušu humānām apdullināšanas metodēm;

43.  aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt datus par truša gaļas ražošanu un tirdzniecību un iekļaut truša gaļu Eiropas gaļas tirgus novērošanas centra darbības jomā;

°

°  °

44.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/120/EK, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai. OV L 47, 18.2.2009., 5. lpp.

(2)

Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/119/EEK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai. OV L 10, 11.1.2009., 7. lpp.

(3)

Padomes 1999. gada 19. jūlija Direktīva 1999/74/EK, ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai. OV L 203, 3.8.1999., 53. lpp.

(4)

Padomes 2007. gada 28. jūnija Direktīva 2007/43/EK, ar ko nosaka obligātos noteikumus gaļas ražošanai audzētu cāļu aizsardzībai. OV L 182, 12.7.2007., 19. lpp.

(5)

Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību. OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.

(6)

Padomes Direktīva 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību.


PASKAIDROJUMS

Pamatinformācija

Truši ir skaita ziņā otra lielākā lauksaimniecības suga Eiropas Savienībā — ik gadu tiek nokauti vairāk nekā 340 miljoni trušu. Tomēr lauksaimniecības truši Eiropas Savienībā veido tikai aptuveni 1,1 % kopējās ES gaļas produkcijas. Pašlaik pastāv ES tiesību akti, kas nosaka obligātus standartus cūku, teļu, dējējvistu un broileru aizsardzībai, kā arī vispārēja Padomes direktīva par to dzīvnieku aizsardzību, kurus audzē lauksaimniecības vajadzībām, bet vēl nav konkrētu ES tiesību aktu par obligātiem standartiem lauksaimniecības trušu aizsardzībai.

Pašlaik Eiropas Savienībā vaislas truši un gaļas truši saimniecībās tiek turēti briesmīgos apstākļos, lai gan pastāv tādi Eiropas tiesiskās aizsardzības instrumenti kā Padomes Direktīva 1998/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 13. pants, kurā ir teikts, ka „Kopiena un dalībvalstis velta pienācīgu uzmanību dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturības prasībām”.

Lielākajā daļā Savienības dalībvalstu nav īpašu tiesību aktu attiecībā uz trušu turēšanu, pavairošanu un nobarošanu. Taču pastāv arī daži izņēmumi: Austrija (2012. gads, daudznodalījumu būru aizliegums), Beļģija (2014. gads, pakāpeniska atteikšanās no būriem un parku sistēmas ieviešana 2025. gadā), Vācija (2014. gads, dzīvnieku labturības tiesību aktu uzlabošana īpaši truškopības jomā) un Apvienotā Karaliste (2007. gads, Lauksaimniecības dzīvnieku labturības noteikumi, kuros ir paredzētas katrai sugai pielāgotas prasības truškopības nozarei).

Turklāt saskaņā ar datiem īpašajā Eirobarometrā Nr. 442 „Eiropiešu attieksme pret dzīvnieku labturību”, kas publicēts 2016. gada martā, patērētāji pieprasa augstākus dzīvnieku labturības standartus. Lielākā daļa patērētāju atbildēs uz Eirobarometra aptauju norādīja, ka viņi neiebilst pret to, lai maksātu papildus par pārtiku, kas ražota, būtiski ņemot vērā dzīvnieku labturību. Turklāt pašreiz apspriešanas procesā esošajā jaunajā tiesību akta priekšlikumā par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu ir minēts, ka truši ir jātur grupām paredzētos aplokos, kurās katram trusim ir pieejama vismaz 0,4 m2 liela platība, kā arī ir dota iespēja piekļūt pie aploka esošai ganīšanās teritorijai.

Referenta nostāja

Ar šo patstāvīgo ziņojumu referents cer sākt plašu diskusiju par trušu saimniecisku audzēšanu ES un par metodēm, ar kādām turēt saimniecībā trušus, kā arī mudināt Eiropas Komisiju ierosināt vērienīgu tiesību akta priekšlikuma projektu. Priekšlikuma mērķim vajadzētu būt tādu esošo nepilnību novēršanai, kuru rezultātā tiek pieļauti smagi dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpumi lauksaimniecības trušu turēšanas, selekcijas, audzēšanas, pārvadāšanas un kaušanas jomā.

Eiropas Savienībā lielākoties tiek ignorētas trušu sugas specifiskās vajadzības un labturība. Lielākajā daļā dalībvalstu nav īpašu tiesību aktu, kuros būtu noteiktas obligātās lauksaimniecībā izmantoto trušu aizsardzības prasības. Eiropas un valstu vispārējie dzīvnieku labturības tiesību akti kopumā tiek nepietiekami piemēroti un īstenoti, un iekārtas, ko Eiropas Savienībā parasti izmanto gaļas trušu audzēšanai un nobarošanai, neatbilst pat viselementārākajiem dzīvnieku labturības standartiem. Ir katrā ziņā nepieciešams uzlabot Eiropas Savienībā lauksaimniecības trušu stāvokli, un pēc referenta uzskata vispiemērotākais ceļš, lai panāktu progresu, būtu ES tiesību akti par obligātiem standartiem lauksaimniecības trušu aizsardzībai.

Šajā ziņojumā un darba dokumentā, kurš ir ziņojuma pamatā, referents sniedz vairākus ieteikumus. Īsumā, ir noteikti pakāpeniski ir jāatsakās no daudznodalījumu un neuzlabotu stieples būru izmantošanas truškopībā un jāpāriet uz alternatīvām truškopības metodēm, piemēram, parku sistēmu, kas nodrošina pietiekamu platību katram trusim un kur trušus var turēt grupās. Lauksaimniekiem, kas veic šo pāreju, būtu jāsaņem atbalsts saskaņā ar KLP lauku attīstības programmām. Trušu mājokļos vajadzētu būt paaugstinātām platformām vai līdzīgiem paaugstinājuma elementiem un pietiekamam pakaišu daudzumam. Turklāt sugas jutīguma dēļ braucienu ilgums būtu pēc iespējas jāierobežo un pirms pārvadāšanas truši būtu jāpabaro, kā arī jāļauj piekļūt atbilstošai barībai un ūdenim pārvadāšanas laikā. Pārvadājumu laikā izmantotajos sprostos un būros dzīvniekiem būtu jāspēj ieņemt normālu pozu. Visbeidzot, pirms kaušanas truši būtu pilnībā jāapdullina, lai tādējādi izvairītos no ciešanām, sāpēm vai stresa. Kaušana būtu jāveic tā, lai novērstu iespēju, ka kaušanas laikā apdullinātais dzīvnieks varētu atgūt samaņu.

Turklāt referents uzskata, ka ES līmeņa tiesību akts nodrošinātu noteikumu vienotu interpretāciju, radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un palīdzētu apmierināt patērētāju aizvien pieaugošās prasības attiecībā uz labākas dzīvnieku labturības nodrošināšanu lauksaimniecībā. Pēdējos gados lielas Eiropas dzīvnieku labturības organizācijas un NVO aizvien vairāk uzsver problēmas truškopības nozarē un īsteno kampaņas daudznodalījumu būru aizliegšanai. Ir gaidāms, ka tuvākajā nākotnē sabiedrības spiediens saistībā ar šo jautājumu palielināsies vēl vairāk.

Visbeidzot, ņemot vērā sugai specifiskās slimības un augsto mirstības rādītāju, kas raksturīgs trušu audzēšanai, ir kļuvis nepieciešams ikdienā plaši lietot antibiotikas. Tas ir saasinājis problēmas saistībā ar mikrobu rezistences palielināšanos. Trušu audzēšana tās pašreizējā formā ir arī rada problēmas sabiedrības veselībai, vēl jo vairāk tādēļ, ka truškopībā rezerves antibiotikas tiek izmantotas kā ļoti spēcīgs, galējs līdzeklis. Referents pauž stingru pārliecību, ka pāreja no būru lauksaimniecības uz aploku sistēmu samazinātu vajadzību izmantot antibiotikas un tādējādi mazinātu sabiedrības veselības apdraudējumu.

Referents uzskata, ka, ja šos ieteikumus ņem vērā turpmākajā tiesību akta priekšlikumā par obligātajiem standartiem lauksaimniecības trušu aizsardzībai un ja nolūkā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tādus pašus standartus piemēro ievestiem trušu izcelsmes produktiem, mēs visbeidzot varam sākt uzlabot veselības un labturības situāciju attiecībā uz miljoniem lauksaimniecību trušu, kas tiek turēti Eiropas Savienībā, un apmierināt patērētāju prasības, kas prasa augstākus dzīvnieku labturības standartus lauksaimniecībā.


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

25.1.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

7

9

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Clara Eugenia Aguilera García, Eric Andrieu, Richard Ashworth, Daniel Buda, Matt Carthy, Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Jean-Paul Denanot, Albert Deß, Diane Dodds, Jørn Dohrmann, Herbert Dorfmann, Norbert Erdős, Luke Ming Flanagan, Martin Häusling, Anja Hazekamp, Esther Herranz García, Jan Huitema, Peter Jahr, Ivan Jakovčić, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Zbigniew Kuźmiuk, Philippe Loiseau, Giulia Moi, Ulrike Müller, James Nicholson, Maria Noichl, Laurenţiu Rebega, Jens Rohde, Bronis Ropė, Czesław Adam Siekierski, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Marco Zullo

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Franc Bogovič, Angélique Delahaye, Stefan Eck, Jonás Fernández, Julie Girling, Karin Kadenbach, Norbert Lins, Florent Marcellesi, John Procter, Vladimir Urutchev, Miguel Viegas

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pilar Ayuso, Stanislav Polčák, Damiano Zoffoli

Juridisks paziņojums