Procedūra : 2015/0275(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0034/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0034/2017

Debates :

PV 14/03/2017 - 4
CRE 14/03/2017 - 4
PV 16/04/2018 - 21
CRE 16/04/2018 - 21

Balsojumi :

PV 14/03/2017 - 6.6
CRE 14/03/2017 - 6.6
Balsojumu skaidrojumi
PV 18/04/2018 - 12.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0070
P8_TA(2018)0114

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1914kWORD 214k
9.2.2017
PE 580.497v02-00 A8-0034/2017

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem

(COM(2015)0595 – C8-0382/2015 – 2015/0275(COD))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referente: Simona Bonafè

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 MAZĀKUMA VIEDOKLIS
 Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem

(COM(2015)0595 – C8-0382/2015 – 2015/0275(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0595),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0382/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts un Austrijas Federālā padome un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 27. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 15. jūnija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A8‑0034/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

-1. apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1)  Šīs direktīvas mērķis ir paredzēt pasākumus, lai aizsargātu vidi un cilvēku veselību, novēršot vai samazinot atkritumu rašanās un apsaimniekošanas negatīvo ietekmi, samazinot resursu izmantošanas vispārējo ietekmi un veicinot šādas izmantošanas efektivitāti, kā arī nodrošinot, ka atkritumi tiek uzskatīti par vērtīgiem resursiem, lai tādējādi veicinātu aprites ekonomiku Savienībā.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

-1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1a)  Ņemot vērā Savienības atkarību no izejvielu importa, ievērojama daudzuma dabas resursu straujo izsīkšanu īsā laikā, viens no galvenajiem izaicinājumiem ir Savienībā atgūt pēc iespējas vairāk resursu un veicināt pāreju uz aprites ekonomiku.

Pamatojums

Ir svarīgi uzsvērt plašāku pārejas uz aprites ekonomiku procesu un uzsvērt iespējas, ko Atkritumu pamatdirektīvas pārskatīšana piedāvā šīs pārejas uzlabošanai.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

-1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1b)  Aprites ekonomika piedāvā nozīmīgas iespējas vietējām ekonomikām, un tā var radīt situāciju, kurā ieguvēji būs visas ieinteresētās personas.

Pamatojums

Ir svarīgi uzsvērt plašāku pārejas uz aprites ekonomiku procesu un uzsvērt iespējas, ko Atkritumu pamatdirektīvas pārskatīšana piedāvā šīs pārejas uzlabošanai.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

-1.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1c) Atkritumu apsaimniekošana būtu jāpārveido par ilgtspējīgu materiālu pārvaldību. Direktīvas 2008/98/EK pārskatīšana piedāvā šādu iespēju.

Pamatojums

Ir svarīgi uzsvērt plašāku pārejas uz aprites ekonomiku procesu un uzsvērt iespējas, ko Atkritumu pamatdirektīvas pārskatīšana piedāvā šīs pārejas uzlabošanai.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

-1.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1d)   Lai sekmīgi virzītos uz aprites ekonomiku, līdztekus Atkritumu direktīvu pārskatīšanai un pilnīgai īstenošanai ir pilnībā jāīsteno rīcības plāns Noslēgt aprites loku – ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku”. Šim rīcības plānam arī būtu jāveicina saskaņotība, atbilstība un sinerģija starp aprites ekonomiku un enerģētikas, klimata, lauksaimniecības, rūpniecības, kā arī pētniecības politikas virzieniem.

Pamatojums

Nenoliedzami ir jānodrošina saskaņotība, atbilstība un sinerģija starp dažādiem politikas virzieniem.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

-1.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(-1e)  Eiropas Parlaments 2015. gada 9. jūlijā pieņēma rezolūciju par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku1a, kurā tas īpaši uzsvēra vajadzību noteikt saistošus atkritumu samazināšanas mērķus, izstrādāt pasākumus, ar ko novērš atkritumu rašanos, un pieņemt skaidras un nepārprotamas definīcijas.

 

_______________

 

1a Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0266.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Atkritumu apsaimniekošana Savienībā būtu jāuzlabo ar mērķi aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēka veselību, nodrošināt dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu un veicināt uz pilnīgāku aprites ekonomiku.

(1)  Atkritumu apsaimniekošana Savienībā būtu jāuzlabo ar mērķi aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēka veselību, nodrošināt dabas resursu apdomīgu un efektīvu izmantošanu, popularizēt aprites ekonomikas principus, izvērst atjaunojamās enerģijas izplatību, palielināt energoefektivitāti, samazināt Savienības atkarību no importētiem resursiem, radot jaunas ekonomiskās iespējas un ilgtermiņa konkurētspēju. Lai ekonomiku padarītu par patiesu aprites ekonomiku, ir nepieciešams veikt papildu pasākumus attiecībā uz ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu, pievēršoties visam produktu aprites ciklam tādā veidā, kas saglabā resursus un noslēdz aprites loku. Resursu efektīvāka izmantošana nodrošinātu arī būtiskus neto ieguvumus Savienības uzņēmumiem, publiskā sektora iestādēm un patērētājiem, vienlaikus samazinot kopējās gada siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a)  Cītīgāk virzoties uz aprites ekonomiku, varētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par diviem līdz četriem procentiem gadā, tādējādi piedāvājot skaidru stimulu investīcijām aprites ekonomikā. Ja, veicinot efektivitāti un samazinot resursu atkritumus, tiktu palielināta resursu produktivitāte, varētu būtiski samazināt gan resursu patēriņu, gan siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc aprites ekonomikai vajadzētu būt klimata politikas neatņemamai daļai, jo tā rada sinerģiju, kā uzsvērts Starptautiskās Dabas resursu padomes ziņojumos.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b) Aprites ekonomikā būtu jāņem vērā Septītās vides rīcības programmas precīzie noteikumi, kuros pausts aicinājums izstrādāt materiālu aprites netoksiskus ciklus tā, lai pārstrādātos atkritumus Savienībā varētu izmantot kā lielu un būtisku izejmateriālu avotu.

Pamatojums

ES būtu jāpievērš uzmanība tīras aprites ekonomikas izveidei un jānovērš ievērojams risks zaudēt sabiedrības un tirgus uzticību pārstrādātajiem materiāliem, vienlaikus radot ilglaicīgu mantojumu. Galvenais slogs pārstrādātājiem ir bīstamu vielu klātbūtne materiālā. ES būtu jāpievērš uzmanība šo bīstamo vielu izvadīšanai no produktiem un atkritumiem, nevis jāapdraud sabiedrības veselība un vide, konkrētām uzņēmumu vai produktu klasēm paredzot atkāpes no drošības prasībām un padarot neiespējamu šo piesārņoto materiālu identifikāciju nākotnē.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK14 nospraustie atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķi būtu jāgroza, lai tie labāk atspoguļotu Savienības ieceri pāriet uz aprites ekonomiku.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK14 paredzētie atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķi būtu jānosaka augstāki, lai tie labāk atspoguļotu Savienības ieceri pāriet uz resursefektīvu aprites ekonomiku, veicot nepieciešamos pasākumus, kas nodrošinātu, ka atkritumi tiek uzskatīti par noderīgiem resursiem.

__________________

__________________

14 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

14 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Daudzas dalībvalstis vēl nav izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Tāpēc ir ļoti svarīgi nospraust ilgtermiņa politikas mērķus, pēc kuriem vadīties, lemjot par pasākumiem un investīcijām, jo īpaši lai nepieļautu, ka rodas atkritumu atliku apstrādes jaudu strukturāls pārpalikums un ka pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajā līmenī.

(3)  Daudzas dalībvalstis vēl nav izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Tāpēc ir ļoti svarīgi noteikt ilgtermiņa politikas mērķus un piešķirt finansiālu un politisku atbalstu, lai nodrošinātu vadlīnijas pasākumiem un investīcijām, jo īpaši lai nepieļautu, ka rodas atkritumu atlikuma apstrādei paredzēto jaudu strukturāls pārpalikums un ka pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajos līmeņos. Ņemot to vērā, attiecīgo mērķu sasniegšanai ir būtiski izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai finansētu atkritumu rašanās novēršanai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei vajadzīgās atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstību. Tāpat dalībvalstīm ir būtiski saskaņā ar šo direktīvu grozīt savas spēkā esošās atkritumu rašanās novēršanas programmas un atbilstoši pielāgot savas investīcijas.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)  Sadzīves atkritumi veido aptuveni 7–10 % no kopējā Savienībā radītā atkritumu daudzuma; tomēr šī atkritumu plūsma ir viena no grūtāk apsaimniekojamām plūsmām, un tas, kā tā tiek apsaimniekota, ir laba liecība par kopējās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas kvalitāti valstī. Ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu saistītās problēmas izriet no tā, ka tiem ir ārkārtīgi sarežģīts un jaukts sastāvs, radītie atkritumi ir tiešā tuvumā iedzīvotājiem un tie piesaista lielu sabiedrības uzmanību. Rezultātā to apsaimniekošanā ir vajadzība pēc komplicētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, tostarp efektīvas savākšanas shēmas, vajadzība aktīvi iesaistīt iedzīvotājus un uzņēmumus, vajadzība pēc infrastruktūras, kas pielāgota konkrēto atkritumu sastāvam, un pēc rūpīgi izstrādātas finansēšanas sistēmas. Valstīm, kuras ir izveidojušas efektīvas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, vispārējā atkritumu apsaimniekošanā kopumā veicas labāk.

(4)  Sadzīves atkritumi veido aptuveni 7–10 % no kopējā Savienībā radītā atkritumu daudzuma; tomēr šī atkritumu plūsma ir viena no grūtāk apsaimniekojamām plūsmām, un tas, kā tā tiek apsaimniekota, ir laba liecība par kopējās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas kvalitāti valstī. Ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu saistītās problēmas izriet no tā, ka tiem ir ārkārtīgi sarežģīts un jaukts sastāvs, radītie atkritumi ir tiešā tuvumā iedzīvotājiem, tie piesaista lielu sabiedrības uzmanību un tiem ir ietekme uz vidi un cilvēka veselību. Rezultātā to apsaimniekošanā ir vajadzība pēc komplicētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, tostarp efektīvas savākšanas shēmas, efektīvas šķirošanas sistēmas, atkritumu plūsmu pienācīgas izsekojamības, vajadzība aktīvi iesaistīt iedzīvotājus un uzņēmumus, vajadzība pēc infrastruktūras, kas pielāgota konkrēto atkritumu sastāvam, un vajadzība pēc rūpīgi izstrādātas finansēšanas sistēmas. Valstīm, kuras ir izveidojušas efektīvas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, vispārējā atkritumu apsaimniekošanā kopumā veicas labāk, un tām arī labāk izdodas sasniegt pārstrādes mērķrādītājus. Taču ar sadzīves atkritumu pareizu apsaimniekošanu vien nepietiek, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku, kurā atkritumi tiek uzskatīti par resursu. Tāpēc, lai nodrošinātu šīs pārejas virzību, ir nepieciešama pilna dzīves cikla pieeja produktiem un atkritumiem.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a)  Pieredze ir apliecinājusi, ka palīdzēt sasniegt aprites ekonomikas sistēmu var gan publiski, gan privāti vadītas sistēmas, un lēmums par konkrētas sistēmas izmantošanu vai neizmantošanu bieži ir atkarīgs no ģeogrāfiskiem un strukturāliem apstākļiem. Šīs direktīvas noteikumi dod iespēju izmantot gan sistēmu, kurā pašvaldībai ir vispārēja atbildība par sadzīves atkritumu savākšanu, gan sistēmu, kurā šādus pakalpojumus sniedz nolīgti privātie operatori. Lēmumam par to, kuras sistēmas izmantot, vajadzētu būt dalībvalstu ziņā.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Direktīvā 2008/98/EK ir jāiekļauj sadzīves atkritumu, būvgružu un ēku nojaušanas atkritumu, galīgā pārstrādes procesa un aizbēršanas definīcijas, lai būtu skaidrs, kas šajos jēdzienos ietilpst.

(5)  Direktīvā 2008/98/EK ir jādefinē, kas ir sadzīves atkritumi, komerciālie un rūpnieciskie atkritumi, būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi, operators, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, organiskā pārstrāde, galīgās pārstrādes process, aizbēršana, šķirošana, piedrazojums un pārtikas atkritumi, lai būtu skaidrs, kas šajos jēdzienos ietilpst.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Ņemot vērā dalībvalstu paziņojumus un Eiropas Savienības Tiesas judikatūras attīstību, Komisijai būtu periodiski jāpārskata norādījumi par to, kā interpretēt svarīgākos Direktīvas 2008/98/EK noteikumus, un tā jāpanāk, ka atkritumu un blakusproduktu jēdzieni ir pilnveidoti, pielāgoti un saskaņoti visās dalībvalstīs.

Pamatojums

Lai veicinātu šīs direktīvas īstenošanu, Komisijai, ņemot vērā dalībvalstu paziņojumus un Eiropas Savienības Tiesas spriedumus, būtu periodiski jāpārskata norādījumi par to, kā interpretēt svarīgākos Direktīvas 2008/98/EK noteikumus, un tā jāpanāk, ka atkritumu un blakusproduktu jēdzieni ir pilnveidoti, pielāgoti un saskaņoti visās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b)  Ir jānodrošina Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem saskaņotība ar saistītiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK1a un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/20061b. Jo īpaši ir jānodrošina atkritumu”, atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas” un blakusproduktu” definīciju saskaņota interpretācija un piemērošana saskaņā ar šiem tiesību aktiem.

 

_________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

 

1b Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

5.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5c)  Bīstamie un nebīstamie atkritumi ir jānosaka saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2014/955/ES1a un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1357/20141b.

 

______________

 

1a Komisijas 2014. gada 18. decembra Lēmums 2014/955/ES, ar ko groza Lēmumu 2000/532/EK par atkritumu sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (OV L 370, 30.12.2014., 44. lpp.).

 

1b Komisijas 2014. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1357/2014, ar ko aizstāj III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 365, 19.12.2014., 89. lpp.).

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)   Lai nodrošinātu, ka pārstrādes mērķrādītāju pamatā ir ticami un salīdzināmi dati, un lai būtu iespējams efektīvi sekot līdzi šo mērķrādītāju sasniegšanas sekmēm, sadzīves atkritumu definīcijai Direktīvā 2008/98/EK vajadzētu būt saskanīgai ar to, kuru statistikas vajadzībām izmanto Eiropas Savienības Statistikas birojs un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un kuru dalībvalstis jau vairākus gadus izmantojušas par pamatu datu paziņošanai. Sadzīves atkritumu definīcija šajā direktīvā ir neitrāla attiecībā uz atkritumu apsaimniekotāja piederību pie publiskā vai privātā sektora.

(6)   Lai nodrošinātu, ka pārstrādes mērķrādītāju pamatā ir ticami un salīdzināmi dati, un lai būtu iespējams efektīvi sekot līdzi šo mērķrādītāju sasniegšanas sekmēm, sadzīves atkritumu definīcijai Direktīvā 2008/98/EK vajadzētu būt pielāgotai tai, kuru statistikas vajadzībām izmanto Eiropas Savienības Statistikas birojs un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un kuru dalībvalstis jau vairākus gadus izmantojušas par pamatu datu paziņošanai. Sadzīves atkritumu definīcija šajā direktīvā ir neitrāla attiecībā uz atkritumu apsaimniekotāja piederību pie publiskā vai privātā sektora.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Dalībvalstīm vajadzētu ieviest piemērotus pasākumus, lai stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, jo īpaši finansiālus stimulus, kuru mērķis ir panākt šajā direktīvā nosprausto atkritumu rašanās novēršanas un pārstrādes mērķu sasniegšanu, piemēram, maksu par atkritumu poligonu izmantošanu un atkritumu sadedzināšanu, „maksā, kad izmet” shēmas, ražotāja paplašinātas atbildības shēmas un stimulus pašvaldībām.

(7)  Dalībvalstīm vajadzētu ieviest piemērotus pasākumus, lai stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, jo īpaši finansiālus, ekonomiskus un regulatīvus stimulus, kuru mērķis ir panākt šajā direktīvā nosprausto atkritumu rašanās novēršanas un pārstrādes mērķu sasniegšanu, piemēram, maksu par atkritumu poligonu izmantošanu un atkritumu sadedzināšanu, „maksā, kad izmet” shēmas, ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, pārtikas ziedošanas veicināšanu un stimulus pašvaldībām. Lai veiksmīgāk sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstis var izmantot ekonomiskos instrumentus vai citus pasākumus, piemēram, tādus, kā norādīts šīs direktīvas pielikuma indikatīvajā sarakstā. Dalībvalstīm būtu arī jāveic pasākumi, kas palīdzētu nodrošināt ļoti kvalitatīvu šķiroto materiālu.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a)  Dalībvalstīm būtu arī jāievieš pasākumi, kas sekmētu tādu produktu izstrādi, ražošanu un pārdošanu, kas piemēroti vairākkārtējai lietošanai, kas ir tehniski izturīgi un viegli remontējami un kas, kļuvuši par atkritumiem, pēc sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādes ir piemēroti laišanai tirgū, un tā jāveicina atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas pareiza īstenošana. Šajos pasākumos būtu jāņem vērā produktu radītā ietekme visā to aprites ciklā un atkritumu apsaimniekošanas hierarhija.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Lai otrreizējo izejvielu tirgu dalībniekiem sniegtu lielāku noteiktību par to, vai vielas vai priekšmeti ir vai nav uzskatāmi par atkritumiem, un lai sekmētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir svarīgi iedibināt Savienības līmenī saskaņotus nosacījumus, ar kādiem vielas vai priekšmetus atzīst par blakusproduktiem, bet reģenerētus atkritumus — par tādiem, kas pārstājuši būt par atkritumiem. Ja ir nepieciešams nodrošināt iekšējā tirgus netraucētu darbību vai augsta līmeņa vides aizsardzību visā Savienībā, Komisijai vajadzētu būt pilnvarām pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus kritērijus par šādu saskaņoto nosacījumu piemērošanu konkrētiem atkritumiem, tostarp arī specifiskiem lietojumiem.

(8)  Lai otrreizējo izejvielu tirgu dalībniekiem sniegtu lielāku noteiktību par to, vai vielas vai priekšmeti ir vai nav uzskatāmi par atkritumiem, un lai sekmētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir svarīgi iedibināt skaidrus nosacījumus, ar kādiem vielas vai priekšmetus atzīst par blakusproduktiem, bet reģenerētus atkritumus — par tādiem, kas vairs nav atkritumi.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Lai garantētu netraucētu iekšējā tirgus darbību, viela vai priekšmets, kas radies ražošanas procesa rezultātā — proti, tādā ražošanas procesā, kura galvenais mērķis nav saražot šādu vielu vai priekšmetu, — parasti būtu jāuzskata par blakusproduktu, ja ir ievēroti konkrēti saskaņoti nosacījumi un nodrošināts augsts vides un cilvēka veselības aizsardzības līmenis visā Savienībā. Būtu jāpiešķir pilnvaras Komisijai pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu sīkus blakusprodukta klasifikācijas kritērijus, dodot priekšroku pārbaudītai attiecīgās rūpnieciskās un lauksaimnieciskās simbiozes praksei, kas ir replicējama. Ja šādu kritēriju nav, dalībvalstīm atsevišķos gadījumos vajadzētu būt iespējai noteikt sīkus blakusprodukta klasifikācijas kritērijus.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8b)  Lai garantētu netraucētu iekšējā tirgus darbību un augstu vides un cilvēka veselības aizsardzības līmeni visā Savienībā, Komisijai parasti vajadzētu būt pilnvarām pieņemt deleģētus aktus, ar ko paredz saskaņotus noteikumus, pēc kuriem dažus atkritumu veidus klasificē kā tādus, kas vairs nav atkritumi. Īpaši kritēriji, pēc kuriem nosaka atkritumu cikla beigas, būtu jāapsver vismaz attiecībā uz granulātiem, papīru, stiklu, metālu, riepām un tekstilmateriāliem. Ja kritēriji nav noteikti Savienības līmenī, tad būtu jāļauj dalībvalstīm saskaņā ar Savienības līmeņa nosacījumiem pieņemt sīkus kritērijus, pēc kuriem atkritumu cikla beigas dažiem atkritumu veidiem nosaka valsts līmenī. Ja šādi kritēriji nav noteikti arī valsts līmenī, tad dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atkritumi, kas apstrādāti reģenerācijas procesā, vairs netiek uzskatīti par atkritumiem, ja tie atbilst Savienības līmeņa nosacījumiem, kurus dalībvalsts kompetentajai iestādei katrā atsevišķā gadījumā vajadzētu verificēt. Būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot vispārējas prasības, kas dalībvalstīm jāievēro, pieņemot tehniskos noteikumus saskaņā ar 6. pantu.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

8.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8c)  Tiklīdz pārstrādātais materiāls, kuram pēc atkritumu cikla beigu statusa īpašo kritēriju izpildes vai arī pēc šā materiāla iekļaušanas jaunā produktā piešķirts atkritumu cikla beigu statuss, no jauna tiek iekļauts ekonomikā, tam ir pilnībā jāatbilst Savienības ķīmisko vielu tiesību aktiem.

Pamatojums

REACH neattiecas uz atkritumiem, kā noteikts 2. panta 2. punktā: „Atkritumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/12/EK par atkritumiem, nav viela, preparāts vai izstrādājums šīs regulas 3. panta nozīmē”.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

8.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8d)  Pārejā uz aprites ekonomiku būtu pilnībā jāizmanto digitālās inovācijas piedāvātās priekšrocības. Tāpēc ir jāizstrādā tādi elektroniski instrumenti kā tiešsaistes platforma, kurā atkritumi tiek tirgoti kā jauni resursi, lai atvieglotu tirdzniecības operācijas un samazinātu administratīvo slogu operatoriem, tādējādi veicinot rūpniecisko simbiozi.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

8.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8e)  Šajā direktīvā ir noteikta ražotāja paplašināta atbildība, lai atbalstītu tādu preču projektēšanas un ražošanas procesu, kur ir pilnībā ņemta vērā un tiek veicināta resursu efektīva izmantošana visā produktu aprites ciklā, tostarp remonta, atkārtotas izmantošanas, demontāžas un pārstrādes posmā, netraucējot preču brīvu apriti iekšējā tirgū. Ražotāja paplašināta atbildība ir individuāls pienākums, ko pilda ražotāji, kuriem būtu jāuzņemas atbildība par to, kā aprites cikla noslēgumā tiek apsaimniekoti produkti, ko tie laiduši tirgū. Tomēr būtu jāļauj ražotājiem uzņemties atbildību individuāli vai kolektīvi. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ražotāja paplašinātas atbildības shēmas ir izveidotas vismaz attiecībā uz iepakojumu, elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, baterijām un akumulatoriem, kā arī nolietotiem transportlīdzekļiem.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

8.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8f)   Ražotāja paplašinātās atbildības shēmu ir jāuzskata par noteikumu kopumu, ko nosaka dalībvalstis, lai nodrošinātu, ka produktu ražotājiem ir finansiāla un/vai operatīva atbildība īstenot pārvaldību attiecībā uz produkta dzīves cikla posma pēc patērētāja. Šiem noteikumiem nebūtu jāliedz ražotājiem iespēja izvēlēties — pildīt šīs saistības individuāli vai kolektīvi.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Ražotāja paplašinātas atbildības shēmas ir būtiska efektīvas atkritumu apsaimniekošanas daļa, bet to efektivitāte un sekmes dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Tāpēc attiecībā uz ražotāja paplašināto atbildību ir jānosaka darbības prasību minimums. Šādām prasībām vajadzētu samazināt izmaksas un uzlabot veikumu, kā arī nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un novērst šķēršļus iekšējā tirgus netraucētai darbībai. Tām arīdzan vajadzētu sekmēt kalpošanas laika beigu izmaksu iekļaušanu produkta cenā un rosināt ražotājus produktu izstrādes laikā lielāku uzmanību pievērst pārstrādājamībai un atkārtotai izmantojamībai. Prasības vajadzētu attiecināt gan uz jaunām, gan jau esošām ražotāja paplašinātas atbildības shēmām. Tomēr ir nepieciešams pārejas periods, lai esošo ražotāja paplašinātas atbildības shēmu struktūru un procedūru varētu pielāgot jaunajām prasībām.

(9)  Ražotāja paplašinātas atbildības shēmas ir būtiska efektīvas atkritumu apsaimniekošanas daļa, bet to efektivitāte un sekmes dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Tāpēc attiecībā uz ražotāja paplašinātas atbildības shēmām ir jānosaka darbības prasību minimums neatkarīgi no tā, vai šīs shēmas ir individuālas vai kolektīvas. Ir jānošķir šis prasību minimums, kas piemērojams visām shēmām, un prasības, kas piemērojamas vienīgi kolektīvām shēmām. Tomēr jebkurām šādām prasībām vajadzētu samazināt izmaksas un uzlabot veikumu ar tādiem pasākumiem, kas, piemēram, veicinātu sekmīgāku dalītas savākšanas un šķirošanas ieviešanu, nodrošinātu kvalitatīvāku pārstrādi, palīdzētu nodrošināt, ka otrreizējās izejvielas ir pieejamas izmaksu ziņā efektīvi, kā arī nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī e-komercijas uzņēmumiem, un novērstu šķēršļus iekšējā tirgus netraucētai darbībai. Šādām prasībām arīdzan vajadzētu sekmēt aprites cikla beigu izmaksu iekļaušanu produkta cenā un rosināt ražotājus izstrādāt viedās darījumdarbības modeļus un produktu izstrādes laikā ņemt vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, veicinot to ilgizturību, pārstrādes un atkārtotas izmantošanas, kā arī remontējamības iespējas. Tām būtu jāveicina vielu, kas rada lielas bažas, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. pantā, pakāpeniska aizstāšana, ja ir pieejamas piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas, kas ir tehniski un ekonomiski īstenojamas. Ražotāja paplašinātai atbildībai noteiktā prasību minimuma izpilde būtu jāuzrauga neatkarīgai iestādei, un šī izpilde nedrīkstētu radīt nekādu nesamērīgu finansiālo vai administratīvo slogu publiskām struktūrām, uzņēmējiem un patērētājiem. Prasības vajadzētu attiecināt gan uz jaunām, gan jau esošām ražotāja paplašinātas atbildības shēmām. Tomēr ir nepieciešams pārejas periods, lai esošo ražotāja paplašinātas atbildības shēmu struktūru un procedūru varētu pielāgot jaunajām prasībām.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)  Šīs direktīvas noteikumus par ražotāja paplašinātu atbildību būtu jāpiemēro, neskarot citos Savienības tiesību aktos paredzētos noteikumus par ražotāja paplašinātu atbildību, jo īpaši tos, kas attiecas uz konkrētām atkritumu plūsmām.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9b)  Komisijai nekavējoties būtu jāpieņem vadlīnijas attiecībā uz ražotāju iemaksu diferencēšanu ražotāja paplašinātas atbildības shēmās, lai palīdzētu dalībvalstīm šīs direktīvas īstenošanā, tādējādi sekmējot iekšējā tirgus darbību. Lai nodrošinātu iekšējā tirgus saskaņotību, Komisijai arī vajadzētu būt iespējai ar deleģētajiem aktiem pieņemt saskaņotus kritērijus.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

9.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9c)  Gadījumos, kad ir izveidotas kolektīvas shēmas ražotāja paplašinātās atbildības īstenošanai, dalībvalstīm būtu jāievieš kontroles pasākumi, lai novērstu interešu konfliktus starp līgumslēdzējiem un ražotāju paplašinātas atbildības organizācijām.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Atkritumu rašanās novēršana ir pats iedarbīgākais paņēmiens, kā uzlabot resursefektivitāti un samazināt atkritumu ietekmi uz vidi. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis veiktu pienācīgus atkritumu rašanās novēršanas pasākumus un sekotu līdzi un novērtētu, cik sekmīgi šādi pasākumi tiek īstenoti. Lai nodrošinātu, ka atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanas sekmes mēra vienveidīgi, vajadzētu ieviest kopīgus rādītājus.

(10)  Atkritumu rašanās novēršana ir pats iedarbīgākais paņēmiens, kā uzlabot resursefektivitāti, samazināt atkritumu ietekmi uz vidi un veicināt ilgizturīgu, pārstrādājamu, atkārtoti izmantojamu kvalitatīvu materiālu izmantošanu, kā arī samazināt atkarību no arvien retāk sastopamo izejvielu importa. Lai to panāktu, izšķiroša nozīme ir inovatīvu darījumdarbības modeļu izstrādei. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis noteiktu atkritumu rašanās novēršanas mērķus un īstenotu atbilstīgus pasākumus atkritumu rašanās un piedrazošanas novēršanai, tostarp ekonomikas instrumentus un citus pasākumus, ar kuriem pakāpeniski aizstāj tās bīstamās vielas, kas rada lielas bažas, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. pantā, ja ir pieejamas piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas, kas ir tehniski un ekonomiski īstenojamas, ar ko apkaro plānoto nolietojumu, atbalsta atkārtotu izmantošanu, palielina patērētāju iespējas, uzlabojot informāciju par produktu, un veicina informācijas kampaņas par atkritumu rašanās novēršanu. Dalībvalstīm būtu arī jāvēro un jāvērtē, cik sekmīgi šie pasākumi tiek īstenoti un cik veiksmīgi tiek samazināta atkritumu rašanās un īstenots mērķis nošķirt to no ekonomikas izaugsmes. Lai nodrošinātu, ka atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanas sekmes mēra vienveidīgi, vajadzētu ieviest kopīgus rādītājus un metodiku.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Ilgtspējības veicināšana ražošanā un patēriņā var būtiski samazināt atkritumu rašanos. Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi patērētāju izpratnes veicināšanai par šo jomu un jāmudina viņus aktīvāk iesaistīties, lai uzlabotu resursefektivitāti.

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10b)  Sākotnējam atkritumu ražotājam ir jābūt izšķirošai lomai atkritumu rašanās novēršanas procesā un sākotnējā pirmsšķirošanas posmā.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)  Lai samazinātu pārtikas zudumu un novērstu tās izšķērdēšanu visā piegādes ķēdē, ir jānosaka pārtikas atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kā noteikts 4.a pantā.

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Dalībvalstīm vajadzētu veikt pasākumus, lai veicinātu pārtikas atkritumu novēršanu atbilstīgi Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī, un tuvinātos tajā izvirzītajam mērķrādītājam: līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pārtikas atkritumu apjomus. Šiem pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz pārtikas atkritumu rašanās novēršanu primārajā ražošanā, pārstrādē un izgatavošanā, mazumtirdzniecībā un citos pārtikas sadales kanālos, restorānos un sabiedriskajā ēdināšanā, kā arī mājsaimniecībās. Ņemot vērā vidiskos un ekonomiskos ieguvumus no pārtikas atkritumu rašanās novēršanas, dalībvalstīm vajadzētu iedibināt specifiskus pārtikas atkritumu rašanās novēršanas pasākumus, un vajadzētu mērīt, kā sokas ar pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu. Lai sekmētu paraugprakses apmaiņu visā ES gan starp dalībvalstīm, gan starp pārtikas sektora uzņēmumiem, vajadzētu noteikt vienveidīgas šādu mērījumu metodikas. Reizi divos gados vajadzētu ziņot par pārtikas atkritumu apjomiem.

(12)  Dalībvalstīm vajadzētu veikt pasākumus, lai veicinātu pārtikas atkritumu novēršanu un samazināšanu atbilstīgi Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī, un tuvinātos tajā izvirzītajam mērķrādītājam: līdz 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumu apjomu par 50 %. Šiem pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz pārtikas atkritumu rašanās novēršanu un samazināšanu kopumā un pārtikas zudumu novēršanu visā piegādes ķēdē, tostarp primārajā ražošanā, transportēšanā un uzglabāšanā. Ņemot vērā ieguvumus videi, sabiedrībai un ekonomikai, ko nodrošina pārtikas atkritumu rašanās novēršana, dalībvalstīm savās atkritumu rašanās novēršanas programmās vajadzētu iedibināt specifiskus pasākumus attiecībā uz pārtikas atkritumiem, tostarp izpratnes veicināšanas kampaņas, kas demonstrētu, kā novērst šādu atkritumu rašanos. Ar šiem pasākumiem dalībvalstīm būtu jācenšas sasniegt Savienības mēroga mērķi — līdz 2025. gadam samazināt pārtikas atkritumu rašanos par 30 % un līdz 2030. gadam par 50 %. Dalībvalstīm arī vajadzētu mērīt pārtikas atkritumu un pārtikas zudumu samazināšanā paveikto. Lai mērītu paveikto un sekmētu paraugprakses apmaiņu visā ES gan starp dalībvalstīm, gan starp pārtikas sektora uzņēmumiem, vajadzētu noteikt šādu mērījumu vienotu metodiku. Par pārtikas atkritumu apjomiem būtu jāziņo katru gadu.

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a)   Lai novērstu pārtikas atkritumu rašanos, dalībvalstīm būtu jānodrošina iniciatīvas nepārdoto pārtikas produktu savākšanai pārtikas mazumtirdzniecībā un ēdināšanas uzņēmumos un to pārdalei labdarības uzņēmumiem. Lai samazinātu pārtikas atkritumu apjomu, būtu arī jāuzlabo patērētāju izpratne par izlietot līdz” termiņiem.

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

12.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12b)  Lopkopības nozares galvenajam uzdevumam aprites ekonomikā ir jābūt cilvēku patēriņam nepiemēroto materiālu (piemēram, zāles, blakusproduktu vai kultūraugu atlieku) pārveidošanai par barību. Tādējādi dzīvniekiem būs mazāk nepieciešama graudu barība, jo ar to tiek neefektīvi izmantota enerģija un proteīni, un tāpēc tās izmantošana uzskatāma par pārtikas izšķērdēšanu.

Pamatojums

Dzīvniekus barojot ar graudu barību, tiek patērēts daudz vairāk enerģijas, nekā cilvēki uzņem no šādi saražotās gaļas, piena vai olām.

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Rūpnieciskie atkritumi, zināma daļa komerciālo atkritumu un ieguves rūpniecības atkritumi ir ļoti daudzveidīgi gan sastāva, gan apjoma ziņā un ļoti atšķirīgi atkarībā no dalībvalsts ekonomiskās struktūras, atkritumus radošās rūpniecības vai tirdzniecības nozares struktūras vai rūpnieciskā vai komerciālā blīvuma attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Tāpēc lielākajai daļai rūpniecisko un ieguves rūpniecības atkritumu piemērots risinājums ir nozariska pieeja, kurā izmanto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) atsauces dokumentus un līdzīgus rīkus, lai risinātu specifiskus jautājumus saistībā ar konkrētā atkritumu veida apsaimniekošanu. Tomēr uz izlietoto rūpniecisko un komerciālo iepakojumu arī turpmāk attieksies Direktīvas 94/62/EK un Direktīvas 2008/98/EK prasības, tostarp to attiecīgie uzlabojumi.

(13)  Rūpnieciskie atkritumi, zināma daļa komerciālo atkritumu un ieguves rūpniecības atkritumi ir ļoti daudzveidīgi gan sastāva, gan apjoma ziņā un ļoti atšķirīgi atkarībā no dalībvalsts ekonomiskās struktūras, atkritumus radošās rūpniecības vai tirdzniecības nozares struktūras vai rūpnieciskā vai komerciālā blīvuma attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Konkrētai nozarei paredzēta pieeja, ko īsteno, izmantojot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumentus un līdzīgus instrumentus, lai risinātu tieši ar attiecīgā atkritumu veida apsaimniekošanu saistītus jautājumus, ir pagaidu risinājums aprites ekonomikas mērķu sasniegšanai. Tā kā uz izlietoto rūpniecisko un komerciālo iepakojumu attiecas Direktīvas 94/62/EK un Direktīvas 2008/98/EK prasības, Komisijai būtu jāizvērtē iespēja līdz 2018. gada 31. decembrim noteikt atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādes mērķrādītājus, kas būtu jāsasniedz līdz 2025. un 2030. gadam attiecībā uz komerciālajiem atkritumiem un nebīstamiem rūpnieciskajiem atkritumiem.

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Komisijai būtu aktīvi jāveicina apmaiņas platformas kā aprites ekonomikas darījumdarbības modeli. Tai būtu jānodrošina ciešāka integrācija starp rīcības plānu aprites ekonomikai un sadarbīgās ekonomikas pamatnostādnēm, kā arī jāizpēta visi iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu stimulus šādai integrācijai.

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13b)  Ar pāreju uz aprites ekonomiku jācenšas nodrošināt gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķu sasniegšanu, kas noteikti stratēģijā Eiropa 2020”, jo īpaši to mērķu sasniegšanu, kas attiecas uz vides aizsardzību, pāreju uz nepiesārņojošiem energoavotiem, ilgtspējīgu vietējo attīstību un nodarbinātības palielināšanu dalībvalstīs. Aprites ekonomikas izveidei attiecīgi būtu arī jāveicina tādu vienību iesaiste kā mazie un vidējie uzņēmumi, sociālās ekonomikas uzņēmumi, bezpeļņas institūcijas un tādas atkritumu apsaimniekošanas struktūras, kas darbojas reģionāli un vietēji, un tādējādi jāuzlabo apsaimniekošana kopumā, jāveicina inovācija attiecībā uz procesiem un produktiem, kā arī jāpalielina nodarbinātība attiecīgajās teritorijās.

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Būtu jāizvirza augstāki mērķrādītāji attiecībā uz sadzīves atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, jo tas dotu ievērojamus vidiskus, ekonomiskus un sociālus ieguvumus.

(14)  Būtu jānosaka augstāki mērķrādītāji attiecībā uz sadzīves atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai — ne mazāk kā 60 % līdz 2025. gadam un ne mazāk kā 70 % līdz 2030. gadam —, jo tas sniegtu būtiskus ieguvumus videi, ekonomikai un sabiedrībai un ļautu ātrāk pāriet uz aprites ekonomiku.

Pamatojums

Lai ātrāk pārietu uz aprites ekonomiku, būtu jānosaka augstāki mērķrādītāji attiecībā uz sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un šādu atkritumu pārstrādi — ne mazāk kā 60 % līdz 2025. gadam un ne mazāk kā 70 % līdz 2030. gadam — atbilstoši pasākumiem, kurus Eiropas Parlaments apstiprinājis savā 2015. gada 9. jūlija rezolūcijā par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku.

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)  Dalībvalstīm būtu jāatbalsta tādu sistēmu izveide, kas veicina atkārtotas izmantošanas darbības un produktu dzīves cikla pagarināšanu, ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta produktu kvalitāte un nekaitīgums. Šādas sistēmas ir jāizveido jo īpaši attiecībā uz elektriskām un elektroniskām iekārtām, tekstilmateriāliem, mēbelēm, būvniecības materiāliem, riepām un — kā noteikts Direktīvas 94/62/EK 5. pantā — iepakojumu.

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14b)  Lai veicinātu atkārtotu izmantošanu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt kvantitatīvus mērķus un tām būtu jāveic nepieciešamie pasākumi attiecībā uz ražotājiem, lai dotu iespēju atkārtotās izmantošanas jomas uzņēmumiem viegli piekļūt instrukcijām, rezerves daļām un tehniskai informācijai, kas nepieciešama, lai nodrošinātu produktu atkārtotu izmantošanu.

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

14.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14c)  Sociālās ekonomikas uzņēmumu loma atkārtotas izmantošanas un sagatavošanas šādai izmantošanai nozarē ir jāatzīst un jākonsolidē. Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai veicinātu sociālās ekonomikas lomu šajā nozarē, tostarp attiecīgos gadījumos izmantojot ekonomikas instrumentus, publisko iepirkumu, atvieglotu piekļuvi atkritumu vākšanas punktiem, kā arī jebkādus citus atbilstīgus ekonomiskus vai regulatīvus stimulus. Jaunajam regulējumam, kas izveidots ar aprites ekonomikas tiesību aktu kopumu, būtu jānodrošina, ka ieinteresētās personas var turpināt savu darbu atkārtotas izmantošanas un sagatavošanas atkārtotai izmantošanai nozarē.

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

14.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14d)  Pāreja uz aprites ekonomiku piedāvā daudzus pozitīvus aspektus — gan ekonomikai (piemēram, izejvielu izmantojuma optimizācija), gan videi (piemēram, vides aizsardzība un piesārņojuma ar atkritumiem samazināšana), gan arī sabiedrībai (piemēram, sociāli iekļaujošu darbvietu radīšanas potenciāls un sabiedrības vienotības veicināšana). Aprites ekonomikas stūrakmens ir nesaraujami saistīts ar sociālās un solidārās ekonomikas ideāliem, un aprites ekonomikas īstenošanai visupirms būtu jāveicina vides un sabiedrisko ieguvumu radīšana.

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

14.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14e)  Sociālās un solidārās ekonomikas dalībniekiem ar savām darbībām, tostarp sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un atkārtotu izmantošanu kā tādu, būtu jāveicina sociālā un solidārā ekonomika. Ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu šādu pasākumu iemūžināšanu Savienībā.

Pamatojums

Sociālā un solidārā ekonomika ietver dažādus uzņēmumus — tie var būt kooperatīvi, abpusējas apvienības, asociācijas un fondi, kuru būtības un darbības pamatā ir solidaritātes un sabiedrisko ieguvumu princips, kas ir izšķiroši svarīgs aprites ekonomikas kontekstā.

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Pakāpeniski paaugstinot pašreizējos mērķrādītājus attiecībā uz sadzīves atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, vajadzētu nodrošināt, ka saimnieciski vērtīgi atkritumi tiek atkārtoti izmantoti un efektīvi pārstrādāti un ka atkritumos atrodamie vērtīgie materiāli atgriežas Eiropas ekonomikā, un tas savukārt sekmēs Izejvielu iniciatīvas17 īstenošanu un aprites ekonomikas rašanos.

(15)  Pakāpeniski paaugstinot pašreizējos mērķrādītājus attiecībā uz sadzīves atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, vajadzētu nodrošināt, ka saimnieciski vērtīgi atkritumu materiāli tiek efektīvi sagatavoti atkārtotai izmantošanai un pārstrādāti, vienlaikus nodrošinot cilvēka veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību, un ka atkritumos atrodamie vērtīgie materiāli atgriežas Eiropas ekonomikā, un tas savukārt sekmēs Izejvielu iniciatīvas17 īstenošanu un aprites ekonomikas rašanos.

__________________

__________________

17 COM(2008)699 un COM(2014)297.

17 COM(2008)699 un COM(2014)297.

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Dalībvalstu sasniegumi atkritumu apsaimniekošanas jomā ir ļoti atšķirīgi, jo īpaši sadzīves atkritumu pārstrādes ziņā. Lai ņemtu vērā šīs atšķirības, tām dalībvalstīm, kas 2013. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārstrādājušas mazāk par 20 % sadzīves atkritumu, vajadzētu dot papildu laiku, lai sasniegtu 2025. un 2030. gadam izvirzītos mērķrādītājus attiecībā uz atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai. Ņemot vērā pēdējos 15 gados dalībvalstīs novēroto ikgadējo dinamiku, lai šīs dalībvalstis mērķrādītājus sasniegtu, tām pārstrādes jaudas būtu jākāpina krietni vairāk par agrākajiem vidējiem rādītājiem. Lai nodrošinātu stabilu virzību uz šo mērķrādītāju sasniegšanu un īstenošanas nepilnību savlaicīgu novēršanu, tām dalībvalstīm, kam ir dots papildu laiks, vajadzētu sasniegt starpposma mērķrādītājus un sagatavot īstenošanas plānu.

(16)  Dalībvalstu sasniegumi atkritumu apsaimniekošanas jomā ir ļoti atšķirīgi, jo īpaši sadzīves atkritumu pārstrādes ziņā. Lai ņemtu vērā šīs atšķirības, tām dalībvalstīm, kas 2013. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārstrādājušas mazāk par 20 % sadzīves atkritumu un kas nav uzskatāmas par tādām, kuras nevarēs sasniegt mērķi — vismaz 50 % sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei līdz 2025. gadam, vajadzētu dot papildu laiku, lai sasniegtu 2025. gadam izvirzītos mērķrādītājus attiecībā uz atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai. Šīm dalībvalstīm arī vajadzētu dot papildu laiku, lai tās atbilstīgi sagatavotos 2030. gadam izvirzīto mērķrādītāju sasniegšanai attiecībā uz atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, ja tās nav uzskatāmas par tādām, kuras nevarēs sasniegt mērķi — vismaz 60 % sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei līdz 2030. gadam. Ņemot vērā pēdējos 15 gados dalībvalstīs novēroto ikgadējo dinamiku, lai šīs dalībvalstis mērķrādītājus sasniegtu, tām pārstrādes jaudas būtu jākāpina krietni vairāk par agrākajiem vidējiem rādītājiem. Lai nodrošinātu stabilu virzību uz šo mērķrādītāju sasniegšanu un lai savlaicīgi novērstu īstenošanas nepilnības, dalībvalstīm, kurām ir dots papildu laiks, vajadzētu sasniegt starpposma mērķrādītājus un sagatavot īstenošanas plānus, un Komisijai pēc noteiktiem kritērijiem būtu jāizvērtē, cik šie plāni ir efektīvi.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

16.as apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a)  Lai nodrošinātu kvalitatīvu otrreizējo izejvielu izmantošanu, galīgās pārstrādes procesā būtu jāievēro kvalitātes standarti. Lai to panāktu, Komisijai būtu jāpieprasa Eiropas standartizācijas organizācijām, pamatojoties uz tirgū sastopamo ražošanas paraugpraksi, izstrādāt standartus gan atkritumu materiāliem, kas nonāk galīgās pārstrādes procesā, gan otrreizējām izejvielām, jo īpaši attiecībā uz plastmasu.

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  Lai nodrošinātu, ka dati, kas savākti par sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, ir ticami, ir ļoti svarīgi ieviest kopīgus ziņošanas noteikumus. Līdzīgā kārtā ir svarīgi paredzēt skaidrākus noteikumus par to, kā dalībvalstīm jāziņo par atkritumiem, kas ir reāli pārstrādāti un ko var ieskaitīt pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanā. Tālab visā visumā ziņojumiem par pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanu jābūt balstītiem uz atkritumu ielaidi galīgās pārstrādes procesā. Lai ierobežotu administratīvo slogu, saskaņā ar stingriem nosacījumiem vajadzētu atļaut dalībvalstīm ziņot par pārstrādes rādītājiem, balstoties uz materiālu izlaidi no šķirotavām. Materiālu vai vielu masas zudumus, kam par iemeslu ir galīgās pārstrādes procesam raksturīgas fizikālas vai ķīmiskas pārveides norises, nevajadzētu atskaitīt no to atkritumu masas, par kuriem ziņots kā par pārstrādātiem.

(17)  Lai nodrošinātu, ka dati, kas savākti par sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, ir ticami, ir ļoti svarīgi ieviest kopīgus ziņošanas noteikumus, paturot prātā, ka ir jāizvairās no pārmērīga administratīva sloga uzlikšanas maziem un vidējiem uzņēmumiem. Līdzīgā kārtā ir svarīgi paredzēt skaidrākus noteikumus par to, kā dalībvalstīm jāziņo par atkritumiem, kas ir reāli pārstrādāti un ko var ieskaitīt pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanā. Pārstrādāto sadzīves atkritumu apjoms būtu jāaprēķina pēc vienotas saskaņotas metodes, kas neļaus dalībvalstīm izgāztos atkritumus savos ziņojumos uzrādīt kā pārstrādātus atkritumus. Tādēļ ziņojumiem par pārstrādes mērķrādītāju sasniegšanu jābūt balstītiem uz atkritumu ielaidi galīgās pārstrādes procesā. Materiālu vai vielu masas zudumus, kam par iemeslu ir galīgās pārstrādes procesam raksturīgas fizikālas vai ķīmiskas pārveides norises, nevajadzētu atskaitīt no to atkritumu masas, par kuriem ziņots kā par pārstrādātiem.

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai varētu aprēķināt, vai ir sasniegti pārstrādes un sagatavošanas atkārtotai izmantošanai mērķrādītāji, dalībvalstīm vajadzētu spēt ņemt vērā produktus un komponentus, ko atkārtotai izmantošanai ir sagatavojuši atzīti atkārtotas izmantošanas operatori vai kas nāk no atzītām depozīta sistēmām, un sakarā ar sadedzināšanu pārstrādātos metālus. Lai nodrošinātu šo datu vienveidīgu aprēķināšanu, Komisija pieņems detalizētus noteikumus par atzītiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un depozīta sistēmām, par pārstrādātu metālu kvalitātes kritērijiem un par datu vākšanu, verifikāciju un paziņošanu.

(18)  Lai panāktu, ka dati par sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un par pārstrādi tiek aprēķināti vienādi, Komisijai būtu jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par to, kā nosaka atzītus operatorus, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, depozīta sistēmas un galīgās pārstrādes operatorus, tostarp īpaši noteikumi par datu vākšanu, izsekojamību, verifikāciju un ziņošanu, kā arī kvalitātes kritēriji, kurus piemēro ar sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu pārstrādātiem metāliem. Lai varētu aprēķināt, vai sagatavošanas atkārtotai izmantošanai vai pārstrādes mērķi ir sasniegti, un pēc tam, kad pieņemta saskaņota aprēķināšanas metode, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ņemt vērā metālu pārstrādi, ko veic ar sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu, piemēram, enerģijas reģenerāciju.

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Ir svarīgi izpildīt pienākumu izveidot dalītās savākšanas sistēmas papīram, metālam, plastmasai un stiklam, lai dalībvalstīs palielinātu atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjomu. Bez tam atsevišķi vajadzētu vākt arī bioloģiskos atkritumus, jo tas palīdzētu palielināt atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu daudzumu un novērst sauso pārstrādājamo materiālu kontamināciju.

(20)  Ir svarīgi izpildīt pienākumu izveidot dalītās savākšanas sistēmas papīram, metālam, plastmasai, stiklam, tekstilmateriāliem un bioloģiskajiem atkritumiem, lai dalībvalstīs palielinātu atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjomu. Turklāt bioloģiskos atkritumus būtu jāvāc un jāpārstrādā atsevišķi, jo tas palīdzētu palielināt atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu daudzumu un novērst sauso pārstrādājamo materiālu kontamināciju un nepieļautu to sadedzināšanu un apglabāšanu poligonos. Turklāt ir jāveicina un jāpastiprina pētniecība par savākšanas un pārstrādes sistēmām arī attiecībā uz citām atkritumu plūsmām un jauniem materiāliem.

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20a)  Bioekonomikai ir izšķiroša nozīme, nodrošinot, ka visā Savienībā ir pieejamas izejvielas. Efektīvāka sadzīves atkritumu izmantošana varētu kļūt par nopietnu stimulu, kas veicina bioekonomikas piegādes ķēdes veidošanos. Bioloģisko atkritumu ilgtspējīga apsaimniekošana jo īpaši piedāvā iespēju no fosilā kurināmā iegūtas materiālu un preču ražošanas izejvielas aizstāt ar atjaunojamiem resursiem.

Pamatojums

Bioekonomikai ir ārkārtīgi liela nozīme, lai garantētu, ka visā Savienībā ir pieejamas izejvielas, un tāpēc ir būtiski iekļaut jaunas prasības par bioloģisko atkritumu efektīvu apsaimniekošanu.

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

20.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20b)  Lai nepieļautu atkritumu apstrādi, kurā izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajos līmeņos, lai nodrošinātu kvalitatīvu pārstrādi un lai veicinātu kvalitatīvu otrreizējo izejvielu izmantošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka bioloģiskie atkritumi tiek vākti atsevišķi un pārstrādāti organiski tādā veidā, kas atbilst augstam vides aizsardzības līmenim, un ka pārstrādes rezultātā iegūtie materiāli atbilst attiecīgajiem kvalitātes standartiem.

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

20.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20c)  Kaut arī savākti dalīti, tomēr daudzi pārstrādājami atkritumi galu galā nonāk pie jauktajiem atkritumiem. Ar kvalitatīvu šķirošanu, jo īpaši ar optisko šķirošanu, no atkritumu atlikuma būtu iespējams atdalīt lielu daudzumu materiālu un pēc tam pārstrādāt un apstrādāt, padarot tos par otrreizējām izejvielām. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad atkritumi nav savākti dalīti, tie tomēr tiek šķiroti.

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

20.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(20d)  Lai nepieļautu, ka sadzīves atkritumos ir bīstamas vielas, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt pārstrādes kvalitāti un tā kavēt otrreizējo izejvielu izmantošanu, dalībvalstīm būtu jāizveido sistēmas bīstamo atkritumu dalītai savākšanai no mājsaimniecībām.

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Bīstamo atkritumu pareiza apsaimniekošana Savienībā joprojām rada problēmas, un dati par to apstrādi ir nepilnīgi. Tāpēc ir nepieciešams stiprināt uzskaites un izsekojamības mehānismus, dalībvalstīs ieviešot elektroniskus bīstamo atkritumu reģistrus. Vajadzības gadījumā elektroniski būtu jāvāc dati arī par citiem atkritumu veidiem, lai uzņēmumiem un iestādēm atvieglinātu uzskaiti un lai uzlabotu atkritumu plūsmu monitoringu Savienībā.

(21)  Bīstamo atkritumu pareiza apsaimniekošana Savienībā joprojām rada problēmas, un dati par to apstrādi ir nepilnīgi. Tāpēc ir nepieciešams stiprināt uzskaites un izsekojamības mehānismus, dalībvalstīs ieviešot elektroniskus bīstamo atkritumu reģistrus. Elektroniska datu vākšana būtu jāizmanto arī citiem atkritumu veidiem, lai vienkāršotu uzskaites veikšanu uzņēmumiem un iestādēm un uzlabotu atkritumu plūsmu monitoringu Savienībā.

Grozījums Nr.    59

Direktīvas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Atkritumeļļu dalīta savākšana un reģenerācija nodrošina būtiskus ieguvumus ekonomikas un vides jomā, tostarp piegādes drošību. Būtu jāizveido atkritumeļļu dalītas savākšanas sistēmas, kā arī jānosaka to reģenerācijas mērķrādītāji.

Grozījums Nr. 60

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Šajā direktīvā ir izvirzīti ilgtermiņa mērķi atkritumu apsaimniekošanai Savienībā un ekonomikas dalībniekiem un dalībvalstīm ir dots skaidrs signāls par investīcijām, kas nepieciešamas šīs direktīvas mērķu sasniegšanai. Izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas nacionālās stratēģijas un plānojot investīcijas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā, dalībvalstīm būtu saprātīgi jāizmanto Eiropas strukturālie un investīciju fondi, atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai sekmējot atkritumu rašanās novēršanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi.

(22)  Šajā direktīvā ir izvirzīti ilgtermiņa mērķi atkritumu apsaimniekošanai Savienībā un ekonomikas dalībniekiem un dalībvalstīm ir dots skaidrs signāls par investīcijām, kas nepieciešamas šīs direktīvas mērķu sasniegšanai. Izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas nacionālās stratēģijas un plānojot investīcijas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā un aprites ekonomikā, dalībvalstīm būtu saprātīgi jāizmanto Eiropas strukturālie un investīciju fondi, atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, visupirms sekmējot atkritumu rašanās novēršanu un atkārtotu izmantošanu un tikai pēc tam pārstrādi. Komisijai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju būtu jānodrošina iespēja izmantot pamatprogrammu Apvārsnis 2020” un Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai izstrādātu efektīvus finanšu satvarus, kas palīdzētu vietējām iestādēm īstenot šīs direktīvas prasības un finansēt inovatīvas tehnoloģijas un atkritumu apsaimniekošanu.

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Ir tādas izejvielas, kuru nozīme Savienības ekonomikā ir ļoti liela un ar kuru apgādi saistās augsts risks. Lai nodrošinātu šādu izejvielu apgādes drošību un saskaņā ar Izejvielu iniciatīvu un Eiropas Izejvielu inovācijas partnerības mērķiem un mērķrādītājiem, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai panāktu vislabāko iespējamo tādu atkritumu apsaimniekošanu, kas satur ievērojamu daudzumu šādu izejvielu, ņemot vērā ekonomiskās un tehnoloģiskās iespējas un vidiskos ieguvumus. Komisija ir izveidojusi ES kritiski svarīgo izejvielu sarakstu18. Šo sarakstu Komisija regulāri caurskata.

(23)  Ir tādas izejvielas, kuru nozīme Savienības ekonomikā ir ļoti liela un ar kuru apgādi saistās augsts risks. Lai garantētu drošu apgādi ar šādām izejvielām, dalībvalstīm saskaņā ar Izejvielu iniciatīvu un Eiropas Izejvielu inovācijas partnerības mērķiem un mērķrādītājiem būtu jāveic pasākumi, ar ko veicina tādu produktu atkārtotu izmantošanu un tādu atkritumu pārstrādi, kas satur ievērojamu daudzumu kritiski svarīgu izejvielu, un nodrošina šādu produktu efektīvu apsaimniekošanu, ņemot vērā ekonomiskās un tehnoloģiskās iespējas un ieguvumus vides un veselības jomā. Komisija ir izveidojusi ES kritiski svarīgo izejvielu sarakstu18. Šo sarakstu Komisija regulāri caurskata.

__________________

__________________

18 COM(2014) 297.

18 COM(2014) 297.

Grozījums Nr.    62

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Lai arī turpmāk sekmētu Izejvielu iniciatīvas reālu īstenošanu, dalībvalstīm būtu jāveicina tādu produktu atkārtota izmantošana, kuri uzskatāmi ir galvenajiem izejvielu avotiem. Dalībvalstīm savos atkritumu apsaimniekošanas plānos būtu jāiekļauj valstij piemēroti pasākumi attiecībā uz tādu atkritumu savākšanu un reģenerāciju, kas satur ievērojamu daudzumu šādu izejvielu. Šos pasākumus vajadzētu iekļaut atkritumu apsaimniekošanas plānos, kad tos pirmoreiz atjauninās pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Komisija sniegs informāciju par attiecīgajām produktu grupām un atkritumu plūsmām ES līmenī. Šis noteikums neliedz dalībvalstīm veikt pasākumus attiecībā uz citām izejvielām, ko tās uzskata par savai tautsaimniecībai svarīgām.

(24)  Lai arī turpmāk sekmētu Izejvielu iniciatīvas reālu īstenošanu, dalībvalstīm savos atkritumu apsaimniekošanas plānos būtu jāiekļauj valstij piemēroti pasākumi attiecībā uz tādu atkritumu savākšanu, šķirošanu un reģenerāciju, kas satur ievērojamu daudzumu šādu izejvielu. Šos pasākumus vajadzētu iekļaut atkritumu apsaimniekošanas plānos, kad tos pirmoreiz atjauninās pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Komisija sniegs informāciju par attiecīgajām produktu grupām un atkritumu plūsmām ES līmenī. Šis noteikums neliedz dalībvalstīm veikt pasākumus attiecībā uz citām izejvielām, ko tās uzskata par savai tautsaimniecībai svarīgām.

Pamatojums

Lai panāktu Izejvielu iniciatīvas efektīvu īstenošanu, dalībvalstīm būtu svarīgi savos atkritumu apsaimniekošanas plānos iekļaut attiecīgus pasākumus, ar ko nodrošina šādu atkritumu savākšanu, šķirošanu un reģenerāciju.

Grozījums Nr.    63

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Piedrazošanai ir tieša un negatīva ietekme uz vidi un iedzīvotāju labklājību, un augstās sakopšanas izmaksas ir lieks ekonomiskais slogs sabiedrībai. Īpašu pasākumu iestrādāšana atkritumu apsaimniekošanas plānos un pienācīga izpildes nodrošināšana no kompetento iestāžu puses palīdzētu izskaust šo problēmu.

(25)  Piedrazošanai ir gan tieša, gan netieša negatīva ietekme uz vidi, iedzīvotāju labklājību un ekonomiku. Augstās sakopšanas izmaksas ir lieks ekonomiskais slogs sabiedrībai. Īpašu pasākumu iestrādāšana atkritumu apsaimniekošanas plānos un pienācīga izpildes nodrošināšana no kompetento iestāžu puses palīdzētu izskaust šo problēmu. Priekšroka nav jādod sakopšanas darbiem, bet gan pasākumiem, ar ko nepieļauj piedrazošanu. Pasākumi, ar ko nepieļauj piedrazošanu, kopīgiem spēkiem būtu jāveic kompetentajām iestādēm, ražotājiem un patērētājiem. Lai neveidotos drazas, ir ārkārtīgi svarīgi panākt nevēlamas patērētāju uzvedības maiņu. Ražotājiem, kuru produkti varētu kļūt par drazām, būtu jāveicina savu produktu ilgtspējīga izmantošana, lai nepieļautu piedrazošanu. Turklāt izglītībai un izpratnes veicināšanai ir izšķiroša nozīme, lai panāktu drīzāku uzvedības maiņu.

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK1a ir saistošs tiesību akts, ar ko Savienības līmenī noteikts, kā īstenojama vērtēšana un monitorings un kā nospraužami mērķi vides jomā, lai panāktu labu vides stāvokli attiecībā uz jūras piesārņojumu ar atkritumiem. Taču atkritumi jūrā lielākoties nonāk no piesārņojošām darbībām, kas tiek veiktas uz sauszemes, un tam par iemeslu ir slikta cieto atkritumu apsaimniekošanas prakse, infrastruktūras trūkums un izpratnes trūkums sabiedrībā. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, ar ko samazina piesārņojumu no sauszemes avotiem, kurš varētu nonākt jūras vidē, un dalībvalstīm tas jādara, īstenojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī, un jo īpaši apņemšanos sasniegt mērķi — līdz 2030. gadam Savienības līmenī par 50 % samazināt jūras piesārņojumu ar atkritumiem. Ņemot vērā ieguvumus, ko videi un ekonomikai var nodrošināt, novēršot jūras piesārņojumu ar atkritumiem, dalībvalstīm savās programmās, kuru mērķis ir novērst atkritumu rašanos, vajadzētu iedibināt īpašus pasākumus, ar ko nepieļauj jūras piesārņojumu ar atkritumiem. Ar šiem pasākumiem dalībvalstīm būtu jācenšas sasniegt Savienības līmenī noteiktos mērķus samazināt jūras piesārņojumu ar atkritumiem par 30 % līdz 2025. gadam un par 50 % līdz 2030. gadam. Lai novērtētu, ciktāl šie mērķi ir sasniegti, un lai visā Savienībā sekmētu labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, būtu jāizstrādā vienota metodika, pēc kuras nosaka, cik liels ir jūras piesārņojums ar atkritumiem no sauszemes avotiem. Katru gadu būtu jāziņo par to, cik liels ir jūras piesārņojums ar atkritumiem no sauszemes avotiem.

 

______________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

Grozījums Nr.    65

Direktīvas priekšlikums

25.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25b)  Nepareiza atbrīvošanās no atkritumiem — piedrazošana, notekūdeņu nopludināšana un cieto atkritumu (piemēram, plastmasas) izgāšana — kaitē jūras videi un cilvēka veselībai, un par to ir jāmaksā augsta cena gan no ekonomikas, gan sabiedrības viedokļa. Šāda rīcība arī grauj atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas prioritāro secību, jo atkritumi tiek izgāzti un tos vairs nav iespējams sagatavot atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citām reģenerācijas darbībām. Tā kā jūras piesārņojums ar atkritumiem ir pārrobežu parādība un ir jāpanāk saskaņota rīcība, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai sasniegtu mērķus, ko tās noteikušas attiecībā uz samazināšanu, un šajā nolūkā jāizmanto Direktīvas 2008/56/EK 11. pantā noteiktie monitoringa protokoli.

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

25.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25c)  Mikrolodītes, kas ir kosmētikas līdzekļu un personīgās higiēnas preču sastāvā un pēc attiecīgo produktu lietošanas tiek ieskalotas gan komunālo, gan tirdzniecības un rūpniecības sektora notekūdeņu savākšanas sistēmās, ir viens no tieša mikroplastmasas piesārņojuma avotiem, kuru visvieglāk varētu izskaust. Lai palīdzētu sasniegt šajā direktīvā noteiktos mērķus, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, ar ko nepieļauj mikrolodīšu un mikroplastmasas sastāvdaļu nonākšanu notekūdeņu attīrīšanas sistēmās un iepludināšanu jūras vidē.

Grozījums Nr.    67

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Īstenošanas ziņojumi, ko dalībvalstis sagatavo reizi trijos gados, nav izrādījušies gana iedarbīgi, lai verificētu atbilstību un nodrošinātu labu īstenošanu, un tie rada nevajadzīgu administratīvo slogu. Tāpēc ir lietderīgi atcelt noteikumus, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu sagatavot šādus ziņojumus. Tā vietā atbilstības uzraudzības nolūkā būtu jāizmanto tikai statistikas dati, kurus dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai.

(27)  Īstenošanas ziņojumi, ko dalībvalstis sagatavo reizi trijos gados, nav izrādījušies gana iedarbīgi, lai verificētu atbilstību un nodrošinātu labu īstenošanu, un tie rada nevajadzīgu administratīvo slogu. Tāpēc ir lietderīgi atcelt noteikumus, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu sagatavot šādus ziņojumus. Tā vietā atbilstības uzraudzības nolūkā būtu jāizmanto statistikas dati, kurus dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai. Tomēr dalībvalstīm pēc Komisijas pieprasījuma nevilcinoties būtu jāsniedz jebkāda informācija, kas Komisijai vajadzīga, lai novērtētu šīs direktīvas īstenošanu kopumā un tās ietekmi uz vidi un cilvēka veselību.

Pamatojums

Pat ja vairs nav regulāri jāizstrādā īstenošanas ziņojumi, dalībvalstīm pēc Komisijas pieprasījuma ir jāsniedz jebkāda informācija, kas varētu būt noderīga, lai izvērtētu, vai dalībvalstīm izdodas sasniegt šīs direktīvas mērķus.

Grozījums Nr.    68

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Dalībvalstu paziņotie statistikas dati ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atbilstību tiesību aktiem par atkritumiem visās dalībvalstīs. Būtu jāuzlabo statistikas kvalitāte, ticamība un salīdzināmība, ieviešot vienotu kontaktpunktu visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, svītrojot novecojušās ziņošanas prasības, salīdzinoši novērtējot valstu ziņošanas metodes un ieviešot datu kvalitātes pārbaudes ziņojumu. Tāpēc, sagatavojot ziņojumus par to mērķrādītāju sasniegšanu, kas noteikti atkritumiem veltītajos tiesību aktos, dalībvalstīm būtu jāizmanto jaunākā metodika, ko izstrādājusi Komisija un dalībvalstu statistikas biroji.

(28)  Dalībvalstu paziņotie dati un informācija ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atbilstību tiesību aktiem par atkritumiem visās dalībvalstīs. Vajadzētu panākt, ka tiek paziņoti kvalitatīvāki, ticamāki un salīdzināmāki dati, tāpēc ir jāizstrādā vienota datu vākšanas un apstrādes metodika, kuras pamatā ir ticami avoti, un jāievieš vienots kontaktpunkts visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, jāsvītro novecojušās ziņošanas prasības, salīdzinoši jāvērtē valstu ziņošanas metodes un jāievieš datu kvalitātes pārbaudes ziņojumi. Tāpēc, sagatavojot ziņojumus par to mērķrādītāju sasniegšanu, kas noteikti atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktos, dalībvalstīm būtu jāizmanto vienota metodika, ko izstrādājusi Komisija sadarbībā ar dalībvalstu statistikas birojiem un par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgajām valsts iestādēm un reģionālo un vietējo pašvaldību iestādēm.

Grozījums Nr.    69

Direktīvas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28a)  Reizi trijos gados Komisijai, ņemot vērā dalībvalstu paziņotos datus un informāciju, būtu jāpublicē ziņojums, lai informētu Parlamentu un Padomi par to, ciktāl ir sasniegti pārstrādei noteiktie mērķrādītāji un ciktāl ir izpildīti jaunie pienākumi, kas noteikti ar šo direktīvu. Šajos trīsgades ziņojumos būtu jāanalizē arī tas, kā Direktīva 2008/98/EK kopumā ietekmē vidi un cilvēka veselību, un jāizvērtē, vai Direktīva 2008/98/EK atjaunināšanas nolūkā būtu jāgroza, lai ar to arī turpmāk varētu atbilstīgi sasniegt aprites ekonomikas mērķus.

Pamatojums

Ir jāanalizē direktīvas ietekme un regulāri jāizvērtē nepieciešamība to atjaunināt, lai ar šo tiesību aktu arī turpmāk varētu atbilstīgi risināt aizvien jaunus problemātiskus jautājumus, kas rodas saistībā ar aprites ekonomiku un tehnikas progresu to pasākumu jomā, kurus veic, lai novērstu atkritumu rašanos un tos apsaimniekotu.

Grozījums Nr.    70

Direktīvas priekšlikums

28.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28b)  Lai veicinātu pienācīgu pārvaldību, izpildi, pārrobežu sadarbību un plašāku apmaiņu ar labāko praksi un inovācijām atkritumu apsaimniekošanas jomā un lai panāktu Direktīvā 2008/98/EK noteikto mērķrādītāju efektīvu un konsekventu īstenošanu, Komisijai būtu jāizveido platforma, ar ko starp Komisiju un dalībvalstīm nodrošina informācijas un labākās prakses apmaiņu par to, kā praktiski īstenot šīs direktīvas prasības. Platformas darbības rezultātiem vajadzētu būt publiski pieejamiem.

Grozījums Nr.    71

Direktīvas priekšlikums

28.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28c)  Ir labi zināms, ka pāreja uz aprites ekonomiku un resursu efektīvāka izmantošana ir izdevīga gan no ekonomikas, gan vides viedokļa. Pasākumi, kas jāveic, lai veidotos noslēgts cikls, ir izklāstīti dažādos politikas dokumentos un priekšlikumos, sākot ar 2012. gada 17. decembrī publicēto Eiropas Resursefektivitātes platfomas (EREP) manifestu par resursu izmantošanas ziņā efektīvāku Eiropu un ar to saistībā vēlāk pieņetmajiem ieteikumiem attiecībā uz politikas īstenošanu līdz pat Eiropas Parlamenta 2015. gada 25. jūnijā pieņemtajam patstāvīgajam ziņojumam par pāreju uz aprites ekonomiku un, visbeidzot, ar Komisijas 2016. gada 2. decembrī publicēto rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku. Visos šajos dokumentos ir izklāstīti pasākumi, kas neattiecas tikai uz atkritumu apsaimniekošanu vien, bet aptver pilnu ciklu, un pēc tiem būtu jāvadās, ne vien nosakot, cik vērienīgi būs Savienības atkritumu apsaimniekošanas tiesību akti, bet arī panākot vērienīgu rīcību, kas īstenojama, lai veidotos viens noslēgts cikls.

Grozījums Nr.    72

Direktīvas priekšlikums

28.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28d)  Pētniecībai un inovācijai, kā arī viedas darījumdarbības modeļiem, kurus veido, pamatojoties uz resursu efektīvu izmantošanu, ir ārkārtīgi svarīga nozīme, lai Savienībā veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku, kur atkritumi tiek uzskatīti par jaunu resursu. Tādēļ ir svarīgi, īstenojot pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, ieguldīt pētniecības un inovācijas projektos, ar ko lauka izmēģinājumu rezultātā var uzskatāmi apliecināt un pārbaudīt aprites ekonomikas ilgtspēju tautsaimniecības un vides kontekstā. Ar sistēmisku pieeju, kas šiem projektiem raksturīga, tie var arī palīdzēt izstrādāt tiesību aktus, kuri veicina inovāciju un ir viegli īstenojami, jo ar šiem projektiem var noteikt, kāda ar regulējumu saistīta nenoteiktība, šķēršļi un nepilnības varētu kavēt uz resursu efektīvu izmantošanu balstītu darījumdarbības modeļu veidošanos.

Grozījums Nr.    73

Direktīvas priekšlikums

28.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28e)  Komisija 2015. gada 2. decembrī iesniedza ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, lai palīdzētu Eiropai ātrāk īstenot šo pāreju. Tā kā Komisija ir sagatavojusi konkrētu un vērienīgu rīcības programmu ar pasākumiem, kuri attiecas uz pilnu ciklu, ir vajadzīgi papildu pasākumi raitākai pārejas procesa norisei.

Pamatojums

Komisija 2015. gada 2. decembrī iesniedza ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, lai palīdzētu ES ātrāk īstenot attiecīgo pārejas procesu. Tādēļ Komisija izstrādāja vērienīgu programmu ar konkrētiem pasākumiem, kas īstenojami laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam, taču raitākai pārejas procesa norisei ir vajadzīgi papildu pasākumi. Šie pasākumi būtu jāveic, jo īpaši ņemot vērā, ka Eiropas līmenī ir jānosaka vienots resursu efektīvas izmantošanas rādītājs, ka ir vajadzīgi normatīvie akti, ar ko veicina ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu, un ka ir jānosaka resursu efektīvas izmantošanas kritēriji, kuri jānorāda ar enerģijas patēriņu nesaistītu ražojumu marķējumā.

Grozījums Nr.    74

Direktīvas priekšlikums

28.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28f)  Resursu efektīvāka izmantošana var nodrošināt būtiskus neto ieguvumus Savienības uzņēmumiem, publiskā sektora iestādēm un patērētājiem un vienlaikus samazināt kopējo gada siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu. Tādēļ Komisijai līdz 2018. gada beigām būtu jāierosina galvenais resursu efektīvas izmantošanas rādītājs un tam pakārtoto rādītāju informatīvā bāze, ko varētu izmantot monitoringam attiecībā uz to, cik sekmīgi tiek īstenots mērķrādītājs līdz 2030. gadam par 30 % palielināt resursu efektīvu izmantošanu Savienības līmenī salīdzinājumā ar attiecīgo 2014. gada atsauces vērtību.

Pamatojums

Komisija 2015. gada 2. decembrī iesniedza ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, lai palīdzētu ES ātrāk īstenot attiecīgo pārejas procesu. Tādēļ Komisija izstrādāja vērienīgu programmu ar konkrētiem pasākumiem, kas īstenojami laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam, taču raitākai pārejas procesa norisei ir vajadzīgi papildu pasākumi. Šie pasākumi būtu jāveic, jo īpaši ņemot vērā, ka Eiropas līmenī ir jānosaka vienots resursu efektīvas izmantošanas rādītājs, ka ir vajadzīgi normatīvie akti, ar ko veicina ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu, un ka ir jānosaka resursu efektīvas izmantošanas kritēriji, kuri jānorāda ar enerģijas patēriņu nesaistītu ražojumu marķējumā.

Grozījums Nr. 75

Direktīvas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Lai papildinātu vai grozītu Direktīvu 2008/98/EK attiecībā uz 5. panta 2. punktu, 6. panta 2. punktu, 7. panta 1. punktu, 11.a panta 2. un 6. punktu, 26. pantu, 27. panta 1. un 4. punktu, 38. panta 1., 2. un 3. punktu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(29)  Lai papildinātu vai grozītu Direktīvu 2008/98/EK, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz šādiem elementiem:

 

-   izsmeļoši kritēriji, pēc kuriem nosaka, ka vielas vai priekšmeti ir uzskatāmi par blakusproduktiem vai ka tie vairs nav atkritumi;

 

-   vispārējas prasības, kas dalībvalstīm jāievēro, pieņemot tehniskos noteikumus par atkritumu cikla beigu statusa noteikšanu;

 

-   atkritumu saraksta izveidošana;

 

-   saskaņoti kritēriji, pēc kuriem jānosaka ražotāju iemaksas ražotāja paplašinātas atbildības shēmās, attiecīgās summas diferencējot atkarībā no tā, cik lielas izmaksas rada ražojums, kad tā kalpošanas laiks ir beidzies;

 

-   rādītāji, pēc kuriem nosaka, ciktāl ir izdevies samazināt atkritumu rašanos un cik sekmīgi ir izdevies īstenot pasākumus, ar ko novērš atkritumu rašanos;

 

-   vienota metodika, tostarp kvalitātes prasību minimums, ar ko vienādi mēra pārtikas atkritumu apjomus;

 

-   vienota metodika, tostarp kvalitātes prasību minimums, ar ko vienādi mēra jūras piesārņojumu ar atkritumiem no sauszemes avotiem;

 

-   kvalitātes un darbības prasību minimums, pēc kura izvēlas atzītus operatorus, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, depozīta sistēmas un galīgās pārstrādes operatorus, cita starpā arī īpaši noteikumi par datu vākšanu, izsekojamību, verifikāciju un ziņošanu;

 

-   vienota metodika, ar ko aprēķina ar sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu pārstrādātu metālu svaru, cita starpā arī pārstrādāto metālu kvalitātes kritēriji;

 

-   tehniskie kritēriji un īstenošanas procedūras Direktīvas 2008/98/EK I pielikumā norādītajām atkritumu apglabāšanas darbībām D2, D3, D4, D6, D7 un D12, attiecīgā gadījumā nosakot aizliegumu veikt šīs darbības, ja tās neatbilst atsevišķiem ar cilvēka veselības un vides aizsardzību saistītiem kritērijiem;

 

-   tehnisko standartu minimums apstrādes darbībām, kuru veikšanai ir jāsaņem atļauja saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK, ja ir konstatēts, ka šādi standarti veicinās cilvēka veselības un vides aizsardzību;

 

-   standartu minimums darbībām, kuru veikšanai ir jāreģistrējas saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK, ja ir konstatēts, ka šādi standarti veicinās cilvēka veselības un vides aizsardzību vai palīdzēs novērst traucējumus iekšējā tirgū;

 

-   konkrēti norādījumi attiecībā uz to, kā izmantot formulu sadedzināšanas iekārtām atbilstoši Direktīvas 2008/98/EK II pielikuma R.1. punktam;

 

-   tādi elementi kā datu vākšanas un apstrādes metodika, kārtība, kādā nodrošina datu vākšanu un apkopo datu avotus, un formāts, kurus dalībvalstis izmanto, paziņojot Komisijai datus par to mērķrādītāju īstenošanu, kas noteikti, lai samazinātu pārtikas atkritumu daudzumu un jūras piesārņojumu ar atkritumiem, un kas noteikti attiecībā uz sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un aizbēršanu, kā arī atkritumeļļām; un

 

-   Direktīvas 2008/98/EK I līdz V pielikuma pielāgošana, ņemot vērā zinātnes un tehnikas progresu.

 

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Grozījums Nr.    76

Direktīvas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvas 2008/98/EK īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz 9. panta 4. un 5. punktu, 33. panta 2. punktu un 35. panta 5. punktu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201119.

(30)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2008/98/EK īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz šādiem elementiem:

 

-   formāts, ko izmanto, lai paziņotu, ka ir pieņemti vai būtiski grozīti atkritumu apsaimniekošanas plāni vai programmas, kuras īstenojamas, lai novērstu atkritumu rašanos; un

 

-  nosacījumu minimums, kas jāievēro, nodrošinot elektroniska bīstamo atkritumu reģistra darbību.

 

Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201119.

__________________

__________________

19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Grozījums Nr.    77

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)  Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot atkritumu apsaimniekošanu Savienībā un tādējādi palīdzēt aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, okeānu veselīgu stāvokli un jūras produktu drošumu, samazinot jūras piedrazojumu, un apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus visā Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga vai ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

(33)  Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot atkritumu apsaimniekošanu Savienībā un tādējādi palīdzēt aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, okeānu veselīgu stāvokli un jūras produktu drošumu, samazinot jūras piesārņojumu ar atkritumiem, un apdomīgi, mazākā daudzumā un racionāli izmantot dabas resursus visā Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga vai ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

Pamatojums

Ir svarīgi nepārprotami norādīt uz nepieciešamību samazināt dabas resursu patēriņu.

Grozījums Nr.    78

Direktīvas priekšlikums

33.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33a)  Dalībvalstīm būtu jāpanāk augsts darba aizsardzības līmenis tādās nozarēs kā ražošana, pārstrāde, remonts, sagatavošana atkārtotai izmantošanai un atkritumu apsaimniekošana, ņemot vērā riskus, kuriem darba ņēmēji ir pakļauti tieši šajās nozarēs, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šajā jomā spēkā esošie Savienības tiesību akti tiek pareizi īstenoti un piemēroti.

Grozījums Nr.    79

Direktīvas priekšlikums

33.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33b)  Šī direktīva ir pieņemta atbilstoši saistībām, kas izklāstītas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, un šo direktīvu vajadzētu īstenot un piemērot, ievērojot minētajā nolīgumā sniegtos norādījumus.

Grozījums Nr.    80

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

1. pants – 1. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-1)  direktīvas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„Šajā direktīvā ir paredzēti pasākumi, lai aizsargātu vidi un cilvēku veselību, novēršot vai samazinot atkritumu rašanās un apsaimniekošanas negatīvo ietekmi un palīdzot mazināt resursu izmantošanas vispārējo ietekmi un veicinot tādas izmantošanas efektivitāti.”;

„Šajā direktīvā ir paredzēti pasākumi vides un cilvēka veselības aizsardzībai, kas īstenojami, lai novērstu vai samazinātu atkritumu rašanos, lai nepieļautu vai samazinātu atkritumu rašanās un apsaimniekošanas negatīvo ietekmi un lai samazinātu resursu izmantošanas vispārējo ietekmi un veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu, un kas ir būtiski svarīgi pārejai uz aprites ekonomiku un iespējai ilgtermiņā garantēt Savienības konkurētspēju.”;

Pamatojums

Atkritumu pamatdirektīva ir svarīgs instruments aprites ekonomikas veicināšanai. Nosakot direktīvas darbības jomu, uz to būtu skaidri jānorāda.

Grozījums Nr.    81

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 1.a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

„1)a  „sadzīves atkritumi” ir

„1)a  „sadzīves atkritumi” ir

(a)  jaukti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no mājsaimniecībām, tostarp

(a)  jaukti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no mājsaimniecībām, tostarp

–  papīrs un kartons, stikls, metāli, plastmasa, bioloģiskie atkritumi, koksne, tekstilmateriāli, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi;

–  papīrs un kartons, stikls, metāli, plastmasa, bioloģiskie atkritumi, koksne, tekstilmateriāli, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi;

–  lielgabarīta atkritumi, tai skaitā sadzīves tehnika, matrači, mēbeles;

–  lielgabarīta atkritumi, tai skaitā matrači un mēbeles;

–  dārza atkritumi, tai skaitā lapas un nopļautā zāle;

–  dārza atkritumi, tai skaitā lapas un nopļautā zāle;

(b)  jaukti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no citiem avotiem, kas pēc iedabas, sastāva un daudzuma ir pielīdzināmi mājsaimniecības atkritumiem;

(b)  jaukti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no maziem uzņēmumiem, biroju ēkām un iestādēm, tostarp skolām un slimnīcām, un valdības ēkām, kas veida un sastāva ziņā ir līdzīgi mājsaimniecības atkritumiem;

(c)  tirgus tīrīšanas atkritumi un ielu slaucīšanas atkritumi, tai skaitā saslaukas, atkritumu tvertņu saturs, parku un dārzu kopšanas atkritumi.

(c)  tirgus tīrīšanas atkritumi un ielu slaucīšanas atkritumi, tai skaitā saslaukas, atkritumu tvertņu saturs, parku un dārzu kopšanas atkritumi.

Sadzīves atkritumos neietilpst atkritumi no kanalizācijas tīkla un attīrīšanas stacijām, tostarp notekūdeņu dūņas, un būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi;”;

Sadzīves atkritumi nav atkritumi no kanalizācijas tīkla un attīrīšanas stacijām, tostarp notekūdeņu dūņas, un būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi.

 

Šajā direktīvā noteikto jēdziena „sadzīves atkritumi” definīciju piemēro neatkarīgi no tā, vai atkritumu apsaimniekotājs ir publiskā vai privātā sektora struktūra.”;

Grozījums Nr.    82

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 1.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)   pantā iekļauj šādu 1)b punktu:

 

„1)b  „komerciālie un rūpnieciskie atkritumi” ir jaukti un dalīti savākti atkritumi, kas radušies komerciālas vai rūpnieciskas darbības rezultātā un/vai komerciālos vai rūpnieciskos objektos.

 

Sadzīves atkritumi, būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi un atkritumi no kanalizācijas tīkla un attīrīšanas stacijām, tostarp notekūdeņu dūņas, nav komerciālie un rūpnieciskie atkritumi;”;

Grozījums Nr.    83

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 2.a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2)a   „nebīstamie atkritumi” ir atkritumi, kam nepiemīt neviena no III pielikumā minētajām bīstamajām īpašībām;

2)a   „nebīstamie atkritumi” ir atkritumi, uz kuriem neattiecas šā panta 2. punkts;

Pamatojums

Nebīstamu atkritumu definīcija ir saskaņota ar definīciju, kas līdz šim ir bijusi spēkā saskaņā ar Direktīvas 1999/31/EK 2. panta d) punktu.

Grozījums Nr.    84

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

„4)  „bioloģiski atkritumi” ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un veikalu pārtikas un virtuves atkritumi, tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi un citi pēc iedabas, sastāva un daudzuma pielīdzināmi atkritumi ar līdzīgām bioloģiskās noārdīšanās īpašībām;”;

„4)  „bioloģiski atkritumi” ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un veikalu pārtikas un virtuves atkritumi, tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi un citi atkritumi ar līdzīgām bioloģiskās noārdīšanās un kompostēšanās īpašībām;”;

Grozījums Nr.    85

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 9. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

da)  panta 9. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„9)   „atkritumu apsaimniekošana” ir atkritumu savākšana, pārvadāšana, reģenerācija un apglabāšana, tostarp šādu darbību pārraudzība un apglabāšanas vietu aprūpe pēc to slēgšanas un arī darbības, ko veic kā tirgotājs vai starpnieks;”;

„9)   „atkritumu apsaimniekošana” ir atkritumu savākšana, pārvadāšana, šķirošana, reģenerācija un apglabāšana, tostarp šādu darbību pārraudzība un apglabāšanas vietu aprūpe pēc to slēgšanas un arī darbības, ko veic kā tirgotājs vai starpnieks;”;

Pamatojums

Atkritumu šķirošanas darbības ir būtiski svarīgas atkritumu pareizai apsaimniekošanai, lai sagatavotu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, un tādēļ būtu jāiekļauj definīcijā.

Grozījums Nr.    86

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 11. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

db)  panta 11. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„11)   „dalīta savākšana” ir savākšana, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām, lai tos varētu vieglāk apstrādāt;”;

„11)   „dalīta savākšana” ir savākšana, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām, lai tos varētu vieglāk apstrādāt, jo īpaši sagatavot atkārtotai izmantošanai un pārstrādes darbībām;”;

Pamatojums

Atsevišķas savākšanas sistēmas dažādiem atkritumu veidiem ir pamatnosacījums, lai varētu veikt darbības, ar ko nodrošina atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei.

Grozījums Nr.    87

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – e apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 16. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

„16)  „sagatavošana atkārtotai izmantošanai” ir reģenerācijas darbības — pārbaudīšana, tīrīšana vai remonts —, ar kurām atkritumi, produkti vai sastāvdaļas, ko vai nu savācis atzīts operators, kurš nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, vai kas savākti depozīta sistēmā, sagatavo atkārtotai izmantošanai bez kādas citas priekšapstrādes;”;

„16)  „sagatavošana atkārtotai izmantošanai” ir reģenerācijas darbības — pārbaudīšana, tīrīšana vai remonts —, ar kurām produktus vai sastāvdaļas, kas kļuvuši par atkritumiem un ko savācis atzīts operators, kurš nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, sagatavo atkārtotai izmantošanai bez kādas citas priekšapstrādes;”;

Grozījums Nr.    88

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 16.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ea)  pantā iekļauj šādu 16)a punktu:

 

„16)a  „operators, kurš nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai” ir uzņēmums, kas apsaimnieko atkritumus un darbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai saistītā procesa ķēdē, ievērojot attiecīgos noteikumus;”;

Pamatojums

Vairākās dalībvalstīs nevienā tiesību aktā nav definēts jēdziens „operators, kurš nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai”. Saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajām prasībām ir jānosaka saskaņota definīcija.

Grozījums Nr.    89

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 16.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

eb)  pantā iekļauj šādu 16)b punktu:

 

„16)b  „atjaunošana” ir process, kurā ar atkārtotas izmantošanas, atjaunināšanas un sastāvdaļu nomaiņas palīdzību panāk, ka produkts ir gandrīz nelietotā stāvoklī;”;

Grozījums Nr.    90

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – ec apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 17. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

ec)  panta 17. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„17)   „pārstrāde” ir jebkāda reģenerācijas darbība, kurā atkritumu materiālus pārstrādā produktos, materiālos vai vielās to sākotnējam vai citam nolūkam. Jēdzienā ir ietverta organisku materiālu pārstrāde, bet nav ietverta enerģijas reģenerācija un iestrāde materiālos, ko lietoskurināmo vai aizbēršanai;”;

„17)  „pārstrāde” ir jebkāda reģenerācijas darbība, kurā atkritumu materiālus pārstrādā produktos, materiālos vai vielās izmantošanai to sākotnējā vai citā nolūkā. Tā cita starpā ir organiskā pārstrāde, bet tā nav enerģijas reģenerācija un pārstrādāšana materiālos, kas jāizmantokurināmais vai aizbēršanai;”;

Grozījums Nr.    91

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – ed apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – -17.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ed)  pantā iekļauj šādu -17)a punktu:

 

„-17)a  „organiskā pārstrāde” ir atkritumu bioloģiski noārdāmo sastāvdaļu pārstrāde aerobās vai anaerobās noārdīšanās procesā, kuras rezultātā iegūst produktus, materiālus vai vielas; mehāniska bioloģiskā apstrāde un apglabāšana poligonā nav organiskās pārstrādes veids;”;

Pamatojums

Atkārtoti iekļauta organiskās pārstrādes definīcija saskaņā ar Direktīvu 94/62/EK, ievērojot jaunās prasības, kas noteiktas attiecībā uz bioloģisko atkritumu pārstrādi.

Grozījums Nr.    92

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – f apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 17.a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

„17)a  „galīgās pārstrādes process” ir pārstrādes process, kas sākas tad, kad vairs nav nepieciešama nekāda mehāniska šķirošana un atkritumu materiāli nonāk ražošanas procesā un tiek faktiski pārstrādāti produktos, materiālos vai vielās;”;

„17)a  „galīgās pārstrādes process” ir pārstrādes process, kas sākas tad, kad vairs nav nepieciešama nekāda šķirošana un atkritumu materiāli tiek faktiski pārstrādāti produktos, materiālos vai vielās;”;

Pamatojums

Jēdziena „galīgās pārstrādes process” definīcijai ir jāatbilst jēdziena „pārstrāde” definīcijai, kas noteikta 17. punktā.

Grozījums Nr.    93

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – f apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 17.b punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

„17)b  „aizbēršana” ir jebkādas reģenerācijas darbības, kad piemērotus atkritumus izmanto izrakumu aizbēršanai vai inženiertehniskām vajadzībām ainavu veidošanā vai būvniecībā tā vietā, lai izmantotu citus materiālus, kuri nav atkritumi un kuri pretējā gadījumā tiktu izmantoti šim mērķim;”;

„17)b  „aizbēršana” ir jebkāda reģenerācijas darbība, kas nav pārstrāde, kad piemērotus nebīstamus inertos atkritumus vai citus nebīstamus atkritumus izmanto izrakumu aizbēršanai vai inženiertehniskām vajadzībām ainavu veidošanā vai būvniecībā tā vietā, lai izmantotu citus materiālus, kuri nav atkritumi un kuri pretējā gadījumā tiktu izmantoti šim mērķim, un kad šādus nebīstamus atkritumus izmanto tikai tādā daudzumā, kāds ir nepieciešams izrakumu aizbēršanai vai inženiertehniskām vajadzībām;”;

Pamatojums

Lai aizsargātu vidi un cilvēka veselību, ir svarīgi aizbēršanas darbībām izmantot tikai inertus un nebīstamus atkritumus.

Grozījums Nr.    94

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 17.c punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fa)  pantā iekļauj šādu 17)c punktu:

 

„17)c  „atšķaidīšana” ir atkritumu sajaukšana ar vienu vai vairākiem citiem materiāliem vai atkritumiem, lai, ķīmiski nepārveidojot, samazinātu vienas vai vairāku atkritumos esošo sastāvdaļu koncentrāciju un tā panāktu, ka atšķaidītos atkritumus var nosūtīt apstrādei vai pārstrādei, kas nebūtu atļauts, ja atkritumi nebūtu atšķaidīti;”;

Pamatojums

Direktīvas 18. pants (aizliegums sajaukt bīstamus atkritumus) jau ietver jēdzienu „atšķaidīšana”. Tāpēc šķiet lietderīgi iekļaut precīzu šī jēdziena definīciju. Kā piemēru var izmantot Flandrijas pieeju direktīvas 18. panta īstenošanai, kas atzīta par labu praksi 2015. gada decembra pētījumā par bīstamu atkritumu apsaimniekošanu, ko Eiropas Komisijas uzdevumā sagatavoja BIPRO.

Grozījums Nr.    95

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 20.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fb)   pantam pievieno šādu 20)a punktu:

 

„20)a  „dekontaminācija” ir jebkāda darbība, ar ko no atkritumiem nošķir nevēlamas bīstamas sastāvdaļas vai piesārņotājus vai tos apstrādā, lai iznīcinātu;”;

Grozījums Nr.    96

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – fc apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 20.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fc)  pantam pievieno šādu 20)b punktu:

 

„20)b  „šķirošana” ir jebkāda atkritumu apsaimniekošanas darbība, ar ko savāktos atkritumus sadala dažādās kategorijās vai apakškategorijās;”;

Grozījums Nr.    97

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – fd apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 20.c punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fd)  pantam pievieno šādu 20)c punktu:

 

„20)c  „drazas” ir sabiedriskās vietās izmesti mazizmēra atkritumi, kas vidē nonākuši tīšas vai nolaidīgas rīcības rezultātā;”;

Pamatojums

Šī definīcija ir ieviesta saskaņā ar jaunajām prasībām, kas noteiktas grozītajā direktīvā. Turklāt jēdzienu „litter” no angļu valodas citās valodās nav vienlīdz viegli iztulkot, tāpēc ir svarīgi šo jēdzienu definēt.

Grozījums Nr.    98

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – fe apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 20.d punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fe)  pantam pievieno šādu 20)d punktu:

 

„20)d  „pārtikas atkritumi” ir pārtika gan ēdamā, gan neēdamā stāvoklī, kas paredzēta cilvēku uzturam un kas izņemta no ražošanas vai aprites ķēdes, cita starpā arī primārās ražošanas, apstrādes, gatavā produkta izgatavošanas, transportēšanas, uzglabāšanas, mazumtirdzniecības un patērēšanas posmā, lai to izmestu, ja vien tas nav pārtikas zudums primārās ražošanas procesā;”;

Grozījums Nr.    99

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – ff apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 20.e punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ff)  pantam pievieno šādu 20)e punktu:

 

„20)e  „atkritumu atlikums” ir atkritumi, kuri rodas apstrādes vai reģenerācijas, cita starpā arī pārstrādes, darbību rezultātā un kuru turpmāka reģenerācija vairs nav iespējama, un kuri tāpēc ir jāapglabā;”;

Grozījums Nr.    100

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – fg apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 20.f punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fg)  pantam pievieno šādu 20)f punktu:

 

„20)f  „ekonomiskie instrumenti” ir jebkādi instrumenti, sistēmas vai pasākumi, ko dalībvalsts vai dalībvalstu grupa piemēro, lai veicinātu atkārtotas izmantošanas vai pārstrādes rezultātā iegūtu otrreizējo izejvielu izmantošanu;”;

Grozījums Nr.    101

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

4. pants – 2. punkts – 1. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

2a)  direktīvas 4. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

„2.   Piemērojot 1. punktā minēto atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu iespējas, kas sniedz videi nekaitīgāko rezultātu. Tas var nozīmēt hierarhijas neattiecināšanu uz konkrētiem atkritumiem, ja to var pamatot ar apsvērumiem par aprites ciklu, ņemot vērā šādu atkritumu radīšanas un apsaimniekošanas vispārējo ietekmi.”;

„2.   Piemērojot 1. punktā minēto atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu iespējas, kas sniedz videi nekaitīgāko rezultātu. Tas var nozīmēt, ka hierarhiju neattiecina uz konkrētiem atkritumiem, ja to var pamatot ar apsvērumiem par aprites ciklu, ņemot vērā šādu atkritumu rašanās un apsaimniekošanas vispārējo ietekmi. Tas var arī nozīmēt, ka dažus atkritumus drīkst apstrādāt tikai pēc dekontaminācijas procesa.”;

Pamatojums

Atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā būtu jāņem vērā bīstamo atkritumu dekontaminācijas posms pirms reģenerācijas, lai nodrošinātu, ka pārstrādātie atkritumi nesatur vielas, kas var būt bīstamas cilvēka veselībai un videi.

Grozījums Nr.    102

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2008/98/EK

4. pants – 3. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

„3.   Dalībvalstis izmanto piemērotus ekonomiskus instrumentus, lai rosinātu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu.

„3.   Dalībvalstis izmanto piemērotus ekonomiskos instrumentus un veic arī citus pasākumus, ar ko rosina atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu. Tie var būt arī IVa pielikumā norādītie instrumenti un pasākumi, ar ko veicina 29. pantā minēto programmu īstenošanu, kuras izstrādātas, lai novērstu atkritumu rašanos, un atbalsta darbības, kas īstenojamas, lai sasniegtu 11. panta 2. punktā noteiktos mērķus attiecībā uz sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un attiecībā uz pārstrādi, un šādu instrumentu un pasākumu mērķis ir panākt otrreizējo izejvielu maksimālu izmantošanu un izlīdzināt atšķirības starp neapstrādātu izejvielu izmaksām.”;

Grozījums Nr.    103

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2008/98/EK

4. pants – 3. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

„Dalībvalstis par konkrētajiem instrumentiem, kas ieviesti saskaņā ar šo punktu, Komisijai ziņo līdz [18 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi piecos gados.”;

„Dalībvalstis par konkrētajiem instrumentiem, kas ieviesti saskaņā ar šo punktu, Komisijai ziņo līdz [18 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi trijos gados.”;

Grozījums Nr.    104

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

4. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3a)   direktīvas 4. pantam pievieno šādu 3.a punktu:

 

„3.a  Dalībvalstis izveido nodevu sistēmas, lai nodrošinātu finansējumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai, kas ir nepieciešama šīs direktīvas īstenošanai.”;

Pamatojums

Tikai ieviešot un optimizējot nodevas un maksājumus par atbrīvošanos no atkritumiem (sevišķi sadzīves atkritumiem), var garantēt ilgtspējīgu finansējumu atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai un tās darbībai. Apsaimniekošana nozīmē arī atkritumu savākšanu (un vajadzības gadījumā šķirošanu), pārstrādi, enerģijas reģenerāciju un atkritumu apglabāšanu. Tāpēc šis aspekts ir jāprecizē konkrētāk. Tomēr tas nenozīmē, ka nav ļauts sniegt privātus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus.

Grozījums Nr.    105

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

4. pants – 3.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3b)   direktīvas 4. pantam pievieno šādu 3.b punktu:

 

„3.b  Dalībvalstis piemēro atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, lai veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku. Tādēļ dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/20131a atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju piemēro ikreiz, kad piešķir no Savienības saņemto finansējumu, un investīcijas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā nodrošina, dodot priekšroku darbībām, ar ko novērš atkritumu rašanos un nodrošina to atkārtotu izmantošanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi.

 

_________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).”;

Grozījums Nr.    106

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.c punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

4. pants – 3.c punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3c)  direktīvas 4. pantam pievieno šādu 3.c punktu:

 

„3.c  Atkritumus pirms enerģijas reģenerācijas vai galīgās apglabāšanas poligonos šķiro, lai veicinātu pārstrādājamu materiālu efektīvu ieguvi. Apstrādā arī bioloģiski noārdāmās daļas.

 

Atkāpjoties no šā panta pirmās daļas, dalīti savāktus bioloģiskos atkritumus var nosūtīt pārstrādei anaerobās noārdīšanās procesā vai uz citām pārstrādes iekārtām, kurās tiek pieņemti tikai bioloģiski noārdāmi atkritumi, ja vien bioloģisko atkritumu kvalitāte atbilst attiecīgo iekārtu prasībām.”;

Grozījums Nr.    107

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.d punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

4.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3d)   direktīvā iekļauj šādu 4.a pantu:

 

„4.a pants

 

Pārtikas atkritumu apsaimniekošanas hierarhija

 

1.   Tiesību aktos un politikas nostādnēs, kuru mērķis ir novērst pārtikas atkritumu rašanos un nodrošināt to apsaimniekošanu, piemēro tieši pārtikas atkritumiem paredzētu apsaimniekošanas hierarhiju ar šādu prioritāro secību:

 

(a)  novērš pārtikas atkritumu rašanos;

 

(b)  neiznīcina ēdamus pārtikas produktus, priekšroku dodot to izmantošanai cilvēku uzturā, nevis dzīvnieku barošanai un pārstrādāšanai nepārtikas precēs;

 

(c)  veic organisko pārstrādi;

 

(d)  reģenerācijas procesā iegūst enerģiju;

 

(e)  atkritumus apglabā.

 

2.   Dalībvalstis nodrošina stimulus pasākumiem, ar ko novērš pārtikas atkritumu rašanos, piemēram, iedibina brīvprātīgas vienošanās, sekmē pārtikas produktu ziedošanu vai vajadzības gadījumā attiecīgi veic finansiālus vai fiskālus pasākumus.”;

Grozījums Nr.    108

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

5. pants – 1. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

„1.  Dalībvalstis nodrošina, ka vielas vai priekšmetus, kas radušies tādā ražošanas procesā, kura galvenais mērķis nav saražot šādu vielu vai priekšmetu, neuzskata par atkritumiem, bet gan par blakusproduktiem, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:”;

„1.  Vielas vai priekšmetus, kas radušies tādā ražošanas procesā, kura galvenais mērķis nav saražot šādu vielu vai priekšmetu, neuzskata par atkritumiem, bet gan par blakusproduktiem, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:”;

Pamatojums

Parasti viela vai priekšmets, kas radies rūpnieciskās simbiozes rezultātā — proti, tādā ražošanas procesā, kura galvenais mērķis nav saražot šādu priekšmetu vai vielu, — ar zināmiem nosacījumiem būtu jāuzskata par blakusproduktu. Komisiju var pilnvarot noteikt saskaņotus blakusprodukta klasifikācijas kritērijus, priekšroku šajā nolūkā dodot pārbaudītai rūpnieciskās un lauksaimnieciskās simbiozes praksei, kas ir replicējama. Dalībvalstis blakusprodukta klasifikāciju var noteikt tikai atsevišķos gadījumos.

Grozījums Nr.    109

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

5. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

„2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai noteiktu sīkus kritērijus, 1. punktā paredzētos nosacījumus piemērot konkrētām vielām vai priekšmetiem.”;

„2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai šo direktīvu papildinātu, nosakot sīkus kritērijus, pēc kuriem 1. punktā paredzētos nosacījumus piemēro konkrētām vielām vai priekšmetiem. Izstrādājot šos sīkos kritērijus, Komisija dod priekšroku esošajai rūpnieciskās simbiozes praksei, kas ir replicējama.”;

Pamatojums

Parasti viela vai priekšmets, kas radies rūpnieciskās simbiozes rezultātā — proti, tādā ražošanas procesā, kura galvenais mērķis nav saražot šādu priekšmetu vai vielu, — ar zināmiem nosacījumiem būtu jāuzskata par blakusproduktu. Komisiju var pilnvarot noteikt saskaņotus blakusprodukta klasifikācijas kritērijus, priekšroku šajā nolūkā dodot pārbaudītai rūpnieciskās un lauksaimnieciskās simbiozes praksei, kas ir replicējama. Dalībvalstis blakusprodukta klasifikāciju var noteikt tikai atsevišķos gadījumos.

Grozījums Nr.    110

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

5. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)   pantā iekļauj šādu 2.a punktu:

 

„2.a  Ja kritēriji nav noteikti Savienības līmenī saskaņā ar 2. punktā izklāstīto procedūru, dalībvalstis, skatot katru gadījumu atsevišķi, var noteikt sīkus kritērijus, pēc kuriem 1. punktā paredzētos nosacījumus piemēro konkrētām vielām vai priekšmetiem, vajadzības gadījumā nosakot arī piesārņotāju robežvērtības.”;

Pamatojums

Parasti viela vai priekšmets, kas radies rūpnieciskās simbiozes rezultātā — proti, tādā ražošanas procesā, kura galvenais mērķis nav saražot šādu priekšmetu vai vielu, — ar zināmiem nosacījumiem būtu jāuzskata par blakusproduktu. Komisiju var pilnvarot noteikt saskaņotus blakusprodukta klasifikācijas kritērijus, priekšroku šajā nolūkā dodot pārbaudītai rūpnieciskās un lauksaimnieciskās simbiozes praksei, kas ir replicējama. Dalībvalstis blakusprodukta klasifikāciju var noteikt tikai atsevišķos gadījumos.

Grozījums Nr.    111

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

5. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

„3.   Dalībvalstis par atbilstīgi 1. punktam pieņemtajiem tehniskajiem noteikumiem Komisijai paziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīvu 2015/1535/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (*), ja tas ir prasīts minētajā direktīvā.”;

„3.   Par tehniskajiem noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot šā panta 2.a punktu, dalībvalstis Komisijai paziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/1535/EK*.

_______________

______________

(*) OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.

* Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīva (ES) 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).”;

Grozījums Nr.    112

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Direktīva 2008/98/EK

6. pants – 1. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

„1.  Dalībvalstis nodrošina, ka reģenerētus atkritumus vairs neuzskata par atkritumiem, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:”;

„1.  Dalībvalstis nodrošina, ka pārstrādātus vai kā citādi reģenerētus atkritumus vairs neuzskata par atkritumiem, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:”;

Grozījums Nr.    113

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

6. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

„2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai noteiktu sīkus kritērijus, 1. punktā paredzētos nosacījumus piemērot konkrētiem atkritumiem. Vajadzības gadījumā šajos sīkajos kritērijos ir ietvertas piesārņotāju robežvērtības un ņemta vērā vielas vai priekšmeta jebkāda iespējamā negatīvā ietekme uz vidi.”;

„2.  Komisija, pamatojoties uz situācijas monitoringu dalībvalstīs, ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai šo direktīvu papildinātu, nosakot sīkus kritērijus, pēc kuriem 1. punktā paredzētos nosacījumus piemēro konkrētiem atkritumiem. Vajadzības gadījumā šie sīkie kritēriji ietver piesārņotāju robežvērtības un tajos ir ņemta vērā vielas vai priekšmeta jebkāda iespējamā negatīvā ietekme uz cilvēka veselību un/vai vidi.”;

Pamatojums

Komisijai parasti vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētus aktus, ar ko paredz saskaņotus noteikumus, pēc kuriem dažus atkritumu veidus klasificē kā tādus, kas vairs nav atkritumi. Ja šādi kritēriji nav noteikti ES līmenī, tad būtu jāļauj dalībvalstīm pieņemt kritērijus valsts līmenī, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti 6. panta 1. punktā. Ja šādi kritēriji nav noteikti arī valsts līmenī, tad dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atkritumi, kas apstrādāti reģenerācijas procesā, vairs netiek uzskatīti par atkritumiem, ja tie atbilst 6. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, kuru izpildi valsts kompetentajām iestādēm katrā atsevišķā gadījumā vajadzētu verificēt.

Grozījums Nr.    114

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

6. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

„3.  Atkritumus, ko vairs neuzskata par atkritumiem saskaņā ar 1. punktu, var uzskatīt par sagatavotiem atkārtotai izmantošanai, pārstrādātiem vai reģenerētiem, kad aprēķina to mērķrādītāju izpildi, kas paredzēti attiecīgi šajā direktīvā, Direktīvās 94/62/EK, 2000/53/EK, 2006/66/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/19/ES(*), ja tie ir sagatavoti atkārtotai izmantošanai, pārstrādāti vai reģenerēti saskaņā ar minētajām direktīvām.”;

„3.  Atkritumus, kas saskaņā ar 1. punktu vairs nav atkritumi, var ņemt vērā, kad aprēķina, ciktāl ir sasniegti mērķrādītāji, kuri attiecībā uz sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai reģenerāciju ir noteikti šajā direktīvā, Direktīvās 94/62/EK, 2000/53/EK, 2006/66/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/19/ES(*), ja tie attiecīgi ir sagatavoti atkārtotai izmantošanai vai ir veikta to pārstrāde vai reģenerācija. Ja atkritumus vairs neuzskata par atkritumiem, tad par šādu atkritumu masu var ziņot, ka tā ir pārstrādāta, ja vielas vai materiāli, kas vairs nav atkritumi, tiks pārstrādāti, bet ne enerģijas reģenerācijai un pārstrādāšanai materiālos, kurus izmantos kā kurināmo vai aizbēršanai.”;

Pamatojums

Ieviesta lielāka juridiskā skaidrība, nosakot, ka aprēķināšanas vajadzībām būs ļauts ņemt vērā atkritumus, kas saskaņā ar 6. panta 1. punktu vairs nav atkritumi.

Grozījums Nr.    115

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

6. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

„3.a   Ja kritēriji nav noteikti Savienības līmenī saskaņā ar 2. punktā izklāstīto procedūru, dalībvalstis var noteikt sīkus kritērijus, pēc kuriem 1. punktā paredzētos nosacījumus piemēro konkrētiem atkritumiem, nosakot arī piesārņotāju robežvērtības.”;

Pamatojums

Komisijai parasti vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētus aktus, ar ko paredz saskaņotus noteikumus, pēc kuriem dažus atkritumu veidus klasificē kā tādus, kas vairs nav atkritumi. Ja šādi kritēriji nav noteikti ES līmenī, tad būtu jāļauj dalībvalstīm pieņemt kritērijus valsts līmenī, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti 6. panta 1. punktā.

Grozījums Nr.    116

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

6. pants – 3.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

„3.b   Ja šādi kritēriji nav noteikti arī valsts līmenī, tad dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atkritumi, kas apstrādāti reģenerācijas procesā, vairs netiek uzskatīti par atkritumiem, ja tie atbilst 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, kuru izpildi attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei katrā atsevišķā gadījumā vajadzētu verificēt.”;

Pamatojums

Ja šādi kritēriji nav noteikti arī valsts līmenī, tad dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atkritumi, kas apstrādāti reģenerācijas procesā, vairs netiek uzskatīti par atkritumiem, ja tie atbilst 6. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, kuru izpildi valsts kompetentajām iestādēm katrā atsevišķā gadījumā vajadzētu verificēt.

Grozījums Nr.    117

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

6. pants – 3.c punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

„3.c   Lai būtu nodrošināta konsekvence vienotajā tirgū, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai šo direktīvu papildinātu, nosakot vispārējas prasības, kas dalībvalstīm jāievēro, pieņemot tehniskos noteikumus atbilstoši šā panta 3.a un 3.b punktam.”;

Grozījums Nr.    118

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

6. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

„4.   Dalībvalstis par atbilstīgi 1. punktam pieņemtajiem tehniskajiem noteikumiem Komisijai paziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/1535/EK, ja tas ir prasīts minētajā direktīvā.”;

„4.   Par tehniskajiem noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot šā panta 3.a un 3.b punktu, dalībvalstis Komisijai paziņo saskaņā ar Direktīvu 2015/1535/EK.”;

Grozījums Nr.    119

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

7. pants – 4. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

aa)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„4.   Bīstamos atkritumus nevar pārklasificēt par nebīstamiem atkritumiem, atšķaidot vai sajaucot atkritumus ar mērķi piesārņotājvielu sākotnējo koncentrāciju samazināt līdz līmenim, kas ir zemāks par bīstamo atkritumu definēšanai noteikto robežvērtību.”;

„4.   Bīstamos atkritumus nevar pārklasificēt par nebīstamiem atkritumiem un to bīstamo īpašību maiņu nevar panākt, atšķaidot vai sajaucot atkritumus, lai piesārņotājvielu sākotnējo koncentrāciju samazinātu līdz līmenim, kas nepārsniedz bīstamo atkritumu definēšanai vai bīstamas īpašības konstatēšanai noteikto robežvērtību.”;

Pamatojums

Ir jāaizliedz bīstamu vielu nonākšana vidē atšķaidīšanas vai sajaukšanas darbību rezultātā.

Grozījums Nr.    120

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

8. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-a)  panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

„1.  Lai veicinātu atkritumu atkārtotu izmantošanu un rašanās novēršanu, pārstrādi un atkritumu citādu reģenerāciju, dalībvalstis veic ar tiesību aktiem saistītus un citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka katrai fiziskai vai juridiskai personai, kura profesionālos nolūkos projektē, ražo un apstrādā, pārdod vai importē produktus (produkta ražotājs) ir ražotāja paplašināta atbildība.”;

„1.  Lai veicinātu atkritumu atkārtotu izmantošanu un novērstu atkritumu rašanos, kā arī veicinātu pārstrādi un citas atkritumu reģenerācijas darbības, dalībvalstis pieņem tiesību aktus un veic arī citus pasākumus, ar ko nodrošina, ka katrai fiziskai vai juridiskai personai, kura profesionālos nolūkos projektē, ražo un apstrādā, pārdod vai importē produktus (produkta ražotājs) ir ražotāja paplašināta atbildība.”;

Grozījums Nr.    121

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

8. pants – 1. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šādi pasākumi var ietvert arī ražotāja paplašinātās atbildības shēmu izveidi, kur definēts, kādi ir produktu ražotāju pienākumi rīkoties un finansiālas saistības.

Šādi pasākumi var ietvert arī ražotāja paplašinātās atbildības shēmu izveidi, kas ietver ražotāja paplašinātas atbildības individuālu vai kolektīvu izpildi. Šādas shēmas sastāv no noteikumu kopuma, kur definēts, kādi ir produktu ražotāju pienākumi rīkoties un/vai finansiālas saistības, paplašinot ražotāja atbildību uz produkta aprites cikla posmu pēc patērētāja. Dalībvalstis izveido šādas shēmas vismaz attiecībā uz iepakojumu, kā definēts Direktīvas 94/62/EK 3. panta 1. punktā, elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kā definēts Direktīvas 2012/19/ES 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā, baterijām un akumulatoriem, kā definēts Direktīvas 2006/66/EK 3. panta 1. punktā, un nolietotiem transportlīdzekļiem, kā definēts Direktīvas 2000/53/EK 2. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.    122

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

8. pants – 2. punkts – 1. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(aa)  panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

2.  Dalībvalstis var veikt piemērotus pasākumus, lai veicinātu tādu produktu projektēšanu, kas mazina to ietekmi uz vidi un atkritumu radīšanu ražošanas un produktu tālākas izmantošanas gaitā, kā arī lai nodrošinātu par atkritumiem kļuvušu produktu reģenerāciju un apglabāšanu saskaņā ar 4. un 13. pantu.

"2.  Dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai veicinātu, ka ražotāji uzlabo tādu produktu un produktu sastāvdaļu projektēšanu, kas uzlabo resursefektivitāti, mazina to ietekmi uz vidi un atkritumu radīšanu ražošanas un produktu tālākas izmantošanas gaitā, kā arī lai nodrošinātu par atkritumiem kļuvušu produktu reģenerāciju un apglabāšanu saskaņā ar 4. un 13. pantu.

Grozījums Nr.    123

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

8. pants – 2. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šādi pasākumi cita starpā var sekmēt tādu produktu izstrādi, ražošanu un pārdošanu, kas piemēroti vairākkārtējai lietošanai, kas ir tehniski izturīgi un kas, kļuvuši par atkritumiem, ir piemēroti, lai tos sagatavotu atkārtotai izmantošanai un pārstrādātu nolūkā sekmēt atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas pareizu īstenošanu. Pasākumos ņem vērā produktu radīto ietekmi visā to aprites ciklā.

Šādi pasākumi sekmē tādu produktu un materiālu izstrādi, ražošanu un pārdošanu, kas piemēroti vairākkārtējai lietošanai, kas ir tehniski izturīgi un viegli remontējami un kas, kļuvuši par atkritumiem, pēc sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādes ir piemēroti laišanai tirgū nolūkā sekmēt atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas pareizu īstenošanu. Pasākumos ņem vērā produktu radīto ietekmi visā to aprites ciklā, tostarp attiecīgā gadījumā vairākkārtējas pārstrādes potenciālu un atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju.

Grozījums Nr.    124

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

8. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  iekļauj šādu punktu:

 

“2.a   Dalībvalstis par pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. un 2. punktu, Komisijai paziņo līdz [ierakstīt datumu — 36 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi trijos gados. Komisija publicē saņemtos paziņojumus.”;

Grozījums Nr.    125

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

8. pants – 4. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(bb)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

4.   Ražotāja paplašinātu atbildību piemēro, neskarot atbildību par atkritumu apsaimniekošanu, kas paredzēta 15. panta 1. punktā, un neskarot spēkā esošos īpašos tiesību aktus atkritumu plūsmu un produktu jomā.

“4.   Ražotāja paplašinātu atbildību piemēro, neskarot atbildību par atkritumu apsaimniekošanu, kas paredzēta 15. panta 1. punktā. Noteikumi, kas minēti 8. un 8.a pantā, neskar noteikumus attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību, kas ietverti citos Savienības tiesību aktos.”;

Grozījums Nr.    126

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

8. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Komisija organizē informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un ražotāja atbildības shēmu dalībniekiem par 8.a pantā noteikto prasību praktisko izpildi un paraugpraksi, lai nodrošinātu ražotāja paplašinātās atbildības shēmu pienācīgu pārvaldību un pārrobežu sadarbību. Te cita starpā ietilpst informācijas apmaiņa par ražotāju atbildības organizāciju organizatoriskajiem aspektiem un uzraudzību, atkritumu apsaimniekotāju atlasi un piedrazošanas novēršanu. Komisija publicē informācijas apmaiņas rezultātus.

5.  Ne vēlāk kā ... [ievietot datumu — 6 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija izveido platformu informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, reģionālajām un vietējām pašvaldībām un ražotāja atbildības shēmu dalībniekiem par 8.a pantā noteikto prasību praktisko izpildi un paraugpraksi, lai nodrošinātu ražotāja paplašinātās atbildības shēmu pienācīgu pārvaldību un pārrobežu sadarbību un iekšējā tirgus netraucētu darbību. Te cita starpā ietilpst informācijas apmaiņa par ražotāju atbildības organizāciju organizatoriskajiem aspektiem un uzraudzību, saskaņotu kritēriju izstrādi attiecībā uz 8.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajām finanšu iemaksām, atkritumu apsaimniekotāju atlasi un atkritumu rašanās un piedrazošanas novēršanu. Komisija publicē informācijas apmaiņas rezultātus un var sniegt vadlīnijas par attiecīgiem aspektiem.

 

Ne vēlāk kā ... [ievietot datumu — 12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā], pamatojoties uz pētījumu un ņemot vērā ieguldījumu no platformas, Komisija pieņem vadlīnijas attiecībā uz to, kā noteikt 8.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētās finanšu iemaksas. Lai nodrošinātu saskaņotību vienotajā tirgū, Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot saskaņotus kritērijus, kas dalībvalstīm jāievēro, nosakot 8.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētās finanšu iemaksas.

Grozījums Nr.    127

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2008/98/EK

8.a pants – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ražotāja paplašinātas atbildības shēmām izvirzītās vispārīgās prasības

Ražotāja paplašinātas atbildības shēmām izvirzītās vispārīgās minimālās prasības

Grozījums Nr.    128

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2008/98/EK

8.a pants – 1. punkts – 1. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  skaidri nosaka, kādi uzdevumi un atbildība ir produktu ražotājiem, kas laiž preces Savienības tirgū, organizācijām, kas to vārdā realizē ražotāja paplašināto atbildību, publiskiem vai privātiem atkritumu apsaimniekotājiem, pašvaldībām un — attiecīgā gadījumā — atzītiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai;

-  skaidri nosaka, kādi uzdevumi un atbildība ir visiem iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp produktu ražotājiem, kas laiž preces Savienības tirgū, organizācijām, kas to vārdā realizē ražotāja paplašināto atbildību kolektīvo shēmu ietvaros, publiskiem vai privātiem atkritumu apsaimniekotājiem, izplatītājiem, reģionālām un vietējām pašvaldībām un — attiecīgā gadījumā — atkārtotas izmantošanas un remontu tīkliem, sociālās ekonomikas uzņēmumiem un atzītiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai;

Grozījums Nr.    129

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2008/98/EK

8.a pants – 1. punkts – 2. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  nosaka izmērāmus atkritumu apsaimniekošanas mērķrādītājus saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, tiecoties sasniegt vismaz tos kvantitatīvos mērķrādītājus, kas attiecas uz shēmu un ir nosprausti šajā direktīvā, Direktīvā 94/62/EK, Direktīvā 2000/53/EK, Direktīvā 2006/66/EK un Direktīvā 2012/19/ES;

-  nosaka izmērāmus atkritumu samazināšanas mērķrādītājus un atkritumu apsaimniekošanas mērķrādītājus saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, tiecoties sasniegt vismaz tos kvantitatīvos mērķrādītājus, kas attiecas uz shēmu un ir nosprausti šajā direktīvā, Direktīvā 94/62/EK, Direktīvā 2000/53/EK, Direktīvā 2006/66/EK un Direktīvā 2012/19/ES;

Grozījums Nr.    130

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2008/98/EK

8.a pants – 1. punkts – 3. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  izveido ziņošanas sistēmu, lai ievāktu datus par produktiem, ko Savienības tirgū laiduši ražotāji, uz kuriem attiecas ražotāja paplašināta atbildība. Ziņošanas sistēma nodrošina, ka tad, kad šie produkti ir kļuvušu par atkritumiem, tiek ievākti dati par šo atkritumu savākšanu un apstrādi, attiecīgā gadījumā norādot arī atkritumu materiālu plūsmas;

-  izveido ziņošanas sistēmu, lai ievāktu ticamus un precīzus datus par produktiem, ko Savienības tirgū laiduši ražotāji, uz kuriem attiecas ražotāja paplašināta atbildība. Ziņošanas sistēma nodrošina, ka tad, kad šie produkti ir kļuvušu par atkritumiem, tiek ievākti ticami un precīzi dati par šo atkritumu savākšanu un apstrādi, attiecīgā gadījumā norādot arī atkritumu materiālu plūsmas;

Grozījums Nr.    131

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2008/98/EK

8.a pants – 1. punkts – 4. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–  nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret produktu ražotājiem un pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

–  nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret produktu ražotājiem, kā arī pret savākšanas, transporta un pārstrādes pakalpojumu sniedzējiem un pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr.    132

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2008/98/EK

8.a pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkritumu īpašnieki, kuriem domātas saskaņā ar 8. panta 1. punktu izveidotās ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, tiek informēti par pieejamām atkritumu savākšanas sistēmām un piedrazošanas novēršanu. Dalībvalstis arī veic pasākumus, lai rosinātu atkritumu īpašniekus iesaistīties jau izveidotajās dalītās savākšanas sistēmās, konkrētāk, pēc vajadzības rada ekonomiskus stimulus vai regulējumu.

2.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkritumu īpašnieki, kuriem domātas saskaņā ar 8. panta 1. punktu izveidotās ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, tiek informēti par pieejamām atpakaļpieņemšanas sistēmām, atkārtotas izmantošanas un remontu tīkliem, atzītiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, atkritumu savākšanas sistēmām un piedrazošanas novēršanu. Dalībvalstis arī veic pasākumus, lai rosinātu atkritumu īpašniekus uzņemties atbildību nogādāt savus atkritumus jau izveidotajās dalītās savākšanas sistēmās, konkrētāk, pēc vajadzības rada ekonomiskus stimulus vai regulējumu.

Grozījums Nr.    133

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2008/98/EK

8.a pants – 3. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  ir ar skaidri definētu ģeogrāfisko, produktu un materiālu aptvērumu;

(a)  ir ar skaidri definētu ģeogrāfisko, produktu un materiālu aptvērumu, kas pamatojas uz tirdzniecības apgabalu un neaprobežojas ar tām šo apgabalu teritorijām, kurās atkritumu vākšana un apsaimniekošana ir ienesīga;

Grozījums Nr.    134

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2008/98/EK

8.a pants – 3. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  ir ar vajadzīgajiem darbības un finansiālajiem līdzekļiem, lai pildītu ražotāja paplašinātas atbildības saistības;

(b)  ir ar vajadzīgajiem darbības un/vai finansiālajiem līdzekļiem, lai pildītu ražotāja paplašinātas atbildības saistības;

Grozījums Nr.    135

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2008/98/EK

8.a pants – 3. punkts – d apakšpunkts – 2. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  ražotāju finanšu iemaksām;

-  kolektīvo shēmu ietvaros ražotāju finanšu iemaksai par pārdotajām vienībām vai par tonnu tirgū laistā produkta;

Grozījums Nr.    136

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2008/98/EK

8.a pants – 3. punkts – d apakšpunkts – 3. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  atkritumu apsaimniekotāju atlases procedūru.

-  kolektīvo shēmu ietvaros atkritumu apsaimniekotāju atlases procedūru;

Grozījums Nr.    137

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2008/98/EK

8.a pants – 3. punkts – d apakšpunkts – 3.a ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  atkritumu samazināšanas mērķu un atkritumu apsaimniekošanas mērķu, kas minēti 1. punkta otrajā ievilkumā, sasniegšanu.

Piezīme: d) apakšpunktā 1. un 3. ievilkums paliek kā Komisijas priekšlikumā.

Grozījums Nr.    138

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2008/98/EK

8.a pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Ja ir izveidotas organizācijas ražotāja paplašinātas atbildības īstenošanai, dalībvalstis nodrošina, ka šo organizāciju pašreizējie vai turpmākie līgumslēdzēji nevar būt ne tieši, ne netieši šo organizāciju locekļi vai īpašnieki.

Pamatojums

Nepietiek ar to, ka tiek tikai “skaidri” norādīta atbildības noteikšana, kā to paredz direktīvas priekšlikuma 8.a panta 1. punkta 1. ievilkums attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Tas nenovērš vides un ekonomiskā ziņā kontrproduktīvus interešu konfliktus vai konkurences izkropļojumus EPR sistēmās. Šādi apstākļi, kas nav nedz nejauši, nedz reti, vienkārši atspoguļo ietekmīgu tirgus dalībnieku ekonomiskās intereses un izraisa pārmērīgas izmaksas ražotājiem, kropļo konkurenci atkritumu tirgos un pat negatīvi ietekmē pārstrādi.

Grozījums Nr.    139

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2008/98/EK

8.a pants – 4. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  sedz visas atkritumu apsaimniekošanas izmaksas par produktiem, ko ražotājs laiž Savienības tirgū, tostarp par visiem šādiem elementiem:

a)  sedz visas atkritumu apsaimniekošanas izmaksas par produktiem, ko ražotājs laiž Savienības tirgū, tostarp šādas:

–  izmaksas par dalītu savākšanu, šķirošanu un apstrādi, kas vajadzīga, lai sasniegtu 1. punkta otrajā ievilkumā minētos atkritumu apsaimniekošanas mērķrādītājus, ņemot vērā ieņēmumus no produktu atkārtotas izmantošanas vai pārdošanas par otrreizējo izejvielu;

 

–  izmaksas par dalītu savākšanu, šķirošanu, transportu un apstrādi, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pareizu atkritumu apsaimniekošanu, ņemot vērā ieņēmumus no produktu atkārtotas izmantošanas vai pārdošanas par otrreizējo izejvielu;

 

Grozījums Nr.    140

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2008/98/EK

8.a pants – 4. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  tiek diferencētas atkarībā no atsevišķu produktu vai līdzīgu produktu grupu reālajām izmaksām kalpošanas laika beigās, jo īpaši ņemot vērā to atkārtotu izmantojamību un pārstrādājamību;

(b)  kolektīvo shēmu ietvaros tiek diferencētas atkarībā no atsevišķu produktu vai līdzīgu produktu grupu reālajām izmaksām kalpošanas laika beigās, jo īpaši ņemot vērā to izturību, remontējamību, atkārtotu izmantojamību un pārstrādājamību un bīstamu vielu klātbūtni, līdz ar to izmantojot aprites cikla pieeju un pielāgojoties prasībām, kas noteiktas attiecīgajos Savienības tiesību aktos, un, ja iespējams, pamatojoties uz saskaņotiem kritērijiem, lai nodrošinātu vienmērīgu iekšējā tirgus darbību;

Grozījums Nr.    141

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2008/98/EK

8.a pants – 4. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  balstās uz optimizētām sniegto pakalpojumu izmaksām, ja par uzdevumu izpildi ražotāja paplašinātas atbildības shēmas vārdā ir atbildīgi publiski atkritumu apsaimniekotāji.

(c)  balstās uz optimizētām sniegto pakalpojumu izmaksām, ja par uzdevumu izpildi ražotāja paplašinātas atbildības shēmas vārdā ir atbildīgi publiski atkritumu apsaimniekotāji. Optimizētās sniegto pakalpojumu izmaksas ir pārredzamas un atspoguļo izmaksas, kas rodas, publiskajiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem veicot darbības uzdevumus paplašināto ražotāja atbildības shēmu vārdā.

Grozījums Nr.    142

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2008/98/EK

8.a pants – 5. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis izveido piemērotu uzraudzības un izpildes satvaru nolūkā nodrošināt, ka produktu ražotāji pilda savas ražotāja paplašinātas atbildības saistības, ka finansiālie līdzekļi tiek pienācīgi izmantoti un ka visi shēmā iesaistītie dalībnieki ziņo ticamus datus.

Dalībvalstis izveido piemērotu uzraudzības un izpildes satvaru nolūkā nodrošināt, ka produktu ražotāji pilda savas ražotāja paplašinātas atbildības saistības, tostarp tālpārdošanas gadījumā, ka finansiālie līdzekļi tiek pienācīgi izmantoti un ka visi shēmā iesaistītie dalībnieki ziņo ticamus datus.

Grozījums Nr.    143

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2008/98/EK

8.a pants – 5. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja dalībvalsts teritorijā ražotāja paplašinātās atbildības saistības ražotāju vārdā pilda vairākas organizācijas, dalībvalsts izveido neatkarīgu iestādi, kas pārrauga ražotāja paplašinātas atbildības saistību pildīšanu.

Dalībvalstis izraugās vai izveido neatkarīgu iestādi, kas pārrauga ražotāja paplašinātās atbildības saistību pildīšanu un jo īpaši pārliecinās par to, vai ražotāja paplašinātas atbildības organizācijas ievēro šajā direktīvā paredzētās prasības.

Grozījums Nr.    144

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2008/98/EK

8.a pants – 6. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Dalībvalstis izveido platformu, lai nodrošinātu, ka noris regulārs dialogs starp ieinteresētajām personām, kas iesaistītas ražotāja paplašinātās atbildības saistību pildīšanā, tai skaitā starp publiskiem vai privātiem atkritumu apsaimniekotājiem, pašvaldībām un — attiecīgā gadījumā — atzītiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai.

6.  Dalībvalstis izraugās vai izveido platformu, lai nodrošinātu, ka noris regulārs dialogs starp visām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas ražotāja paplašinātās atbildības saistību pildīšanā, tai skaitā starp ražotājiem un izplatītājiem, publiskiem vai privātiem atkritumu apsaimniekotājiem, sociālās ekonomikas dalībniekiem, pašvaldībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un — attiecīgā gadījumā — remonta un atkārtotas izmantošanas tīkliem un atzītiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai.

Grozījums Nr.    145

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 2008/98/EK

9. pants – -1. punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

"-1.   Lai veicinātu atkritumu rašanās novēršanu, dalībvalstis cenšas sasniegt vismaz šādus mērķus:

 

(a)  ievērojami samazināt atkritumu rašanos;

 

(b)  atkritumu radīšanu atsaistīt no ekonomiskās izaugsmes;

 

(c)   pakāpeniski aizstāt vielas, kas rada lielas bažas, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. pantā, ja ir pieejamas piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas, kuras ir ekonomiski un tehniski īstenojamas;

 

(d)  Savienības mērķi samazināt pārtikas atkritumus par 30 % līdz 2025. gadam un par 50 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2014. gada pamatlīmeni;

 

(e)  Savienības mērķi samazināt jūras piedrazojumu par 30 % līdz 2025. gadam un par 50 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2014. gada pamatlīmeni.”;

Grozījums Nr.    146

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 2008/98/EK

9. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis veic atkritumu rašanās novēršanas pasākumus. Ar šiem pasākumiem:

1.  Lai sasniegtu -1. punktā noteiktos mērķus, dalībvalstis veic vismaz šādus pasākumus:

–  tiek rosināts izmantot resursefektīvus, izturīgus, remontējamus un pārstrādājamus produktus;

–  veicina un atbalsta ilgtspējīgus ražošanas un patēriņa modeļus un resursefektīvu, izturīgu, remontējamu, viegli koplietojamu, atkārtoti izmantojamu un pārstrādājamu produktu izmantošanu;

 

-  attur no tā, ka tirgū tiek laisti produkti ar plānotu novecošanos;

-  tiek apzināti un aptverti produkti, kas ir galvenie tādu izejvielu avoti, kuru nozīme Savienības ekonomikā ir ļoti liela un ar kuru apgādi saistās augsts risks, ar mērķi novērst šādu materiālu kļūšanu par atkritumiem;

-  apzina un aptver produktus, kas ir galvenie tādu izejvielu avoti, kuru nozīme Savienības ekonomikā ir ļoti liela un ar kuru apgādi saistās augsts risks, ar mērķi novērst šādu materiālu kļūšanu par atkritumiem;

–  tiek rosināts izveidot sistēmas, kas veicina atkārtotu izmantošanu, tostarp jo īpaši attiecībā uz elektriskām un elektroniskām iekārtām, tekstilmateriāliem un mēbelēm;

  stimulē produktu aprites cikla pagarināšanu, ja tas ir videi labvēlīgi, un atbalsta tādu sistēmu izveidi, kas veicina produktu remontu, atkārtotu izmantošanu, otrreizēju ražošanu un atjaunināšanas darbības, kā minēts 9.a pantā;

–  tiek samazināta atkritumu rašanās procesos, kas saistīti ar rūpniecisko ražošanu, minerālu ieguvi, būvniecību un nojaukšanu, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus;

–  samazina atkritumu rašanos procesos, kas saistīti ar rūpniecisko ražošanu, izgatavošanu, minerālu ieguvi, būvniecību un nojaukšanu, tostarp izmantojot tādus līdzekļus kā pirmsnojaukšanas revīzijas, un procesos, kas saistīti ar tirdzniecību un pakalpojumiem, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un labāko praksi;

–  tiek samazināta pārtikas atkritumu rašanās primārajā ražošanā, pārstrādē un izgatavošanā, mazumtirdzniecībā un citos pārtikas sadales kanālos, restorānos un sabiedriskajā ēdināšanā, kā arī mājsaimniecībās.

–  kopumā samazina pārtikas atkritumu rašanos;

 

-  samazina pārtikas zudumus visā piegādes ķēdē, tostarp primārajā ražošanā, transportēšanā un uzglabāšanā;

 

  novērš piedrazošanu, identificējot produktus, kas ir galvenie piedrazojuma avoti dabas vidē, tostarp jūras vidē, un veic pasākumus, lai samazinātu piedrazošanu no šiem avotiem;

 

-   nodrošina, ka par vielām, kas rada ļoti lielas bažas, piegādes ķēdē tiek sniegta informācija patērētājiem un atkritumu apstrādes operatoriem;

 

  izstrādā un atbalsta informācijas kampaņas nolūkā vairot izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar atkritumu rašanās un piedrazošanas novēršanu.

Grozījums Nr.    147

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 2008/98/EK

9. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Dalībvalstis uzrauga un novērtē atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanu. Tālab tās izmanto piemērotus kvalitatīvos vai kvantitatīvos rādītājus un mērķrādītājus, jo īpaši attiecībā uz sadzīves atkritumu daudzumu (uz vienu iedzīvotāju), ko likvidē vai izmanto enerģijas reģenerācijai.

2.  Dalībvalstis uzrauga un novērtē atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanu. Tālab tās izmanto piemērotus kvalitatīvos vai kvantitatīvos rādītājus un mērķrādītājus, jo īpaši attiecībā uz radīto sadzīves atkritumu daudzumu un to sadzīves atkritumu daudzumu (uz vienu iedzīvotāju), ko likvidē vai izmanto enerģijas reģenerācijai.

Grozījums Nr.    148

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 2008/98/EK

9. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot rādītājus, ar kuriem mēra sekmes atkritumu rašanās novēršanā un attiecībā uz šī panta 1. punktā minētajiem atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem. Šos deleģētos aktus pieņem 18 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.    149

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 2008/98/EK

9. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Dalībvalstis uzrauga un novērtē pārtikas atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanu, veicot pārtikas atkritumu mērījumus, kuru pamatā ir saskaņā ar 4. punktu noteiktās metodikas.

3.  Dalībvalstis uzrauga un novērtē pārtikas atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanu, veicot pārtikas atkritumu līmeņu mērījumus, kuru pamatā ir vienota metodika. Līdz 2017. gada 31. decembrim Komisija pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 38.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot metodiku, tostarp kvalitātes prasību minimumu, vienotai pārtikas atkritumu līmeņu mērīšanai. Šajā metodikā ņem vērā atkritumu rašanās novēršanas pasākumus, kas īstenoti, izmantojot ziedojumus vai citus veidus, kā nepieļaut pārtikas kļūšanu par atkritumiem.

Grozījums Nr.    150

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 2008/98/EK

9. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Dalībvalstis uzrauga un novērtē, kā tiek īstenoti sauszemes pasākumi jūras piedrazošanas novēršanai, veicot sauszemes avotu jūras piedrazojuma līmeņu mērījumus, kuru pamatā ir vienota metodika. Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 38.a pantu, lai izveidotu metodiku, tostarp minimālās kvalitātes prasības, vienotiem mērījumiem par sauszemes avotu jūras piedrazojuma līmeņiem.

Grozījums Nr.    151

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 2008/98/EK

9. pants – 3.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b  Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim izvērtē iespēju izveidot Savienības mēroga atkritumu rašanās novēršanas mērķus, kas jāsasniedz līdz 2025. gadam un 2030. gadam, pamatojoties uz kopēju rādītāju, ko aprēķina, izmantojot sadzīves atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju. Šajā nolūkā Komisija sagatavo ziņojumu, tam attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu, un nosūta to Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.    152

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 2008/98/EK

9. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu rādītājus, ar kuriem mēra atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanas sekmes kopumā. Lai nodrošinātu, ka pārtikas atkritumu līmeņa mērījumi ir vienveidīgi, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka kopīgu metodiku, tostarp kvalitātes prasību minimumu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru.

svītrots

Grozījums Nr.    153

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 2008/98/EK

9. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.   Katru gadu Eiropas Vides aģentūra publicē pārskatu, kurā aprakstīta atkritumu rašanās novēršanas dinamika katrā dalībvalstī un Eiropas Savienībā kopumā, tostarp atkritumu rašanās atsaistīšana no ekonomiskās izaugsmes un pāreja uz aprites ekonomiku.

svītrots

Grozījums Nr.    154

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

9.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9.a)  iekļauj šādu pantu:

 

"9.a pants

 

Atkārtota izmantošana

 

1.   Dalībvalstis atbalsta tādu sistēmu izveidi, kas veicina atkārtotas izmantošanas darbības un produktu aprites cikla pagarināšanu, ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta produktu kvalitāte un nekaitīgums.

 

2.  Dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu produktu atkārtotu izmantošanu, jo īpaši to produktu, kas satur ievērojamu daudzumu kritiski svarīgu izejvielu. Šie pasākumi var ietvert pamudinājumu izveidot un atbalstu atzītiem atkārtotas izmantošanas tīkliem, depozīta-atmaksāšanas un nodošanas-uzpildīšanas shēmas un stimulus produktu pārstrādāšanai, atjaunošanai un pārveidošanai.

 

Dalībvalstis izmanto ekonomiskus instrumentus un pasākumus un var noteikt kvantitatīvus mērķus.

 

3.   Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkārtotas izmantošanas operatoriem ir piekļuve rokasgrāmatām, rezerves daļām, tehniskai informācijai vai citiem instrumentiem, iekārtām vai programmatūrai, kas vajadzīga produktu atkārtotai izmantošanai, neskarot intelektuālā īpašuma tiesības.”;

Grozījums Nr.    155

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9.b punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

9.b pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9.b) iekļauj šādu pantu:

 

“9.b pants

 

Apmaiņas platformas

 

1. Komisija aktīvi veicina apmaiņas platformas kā darījumdarbības modeli. Komisija izveido ciešu saikni starp šīm platformām un sadarbīgās ekonomikas jaunajām vadlīnijām un pēta visus iespējamos pasākumus to stimulēšanai, tostarp ražotāja paplašinātu atbildību, publisko iepirkumu un ekodizainu.

 

2. Dalībvalstis atbalsta tādu sistēmu izveidi, kuras veicina apmaiņas platformas visās nozarēs.”;

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir vēl vairāk pastiprināt Komisijas ierosināto tekstu. Apmaiņa ar produktiem pakalpojuma veidā, iespējams, ir darījumdarbības modelis ar vislielāko potenciālu palielināt resursefektivitāti. Dažas no tām jau ir konkurētspējīgas, izmantojot viedas tīmekļa tehnoloģijas, tomēr apmaiņas platformas kopumā varētu ievērojami veicināt ar valsts stimuliem.

Grozījums Nr.    156

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9.c punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

10. pants – 2. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(9.c)  direktīvas 10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2.   Ja nepieciešams saskaņot ar 1. punktu un vienkāršot vai uzlabot reģenerāciju, atkritumus savāc atsevišķi, ja tas no tehniskā, ekoloģiskā un ekonomiskā viedokļa praktiski izdarāms, un tos nejauc ar citiem atkritumiem vai citu materiālu, kam ir atšķirīgas īpašības.

"2.  Lai panāktu atbilstību 1. punkta prasībām un vienkāršotu vai uzlabotu reģenerāciju, atkritumus savāc atsevišķi un nejauc ar citiem atkritumiem vai citu materiālu, kam ir atšķirīgas īpašības.

 

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var izslēgt mazapdzīvotus apgabalus, ja tiek pierādīts, ka dalīta vākšana nedod kopumā labvēlīgāko rezultātu attiecībā uz vidi, ņemot vērā aprites cikla skatījumu.

 

Dalībvalstis paziņo Komisijai par savu nodomu izmantot šo izņēmumu. Komisija izskata šo paziņojumu un novērtē, vai izņēmums ir pamatots, ņemot vērā šīs direktīvas mērķus. Ja Komisija nav izteikusi iebildumus deviņu mēnešu laikā pēc paziņošanas, izņēmumu uzskata par piešķirtu. Ja Komisija iebilst, tā pieņem lēmumu un attiecīgi informē dalībvalsti.”;

Grozījums Nr.    157

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9.d punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

10. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9.d)  direktīvas 10. pantā pievieno šādu punktu:

 

“2.a    Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkritumus, kas savākti dalīti saskaņā ar 11. panta 1. punktu un 22. pantu, nepieņem sadedzināšanas iekārtās, izņemot atlikumu, kas rodas šādu atkritumu šķirošanā.”

Pamatojums

Būtu jānosaka ierobežojums nepārstrādājamu atkritumu izmantošanai sadedzināšanas iekārtās, kā norādīts Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūcijā “Par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku” un saskaņā ar 7. vides rīcības programmu.

Grozījums Nr.    158

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9.e punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

10. pants – 2.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9.e)  direktīvas 10. pantā pievieno šādu punktu:

 

"2.b  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai attiecīgos gadījumos bīstamos atkritumus pirms reģenerācijas dekontaminētu.”

Pamatojums

Dalībvalstīm būtu jāapsver bīstamo atkritumu dekontaminācijas procesi pirms reģenerācijas, lai nodrošinātu, ka pārstrādātie atkritumi nesatur vielas, kas var būt bīstamas cilvēka veselībai un videi.

Grozījums Nr.    159

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – –a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

11. pants – Virsraksts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(-a)  virsrakstu aizstāj ar šādu:

Atkārtota izmantošana un pārstrāde

“Sagatavošana atkārtotai izmantošanai un pārstrādei”;

Pamatojums

Atkārtota izmantošana ir process, kas ietver produktu apstrādi, lai novērstu atkritumu rašanos; tādēļ tā būtu jāuzskata par specifisku atkritumu rašanās novēršanas pasākumu. No otras puses, sagatavošana atkārtotai izmantošanai ir viens no atkritumu pārstrādes procesiem.

Grozījums Nr. 160

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

11. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis vajadzības gadījumā veic pasākumus, lai veicinātu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, konkrētāk, veicina atkārtotas izmantošanas un remontu tīklu izveidi un atbalstīšanu, atvieglo šādu tīklu piekļuvi atkritumu vākšanas punktiem un veicina ekonomisku instrumentu, iepirkuma kritēriju, kvantitatīvu mērķu vai citus pasākumu izmantošanu.

1.  Dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, cita starpā veicina to, ka veidojas un tiek atbalstīti operatori, kuri nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un šādu operatoru tīkli, jo īpaši, ja šie operatori darbojas kā sociālie uzņēmumi, atvieglo šādu atzītu operatoru un tīklu piekļuvi atkritumu vākšanas punktiem, kā arī veicina ekonomisku instrumentu, iepirkuma kritēriju, kvantitatīvu mērķu vai citus pasākumu izmantošanu.

Grozījums Nr.    161

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

11. pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu kvalitatīvu pārstrādi, un tālab ievieš atkritumu dalītās savākšanas sistēmas, ja tas ir tehniskā, vidiskā un ekonomiskā ziņā praktiski iespējami un lietderīgi, lai izpildītu nepieciešamos kvalitātes standartus attiecīgajās pārstrādes nozarēs un sasniegtu 2. punktā noteiktos mērķrādītājus.

Dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu kvalitatīvu pārstrādi, un tālab ievieš atkritumu dalītās savākšanas sistēmas, kā minēts 10. panta 2. punktā, lai izpildītu nepieciešamos kvalitātes standartus attiecīgajās pārstrādes nozarēs.

Grozījums Nr.    162

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

11. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(aa)  panta 1. punktā iekļauj šādu daļu:

 

„Dalībvalstis izmanto reglamentējošos un ekonomiskos instrumentus, lai stimulētu otrreizējo izejvielu izmantošanu.”

Grozījums Nr.    163

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

11. pants – 1. punkts – 2.b daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ab) panta 1. punktā iekļauj šādu daļu:

 

“Dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu jaukto atkritumu kvalitatīvu šķirošanu.”

Pamatojums

Neraugoties uz dalītu savākšanu, daudz pārstrādājamu atkritumu joprojām galu galā nonāk pie jauktiem atkritumiem vai nu reti apdzīvotos apvidos infrastruktūras trūkuma dēļ, vai mājsaimniecībā šķirošanas kļūdas dēļ vai citu iemeslu dēļ. Ar kvalitatīvu pārstrādi, jo īpaši ar optisko šķirošanu, no atkritumu atlikuma būtu iespējams atdalīt lielu daudzumu materiālu un pēc tam pārstrādāt un apstrādāt, padarot tos par otrreizējām izejvielām.

Grozījums Nr.    164

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – ac apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

11. pants – 1. punkts – 3. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(ac)  panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Ievērojot 10. panta 2. punktu, līdz 2015. gadam izveido atsevišķas savākšanas sistēmu vismaz papīram, metālam, plastmasai un stiklam.”

“Ievērojot 10. panta 2. punktu, līdz 2015. gadam izveido atsevišķas savākšanas sistēmu vismaz papīram, metālam, plastmasai un stiklam. Turklāt dalībvalstis līdz 2020. gadam izveido obligātu atsevišķas savākšanas sistēmu tekstilizstrādājumiem.”

Grozījums Nr.    165

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

11. pants – 1. punkts – 4. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu šķirošanas sistēmas vismaz attiecībā uz šādiem materiāliem: koksne, pildvielas, metāls, stikls un apmetums.

Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu šķirošanu vismaz attiecībā uz šādiem materiāliem: koksne, minerālu frakcijas (betons, ķieģeļi, flīzes un keramika), metāls, plastmasa, ģipsis, stikls un apmetums. Dalībvalstis var izmantot IVa pielikumā uzskaitītos pasākumus.

 

Dalībvalstis stimulē pirmsnojaukšanas revīzijas, lai samazinātu piesārņotāju vai citu nevēlamu vielu saturu būvgružos un ēku nojaukšanas atkritumos un tādējādi veicinātu kvalitatīvu pārstrādi.

Grozījums Nr.    166

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

11. pants – 1. punkts – 4.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  panta 1. punktā iekļauj šādu daļu:

 

“Dalībvalstis īsteno pasākumus, lai veicinātu komerciālo un rūpniecisko atkritumu šķirošanas sistēmas vismaz attiecībā uz šādiem materiāliem: metāls, plastmasa, papīrs un kartons, bioloģiskie atkritumi, stikls un koks.”;

Pamatojums

Komerciālie un rūpnieciskie atkritumi ir lielas atkritumu plūsmas. Dalībvalstīm būtu jāveic arī pasākumi attiecībā uz komerciālo un rūpniecisko atkritumu šķirošanu, lai veicinātu pārstrādi.

Grozījums Nr.    167

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

11. pants – 2. punkts – ievaddaļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(bb)  panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

Lai sasniegtu atbilstību šīs direktīvas mērķiem un Eiropā veidotu pārstrādājošu sabiedrību ar augstu resursu efektivitātes līmeni, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu šādus mērķus:

„Lai sasniegtu atbilstību šīs direktīvas mērķiem un Eiropā veidotu aprites ekonomiku ar augstu resursu efektivitātes līmeni, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu šādus mērķus:”

Grozījums Nr.    168

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

11. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)   līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 60 % pēc masas;

(c)   līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 60 % pēc masas no kopējiem radītajiem sadzīves atkritumiem, tostarp vismaz 3% no atkārtotai izmantošanai sagatavotajiem sadzīves atkritumiem;

Grozījums Nr.    169

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

11. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  līdz 2030. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 65 % pēc masas.

(d)   līdz 2030. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 70 % pēc masas no kopējiem radītajiem sadzīves atkritumiem, tostarp vismaz 5 % no atkārtotai izmantošanai sagatavotajiem sadzīves atkritumiem;

Grozījums Nr.    170

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – e apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

11. pants – 3. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Igaunijai, Grieķijai, Horvātijai, Latvijai, Maltai, Rumānijai un Slovākijai var papildus dot vēl piecus gadus 2. punkta c) un d) apakšpunktā norādīto mērķu sasniegšanai. Dalībvalstis par nodomu izmantot šo noteikumu Komisijai paziņo ne vēlāk kā 24 mēnešus pirms attiecīgajiem 2. punkta c) un d) apakšpunktā noteiktajiem termiņiem. Ja termiņš ir pagarināts, dalībvalsts veic attiecīgos pasākumus, lai atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielinātu līdz vismaz 50 % un 60 % pēc masas attiecīgi līdz 2025. un 2030. gadam.

3.  Dalībvalsts var pieprasīt termiņa pagarinājumu uz pieciem gadiem, lai sasniegtu 2. punkta c) apakšpunktā minēto mērķi, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

 

(a)   tā sagatavoja atkārtotai izmantošanai un pārstrādāja mazāk nekā 20 % sadzīves atkritumu 2013. gadā un

 

(b)  tā nav iekļauta to dalībvalstu sarakstā, kuras ir pakļautas riskam nesasniegt saskaņā ar 11.b panta 2. punkta b) apakšpunktu izvirzīto mērķi sagatavot atkārtotai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 50 % sadzīves atkritumu līdz 2025. gadam.

 

Dalībvalsts iesniedz Komisijai pieprasījumu piešķirt šādu pagarinājumu ne vēlāk kā 24 mēnešus pirms termiņa, kas noteikts 2. punkta c) apakšpunktā, bet ne pirms 11.b pantā minētā ziņojuma publicēšanas saistībā ar šajā punktā paredzētā mērķa sasniegšanu.

Pamatojums

Dalībvalstis, kuras 2013. gadā ir pārstrādājušas mazāk nekā 20 % atkritumu, var lūgt Komisijai piecu gadu atkāpi no ES līmenī noteiktā dažādo pārstrādes mērķrādītāju termiņa. Tomēr tas nenozīmē tādu jaunu mērķrādītāju noteikšanu, kuri atšķiras no citu dalībvalstu mērķrādītājiem, bet gan noteiktā termiņa pagarinājumu, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi.

Grozījums Nr.    171

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – e apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

11. pants – 3. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Paziņojumam pievieno īstenošanas plānu, kurā izklāstīti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka mērķi tiks sasniegti pirms jaunā termiņa. Plānā ietver arī detalizētu paredzēto pasākumu īstenošanas grafiku un šo pasākumu gaidāmās ietekmes novērtējumu.

Pagarināšanas pieprasījumam pievieno īstenošanas plānu, kurā izklāstīti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka mērķi tiks sasniegti pirms jaunā termiņa. Plānu izstrādā, par pamatu ņemot esošos atkritumu apsaimniekošanas plānus, un tajā ietver arī detalizētu paredzēto pasākumu īstenošanas grafiku un šo pasākumu gaidāmās ietekmes novērtējumu.

 

Turklāt trešajā daļā minētais plāns atbilst vismaz šādām prasībām:

 

(a)   tajā ir izmantoti atbilstoši ekonomiskie instrumenti, lai sniegtu stimulus atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanai, kā minēts šīs direktīvas 4. panta 1. punktā;

 

(b)   tas liecina par efektīvu un lietderīgu struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu un citu pasākumu izlietojumu ar uzskatāmām ilgtermiņa investīcijām, ar kurām finansē atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstību, kas nepieciešama attiecīgo mērķrādītāju sasniegšanai;

 

(c)  tas paredz augstas kvalitātes statistiku un sagatavo skaidras prognozes par atkritumu apsaimniekošanas spējām un to, cik daudz ir paveikts, lai sasniegtu mērķrādītājus, kas minēti šīs direktīvas 11. panta 2. punktā, Direktīvas 94/62/EK 6. panta 1. punktā un Direktīvas 1999/31/EK 5. panta 2.a, 2.b un 2.c punktā;

 

(d)  tajā ir izklāstīta atkritumu rašanās novēršanas programma, kā minēts šīs direktīvas 29. pantā.

 

Komisija novērtē, vai ceturtās daļas a) līdz d) apakšpunktā izklāstītās prasības ir izpildītas. Ja Komisija neiebilst pret iesniegto plānu piecu mēnešu laikā pēc tā saņemšanas dienas, pagarinājuma pieprasījumu uzskata par pieņemtu.

 

Ja Komisija iebilst pret iesniegto plānu, tā pieprasa attiecīgajai dalībvalstij divu mēnešu laikā no šo iebildumu saņemšanas dienas iesniegt pārskatītu plānu.

 

Komisija izvērtē pārskatīto plānu divu mēnešu laikā no tā saņemšanas brīža un rakstiski apstiprina vai noraida pagarinājuma pieprasījumu. Ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu minētajā termiņā, pagarināšanas pieprasījumu uzskata par apstiprinātu.

 

Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par savu lēmumu rezultātiem divu mēnešu laikā pēc šo lēmumu pieņemšanas.

 

Ja pirmajā daļā minētais pagarinājums ir piešķirts, bet dalībvalsts nesagatavo atkārtotai izmantošanai un nepārstrādā vismaz 50 % no sadzīves atkritumiem līdz 2025. gadam, pagarinājums tiek uzskatīts par automātiski anulētu.

Pamatojums

Dalībvalstis, kuras saskaņā ar Eurostat datiem 2013. gadā pārstrādāja mazāk nekā 20 % no sadzīves atkritumiem, var prasīt Komisijai tām piešķirt vēl papildu piecu gadu termiņu, lai nodrošinātu atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi atbilstīgi 2025. un 2030. gadam izvirzītajiem mērķrādītājiem. Lai saņemtu šos atbrīvojumus, attiecīgajām dalībvalstīm ir jāiesniedz īstenošanas plāns, kas jānovērtē Komisijai, pamatojoties uz īpašiem kritērijiem, un tam ir jāatbilst starpposma mērķrādītājiem attiecībā uz atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi.

Grozījums Nr.    172

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – e apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

11. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a   Dalībvalsts var pieprasīt termiņa pagarinājumu uz pieciem gadiem, lai sasniegtu 2. punkta d) apakšpunktā minēto mērķi, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

 

(a)   tā atbilst nosacījumiem, kas minēti 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, un

 

(b)   tā nav iekļauta to dalībvalstu sarakstā, kuras ir pakļautas riskam nesasniegt saskaņā ar 11.b panta 2. punkta b) apakšpunktu izvirzīto mērķi sagatavot atkārtotai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 60 % sadzīves atkritumu līdz 2030. gadam.

 

Lai pieprasītu šī panta pirmajā daļā minēto pagarinājumu, dalībvalsts iesniedz Komisijai pieprasījumu saskaņā ar šī panta 3. punktu vismaz 24 mēnešus pirms šī panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzētā termiņa, bet ne pirms 11.b pantā minētā ziņojuma publicēšanas saistībā ar šajā punktā paredzētā mērķa sasniegšanu.

 

Ja šāds pagarinājums ir piešķirts, bet dalībvalsts nesagatavo atkārtotai izmantošanai un nepārstrādā vismaz 60 % no sadzīves atkritumiem līdz 2030. gadam, pagarinājums tiek uzskatīts par automātiski anulētu.

Grozījums Nr.    173

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – e apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

11. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Vēlākais līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija izskata 2. punkta d) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju, lai to palielinātu un apsvērtu mērķrādītāju noteikšanu citām atkritumu plūsmām. Tālab Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kuram vajadzības gadījumā pievieno [tiesību akta] priekšlikumu.

4.   Vēlākais līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija izskata 2. punkta d) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju, lai to palielinātu, ņemot vērā labāko praksi un pasākumus, ko dalībvalstis izmanto šī mērķrādītāja sasniegšanai. Tālab Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kuram vajadzības gadījumā pievieno [tiesību akta] priekšlikumu.

Pamatojums

Iespēja, ka Komisija var apsvērt sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādes mērķrādītāju noteikšanu attiecībā uz atkritumu veidiem, kas nav sadzīves atkritumi, ir paredzēta 4.a un 4.b punktā, un attiecīgais termiņš ir pārcelts uz 2018. gadu.

Grozījums Nr.    174

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – e apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

11. pants – 4.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a  Komisija izvērtē iespēju noteikt atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādes mērķrādītājus, ko piemēro komerciālajiem atkritumiem, nebīstamiem rūpnieciskiem atkritumiem un citām atkritumu plūsmām un kas jāsasniedz līdz 2025. un 2030. gadam. Šajā nolūkā Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim sagatavo ziņojumu, tam attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu, un nosūta to Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pamatojums

Sadzīves atkritumi veido tikai aptuveni 7–10 % no kopējā Eiropas Savienībā radītā atkritumu daudzuma; šā iemesla dēļ un nolūkā sekmēt pāreju uz aprites ekonomiku būtu jāapsver iespēja iekļaut tekstā arī komerciālo un rūpniecisko atkritumu apstrādes mērķrādītājus, kas līdzīgi sadzīves atkritumiem izvirzītajiem mērķrādītājiem.

Grozījums Nr.    175

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – e apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

11. pants – 4.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b  Komisija izvērtē iespēju noteikt atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādes mērķrādītājus, ko piemēro būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem un kas jāsasniedz līdz 2025. un 2030. gadam. Šajā nolūkā Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim sagatavo ziņojumu, tam attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu, un nosūta to Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pamatojums

Būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi veido aptuveni vienu trešdaļu no kopējā ES radīto atkritumu daudzuma. Tādēļ Komisijai būtu jāapsver iespēja papildus pašreizējiem 2020. gadam izvirzītajiem mērķrādītājiem noteikt pārstrādes un sagatavošanas atkārtotai izmantošanai mērķrādītājus 2025. gadam un 2030. gadam.

Grozījums Nr.    176

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts

Direktīva 2008/98/EK

11.a pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Lai aprēķinātu, vai 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un 11. panta 3. punktā noteiktie mērķrādītāji ir sasniegti:

1.  Lai aprēķinātu, vai 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un 11. panta 3. punktā noteiktie mērķrādītāji ir sasniegti:

(a)  pārstrādāto sadzīves atkritumu masa ir atkritumu ielaides masa galīgās pārstrādes procesā;

(a)  pārstrādāto sadzīves atkritumu masu aprēķina kā atkritumu ielaides masu galīgās pārstrādes procesā attiecīgajā gadā;

(b)  atkārtotai izmantošanai sagatavoto sadzīves atkritumu masa ir sadzīves atkritumu masa, kurus reģenerējis vai savācis atzīts operators, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un kuri ir pārbaudīti, iztīrīti un saremontēti, lai tos būtu iespējams izmantot atkārtoti bez tālākas šķirošanas vai priekšapstrādes;

(b)  atkārtotai izmantošanai sagatavoto sadzīves atkritumu masu aprēķina kā sadzīves atkritumu masu, kurus attiecīgajā gadā reģenerējis vai savācis atzīts operators, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un kuri ir pārbaudīti, iztīrīti un saremontēti, lai tos būtu iespējams izmantot atkārtoti bez tālākas šķirošanas vai priekšapstrādes.

(c)  dalībvalstis te var iekļaut produktus un sastāvdaļas, ko atkārtotai izmantošanai sagatavojis atzīts operators, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, vai depozīta sistēmas. Lai aprēķinātu atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu koriģēto rādītāju, kurā ņemta vērā atkārtotai izmantošanai sagatavoto produktu un sastāvdaļu masa, dalībvalstis izmanto operatoru sniegtus verificētus datus un VI pielikumā norādīto formulu.

 

Grozījums Nr.    177

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts

Direktīva 2008/98/EK

11.a pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a  Komisija līdz 2018 gada 31. decembrim pieprasa Eiropas standartizācijas organizācijām, pamatojoties uz labāko paraugpraksi, izstrādāt Eiropas kvalitātes standartus gan atkritumu materiāliem, kas nonāk galīgās pārstrādes procesā, gan otrreizējām izejvielām, jo īpaši attiecībā uz plastmasu.

Grozījums Nr.    178

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts

Direktīva 2008/98/EK

11.a pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Lai nodrošinātu saskaņotus nosacījumus VI pielikuma 1. punkta b) un c) apakšpunkta piemērošanai, Komisija saskaņā ar 38.a pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko nosaka kvalitātes un darbības prasību minimumu, lai varētu noteikt, kas ir atzīti operatori, kuri nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un atzītas depozīta sistēmas, tostarp nosaka konkrētus noteikumus par datu vākšanu, verifikāciju un ziņošanu.

2.  Lai nodrošinātu saskaņotus nosacījumus 1. punkta a) un b) apakšpunkta piemērošanai, Komisija saskaņā ar 38.a pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko nosaka kvalitātes un darbības prasību minimumu, lai varētu noteikt, kas ir atzīti operatori, kuri nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, atzītas depozīta sistēmas un galīgās pārstrādes operatori, tostarp nosaka konkrētus noteikumus par datu vākšanu, izsekojamību, verifikāciju un ziņošanu.

Pamatojums

Komisijai attiecībā uz operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un pārstrādes operatoriem būtu jānosaka obligātas kvalitātes un darbības prasības, lai nodrošinātu otrreizējo izejvielu atbilstību augstiem kvalitātes standartiem.

Grozījums Nr.    179

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts

Direktīva 2008/98/EK

11.a pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Atkāpjoties no 1. punkta, par šķirošanas rezultātā iegūto atkritumu masu var ziņot kā par pārstrādātu sadzīves atkritumu masu ar šādiem nosacījumiem:

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek dokumentēts produktu un materiālu svars, tos izvadot (“izvade”) no reģenerācijas vai pārstrādes iekārtas vai iekārtas, kurā veic sagatavošanu atkārtotai izmantošanai.

(a)  šķirošanas rezultātā iegūtie atkritumi nonāk galīgās pārstrādes procesā;

 

(b)  tādu materiālu vai vielu masa, kas galīgajā pārstrādes procesā nenonāk, bet gan tiek apglabāti vai izmantoti enerģijas reģenerācijai, nesasniedz 10 % no kopējās masas, par ko ziņots kā par pārstrādātu.

 

Pamatojums

Eiropas Parlaments 2015. gada 9. jūlija rezolūcijā „Resursu lietderīga izmantošana — ceļā uz aprites ekonomiku” aicināja mērķrādītājus attiecībā uz atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi aprēķināt, izmantojot vienotu saskaņotu metodi visās dalībvalstīs, kuras pamatā ir stingra ziņošanas metode, kas nepieļauj nepārstrādātu atkritumu (apglabātu vai sadedzinātu) uzdošanu par pārstrādātiem.

Grozījums Nr.    180

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts

Direktīva 2008/98/EK

11.a pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis izveido efektīvu sadzīves atkritumu kvalitātes kontroles un izsekojamības sistēmu, lai nodrošinātu, ka ir izpildīti 3. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi. Šāda sistēma var būt vai nu elektroniski reģistri, kas izveidoti saskaņā ar 35. panta 4. punktu, vai šķirotajiem atkritumiem izvirzīto kvalitātes prasību tehniskās specifikācijas vai jebkāds līdzvērtīgs pasākumus, ar ko nodrošina par pārstrādātajiem atkritumiem ievākto datu ticamību un pareizību.

4.  Saskaņā ar 2. punktu dalībvalstis izveido efektīvu sadzīves atkritumu kvalitātes kontroles un izsekojamības sistēmu, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti 1. punktā paredzētie noteikumi. Šāda sistēma var būt vai nu elektroniski reģistri, kas izveidoti saskaņā ar 35. panta 4. punktu, vai šķirotajiem atkritumiem izvirzīto kvalitātes prasību tehniskās specifikācijas vai jebkāds līdzvērtīgs pasākumus, ar ko nodrošina par pārstrādātajiem atkritumiem ievākto datu ticamību un pareizību. Dalībvalstis informē Komisiju par izvēlēto kvalitātes kontroles un izsekojamības metodi.

Grozījums Nr.    181

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts

Direktīva 2008/98/EK

11.a pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Aprēķinos, kurus veic, lai noteiktu, vai 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un 11. panta 3. punktā noteiktie mērķrādītāji ir sasniegti, dalībvalstis var ņemt vērā sakarā ar sadedzināšanu pārstrādāto metālu daudzumu proporcionāli sadedzināto sadzīves atkritumu īpatsvaram ar nosacījumu, ka pārstrādātie metāli atbilst noteiktām kvalitātes prasībām.

5.  Aprēķinos, kurus veic, lai noteiktu, vai 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un 11. panta 3. punktā noteiktie mērķrādītāji ir sasniegti, dalībvalstis var, pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi šā panta 6. punktā minēto deleģēto aktu, ņemt vērā sakarā ar sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu pārstrādāto metālu daudzumu proporcionāli sadedzināto vai līdzsadedzināto sadzīves atkritumu īpatsvaram ar nosacījumu, ka pārstrādātie metāli atbilst noteiktām kvalitātes prasībām un ka atkritumi ir šķiroti pirms sadedzināšanas vai ir ievērots pienākums izveidot atsevišķu savākšanu papīram, metālam, plastmasai, stiklam un bioatkritumiem.

Pamatojums

Lai nodrošinātu, ka noteikumi ES līmenī ir saskaņoti un skaidri, Komisijai būtu jāizveido vienota metodika, pirms dalībvalstis savā uzskaitē var iekļaut melno metālu pārstrādi, kas veikta saistībā ar sadedzināšanu.

Grozījums Nr.    182

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts

Direktīva 2008/98/EK

11.a pants – 6. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Lai nodrošinātu saskaņotus nosacījumus 5. punkta piemērošanai, Komisija saskaņā ar 38.a pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko nosaka kopīgu metodiku, kā aprēķināt sakarā ar sadedzināšanu pārstrādāto metālu masu, tostarp kvalitātes kritērijus pārstrādātajiem metāliem.

6.  Lai nodrošinātu saskaņotus nosacījumus 5. punkta piemērošanai, Komisija saskaņā ar 38.a pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko nosaka kopīgu metodiku, kā aprēķināt sakarā ar sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu pārstrādāto metālu masu, tostarp kvalitātes kritērijus pārstrādātajiem metāliem.

Pamatojums

Lai nodrošinātu, ka noteikumi ES līmenī ir saskaņoti un skaidri, Komisijai būtu jāizveido vienota metodika, pirms dalībvalstis savā uzskaitē var iekļaut melno metālu pārstrādi, kas veikta saistībā ar sadedzināšanu.

Grozījums Nr.    183

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Direktīva 2008/98/EK

11.b pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija vēlākais trīs gadus pirms 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un 3. punktā noteiktajiem termiņiem sadarbībā ar Eiropas Vides aģentūru sagatavo ziņojumu par virzību uz minētājos noteikumos izvirzīto mērķrādītāju sasniegšanu.

1.  Komisija vēlākais trīs gadus pirms 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā, 11. panta 3. un 3.a punktā un 21. panta 1.a punktā noteiktajiem termiņiem sadarbībā ar Eiropas Vides aģentūru sagatavo ziņojumu par virzību uz minētājos noteikumos izvirzīto mērķrādītāju sasniegšanu.

Grozījums Nr.    184

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Direktīva 2008/98/EK

11.b pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba)  paraugprakses piemērus, ko izmanto visā Savienībā un kas var palīdzēt virzībā uz mērķrādītāju sasniegšanu.

Grozījums Nr.    185

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Direktīva 2008/98/EK

11.b pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Attiecīgā gadījumā 1. punktā minētajos ziņojumos pievēršas arī citu šīs direktīvas prasību īstenošanai, piemēram, lai prognozētu to mērķvērtību sasniegšanu, kas iekļautas 29. pantā minētajās atkritumu rašanās novēršanas programmās, un procentuālo daļu un daudzumu uz vienu iedzīvotāju tiem sadzīves atkritumiem, ko apglabā un ko izmanto enerģijas reģenerācijai.

Pamatojums

Ja Komisija to uzskata par vajadzīgu, agrīnās brīdināšanas ietvaros var sagatavot analīzi par citiem svarīgiem atkritumu apsaimniekošanas aspektiem konkrētā dalībvalstī.

Grozījums Nr.    186

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12.a punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

12. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12.a)   direktīvas 12. pantā pievieno šādu punktu:

 

“1.a  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdz 2030. gadam apglabāto sadzīves atkritumu daudzums ir samazināts tiktāl, ka tas veido ne vairāk kā 10 % no radušos sadzīves atkritumu kopējā apjoma.”

Grozījums Nr.    187

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12.b punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

12. pants – 1.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12.b)   direktīvas 12. pantā pievieno šādu punktu:

 

“1.b  Komisija pārskata I pielikumā uzskaitītās apglabāšanas darbības. Ņemot vērā minēto pārskatīšanu, Komisija pieņem deleģētos aktus, kuri papildina šo direktīvu, nosakot tehniskos kritērijus un īstenošanas procedūras atkritumu apglabāšanas darbībām D2, D3, D4, D6, D7 un D12. Attiecīgā gadījumā šajos deleģētajos aktos nosaka aizliegumu atkritumu apglabāšanas darbībām, kas neatbilst 13. pantā paredzētajām prasībām.”

Grozījums Nr. 188

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12.c punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

12. pants – 1.c punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12.c)  direktīvas 12. pantam pievieno šādu punktu:

 

“1.c Dalībvalstis veic īpašus pasākumus, lai nepieļautu atkritumu apglabāšanu gan tieši, gan netieši jūras vidē. Dalībvalstis par šī punkta īstenošanai ieviestajiem pasākumiem ziņo Komisijai 18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un pēc tam ik pēc diviem gadiem. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija sešu mēnešu laikā publicē divgadu ziņojumu.

 

Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu kārtību un rādītājus attiecībā uz šī punkta īstenošanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru.”;

Grozījums Nr.    189

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12.d punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

15. pants – 4.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12.d)  direktīvas 15. pantam pievieno šādu punktu:

 

“4.a   Saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES dalībvalstis var veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkritumu apsaimniekošanas operatoru atlases procedūra, ko īsteno vietējās iestādes un organizācijas, kuras produktu ražotāja vārdā īsteno ražotāja paplašinātu atbildību, ietver sociālās klauzulas nolūkā atbalstīt sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu un platformu lomu.”;

Grozījums Nr.    190

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12.e punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

18. pants – 3. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(12.e)  direktīvas 18. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

3.  Ja bīstami atkritumi ir sajaukti pretēji 1. punktam, tad pēc tehniskiem un saimnieciskiem realizējamības kritērijiem, ja iespējams un nepieciešams, veic atdalīšanu, lai ievērotu 13. pantu.

“3.   Ja bīstami atkritumi ir sajaukti pretēji 1. punktam, dalībvalstis nodrošina, ka, neskarot 36. pantu, šo atdalīšanu veic, kur tas ir tehniski iespējams.

 

Ja atdalīšana nav tehniski iespējama, jauktos atkritumus apstrādā iekārtā, kurā atļauta šāda maisījuma, kā arī atsevišķu šā maisījuma komponentu apstrāde.”

Pamatojums

Būtu jāparedz skaidras sekas par bīstamo atkritumu nelikumīgu sajaukšanu ar citiem atkritumiem. Neskarot sankcijas saskaņā ar 36. pantu, ja sajaukšanas aizliegums nav ievērots, atdalīšana ir jāveic, ja tas ir tehniski iespējams. Ja tas nav iespējams, ir jānodrošina apstrāde pienācīgā iekārtā.

Grozījums Nr.    191

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12.f punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

20. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12.f)  direktīvas 20. pantā iekļauj šādu daļu:

 

„Dalībvalstis līdz 2020. gada 1. janvārim izveido atsevišķas atkritumu savākšanas un pieņemšanas sistēmas mājsaimniecību radītajiem bīstamajiem atkritumiem, lai nodrošinātu, ka tiek veikta pareiza bīstamo atkritumu apstrāde un ka šie atkritumi nepiesārņo citas sadzīves atkritumu plūsmas.”

Grozījums Nr.    192

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12.g punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

20. pants – 1.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12.g)  direktīvas 20. pantā iekļauj šādu punktu:

 

“1.b  Līdz ... [18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija izstrādā vadlīnijas, lai palīdzētu un atvieglotu dalībvalstīm vākt un droši apsaimniekot mājsaimniecībās radītos bīstamos atkritumus.”;

Grozījums Nr.    193

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12.h punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

21. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(12.h)  direktīvas 21. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

(a)  ja tas ir tehniski realizējams, atkritumeļļas savāc atsevišķi;

“(a)   atkritumeļļas savāc atsevišķi;”;

Grozījums Nr.    194

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12.i punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

21. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(12.i)  direktīvas 21. panta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

(c)   ja tas ir tehniski realizējams un ekonomiski pamatoti, atkritumeļļas ar dažādām īpašībām nesajauc un atkritumeļļas nesajauc ar cita veida atkritumiem vai vielām, ja šāda sajaukšana traucē to apstrādi.

“(c)  atkritumeļļas ar dažādām īpašībām nesajauc un atkritumeļļas nesajauc ar cita veida atkritumiem vai vielām, ja šāda sajaukšana traucē to reģenerācijai.”;

Grozījums Nr.    195

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12.j punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

21. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12.j) direktīvas 21. pantā iekļauj šādu punktu:

 

“1.a  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai panāktu, ka līdz 2025. gadam atkritumeļļu reģenerācija palielinās vismaz līdz 85 % no radītā atkritumeļļu apjoma.

 

Atkritumeļļas, kas nosūtītas uz citu dalībvalsti ar mērķi veikt reģenerāciju šajā citā dalībvalstī, mērķrādītāju sasniegšanā var ieskaitīt tikai tā dalībvalsts, kurā šīs atkritumeļļas tika savāktas, un ja ir izpildītas Regulas (EK) Nr. 1013/2006 attiecīgās prasības par bīstamo atkritumu pārrobežu sūtījumiem.

 

Atkritumeļļas, kas eksportētas no Savienības, lai reģenerētu, sagatavotu atkārtotai izmantošanai vai pārstrādātu, mērķrādītāju sasniegšanā var ieskaitīt tikai tā dalībvalsts, kurā tās tika savāktas, un ja eksportētājs var atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1013/2006 pierādīt, ka atkritumu sūtījums atbilst minētās regulas prasībām un ka atkritumeļļu reģenerācija ārpus Savienības ir notikusi atbilstīgi nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi prasībām attiecīgajos Savienības tiesību aktos vides jomā.”;

Grozījums Nr.    196

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12.k punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

21. pants – 2. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(12.k) direktīvas 21. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2.  Lai atkritumeļļas savāktu atsevišķi un atbilstoši apstrādātu, dalībvalstis saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem var piemērot papildu pasākumus, piemēram tehniskas prasības, ražotāja atbildību, ekonomiskus instrumentus vai brīvprātīgas vienošanās.

“2.  Lai izpildītu 1. un 1.a punktā paredzētos pienākumus, dalībvalstis saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem var piemērot papildu pasākumus, piemēram tehniskas prasības, ražotāja atbildību, ekonomiskus instrumentus vai brīvprātīgas vienošanās.”;

Grozījums Nr.    197

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12.l punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

21. pants – 2. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(12.l) direktīvas 21. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

3.  Ja atkritumeļļas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir jāreģenerē, dalībvalstis var norādīt, ka šādas atkritumeļļas reģenerē, ja tas ir tehniski realizējams un gadījumos, kad piemērojams Regulas (EK) Nr. 1013/2006 11. un 12. pants, ierobežot atkritumeļļu pārrobežu sūtījumus no savas teritorijas uz sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām, lai dotu priekšroku atkritumeļļu reģenerācijai.

3.   Dalībvalstis var gadījumos, kad piemērojams Regulas (EK) Nr. 1013/2006 11. un 12. pants, ierobežot atkritumeļļu pārrobežu sūtījumus no savas teritorijas uz sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām, lai dotu priekšroku atkritumeļļu reģenerācijai.”;

Grozījums Nr.    198

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 13. punkts

Direktīva 2008/98/EK

22. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina bioloģisko atkritumu dalīto savākšanu, ja tas ir tehniskā, vidiskā un ekonomiskā ziņā praktiski iespējami un lietderīgi, lai nodrošinātu attiecīgos komposta kvalitātes standartus un sasniegtu 11. panta 2. punkta a), c) un d) apakšpunktā un 3. punktā noteiktos mērķrādītājus.

1.   Dalībvalstis nodrošina bioloģisko atkritumu dalīto savākšanu to rašanās vietā un saskaņā ar 10. panta 2. punktu.

Pamatojums

Bioloģisko atkritumu atsevišķa savākšana būtu jānosaka par obligātu, lai novērstu citu sauso atkritumu piesārņošanu un veicinātu bioloģisko materiālu reģenerāciju, veidojot kompostu un digestātu, kā arī biogāzi. Iepriekš šķirotu atkritumu savākšana ir viens no instrumentiem, kas sniedz atbalstu kvalitatīva atkārtotas izmantošanas tirgus izveidei un augstu atkārtotas izmantošanas rādītāju panākšanai. Tehnisku, ar vidi saistītu un finansiālu ierobežojumu noteikšana ir sniegusi iespēju paredzēt daudzus izņēmumus, padarot šā principa īstenošanu neiespējamu. Pienākums veikt atsevišķu savākšanu nedrīkstētu izslēgt iespēju saglabāt vai organizēt shēmas, kas paredz kompostēšanu mājsaimniecībās.

Grozījums Nr.    199

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 13. punkts

Direktīva 2008/98/EK

22. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a   Dalībvalstis veicina kompostēšanu mājsaimniecībās.

Grozījums Nr.    200

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 13. punkts

Direktīva 2008/98/EK

22. pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tās pēc vajadzības un saskaņā ar 4. un 13. pantu veic pasākumus, lai veicinātu:

2.   Dalībvalstis veic pasākumus, tostarp ievieš izsekojamības un kvalitātes nodrošināšanas shēmas, saskaņā ar 4. un 13. pantu, lai nodrošinātu bioatkritumu organisko pārstrādi tādā veidā, ka tiek nodrošināts augsts vides aizsardzības līmenis un rezultāts atbilst attiecīgiem augstiem kvalitātes standartiem.

(a)  bioloģisko atkritumu pārstrādi, tostarp kompostēšanu un sadalīšanos;

 

(b)  bioloģisku atkritumu apstrādi, ar ko nodrošinātu augstu vides aizsardzības līmeni;

 

(c)  no bioloģiskiem atkritumiem ražotu, videi nekaitīgu materiālu izmantošanu.

 

Grozījums Nr.    201

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 13. punkts

Direktīva 2008/98/EK

22. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a  Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim ierosina grozījumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2150/20021a, lai ieviestu Eiropas atkritumu kodus sadzīves bioatkritumiem, kas dalītā veidā savākti izcelsmes vietā.

 

_______________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 2150/2002 par atkritumu statistiku (OV L 332, 9.12.2002., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    202

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 13.a punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

24. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(13.a)  direktīvas 24. panta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

b)   atkritumu reģenerācija.

"b)   nebīstamu atkritumu reģenerācija.”;

Pamatojums

Attiecībā uz bīstamo atkritumu reģenerāciju nevar piešķirt nekādus atbrīvojumus no pienākuma saņemt atļauju.

Grozījums Nr.    203

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 14. punkts

Direktīva 2008/98/EK

26. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var kompetentās iestādes atbrīvot no pienākuma uzturēt to uzņēmumu vai organizāciju reģistrus, kas savāc un/vai pārvadā ne vairāk par 20 t nebīstamo atkritumu gadā.

Dalībvalstis var kompetentās iestādes atbrīvot no pienākuma uzturēt to uzņēmumu vai organizāciju reģistrus, kas savāc un/vai pārvadā ne vairāk par 20 t nebīstamo atkritumu gadā un ne vairāk par 2 t bīstamo atkritumu gadā.

Pamatojums

Lai samazinātu administratīvo slogu MVU, būtu jāparedz arī robežvērtība pienākumam ziņot par bīstamiem atkritumiem. PRTR Regulas (EK) Nr. 166/2006 5. panta 1. punkts b) apakšpunktā ir paredzēta tāda pati robežvērtība attiecībā uz bīstamajiem atkritumiem, par ko nav jāziņo. Atbrīvojums, šķiet, ir samērīgs salīdzinājumā ar administratīviem centieniem, ko ziņošana izraisītu MVU.

Grozījums Nr.    204

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 14. punkts

Direktīva 2008/98/EK

26. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai koriģētu nebīstamo atkritumu robeždaudzumus.

svītrots

Grozījums Nr.    205

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 15. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

27. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, ar kuriem paredz minimālos tehniskos standartus apstrādes darbībām, kam saskaņā ar 23. pantu vajadzīga atļauja, ja ir pierādījumi, ka šādi minimālie standarti nāks par labu cilvēka veselības un vides aizsardzībai.

1.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, ar kuriem paredz minimālos tehniskos standartus visām apstrādes darbībām, jo īpaši atkritumu dalītai savākšanai, šķirošanai un pārstrādei, kam saskaņā ar 23. pantu vajadzīga atļauja, ja ir pierādījumi, ka šādi minimālie standarti nāks par labu cilvēka veselības un vides aizsardzībai.

Pamatojums

Dažādajām darbībām, kas saistītas ar atkritumu apsaimniekošanu, būtu jānosaka minimālie darbības standarti.

Grozījums Nr.    206

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 16. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Direktīva 2008/98/EK

28. pants – 3. punkts – f apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)   pasākumi, lai apkarotu visa veida piedrazošanu un satīrītu visa veida drazas.

(f)   pasākumi, lai apkarotu un novērstu visa veida piedrazošanu un satīrītu visa veida drazas.

Grozījums Nr.    207

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 16. punkts – a apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

28. pants – 3. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(iia) pievieno šādu punktu:

 

“(fa) pietiekamas finansējuma iespējas vietējām pašvaldībām, lai veicinātu atkritumu rašanās novēršanu un izstrādātu optimālas dalītas savākšanas shēmas un infrastruktūru nolūkā izpildīt šajā direktīvā noteiktos mērķus.”

Grozījums Nr.    208

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 16. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

28. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Atkritumu apsaimniekošanas plāni ir saskanīgi ar Direktīvas 94/62/EK 14. pantā noteiktajām atkritumu apsaimniekošanas plānošanas prasībām, šīs direktīvas 11. panta 2. un 3. punktā noteiktajiem mērķrādītājiem un Direktīvas 1999/31/EK 5. pantā noteiktajām prasībām.

5.  Atkritumu apsaimniekošanas plāni ir saskanīgi ar Direktīvas 94/62/EK 14. pantā noteiktajām atkritumu apsaimniekošanas plānošanas prasībām, šīs direktīvas 11. panta 2. punktā noteiktajiem mērķrādītājiem un Direktīvas 1999/31/EK 5. pantā noteiktajām prasībām.

Pamatojums

Dalībvalstis, kuras 2013. gadā ir pārstrādājušas mazāk nekā 20 % atkritumu, var lūgt Komisijai piecu gadu atkāpi no ES līmenī noteiktā dažādo pārstrādes mērķrādītāju termiņa. Tomēr tas nenozīmē tādu jaunu mērķrādītāju noteikšanu, kuri atšķiras no citu dalībvalstu mērķrādītājiem, bet gan noteiktā termiņa pagarinājumu, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Tāpēc 11. panta 3. punktu svītro.

Grozījums Nr.    209

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 17. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

29. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis izveido atkritumu rašanās novēršanas programmas, kurās paredzēti atkritumu rašanās novēršanas pasākumi saskaņā ar 1., 4. un 9. pantu.

1.   Lai sekmētu vismaz 1. pantā, 4. pantā un 9. panta -1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, dalībvalstis izveido atkritumu rašanās novēršanas programmas, kurās paredzēti atkritumu rašanās novēršanas pasākumi saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

Grozījums Nr. 210

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 17. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

29. pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(aa)  panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

Tādas programmas attiecīgi ietver vai nu 28. pantā paredzētajos atkritumu apsaimniekošanas plānos vai citās vides politikas programmās, vai arī tās darbojas kā atsevišķas programmas. Ja katru tādu programmu ietver atkritumu apsaimniekošanas plānā vai citās programmās, atkritumu rašanās novēršanas pasākumus skaidri identificē.

“Tādas programmas attiecīgi ietver vai nu 28. pantā paredzētajos atkritumu apsaimniekošanas plānos vai citās vides politikas programmās, vai arī tās darbojas kā atsevišķas programmas. Ja katru tādu programmu ietver atkritumu apsaimniekošanas plānā vai citās programmās, atkritumu rašanās novēršanas mērķus un pasākumus skaidri identificē.”

Grozījums Nr.    211

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 17. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

29. pants – 2. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(ab)  panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

2.  Šā panta 1. punktā paredzētajās programmās izklāsta atkritumu rašanās novēršanas pasākumu mērķus. Dalībvalstis apraksta spēkā esošos atkritumu rašanās novēršanas pasākumus un izvērtē IV pielikumā minēto pasākumu piemēru vai citu attiecīgu pasākumu lietderību.

"2.  Šā panta 1. punktā minētajās programmās dalībvalstis apraksta vismaz 9. panta 1. punktā minēto atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanu un to, kā tie ir palīdzējuši sasniegt 9. panta -1. punktā noteikto mērķu sasniegšanu. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā apraksta IVa pielikumā uzskaitīto instrumentu un pasākumu ieguldījumu un izvērtē IV pielikumā minēto pasākumu piemēru vai citu attiecīgu pasākumu lietderību.

Grozījums Nr.    212

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 17. punkts – ac apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

29. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ac)   iekļauj šādu punktu:

 

“2.a  Dalībvalstis savās atkritumu rašanās novēršanas programmās, kas minētas šajā pantā, iekļauj specifiskas pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmas.”

Grozījums Nr.    213

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 17.a punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

30. pants – 2. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(17.a)  direktīvas 30. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2.   Eiropas Vides aģentūra gada ziņojumā iekļauj pārskatu par attīstību atkritumu rašanās novēršanas programmu pabeigšanā un īstenošanā.

"2.   Eiropas Vides aģentūra reizi divos gados publicē ziņojumu, kurā iekļauj pārskatu par attīstību atkritumu rašanās novēršanas programmu pabeigšanā un īstenošanā un katrā dalībvalstī un Savienībā kopumā paveikto minēto programmu mērķu sasniegšanā, tostarp atkritumu rašanās atsaistīšanā no ekonomiskās izaugsmes un pārejā uz aprites ekonomiku.

Grozījums Nr. 214

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 19. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

35. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Dalībvalstis izveido elektronisku reģistru vai koordinētus reģistrus, kuros reģistrē datus par 1. punktā minētajiem bīstamajiem atkritumiem un kuri aptver visu attiecīgās dalībvalsts ģeogrāfisko teritoriju. Dalībvalstis var šādus reģistrus izveidot arī par citām atkritumu plūsmām, jo īpaši tādām atkritumu plūsmām, attiecībā uz kurām Savienības tiesību aktos ir noteikti mērķrādītāji. Dalībvalstis izmanto datus par atkritumiem, ko tām paziņojuši rūpniecības uzņēmumi Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrā, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006(*).

4.  Dalībvalstis izveido elektronisku reģistru vai koordinētus reģistrus, vai arī izmanto jau iepriekš izveidotus elektroniskus reģistrus vai koordinētus reģistrus, kuros reģistrē datus par 1. punktā minētajiem bīstamajiem atkritumiem un kuri aptver visu attiecīgās dalībvalsts ģeogrāfisko teritoriju. Dalībvalstis šādus reģistrus izveido vismaz par tām atkritumu plūsmām, attiecībā uz kurām Savienības tiesību aktos ir noteikti mērķrādītāji. Dalībvalstis izmanto datus par atkritumiem, ko tām paziņojuši rūpniecības uzņēmumi Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrā, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006(*).

Pamatojums

Birokrātisko prasību samazināšanas nolūkā būtu jāparedz, ka dalībvalstis datu par bīstamajiem atkritumiem reģistrēšanai var izmantot jau pastāvošos reģistrus. Šajos reģistros būtu jāreģistrē tie atkritumu veidi, kuriem ir noteikti mērķrādītāji ES tiesību aktos.

Grozījums Nr.    215

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 21. punkts

Direktīva 2008/98/EK

37. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis Komisijai paziņo datus par 11. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunkta un 3. punkta īstenošanu par katru kalendāro gadu. Šos datus dalībvalstis paziņo elektroniski 18 mēnešos pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Datus paziņo formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 6. punktu. Pirmoreiz ziņo par laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

1.  Dalībvalstis Komisijai paziņo datus par 9. panta -1. punktā, 11. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā un 3. un 3.a punktā un 21. pantā noteikto mērķrādītāju sasniegšanā paveikto par katru kalendāro gadu. Šos datus dalībvalstis vāc un apstrādā saskaņā ar vienoto metodiku, kas minēta šā panta 6. punktā, un paziņo elektroniski 12 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Datus paziņo formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 6. punktu. Par 11. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā un 3. un 3.a punktā minēto mērķu sasniegšanu pirmoreiz ziņo par laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Pamatojums

Lai uzlabotu datu uzticamību un salīdzināmību, ir jāizstrādā vienota datu vākšanas metodika.

Grozījums Nr.    216

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 21. punkts

Direktīva 2008/98/EK

37. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis reizi divos gados Komisijai ziņo datus par 9. panta 4. punkta īstenošanu. Šos datus dalībvalstis paziņo elektroniski 18 mēnešos pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Datus paziņo formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 6. punktu. Pirmoreiz ziņo par laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim.

svītrots

Grozījums Nr.   217

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 21. punkts

Direktīva 2008/98/EK

37. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Lai pārbaudītu atbilstību 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktam, sadzīves atkritumu apjomu, kas sagatavots atkārtotai izmantošanai, paziņo atsevišķi no pārstrādāto atkritumu apjoma.

Grozījums Nr.    218

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 21. punkts

Direktīva 2008/98/EK

37. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Komisija caurskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs caurskatīšanas rezultātiem. Ziņojumā ietver datu vākšanas organizatoriskā aspekta, datu avotu un dalībvalstu izmantotās metodikas, kā arī minēto datu pilnīguma, ticamības, savlaicīguma un konsekvences novērtējumu. Šis novērtējums var ietvert konkrētus ieteikumus par veicamajiem uzlabojumiem. Ziņojumu sagatavo ik pēc trim gadiem.

5.  Komisija caurskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs caurskatīšanas rezultātiem. Līdz brīdim, kad tiek pieņemts 6. punktā minētais deleģētais akts, ziņojumā novērtē datu vākšanas organizēšanu, datu avotus un izmantoto metodiku dalībvalstīs. Komisija jebkurā gadījumā novērtē šo datu pilnīgumu, ticamību, savlaicīgumu un konsekvenci. Šis novērtējums var ietvert konkrētus ieteikumus par veicamajiem uzlabojumiem. Ziņojumu sagatavo deviņus mēnešus pēc pirmās dalībvalstu datu paziņošanas un pēc tam reizi trijos gados.

Pamatojums

Lai uzlabotu datu uzticamību un salīdzināmību, ir jāizstrādā vienota datu vākšanas metodika.

Grozījums Nr.    219

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 21. punkts

Direktīva 2008/98/EK

37. pants – 5.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Ziņojumā, kas minēts 5. punktā, Komisija iekļauj informāciju par šīs direktīvas īstenošanu kopumā un novērtē tās ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumu pārskatīt šo direktīvu.

Pamatojums

Šīs direktīvas ietekme būtu regulāri jānovērtē, lai nodrošinātu, ka būtiski tās elementi atbilst mērķim.

Grozījums Nr.    220

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 21. punkts

Direktīva 2008/98/EK

37. pants – 6. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka formātu datu paziņošanai saskaņā ar saskaņā ar 1. un 2. punktu un ziņojuma sagatavošanai par aizbēršanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru.

6.  Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot vienotu datu vākšanas un apstrādes metodiku, datu vākšanas organizēšanu, datu avotus un noteikumus par formātu datu paziņošanai saskaņā ar 1. punktu un ziņojumam par sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un par aizbēršanu.

Pamatojums

Lai uzlabotu datu kvalitāti, Komisijai būtu jāpieņem deleģētais akts, ar ko nosaka vienotu datu paziņošanas metodiku — tas attiektos arī uz datu vākšanu, apstrādi un nosūtīšanu.

Grozījums Nr.    221

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 21.a punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

37.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21.a)  iekļauj šādu pantu:

 

"37.a pants

 

Aprites ekonomikas satvars

 

Lai atbalstītu šīs direktīvas 1. pantā minētos pasākumus un ne vēlāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim Komisija:

 

(a)   sagatavo ziņojumu, kurā novērtē nepieciešamību pēc Savienības mērķrādītājiem, jo īpaši pēc Savienības resursefektivitātes mērķrādītāja, kā arī pēc transversāliem regulatīvajiem pasākumiem ilgtspējīga patēriņa un ražošanas jomā. Vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu:

 

(b)  sagatavo ziņojumu par saskanību starp Savienības tiesiskajiem regulējumiem attiecībā uz produktiem, atkritumiem un ķīmiskajām vielām, lai noteiktu šķēršļus, kas kavē pāreju uz aprites ekonomiku;

 

(c)  sagatavo ziņojumu, lai identificētu mijiedarbību starp tiesību aktiem, kas var kavēt sinerģiju attīstību starp dažādām nozarēm un novērst blakusproduktu turpmāku izmantošanu un atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādāšanu specifiskiem lietojumiem. Šim ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu vai norādes par to, kā novērst konstatētos šķēršļus un pilnībā izmantot blakusproduktu un otrreizējo izejvielu tirgus potenciālu;

 

(d)   iesniedz visaptverošu pārskatu par Savienības ekodizaina tiesību aktiem ar mērķi paplašināt to darbības jomu, iekļaujot visas galvenās produktu grupas, tostarp ar enerģiju nesaistītu produktu grupas, un pakāpeniski iekļaujot attiecīgās resursefektivitātes iezīmes obligātajās prasībās produktu izstrādei, kā arī pielāgojot ekomarķējuma noteikumus.”;

Grozījums Nr.    222

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 21.a punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

38. pants – virsraksts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(21.a)  direktīvas 38. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Interpretācija un pielāgošana tehnikas attīstībai”

Informācijas apmaiņa un paraugprakses apmaiņa, interpretācija un pielāgošana tehnikas attīstībai”

Pamatojums

Šajā direktīvā ir ievērojamas iespējas paraugprakses un informācijas apmaiņai par dažādiem jautājumiem (piemēram, lai visas dalībvalstis varētu sasniegt mērķus). Tāpēc tas būtu skaidri jānorāda.

Grozījums Nr.    223

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22. punkts

Direktīva 2008/98/EK

38. pants – -1. punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

- 1.  Komisija izveido platformu regulārai un strukturētai apmaiņai ar informāciju un paraugpraksi starp Komisiju un dalībvalstīm, tostarp ar reģionālajām un pašvaldību iestādēm, par šīs direktīvas prasību praktisku īstenošanu ar mērķi nodrošināt pienācīgu pārvaldību, izpildi, pārrobežu sadarbību un paraugprakses un inovāciju izplatīšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā.

 

Jo īpaši šo platformu izmanto, lai:

 

-  apmainītos ar informāciju un paraugpraksi attiecībā uz instrumentiem un stimuliem, ko izmanto saskaņā ar 4. panta 3. punktu, lai veicinātu 4. pantā noteikto mērķu sasniegšanu;

 

-  apmainītos ar informāciju un paraugpraksi attiecībā uz pasākumiem, kas noteikti 8. panta 1. un 2. punktā;

 

-  apmainītos ar informāciju un paraugpraksi attiecībā uz profilaksi un tādu sistēmu izveidi, kas veicina atkārtotas izmantošanas darbības un aprites cikla pagarināšanu;

 

-  apmainītos ar informāciju un paraugpraksi attiecībā uz pienākumu īstenošanu saistībā ar dalīto vākšanu;

 

-   apmainītos ar informāciju un paraugpraksi attiecībā uz instrumentiem un stimuliem 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un 21. pantā noteikto mērķu sasniegšanai;

 

-  apmainītos ar paraugpraksi attiecībā uz pasākumu un sistēmu izstrādi sadzīves atkritumu plūsmu izsekošanai no šķirošanas līdz galīgās pārstrādes procesam, kas ir būtiski svarīgi, lai kontrolētu atkritumu kvalitāti un izmērītu zudumus atkritumu plūsmās un pārstrādes procesos.

 

Komisija šīs informācijas un paraugprakses apmaiņas rezultātus dara publiski pieejamus.

Pamatojums

Šajā direktīvā ir ievērojamas iespējas paraugprakses un informācijas apmaiņai par dažādiem jautājumiem (piemēram, lai visas dalībvalstis varētu sasniegt mērķus). Tāpēc tas būtu skaidri jānorāda.

Grozījums Nr.    224

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22. punkts

Direktīva 2008/98/EK

38. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija var izstrādāt vadlīnijas, kā interpretēt reģenerācijas un apglabāšanas definīcijas.

Komisija izstrādā vadlīnijas, kā interpretēt atkritumu, sadzīves atkritumu, to rašanās novēršanas, atkārtotas izmantošanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, reģenerācijas un apglabāšanas definīcijas.

Pamatojums

Komisijai būtu jāizstrādā pamatnostādnes par to, kā interpretēt specifiskas definīcijas, lai nodrošinātu direktīvas saskaņotu īstenošanu.

Grozījums Nr.    225

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 22. punkts

Direktīva 2008/98/EK

38. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Komisija ir pilnvarota pieņemt VI pielikuma grozīšanai vajadzīgos deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu.

svītrots

Pamatojums

Produktus un komponentus, kas nav kļuvuši par atkritumiem, nedrīkst ņemt vērā, aprēķinot, vai ir sasniegti mērķrādītāji, kuri noteikti attiecībā uz sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un uz pārstrādi, jo attiecīgās darbības ir atkritumu reģenerācijas darbības. Produktu un komponentu atkārtotu izmantošanu uzskata par pārstrādi, kas novērš atkritumu rašanos, tāpēc saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju to vajadzētu uzskatīt par novēršanas pasākumu. Direktīvas 11.a panta 1. punktā jau ir noteikta metode, kā aprēķināt sagatavošanās atkārtotai izmantošanai un pārstrādei rādītāju.

Grozījums Nr.  226

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 23. punkts

Direktīva 2008/98/EK

38.a pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Uz neierobežotu laiku pēc [šīs regulas stāšanās spēkā datums] Komisiju pilnvaro pieņemt 5. panta 2. punktā, 6. panta 2. punktā, 7. panta 1. punktā, 11.a panta 2. un 6. punktā, 26. pantā, 27. panta 1. un 4. punktā, 38. panta 1., 2. un 3. punktā minētos deleģētos tiesību aktus.

2.  Uz neierobežotu laiku pēc [šīs regulas stāšanās spēkā datums] Komisiju pilnvaro pieņemt 5. panta 2. punktā, 6. panta 2. un 4. punktā, 7. panta 1. punktā, 8. panta 5. punktā, 9. panta 2.a, 3. un 3.a punktā, 11.a panta 2. un 6. punktā, 12. panta 1.b punktā, 27. panta 1. un 4. punktā, 37. panta 6. punktā un 38. panta 1. un 2. punktā minētos deleģētos tiesību aktus.

Grozījums Nr.    227

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 23. punkts

Direktīva 2008/98/EK

38.a pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 5. panta 2. punktā, 6. panta 2. punktā, 7. panta 1. punktā, 11.a panta 2. un 6. punktā, 26. pantā, 27. panta 1. un 4. punktā, 38. panta 1., 2. un 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 5. panta 2. punktā, 6. panta 2. un 4. punktā, 7. panta 1. punktā, 8. panta 5. punktā, 9. panta 2.a, 3. un 3.a punktā, 11.a panta 2. un 6. punktā, 12. panta 1.b punktā, 27. panta 1. un 4. punktā, 37. panta 6. punktā un 38. panta 1. un 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr.    228

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 23. punkts

Direktīva 2008/98/EK

38.a pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

Pamatojums

Saskaņošana ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu.

Grozījums Nr.    229

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 23. punkts

Direktīva 2008/98/EK

38.a pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 5. panta 2. punktu, 6. panta 2. punktu, 7. panta 1. punktu, 11.a panta 2. un 6. punktu, 26. pantu, 27. panta 1. un 4. punktu, 38. panta 1., 2. un 3. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojuši Komisijai, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

5.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 5. panta 2. punktu, 6. panta 2. un 4. punktu, 7. panta 1. punktu, 8. panta 5. punktu, 9. panta 2.a, 3. un 3.a punktu, 11.a panta 2. un 6. punktu, 12. panta 1.b punktu, 27. panta 1. un 4. punktu, 37. panta 6. punktu un 38. panta 1. un 2. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir paziņojuši Komisijai, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr.    230

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 24.a punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

II pielikums – R13 a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(24.a)  direktīvas II pielikumā iekļauj šādu punktu:

 

“R13 a: sagatavošana atkārtotai izmantošanai.”;

Pamatojums

Specifiska reģenerācijas darbība būtu jāiekļauj II pielikumā, lai panāktu lielāku saskaņotību ar jēdziena “sagatavošana atkārtotai izmantošanai” definīciju 3. pantā.

Grozījums Nr.    231

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 24.b punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

IV a pielikums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(24.b)  saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu iekļauj VIa pielikumu.

Grozījums Nr.    232

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 25. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu pievieno VI pielikumu.

svītrots

Pamatojums

Produktus un komponentus, kas nav kļuvuši par atkritumiem, nedrīkst ņemt vērā, aprēķinot, vai ir sasniegti mērķrādītāji, kuri noteikti attiecībā uz sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un uz pārstrādi, jo attiecīgās darbības ir atkritumu reģenerācijas darbības. Produktu un komponentu atkārtotu izmantošanu uzskata par pārstrādi, kas novērš atkritumu rašanos, tāpēc saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju to vajadzētu uzskatīt par novēršanas pasākumu. Direktīvas 11.a panta 1. punktā jau ir noteikta metode, kā aprēķināt sagatavošanās atkārtotai izmantošanai un pārstrādei rādītāju.

Grozījums Nr.    233

Direktīvas priekšlikums

I pielikums

Direktīva 2008/98/EK

VI pielikums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkārtotai izmantošanai sagatavotu produktu un komponentu aprēķināšanas metode 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkta un 11. panta 3. punkta vajadzībām

svītrots

Lai aprēķinātu pārstrādes un sagatavošanas atkārtotai izmantošanai koriģēto rādītāju saskaņā ar 11. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu un 11. panta 3. punktu, dalībvalstis izmanto šādu formulu:

 

 

 

 

E: koriģētais pārstrādes un atkārtotas izmantošanas rādītājs konkrētajā gadā;

 

A: pārstrādāto vai atkārtotai izmantošanai sagatavoto sadzīves atkritumu masa konkrētajā gadā;

 

R: atkārtotai izmantošanai sagatavoto produktu un komponentu masa konkrētajā gadā;

 

P: radušos sadzīves atkritumu masa konkrētajā gadā.

 

Pamatojums

Produktus un komponentus, kas nav kļuvuši par atkritumiem, nedrīkst ņemt vērā, aprēķinot, vai ir sasniegti mērķrādītāji, kuri noteikti attiecībā uz sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un uz pārstrādi, jo attiecīgās darbības ir atkritumu reģenerācijas darbības. Produktu un komponentu atkārtotu izmantošanu uzskata par pārstrādi, kas novērš atkritumu rašanos, tāpēc saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju to vajadzētu uzskatīt par novēršanas pasākumu. Direktīvas 11.a panta 1. punktā jau ir noteikta metode, kā aprēķināt sagatavošanās atkārtotai izmantošanai un pārstrādei rādītāju.

Grozījums Nr.    234

Direktīvas priekšlikums

-I pielikums (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

IV a pielikums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-I pielikums

 

Iekļauj šādu IVa pielikumu:

 

“IVa pielikums

 

Indikatīvs saraksts ar instrumentiem, kuri veicina pāreju uz aprites ekonomiku

 

1.   Ekonomikas instrumenti:

 

1.1.   pakāpeniska atkritumu poligona nodokļu un/vai maksu palielināšana par visu kategoriju atkritumiem (sadzīves, inertie, citi);

 

1.2.   atkritumu sadedzināšanas nodokļu un/vai maksu ieviešana vai paaugstināšana;

 

1.3.   “maksā, kad izmet” sistēmu ieviešana;

 

1.4.   pasākumi, kurus veic, lai panāktu, ka gan izveidotās, gan topošās ražotāja atbildības shēmas kļūst izmaksu ziņā lietderīgākas;

 

1.5.   finansiālas un/vai operacionālas ražotāja atbildības jomas paplašināšana, iekļaujot jaunas atkritumu plūsmas;

 

1.6.   ekonomiski stimuli vietējām pašvaldībām veicināt atkritumu rašanās novēršanu un izstrādāt un izvērst dalītas savākšanas shēmas;

 

1.7.   pasākumi atkārtotas izmantošanas nozares attīstības atbalstam;

 

1.8.   pasākumi, ar ko ierobežo subsīdijas, kuras neatbilst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai;

 

2.   citi pasākumi:

 

2.1.   ilgtspējīgs publiskais iepirkums, ar ko veicina ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu;

 

2.2.   tehniskie un fiskālie pasākumi, ar ko atbalsta atkārtoti izmantotu produktu un pārstrādātu (tostarp kompostētu) materiālu tirgu attīstību, kā arī uzlabo pārstrādātu materiālu kvalitāti;

 

2.3.   labāko pieejamo metožu ieviešana atkritumu apstrādē ar mērķi tehniski un ekonomiski pamatotos gadījumos atdalīt vielas, kas rada ļoti lielas bažas;

 

2.4.   pasākumi, ar ko palielina sabiedrības informētību par to, kā pareizi apsaimniekot atkritumus un mazāk piedrazot vidi, tostarp ad hoc kampaņas nolūkā panākt atkritumu samazināšanos to rašanās vietā un plašu līdzdalību dalītas savākšanas shēmās;

 

2.5.   pasākumi, ar ko nodrošina pienācīgu koordināciju, tostarp ar digitāliem līdzekļiem, starp visām kompetentajām publiskā sektora iestādēm, kuras iesaistītas atkritumu apsaimniekošanā, un ar ko nodrošina citu galveno ieinteresēto personu līdzdalību;

 

2.6.   Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošana attiecīgo mērķu sasniegšanai vajadzīgās atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstības finansēšanai.”.

(1)

OV C 264, 20.7.2016., 98. lpp.

(2)

OV C 17, 18.1.2017., 46. lpp.


PASKAIDROJUMS

Pašreizējais lineārās attīstības modelis, ko var raksturot kā „ņem, ražo, patērē un izmet” sāk izsmelt savas iespējas. Mūsu planēta sasilst, un izmantojamie resursi, no kuriem mēs esam atkarīgi, aizvien samazinās. Ja vien netiks veikti strukturāli pasākumi, pieprasījums pēc izejvielām pasaules ekonomikā turpmākajos 15 gados varētu palielināties vēl par 50 %. Lai šo tendenci mainītu, mums ir jāpieņem aprites attīstības modelis, kas nodrošina materiālu un to vērtības apriti ekonomikas sistēmā iespējami ilgi, optimizējot integrēto atkritumu aprites ciklu, lai panāktu resursu efektīvu izmantošanu. Atkārtota izmantošana, pārstrāde un reģenerācija kļūst par pamatjēdzieniem, uz kuru pamata ir jāizveido jauna sistēma, ar ko sekmē ilgtspējību, inovāciju un konkurētspēju, lai atkritumi vairs nebūtu problēma, bet kļūtu par resursu.

Tādēļ attiecīgo likumdošanas priekšlikumu kopumu vajadzētu aplūkot daudz plašākā kontekstā nekā tikai ar atkritumiem saistīto tiesību aktu pārskatīšana. Referentes mērķis ir atbalstīt Komisijas centienus saglabāt vidi, uzlabojot Eiropas ekonomikas konkurētspēju un veicinot ilgtspējīgu reindustrializāciju. Resursu vērtības palielināšana nozīmē iesaisti visos ražojuma aprites cikla posmos — no izejvielu ieguves līdz ražojuma izstrādei un no izplatīšanas un patēriņa līdz nolietotiem ražojumiem.

Skaidrs un stabils tiesiskais regulējums ir pirmais solis pārejas veicināšanā.

Šādu sistēmisku izmaiņu veikšanai ir vajadzīga vērienīga politika, ko papildina tiesību akti, ar kuriem nodrošina pareizo signālu nodošanu investoriem. Ja Eiropas tiesību aktos nav skaidru definīciju un saistošu mērķu, tā var kavēt virzību uz aprites ekonomiku.

Ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, referente ir centusies grozīt Komisijas priekšlikumu, jo īpaši attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu un atkritumu novirzīšanu atpakaļ uz ražošanas procesu. Lai samazinātu atkritumu daudzumu, ir jāuzsāk inovācija to ražošanas procesu un uzņēmējdarbības modeļu sākumposmā, uz kuriem ir jābalsta aprites ekonomika.

Savienības pārveide par zaļu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kas efektīvi izmanto resursus, patlaban jau ir viens no galvenajiem mērķiem Eiropas Septītajā vides rīcības programmā, un ir vērts atgādināt, ka Eiropa ir apņēmusies sasniegt ANO noteiktos ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Referente uzskata — lai sasniegtu izvirzītos mērķus, grozījumi Atkritumu pamatdirektīvā būtu jākoncentrē uz šādiem diviem galvenajiem mērķiem:

1) pastiprināt atkritumu rašanās novēršanas pasākumus;

2) veicināt efektīva otrreizējo izejvielu tirgus izveidi.

Referente arī uzskata, ka pareizas īstenošanas nolūkā ir jāprecizē dažas pašreizējā direktīvā paredzētās definīcijas un jāiekļauj dažas trūkstošās definīcijas.

NOVĒRŠANA

Svarīgs novēršanas pasākums ir ražošanas atlikumu kā blakusproduktu izmantošana ar mērķi ieviest ražošanas ciklā īstus resursus (kas nav atkritumi). Lai to veicinātu un atbalstītu minētās rūpnieciskās simbiozes prakses izplatīšanu, ES līmenī ir jāievieš skaidrs tiesiskais regulējums.

Ņemot to vērā, referente ir pārskatījusi pašreizējo 5. panta 1. punkta formulējumu.

Komisija joprojām varēs noteikt kritērijus blakusproduktu statusa piemērošanai, taču tādā veidā, lai prioritāti piešķirtu pierādāmām un atkārtojamām rūpnieciskās simbiozes prakses metodēm. Mērķis ir līdzsvarot nepieciešamību saskaņot tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka standartizētu noteikumu ieviešana visiem blakusproduktu veidiem neierobežo tā procesa inovācijas, kas raksturo attiecīgo praksi.

Spēkā esošo tiesību aktu par atkritumu stadijas beigām piemērošana dažādās dalībvalstīs ir radījusi sarežģījumus un pretrunas. Lai nodrošinātu netraucētu iekšējā tirgus darbību un cilvēka veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību, referente atbalsta principu, ka Komisijai būtu jānosaka saskaņoti noteikumi attiecībā uz kritērijiem stadijai, kad atkritumi vairs nav atkritumi. Tā kā šis nosacījums nav pilnībā ievērots, referente piekrīt, ka dalībvalstīm būtu jāspēj izveidot valstu līmeņa kritērijus, pamatojoties uz 6. panta 1. punktā izklāstītajiem īpašajiem nosacījumiem.

Referente piekrīt Komisijas priekšlikumam ieviest obligātus kritērijus attiecībā uz ražotāja paplašinātas atbildības shēmām. Iespēju samazināt produktu kalpošanas laika beigu cikla izmaksas var izmantot, lai veicinātu tādu produktu izstrādi, kurus var izmantot atkārtoti vai pārstrādāt. Ražotāja paplašinātas atbildības shēmu ieviešana valstu līmenī attiecībā uz dažādiem produktiem ir izrādījies efektīvs instruments atkritumu apsaimniekošanas izmaksu optimizēšanai. Tādēļ referente uzskata, ka tādu ražotāja paplašinātas atbildības shēmu ieviešana, kuru pamatā ir saskaņoti noteikumi, būtu jāpadara par obligātu ES līmenī.

Novēršanas pasākumu īstenošana dalībvalstīs visā produkta lietderīgās aprites ciklā ir visefektīvākais veids, kā panākt resursu efektīvāku izmantošanu un samazināt atkritumu ietekmi uz vidi, ar atbilstīgu ekonomisko instrumentu palīdzību veicinot ilgizturīgu, pārstrādājamu un atkārtoti izmantojamu materiālu izmantošanu. Tādēļ referente arī norāda uz nepieciešamību samazināt bīstamo vielu izmantošanu materiālos.

Direktīvā būtu arī skaidrāk jādefinē atkārtotas izmantošanas jēdziens. Atkārtota izmantošana atšķirībā no sagatavošanas atkārtotai izmantošanai ir process, kas ietver produktu apstrādi, lai novērstu atkritumu rašanos; tādēļ tā būtu jāuzskata par specifisku atkritumu rašanās novēršanas pasākumu un kā tāda jāstimulē dalībvalstīs.

Instruments, ko izmanto šo darbību koordinēšanai, ir valstu līmeņa atkritumu rašanās novēršanas plāni. Lai sekmētu minēto plānu efektivitāti, ES līmenī ir jānosaka dalībvalstīm piemērojami saskaņoti obligātie mērķi un darbības novērtējuma rādītāji.

Referente uzskata, ka ir sevišķi svarīgi, lai dalībvalstis attiecībā uz galvenajiem vides un ētikas jautājumiem veiktu pasākumus saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, nolūkā līdz 2025. gadam par 30 % un līdz 2030. gadam par 50 % samazināt pārtikas atkritumus un jūras piedrazojumu. Dalībvalstis tiek aicinātas to atkritumu rašanās novēršanas plānos izvirzīt mērķi, kas ir vismaz līdzvērtīgs šim mērķim.

EFEKTĪVA OTRREIZĒJO IZEJVIELU TIRGUS ATTĪSTĪBA

Vērienīgu mērķu izvirzīšana attiecībā uz sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi var palīdzēt nodrošināt, ka atkritumus ar augstu ekonomisko vērtību reģenerē un pārstrādā par kvalitatīvu otrreizējo izejvielu. Atbalstot šo mērķi, referente papildus mērķim pakāpeniski pārtraukt atkritumu apglabāšanu poligonos ir izvirzījusi dalībvalstīm sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādes mērķrādītājus —60 % līdz 2025. gadam un 70 % līdz 2030. gadam — saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūciju „Resursu lietderīga izmantošana — ceļā uz aprites ekonomiku” un Komisijas 2014. gada 2. jūlija ietekmes uz vidi novērtējuma secinājumiem (SWD(2014)0207 final).

Lai panāktu, ka dalībvalstis sniedz ticamus un salīdzināmus datus, referente ierosina jēdziena „sadzīves atkritumi” definīciju saskaņot ar to, kuru statistikas vajadzībām izmanto Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) un EDSO. Šī definīcija ir jāapvieno ar saskaņotu un vienotu aprēķināšanas metodi visām dalībvalstīm, kuras pamatā ir ielaide galīgās pārstrādes procesā un stingra ziņošanas sistēma, kas nepieļauj, ka nepārstrādātos atkritumus (apglabātos vai sadedzinātos atkritumus) uzskaita un paziņo kā pārstrādātos atkritumus.

Referente arī uzskata, ka dalītas atkritumu savākšanas sistēmas dažādiem atkritumu veidiem ir priekšnoteikums kvalitatīva pārstrādes tirgus izveidei un izvirzīto mērķu sasniegšanai. Pašreizējie noteikumi par atbrīvojumiem tehnisku, vides un ekonomisku apsvērumu dēļ praksē ir noveduši pie tā, ka minēto prasību pilnībā nepiemēro.

Dalībvalstīm būtu jāizmanto ekonomiskie un regulatīvie instrumenti, lai nodrošinātu godīgu konkurenci starp jauniegūtām izejvielām un otrreizējām izejvielām.

Referents apzinās, ka dalībvalstīs pastāv būtiskas atšķirības pārstrādāto vai apglabāto atkritumu apmēra ziņā. Tādēļ, lai nodrošinātu direktīvas pareizu un vienādu īstenošanu, pēc referentes domām, būtu lietderīgi piešķirt atbrīvojumu tām dalībvalstīm, kas saskaņā ar Eurostat datiem par 2013. gadu ir pārstrādājušas mazāk nekā 20 % sadzīves atkritumu, pieprasot Komisijai atvēlēt vēl piecus gadus to mērķu sasniegšanai, kas izvirzīti 2025. un 2030. gadam. Tomēr referente uzskata — lai saņemtu šos atbrīvojumus, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāiesniedz īstenošanas plāns, kas Komisijai jānovērtē, pamatojoties uz īpašiem kritērijiem, un tam ir jāatbilst starpposma mērķiem attiecībā uz atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi.

Referente ir uzsvērusi vajadzību pēc īpašiem pasākumiem organisko atkritumu pārstrādei, kuriem patlaban vēl nepiemēro attiecīgos noteikumus. Bioatkritumu atsevišķa savākšana būtu jānosaka par obligātu un jāveicina ar piemērotiem ekonomiskiem instrumentiem. Bioatkritumiem būtu jāveic organiska pārstrāde, kuras rezultātiem būtu jāatbilst augstiem kvalitātes kritērijiem.

Visbeidzot, ir iekļauts jauns pants par aprites ekonomikas satvaru, kas paredz pasākumus, ar kuriem Komisija iepazīstināja savā „Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku” un kuru mērķis ir paātrināt minēto pāreju, nosakot šādus elementus: Eiropas resursefektivitātes rādītājs, normatīvie akti, ar ko veicina ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu, un resursefektivitātes kritēriji, kuri jānorāda ar energopatēriņu nesaistītu produktu marķējumā.


MAZĀKUMA VIEDOKLIS

saskaņā ar Reglamenta 56. panta 3. punktu

Jean-François Jalkh

Attiecībā uz priekšlikumu grozīt Direktīvu 2008/98/EK uzskata:

- tas nav likumīgs, jo ir uzskatāms par iejaukšanos dalībvalstu kompetences jomās, sevišķi tādēļ, ka ir ierosināts piemērot nodokļu atvieglojumus un stingri uzraudzīt pašas dalībvalstis;

- tas nav īstenojams, jo nav ņemta vērā faktiskā situācija dalībvalstīs, kas ir krasi atšķirīga un nav reducējama uz vienu un to pašu politiku, turklāt ir ierosinātas neizmantojamas definīcijas, proti, nošķirti sadzīves atkritumi un komerciālie atkritumi, organiski atkritumi un pārtikas atkritumi;

- tas ir ekonomiski depresīvs, jo uzliks uzņēmumiem par pienākumu uzņemties tā dēvēto ražotāja paplašināto atbildību un tāpēc produkts zaudēs pievienoto vērtību;

- tam pilnīgi noteikti būs tikai šādas sekas: ievērojami palielināsies publiskā sektora izdevumi un no ciešākas iekšējā tirgus integrācijas labumu gūs vien daži starptautiski uzņēmumi.

Raizējoties par to, cik atkritumu apsaimniekošana ir problemātiska no ekonomikas un no vides viedokļa, ENF grupa norobežojas no ENVI komitejas veikuma un aicina atkritumu apsaimniekošanas politikas kontekstā ievērot subsidiaritāti un pienācīgāk ņemt vērā priekšrocības, ko nodrošina iespējas risināt jautājumus vietējā līmenī.


Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (27.10.2016)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem

(COM(2015)0595 – C8-0382/2015 – 2015/0275(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Miroslav Poche

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Atkritumu apsaimniekošana Savienībā būtu jāuzlabo ar mērķi aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēka veselību, nodrošināt dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu un veicināt uz pilnīgāku aprites ekonomiku.

(1)  Atkritumu apsaimniekošana, pārveidošana un izmantošana Savienībā būtu jāuzlabo ar mērķi aizsargāt, saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēka veselību, nodrošināt dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu un veicināt patiesu aprites ekonomiku, kas ierobežotu negatīvo ietekmi uz vidi un saglabātu dabas resursus, kā arī nodrošinātu izejvielu labāku pārvaldību, vienlaikus padarot ekonomiku mazāk atkarīgu no importa, uzlabojot energoefektivitāti, samazinot Savienības enerģētisko atkarību, nodrošinot jaunas ekonomiskās iespējas un jaunus tirgus un veicinot kvalitatīvu darbvietu veidošanu. Lai panāktu patiesu aprites ekonomiku, būtu jāveic papildu pasākumi, pievēršoties pilnam produktu aprites ciklam, cita starpā arī ilgtspējīgu materiālu ieguvei, produktu ekodizainam, ekoloģiski efektīvai ražošanai un ilgtspējīgam patēriņam tā, lai saglabātu resursus un noslēgtu aprites ciklu. Resursu efektīvāka izmantošana nodrošinātu arī būtiskus neto ieguvumus Savienības uzņēmumiem, publiskā sektora iestādēm un patērētājiem un vienlaikus samazinātu kopējo gada siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK14 nospraustie atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķi būtu jāgroza, lai tie labāk atspoguļotu Savienības ieceri pāriet uz aprites ekonomiku.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK14 noteiktie atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķi būtu jāgroza, lai tie labāk atspoguļotu Savienības ieceri pāriet uz efektīvu aprites ekonomiku, veicot nepieciešamos pasākumus, kas nodrošina, ka šajā pārejā atkritumus var uzskatīt par noderīgiem resursiem.

__________________

__________________

14 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

14 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a)  Eiropas Parlaments 2015. gada 9. jūlijā pieņēma rezolūciju par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku1a, kurā tas īpaši uzsvēra vajadzību noteikt saistošus atkritumu samazināšanas mērķus, izstrādāt pasākumus, ar ko novērš atkritumu rašanos, un pieņemt skaidras un nepārprotamas definīcijas.

 

_______________

 

1a Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0266.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Daudzas dalībvalstis vēl nav izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Tāpēc ir ļoti svarīgi nospraust ilgtermiņa politikas mērķus, pēc kuriem vadīties, lemjot par pasākumiem un investīcijām, jo īpaši lai nepieļautu, ka rodas atkritumu atliku apstrādes jaudu strukturāls pārpalikums un ka pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajā līmenī.

(3)  Daudzas dalībvalstis vēl nav izveidojušas nepieciešamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Tāpēc ir ļoti svarīgi noteikt ilgtermiņa politikas mērķus, kā arī finansiālu, fiskālu un politisku atbalstu, pēc vadīties, lemjot par pasākumiem un investīcijām, jo īpaši lai nepieļautu, ka rodas atkritumu atlikuma apstrādei, piemēram, apglabāšanai poligonos vai sadedzināšanai, paredzēto jaudu strukturāls pārpalikums un ka pārstrādājamas izejvielas neizmantotas paliek atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas zemākajā līmenī. Ņemot to vērā, attiecīgo mērķu sasniegšanai ir būtiski izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai finansētu atkritumu rašanās novēršanai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei vajadzīgās atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstību. Tāpat dalībvalstīm ir būtiski saskaņā ar šo direktīvu grozīt savas spēkā esošās atkritumu rašanās novēršanas programmas un atbilstoši pielāgot savas investīcijas.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Direktīvā 2008/98/EK ir jāiekļauj sadzīves atkritumu, būvgružu un ēku nojaušanas atkritumu, galīgā pārstrādes procesa un aizbēršanas definīcijas, lai būtu skaidrs, kas šajos jēdzienos ietilpst.

(5)  Direktīvā 2008/98/EK ir jāiekļauj sadzīves atkritumu, būvgružu un ēku nojaušanas atkritumu, komerciālo un rūpniecisko atkritumu, galīgās pārstrādes procesa, piedrazošanas, jūras piedrazošanas jēdzienu, kā arī aizbēršanas jēdziena definīcijas, lai būtu skaidrs, kas šajos jēdzienos ietilpst.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Ir jānodrošina Direktīvas 2008/98/EK saskaņotība ar saistītiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK1a un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/20061b , jo īpaši saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem nodrošinot saskaņotu tādu jēdzienu interpretāciju un piemērošanu kā “atkritumi”, “atkritumu apsaimniekošanas hierarhija” un “blakusprodukti”.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

 

1b Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Lai nodrošinātu, ka pārstrādes mērķrādītāju pamatā ir ticami un salīdzināmi dati, un lai būtu iespējams efektīvi sekot līdzi šo mērķrādītāju sasniegšanas sekmēm, sadzīves atkritumu definīcijai Direktīvā 2008/98/EK vajadzētu būt saskanīgai ar to, kuru statistikas vajadzībām izmanto Eiropas Savienības Statistikas birojs un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un kuru dalībvalstis jau vairākus gadus izmantojušas par pamatu datu paziņošanai. Sadzīves atkritumu definīcija šajā direktīvā ir neitrāla attiecībā uz atkritumu apsaimniekotāja piederību pie publiskā vai privātā sektora.

(6)  Lai nodrošinātu, ka pārstrādes mērķrādītāju pamatā ir ticami un salīdzināmi dati, un lai būtu iespējams efektīvi sekot līdzi šo mērķrādītāju sasniegšanas sekmēm, sadzīves atkritumu definīcijai Direktīvā 2008/98/EK vajadzētu būt saskaņotai ar to, kuru statistikas vajadzībām izmanto Eiropas Savienības Statistikas birojs un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un kuru dalībvalstis jau vairākus gadus izmantojušas par pamatu datu paziņošanai. Sadzīves atkritumu definīcija šajā direktīvā ir neitrāla attiecībā uz atkritumu apsaimniekotāja piederību pie publiskā vai privātā sektora.

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Dalībvalstīm vajadzētu ieviest piemērotus pasākumus, lai stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, jo īpaši finansiālus stimulus, kuru mērķis ir panākt šajā direktīvā nosprausto atkritumu rašanās novēršanas un pārstrādes mērķu sasniegšanu, piemēram, maksu par atkritumu poligonu izmantošanu un atkritumu sadedzināšanu, "maksā, kad izmet" shēmas, ražotāja paplašinātas atbildības shēmas un stimulus pašvaldībām.

(7)  Dalībvalstīm vajadzētu ieviest piemērotus pasākumus, lai stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu, jo īpaši finansiālus, fiskālus un regulatīvus stimulus, kuru mērķis ir panākt šajā direktīvā noteikto atkritumu rašanās novēršanas un pārstrādes mērķu sasniegšanu, piemēram, maksu par atkritumu poligonu izmantošanu un atkritumu sadedzināšanu, „maksā, kad izmet” shēmas, ražotāja paplašinātas atbildības shēmas un stimulus pašvaldībām. Lai veiksmīgāk sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus, būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot šīs direktīvas VIa pielikumā norādītos ekonomiskos instrumentus vai citus tajā noteiktos pasākumus. Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas palīdzētu nodrošināt ļoti kvalitatīvu šķiroto materiālu.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a)  Pārejā uz aprites ekonomiku būtu pilnībā jāizmanto digitālās inovācijas piedāvātās priekšrocības. Tāpēc ir jāizstrādā tādi elektroniski instrumenti kā tiešsaistes platforma, kurā atkritumi tiek tirgoti kā jauni resursi, lai atvieglotu tirdzniecības operācijas un samazinātu administratīvo slogu operatoriem, tādējādi veicinot rūpniecisko simbiozi.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Ražotāja paplašinātas atbildības shēmas ir būtiska efektīvas atkritumu apsaimniekošanas daļa, bet to efektivitāte un sekmes dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Tāpēc attiecībā uz ražotāja paplašināto atbildību ir jānosaka darbības prasību minimums. Šādām prasībām vajadzētu samazināt izmaksas un uzlabot veikumu, kā arī nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un novērst šķēršļus iekšējā tirgus netraucētai darbībai. Tām arīdzan vajadzētu sekmēt kalpošanas laika beigu izmaksu iekļaušanu produkta cenā un rosināt ražotājus produktu izstrādes laikā lielāku uzmanību pievērst pārstrādājamībai un atkārtotai izmantojamībai. Prasības vajadzētu attiecināt gan uz jaunām, gan jau esošām ražotāja paplašinātas atbildības shēmām. Tomēr ir nepieciešams pārejas periods, lai esošo ražotāja paplašinātas atbildības shēmu struktūru un procedūru varētu pielāgot jaunajām prasībām.

(9)  Ražotāja paplašinātas atbildības shēmas ir būtiska efektīvas atkritumu apsaimniekošanas daļa, bet to efektivitāte un sekmes dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Tāpēc attiecībā uz ražotāja paplašinātas atbildības shēmām ir jānosaka darbības prasību minimums. Šādām prasībām vajadzētu samazināt izmaksas un uzlabot veikumu, sekmēt remontējamību, dalītas savākšanas un šķirošanas labāku ieviešanu un izpildi, nodrošināt kvalitatīvāku pārstrādi, palīdzēt nodrošināt izmaksu ziņā efektīvi pieejamas otrreizējās izejvielas, kā arī nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un novērst šķēršļus iekšējā tirgus netraucētai darbībai. Tām arīdzan vajadzētu sekmēt aprites cikla beigu izmaksu iekļaušanu produkta cenā un rosināt ražotājus produktu izstrādes laikā lielāku uzmanību pievērst remontēšanas, pārstrādāšanas un atkārtotas izmantošanas iespējām, kā arī rosināt ražotājus pakāpeniski atteikties no bīstamu vielu izmantošanas. Prasības vajadzētu attiecināt gan uz jaunām, gan jau esošām ražotāja paplašinātas atbildības shēmām. Tomēr ir nepieciešams pārejas periods, lai jaunajām prasībām varētu pielāgot esošo ražotāja paplašinātas atbildības shēmu struktūru un procedūru un lai tām varētu pielāgoties dalībvalstis, kurās nav ražotāja paplašinātas atbildības shēmu. Pārejas periodā dalībvalstīm, kurās nav ražotāja paplašinātas atbildības shēmu, būtu jānodrošina, ka to atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sniedz rezultātus izpildāmā, pārredzamā un atbildīgā veidā, kas pilnībā atbilst ražotāja paplašinātas atbildības shēmu prasību minimumam.

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Atkritumu rašanās novēršana ir pats iedarbīgākais paņēmiens, kā uzlabot resursefektivitāti un samazināt atkritumu ietekmi uz vidi. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis veiktu pienācīgus atkritumu rašanās novēršanas pasākumus un sekotu līdzi un novērtētu, cik sekmīgi šādi pasākumi tiek īstenoti. Lai nodrošinātu, ka atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanas sekmes mēra vienveidīgi, vajadzētu ieviest kopīgus rādītājus.

(10)  Atkritumu rašanās novēršana ir pats iedarbīgākais paņēmiens, kā uzlabot resursefektivitāti, samazināt atkritumu ietekmi uz vidi un veicināt ilgizturīgu, pārstrādājamu un atkārtoti izmantojamu kvalitatīvu materiālu izmantošanu, kā arī samazināt atkarību no arvien retāk sastopamo izejvielu importa. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis veiktu pienācīgus atkritumu rašanās novēršanas pasākumus, tostarp pasākumus, ar kuriem samazina bīstamu vielu klātbūtni, veicina augstas kvalitātes materiālu pārstrādi, nepieļauj plānotu nolietojumu, palielina patērētāju iespējas, uzlabojot informāciju par produktu, veicina pastāvīgu komunikāciju un regulāras izglītošanas kampaņas par atkritumu rašanās novēršanu, un sekotu līdzi un novērtētu, cik sekmīgi šādi pasākumi tiek īstenoti un kā tiek pildīti atkritumu radīšanas samazināšanas mērķi, lai tos nošķrtu no ekonomikas izaugsmes. Lai nodrošinātu, ka atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanas sekmes mēra vienveidīgi, vajadzētu ieviest kopīgus rādītājus un aprēķina metodes.

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Dalībvalstīm vajadzētu veikt pasākumus, lai veicinātu pārtikas atkritumu novēršanu atbilstīgi Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī, un tuvinātos tajā izvirzītajam mērķrādītājam: līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pārtikas atkritumu apjomus. Šiem pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz pārtikas atkritumu rašanās novēršanu primārajā ražošanā, pārstrādē un izgatavošanā, mazumtirdzniecībā un citos pārtikas sadales kanālos, restorānos un sabiedriskajā ēdināšanā, kā arī mājsaimniecībās. Ņemot vērā vidiskos un ekonomiskos ieguvumus no pārtikas atkritumu rašanās novēršanas, dalībvalstīm vajadzētu iedibināt specifiskus pārtikas atkritumu rašanās novēršanas pasākumus, un vajadzētu mērīt, kā sokas ar pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu. Lai sekmētu paraugprakses apmaiņu visā ES gan starp dalībvalstīm, gan starp pārtikas sektora uzņēmumiem, vajadzētu noteikt vienveidīgas šādu mērījumu metodikas. Reizi divos gados vajadzētu ziņot par pārtikas atkritumu apjomiem.

(12)  Dalībvalstīm vajadzētu veikt pasākumus, lai veicinātu pārtikas atkritumu novēršanu atbilstīgi Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī, un tuvinātos tajā izvirzītajam mērķrādītājam: līdz 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumu apjomu par vismaz 50 %. Šiem pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz pārtikas atkritumu rašanās novēršanu mazumtirdzniecības un patērētāju līmeņos un samazināt pārtikas zudumu ražošanas un piegādes ķēdēs, tostarp tīši nenovāktu lauksaimniecības produktu apjomu un zudumus pēc ražas novākšanas, un citos pārtikas sadales kanālos, publiskās un privātās organizācijās, kas pārdod vai piedāvā ēdienu, restorānos un sabiedriskajā ēdināšanā, kā arī mājsaimniecībās. Ņemot vērā ieguvumus, ko videi un ekonomikai var nodrošināt, novēršot pārtikas atkritumu rašanos, dalībvalstīm savās atkritumu rašanās programmās vajadzētu iedibināt specifiskus pārtikas atkritumu rašanās novēršanas pasākumus, lai sasniegtu noteikto mērķi — līdz 2025. gadam samazināt pārtikas atkritumu apjomu par vismaz 30 % un līdz 2030. gadam to samazināt par 50 %, un dalībvalstīm vajadzētu mērīt, kā sokas ar pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu. Lai sekmētu paraugprakses apmaiņu visā Savienībā gan starp dalībvalstīm, gan starp pārtikas sektora uzņēmumiem, vajadzētu noteikt vienveidīgas šādu mērījumu metodikas. Reizi divos gados vajadzētu ziņot par pārtikas atkritumu apjomiem. Lai novērstu pārtikas atkritumu rašanos, dalībvalstīm būtu jāizveido sistēma, kas ļautu pārtikas nozarei turpmāk izplatīt un ziedot nepārdotos produktus, vienlaikus nodrošinot, ka šādai izplatīšanai nav negatīvas ietekmes nedz uz cilvēka veselību, nedz uz pārtikas nekaitīgumu.

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Komisijai būtu jāizskata iespēja noteikt pārstrādes mērķus nebīstamiem komerciālajiem un rūpnieciskajiem atkritumiem, attiecībā uz tiem nosakot sadzīves atkritumiem līdzvērtīgus pārstrādes pienākumus. Lai veidotu precīzu bāzi šo mērķu noteikšanai, Komisijai vajadzētu apkopot datus par šādiem atkritumiem, pamatojoties uz vienotiem dalībvalstu ziņojumiem. Divu gadu laikā pēc šādu datu savākšanas un pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, Komisijai vajadzētu apsvērt iespēju atsevišķus pārstrādes mērķus līdz 2025. gadam noteikt nebīstamiem komerciālajiem un rūpnieciskajiem atkritumiem, vismaz papīram, stiklam, metālam, plastmasai un bioloģiskajiem atkritumiem.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13b)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK1a ir saistošs tiesību akts, ar ko Savienības līmenī noteikts, kā īstenojama vērtēšana un monitorings un kā nosakāmi mērķi vides jomā, lai panāktu labu vides stāvokli attiecībā uz jūras piedrazošanu. Taču atkritumi jūrā lielākoties nonāk no piesārņojošām darbībām, kas tiek veiktas uz sauszemes, un tam par iemeslu ir slikta cieto atkritumu apsaimniekošanas prakse, infrastruktūras trūkums un izpratnes trūkums sabiedrībā. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, ar ko samazina piesārņojumu no sauszemes avotiem, kurš varētu nonākt jūras vidē, un dalībvalstīm tas jādara, īstenojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī, un jo īpaši jācenšas sasniegt mērķi līdz 2030. gadam par 50 % samazināt jūras piedrazojumu. Ņemot vērā ieguvumus, ko videi un ekonomikai var nodrošināt, novēršot jūras piedrazošanu, dalībvalstīm savās atkritumu novēršanas programmās vajadzētu iedibināt īpašus pasākumus, ar ko novērš jūras piedrazošanu, lai vismaz sasniegtu mērķi līdz 2030. gadam šo atkritumu apjomu samazināt par 50 %, un dalībvalstīm vajadzētu mērīt, ciktāl tām ir izdevies samazināt jūras piedrazojumu. Lai visā Savienībā sekmētu paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, būtu jāpieņem vienotas šādu mērījumu metodikas. Reizi divos gados vajadzētu ziņot par jūras piedrazojuma līmeni.

 

__________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

13.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13c)  Lai būtu vieglāk sasniegt aprites ekonomikas mērķus, Komisijai būtu aktīvi jāveicina koordinēšana, kā arī informācijas un paraugprakses apmaiņa gan starp dalībvalstīm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, gan starp dažādām ekonomikas nozarēm (tostarp atkritumu apsaimniekošanas nozari) un finanšu sektoru. Koordinēšanu un apmaiņu varētu panākt, izveidojot ar aprites ekonomiku saistītas komunikācijas platformas, kas palielinātu informētību par jauniem rūpnieciskiem risinājumiem un sniegtu pilnīgāku priekšstatu par pieejamām jaudām un kas palīdzētu veidot saikni starp atkritumu apsaimniekošanas nozari un finanšu sektoru, kā arī sekmētu rūpniecisko simbiozi. Komisijai būtu arī aktīvi jāveicina apmaiņas platformas kā aprites ekonomikas darījumdarbības modeli.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a)  Atkritumeļļu atsevišķa savākšana un pārstrāde sniegtu nozīmīgu labumu ekonomikas un vides jomā, nodrošinot izejvielu piegādi, veicinot virzību uz aprites ekonomiku un mazinot atkarību no naftas piegādēm. Dažas dalībvalstis jau savāc un pārstrādā lielu daļu savu atkritumeļļu. Tomēr 2015. gadā tikai aptuveni 13 % no visām bāzes eļļām tika ražotas no atkārtoti rafinētām atkritumeļļām. Tādēļ Komisijai līdz ... [divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] vajadzētu iesniegt ietekmes novērtējumu par to, kā tiek ieviests Savienības mēroga mērķis atkritumeļļu savākšanas un pārstrādes jomā.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

15.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15b)  Dalībvalstīm būtu jāizmanto ikviena izdevība stimulēt arī, piemēram, pastāvīgo materiālu izmantošanu, kas aprites ekonomikai ir augstvērtīgāki, jo tos var klasificēt kā materiālus, kuri pārstrādes procesā spēj nezaudēt savu kvalitāti neatkarīgi no tā, cik bieži attiecīgais materiāls tiek pārstrādāts.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Dalībvalstu sasniegumi atkritumu apsaimniekošanas jomā ir ļoti atšķirīgi, jo īpaši sadzīves atkritumu pārstrādes ziņā. Lai ņemtu vērā šīs atšķirības, tām dalībvalstīm, kas 2013. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārstrādājušas mazāk par 20 % sadzīves atkritumu, vajadzētu dot papildu laiku, lai sasniegtu 2025. un 2030. gadam izvirzītos mērķrādītājus attiecībā uz atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai. Ņemot vērā pēdējos 15 gados dalībvalstīs novēroto ikgadējo dinamiku, lai šīs dalībvalstis mērķrādītājus sasniegtu, tām pārstrādes jaudas būtu jākāpina krietni vairāk par agrākajiem vidējiem rādītājiem. Lai nodrošinātu stabilu virzību uz šo mērķrādītāju sasniegšanu un īstenošanas nepilnību savlaicīgu novēršanu, tām dalībvalstīm, kam ir dots papildu laiks, vajadzētu sasniegt starpposma mērķrādītājus un sagatavot īstenošanas plānu.

(16)  Dalībvalstu sasniegumi atkritumu apsaimniekošanas jomā ir ļoti atšķirīgi, jo īpaši sadzīves atkritumu pārstrādes ziņā. Lai ņemtu vērā šīs atšķirības, tām dalībvalstīm, kas 2013. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārstrādājušas mazāk par 20 % sadzīves atkritumu, vajadzētu dot papildu laiku, lai sasniegtu 2025. un 2030. gadam izvirzītos mērķrādītājus attiecībā uz atkritumu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai. Ņemot vērā pēdējos 15 gados dalībvalstīs novēroto ikgadējo dinamiku, lai šīs dalībvalstis mērķrādītājus sasniegtu, tām pārstrādes jaudas būtu jākāpina krietni vairāk par agrākajiem vidējiem rādītājiem. Lai nodrošinātu stabilu virzību uz šo mērķrādītāju sasniegšanu un īstenošanas nepilnību savlaicīgu novēršanu, tām dalībvalstīm, kam ir dots papildu laiks, vajadzētu ar Komisijas atbalstu sasniegt starpposma mērķrādītājus un sagatavot īstenošanas plānu.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai varētu aprēķināt, vai ir sasniegti pārstrādes un sagatavošanas atkārtotai izmantošanai mērķrādītāji, dalībvalstīm vajadzētu spēt ņemt vērā produktus un komponentus, ko atkārtotai izmantošanai ir sagatavojuši atzīti atkārtotas izmantošanas operatori vai kas nāk no atzītām depozīta sistēmām, un sakarā ar sadedzināšanu pārstrādātos metālus. Lai nodrošinātu šo datu vienveidīgu aprēķināšanu, Komisija pieņems detalizētus noteikumus par atzītiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un depozīta sistēmām, par pārstrādātu metālu kvalitātes kritērijiem un par datu vākšanu, verifikāciju un paziņošanu.

(18)  Lai varētu aprēķināt, vai ir sasniegti pārstrādes un sagatavošanas atkārtotai izmantošanai mērķrādītāji, dalībvalstīm vajadzētu spēt ņemt vērā produktus un komponentus vai attiecīgā gadījumā iepakojumu, ko atkārtotai izmantošanai ir sagatavojuši atzīti atkārtotas izmantošanas operatori vai kas nāk no atzītām depozīta sistēmām, un sakarā ar enerģijas reģenerāciju un sadedzināšanu pārstrādātos metālus. Lai nodrošinātu šo datu vienveidīgu aprēķināšanu, Komisija pieņems detalizētus noteikumus par atzītiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, un depozīta sistēmām, par pārstrādātu metālu kvalitātes kritērijiem un par datu vākšanu, verifikāciju un paziņošanu.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Lai nodrošinātu ar atkritumiem saistīto tiesību aktu labāku, savlaicīgāku un vienveidīgāku īstenošanu un laikus paredzētu iespējamās īstenošanas nepilnības, būtu jāievieš agrīnas brīdināšanas sistēma, lai varētu konstatēt trūkumus un rīkoties, pirms pienācis mērķrādītāju sasniegšanas termiņš.

(19)  Lai nodrošinātu ar atkritumiem saistīto tiesību aktu labāku, savlaicīgāku un vienveidīgāku īstenošanu un laikus paredzētu iespējamās īstenošanas nepilnības, ar Komisijas atbalstu būtu jāievieš agrīnas brīdināšanas sistēma, lai varētu konstatēt trūkumus un rīkoties, pirms pienācis mērķrādītāju sasniegšanas termiņš.

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  Ir svarīgi izpildīt pienākumu izveidot dalītās savākšanas sistēmas papīram, metālam, plastmasai un stiklam, lai dalībvalstīs palielinātu atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjomu. Bez tam atsevišķi vajadzētu vākt arī bioloģiskos atkritumus, jo tas palīdzētu palielināt atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu daudzumu un novērst sauso pārstrādājamo materiālu kontamināciju.

(20)  Ir svarīgi izpildīt pienākumu izveidot dalītās savākšanas sistēmas papīram, metālam, plastmasai, stiklam, koksnei un tekstilmateriāliem, lai dalībvalstīs palielinātu atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjomu. Bez tam atsevišķi vajadzētu vākt arī bioloģiskos atkritumus, jo tas palīdzētu palielināt atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu daudzumu un novērst sauso pārstrādājamo materiālu kontamināciju un nepieļautu to sadedzināšanu un apglabāšanu poligonos. Turklāt efektīvāka atkritumu izmantošana varētu kļūt par nopietnu stimulu, kas veicina bioekonomikas piegādes ķēdes veidošanos. Būtu jānosaka, ka bioloģiskie atkritumi ir obligāti jāvāc atsevišķi no sadzīves un lauksaimniecības atkritumiem. Bioekonomikai ir izšķiroša nozīme, garantējot, ka visā Savienībā ir pieejamas izejvielas. Komisijai būtu jāapsver pārstrādes mērķu noteikšana bioloģiskajiem atkritumiem, lai bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārtu infrastruktūrai piesaistītu investīcijas un veicinātu bioloģisko materiālu kompostēšanu.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Bīstamo atkritumu pareiza apsaimniekošana Savienībā joprojām rada problēmas, un dati par to apstrādi ir nepilnīgi. Tāpēc ir nepieciešams stiprināt uzskaites un izsekojamības mehānismus, dalībvalstīs ieviešot elektroniskus bīstamo atkritumu reģistrus. Vajadzības gadījumā elektroniski būtu jāvāc dati arī par citiem atkritumu veidiem, lai uzņēmumiem un iestādēm atvieglinātu uzskaiti un lai uzlabotu atkritumu plūsmu monitoringu Savienībā.

(21)  Bīstamo atkritumu pareiza apsaimniekošana Savienībā joprojām rada problēmas, un dati par to apstrādi ir nepilnīgi. Tāpēc ir nepieciešams stiprināt uzskaites un izsekojamības mehānismus, dalībvalstīs ieviešot elektroniskus bīstamo atkritumu reģistrus. Elektroniska datu vākšana būtu pēc iespējas plašāk jāizmanto arī citiem atkritumu veidiem, lai vienkāršotu uzskaiti uzņēmumiem un iestādēm un uzlabotu atkritumu plūsmu monitoringu Savienībā. Šie dati būtu jāvāc saskaņā ar standartiem un specifikācijām, kas atbalsta atklāto datu mērķus, un tiem vajadzētu būt pieejamiem atklāto datu formātā.

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a)  Lai nepieļautu, ka sadzīves atkritumos ir bīstamas vielas, kas varētu pazemināt pārstrādes kvalitāti un tādā veidā kavēt otrreizējo izejvielu izmantošanu, dalībvalstīm būtu jāizveido sistēmas bīstamo atkritumu dalītai savākšanai no mājsaimniecībām. Pētniecības programmām bīstamo atkritumu aizstāšanas un apsaimniekošanas jomā varētu izmantot Savienības finansējumu, kas atvēlēts, lai veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku.

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Šajā direktīvā ir izvirzīti ilgtermiņa mērķi atkritumu apsaimniekošanai Savienībā un ekonomikas dalībniekiem un dalībvalstīm ir dots skaidrs signāls par investīcijām, kas nepieciešamas šīs direktīvas mērķu sasniegšanai. Izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas nacionālās stratēģijas un plānojot investīcijas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā, dalībvalstīm būtu saprātīgi jāizmanto Eiropas strukturālie un investīciju fondi, atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai sekmējot atkritumu rašanās novēršanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi.

(22)  Šajā direktīvā ir izvirzīti ilgtermiņa mērķi atkritumu apsaimniekošanai Savienībā un ekonomikas dalībniekiem un dalībvalstīm ir dots skaidrs signāls par investīcijām, kas nepieciešamas šīs direktīvas mērķu sasniegšanai. Izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas nacionālās stratēģijas un plānojot investīcijas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā, dalībvalstīm būtu saprātīgi jāizmanto Eiropas strukturālie un investīciju fondi, atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai vispirms sekmējot atkritumu rašanās novēršanu un atkārtotu izmantošanu un pēc tam pārstrādi, nevis atbalstot atkritumu apglabāšanu poligonos un sadedzināšanu.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Ir tādas izejvielas, kuru nozīme Savienības ekonomikā ir ļoti liela un ar kuru apgādi saistās augsts risks. Lai nodrošinātu šādu izejvielu apgādes drošību un saskaņā ar Izejvielu iniciatīvu un Eiropas Izejvielu inovācijas partnerības mērķiem un mērķrādītājiem, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai panāktu vislabāko iespējamo tādu atkritumu apsaimniekošanu, kas satur ievērojamu daudzumu šādu izejvielu, ņemot vērā ekonomiskās un tehnoloģiskās iespējas un vidiskos ieguvumus. Komisija ir izveidojusi ES kritiski svarīgo izejvielu sarakstu18. Šo sarakstu Komisija regulāri caurskata.

(23)  Ir tādas izejvielas, kuru nozīme Savienības ekonomikā ir ļoti liela un ar kuru apgādi saistās augsts risks. Lai nodrošinātu šādu izejvielu apgādes drošību un saskaņā ar Izejvielu iniciatīvu un Eiropas Izejvielu inovācijas partnerības mērķiem un mērķrādītājiem, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai panāktu vislabāko iespējamo tādu atkritumu apsaimniekošanu, kas satur ievērojamu daudzumu šādu izejvielu, un tādēļ nepieļautu neapstrādātu atkritumu apglabāšanu poligonos un sadedzināšanu, ņemot vērā ekonomiskās un tehnoloģiskās iespējas un ieguvumus videi un veselībai. Komisija ir izveidojusi ES kritiski svarīgo izejvielu sarakstu18. Šo sarakstu Komisija regulāri caurskata.

__________________

__________________

18 COM(2014) 297 galīgā redakcija.

18 COM(2014)0297.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Piedrazošanai ir tieša un negatīva ietekme uz vidi un iedzīvotāju labklājību, un augstās sakopšanas izmaksas ir lieks ekonomiskais slogs sabiedrībai. Īpašu pasākumu iestrādāšana atkritumu apsaimniekošanas plānos un pienācīga izpildes nodrošināšana no kompetento iestāžu puses palīdzētu izskaust šo problēmu.

(25)  Piedrazošanai ir tieša un negatīva ietekme uz vidi un iedzīvotāju labklājību, un augstās sakopšanas izmaksas ir lieks ekonomiskais slogs sabiedrībai. Piedrazošana ir jāuzskata par sabiedrības problēmu, ko izraisa indivīdi, kuri neatbilstīgi vai nelikumīgi rīkojas ar atkritumiem. Īpašu pasākumu iestrādāšana atkritumu apsaimniekošanas plānos un pienācīga izpildes nodrošināšana no kompetento iestāžu puses palīdzētu izskaust šo problēmu.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)  Dalībvalstu paziņotie statistikas dati ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atbilstību tiesību aktiem par atkritumiem visās dalībvalstīs. Būtu jāuzlabo statistikas kvalitāte, ticamība un salīdzināmība, ieviešot vienotu kontaktpunktu visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, svītrojot novecojušās ziņošanas prasības, salīdzinoši novērtējot valstu ziņošanas metodes un ieviešot datu kvalitātes pārbaudes ziņojumu. Tāpēc, sagatavojot ziņojumus par to mērķrādītāju sasniegšanu, kas noteikti atkritumiem veltītajos tiesību aktos, dalībvalstīm būtu jāizmanto jaunākā metodika, ko izstrādājusi Komisija un dalībvalstu statistikas biroji.

(28)  Dalībvalstu paziņotie statistikas dati ir būtiski, lai Komisija varētu novērtēt atbilstību tiesību aktiem par atkritumiem visās dalībvalstīs. Statistikas kvalitāte, uzticamība un salīdzināmība būtu jāuzlabo, izstrādājot saskaņotu metodiku datu vākšanai un apstrādei un ieviešot vienotu kontaktpunktu visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem, un tam vajadzētu būt Eiropas Savienības Statistikas birojam (Eurostat), kā arī svītrojot novecojušās prasības par ziņošanu, salīdzinoši novērtējot valstu izmantoto ziņošanas metodiku un ieviešot datu kvalitātes pārbaudes ziņojumu, kas būtu jāsagatavo pēc saskaņota formāta. Ticami salīdzināmu statistikas datu paziņojumi par atkritumu apsaimniekošanu ir ārkārtīgi svarīgi sekmīgai [tiesību aktu] īstenošanai un iespējai salīdzināt dalībvalstu sniegtos datus. Tāpēc dalībvalstīm, sagatavojot īstenošanas ziņojumus saskaņā ar šo direktīvu, būtu jāizmanto jaunākā metodika, ko izstrādājusi Komisija un dalībvalstu statistikas biroji.

Grozījums Nr.    28

Direktīvas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28a)  Pētniecība un inovācija ir izšķiroši svarīgas, lai Savienībā veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku, kurā atkritumi tiek uzskatīti par resursu. Lai sasniegtu šo mērķi, ir svarīgi saistībā pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” ieguldīt tādos pētniecības un inovācijas projektos, kas var uzskatāmi apliecināt un pārbaudīt aprites ekonomikas ilgtspēju tautsaimniecības un vides kontekstā. Pieņemot sistēmisku pieeju, šie projekti var palīdzēt izstrādāt tiesību aktus, kas gan veicina inovāciju, gan ir viegli īstenojami, galvenokārt tādēļ, ka šajos projektos var konstatēt, kāda ar regulējumu saistīta nenoteiktība un kādi šķēršļi un nepilnības varētu kavēt uz resursefektivitātes pamata veidotu darījumdarbības modeļu attīstību.

Grozījums Nr.    29

Direktīvas priekšlikums

28.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(28b)  Reizi trijos gados Komisijai, ņemot vērā dalībvalstu paziņotos datus un informāciju, būtu jāpublicē ziņojums, lai informētu Parlamentu un Padomi par to, ciktāl ir sasniegti pārstrādei noteiktie mērķrādītāji un ciktāl ir izpildīti jaunie pienākumi, kas noteikti ar šo direktīvu.

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

33.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33a)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina augsta līmeņa darba aizsardzība ražošanas, pārstrādes, remonta, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un atkritumu apsaimniekošanas nozarēs, ņemot vērā īpašos riskus, kam pakļauti darba ņēmēji šajās nozarēs, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šajā jomā spēkā esošie Savienības tiesību akti tiek pareizi īstenoti un piemēroti.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

33.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33b)  Ir būtiski svarīgi panākt, lai tiktu pareizi īstenoti un izpildīti spēkā esošie atkritumu apsaimniekošanas tiesību akti.

Grozījums Nr.    32

Direktīvas priekšlikums

33.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33c)  Šī direktīva ir pieņemta atbilstoši saistībām, kas izklāstītas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, un šo direktīvu vajadzētu īstenot un piemērot, ievērojot minētajā nolīgumā sniegtos norādījumus.

Grozījums Nr.    33

Direktīvas priekšlikums

1. pants – -1. punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-1)  direktīvas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)   dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, tostarp pārstrādāti produkti, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1774/2002, izņemot tos, kas paredzēti sadedzināšanai, apglabāšanai poligonā vai izmantošanai biogāzes vai kompostēšanas iekārtās;

"b)   dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, tostarp pārstrādāti produkti, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1774/2002, izņemot tos, kas paredzēti sadedzināšanai vai apglabāšanai poligonā;”

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 1.a punkts – 2.a apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Saskaņā ar šajā direktīvā noteikto definīciju sadzīves atkritumi ir jāuzskata par neitrālu jēdzienu attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas operatora piederību privātajam vai publiskajam sektoram.

Grozījums Nr.    35

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 1.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa) pantā iekļauj šādu 1)b punktu:

 

“1)b  “komerciālie un rūpnieciskie atkritumi” ir nebīstami jauktie atkritumi un dalīti savākti atkritumi lielākā daudzumā nekā sadzīves atkritumi, kas rodas komerciālu un rūpniecisku darbību rezultātā un/vai ar tām saistītos objektos, un cita starpā tas ir papīrs un kartons, stikls, metāls, plastmasa, bioloģiskie atkritumi, koka un lielgabarīta atkritumi.

 

Sadzīves atkritumi, būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi un atkritumi no kanalizācijas tīkla un attīrīšanas stacijām, tostarp notekūdeņu dūņas, nav komerciālie un rūpnieciskie atkritumi;”;

Grozījums Nr.    36

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 1.c punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ab) pantā iekļauj šādu 1)c punktu:

 

“1)c  “piedrazošana” ir indivīda tīša vai netīša darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā rodas piedrazojums;”;

Grozījums Nr.    37

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – ac apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 1.d punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ac) pantā iekļauj šādu 1)d punktu:

 

“1)d “pārtikas atkritumi” ir pārtika, kas atdalīta un izmesta ražošanas, apstrādes, mazumtirdzniecības un patērēšanas posmos, kā arī pārtikas zudumi visā pārtikas ražošanas un piegādes ķēdē, tostarp primārās ražošanas, transportēšanas un uzglabāšanas zudumi, kā arī zudumi saistībā ar tīši nenovāktiem lauksaimniecības produktiem un zudumi pēc ražas novākšanas;“;

Grozījums Nr.    38

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  "bioloģiski atkritumi" ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un veikalu pārtikas un virtuves atkritumi, tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi un citi pēc iedabas, sastāva un daudzuma pielīdzināmi atkritumi ar līdzīgām bioloģiskās noārdīšanās īpašībām;

4.  “bioloģiski atkritumi” ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, lauksaimniecības atkritumi (tostarp zudumi pēc ražas novākšanas), kas nav dzīvnieku izcelsmes, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un veikalu pārtikas un virtuves atkritumi, tiem pielīdzināmi pārtikas ražošanas un apstrādes uzņēmumu atkritumi un citi pēc iedabas un sastāva pielīdzināmi atkritumi ar līdzīgām bioloģiskās noārdīšanās un kompostēšanās īpašībām;

Grozījums Nr.    39

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 4.a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4)a  "būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi" ir atkritumi, kas ietilpst saskaņā ar 7. pantu pieņemtā atkritumu saraksta būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu kategorijā;

4)a  “būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi” ir atkritumi, tostarp vieglie materiāli, kas ietilpst saskaņā ar 7. pantu pieņemtā atkritumu saraksta būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu kategorijā;

Grozījums Nr.    40

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 4.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da)   pantā iekļauj šādu 4)b punktu:

 

“4)b  „pastāvīgs materiāls” ir materiāls, kuru var klasificēt kā tādu, ko pēc izgatavošanas var pārstrādāt, nezaudējot materiāla kvalitāti neatkarīgi no tā, cik bieži materiāls tiek pārstrādāts.”

Grozījums Nr.    41

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 9.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

db)  pantā iekļauj šādu 9)a punktu:

 

“9)a  “ražotāja paplašināta atbildība” ir ražotāja pilnīga vai daļēja operacionālā un/vai finansiālā atbildība par produktu, kas tiek plašāk attiecināta arī uz produkta dzīves cikla pēclietošanas posmu un ar ko dalībvalstis panāk Savienības atkritumu mērķrādītāju izpildi un palielina atkārtotas izmantošanas un pārstrādes īpatsvaru;”

Grozījums Nr.    42

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 16. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

16.  "sagatavošana atkārtotai izmantošanai" ir reģenerācijas darbības — pārbaudīšana, tīrīšana vai remonts —, ar kurām atkritumi, produkti vai sastāvdaļas, ko vai nu savācis atzīts operators, kurš nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, vai kas savākti depozīta sistēmā, sagatavo atkārtotai izmantošanai bez kādas citas priekšapstrādes;

16.  “sagatavošana atkārtotai izmantošanai” ir tāda reģenerācijas darbība kā pārbaudīšana, tīrīšana un labošana, kuras rezultātā produkti vai to sastāvdaļas, kas kļuvuši par atkritumiem, tiek sagatavoti, lai tos varētu izmantot atkārtoti bez citas priekšapstrādes;

Grozījums Nr.    43

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 16.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ea)   pantā iekļauj šādu 1)b punktu:

 

“16)a  “atšķaidīšana” ir atkritumu sajaukšana ar vienu vai vairākiem citiem materiāliem vai atkritumiem, lai, ķīmiski nepārveidojot, samazinātu atkritumos sastopamo sastāvdaļu koncentrāciju, tādējādi dodot iespēju nosūtīt atšķaidītos atkritumus apstrādei vai pārstrādei, kas būtu aizliegts, ja atkritumi nebūtu atšķaidīti.”; 

Grozījums Nr.    44

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 17.a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

17)a  "galīgās pārstrādes process" ir pārstrādes process, kas sākas tad, kad vairs nav nepieciešama nekāda mehāniska šķirošana un atkritumu materiāli nonāk ražošanas procesā un tiek faktiski pārstrādāti produktos, materiālos vai vielās;

17)a  “galīgās pārstrādes process” ir pārstrādes process, kas sākas tad, kad vairs nav nepieciešama nekāda mehāniska šķirošana un atkritumi un atkritumu materiāli, kuri vairs nav uzskatāmi par atkritumiem saskaņā ar 6. panta 1. punktu, nonāk ražošanas procesā un tiek faktiski pārstrādāti produktos, materiālos vai vielās;

Grozījums Nr.    45

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 17.ba punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fa)   pantā iekļauj šādu 1)b punktu:

 

“17)ba  “organiskā pārstrāde” ir atkritumu bioloģiski noārdāmo sastāvdaļu apstrāde aerobās noārdīšanās (t. i. kompostēšanas) procesā gan mājsaimniecībās, gan kontrolētos apstākļos un mikroorganismu vai tārpu izmantošana, lai iegūtu kompostu. Apglabāšana poligonā nav uzskatāma par organiskās pārstrādes veidu;”;

Grozījums Nr.    46

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 20.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fb)   pantam pievieno šādu 20)a punktu:

 

“20)a   “dekontaminācija” ir jebkura darbība, ar kuru no atkritumiem izņem vai izdala nevēlamas bīstamas sastāvdaļas vai piesārņotājus, lai tos iznīcinātu.”;

Grozījums Nr.    47

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – fc apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 20.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fc)   pantam pievieno šādu 20)b punktu:

 

“20)b  “atjaunināšana” ir process, kurā tiek atjaunota produkta spēja apmierinoši darboties, šajā nolūkā pārbūvējot vai salabojot produkta galvenās sastāvdaļas, kas drīzumā būtu pārstājušas darboties.”;

Grozījums Nr.    48

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – fd apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

3. pants – 20.c punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fd)  pantam pievieno šādu 20)c punktu:

 

“20)c  “savācama atkritumeļļa” ir atkritumeļļa, kuru iespējams savākt — parasti tie ir 50 % no dalībvalstīs patērētajiem eļļošanas materiāliem;”;

Grozījums Nr.    49

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2008/98/EK

4. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis izmanto piemērotus ekonomiskus instrumentus, lai rosinātu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu.

3.  Lai veiksmīgāk sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus un nodrošinātu stimulus atkritumu hierarhijas piemērošanai, dalībvalstis izmanto atbilstošus ekonomiskos instrumentus vai veic citus pasākumus. Šajā nolūkā dalībvalstis var izmantot VIa pielikumā norādītos ekonomiskos instrumentus vai veikt citus tajā noteiktos pasākumus.

Dalībvalstis par konkrētajiem instrumentiem, kas ieviesti saskaņā ar šo punktu, Komisijai ziņo līdz [18 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi piecos gados.

Dalībvalstis par konkrētajiem instrumentiem vai citiem pasākumiem, kas ieviesti saskaņā ar šo punktu, Komisijai ziņo līdz [18 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi piecos gados.

Grozījums Nr.    50

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3.a punkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

4. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3a)  direktīvas 4. pantā pievieno šādu punktu:

 

“3.a   Atkritumus pirms enerģijas reģenerācijas vai galīgās apglabāšanas poligonos šķiro, lai veicinātu pārstrādājamu materiālu efektīvu ieguvi. Apstrādā arī bioloģiski noārdāmās daļas.

 

Atkāpjoties no šā panta pirmās daļas, dalīti savāktus bioloģiskos atkritumus var nosūtīt pārstrādei anaerobās noārdīšanās procesā vai uz citām pārstrādes iekārtām, kurās tiek pieņemti tikai bioloģiski noārdāmi atkritumi, ja vien bioloģisko atkritumu kvalitāte atbilst attiecīgo iekārtu prasībām.”;

Grozījums Nr.    51

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

5. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai noteiktu sīkus kritērijus, 1. punktā paredzētos nosacījumus piemērot konkrētām vielām vai priekšmetiem.

2.  Padome un Eiropas Parlaments ar parasto likumdošanas procedūru un Komisijas atbalstu nosaka sīki izstrādātus kritērijus attiecībā uz 1. punktā minēto nosacījumu piemērošanu konkrētām vielām vai priekšmetiem.

Grozījums Nr.    52

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 5. punkts – a punkts – i apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

6. pants – 1. punkts – 1. daļa – –a apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-a)  atkritumi ir sagatavoti atkārtotas izmantošanas darbībām;

Grozījums Nr.    53

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

6. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai noteiktu sīkus kritērijus, kā 1. punktā paredzētos nosacījumus piemērot konkrētiem atkritumiem. Vajadzības gadījumā šajos sīkajos kritērijos ir ietvertas piesārņotāju robežvērtības un ņemta vērā vielas vai priekšmeta jebkāda iespējamā negatīvā ietekme uz vidi.

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, lai noteiktu sīkus kritērijus, kā 1. punktā paredzētos nosacījumus piemērot konkrētiem atkritumiem. Kritēriji, pēc kuriem nosaka atkritumu cikla beigas, ir jāapsver attiecībā uz konkrētiem materiāliem, piemēram, granulātiem, papīru, stiklu, metālu, plastmasu, riepām un tekstilmateriāliem. Vajadzības gadījumā šajos sīkajos kritērijos ir ietvertas piesārņotāju robežvērtības un ņemta vērā vielas vai priekšmeta jebkāda iespējamā negatīvā ietekme uz vidi.

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2008/98/EK

8. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-a)  panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"1.  Lai veicinātu atkritumu atkārtotu izmantošanu un rašanās novēršanu, pārstrādi un atkritumu citādu reģenerāciju, dalībvalstīm ir pienākums veikt ar tiesību aktiem saistītus un citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ikviena fiziska vai juridiska persona, kura profesionālos nolūkos projektē, ražo un apstrādā, pārdod vai importē produktus (produkta ražotājs), uzņemas ražotāja paplašinātu atbildību.

"1.  Lai veicinātu atkritumu atkārtotu izmantošanu un rašanās novēršanu, pārstrādi un atkritumu citādu reģenerāciju, dalībvalstis veic ar tiesību aktiem saistītus un citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ikviena fiziska vai juridiska persona, kura profesionālos nolūkos projektē, ražo un apstrādā, pārdod vai importē produktus (produkta ražotājs), uzņemas ražotāja paplašinātu atbildību.

Grozījums Nr.    55

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

8. pants – 1. punkts – 2.a daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šādi pasākumi var ietvert arī ražotāja paplašinātās atbildības shēmu izveidi, kur definēts, kādi ir produktu ražotāju pienākumi rīkoties un finansiālas saistības.

Šādi pasākumi ietver arī tādu ražotāja paplašinātās atbildības shēmu izveidi, ar ko definē produktu ražotāju darbības, organizatoriskos un finansiālos pienākumus, kuru kontekstā ražotāja atbildība tiek piemērota plašāk, attiecinot to uz produkta dzīves cikla pēcpatēriņa posmu. Ražotāja atbildību ir jācenšas attiecināt uz visiem produktiem, kas tiek laisti tirgū.

Grozījums Nr.    56

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

8. pants – 2. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šādi pasākumi cita starpā var sekmēt tādu produktu izstrādi, ražošanu un pārdošanu, kas piemēroti vairākkārtējai lietošanai, kas ir tehniski izturīgi un kas, kļuvuši par atkritumiem, ir piemēroti, lai tos sagatavotu atkārtotai izmantošanai un pārstrādātu nolūkā sekmēt atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas pareizu īstenošanu. Pasākumos ņem vērā produktu radīto ietekmi visā to aprites ciklā.

Šādi pasākumi cita starpā sekmē tādu produktu izstrādi, ražošanu un pārdošanu, kas piemēroti vairākkārtējai lietošanai, kas ir tehniski izturīgi un viegli labojami un kas, kļuvuši par atkritumiem, pēc sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādei ir piemēroti tam, lai būtu pieejami tirgū vai tiktu laisti tirgū nolūkā sekmēt atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas pareizu īstenošanu. Pasākumos ņem vērā produktu radīto ietekmi visā to aprites ciklā, atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un attiecīgos Savienības tiesību aktus un standartus, kas tiem jau tiek piemēroti.

Grozījums Nr.    57

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2008/98/EK

8. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Komisija organizē informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un ražotāja atbildības shēmu dalībniekiem par 8.a pantā noteikto prasību praktisko izpildi un paraugpraksi, lai nodrošinātu ražotāja paplašinātās atbildības shēmu pienācīgu pārvaldību un pārrobežu sadarbību. Te cita starpā ietilpst informācijas apmaiņa par ražotāju atbildības organizāciju organizatoriskajiem aspektiem un uzraudzību, atkritumu apsaimniekotāju atlasi un piedrazošanas novēršanu. Komisija publicē informācijas apmaiņas rezultātus.

5.  Komisija organizē informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un ražotāja atbildības shēmu dalībniekiem par 8.a pantā noteikto prasību praktisko izpildi un paraugpraksi, lai nodrošinātu ražotāja paplašinātās atbildības shēmu pienācīgu pārvaldību un pārrobežu sadarbību. Te cita starpā ietilpst informācijas apmaiņa par ražotāju atbildības organizāciju organizatoriskajiem aspektiem un uzraudzību, atkritumu apsaimniekotāju atlasi un piedrazošanas novēršanu. Komisija publicē informācijas apmaiņas rezultātus un var sniegt vadlīnijas par attiecīgiem aspektiem.

Grozījums Nr.    58

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2008/98/EK

8.a pants – 1. punkts – 1. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-  skaidri nosaka, kādi uzdevumi un atbildība ir produktu ražotājiem, kas laiž preces Savienības tirgū, organizācijām, kas to vārdā realizē ražotāja paplašināto atbildību, publiskiem vai privātiem atkritumu apsaimniekotājiem, pašvaldībām un — attiecīgā gadījumā — atzītiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai;

-  skaidri nosaka, kādi uzdevumi un atbildība ir produktu ražotājiem, kas laiž preces Savienības tirgū