Procedūra : 2016/2306(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0039/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0039/2017

Debates :

CRE 14/02/2017 - 18

Balsojumi :

PV 15/02/2017 - 7.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0038

ZIŅOJUMS     
PDF 722kWORD 79k
14.2.2017
PE 594.134v02-00 A8-0039/2017

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2017. gada izaugsmes pētījums

(2016/2306(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Gunnar Hökmark

Atzinumu sagatavoja (*):

Jean-Paul Denanot, Budžeta komiteja

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 MAZĀKUMA VIEDOKLIS
 Budžeta komitejAS ATZINUMS (*)
  Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejAS ATZINUMS
 Reģionālās attīstības komitejAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2017. gada izaugsmes pētījums

(2016/2306(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu, kā arī 126. un 136. pantu un protokolu Nr. 12,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) protokolu (Nr. 1) par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā(3),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Regulu (ES) Nr. 1177/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 472/2013 par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības(8),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 15. janvāra secinājumus par 2016. gada izaugsmes pētījumu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 8. marta secinājumus par 2015. gada ziņojumu par fiskālo stabilitāti,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 17. un 18. marta sanāksmē pieņemtos secinājumus,

–  ņemot vērā Eurogrupas 2016. gada 9. septembra paziņojumu par kopējiem principiem izdevumu sadales uzlabošanai,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2015. gada ziņojumu,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2016. gada 9. novembrī publicētās Eiropas ekonomikas 2016. gada rudens prognozes,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumu „Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (COM(2015)0012),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. novembra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums par 2017. gadu” (COM(2016)0725),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. novembra paziņojumu par ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku (COM(2016)0726),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. novembra paziņojumu „Virzība uz pozitīvu fiskālo nostāju eurozonā” (COM(2016)0727),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. novembra paziņojumu „2017. gada brīdināšanas mehānisma ziņojums” (COM(2016)0728),

–  ņemot vērā debates ar dalībvalstu parlamentiem, kas notika saistībā ar 2017. gada Eiropas parlamentāro nedēļu,

–  ņemot vērā ziņojumu „Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana” (tā dēvētais piecu priekšsēdētāju ziņojums),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 21. oktobra paziņojumu par pasākumiem ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai (COM(2015)0600),

–  ņemot vērā 2015. gada 24. jūnija rezolūciju par ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanu — padarītā darba izvērtējums un jauni uzdevumi(9),

–  ņemot vērā Eurofound Eiropas Uzņēmumu pārstrukturēšanas uzraudzības centra 2015. gada ziņojumu,

–  ņemot vērā paziņojumu presei, ko G20 valstu vadītāji pieņēma augstākā līmeņa sanāksmē, kura notika 2016. gada 4. un 5. septembrī Handžou,

–  ņemot vērā ECB priekšsēdētāja paziņojumu Starptautiskās monetārās un finanšu komitejas 34. sanāksmē, kas notika 2016. gada 7. oktobrī,

–  ņemot vērā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijas (COP 21) nolīgumu, kas 2015. gada 12. decembrī pieņemts Parīzes Klimata konferencē,

–  ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas 2016. gada 12. oktobra rezolūciju par 2016. gada Eiropas pusgadu, gaidot 2017. gada izaugsmes pētījumu,

–  ņemot vērā 2015./2016. gada ziņojumu par Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 26. augusta ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīva 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A8-0039/2017),

A.  tā kā Eiropas Savienības ekonomika lēnām atlabst un ir vērojama mērena ekonomikas izaugsme, taču tas nav visās dalībvalstīs vienmērīgs process;

B.  tā kā Komisija lēš, ka reālais IKP pieaugums 2016. gadā būs 1,8 % visā Eiropas Savienībā un 1,7 % eurozonā un ka 2017. gadā tie būs attiecīgi 1,6 % un 1,7 %, un ir plānots, ka valsts parāda līmenis 2016. gadā būs 86 % visā Eiropas Savienībā un 91,6 % eurozonā; tā kā ir plānots, ka budžeta deficīts eurozonā 2016. gadā būs 1,7 % no IKP un ka 2017. un 2018. gadā tas būs 1,5 % no IKP;

C.  tā kā patērētāju tēriņi pašlaik ir galvenais izaugsmes dzinējspēks un tiek prognozēts, ka tā tas būs arī 2017. gadā; tā kā Eiropā tomēr joprojām jūtams iespaidīgs investīciju trūkums — investīciju apjoms vēl arvien ir krietni zemāks par attiecīgo pirmskrīzes līmeni;

D.  tā kā nodarbinātības līmenis Eiropas Savienībā, kaut arī nevienmērīgi un nepietiekami strauji, tomēr palielinās un tāpēc bezdarbs eurozonā 2016. gadā ir samazinājies līdz 10,1 %, taču tas nav pietiekami, lai panāktu jauniešu bezdarba un ilgstoša bezdarba samazināšanos;

E.  tā kā atlabšana darba tirgos un izaugsme visās dalībvalstīs nenotiek vienmērīgi un attiecīgie procesi joprojām nav stabili un tā kā ir jāveicina augšupēja konverģence Eiropas Savienībā;

F.  tā kā izaugsmes pamatā lielā mērā ir bijusi neordināra monetārā politika, kas nevar ilgt mūžīgi; tā kā tādēļ ir iemesls pieprasīt izaugsmei labvēlīgu investīciju politiku ar trīsvirzienu pieeju, ilgtspējīgas strukturālās reformas un atbildīgu publiskā sektora finanšu politiku, kas ir jāpanāk, visās dalībvalstīs konsekventi īstenojot Stabilitātes un izaugsmes paktu un pilnībā ievērojot tajā noteiktās elastīguma klauzulas;

G.  tā kā dažās dalībvalstīs vēl arvien ir ļoti liels gan privātā, gan publiskā sektora parāds, kurš pārsniedz Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto robežvērtību — 60 % no IKP;

H.  tā kā eurozonas dalībvalstu 2017. gada budžeta plāna projektu novērtējumos Komisija ir secinājusi, ka nevienā no 2017. gada budžeta plāna projektiem nav konstatējama kāda īpaši nopietna neatbilstība Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām, taču vairākos gadījumos plānotās fiskālās korekcijas tomēr nenodrošinās (vai arī varētu nenodrošināt) Stabilitātes un izaugsmes pakta prasību izpildi;

I.  tā kā eurozonas dalībvalstu 2017. gada budžeta plāna projektu novērtējumos Komisija ir secinājusi, ka tikai deviņas dalībvalstis nodrošina Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto prasību izpildi;

G.  tā kā ES dalībvalstu publiskā sektora finanšu ilgtermiņa ilgtspēja ir jautājums, kas rada bažas par taisnīguma ievērošanu paaudžu savstarpējo attiecību kontekstā;

K.  tā kā valsts parāda apmēru var ietekmēt gan iespējamās, gan netiešās saistības;

L.  tā kā dažās dalībvalstīs ir reģistrēts ļoti liels tekošā konta pārpalikums un Eiropā joprojām ir vērojama iespaidīga makroekonomikas nelīdzsvarotība;

M.  tā kā ES ir vajadzīgi pasākumi, ar ko nodrošina, ka gan privātais, gan publiskais sektors sniedz būtisku papildu ieguldījumu, jo īpaši izglītībā, pētniecībā, IKT un inovācijā, kā arī jaunu darbvietu, darījumdarbības un uzņēmumu veidošanā, jo tikai tā var panākt, ka faktiski tiek realizēts ES izaugsmes potenciāls un likvidēts pašlaik jūtamais investīciju trūkums, kad investīciju apjoms vēl arvien ir krietni zemāks par attiecīgo pirmskrīzes līmeni; tā kā tādēļ jo īpaši ir jāuzlabo normatīvā vide;

N.  tā kā ieņēmumus nenesošu kredītu atmaksāšana vairākās dalībvalstīs joprojām ir nopietna problēma, jo šādu kredītu apjoms ir liels; tā kā izsniegto kredītu apjoms atkal pakāpeniski palielinās, taču vēl arvien ir zemāks par attiecīgo pirmskrīzes līmeni;

O.  tā kā nepietiekamā ES konkurētspēja pasaules mērogā ir jāvairo un lielāka ES ekonomikas izaugsme ir jāpanāk, labāk īstenojot jauno politikas pasākumu kopumu, veicot dalībvalstīs inteliģentas strukturālās reformas un pabeidzot vienotā tirgus izveidi;

P.  tā kā valstis, kuru ekonomika cieš no bankrota režīma, kam drīzāk ir sodoša ietekme, atsakās no iespējas panākt izaugsmi pievienotās vērtības un nodarbinātības ziņā, un tāpēc visās dalībvalstīs ir pilnībā jāievieš Mazās uzņēmējdarbības aktā paredzētais otrās iespējas princips;

Q.  tā kā Eiropas konkurētspēja turklāt ļoti lielā mērā ir atkarīga no elementiem, kas nav saistīti ar cenu, t. i., elementiem, kuri saistīti ar inovācijas, tehnoloģiju un organizatorisko spēju, nevis pamatojas tikai uz cenu, izmaksu un algu apmēru;

