ZIŅOJUMS par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Melnkalni
2.3.2017 - (2016/2309(INI))
Ārlietu komiteja
Referents: Charles Tannock
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Melnkalni
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 19. un 20. jūnija secinājumus par Rietumbalkāniem un to pielikumu “Saloniku darba kārtība Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju”,
– ņemot vērā 2010. gada 29. marta Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses[1],
– ņemot vērā ES un Melnkalnes pievienošanās konferences 2016. gada 30. jūnijā pārstāvju līmenī notikušās sanāksmes un 2016. gada 13. decembrī ministru līmenī notikušās sanāksmes rezultātus,
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 26. jūnija secinājumus, kuros nolemts 2012. gada 29. jūnijā sākt pievienošanās sarunas ar Melnkalni, un 2016. gada 13. decembra secinājumus, kuri saņēma pārliecinošu delegāciju vairākuma atbalstu,
– ņemot vērā Melnkalnes un ES Stabilizācijas un asociācijas padomes septīto sanāksmi, kas notika 2016. gada 20. jūnijā Briselē,
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 9. novembra paziņojumu “2016. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2016)0715), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments “2016. gada ziņojums par Melnkalni” (SWD(2016)0360),
– ņemot vērā Parīzes 2016. gada 4. jūlija augstākā līmeņa sanāksmes par Rietumbalkāniem priekšsēdētāja noslēguma deklarāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieteikumus Parīzes 2016. gada augstākā līmeņa sanāksmei,
– ņemot vērā NATO dalībvalstu ārlietu ministru 2015. gada 2. decembrī pieņemto lēmumu un 2016. gada 19. maijā parakstīto Protokolu par Melnkalnes pievienošanos NATO,
– ņemot vērā EDSO/ODIHR vēlēšanu novērošanas misijas noslēguma ziņojumu par 2016. gada 16. oktobra parlamenta vēlēšanām,
– ņemot vērā kopīgo deklarāciju, kas pieņemta 2016. gada 8. novembrī Budvā notikušajā ES un Melnkalnes apvienotās konsultatīvās komitejas astotajā sanāksmē,
– ņemot vērā deklarāciju un ieteikumus, kas pieņemti 2016. gada 19. un 20. maijā Podgoricā notikušajā ES un Melnkalnes Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas (SAPK) 12. sanāksmē,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Melnkalni,
– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0050/2017),
A. tā kā eiroatlantiskā integrācija ir Melnkalnes ārpolitikas galvenā prioritāte;
B. tā kā pievienošanās sarunas ir turpinājušas noritēt veiksmīgi; tā kā Melnkalne patlaban tiek uzskatīta par pievienošanās procesa līdervalsti; tā kā gandrīz ir pabeigts tiesiskais regulējums tiesiskuma jomā un ir izveidota iestāžu sistēma;
C. tā kā joprojām pastāv bažas par polarizēto iekšpolitikas gaisotni valstī un opozīcijas boikotu parlamentā; tā kā ilgtspējīgam dialogam un konstruktīvai sadarbībai starp valdošo koalīciju un opozīciju ir izšķiroša nozīme pievienošanās procesa veiksmīgā turpināšanā;
D. tā kā joprojām nopietnas bažas sagādā korupcija un organizētā noziedzība;
E. tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) var piedalīties darba grupās, tostarp par pievienošanās sarunām, tomēr ir paudušas neapmierinātību ar to, kādā mērā tās tiek iesaistītas politikas veidošanā un kādā mērā tām ir pieejama informācija; tā kā ārkārtīgu satraukumu rada tas, ka plašsaziņas līdzekļi rīko nomelnošanas kampaņas, kas personiski vērstas pret dažiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem;
F. tā kā sarunu procesa vispārējam tempam joprojām būtiski svarīgs ir Melnkalnes progress 23. un 24. sadaļā, kuras attiecas uz tiesiskumu;
G. tā kā vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu brīvība ir ES pamatvērtības un ikvienas demokrātijas stūrakmens; tā kā Melnkalnes plašsaziņas līdzekļu sabiedrība ir izteikti politizēta, pastāv cenzūra un pašcenzūra un dažkārt tiek izdarīts ekonomisks un politisks spiediens uz žurnālistiem,
1. atzinīgi vērtē pastāvīgo progresu saistībā ar Melnkalnes integrāciju Eiropas Savienībā; atzinīgi vērtē to, ka Melnkalne ir nodrošinājusi pievienošanās sarunu pastāvīgu progresu, un norāda, ka līdz šim ir atvērtas 26 sarunu sadaļas, savukārt divas ir provizoriski slēgtas; aicina Padomi paātrināt sarunu ar Melnkalni norisi; mudina 2017. gadā atvērt un slēgt vēl citas pievienošanās sarunu sadaļas; atzinīgi vērtē Melnkalnes valdības pieņemto 2017.–2018. gada programmu attiecībā uz Melnkalnes pievienošanos ES; mudina Melnkalni paātrināt reformu norisi, strādāt intensīvāk, lai izpildītu visus kritērijus, un arī turpmāk koncentrēties uz pievienošanās procesa pamataspektiem; atgādina, ka ir būtiski sasniegt konkrētus rezultātus, kā arī augstu un noturīgu īstenošanas līmeni, jo īpaši tādās jomās kā tiesiskums, tiesu sistēma un cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību;
2. pauž atzinību kompetentajām iestādēm par 2016. gada 16. oktobrī pareizi organizētajām parlamenta vēlēšanām, kurās pamatbrīvības kopumā tika ievērotas; mudina turpināt atbilstības nodrošināšanu starptautiskajiem standartiem; atzinīgi vērtē to, ka balsošanā piedalījušos vēlētāju skaits ir lielākais kopš 2002. gada; atzinīgi vērtē pārskatīto tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru notika vēlēšanas, taču norāda, ka joprojām pastāv daži administratīvi trūkumi, tostarp saistībā ar Valsts vēlēšanu komisiju, kā arī bažas par vēlētāju reģistra pareizību un politizāciju;
3. pauž nožēlu par interneta komunikācijas platformu darbības īslaicīgu apturēšanu vēlēšanu dienā un Demokrātiskās pārveides centra tīmekļa vietnes uzlaušanu dažas dienas pirms vēlēšanām, tādējādi ierobežojot pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanos vēlēšanu novērošanā; aicina kompetentās iestādes, ņemot vērā EDSO/ODIHR ieteikumus, ātri un pārredzami novērst trūkumus un izmeklēt iespējamos procesuālos pārkāpumus, tostarp iespējamu valsts līdzekļu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, un visus citus trūkumus, par kuriem saņemta informācija; sagaida, ka tiks saglabāta Valsts vēlēšanu komisijas politiskā neatkarība; uzskata, ka ir jāuzlabo vēlēšanu process, lai panāktu pilnīgu uzticēšanos vēlēšanu procesam; ar nožēlu norāda, ka daļa opozīcijas nav atzinusi vēlēšanu rezultātus; pieņem zināšanai gan to, ka ārēji dalībnieki ir centušies diskreditēt vēlēšanu norisi, gan grūtības, ko tas ir izraisījis; sagaida, ka jaunā valdība pildīs politiskās saistības attiecībā uz reformu procesu, un aicina visas politiskās partijas atkal iesaistīties konstruktīvā dialogā;
4. norāda, ka, gatavojoties šīm vēlēšanām, tika izveidota t. s. vēlētāju uzticības valdība; atzinīgi vērtē to, ka šo procesu vadīja Melnkalne un tā īstenošanā piedalījās dažādas partijas;
5. ar bažām norāda uz Krievijas mēģinājumiem ietekmēt notikumu attīstību Melnkalnē, jo šāds rīcības modelis attiecīgajā reģionā varētu izraisīt lielāku destabilizāciju Rietumbalkānos; pauž bažas par 2016. gada 16. oktobrī notikušajiem nopietnajiem starpgadījumiem, tostarp iespējamu valsts apvērsumu, un aicina Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un Komisiju cieši sekot līdzi izmeklēšanām, kuras veic kompetentās iestādes; atzinīgi vērtē Serbijas gatavību sadarboties šajās izmeklēšanās; uzskata, ka ir svarīgi, lai dalībvalstu attiecīgie dienesti dalītos ar informāciju, kas saistīta ar šiem starpgadījumiem, gan savā starpā, gan ar PV/AP un Komisiju;
6. joprojām pauž dziļas bažas par polarizēto iekšpolitisko gaisotni valstī un parlamenta darbības boikotēšanu no opozīcijas pārstāvju puses; aicina opozīciju izmantot Melnkalnes ministru prezidenta piedāvājumu iesaistīties valdībā apmaiņā pret boikota izbeigšanu; atkārtoti norāda, ka visiem politiskajiem spēkiem no jauna ir jāiesaistās konstruktīvā dialogā un sadarbībā Melnkalnes parlamentā; prasa vēl vairāk pastiprināt parlamenta kontroli pār pievienošanās procesu un spēju uzraudzīt budžetu; atzinīgi vērtē to, ka parlaments turpina nodrošināt augstu pārredzamības līmeni; pauž bažas par neproporcionālu spēka pielietojumu pret valdību vērstu protestu laikā; atkārtoti uzstāj, ka ir jāveic pienācīga pēckontrole saistībā ar t. s. audioierakstīšanas lietu; aicina uzlabot parlamentāro uzraudzību pār to pasākumu īstenošanu, kas paredzēti organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanai;
7. aicina valdību uzlabot piekļuvi publiskajai informācijai, jo īpaši par lieliem infrastruktūras projektiem, piemēram, automaģistrāļu būvniecību, privatizāciju, publisko iepirkumu un tiesu iestāžu darbību;
8. atzinīgi vērtē jauno valsts pārvaldes reformas stratēģiju 2016.–2020. gadam, publisko finanšu pārvaldības reformas programmu, jaunā likuma par algām stāšanos spēkā un administratīvo procedūru vienkāršošanu; prasa veikt pasākumus, lai piešķirtu atbilstošus budžeta līdzekļus valsts pārvaldes reformas īstenošanai, kā arī uzturēt spēkā politisko gribu racionalizēt valsts pārvaldi, ņemot vērā arī pievienošanās sagatavošanu; norāda uz nelielo progresu, kas panākts administratīvās spējas stiprināšanā; mudina pilnībā depolitizēt valsts pārvaldi; uzskata, ka ir būtiski ievērot nopelnu ņemšanas vērā, profesionālisma, pārskatatbildības un pārredzamības principus un savlaicīgi veikt regulējuma ietekmes novērtējumus, kā arī aizsargāt pilsoņu tiesības uz labu pārvaldību, kurā nav korupcijas, un tiesības uz informāciju;
9. norāda uz tiesu sistēmas reformas progresu, tostarp iestāžu spēju uzlabošanos; joprojām pauž bažas par nepieļaujamu ietekmi uz tiesu neatkarību, īpaši saistībā ar tiesnešu iecelšanu; uzsver, ka ir jāstiprina tiesu sistēmas atbildīgums, vedot uzskaiti par ētikas kodeksa ievērošanu un jaunajām disciplinārajām sistēmām tiesnešiem un prokuroriem; uzsver, ka ir jāracionalizē tiesu tīkls un vēl vairāk jāuzlabo spēja uzraudzīt neizskatīto lietu uzkrājumus tiesās un vēl vairāk samazināt izskatāmo lietu skaitu; prasa nodrošināt efektīvāku institucionālo un individuālo atbildību gadījumos, kad jāizskata apsūdzības par korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un organizēto noziedzību; uzsver, ka ir efektīvi jāizpilda tiesas lēmumi attiecībā uz piekļuvi informācijai un jāizskauž izplatītā prakse noteikt dokumentiem konfidencialitātes statusu, lai ierobežotu piekļuvi tiem; uzsver, ka ir svarīgi veicināt sabiedrības informētību par pieejamajiem sūdzību iesniegšanas mehānismiem;
10. atzīstot zināmu progresu kara noziegumu izmeklēšanā, aicina kompetentās iestādes efektīvi izmeklēt kara noziegumus, veikt kriminālvajāšanu, tiesāt un sodīt par šiem noziegumiem saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, īpaši attiecībā uz komandķēdes augstākajām amatpersonām; atzinīgi vērtē kriminālvajāšanas stratēģijas pieņemšanu, lai ierosinātu jaunas lietas un panāktu konkrētus rezultātus; uzsver, ka ir jānodrošina netraucētas iespējas vērsties tiesā un taisnīgas kompensācijas kara noziegumu upuriem, kā arī jānodrošina liecinieku pilnīga aizsardzība kara noziegumu tiesvedības laikā;
11. ar bažām norāda, ka joprojām daudzās jomās ir izplatīta korupcija, tomēr atzinīgi vērtē pret korupciju vērstās sistēmas tālāku nostiprināšanu, cita starpā padarot Pretkorupcijas aģentūru pilnībā darboties spējīgu un ieceļot īpašus prokurorus cīņai pret korupciju, kā arī nodrošinot nepieciešamo speciālo ilgtermiņa apmācību; uzskata, ka ir būtiski nodrošināt viņu neatkarību izmeklēšanas laikā; uzsver, ka ir svarīgi, lai Pretkorupcijas aģentūras darbības būtu politiski neatkarīgas, profesionālas un pārredzamas, jo īpaši saistībā ar augsta līmeņa korupcijas lietām un politisko partiju finansēšanu; atkārtoti uzsver, ka ir jāveido reģistrs par veiksmīgām izmeklēšanām un notiesājošiem spriedumiem, īpaši augsta līmeņa korupcijas lietās, un par korupcijas novēršanas pasākumiem, tostarp arī efektīvāku tiesību aktos paredzētās sankciju piemērošanu; aicina jauno valdību noteikt korupcijas apkarošanu par vienu no savām prioritātēm, paredzot šim uzdevumam pietiekamus cilvēkresursus un budžeta līdzekļus;
12. prasa efektīvi īstenot nozaru rīcības plānus jomās, kas ir visneaizsargātākās pret korupciju, tādās kā publiskais iepirkums, privatizācija, pilsētplānošana, izglītība, veselības aprūpe, vietējā pašpārvalde un policija; prasa veikt efektīvu izmeklēšanu iespējamajās trauksmes cēlēju lietās un nodrošināt viņiem pienācīgu aizsardzību; prasa nelikumīgu līdzekļu iegūšanu iekļaut Melnkalnes Kriminālkodeksā kā noziedzīgu nodarījumu; šajā nolūkā prasa efektīvi īstenot Nolīgumu par sadarbību starp Eurojust un Melnkalni, lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību cīņā pret nopietniem noziegumiem; prasa veikt pasākumus, kas uzlabotu trauksmes cēlēju aizsardzību;
13. norāda, ka ir pieņemts rīcības plāns cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un ir parakstīts Papildu protokols Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu; uzsver, ka ir jāturpina izstrādāt reģistru par organizētās noziedzības lietām, īpaši cilvēku un narkotiku tirdzniecību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, jāturpina nodrošināt ciešāku iestāžu sadarbību un vēl vairāk jāpastiprina reģionālā un starptautiskā sadarbība cīņā pret organizēto noziedzību; uzsver, ka ir nepieciešami grāmatvedības tiesu eksperti, kas kā padomnieki palīdzētu ierindas izmeklēšanās;
14. atzinīgi vērtē uzlaboto tiesisko regulējumu cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā; tomēr uzsver, ka ir jāspēj labāk identificēt cilvēku tirdzniecības upurus un jāuzlabo palīdzības, kompensācijas un aizsardzības pieejamība šiem cilvēkiem;
15. atzinīgi vērtē jauno stratēģiju cīņai pret vardarbīgu ekstrēmismu 2016.–2018. gadā, kura papildina valsts stratēģiju terorisma, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai un apkarošanai; norāda, ka ir izveidota jauna izlūknodaļa, kuras uzdevums ir identificēt un uzraudzīt vardarbīgu ekstrēmistu grupējumu potenciālos locekļus; uzskata, ka ir būtiski svarīgi atklāt cilvēkus, kas atrodas agrīnā radikalizēšanās stadijā, lai novērstu to, ka viņus savervē vardarbīgi ekstrēmistu grupējumi, un veiksmīgi atkal iekļautu viņus sabiedrībā; uzskata, ka ir svarīgi, lai visi šajā nolūkā veiktie pasākumi nodrošinātu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar starptautiskajām saistībām; uzsver, ka izpratnes veicināšana ir svarīga iespējamo terora draudu uzraudzībai;
16. atzīst, ka PSO tiek iesaistītas pievienošanās sagatavošanā, tomēr aicina kompetentās iestādes vēl vairāk uzlabot PSO piekļuvi ar ES saistītai informācijai un nodrošināt, ka apspriešanās ar PSO notiek pēc iespējas jēgpilni; aicina kompetentās iestādes izstrādāt atbalstošāku un iekļaujošāku pieeju, lai atvieglotu PSO vietēja līmeņa darbības un veicinātu to aktīvu līdzdalību visa vēlēšanu procesa pārraudzībā; mudina kompetentās iestādes ilgtspējīgāk, pārredzamāk un efektīvāk rast publisko finansējumu PSO gan valsts, gan vietējā līmenī; aicina attiecīgās iestādes radīt apstākļus, kas sekmē brīvprātīgo darbu un paplašina sabiedrības līdzdalību; pauž dziļas bažas par to, ka turpinās pret atsevišķiem PSO aktīvistiem vērstas nomelnošanas kampaņas un iebaidīšanas mēģinājumi; aicina kompetentās iestādes veikt izmeklēšanu un noskaidrot šo mēģinājumu cēloni, kā arī strādāt intensīvāk, lai aizsargātu PSO aktīvistus;
17. norāda uz zināmu progresu minoritāšu stāvokļa uzlabošanā, tostarp to, ka ir pabeigtas vairākas tiesību aktu reformas, lai precīzāk saskaņotu tos ar ES un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta 2016.–2020. gada stratēģija un rīcības plāns attiecībā uz romu un ēģiptiešu sociālo iekļaušanu; prasa piešķirt atbilstošu budžetu, lai rīcības plānu būtu iespējams pienācīgi īstenot; pauž bažas par dubulto diskrimināciju, ar ko saskaras romu kopienas sievietes un meitenes, kā arī par romu kopienas, ēģiptiešu minoritātes un aškalu piekļuvi veselības aprūpei, izglītībai, mājokļiem un nodarbinātībai; mudina kompetentās iestādes turpināt stiprināt LGBTI tiesību aizstāvības pasākumus; atzīst to, ka Melnkalnes sabiedrībā ir grūtības ar seksuālās daudzveidības pieņemšanu; aicina kompetentās iestādes lielāku uzmanību pievērst sabiedrības izpratnes veicināšanai par diskriminācijas novēršanu; joprojām pauž bažas par to, ka lielākā daļa publisko iestāžu, tostarp medicīnas centri un universitāšu fakultātes, joprojām nav pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti un ka darbinieku ar invaliditāti skaits joprojām ir ļoti neliels; prasa turpināt pasākumus, lai aizsargātu Kotoras līča reģiona etnisko daudzveidību;
18. prasa arī turpmāk stiprināt cilvēktiesību aizsardzības iestādes, tostarp ombudu un Cilvēktiesību un minoritāšu ministriju, un uzskata, ka būtu jāpaplašina šo iestāžu zināšanas par starptautiskajiem un Eiropas tiesību aktiem un standartiem cilvēktiesību jomā; pauž bažas par vienotas pieejas trūkumu un nenozīmīgajiem sodiem par cilvēktiesību pārkāpumiem;
19. joprojām pauž bažas par to, ka turpinās ar dzimumu saistīta vardarbība ģimenē un seksuāla vardarbība, nenotiek kriminālvajāšana un vainīgo pienācīga sodīšana atbilstoši starptautiskajiem standartiem un cietušajām personām netiek nodrošināts pietiekams atbalsts un aizsardzība; prasa veikt pasākumus, lai izveidotu atbilstošus aizsardzības pakalpojumus, veicināt attiecīgo iestāžu savstarpēju koordinētību, efektīvi izmantot jauno apvienoto datu bāzi, kurā apkopotas lietas par vardarbību ģimenē, un īstenot 2016.–2020. gada stratēģiju par vardarbības ģimenē apkarošanu; uzsver, ka ir svarīgi izglītot un apmācīt valsts iestāžu darbiniekus darbam ar cietušajām personām; aicina kompetentās iestādes nodrošināt piespiedu laulībās cietušajām personām pienācīgu aizsardzību, ilgtermiņa izmitināšanu, finansiālo atbalstu un izglītības programmas, kā arī vainīgo efektīvu kriminālvajāšanu un notiesāšanu; uzsver, ka ir svarīgi veicināt sieviešu pārstāvētību politikā, tostarp svarīgos ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos, kā arī viņu piekļuvi darba tirgum un labāku pārstāvētību tajā; prasa izstrādāt valsts politiku, kas palīdzētu saskaņot darbu un ģimenes dzīvi; norāda, ka tiek turpināts īstenot 2013.–2017. gada rīcības plānu par dzimumu līdztiesību; mudina kompetentās iestādes piešķirt tā īstenošanai pietiekamus budžeta līdzekļus; norāda, ka ir jārisina problēmas saistībā ar politikas virzienu koordinēšanu attiecībā uz bērniem un ka vardarbība pret bērniem joprojām ir problēma;
20. aicina Melnkalnes iestādes veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu vardarbību pret bērniem, cilvēku tirdzniecību un bērnu piespiedu laulības, par ko joprojām ziņo NVO;
21. uzsver, ka ir jāveic pastāvīgs un nopietns darbs, lai Melnkalnes tiesību sistēmu saskaņotu ar cilvēktiesību un brīvību starptautiskajiem standartiem attiecībā uz personām ar invaliditāti, tādējādi nodrošinot tiesiskuma principa, atbilstības konstitūcijai un likumības principa ievērošanu;
22. joprojām pauž bažas par stāvokli vārda brīvības un plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā Melnkalnē un par to, ka valdība efektīvi neizmeklē uzbrukumus žurnālistiem; atkārtoti mudina kompetentās iestādes atrisināt ilgstoši neizskatītās lietas par vardarbību, iebaidīšanu un draudiem pret žurnālistiem, veikt pasākumus, lai aizsargātu plašsaziņas līdzekļos strādājošos profesionāļus, un radīt drošu vidi brīvai un izmeklējošai žurnālistikai; pauž bažas par uzbrukumiem, ko veikuši policijas spēki, un nesenajiem žurnālistu ietekmēšanas un iebaidīšanas gadījumiem, tostarp nomelnošanas kampaņām, fiziskiem uzbrukumiem un draudiem, kā arī iejaukšanos plašsaziņas līdzekļu darbā pret valdību vērstu demonstrāciju laikā, tostarp patvaļīgiem arestiem un aprīkojuma konfiskāciju; pauž bažas par to, ka joprojām netiek veikta pienācīga šo uzbrukumu izmeklēšana un šīs lietas netiek atrisinātas; norāda, ka neslavas celšanas lietu skaits joprojām ir liels; uzstāj uz pārredzamu valsts reklāmu privātos plašsaziņas līdzekļos, Melnkalnes Kriminālkodeksa izmaiņām un jaunu noziedzīga nodarījuma veidu ieviešanu, kuru mērķis būtu novērst uzbrukumus žurnālistiem, kas veic savus profesionālos pienākumus, un sodīt par šādiem uzbrukumiem; atzīst juridiskos pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu sabiedriskās raidorganizācijas RTCG lielāku finansiālo neatkarību un ilgtspējību, un prasa veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu tās neatkarību, tostarp redakcionālo neatkarību; uzsver, ka ir jāatbalsta un jāstiprina esošie pašregulācijas mehānismi; uzsver, ka pārskatītais Žurnālistu ētikas kodekss efektīvi un vienādi ir jāpiemēro visā plašsaziņas līdzekļu kopienā; mudina novērotājus no ES delegācijām un dalībvalstu vēstniecībām, ja iespējams, biežāk piedalīties tiesas procesos pret žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem;
23. norāda, ka Valsts vēlēšanu komisija ierobežoja plašsaziņas līdzekļiem pieeju 2016. gada vēlēšanās; prasa īstenot ieteikumus attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem, kas pausti EDSO/ODIHR vēlēšanu novērošanas misijas noslēguma ziņojumā par 2016. gada parlamenta vēlēšanām;
24. pieņemot zināšanai pozitīvo ekonomisko attīstību, mudina jauno valdību veikt pasākumus, lai nodrošinātu fiskālo stabilitāti, un sākt vēl citas strukturālas reformas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības un ieguldījumu klimatu, kas radītu darbvietas un izaugsmi un veidotu daudzveidīgāku ekonomiku, tostarp veikt ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumus, kā arī uzstāt uz nepieciešamību efektīvi cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; atzinīgi vērtē 19. sadaļas atvēršanu un pauž stingru pārliecību, ka tas ir labākais stimuls valdībai, lai tā paātrinātu darbu pie sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas, kā arī ēnu ekonomikas mazināšanas; prasa racionalizēt publiskos izdevumus, kā arī ieguldīt vēl lielāku darbu tiesiskuma stiprināšanā un līgumu izpildē; prasa novērst kraso ārējo nelīdzsvarotību un atkārtoti novērtēt publiskās infrastruktūras investīciju projektus, kuri apdraud fiskālo ilgtspēju; prasa darīt pieejamus vēl citus finansiālus un nefinansiālus instrumentus MVU atbalstam un veikt turpmākas investīcijas inovācijā un ilgtspējīgos projektos, lai stimulētu ekonomiku; prasa uzlabot sociālo dialogu;
25. norāda — lai gan ir panākts zināms progress transporta infrastruktūras attīstībā, tostarp izmantojot Dienvidaustrumu Eiropas transporta novērošanas centru, pārrobežu autoceļu trūkums ierobežo tirdzniecību un tūrismu; atzinīgi vērtē līdzšinējos centienus liberalizēt dzelzceļa nozari Melnkalnē; uzsver, ka jautājumi par savienojamību ir jāsaskaņo ar kaimiņvalstīm un jāpanāk, lai tie tiktu iekļauti infrastruktūras projektu plānošanas procesā;
26. uzsver, ka ir svarīgi stiprināt MVU nozari un nodrošināt atbalstu ar tiesību aktu labāku izstrādi, finansēšanu, rūpniecības politikas īstenošanu un ēnu ekonomikas samazināšanu, kā arī uzņēmumu elektroniskās reģistrācijas paātrināšanu visā valstī;
27. norāda, ka Melnkalnes ēnu ekonomikai joprojām ir liels īpatsvars kopējā IKP; atgādina, ka liels ēnu ekonomikas apjoms ievērojami kavē uzņēmējdarbību un ekonomikas izaugsmi, un mudina Melnkalni veikt pasākumus, lai samazinātu ēnu ekonomikas apjomus;
28. ar bažām norāda, ka iestādes nav pilnībā izmantojušas vai pārbaudījušas dažus IPA finansēto spēju veidošanas projektu rezultātus; uzsver — lai panāktu pozitīvus rezultātus, iestādēm ir jānodrošina pietiekama personāla pieejamība, jāpieņem vajadzīgie tiesību akti, lai varētu izmantot rezultātus, un jāpiešķir vajadzīgā neatkarība jaunizveidotajām iestādēm;
29. norāda uz nelielo bezdarba samazināšanos; atzinīgi vērtē jauno valsts stratēģiju nodarbinātībai un cilvēkresursu attīstībai 2016.–2020. gadam un ar to saistīto 2016. gada rīcības plānu; turpina paust bažas par augsto jauniešu bezdarbu un vājo darbaspēka mobilitāti; prasa veikt proaktīvus darba tirgus pasākumus, lai palielinātu kvalitatīvu nodarbinātību un atbalstītu sievietes, neaizsargātus iedzīvotājus, cilvēkus ar invaliditāti un jauniešus ar izglītības, profesionālās orientācijas, apmācības, nodarbinātības un darba tiesību palīdzību; atkārto, ka ir svarīgi aktīvi piedalīties reģionālajās jaunatnes iniciatīvās, piemēram, Rietumbalkānu Jauniešu reģionālās sadarbības biroja darbā, tostarp izmantojot pašreizējās programmas, kas paredzētas savienojamības uzlabošanai reģionā un jauniešu bezdarba izskaušanai;
30. norāda, ka publisko izdevumu apmērs izglītības jomā joprojām ir krietni zemāks par ES vidējo; uzsver, ka ir jāievieš nepieciešamie pasākumi, jo īpaši attiecībā uz bērnu agrīno aprūpi un pirmsskolas izglītību, kur reģistrēto bērnu skaits ir apbēdinoši mazs, krietni mazāks par ES 2020. gadam noteikto 95 % mērķi; uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāvērš uz to, ka vairākas publiskās augstskolas nav pieejamas personām ar invaliditāti;
31. atzinīgi vērtē jauno likumu par vidi, kā arī valsts stratēģiju ES acquis vides un klimata pārmaiņu jomā transponēšanai un īstenošanai un tās rīcības plānu 2016.–2020. gadam; uzsver, ka ir jāveicina īstenošana, īpaši ūdens kvalitātes, dabas aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī jāstiprina ar to saistītās administratīvās spējas visos līmeņos; pauž bažas par ievērojamo aizkavēšanos lieguma noteikšanā Ulciņai Salinai, kas varētu kļūt par Natura 2000 teritoriju; prasa turpināt centienus saglabāt Salinas bioloģisko daudzveidību un piekrastes ilgtspējīgu attīstību;
32. aicina kompetentās iestādes veikt Skadaras ezeram vajadzīgos aizsardzības un saglabāšanas pasākumus, lai saglabātu tā ekoloģiskās īpatnības, tostarp ekoloģisko vienotību; aicina valdību nodrošināt, ka nacionālo parku pārveide par valsts īpašumā esošu sabiedrību ar ierobežotu atbildību negatīvi neietekmēs to aizsardzību; pauž bažas par to, ka ievērojami kavējas lieguma noteikšana teritorijām, kas noteiktas kā potenciālās Natura 2000 teritorijas; atgādina, ka ir jāveic pienācīgi un stratēģiski ietekmes uz vidi novērtējumi atbilstīgi ES acquis un starptautiskajiem standartiem;
33. uzsver, ka ir jāpilda starptautiskās saistības klimata pārmaiņu mazināšanas jomā; pauž dziļas bažas par valdības plānu būvēt ar oglēm kurināmu spēkstaciju Pljevlja II, kas nav saderīga ar Parīzes nolīguma saistībām;
34. atzīst panākumus, kas gūti enerģētikas jomā, tostarp attiecībā uz starpsavienojumiem ar partnervalstīm; aicina Melnkalni pieņemt tiesību aktus, lai īstenotu trešo enerģētikas tiesību aktu kopumu, jo īpaši Atjaunojamo energoresursu direktīvu; joprojām pauž bažas par neilgtspējīgo attīstību hidroenerģijas jomā un to, ka, plānojot daudzas no šīm hidroelektrostacijām, nav veikts pienācīgs ietekmes uz vidi novērtējums, jo īpaši attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ietekmi uz aizsargājamām teritorijām, kā noteikts ES tiesību aktos; aicina kompetentās iestādes saglabāt rūpīgu uzraudzību pār atkrastes naftas un gāzes izpēti un veikt visus aizsardzības pasākumus saskaņā ar pieņemtajiem tiesību aktiem, regulām un ES acquis;
35. ņemot vērā gatavošanos Rietumbalkānu augstākā līmeņa sanāksmei, kas notiks 2017. gadā Itālijā, aicina Melnkalnes iestādes intensīvāk strādāt, lai īstenotu normatīvos un regulatīvos pasākumus transporta un enerģētikas nozarē (nesaistoši pasākumi) un izpildītu Eiropas Savienības savienojamības programmu;
36. atzinīgi vērtē Melnkalnes proaktīvo līdzdalību un joprojām konstruktīvo lomu labu kaimiņattiecību veidošanā, kā arī reģionālajā un starptautiskajā sadarbībā; mudina turpināt sadarbību šajā jomā; izsaka lielu atzinību Melnkalnei par pastāvīgajiem centieniem pilnībā saskaņot tās ārpolitiku ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku, tostarp Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/1671, ar ko ES atjaunoja ierobežojošus pasākumus pret Krieviju; atzinīgi vērtē Melnkalnes dalību ES vadītās KDAP misijās; mudina to pēc iespējas agrīnākā pievienošanās procesa posmā konstruktīvi un labu kaimiņattiecību gaisotnē turpināt risināt vēl neatrisinātos divpusējos jautājumus ar tās kaimiņvalstīm, tostarp neatrisinātos robežu demarkācijas jautājumus ar Serbiju un Horvātiju; atkārtoti aicina iestādes palīdzēt atrisināt mantošanas jautājumus, kas saistīti ar bijušās Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federālās Republikas (DSFR) mantojumu; atzinīgi vērtē robežu demarkācijas nolīgumu ar Bosniju un Hercegovinu, kā arī robežu demarkācijas nolīguma ar Kosovu ratifikāciju; uzsver, ka ir jāturpina sarunas par robežšķērsošanas un pierobežu satiksmes nolīgumu saskaņošanu; atzinīgi vērtē sadarbību ar kaimiņvalstīm Sarajevas deklarācijas procesā; mudina Melnkalni ievērot ES kopējo nostāju attiecībā uz Romas statūtu integritāti un saistītajiem ES pamatprincipiem attiecībā uz divpusējiem imunitātes nolīgumiem;
37. norāda — lai gan Melnkalne nav t. s. Rietumbalkānu maršrutā, tā joprojām ir tranzītvalsts, ko izmanto bēgļi un migranti, kuru vairākums ir no Sīrijas; aicina Melnkalnes iestādes nodrošināt pret migrantiem un bēgļiem, kas pieprasa patvērumu Melnkalnē vai šķērso Melnkalnes teritoriju, tādu attieksmi, kāda noteikta starptautiskajos un ES tiesību aktos, tostarp 1951. gada Konvencijā par bēgļa statusu un ES Pamattiesību hartā; atzinīgi vērtē Šengenas rīcības plāna un integrētas migrācijas pārvaldības stratēģijas 2017.–2020. gadam pieņemšanu;
38. aicina Komisiju turpināt risināt ar migrāciju saistītos jautājumus kopā ar visām Rietumbalkānu valstīm, lai nodrošinātu ES un starptautisko normu un standartu ievērošanu; atzinīgi vērtē šajā jomā līdz šim paveikto darbu;
39. atzinīgi vērtē Melnkalnes aktīvo līdzdalību 2016. gada Parīzes augstākā līmeņa sanāksmē par Rietumbalkāniem, jo īpaši saistībā ar savienojamības programmu; aicina iestādes īstenot nesen parakstīto robežšķērsošanas nolīgumu ar Albāniju un īstenot Eiropas Transporta tīkla regulu attiecībā uz atvērtas piekļuves dzelzceļa pārvadājumu tirgum licencēšanu un atļaušanu; norāda — lai gan Melnkalnē dzelzceļa pārvadājumu tirgus konkurencei ir bijis atvērts no 2014. gada, līdz šim neviens privāts dalībnieks nav bijis ieinteresēts iekļūt šajā tirgū; aicina jauno valdību nodrošināt atvērtu dzelzceļa pārvadājumu tirgu ar pārredzamu sliežu ceļu piekļuves maksu un jaudas piešķiršanu, kas pilnībā saskaņota ar acquis;
40. atzinīgi vērtē to, ka 2016. gada maijā tika parakstīts Protokols par Melnkalnes pievienošanos NATO, atzīstot Melnkalnes reformu īstenošanas centienus, un ka šo protokolu patlaban ratificē NATO dalībvalstis, jo NATO ir svarīgs Rietumbalkānu stabilitātes un miera veicināšanas faktors; mudina ES sastāvā esošās NATO dalībvalstis ratifikācijas procesu uzskatīt par prioritāti un atzīt, ka dalība NATO Melnkalnei ir svarīgs simbolisks un stratēģisks elements šīs valsts eiroatlantiskās integrācijas procesā; atgādina, ka sarunas par pievienošanos ES notiek neatkarīgi no pievienošanās NATO procesa;
41. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Melnkalnes valdībai un parlamentam.
- [1] OV L 108, 29.4.2010., 1. lpp.
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
28.2.2017 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
51 7 2 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Lars Adaktusson, Nikos Androulakis, Francisco Assis, Amjad Bashir, Mario Borghezio, Victor Boştinaru, Elmar Brok, Klaus Buchner, James Carver, Fabio Massimo Castaldo, Lorenzo Cesa, Javier Couso Permuy, Andi Cristea, Georgios Epitideios, Knut Fleckenstein, Anna Elżbieta Fotyga, Eugen Freund, Michael Gahler, Iveta Grigule, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, Ryszard Antoni Legutko, Arne Lietz, Barbara Lochbihler, Sabine Lösing, Andrejs Mamikins, Ramona Nicole Mănescu, Alex Mayer, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tonino Picula, Kati Piri, Cristian Dan Preda, Jozo Radoš, Sofia Sakorafa, Alyn Smith, Jordi Solé, Dubravka Šuica, Charles Tannock, László Tőkés, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen, Hilde Vautmans, Anders Primdahl Vistisen |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Angel Dzhambazki, Takis Hadjigeorgiou, Urmas Paet, Miroslav Poche, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Igor Šoltes, Eleni Theocharous, Bodil Valero, Željana Zovko |
||||
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
|
51 |
+ |
|
|
ALDE |
Iveta Grigule, Urmas Paet, Jozo Radoš, Ivo Vajgl, Hilde Vautmans, Johannes Cornelis van Baalen |
|
|
ECR |
Amjad Bashir, Angel Dzhambazki, Anna Elżbieta Fotyga, Ryszard Antoni Legutko, Charles Tannock, Eleni Theocharous |
|
|
PPE |
Lars Adaktusson, Elmar Brok, Lorenzo Cesa, Michael Gahler, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Tunne Kelam, Andrey Kovatchev, Eduard Kukan, David McAllister, Francisco José Millán Mon, Ramona Nicole Mănescu, Alojz Peterle, Cristian Dan Preda, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, László Tőkés, Željana Zovko, Dubravka Šuica |
|
|
S&D |
Nikos Androulakis, Francisco Assis, Victor Boştinaru, Andi Cristea, Knut Fleckenstein, Eugen Freund, Arne Lietz, Andrejs Mamikins, Alex Mayer, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Ioan Mircea Paşcu, Tonino Picula, Kati Piri, Miroslav Poche |
|
|
Verts/ALE |
Klaus Buchner, Barbara Lochbihler, Alyn Smith, Jordi Solé, Bodil Valero, Igor Šoltes |
|
|
7 |
- |
|
|
EFDD |
James Carver |
|
|
ENF |
Mario Borghezio |
|
|
GUE/NGL |
Javier Couso Permuy, Takis Hadjigeorgiou, Sabine Lösing, Sofia Sakorafa |
|
|
NI |
Georgios Epitideios |
|
|
2 |
0 |
|
|
ECR |
Anders Primdahl Vistisen |
|
|
EFDD |
Fabio Massimo Castaldo |
|
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas