Procedūra : 2015/0276(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0029/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0029/2017

Debates :

PV 14/03/2017 - 4
CRE 14/03/2017 - 4
PV 16/04/2018 - 21
CRE 16/04/2018 - 21

Balsojumi :

PV 14/03/2017 - 6.8
CRE 14/03/2017 - 6.8
Balsojumu skaidrojumi
PV 18/04/2018 - 12.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0072
P8_TA(2018)0112

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1188kWORD 132k
7.2.2017
PE 582.447v02-00 A8-0029/2017

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu

(COM(2015)0596 – C8-0385/2015 – 2015/0276(COD))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referente: Simona Bonafè

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu

(COM(2015)0596 – C8-0385/2015 – 2015/0276(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0596),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0385/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 27. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 15. jūnija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A8-0029/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

-1. apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1)  Ņemot vērā Eiropas Savienības atkarību no izejvielu importa, ievērojama daudzuma dabas resursu straujo izsīkšanu īsā laikā, viens no galvenajiem izaicinājumiem ir Savienībā atgūt pēc iespējas vairāk resursu un uzlabot pāreju uz aprites ekonomiku.

Pamatojums

Ir svarīgi uzsvērt plašāko pārejas uz aprites ekonomiku procesu un uzsvērt iespēju, ko Iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīvas pārskatīšana piedāvā šīs pārejas uzlabošanai.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

-1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1a)  Atkritumu apsaimniekošana būtu jāpārveido par materiālu ilgtspējīgu pārvaldību. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/62/EK pārskatīšana1a šajā sakarā piedāvā iespēju.

 

__________________

 

1a  Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīva 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

Pamatojums

Ir svarīgi uzsvērt plašāko pārejas uz aprites ekonomiku procesu un uzsvērt iespēju, ko Iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīvas pārskatīšana piedāvā šīs pārejas uzlabošanai.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Lai aizsargātu, saglabātu un uzlabotu vides kvalitāti, aizsargātu cilvēka veselību, nodrošinātu dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu un ekonomikā veicinātu pilnīgākus aprites ciklus, būtu jāuzlabo atkritumu apsaimniekošana Savienībā.

(1)  Atkritumu apsaimniekošana Savienībā būtu jāuzlabo ar mērķi aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēka veselību, nodrošināt dabas resursu apdomīgu un efektīvu izmantošanu, popularizēt aprites ekonomikas principus, paplašināt atjaunojamās enerģijas izplatību, palielināt energoefektivitāti, samazināt Savienības atkarību no importētiem resursiem, radot jaunas ekonomiskās iespējas un ilgtermiņa konkurētspēju. Lai ekonomiku patiešām padarītu par aprites ekonomiku, ir nepieciešams veikt papildu pasākumus attiecībā uz ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu, pievēršoties visam produktu aprites ciklam tādā veidā, kas saglabā resursus un noslēdz aprites loku. Resursu efektīvāka izmantošana nodrošinātu arī būtiskus neto ieguvumus Savienības uzņēmumiem, publiskā sektora iestādēm un patērētājiem, vienlaikus samazinot kopējās gada siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Politiskam un sociālam stimulam, kas veicina reģenerāciju un pārstrādi kā aprites ekonomikas dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas veidu, būtu jāievēro atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā1a, un stingri jāpiemēro pieeja, saskaņā ar kuru preventīva darbība ir svarīgāka nekā pārstrāde.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

Pamatojums

Aprites ekonomika nevar iztikt bez tīras ražošanas. Jau plānošanas posmā būtu jāizvairās no toksiskām vielām, lai produktu un materiālu aprite veidotu noslēgtu ciklu, neapdraudot materiālu kvalitāti un iedzīvotāju, darba ņēmēju un vides veselību. Tas prasa mainīt pieeju attiecībā uz toksiskām vielām, lai aprites ekonomikā bīstamas vielas nekavētu atkārtotas izmantošanas, remontēšanas un pārstrādes procesus.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  Iepakojuma un izlietotā iepakojuma izmešana un neatbilstīga apglabāšana negatīvi ietekmē gan jūras vidi, gan Savienības ekonomiku, kā arī rada nevajadzīgus riskus sabiedrības veselībai. Daudzi no pludmalēs visbiežāk atrodamiem priekšmetiem ir izlietotais iepakojums, kuram ir ilgtermiņa ietekme uz vidi, kā arī ietekme uz tūrismu un sabiedrības iespējām baudīt šīs dabas teritorijas. Turklāt izlietotais iepakojums, kas nonāk jūras vidē, maina atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas prioritāro secību, jo īpaši pirms atkritumu neatbilstīgās apglabāšanas, neļaujot tos sagatavot atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citām reģenerācijas darbībām. Lai samazinātu izlietotā iepakojuma nesamērīgo daļu jūras atkritumos, būtu jānosaka saistošs mērķis, ko pastiprinātu dalībvalstu mērķtiecīgi pieņemti pasākumi.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Lai labāk atspoguļotu Savienības mērķi virzīties uz aprites ekonomiku, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/62/EK13 mērķrādītāji par iepakojuma un izlietotā iepakojuma reģenerāciju un pārstrādi būtu jāgroza, palielinot atkārtotai izmantošanai sagatavojamo un pārstrādājamo izlietotā iepakojuma daudzumu.

(2)  Lai labāk atspoguļotu Savienības mērķi virzīties uz aprites ekonomiku, Direktīvas 94/62/EK mērķrādītāji par iepakojuma un izlietotā iepakojuma reģenerāciju un pārstrādi būtu jāgroza, palielinot pārstrādājamo izlietotā iepakojuma daudzumu.

__________________

 

3  Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīva 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

 

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Būtu jānosaka atsevišķi kvantitatīvi atkārtotas izmantošanas mērķrādītāji, ko dalībvalstīm būtu jācenšas sasniegt, lai popularizētu atkārtoti izmantojamu iepakojumu, vienlaikus sekmējot darbvietu radīšanu un resursu taupību.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2b)  Biežāka iepakojuma atkārtota izmantošana var samazināt kopējās izmaksas piegādes ķēdē un izlietotā iepakojuma ietekmi uz vidi. Dalībvalstīm būtu jāpalīdz ieviest tirgū atkārtoti izmantojamu iepakojumu, kas ir pārstrādājams tā izmantošanas cikla beigās.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

2.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2c)  Dažās situācijās, piemēram, sabiedriskajā ēdināšanā, vienreizējas lietošanas iepakojums ir nepieciešams, lai garantētu pārtikas higiēnu un patērētāju veselību un drošību. Dalībvalstīm tas būtu jāņem vērā, izstrādājot profilakses pasākumus, un jāveicina plašāka piekļuve šāda iepakojuma pārstrādei.

Pamatojums

Profilakses pasākumos jāņem vērā vajadzība piešķirt prioritāti pārtikas higiēnai un patērētāju veselībai un drošībai. Ir atsevišķi gadījumi, kad pārtikas higiēna un patērētāju drošība neļauj izmantot atkārtoti izmantojamu iepakojumu, piemēram, ēdienam, kas paredzēts līdzņemšanai. No otras puses, dalībvalstīm būtu jāpieliek vairāk pūļu, lai atbalstītu šāda iepakojuma savākšanu ārpus mājām un pārstrādi.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Turklāt, lai nodrošinātu lielāku konsekvenci tiesību aktos par atkritumiem, definīcijas Direktīvā 94/62/EK būtu jāsaskaņo ar definīcijām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK14, kura attiecas uz atkritumiem vispārīgā nozīmē.

(3)  Turklāt, lai nodrošinātu lielāku konsekvenci tiesību aktos par atkritumiem, neskarot iepakojuma un izlietota iepakojuma specifiku, attiecīgos gadījumos definīcijas Direktīvā 94/62/EK būtu jāsaskaņo ar definīcijām Direktīvā 2008/98/EK, kura attiecas uz atkritumiem vispārīgā nozīmē.

__________________

 

14 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

 

Pamatojums

Ir būtiski nodrošināt konsekvenci visos ES tiesību aktos par atkritumiem.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Vēl vairāk palielinot Direktīvas 94/62/EK mērķrādītājus par izlietotā iepakojuma sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi, tiktu gūti acīmredzami vidiskie, ekonomiskie un sociālie labumi.

(4)  Vēl vairāk palielinot Direktīvas 94/62/EK mērķrādītājus par izlietotā iepakojuma pārstrādi, tiktu gūti acīmredzami vidiskie, ekonomiskie un sociālie labumi.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Atkritumu rašanās novēršana ir efektīvākais veids, kā uzlabot resursu efektivitāti, samazināt atkritumu ietekmi uz vidi un veicināt augstas kvalitātes pārstrādātus materiālus. Minēto iemeslu dēļ dalībvalstīm būtu jāpieņem aprites cikla pieeja, lai mazinātu produktu ietekmi uz vidi. Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai radītu stimulus ieviest atkārtoti izmantojamu iepakojumu un panākt pārstrādājama iepakojuma patēriņa un pārmērīga iepakojuma izmantošanas samazinājumu. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu izmantot atbilstīgus ekonomikas instrumentus un citus pasākumus, lai stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot tos, kas uzskaitīti Direktīvas 2008/98/EK IVa pielikumā. Turklāt atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem nevajadzētu apdraudēt iepakojuma kā higiēnas vai patērētāju drošības uzturēšanas līdzekli.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b)  Dalībvalstīm vajadzētu ieviest atbilstošus pasākumus, lai stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, jo īpaši finansiālus un fiskālus stimulus, kas nodrošinātu šajā direktīvā paredzēto izlietotā iepakojuma rašanās novēršanu un pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanu, piemēram, maksu par atkritumu poligonu izmantošanu un atkritumu sadedzināšanu, “maksā par izmesto” shēmas, ražotāja lielākas atbildības shēmas un stimulus pašvaldībām. Šiem pasākumiem vajadzētu būt daļai no izlietotā iepakojuma rašanās novēršanas programmām visās dalībvalstīs.

Pamatojums

Dalībvalstīm ir būtiska loma, nodrošinot pāreju uz aprites ekonomiku, un ir svarīgi, lai tās radītu pietiekamus finanšu, nodokļu un reglamentējošus stimulus attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi saskaņā ar šīs direktīvas mērķiem. Veicamos pasākumus būtu jāiekļauj izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas un novēršanas īpašās programmās visās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

4.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4c)  Pārliecinošā vairākumā gadījumu iepakojuma piedāvājumu un izvēli nosaka nevis galapatērētājs, bet gan ražotājs. Ar ražotāja paplašinātas atbildības shēmām var nepieļaut izlietotā iepakojuma veidošanos un arī ieviest sistēmas, kas garantēs, ka patērētājiem, citiem galalietotājiem vai atkritumu plūsmā tiks nodrošināta izlietotā un/vai atkritumos nonākušā iepakojuma pieņemšana atpakaļ un/vai savākšana un ka savākto iepakojumu un/vai izlietoto iepakojumu var izmantot atkārtoti vai reģenerēt, cita starpā arī pārstrādājot.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

4.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4d)  Lai veicinātu izlietotā iepakojuma rašanās novēršanu un samazinātu tā ietekmi uz vidi, vienlaikus veicinot augstas kvalitātes materiālu pārstrādi, būtu jāpārskata šīs direktīvas II pielikuma pamatprasības un vajadzības gadījumā tās jāmaina, lai stiprinātu tās prasības, kas uzlabos iepakojuma atkārtotas izmantošanas un augstas kvalitātes pārstrādes sistēmu.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

4.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4e)  Dalībvalstu stratēģijās būtu jāparedz sabiedrības informēšana, izmantojot dažādus stimulus un priekšrocības, ko sniedz no pārstrādātiem atkritumiem izgatavoti produkti, un tādējādi veicinot investīcijas pārstrādātu produktu ražošanas nozarē.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

4.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4f)  Ilgtspējīgas bioekonomikas veicināšana var palīdzēt samazināt Eiropas atkarību no importētām izejvielām. Tirdzniecības nosacījumu bioloģiskas izcelsmes pārstrādājamiem un kompostējamiem bioloģiski noārdāmiem iepakojumiem uzlabošana un to spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšana, kas kavē minēto materiālu izmantošanu, sniedz iespēju sekmēt turpmāku pētniecību un inovāciju un aizstāt fosilā kurināmā izejvielas ar atjaunojamiem resursiem iepakojuma ražošanai, ja tas ir izdevīgi no aprites cikla perspektīvas, un atbalstīt turpmāku bioloģisko pārstrādi.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Pamazām palielinot pašreizējos mērķrādītājus par izlietotā iepakojuma sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi, būtu jānodrošina tas, ka ekonomiskā ziņā vērtīgi atkritumu materiāli tiek pakāpeniski un faktiski reģenerēti pareizas atkritumu apsaimniekošanas gaitā un atbilstoši tās hierarhijai. Šādā veidā būtu jānodrošina tas, ka vērtīgi materiāli, kas atrodami atkritumos, atgriežas atpakaļ Eiropas ekonomikā, tādējādi sekmējot Izejvielu iniciatīvas15 īstenošanu un aprites ekonomikas izveidi.

(5)  Pamazām palielinot pašreizējos mērķrādītājus, kas noteikti attiecībā uz izlietotā iepakojuma pārstrādi, būtu jānodrošina, ka ekonomiskā ziņā vērtīgi atkritumu materiāli tiek pakāpeniski un faktiski reģenerēti pareizas atkritumu apsaimniekošanas procesā un atbilstoši tās hierarhijai. Šādā veidā būtu jānodrošina tas, ka vērtīgi materiāli, kas atrodami atkritumos, atgriežas atpakaļ Eiropas ekonomikā, tādējādi sekmējot Izejvielu iniciatīvas15 īstenošanu un aprites ekonomikas izveidi, nesamazinot pārtikas nekaitīguma, patērētāju veselības un materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, prasības.

__________________

__________________

15 COM(2013) 442.

15 COM(2013) 442.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Tīra, efektīva un ilgtspējīga aprites ekonomika pieprasa produktus to izstrādes posmā attīrīt no bīstamām vielām un šajā kontekstā aprites ekonomikā būtu jāņem vērā skaidri formulētie Septītās vides rīcības programmas noteikumi, kas pieprasa izstrādāt netoksisku materiālu aprites ciklus, lai pārstrādātos atkritumus varētu izmantot kā nozīmīgu un uzticamu izejmateriālu avotu Savienībā.

Pamatojums

ES būtu jāpievērš uzmanība tīras aprites ekonomikas izveidei un jānovērš ievērojams risks zaudēt sabiedrības un tirgus uzticību pārstrādātajiem materiāliem, vienlaikus radot ilglaicīgu mantojumu. Galvenais slogs pārstrādātājiem ir bīstamu vielu klātbūtne materiālā. ES būtu jāpievērš uzmanība šo bīstamo vielu izvadīšanai no produktiem un atkritumiem, lai neapdraudētu sabiedrības veselību un vidi, konkrētām uzņēmumu vai produktu klasēm paredzot atkāpes no drošības prasībām, kā arī padarot neiespējamu šo piesārņoto materiālu identifikāciju nākotnē.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b)  Tiklīdz pārstrādātais materiāls, kuram pēc īpašu atkritumu cikla beigu statusa kritēriju izpildes vai arī pēc šā materiāla iekļaušanas jaunā produktā piešķirts atkritumu cikla beigu statuss, no jauna tiek iekļauts ekonomikā, tam ir pilnībā jāatbilst Savienības ķīmisko vielu tiesību aktiem.

Pamatojums

REACH neattiecas uz atkritumiem, kā noteikts 2. panta 2. punktā “Atkritumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/12/EK par atkritumiem, nav viela, preparāts vai izstrādājums šīs regulas 3. panta nozīmē”.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

5.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5c)  Mājsaimniecību izlietotais iepakojums un komerciālā un rūpnieciskā sektora izmantotais iepakojums būtiski atšķiras. Lai iegūtu skaidru un precīzu ieskatu abās plūsmās, dalībvalstīm par tām būtu jāziņo atsevišķi.

Pamatojums

Beļģija pašlaik ir vienīgā dalībvalsts, kurai ir atsevišķa datu vākšanas un ziņošanas sistēma par mājsaimniecību izlietoto iepakojumu un komerciālā un rūpnieciskā sektora izmantoto iepakojumu. Mēs uzskatām, ka šis ir paraugprakses piemērs, ko var pārņemt ES līmenī. Mājsaimniecību izmantotais iepakojums un komerciālā un rūpnieciskā sektora izmantotais iepakojums ievērojami atšķiras: 1) runa ir par dažādiem produktiem, kuriem ir vajadzīgs atšķirīgs iepakojums, kas noved pie atšķirīgām atkritumu plūsmām; 2) komercdimensija atšķiras (B2B vide komerciālā un rūpnieciskā sektora iepakojumiem un B2C vide mājsaimniecībām paredzētam iepakojumam); 3) abu plūsmu apjomi ievērojami atšķiras. Šie ir trīs vispārliecinošākie iemesli, lai skaidri nošķirtu abas plūsmas.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Daudzas dalībvalstis vēl nav pilnībā izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Tāpēc ir būtiski noteikt skaidrus politikas mērķus un tādā veidā novērst to, ka pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajos līmeņos.

(6)  Daudzas dalībvalstis vēl nav pilnībā izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru, kas paredzēta pārstrādei. Tāpēc ir būtiski noteikt skaidrus politikas mērķus attiecībā uz tādu atkritumu apsaimniekošanas objektu un iekārtu būvniecību, kas vajadzīgi, lai novērstu atkritumu rašanos un nodrošinātu atkritumu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, un tādā veidā nepieļaut to, ka pārstrādājami materiāli paliek neizmantoti atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajos līmeņos, un būtiski ir arī noteikt stimulus investīcijām inovatīvā atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā, kas paredzēta pārstrādei.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Lai palīdzētu sasniegt šīs direktīvas mērķus un sekmētu pāreju uz aprites ekonomiku, Komisijai būtu jāveicina koordinācija un informācijas un paraugprakses apmaiņa starp dalībvalstīm un dažādām ekonomikas nozarēm. Šādu apmaiņu varētu atvieglot, izveidojot komunikācijas platformas, kas varētu uzlabot informētību par jauniem rūpnieciskiem risinājumiem un sniegtu pilnīgāku priekšstatu par pieejamām spējām, kuras palīdzētu veidot saikni starp atkritumu apsaimniekošanas nozari un citām nozarēm un arī atbalstītu rūpniecisko simbiozi.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Ja Direktīvā 2008/98/EK un 1999/31/EK paredzētie pārstrādes un poligonos apglabājamo atkritumu mērķrādītāji tiek skatīti kopā, Direktīvā 94/62/EK paredzētie Savienības mērķrādītāji par enerģijas reģenerāciju un izlietotā iepakojuma pārstrādi vairs nav vajadzīgi.

(7)  Ja Padomes Direktīvā 2008/98/EK un 1999/31/EK1a paredzētie pārstrādes un poligonos apglabājamo atkritumu mērķrādītāji tiek skatīti kopā, Direktīvā 94/62/EK paredzētie Savienības mērķrādītāji par enerģijas reģenerāciju no izlietotā iepakojuma vairs nav vajadzīgi.

 

__________________

 

1a  Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).

Pamatojums

Pārstrādes mērķrādītāji joprojām ir būtisks instruments pārejā uz aprites ekonomiku.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Šī direktīva nosaka ilgtermiņa mērķus Savienības atkritumu apsaimniekošanai un dod uzņēmējiem un dalībvalstīm skaidru ievirzi attiecībā uz ieguldījumiem, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus. Kad dalībvalstis izstrādā atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas un plāno ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā, tām būtu saprātīgi jāizmanto Eiropas strukturālie un investīciju fondi un tas jādara atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, sekmējot atkritumu rašanās novēršanu, atkritumu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.

(8)  Šī direktīva nosaka ilgtermiņa mērķus Savienības atkritumu apsaimniekošanai un dod uzņēmējiem un dalībvalstīm skaidru ievirzi attiecībā uz investīcijām, kas vajadzīgas, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus. Izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas nacionālās stratēģijas un plānojot investīcijas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā un aprites ekonomikā, dalībvalstīm būtu saprātīgi jāizmanto Eiropas strukturālie un investīciju fondi atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai un šīs stratēģijas un investīciju plāni būtu jāizstrādā tā, lai tie visupirms sekmētu atkritumu rašanās novēršanu un atkārtotu izmantošanu, un pēc tam pārstrādi atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Būtu jāpārskata noteikumi par turpmāku pārstrādes mērķrādītāju paaugstināšanu, sākot no 2030. gada, ņemot vērā šīs direktīvas piemērošanā gūto pieredzi.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Lai tiktu pārstrādāts vairāk alumīnija, tādējādi aiztaupot ievērojamu daudzumu enerģijas un oglekļa dioksīda emisiju un panākot būtiskus ekonomiskos un vides ieguvumus, melno metālu un alumīnija pārstrādes mērķrādītāji būtu jānosaka atsevišķi. Tāpēc pašreizējais mērķrādītājs, kas noteikts attiecībā uz metāla taras sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi, minētajiem diviem atkritumu veidiem būtu jāsadala divos atsevišķos mērķrādītājos.

(10)  Lai tiktu pārstrādāts vairāk metālu, tādējādi ietaupot ievērojamu daudzumu enerģijas un oglekļa dioksīda emisiju un panākot būtiskus ekonomiskos un vides ieguvumus, melno metālu un alumīnija pārstrādes mērķrādītāji būtu jānosaka atsevišķi. Tāpēc pašreizējais mērķrādītājs, kas noteikts attiecībā uz metāla taras sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi, minētajiem diviem atkritumu veidiem būtu jāsadala divos atsevišķos mērķrādītājos.

Pamatojums

Atsevišķi mērķrādītāji palīdz uzlabot ne tikai alumīnija pārstrādes rādītājus, bet arī tērauda pārstrādes rādītājus, tāpēc ir lietderīgi izmantot vārdu “metālu”, nevis “alumīnija”.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Lai dalībvalstis varētu aprēķināt, vai mērķrādītāji, kas noteikti attiecībā uz sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi, ir sasniegti, tām vajadzētu spēt aprēķinus veikt par produktiem un komponentiem, ko atkārtotai izmantošanai sagatavojis atzīts operators, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un atzītas depozīta sistēmas. Lai nodrošinātu saskaņotus šo aprēķinu veikšanas nosacījumus, Komisija pieņems sīki izstrādātus noteikumus par to, kā noteikt, kas ir atzīti operatori, kuri nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un atzītas depozīta sistēmas, un sīki izstrādātus noteikumus par datu vākšanu, verificēšanu un ziņošanu.

(11)  Lai nodrošinātu vienotu datu aprēķināšanu saistībā ar pārstrādes mērķrādītājiem, Komisijai vajadzētu pieņemt sīki izstrādātus noteikumus par to, kā noteikt pārstrādes operatorus, un par datu vākšanu, izsekojamību, pārbaudi un paziņošanu. Pēc šīs saskaņotās metodikas pieņemšanas dalībvalstīm — lai aprēķinātu, vai pārstrādes mērķrādītāji ir sasniegti — vajadzētu spēt ņemt vērā metālu pārstrādi, kas notiek kopā ar sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Lai nodrošinātu to datu ticamību, kas savākti par sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, ir būtiski paredzēt kopīgus ziņošanas noteikumus. Tāpat ir svarīgi precīzāk noteikt, kādi noteikumi dalībvalstīm jāievēro, kad tās ziņo par faktiski pārstrādātajiem daudzumiem, kurus var ieskaitīt pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanā. Tālab ziņošanai par pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanu caurmērā jābalstās uz galīgās pārstrādes procesā notikušo ielaidi. Lai ierobežotu administratīvo slogu, ar stingriem nosacījumiem būtu jāatļauj dalībvalstīm pārstrādes rādītājus ziņot, pamatojoties materiālu izlaidi no šķirotavām. Materiālu vai vielu masas zudumi, kas rodas fiziskās un/vai ķīmiskās pārvērtībās, kuras ir raksturīgas galīgās pārstrādes procesam, nebūtu jāatvelk no to atkritumu masas, par kuriem ziņots kā par pārstrādātiem.

(12)  Lai nodrošinātu to datu ticamību, kas savākti par pārstrādi, ir būtiski paredzēt kopīgus datu vākšanas, izsekojamības, pārbaudes un ziņošanas noteikumus. Tāpat ir svarīgi precīzāk noteikt, kādi noteikumi dalībvalstīm jāievēro, kad tās ziņo par faktiski pārstrādātajiem daudzumiem, kurus var ieskaitīt pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanā. Mērķrādītāju sasniegšanas aprēķiniem vajadzētu balstīties uz vienu saskaņotu metodi, kas novērš izgāztu atkritumu uzdošanu par pārstrādātiem atkritumiem. Tālab ziņošanai par pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanu jābalstās uz galīgās pārstrādes procesā notikušo ielaidi. Materiālu vai vielu masas zudumi, kas rodas fiziskās un/vai ķīmiskās pārvērtībās, kuras ir raksturīgas galīgās pārstrādes procesam, nebūtu jāatvelk no to atkritumu masas, par kuriem ziņots kā par pārstrādātiem.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Dalībvalstu paziņotie statistikas dati ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atkritumu jomā pieņemto tiesību aktu izpildi visās dalībvalstīs. Statistikas kvalitāte, uzticamība un salīdzināmība būtu jāuzlabo, ieviešot vienotu kontaktpunktu visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, svītrojot novecojušās prasības par ziņošanu, salīdzinoši novērtējot valstu izmantoto ziņošanas metodiku un ieviešot datu kvalitātes pārbaudes ziņojumu.

(14)  Dalībvalstu paziņotie dati un informācija ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atbilstību tiesību aktiem par atkritumiem visās dalībvalstīs. Vajadzētu panākt, ka tiek paziņoti kvalitatīvāki, ticamāki un salīdzināmāki dati, tāpēc ir jāievieš vienota datu vākšanas un apstrādes metodika, kuras pamatā ir ticami avoti, un jāievieš vienota ievadīšanas vieta visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, jāsvītro novecojušās ziņošanas prasības, salīdzinoši jāvērtē valstu ziņošanas metodikas un jāievieš datu kvalitātes pārbaudes ziņojums.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Atkritumu apsaimniekošanas jomā paziņoto statistikas datu ticamība ir ārkārtīgi svarīga sekmīgai [tiesību aktu] īstenošanai un dalībvalstu sniegto datu salīdzināmības nodrošināšanai. Tāpēc būtu jāprasa, lai dalībvalstis, kad tās sagatavo ziņojumus par atbilstību Direktīvas 94/62/EK mērķrādītājiem, izmantotu jaunāko metodiku, ko izstrādājusi Komisija un dalībvalstu statistikas biroji.

(16)  Atkritumu apsaimniekošanas jomā paziņoto statistikas datu ticamība ir ārkārtīgi svarīga sekmīgai [tiesību aktu] īstenošanai un dalībvalstu sniegto datu salīdzināmības nodrošināšanai. Tāpēc dalībvalstīm, kad tās sagatavo ziņojumus par atbilstību Direktīvas 94/62/EK mērķrādītājiem, būtu jāizmanto vienota datu vākšanas un apstrādes metodika, ko izstrādājusi Komisija sadarbībā ar dalībvalstu statistikas birojiem un par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgajām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  Dalībvalstīm pēc Komisijas pieprasījuma un bez kavēšanās būtu jāiesniedz jebkāda informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu šīs direktīvas īstenošanu kopumā un tās ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Lai papildinātu vai grozītu Direktīvu 94/62/EK, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras attiecībā uz 6.a panta 2. punktu, 6.a panta 5. punktu, 11. panta 3. punktu, 19. panta 2. punktu un 20. pantu pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu. Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, kad tā sagatavo un izstrādā deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(17)  Lai papildinātu Direktīvu 94/62/EK, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz noteikumiem par to, kā aprēķināma pārstrādes mērķrādītāju sasniegšana, attiecībā uz dažiem izņēmumiem saistībā ar maksimālo smago metālu koncentrācijas līmeni dažos pārstrādātos materiālos, produktu apriti un iepakojuma veidiem un par datu vākšanas un apstrādes kopējo metodiku, un datu par pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanu ziņošanas formātu, un grozījumiem to piemēru sarakstā, kas ilustrē iepakojuma definīciju, un tehniskām problēmām, kuras radušās šīs direktīvas piemērošanā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvas 94/62/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz 12. panta 3.d punktu un 19. pantu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201116.

(18)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvas 94/62/EK īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai attiecībā uz to, lai pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai izmantoto iepakojuma materiālu identifikācijas sistēmu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201116.

__________________

__________________

16 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

16 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Dalībvalstīm būtu jāpanāk, lai visiem darba ņēmējiem Savienībā būtu nodrošinātas augsta līmeņa arodveselības un drošības prasības saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem un atbilstoši konkrētajiem riskiem, ar kuriem darba ņēmēji saskaras dažos ražošanas, pārstrādes un atkritumu apsaimniekošanas sektoros.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

1. pants – 2. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-1)   direktīvas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Tādēļ šajā direktīvā paredzēti pasākumi, kuru mērķis kā pirmā prioritāte ir novērst izlietotā iepakojuma rašanos un papildu pamatprincipi ir atkārtota lietošana, pārstrāde un citas izlietotā iepakojuma reģenerācijas formas, tādējādi samazinot šādu atkritumu galīgo apglabāšanu.

“2.   Tādēļ šajā direktīvā paredzēti pasākumi, kuru mērķis kā pirmā prioritāte ir novērst izlietotā iepakojuma rašanos un papildu pamatprincipi ir atkārtota lietošana, pārstrāde un citas izlietotā iepakojuma reģenerācijas formas, tādējādi samazinot šādu atkritumu galīgo apglabāšanu, lai dotu ieguldījumu pārejā uz aprites ekonomiku.”

Pamatojums

Nosakot mērķus, ir svarīgi uzsvērt to, cik nozīmīga ir šī direktīva pārejā uz aprites ekonomiku.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

3. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  pievieno šādu punktu:

 

“2.a  „Bioloģiskas izcelsmes iepakojums” ir tāds iepakojums, kurš iegūts no bioloģiskas izcelsmes materiāla, kas nav ģeoloģisku formāciju un/vai fosilizējies materiāls.”

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 94/62/EK

3. pants – 3. līdz 10. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  panta 3.–10. punktu svītro;

c)  panta 3. un 4. punktu un 6.–10. punktu svītro;

Pamatojums

Tiek atjaunota “atkārtotas izmantošanas” jēdziena definīcija.

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 94/62/EK

3. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“Turklāt piemēro “atkritumu”, “atkritumu radītāja”, “atkritumu īpašnieka”, “atkritumu apsaimniekošanas”, “savākšanas”, “dalītas savākšanas”, “atkritumu rašanās novēršanas”, “atkārtotas izmantošanas”, “apstrādes”, “reģenerācijas”, “sagatavošanas atkārtotai izmantošanai”, “pārstrādes”, “galīgās pārstrādes procesa” un “apglabāšanas” definīcijas, kas sniegtas Direktīvas 2008/98/EK 3. pantā.”

“Turklāt piemēro “atkritumu”, “atkritumu radītāja”, “atkritumu īpašnieka”, “atkritumu apsaimniekošanas”, “savākšanas”, “dalītas savākšanas”, “atkritumu rašanās novēršanas”, “šķirošanas”, “sadzīves atkritumu”, “ rūpniecisko un komerciālo atkritumu”, “apstrādes”, “reģenerācijas”, “pārstrādes”, “organiskās pārstrādes”, “galīgās pārstrādes procesa”, “piedrazojuma” un “apglabāšanas” definīcijas, kas sniegtas Direktīvas 2008/98/EK 3. pantā.”

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 94/62/EK

4. pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“Šādi papildpasākumi var ietvert valsts programmas, ražotāju paplašinātās atbildības shēmās iestrādātus stimulus, lai mazinātu iepakojuma ietekmi uz vidi, vai līdzīgus pasākumus, kas pieņemti, vajadzības gadījumā apspriežoties ar uzņēmējiem, un kas domāti, lai apkopotu un izmantotu daudzās iniciatīvas, kas attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu īstenotas dalībvalstīs. Tie atbilst šīs direktīvas 1. panta 1. punktā noteiktajiem mērķiem.

“Dalībvalstis veic pasākumus, lai mazinātu iepakojuma ietekmi uz vidi un sekmētu to atkritumu rašanās novēršanas mērķu sasniegšanu, kas ir noteikti Direktīvas 2008/98/EK 9. panta -1. punktā. Šādi pasākumi ietver arī ražotāja paplašināto atbildību, kā noteikts 8. panta 1. punkta trešajā daļā, un stimulus, lai ieviestu atkārtoti izmantojamu iepakojumu.

 

Dalībvalstis veic pasākumus, lai panāktu nepārstrādājama iepakojuma un pārmērīga iepakojuma patēriņa noturīgu samazinājumu. Šādi pasākumi neapdraud higiēnu vai pārtikas nekaitīgumu.

 

Turklāt dalībvalstis var veikt citus pasākumus, kas pieņemti, apspriežoties ar uzņēmējiem un patērētāju un vides organizācijām, un kas domāti, lai apkopotu un izmantotu daudzās iniciatīvas, kuras attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu īstenotas dalībvalstīs.

 

Tie atbilst šīs direktīvas 1. panta 1. punktā noteiktajiem mērķiem.

 

Dalībvalstis izmanto piemērotus ekonomiskus instrumentus un citus pasākumus, kas stimulē atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu. Šādu instrumentu un pasākumu vidū var būt tie, kas minēti Direktīvas 2008/98/EK IVa pielikumā.”

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

4. pants – 3. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

2.a)  direktīvas 4. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

3.  Attiecīgā gadījumā Komisija iesniedz priekšlikumus pasākumiem, kas stiprinātu un papildinātu pamatprasību izpildi un nodrošinātu to, ka jaunu iepakojumu laiž tirgū tikai tad, ja ražotājs ir veicis visus vajadzīgos pasākumus, lai, nekaitējot iepakojuma pamatfunkcijām, samazinātu tā ietekmi uz vidi.

“3.  Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz pamatprasību atjaunināšanas priekšlikumus, kas stiprinātu un papildinātu pamatprasību izpildi, ar mērķi nodrošināt to, ka jaunu iepakojumu laiž tirgū tikai tad, ja ražotājs ir veicis visus vajadzīgos pasākumus, lai, nekaitējot iepakojuma pamatfunkciju izpildei, samazinātu tā ietekmi uz vidi. Komisija pēc apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām, iesniedz tiesību akta priekšlikumu ar atjauninātām prasībām, jo īpaši lai stiprinātu atkārtotas izmantošanas un augstas kvalitātes pārstrādes sistēmu.”

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.b punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

4. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b)  direktīvas 4. pantam pievieno šādu punktu:

 

“3.a  Dalībvalstis veicina — ja raugoties no aprites cikla viedokļa tas ir videi labvēlīgi — bioloģiskas izcelsmes pārstrādājamu un bioloģiski noārdāmu kompostējamu iepakojumu izmantošanu, veicot tādus pasākumus kā:

 

a)  to izmantošanas veicināšanu, cita starpā, ņemot talkā ekonomiskus instrumentus,

 

b)  šādu produktu tirgus nosacījumu uzlabošanu,

 

c)  pašreizējo tiesību aktu, kas kavē šo produktu izmantošanu, pārskatīšanu.”

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

1. pants − 1. daļa – 2.c punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

5. pants – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.c)  direktīvas 5. pantā iekļauj šādu virsrakstu:

 

“Atkārtota izmantošana”

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.d punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

5. pants – 1. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

2.d)  direktīvas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

Dalībvalstis var veicināt iepakojuma sistēmu otrreizēju izmantošanu, ko veic saskaņā ar Līgumu un, nenodarot kaitējumu videi.

1.  Dalībvalstis saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un Līgumu veicina iepakojuma atkārtotas izmantošanas sistēmu ieviešanu tādam iepakojumam, kas videi draudzīgā veidā ir izmantojams atkārtoti, neapdraudot pārtikas higiēnu un patērētāju drošību.

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.e punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

5. pants – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.e)  direktīvas 5. pantā iekļauj šādu punktu:

 

“1.a  Dalībvalstu mērķis ir sasniegt šādus iepakojuma atkārtotas izmantošanas mērķrādītājus:

 

a)  ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim atkārtoti izmanto vismaz 5 % no visa izlietotā iepakojuma svara;

 

b)  ne vēlāk kā līdz 2030. gada 31. decembrim atkārtoti izmanto vismaz 10 % no visa izlietotā iepakojuma svara.”

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.f punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

5. pants – 1.b daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.f)  direktīvas 5. pantā iekļauj šādu punktu:

 

“1.b  Lai veicinātu atkārtotu izmantošanu, dalībvalstis var veikt, cita starpā, šādus pasākumus:

 

-  izmantot atpakaļnodošanas shēmas atkārtoti izmantojamam iepakojumam,

 

-  noteikt attiecīgajā gadā tirgū laista iepakojuma atkārtotas izmantošanas minimālo procentuālo daļu pa iepakojuma veida plūsmām,

 

-  ieviest adekvātus ekonomiskos stimulus atkārtoti izmantojama iepakojuma ražotājiem.”

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.g punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

5. pants – 1.c daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.g)  direktīvas 5. pantā iekļauj šādu punktu:

 

1.c Iepakojums un atkārtoti izmantots iepakojums, kas savākts iepakojuma depozīta sistēmā, var tikt iekļauts to novēršanas mērķrādītāju izpildes statistikā, kuri noteikti valsts profilakses programmās.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 94/62/EK

6. pants – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  panta nosaukumu aizstāj ar šādu: “Reģenerācija, atkārtota izmantošana un pārstrāde”;

a)  panta nosaukumu aizstāj ar šādu: “Reģenerācija un pārstrāde”;

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

6. pants -1. punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)   direktīvas 6. pantā iekļauj šādu -1. punktu:

 

“-1.  Dalībvalstis ievieš visu veidu iepakojuma materiālu šķirošanas sistēmas.”

Pamatojums

Visu veidu iepakojuma savākšana un šķirošana ir jāpilnvaro, nevis tikai jāveicina. Iepakojums, kas nav savākts nodalīti un šķirots, netiek pārstrādāts. Tikai ieviešot skaidru juridisku pienākumu pilnvarot visu iepakojuma veidu dalītu savākšanu un šķirošanu, visiem pārstrādājamiem iepakojuma materiāliem tiks garantēta nonākšana atkritumu savākšanas un pārstrādes sistēmās. Ir nepieciešams pieprasīt dalībvalstīm izveidot sistēmu visu veidu iepakojuma savākšanai un šķirošanai arī tādēļ, lai nodrošinātu pastāvīgu pārstrādājamu materiālu piegādi, tādējādi nodrošinot paredzamu scenāriju inovācijām un investīcijām pašreizējās un jaunās savākšanas un šķirošanas tehnoloģijās un infrastruktūrā.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 94/62/EK

6. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim atkārtotai izmantošanai sagatavo un pārstrādā mazākais 65 svara [masas] % no visa izlietotā iepakojuma;

f)  ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim pārstrādā vismaz 70 svara % no visa izlietotā iepakojuma;

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 94/62/EK

6. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)  ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim sasniedz šādus minimālos mērķrādītājus izteiktus svara [masas] procentos saistībā ar šādu izlietotā iepakojuma materiālu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai:

g)  ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim sasniedz šādus minimālos mērķrādītājus izteiktus svara procentos saistībā ar šādu izlietotā iepakojuma materiālu pārstrādi:

i)  55 % attiecībā uz plastmasu;

i)  60 % attiecībā uz plastmasu;

ii)  60 % attiecībā uz koksni;

ii)  65 % attiecībā uz koksni;

iii)  75 % attiecībā uz melno metālu;

iii)  80 % attiecībā uz melno metālu;

iv)  75 % attiecībā uz alumīniju;

iv)  80 % attiecībā uz alumīniju;

v)  75 % attiecībā uz stiklu;

v)  80 % attiecībā uz stiklu;

vi)  75 % attiecībā uz papīru un kartonu;

vi)  90 % attiecībā uz papīru un kartonu;

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 94/62/EK

6. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)  ne vēlāk kā līdz 2030. gada 31. decembrim atkārtotai izmantošanai sagatavo un pārstrādā mazākais 75 svara [masas] % no visa izlietotā iepakojuma;

h)  ne vēlāk kā līdz 2030. gada 31. decembrim pārstrādā vismaz 80 svara % no visa izlietotā iepakojuma;

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 94/62/EK

6. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  ne vēlāk kā līdz 2030. gada 31. decembrim sasniedz šādus minimālos mērķrādītājus izteiktus svara [masas] procentos saistībā ar šādu izlietotā iepakojuma materiālu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai:

i)  ne vēlāk kā līdz 2030. gada 31. decembrim sasniedz šādus minimālos mērķrādītājus izteiktus svara procentos saistībā ar šādu izlietotā iepakojuma materiālu pārstrādi:

i)  75 % attiecībā uz koksni;

i)  80 % attiecībā uz koksni;

ii)  85 % attiecībā uz melno metālu;

ii)  90 % attiecībā uz melno metālu;

iii)  85 % attiecībā uz alumīniju;

iii)  90 % attiecībā uz alumīniju;

iv)  85 % attiecībā uz stiklu;

iv)  90 % attiecībā uz stiklu;

v)  85 % attiecībā uz papīru un kartonu.

 

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 94/62/EK

6. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Izlietoto iepakojumu, kas nosūtīts uz citu dalībvalsti, lai tur to sagatavotu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai, 1. punkta f)–i) apakšpunkta mērķrādītāju sasniegšanā drīkst ieskaitīt tikai tā dalībvalsts, kurā šis izlietotais iepakojums ir savākts.

3.  Izlietoto iepakojumu, kas nosūtīts uz citu dalībvalsti, lai tur to pārstrādātu, 1. punkta f)–i) apakšpunkta mērķrādītāju sasniegšanas statistikā drīkst ieskaitīt tikai tā dalībvalsts, kurā šis izlietotais iepakojums ir savākts.

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

6. pants – 4. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

ca)  direktīvas 6. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

4.  Attiecīgā gadījumā dalībvalstis mudina iepakojuma vai citu izstrādājumu ražošanā izmantot materiālus, kas iegūti, pārstrādājot izlietoto iepakojumu:

“4.  „Dalībvalstis, ja tas ir izdevīgi no aprites cikla viedokļa un ir saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, mudina iepakojuma vai citu izstrādājumu ražošanā izmantot izlietota iepakojuma pārstrādē iegūtus materiālus:

a)  uzlabojot tirgus nosacījumus šiem materiāliem;

a)  uzlabojot tirgus nosacījumus šiem materiāliem;

b)  pārskatot pašreizējos noteikumus, kas kavē minēto materiālu izmantošanu;

b)  pārskatot pašreizējos noteikumus, kas kavē minēto materiālu izmantošanu;

 

ba)  izmantojot atbilstīgus ekonomiskus instrumentus izejvielu otrreizējas izmantošanas veicināšanai, un šie instrumenti var ietvert pasākumus, kas veicina iepakojuma materiāla pārstrādāšanu un ilgtspējīgu publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanu;

 

bb)  veicinot tādu materiālu ieviešanu, kas pēc pārstrādes neapdraud cilvēku veselību, ja tie tiek pārstrādāti par materiāliem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem.”

Pamatojums

Dalībvalstīm būtu jāveicina tādu materiālu izmantošana iepakojuma vai citu izstrādājumu ražošanā, kas iegūti no pārstrādāta izlietotā iepakojuma, uzlabojot tirgus nosacījumus šiem materiāliem un pārskatot spēkā esošos tiesību aktus, kuri ierobežo to izmantošanu, kā arī stimulējot otrreizējo izejvielu izmantošanu un tādu materiālu izmantošanas veicināšanu, kas pēc pārstrādes nav kaitīgi cilvēka veselībai.

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 94/62/EK

6. pants – 5., 8. un 9. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)   panta 5., 8. un 9. punktu svītro;

d)   panta 5. un 9. punktu svītro;

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

6. pants – 8. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

da)  panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

8.   Komisija pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā 2005. gada 30. jūnijā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanas norisi un tās ietekmi uz vidi, kā arī uz iekšējā tirgus darbību. Šajā ziņojumā ņem vērā katras dalībvalsts īpašos apstākļus. Ziņojumā ietver:

8.   Šajā nolūkā Komisija līdz 2024. gada 31. decembrim izvērtē 6. pantā noteiktos mērķrādītājus un progresu virzībā uz tiem, ņemot vērā paraugprakses un pasākumus, ko dalībvalstis izmantojušas šo mērķrādītāju sasniegšanā.

 

Novērtējumā Komisija apsver iespēju noteikt:

a)   pamatprasību efektivitātes, īstenošanas un izpildes novērtējumu;

a)  mērķrādītājus attiecībā uz citām izmantotā iepakojuma plūsmām;

b)   papildu novēršanas pasākumus, lai samazinātu iepakojuma ietekmi uz vidi, ciktāl tas iespējams, netraucējot tā pamatfunkcijām;

b)  atsevišķus mērķrādītājus mājsaimniecību izlietotajam iepakojumam un komerciālajā un rūpnieciskajā sektorā izmantotajam iepakojumam.

c)   iespējamo tāda iepakojuma indikatora izveidi, kas norāda tā ietekmi uz vidi, lai izlietotā iepakojuma atkritumu rašanos varētu novērst vienkāršāk un efektīvāk;

Šajā nolūkā Komisija sagatavo ziņojumu, tam attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu, un to nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.”

d)   izlietotā iepakojuma atkritumu rašanās novēršanas plānus;

 

e)   otrreizējās izmantošanas un jo īpaši otrreizējās izmantošanas un pārstrādes izmaksu un labumu salīdzināšanas veicināšanu;

 

f)   ražotāju atbildību, tostarp tās finanšu aspektus;

 

g)   centienus līdz 2010. gadam arvien samazināt un piemērotos gadījumos visbeidzot pakāpeniski pārtraukt smago metālu un citu bīstamu vielu izmantošanu iepakojumā.

 

Šim ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus šīs direktīvas attiecīgo noteikumu pārskatīšanai, ja vien līdz tam laikam šādi priekšlikumi jau nav iesniegti.

 

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 94/62/EK

6.a pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“1.   Lai aprēķinātu, vai 6. panta 1. punkta f)–i) apakšpunkta mērķrādītāji ir sasniegti:

“1.   Lai aprēķinātu, vai 6. panta 1. punkta f)–i) apakšpunkta mērķrādītāji ir sasniegti, pārstrādātā izlietotā iepakojuma svaru aprēķina kā atkritumu ielaides svaru galīgās pārstrādes procesā attiecīgajā gadā.

a)  pārstrādātā izlietotā iepakojuma svars [masa] ir atkritumu ielaides svars [masa] galīgās pārstrādes procesā;

 

b)  atkārtotai izmantošanai sagatavotā izlietotā iepakojuma svars [masa] ir tāda izlietotā iepakojuma svars [masa], kuru reģenerējis vai savācis atzīts operators, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un kurš ir pārbaudīts, iztīrīts un saremontēts tā, lai to būtu iespējams izmantot atkārtoti bez turpmākas šķirošanas vai priekšapstrādes;

 

c)  dalībvalstis te var iekļaut produktus un komponentus, ko atkārtotai izmantošanai sagatavojis atzīts operators, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, vai atzītas depozīta sistēmas. Lai atkārtotai izmantošanai sagatavotam un pārstrādātam izlietotajam iepakojumam aprēķinātu koriģēto rādītāju, kurā ņemts vērā atkārtotai izmantošanai sagatavoto produktu un komponentu svars [masa], dalībvalstis izmanto operatoru verificētus datus un IV pielikumā norādīto formulu.

 

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 94/62/EK

6.a pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim pieprasa Eiropas standartizācijas organizācijām, pamatojoties uz labāko paraugpraksi, izstrādāt Eiropas kvalitātes standartus gan atkritumu materiāliem, kas nonāk galīgās pārstrādes procesā, gan otrreizējām izejvielām, jo īpaši attiecībā uz plastmasu.

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 94/62/EK

6.a pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Lai nodrošinātu saskaņotus nosacījumus 1. punkta b) un c) apakšpunkta un IV pielikuma piemērošanai, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 21.a pantu, tādējādi nosakot prasību minimumu – tostarp konkrētus noteikumus par datu vākšanu, verificēšanu un ziņošanu –, ko kvalitātes un darbības jomā piemēro, kad nosaka, kas ir atzīti operatori, kuri nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un atzītas depozīta sistēmas.

2.  Lai nodrošinātu saskaņotus nosacījumus 1. punkta piemērošanai, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 21.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot kvalitātes un darbības prasību minimumu, lai varētu noteikt galīgās pārstrādes operatorus, tostarp nosakot konkrētus noteikumus par datu vākšanu, izsekojamību, verifikāciju un ziņošanu.

Pamatojums

Lai nodrošinātu, ka šā direktīvas panta 1. punkts tiek piemērots vienādi, Komisijai būtu jāpieņem deleģētie akti, nosakot kvalitātes un darbības prasību minimumu, lai varētu noteikt galīgās pārstrādes operatorus.

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 94/62/EK

6.a pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Komisija izskata iespējas un, ja nepieciešams, ierosina pasākumus, lai saskaņotu ziņošanu par kompozītmateriālu iepakojumu ar pienākumiem, kas noteikti šajā direktīvā.

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 94/62/EK

6.a pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Atkāpjoties no 1. punkta, šķirošanas rezultātā iegūto atkritumu svaru [masu] var paziņot kā pārstrādātā izlietotā iepakojuma svaru [masu] ar šādiem nosacījumiem:

svītrots

a)  šķirošanas rezultātā iegūtie atkritumi nonāk galīgās pārstrādes procesā;

 

b)  to materiālu vai vielu svars [masa], kuras nenonāk galīgās pārstrādes procesā, bet tiek likvidētas vai reģenerētas enerģijā, nesasniedz 10 % no kopējā svara [masas], par ko paziņo kā par pārstrādātu.

 

Pamatojums

Rezolūcijā par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku, kas pieņemta 2015. gada 9. jūlijā, Eiropas Parlaments pieprasīja pārstrādes mērķrādītājus visās dalībvalstīs aprēķināt pēc vienotas saskaņotas metodes, pamatojoties uz efektīvu ziņošanas metodi, kas neļauj izgāztos (poligonā apglabātos vai sadedzinātos) atkritumus ziņojumos uzdot par pārstrādātiem atkritumiem.

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 94/62/EK

6.a pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Lai nodrošinātu 3. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumu izpildi, dalībvalstis izveido efektīvu izlietotā iepakojuma kvalitātes kontroles un izsekojamības sistēmu. Šī sistēma var būt elektroniski reģistri, kas izveidoti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 35. panta 4. punktu, tehniskās specifikācijas par šķiroto atkritumu kvalitātes prasībām vai līdzvērtīgi pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt to datu ticamību un pareizību, kas savākti par pārstrādātajiem atkritumiem.

4.  Saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstoši 2. punktam, lai nodrošinātu 1. punkta noteikumu izpildi, dalībvalstis izveido efektīvu izlietotā iepakojuma kvalitātes kontroles un izsekojamības sistēmu. Šī sistēma var būt elektroniski reģistri, kas izveidoti saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 35. panta 4. punktu, tehniskās specifikācijas par šķiroto atkritumu kvalitātes prasībām vai līdzvērtīgi pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt to datu ticamību un pareizību, kas savākti par pārstrādātajiem atkritumiem. Dalībvalstis informē Komisiju par izvēlēto kvalitātes kontroles un izsekojamības sistēmu.

Pamatojums

Ir svarīgi noteikt, ka dalībvalstīm jāizveido izlietotā iepakojuma uzraudzības un izsekojamības sistēma, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti šīs direktīvas 1. panta 1. punkta noteikumi, un ka tām jāinformē Komisija par izvēlēto metodi šīs sistēmas pārvaldīšanai.

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 94/62/EK

6.a pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Aprēķinos, kurus veic, lai noteiktu, vai 6. panta 1. punkta f)–i) apakšpunkta mērķrādītāji ir sasniegti, dalībvalstis var ņemt vērā sakarā ar sadedzināšanu pārstrādāto metālu daudzumu proporcionāli sadedzinātā izlietotā iepakojuma īpatsvaram ar nosacījumu, ka pārstrādātie metāli atbilst noteiktām kvalitātes prasībām. Dalībvalstis izmanto kopēju metodiku, kas noteikta saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11.a panta 6. punktu.

5.  Aprēķinos, kurus veic, lai noteiktu, vai 6. panta 1. punkta f)–i) apakšpunkta mērķrādītāji ir sasniegti, dalībvalstis var ņemt vērā sakarā ar sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu pārstrādāto metālu daudzumu tikai tad, ja izlietotais iepakojums pirms dedzināšanas ir šķirots vai ir izpildīts pienākums ieviest dalītu savākšanu papīram, metālam, plastmasai, stiklam un bioloģiskajiem atkritumiem proporcionāli sadedzinātā vai līdzsadedzinātā izlietotā iepakojuma īpatsvaram ar nosacījumu, ka pārstrādātie metāli atbilst noteiktām kvalitātes prasībām. Dalībvalstis izmanto kopēju metodiku, kas noteikta saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11.a panta 6. punktu.

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva 94/62/EK

6.b pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  paraugprakses piemērus, ko izmanto visā Savienībā un kas var palīdzēt sasniegt mērķrādītājus.

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva 94/62/EK

6.b pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Attiecīgā gadījumā 1. punktā minētajos ziņojumos pievēršas arī citu šīs direktīvas prasību īstenošanai, kas nav minētas 1. punktā, tostarp prognozei par to mērķrādītāju sasniegšanu, kuri ir iekļauti atkritumu rašanās novēršanas programmās, un to sadzīves atkritumu procentuālajai daļai un daudzumam uz vienu iedzīvotāju, kurus apglabā vai izmanto enerģijas reģenerācijai.

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

7. pants – 1. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

5.a)  direktīvas 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu tādu sistēmu izveidi, kas ietver

“1.   Dalībvalstis, lai sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķrādītājus, paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu tādu sistēmu izveidi, kas ietver un stimulē:

a)  lietotā iepakojuma un/vai iepakojuma atkritumu savākšanu no patērētāja, cita galīgā lietotāja vai no atkritumu plūsmas, lai tam piemērotu visatbilstīgākās atkritumu apsaimniekošanas iespējas;

a)  lietotā iepakojuma un/vai iepakojuma atkritumu savākšanu no patērētāja, cita galīgā lietotāja vai no atkritumu plūsmas, lai tam piemērotu visatbilstīgākās atkritumu apsaimniekošanas iespējas;

b)  savāktā iepakojuma un/vai izlietotā iepakojuma atkārtotu lietošanu un reģenerāciju, ieskaitot pārstrādi,

b)  savāktā iepakojuma un/vai izlietotā iepakojuma atkārtotu lietošanu un reģenerāciju, ieskaitot pārstrādi.

lai sasniegtu šajā direktīvā paredzētos mērķus.

 

Šīm sistēmām jābūt atvērtām dalībai visiem atbilstīgo nozaru uzņēmējiem, kā arī kompetentām valsts iestādēm. Nediskriminējot tās piemēro arī importētajiem ražojumiem, tostarp sīki izstrādātus pasākumus un tarifus, ko piemēro par piekļuvi sistēmām, un tām jābūt izstrādātām tā, lai neradītu barjeras tirdzniecībai vai brīvas konkurences izkropļojumus saskaņā ar Līgumu.”

Šīm sistēmām jābūt atvērtām dalībai visiem atbilstīgo nozaru uzņēmējiem, kā arī kompetentām valsts iestādēm. Nediskriminējot tās piemēro arī importētajiem ražojumiem, tostarp sīki izstrādātus pasākumus un tarifus, ko piemēro par piekļuvi sistēmām, un tām jābūt izstrādātām tā, lai neradītu barjeras tirdzniecībai vai brīvas konkurences izkropļojumus saskaņā ar Līgumu.”

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.b punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

7.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.b)   direktīvā iekļauj šādu pantu:

 

“7.a pants

 

Īpaši pasākumi attiecībā uz atpakaļnodošanas un savākšanas sistēmām

 

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai ieviestu:

 

a)  no pārējiem atkritumiem nodalītu savākšanu vismaz iepakojumam vai izlietotajam iepakojumam, kas izgatavots no papīra, metāla, plastmasas vai stikla, vai jebkuras to kombinācijas;

 

b)  kompozītmateriālu savākšanu, kā noteikts Komisijas Lēmumā 2005/270/EK, izmantojot esošās savākšanas sistēmas, kas atbilst galīgās pārstrādes kvalitātes standartiem. ”

Pamatojums

Lai palielinātu pārstrādes apjomus, ir jāpalielina savāktais daudzums, un valdībām jānodrošina, ka viss, ko var pārstrādāt, tiek pārstrādāts, jo īpaši iepakojums. Prasa dalībvalstīm izveidot savākšanas sistēmas visiem iepakojumiem, un izlietotais iepakojums nodrošinās izejvielas, tādējādi veicinot investīcijas un inovāciju savākšanas un šķirošanas infrastruktūrā un līdz ar to “radot pārstrādes ķēdi”. Lai pietiekamā apmērā izmantotu esošo savākšanas infrastruktūru, tajā būtu jāvāc arī kompozītmateriāli. Pieprasot izlietotā iepakojuma dalītu savākšanu, Iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīva tiktu pielāgota Atkritumu pamatdirektīvai, kuras 11. pantā ir ierosināts, ka dalībvalstīm jāizveido dalīta savākšana vismaz šādiem materiāliem: papīram, plastmasai un stiklam.

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

1. pants − 1. daļa – 5.c punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

8. pants – 2. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

5.c)  direktīvas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Lai veicinātu savākšanu, otrreizēju izmantošanu un reģenerāciju, tostarp pārstrādi, uz iepakojuma tā identifikācijai un klasifikācijai, ko veic attiecīgie ražotāji, pamatojoties uz Komisijas Lēmumu 97/129/EK[1].

“2.   Lai veicinātu savākšanu, atkārtotu izmantošanu un reģenerāciju, tostarp pārstrādi, uz iepakojuma norāda šim nolūkam noderīgu informāciju. Uz iepakojuma tā identifikācijai un klasifikācijai, ko veic attiecīgie ražotāji, pamatojoties uz Komisijas Lēmumu 97/129/EK[1], jo īpaši norāda, kāds iepakojuma materiāls vai materiāli ir izmantoti.

[1] OV L 50, 28.2.1997., 28. lpp.”

[1] OV L 50, 28.2.1997., 28. lpp.”

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 94/62/EK

12. pants – 3.a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“3.a  Dalībvalstis Komisijai paziņo datus par 6. panta 1. punkta a)–i) apakšpunkta mērķrādītāju sasniegšanas gaitu katrā kalendārajā gadā. Šos datus dalībvalstis paziņo elektroniski 18 mēnešos pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati.

“3.a  Dalībvalstis Komisijai paziņo datus par 6. panta 1. punkta a)–i) apakšpunkta mērķrādītāju sasniegšanas gaitu katrā kalendārajā gadā. Šos datus dalībvalstis vāc un apstrādā saskaņā ar vienotu metodiku, kas minēta 3.d punktā, un paziņo elektroniski 12 mēnešos pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati.

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 94/62/EK

12. pants – 3.a punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Datus paziņo formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 3.d punktu. Pirmoreiz ziņo par laikposmu no [šīs direktīvas spēkā stāšanās gads + 1 gads] 1. janvāra līdz [šīs direktīvas spēkā stāšanās gads + 1 gads] 31. decembrim.

Datus vāc un apstrādā, izmantojot vienotu metodiku, kas minēta 3.d punktā, un paziņo formātā, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 3.d punktu. Pirmoreiz par mērķrādītājiem, kas noteikti 6. panta f)–i) apakšpunktā, ziņo par laikposmu no [šīs direktīvas spēkā stāšanās gads + 1 gads] 1. janvāra līdz [šīs direktīvas spēkā stāšanās gads + 1 gads] 31. decembrim.

Pamatojums

Ir svarīgi noteikt, ka paziņotajiem datiem jābūt iegūtiem pēc vienotas metodikas un paziņotiem formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 3.d punktu.

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 94/62/EK

12. pants – 3.c punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.c  Komisija caurskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs caurskatīšanas rezultātiem. Ziņojumā ietver datu vākšanas organizatoriskā aspekta, datu avotu un dalībvalstu izmantotās metodikas, kā arī minēto datu pilnīguma, ticamības, savlaicīguma un konsekvences novērtējumu. Šis novērtējums var ietvert konkrētus ieteikumus par veicamajiem uzlabojumiem. Ziņojumu sagatavo reizi trijos gados.

3.c  Komisija caurskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs caurskatīšanas rezultātiem. Kamēr nav izstrādāta vienota datu vākšanas un apstrādes metodika, kas minēta 3.d punktā, ziņojumā novērtē datu vākšanas organizēšanu, datu avotus un dalībvalstu izmantotās metodikas. Komisija novērtē arī iesniegto datu un informācijas pilnīgumu, ticamību, savlaicīgumu un konsekvenci. Šis novērtējums var ietvert konkrētus ieteikumus par veicamajiem uzlabojumiem. Ziņojumu sagatavo deviņus mēnešus pēc pirmās dalībvalstu datu paziņošanas un pēc tam reizi trijos gados.

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 94/62/EK

12. pants – 3.ca punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.ca  Ziņojumā Komisija iekļauj informāciju par šīs direktīvas īstenošanu kopumā un novērtē tās ietekmi uz cilvēku veselību, vidi un iekšējo tirgu. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumu pārskatīt šo direktīvu.

Pamatojums

Šīs direktīvas ietekme būtu regulāri jānovērtē, lai nodrošinātu, ka būtiski tās elementi atbilst mērķim.

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 94/62/EK

12. pants – 3.d punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.d  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka formātu datu paziņošanai saskaņā ar 3.a punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.”;

3.d  Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot vienotu datu vākšanas un apstrādes metodiku un datu paziņošanas formātu saskaņā ar 3.a punktu.”;

Grozījums Nr.    75

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Direktīva 94/62/EK

21.a pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt 6.a panta 2. punktā, 11. panta 3. punktā, 19. panta 2. punktā un 20. pantā minētos deleģētos aktus uz nenoteiktu laiku no [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt 6.a panta 2. punktā, 11. panta 3. punktā, 12. panta 3.d punktā, 19. panta 2. punktā un 20. pantā minētos deleģētos aktus uz nenoteiktu laiku no [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Direktīva 94/62/EK

21.a pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6.a panta 2. punktā, 11. panta 3. punktā, 19. panta 2. punktā un 20. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas norādīta minētajā lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6.a panta 2. punktā, 11. panta 3. punktā, 12. panta 3.d punktā, 19. panta 2. punktā un 20. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas norādīta minētajā lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Direktīva 94/62/EK

21.a pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Saskaņā ar 6.a panta 2. punktu, 11. panta 3. punktu, 19. panta 2. punktu un 20. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”

5.  Saskaņā ar 6.a panta 2. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 3.d punktu, 19. panta 2. punktu un 20. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12.a punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

II pielikums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

12.a)  Direktīvas 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu III pielikumu aizstāj, kā noteikts šīs direktīvas pielikumā;

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 14. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14)  Direktīvai 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu pievieno IV pielikumu, kā noteikts šīs direktīvas pielikumā.

svītrots

Pamatojums

Produktus un komponentus, kas nav kļuvuši par atkritumiem, nedrīkst ņemt vērā, aprēķinot pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanu, jo attiecīgās darbības ir atkritumu reģenerācijas darbības. Produktu un komponentu atkārtotu izmantošanu uzskata par pārstrādi, kas novērš atkritumu rašanos, tāpēc saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju to vajadzētu uzskatīt par novēršanas pasākumu. Direktīvas 6.a panta 1. punktā jau ir noteikta metode, kā aprēķināt pārstrādes rādītāju.

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

Pielikums – -1. punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

II pielikums – 1. punkts – 1 ievilkums

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-1)  direktīvas II pielikuma 1. punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

-  Iepakojums ir ražots tā, lai iepakojuma tilpums un masa nebūtu lielāka, kā vajadzīgs iesaiņotā produkta drošuma un higiēnas prasību ievērošanai, un apmierinoša attiecībā uz ražojumu un patērētājiem.

-  Iepakojumu projektē, ražo un laiž tirgū tā, lai to varētu izmantot atkārtoti vai reģenerēt, tostarp pārstrādāt atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, un lai maksimāli samazinātu tā ietekmi uz vidi, kad izlietoto iepakojumu vai izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas atliekas apglabā.”

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

Pielikums – -1.a punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

II pielikums – 1 punkts – 1.a ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1.a)   direktīvas II pielikuma 1. punktā iekļauj šādu ievilkumu:

 

-  Iepakojumu ražo tā, lai pēc iespējas samazinātu tā oglekļa dioksīda pēdu, tostarp izmantojot bioloģiski noārdāmus un no bioloģiskām izejvielām ražotus ilgtspējīgus materiālus.”

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

Pielikums – -1.b punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

II pielikums – 3. punkts – c apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-1.b)  Direktīvas III pielikuma 3. punkta c) apakšpunktu groza šādi:

c)   Iepakojums ir reģenerējams, to kompostējot.

c)  Iepakojums ir reģenerējams, to kompostējot.

Kompostējamais izlietotais iepakojums ir pietiekami bioloģiski noārdāms, lai netraucētu dalīto savākšanu un kompostēšanas procesu vai darbību, kur to izmanto.

Kompostējamais izlietotais iepakojums ir pietiekami bioloģiski noārdāms, lai tas netraucē dalīto savākšanu un kompostēšanas procesu vai darbību, kur to izmanto.

Grozījums Nr.    83

Direktīvas priekšlikums

Pielikums – -1.c punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

II pielikums – 3. punkts – d apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-1.c)   direktīvas II pielikuma 3. punkta d) apakšpunktu groza šādi:

d)   Bioloģiski noārdāms iepakojums.

d)  Bioloģiski noārdāms iepakojums.

Bioloģiski noārdāms izlietots iepakojums ir tāds, kas fizikāli, ķīmiski, termiski vai bioloģiski sadalās tā, ka iegūtā gatavā komposta lielākā daļa sadalās, veidojot oglekļa dioksīdu, biomasu un ūdeni.

Bioloģiski noārdāms izlietots iepakojums ir tāds, kas fizikāli, ķīmiski, termiski vai bioloģiski sadalās tā, ka iegūtā gatavā komposta lielākā daļa sadalās, veidojot oglekļa dioksīdu, biomasu un ūdeni. Oksonoārdāmas plastmasas iepakojumu neuzskata par bioloģiski noārdāmu.”

Grozījums Nr.    84

Direktīvas priekšlikums

Pielikums – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pievieno šādu IV pielikumu:

svītrots

”IV PIELIKUMS

 

Atkārtotai izmantošanai sagatavotu produktu un komponentu aprēķināšanas metode 6. panta 1. punkta f)–i) apakšpunkta vajadzībām

 

Lai pārstrādē un sagatavošanā atkārtotai izmantošanai aprēķinātu koriģēto rādītāju saskaņā ar 6. panta 1. punkta f)–i) apakšpunktu, dalībvalstis izmanto šādu formulu:

 

"E=" "(A+R)*100" /"(P+R)"

 

E: koriģētais pārstrādes un atkārtotas izmantošanas rādītājs konkrētajā gadā;

 

A: pārstrādātā vai atkārtotai izmantošanai sagatavotā izlietotā iepakojuma svars [masa] konkrētajā gadā;

 

R: atkārtotai izmantošanai sagatavoto produktu un komponentu svars [masa] konkrētajā gadā;

 

P: radušās izlietotā iepakojuma svars [masa] konkrētajā gadā."

 

Pamatojums

Produktus un komponentus, kas nav kļuvuši par atkritumiem, nedrīkst ņemt vērā, aprēķinot pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanu, jo attiecīgās darbības ir atkritumu reģenerācijas darbības. Produktu un komponentu atkārtotu izmantošanu uzskata par pārstrādi, kas novērš atkritumu rašanos, tāpēc saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju to vajadzētu uzskatīt par novēršanas pasākumu. Direktīvas 6.a panta 1. punktā jau ir noteikta metode, kā aprēķināt pārstrādes rādītāju.

(1)

OV C 264, 20.7.2016., 98. lpp.

(2)

OV C 17, 18.1.2017., 46. lpp.


PASKAIDROJUMS

Ievads

Pašreizējais lineārās attīstības modelis, ko var raksturot kā „ņem, ražo, patērē un izmet” sāk izsmelt savas iespējas. Mūsu planēta sasilst, un izmantojamie resursi, no kuriem mēs esam atkarīgi, aizvien samazinās. Ja vien netiks veikti strukturāli pasākumi, pieprasījums pēc izejvielām pasaules ekonomikā turpmākajos 15 gados varētu palielināties vairāk nekā par 50 %. Lai šo tendenci mainītu, mums ir jāpieņem aprites attīstības modelis, kas nodrošina materiālu un to vērtības apriti ekonomikas sistēmā iespējami ilgi, optimizējot integrēto atkritumu aprites ciklu, lai panāktu resursu efektīvu izmantošanu. Atkārtota izmantošana, pārstrāde un reģenerācija kļūst par pamatjēdzieniem, uz kuru pamata ir jāizveido jauna sistēma, ar ko sekmē ilgtspēju, inovāciju un konkurētspēju, lai atkritumi vairs nebūtu problēma, bet kļūtu par resursu.

Tādēļ attiecīgo likumdošanas priekšlikumu kopumu vajadzētu apsvērt daudz plašākā kontekstā nekā tikai ar atkritumiem saistīto tiesību aktu pārskatīšana. Referentes mērķis ir atbalstīt Komisijas centienus saglabāt vidi, uzlabojot Eiropas ekonomikas konkurētspēju un veicinot ilgtspējīgu reindustrializāciju. Resursu vērtības palielināšana nozīmē iesaisti visos ražojuma aprites cikla posmos — no izejvielu ieguves līdz ražojuma izstrādei un no izplatīšanas un patēriņa līdz nolietotiem ražojumiem.

Skaidrs un stabils tiesiskais regulējums ir pirmais solis pārejas veicināšanā.

Šādu sistēmisku izmaiņu veikšanai ir vajadzīga vērienīga politika, ko papildina tiesību akti, ar kuriem nodrošina pareizo signālu nodošanu investoriem. Ja Eiropas tiesību aktos nav skaidru definīciju un saistošu mērķu, tā var kaitēt virzībai uz aprites ekonomiku.

Ņemot par pamatu atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, referentes mērķis bija Komisijas priekšlikumu grozīt galvenokārt attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu un atkritumu novirzīšanu atpakaļ uz ražošanas procesu. Lai samazinātu atkritumu daudzumu, ražošanas procesu inovācija ir jāsāk aprites ekonomikas pamatā esošo uzņēmējdarbības modeļu sākumposmā.

Savienības pārveide par zaļu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kas efektīvi izmanto resursus, patlaban jau ir viens no galvenajiem mērķiem Eiropas Septītajā vides rīcības programmā, un ir vērts atgādināt, ka Eiropa ir apņēmusies sasniegt ANO noteiktos ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Direktīva par iepakojumu un izlietoto iepakojumu

Eurostat aplēses liecina, ka 2013. gadā Eiropa izlietoja vairāk nekā 79 368 miljonus tonnu iepakojuma, kas ir par 500 000 tonnu vairāk nekā 2012. gadā. Pārstrādes līmenis bija 65,3 %, kas ir nedaudz lielāks nekā 2012. gadā, un tikai trijās dalībvalstīs šis rādītājs bija zem 50 %. Tuvākajos gados tiek sagaidīts, ka iepakojuma daudzums, ko laiž tirgū, turpinās palielināties.

Direktīvā 94/62/EK ir izdarīti vairāki grozījumi. 2010. gadā Komisijas darba programmas ietvaros direktīvai tika veikta īpaša atbilstības pārbaude, kuras rezultāti tika publicēti 2014. gadā dienestu darba dokumentā(1), kas bija pievienots sākotnējam tiesību aktu kopumam par aprites ekonomiku(2), kuru Komisija atsauca 2014. gada decembrī.

Komisijas dienestu darba dokumentā iekļautie dažādie ieteikumi, kuru mērķis ir uzlabot direktīvas efektivitāti un lietderību, vēl nav iekļauti jaunajā Komisijas priekšlikumā. Tādēļ daži svarīgākie elementi šajā direktīvā būtu jāuzlabo, jo īpaši, lai tos saskaņotu ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kas novēršanu klasificē kā svarīgāko līmeni.

Pārstrādes mērķu paaugstināšana, ražotāju paplašinātās atbildības (RPA) obligāto shēmu attiecināšana uz iepakojumu, labāks formulējums un stingrāka pamatprasību īstenošana un atkārtotas izmantošanas veicināšana ir dažas no iniciatīvām, ko referente ir vēlējies ierosināt, lai veicinātu resursu efektīvu izmantošanu.

Iepakojuma rašanās kvantitatīvai novēršanai un kvalitatīviem uzlabojumiem ir jābūt galvenajiem mērķiem direktīvas pārskatīšanā saskaņā ar principiem, uz kuriem pamatojas aprites ekonomika. Šim nolūkam ir nepieciešams atcelt stimulus attiecībā uz pārmērīga iepakojuma izmantošanu, kas uzspiesta patērētājam, veicināt tāda iepakojuma ražošanu, kuru var pārstrādāt un/vai vieglāk izmantot atkārtoti. Turklāt jāveicina pasākumi, kas atbalsta pētniecību par atjaunojamo resursu izmantošanu iepakojumam un šāda iepakojuma izmantošanu un tirdzniecību.

Visbeidzot, referente attiecībā uz definīcijām un aprēķināšanas metodiku to atkritumu daudzumam, uz ko attiecas atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, ir iekļāvusi tos pašus grozījumus, kas ir iekļauti Pamatdirektīvā par atkritumiem.

(1)

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52014SC0209.

(2)

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52014PC0397.


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ATZINUMS (20.10.2016)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu

(COM(2015)0596 – C8-0385/2015 – 2015/0276(COD))

Atzinuma sagatavotājs: João Ferreira

ĪSS PAMATOJUMS

Visas dalībvalstis nav vienlīdz gatavas sākt pakāpeniski ieviest aizvien vērienīgākus mērķus attiecībā uz pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un tas nozīmē, ka noteiktos mērķus dažām sasniegt būs grūtāk nekā citām, tāpēc ir vajadzīga zināma elastība saistībā ar mērķu sasniegšanas grafiku.

Kā jau priekšlikumā atzīts, daudzas dalībvalstis vēl nav pilnībā izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Ņemot to vērā, ir būtiski noteikt konkrētus politikas mērķus, tā nepieļaujot, ka pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajos līmeņos. Par mērķiem nav šaubu, taču ir jāpielāgo to reālai izpildei vajadzīgais laikposms.

Turklāt, ja pārskatot nosaka jaunus, vērienīgākus mērķus, tad ir attiecīgi jānodrošina arī jauni resursi to sasniegšanai. Tādēļ Eiropas Savienībai ir pamats atvēlēt dalībvalstīm vairāk resursu, lai palīdzētu tām veikt nepieciešamos ieguldījumus.

Tāpat ir arī jārada nosacījumi un stimuli, ar ko patiešām var panākt, ka priekšlikumu iekļaut izlietoto iepakojumu ražošanas procesos nozares uzņēmumi uzskata par pieņemamu, un tādējādi nodrošināt, ka produkti ar pievienoto vērtību tiek ražoti, ietaupot neapstrādātas izejvielas.

Vienlaikus arī turpmāk vajadzētu būt iespējai iepakojumu un izlietoto iepakojumu apsaimniekot, izmantojot enerģijas reģenerāciju, ja vien attiecīgajā situācijā to pamato tehniski, ekonomiski un ar vidi saistīti apsvērumi.

Ar paplašinātas ražotāja atbildības shēmām var nepieļaut izlietotā iepakojuma veidošanos un arī ieviest sistēmas, kas garantēs, ka no patērētājiem, citiem galalietotājiem vai no atkritumu plūsmas tiek atgūts un/vai savākts izlietotais un/vai atkritumos nonākušais iepakojums un ka savākto iepakojumu un/vai izlietoto iepakojumu var izmantot atkārtoti vai reģenerēt, cita starpā arī pārstrādājot.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Lai aizsargātu, saglabātu un uzlabotu vides kvalitāti, aizsargātu cilvēka veselību, nodrošinātu dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu un ekonomikā veicinātu pilnīgākus aprites ciklus, būtu jāuzlabo atkritumu apsaimniekošana Savienībā.

(1)  Lai aizsargātu, saglabātu un uzlabotu vides (tostarp jūras vides un dzīvās dabas) kvalitāti, aizsargātu cilvēka veselību, nodrošinātu dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu un ekonomikā veicinātu pilnīgākus aprites ciklus, samazinot Savienībā atkarību no resursiem un veicinot resursu efektīvāku izmantošanu, būtu jāuzlabo atkritumu apsaimniekošana Savienībā.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Dalībvalstīm būtu jāveicina ilgtspējīga bioekonomika, tā cenšoties panākt, ka atkritumi tiek izmantoti kā resurss. Lai šo mērķi sasniegtu, efektīvākais veids, kā veicināt resursu efektīvāku izmantošanu, ir novērst atkritumu rašanos, un dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut lieku iepakošanu un samazināt vienreiz lietojama iepakojuma ražošanu un izmantošanu. Dalībvalstīm būtu jārod iespēja noteikt tirgus ierobežojumus attiecībā uz lieku iepakojumu. Dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai visi tirgū laistie iepakojuma veidi atbilstu prasību minimumam, ar ko veicina aprites ciklam atbilstoša iepakojuma izstrādi, un cita starpā tas varētu iepakojums, kura sastāvā ir pārstrādāti materiāli un arī tādi materiāli, kas iegūti procesos ar zemu siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu. Komisijai attiecīgi vajadzētu sekmēt Savienības standartu un pamatnostādņu izstrādāšanu saistībā ar būtiskajām prasībām, kuras izklāstītas II pielikumā.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b)  Piedrazošana un iepakojuma un izlietotā iepakojuma nepareiza likvidēšana ir nelabvēlīgi ietekmējusi gan jūras vidi, gan Savienības ekonomiku un ir lieks sabiedrības veselības apdraudējums. Izlietotais iepakojums ir arī viens no tiem priekšmetiem, kas cita starpā visbiežāk ir atrodams pludmalēs un ilgtermiņā ietekmē vidi, un tas savukārt ietekmē tūrismu un sabiedriskās atpūtas iespējas šajās dabas teritorijās. Turklāt izlietotā iepakojuma nonākšana jūras vidē nozīmē, ka tiek grauta atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas prioritārā secība, jo īpaši tādēļ, ka nepareizas likvidēšanas rezultātā vairs nav iespējama atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, atkritumu pārstrāde un citas reģenerācijas darbības. Lai samazinātu izlietotā iepakojuma nesamērīgi lielo daudzumu, kas atkritumu veidā nonāk jūrā, būtu jānosaka saistošs mērķis, kura atbalstam dalībvalstis mērķtiecīgi veiktu attiecīgus pasākumus.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Pamazām palielinot pašreizējos mērķrādītājus par izlietotā iepakojuma sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi, būtu jānodrošina tas, ka ekonomiskā ziņā vērtīgi atkritumu materiāli tiek pakāpeniski un faktiski reģenerēti pareizas atkritumu apsaimniekošanas gaitā un atbilstoši tās hierarhijai. Šādā veidā būtu jānodrošina tas, ka vērtīgi materiāli, kas atrodami atkritumos, atgriežas atpakaļ Eiropas ekonomikā, tādējādi sekmējot Izejvielu iniciatīvas īstenošanu un aprites ekonomikas izveidi.

(5)  Pamazām palielinot pašreizējos mērķrādītājus, kas noteikti attiecībā uz izlietotā iepakojuma sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un uz šāda iepakojuma pārstrādi, būtu jānodrošina, ka ekonomiskā ziņā vērtīgi atkritumu materiāli tiek pakāpeniski un faktiski reģenerēti pareizas atkritumu apsaimniekošanas procesā un atbilstoši tās hierarhijai. Šādā veidā būtu jānodrošina, ka vērtīgi materiāli, kas atrodami atkritumos, atgriežas atpakaļ Eiropas ekonomikā, tādējādi sekmējot Izejvielu iniciatīvas īstenošanu un aprites ekonomikas izveidi, turklāt iepakojuma materiālu gadījumā tas ir jādara, neskarot prasības par pārtikas nekaitīgumu, patērētāju veselību un materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku.

__________________

__________________

15 COM(2013) 442.

15 COM(2013) 442.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Vienlaikus ir arī jārada nosacījumi un stimuli, ar ko patiešām var panākt, ka priekšlikumu iekļaut izlietoto iepakojumu ražošanas procesos nozares uzņēmumi uzskata par pieņemamu, un tādējādi nodrošināt, ka produkti ar pievienoto vērtību tiek ražoti, ietaupot neapstrādātas izejvielas.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Daudzas dalībvalstis vēl nav pilnībā izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Tāpēc ir būtiski noteikt skaidrus politikas mērķus un tādā veidā novērst to, ka pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajos līmeņos.

(6)  Daudzas dalībvalstis vēl nav pilnībā izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Tāpēc ir būtiski noteikt skaidrus politikas mērķus attiecībā uz tādu atkritumu apsaimniekošanas objektu un iekārtu būvniecību, kas nodrošina, ka tiek novērsta atkritumu rašanās un ka atkritumi tiek izmantoti atkārtoti un pārstrādāti, un tādā veidā nepieļaut to, ka pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajos līmeņos, un būtiski ir arī noteikt stimulus ieguldījumiem inovatīvā atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā, kas vajadzīga pārstrādei.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a)  Atkritumeļļu savākšana un pārstrāde būtu ļoti izdevīga gan no ekonomikas, gan vides viedokļa, jo tas nodrošinātu izejvielu krājumu, sekmētu pāreju uz aprites ekonomiku un palīdzētu samazināt atkarību no jēlnaftas piegādēm.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Ja Direktīvā 2008/98/EK un 1999/31/EK paredzētie pārstrādes un poligonos apglabājamo atkritumu mērķrādītāji tiek skatīti kopā, Direktīvā 94/62/EK paredzētie Savienības mērķrādītāji par enerģijas reģenerāciju un izlietotā iepakojuma pārstrādi vairs nav vajadzīgi.

(7)  Ja Direktīvā 2008/98/EK un 1999/31/EK paredzētie pārstrādes un poligonos apglabājamo atkritumu mērķrādītāji tiek skatīti kopā, Direktīvā 94/62/EK paredzētie Savienības mērķrādītāji par enerģijas reģenerāciju un izlietotā iepakojuma pārstrādi vairs nav vajadzīgi. Taču iepakojumu un izlietoto iepakojumu arī turpmāk varētu apsaimniekot, izmantojot enerģijas reģenerāciju, ja vien to attiecīgajā gadījumā pamatotu tehniski, ekonomiski un ar vidi saistīti apsvērumi, un tas nozīmē, ka būs rūpīgi jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, izanalizējot iepakojuma ietekmi uz vidi visos tā aprites posmos.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7а)  Dalībvalstīm savās valsts stratēģijās būtu jāiekļauj pasākumi, ar kuriem palielina sabiedrības informētību, piedāvājot dažādus stimulus un priekšrocības, ko sniedz no pārstrādātiem atkritumiem izgatavoti produkti, un tādējādi veicinot ieguldījumus pārstrādātu produktu ražošanas nozarē.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Šī direktīva nosaka ilgtermiņa mērķus Savienības atkritumu apsaimniekošanai un dod uzņēmējiem un dalībvalstīm skaidru ievirzi attiecībā uz ieguldījumiem, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus. Kad dalībvalstis izstrādā atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas un plāno ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā, tām būtu saprātīgi jāizmanto Eiropas strukturālie un investīciju fondi un tas jādara atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, sekmējot atkritumu rašanās novēršanu, atkritumu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.

(8)  Šī direktīva nosaka ilgtermiņa mērķus Savienības atkritumu apsaimniekošanai un dod uzņēmējiem un dalībvalstīm skaidru ievirzi attiecībā uz ieguldījumiem, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus. Kad dalībvalstis izstrādā atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas un plāno ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā, tām būtu saprātīgi jāizmanto Eiropas strukturālie un investīciju fondi un tas jādara atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, prioritāri sekmējot atkritumu rašanās novēršanu un atkritumu atkārtotu izmantošanu, kam seko pārstrāde. Eiropas strukturālos un investīciju fondus nedrīkstētu izmantot atkritumu sadedzināšanas iekārtu vai atkritumu poligonu finansēšanai.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Būtu vēl vairāk jānostiprina dalītas savākšanas sistēma, nodrošinot arī iepakojuma un izlietotā iepakojuma atsevišķu savākšanu. Tomēr varētu pieļaut izņēmumus, ja aprites cikla analīze liecinātu, ka no vides viedokļa izdevīgs ir cits risinājums.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Lai dalībvalstis varētu aprēķināt, vai mērķrādītāji, kas noteikti attiecībā uz sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi, ir sasniegti, tām vajadzētu spēt aprēķinus veikt par produktiem un komponentiem, ko atkārtotai izmantošanai sagatavojis atzīts operators, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un atzītas depozīta sistēmas. Lai nodrošinātu saskaņotus šo aprēķinu veikšanas nosacījumus, Komisija pieņems sīki izstrādātus noteikumus par to, kā noteikt, kas ir atzīti operatori, kuri nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un atzītas depozīta sistēmas, un sīki izstrādātus noteikumus par datu vākšanu, verificēšanu un ziņošanu.

(11)  Lai dalībvalstis varētu aprēķināt, vai mērķrādītāji, kas noteikti attiecībā uz sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un attiecībā uz pārstrādi, ir sasniegti, tām vajadzētu spēt aprēķinus veikt par produktiem un komponentiem, ko atkārtotai izmantošanai sagatavojis atzīts operators, kurš nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, atzītas depozīta sistēmas un pārstrādes operatori. Lai nodrošinātu saskaņotus šo aprēķinu veikšanas nosacījumus, Komisija pieņems sīki izstrādātus noteikumus par to, kā noteikt, kas ir atzīti operatori, kuri nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un atzītas depozīta sistēmas, un sīki izstrādātus noteikumus par datu vākšanu, verificēšanu un ziņošanu.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Lai nodrošinātu to datu ticamību, kas savākti par sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, ir būtiski paredzēt kopīgus ziņošanas noteikumus. Tāpat ir svarīgi precīzāk noteikt, kādi noteikumi dalībvalstīm jāievēro, kad tās ziņo par faktiski pārstrādātajiem daudzumiem, kurus var ieskaitīt pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanā. Tālab ziņošanai par pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanu caurmērā jābalstās uz galīgās pārstrādes procesā notikušo ielaidi. Lai ierobežotu administratīvo slogu, ar stingriem nosacījumiem būtu jāatļauj dalībvalstīm pārstrādes rādītājus ziņot, pamatojoties materiālu izlaidi no šķirotavām. Materiālu vai vielu masas zudumi, kas rodas fiziskās un/vai ķīmiskās pārvērtībās, kuras ir raksturīgas galīgās pārstrādes procesam, nebūtu jāatvelk no to atkritumu masas, par kuriem ziņots kā par pārstrādātiem.

(12)  Lai nodrošinātu to datu ticamību, kas savākti par sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, ir būtiski paredzēt kopīgus ziņošanas noteikumus. Šie dati būtu jāvāc saskaņā ar standartiem un specifikācijām, kas atbalsta atklāto datu mērķus, un tiem vajadzētu būt pieejamiem atklāto datu formātā. Tāpat ir svarīgi precīzāk noteikt, kādi noteikumi dalībvalstīm jāievēro, kad tās ziņo par faktiski pārstrādātajiem daudzumiem, kurus var ieskaitīt pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanā. Tālab ziņošanai par pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanu parasti ir jābalstās uz galīgās pārstrādes procesā nonākušo atkritumu daudzumu. Lai ierobežotu administratīvo slogu, ar stingriem nosacījumiem būtu jāatļauj dalībvalstīm pārstrādes rādītājus ziņot, pamatojoties uz attiecīgajos objektos sašķiroto materiālu apjomu. Materiālu vai vielu masas zudumi fiziskās un/vai ķīmiskās pārveides rezultātā, kas raksturīga galīgās pārstrādes procesam, nebūtu jāatskaita no to atkritumu masas, par kuriem ziņots kā par pārstrādātiem.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Dalībvalstu paziņotie statistikas dati ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atkritumu jomā pieņemto tiesību aktu izpildi visās dalībvalstīs. Statistikas kvalitāte, uzticamība un salīdzināmība būtu jāuzlabo, ieviešot vienotu kontaktpunktu visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, svītrojot novecojušās prasības par ziņošanu, salīdzinoši novērtējot valstu izmantoto ziņošanas metodiku un ieviešot datu kvalitātes pārbaudes ziņojumu.

(14)  Dalībvalstu paziņotie statistikas dati ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atkritumu jomā pieņemto tiesību aktu izpildi visās dalībvalstīs. Statistikas kvalitāte, uzticamība un salīdzināmība būtu jāuzlabo, ieviešot vienotu kontaktpunktu visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, svītrojot novecojušās prasības par ziņošanu, salīdzinoši novērtējot valstu izmantoto ziņošanas metodiku un ieviešot datu kvalitātes pārbaudes ziņojumu. Kvalitātes pārbaudes ziņojums būtu jāsagatavo pēc saskaņota formāta.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Dalībvalstīm būtu jāizmanto ikviena izdevība stimulēt arī, piemēram, pastāvīgo materiālu izmantošana, kas aprites ekonomikai ir augstvērtīgāki, jo tos var klasificēt kā materiālus, kuri pārstrādes procesā spēj nezaudēt savu kvalitāti neatkarīgi no tā, cik bieži attiecīgais materiāls tiek pārstrādāts.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

15.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15b)  Svarīgs šīs direktīvas mērķis ir uzlabot apstākļus iekšējā tirgū. Tāpēc ir svarīgi, lai Komisija ziņotu par šīs direktīvas ietekmi uz iekšējā tirgus darbību.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Atkritumu apsaimniekošanas jomā paziņoto statistikas datu ticamība ir ārkārtīgi svarīga sekmīgai [tiesību aktu] īstenošanai un dalībvalstu sniegto datu salīdzināmības nodrošināšanai. Tāpēc būtu jāprasa, lai dalībvalstis, kad tās sagatavo ziņojumus par atbilstību Direktīvas 94/62/EK mērķrādītājiem, izmantotu jaunāko metodiku, ko izstrādājusi Komisija un dalībvalstu statistikas biroji.

(16)  Ticami paziņoti statistikas dati par atkritumu apsaimniekošanu ir ārkārtīgi svarīgi sekmīgai [tiesību aktu] īstenošanai un iespējai salīdzināt dalībvalstu sniegtos datus. Tāpēc dalībvalstīm, kad tās sagatavo ziņojumus par atbilstību Direktīvas 94/62/EK mērķrādītājiem, būtu jāizmanto vienota datu vākšanas un apstrādes metodika, ko izstrādājusi Komisija sadarbībā ar dalībvalstu statistikas birojiem un par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgajām valsts iestādēm.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Tā kā šīs direktīvas mērķus — no vienas puses, novērst vai samazināt iepakojuma un izlietotā iepakojuma ietekmi uz vidi, tādējādi nodrošinot augstu vides aizsardzības pakāpi, un, no otras puses, nodrošināt iekšējā tirgus darbību un novērst tirdzniecības šķēršļus un konkurences izkropļojumus un ierobežojumus Savienībā — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga vai ietekmes dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

(21)  Tā kā šīs direktīvas mērķus — proti, novērst vai samazināt iepakojuma un izlietotā iepakojuma ietekmi uz vidi un tā nodrošināt augstu vides aizsardzības pakāpi, ņemot vērā iekšējā tirgus darbību, — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga vai ietekmes dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Dalībvalstīm būtu jāpanāk, lai visiem darba ņēmējiem Savienībā būtu nodrošinātas augsta līmeņa darba aizsardzības prasības, saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem un ņemot vērā konkrētus riskus, ar kuriem darba ņēmēji saskaras dažās ražošanas, pārstrādes un atkritumu apsaimniekošanas nozarēs.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

21.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21b)  Ļoti lielā vairākumā gadījumu iepakojuma piedāvājumu un izvēli nosaka nevis galapatērētājs, bet gan ražotājs. Ar ražotāja paplašinātas atbildības shēmām var nepieļaut izlietotā iepakojuma veidošanos un arī ieviest sistēmas, kas garantēs, ka no patērētājiem, citiem galalietotājiem vai no atkritumu plūsmas tiek atgūts un/vai savākts izlietotais un/vai atkritumos nonākušais iepakojums un ka savākto iepakojumu un/vai izlietoto iepakojumu var izmantot atkārtoti vai reģenerēt, cita starpā arī pārstrādājot.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

1. pants – 1. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-1)  direktīvas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1.  Šīs direktīvas galvenais mērķis ir saskaņot šobrīd atšķirīgos iepakojuma un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas pasākumus dažādās valstīs, lai, no vienas puses, novērstu jebkādu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, tādējādi nodrošinot augsta līmeņa vides aizsardzību, un, no otras puses, kas ir tikpat svarīgi, garantētu iekšējā tirgus sekmīgu darbību un izvairītos no tirdzniecību kavējošiem apstākļiem, kā arī no brīvas konkurences izkropļošanas vai ierobežošanas Kopienā.

1.  Šīs direktīvas mērķis ir saskaņot iepakojuma un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas pasākumus dažādās valstīs, lai nepieļautu nekādu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi nevienā dalībvalstī un arī nevienā trešā valstī vai lai šādu ietekmi mazinātu un tā nodrošinātu augsta līmeņa vides aizsardzību, ņemot vērā iekšējā tirgus darbību.”;

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

3. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  pievieno šādu 2.a punktu:

 

„2.a  „Bioloģiskas izcelsmes iepakojums” ir iepakojums, kurš iegūts no bioloģiskas izcelsmes materiāla, kas nav ģeoloģisku formāciju un/vai fosilizējies materiāls.”;

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

3. pants – 12.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  pievieno šādu 12.a punktu:

 

„12.a  „Daudzslāņu iepakojums” ir iepakojums, kas sastāv no vairākiem materiāla slāņiem.”;

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 94/62/EK

4. pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šādi papildpasākumi var ietvert valsts programmas, ražotāju paplašinātās atbildības shēmās iestrādātus stimulus, lai mazinātu iepakojuma ietekmi uz vidi, vai līdzīgus pasākumus, kas pieņemti, vajadzības gadījumā apspriežoties ar uzņēmējiem, un kas domāti, lai apkopotu un izmantotu daudzās iniciatīvas, kas attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu īstenotas dalībvalstīs. Tie atbilst šīs direktīvas 1. panta 1. punktā noteiktajiem mērķiem.

Šādi papildpasākumi atbilst mērķiem, kas noteikti šīs direktīvas 1. panta 1. punktā un Direktīvā 2008/98/EK, proti, tos veic, lai drīzāk panāktu izlietotā iepakojuma daudzuma neatgriezenisku samazināšanos, nepieļautu iepakojuma izmantošanu un līdz minimumam samazinātu iepakojuma ietekmi uz vidi. Šādi papildpasākumi ir Direktīvā 2008/98/EK noteiktās ražotāja paplašinātas atbildības shēmas un citas dalībvalstu izstrādātas valsts programmas. Attiecīgā gadījumā par šo pasākumu īstenošanu var apspriesties ar ekonomikas dalībniekiem un NVO. Tos izstrādā, lai apkopotu un izmantotu iniciatīvas, kas attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu ir īstenotas dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

4. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2a)  direktīvas 4. panta 1. punktā pievieno šādas daļas:

 

„Ekonomikas dalībnieki, kuri nodarbojas ar plastmasas iepakojuma ražošanu, izmanto šādus finansiālus stimulus, ja vien attiecībā uz konkrēto iepakojuma veidu kompetentās iestādes nav noteikušas, ka tas ir tehniski neiespējami vai rada nepamatotu risku sabiedrības veselībai:

 

a)  iepakojuma ražotāji, kas mazāk izmanto krāsvielas cietajā plastmasas iepakojumā, kuru tie laiž tirgū, saņem nelielu finanšu iemaksu saskaņā ar ražotāja paplašinātas atbildības shēmu, un šādas finanšu iemaksas apjomu nosaka, pamatojoties uz krāsvielu daudzumu, kas pievienots nepārstrādātam cietajam plastmasas iepakojumam;

 

b)  ekonomikas dalībnieki, kuri izmanto atkārtoti uzpildāmus plastmasas vai stikla traukus, saņem nelielu finanšu iemaksu saskaņā ar ražotāja paplašinātas atbildības shēmu, un šādas finanšu iemaksas apjomu nosaka atbilstoši tam, kādā daudzumā attiecīgais ekonomikas dalībnieks, kad vien tas iespējams, savā darījumdarbībā izmanto šādus atkārtoti uzpildāmus traukus.

 

Līdz ... [astoņpadsmit mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija pieņem šā punkta izpildei vajadzīgos īstenošanas aktus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā paredzēto procedūru.”;

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.b punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

4. pants – 2. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

2b)  direktīvas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2.   Komisija palīdz sekmēt novēršanu, saskaņā ar 10. pantu veicinot atbilstīgu Eiropas standartu izveidi. Šo standartu mērķis ir saskaņā ar 9. un 10. pantu samazināt iepakojuma ietekmi uz vidi.

2.  Komisija palīdz sekmēt novēršanu, saskaņā ar 10. pantu veicinot atbilstīgu Eiropas standartu izveidi. Šo standartu mērķis ir saskaņā ar 9. un 10. pantu samazināt iepakojuma ietekmi uz vidi, samazināt iepakojuma daudzumu un beigt pārmērīga iepakojuma izmantošanu.”;

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.c punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

4. pants – 3. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

2c)  direktīvas 4. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

3.   Attiecīgā gadījumā Komisija iesniedz priekšlikumus pasākumiem, kas stiprinātu un papildinātu pamatprasību izpildi un nodrošinātu to, ka jaunu iepakojumu laiž tirgū tikai tad, ja ražotājs ir veicis visus vajadzīgos pasākumus, lai, nekaitējot iepakojuma pamatfunkcijām, samazinātu tā ietekmi uz vidi.

3.  Ne vēlāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim Komisija iesniedz priekšlikumus pasākumiem, kas stiprinātu un papildinātu pamatprasību izpildi un nodrošinātu to, ka jaunu iepakojumu laiž tirgū tikai tad, ja ražotājs ir veicis visus vajadzīgos pasākumus, lai, nekaitējot iepakojuma pamatfunkcijām, samazinātu tā ietekmi uz vidi. Proti, Komisija iesniedz priekšlikumu pasākumiem, kuri veicami attiecībā uz nepārstrādājamu iepakojumu, iepakojumu, kas satur bīstamas vielas, vienreiz lietojamu iepakojumu un pārmērīgu iepakojumu un lai samazinātu iepakojuma daudzumu, un apsver iespēju ierobežot šādu preču tirgu Savienības līmenī.”;

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

1 pants – 1. daļa – 2.d punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

5. pants

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

2d)  direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:

 

„Atkārtota izmantošana

Dalībvalstis var veicināt iepakojuma sistēmu otrreizēju izmantošanu, ko veic saskaņā ar Līgumu un, nenodarot kaitējumu videi.

1.  Saskaņā ar Līgumu dalībvalstis veicina tāda iepakojuma sistēmu atkārtotu izmantošanu, kas nenodara kaitējumu videi.

 

Dalībvalstis jo īpaši var atbalstīt depozīta sistēmu veidošanu atkārtoti lietojamam iepakojumam, šajā nolūkā cita starpā izmantojot arī ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, un piedāvāt atbilstošus stimulus atkārtoti lietojama iepakojuma ražotājiem.

 

2.  Atkārtoti lietotā iepakojuma daudzumu, kurš savākts depozīta sistēmā, var ņemt vērā, nosakot, cik lielā mērā ir sasniegti mērķrādītāji, kas attiecībā uz novēršanu ir noteikti atbilstošajās valsts programmās, kuras pieņemtas saskaņā ar 4. pantā minētajiem kritērijiem.”;

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 94/62/EK

6. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)  ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim atkārtotai izmantošanai sagatavo un pārstrādā mazākais 65 svara [masas] % no visa izlietotā iepakojuma;

f)  ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim atkārtotai izmantošanai sagatavo vai pārstrādā vismaz 65 % no visa izlietotā iepakojuma [masas];

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 94/62/EK

6. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h)  ne vēlāk kā līdz 2030. gada 31. decembrim atkārtotai izmantošanai sagatavo un pārstrādā mazākais 75 svara [masas] % no visa izlietotā iepakojuma;

h)  ne vēlāk kā līdz 2030. gada 31. decembrim atkārtotai izmantošanai sagatavo vai pārstrādā vismaz 75 % no visa izlietotā iepakojuma [masas];

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

6. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

 

„1.a  Lai aprēķinātu 1. punktā noteiktos mērķrādītājus, bioloģiski noārdāmu atkritumu daudzumu, kas pārveidots anaerobas vai aerobas noārdīšanās procesā, attiecīgā gadījumā var ņemt vērā, uzskatot to par pārstrādātu atkritumu daudzumu, ja apstrādes procesa rezultātā ir iegūts komposts, digestāts vai cits materiāls, kura lielāko daļu pēc papildu pārstrādāšanas (ja tāda ir vajadzīga) izmanto kā pārstrādātu produktu, materiālu vai vielu.”;

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 94/62/EK

6. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  No Savienības eksportēto izlietoto iepakojumu 1. punkta mērķrādītāju sasniegšanā ieskaita tikai tā dalībvalsts, kurā šis izlietotais iepakojums ir savākts, un ja ir izpildītas 6.a panta 4. punkta prasības, un ja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1013/2006* eksportētājs spēj pierādīt, ka atkritumu sūtījumi atbilst minētās regulas prasībām un ka atkritumu apstrāde ārpus Savienības ir notikusi apstākļos, kuri ir līdzvērtīgi prasībām, ko vides jomā paredz attiecīgie Savienības tiesību akti.

2.  No Savienības eksportētā izlietotā iepakojuma daudzumu 1. punkta mērķrādītāju sasniegšanas vajadzībām ņem vērā, bet tikai tā dalībvalsts, kurā šis izlietotais iepakojums ir savākts, un ja ir izpildītas 6.a panta 4. punkta prasības un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1013/2006* eksportētājs pierāda, ka atkritumu sūtījumi atbilst minētās regulas prasībām un ka atkritumu apstrāde ārpus Savienības atbilst šīs direktīvas prasībām un visiem attiecīgajiem vides, veselības un darba aizsardzības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

6. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca)  pantā iekļauj šādu 3.a punktu:

 

„3.a  Dalībvalstis var dot priekšroku enerģijas reģenerācijai, ja tehnisku, ekonomisku un ar vidi saistītu apsvērumu dēļ tas ir vēlamāks risinājums nekā materiālu pārstrāde.”;

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

6. pants – 4. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

cb)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

4.  Attiecīgā gadījumā dalībvalstis mudina iepakojuma vai citu izstrādājumu ražošanā izmantot materiālus, kas iegūti, pārstrādājot izlietoto iepakojumu:

4.  Dalībvalstis mudina iepakojuma vai citu izstrādājumu ražošanā izmantot materiālus, kas iegūti, pārstrādājot izlietoto iepakojumu:

a)  uzlabojot tirgus nosacījumus šiem materiāliem;

a)  uzlabojot tirgus nosacījumus un pārskatot tiesību aktus, kuri varētu kavēt šādu materiālu izmantošanu;

b)  pārskatot pašreizējos noteikumus, kas kavē minēto materiālu izmantošanu;

b)  pārskatot pašreizējos noteikumus, kas neļauj izmantot minētos materiālus, un nodrošinot vides un cilvēka veselības augsta līmeņa aizsardzību;

 

ba)  ieviešot fiskālus un ekonomiskus stimulus, ar ko panāk, ka sākas pārstrādātu iepakojuma materiālu izmantošana, un nosakot videi draudzīga publiskā iepirkuma kritērijus;

 

bb)  veicinot tādu materiālu izmantošanu, kuri pēc pārstrādes neapdraud cilvēka veselību, ja tos pārstrādā par materiāliem, kas ir saskarē ar pārtiku;

 

bc)   veicinot tādu materiālu izmantošanu, kurus iespējams izmantot atkārtoti vai pārstrādāt un kuri atkārtotas izmantošanas vai pārstrādes procesā spēj nezaudēt savu kvalitāti neatkarīgi no tā, cik bieži attiecīgais materiāls tiek izmantots atkārtoti vai pārstrādāts.”;

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 94/62/EK

6. pants – 8. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)  panta 5., 8. un 9. punktu svītro;

d)  panta 5. un 9. punktu svītro un 8. punktu aizstāj ar šādu:

 

„Komisija, ņemot vērā konkrētos apstākļus katrā dalībvalstī, izvērtē šīs direktīvas īstenošanu saistībā ar iekšējā tirgus darbību. Šādu vērtēšanu veic ne retāk kā reizi trijos gados, un ziņojumu par šo vērtēšanu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.”;

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

6. pants – 11.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)  pantam pievieno šādu 11.a punktu:

 

„11.a  Neskarot 6.b panta noteikumus, dalībvalstīm atkarībā no konkrētās situācijas attiecīgajā valstī var atļaut atkāpties no grafika, kas noteikts šā panta 1. punkta f) līdz i) apakšpunktā norādīto mērķrādītāju sasniegšanai, ja vien tiek nodrošināta pakāpeniska tuvināšanās šiem mērķrādītājiem un ir ņemti vērā 6.b panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie ieteikumi.;

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 94/62/EK

6.a pants – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  dalībvalstis te var iekļaut produktus un komponentus, ko atkārtotai izmantošanai sagatavojis atzīts operators, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, vai atzītas depozīta sistēmas. Lai atkārtotai izmantošanai sagatavotam un pārstrādātam izlietotajam iepakojumam aprēķinātu koriģēto rādītāju, kurā ņemts vērā atkārtotai izmantošanai sagatavoto produktu un komponentu svars [masa], dalībvalstis izmanto operatoru verificētus datus un IV pielikumā norādīto formulu.

svītrots

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

7. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

5a)  direktīvas 7. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

1.  Dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu tādu sistēmu izveidi, kas ietver

1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir izveidotas sistēmas (piemēram, ražotāja paplašinātas atbildības shēmas), kas ietver”;

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.b punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

7.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5b)  iekļauj šādu 7.a pantu:

 

„7.a pants

 

Pasākumi, ar ko samazina iepakojuma un izlietotā iepakojuma nonākšanu jūras vidē

 

1.  Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu, ka jūras vidē nonāk aizvien mazāk valsts teritorijā izlietotā iepakojuma. Šie pasākumi nozīmē visu turpmāk minēto darbību īstenošanu:

 

a)  tiek pieņemts saistošs mērķis līdz 2025. gadam samazināt izlietotā iepakojuma daudzumu par 50 % salīdzinājumā ar 2015. gada līmeni;

 

b)  tiek izstrādātas un darbojas programmas, kas paredzētas, lai mērītu un uzraudzītu izlietotā iepakojuma nonākšanu jūras vidē;

 

c)  tiek veikti konkrēti pasākumi, lai samazinātu galvenos jūras vidē un pludmalēs nonākušā izlietotā iepakojuma izcelsmes avotus katrā reģionā, un cita starpā tiek īstenotas programmas sabiedrības izpratnes uzlabošanai, tiek izmantoti ekonomiskie instrumenti un stimuli un noteikti tirdzniecības ierobežojumi.

 

2.  Līdz katra gada [x] dalībvalstis iesniedz ziņojumus Komisijai, kuros izklāsta, ciktāl tām ir izdevies samazināt izlietotā iepakojuma daudzumu, kas no attiecīgās valsts teritorijas nonāk jūras vidē, cita starpā izklāstot arī to, kādus pasākumus ir nolemts īstenot saskaņā ar 1. punktu un kādi varētu būt to rezultāti.

 

3.  Līdz ... [astoņpadsmit mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija pieņem šā panta izpildei vajadzīgos īstenošanas aktus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā paredzēto procedūru.”;

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.c punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

8. pants – 2. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

5c)  direktīvas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2.  Lai veicinātu savākšanu, otrreizēju izmantošanu un reģenerāciju, tostarp pārstrādi, uz iepakojuma tā identifikācijai un klasifikācijai, ko veic attiecīgie ražotāji, pamatojoties uz Komisijas Lēmumu 97/129/EK(1).

2.  Lai veicinātu savākšanu, atkārtotu izmantošanu un reģenerāciju, tostarp pārstrādi, uz iepakojuma norāda šim nolūkam noderīgu informāciju. Uz iepakojuma tā identifikācijai un klasifikācijai, ko veic attiecīgie ražotāji, pamatojoties uz Komisijas Lēmumu 97/129/EK(1), jo īpaši norāda, kāds iepakojuma materiāls vai kādi iepakojuma materiāli ir izmantoti.”;

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 92/64/EK

12. pants – 3.b punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.b  Datus, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar šo pantu, iesniedz kopā ar kvalitātes pārbaudes ziņojumu un ziņojumu par 6.a panta 4. punkta īstenošanu.

3.b  Datus, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar šo pantu, iesniedz kopā ar kvalitātes pārbaudes ziņojumu un ziņojumu par 6.a panta 4. punkta īstenošanu. Kvalitātes pārbaudes ziņojumu sagatavo pēc saskaņota formāta.

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 94/62/EK

12. pants – 3.c punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.c  Komisija caurskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs caurskatīšanas rezultātiem. Ziņojumā ietver datu vākšanas organizatoriskā aspekta, datu avotu un dalībvalstu izmantotās metodikas, kā arī minēto datu pilnīguma, ticamības, savlaicīguma un konsekvences novērtējumu. Šis novērtējums var ietvert konkrētus ieteikumus par veicamajiem uzlabojumiem. Ziņojumu sagatavo reizi trijos gados.

3.c  Komisija caurskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs caurskatīšanas rezultātiem. Ziņojumā ietver datu vākšanas organizatoriskā aspekta, datu avotu un dalībvalstu izmantotās metodikas, kā arī minēto datu pilnīguma, ticamības, savlaicīguma un konsekvences un atklāto datu pieejamības novērtējumu. Šis novērtējums var ietvert konkrētus ieteikumus par veicamajiem uzlabojumiem. Ziņojumu sagatavo reizi trijos gados.

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 94/62/EK

12. pants – 3.d punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.d  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka formātu datu paziņošanai saskaņā ar 3.a punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.

3.d  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka datu atkārtotas izmantošanas un atklāto datu mērķiem atbilstošu formātu datu paziņošanai saskaņā ar 3.a punktu un 3.b punktā minētā kvalitātes pārbaudes ziņojuma sagatavošanai. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7.a punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

15. pants – 1. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

7a)  direktīvas 15. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

Rīkojoties saskaņā ar atbilstīgajiem Līguma noteikumiem, Padome paredz ekonomiskus līdzekļus, lai veicinātu šajā direktīvā paredzēto mērķu izpildi. Ja šādi pasākumi nav paredzēti, dalībvalstis var saskaņā ar Kopienas vides politikas pamatprincipiem, inter alia, saskaņā ar „piesārņotājs maksā” principu, kā arī atbilstīgi no Līguma izrietošajiem principiem, paredzēt pasākumus, lai īstenotu minētos mērķus.

Rīkojoties saskaņā ar atbilstīgajiem Līguma noteikumiem, Padome paredz ekonomiskos instrumentus, lai veicinātu šajā direktīvā noteikto mērķu izpildi. Ja šādi pasākumi nav paredzēti, dalībvalstis var saskaņā ar Kopienas vides politikas pamatprincipiem, inter alia, saskaņā ar „piesārņotājs maksā” principu, kā arī atbilstīgi no Līguma izrietošajiem pienākumiem paredzēt pasākumus, lai īstenotu minētos mērķus. Šādi pasākumi var būt ražotāja paplašinātas atbildības shēmu elements, diferencēta maksa par vienreiz lietojamu iepakojumu, sistēmas, ar ko nosaka tūlītēju samaksu par atkritumu izmešanu, un depozīta sistēmas.”;

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7.b punkts (jauns)

Direktīva 94/62/EK

15.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

7b)  iekļauj šādu 15.a pantu:

 

„15.a pants

 

Vispārīgās prasības, ko piemēro ražotāja paplašinātas atbildības shēmām

 

Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK* 8. un 8.a pantu izveidotās ražotāja paplašinātas atbildības shēmas tiek piemērotas arī iepakojumam un izlietotajam iepakojumam.

 

________________

 

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).”;

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

Pielikums – -1. daļa (jauna)

Direktīva 94/62/EK

II pielikums – 1. punkts – 2. ievilkums

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

Direktīvas II pielikuma 1. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

–  Iepakojumu projektē, ražo un realizē tā, lai tas būtu atkārtoti lietojams, tostarp reģenerējams, kā arī, lai pēc iespējas samazinātu ietekmi uz vidi, ja izlietoto iepakojumu vai izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas atliekas apglabā.

–  Iepakojumu projektē, ražo un laiž tirgū tā, lai to varētu izmantot atkārtoti vai reģenerēt, tostarp pārstrādāt — atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principam — un lai maksimāli samazinātu ietekmi uz vidi, kas rodas, ja izlietoto iepakojumu vai izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas atlikumu apglabā.

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

Pielikums – -1.a daļa (jauna)

Direktīva 94/62/EK

II pielikums – 3. punkts – a apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

Direktīvas II pielikuma 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

a)  Iepakojums ir reģenerējams, pārstrādājot tā materiālu.

a)  Iepakojums ir reģenerējams, pārstrādājot tā materiālu.

Iepakojumam jābūt izgatavotam tā, lai būtu iespējams pārstrādāt noteiktu procentuālo daļu (pēc svara) no materiāla, ko izmanto tādas produkcijas ražošanai, kas atbilst pašreizējiem Kopienas standartiem. Atkarībā no materiāla, no kura izgatavots iepakojums, šīs procentuālās daļas lielums var atšķirties.

Iepakojumam jābūt izgatavotam tā, lai iepakojumu būtu lietderīgi pārstrādāt no tehniskā, vides un ekonomiskā viedokļa, ņemot vērā šķirošanas un mazgāšanas procesus un izmantoto formātu un materiālus, un lai tādējādi būtu iespējams pārstrādāt noteiktu procentuālo daļu (pēc svara) no materiāla, ko izmanto pašreizējiem Kopienas standartiem atbilstošas produkcijas ražošanai. Atkarībā no materiāla, no kura izgatavots iepakojums, šīs procentuālās daļas lielums var atšķirties. Iepakojuma formāti un materiālu veidi, kas apgrūtina šķirošanu vai pārstrādāšanu, būtu jāaizstāj ar citiem zināmiem un efektīviem materiāliem.”

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Direktīva, ar kuru groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu

Atsauces

COM(2015)0596 – C8-0385/2015 – 2015/0276(COD)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

14.12.2015

 

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

14.12.2015

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

João Ferreira

25.2.2016

Izskatīšana komitejā

14.6.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

13.10.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

47

11

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nikolay Barekov, Nicolas Bay, Bendt Bendtsen, Xabier Benito Ziluaga, José Blanco López, David Borrelli, Jerzy Buzek, Angelo Ciocca, Edward Czesak, Jakop Dalunde, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Fredrick Federley, Ashley Fox, Adam Gierek, Theresa Griffin, Hans-Olaf Henkel, Eva Kaili, Kaja Kallas, Barbara Kappel, Krišjānis Kariņš, Seán Kelly, Jaromír Kohlíček, Zdzisław Krasnodębski, Miapetra Kumpula-Natri, Janusz Lewandowski, Ernest Maragall, Edouard Martin, Angelika Mlinar, Nadine Morano, Dan Nica, Morten Helveg Petersen, Miroslav Poche, Carolina Punset, Herbert Reul, Paul Rübig, Algirdas Saudargas, Sergei Stanishev, Neoklis Sylikiotis, Antonio Tajani, Dario Tamburrano, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Claude Turmes, Vladimir Urutchev, Henna Virkkunen, Martina Werner, Lieve Wierinck, Anna Záborská, Flavio Zanonato, Carlos Zorrinho

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michał Boni, Rosa D’Amato, Esther de Lange, Jens Geier, Benedek Jávor, Olle Ludvigsson, Vladimír Maňka, Marian-Jean Marinescu, Clare Moody, Maria Spyraki

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Albert Deß


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Direktīva, ar kuru groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu

Atsauces

COM(2015)0596 – C8-0385/2015 – 2015/0276(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

2.12.2015

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

14.12.2015

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

14.12.2015

ITRE

14.12.2015

JURI

14.12.2015

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

ECON

17.12.2015

JURI

28.1.2016

 

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Simona Bonafè

22.12.2015

 

 

 

Izskatīšana komitejā

15.6.2016

29.9.2016

 

 

Pieņemšanas datums

24.1.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

58

7

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Josu Juaristi Abaunz, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Massimo Paolucci, Piernicola Pedicini, Julia Reid, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ivica Tolić, Estefanía Torres Martínez, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Renata Briano, Herbert Dorfmann, James Nicholson, Stanislav Polčák, Gabriele Preuß, Keith Taylor, Tiemo Wölken, Kosma Złotowski

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Xabier Benito Ziluaga, Richard Corbett, Sander Loones

Iesniegšanas datums

7.2.2017

Juridisks paziņojums