R.  tā kā direktīva par maksājumu kavējumu novēršanu tika izstrādāta, lai palīdzētu uzņēmumiem, kuriem rodas lielas izmaksas vai kuri var pat bankrotēt tādēļ, ka nav laicīgi saņēmuši maksājumus no citiem privātā un publiskā sektora uzņēmumiem; tā kā ārēja ex-post novērtējuma rezultātā ir atklājies, ka vairāk nekā pusē ES dalībvalstu valsts iestādes joprojām neievēro ar likumu noteikto 30 dienu samaksas termiņu; tā kā ziņojumā konstatēts, ka dalībvalstīm, kurām nākas īstenot korekciju programmas, ir grūti piemērot šo direktīvu, jo savlaicīga kārtējo rēķinu apmaksa tām ir jālīdzsvaro ar uzkrātā parāda atmaksāšanu,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas sagatavoto 2017. gada izaugsmes pētījumu, kurā kārtējo reizi apliecināta apņemšanās īstenot tā dēvētā pozitīvā trīsstūra stratēģiju, kas vieno privātā un publiskā sektora ieguldījumu, sociāli līdzsvarotas strukturālās reformas un atbildīgu publiskā sektora finanšu politiku, un pieprasa labāk īstenot šo politikas pasākumu kopumu; piekrīt, ka raitāk ir jāpieņem reformas, ievērojot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, lai panāktu izaugsmi un nodarbinātību un tādējādi atbalstītu ekonomikas atlabšanu; pauž nožēlu, ka konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanas līmenis ir ārkārtīgi zems un no 11 % 2012. gadā ir samazinājies līdz nieka 4 % 2015. gadā; uzsver, ka dalībvalstīm nāksies enerģiskāk īstenot reformas, ja tās vēlas atjaunot izaugsmi un radīt darbvietas; atbalsta Komisiju, kas par savu prioritāti ir noteikusi nodarbinātības, izaugsmes un investīciju veicināšanu Savienības interesēs;

2.  konstatē, ka pašlaik pārāk liela ir paļaušanās uz Eiropas Centrālās bankas monetāro politiku, un atzīmē, ka ar monetāro politiku vien nepietiek, lai rosinātu izaugsmi, ja nav investīciju un netiek veiktas ilgtspējīgas strukturālās reformas;

3.  piekrīt Komisijai, kura uzskata, ka eurozonai aizvien vairāk nāksies paļauties uz iekšzemes pieprasījumu; uzskata, ka spēcīgāks iekšzemes pieprasījums būtu labvēlīgāks eurozonas ilgtspējīgai izaugsmei;

4.  atzīmē, ka 2016. gadā joprojām bija vērojams pozitīvi mērens izaugsmes temps, kurš pārsniedza attiecīgo pirmskrīzes līmeni, taču šī mērenā izaugsme ir jāvērtē, ņemot vērā neordināro monetāro politiku, un ka tā vēl arvien ir vāja izaugsme, kas nav vienmērīga visās ES dalībvalstīs; ar bažām norāda, ka IKP un ražīguma izaugsmes potenciāls nebūt nav pilnībā izmantots un ka tāpēc nav īstais brīdis slīgt pašapmierinātībā un ir neatlaidīgi jāstrādā, lai šī mērenā atlabšana nezustu, ja vēlamies panākt pamatīgāku noturību ar lielāku izaugsmi un nodarbinātību;

5.  norāda, ka Apvienotajā Karalistē notikušā referenduma dēļ ir radušās neskaidrības Eiropas ekonomikā un finanšu tirgos; atzīmē, ka nesen notikušo Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu rezultātā ir izveidojusies politiski neskaidra situācija, kas, visticamāk, ietekmēs Eiropas ekonomiku un cita starpā jo īpaši starptautisko tirdzniecības attiecību jomā;

6.  ar bažām norāda uz negatīvo reakciju, kas vērsta pret globalizāciju, un uz protekcionisma atdzimšanu;

7.  konstatē — lai gan, kopumā ņemot, bezdarbs pakāpeniski samazinās un ekonomiski aktīva darbaspēka līmenis pieaug, daudzās dalībvalstīs joprojām nav novērstas strukturālas problēmas; norāda, ka ilgstoša bezdarba un jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir augsts; uzsver, ka attiecīgajās ES dalībvalstīs ir jāveic iekļaujošas darba tirgus reformas, pilnībā respektējot sociālā dialoga procesu, lai šos strukturālos trūkumus novērstu;  uzsver, ka investīciju apjoms gan Eiropas Savienībā, gan eurozonā vēl arvien ir krietni zemāks par attiecīgo pirmskrīzes līmeni; uzskata, ka šis investīciju trūkums ir jānovērš ar privātā un publiskā sektora ieguldījumu, un uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka redzamus rezultātus īsā laikposmā un pienācīgā apmērā var panākt tikai ar mērķtiecīgu ieguldījumu; piekrīt Komisijai, kura uzskata — ja finansēšanas izmaksas ir zemas, tas veicina intensīvāku investēšanas procesu sākumposmā, sevišķi infrastruktūras jomā;

Investīcijas

7.  piekrīt Komisijai, ka finansējuma pieejamība un spēcīgāks vienotais tirgus ir uzņēmumu inovācijas spējai un izaugsmei izšķirošas nozīmes faktors; uzsver — kaut arī jaunas kapitāla un likviditātes prasības ir nepieciešamas, lai palielinātu banku sektora izturētspēju, tās nedrīkst mazināt banku spēju izsniegt aizdevumus reālajai tautsaimniecībai; uzskata, ka būtu jārīkojas vēl enerģiskāk, lai nodrošinātu MVU pieejamāku finansējumu; tāpēc aicina Komisiju strādāt intensīvāk, lai uzlabotu finansēšanas vidi;

8.  uzsver, ka ārkārtīgi svarīga nozīme ir privātā un publiskā sektora ieguldījumiem, kas paredzēti cilvēkkapitālam un infrastruktūrai; uzskata, ka ir ļoti nepieciešams veicināt ieguldījumu tādās jomās kā izglītība, inovācija, pētniecība un izstrāde, kas ir Eiropas ekonomikas konkurētspējas vairošanai izšķirošas nozīmes faktori;

9.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pagarināt Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) darbības termiņu un divkāršot tajā pieejamo līdzekļu apmēru; uzsver, ka ir būtiski jāpaplašina fonda ģeogrāfiskais un nozaru tvērums, lai sasniegtu attiecīgajā regulā noteiktos mērķus; uzsver, ka ar ESIF visā Savienībā līdzsvaroti būtu jāpiesaista arī finansējums projektiem ar pārrobežu dimensiju; uzsver to, cik liela nozīme ir labākai koordinācijai starp dalībvalstīm, Komisiju un Eiropas Investīciju konsultāciju centru;

10.  aicina dalībvalstis un Komisiju panākt, ka ātrāk un maksimālāk tiek izmantoti Eiropas strukturālie un investīciju (ESI) fondi, lai īstenotu visu iekšējo izaugsmi veicinošo faktoru sniegtās priekšrocības un lai sekmētu augšupēju konverģenci;

11.  atzīmē, ka uzticamai finanšu sistēmai un uzticamām finanšu iestādēm ir izšķiroša nozīme, lai piesaistītu investīcijas Eiropas ekonomikā un nodrošinātu tās izaugsmi; uzsver, ka salīdzinājumā ar attiecīgo pirmskrīzes līmeni pašreizējā finanšu sistēma ir kļuvusi drošāka un stabilāka; tomēr atzīmē, ka dažas steidzamas problēmas vēl ir palikušas neatrisinātas, piemēram, liels ieņēmumus nenesošu kredītu apjoms, kas uzkrājies finanšu krīzes periodā;

12.  uzsver, ka pilnībā funkcionējoša kapitāla tirgu savienība ilgāka laika perspektīvā varētu kļūt par alternatīva finansējuma avotu MVU, tā šajā ziņā papildinot banku sektora darbību, un nodrošināt vairāk dažādu finansējuma avotu ekonomikai kopumā; aicina Komisiju ātrāk ieviest kapitāla tirgu savienību, lai panāktu efektīvāku kapitāla sadali visā Eiropas Savienībā, padziļinot ES kapitāla tirgus, nodrošinot vairāk dažādu iespēju investoriem, stimulējot ilgtermiņa ieguldījumus un pilnībā izmantojot inovatīvus ES finanšu instrumentus, kas izstrādāti, lai palīdzētu veidot MVU pieejamākus kapitāla tirgus; uzsver, ka pilnīga kapitāla tirgu savienības izveide nedrīkst apdraudēt līdz šim jau panākto progresu, bet ka ir jācenšas panākt, lai šāda savienība būtu absolūti izdevīga Eiropas iedzīvotājiem;

13.  uzsver, ka ir jāatvēl vairāk līdzekļu investīciju finansēšanai; pieprasa izveidot labi funkcionējošu finanšu sistēmu, kura būtu stabilāka un kurā pašreizējās pārrobežu iestādes varētu sekmēt likviditātes un tirgus uzturēšanas iespējas, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; tāpat arī šajā sakarībā atzīmē, ka strauji augošiem uzņēmumiem ir problēmas ar finansējuma pieejamību; prasa, lai Komisija noteiktu un īstenotu konkrētus projektus, ar ko šādiem uzņēmumiem palīdz iegūt un piesaista uz tirgu balstītu ieguldījumu; uzsver, ka reformas, kas saistītas ar banku struktūru, nedrīkst kavēt likviditātes nodrošināšanu;

14.  mudina pamatīgi, soli pa solim pilnībā izveidot banku savienību un paplašināt kapitāla tirgu savienību, lai panāktu lielāku banku sektora izturētspēju, veicinātu finanšu stabilitāti, veidotu investīcijām un izaugsmei stabilu vidi un nepieļautu eurozonas finanšu tirgus šķelšanos; šajā sakarībā uzsver atbildības principu un īpašu uzmanību vērš uz to, ka nedrīkst pieļaut morālu kaitējumu, sevišķi tādēļ, ka ir jāaizsargā iedzīvotāji; mudina ievērot kopīgos noteikumus, kas jau ir pieņemti;

15.  uzsver, ka publiskā un privātā sektora ieguldījums ir būtiski svarīgs elements, lai varētu īstenot pāreju uz mazoglekļa un aprites ekonomiku; atgādina, ka Eiropas Savienība, jo īpaši saskaņā ar Parīzes nolīgumu, ir apņēmusies nodrošināt finansējumu, lai ieviestu tīras tehnoloģijas, vērienīgāk izmantotu atjaunojamos energoresursus un palielinātu energoefektivitāti un lai kopumā samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu;

16.  jo īpaši norāda — lai uz investīcijām varētu droši paļauties, ir vajadzīga stabila normatīvā vide, kas nodrošina iespēju gūt no tām ienākumu; uzskata, ka ieguldījuma piesaistei izšķirošas nozīmes faktori ir prognozējams regulējums, efektīva un pārredzama valsts pārvaldes sistēma, efektīva tiesību sistēma, vienlīdzīgi konkurences apstākļi un mazāks administratīvais slogs; uzsver, ka 40 % no konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem 2016. gadā ir sniegti, norādot uz šķēršļiem, kas kavē ieguldījumus un ko vietējās un reģionālās iestādes var palīdzēt novērst; turklāt aicina Komisiju darīt visu, kas nepieciešams, lai, pamatojoties uz paziņojumu „Aicinājums sniegt pierādījumus — ES tiesiskais regulējums finanšu pakalpojumu jomā”, samazinātu birokrātiju, vienkāršotu regulējumu un pilnveidotu finansēšanas vidi;

17.  atzīst, ka vēl ir daudz iespēju panākt ražīguma un investīciju pieaugumu un ka šīs iespējas varētu realizēt, ja pilnībā tiktu piemēroti vienotā tirgus noteikumi un ja preču un pakalpojumu tirgus būtu labāk integrēts; atgādina, cik svarīga nozīme ir konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, jo tajos ir norādītas galvenās jomas, kurās dalībvalstīm ir jārīkojas;

18.  piekrīt Komisijai, ka publiskajās debatēs ne vienmēr tiek pienācīgi novērtētas tirdzniecības sniegtās priekšrocības un uzsver, ka starptautiskā tirdzniecība var būt gan vērā ņemams nodarbinātības avots Eiropas iedzīvotājiem, gan būtisks izaugsmi veicinošs faktors; atkārtoti norāda, ka ES eksports pašlaik nodrošina vairāk nekā 30 miljonu darbvietu; uzsver, ka starptautiskās tirdzniecības nolīgumi nedrīkst apdraudēt Eiropas regulējošos, sociālos un vides standartus, bet gan ar šiem nolīgumiem ir jāstiprina pasaules mēroga standarti;

19.  ar bažām norāda, ka kopš krīzes sākuma ES daļa ārvalstu tiešo investīciju plūsmās pasaules mērogā ir pamatīgi sarucis; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi investīcijām, tostarp pilnībā ieviešot un piemērojot ES tiesību aktus vienotā tirgus jomā; piekrīt tam, ka ir nepieciešams straujāks progress ilgtspējīgu strukturālo reformu pieņemšanā saskaņā ar konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, lai stiprinātu ES konkurētspēju, sekmētu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un investīcijām labvēlīgu vidi un nodrošinātu izaugsmi un nodarbinātību, kā arī lai veicinātu dalībvalstu augšupēju konverģenci;

20.  uzsver nepieciešamību nodrošināt finanšu iestāžu ilgtermiņa investīciju iespējas, zema riska uzkrājumu un ilgtermiņa pensiju produktu rentabilitāti, lai neapdraudētu Eiropas iedzīvotāju uzkrājumu un pensiju sistēmu ilgtspēju;

21.  uzsver, ka ilgtspējīgas strukturālās reformas ir jāpapildina ar ilgtermiņa investīcijām izglītībā, pētniecībā, inovācijā un cilvēkkapitālā, jo īpaši izglītībā un apmācībā, kuras mērķis ir iegūt jaunas prasmes un zināšanas; uzskata, ka partnerību starp politikas veidotājiem, likumdevējiem, pētniekiem, ražotājiem un novatoriem arī var uzskatīt par instrumentu, lai veicinātu investīcijas, panāktu gudru un ilgtspējīgu izaugsmi un papildinātu investīciju programmas;

Strukturālās reformas

22.  piekrīt, ka dalībvalstu prioritāte vēl arvien ir ilgtspējīgas strukturālas reformas produktu un pakalpojumu tirgos, kā arī iekļaujošos darba, veselības aprūpes, mājokļu un pensiju tirgos, lai tādējādi efektīvi atbalstītu ekonomikas atveseļošanos, risinātu augstā bezdarba problēmu, veicinātu konkurētspēju, godīgu konkurenci un sekmētu izaugsmes potenciālu, kā arī uzlabotu pētniecības un inovācijas sistēmu efektivitāti, nemazinot darba ņēmēju tiesības, patērētāju aizsardzību un vides standartus;

23.  uzskata, ka labi funkcionējoši un ražīgi darba tirgi, kurus papildina pienācīga līmeņa sociālā aizsardzība un dialogs, ir ātrāk atlabuši pēc ekonomikas lejupslīdes; aicina dalībvalstis mazināt darba tirgu sadrumstalotību, palielināt līdzdalību darba tirgū un uzlabot prasmes, tostarp lielāku uzsvaru liekot uz apmācību un mūžizglītību, lai uzlabotu nodarbināmību un ražīgumu; konstatē, ka dažām dalībvalstīm joprojām jāveic vērienīgas reformas, ja tās vēlas panākt savu darba tirgu lielāku elastību un noturību;

24.  uzsver, ka ir svarīgi sākt vai turpināt īstenot saskaņotu un ilgtspējīgu strukturālo reformu procesu, lai nodrošinātu stabilitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā; uzsver, ka ES un tās dalībvalstis nevar konkurēt tikai attiecībā uz vispārējām vai darbaspēka izmaksām vien, bet ir jāveic lielākas investīcijas pētniecībā, inovācijās un izstrādē, izglītībā un prasmēs, kā arī resursu efektīvā izmantošanā gan valstu, gan Eiropas līmenī;

25.  pauž bažas par to, kā publiskās finanses un ilgtspējīgu izaugsmi ietekmē demogrāfiskās tendences, kuras cita starpā nosaka zemi dzimstības rādītāji, sabiedrības novecošana, emigrācija un bēgļu pieplūdums; jo īpaši norāda, ka sabiedrības novecošana ietekmē pensiju un veselības aprūpes sistēmas ES; atzīmē, ka šo procesu sekas dažādās dalībvalstīs būs atšķirīgas, jo atšķirīga ir dalībvalstu demogrāfiskā struktūra, taču brīdina, ka jau tagad prognozējamās finansējuma izmaksas būtiski iespaidos valstu finanses;

26.  atgādina, ka svarīgs faktors pensiju sistēmu ilgtspējības nodrošināšanā ir augstu nodarbinātības rādītāju panākšana un uzturēšana; šajā sakarā norāda arī uz to, ka ir svarīgi labāk izmantot migrantu prasmes, lai labāk pielāgotu tās darba tirgus vajadzībām;

27.  atzīmē, ka dalībvalstis jau pašlaik tērē 5-11 % no to IKP veselības aprūpei, un paredzams, ka demogrāfisko pārmaiņu rezultātā šis apjoms tuvākajos gadu desmitos ievērojami palielināsies; mudina Komisiju koncentrēt centienus uz izmaksu ziņā efektīviem tēriņiem kvalitatīvai veselības aprūpei un tās vispārējai pieejamībai, izmantojot sadarbību un labākās prakses apmaiņu ES līmenī, kā arī pievēršoties kvalitatīvu veselības aprūpes sistēmu ilgtspējas jautājumiem arī konkrētai valstij adresētajos ieteikumos;

28.  atzinīgi vērtē to, ka jauniešu bezdarbs kopumā samazinās, tomēr tas vēl arvien ir ļoti liels; norāda, ka šajā ziņā situācija dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga un tāpēc ir jāturpina īstenot reformas, ar ko veicina jaunu cilvēku ienākšanu darba tirgū, tādējādi nodrošinot taisnīgumu starp paaudzēm; saistībā ar to uzsver garantijas jauniešiem nozīmi un aicina turpināt sniegt ES finansējumu šai svarīgajai programmai; piekrīt Komisijas viedoklim, ka dalībvalstīm jārīkojas enerģiskāk cīņā ar jauniešu bezdarbu, jo īpaši uzlabojot garantijas jauniešiem efektivitāti;

29.  uzsver, cik svarīga ir atbildīga un izaugsmi veicinoša algu attīstība, nodrošinot pienācīgu dzīves līmeni atbilstīgi ražīgumam un ņemot vērā konkurētspēju, kā arī uzsver efektīva sociālā dialoga nozīmi labi funkcionējošai sociālā tirgus ekonomikai;

30.  piekrīt, ka aplikšanai ar nodokļiem ir jāveicina investīcijas un darba vietu radīšana; aicina īstenot reformas nodokļu jomā ar mērķi gan risināt jautājumu par augsto darbaspēka nodokļu slogu Eiropā, gan arī uzlabot nodokļu iekasēšanu, apkarot nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un padarīt nodokļu sistēmu vienkāršāku, taisnīgāku un efektīvāku; uzsver nepieciešamību nodrošināt labāku administratīvo prakšu saskaņotību nodokļu jomā; aicina dalībvalstis nodrošināt lielāku pārredzamību uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā;

Fiskālā atbildība un publisko finanšu struktūra

31.  atzīmē Komisijas viedokli, ka fiskālā ilgtspēja joprojām ir prioritāte, ka problēmas kopš krīzes kulminācijas ir mazinājušās un tām nevajadzētu kļūt par svarīgu īstermiņa riska faktoru visai eurozonai;

32.  atzīmē Komisijas norādīto, ka problēmas pastāv un turpinās gan krīzes radītās sekas, gan arī strukturālie trūkumi, kuri ilgtermiņa risku novēršanai ir jāatrisina;

33.  uzsver, ka visām dalībvalstīm ir pienākums ievērot Stabilitātes un izaugsmes paktu, pilnībā ievērojot pastāvošās elastīguma klauzulas; šajā sakarībā norāda arī uz to, cik nozīmīgs ir Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību (TSCG), un mudina Komisiju iesniegt visaptverošu izvērtējumu par tās līguma īstenošanā gūto pieredzi, ko varētu izmantot par pamatu pasākumiem, kas saskaņā ar LES un LESD jāveic, lai šā līguma saturu iekļautu ES tiesiskajā regulējumā;

34.  norāda — kaut arī uz sešām dalībvalstīm joprojām attiecas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra (EDP), tomēr kopējais vidējais valsts budžeta deficīta līmenis samazinās un, domājams, 2016. gadā būs zem 2 %, kā arī turpinās samazināties tuvāko gadu laikā, turklāt sagaidāms, ka 2017. gadā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra attieksies vairs tikai uz divām dalībvalstīm; norāda, ka vairākos gadījumos lielais parāda pieaugums nesenā pagātnē bija saistīts arī ar banku rekapitalizāciju un zemiem izaugsmes rādītājiem; uzsver, ka gadījumā, ja procentu likmes atkal sāktu paaugstināties, valsts finanšu uzlabošana varētu būt grūtāka;

35.  uzsver Komisijas kā līgumu izpildes uzraudzītājas funkciju; uzsver nepieciešamību objektīvi un pārredzami izvērtēt to, kā tiek piemēroti un izpildīti kopīgi pieņemti tiesību akti;  uzstāj, ka nevajadzētu būt atšķirīgai attieksmei pret dažādām dalībvalstīm; norāda, ka tikai tāda fiskālā politika, ar kuru respektē un ievēro Savienības tiesību aktus, radīs gan uzticamību un uzticēšanos starp dalībvalstīm, gan būs pamats EMS izveides pabeigšanai un nodrošinās uzticēšanos finanšu tirgos;

37.  aicina Komisiju un Padomi būt pēc iespējas precīzākām, kad tās pievēršas fiskālajiem ieteikumiem Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā un korektīvajā daļā, lai uzlabotu ieteikumu pārredzamību un izpildāmību; uzsver, ka preventīvās daļas ietvaros sniegtajos ieteikumos ir jāiekļauj gan konkrētās valsts vidēja termiņa mērķa izpildes termiņš, gan fiskālā korekcija, kas jāveic, lai šo mērķi sasniegtu vai paliktu sasniegtajā līmenī;

38.  uzskata, ka makroekonomikas nelīdzsvarotība dalībvalstīs būtu jārisina saskaņā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MIP), iesaistot visas dalībvalstis un izmantojot attiecīgas reformas un investīcijas; uzsver, ka ikvienai dalībvalstij jāpilda savi individuālie pienākumi šai jomā; norāda, ka lielie tekošo kontu pārpalikumi ļauj prognozēt iekšējā pieprasījuma pieaugumu; norāda, ka valsts un privātā parāda augsts līmenis liecina par ievērojamu neaizsargātību un ka šā līmeņa samazināšanai ir vajadzīga atbildīga fiskālā politika un straujāka izaugsme;

39.  norāda, ka valstu finanses pēdējos gados gan ir uzlabojušās, taču 2017. gada budžeta plānu projektu novērtējums liecina, ka astoņas dalībvalstis neatbildīs prasībām; uzskata, ka saskaņotās fiskālās korekcijas ir jāīsteno;

40.  atzinīgi vērtē to, ka valsts budžeta deficīts un parādsaistības kopumā ir samazinājušās, taču piekrīt, ka kopsavilkuma pārskatā nav pamanāmas būtiskas atšķirības starp dažādām dalībvalstīm; uzsver, ka kopsavilkuma pārskats vienmēr būtu jāskata saistībā ar atsevišķu budžetu pārbaudi, un uzsver, ka ir vajadzīga pareiza fiskālā politika, prognozējot procentu likmju kāpumu; uzskata, ka ir jāsasniedz augšupēja konverģence, jo īpaši starp eurozonas dalībvalstīm;

Fiskālā nostāja attiecībā uz eurozonu

41.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas 2016. gada rudens ekonomikas prognozēm fiskālā nostāja eurozonā mainījās no ierobežojošas uz neitrālu 2015. gadā un sagaidāms, ka prognožu aptvertajā periodā tā būs nedaudz ekspansīva; turklāt norāda uz Komisijas apsvērumu, ka Padomes konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos iekļauto fiskālo prasību pilnīga izpilde kopumā nodrošinātu pieticīgā mērā ierobežojošu fiskālo nostāju attiecībā uz visu eurozonu kopumā 2017. un 2018. gadā, un Komisijas prasību pēc pozitīvas un ekspansīvas fiskālās nostājas, vienlaikus atzīstot ekonomiskos un juridiskos ierobežojumus tās panākšanai;

42.  uzskata, ka Komisijas paziņojums par pozitīvu fiskālo nostāju ir būtisks panākums; atzinīgi vērtē paziņojuma ieceri veicināt labāku ekonomikas politikas koordināciju eurozonā un uzsvērt fiskālo stimulu iespējas tajās dalībvalstīs, kuras tās var īstenot; uzsver, ka fiskālo prasību pamatā ir kopīgi pieņemti fiskālie noteikumi; atgādina, ka dalībvalstīm ir pienākums ievērot Stabilitātes un izaugsmes paktu, neatkarīgi no tā, kādi ir kopīgie ieteikumi; norāda, ka pastāv atšķirīgi viedokļi par kopīgā fiskālās nostājas mērķa potenciālu un apjomu; atzinīgi vērtē neatkarīgās Eiropas Fiskālās padomes pašreizējo darbu šajā jautājumā;

43.  uzskata, ka valsts budžeta struktūras pilnveidošana ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nodrošina ES fiskālo noteikumu ievērošanu un sniedz iespēju finansēt obligātos izdevumus, veidot rezerves neparedzētām vajadzībām un izaugsmi veicinošām investīcijām un galu galā arī atvēlēt līdzekļus mazāk svarīgiem izdevumiem, kā arī veicināt publisko līdzekļu efektīvāku un atbildīgāku izlietojumu; atgādina, ka lēmumi par valsts budžeta struktūru tiek pieņemti valsts līmenī, ņemot vērā konkrētām valstīm adresētos ieteikumus;

44.  norāda, ka ES budžetam regulāri tiek veltītas debates par pārdomātiem valsts izdevumiem un politikas prioritātēm un ka šāds kritisks novērtējums ir jāveic arī attiecībā uz valstu budžetiem, lai uzlabotu to kvalitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā, kā arī novērstu lineārus budžeta samazinājumus;

45.  atzinīgi vērtē publisko tēriņu pārskatīšanas procesu, kas joprojām turpinās, un mudina dalībvalstis kritiski izvērtēt sava budžeta kvalitāti un struktūru; atbalsta centienus uzlabot publisko izdevumu kvalitāti un efektivitāti, tostarp novirzot nelietderīgus izdevumus uz izaugsmi veicinošiem ieguldījumiem;

46.  uzskata, ka ES budžets varētu palīdzēt mazināt valstu budžetiem radīto slogu, ja tas tiktu veidots, iekasējot pašu resursus, nevis lielā mērā paļaujoties uz valstu iemaksām;

47.  atzinīgi vērtē 2016. gada pusgada ciklā īstenotās Eurogrupas tematiskās diskusijas un pieņemtos paraugprakses standartus, piemēram, par izdevumu pārskatiem; aicina Komisiju un Eurogrupu uzlabot to efektivitāti un pārredzamību;

48.  aicina Komisiju un Padomi formulēt konkrētām valstīm adresētus ieteikumus tā, lai nodrošinātu iespēju novērtēt progresu, jo īpaši gadījumos, kad politikas ieteikums ir atkārtoti vērsts uz vienu un to pašu politikas jomu un/vai reformas raksturs nosaka, ka īstenošana būs ilgāka par vienu pusgada ciklu;

Valstu politikas koordinācija un demokrātiskā pārskatatbildība

49.  īpašu uzmanību vērš uz to, ka par attiecīgo valsti sagatavoto ziņojumu, konkrētajai valstij adresētos ieteikumus, kā arī valsts reformu programmas un stabilitātes programmas ir svarīgi apspriest valsts parlamentā un īstenot stingrāk nekā līdz šim;

50.  uzskata, ka konkrētām valstīm adresēto ieteikumu labākai īstenošanai ir vajadzīgas skaidri formulētas prioritātes Eiropas līmenī un patiesas publiskās debates valsts, reģionālā un vietējā līmenī, tā nodrošinot lielāku līdzdalību; aicina dalībvalstis, ņemot vērā ietekmi un problēmas, ko izjūt dalībvalstīs, tostarp vietējā līmenī, strukturētā veidā iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes, lai uzlabotu konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu;

51.  mudina Komisiju uzsākt sarunas par iestāžu nolīgumu par ekonomikas pārvaldību; uzstāj, ka šim iestāžu nolīgumam būtu jānodrošina, lai Līgumu ietvaros Eiropas pusgada struktūra sniedz iespēju veikt jēgpilnu un regulāru procesa parlamentāro uzraudzību, jo īpaši saistībā ar gada izaugsmes pētījuma prioritātēm un eurozonas ieteikumiem;

Nozaru ieguldījums 2017. gada izaugsmes pētījumā

Budžets

52.  uzskata, ka ar ES budžeta palīdzību varētu nodrošināt pievienoto vērtību investīcijām un strukturālajām reformām dalībvalstīs, ja vien tiek panākta lielāka sinerģija starp esošajiem instrumentiem un saikne ar dalībvalstu budžetiem; tāpēc uzskata, ka gada izaugsmes pētījums — šis svarīgais politikas dokuments, kurš sniedz valstu reformu programmām, konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem un īstenošanas plāniem vajadzīgo pamatinformāciju, — būtu jāizmanto kā vadlīnijas gan dalībvalstīm, gan valstu budžetu izstrādei, lai tādējādi ieviestu kopīgus risinājumus, kas atpazīstami valstu budžetos un ir saistīti ar ES budžetu;

53.  atgādina, ka visām dalībvalstīm par pašu svarīgāko prioritāti būtu jānosaka PVN un muitas nodokļu iekasēšanas sistēmu pilnveidošana; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ES līmenī izveidot nodokļu oāžu melno sarakstu, kas būtu jāpiemēro, izmantojot kriminālsodus, lai vērstos pret tiem starptautiskajiem uzņēmumiem, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas;

Vide, sabiedrības veselība un pārtikas nekaitīgums

54.  uzsver — lietderīgāka un efektīvāka resursu izmantošana, kas mazina atkarību no enerģijas importa un ļauj ieviest ilgtspējīgu ražošanu, kuras pamatā ir pilnvērtīgākas preču dizaina prasības un ilgtspējīgāki patēriņa modeļi, nozīmē, ka tiek veicināta uzņēmējdarbība un darbvietu radīšana, ka tiek efektīvi īstenoti gan starptautiskie mērķi, gan Savienības vides politikas mērķi un ka tiek dažādoti ieņēmumu avoti fiskālās atbildības un ekonomikas konkurētspējas kontekstā; uzskata, ka Eiropas pusgada procesam būtu jāietver arī ziņošana par energoefektivitāti un savstarpēju savienojamību, vadoties pēc ES līmenī noteiktiem mērķiem;

55.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām, valstu parlamentiem un Eiropas Centrālajai bankai.

(1)

OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp.

(2)

OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.

(3)

OV L 306, 23.11.2011., 8. lpp.

(4)

OV L 306, 23.11.2011., 33. lpp.

(5)

OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.

(6)

OV L 306, 23.11.2011., 1. lpp.

(7)

OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.

(8)

OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.

(9)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0238.


MAZĀKUMA VIEDOKLIS

Iesniegts saskaņā ar Reglamenta 52.a panta 4. punktu

Miguel Viegas, Fabio De Masi, Paloma López Bermejo, Miguel Urbán Crespo, Marisa Matias, Rina Ronja Kari, Matt Carthy

Ar šo ziņojumu tiek atbalstītas strukturālas reformas, niecīga valsts loma un aizstāvēts Stabilitātes un izaugsmes pakts un fiskālais līgums. Uzskata, ka neoliberālu reformu pastiprināšana un finansializācija, tostarp ar kapitāla tirgu savienības starpniecību, ir risinājums, kas vērsts uz ES ekonomisko stagnāciju, tā vietā, lai veicinātu publiskos izdevumus un palielinātu algas un sociālo aizsardzību, ko iznīcinājuši taupības pasākumi. Turklāt pauž bažas par lēmumu nepiemērot sankcijas Portugālei un Spānijai.

Tajā tiek noliegta realitāte: eurozonai un ekonomikas pārvaldības sistēmai ne vien trūka efektivitātes, lai risinātu finanšu, ekonomisko un sociālo krīzi, kas jau teju desmit gadus skar ES, bet tās arī bija atbildīgas par šo krīzi un tās saasināšanos. Euro un ekonomikas pārvaldības sistēma ir darbojušies kā instrumenti, ar ko uzspiest neoliberālu programmu: privatizāciju un deregulāciju, strukturālas reformas, sociālo un darba tiesību zaudējumu, darbaspēka ienākumu un sabiedrības labklājības samazinājumus.

Euro un ekonomikas pārvaldības sistēma ir izraisījusi dalībvalstu diverģences un ienākumu nevienlīdzības palielināšanos un līdz ar to — teritoriālās, sociālās un ekonomiskās kohēzijas samazināšanos.

Tāpēc mēs mudinām atcelt:

·fiskālo paktu;

·Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību;

·Eiropas pusgadu.


Budžeta komitejAS ATZINUMS (*) (25.1.2017)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2017. gada izaugsmes pētījums

(2016/2306(INI))

Atzinuma sagatavotājs (*): Jean-Paul Denanot

(*)  Iesaistītā komiteja — Reglamenta 54. pants

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzskata, ka ar ES budžeta palīdzību varētu nodrošināt pievienoto vērtību ieguldījumam un strukturālajām reformām dalībvalstīs, ja vien tiek panākta lielāka sinerģija starp esošajiem instrumentiem un saikne ar dalībvalstu budžetiem; tāpēc uzskata, ka gada izaugsmes pētījums (GIP) — šis svarīgais politikas dokuments, kurš sniedz valstu reformu programmām, konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem (KVAI) un īstenošanas plāniem vajadzīgo pamatinformāciju, — būtu jāizmanto kā vadlīnijas gan dalībvalstīm, gan valstu budžetu izstrādei, lai tādējādi ieviestu kopīgus risinājumus, kas atpazīstami valstu budžetos un ir saistīti ar ES budžetu;

2.  piekrīt, ka stabilitātes mehānismiem ir būtiska nozīme, un atgādina, ka par prioritāti dalībvalstīm būtu jānosaka Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošana un tajā paredzēto kritēriju izpilde; atzinīgi vērtē to, ka pašlaik pilnībā tiek izmantotas elastīguma klauzulas, lai palīdzētu piesaistīt lielāku ieguldījumu un veikt vērienīgākas strukturālās reformas, kā arī lai risinātu drošības apdraudējuma un bēgļu pieplūduma problēmu;

3.  atgādina, ka visām dalībvalstīm par pašu svarīgāko prioritāti būtu jānosaka PVN un muitas nodokļu iekasēšanas sistēmu pilnveidošana; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ES līmenī izveidot nodokļu oāžu melno sarakstu, kas būtu jāpiemēro, izmantojot kriminālsodus, lai vērstos pret tiem starptautiskajiem uzņēmumiem, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus izveidot kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, kurai būtu jāveicina pārrobežu darbības ar kuru būtu jāpanāk, ka mazākā mērā notiek izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīva nodokļu plānošana; atgādina, ka ir jāveic pašu resursu sistēmas reforma, kuras rezultātā būtu patiesi jāpārstrukturē ES finansējums, tomēr nepalielinot nodokļu slogu iedzīvotājiem;

4.  uzskata, ka vēl nav nodrošināta tāda izaugsme, kas ļautu radīt ES un jo īpaši ES jauniešiem steidzami nepieciešamās darbvietas, un ka ir jāveicina gan lielāks publiskā, gan privātā sektora ieguldījums infrastruktūrā, izglītībā un apmācībā, kā arī MVU, un ka ir enerģiskāk jāveic pasākumi, lai risinātu bezdarba problēmu, šajā nolūkā, piemēram, īstenojot garantiju jauniešiem; atzinīgi vērtē to, ka vēl vairāk ir palielināts finansējums Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (JNI) — klāt nākuši EUR 500 miljoni kā īpašais piešķīrums JNI papildus EUR 1 miljardam, kas no Eiropas Sociālā fonda (ESF) atvēlēts 2017.-2020. gada laikposmam, un tas ļaus vairākām JNI kritērijiem atbilstošām dalībvalstīm ieguldīt vairāk ESF finansējuma jauniešu nodarbinātības pasākumos;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu paplašināt Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) darbības jomu un tvērumu ESIF darbības termiņa un finansēšanas spējas ziņā; īpašu uzmanību vērš uz to, ka ESIF ir svarīgi nostiprināt, lai panāktu, ka ieguldījums atgūst savu ilgtermiņa noturības tendenci, lai arī turpmāk gūtu konkrētus rezultātus un lai projektu virzītājiem nebūtu šaubu, ka viņi spēs izstrādāt projektus arī pēc tam, kad būs noslēdzies sākotnējais ieguldījumu periods; sagaida vēl vairāk uzlabojumu tādās jomās kā papildvērtība, ģeogrāfiskais un nozaru tvērums un pārredzamība; uzsver, ka ir iespējams panākt sinerģiju starp ESIF un Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem, jo īpaši attiecībā uz minēto fondu ieguldījumu teritoriālās kohēzijas veicināšanā; aicina Eiropas un valstu iestādes sekmīgāk iesaistīt reģionālās un vietējās pašpārvaldes un tādējādi risināt problēmas, kas dažās dalībvalstīs ir aktuālas saistībā ar niecīgu spēju izstrādāt projektus un ar aizņemšanās spēju;

6.  atkārtoti norāda — lai panāktu ilgtspējīgu izaugsmi, par ekonomikas politikas pamatmērķi ES līmenī būtu jānosaka mērķis ieguldīt un veicināt ieguldījumu inovācijā un informācijas un komunikācijas tehnoloģijās (IKT);

7.  uzskata, ka ir jāpalielina banku sistēmas atbildība, lai ne vien garantētu ilgtermiņa ieguldījumu, bet arī stabilitāti finanšu tirgos;

8.  uzsver, ka godīga un saliedēta ES ieguldījumu politika ir svarīga, jo ar to var ne vien panākt izaugsmi visā Eiropas Savienībā, bet arī sekmīgāk samazināt atšķirības, kas starp dalībvalstīm joprojām pastāv;

9.  ir pārliecināts, ka MVU un jaunuzņēmumi ir būtiski svarīgi turpmākai ES ekonomikas attīstībai, un atkārtoti norāda, ka ir nepieciešama stingrāka ieguldījumu un fiskālā politika, kuras mērķis ir vēl vairāk rosināt šādu uzņēmumu darbību;

10.  ir pārliecināts, ka monetārā politika ar pienācīgas budžeta politikas stingru atbalstu var veicināt ekonomikas attīstību, ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu;

11.  uzskata, ka dalībvalstīm atšķirīgu demogrāfisko tendenču pastāvēšana katrā dalībvalstī būtu jāuztver kā brīdinājuma signāls, kurš liecina, ka plašākā kontekstā ir jāanalizē valsts parāds;

12.  atgādina, ka ESI fondu izmantošana ir jāpakārto makroekonomikas nosacījumu izpildei; tā kā laba ekonomikas pārvaldība un apguves spēja ir savstarpēji saistīti faktori, aicina Komisiju panākt, lai ESI fondi drošāk tiktu izmantoti KVAI īstenošanai, un šajā nolūkā pagarināt attiecīgo fiskālas korekcijas laikposmu, kurā ESI fondus izmanto kā strukturālo reformu īstenošanas un ieguldījumu palielināšanas atbalsta pasākumu;

13.  uzsver, ka salīdzinājumā ar citiem lielajiem tirgiem (piemēram, ar ASV) ES ir stingri fiskālie noteikumi, katrā dalībvalstī atšķirīgs tiesiskais regulējums un daudz dažādu ierobežojumu un ka tas viss kavē progresu, inovatīvus risinājumus un izaugsmi; tāpēc aicina Komisiju pirms gada izaugsmes pētījuma iesniegšanas sīkāk apspriest ar dalībvalstīm kopīgus pasākumus un noteikumus, kas ir jāpieņem ES līmenī, lai atbalstītu zināšanu, pieredzes un tehnoloģiju apmaiņu, kā arī inovāciju, attīstību un jaunuzņēmumu strauju izaugsmi.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

25.1.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

2

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Jean Arthuis, Reimer Böge, Lefteris Christoforou, Gérard Deprez, Manuel dos Santos, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Jens Geier, Esteban González Pons, Ingeborg Gräßle, Iris Hoffmann, Monika Hohlmeier, Zbigniew Kuźmiuk, Vladimír Maňka, Victor Negrescu, Jan Olbrycht, Urmas Paet, Paul Rübig, Petri Sarvamaa, Patricija Šulin, Eleftherios Synadinos, Indrek Tarand, Isabelle Thomas, Inese Vaidere, Daniele Viotti, Tiemo Wölken

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Paul Denanot, Ivana Maletić, Marco Valli

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Paul Brannen, Ulrike Lunacek


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejAS ATZINUMS (25.1.2017)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2017. gada izaugsmes pētījums

(2016/2306(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Nuno Melo

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka Eiropas pusgada diskusija ir jo īpaši svarīga tādēļ, ka ir jārod jauns attīstības modelis strukturālām reformām un selektīvām investīcijām stratēģiskās jomās, tā virzoties uz ekonomikas modeli, kas rūpniecības attīstību apvieno ar vides ilgtspēju; tāpēc atkārtoti norāda, ka Eiropas pusgada procesā līdz ar ekonomikas un sociālo dimensiju kā vienlīdz ietekmīga pilnībā būtu jāņem vērā vides dimensija;

2.  pauž nožēlu, ka ekonomikas atlabšanas process Eiropas Savienībā joprojām ir lēns un trausls, un tas skaidri liecina, ka ir intensīvāk jāveic strukturālās reformas, jāveicina investīcijas un jāveido konkurētspējīgāka ekonomika;

3.  atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada izaugsmes pētījumā aprites ekonomika nepārprotami ir minēta kā viena no ES ekonomikas prioritātēm;

4.  norāda, ka klimata pārmaiņas neapšaubāmi ir ļoti nopietns pasaules mēroga pārbaudījums un ka ļoti ātrai rīcībai arī turpmāk vajadzētu būt ES prioritātei; šajā sakarībā uzsver 2015. gada decembrī ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā pieņemtā Parīzes nolīguma nozīmi, jo tas ir globāls pavērsiens, kurš veicina globālu kolektīvo pāreju uz zema oglekļa emisiju līmeņa sabiedrību, kas noturīga pret klimata pārmaiņām; norāda, ka nolīgumā ir noteikts kvalitatīvs ilgtermiņa emisiju samazināšanas uzdevums, kas ir saskaņā ar mērķi temperatūras paaugstināšanos pasaulē ierobežot krietni zem 2°C atzīmes un turpināt tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C; tāpēc prasa, lai konkrētām valstīm adresētajos ieteikumus Komisija ņemtu vērā, ka dalībvalstīm ir jāiegulda enerģētikas projektos, kas nodrošina zemu oglekļa emisiju līmeni, lai panāktu atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem; norāda, ka efektīvai pārejai uz zema oglekļa emisiju līmeņa sabiedrību ir vajadzīgas iespaidīgas investīcijas tādās stratēģiskās jomās kā enerģētika, atkritumu apsaimniekošana, transports un ēkas; ņemot to vērā, pieprasa paredzēt līdzekļus tieši ilgtspējīgām investīcijām saskaņā ar topošo ESIF II regulu;

5.  aicina Komisiju Eiropas pusgadu izmantot kā instrumentu to saistību izpildei, kuras ES ir uzņēmusies saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, un jo īpaši aicina iekļaut pusgada procesā politikas nostādnes un efektīvus pasākumus, ar ko risina tādus jautājumus kā klimata pārmaiņas, ilgtspējīga ražošana un patēriņš, pārtikas nodrošinājums un bioloģiskā daudzveidība;

6.  atgādina, ka panākt ilgtspējīgu izaugsmi, klimata aizsardzību un jaunu darbvietu radīšanu Eiropas Savienībā nozīmē gudrāk un ilgtspējīgāk izmantot pieejamos resursus, nodokļu slogu no darbaspēka novirzīt uz vides piesārņojumu, likvidēt fosilā kurināmā subsīdijas un samazināt atkarību no izejvielu importa; uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, kā piemērot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, galvenokārt tādēļ, lai palīdzētu īstenot pasākumus, ar ko novērš atkritumu rašanos un veicina to plašāku pārstrādi un atkārtotu izmantošanu; atzīmē, ka saskaņā ar aplēsēm aprites ekonomika gadā varētu ES uzņēmumiem nodrošināt ietaupījumus aptuveni EUR 600 miljardu apmērā; tāpēc atkārtoti norāda, ka ir pieprasījis iekļaut Eiropas pusgada procesā aprites ekonomikas principus, noteikt resursu efektīvas izmantošanas galveno rādītāju un panākt drošu apgādi ar galvenajām izejvielām, lai tādējādi veicinātu straujāku ES pāreju uz aprites ekonomiku; uzsver, ka ir pamatīgāk jāiegulda pārbaudītās ekotehnoloģijās, lai sasniegtu mērķus, kas stratēģijā „Eiropa 2020” noteikti attiecībā uz ilgtspējīgu izaugsmi un kas klimata un enerģētikas jomā ir noteikti laikposmam līdz 2030. gadam;

7.  uzsver, ka atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu reforma, kas pašlaik tiek īstenota, ir svarīga, lai Eiropas ekonomika varētu ātrāk pāriet uz aprites modeli;

8.  uzsver — lietderīgāka un efektīvāka resursu izmantošana, kas mazina atkarību no enerģijas importa un ļauj ieviest ilgtspējīgu ražošanu, kuras pamatā ir pilnvērtīgākas preču dizaina prasības un ilgtspējīgāki patēriņa modeļi, nozīmē, ka tiek veicināta uzņēmējdarbība un darbvietu radīšana, ka tiek efektīvi īstenoti gan starptautiskie mērķi, gan Savienības vides politikas mērķi un ka tiek dažādoti ieņēmumu avoti fiskālās atbildības un ekonomikas konkurētspējas kontekstā; uzskata, ka Eiropas pusgada procesam būtu jāietver arī ziņošana par energoefektivitāti un savstarpēju savienojamību, vadoties pēc ES līmenī noteiktiem mērķiem;

9.  norāda, ka 2012. gadā sagatavotais Komisijas pētījums liecina — ja pilnībā tiktu īstenoti visi ES tiesību akti par atkritumiem, Eiropa gadā ietaupītu EUR 72 miljardus, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes nozares apgrozījums palielinātos par EUR 42 miljardiem un laikposmā līdz 2020. gadam būtu radīti 400 000 jaunu darbvietu; atgādina, ka par vissvarīgāko prioritāti būtu jāuzskata atkritumu daudzuma samazināšana un šīs jomas tiesību aktu izpildes nodrošināšana;

10.  uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka dalībvalstīm ir jāveic savu nodokļu sistēmu reforma, lai atbalstītu izaugsmi un taisnīgus uzņēmumu savstarpējo attiecību noteikumus; uzsver, ka šajā ziņā svarīgi ir vides nodokļi, vides nodokļu reforma un nodokļu novirzīšanas programmas — galvenie faktori, kuri sekmē pāreju uz zaļo ekonomiku, jo ar tiem var rosināt ekoinovāciju, kas rada labklājību un darbvietas un palīdz uzlabot vides stāvokli un samazināt enerģijas un resursu patēriņu;

11.  aicina Komisiju ar integrētu pieeju iekļaut Eiropas pusgada procesā ilgtspējīgas attīstības mērķus;

12.  norāda, ka ir nepieciešams vispusīgāks rādītāju kopums, pēc kura vērtēt pasākumus, ko dalībvalstis īsteno, lai sniegtu savu ieguldījumu, palīdzot Eiropas Savienībai sasniegt mērķus, kurus tā ir uzņēmusies saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, un jo īpaši mērķi līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pārtikas atkritumu daudzumu; uzsver, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu izpildes uzdevumi ar integrētu pieeju ir pienācīgi jāiekļauj gan Savienības iekšpolitikas, gan ārpolitikas nostādnēs;

13.  atgādina, ka visā Eiropas Savienībā vides preču un pakalpojumu nozarē ir vērojama darbvietu skaita palielināšanās tendence; uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka, cenšoties panākt vēl mazāku enerģijas un resursu patēriņu, varētu radīt vairāk jaunu darbvietu, sevišķi tādās nozarēs kā izolācijas materiāli, siltumsūkņu tehnoloģijas, ar elektrību darbināmi transportlīdzekļi un efektīva ūdens patēriņa irigācijas tehnoloģijas lauku apūdeņošanai, kā arī pārstrādes nozarē un no resursiem atkarīgās nozarēs;

14.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu izveidot Augsta līmeņa ekspertu grupu finanšu stabilitātes jautājumos; uzsver, ka uz finanšu stabilitāti vērstas reformas ir jāveic, lai atbalstītu tīrām tehnoloģijām un šādu tehnoloģiju ieviešanai paredzētas investīcijas, lai panāktu, ka finanšu sistēma ilgtermiņā spēj stabili finansēt izaugsmi, un lai palīdzētu veidot mazoglekļa ekonomiku, kas noturīga pret klimata pārmaiņām, kā norādīts Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumā „Kapitāla tirgu savienība — reformu paātrināšana”;

15.  atzīmē, ka vairāki projekti, kuriem finansējums piešķirts no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), ir orientēti uz infrastruktūru un inovāciju vides un veselības nozarēs; tomēr vērš uzmanību uz to, ka ir jāpanāk, lai ar ESIF pieejamāki kļūtu tā dēvētie zaļie fondi;

16.  uzsver, ka efektīvām investīcijām veselības un izglītības nozarē, tostarp veselības veicināšanas un slimību profilakses jomā, ir būtiska nozīme, lai garantētu ne vien visiem iedzīvotājiem vienlīdz pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus, bet arī stabilitāti, ilgtspēju, ekonomisko labklājību un lielāku izaugsmi, gūstot rezultātus ražīguma, darbaspēka pieejamības, cilvēkkapitāla un publiskā sektora izdevumu ziņā; atgādina, ka veselības aizsardzības izdevumi ir ieguldījums veselīgākā, drošākā, produktīvākā un konkurētspējīgākā sabiedrībā; vērš uzmanību uz to, cik liela nozīme ir veselības aprūpes nozares ilgtspējai, jo šī nozare ir visai tautsaimniecībai svarīgs elements, ņemot vērā, ka tajā ir nodarbināti 8 % no visa Eiropas darbaspēka un ka tās īpatsvars ir 10 % no ES IKP;

17.  uzsver, ka ir jāveido zināšanu apmaiņas sistēma veselības aprūpes tehnoloģijas vērtēšanas jomā un ka veselības aprūpes tehnoloģija ir jāvērtē, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar veselības aprūpes tehnoloģiju raksturlielumiem, cita starpā izvērtējot to drošumu, efektivitāti, lietderību, izmantošanas iespējas, indikācijas, izmaksas, rentabilitāti un šādu tehnoloģiju izmantošanas sociālās, ētiskās un ekonomiskās sekas;

18.  vēlreiz iesaka aprites ekonomikas principus iestrādāt konkrētām valstīm adresētos ieteikumos;

19.  vērš uzmanību uz to, ka strukturēts un sistemātisks dialogs valsts līmenī ir svarīgs, lai panāktu, ka visas veselības aprūpes sistēmā ieinteresētās personas uzņemas lielāku atbildību par konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanu; tāpēc norāda, ka ES līmenī ir vispusīgāk jāizvērtē, kā darbojas veselības aprūpes sistēma; mudina dalībvalstis likt lietā faktus, ko tās iegūst politikas veidošanas procesā, un īstenot labākās prakses apmaiņu, lai mazinātu atšķirības un veselības aprūpes nevienlīdzību gan valsts, gan starpvalstu līmenī;

20.  norāda, ka Eiropas pusgada procesā veselības aprūpes sistēmas ir jāvērtē vispusīgāk, ne vien apsverot fiskālo dimensiju, bet arī risinot ar Eiropas veselības nozares pieejamību, efektivitāti un kvalitāti saistītus jautājumus;

21.  uzsver, ka pienācīgi būtu jāņem vērā ar veselības aprūpi saistītās izmaksas, ko dalībvalstīm nākas segt ārkārtas gadījumos un kas vēl vairāk noslogo veselības aprūpes sistēmas (piemēram, tad, kad Eiropas Savienībā ierodas imigranti un bēgļi, kuriem veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība), ka nepieciešamās medicīniskās palīdzības sniegšana ir būtiska gan cilvēktiesību aizsardzībai, gan riska mazināšanai, cenšoties pasargāt ES iedzīvotājus no iespējamas saslimšanas ar migrantu izcelsmes valstīs endēmiskām slimībām, un ka tādēļ attiecīgo izmaksu slogs būtu pienācīgi jāapsver, izvērtējot dalībvalstu budžetus.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.1.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

52

5

8

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Paul Brannen, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Mark Demesmaeker, Stefan Eck, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Benedek Jávor, Josu Juaristi Abaunz, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Urszula Krupa, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Massimo Paolucci, Piernicola Pedicini, Julia Reid, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ivica Tolić, Estefanía Torres Martínez, Nils Torvalds, Adina-Ioana Vălean, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Renata Briano, Herbert Dorfmann, James Nicholson, Stanislav Polčák, Gabriele Preuß, Tiemo Wölken

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Xabier Benito Ziluaga, Richard Corbett, Sander Loones, Kosma Złotowski


Reģionālās attīstības komitejAS ATZINUMS (25.1.2017)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2017. gada izaugsmes pētījums

(2016/2306(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Krzysztof Hetman

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas sagatavoto 2017. gada izaugsmes pētījumu, kas ir svarīga daļa no Eiropas atveseļošanās procesa, kura pamatā ir investīciju, strukturālo reformu un atbildīgu publisko finanšu stratēģija ar mērķi vēl vairāk veicināt augstākus izaugsmes līmeņus, nostiprināt Eiropas atveseļošanos un panākt augšupēju konverģenci;

2.  pauž bažas par to, ka joprojām ir pierādījumi par makroekonomiskām nelīdzsvarotībām un ierobežotu konverģenci, jo īpaši eurozonā;

3.  pauž bažas par konkrētai valstij adresēto ieteikumu (KVAI) nevienmērīgo īstenošanu Eiropas ekonomikas atveseļošanā, kā arī par būtisku investīciju trūkumu, kas apdraud ES ilgtermiņa izaugsmes potenciālu; aicina dalībvalstis uzņemties stingras saistības īstenot strukturālās reformas un samazināt sava parāda attiecību pret IKP un budžeta deficītu, lai veicinātu izaugsmi un radītu darbvietas; uzskata, ka dalībvalstīm arī turpmāk jābūt primāri atbildīgām par KVAI īstenošanu un par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz labāko veidu, kā tas būtu jādara; uzsver svarīgo lomu, kas vietējām un reģionālām pašvaldībām un citām ieinteresētajām personām, kā arī pašiem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) ir strukturālo reformu, darbvietu radīšanas un investīciju atbalstīšanā; aicina Komisiju attiecīgos gadījumos apsvērt vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu Eiropas pusgadā;

4.  prasa veidot Eiropas pusgada politiku tā, lai veicinātu vietējo pieprasījumu ar mērķi Eiropas ekonomiku padarīt noturīgāku, ņemot vērā globālās perspektīvas pasliktināšanos un globālā pieprasījuma palēnināšanos;

5.  atzīst Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) mērķi, kas ir veidots tā, lai atbalstītu augsta riska investīciju projektus ar nolūku stiprināt izaugsmes potenciālu, balstoties uz kvalitatīvām darbvietām un ražīgumu; tomēr pauž bažas par ārkārtīgi nevienmērīgu šī fonda izmantošanu starp ES15 (91 % finansējuma) un ES13 (9 % finansējuma) dalībvalstīm; norāda uz Komisijas priekšlikumu stiprināt sinerģijas un komplementaritāti starp ESIF un ESI fondiem, kā arī sniegt mērķtiecīgāku tehnisko palīdzību vietējā un reģionālajā līmenī, lai mazinātu atšķirības vienotajā tirgū, ļaujot visiem reģioniem attīstīt savu potenciālu un uzlabot ESIF ģeogrāfisko pārklājumu visā ES; aicina EIB un Komisiju nodrošināt, ka līdzekļu sadale pamatojas uz piesardzīgu finanšu analīzi, izmantojumu novērtējot taisnīgi, vadoties pēc nopelniem; tomēr uzsver, ka joprojām trūkst pierādījumu par ESIF devuma ietekmi attiecībā uz izaugsmi un darbvietām; no šī viedokļa raugoties, uzsver, ka ESIF vajadzētu papildināt ESI fondus un nekādā gadījumā nevajadzētu apdraudēt lomu, kas ir kohēzijas politikai kā Savienības galvenajai investīciju politikai, kura tuvina ES tās iedzīvotājiem; aicina Komisiju ierosināt turpmākus pasākumus ar mērķi mazināt un līdzsvarot minēto neatbilstību;

6.  piekrīt Komisijas viedoklim par to, ka konsultāciju centrs ir jāstiprina, lai tas varētu vairāk strādāt vietējā un reģionālā mērogā, lai uzlabotu tā sadarbību ar valsts attīstību veicinošām bankām un lai tas būtu noderīgs rīks projektu virzītājiem, palīdzot izstrādāt labākus projektus, jo īpaši reģionos vai nozarēs, kur ir nepieciešami papildu pasākumi un tehniskās spējas; aicina Komisiju veicināt ESIF labāku izmantošanu vietējās un reģionālās pašvaldībās visā ES, jo īpaši ar investīciju platformu starpniecību; šajā nolūkā aicina Komisiju palīdzēt ar informācijas izplatīšanu un novērst pašreizējos trūkumus attiecībā uz administratīvajām un institucionālajām spējām pašvaldību līmenī; aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā izmantot ESIF un ESI fondu potenciālu saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, lai Eiropas Savienībā mazinātu investīciju trūkumu;

7.  uzsver, ka kontekstā ar Eiropas pusgadu un centieniem vienkāršot kohēzijas politiku, piemēram, Labākas īstenošanas darbgrupas aktivitātēm, dalībvalstīm ir jāpastiprina pasākumi, lai īstenotu nepieciešamās strukturālās reformas un visus citus pasākumus, kas sekmē šo īstenošanu, tostarp veidojot iestāžu spējas, lai sekmētu izaugsmi un darbvietas, un novēršot šķēršļus, ar ko saskaras kohēzijas politikas līdzekļu saņēmēji; tomēr uzsver, ka ir vajadzīga koordinācija starp ES prioritātēm un valstu, reģionu un vietējām vajadzībām; uzsver ex-ante nosacījumu nozīmību attiecībā uz dalībvalstu spēju veidošanas uzlabošanu; uzsver nepieciešamību pastiprināt saziņu ar Eiropas iedzīvotājiem par iegūtajiem rezultātiem, lai Eiropas pievienoto vērtību padarītu redzamāku;

8.  uzsver nepieciešamību paātrināt ESI fondu izmantošanu 2014.–2020. gada finanšu plānošanas periodā; vienlaikus atzīstot, ka dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgām par programmu noteikšanu, uzskata, ka individuāli pielāgoti ieteikumi būtu jāpieņem pēc īstenošanas trūkumu analīzes un jāiekļauj KVAI formulēšanas procesā; aicina Komisiju iesaistīties ciešā dialogā ar dalībvalstīm, lai noteiktu šādus pasākumus;

9.  uzsver, ka, lai labāk reaģētu uz ekonomikas problēmām un veicinātu izaugsmi, dalībvalstīm ir vajadzīga lielāka rīcības brīvība īstenošanā, izmantojot investīciju klauzulas; šajā kontekstā pievienojas Eiropas Revīzijas palāta viedoklim, ka publiskā iepirkuma ilggadīgā problēma ir jārisina arī Komisijas līmenī, Komisijai rīkojoties kā šīs jomas uzlabojumu veicinātājai;

10.  atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikums apturēt daļu no ESI fondiem Spānijai un Portugālei ir pagaidām atlikts, ņemot vērā Parlamenta pausto konstruktīvu kritiku, kas pierādīja, ka šis priekšlikums ir lieks un pamatojas uz Komisijas novērtējumu, kurā norādīts, ka abas valstis ir guvušas panākumus attiecībā uz deficīta samazināšanas mērķiem; piekrīt Komisijas viedoklim, ka eurozonā ir jāpieņem kolektīva pieeja, kurā ņemtas vērā budžeta situācijas atšķirības starp dalībvalstīm; šajā sakarā atgādina Komisijas kā Līgumu izpildes uzraudzītājas lomu; turklāt gaida no Komisijas 2017. gadā paredzēto ziņojumu par Regulas (ES) Nr. 1303/2013 23. panta piemērošanu, ievērojot Parlamenta viedokli, ko tas pauda strukturētajā dialogā 2016. gadā;

11.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par to, ka liela nozīme ir investīcijām zināšanās, inovācijā, izglītībā un IKT, kas ir izaugsmes veicinātāji; iesaka pieņemt politiku, kas ļaus visiem Eiropas iedzīvotājiem saņemt pamata piekļuvi savienojamībai;

12.  uzskata, ka Investīciju plāns Eiropai sasniegs savus mērķus tikai tad, ja izmantos pastiprinātu sadarbību ar MVU, vietējām iestādēm un citiem vietējiem dalībniekiem; aicina EIB un Komisiju nodrošināt, ka šīs ieinteresētās personas var sekmīgi izstrādāt un vadīt pieteikumus projektu finansēšanai, saņem atbilstošu atbalstu un nav pakļautas nevajadzīgam regulatīvajam slogam; jo īpaši norāda uz pozitīvo ietekmi, ko kopienas vadīta vietējā attīstība var nodrošināt attiecībā uz to, lai vietējo dalībnieku viedoklis tiktu uzklausīts;

13.  atzinīgi vērtē atbalstu MVU, izmantojot ESIF MVU sadaļu un MVU iniciatīvu; pauž atzinību par MVU nozarē notiekošo atveseļošanos kopš 2008. gada finanšu krīzes; aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu problēmu risināšanu, tostarp saistībā ar to, ka lēni pieaug MVU nodarbināto skaits un ka ražošanas, būvniecības un mazumtirdzniecības nozarēs izaugsme nonākusi stagnācijā;

14.  uzskata, ka piekļuve finansējumam joprojām ir galvenā problēma augošiem MVU; norāda, ka komercbanku nozare, ko primāri regulē dalībvalstis, joprojām ir galvenais finansējuma avots vairumam MVU; tādēļ norāda, ka dalībvalstis arī turpmāk būs galvenie dalībnieki MVU nozares atveseļošanā un ka Komisijai būtu jānodrošina, ka tās darbībai ir efektīva atbalsta loma.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.1.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

6

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Arimont, Franc Bogovič, Victor Boştinaru, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Tamás Deutsch, Iratxe García Pérez, Michela Giuffrida, Ivan Jakovčić, Constanze Krehl, Sławomir Kłosowski, Andrew Lewer, Louis-Joseph Manscour, Martina Michels, Jens Nilsson, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Konstantinos Papadakis, Mirosław Piotrowski, Stanislav Polčák, Liliana Rodrigues, Fernando Ruas, Monika Smolková, Maria Spyraki, Ruža Tomašić, Ramón Luis Valcárcel Siso, Monika Vana, Matthijs van Miltenburg, Lambert van Nistelrooij, Derek Vaughan

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Petras Auštrevičius, Ivana Maletić, Dimitrios Papadimoulis, Maurice Ponga, Laurenţiu Rebega, Bronis Ropė, Iuliu Winkler


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

13.2.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

13

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Burkhard Balz, Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Jonás Fernández, Neena Gill CBE, Roberto Gualtieri, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Cătălin Sorin Ivan, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Philippe Lamberts, Olle Ludvigsson, Ivana Maletić, Marisa Matias, Gabriel Mato, Bernard Monot, Luigi Morgano, Stanisław Ożóg, Pirkko Ruohonen-Lerner, Molly Scott Cato, Pedro Silva Pereira, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Paul Tang, Michael Theurer, Marco Valli, Tom Vandenkendelaere, Cora van Nieuwenhuizen, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker, Sotirios Zarianopoulos

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bas Eickhout, Doru-Claudian Frunzulică, Thomas Mann, Siegfried Mureşan, Maria João Rodrigues, Renato Soru, Romana Tomc, Lieve Wierinck, Roberts Zīle

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Klaus Buchner, Ingeborg Gräßle, Monica Macovei, Petri Sarvamaa


ATBILDĪGĀS KOMITEJASGALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

34

+

ALDE

Michael Theurer, Lieve Wierinck, Cora van Nieuwenhuizen

ECR

Monica Macovei

NI

Renato Soru

PPE

Burkhard Balz, Ingeborg Gräßle, Brian Hayes, Gunnar Hökmark, Danuta Maria Hübner, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Ivana Maletić, Thomas Mann, Gabriel Mato, Siegfried Mureşan, Petri Sarvamaa, Theodor Dumitru Stolojan, Romana Tomc, Tom Vandenkendelaere

S&D

Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Jonás Fernández, Doru-Claudian Frunzulică, Neena Gill CBE, Roberto Gualtieri, Cătălin Sorin Ivan, Olle Ludvigsson, Luigi Morgano, Maria João Rodrigues, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Jakob von Weizsäcker

13

-

ECR

Stanisław Ożóg, Pirkko Ruohonen-Lerner, Kay Swinburne

EFDD

Marco Valli

ENF

Gerolf Annemans, Bernard Monot

GUE/NGL

Marisa Matias, Miguel Viegas

NI

Sotirios Zarianopoulos

Verts/ALE

Klaus Buchner, Bas Eickhout, Philippe Lamberts, Molly Scott Cato

1

0

ECR

Roberts Zīle

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums