Procedūra : 2016/0208(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0056/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0056/2017

Debates :

PV 18/04/2018 - 20
CRE 18/04/2018 - 20

Balsojumi :

PV 19/04/2018 - 10.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0178

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1378kWORD 208k
7.3.2017
PE 593.836v03-00 A8-0056/2017

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un Direktīvu 2009/101/EK

(COM(2016)0450 – C8-0265/2016 – 2016/0208(COD))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referents: Krišjānis Kariņš, Judith Sargentini

(Komiteju kopīgās sanāksmes — Reglamenta 55. pants)

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
  Attīstības komitejAS ATZINUMS
  Starptautiskās tirdzniecības komitejAS ATZINUMS
  JuridiskāS komitejAS ATZINUMS
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un Direktīvu 2009/101/EK

(COM(2016)0450 – C8-0265/2016 – 2016/0208(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0450),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 50. un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0265/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 19. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 14. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A8-0056/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam(-ai) Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(3)*

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI,

ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un Direktīvu 2009/101/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 50. un 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(4),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(5),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849/EK(6) ir galvenais juridiskais instruments, ko izmanto, lai novērstu Eiropas Savienības finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Direktīvā, kas jātransponē līdz 2017. gada 26. jūnijam, noteikts atjaunināts, pārredzams, efektīvs un visaptverošs tiesiskais regulējums, lai risinātu problēmu: naudas līdzekļu vai īpašuma vākšana teroristiskiem nolūkiem, pieprasot, lai dalībvalstis identificē, izprot, mazina un nepieļauj ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu saistītos riskus.

(2)  Nesenie teroristu uzbrukumi iezīmējuši jaunas tendences, it īpaši attiecībā uz to, kādā veidā teroristu grupas finansē un īsteno savas operācijas. Noteikti moderno tehnoloģiju pakalpojumi kļūst arvien populārāki kā alternatīvas finanšu sistēmas un paliek ārpus Eiropas Savienības tiesību aktu tvēruma vai gūst priekšrocības no atbrīvojumiem, kas vairs nav pamatoti. Lai neatpaliktu no jaunajām tendencēm, būtu jāveic turpmāki pasākumi nolūkā nodrošināt finanšu darījumu un korporatīvo vienību lielāku pārredzamību saskaņā ar Savienībā spēkā esošo preventīvo tiesisko regulējumu ar mērķi uzlabot esošo preventīvo regulējumu un efektīvāk apkarot terorisma finansēšanu. Ir svarīgi norādīt, ka veiktajiem pasākumiem jābūt samērīgiem ar riskiem.

(2a)  Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), Interpols un Eiropols jau gadiem ziņo par aizvien lielāku organizētās noziedzības un terorisma konverģenci. Ņemot vērā, ka konverģence starp organizēto noziedzību un terorismu aizvien palielinās, cīņa pret organizētās noziedzības tīkliem jāiekļauj ikvienā terorisma finansēšanas apkarošanas stratēģijā. Par ļoti ienesīgu līdzekļu avotu teroristu grupām ir kļuvusi nelikumīga šaujamieroču, narkotiku, cigarešu un viltotu preču tirdzniecība, cilvēku tirdzniecība, rekets un izspiešana, kas ik gadu ienes aptuveni EUR 110 miljardus (neieskaitot viltotu preču tirdzniecību). Cēloņsakarība, kas izveidojusies starp terorismu un organizēto noziedzību, un saikne starp noziedzīgajiem un teroristu grupējumiem palielina draudus Savienības drošībai.

(2b)  Turklāt parasti saistībā ar terora aktu finansēšanu tiek īstenota arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, nelikumīga preču, tostarp arī jēlnaftas, narkotiku, mākslas darbu, ieroču un aizsargāto sugu tirdzniecība, nopietna krāpšana nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšana par nelikumīgi iegūtiem naudas līdzekļiem. Neskarot [jauno Terorisma apkarošanas direktīvu], dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai noteiktu kriminālatbildību par šādu rīcību un pārliecinātos, ka teroristi un teroristu organizācijas nevar izmantot peļņu, kas iegūta, īstenojot šādas noziedzīgas darbības.

(3)  Cenšoties sasniegt Direktīvas (ES) 2015/849 mērķus, jebkuriem grozījumiem šajā Direktīvā būtu jāsaskan ar Savienības īstenotajām darbībām terorisma un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā, pienācīgi ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principus, kā arī ievērojot un piemērojot proporcionalitātes principu. Eiropas Drošības programmā(7) par prioritāti ir izvirzīta ES tiesiskā regulējuma atjaunošana terorisma apkarošanai, norādot uz nepieciešamību veikt pasākumus terorisma finansēšanas problēmas efektīvākai un visaptverošākai risināšanai, uzsverot, ka terorisma finansēšana iespējama, iefiltrējoties finanšu tirgos. Eiropadomes 2015. gada 17. un 18. decembra secinājumos arī uzsvērta nepieciešamību ātri veikt turpmākus pasākumus, kas vērsti pret teroristu finansēšanu visās jomās.

(4)  Komisija ir pieņēmusi rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu(8), kurā izcelta vajadzība pielāgoties jauniem apdraudējumiem un šajā nolūkā grozīt Direktīvu (ES) 2015/849.

(5)   Savienības veiktajiem pasākumiem arī precīzi jāatspoguļo attīstības tendences un uzņemtās saistībās starptautiskā līmenī. Tādēļ būtu jāņem vērā ANO Drošības padomes rezolūcija 2195 (2014) par saikni starp terorismu un transnacionālo organizēto noziedzību, rezolūcija 2199 (2015) par veicamajiem pasākumiem, lai neļautu teroristu grupām piekļūt starptautiskām finanšu iestādēm un rezolūcija 2253 (2015), ar ko paplašina sankciju režīmu, attiecinot to uz Irākas un Levantes Islāma valsti.

(5a)  Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības tiek īstenotas, veicot lielu skaitu skaidras naudas darījumu. Iepriekšējo gadu laikā ir ievērojami palielinājusies tiešsaistes banku kontu un citu līdzīgu maksājumu sistēmu izplatība un izmantošana, norādot uz to, ka ir pamats apsvērt ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas pārskaitījumiem ES līmenī, neradot būtisku slogu mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Komisijai būtu jānovērtē, kāds būs skaidras naudas pārskaitījumu maksimālais robežlīmenis, piešķirot dalībvalstīm izvēles tiesības noteikt zemāku robežlīmeni. Šis novērtējums būtu jāveic divu gadu laikā pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. Politikas virzieni un darbības citās attiecīgajās Savienības kompetences jomās, piemēram, starptautiskajā tirdzniecībā un attīstības sadarbībā, būtu jāizmanto, lai, ja iespējams, papildinātu pasākumus nolūkā apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu ar finanšu sistēmas starpniecību. Ar šiem politikas virzieniem un darbībām būtu jācenšas papildināt, nevis kavēt citu Savienības politikas mērķu sasniegšanu.

(6)  Maiņas pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic virtuālo valūtu un papīra valūtu (t.i., valūtas, kurām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss) apmaiņu, kā arī virtuālo valūtu depozitāro maku pakalpojumu sniedzējiem nav pienākuma identificēt aizdomīgu darbību. Tādēļ teroristu grupas spēj pārskaitīt naudas līdzekļus Savienības finanšu sistēmā vai virtuālās valūtas tīklos, slēpjot savus pārvedumus vai gūstot labumu no noteiktas šajās platformās pastāvošās anonimitātes pakāpes. Tādēļ ir svarīgi paplašināt Direktīvas (ES) 2015/849 tvērumu, lai iekļautu virtuālo valūtu apmaiņas platformas un depozitāro maku pakalpojumu sniedzējus. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai pārraudzīt virtuālo valūtu izmantošanu. Šādi tiktu nodrošināta sabalansēta un samērīga pieeja, aizsargājot tehniskos sasniegumus un augstu pārredzamības pakāpi alternatīvas finansiālās un sociālās uzņēmējdarbības jomā.

(7)  Uzticēšanās virtuālajām valūtām nepalielināsies, ja tās tiks izmantotas noziedzīgiem nolūkiem. Šajā kontekstā anonimitāte drīzāk kļūs par šķērsli, nevis priekšrocību virtuālo valūtu izmantošanā un to potenciālo labumu izplatīšanā. Virtuālo apmaiņas platformu un depozitāro maku pakalpojumu sniedzēju iekļaušana pilnībā neatrisinās anonimitātes problēmu saistībā ar virtuālo valūtu darījumiem, jo liela virtuālo valūtu vides daļa paliks anonīma tādēļ, ka lietotāji var arī mijiedarboties bez apmaiņas platformām vai depozitāro maku pakalpojumu sniedzējiem. Lai apkarotu ar anonimitāti saistītos riskus, valsts finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU) vajadzētu būt spējīgām piesaistīt virtuālo valūtu adreses virtuālo valūtu īpašnieka identitātei. Turklāt būtu jāizvērtē iespēja ļaut lietotājiem brīvprātīgi pašdeklarēties nozīmētās iestādēs.

(8)  Vietējās valūtas (pazīstamas arī kā papildu valūtas), ko izmanto tikai ļoti ierobežotos tīklos, piemēram, pilsētā vai reģionā, un tikai neliels lietotāju skaits, nevajadzētu uzskatīt par virtuālām valūtām.

(9)  Attiecībā uz fiziskām vai juridiskām personām, kas izveidotas augsta riska trešās valstīs, dalībvalstīm ir jāpieprasa atbildīgajiem subjektiem piemērot pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, lai pārvaldītu un mazinātu riskus. Tādēļ katra dalībvalsts valsts līmenī nosaka pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, kas jāveic attiecībā uz augsta riska trešām valstīm. Šādas dažādas dalībvalstu pieejas rada vājās vietas darījumu attiecību ar Komisijas identificētajām augsta riska trešām valstīm pārvaldīšanā. Teroristi šos trūkumus var izmantot naudas līdzekļu novirzīšanai uz Savienības finanšu sistēmu un no tās. Ir svarīgi uzlabot Komisijas izveidotā augsta riska trešo valstu saraksta efektivitāti, nodrošinot saskaņotu attieksmi pret šīm valstīm Savienības līmenī. Šai saskaņotai pieejai primāri būtu jākoncentrējas uz pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem. Tomēr dalībvalstīm un atbildīgiem subjektiem vajadzētu atļaut piemērot ne tikai pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus saskaņā ar starptautiskām saistībām, bet arī dažādus papildu mazināšanas pasākumus. Starptautiskas organizācijas un standartu noteikšanas iestādes, kuras ir kompetentas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas jomā, var aicināt piemērot atbilstošus pretpasākumus, lai aizsargātu starptautisko finanšu sistēmu no pastāvošiem un būtiskiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas riskiem, ko rada valstis. Dalībvalstīm būtu jāievieš un jāpiemēro papildu mazināšanas pasākumi attiecībā uz Komisijas identificētām augsta riska trešām valstīm, ņemot vērā aicinājumus veikt pretpasākumus un ieteikumus, piemēram, tos, ko izteikusi Finanšu darījumu darba grupa (FATF), kā arī ņemot vērā starptautiskos nolīgumos noteiktās saistības. Papildus pretpasākumiem, kas tiek īstenoti attiecībā uz augsta riska trešām valstīm, jāparedz arī, ka atļaujas saņemšanai piekļuvei iekšējam tirgum un līdzvērtības nodrošināšanai ir obligāti jāveic EEZ dalībvalstīs un trešās valstīs ieviestā AML/CFT režīma vispusīga novērtēšana. Piekļuves ierobežojumi varētu tikt attiecināti uz visu tirgu kopumā vai uz atsevišķām nozarēm un atbildīgajiem subjektiem, ja tiek atklātas nepilnības AML/CFT režīma īstenošanā.

(9a)  Gan Savienībai un tās dalībvalstīm, no vienas puses, gan trešām valstīm, no otras puses, ir kopīga atbildība par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Sadarbībā ar trešām valstīm būtu vairāk jākoncentrējas uz jaunattīstības valstu finanšu sistēmu un administrāciju stiprināšanu, lai tās varētu veiksmīgāk līdzdarboties globālajā nodokļu reformas procesā ar mērķi nepieļaut finanšu noziegumus un saistītas nelikumīgas darbības un lai tās varētu ieviest mehānismus, kas vērsti pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un kas sekmētu labāku apmaiņu ar datiem un informāciju ar trešām valstīm nolūkā atklāt krāpniecību un teroristus.

(10)  Ņemot vērā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas (ML/TF) draudu attīstību un neaizsargātību no tiem, Savienībai būtu jāpieņem integrēta pieeja par valsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas režīmu atbilstību prasībām Savienības līmenī, ņemot vērā šo valsts režīmu efektivitātes novērtējumu. Lai pārraudzību Savienības prasību pareizu transponēšanu valsts režīmos, to efektīvu ieviešanu un spēju nodrošināt stingru preventīvu režīmu šajā jomā, Komisijai būtu jābalsta savs novērtējums uz valstu riska režīmiem, kuri neskar novērtējumi, ko veikušās starptautiskās organizācijas un standartu noteikšanas iestādes, kuras ir kompetentas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas jomā, piemēram, FATF vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja (MONEYVAL). Starptautiskajām organizācijām un standartu noteikšanas iestādēm, kuras ir kompetentas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas jomā, vajadzētu cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai izstrādātu vienotu rādītāju kopumu valstu riska režīmu novērtēšanai, kā arī saskaņotus preventīvos pasākumus.

(10a)  Tikai ar Savienības prasību transponēšanas uzraudzību dalībvalstīs nepietiek, lai nodrošinātu, ka valstu AML/CFT režīmi efektīvi novērš AML/CFT darbības, jo nereti nepilnības rodas tieši neefektīvas noteikumu piemērošanas dēļ. Tādēļ iekšējā tirgū ir būtiski piešķirt Komisijai un Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI) papildu pilnvaras novērtēt valstu AML/CFT režīmu saskaņotību ar Savienības regulējuma uzraudzības īstenošanu un valsts noteikumu piemērošanu. EUI jāpiešķir papildu pilnvaras AML/CFT jomā, tostarp pilnvaras uz vietas veikt dalībvalstu kompetento iestāžu novērtējumu, noteikt par pienākumu tām sniegt jebkādu atbilstības novērtēšanai būtisku informāciju, sniegt ieteikumus par korektīvām darbībām, publiskot šos ieteikumus un veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo ieteikumu efektīvu īstenošanu;

(10b)  Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas aizvien vairāk notiek ar tirdzniecības darījumu starpniecību, manipulējot ar cenu, daudzumu vai kvalitāti. Finanšu un nodokļu pārredzamība ir galvenās Savienības tirdzniecības politikas prioritātes, un tādēļ nebūtu jāpiešķir priekšrocības tirdzniecībā ar Savienību valstīm, kuras iecietīgi izturas pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

(10c)  Saskaņā ar stratēģiju „Tirdzniecība visiem” būtu jāturpina efektīva rīcība attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību, lai nepieļautu tās izmantošanu nelikumīgām finanšu plūsmām, paturot prātā, ka brīva preču un pakalpojumu tirdzniecība ar jaunattīstības valstīm palielina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas draudus un ka Savienības pakalpojumu tirdzniecība ar nodokļu oāzēm ir sešas reizes lielāka nekā ar salīdzināmām valstīm, savukārt šādas atšķirības preču tirdzniecībā nepastāv.

(10d)  Gada laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisijai būtu jāsniedz ziņojums dalībvalstīm par iespējamām nepilnībām sadaļās par finanšu pakalpojumiem un uzņēmējdarbības veikšanu Savienības tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm, kas jau ir spēkā, un jo īpaši par ieguldījumu un uzņēmējdarbības veikšanas definīciju, piesardzības izņēmumu darbības jomu un termiņiem, naudas pārvedumu starp tirdzniecības nolīgumu pusēm maksimālo apjomu pastāvēšanu vai nepastāvēšanu, šiem naudas pārvedumiem atļautajām valūtām, bankas noslēpuma apstiprināšanu un noteikumu par datu apmaiņu spēkā esamību.

(10e)  Sadaļās par finanšu pakalpojumiem un uzņēmējdarbības veikšanu turpmākajos tirdzniecības nolīgumos būtu jāiekļauj šauras ieguldījumu definīcijas, lai izslēgtu produktus, kuriem ir liels potenciāls tikt iesaistītiem darījumos ar nedeklarētiem naudas līdzekļiem; jāparedz dibināt tādu publisku uzņēmumu, trastu un līdzīgu juridisku veidojumu galīgo faktisko īpašnieku reģistru, kuri ir izveidoti, kurus pārvalda vai kuri darbojas teritorijās, uz ko attiecas tirdzniecības nolīgums; jāietver noteikumi par sadarbību finanšu plūsmu kontroles un banku noslēpuma atcelšanas jomā saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem un atvērto datu standartiem; jāpaplašina darbības joma un termiņi piesardzības izņēmumiem ārpus „maksājumu vajadzību nelīdzsvarotības” un jāaizstāj „labāko centienu” saistības ar obligātiem noteikumiem.

(11)  Priekšapmaksas karšu, kuras tiek uzskatītas par sociāli nozīmīgām, vispārējais nolūks ir to likumīga izmantošana, un tās ir finansiālu iekļaušanu veicinošs instruments. Tomēr anonīmas priekšapmaksas kartes ir viegli izmantot teroristu uzbrukumu un loģistikas finansēšanai. Tādēļ ir svarīgi liegt teroristiem, teroristu organizācijām, terorisma sponsoriem un citiem starpniekiem un atbalstītājiem piekļuvi šiem viņu operāciju finansēšanas veidiem, vēl vairāk samazinot ierobežojumus un maksimālās summas, attiecība uz kuriem atbildīgiem subjektiem ir atļauts nepiemērot noteiktus klientu uzticamības pārbaudes pasākumus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849. Tādējādi, pienācīgi ņemot vērā klientu vajadzības pēc vispārējā nolūka priekšapmaksas instrumentiem un neliedzot šādu instrumentu izmantošanu sociālās un finansiālās iekļaušanas veicināšanai, vienlaikus ir svarīgi samazināt esošos sliekšņus vispārējā nolūka anonīmām priekšapmaksas kartēm▌.

(12)  Kaut gan anonīmo priekšapmaksas karšu lietošana ES pamatā ir ierobežota tikai Savienības teritorijā, tas ne vienmēr notiek līdzīgu karšu gadījumā, kas izsniegtas trešās valstīs. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, lai anonīmas priekšapmaksas kartes, kas izsniegtas ārpus Eiropas Savienības, varētu izmantot Savienībā tikai tad, kad tiek uzskatīts, ka tās atbilst līdzvērtīgām prasībām kā tās, kas noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktos. Noteikums būtu jāīsteno, pilnīgā ievērojot Eiropas Savienības pienākumus attiecībā uz starptautisko tirdzniecību, jo īpaši Vispārējā nolīguma par pakalpojumu tirdzniecību noteikumus.

(13)  FIU ir svarīga loma teroristu tīklu finanšu operāciju identificēšanā, it īpaši pārrobežu mērogā, un to finansētāju atklāšanā. Izmeklēšanai finanšu jomā var būt būtiska nozīme teroristu noziegumu un teroristisko organizāciju tīklu un shēmu atklāšanas veicināšanā. Preskriptīvo starptautisko standartu trūkuma dēļ starp FIU pastāv ievērojamas atšķirības funkciju, kompetenču un pilnvaru ziņā. Dalībvalstīm ir jācenšas nodrošināt efektīvākas un saskaņotākas pieejas izmantošanu terorisma finansiālās izmeklēšanas īstenošanā, tostarp saistībā ar virtuālo valūtu ļaunprātīgu izmantošanu. Tomēr pašreizējām atšķirībām nevajadzētu ietekmēt FIU darbību, it īpaši to spējas veikt preventīvu analīzi, lai atbalstītu visas iestādes, kas nodarbojas ar informācijas vākšanu, izmeklēšanu un tiesiskām darbībām, kā arī starptautisko sadarbību. FIU vajadzētu būt piekļuvei informācijai un spējai ar to apmainīties bez šķēršļiem, tostarp atbilstošā sadarbībā ar tiesībaizsardzības iestādēm. Visos gadījumos, kad pastāv aizdomas par noziedzību un it īpaši gadījumos, kas saistīti ar terorisma finansēšanu, informācijai būtu jāpārvietojas tieši un ātri bez nevajadzīgiem kavējumiem. Tādēļ ir svarīgi vēl vairāk uzlabot FIU efektivitāti un iedarbīgumu, precizējot FIU pilnvaras un sadarbību starp tām.

(13a)  Lai pārvarētu pašreizējās problēmas sadarbībā starp atsevišķo valstu FIU, ir jāizveido Savienības līmeņa FIU, kas koordinētu, sniegtu palīdzību un atbalstītu dalībvalstu FIU pārrobežu lietās. Tas būtu arī īpaši lietderīgi integrēta Savienības finanšu tirgus izveidei un iekšējā tirgū palīdzētu efektīvāk apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu. Dalībvalstu FIU arī turpmāk būtu galvenā atbildība par ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem saņemšanu, to analizēšanu un informācijas nodošanu valsts kompetentajai iestādei. Savienības FIU varētu sniegt atbalstu šīm dalībvalstīm, jo īpaši informācijas apmaiņai paredzētās tehniskās infrastruktūras uzturēšanā un pilnveidošanā un pārrobežu gadījumu kopīgas analīzes un stratēģiskās analīzes veikšanā, un koordinēt dalībvalstu FIU darbības pārrobežu gadījumos.

(14)  FIU vajadzētu būt iespējai iegūt no atbildīgiem subjektiem visu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar to funkciju izpildi. Neierobežota piekļuve informācijai ir svarīga, lai nodrošinātu, ka naudas līdzekļu plūsmas var tikt attiecīgi izsekotas un nelikumīgi tīkli un plūsmas tiek atklātas agrīnā posmā. Kad FIU nepieciešams iegūt papildinformāciju no atbildīgiem subjektiem, pamatojoties aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, piemēram, aizdomām saistībā ar iepriekšējo aizdomīgu darījumu, kas tika paziņots FIU, kā arī izmantojot citus līdzekļus, piemēram, FIU analīzi, kompetento iestāžu sniegtās ziņas vai citiem FIU piederošo informāciju. Tādēļ FIU vajadzētu būt iespējai iegūt no jebkura atbildīgā subjekta finanšu, administratīvo un tiesībaizsardzības informāciju, kas tām vajadzīga savu pienākumu pienācīgai veikšanai, pat tad, ja konkrētais atbildīgais subjekts nav sniedzis iepriekšēju ziņojumu. FIU arī vajadzētu būt iespējai iegūt šādu informāciju pēc citas Savienības FIU pieprasījumā un apmainīties ar šo informāciju ar pieprasījumu sniedzēju FIU.

(14a)  Kompetentajām iestādēm, kuras veic kredītiestāžu un finanšu iestāžu atbilstības uzraudzību šīs direktīvas prasībām, būtu jābūt iespējai sadarboties un apmainīties ar konfidenciālu informāciju neatkarīgi no attiecīgās iestādes veida vai statusa. Tādēļ šīm kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina atbilstošs juridiskais pamats, lai tās varētu apmainīties ar konfidenciālu informāciju un pēc iespējas plašāk sadarboties saskaņā ar šajā jomā piemērojamiem starptautiskajiem standartiem.

(14b)  Ar kredītiestādēm un finanšu iestādēm saistīta prudenciāla informācija, piemēram, informācija par izpilddirektoru un akcionāru atbilstību un piemērotību, iekšējās kontroles mehānismiem, vadību vai atbilstības un risku pārvaldību, bieži vien ir neatsverama, lai veiktu pienācīgu šādu iestāžu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) uzraudzību. Savukārt pretēji — AML/CFT informācijai arī ir svarīga nozīme prudenciālas šādu iestāžu uzraudzības nodrošināšanā. Tādēļ nevajadzētu pieļaut, ka konfidenciālas informācijas apmaiņu un sadarbību starp kredītiestāžu un finanšu iestāžu AML/CFT kompetentajām iestādēm un prudenciālajiem uzraudzītājiem netieši kavē juridiskā nenoteiktība, jo šajā jomā nav izstrādāti precīzi noteikumi. Šāds tiesiskā regulējuma precizējums ir vēl vairāk nepieciešams tāpēc, ka vairākos gadījumos prudenciālā uzraudzība ir uzticēta iestādēm ārpus AML/CFT jomas, piemēram, Eiropas Centrālajai bankai.

(15)  Aizkavēta FIU un citu kompetento iestāžu piekļuve informācijai par banku un maksājumu kontu un individuālo seifu, jo īpaši anonīmo seifu, turētāju identitāti traucē ar terorismu saistīto līdzekļu pārvedumu atklāšanai. Valstu dati, kas ļauj identificēt vienai personai piederošus bankas un maksājumu kontus un bankas seifus, ir sadrumstaloti un tādēļ nav savlaicīgi pieejami FIU un citām kompetentām iestādēm. Tādēļ ir svarīgi izveidot centralizētus automatizētos mehānismus, piemēram, reģistru vai datu izguves sistēmu visās dalībvalstīs kā efektīvu līdzekli, kas sniegs savlaicīgu piekļuvi informācijai par banku un maksājumu kontu un bankas seifu turētāju, to pilnvaroto personu un faktisko īpašnieku identitāti.

(15a)  Visās dalībvalstīs nav pieejama informācija par nekustamā īpašuma, piemēram, ēku un zemes, piederību un kontroli, kā arī nav konsolidētu datu par dzīvības apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības tiek arī īstenotas, balstoties uz darījumiem ar nekustamo īpašumu un izmantojot dzīvības apdrošināšanas polises. Visās dalībvalstīs ir būtiski svarīgi nodrošināt centralizētu automātisko mehānismu, piemēram, reģistra vai datu izguves sistēmas, izmantošanu, lai tās varētu izsekot šo informāciju un nodrošināt sev atbalstu izmeklēšanas posmā. Dalībvalstu iestādēm ir vajadzīga savlaicīga piekļuve šiem datiem, lai tās varētu veikt nepieciešamās pārrobežu pārbaudes un nosūtīt informācijas pieprasījumus.

(15b)  Ņemot vērā pastāvīgās tehnoloģiskās pārmaiņas, kas ļauj veikt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, ierosina izveidot Savienības tehnoloģiju uzraudzības, koordinācijas un prognozēšanas instrumentu, kas palīdzētu darbā ar dažādām FIU.

(16)  Lai ievērotu konfidencialitāti un aizsargātu personas datus, šādos reģistros būtu jāglabā minimāli dati, kas nepieciešami, lai veiktu izmeklēšanu saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu. Attiecīgie datu subjekti būtu jāinformē par to, ka viņu dati tiek reģistrēti un tie ir pieejami FIU, un jāsniedz informācija par kontaktpunktu, lai viņi varētu īstenot savas tiesības uz piekļuvi datiem un to labošanu. Maksimālie uzglabāšanas laikposmi būtu jānosaka personas datu reģistrācijai reģistros un jāiekļauj noteikums par to iznīcināšanu, tiklīdz šī informācija vairs nav nepieciešama norādītajam nolūkam. Piekļuve reģistriem un datubāzēm būtu jāierobežo pēc principa “nepieciešams zināt”.

(17)  Fizisku un juridisku personu datu precīza identifikācija un pārbaude ir svarīga noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanā. Jaunākie tehniskie uzlabojumi darījumu un maksājumu digitalizācijā ļauj nodrošināt attālo vai elektronisko identifikāciju, un būtu jāņem vērā Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 noteiktie identifikācijas līdzekļi un jebkuri citi identifikācijas līdzekļi, kuru pamatā ir jaunās tehnoloģijas, nodrošinot pietiekamu drošības līmeni, kas ir līdzvērtīgs būtiskajam e-paraksta nodrošinājuma līmenim, it īpaši attiecībā uz paziņotām elektroniskās identifikācijas shēmām un līdzekļiem, kas nodrošina drošus augsta līmeņa instrumentus un sniedz etalonu, pēc kura var pārbaudīt valsts līmenī izveidojamās identifikācijas metodes. Tādēļ oriģinālo dokumentu drošas elektroniskās kopijas, kā arī elektroniskos apgalvojumus, apliecinājumus un personalizētus drošības datus ir svarīgi atzīt par derīgiem identitātes pierādīšanas līdzekļiem. Šīs direktīvas piemērošanā būtu jāņem vērā tehnoloģiju neitralitātes princips.

(17a)  Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA) ir Savienības tīklu un informācijas drošības zinātības centrs, un ENISA būtu jāpilnvaro netraucēti apmainīties ar informāciju ar tiesībaizsardzības iestādēm, lai būtu iespējama sadarbība kiberdrošības jomā, kam ir svarīga nozīme cīņā pret noziedzīgu darbību, tostarp terorisma, finansēšanu.

(17b)  Eiropas Banku iestāde (EBI) būtu jāaicina atjaunināt savu pārredzamības nodrošināšanu, lai risinātu mūsdienu problēmas nolūkā labāk novērst finanšu sistēmu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai.

(18)  Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6. punkta a) apakšpunktā norādītais slieksnis faktiskajam īpašniekam nenošķir īstas komerciālās juridiskas personas un personas, kas neveic aktīvu darījumdarbību un tiek lielākoties izmantotas kā strapniekstruktūras starp aktīviem vai ieņēmumiem un galīgo faktisko īpašnieku. Attiecībā uz faktiskajiem īpašniekiem norādīto slieksni ir viegli apiet, kā dēļ netiek identificētas fiziskās personas, kurām galīgi pieder juridiskā persona vai kuras to galīgi kontrolē. Lai labāk precizētu informāciju par faktisko īpašnieku attiecībā uz starpniekstruktūrām, kuras ir uzņēmumi, ir svarīgi noteikt konkrētu robežlīmeni, no kura identificē īpašumtiesības. Šim robežlīmenim vajadzētu būt pietiekami zemam, lai aptvertu lielāko daļu situāciju.

(19)  Pašreizējā regulējumā pieeja, kas paredz esošo klientu pārskatīšanu, ir uz risku balstīta pieeja. Tomēr ņemot vērā, ka dažas starpniekstruktūras rada augstāku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un saistīto predikatīvo noziegumu risku, šī pieeja var neļaut laikus atklāt un novērtēt riskus. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, ka tiek metodiski pārraudzītas arī noteiktas, skaidri norādītas esošo klientu kategorijas.

(20)  Dalībvalstīm pašlaik jānodrošina, ka juridiskas vienības, kas izveidotas to teritorijā, iegūst un uztur adekvātu, pareizu un aktuālu informāciju par to faktiskajiem īpašniekiem. Nepieciešamība pēc precīzas un atjauninātas informācijas par faktisko īpašnieku ir būtisks faktors, izsekojot noziedzniekus, kas citādi varētu slēpt savu identitāti aiz korporatīvas struktūras. Globāli savstarpēji saistīta finanšu sistēma ļauj viegli slēpt un pārvietot līdzekļus visā pasaulē, un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāji un teroristu finansētāji, kā arī citi noziedznieki arvien biežāk izmanto šo iespēju.

(21)  Būtu jāprecizē specifiskais faktors, kas nosaka dalībvalsti, kura atbildīga par trastu un līdzīgu juridisku veidojumu informācijas par faktiskajiem īpašniekiem pārraudzību un reģistrāciju. Lai izvairītos no tā, ka atšķirību dalībvalstu tiesību sistēmās dēļ noteikti trasti un līdzīgi juridiskie veidojumi netiek pārraudzīti vai reģistrēti nekur Savienībā, un nepieļautu iekšējā tirgus kropļošanu, visi trasti un līdzīgi juridiskie veidojumi, tostarp Treuhand, Stiftung, Privatstiftung, Usufruct Fiducia, būtu jādibina un jāreģistrē to administrēšanas dalībvalstī, kā arī tiem jādarbojas šajā dalībvalstī. Tiem vajadzētu būt pienākumam publiskot konkrētu informāciju par faktiskajiem īpašniekiem. Lai nodrošinātu informācijas par trastu un līdzīgu juridisko veidojumu faktiskajiem īpašniekiem efektīvu pārraudzību un reģistrāciju, nepieciešama arī sadarbība un būtiskas informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm.

(21a)  Noziedznieki veic nelikumīgi iegūtu ieņēmumu pārvedumus, izmantojot vairākus finanšu starpniekus, lai nepieļautu, ka tie tiek atklāti, tādēļ ir svarīgi nodrošināt iespēju finanšu un kredītiestādēm apmainīties ar informāciju ne tikai uzņēmumu grupas ietvaros, bet arī ar citām finanšu un kredītiestādēm, ja tiek nodrošināta datu aizsardzība.

(22)  Publiska piekļuve, nodrošinot obligātu noteiktas informācijas par uzņēmumu, trastu un citu vienību, un juridisko veidojumu faktiskajiem īpašniekiem atklāšanu, nodrošina papildus garantijas trešajām personām, kas vēlas ar šādiem uzņēmumiem sadarboties. Dažas dalībvalstis ir veikušas pasākumus vai paziņojušas par savu nodomu informāciju no faktisko īpašnieku reģistra darīt pieejamu sabiedrībai. Apstāklis, ka ne visas dalībvalstis darītu informāciju publiski pieejamu, vai atšķirības pieejamajā informācijā un tās pieejamībā varētu novest pie atšķirīga trešo personu aizsardzības līmeņa Savienībā. Labi funkcionējošā iekšējā tirgū nepieciešama koordinācija, lai izvairītos no izkropļojumiem. Tāpēc šādai informācijai vajadzētu būt publiski pieejamai visās dalībvalstīs.

(23)  Publiska piekļuve ļauj pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp preses vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām, labāk kontrolēt informāciju, un veicina to, ka saglabājas uzticēšanās uzņēmumu darījumu un finanšu sistēmu integritātei. Tas var veicināt juridisku personu un juridisku veidojumu ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanu, palīdzot izmeklēšanai un ietekmējot reputāciju, ņemot vērā, ka ikviens, kas iesaistīsies darījumos ar tiem, zinās, kas ir to faktiskie īpašnieki. Tas arī atvieglo savlaicīgu un efektīvu informācijas pieejamību finanšu iestādēm, kā arī trešo valstu iestādēm, kas iesaistītas cīņā ar šiem noziegumiem.

(24)  Ieguldītāju un sabiedrības uzticēšanās finanšu tirgiem lielākoties ir atkarīga no precīzu atklāšanas režīmu pastāvēšanas, kas nodrošina pārredzamību faktisko īpašnieku un uzņēmumu kontroles struktūru jomā. Tas jo īpaši attiecas uz korporatīvās pārvaldības sistēmām, ko raksturo koncentrēta īpašnieku struktūra — tāda kā Eiropas Savienībā. No vienas puses, lieli ieguldītāji ar ievērojamām balsstiesībām un naudas plūsmu tiesībām var veicināt ilgtermiņa izaugsmi un noturīgu sniegumu. Tomēr no otras puses, kontrolējošiem faktiskajiem īpašniekiem ar lieliem balsstiesību blokiem var būt stimuls novirzīt korporatīvos aktīvus un iespējas personīgam labumam uz mazākuma ieguldītāju rēķina.

(25)  Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina piekļuve informācijai pietiekami saskaņotā un koordinētā veidā, izmantojot centrālos reģistrus, kuros norādīta informācija par faktiskajiem īpašniekiem, izveidojot skaidru publiskas piekļuves procedūru, lai trešās personas no visas Savienības varētu pārliecināties par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem. Tādēļ ir nepieciešams grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/101/EK(9), lai saskaņotu valsts noteikumus par informācijas par faktiskajiem īpašniekiem atklāšanu, it īpaši trešo personu interešu aizsardzības nolūkā.

(26)  Būtu jāparedz taisnīgs līdzsvars starp sabiedrības interesi par korporatīvo pārredzamību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un datu subjektu fundamentālajām tiesībām. Sabiedrībai pieejamajai datu kopai vajadzētu būt ierobežotai, skaidri un izsmeļoši definētai, un tai vajadzētu būt vispārīgai, lai līdz minimumam samazinātu faktisko īpašnieku potenciālo aizskārumu. Tajā pašā laikā sabiedrībai pieejamajai informācijai nevajadzētu ievērojami atšķirties no pašlaik vācamajiem datiem. Lai ierobežotu ietekmi uz privātās dzīves neaizskaramību kopumā un jo īpaši uz personas datu aizsardzību, šai informācijai vajadzētu būt galvenokārt saistītai ar uzņēmumu un trastu faktisko īpašnieku statusu, un tai būtu jāattiecas tikai uz saimnieciskās darbības jomu, kurā darbojas faktiskie īpašnieki.

(27)  Informācijas par faktiskajiem īpašniekiem atklāšanas nolūkam vajadzētu būt tādam, ka valdībām un regulatoriem tiek sniegta iespēja ātri reaģēt uz alternatīvām ieguldījumu metodēm, piemēram, atvasinātiem kapitāla vērtspapīru instrumentiem. No otras puses, likumīgos vairākuma investorus nevajadzētu atturēt no aktīvām darbībām uzskaitīto uzņēmumu pārraudzības pārvaldībā. Finanšu tirgu, kas ir arvien vairāk starptautiski orientēti un kļūst aizvien sarežģītāki, funkcionēšanai ir svarīgi, lai būtu pieejami juridiskie noteikumi un prasības, kas ļauj dalīties ar informāciju starptautiskā līmenī, un lai valsts uzraudzības iestādes šos noteikumus efektīvi ieviestu.

(28)  Faktisko īpašnieku personas dati būtu publiski jāatklāj, lai ļautu trešajām personām un pilsoniskajai sabiedrībai zināt, kas ir faktiskie īpašnieki. Pastiprināta sabiedrības kontrole veicinās to, ka tiek novērsta juridisku personu un juridisku veidojumu ļaunprātīga izmantošana, tostarp nodokļu nemaksāšana. Tādēļ ir svarīgi, lai šī informācija paliktu publiski pieejama, izmantojot valstu reģistrus un reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu 10 gadus pēc uzņēmuma svītrošanas no reģistra. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nodrošināt tiesību aktu par informācijas par faktiskajiem īpašniekiem apstrādi, tostarp personas datu apstrādi citiem nolūkiem, ja šāda apstrāde atbilst sabiedrības interešu mērķiem un tas būtu pasākums, kas demokrātiskā sabiedrībā ir vajadzīgs paredzētajam likumīgajam mērķim un samērīgs ar to.

(29)  Turklāt ar tādu pašu mērķi – nodrošināt samērīgu un līdzsvarotu pieeju un garantētu privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību — dalībvalstīm būtu jāparedz izņēmumi attiecībā uz informācijas par faktiskajiem īpašniekiem atklāšanu vai piekļuvi tai reģistros ārkārtas gadījumos, ja šāda piekļuve faktisko īpašnieku pakļautu krāpšanas, nolaupīšanas, šantāžas, vardarbības vai iebiedēšanas riskam.

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK(10), ko aizstās ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679(11), attiecas uz personas datu apstrādi šīs Direktīvas ietvaros.

(31)  Rezultātā fiziskas personas, kuru personas dati ir iekļauti valstu reģistros kā informācija par faktiskajiem īpašniekiem, būtu jāinformē par viņu personas datu publicēšanu pirms šādas publicēšanas. Turklāt būtu jāpadara pieejami tikai aktualizētie personas dati, kas atbilst aktuālajiem faktiskajiem īpašniekiem, un faktiskie īpašnieki būtu jāinformē par viņu tiesībām saskaņā ar spēka esošo Savienības datu aizsardzības tiesisko regulējumu, kas noteikts Regulā (ES) 2016/679 un Direktīvā (ES) 2016/680(12), un procedūrām viņu tiesību izmantošanai.

(32)  Šī Direktīva neskar personas datus, ko kompetentās iestādes apstrādā saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI(13), kuru aizstās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680(14).

(33)  Pašlaik uzņēmumiem un līdzīgiem juridiskiem veidojumiem, kas darbojas Eiropas Savienībā, ir pienākums reģistrēt informāciju par saviem faktiskajiem īpašniekiem, tomēr šis pienākums nav attiecināms uz visiem Savienībā izveidotajiem trastiem un citiem juridiskiem veidojumiem, kuriem ir līdzīgas iezīmes, piemēram, Treuhand, fiducie vai fideicomiso. Dalībvalstis tiek aicinātas novērtēt, kuriem juridiskajiem veidojumiem to tiesiskajā regulējumā ir paredzēta trastam līdzīga struktūra un funkcijas. Nolūkā nodrošināt, ka visu Savienībā darbojošos juridisko personu un juridisko veidojumu faktiskie īpašnieki tiek atbilstoši identificēti un pārraudzīti, pamatojoties uz saskanīgu un līdzvērtīgu noteikumu kopumu, noteikumiem par to, ka pilnvarotajām personām ir jāreģistrē informācija par trastu faktiskajiem īpašniekiem, būtu jāsaskan ar spēkā esošajiem noteikumiem attiecībā uz informācijas par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem reģistrāciju.

(36)  Nolūkā nodrošināt saskanīgu un efektīvu reģistrāciju un informācijas apmaiņu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka viņu iestāde, kas atbildīga par reģistra ar informāciju par trastu un citu trastiem līdzīgu juridisko veidojumu faktiskajiem īpašniekiem izveidi, sadarbotos ar saviem kolēģiem citās dalībvalstīs, daloties ar informāciju par trastiem un citiem trastiem līdzīgiem juridiskiem veidojumiem.

(37)  Ir svarīgi nodrošināt, ka atbildīgie subjekti pareizi piemērotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas noteikumus. Šajā kontekstā dalībvalstīm būtu jāpastiprina tādu publisko iestāžu loma, kas darbojas kā kompetentas iestādes ar nozīmēto atbildību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā, tostarp FIU, iestādes, kuru funkcija ir veikt izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, saistītiem predikatīviem nodarījumiem un terorisma finansēšanu, un aizturēt vai iesaldēt un konfiscēt noziedzīgos līdzekļus, kā arī pretkorupcijas iestādes, nodokļu iestādes, iestādes, kas saņem ziņojumus par pārrobežu valūtu un apgrozāmu uzrādītāja instrumentu transportēšanu, un iestādes, kuras ir atbildīgas par pārraudzību un kontroli, kā mērķis ir panākt to, ka atbildīgie subjekti ievēro noteikumus.

(37a)  Neatkarīgi no to veida vai statusa kompetentajām iestādēm, kuras uzrauga finanšu un kredītiestāžu atbilstību šīs direktīvas prasībām, vajadzētu būt iespējai sadarboties un apmainīties ar konfidenciālu informāciju šajā jomā. Tādēļ ir nepieciešams atbilstošs juridiskais pamats, lai šīs kompetentās iestādes varētu apmainīties ar konfidenciālu informāciju un pēc iespējas plašāk sadarboties. Turklāt prudenciāla informācija, kas ir iegūta, veicot kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību, bieži vien ir neatsverama, lai veiktu pienācīgu šādu iestāžu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) uzraudzību un pretēji. Tādēļ nevajadzētu pieļaut, ka konfidenciālas informācijas apmaiņu un sadarbību starp kredītiestāžu un finanšu iestāžu AML/CFT uzraudzības kompetentajām iestādēm kavē juridiskā nenoteiktība tādēļ, ka šajā jomā nav izstrādāti precīzi noteikumi.

(37b)  Pašreizējie dati, kas ir ietverti Eurostat īpašajā ziņojumā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu apliecina, ka par aizdomīgiem darījumiem iesniegto ziņojumu skaits dažādās dalībvalstīs un atkarībā no atbildīgā subjekta būtiski atšķiras. Ir jāuzlabo datu vākšanas process, lai paplašinātu datu tvērumu un nodrošinātu informācijas atjaunināšanu. Dalībvalstis iesniedz Eurostat statistikas datus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, lai Eiropas Statistikas birojs reizi divos gados varētu publicēt ziņojumu ar šo statistikas datu apkopojumu un skaidrojumu.

(37c)  Galvenajiem pārredzamības standartiem vajadzētu būt saistošiem un būtu jāvirza sarunas un atkārtotas sarunas par Savienības tirdzniecības nolīgumiem un partnerībām. Tirdzniecības partneriem būtu jāzaudē tirdzniecības nolīgumos ar Savienību paredzētās priekšrocības, ja tie neievēro attiecīgos starptautiskos standartus, piemēram, ESAO kopējo ziņošanas standartu, ESAO rīcības plānu par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, faktisko īpašnieku centrālo reģistru un FATF ieteikumus. Īstenojot ESAO rīcības plānu par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, ir svarīgi starptautiskiem uzņēmumiem pilnībā piemērot ziņošanas sistēmu par katru valsti.

(37d)  Lai gan kredītiestādes iesniedz salīdzinoši lielu skaitu ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, daži citi atbildīgie subjekti, jo īpaši dažādie profesionālie konsultanti, juristi un trasti, iesniedz ļoti maz ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem vai arī tos neiesniedz vispār.

(37e)  Tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējumos (TSIA) vajadzētu ietvert precīzu informāciju par attiecīgās trešās valsts vai valstu rezultātiem šajā sakarībā, tostarp par attiecīgo tiesību aktu īstenošanu. Labas pārvaldības klauzulu stiprināšanai divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm un tehniskās palīdzības sniegšanai tām vajadzētu būt galvenajam minēto nolīgumu elementam pat tad, ja šādas klauzulas nav saistošas.

(38)  Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem(15) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs tādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu.

(39)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, finanšu sistēmas aizsardzību, novēršot, atklājot un izmeklējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo atsevišķi pasākumi, ko dalībvalstis pieņemtu savu finanšu sistēmu aizsardzībai, varētu neatbilst iekšējā tirgus darbībai un tiesiskuma un Savienības sabiedriskās kārtības principiem, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(40)  Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītie principi, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (Hartas 7. pants), tiesības uz personas datu aizsardzību (Hartas 8. pants), tiesības uz darījumdarbības brīvību (Hartas 16. pants).

(41)  Ņemot vērā nepieciešamību steidzami īstenot pasākumus, kas pieņemti ar nolūku stiprināt Savienībā pastāvošo režīmu attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, un ņemot vērā dalībvalstu uzņemtās saistības ātri transponēt Direktīvu (ES) 2015/849, šī Direktīva būtu jātransponē līdz 2017. gada 1. janvārim. Tādu pašu iemeslu dēļ grozījumi Direktīvā (ES) 2015/849 un Direktīvā 2009/101/EK arī būtu jātransponē līdz 2017. gada 1. janvārim.

(41a)  Eiropas Centrālā banka atzinumu sniedza 2016. gada 12. oktobrī(16).

(42)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu(17) notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju [un …(18) tas ir sniedzis atzinumu],

(43)  Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas (ES) 2015/849 un 2009/101/EK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU:

1. pants

Grozījumi Direktīvā (ES) Nr. 2015/849

Direktīvu (ES) 2015/849 groza šādi:

(-1)  2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) punktu aizstāj ar šādu:

"a)  revidentiem, ārštata grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem vai jebkurai citai personai, kas sniedz ar nodokļiem saistītus pakalpojumus un konsultācijas;”

(-1.a)  2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta d) un e) punktu aizstāj ar šādu:

"d)  nekustamā īpašuma aģentiem, tostarp izīrēšanas aģentiem;”

e)  citām personām, kas tirgojas ar precēm vai pakalpojumiem, tiktāl, cik maksājumi tiek veikti vai saņemti skaidrā naudā EUR 10 000 apmērā vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas operācijas, kuras, iespējams, ir saistītas;”

(1)  2. panta 1. punkta 3) apakšpunktam pievieno šādus g), h), ha) un hb) punktus:

"g)  valūtas maiņas pakalpojumu sniedzējiem, kuri primāri veic virtuālo valūtu un papīra valūtu apmaiņu;

h)  maku pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā piekļuvei virtuālām valūtām nepieciešamo personalizēto drošības datu glabāšanas pakalpojumus.”;

ha)  fiziskām vai juridiskām personām, kas tirgojas ar mākslas darbiem, mākslas galeriju īpašniekiem, izsoļu namiem un platformām, kurās uzglabā un apkalpo mākslas darbus un citas vērtības, kā arī tirgojas ar tiem (piemēram, brīvostas);

hb)  elektroniskās naudas emitentiem un izplatītājiem.”

(1.b)  2. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

"4.   Šā panta 3. punkta a) apakšpunkta nolūkā dalībvalstis nosaka prasību, ka finanšu darbības kopējais apgrozījums nepārsniedz robežvērtību, kurai ir jābūt pietiekami zemai. Minēto robežvērtību nosaka valsts līmenī atkarībā no finanšu darbības veida. Robežvērtību paziņo Komisijai un novērtē riska analīzēs, ko Komisija un katra dalībvalsts veic saskaņā ar šīs direktīvas 6. un 7. pantu.”

(2)  3. pantu groza šādi:

-a)  4. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"f)  visi noziedzīgi nodarījumi ▌, kā tie definēti dalībvalstu tiesību aktos, kas sodāmi ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu, kura maksimālais ilgums ir lielāks par vienu gadu, vai attiecībā uz dalībvalstīm, kurām to tiesību sistēmās ir noteikts minimālais soda ilgums par noziedzīgiem nodarījumiem, visi noziedzīgi nodarījumi, kas sodāmi ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu, kura minimālais ilgums ir vairāk nekā seši mēneši;”

-aa)  4. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

"fa)  noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, kā tie noteikti dalībvalstu tiesību aktos, ņemot vērā šīs direktīvas 57. pantu.”

-ab)  6.punkta a) apakšpunkta i) punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

10 % akciju turējums plus viena akcija vai vairāk nekā  % īpašumtiesību daļa klientā, kas pieder fiziskai personai, ir pazīme, kas liecina par tiešajām īpašumtiesībām. 10 % akciju turējums plus viena akcija vai vairāk nekā 10 % īpašumtiesību daļa klientā, kas pieder korporatīvai vienībai, ko kontrolē fiziska(-as) persona(-as), vai vairākām korporatīvām vienībām, ko kontrolē tā (tās) pati (pašas) fiziskā(-ās) persona(-as), ir iezīme, kas liecina par netiešām īpašumtiesībām. To piemēro, neskarot dalībvalstu tiesības nolemt, ka mazāka procentuāla attiecība var liecināt par īpašumtiesībām vai kontroli. Kontroli, ko īsteno ar citu līdzekļu palīdzību, var noteikt inter alia saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES29 22. panta 1.–5. punktā;”

aa)  6. punkta a) apakšpunktā iekļauj šādu punktu:

"ia)  augstākā līmeņa vadītājus, ieceltos direktorus, administratorus un citas pilnvarotas personas vai aģentus nenosaka par faktiskajiem īpašniekiem, izņemot tad, ja tie atbilst faktiskā īpašnieka kritērijiem;”

ab)  panta 6. punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:

"ii)  ja pēc tam, kad ir izmantoti visi iespējamie līdzekļi, vienība neizpauž kādas i) punktā minētajiem kritērijiem atbilstošas fiziskas personas identitāti, atbildīgie subjekti dokumentē to, ka faktiskā īpašnieka nav, un to, kādas darbības tiek veiktas, lai identificētu faktisko īpašnieku saskaņā ar i) punktu.

Ja ir kādas šaubas par to, vai identificētā(-ās) persona(-as) ir faktiskais(-ie) īpašnieks(-i), šīs šaubas dokumentē.

Turklāt atbildīgie subjekti identificē un pārbauda identitāti attiecīgajai fiziskajai personai, kura ieņem augstāko pārvaldības amatu un kuru norāda kā „augstāko vadītāju” (un nevis kā “faktisko īpašnieku”), un reģistrē sīku informāciju par visiem vienības juridiskajiem īpašniekiem;”

ac)  6. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"b)  attiecībā uz trastiem ― visas šādas personas:

i)  trasta dibinātājs(-i);

ii)  pilnvarotā(-ās) persona(-as);

iii)  pārraudzītājs(-i), ja tāds(-i) ir;

iv)  saņēmēji; labuma guvēji, vai ― ja vēl nav noteiktas fiziskas personas, kas ir labuma guvējas no juridiska veidojuma vai juridiskas vienības ―, personu grupa, kuru interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai juridiska vienība;

v)  jebkura cita fiziskā persona, kas faktiski īsteno kontroli pār trastu, izmantojot tiešas vai netiešas īpašumtiesības vai citus līdzekļus;

Ja kādā no iepriekš i)–v) punktā minētajām kategorijām fizisko personu vietā vai papildus tām ietilpst viena vai vairākas juridiskas personas, šīs vienības faktiskie īpašnieki, kā noteikts iepriekš minētajā punktā, savukārt ir uzskatāmi par trasta faktiskajiem īpašniekiem piederīgiem.”

ad)  9. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

"ha)  valsts pārvaldes darbinieki, kuri atbild par valsts iepirkuma līgumu piešķiršanu, pārsniedzot robežvērtības, kas minētas Direktīvas 2014/24/ES 4. pantā.”

b)  16. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"(16)  “elektroniskā nauda” ir elektroniskā nauda, kā tā definēta Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 2) punktā, izņemot naudas vērtību, kas minēta minētās direktīvas 1. panta 4) un 5) punktā;” ;

c)  pantam pievieno šādu 18., 18.a un 18.b punktu:

"(18)  “virtuālās valūtas” ir vērtības digitālais atspoguļojums, kuras neizsniedz centrālā banka vai valsts iestāde, kuras nav piesaistītas likumīgi noteiktai papīra valūtai, kurām nav valūtas vai naudas juridiska statusa, bet kuras fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā apmaiņas līdzekli ▌un, iespējams, arī citiem nolūkiem, un kuras var nodot, glabāt vai tirgot elektroniskā veidā.

18.a  “elektroniskās naudas emitents” ir institūcija, kā definēts Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 3) punktā.

  (18.b)  “depozitāro maku pakalpojumu sniedzējs” ir vienība, kas sniedz pakalpojumus, lai savu klientu vārdā aizsargātu privātas šifrēšanas atslēgas virtuālo valūtu turēšanai, uzglabāšanai un pārskaitīšanai.”

(2.a)  iekļauj šādu 5.a pantu:

“5.a pants

Dalībvalstis nodrošina, ka papildus šajā direktīvā noteiktajiem atbildīgajiem subjektiem valstu iestādes veic klientu uzticamības pārbaudes pasākumus, kas minēti 13., 18.a, 19. un 20. pantā, attiecībā uz trešo valstu piederīgajiem, kuri pieprasa uzturēšanās atļaujas vai pilsonību dalībvalstī, kuras tiesību sistēma paredz piešķirt uzturēšanās atļaujas un/vai pilsonību trešo valstu piederīgajiem apmaiņā pret kapitāla pārskaitījumiem, īpašuma vai valsts obligāciju iegādi vai ieguldījumiem attiecīgās dalībvalsts korporatīvajās struktūrās.”

2.b  6. pantu groza šādi:

a)  2. punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

"b)  riskus, kas saistīti ar katru attiecīgo jomu, tostarp aplēses par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas naudas summām katrā no minētajām jomām;”

c)  visplašāk izplatītos līdzekļus, kurus noziedznieki izmanto nelikumīgo ieņēmumu legalizēšanai, tostarp tos, kurus īpaši izmanto darījumos starp dalībvalstīm un trešām valstīm neatkarīgi no to klasifikācijas attiecībā uz sarakstu, kas izstrādāts pamatojoties uz 9. panta 2. punktu.”

b)  3. pantu aizstāj ar šādu:

"3.  Komisija 1. punktā minēto ziņojumu dara pieejamu dalībvalstīm un atbildīgajiem subjektiem, lai palīdzētu identificēt, izprast, pārvaldīt un mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku un lai ļautu citām iesaistītajām personām, tostarp valstu likumdevējiem, Eiropas Parlamentam, EUI un FIU pārstāvjiem labāk izprast riskus. Ziņojumus publisko sešus mēnešus pēc tam, kad tie darīti pieejami dalībvalstīm.”

c)  4. pantu aizstāj ar šādu:

"4.  Ja dalībvalsts iesniegtais pamatojums netiek atzīts par pietiekamu, lai varētu nodrošināt stingrus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas režīmus visā Savienībā, vai dalībvalstis joprojām neveic pasākumus šo ieteikumu izpildei, Komisija var papildus ieteikt, lai dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem veikt uzlabotus klientu uzticamības pārbaudes pasākumus attiecībā uz fiziskām vai juridiskām personām, kas darbojas attiecīgajā jomā vai veic darbības, kurām noteikts augsts risks attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu/teroristu finansēšanu.”

2.c  7. pantu groza šādi:

  a)  2. punktā pievieno šādu daļu:

“Ja dalībvalsts pirmajā daļā minētās pilnvaras piešķir citām iestādēm, jo īpaši reģionālā vai vietējā līmenī, starp visām iesaistītajām iestādēm nodrošina lietderīgu un efektīvu saskaņošanu. Ja iestādē, kurai kompetence tika piešķirta, ir vairāk nekā viena vienība, kas atbildīga par pirmajā daļā minētajiem uzdevumiem, starp dažādajām vienībām nodrošina lietderīgu un efektīvu koordināciju un sadarbību”.

b)  4. punktā pievieno šādus apakšpunktus:

"ea)paziņo sava nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas režīma iestāžu struktūru un vispārīgās procedūras, tostarp FIU, nodokļu pārvaldes un prokurorus, kā arī piešķirtos cilvēkresursus un finanšu līdzekļus;

eb)  izmeklē un ziņo par valsts veiktajiem pasākumiem un resursiem (darbaspēku un budžetu), kas piešķirti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanai.”

c)  5. punktu aizstāj ar šādu:

"5.  Dalībvalstis savu riska izvērtējumu rezultātus dara pieejamus Komisijai, EUI un citām dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā citas dalībvalstis var sniegt papildinformāciju dalībvalstij, kas veic riska izvērtējumu. Izvērtējuma kopsavilkumu dara publiski pieejamu. Šajā kopsavilkumā neiekļauj klasificētu informāciju.”

d)  pievieno šādu 5.a punktu:

"5.a   EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību un Komisija sniedz dalībvalstīm ieteikumus par pasākumiem, kas ir piemēroti identificēto risku novēršanai. Gadījumā, ja dalībvalstis nolemj nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmam savā valstī nepiemērot kādu no ieteikumiem, tās par to paziņo EUI un Komisijai un sniedz pamatojumu šādam lēmumam. Ja iesniegtais pamatojums netiek atzīts par pietiekamu, lai varētu nodrošināt stingrus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas režīmus visā Savienībā, vai dalībvalstis joprojām neveic pasākumus šo ieteikumu izpildei, Komisija var papildus ieteikt, lai dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem veikt uzlabotus klientu uzticamības pārbaudes pasākumus attiecībā uz fiziskām vai juridiskām personām, kas darbojas attiecīgajā jomā vai veic darbības, kurām noteikts augsts risks attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.”

(2.d)  9. pantu groza šādi:

a)  2. punktu aizstāj ar šādu:

"2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 64. pantu, lai apzinātu augsta riska trešās valstis, ņemot vērā stratēģiskās nepilnības gan tiesību aktos, gan administratīvajā praksē un komercpraksē, jo īpaši attiecībā uz:

a)  trešo valstu tiesisko regulējumu un iestāžu sistēmu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, jo īpaši:

i)  kriminālatbildības noteikšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu;

"ia)  stabilu sistēmu pastāvēšanu, lai nodrošinātu, ka informācija par korporāciju un citu vienību faktiskajiem īpašniekiem kompetentajām iestādēm ir pieejama bez šķēršļiem, un informācijas par faktiskajiem īpašniekiem pārredzamību.”

ii)  pasākumus, kas saistīti ar klienta uzticamības pārbaudi;

iii)  prasības attiecībā uz informācijas uzglabāšanu; un

iv)  prasības ziņot par aizdomīgiem darījumiem;

b)  trešo valstu kompetento iestāžu pilnvarām, ▌procedūrām un politiskajai neatkarībai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas nolūkā, tostarp pietiekami atturošiem un efektīviem naudas sodiem un sankcijām, kā arī praktisko sadarbību ar kompetentām iestādēm dalībvalstīs vai Savienībā;

c)  nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti, vēršoties pret trešās valsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas riskiem, tostarp analizējot pārvaldības rādītājus, piemēram, attiecībā uz korupcijas kontroli, valdības darba efektivitāti, politisko stabilitāti un vardarbības/terora aktu neesamību, reglamentācijas kvalitāti, tiesiskumu un pārskatatbildību;

ca)  informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un ES dalībvalstīm;

cb)  veiktajiem pasākumiem to trauksmes cēlēju aizsardzībai, kuri atklāj informāciju par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbībām.”

aa)  iekļauj jaunu 2.a punktu:

2.a  Direktīvas 9. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu ņem vērā, Komisijai vai jebkurai dalībvalstij apspriežot jebkuru tirdzniecības, asociācijas un partnerības nolīgumu ar trešo valsti. Galīgajā nolīgumā iekļauj noteikumus par obligātajiem standartiem un labas pārvaldības klauzulas, kā norādīts Komisijas paziņojuma Eiropas Parlamentam un Padomei par ārējo stratēģiju faktiskai nodokļu uzlikšanai II pielikumā attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanu, kā arī uzlabotas sadarbības un efektīvas atmaksas pasākumus gadījumā, ja trešā valsts šos noteikumus neizpilda.

ab)  4. punktu aizstāj ar šādu:

4.  Izstrādājot 2. punktā minētos deleģētos aktus, Komisija ▌veic novērtējumu par riskiem, ko rada atsevišķas trešās valstis, ņemot vērā izvērtējumus, novērtējumus vai ziņojumus, ko sagatavojušas starptautiskas organizācijas un standartu noteikšanas iestādes, kuras ir kompetentas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas jomā, bet nepaļaujoties tikai uz šiem izvērtējumiem, novērtējumiem vai ziņojumiem.

(2.e)  10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.   Dalībvalstis aizliedz savām kredītiestādēm un finanšu iestādēm uzturēt anonīmus kontus, anonīmas darījumu grāmatiņas vai anonīmus individuālos seifus. Dalībvalstis jebkurā gadījumā pieprasa, lai esošo anonīmo kontu, anonīmo darījumu grāmatiņu vai anonīmo individuālo seifu īpašnieki un labuma guvēji tiktu pakļauti klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un jebkurā gadījumā pirms kontu, darījumu grāmatiņu vai seifu lietošanas jebkādā veidā.

(2.f)  11. pantu groza šādi:

a)  c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"c)  attiecībā uz personām, kuras tirgojas ar precēm vai pakalpojumiem – veicot gadījuma rakstura darījumus skaidrā naudā, kuru apmērs ir EUR 000 vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai darījums tiek veikts ar vienu operāciju vai ar vairākām operācijām, kuras, iespējams, ir saistītas;”

b)  e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"e)  ja pastāv aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, neatkarīgi no izņēmumiem, atbrīvojumiem vai robežvērtības; šādas preces uzskata par sensitīvām saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu: nafta, dārgmetāli, tabakas produkti, kultūras artefakti un citi priekšmeti ar arheoloģisku, vēsturisku, kultūras un reliģisku nozīmi vai retu zinātnisku vērtību, kā arī ziloņkauls un aizsargātās sugas.”

(3)  12. pantu groza šādi:

a)  1. punktu groza šādi:

i)  pirmās daļas a), b) un e) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

"a)  maksājuma instrumentu nevar uzpildīt vai tam ir mēneša maksājumu darījumu maksimālais limits EUR 150, ko var izmantot tikai Savienībā;

b)  elektroniski uzglabātā maksimālā summa nepārsniedz EUR 150;”

e)  emitents veic darījumu vai darījumu attiecību pietiekamu pārraudzību un nodrošina izsekojamību, lai varētu atklāt neparastus vai aizdomīgus darījumus.

ii)  otro daļu svītro;

b)  2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Dalībvalstis nodrošina, lai 1. punktā paredzētā atkāpe nebūtu piemērojama gadījumā, kad notiek ▌elektroniskās naudas vērtības izpirkšana ar skaidru naudu vai izņemšana skaidrā naudā, ja izpirktā summa pārsniedz EUR 50.”;

c)  pievieno šādu 3. punktu:

"3. Dalībvalstis nodrošina, ka Savienības kredītiestādes un kredītiestādes, kas darbojas kā ieguvēji, pieņem tikai tādus maksājumus, kuri veikti ar priekšapmaksas kartēm, kas izsniegtas trešās valstīs, kur šādas kartes atbilst prasībām, kuras ir līdzvērtīgas 13. panta 1. punkta pirmās rindkopas a), b) un c) apakšpunktos un 14 pantā minētajām prasībām vai kuras var uzskatīt par tādām, kas atbilst šā panta 1. un 2. punktam. Šo informāciju regulāri uzrauga, un finanšu iestādes piešķir pietiekamus līdzekļus minētā uzdevuma veikšanai.”

(4)  13. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a)  klienta identifikāciju un klienta identitātes pārbaudi, izmantojot dokumentus, ziņas vai informāciju, kas iegūta no uzticama un neatkarīga avota, tostarp elektroniskajiem identifikācijas līdzekļiem, ja tādi ir pieejami, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 910/2014(19), vai jebkuriem citiem procesiem identificēšanai no attāluma, kurus atzinusi un apstiprinājusi kompetentā iestāde;

(4.a)  13. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

"aa)  klienta un faktiskā īpašnieka vārda un uzvārda salīdzināšanu ar ES sankciju sarakstu;”

(4.b)  13. pantā iekļauj šādu 6.a punktu:

"6.a   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad klienta uzticamības pārbaudes pasākumi, kas minēti šajā pantā, neļauj noteikt faktisko īpašnieku vai rodas pamatotas šaubas par to, ka identificētā(-s) persona(-s) ir faktiskais(-ie) īpašnieks(-i), darījumu attiecības atsaka vai izbeidz un nekādus darījumus neslēdz.”

(5)  14. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

"5. Dalībvalstis prasa, lai atbildīgie subjekti piemēro klienta uzticamības pārbaudes pasākumus ne tikai attiecībā uz visiem jaunajiem klientiem, bet atbilstīgos brīžos arī attiecībā uz jau esošajiem klientiem, pamatojoties uz riska pakāpi, vai kad mainās klienta būtiski apstākļi, vai kad atbildīgajam subjektam ir pienākums attiecīgajā kalendārajā gadā sazināties ar klientu nolūkā pārskatīt jebkuru ar faktisko(-ajiem) īpašnieku(-iem) saistīto informāciju, it īpaši saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES. Dalībvalstis prasa, lai atbildīgie subjekti sazinātos ar klientu nolūkā pārskatīt jebkuru ar faktisko(-ajiem) īpašnieku(-iem) saistīto informāciju ne vēlāk kā... [viens gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

(6)  18. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

Gadījumos, kas noteikti 18.a līdz 24. pantā, kā arī citos augstāka riska gadījumos, kurus identificējušas dalībvalstis vai atbildīgie subjekti, dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem piemērot pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, lai pienācīgi pārvaldītu un mazinātu minētos riskus.”;

(6.a)  18. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2.  Dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem izpētīt kontekstu un mērķi visiem darījumiem, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

i)  tie ir kompleksi darījumi;

ii)  tie ir neparasti lieli darījumi;

iii)  tiem ir neparasts darījumu veids;

iv)  tiem nav acīmredzama likumīga mērķa.

Atbildīgie subjekti jo īpaši pastiprina darījumu attiecību pārraudzības pakāpi un veidu, lai noteiktu, vai minētie darījumi vai darbības šķiet aizdomīgi.

(7)  iekļauj šādu 18.a pantu:

18.a pants

1.  Attiecībā uz darījumu attiecībām vai darījumiem, kuros iesaistītas augsta riska trešās valstis, dalībvalstis pieprasa, lai saistībā ar fiziskām personām vai juridiskām vienībām, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, kuras identificētas kā augsta riska trešās valstis saskaņā ar 9. panta 2. punktu, atbildīgi subjekti piemēro vismaz visus turpmāk minētos pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus:

(a)  iegūt papildinformāciju par klientu, tostarp faktisko(-iem) īpašnieku(-iem);

(b)  iegūt papildinformāciju par darījumu attiecību paredzamo būtību;

(c)  iegūt informāciju par klienta un faktiskā īpašnieka līdzekļu vai labklājības izcelsmi, tostarp tostarp faktisko(-iem) īpašnieku(-iem);

(d)  iegūt informāciju par paredzamo vai veikto darījumu iemesliem;

(e)  darījumu attiecību nodibināšanai vai turpināšanai iegūt augstākās vadības apstiprinājumu;

(f)  veikt pastiprinātu darījumu attiecību pārraudzību, palielinot piemēroto kontroļu skaitu un laiku un izvēloties darījumu veidus, kuriem nepieciešama turpmāka pārbaude;

(g)  pieprasīt, lai pirmais maksājums klienta vārdā tiktu veikts, izmantojot tādas bankas kontu, kurai ir līdzīgi klienta uzticamības pārbaudes standarti.

1.a  Papildus 1. punktā norādītajiem pasākumiem dalībvalstis piemēro šādus pasākumus attiecībā uz trešām valstīm, kas identificētas kā augsta riska trešās valstis saskaņā ar 9. panta 2. punktu, atbilstoši Savienības starptautiskajām saistībām:

a)   prasa pastiprināt uzraudzības pārbaudes vai ārējās revīzijas prasības finanšu iestāžu filiālēm un meitasuzņēmumiem, kas ir dibināti attiecīgajā valstī;

b)   pieprasīt stingrākas ārējo revīziju prasības finanšu grupām attiecībā uz jebkuru to filiāli un meitasuzņēmumu, kas atrodas attiecīgajā valstī.

2.  Papildus 1. un 1.a punktā minētajiem pasākumiem un saskaņā ar Savienības starptautiskajiem pienākumiem, dalībvalstis var pieprasīt, lai saistībā ar fiziskām personām vai juridiskām vienībām, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, kuras identificētas kā augsta riska trešās valstis saskaņā ar 9. panta 2. punktu, atbildīgie subjekti piemēro vienu vai vairākus papildus mazināšanas pasākumus:

a)  pieprasīt, lai finanšu iestādes piemēro pastiprinātas uzticamības pārbaudes papildelementus;

b)  ieviest pastiprinātus attiecīgos ziņošanas mehānismus vai sistemātiski ziņot par finanšu darījumiem;

c)   ierobežot darījumu attiecības vai finanšu darījumus ar fiziskām vai juridiskām personām no identificētas valsts.

ca)  stabilas sistēmas, lai nodrošinātu, ka kompetentajām iestādēm ir informācijas minimums par patiesā labuma guvējiem, ja nav šķēršļu attiecībā uz valsts iekšējo tiesību sistēmu un pārvaldību, kas ir par iemeslu informācijas nesniegšanai.

3.  Papildus 1. un 1.a punktā norādītajiem pasākumiem dalībvalstis var piemērot vienu vai vairākus pasākumus attiecībā uz trešām valstīm, kas identificētas kā augsta riska trešās valstis saskaņā ar 9. panta 2. punktu, atbilstoši Savienības starptautiskām saistībām:

a)  atteikties izveidot attiecīgās valsts finanšu iestāžu meitasuzņēmumus, filiāles vai pārstāvniecības vai citādi ņemt vērā faktu, ka attiecīga finanšu iestāde ir no valsts, kurā nav izveidotas pienācīgas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas sistēmas;

b)  aizliegt finanšu iestādēm izveidot meitasuzņēmumus, filiāles vai pārstāvniecības attiecīgajā valstī vai citādi ņemt vērā faktu, ka attiecīgā filiāle vai pārstāvniecība atradīsies valstī, kurā nav izveidotas pienācīgas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas sistēmas;

c)  aizliegt finanšu iestādēm paļauties uz trešajām personām, kas atrodas attiecīgajā valstī, lai īstenotu klientu uzticamības pārbaudes elementus;

d)  pieprasīt, lai finanšu iestādes pārskata un groza, vai nepieciešamības gadījumā izbeidz korespondējošas attiecības ar finanšu iestādēm attiecīgajā valstī;

4.  Ieviešot vai piemērojot 2. un 3. punktā minētos pasākumus, dalībvalstis ņem vērā attiecīgos novērtējumus, izvērtējumus vai ziņojumus, ko sagatavojušas starptautiskas organizācijas un standartu noteikšanas iestādes, kuras ir kompetentas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas jomā, attiecībā uz riskiem, ko rada atsevišķas trešās valstis.

5.  Pirms 2. un 3. punktā minēto pasākumu ieviešanas vai piemērošanas dalībvalstis par to paziņo Komisijai.”;

(7.a)   20. panta b) punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"ii)  veiktu piemērotus pasākumus tā labklājības un līdzekļu izcelsmes noteikšanai, kurš tiek izmantots darījumu attiecībās vai darījumā ar šādām personām, tostarp korporatīvo struktūru noteikšanai, kuras izmanto darījumu attiecībām vai darījumiem;”

(7.b)  iekļauj šādu 20.a pantu:

“20.a pants

1.  Dalībvalstis pieņem valsts tiesību aktus, kas paredz izstrādāt to teritorijā dzīvojošo politiski redzamo personu sarakstus.

2.  Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un starptautiskajām organizācijām un apkopojot dalībvalstu iesniegtos datus izstrādā Savienībā dzīvojošo politiski redzamo personu sarakstu. Šis saraksts ir pieejams kompetentajām iestādēm un atbildīgajiem subjektiem.

3.  1. un 2. punkts neatbrīvo atbildīgos subjektus no klientu uzticamības pārbaudes pienākumiem, un atbildīgie subjekti nepaļaujas vienīgi uz šo informāciju kā pietiekamu minēto pienākumu izpildei.

4.  Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu tirdzniecību komerciālā nolūkā ar informāciju par politiski redzamām personām vai personām, kurām svarīgu funkciju pašlaik vai iepriekš uzticējusi starptautiska organizācija.”

(7.c)  22. pantu aizstāj ar šādu:

“Ja politiski redzamai personai vairs neuztic svarīgu publisku amatu dalībvalstī vai trešā valstī vai svarīgu publisku amatu starptautiskā organizācijā, atbildīgajiem subjektiem vismaz 36 mēnešus liek ņemt vērā risku, kādu minētā persona joprojām rada, un piemērot piemērotus, uz riska pakāpi balstītus pasākumus līdz laikam, kad tiek uzskatīts, ka minētā persona vairs nerada īpašu politiski redzamu personu risku.”

(7.d)  26. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2.   Dalībvalstis aizliedz atbildīgajiem subjektiem paļauties uz trešām personām, kas veic uzņēmējdarbību augsta riska trešās valstīs.▌”

(8)  27. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgie subjekti, pie kuriem vēršas klients, veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka trešā persona pēc pieprasījuma nekavējoties izsniedz atbilstīgas identifikācijas un datu pārbaudes kopijas, tostarp, ja ir pieejami, arī datus, kas iegūti ar elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 910/2014, vai jebkuriem citiem procesiem identificēšanai no attāluma, kurus atzinušas un apstiprinājušas kompetentās iestādes, kā arī citus atbilstīgus dokumentus par klienta vai faktiskā īpašnieka identitāti.”;

(8.a)  28. panta c) punktu aizstāj ar šādu tekstu:

"c)  šā panta b) punktā minēto prasību efektīvu īstenošanu grupas līmenī uzrauga piederības dalībvalsts kompetentā iestāde▌.”

(9)  30. pantu groza šādi:

-a)  1. punktu papildina ar šādu daļu:

“Dalībvalstis nodrošina, ka korporatīvo vienību un citu juridisku vienību akciju, balsstiesību vai īpašumtiesību daļu, tostarp ar uzrādītāja akcijām vai cita veida kontroli, īpašnieki izpauž šīm vienībām, vai tām šis īpašums ir savā vārdā un uz sava rēķina vai citas fiziskās personas uzdevumā. Ja viņi darbojas kāda cita uzdevumā, viņi izpauž reģistram tās fiziskās personas identitāti, kuras uzdevumā darbojas. Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskā(s) persona(s), kas ieņem korporatīvas vienības un citas juridiskas vienības augstāko(s) pārvaldības amatu(s), izpauž šīm struktūrām, vai šis amats ir savā vārdā vai citas personas uzdevumā. Ja tās darbojas kāda cita uzdevumā, tās izpauž reģistram tās personas identitāti, kuras uzdevumā darbojas.”

-aa)  4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.  Dalībvalstis prasa, lai informācija, kas glabājas 3. punktā minētajā centrālajā reģistrā, būtu adekvāta, pareiza un aktuāla. Dalībvalstis ievieš mehānismus, lai nodrošinātu, ka reģistrā glabātā informācija tiek regulāri pārbaudīta. Atbildīgie subjekti, FIU un kompetentās iestādes ziņo par visām atklātajām neatbilstībām starp centrālajos reģistros glabāto informāciju par faktiskajiem īpašniekiem un informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kas apkopota saistībā ar klienta uzticamības pārbaudes procedūrām vai izmeklēšanām.

a)  ▌5. pantu aizstāj ar šādu:

”Dalībvalstis nodrošina, lai informācija par faktiskajiem īpašniekiem vienmēr būtu bez maksas pieejama:

a)  kompetentajām iestādēm un FIU – bez jebkādiem ierobežojumiem;

b)  atbildīgajiem subjektiem – saistībā ar klienta uzticamības pārbaudi saskaņā ar II nodaļu.”

aa)  iekļauj šādu 5.a punktu:

"5.a   Informācija, kas glabājas šā panta 3. punktā minētajā reģistrā par jebkuru korporatīvu un juridisku vienību, ir publiski pieejama, izņemot par tām, kas minētas Direktīvas (EK) 2009/101 1.a panta a) punktā.

Publiski pieejamā informācija ietver vismaz faktiskā īpašnieka vārdu un uzvārdu, dzimšanas datumu, valstspiederību, pastāvīgās dzīvesvietas valsti, kontaktinformāciju (neizpaužot mājas adresi) un turēto kapitāla daļu veidu un apjomu, kā noteikts 3. panta 6. punkta a) apakšpunktā.

Šā punkta nolūkā piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem notiek atbilstoši datu aizsardzības noteikumiem un atvērto datu standartiem, un uz to attiecina reģistrāciju tiešsaistē. Dalībvalstis var noteikt maksu, lai segtu administratīvās izmaksas.”

b)  6. punktu aizstāj ar šādu:

"6.  Šā panta 3. punktā minētais centrālais reģistrs nodrošina kompetentajām iestādēm un FIU savlaicīgu un neierobežotu piekļuvi visai informācijai, kas atrodas centrālajā reģistrā, bez ierobežojumiem un nebrīdinot attiecīgo vienību. Tas ļauj arī atbildīgajiem subjektiem laikus piekļūt informācijai, kad tiek veikti klienta uzticamības pārbaudes pasākumi saskaņā ar II nodaļu.

Kompetentās iestādes, kurām piešķirta piekļuve 3. punktā minētajam centrālajam reģistram, ir publiskās iestādes ar nozīmēto atbildību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā, tostarp nodokļu iestādes, uzraudzītāji un iestādes, kuru funkcija ir veikt izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, saistītiem predikatīviem nodarījumiem un terorisma finansēšanu, un izsekot un aizturēt vai iesaldēt un konfiscēt noziedzīgos līdzekļus.”;

ba)  8. punktu aizstāj ar šādu:

"8.   Dalībvalstis prasa, lai atbildīgie subjekti nolūkā izpildīt klienta uzticamības pārbaudes prasības saskaņā ar II nodaļu nepaļautos tikai uz 3. punktā minētajā centrālajā reģistrā iekļauto informāciju. Minētās prasības pilda, izmantojot uz risku balstītu pieeju. Veidojot jaunas klientu attiecības ar korporatīvu vai citu juridisku vienību, kurai jāreģistrē faktisko īpašumtiesību informācija saskaņā ar 3. punktu, atbildīgie subjekti apkopo reģistrāciju apliecinošus dokumentus.

c)  9. un 10. punktu aizstāj ar šādiem:

"9.  Ārkārtas apstākļos, kas jānosaka valsts tiesību aktos, gadījumos, kad 5. punkta b) apakšpunktā un 5.a punktā minētā piekļuve faktisko īpašnieku pakļautu krāpšanas, nolaupīšanas, šantāžas, vardarbības vai iebiedēšanas riskam vai ja faktiskais īpašnieks ir nepilngadīgs bērns vai cita veida rīcībnespējīga persona, dalībvalstis, izvērtējot katru atsevišķo gadījumu, var paredzēt izņēmumu attiecībā uz minēto piekļuvi visai informācijai par faktiskajiem īpašniekiem vai daļai no šīs informācijas. Dalībvalstis nodrošina, ka šos izņēmumus piemēro pēc tam, kad ir sīki novērtēts apstākļu ārkārtas raksturs, Komisijai pēc pieprasījuma piešķirot piekļuvi šim novērtējumam. Izņēmumus regulāri pārskata, lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu. Ja tiek piešķirts izņēmums, to skaidri norāda reģistrā. Tiesības uz lēmuma par atbrīvojumu administratīvu pārskatīšanu un uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā tiek garantētas. Dalībvalstis publicē gada statistikas datus par piešķirto izņēmumu apjomu un norādītajiem iemesliem, un šos datus paziņo Komisijai.

Saskaņā ar šo punktu piešķirtie izņēmumi netiek piemēroti kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kā arī atbildīgajiem subjektiem, kas minēti 2. panta 1. punkta 3) apakšpunkta b) punktā un kas ir valsts ierēdņi.

10.  Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 3. punktā minētie centrālie reģistri ir savstarpēji savienoti, izmantojot Eiropas centrālo platformu, kas izveidota ar Direktīvas 2009/101/EK 4.a panta 1. punktu. Dalībvalstu centrālo reģistru savienojumu ar šo platformu izveido saskaņā ar tehniskām specifikācijām un procedūrām, ko nosaka, ar īstenošanas aktiem, kurus pieņem Komisija saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK 4.c pantu

Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētā informācija ir pieejama, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kas izveidota ar Direktīvas 2009/101/EK 4.a panta 2. punktu, saskaņā ar dalībvalstu valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno šā panta 5. punktu.

Informācija, kas minēta šā panta 1. punktā, ir pieejama valsts reģistros un reģistru starpsavienojumu sistēmā desmit gadus pēc tam, kad korporatīvā vai cita juridiskā vienība ir izslēgta no reģistra. Dalībvalstis sadarbojas cita ar citu un ar Komisiju, lai īstenotu dažādos piekļuves veidus saskaņā ar 5. punktu.”

ca)  pievieno šādu 10.a punktu:

"10.a  Dalībvalstis nodrošina, ka korporatīvajām un citām juridiskajām vienībām, kas reģistrētas ārpus to teritorijas un/vai jurisdikcijas, tiek prasīts iegūt un glabāt atbilstošu, precīzu un aktuālu informāciju par to faktiskajiem īpašniekiem, tostarp datus par faktiski turētajām daļām, un iesniegt šo informāciju valsts reģistram, ievērojot līdzīgus noteikumus, kā tie, kas noteikti šā panta 1., 3., 5. un 6. punktā un Direktīvas 2009/101/EK 7.b pantā, šādos apstākļos:

a)  kad korporatīvā un cita juridiskā vienība atver bankas kontu vai prasa aizdevumu šajā dalībvalstī;

b)  kad korporatīvā un cita juridiskā vienība iegādājas nekustamo īpašumu, vai nu to nopērkot, vai citā likumīgā veidā, piemēram, saņemot ziedojumu;

c)  kad korporatīvā un juridiskā vienība ir puse jebkurā komerciālā darījumā, kura spēkā esamība saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atkarīga no noteiktām formalitātēm vai apstiprināšanas akta, piemēram, notāra apliecinājuma.

Dalībvalstis paredz atbilstošas sankcijas par reģistrācijas pienākuma neizpildi saskaņā ar šo punktu, piemēram, līguma anulēšanu.”

(10)  31. pantu groza šādi:

a)  1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.  Dalībvalstis nodrošina, ka šo pantu piemēro trastiem un citu veidu juridiskiem veidojumiem, kuru struktūra vai funkcijas līdzīgas trastiem, tostarp cita starpā fiducie, Treuhand, waqf vai fideicomiso, Stiftung, Privatstiftung, Usufruct Fiducia, un visiem citiem pašreizējiem vai turpmākiem juridiskiem veidojumiem, kuru struktūra vai funkcijas ir līdzīgas trastiem. Dalībvalstis nosaka iezīmes, lai paredzētu gadījumus, kuros juridiskiem veidojumiem ir trastiem un citiem šajā daļā minētajiem veidojumiem līdzīga struktūra vai funkcijas.

Katra dalībvalsts prasa, lai pilnvarotās personas, kas pilnvarotas ar tiešu trastu, vai personas, kas ieņem līdzvērtīgus vai līdzīgus amatus citu veidu juridiskos veidojumos, kā minēts pirmajā daļā, kuri izveidoti, kurus administrē vai kuri darbojas minētajā dalībvalstī, iegūtu un uzturētu adekvātu, pareizu un atjauninātu informāciju par faktiskajiem īpašniekiem attiecībā uz trastu. Minētā informācija ietver visu faktisko īpašnieku identitāti, kā noteikts 3. panta 6. punkta b) un c) apakšpunktā.”;

aa)  2. punktu aizstāj ar šādu:

2.  Dalībvalstis nodrošina, lai pilnvarotās personas vai personas, kas ieņem līdzvērtīgus vai līdzīgus amatus citu veidu juridiskos veidojumos, kā minēts 31. panta 1. punktā, atklātu savu statusu un atbildīgajiem subjektiem savlaicīgi sniegtu 1. punktā minēto informāciju▌.

ab)  3. punktu aizstāj ar šādu:

3.  Dalībvalstis prasa, lai kompetentās iestādes un FIU varētu laikus tieši piekļūt šā panta 1. punktā minētajai informācijai. Atbildīgie subjekti, FIU un kompetentās iestādes ziņo par visām atklātajām neatbilstībām starp centrālajos reģistros glabāto informāciju par faktiskajiem īpašniekiem un informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kas apkopota saistībā ar klienta uzticamības pārbaudes procedūrām vai izmeklēšanām.

b)  iekļauj šādu 3.a punktu:

"3.a  Panta 1. punktā minēto informāciju glabā 30. panta 3. punktā minētajā centrālajā reģistrā, ko izveido katra dalībvalsts, kurā 1. punktā minētais juridiskais veidojums tiek dibināts, administrēts vai darbojas.”;

c)  4. punktu aizstāj ar šādu:

"4. Dalībvalstis nodrošina, ka 3.a punktā minētajā reģistrā glabātā informācija ir savlaicīgi un neierobežoti bez maksas pieejama kompetentajām iestādēm un FIU, nebrīdinot ar attiecīgo juridisko veidojumu saistītās personas. Dalībvalstis arī nodrošina, ka atbildīgajiem subjektiem nodrošina savlaicīgu piekļuvi šai informācijai saskaņā ar II nodaļā minētās klientu uzticamības pārbaudes noteikumiem. Dalībvalstis ziņo Komisijai par šo mehānismu iezīmēm.

Kompetentās iestādes, kurām piešķirta piekļuve 3.a. punktā minētajam centrālajam reģistram, ir publiskās iestādes ar nozīmēto atbildību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā, tostarp nodokļu iestādes, uzraudzītājus un iestādes, kuru funkcija ir veikt izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, saistītiem predikatīviem nodarījumiem un terorisma finansēšanu, un izsekot un aizturēt vai iesaldēt un konfiscēt noziedzīgos līdzekļus.”;

d)  iekļauj šādu 4.a un 4.b punktu:

"4.a  Informācija, ko glabā šā panta 3.a punktā minētajā reģistrā, attiecībā uz jebkuriem 1. punktā minētajiem juridiskajiem veidojumiem un citiem trastiem, kuri nav minēti Direktīvas (ES) 2009/101 1.a panta b) apakšpunktā, ir publiski pieejama▌.

Publiski pieejamā informācija ▌ietver vismaz faktiskā īpašnieka vārdu un uzvārdu, dzimšanas datumu, valstspiederību, pastāvīgās dzīvesvietas valsti, kontaktinformāciju (neizpaužot mājas adresi) un turēto kapitāla daļu veidu un apjomu, kā noteikts 3. panta 6. punkta b) un c) apakšpunktā.

Šā punkta nolūkā piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem notiek atbilstoši datu aizsardzības noteikumiem un atvērto datu standartiem, un uz to attiecina reģistrāciju tiešsaistē. Dalībvalstis var noteikt maksu, lai segtu administratīvās izmaksas.

4.b  Nodibinot attiecības ar jaunu klientu, kas ir trasts vai cits juridiskais veidojums, kuram jāreģistrē informācija par faktiskajiem īpašniekiem saskaņā ar 3.a punktu, atbildīgie subjekti vāc reģistrācijas pierādījumus▌.”';

da)  5. punktu aizstāj ar šādu:

5.  Dalībvalstis prasa, lai informācija, kas glabājas 4. punktā minētajā centrālajā reģistrā, būtu atbilstīga, pareiza un atjaunināta. Dalībvalstis ievieš mehānismus, lai nodrošinātu, ka reģistrā glabātā informācija tiek regulāri pārbaudīta. Atbildīgie subjekti, FIU un kompetentās iestādes ziņo par visām atklātajām neatbilstībām starp centrālajos reģistros glabāto informāciju par faktiskajiem īpašniekiem un informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kas apkopota saistībā ar klienta uzticamības pārbaudes procedūrām vai izmeklēšanām.

e)  iekļauj šādu 7.a punktu:

"7.a  Ārkārtas apstākļos, kas jānosaka valsts tiesību aktos, gadījumos, kad 4. un 4.a punktā minētā piekļuve faktisko īpašnieku pakļautu ▌nolaupīšanas, šantāžas, vardarbības vai iebiedēšanas riskam vai ja faktiskais īpašnieks ir nepilngadīgs bērns vai cita veida rīcībnespējīga persona, dalībvalstis, izvērtējot katru atsevišķo gadījumu, var paredzēt izņēmumu attiecībā uz minēto piekļuvi visai informācijai par faktiskajiem īpašniekiem vai daļai no šīs informācijas. Dalībvalstis nodrošina, ka šos izņēmumus piemēro pēc tam, kad ir novērtēts apstākļu ārkārtas raksturs, Komisijai pēc pieprasījuma piešķirot piekļuvi šim novērtējumam. Izņēmumus regulāri pārskata, lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu. Ja tiek piešķirts izņēmums, to skaidri norāda reģistrā. Tiesības uz lēmuma par atbrīvojumu administratīvu pārskatīšanu un uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā tiek garantētas. Dalībvalstis publicē gada statistikas datus par piešķirto izņēmumu apjomu un norādītajiem iemesliem un šos datus paziņo Komisijai.

Saskaņā ar pirmo daļu piešķirtie izņēmumi netiek piemēroti kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kā arī atbildīgajiem subjektiem, kas minēti 2. panta 1. punkta 3) apakšpunkta b) punktā un kas ir valsts ierēdņi.

Kad dalībvalsts nolemj noteikt izņēmumu saskaņā ar pirmo daļu, tā neierobežo kompetento iestāžu un FIU piekļuvi informācijai.”;

f)  8. punktu svītro;

g)  9. punktu aizstāj ar šādu:

"9.  Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 3.a punktā minētie centrālie reģistri ir savstarpēji savienoti, izmantojot Eiropas centrālo platformu, kura izveidota ar Direktīvas 2009/101/ES 4.a panta 1. punktu. Dalībvalstu centrālo reģistru savienojumu ar šo platformu izveido saskaņā ar tehniskām specifikācijām un procedūrām, ko nosaka, ar īstenošanas aktiem, kurus pieņem Komisija saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK 4.c pantu

Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētā informācija ir pieejama, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kas izveidota ar Direktīvas 2009/101/EK 4.a panta 2. punktu, saskaņā ar dalībvalstu valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno šā panta 4. un 5. punktu.

Dalībvalstis nodrošina, ka to valsts reģistros un reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā ir pieejama tikai tāda 1. punktā minētā informācija, kas ir aktualizēta un atbilst aktuālajiem faktiskajiem īpašniekiem, un piekļuvi šai informācijai nodrošina tikai saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem.

Informācija, kas minēta šā panta 1. punktā, ir pieejama valsts reģistros un reģistru starpsavienojumu sistēmā desmit gadus pēc tam, kad 1. punktā minētais juridiskais veidojums ir izslēgts no reģistra. Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai īstenotu dažādus piekļuves veidus saskaņā ar šā panta 4. un 4.a punktu.”;

h)  pievieno šādu 10. punktu:

"10.  Šā panta nolūkos tiek uzskatīts, ka 1. pantā minētais juridiskais veidojums līdzīgi trastam tiek dibināts, administrēts vai darbojas katrā dalībvalstī, kurā:

a)  tas ir dibināts vai tiek pārvaldīts saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem vai galīgās instances tiesa ir šīs dalībvalsts jurisdikcijā, vai

b)  tas ir saistīts ar dalībvalsti šādā veidā:

i)  vienam vai vairākiem faktiskajiem īpašniekiem dzīvesvieta ir šajā dalībvalstī;

ii)  tam ir nekustamais īpašums šajā dalībvalstī;

iii)  tam ir šajā dalībvalstī reģistrētas juridiskas personas akcijas, balsstiesības vai īpašumtiesību daļas; vai

iv)  tam ir bankas vai maksājumu konts šajā dalībvalstī esošā kredītiestādē.”;

ha)  pievieno šādu 10.a punktu:

"10.a  Dalībvalstis 12 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisijai paziņo saskaņā ar 1. punktu noteikto juridisko veidojumu kategorijas un iezīmes, un pēc šā laikposma beigām Komisija 2 mēnešu laikā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē šādu juridisko veidojumu konsolidētu sarakstu. Līdz 2020.gada 26. jūnijam Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, novērtējot, vai ir pienācīgi noteikti visi juridiskie veidojumi, kuru struktūra vai funkcija ir līdzīga trastiem, ko pārvalda saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, un vai tiem piemēro šajā direktīvā noteiktos pienākumus. Vajadzības gadījumā Komisija īsteno nepieciešamos pasākumus, lai rīkotos saistībā ar šāda ziņojuma secinājumiem.”

(11)  32. pantu groza šādi:

a)  3. punkta pirmās daļas ceturto teikumu aizstāj ar šādu:

Tā spēj pieprasīt, iegūt un izmantot papildinformāciju no jebkura atbildīgā subjekta.”;

b)  pievieno šādu 9. punktu:

"9.  Savu funkciju ietvaros FIU spēj iegūt informāciju no jebkura atbildīga subjekta, neskarot 53. pantu, šā panta 1.punktā norādītajos nolūkos pat tad, ja šāds atbildīgais subjekts nav iesniedzis iepriekšēju ziņojumu saskaņā ar 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu.”;

(12)  iekļauj šādu 32.a pantu:

“32.a pants

1.  Dalībvalstis ievieš automatizētus centralizētus mehānismus, piemēram, centrālos reģistrus vai elektroniskās datu izguves sistēmas, kas ļauj savlaicīgi identificēt jebkuru fizisku vai juridisku personu, kurai pieder vai kura kontrolē maksājumu kontus, kā noteikts Direktīvā 2007/64/EK, finanšu instrumentus, kā noteikts Direktīvā 2014/65/ES, un bankas kontus un individuālos seifus, kas pieder kredītiestādei to teritorijā. Dalībvalstis Komisijai paziņo minēto valsts mehānismu iezīmes.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija, kas glabājas 1. punktā minētajos centralizētajos mehānismos, valsts līmenī ir tieši pieejama FIU un kompetentajām iestādēm, lai tās pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu. Dalībvalstis nodrošina, ka FIU var savlaicīgi sniegt informāciju, kas glabājas 1. punktā minētajos centralizētajos mehānismos, jebkurām citām FIU saskaņā ar 53. pantu.

3.  Panta 1. punktā minētajos centralizētajos mehānismos ir pieejama un meklējama šāda informācija:

–  par klienta konta turētāju un jebkuru personu, kas vēlas veikt darbības klienta uzdevumā: vārds un uzvārds, ko papildina citi identifikācijas dati, kuri nepieciešami saskaņā ar valsts noteikumiem, ar ko transponē 13. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai unikāls identifikācijas numurs;

–  par klienta konta turētāja faktisko īpašnieku: vārds un uzvārds, ko papildina citi identifikācijas dati, kuri nepieciešami saskaņā ar valsts noteikumiem, ar ko transponē 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu, vai unikāls identifikācijas numurs;

–  par bankas vai maksājuma kontu: IBAN numurs un konta atvēršanas un slēgšanas datums.

  par individuālajiem seifiem: vārds, uzvārds un nomas līguma ilgums.

3.a  Līdz 2019. gada 26. jūnijam Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā ir novērtēti nosacījumi un tehniskās specifikācijas un procedūras, lai nodrošinātu centrālo reģistru drošu un efektīvu savstarpējo savienojamību. Vajadzības gadījumā minētajam ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu. ";

(12.a)  iekļauj šādu 32.b pantu:

“32.b pants

1.  Dalībvalstis ievieš automatizētus centralizētus mehānismus, piemēram, centrālos reģistrus vai centrālas elektroniskās datu izguves sistēmas, kas ļauj savlaicīgi identificēt jebkuru fizisku vai juridisku personu, kurai pieder zeme un ēkas to teritorijā vai kura kontrolē šādu zemi un ēkas. Dalībvalstis Komisijai paziņo minēto valsts mehānismu iezīmes.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija, kas glabājas 1. punktā minētajos centralizētajos mehānismos, valsts līmenī ir tieši pieejama FIU un kompetentajām iestādēm. Dalībvalstis nodrošina, ka FIU var savlaicīgi sniegt informāciju, kas glabājas 1. punktā minētajos centralizētajos mehānismos, jebkurām citām FIU saskaņā ar 53. pantu.

3.  Panta 1. punktā minētajos centralizētajos mehānismos ir pieejama un meklējama šāda informācija:

  par nekustamā īpašuma īpašnieku un jebkuru personu, kas vēlas veikt darbības īpašnieka uzdevumā: vārds un uzvārds, ko papildina citi identifikācijas dati, kuri nepieciešami saskaņā ar valsts noteikumiem, ar ko transponē 13. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai unikāls identifikācijas numurs;

  par nekustamā īpašuma faktisko īpašnieku: vārds un uzvārds, ko papildina citi identifikācijas dati, kuri nepieciešami saskaņā ar valsts noteikumiem, ar ko transponē 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu, vai unikāls identifikācijas numurs;

  par nekustamo īpašumu: īpašumtiesību iegūšanas, hipotēkas uzlikšanas un tiesību, kas nav īpašumtiesības, iegūšanas datums un iemesls;

  par zemi: atrašanās vieta, zemes gabala numurs, zemes kategorija (pašreizējais zemes stāvoklis), zemes gabala platība (zemes platība);

  par ēku: atrašanās vieta, daļas numurs, ēkas numurs, tips, struktūra, grīdas platība.

4.  Dalībvalstis sadarbojas savā starpā un ar Komisiju, lai līdz 2018. gada 1. janvārim izveidotu Eiropas nekustamā īpašuma reģistru saskaņā ar 1. punktu, balstoties uz Eiropas Zemes informācijas dienestu (EULIS).”

(12.b)  iekļauj šādu 32.c pantu:

“32.c pants

1.  Dalībvalstis ievieš automatizētus centralizētus mehānismus, piemēram, centrālos reģistrus vai centrālas elektroniskās datu izguves sistēmas, kas ļauj savlaicīgi noteikt jebkuru fizisku vai juridisku personu, kurai pieder dzīvības apdrošināšanas līgumi vai ar ieguldījumiem saistīti pakalpojumi, piemēram, apdrošināšanas līgumi ar prēmiju atmaksu, vai kura to teritorijā kontrolē šādus līgumus vai pakalpojumus. Dalībvalstis Komisijai paziņo minēto valsts mehānismu iezīmes.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija, kas glabājas 1. punktā minētajos centralizētajos mehānismos, valsts līmenī ir tieši pieejama FIU un kompetentajām iestādēm. Dalībvalstis nodrošina, ka FIU var savlaicīgi sniegt informāciju, kas glabājas 1. punktā minētajos centralizētajos mehānismos, jebkurām citām FIU saskaņā ar 53. pantu.

3.  Panta 1. punktā minētajos centralizētajos mehānismos ir pieejama un meklējama šāda informācija:

  par līgumslēdzēju pusi un jebkuru personu, kas vēlas veikt darbības līgumslēdzējas puses uzdevumā: vārds un uzvārds, ko papildina citi identifikācijas dati, kuri nepieciešami saskaņā ar valsts noteikumiem, ar ko transponē 13. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai unikāls identifikācijas numurs;

  par dzīvības apdrošināšanas līguma faktisko īpašnieku: vārds un uzvārds, ko papildina citi identifikācijas dati, kuri nepieciešami saskaņā ar valsts noteikumiem, ar ko transponē 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu, vai unikāls identifikācijas numurs;

  par dzīvības apdrošināšanas līgumu: līguma parakstīšanas datums un apdrošinājuma summa.

4.  Līdz 2019. gada 26. jūnijam Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā ir novērtēti nosacījumi un tehniskās specifikācijas un procedūras, lai nodrošinātu centrālo reģistru drošu un efektīvu savstarpējo savienojamību. Vajadzības gadījumā minētajam ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.”

(13)  30. pantu groza šādi:

a)  1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

"1.  Dalībvalstis prasa, lai atbildīgie subjekti un, attiecīgos gadījumos, to direktori, darbinieki un nolīgtie ārējie konsultanti un speciālisti pilnībā sadarbotos, nekavējoties:

aa)  1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"b)  tieši sniedzot visu nepieciešamo informāciju FIU pēc tās pieprasījuma.”;

(13.a)  34. pantu groza šādi:

a)  2. punktu aizstāj ar šādu:

"2.   Dalībvalstis nepiemēro notāriem, citiem neatkarīgajiem juridisko profesiju pārstāvjiem, revidentiem, ārštata grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem pienākumus, kas izklāstīti 33. panta 1. punktā, ar stingru noteikumu, ka šāds atbrīvojums attiecas vienīgi uz informāciju, kuru viņi saņem vai iegūst par kādu no saviem klientiem, kad nosaka sava klienta juridisko stāvokli vai veic savu uzdevumu, minēto klientu aizstāvot vai pārstāvot ▌tiesvedībā, vai attiecībā uz to, neatkarīgi no tā, vai šī informācija ir iegūta vai saņemta pirms šādām procedūrām, to laikā vai pēc tam.

Gadījumos, kas saistīti ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu vai krāpšanu nodokļu jomā, kā arī neskarot nevainīguma prezumpciju un tiesības uz taisnīgu tiesu, dalībvalstis nodrošina, ka šajās profesijās tiek veikta uzskaite par darbībām, kas nepieciešamības gadījumā ir veiktas, lai sniegtu pierādījumus par darba uzdevumu faktisku izpildi.”

aa)  pievieno šādu 2.a punktu:

"2.a  Pašregulējuma struktūras, ko dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar 1. punktu, publicē gada ziņojumu ar informāciju par:

a)  pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar 58., 59. un 61. pantu;

b)  saņemto pārkāpumu ziņojumu skaitu;

c)  ziņojumu skaitu, kas iesniegts FIU;

d)  to pasākumu skaitu un aprakstu, kas īstenoti, lai pārbaudītu atbildīgo subjektu atbilstību saviem pienākumiem saskaņā ar:

i.  10.–24. pantu (klienta uzticamības pārbaude);

ii.  33., 34. un 35. pantu (ziņošana par aizdomīgiem darījumiem);

iii.  40. pantu (informācijas uzglabāšana); un

iv.  45. un 46. pantu (iekšējās kontroles).”

(13.b)  37. pantu aizstāj ar šādu:

„Tas, ka atbildīgais subjekts vai šāda atbildīgā subjekta, FIU vai citu attiecīgu publisku iestāžu darbinieks vai direktors godprātīgi izpauž informāciju saskaņā ar šīs direktīvas 33. un 34. pantu, nav uzskatāms par līgumā vai kādā normatīvā vai administratīvā aktā noteiktu ierobežojumu neievērošanu attiecībā uz informācijas izpaušanu un nerada nekāda veida atbildību atbildīgajam subjektam vai tā direktoriem vai darbiniekiem pat tādos gadījumos, kad viņi precīzi neapjauta informācijas pamatā esošo noziedzīgo darbību, un neatkarīgi no tā, vai pretlikumīgā darbība faktiski notika.”

(13.c)  38. pantu groza šādi:

a)  1. punktu aizstāj ar šādu:

„Dalībvalstis nodrošina, lai personas, tostarp atbildīgo subjektu darbinieki un pārstāvji, kas iekšēji, ārēji vai FIU ziņo par aizdomām attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, tiktu likumīgi aizsargāti no draudiem, atriebības vai naidīgām darbībām, un jo īpaši no negatīvām vai diskriminējošām darbībām darba attiecībās, kā arī civilprasībām un kriminālapsūdzībām saistībā ar šādu atklāšanu.”

aa)  pievieno šādu 1.a punktu:

"1.a  Dalībvalstis nodrošina, ka personas, kas par ziņošanu iekšēji vai FIU par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu ir pakļautas draudiem, naidīgām darbībām vai negatīvām vai diskriminējošām darbībām darba attiecībās, var droši iesniegt sūdzību attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir tiesību aktos noteikts pienākums veikt izmeklēšanu un pieņemt lēmumu. Vienmēr jābūt iespējai šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.”

(14)  39. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3. Aizliegums, kas noteikts 1. punktā, neliedz izpaust informāciju starp dalībvalstu kredītiestādēm un finanšu iestādēm, ar nosacījumu, ka tās pieder pie vienas grupas, vai starp minētajām iestādēm un to filiālēm un meitasuzņēmumiem, kuros tiem pieder lielākā kapitāla daļa un kuri atrodas trešās valstīs, ar noteikumu, ka minētās filiāles un meitasuzņēmumi, kuros tiem pieder lielākā kapitāla daļa, pilnībā ievēro grupas mēroga politiku un procedūras, tostarp grupā noteiktās informācijas apmaiņas procedūras saskaņā ar 42. pantu un ka minētā grupas mēroga politika un procedūras atbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām.”;

(15)  40. panta 1. punktu groza šādi:

a)  a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

"a)  klienta uzticamības pārbaudes gadījumā ― to dokumentu un informācijas kopiju, kuri ir vajadzīgi, lai izpildītu II nodaļā noteiktās klienta uzticamības pārbaudes prasības, tostarp, ja ir pieejama, arī informāciju, kas iegūta ar elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, kuri minēti Regulā (ES) Nr. 910/2014, vai alternatīviem attālinātās identifikācijas paņēmieniem ar nosacījumu, ka tos apstiprinājušas kompetentās iestādes, ― piecus gadus pēc tam, kad ir beigušās darījumu attiecības ar to klientu vai kad tika veikts gadījuma rakstura darījums;

b)  darījumus apstiprinošos pierādījumus un darījumu informāciju, kuri aptver dokumentu oriģinālus vai kopijas, kas saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem ir pieņemami tiesvedībā, tostarp, ja ir pieejama, arī informāciju, kas iegūta ar elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, kuri minēti Regulā (ES) Nr. 910/2014, vai alternatīviem attālinātās identifikācijas paņēmieniem ar nosacījumu, ka tos apstiprinājušas kompetentās iestādes, kuri ir vajadzīgi darījumu identifikācijai ― piecus gadus pēc tam, kad ir beigušās darījumu attiecības ar to klientu vai kad tika veikts gadījuma rakstura darījums.

b)  pievieno šādu daļu:

“Otro daļu piemēro arī attiecībā uz datiem, kas pieejami, izmantojot 32.a punktā minētos centralizētos mehānismus.”;

(15.a)  43. pantu aizstāj ar šādu:

„Tiek uzskatīts, ka datu apstrāde, pamatojoties uz šo direktīvu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas nolūkos, kā minēts 1. pantā, notiek sabiedrības interesēs saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2016/679.”

(15b)  44. pantu groza šādi:

a)  2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"d)  dati par tādu pārrobežu informācijas pieprasījumu skaitu, kurus FIU ir attiecīgi iesniegusi, saņēmusi, atteikusi un daļēji vai pilnībā atbildējusi, sadalījumā pa pušu valstīm.”;

aa)  4. punktu aizstāj ar šādu:

Dalībvalstis nosūta Eurostat un Komisijai 2. punktā minēto statistiku. Eurostat publicē gada ziņojumu, kurā rezumē un izskaidro 2. punktā minēto statistiku un kuru dara pieejamu savā tīmekļa vietnē.”

(16)  47. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.  Dalībvalstis nodrošina, ka valūtas apmaiņas pakalpojumu sniedzēji, kuri veic virtuālo valūtu un papīra valūtu apmaiņu, depozitāro maku pakalpojumu sniedzēji, valūtas maiņas un čeku iekasēšanas punkti, trasta vai sabiedrības pakalpojumu sniedzēji tiek licencēti vai reģistrēti un ka azartspēļu pakalpojumu sniedzēji tiek regulēti.”;

(16.a)  48. pantu groza šādi:

a)  1. punktu aizstāj ar šādu:

Jo īpaši dalībvalstis prasa, lai kompetentās iestādes efektīvi pārraudzītu tādu personu darbības, kurām atbildīgie subjekti un pašregulējuma struktūras ir deleģējušas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu saistītus uzdevumus.

aa)  iekļauj 1.a punktu:

"1.a  Dalībvalstis nodrošina, ka viena kompetentā iestāde funkcionē kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas uzraudzības iestāde, kas struktūras ziņā ir neatkarīga. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas uzraudzības iestāde nodrošina citu kompetento iestāžu un tiesībaizsardzības struktūru īstenoto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas darbību uzraudzību un koordinēšanu, lai panāktu, ka visiem atbildīgajiem subjektiem piemēro atbilstīgu uzraudzību, tostarp pārbaudes, preventīvus pasākumus, uzraudzību un korektīvus pasākumus. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas uzraudzības iestāde funkcionē kā kontaktpunkts citu dalībvalstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas uzraudzības iestādēm, Komisijai un EUI.”

ab)  2. punktu aizstāj ar šādu:

"2.  Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentajām iestādēm būtu piemērotas pilnvaras, tostarp pilnvaras pieprasīt jebkuru informāciju, kas saistīta ar atbilstības pārraudzību, un veikt pārbaudes, un lai tām būtu pienācīgi finanšu, cilvēku un tehniskie resursi savu pienākumu pildīšanai. Dalībvalstis nodrošina, lai minēto iestāžu darbinieki ievērotu augstus profesionālos standartus, tostarp konfidencialitātes un datu aizsardzības standartus, būtu godīgi un ar vajadzīgajām prasmēm. Dalībvalstis nodrošina, lai šo iestāžu darbiniekiem tiktu piemēroti noteikumi un mehānismi, kas novērš interešu konfliktus un paredz attiecīgas sankcijas.

(16.b)  iekļauj šādu 48.a pantu:

“48.a pants

1.  Komisijas eksperti dalībvalstu kompetentajās iestādēs veic vispārējas un īpašas revīzijas. Komisija var izraudzīties dalībvalstu ekspertus palīdzēt saviem ekspertiem. Vispārējās un īpašās revīzijas veic regulāri. To galvenais mērķis ir pārbaudīt, vai kompetentās iestādes rīkojas saskaņā ar riska novērtējumiem un atbilstīgi šai direktīvai. Komisija var pirms šādu revīziju veikšanas pieprasīt, lai dalībvalstis pēc iespējas ātri nodrošina jebkādu attiecīgu informāciju.

2.  Īpašas revīzijas un pārbaudes vienā vai vairākās konkrētās jomās var papildināt vispārējās revīzijas. Šajās īpašajās revīzijās un pārbaudēs jo īpaši:

a)  pārbauda, kā tiek īstenoti ieteikumi par pasākumiem, kas ir atbilstīgi, lai risinātu risku novērtējumos noteiktos riskus, un kas attiecīgā gadījumā var ietvert kompetento iestāžu pārbaudes uz vietas;

b)  pārbauda kompetento iestāžu darbību un organizāciju;

c)  izskata svarīgas vai atkārtoti radušās problēmas dalībvalstīs;

d)  izskata ārkārtas situācijas, radušās problēmas vai jaunus notikumus dalībvalstīs.

3.  Komisija sagatavo ziņojumu par katras veiktās revīzijas secinājumiem. Vajadzības gadījumā tās ziņojumā ir ieteikumi dalībvalstīm, kas ir jāiekļauj 7. panta 5.a punktā minētajos ieteikumos. Komisija savus ziņojumus publisko. Komisija attiecīgajai kompetentajai iestādei nosūta ziņojuma projektu komentāru sniegšanai, ņem šos komentārus vērā, sagatavojot galīgo ziņojumu, un publicē kompetentās iestādes komentārus kopā ar galīgo ziņojumu.

4.  Komisija izstrādā gada kontroles programmu, pirms īstenošanas dara to zināmu dalībvalstīm un ziņo par īstenošanas rezultātiem. Komisija var šo programmu grozīt, lai ņemtu vērā norises nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā.

5.  Dalībvalstis:

a)  veic attiecīgus turpmākos pasākumus, ņemot vērā pēc revīzijām saņemtos ieteikumus;

b)  sniedz visu vajadzīgo palīdzību un dokumentus un pārējo tehnisko nodrošinājumu, kuru Komisijas eksperti pieprasa, lai viņu veiktās revīzijas būtu efektīvas un lietderīgas;

c)  nodrošina Komisijas ekspertiem piekļuvi visām tām telpām vai telpu daļām un informācijai (ieskaitot skaitļošanas sistēmas), kas attiecas uz viņu pienākumu izpildi.

6.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 64. pantu, lai izstrādātu detalizētus noteikumus par šīm revīzijām.”

(17)  49. pantu aizstāj ar šādu:

“49. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka politikas veidotājiem, FIU, uzraudzītājiem un citām kompetentajām iestādēm, kas iesaistītas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanā un teroristu finansēšanas apkarošanā, piemēram nodokļu iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm, ir efektīvi mehānismi, lai tās iekšzemē varētu sadarboties un koordinēt politikas un pasākumu izstrādi un īstenošanu nolūkā apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, tostarp izpildīt savu pienākumu saskaņā ar 7. pantu.”;

(17.a)  50. pantu aizstāj ar šādu:

“Kompetentās iestādes sniedz EUI visu informāciju, kas nepieciešama, lai tās varētu veikt savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu. EUI līdz 2017. gada 26. jūnijam izdod kompetentajām iestādēm adresētas vadlīnijas par kārtību, kādā notiek sadarbība un informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzību kredītiestādēs un finanšu iestādēs, kuras darbojas pārrobežu līmenī.”

(18)  VI nodaļas 3. iedaļai pievieno šādu IIa apakšiedaļu:

“IIa apakšiedaļa

Kompetento iestāžu sadarbība

50.a pants

Dalībvalstis nodrošina informācijas apmaiņu un palīdzību starp kompetentajām iestādēm. It īpaši dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes neatsaka palīdzības pieprasījumu, pamatojoties uz to, ka:

a)  tiek uzskatīts, ka pieprasījums attiecas arī uz nodokļu jautājumiem;

b)  valsts tiesību akti pieprasa, lai atbildīgie subjekti saglabātu noslēpumu vai konfidencialitāti, izņemot gadījumus, kad attiecīgā prasītā informācija tiek glabāta apstākļos, kuros ir jāievēro advokāta un klienta saziņas konfidencialitāte vai jurista dienesta noslēpums;

c)  dalībvalstī, kurai iesniegts pieprasījums, notiek izziņas darbs, izmeklēšana vai tiesvedība, ja vien šāda palīdzība netraucēs izziņas darbam, izmeklēšanai vai tiesvedībai;

d) puses, kura veic pieprasījumu, iestādes veids vai statuss atšķiras no kompetentās iestādes, kurai iesniedz pieprasījumu, veida vai statusa.

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, kas uzrauga kredītiestādes un finanšu iestādes, pēc iespējas lielākā mērā sadarbojas cita ar citu neatkarīgi no to veida vai statusa. Šāda sadarbība ietver arī iespēju pieprasījuma saņēmējas kompetentās iestādes pilnvaru ietvaros veikt izmeklēšanu pieprasījumu iesniegušās kompetentās iestādes uzdevumā un vēlāku apmaiņu ar informāciju, kas iegūta šādā izmeklēšanā.

(18.a)  iekļauj šādu 51.a un 51.b pantu:

”51.a pants

Līdz 2017. gada jūnijam Komisija iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai izveidotu Eiropas FIU, kas koordinētu un atbalstītu dalībvalstu FIU, kā arī sniegtu tām palīdzību. Šī Eiropas FIU sniedz atbalstu valstu FIU saistībā ar informācijas apmaiņai nepieciešamās tehniskās infrastruktūras uzturēšanu un izstrādi, palīdz tām kopīgi analizēt pārrobežu gadījumus un veikt pašām savu gadījuma analīzi, kā arī koordinē dalībvalstu FIU darbu pārrobežu gadījumos. Šajā sakarībā, izmeklējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumu, valstu FIU automātiski apmainās ar informāciju ar Eiropas FIU. Šajā tiesību akta priekšlikumā ņem vērā rezultātus, kas iegūti, Komisijai kartējot dalībvalstu FIU pilnvaras un šķēršļus, kuri kavē sadarbību, lai izstrādātu labi līdzsvarotu un pielāgotu sadarbības sistēmu.

“51.b pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka to FIU var sadarboties un apmainīties ar attiecīgo informāciju ar saviem ārvalstu kolēģiem.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka to FIU var pieprasīt informāciju savu ārvalstu kolēģu vārdā, ja tas varētu būt svarīgi, lai veiktu finanšu darījumu analīzi. Šādiem informācijas pieprasījumiem ir vismaz jāietver:

  meklēšana pašu datubāzēs, kurās varētu būt informācija par aizdomīgu darījumu ziņojumiem;

  meklēšana citās datubāzēs, kurām FIU var būt tieša vai netieša piekļuve, ietverot tiesībaizsardzības datubāzes, publiskas datubāzes, administratīvās datubāzes un pieejamas komerciālas datubāzes.

Gadījumos, kad tas ir atļauts, FIU arī sazinās ar citām kompetentajām iestādēm un finanšu iestādēm, lai iegūtu attiecīgo informāciju.”;

(19)  53. pantu groza šādi:

a)  1. punktu papildina ar šādu daļu:

”Pieprasījumā iekļauj attiecīgos faktus, pamatinformāciju, pieprasījuma iemeslus un aprakstu par to, kā meklētā informācija tiks izmantota.”

b)  2. punkta otrās daļas otro teikumu aizstāj ar šādu:

FIU iegūst informāciju saskaņā ar 32. panta 9. punktu un operatīvi nosūta atbildes.”;

ba)  3. punktu aizstāj ar šādu:

"3.  FIU var atteikties atklāt informāciju tikai ārkārtas gadījumos, proti, ja informācijas apmaiņa varētu būt pretrunā valsts tiesību pamatprincipiem. Minētie izņēmumi tiek precizēti tā, lai tiktu novērsta analīzes nolūkos veiktas brīvas informācijas apmaiņas ļaunprātīga izmantošana un nepamatota ierobežošana. Ja FIU atsaucas uz šādu ārkārtas gadījumu, tā Komisijai nosūta ziņojumu.”;

bb)  pievieno šādu 3.a un 3.b punktu:

"3.a  Katras dalībvalsts FIU reizi ceturksnī publicē statistikas datu kopsavilkumu par savu sadarbību un informācijas apmaiņu ar citām FIU.

3.b  Komisija sagatavo ziņojumu par šķēršļiem, ar ko kompetentās iestādes ir saskārušās saistībā ar informācijas apmaiņu un palīdzību starp dažādu dalībvalstu iestādēm. Šo ziņojumu publicē reizi divos gados.”

(19.a)  54. pantam pievieno šādu punktu:

"1.a  Dalībvalstis nodrošina, lai FIU izraudzītos vismaz vienu amatpersonu, kas ir atbildīga par informācijas vai savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumu saņemšanu no līdzīgām struktūrām citās dalībvalstīs un par to, lai šie pieprasījumi tiktu laikus apstrādāti.”

(20)  55. pantu groza šādi:

a)  2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Dalībvalstis nodrošina, lai FIU, kura ir saņēmusi pieprasījumu par iepriekšēju piekrišanu izplatīt informāciju kompetentajām iestādēm, to sniedz nekavējoties un pēc iespējas lielākā mērā neatkarīgi no saistīto predikatīvo nodarījumu veida. Pieprasījuma saņēmēja FIU neatsaka savu piekrišanu šādai izplatīšanai, izņemot gadījumus, kad šāda izplatīšana pārsniegtu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas noteikumu piemērošanas jomu, kad tā varētu kaitēt kriminālizmeklēšanai, būtu acīmredzami nesamērīga ar fiziskas vai juridiskas personas, vai pieprasījuma saņēmējas FIU dalībvalsts likumīgajām interesēm, vai kā citādi neatbilstu minētās dalībvalsts tiesību aktu pamatprincipiem. Visus tādus noraidījumus sniegt piekrišanu pienācīgi izskaidro.”;

aa)  pievieno šādu 2.a punktu:

"2.a   Līdz 2017. gada 31. decembrim Komisija iesniedz tiesību akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, pievēršoties vajadzībai efektīvi koordinēt FIU un finanšu noziegumu apkarošanu ES līmenī ar Eiropas FIU starpniecību.”

(21)  57. pantu aizstāj ar šādu:

“57. pants

Atšķirības starp predikatīvu nodarījumu definīcijām valstu tiesību aktos netraucē FIU spējai sniegt palīdzību citai FIU un neierobežo informācijas apmaiņu, izplatīšanu un izmantošanu saskaņā ar 53., 54. un 55. punktu.”;

(21a)  VI nodaļas 3. iedaļu papildina ar šādu apakšiedaļu:

„IIIa apakšiedaļa

Sadarbība starp kompetentajām iestādēm, kas uzrauga kredītiestādes un finanšu iestādes, un dienesta noslēpums

57.a pants

1.  Dalībvalstis nosaka, ka visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajās iestādēs, kuras uzrauga kredītiestāžu un finanšu iestāžu atbilstību šai direktīvai, kā arī revidentiem un ekspertiem, kas darbojas kompetento iestāžu uzdevumā, ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu.

Nekādu konfidenciālu informāciju, ko minētās personas var saņemt, pildot pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, nedrīkst izpaust nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma veidā tā, ka nevar noteikt atsevišķus atbildīgos subjektus, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesību akti.

2.  Šā panta 1. punkts neliedz kompetentajām iestādēm savstarpēji nosūtīt vai apmainīties ar informāciju saskaņā ar šo direktīvu vai citām direktīvām vai regulām, kas attiecas uz kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību. Informāciju nosūta un informācijas apmaiņa notiek, ja saņēmējai iestādei saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pienākums ievērot 1. punktā minēto pienākumu glabāt dienesta noslēpumu.

3.  Kompetentās iestādes, kas saskaņā ar 1. punktu saņem konfidenciālu informāciju, to izmanto tikai:

  pildot savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, tostarp piemērojot sankcijas;

  pildot savus pienākumus saskaņā ar citām direktīvām vai regulām, tostarp piemērojot sankcijas;

  pārsūdzot kompetentās iestādes lēmumu, ietverot tiesvedību;

  tiesvedībā, ko uzsāk saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos, kuri pieņemti kredītiestāžu un finanšu iestāžu jomā.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, kas uzrauga kredītiestādes un finanšu iestādes, pēc iespējas lielākā mērā sadarbojas cita ar citu neatkarīgi no to veida vai statusa. Šāda sadarbība ietver arī iespēju pieprasījuma saņēmējas kompetentās iestādes pilnvaru ietvaros veikt izmeklēšanu pieprasījumu iesniegušās kompetentās iestādes uzdevumā un vēlāku apmaiņu ar informāciju, kas iegūta šādā izmeklēšanā.

5.  Dalībvalstis var slēgt sadarbības līgumus, nosakot sadarbību un konfidenciālas informācijas apmaiņu ar kompetentajām iestādēm, kuras ir 1. punktā minēto kompetento iestāžu partneres. Šādus sadarbības līgumus slēdz saskaņā ar savstarpības principu un tikai tad, ja uz izpaužamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 1. punktā. Konfidenciālo informāciju, kas saņemta saskaņā ar šiem sadarbības līgumiem, izmanto minēto iestāžu uzraudzības uzdevumu īstenošanai.

Ja informācija ir cēlusies no kādas citas dalībvalsts, to nevar izpaust bez to kompetento iestāžu nepārprotamas piekrišanas, kuras sniegušas šo informāciju, un, attiecīgos gadījumos, vienīgi nolūkiem, kuriem šīs iestādes devušas savu piekrišanu.

57.b pants

1.  Neatkarīgi no 57.a panta 1. un 3. punkta dalībvalstis var tajā pašā vai citā dalībvalstī iestāžu uzraudzības funkciju īstenošanas nolūkā atļaut informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un šādām struktūrām:

  iestādēm, kam ir uzticēts publiskais pienākums uzraudzīt citas finanšu nozares sabiedrības, un iestādēm, kas ir atbildīgas par finanšu tirgu uzraudzību;

  struktūrām, kas iesaistītas iestāžu likvidācijas un bankrota procedūrās un citās līdzīgās procedūrās;

  personām, kas ir atbildīgas par kredītiestāžu un finanšu iestāžu pārskatu obligātajām revīzijām.

Visos gadījumos uz saņemto informāciju attiecas tādas prasības glabāt dienesta noslēpumu, kas ir vismaz līdzvērtīgas 57.a panta 1. punktā minētajām prasībām.

2.  Neatkarīgi no 57.a panta 1. un 3. punkta dalībvalstis atbilstīgi valsts tiesību aktos izklāstītajiem noteikumiem var atļaut konkrētu informāciju izpaust citām centrālās valdības pārvaldes iestāžu nodaļām, kas ir atbildīgas par tiesību aktiem attiecībā uz kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību, un inspektoriem, kuri darbojas minēto nodaļu uzdevumā.

Tomēr šādu informāciju drīkst izpaust vienīgi tad, ja tas vajadzīgs, lai uzraudzītu minēto iestāžu atbilstību šai direktīvai. Uz personām, kurām ir piekļuvei šai informācijai, attiecas tādas prasības glabāt dienesta noslēpumu, kas ir vismaz līdzvērtīgas 57.a panta 1. punktā minētajām prasībām.

3.  Dalībvalstis atļauj izpaust konkrētu informāciju, kas ir saistīta ar kredītiestāžu atbilstības uzraudzību šai direktīvai, parlamentārām izmeklēšanas komitejām savā valstī, revīzijas palātām savā valstī un citām par izmeklēšanu atbildīgām struktūrām savā valstī, ievērojot šādus nosacījumus:

a)  šīm struktūrām valsts tiesību aktos ir precīzi noteiktas pilnvaras izmeklēt vai rūpīgi pārbaudīt tādu iestāžu darbību, kuras ir atbildīgas par iestāžu uzraudzību vai par šādu uzraudzību reglamentējošiem tiesību aktiem;

b)  šīs struktūras uzskata, ka informācija ir noteikti vajadzīga a) apakšpunktā minēto pilnvaru īstenošanai;

c)  uz personām, kam ir piekļuve informācijai, attiecas tādas prasības glabāt dienesta noslēpumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas ir vismaz līdzvērtīgas 57.a panta 1. punktā minētajām prasībām;

d)  ja informācijas izcelsme ir no citas dalībvalsts, to neizpauž bez nepārprotamas to kompetento iestāžu piekrišanas, kuras ir izpaudušas šo informāciju, un to izpauž tikai tiem nolūkiem, kādiem šīs iestādes devušas piekrišanu.

4.  Šī apakšiedaļa neliedz kompetentajām iestādēm, kas uzrauga kredītiestāžu un finanšu iestāžu atbilstību šai direktīvai, nosūtīt konfidenciālu informāciju citām iestādēm, kuras ir atbildīgas par kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību saskaņā ar citām direktīvām vai regulām, tostarp Eiropas Centrālai bankai, kas rīkojas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, lai šīs iestādes varētu pildīt savus uzdevumus.”

(21.b)   VI nodaļas 3. iedaļu papildina ar šādu apakšiedaļu:

„IIIb apakšiedaļa

Starptautiskā sadarbība

57.c pants

1.  Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka to kompetentās iestādes, kas uzrauga kredītiestādes un finanšu iestādes, kā arī to tiesībaizsardzības iestādes nodrošina pēc iespējas plašākas starptautiskās sadarbības iespējas ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, kuras ir valsts kompetento iestāžu partneres.

2.  Dalībvalstis nodrošina efektīvus kanālus, lai tieši starp partneriem (vai nu spontāni vai pēc pieprasījuma) atvieglotu ātru un konstruktīvu apmaiņu ar informāciju, kas saistīta ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.”

(21.c)  58. pantu groza šādi:

a)  2. punktā iekļauj šādu trešo daļu:

„Dalībvalstis nodrošina, lai tādu pārkāpumu gadījumos, kuriem ir piemērojami kriminālsodi, tiesībaizsardzības iestādes būtu pienācīgi informētas par šādiem pārkāpumiem.”

b)  Iekļauj šādu punktu:

"4.a  Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes un pašregulējuma struktūras informētu Komisiju, ja valsts tiesību akti ierobežo to uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir vajadzīgas to funkciju īstenošanai.”

(21.d)  59. pantu groza šādi:

a)  1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

"1.  Dalībvalstis nodrošina, lai šā panta noteikumi tiktu piemēroti vismaz tādiem atbildīgo subjektu pieļautiem pārkāpumiem, kuri skar prasības, kas ir paredzētas:”

b)  1. punktu papildina ar šādu daļu:

“Dalībvalstis arī nodrošina, lai šā panta noteikumi tiktu piemēroti vismaz tādiem pārkāpumiem, ko izdara korporatīvās un citas juridiskās vienības, trasti un cita veida juridiskie veidojumi ar trastiem līdzīgu struktūru vai funkcijām, kuri ir nopietni, atkārtoti, sistemātiski vai ir minēto iezīmju kombinācija attiecībā uz prasībām, kas ir paredzētas 30. un 31. pantā.”

c)  2. panta c) punktu aizstāj ar šādu tekstu:

"c)  gadījumos, kas ir nopietni, atkārtoti, sistemātiski vai ir minēto iezīmju apvienojums, ja atbildīgajam subjektam vajadzīga atļauja ― atļaujas atsaukšanu vai apturēšanu gadījumos;”

d)  3. punktā iekļauj šādu punktu:

“ba)  gadījumos, kas ir nopietni, atkārtoti, sistemātiski vai ir minēto iezīmju apvienojums — darbības atļaujas atsaukšanu;”

(21.e)  61. pantu groza šādi:

a)  1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.  Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes un pašregulējuma struktūras izveidotu efektīvus un uzticamus mehānismus, kas iedrošinātu ziņot kompetentajām iestādēm un pašregulējuma struktūrām par potenciāliem vai faktiskiem gadījumiem, kad pārkāpti valsts noteikumi, ar ko transponē šo direktīvu.”;

b)  3. punktu papildina ar šādu daļu:

“Kompetentās iestādes nodrošina vienu vai vairākus drošus sakaru kanālus, lai personas varētu ziņot par aizdomām saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu. Šādi kanāli nodrošina, ka informāciju sniegušo personu identitāte ir zināma vienīgi kompetentajām iestādēm.”

(21.f)  64. pantu aizstāj ar šādu:

a)  2. punktu aizstāj ar šādu:

"2.  Pilnvaras pieņemt 9. un 48.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2015. gada 25. jūnija.”

b)  5. punktu aizstāj ar šādu:

"5.  Saskaņā ar 9. un 48.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja mēneša laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par vienu mēnesi.”

(21g)  65. pantu papildina ar šādu 1.a daļu:

„Nepieciešamības gadījumā ziņojumam pievieno atbilstošus priekšlikumus, tostarp attiecīgā gadījumā par sadarbības uzlabošanu starp dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem, skaidras naudas maksājumiem, virtuālām valūtām, pilnvarām izveidot un uzturēt centrālo datubāzi, kurā reģistrē lietotāju identitātes un FIU pieejamās maku adreses, kā arī pašdeklarācijas veidlapas virtuālo valūtu lietotājiem.

Līdz 2017. gada beigām Komisija sagatavo ziņojumu par dalībvalstu FIU pilnvarām un šķēršļiem, kas kavē sadarbību. Šis novērtējums ietver novērtējumu par veidiem, kā atbalstīt pārrobežu gadījumu kopīgu analīzi un risinājumus, lai ES paaugstinātu finanšu ziņu līmeni. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno atbilstīgus priekšlikumus, lai novērstu šķēršļus, kas kavē sadarbību saistībā ar piekļuvi informācijai, informācijas apmaiņu, kā arī informācijas izmantošanu. Ziņojumā ietver novērtējumu par nepieciešamību:

a)  izstrādāt darbības norādījumus par šīs direktīvas pienācīgu īstenošanu;

b)  sekmēt informācijas apmaiņu par pārrobežu gadījumiem;

c)  paredzēt strīdu izšķiršanas mehānismu;

d)  atbalstīt kopīgu stratēģisku risku analīzi ES līmenī;

e)  izveidot kopīgas analīzes grupas pārrobežu gadījumiem;

f) uzlikt par pienākumu atbildīgajiem subjektiem tieši ziņot FIU.net;

g)  izveidot Eiropas Finanšu ziņu vākšanas vienību, lai uzlabotu sadarbību un koordināciju starp valstu FIU.”;

(22)  65. pantā pievieno šādu otro daļu:

“Nepieciešamības gadījumā ziņojumam pievieno atbilstošus priekšlikumus, tostarp attiecīgā gadījumā attiecībā uz virtuālām valūtām, pilnvarām izveidot un uzturēt centrālo datubāzi, kurā reģistrē lietotāju identitātes un FIU pieejamās maku adreses, kā arī pašdeklarācijas veidlapas virtuālo valūtu lietotājiem.”;

(23)  66. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Direktīvas 2005/60/EK un 2006/70/EK atceļ no 2017. gada 1. janvāra.”;

(24)  67. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

”Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2017. gada 1. janvārim. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.”;

(24.a)  II pielikuma 3. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

"(3)  Ģeogrāfiskie riska faktori — reģistrācija:”

(25)  III pielikuma 2) punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"c)  darījumu attiecības vai darījumi bez tiešas saskares, kuros nepastāv konkrētas drošības garantijas, piemēram, elektroniskie identifikācijas līdzekļi vai attiecīgie uzticamības pakalpojumi, kā definēts Regulā (ES) Nr. 910/2014, vai alternatīvi attālinātās noteikšanas paņēmieni ar nosacījumu, ka tos apstiprinājušas kompetentās iestādes;”.

2. pants

Grozījumi Direktīvā 2009/101/EK

Direktīvu 2009/101/EK groza šādi:

(1)  direktīvas 1. nodaļā pievieno šādu 1.a pantu:

1.a pants

Darbības joma

Pasākumus informācijas atklāšanai par faktiskajiem īpašniekiem piemēro attiecībā uz dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz:

a)  korporatīvām vienībām un citām juridiskām vienībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2015/849(20) 30. pantā, tostarp uzņēmumu veidiem, kas minēti šīs direktīvas 1. pantā▌;

b)  trastiem, kas sastāv no jebkāda īpašuma, kurš pieder tādai personai vai tiek turēts tās vārdā, kas veic darījumdarbību, kura paredz vai ietver trastu pārvaldīšanu, un kas rīkojas kā pilnvarotā persona šajā trastā minētās darījumdarbības ietvaros nolūkā gūt peļņu, un citiem juridisko veidojumu veidiem, kuru struktūra vai funkcijas ir līdzīgas šādiem trastiem.”

(1.a)  7. pantu groza šādi:

a)  iekļauj šādu punktu:

"aa)  atklātībā nav nodota precīza un pilnīga informācija par faktiskajiem īpašniekiem, kā paredzēts 7.b pantā;”

b)  iekļauj šādu punktu:

"ba)  atklātībā nav nodota informācija par faktiskajiem īpašniekiem, kā paredzēts 7.b pantā.”

c)  papildina ar šādu punktu:

“Ja pienākumi attiecas uz juridiskām personām, dalībvalstis nodrošina, ka sodus var piemērot pārvaldības struktūras locekļiem vai jebkuriem citiem indivīdiem, kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgi par pārkāpumu.”

(2)  2. nodaļā pievieno šādu 7.b pantu:

“7.b pants

Informācijas par faktiskajiem īpašniekiem atklāšana

1.  Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka šīs direktīvas 1.a panta a) un b) apakšpunktos minētie subjekti obligāti atklāj piemērotu, precīzu un aktuālu informāciju par faktiskajiem īpašniekiem saskaņā ar Direktīvas 2015/849 30. un 31. pantu.

Informācija ietver vismaz faktiskā īpašnieka vārdu un uzvārdu, dzimšanas datumu, valstspiederību, pastāvīgās dzīvesvietas valsti, kontaktinformāciju (neizpaužot dzīvesvietas adresi), kā arī turētās kapitāla daļas veidu un apmēru.

2.  Panta 1. punktā minētās informācijas par faktiskajiem īpašniekiem atklāšana tiek nodrošināta, izmantojot centrālos reģistrus, kas minēti Direktīvas (ES) 2015/849 30. panta 3. punktā ▌.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minēto informāciju par faktiskajiem īpašniekiem dara publiski pieejamu, izmantojot 4.a panta 2. punktā minēto reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem un atvērto datu standartiem, un uz to attiecina reģistrāciju tiešsaistē, un dalībvalstis var ieviest maksu, lai segtu administratīvos izdevumus.

4.  Ārkārtas apstākļos, kas jānosaka valsts tiesību aktos, gadījumos, kad piekļuve 1. punktā minētajai informācijai pakļautu faktisko īpašnieku krāpšanas, nolaupīšanas, šantāžas, vardarbības vai iebiedēšanas riskam vai ja faktiskais īpašnieks ir nepilngadīgs bērns vai cita veida rīcībnespējīga persona, dalībvalstis, izvērtējot katru atsevišķo gadījumu, var paredzēt izņēmumu attiecībā uz visas informācijas par faktiskajiem īpašniekiem vai tās daļas obligāto atklāšanu. Dalībvalstis nodrošina, ka šos izņēmumus piemēro pēc tam, kad ir sīki novērtēts apstākļu ārkārtas raksturs, Komisijai pēc pieprasījuma piešķirot piekļuvi šim novērtējumam. Izņēmumus regulāri pārskata, lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu. Ja tiek piešķirts izņēmums, to skaidri norāda reģistrā. Tiesības uz lēmuma par atbrīvojumu administratīvu pārskatīšanu un uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā tiek garantētas. Dalībvalstis publicē gada statistikas datus par piešķirto izņēmumu apjomu un norādītajiem iemesliem, un šos datus paziņo Komisijai.

5.   Panta 1. punktā minētos faktisko īpašnieku personas datus atklāj ar nolūku ļaut trešajām personām un pilsoniskajai sabiedrībai kopumā uzzināt, kas ir faktiskie īpašnieki, tādējādi veicinot to, ka ar pastiprinātu sabiedrības kontroli tiek novērsta juridisku personu un juridisku veidojumu ļaunprātīga izmantošana. Tādēļ šī informācija, izmantojot valstu reģistrus un reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, ir publiski pieejama ▌10 gadus pēc vienības vai veidojuma svītrošanas no reģistra.

5.a  Dalībvalstis prasa, lai kompetentās iestādes efektīvi uzrauga šā panta prasību ievērošanu un veic vajadzīgos pasākumus tās nodrošināšanai. Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentajām iestādēm būtu piemērotas pilnvaras, tostarp pilnvaras pieprasīt jebkuru informāciju, kas saistīta ar atbilstības pārraudzību, un veikt pārbaudes, un lai tām būtu pienācīgi finanšu, cilvēku un tehniskie resursi savu pienākumu pildīšanai. Dalībvalstis nodrošina, lai minēto iestāžu darbinieki ievērotu augstus profesionālos standartus, tostarp konfidencialitātes un datu aizsardzības standartus, būtu ļoti godīgi un ar vajadzīgajām prasmēm.”.

2.a pants

Grozījumi Direktīvā 2013/36/ES

Direktīvas 2013/36/ES 56. panta 1. punktu papildina ar šādu apakšpunktu:

fa)  iestādēm, kas atbildīgas par Direktīvas (ES) 2015/849 2. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā minēto atbildīgo subjektu uzraudzību saistībā ar atbilstību minētajai direktīvai.”

3. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2017. gada 1. janvārim. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā,

Eiropas Parlamenta vārdāPadomes vārdā

priekšsēdētājspriekšsēdētājs

(1)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(3)

* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.

(4)

  OV C […], […], […]. lpp.

(5)

  OV C […], […], […]. lpp.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(7)

Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Drošības programma”, COM(2015) 185 final.

(8)

  Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu, COM(2016) 50 final.

(9)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/101/EK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV L 258, 1.10.2009., 11. lpp.).

(10)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(11)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(12)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(13)

  Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmums 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.).

(14)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(15)

  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(16)

  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(17)

  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(18)

  OV C …

(19)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regula (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(20)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).”;


Attīstības komitejAS ATZINUMS (1.12.2016)

Ekonomikas un monetārajai komitejai un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un Direktīvu 2009/101/EK

(COM(2016)0450 – C8-0265/2016 – 2016/0208(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Elly Schlein

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija ir iesniegusi Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu, kura mērķis ir vēl vairāk pastiprināt ES noteikumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, lai apkarotu terorisma finansēšanu un uzlabotu pārskatāmību par to, kas ir patiesie uzņēmumu un trastu īpašnieki, nolūkā pastiprināt cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Referente atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātos grozījumus, kas ir pozitīvi soļi ceļā uz izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas problēmu risināšanu. Panamas dokumenti kārtējo reizi ir apliecinājuši, ka ir steidzami nepieciešami efektīvi noteikumi, lai varētu noskaidrot uzņēmumu faktiskos īpašniekus un citas juridiskās personas. Proti, jaunattīstības valstis zaudē milzīgus resursus apšaubāmu darījumu un korupcijas tīkla dēļ, kas izmanto anonīmus pastkastīšu uzņēmumus un trastus.

Tomēr priekšlikums tā pašreizējā redakcijā joprojām nesniedz izlēmīgu un steidzamu atbildi, ko sagaida iedzīvotāji. Referente uzskata, ka joprojām pastāv būtiski trūkumi: ne visiem trastiem būs publiski jāatklāj savi tā sauktie faktiskie īpašnieki (FĪ), un daži no tiem varētu izpaust šo informāciju tikai tad, ja būs pierādītas “likumīgas intereses”. Attiecībā uz uzņēmumiem šajā direktīvā ir ietverta klauzula, kas paredz, ka gadījumā, ja nevar noteikt faktisko īpašnieku, tā vietā var tikt nosaukts augstākās vadības pārstāvis. Turklāt, lai gan faktisko īpašnieku procentuālais apjoms tika samazināts no 25 % līdz 10 % uzņēmuma akciju, šādas izmaiņas ir nestabilas, jo attiecas tikai uz "pasīvām nefinanšu vienībām".

Lai gan referente atbalsta Komisijas centienus, viņa uzskata, ka Eiropas Parlamentam un Padomei ir jāturpina darbs, lai novērstu trūkumus, kuri varētu vājināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas visā pasaulē. Ja šīs nepilnības netiek novērstas, jaunattīstības valstu iestādēm vēl aizvien ir sarežģīti pārvarēt pastkastīšu uzņēmumu Eiropā radīto korporatīvo plīvuru, lai atgūtu nozagtos aktīvus un nepieļautu nelikumīgas finanšu plūsmas. Eiropas Savienībai nevajadzētu palaist garām izdevību vēl vairāk nostiprināt ES noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un pārredzamības palielināšanu, konkrēti ņemot vērā tās jaunattīstības valstu īpašās vajadzības, kuras sevišķi ietekmē nelegālu finanšu plūsmu problēma. Attīstības politikas saskaņotība mūs mudina ļaut jaunattīstības valstīm mobilizēt savus iekšējos resursus, jo īpaši ar nodokļiem. Tikai pilnīga publiskošana ļaus jaunattīstības valstu iedzīvotājiem nodrošināt, ka anonīmi pastkastīšu uzņēmumi netiek izmantoti, lai legalizētu nelikumīgi iegūtus līdzekļus, kas ir attīstībai svarīgi resursi.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9.a)  Gan Savienībai un tās dalībvalstīm, no vienas puses, gan trešām valstīm, no otras puses, ir kopīga atbildība par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Sadarbībā ar trešām valstīm būtu vairāk jākoncentrējas uz jaunattīstības valstu finanšu sistēmu un administrāciju stiprināšanu, lai tās varētu veiksmīgāk līdzdarboties globālajā nodokļu reformas procesā ar mērķi nepieļaut finanšu noziegumus un saistītas nelikumīgas darbības un lai tās varētu ieviest mehānismus, kas vērsti pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un kas sekmētu labāku apmaiņu ar datiem un informāciju ar trešām valstīm nolūkā atklāt krāpniecību un teroristus.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Būtu jāprecizē specifiskais faktors, kas nosaka dalībvalsti, kura atbildīga par trastu un līdzīgu juridisku veidojumu informācijas par faktiskajiem īpašniekiem pārraudzību un reģistrāciju. Lai izvairītos no tā, ka atšķirību dalībvalstu tiesību sistēmās dēļ noteikti trasti netiek pārraudzīti vai reģistrēti nekur Savienībā, visi trasti un līdzīgi juridiskie veidojumi būtu jāreģistrē to administrēšanas vietā. Lai nodrošinātu informācijas par trastu faktiskajiem īpašniekiem efektīvu pārraudzību un reģistrāciju, nepieciešama arī sadarbība starp dalībvalstīm.

(21)  Būtu jāprecizē specifiskais faktors, kas nosaka dalībvalsti, kura atbildīga par trastu un līdzīgu juridisku veidojumu informācijas par faktiskajiem īpašniekiem pārraudzību un reģistrāciju. Lai izvairītos no tā, ka atšķirību dalībvalstu tiesību sistēmās dēļ noteikti trasti netiek pārraudzīti vai reģistrēti nekur Savienībā, visi trasti un līdzīgi juridiskie veidojumi būtu jāreģistrē to izveides, administrēšanas vai darbības vietā. Lai nodrošinātu informācijas par trastu faktiskajiem īpašniekiem efektīvu pārraudzību un reģistrāciju, nepieciešama arī sadarbība starp dalībvalstīm.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Lai nodrošinātu proporcionalitāti, informācijai par faktiskajiem īpašniekiem attiecībā uz citiem trastiem, kas sastāv no jebkāda īpašuma, kurš pieder tādai personai vai tiek turēts tās vārdā, kas veic darījumdarbību, kura paredz vai ietver trastu pārvaldīšanu, un kas rīkojas kā pilnvarotā persona šajā trastā minētās darījumdarbības ietvaros nolūkā gūt peļņu, vajadzētu būt pieejamai tikai personām, kas pierāda savu likumīgu interesi. Likumīga interese attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un saistītajiem predikatīviem nodarījumiem būtu jāpamato ar jau pieejamajiem līdzekļiem, piemēram nevalstisko organizāciju statūtiem vai pamatuzdevumu, vai pamatojoties uz līdzšinējām darbībām, kas ir nozīmīgas cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, vai saistītiem predikatīviem nodarījumiem, vai apliecinātiem datiem par pētījumu vai darbību veikšanu šajā jomā.

svītrots

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

35.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35.a)  Lai gan cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir leģitīms mērķis, šajā direktīvā paredzētajiem pasākumiem nevajadzētu nekādi kavēt nediskriminējošu visu personu finanšu integrāciju Savienībā un trešās valstīs.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

35.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35.b)  Naudas pārvedumi ir būtisks ieguldījums ģimenes un kopienas attīstībā. Atzīstot, ka ir būtiski nepieļaut nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, saskaņā ar šo direktīvu veiktajiem pasākumiem nevajadzētu kavēt starptautisko migrantu naudas pārvedumus.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

35.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(35.c)  Ar humāno palīdzību ir paredzēts sniegt palīdzību un atbalstu cilvēkiem visā pasaulē, kuriem tā nepieciešama un īpaši nozīmīga. Pasākumiem, ar kuriem ir paredzēts apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nevajadzētu kavēt personas un organizācijas finansēt šādu palīdzību to cilvēku labā, kuriem tā ir vajadzīga.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – –a apakšpunkts (jauns)

Direktīva (ES) 2015/849

3. pants – 6. punkts – a apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-a)  6. punkta a) apakšpunktu aizstāj šādi:

a)  attiecībā uz korporatīvām vienībām:

“a)  attiecībā uz korporatīvām vienībām:

i)  fiziska(-as) persona(-as), kas faktiski ir kādas juridiskas vienības īpašnieks(-i) vai to kontrolē, jo tai (tām) tieši vai netieši pieder pietiekama akciju, balsstiesību vai īpašumtiesību daļas procentuālā attiecība minētajā vienībā, tostarp ar uzrādītāja akciju daļu vai kontroles ar citiem līdzekļiem palīdzību, un kas nav regulēta tirgus sarakstos iekļauts uzņēmums, uz kuru attiecas informācijas izpaušanas prasības atbilstīgi Savienības tiesību aktiem vai līdzvērtīgi starptautiski standarti, kas nodrošina informācijas par īpašumtiesībām pienācīgu pārredzamību.

i)  visas fiziskās personas, kas nevar būt kandidāti, aģenti, pilnvarotie vai personas ar līdzvērtīgām funkcijām un kas faktiski ir kādas juridiskas vienības īpašnieki vai to kontrolē, jo tām tieši vai netieši pieder pietiekama akciju, balsstiesību vai īpašumtiesību daļas procentuālā attiecība minētajā vienībā, tostarp ar uzrādītāja akciju daļu vai kontroles ar citiem līdzekļiem palīdzību, un kas nav regulēta tirgus sarakstos iekļauts uzņēmums, uz kuru attiecas informācijas izpaušanas prasības atbilstīgi Savienības tiesību aktiem vai līdzvērtīgi starptautiski standarti, kas nodrošina informācijas par īpašumtiesībām pienācīgu pārredzamību.

25 % akciju turējums plus viena akcija vai vairāk nekā 25 % īpašumtiesību daļa klientā, kas pieder fiziskai personai, ir pazīme, kas liecina par tiešajām īpašumtiesībām. 25 % akciju turējums plus viena akcija vai vairāk nekā 25 % īpašumtiesību daļa klientā, kas pieder korporatīvai vienībai, ko kontrolē fiziska(-as) persona(-as), vai vairākām korporatīvām vienībām, ko kontrolē tā (tās) pati (pašas) fiziskā(-ās) persona(-as), ir pazīme, kas liecina par netiešām īpašumtiesībām. To piemēro, neskarot dalībvalstu tiesības nolemt, ka mazāka procentuāla attiecība var liecināt par īpašumtiesībām vai kontroli. Kontroli, ko īsteno ar citu līdzekļu palīdzību, var noteikt inter alia saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES  22. panta 1.–5. punktā(3);

5 % akciju turējums plus viena akcija vai vairāk nekā 5 % īpašumtiesību daļa klientā, kas pieder fiziskai personai, ir pazīme, kas liecina par tiešajām īpašumtiesībām. 5 % akciju turējums plus viena akcija vai vairāk nekā 5 % īpašumtiesību daļa klientā, kas pieder korporatīvai vienībai, ko kontrolē fiziska(-as) persona(-as), vai vairākām korporatīvām vienībām, ko kontrolē tā (tās) pati (pašas) fiziskā(-ās) persona(-as), ir pazīme, kas liecina par netiešām īpašumtiesībām. To piemēro, neskarot dalībvalstu tiesības nolemt, ka mazāka procentuāla attiecība var liecināt par īpašumtiesībām vai kontroli. Kontroli, ko īsteno ar citu līdzekļu palīdzību, var noteikt inter alia saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES  22. panta 1.–5. punktā(3);

ii)  ja pēc tam, kad ir izmantoti visi iespējamie līdzekļi un ar noteikumu, ka aizdomām nav nekāda pamata, nav identificēta neviena persona saskaņā ar i) punktu vai ir šaubas par to, vai identificētā(-ās) persona(-as) ir faktiskais(-ie) īpašnieks(-i), – fiziska(-as) persona(-as), kas ieņem augstākās vadības amatu(-us), atbildīgie subjekti dokumentē darbības, kas veiktas, lai identificētu faktiskos īpašniekus saskaņā ar i) punktu un šo punktu;

ii)  ja vienība nesniedz ziņas ne par vienu fizisku personu, kas atbilst i) punktā izklāstītajiem kritērijiem, vai ja pastāv šaubas par to, ka identificētā(-ās) persona(-as) ir faktiskais(-ie) īpašnieks(-i), atbildīgie subjekti dokumentē to, ka nav neviena faktiskā īpašnieka, un darbības, kas veiktas nolūkā identificēt faktisko īpašnieku saskaņā ar i) punktu.

 

Turklāt atbildīgajiem subjektiem vajadzētu konstatēt un pārbaudīt tās attiecīgās fiziskās personas identitāti, kura ieņem augstāko pārvaldības amatu un kura būtu jānorāda kā „augstākā līmeņa vadītājs” (un nevis kā „faktiskais īpašnieks”), un reģistrēt ziņas par visiem vienības juridiskajiem īpašniekiem;

_________________

_________________

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32015L0849&rid=1)

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

3. pants – 6. punkts – a apakšpunkts – i apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)   direktīvas 6. punkta a) apakšpunkta i) punktam pievieno šādu daļu:

svītrots

“Saskaņā ar direktīvas 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 30. pantu otrajā daļā norādīto īpašumtiesību vai kontroles pazīmi samazina līdz 10 %, ja juridiska persona ir pasīva nefinanšu iestāde, kā tā definēta Direktīvā 2011/16/ES.”;

 

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva (ES) 2015/849

3. pants – 6. punkts – b apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

aa)   6. punkta b) apakšpunktu aizstāj šādi:

b)   attiecībā uz trastiem:

“b)  attiecībā uz trastiem:

i)   trasta dibinātāja identitāti;

i)   trasta dibinātāja(-u) identitāti;

ii)   pilnvarotās(-o) personas(-u) identitāti;

ii)   pilnvarotās(-o) personas(-u) identitāti;

iii)   pārraudzītājs (ja tāds ir);

iii)   pārraudzītājs(-i) (ja tāds(-i) ir);

iv)   labuma guvēji, vai – ja vēl nav noteiktas fiziskas personas, kas ir labuma guvējas no juridiska veidojuma vai juridiskas vienības –, personu grupa, kuru interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai juridiska vienība;

iv)   labuma guvēji, vai – ja vēl nav noteiktas fiziskas personas, kas ir labuma guvējas no juridiska veidojuma vai juridiskas vienības –, personu grupa, kuru interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai juridiska vienība;

v)   jebkura cita fiziskā persona, kas faktiski īsteno kontroli pār trastu, izmantojot tiešas vai netiešas īpašumtiesības vai citus līdzekļus;

v)   jebkura cita fiziskā persona, kas faktiski īsteno kontroli pār trastu, izmantojot tiešas vai netiešas īpašumtiesības vai citus līdzekļus.

 

Attiecībā uz trastiem, kas izraudzīti pēc iezīmēm vai kategorijas, trasta līgums vai saistītie dokumenti nodrošina pietiekamu informāciju par labuma guvēju, lai ikviena persona varētu noteikt labuma guvēja identitāti izmaksas laikā vai tad, kad labuma guvējs gatavojas izmantot paredzētās tiesības.”

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1479387654876&uri=CELEX:32015L0849

Pamatojums

Tā kā trastam var būt vairāk nekā viens dibinātājs vai pārraudzītājs, faktisko īpašnieku definīcijām būtu jāattiecas uz „dibinātāju(-iem)” un „pārraudzītāju(-iem)”, tāpat kā tās (jau) attiecas uz „pilnvaroto personu(-ām)” un „saņēmēju(-iem)”. Pretējā gadījumā šo neskaidrību var izmantot, lai reģistrētu tikai vienu no daudziem dibinātājiem vai pārraudzītājiem. Visu trasta saistīto pušu daudzskaitļa formas jau ir noteiktas ESAO komentāros par VZS attiecībā uz automātisku informācijas apmaiņu.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 8.a punkts (jauns)

Direktīva (ES) 2015/849

28. pants – c apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(8.a)  28. panta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

c)  šā panta b) punktā minēto prasību efektīvu īstenošanu grupas līmenī uzrauga piederības dalībvalsts vai trešās valsts kompetentā iestāde.

“c)  šā panta b) punktā minēto prasību efektīvu īstenošanu grupas līmenī uzrauga piederības dalībvalsts kompetentā iestāde.

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32015L0849&qid=1479377482666&from=EN)

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 9. punkts – –a apakšpunkts (jauns)

Direktīva (ES) 2015/849

30. pants – 4. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-a)  4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

4.   Dalībvalstis prasa, lai informācija, kas glabājas 3. punktā minētajā centrālajā reģistrā, būtu adekvāta, pareiza un aktuāla.

“4.   Dalībvalstis prasa, lai informācija, kas glabājas 3. punktā minētajā centrālajā reģistrā, būtu adekvāta, pareiza un aktuāla. Dalībvalstis prasa, lai atbildīgie subjekti ziņotu par neesošas vai neprecīzas atklāšanas gadījumiem.”

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32015L0849&qid=1479377482666&from=EN)

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 9. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)   panta 5. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu un otro daļu svītro;

svītrots

Grozījums Nr.    13

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 9. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva (ES) 2015/849

30. pants – 5. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

aa)   5. punktu aizstāj šādi:

5.   Dalībvalstis nodrošina, lai informācija par faktiskajiem īpašniekiem vienmēr būtu pieejama:

“5.   Dalībvalstis nodrošina, lai informācija par faktiskajiem īpašniekiem vienmēr būtu pieejama:

a)   kompetentajām iestādēm un FIU – bez jebkādiem ierobežojumiem;

a)   kompetentajām iestādēm un FIU – bez jebkādiem ierobežojumiem;

b)   atbildīgajiem subjektiem – saistībā ar klienta uzticamības pārbaudi saskaņā ar II nodaļu;

b)   atbildīgajiem subjektiem – saistībā ar klienta uzticamības pārbaudi saskaņā ar II nodaļu;

c)   jebkurai personai vai organizācijai, kas var pierādīt, ka tām ir likumīgas intereses;

c)   sabiedrībai;

Personām vai organizācijām, kas minētas c) apakšpunktā, ir piekļuve vismaz informācijai par faktiskā īpašnieka vārdu un uzvārdu, dzimšanas mēnesi un gadu, valstspiederību, pastāvīgās dzīvesvietas valsti, kā arī turētās kapitāla daļas veidu un apmēru.

Publiski pieejamā informācija ietver vismaz faktiskā īpašnieka vārdu un uzvārdu, dzimšanas datumu, valstspiederību, uzņēmējdarbības vai pakalpojumu sniegšanas adresi, pastāvīgās dzīvesvietas valsti, kā arī turētās kapitāla daļas veidu un apmēru.

Šā punkta nolūkā piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem atbilst datu aizsardzības noteikumiem, un uz to var attiecināt reģistrāciju tiešsaistē un maksas iekasēšanu. Maksa par informācijas iegūšanu nepārsniedz attiecīgās administratīvās izmaksas.

Šā punkta nolūkā piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem notiek atbilstoši gan datu aizsardzības noteikumiem, gan atvērto datu standartiem.”

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1479387654876&uri=CELEX:32015L0849

Pamatojums

FĪ reģistros ietvertajai informācijai vajadzētu būtu publiski pieejamai atvērto datu formātā. Prasība izveidot reģistrus dalībvalstīs saskaņā ar atvērto datu standartiem arī novērstu to, ka pastāv reģistri, kuros var veikt meklēšanu, izmantojot tikai vienu parametru, piemēram, uzņēmuma nosaukumu. Turklāt tas būtiski sekmē dalībvalstu reģistru savstarpējo savienojamību, kurus paredzēts ieviest turpmākajos gados.

Grozījums Nr.    14

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 9. punkts – c apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

30. pants – 9. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“9.   Ārkārtas apstākļos, kas jānosaka valsts tiesību aktos, gadījumos, kad 5. punkta b) apakšpunktā minētā piekļuve faktisko īpašnieku pakļautu krāpšanas, nolaupīšanas, šantāžas, vardarbības vai iebiedēšanas riskam vai ja faktiskais īpašnieks ir nepilngadīgs bērns vai cita veida rīcībnespējīga persona, dalībvalstis, izvērtējot katru atsevišķo gadījumu, var paredzēt izņēmumu attiecībā uz minēto piekļuvi visai informācijai par faktiskajiem īpašniekiem vai daļai no šīs informācijas.

“9.   Ārkārtas apstākļos, kas jānosaka valsts tiesību aktos, gadījumos, kad 5. punkta b) un c) apakšpunktā minētā piekļuve faktisko īpašnieku pakļautu nolaupīšanas, šantāžas, vardarbības vai iebiedēšanas riskam, jo īpaši tad, ja faktiskais īpašnieks ir nepilngadīgs bērns vai cita veida rīcībnespējīga persona, dalībvalstis, izvērtējot katru atsevišķo gadījumu, var paredzēt izņēmumu attiecībā uz minēto piekļuvi visai informācijai par faktiskajiem īpašniekiem vai daļai no šīs informācijas. Atbrīvojumi nekādā gadījumā nedrīkst būt nenoteikti, un tie tiek regulāri pārskatīti, lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu.

 

Ja atbrīvojums tiek piešķirts, tam jābūt skaidri norādītam reģistrā, kas pieejams vienībām, kuras minētas 5. punkta b) un c) apakšpunktā.

Saskaņā ar šo punktu piešķirtie izņēmumi netiek piemēroti kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kā arī atbildīgajiem subjektiem, kas minēti 2. panta 1. punkta 3) apakšpunkta b) punktā un kas ir valsts ierēdņi.

Saskaņā ar šo punktu piešķirtie izņēmumi netiek piemēroti kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kā arī atbildīgajiem subjektiem, kas minēti 2. panta 1. punkta 3) apakšpunkta b) punktā un kas ir valsts ierēdņi.

Pamatojums

Šo formulējumu varētu interpretēt tā, ka tas automātiski piešķir vispārēju izņēmumu visiem uzņēmumiem, kuriem ir vismaz viena persona, kas nav sasniegusi noteiktu vecumu un kas ir norādīta kā to faktiskais īpašnieks. Pašreizējā atsauce uz krāpšanas risku varētu tikt izmantota, lai pieteiktos izņēmumam, pamatojoties vienīgi uz ekonomiskiem zaudējumiem. Ja tiek piešķirts izņēmums, tam jābūt skaidri norādītam publiski pieejamā reģistrā. Turklāt šādus izņēmumus nevajadzētu piešķirt bez laika ierobežojumiem.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 10. punkts – a apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

31. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka šo pantu piemēro trastiem un citu veidu juridiskiem veidojumiem, kuru struktūra vai funkcijas līdzīgas trastiem, tostarp fiducie, Treuhand vai fideicomiso.

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka šo pantu piemēro trastiem un citu veidu juridiskiem veidojumiem, kuru struktūra vai funkcijas līdzīgas trastiem, tostarp, piemēram, fiducie, Treuhand, waqf vai fideicomiso, un visiem citiem pašreizējiem vai turpmākiem juridiskiem veidojumiem, kuru struktūra vai funkcijas ir līdzīgas trastiem.

Katra dalībvalsts prasa, lai pilnvarotās personas, kas pilnvarotas ar tiešu trastu, ko administrē minētajā dalībvalstī, iegūtu un uzturētu adekvātu, pareizu un atjauninātu informāciju par faktiskajiem īpašniekiem attiecībā uz trastu. Minētā informācija ietver:

Dalībvalstis prasa, lai pilnvarotās personas, kas pilnvarotas ar tiešu trastu, ko dibina, administrē un/vai vada minētajā dalībvalstī, iegūtu un uzturētu adekvātu, pareizu un atjauninātu informāciju par faktiskajiem īpašniekiem attiecībā uz trastu. Minētā informācija ietver:

a)   trasta dibinātāja identitāti;

a)   trasta dibinātāja(-u) identitāti;

b)   pilnvarotās personas identitāti;

b)   pilnvarotās(-o) personas(-u) identitāti;

c)   trasta pārraudzītāja (ja tāds ir) identitāti;

c)   trasta pārraudzītāja(-u) (ja tāds(-i) ir) identitāti;

d)   labuma guvēju vai labuma guvēju kategorijas identitāti;

d)   labuma guvēju vai labuma guvēju kategorijas identitāti; un

e)   visu citu fizisko personu identitāti, kuras īsteno efektīvu kontroli pār trastu.”;

e)   visu citu fizisko personu identitāti, kuras īsteno efektīvu kontroli pār trastu.”;

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 10. punkts – b apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

31. pants – 3.a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“3.a   Panta 1. punktā minēto informāciju glabā centrālajā reģistrā, ko izveido dalībvalsts, kurā trasts tiek administrēts.”;

“3.a   Panta 1. punktā minēto informāciju glabā centrālajā reģistrā, ko izveido dalībvalsts, kurā trasts tiek dibināts, administrēts vai darbojas.Dalībvalstis Komisijai paziņo valsts centrālā reģistra iezīmes.”;

Pamatojums

Šis noteikums būtu jāattiecina uz visiem pašreizējiem un turpmākajiem juridiskiem veidojumiem, kas ir līdzīgi trastiem. Dalībvalstīm būtu jāreģistrē visi trasti, kuri tiek pārvaldīti saskaņā ar to tiesību aktiem vai kurus administrē ES rezidents, pat ja visas pārējās trasta puses un tā aktīvi nav ES. Šādā veidā dalībvalstis var nodrošināt, ka to tiesību akti vai rezidenti neveicina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas citur pasaulē, kas ir īpaši svarīgi jaunattīstības valstīm.

Grozījums Nr.    17

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 10. punkts – d apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

31. pants – 4.a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“4.a   Informācija, ko glabā šā panta 3.a punkta minētajā reģistrā, attiecībā uz jebkuriem citiem trastiem, kuri nav minēti Direktīvas (ES) 2009/101 7.b panta b) apakšpunktā, ir pieejama jebkurai personai vai organizācijai, kas var pierādīt likumīgu interesi.

“4.a  Informācija, ko glabā šā panta 3.a punkta minētajā reģistrā, ir publiski brīvi pieejama atvērto datu formātā.

Informācija, kas pieejama personām un organizācijām, kuras var pierādīt likumīgu interesi, ietver faktiskā īpašnieka vārdu un uzvārdu, dzimšanas mēnesi un gadu, valstspiederību un pastāvīgās dzīvesvietas valsti, kā definēts 3. panta 6. punkta b) apakšpunktā.

Publiski pieejamā informācija ietver faktiskā īpašnieka vārdu un uzvārdu, dzimšanas datumu, valstspiederību un pastāvīgās dzīvesvietas valsti, kā definēts 3. panta 6. punkta b) apakšpunktā, kā arī turētās kapitāla daļas veidu un apmēru.

 

Dalībvalstis nodrošina, ka izņēmuma gadījumos un saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, kas jānosaka valsts tiesību aktos, dibinātājs un/vai pilnvarotā persona var pieprasīt valsts iestādēm nepubliskot šādu informāciju par trastu vai juridisku veidojumu, lai nodrošinātu neaizsargātu labuma guvēju privātumu. Ja valsts iestāde piekrīt minētajam pieprasījumam, paziņojums tiek iekļauts publiskajā reģistrā, norādot, ka pieejamā informācija par trastu vai juridisko veidojumu ir nepilnīga. Šādus lēmumus vienmēr ir iespējams apstrīdēt.

Pamatojums

Atvērto datu formāts ir būtisks, lai nepieļautu trastu faktisko īpašnieku slēpšanu: tas ļauj apkopot un analizēt lielus datu apjomus, lai varētu labāk konstatēt novirzes, tendences, kļūdas, brīdinājuma zīmes utt., kā arī apvienot datus par FĪ ar informāciju no citiem attiecīgajiem datu avotiem, kas ir svarīgi, lai atklātu korupciju visā vērtību ķēdē, t. i., līgumu slēgšanas un iepirkuma procedūrās.

Grozījums Nr.    18

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 10. punkts – d apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

31. pants – 4.b punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.b   Nodibinot attiecības ar jaunu klientu, kas ir trasts vai citu juridiskais veidojums, kuram jāreģistrē informācija par faktiskajiem īpašniekiem saskaņā ar 3.a punktu, atbildīgie subjekti vāc reģistrācijas pierādījumus, kad vien iespējams.”;

4.b   Nodibinot attiecības ar jaunu klientu, kas ir trasts vai citu juridiskais veidojums, kuram jāreģistrē informācija par faktiskajiem īpašniekiem saskaņā ar 3.a punktu, atbildīgie subjekti vāc reģistrācijas pierādījumus, kad vien iespējams, un ziņo par jebkādu to atklātu neatbilstību starp informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kas ir pieejama centrālajā reģistrā, un informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kura ir apkopota klientu pienācīgas pārbaudes procedūru ietvaros.”;

Pamatojums

Prasības noteikšana ziņot atbildīgajiem subjektiem par atklāto neatbilstību starp konstatējumiem viņu pašu klientu pienācīgas pārbaudes laikā un publiskajos FĪ reģistros ietverto informāciju padarītu ticamākus šajos publiskajos FĪ reģistros esošos datus. Jāuzsver arī tas, ka atbildīgajiem subjektiem nav jāpaļaujas uz FĪ reģistros esošo informāciju, bet jāturpina veikt neatkarīgas klientu pienācīgas pārbaudes ar mērķi uzzināt, kas ir to klienti.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 10. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Direktīva (ES) 2015/849

31. pants – 5. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

da)  5. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

5.   Dalībvalstis prasa, lai informācija, kas glabājas 4. punktā minētajā centrālajā reģistrā, būtu adekvāta, pareiza un atjaunināta.

"5.   Dalībvalstis prasa, lai informācija, kas glabājas 4. punktā minētajā centrālajā reģistrā, būtu adekvāta, pareiza un atjaunināta. Dalībvalstis prasa, lai atbildīgie subjekti ziņotu par neesošas vai nepilnīgas atklāšanas gadījumiem.”

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32015L0849&qid=1479377482666&from=EN)

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 10. punkts – e apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

31. pants – 7.a punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ārkārtas apstākļos, kas jānosaka valsts tiesību aktos, gadījumos, kad 4. un 4.a punktā minētā piekļuve faktisko īpašnieku pakļautu krāpšanas, nolaupīšanas, šantāžas, vardarbības vai iebiedēšanas riskam vai ja faktiskais īpašnieks ir nepilngadīgs bērns vai cita veida rīcībnespējīga persona, dalībvalstis, izvērtējot katru atsevišķo gadījumu, var paredzēt izņēmumu attiecībā uz minēto piekļuvi visai informācijai par faktiskajiem īpašniekiem vai daļai no šīs informācijas.

Ārkārtas apstākļos, kas jānosaka valsts tiesību aktos, gadījumos, kad 4. un 4.a punktā minētā piekļuve faktisko īpašnieku pakļautu nolaupīšanas, šantāžas, vardarbības vai iebiedēšanas riskam, jo īpaši tad, ja faktiskais īpašnieks ir nepilngadīgs bērns vai cita veida rīcībnespējīga persona, dalībvalstis, izvērtējot katru atsevišķo gadījumu, var paredzēt izņēmumu attiecībā uz minēto piekļuvi visai informācijai par faktiskajiem īpašniekiem vai daļai no šīs informācijas. Atbrīvojumi nekādā gadījumā nedrīkst būt nekonkrēti un tie tiek regulāri pārskatīti.

Pamatojums

Sk. 1. panta ­1. daļas – 9. punkta – c apakšpunktu

Grozījums Nr.    21

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 10. punkts – h apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

31. pants – 10. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“10.  Šā panta nolūkos tiek uzskatīts, ka trasts tiek administrēts katrā dalībvalstī, kurā atrodas tā pilnvarotās personas.”;

“10.  Šā panta nolūkos tiek uzskatīts, ka trasts tiek dibināts, administrēts vai darbojas dalībvalstī, ja tas:

 

a)   ir dibināts vai tiek pārvaldīts saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem vai galīgā apelācijas tiesa ir minētās dalībvalsts jurisdikcijā, vai

 

b)   ir saistīts ar minēto dalībvalsti šādā veidā:

 

i)   vienam vai vairākiem trasta faktiskajiem īpašniekiem, kā definēts 3. panta 6. punkta b) apakšpunktā, dzīvesvieta ir šajā dalībvalstī;

 

ii)   tam ir nekustamais īpašums šajā dalībvalstī;

 

iii)   tam ir šajā dalībvalstī reģistrētas juridiskas personas akcijas, balsstiesības vai īpašumtiesību daļas; vai

 

iv)   tam ir bankas vai maksājumu konts kredītiestādē, kas darbojas minētajā dalībvalstī.”;

Pamatojums

Trastam vajadzētu būt reģistrētam katrā dalībvalstī, kurā tam ir sadarbības struktūra.

Grozījums Nr.    22

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1.a punkts (jauns)

Direktīva 2009/101/EK

7. pants – ba apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a)  7. pantā pievieno šādu ba) punktu:

 

“ba)  atklātībā nav nodota informācija par faktiskajiem īpašniekiem, kā paredzēts 7.b pantā.”;

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32009L0101&rid=1)

Grozījums Nr.    23

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1.b punkts (jauns)

Direktīva 2009/101/EK

7. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1.b)  7. pantā pievieno šādu otro punktu:

 

“Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad pienākumus piemēro juridiskām personām, sankcijas var piemērot personām, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par pārkāpumu, tostarp pārvaldības struktūrā.”;

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32009L0101&rid=1)

Grozījums Nr.    24

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Direktīva 2009/101/EK

7.b pants – 1. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Informācija ietver faktiskā īpašnieka vārdu un uzvārdu, dzimšanas mēnesi un gadu, valstspiederību un pastāvīgās dzīvesvietas valsti, kā arī turētās kapitāla daļas veidu un apmēru.

Informācija ietver faktiskā īpašnieka vārdu un uzvārdu, dzimšanas datumu, valstspiederību, pastāvīgās dzīvesvietas valsti un kontaktinformāciju (neizpaužot dzīvesvietas adresi), kā arī turētās kapitāla daļas veidu un apmēru.

Grozījums Nr.    25

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Direktīva 2009/101/EK

7.b pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minēto informāciju par faktiskajiem īpašniekiem dara publiski pieejamu, izmantojot 4.a panta 2. punktā minēto reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minēto informāciju par faktiskajiem īpašniekiem dara publiski pieejamu, izmantojot 4.a panta 2. punktā minēto reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, saskaņā gan ar datu aizsardzības noteikumiem, gan atvērto datu standartiem, un uz to attiecina reģistrāciju tiešsaistē.

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Direktīva 2009/101/EK

7.b pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ārkārtas apstākļos, kas jānosaka valsts tiesību aktos, gadījumos, kad piekļuve 1. punktā minētajai informācijai pakļautu faktisko īpašnieku krāpšanas, nolaupīšanas, šantāžas, vardarbības vai iebiedēšanas riskam vai ja faktiskais īpašnieks ir nepilngadīgs bērns vai cita veida rīcībnespējīga persona, dalībvalstis, izvērtējot katru atsevišķo gadījumu, var paredzēt izņēmumu attiecībā uz visas informācijas par faktiskajiem īpašniekiem vai tās daļas obligāto atklāšanu.

4.  Ārkārtas apstākļos, kas jānosaka valsts tiesību aktos, gadījumos, kad piekļuve 1. punktā minētajai informācijai pakļautu faktisko īpašnieku nolaupīšanas, šantāžas, vardarbības vai iebiedēšanas riskam vai ja faktiskais īpašnieks ir nepilngadīgs bērns vai cita veida rīcībnespējīga persona, dalībvalstis, izvērtējot katru atsevišķo gadījumu, var paredzēt izņēmumu attiecībā uz visas informācijas par faktiskajiem īpašniekiem vai tās daļas obligāto atklāšanu. Atbrīvojumi nekādā gadījumā nedrīkst būt nekonkrēti un tie tiek regulāri pārskatīti, lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu. Ja atbrīvojums tiek piešķirts, to skaidri norāda reģistrā, kas pieejams vienībām, kuras minētas Direktīvas (ES) 2015/849 30. panta 5. punkta b) un c) apakšpunktā.

Grozījums Nr.    27

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Direktīva 2009/101/EK

7.b pants – 5.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a  Dalībvalstis prasa, lai kompetentās iestādes efektīvi uzrauga šā panta prasību ievērošanu un veic vajadzīgos pasākumus tās nodrošināšanai. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pienācīgas pilnvaras, tostarp pilnvaras pieprasīt jebkuru informāciju, kas saistīta ar atbilstības pārraudzību, un veikt pārbaudes, un lai tām būtu pienācīgi finanšu, cilvēku un tehniskie resursi savu pienākumu veikšanai. Dalībvalstis nodrošina, ka minēto iestāžu darbinieki ievēro augstus profesionālos standartus, tostarp konfidencialitātes un datu aizsardzības standartus, un lai viņiem būtu izcila reputācija un vajadzīgās prasmes.”

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Finanšu sistēmas izmantošanas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai nepieļaušana

Atsauces

COM(2016)0450 – C8-0265/2016 – 2016/0208(COD)

Atbildīgās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

12.9.2016

LIBE

12.9.2016

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

12.9.2016

Atzinuma sagatavotāja

       Iecelšanas datums

Elly Schlein

21.10.2016

55. pants – komiteju apvienotās sanāksmes

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

       

6.10.2016

Izskatīšana komitejā

7.11.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

29.11.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ignazio Corrao, Nirj Deva, Raymond Finch, Doru-Claudian Frunzulică, Charles Goerens, Enrique Guerrero Salom, Maria Heubuch, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Linda McAvan, Norbert Neuser, Eleni Theocharous, Paavo Väyrynen, Bogdan Brunon Wenta, Rainer Wieland

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marina Albiol Guzmán, Seb Dance, Ádám Kósa, Adam Szejnfeld, Patrizia Toia

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Xabier Benito Ziluaga, Dariusz Rosati, Jarosław Wałęsa


Starptautiskās tirdzniecības komitejAS ATZINUMS (8.12.2016)

Ekonomikas un monetārā komitejai un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un Direktīvu 2009/101/EK

(COM(2016)0450 – C8-0265/2016 – 2016/0208(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Emmanuel Maurel

GROZĪJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a)  Politikas virzieni un darbības citās attiecīgajās Savienības kompetences jomās, piemēram, starptautiskajā tirdzniecībā un attīstības sadarbībā, būtu jāizmanto, lai, ja iespējams, papildinātu pasākumus nolūkā apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu ar finanšu sistēmas starpniecību. Ar šiem politikas virzieniem un darbībām būtu jācenšas papildināt, nevis kavēt citu Savienības politikas mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.    2

Direktīvas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a)  Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas aizvien vairāk notiek ar tirdzniecības darījumu starpniecību, manipulējot ar cenu, daudzumu vai kvalitāti. Finanšu un nodokļu pārredzamība ir galvenās Savienības tirdzniecības politikas prioritātes, un tādēļ nebūtu jāpiešķir priekšrocības tirdzniecībā ar Savienību valstīm, kuras iecietīgi izturas pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Grozījums Nr.    3

Direktīvas priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10b)  Saskaņā ar stratēģiju „Tirdzniecība visiem” būtu jāturpina efektīva rīcība attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību, lai nepieļautu tās izmantošanu nelikumīgām finanšu plūsmām, paturot prātā, ka brīva preču un pakalpojumu tirdzniecība ar jaunattīstības valstīm palielina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas draudus un ka Savienības pakalpojumu tirdzniecība ar nodokļu oāzēm ir sešas reizes lielāka nekā ar salīdzināmām valstīm, savukārt šādas atšķirības preču tirdzniecībā nepastāv.

Grozījums Nr.    4

Direktīvas priekšlikums

10.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10c)  Gada laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisijai būtu jāsniedz ziņojums dalībvalstīm par iespējamām nepilnībām sadaļās par finanšu pakalpojumiem un uzņēmējdarbības veikšanu ES tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm, kas jau ir spēkā, un jo īpaši par ieguldījumu un uzņēmējdarbības veikšanas definīciju, piesardzības izņēmumu darbības jomu un termiņiem, naudas pārvedumu starp tirdzniecības nolīgumu pusēm maksimālo apjomu pastāvēšanu vai nepastāvēšanu, šiem naudas pārvedumiem atļautajām valūtām, bankas noslēpuma apstiprināšanu un noteikumu par datu apmaiņu pastāvēšanu.

Grozījums Nr.    5

Direktīvas priekšlikums

10.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10d)  Finanšu pakalpojumu liberalizācija būtu jāuzrauga labāk un kompetentajām iestādām tā jāanalizē ex ante. Saistībā ar straujajām inovācijām finanšu jomā finanšu pakalpojumu iekļaušanas Savienības tirdzniecības nolīgumos un partnerībās pamatā vajadzētu būt pozitīvajiem sarakstiem.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

10.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10e)  Sadaļās par finanšu pakalpojumiem un uzņēmējdarbības veikšanu turpmākajos tirdzniecības nolīgumos būtu jāiekļauj šauras ieguldījumu definīcijas, lai izslēgtu produktus, kuriem ir liels potenciāls tikt iesaistītiem darījumos ar nedeklarētiem naudas līdzekļiem; jāparedz dibināt tādu publisku uzņēmumu, trastu un līdzīgu juridisku veidojumu galīgo faktisko īpašnieku reģistru, kuri ir izveidoti, kurus pārvalda vai kuri darbojas teritorijās, uz ko attiecas tirdzniecības nolīgums; jāietver noteikumi par sadarbību finanšu plūsmu kontroles un banku noslēpuma atcelšanas jomā saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem un atvērto datu standartiem; jāpaplašina darbības joma un termiņi piesardzības izņēmumiem ārpus „maksājumu vajadzību nelīdzsvarotības” un jāaizstāj „labāko centienu” saistības ar obligātiem noteikumiem.

Grozījums Nr.    7

Direktīvas priekšlikums

37.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(37a)  Galvenajiem pārredzamības standartiem vajadzētu būt saistošiem un būtu jāvirza sarunas un atkārtotas sarunas par Savienības tirdzniecības nolīgumiem un partnerībām. Tirdzniecības partneriem būtu jāzaudē tirdzniecības nolīgumos ar Savienību paredzētās priekšrocības, ja tie neievēro attiecīgos starptautiskos standartus, piemēram, ESAO kopējo ziņošanas standartu, ESAO rīcības plānu par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, faktisko īpašnieku centrālo reģistru un FATF ieteikumus. Īstenojot ESAO rīcības plānu par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, ir svarīgi starptautiskiem uzņēmumiem pilnībā piemērot ziņošanas sistēmu par katru valsti .

Grozījums Nr.    8

Direktīvas priekšlikums

37.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(37b)  Tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējumos (TSIA) vajadzētu ietvert precīzu informāciju par attiecīgās trešās valsts vai valstu rezultātiem šajā sakarībā, tostarp par attiecīgo tiesību aktu īstenošanu. Labas pārvaldības klauzulu stiprināšanai divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm un tehniskās palīdzības sniegšanai tām vajadzētu būt galvenajam minēto nolīgumu elementam pat tad, ja šādas klauzulas nav saistošas.

Grozījums Nr.    9

Direktīvas priekšlikums

37.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(37c)  Ja tirdzniecības nolīgumi ar jaunattīstības valstīm jau ir spēkā vai par tiem notiek sarunas, ir jāparedz pietiekami līdzekļi, lai nolīguma ietvaros nodrošinātu tehniskas, cilvēkresursu un iestāžu spējas īstenot iepriekš minētās prasības. Gada ziņojumos par tirdzniecības nolīgumu īstenošanu, kurus Savienība ir noslēgusi ar trešām valstīm, būtu nepieciešama īpaša sadaļa par finanšu pakalpojumiem un uzņēmējdarbības veikšanu un tajos būtu jāiekļauj pārbaudāma informācija par atbilstību iepriekšminētajām prasībām.

Grozījums Nr.    10

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)

Direktīva 2015/849/ES

2. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts – e punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(-1)  2. panta 1. punkta 3) punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

e)  citām personām, kas tirgojas ar precēm, tiktāl, ciktāl maksājumi tiek veikti vai saņemti skaidrā naudā EUR 10 000 apmērā vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas operācijas, kuras, iespējams, ir saistītas;"

e)  citām personām, kas tirgojas ar precēm vai pakalpojumiem, tiktāl, ciktāl maksājumi tiek veikti vai saņemti skaidrā naudā EUR 10 000 apmērā vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas operācijas, kuras, iespējams, ir saistītas;

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32015L0849&from=IT)

Grozījums Nr.    11

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Direktīva 2015/849/ES

11. pants – c punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

2.a  11. panta c) punktu aizstāj ar šādu tekstu:

c)  attiecībā uz personām, kuras tirgojas ar precēm – veicot gadījuma rakstura darījumus skaidrā naudā, kuru apmērs ir EUR 10 000 vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai darījums tiek veikts ar vienu operāciju vai ar vairākām operācijām, kuras, iespējams, ir saistītas;

c)  attiecībā uz personām, kuras tirgojas ar precēm vai pakalpojumiem – veicot gadījuma rakstura darījumus skaidrā naudā, kuru apmērs ir EUR 10 000 vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai darījums tiek veikts ar vienu operāciju vai ar vairākām operācijām, kuras, iespējams, ir saistītas;

(http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32015L0849&from=IT)

Grozījums Nr.    12

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva (ES) 2015/849

18 a pants – 1. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Attiecībā uz darījumiem, kuros iesaistītas augsta riska trešās valstis, dalībvalstis pieprasa, lai saistībā ar fiziskām personām vai juridiskām vienībām, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, kuras identificētas kā augsta riska trešās valstis saskaņā ar 9. panta 2. punktu, atbildīgi subjekti piemēro vismaz visus turpmāk minētos pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus:

1.  Attiecībā uz darījumiem, tostarp tirdzniecības darījumiem, kuros iesaistītas augsta riska trešās valstis, dalībvalstis pieprasa, lai saistībā ar fiziskām personām vai juridiskām vienībām, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, kuras identificētas kā augsta riska trešās valstis saskaņā ar 9. panta 2. punktu, atbildīgi subjekti piemēro vismaz visus turpmāk minētos pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus:

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Finanšu sistēmas izmantošanas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai nepieļaušana

Atsauces

COM(2016)0450 – C8-0265/2016 – 2016/0208(COD)

Atbildīgās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

12.9.2016

LIBE

12.9.2016

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

12.9.2016

 

       Iecelšanas datums

Emmanuel Maurel

12.10.2016

55. pants – komiteju apvienotās sanāksmes

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

       

6.10.2016

Izskatīšana komitejā

29.11.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

5.12.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

4

7

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laima Liucija Andrikienė, Maria Arena, Tiziana Beghin, Karoline Graswander-Hainz, Jude Kirton-Darling, Bernd Lange, Marine Le Pen, David Martin, Anne-Marie Mineur, Sorin Moisă, Alessia Maria Mosca, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Tokia Saïfi, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Joachim Starbatty

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bendt Bendtsen, Reimer Böge, Klaus Buchner, Edouard Ferrand, Agnes Jongerius, Sander Loones

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mairead McGuinness, Molly Scott Cato, Ramón Luis Valcárcel Siso


JuridiskāS komitejAS ATZINUMS (18.1.2017)

Ekonomikas un monetārajai komitejai un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un Direktīvu 2009/101/EK

(COM(2016)0450 – C8-0265/2016 – 2016/0208(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Kostas Chrysogonos

ĪSS PAMATOJUMS

I. Ievads

Šā priekšlikuma mērķis ir grozīt divus nesenus ES tiesību aktus par finanšu kontroli un pārredzamību, lai sekmētu cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, ko var veikt, izmantojot nepilnības finanšu kontrolē(1).

Šajā kontekstā ir identificētas šādas piecas galvenās problēmas: 1. aizdomīgi darījumi ar augsta riska trešo valstu dalību netiek efektīvi kontrolēti, jo klientu uzticamības pārbaudes prasības ir neskaidras un nekoordinētas; 2. iestādes nepietiekami uzrauga aizdomīgus darījumus ar virtuālām valūtām, nespējot konstatēt saikni starp personām un darījumiem; 3. pašreizējie pasākumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku samazināšanai saistībā ar anonīmiem priekšapmaksas instrumentiem ir nepietiekami; 4. finanšu izlūkošanas vienībām (FIU) nav savlaicīgas piekļuves atbildīgo subjektu rīcībā esošajai informācijai, un nenotiek informācijas apmaiņa; 5. FIU nav piekļuves informācijai par banku un maksājumu kontu turētājiem, vai šāda piekļuve ir aizkavēta(2).

Šajā jomā ir svarīgi panākt pareizo līdzsvaru starp pietiekamu pārbaužu ieviešanu, lai efektīvi novērstu finanšu noziegumus un teroristu finansēšanu, un privātuma un pamattiesību aizsargāšanu. Pēdējos gados arvien lielākais kaitējums, ko nodara gan finanšu pārkāpumi, gan teroristu darbības, ir mainījis šo līdzsvaru, jo ir nepieciešami stingrāki pasākumi, lai aizsargātu sabiedrību kopumā. Līdz ar to jautājums ir par līdzsvaru starp šīm interesēm, kuras var būt zināmā mērā pretrunīgas, kā arī par proporcionalitāti.

II. Virtuālo valūtu regulējums

Virtuālās valūtas pašlaik ir margināla parādība, bet iespējams, ka tās kļūs aizvien nozīmīgākas. Vienlaikus ir skaidrs, ka tās var tikt ļaunprātīgi izmantotas noziedzīgiem mērķiem. Tāpēc Komisija ierosina noteikt, ka virtuālās valūtas maiņas platformām un depozitāro maku pakalpojumu sniedzējiem piemēro tādus pašus ziņošanas pienākumus kā tradicionālajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Šajā sakarā valstu FIU vajadzētu būt spējīgām sasaistīt virtuālo valūtu adreses ar virtuālās naudas īpašnieka identitāti.

Referents atzinīgi vērtē šo soli, taču piekrīt Eiropas Centrālajai bankas viedoklim, ka šī ziņošanas pienākuma ieviešanu nedrīkstētu formulēt tā, ka to varētu uzskatīt par virtuālo valūtu apstiprinājumu.

III. Anonīmu priekšapmaksas karšu ierobežojumi

Anonīmas priekšapmaksas kartes var būt noderīgs maksāšanas līdzeklis, jo īpaši attiecībā uz relatīvi nelielām summām. Tomēr tās var izmantot krāpnieciskos nolūkos(3). Komisija ierosina samazināt slieksni attiecībā uz maksājumiem ar šādām kartēm, neveicot sistemātiskas uzticamības pārbaudes, kā arī izbeigt uzticamības pārbaudes izņēmumu attiecībā uz tiešsaistes maksājumiem.

Referents atbalsta zināmā mērā stingrākas pārbaudes šādām kartēm, jo ir pierādīti ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi, bet uzskata, ka ierobežojumi nedrīkst būt tik stingri, ka šādas kartes būtu neiespējami izmantot praksē. Turklāt referents uzskata, ka ir rūpīgāk jāizpēta ierosināto pasākumu ietekme uz konkurētspēju un jo īpaši uz MVU, kas darbojas priekšapmaksas instrumentu un virtuālo valūtu jomā.

IV. FIU pilnvaras piekļūt informācijai

Komisijas priekšlikums palielina dalībvalstu FIU pilnvaras pieprasīt informāciju no finanšu iestādēm. Pašlaik FIU var pieprasīt informāciju tikai tad, ja attiecīgā finanšu iestāde ir informējusi par neparastu darbību. Tāpēc priekšlikums atļauj FIU pieprasījumus pēc savas iniciatīvas. Dalībvalstīs būs jāizveido arī centrāli reģistri par bankas kontu turētājiem.

Referents uzskata, ka finanšu slepenības ierobežojumi ir pamatoti, ņemot vērā pašreizējos apstākļus. Jebkurā gadījumā ir pilnībā jāievēro visu iesaistīto pušu pamattiesības.

V. Kopēja pieeja augsta riska trešām valstīm

ES tagad ir salīdzinoši īss kopējs saraksts ar augsta riska trešām valstīm, attiecībā uz kurām finanšu darījumiem jāpievērš īpaša uzmanība. Priekšlikumā ir noteikti kopēji standarti attiecībā uz finanšu darījumiem uz un no šīm jurisdikcijām.

Referents uzskata, ka šāda kopēja pieeja ir nepieciešama.

VI. Piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem

Viens no svarīgākajiem priekšlikuma aspektiem attiecas uz lielākiem pienākumiem deklarēt un nodrošināt piekļuvi informācijai par korporatīvo struktūru, trastu un līdzīgu veidojumu faktiskajiem īpašniekiem. Daudzi nesenie finansiālie un politiskie skandāli ir parādījuši, ka šādi veidojumi var būt veids, kā izvairīties no nodokļiem vai finanšu darījumu pienācīgas uzraudzības. Priekšlikuma mērķis ir sniegt sabiedrībai piekļuvi plašākam reģistram, kurā ir informācija par korporatīvo struktūru vai trastu faktiskajiem īpašniekiem, nevis piešķirt piekļuves tiesības tikai noteiktām iestādēm. Turklāt ir precizēti arī noteikumi par trastu reģistrācijas vietu.

Referents uzskata, ka šāda pārredzamības palielināšana ir būtiska, lai saglabātu sabiedrības uzticību finanšu sistēmai. Ir īpaši svarīgi, ka turēto kapitāla daļu deklarēšanas slieksnim ir jābūt pietiekami zemam — var apstiprināt Komisijas priekšlikumu pazemināt to no 25 % līdz 10 %.

VII. Secinājums

Referents uzskata, ka šis priekšlikums ir savlaicīgs, jo tas ir nepieciešams, lai stiprinātu Savienības tiesisko regulējumu, kas vērsts pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Komisijas priekšlikumu vispārīgos vilcienos var apstiprināt, tomēr ieviešot dažus grozījumus, kuru mērķis ir vēl vairāk pastiprināt cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, vienlaikus nodrošinot pamattiesību ievērošanu šajā jomā.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.    1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849/EK24 ir galvenais juridiskais instruments, ko izmanto, lai novērstu Eiropas Savienības finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Direktīvā, kas jātransponē līdz 2017. gada 26. jūnijam, noteikts visaptverošs regulējums, lai risinātu problēmu: naudas līdzekļu vai īpašuma vākšana teroristiskiem nolūkiem, pieprasot, lai dalībvalstis identificē, izprot un mazina ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu saistītos riskus.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849/EK24 ir galvenais juridiskais instruments, ko izmanto, lai novērstu Eiropas Savienības finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Direktīvā, kas jātransponē līdz 2017. gada 26. jūnijam, noteikts atjaunināts, pārredzams, efektīvs un visaptverošs tiesiskais regulējums, lai risinātu problēmu: naudas līdzekļu vai īpašuma vākšana teroristiskiem nolūkiem, pieprasot, lai dalībvalstis identificē, izprot, mazina un nepieļauj ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu saistītos riskus.

_________________

_________________

24 Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.),

24 Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.),

Grozījums Nr.     2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)  Nesenie teroristu uzbrukumi iezīmējuši jaunas tendences, it īpaši attiecībā uz to, kādā veidā teroristu grupas finansē un īsteno savas operācijas. Noteikti moderno tehnoloģiju pakalpojumi kļūst arvien populārāki kā alternatīvas finanšu sistēmas un paliek ārpus Eiropas Savienības tiesību aktu tvēruma vai gūst priekšrocības no atbrīvojumiem, kas vairs nav pamatoti. Lai neatpaliktu no jaunajām tendencēm, būtu jāveic pasākumi esošā preventīva regulējuma uzlabošanai.

(2)  Nesenie teroristu uzbrukumi iezīmējuši jaunas tendences, it īpaši attiecībā uz to, kādā veidā teroristu grupas finansē un īsteno savas operācijas. Noteikti moderno tehnoloģiju pakalpojumi kļūst arvien populārāki kā alternatīvas finanšu sistēmas un paliek ārpus Eiropas Savienības tiesību aktu tvēruma vai gūst priekšrocības no atbrīvojumiem, kas vairs nav pamatoti. Lai neatpaliktu no jaunajām tendencēm, būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību finanšu darījumiem un korporatīvajām vienībām saskaņā ar Savienībā spēkā esošo preventīvo tiesisko regulējumu ar mērķi uzlabot esošo preventīvo regulējumu un efektīvāk apkarot terorisma finansēšanu.

Grozījums Nr.     3

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Cenšoties sasniegt Direktīvas (ES) 2015/849 mērķus, jebkuriem grozījumiem šajā Direktīvā būtu jāsaskan ar Savienības īstenotajām darbībām terorisma un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā. Eiropas Drošības programmā25 tika norādīta nepieciešamība veikt pasākumus terorisma finansēšanas problēmas efektīvākai un visaptverošākai risināšanai, uzsverot, ka terorisma finansēšana iespējama, iefiltrējoties finanšu tirgos. Eiropadomes 2015. gada 17. un 18. decembra secinājumos arī uzsvērta nepieciešamību ātri veikt turpmākus pasākumus, kas vērsti pret teroristu finansēšanu visās jomās.

(3)  Cenšoties sasniegt Direktīvas (ES) 2015/849 mērķus, jebkuriem grozījumiem šajā Direktīvā būtu jāsaskan ar Savienības īstenotajām darbībām terorisma un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā, pienācīgi ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principus, kā arī ievērojot un piemērojot proporcionalitātes principu. Eiropas Drošības programmā25 par prioritāti izvirzīja ES tiesiskā regulējuma atjaunošanu terorisma apkarošanai, norādot uz nepieciešamību veikt pasākumus terorisma finansēšanas problēmas efektīvākai un visaptverošākai risināšanai, uzsverot, ka terorisma finansēšana iespējama, iefiltrējoties finanšu tirgos. Eiropadomes 2015. gada 17. un 18. decembra secinājumos arī uzsvērta nepieciešamību ātri veikt turpmākus pasākumus, kas vērsti pret teroristu finansēšanu visās jomās.

_________________

_________________

25 Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Drošības programma”, COM(2015)0185 final.

25 Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Drošības programma”, COM(2015)0185 final.

Grozījums Nr.     4

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Savienības veiktajiem pasākumiem arī precīzi jāatspoguļo attīstības tendences un uzņemtās saistībās starptautiskā līmenī. ANO Drošības padomes rezolūcijā 2199 (2015) dalībvalstis tiek aicinātas rīkoties, lai neļautu teroristu grupām piekļūt starptautiskām finanšu iestādēm.

(5)  Savienības veiktajiem pasākumiem arī precīzi jāatspoguļo attīstības tendences un uzņemtās saistībās starptautiskā līmenī. ANO Drošības padomes rezolūcijās 2199 (2015) un 2253 (2015) dalībvalstis tiek aicinātas rīkoties, lai neļautu teroristu grupām piekļūt starptautiskām finanšu iestādēm.

Grozījums Nr.     5

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)  Maiņas pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic virtuālo valūtu un papīra valūtu (t.i., valūtas, kurām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss) apmaiņu, kā arī virtuālo valūtu depozitāro maku pakalpojumu sniedzējiem nav pienākums identificēt aizdomīgu darbību. Tādēļ teroristu grupas spēj pārskaitīt naudas līdzekļus Savienības finanšu sistēmā vai virtuālās valūtas tīklos, slēpjot savus pārvedumus vai gūstot labumu no noteiktas šajās platformās pastāvošās anonimitātes pakāpes. Tādēļ ir svarīgi paplašināt Direktīvas (ES) 2015/849 tvērumu, lai iekļautu virtuālo valūtu apmaiņas platformas un depozitāro maku pakalpojumu sniedzējus. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai pārraudzīt virtuālo valūtu izmantošanu. Šādi tiktu nodrošināta sabalansēta un samērīga pieeja, aizsargājot tehniskos sasniegumus un augstu pārredzamības pakāpi alternatīvas finansiālās un sociālās uzņēmējdarbības jomā.

(6)  Maiņas pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic virtuālo valūtu un papīra valūtu (t. i., valūtas, kurām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss) apmaiņu, virtuālo valūtu emitentiem, administratoriem, starpniekiem un izplatītājiem, tiešsaistes maksājumu sistēmu administratoriem un nodrošinātājiem un virtuālo valūtu depozitāro maku pakalpojumu sniedzējiem nav pienākums identificēt aizdomīgu darbību. Tādēļ teroristu grupas spēj pārskaitīt naudas līdzekļus Savienības finanšu sistēmā vai virtuālās valūtas tīklos, slēpjot savus pārvedumus vai gūstot labumu no noteiktas šajās platformās pastāvošās anonimitātes pakāpes. Tādēļ ir svarīgi paplašināt Direktīvas (ES) 2015/849 tvērumu, lai iekļautu virtuālo valūtu apmaiņas platformas, depozitāro maku pakalpojumu sniedzējus, virtuālo valūtu emitentus, administratorus, starpniekus un izplatītājus un tiešsaistes maksājumu sistēmu administratorus un nodrošinātājus. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai pārraudzīt virtuālo valūtu izmantošanu, lai identificētu aizdomīgas darbības. Šādi tiktu nodrošināta sabalansēta un samērīga pieeja, vienlaikus aizsargājot gan inovatīvus tehniskos sasniegumus, ko piedāvā šādas valūtas, gan augstu pārredzamības pakāpi alternatīvas finansiālās un sociālās uzņēmējdarbības jomā.

Grozījums Nr.    6

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)  Uzticēšanās virtuālajām valūtām nepalielināsies, ja tās tiks izmantotas noziedzīgiem nolūkiem. Šajā kontekstā anonimitāte drīzāk kļūs par šķērsli, nevis priekšrocību virtuālo valūtu izmantošanā un to potenciālo labumu izplatīšanā. Virtuālo apmaiņas platformu un depozitāro maku pakalpojumu sniedzēju iekļaušana pilnībā neatrisinās anonimitātes problēmu saistībā ar virtuālo valūtu darījumiem, jo liela virtuālo valūtu vides daļa paliks anonīma tādēļ, ka lietotāji var arī mijiedarboties bez apmaiņas platformām vai depozitāro maku pakalpojumu sniedzējiem. Lai apkarotu ar anonimitāti saistītos riskus, valsts finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU) vajadzētu būt spējīgām piesaistīt virtuālo valūtu adreses virtuālo valūtu īpašnieka identitātei. Turklāt būtu jāizvērtē iespēja ļaut lietotājiem labprātīgi pašdeklarēties nozīmētās iestādēs.

(7)  Lai apkarotu ar anonimitāti saistītos riskus, virtuālās valūtas nedrīkstētu būt anonīmas un valsts finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU) vajadzētu būt spējīgām piesaistīt virtuālo valūtu adreses virtuālo valūtu īpašnieka identitātei.

(Skatīt Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 12. oktobra atzinumu CON/2016/49.)

Pamatojums

Lai gan ir vēlams paredzēt noteikumus, lai nepieļautu virtuālo valūtu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, Eiropas Savienībai nav obligāti to darīt tādā veidā, kas atbalstītu šo valūtu izmantošanu.

Grozījums Nr.     7

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)  Priekšapmaksas karšu vispārējais nolūks ir to likumīga izmantošana, un tās ir finansiālu iekļaušanu veicinošs instruments. Tomēr anonīmas priekšapmaksas kartes ir viegli izmantot teroristu uzbrukumu un loģistikas finansēšanai. Tādēļ ir svarīgi liegt teroristiem piekļuvi šim viņu operāciju finansēšanas veidam, vēl vairāk samazinot limitus un maksimālās summas, attiecība uz kurām atbildīgiem subjektiem ir atļauts nepiemērot noteiktus klientu uzticamības pārbaudes pasākumus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849. Tādējādi, pienācīgi ņemot vērā klientu vajadzības pēc vispārējā nolūka priekšapmaksas instrumentiem un neliedzot šādu instrumentu izmantošanu sociālās un finansiālās iekļaušanas veicināšanai, vienlaikus ir svarīgi samazināt esošos sliekšņus vispārējā nolūka anonīmām priekšapmaksas kartēm un atcelt atbrīvojumu no klienta uzticamības pārbaudes, kad tās tiek izmantotas tiešsaistē.

(11)  Priekšapmaksas karšu, kuras tiek uzskatītas par sociāli nozīmīgām, vispārējais nolūks ir to likumīga izmantošana, un tās ir pieejams un finansiālu iekļaušanu veicinošs instruments. Tomēr anonīmas priekšapmaksas kartes ir viegli izmantot teroristu uzbrukumu un loģistikas finansēšanai. Tādēļ ir svarīgi liegt teroristiem piekļuvi šim viņu operāciju finansēšanas veidam, vēl vairāk samazinot limitus un maksimālās summas, attiecība uz kurām atbildīgiem subjektiem ir atļauts nepiemērot noteiktus klientu uzticamības pārbaudes pasākumus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849. Tādējādi, pienācīgi ņemot vērā klientu vajadzības pēc vispārējā nolūka priekšapmaksas instrumentiem likumīgiem nolūkiem un neliedzot šādu instrumentu izmantošanu sociālās un finansiālās iekļaušanas veicināšanai, vienlaikus ir svarīgi samazināt esošos sliekšņus vispārējā nolūka anonīmām priekšapmaksas kartēm.

Grozījums Nr.     8

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  FIU ir svarīga loma teroristu tīklu finanšu operāciju identificēšanā, it īpaši pārrobežu mērogā, un to finansētāju atklāšanā. Preskriptīvo starptautisko standartu trūkuma dēļ starp FIU pastāv ievērojamas atšķirības funkciju, kompetenču un pilnvaru ziņā. Tomēr šīm atšķirībām nevajadzētu ietekmēt FIU darbību, it īpaši to spējas veikt preventīvu analīzi, lai atbalstītu visas iestādes, kas nodarbojas ar informācijas vākšanu, izmeklēšanu un tiesiskām darbībām, kā arī starptautisko sadarbību. FIU vajadzētu būt piekļuvei informācijai un spējai ar to apmainīties bez šķēršļiem, tostarp atbilstošā sadarbībā ar tiesībaizsardzības iestādēm. Visos gadījumos, kad pastāv aizdomas par noziedzību un it īpaši gadījumos, kas saistīti ar terorisma finansēšanu, informācijai būtu jāplūst tieši un ātri, bez nevajadzīgiem kavējumiem. Tādēļ ir svarīgi vēl vairāk uzlabot FIU efektivitāti un iedarbīgumu, precizējot FIU pilnvaras un sadarbību starp tām.

(13)  Finanšu ziņu vākšanas vienības (FIU) ir decentralizēts un sarežģīts tīkls, kas palīdz dalībvalstīm efektīvāk sadarboties citai ar citu. Tām ir svarīga loma teroristu tīklu finanšu operāciju identificēšanā, it īpaši pārrobežu mērogā, un to finansētāju atklāšanā. Preskriptīvo starptautisko standartu trūkuma dēļ starp FIU pastāv ievērojamas atšķirības funkciju, kompetenču un pilnvaru ziņā. Tomēr šīm atšķirībām nevajadzētu ietekmēt FIU darbību, it īpaši to spējas veikt preventīvu analīzi, lai atbalstītu visas iestādes, kas nodarbojas ar informācijas vākšanu, izmeklēšanu un tiesiskām darbībām, kā arī starptautisko sadarbību. FIU vajadzētu būt piekļuvei informācijai un spējai ar to apmainīties bez šķēršļiem, tostarp atbilstošā sadarbībā ar tiesībaizsardzības iestādēm. Visos gadījumos, kad pastāv aizdomas par noziedzību un it īpaši gadījumos, kas saistīti ar terorisma finansēšanu, informācijai būtu jāplūst tieši un ātri, bez nevajadzīgiem kavējumiem. Tādēļ ir svarīgi vēl vairāk uzlabot FIU efektivitāti un iedarbīgumu, precizējot FIU pilnvaras un sadarbību starp tām.

Grozījums Nr.     9

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)  Tādas Eiropas līmeņa FIU izveidošana, kas sniegtu palīdzību un atbalstu atsevišķo dalībvalstu FIU to uzdevumu izpildē, būtu efektīvs un izmaksu ziņā lietderīgs veids, kā nodrošināt ziņojumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu saņemšanu, analīzi un izplatīšanu iekšējā tirgū.

Grozījums Nr.     10

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  FIU vajadzētu būt iespējai iegūt no atbildīgiem subjektiem visu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar to funkciju izpildi. Neierobežota piekļuve informācijai ir svarīga, lai nodrošinātu, ka naudas līdzekļu plūsmas var tikt attiecīgi izsekotas un nelikumīgi tīkli un plūsmas tiek atklātas agrīnā posmā. Kad FIU nepieciešams iegūt papildinformāciju no atbildīgiem subjektiem, pamatojoties aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, piemēram, aizdomām sakarā ar iepriekšējo aizdomīgu darījumu, kas tika paziņots FIU, kā arī izmantojot citus līdzekļus, piemēram, FIU analīzi, kompetento iestāžu sniegtās ziņas vai citiem FIU piederošo informāciju. Tādēļ FIU vajadzētu būt iespējai iegūt no jebkura atbildīgā subjekta informāciju pat tad, ja konkrētais atbildīgais subjekts nav sniedzis iepriekšēju ziņojumu. FIU arī vajadzētu būt iespējai iegūt šādu informāciju pēc citas Savienības FIU pieprasījumā un apmainīties ar šo informāciju ar pieprasījumu sniedzēju FIU.

(14)  FIU vajadzētu būt iespējai iegūt no atbildīgiem subjektiem visu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar to funkciju izpildi. Neierobežota piekļuve informācijai ir svarīga, lai nodrošinātu, ka naudas līdzekļu plūsmas var tikt attiecīgi izsekotas un nelikumīgi tīkli un plūsmas tiek atklātas agrīnā posmā. Kad FIU nepieciešams iegūt papildinformāciju no atbildīgiem subjektiem, pamatojoties aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, piemēram, aizdomām sakarā ar iepriekšējo aizdomīgu darījumu, kas tika paziņots FIU, kā arī izmantojot citus līdzekļus, piemēram, FIU analīzi, kompetento iestāžu sniegtās ziņas vai citiem FIU piederošo informāciju. Tādēļ FIU vajadzētu būt iespējai iegūt no jebkura atbildīgā subjekta finanšu, administratīvo un tiesībaizsardzības informāciju, kas tām vajadzīga savu pienākumu pienācīgai veikšanai, pat tad, ja konkrētais atbildīgais subjekts nav sniedzis iepriekšēju ziņojumu. FIU arī vajadzētu būt iespējai iegūt šādu informāciju pēc citas Savienības FIU pieprasījumā un apmainīties ar šo informāciju ar pieprasījumu sniedzēju FIU.

Grozījums Nr.     11

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Aizkavēta FIU un citu kompetento iestāžu piekļuve informācijai par banku un maksājumu kontu turētāju identitāti traucē ar terorismu saistīto līdzekļu pārvedumu atklāšanai. Valstu dati, kas ļauj identificēt vienai personai piederošus bankas un maksājumu kontus, ir sadrumstaloti un tādēļ nav savlaicīgi pieejami FIU un citām kompetentām iestādēm. Tādēļ ir svarīgi izveidot centralizētus automatizētos mehānismus, piemēram, reģistru vai datu izguves sistēmu visās dalībvalstīs kā efektīvu līdzekli, kas sniegs savlaicīgu piekļuvi informācijai par banku un maksājumu kontu turētāju, to pilnvaroto personu un faktisko īpašnieku identitāti.

(15)  Aizkavēta FIU un citu kompetento iestāžu piekļuve informācijai par banku un maksājumu kontu un individuālo seifu, jo īpaši anonīmo, turētāju identitāti traucē ar terorismu saistīto līdzekļu pārvedumu atklāšanai. Valstu dati, kas ļauj identificēt vienai personai piederošus bankas un maksājumu kontus un individuālos seifus, ir sadrumstaloti un tādēļ nav savlaicīgi pieejami FIU un citām kompetentām iestādēm. Tādēļ ir svarīgi izveidot centralizētus automatizētos mehānismus, piemēram, reģistru vai datu izguves sistēmu visās dalībvalstīs kā efektīvu līdzekli, kas sniegs savlaicīgu piekļuvi informācijai par banku un maksājumu kontu un individuālo seifu turētāju, to pilnvaroto personu un faktisko īpašnieku identitāti.

Grozījums Nr.     12

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Lai ievērotu konfidencialitāti un aizsargātu personas datus, šādos reģistros būtu jāglabā minimāli dati, kas nepieciešami, lai veiktu izmeklēšanu saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu. Attiecīgie datu subjekti būtu jāinformē par to, ka viņu dati tiek reģistrēti un tie ir pieejami FIU, un jāsniedz informācija par kontaktpunktu, lai viņi varētu īstenot savas tiesības uz piekļuvi datiem un to labošanu. Transponējot šos noteikumus, dalībvalstīm būtu jānosaka maksimālie uzglabāšanas laikposmi (pienācīgi pamatojot to ilgumu) personas datu reģistrācijai reģistros un jānodrošina to iznīcināšana, tiklīdz šī informācija vairs nav nepieciešama norādītajam nolūkam. Piekļuve reģistriem un datubāzēm būtu jāierobežo pēc principa “nepieciešams zināt”.

(16)  Lai ievērotu konfidencialitāti un aizsargātu personas datus, šādos reģistros būtu jāglabā minimāli dati, kas nepieciešami, lai veiktu izmeklēšanu saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu vai izmeklēšanu par terorisma finansēšanu. Attiecīgie datu subjekti būtu jāinformē par to, ka viņu dati tiek reģistrēti un tie ir pieejami FIU, un jāsniedz informācija par kontaktpunktu, lai viņi varētu īstenot savas tiesības uz piekļuvi datiem un to labošanu. Transponējot šos noteikumus, dalībvalstīm būtu jānosaka maksimālie uzglabāšanas laikposmi (pienācīgi pamatojot to ilgumu) personas datu reģistrācijai reģistros un jānodrošina to iznīcināšana, tiklīdz šī informācija vairs nav nepieciešama norādītajam nolūkam. Piekļuve reģistriem un datubāzēm būtu jāierobežo pēc principa “nepieciešams zināt” saskaņā ar riska novērtējumu.

Grozījums Nr.     13

Direktīvas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17a)  Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA) ir Savienības tīklu un informācijas drošības zinātības centrs, un ENISA būtu jāpilnvaro netraucēti apmainīties ar informāciju ar tiesībaizsardzības iestādēm, lai būtu iespējama sadarbība kiberdrošības jomā, kam ir svarīga nozīme cīņā pret finansējumu noziedzīgām darbībām, tostarp terorismam.

Grozījums Nr.     14

Direktīvas priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(17b)  Eiropas Banku iestāde (EBI) būtu jāaicina atjaunināt savu pārredzamības nodrošināšanu, lai risinātu mūsdienu problēmas nolūkā labāk novērst finanšu sistēmu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai.

Grozījums Nr.    15

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6. punkta a) apakšpunktā norādītais slieksnis faktiskajam īpašniekam nenošķir īstas komerciālās juridiskas personas un personas, kas neveic aktīvu darījumdarbību un tiek lielākoties izmantotas kā strapniekstruktūras starp aktīviem vai ieņēmumiem un galīgo faktisko īpašnieku. Attiecībā uz faktiskajiem īpašniekiem norādīto slieksni ir viegli apiet, kā rezultātā netiek identificētas fiziskās personas, kurām galīgi pieder juridiskā persona vai kuras to galīgi kontrolē. Lai labāk precizētu informāciju par faktisko īpašnieku attiecībā uz starpniekstruktūrām, kuras ir uzņēmumi, ir svarīgi noteikt konkrētu slieksni, no kura identificē īpašumtiesības.

(18)  Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6. punkta a) apakšpunktā norādītais slieksnis faktiskajam īpašniekam nenošķir īstas komerciālās juridiskas personas un personas, kas neveic aktīvu darījumdarbību un tiek lielākoties izmantotas kā strapniekstruktūras starp aktīviem vai ieņēmumiem un galīgo faktisko īpašnieku. Attiecībā uz faktiskajiem īpašniekiem norādīto slieksni ir viegli apiet, kā rezultātā netiek identificētas fiziskās personas, kurām galīgi pieder juridiskā persona vai kuras to galīgi kontrolē. Lai labāk precizētu informāciju par faktisko īpašnieku attiecībā uz starpniekstruktūrām, kuras ir uzņēmumi, ir svarīgi noteikt konkrētu slieksni, no kura identificē īpašumtiesības. Šim slieksnim vajadzētu būt pietiekami zemam, lai segtu lielāko daļu situāciju.

Pamatojums

Slieksnim jābūt pietiekami zemam, lai aptvertu lielāko daļu situāciju, kurās juridiskas personas tiek izmantotas, lai slēptu faktisko īpašnieku identitāti. Ierosinātais slieksnis, kas iekļaujams Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6. punkta a) apakšpunkta i) daļā, ir 10 %.

Grozījums Nr.    16

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Būtu jāprecizē specifiskais faktors, kas nosaka dalībvalsti, kura atbildīga par trastu un līdzīgu juridisku veidojumu informācijas par faktiskajiem īpašniekiem pārraudzību un reģistrāciju. Lai izvairītos no tā, ka atšķirību dalībvalstu tiesību sistēmās dēļ noteikti trasti netiek pārraudzīti vai reģistrēti nekur Savienībā, visi trasti un līdzīgi juridiskie veidojumi būtu jāreģistrē to administrēšanas vietā. Lai nodrošinātu informācijas par trastu faktiskajiem īpašniekiem efektīvu pārraudzību un reģistrāciju, nepieciešama arī sadarbība starp dalībvalstīm.

(21)  Būtu jāprecizē specifiskais faktors, kas nosaka dalībvalsti, kura atbildīga par trastu un līdzīgu juridisku veidojumu informācijas par faktiskajiem īpašniekiem pārraudzību un reģistrāciju. Lai izvairītos no tā, ka atšķirību dalībvalstu tiesību sistēmās dēļ noteikti trasti netiek pārraudzīti vai reģistrēti nekur Savienībā, visi trasti un līdzīgi juridiskie veidojumi būtu jāreģistrē to izveides, administrēšanas vai darbības vietā. Lai nodrošinātu informācijas par trastu faktiskajiem īpašniekiem efektīvu pārraudzību un reģistrāciju, nepieciešama arī sadarbība starp dalībvalstīm.

Grozījums Nr.     17

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)  Publiska piekļuve, nodrošinot obligātu noteiktas informācijas par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem atklāšanu, nodrošina papildus garantijas trešajām personām, kas vēlas ar šādiem uzņēmumiem sadarboties. Dažas dalībvalstis ir veikušas pasākumus vai paziņojušās par savu nodomu informāciju no faktisko īpašnieku reģistra darīt pieejamu sabiedrībai. Apstāklis, ka ne visas dalībvalstis darītu informāciju publiski pieejamu vai atšķirības pieejamajā informācijā un tās piekļuvē varētu novest pie dažādiem trešo personu aizsardzības līmeņiem Savienībā. Labi funkcionējošā iekšējā tirgū nepieciešama koordinācija, lai izvairītos no izkropļojumiem.

(22)  Publiska piekļuve, nodrošinot obligātu noteiktas informācijas par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem atklāšanu, nodrošina papildus garantijas trešajām personām, kas vēlas ar šādiem uzņēmumiem sadarboties. Dažas dalībvalstis ir veikušas pasākumus vai paziņojušās par savu nodomu informāciju no faktisko īpašnieku reģistra darīt pieejamu sabiedrībai. Apstāklis, ka ne visas dalībvalstis darītu informāciju publiski pieejamu vai atšķirības pieejamajā informācijā un tās piekļuvē varētu novest pie dažādiem trešo personu aizsardzības līmeņiem Savienībā. Labi funkcionējošā iekšējā tirgū nepieciešama koordinēta pieeja, lai izvairītos no šāda veida izkropļojumiem un nodrošinātu lielāku pārredzamību, kam ir būtiska nozīme, lai saglabātu sabiedrības uzticību finanšu sistēmai.

Grozījums Nr.     18

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)  Lai nodrošinātu proporcionalitāti, informācijai par faktiskajiem īpašniekiem attiecībā uz citiem trastiem, kas sastāv no jebkāda īpašuma, kurš pieder tādai personai vai tiek turēts tās vārdā, kas veic darījumdarbību, kura paredz vai ietver trastu pārvaldīšanu, un kas rīkojas kā pilnvarotā persona šajā trastā minētās darījumdarbības ietvaros nolūkā gūt peļņu, vajadzētu būt pieejamai tikai personām, kas pierāda savu likumīgu interesi. Likumīga interese attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un saistītajiem predikatīviem nodarījumiem būtu jāpamato ar jau pieejamajiem līdzekļiem, piemēram nevalstisko organizāciju statūtiem vai pamatuzdevumu, vai pamatojoties uz līdzšinējām darbībām, kas ir nozīmīgas cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, vai saistītiem predikatīviem nodarījumiem, vai apliecinātiem datiem par pētījumu vai darbību veikšanu šajā jomā.

(35)  Lai nodrošinātu leģitimitāti un proporcionalitāti, informācijai par faktiskajiem īpašniekiem attiecībā uz citiem trastiem, kas sastāv no jebkāda īpašuma, kurš pieder tādai personai vai tiek turēts tās vārdā, kas veic darījumdarbību, kura paredz vai ietver trastu pārvaldīšanu, un kas rīkojas kā pilnvarotā persona šajā trastā minētās darījumdarbības ietvaros nolūkā gūt peļņu, vajadzētu būt pieejamai tikai personām, kas pierāda savu likumīgu interesi. Likumīga interese attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un saistītajiem predikatīviem nodarījumiem būtu jāpamato ar jau pieejamajiem līdzekļiem, piemēram nevalstisko organizāciju statūtiem vai pamatuzdevumu, vai pamatojoties uz līdzšinējām darbībām, kas ir nozīmīgas cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, vai saistītiem predikatīviem nodarījumiem, vai apliecinātiem datiem par pētījumu vai darbību veikšanu šajā jomā. Leģitīmas intereses varētu paredzēt gadījumā, ja faktiskais īpašnieks vai pilnvarnieks ir publiskā amatā vai ir bijis publiskā amatā pēdējo piecu gadu laikā.

Grozījums Nr.    19

Direktīvas priekšlikums

41.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(41a)  Eiropas Centrālā banka atzinumu sniedza 2016. gada 12. oktobrī1a.

 

_________________

 

1a Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Pamatojums

Ir lietderīgi atsaukties uz Eiropas Centrālās bankas atzinumu.

Grozījums Nr.    20

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Direktīva (ES) 2015/849

2. pants – 1. daļa – 3. punkts – g apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)  valūtas maiņas pakalpojumu sniedzējiem, kuri primāri veic virtuālo valūtu un papīra valūtu apmaiņu;

g)  valūtas maiņas pakalpojumu sniedzējiem, kuri primāri veic virtuālo valūtu un likumīgi izveidotu valūtu apmaiņu;

(Skatīt Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 12. oktobra atzinumu CON/2016/49.)

Pamatojums

Būtu atbilstošāk lietot terminu “likumīgi izveidotas valūtas”.

Grozījums Nr.     21

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Direktīva (ES) 2015/849

2. pants – 1. daļa – 3. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ha)  virtuālo valūtu emitentiem, administratoriem, starpniekiem un izplatītājiem;

Grozījums Nr.     22

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Direktīva (ES) 2015/849

2. pants – 1. daļa – 3. punkts – hb apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

hb)  tiešsaistes norēķinu sistēmas pakalpojumu administratoriem un sniedzējiem;

Grozījums Nr.     23

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – –a apakšpunkts (jauns)

Direktīva (ES) 2015/849

3. pants – 1. daļa – 4. punkts – f apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

-a)  panta 4. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

f)  visi noziedzīgi nodarījumi, tostarp nodokļu noziegumi saistībā ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem un kā tie definēti dalībvalstu tiesību aktos, kas sodāmi ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu, kura maksimālais ilgums ir lielāks par vienu gadu, vai attiecībā uz dalībvalstīm, kurām to tiesību sistēmās ir noteikts minimālais soda ilgums par noziedzīgiem nodarījumiem, visi noziedzīgi nodarījumi, kas sodāmi ar brīvības atņemšanu vai ieslodzījumu, kura minimālais ilgums ir vairāk nekā seši mēneši;

f)  noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, kā tie noteikti dalībvalstu tiesību aktos, ņemot vērā šīs direktīvas 57. pantu;”

Grozījums Nr.     24

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

3. pants – 1. daļa – 6. punkts – a apakšpunkts – i apakšpunkts – 2.a daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņā ar direktīvas 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 30. pantu otrajā daļā norādīto īpašumtiesību vai kontroles pazīmi samazina līdz 10 %, ja juridiska persona ir pasīva nefinanšu iestāde, kā tā definēta Direktīvā 2011/16/ES;

Saskaņā ar direktīvas 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 30. pantu otrajā daļā norādīto īpašumtiesību vai kontroles pazīmi samazina līdz 10 %;

Grozījums Nr.     25

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva (ES) 2015/849

3. pants – 1. daļa – 6. punkts – a apakšpunkts – ii apakšpunkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

aa)  panta 6. punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:

ii)  ja pēc tam, kad ir izmantoti visi iespējamie līdzekļi un ar noteikumu, ka aizdomām nav nekāda pamata, nav identificēta neviena persona saskaņā ar i) punktu vai ir šaubas par to, vai identificētā(-ās) persona(-as) ir faktiskais(-ie) īpašnieks(-i), – fiziska(-as) persona(-as), kas ieņem augstākās vadības amatu(-us), atbildīgie subjekti dokumentē darbības, kas veiktas, lai identificētu faktiskos īpašniekus saskaņā ar i) punktu un šo punktu;

“ii)  ja pēc tam, kad ir izmantoti visi iespējamie līdzekļi, vienība neizpauž kādas i) punktā minētajiem kritērijiem atbilstošas fiziskas personas identitāti, atbildīgie subjekti dokumentē, ka faktiskā īpašnieka nav un to, kādas darbības tiek veiktas, lai identificētu faktisko īpašnieku saskaņā ar i) punktu. Ja ir šaubas par to, vai identificētā(s) persona(s) ir faktiskais(-ie) īpašnieks(-i), šīs šaubas tiek dokumentētas. Turklāt atbildīgie subjekti identificē un pārbauda identitāti attiecīgajai fiziskajai personai, kura ieņem augstāko pārvaldības amatu un kuru norāda kā “augstāko vadītāju” (un nevis kā “faktisko īpašnieku”), un reģistrē ziņas par visiem vienības juridiskajiem īpašniekiem;

Grozījums Nr.    26

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

3. pants – 1. daļa – 18. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  “virtuālās valūtas” ir vērtības digitālais atspoguļojums, kuras neizsniedz centrālā banka vai valsts iestāde, kuras nav obligāti piesaistītas papīra valūtai, bet kuras fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maksāšanas līdzekli un kuras var nodot, glabāt vai tirgot elektroniskā veidā.

(18)  “virtuālās valūtas” ir vērtības digitālais atspoguļojums, kuras neizsniedz centrālā banka vai valsts iestāde, kuras nav piesaistītas juridiski izveidotai valūtai, kurām nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet kuras fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli vai citiem mērķiem un kuras var nodot, glabāt vai tirgot elektroniskā veidā. Virtuālās valūtas nevar būt anonīmas.

(Skatīt Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 12. oktobra atzinumu CON/2016/49.)

Pamatojums

Virtuālās valūtas definīciju ir nepieciešams uzlabot, kā to ierosina Eiropas Centrālā banka.

Grozījums Nr.     27

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Direktīva (ES) 2015/849

7. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2.a)  direktīvas 7. panta 2. punktā iekļauj šādu daļu:

 

“Ja dalībvalsts pirmajā daļā minētās iestādes pilnvaras piešķir citām iestādēm, jo īpaši reģionālā vai vietējā līmenī, starp visām iesaistītajām iestādēm nodrošina lietderīgu un efektīvu saskaņošanu. Ja iestādē, kurai ir piešķirta kompetence, ir vairāk nekā viena vienība, kas atbildīga par pirmajā daļā minētajiem uzdevumiem, starp dažādajām vienībām nodrošina lietderīgu un efektīvu koordināciju un sadarbību.”

Grozījums Nr.     28

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.b punkts (jauns)

Direktīva (ES) 2015/849

9. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2.b)  direktīvas 9. panta 2. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

 

ca)   stabilu sistēmu pastāvēšanu, lai nodrošinātu, ka informācija par faktiskajiem īpašniekiem trešo valstu kompetentajām iestādēm ir pieejama bez šķēršļiem;”

Grozījums Nr.     29

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.c punkts (jauns)

Direktīva (ES) 2015/849

9. pants – 2. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2.c)  direktīvas 9. panta 2. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

 

cb)   pienācīgu sankciju režīmu tiesību aktu pārkāpuma gadījumā;”

Grozījums Nr.    30

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.d punkts (jauns)

Direktīva (ES) 2015/849

10. pants – 1. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(2.d)  direktīvas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1.  Dalībvalstis aizliedz savām kredītiestādēm un finanšu iestādēm uzturēt anonīmus kontus vai anonīmas darījumu grāmatiņas. Dalībvalstis jebkurā gadījumā pieprasa, lai esošo anonīmo kontu vai anonīmo darījumu grāmatiņu īpašnieki un labuma guvēji tiktu pakļauti klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā pirms kontu vai darījumu grāmatiņu lietošanas jebkādā veidā.

“1.  Dalībvalstis aizliedz savām kredītiestādēm un finanšu iestādēm uzturēt anonīmus kontus, anonīmas darījumu grāmatiņas vai anonīmus individuālos seifus. Dalībvalstis jebkurā gadījumā pieprasa, lai esošo anonīmo kontu, anonīmo darījumu grāmatiņu vai anonīmo individuālo seifu īpašnieki un labuma guvēji tiktu pakļauti klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā pirms kontu, darījumu grāmatiņu vai seifu lietošanas jebkādā veidā.

Grozījums Nr.    31

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts – c apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

12. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka Savienības kredītiestādes un kredītiestādes, kas darbojas kā ieguvēji, pieņem tikai tādus maksājumus, kuri veikti ar priekšapmaksas kartēm, kas izsniegtas trešajās valstīs, kur šādas kartes atbilst prasībām, kuras ir līdzvērtīgas 13. panta 1. punkta pirmās rindkopas a), b) un c) apakšpunktos un 14 pantā minētajām prasībām vai kuras var uzskatīt par tādām, kas atbilst šā panta 1. un 2. punktam.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka Savienības kredītiestādes un kredītiestādes, kas darbojas kā ieguvēji, pieņem tikai tādus maksājumus, kuri veikti ar priekšapmaksas kartēm, kas izsniegtas trešajās valstīs, kur šādas kartes atbilst prasībām, kuras ir līdzvērtīgas 13. panta 1. punkta pirmās rindkopas a), b) un c) apakšpunktos un 14 pantā minētajām prasībām vai kuras var uzskatīt par tādām, kas atbilst šā panta 1. un 2. punktam. Par priekšapmaksas karšu sūtīšanu vai transportēšanu ārā no dalībvalstu jurisdikcijas ir nekavējoties jāpaziņo kompetentām personām, kurām tas jāreģistrē.

Grozījums Nr.     32

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)

Direktīva (ES) 2015/849

13. pants – 1. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4.a)  direktīvas 13. panta 1. punkta pirmajā daļā pievieno šādu apakšpunktu:

 

aa)  klienta un faktiskā īpašnieka vārda un uzvārda salīdzināšanu ar ES, ANO un citiem attiecīgiem sankciju sarakstiem;”

Grozījums Nr.     33

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4.b punkts (jauns)

Direktīva (ES) 2015/849

13.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4.b)  iekļauj šādu pantu:

 

“13.a pants

 

Komisija līdz 2018. gada janvārim izveido publiski pieejamu platformu, kas nodrošina starpsavienojumus starp ANO, ES, dalībvalstu un citiem attiecīgiem sarakstiem ar personām, grupām un struktūrām, kas pakļautas sankcijām.”

Grozījums Nr.    34

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva (ES) 2015/849

14. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Dalībvalstis prasa, lai atbildīgie subjekti piemēro klienta uzticamības pārbaudes pasākumus ne tikai attiecībā uz visiem jaunajiem klientiem, bet atbilstīgos brīžos arī attiecībā uz jau esošajiem klientiem, pamatojoties uz riska pakāpi, vai kad mainās klienta būtiski apstākļi, vai kad atbildīgajam subjektam ir pienākums attiecīgajā kalendārajā gadā sazināties ar klientu nolūkā pārskatīt jebkuru ar faktisko(-ajiem) īpašnieku(-iem) saistīto informāciju, it īpaši saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES.

5.  Dalībvalstis prasa, lai atbildīgie subjekti piemēro klienta uzticamības pārbaudes pasākumus ne tikai attiecībā uz visiem jaunajiem klientiem, bet atbilstīgos brīžos arī attiecībā uz jau esošajiem klientiem, pamatojoties uz riska pakāpi, vai kad mainās klienta būtiski apstākļi, vai kad atbildīgajam subjektam ir pienākums attiecīgajā kalendārajā gadā sazināties ar klientu pēc iespējas ātrāk nolūkā pārskatīt jebkuru ar faktisko(-ajiem) īpašnieku(-iem) saistīto informāciju, it īpaši saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES. Dalībvalstis prasa, lai atbildīgie subjekti sazinātos ar klientu nolūkā pārskatīt jebkuru ar faktisko(-ajiem) īpašnieku(-iem) saistīto informāciju ne vēlāk kā .. [viens gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Grozījums Nr.     35

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva (ES) 2015/849

18. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Gadījumos, kas noteikti 19. līdz 24. pantā, kā arī citos augstāka riska gadījumos, kurus identificējušas dalībvalstis vai atbildīgie subjekti, dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem piemērot pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, lai pienācīgi pārvaldītu un mazinātu minētos riskus.

Gadījumos, kas noteikti 19. līdz 24. pantā, kā arī citos riska gadījumos, kurus identificējušas dalībvalstis vai atbildīgie subjekti, dalībvalstis pieprasa atbildīgajiem subjektiem piemērot pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, lai pienācīgi pārvaldītu un mazinātu minētos riskus.

Pamatojums

Ne tikai augstāka riska gadījumos, bet arī visos citos riska identificēšanas gadījumos dalībvalstīm vajadzētu pieprasīt atbildīgajiem subjektiem piemērot pastiprinātas klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, lai pienācīgi pārvaldītu un mazinātu minētos riskus.

Grozījums Nr.     36

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva (ES) 2015/849

18.a pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)  iegūt papildinformāciju par klientu;

a)  iegūt papildinformāciju par klientu un faktisko īpašnieku;

Grozījums Nr.     37

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva (ES) 2015/849

18.a pants – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)  iegūt informāciju par klienta līdzekļu vai labklājības izcelsmi;

c)  iegūt informāciju par klienta un faktiskā īpašnieka līdzekļu vai labklājības izcelsmi;

Grozījums Nr.     38

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7.a punkts (jauns)

Direktīva (ES) 2015/849

26. pants – 2. punkts

 

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

(7.a)  direktīvas 26. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

2.  Dalībvalstis aizliedz atbildīgajiem subjektiem paļauties uz trešām personām, kas veic uzņēmējdarbību augsta riska trešās valstīs. Dalībvalstis var to atbildīgo subjektu, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, filiāles un meitasuzņēmumus, kuros tiem pieder lielākā kapitāla daļa, atbrīvot no minētā aizlieguma, ja minētās filiāles un meitasuzņēmumi, kuros tiem pieder lielākā kapitāla daļa, pilnīgi atbilst grupas mēroga politikai un procedūrām saskaņā ar 45. pantu.

“2.  Dalībvalstis aizliedz atbildīgajiem subjektiem paļauties uz trešām personām, kas veic uzņēmējdarbību augsta riska trešās valstīs.

Grozījums Nr.     39

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts – –a apakšpunkts (jauns)

Direktīva (ES) 2015/849

30. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-a)  panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

 

“Dalībvalstis nodrošina, ka korporatīvo vienību un citu juridisku vienību akciju, balsstiesību vai īpašumtiesību daļu, tostarp ar uzrādītāja akcijām vai cita veida kontroli, īpašnieki izpauž šīm vienībām, vai tām šis īpašums ir savā vārdā un uz sava rēķina vai citas personas uzdevumā. Dalībvalstis nodrošina, ka fiziska(s) persona(s), kas ieņem korporatīvas vienības un citas juridiskas vienības augstāko(s) pārvaldības amatu(s), izpauž šīm struktūrām, vai šajā amatā viņi atrodas savā vārdā vai citas personas uzdevumā.”

Grozījums Nr.     40

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva (ES) 2015/849

30. pants – 5.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa)  iekļauj šādu punktu:

 

5.a   Informācija, ko glabā šā panta 3. punktā minētajā reģistrā, par jebkādām korporatīvām vienībām un juridiskām vienībām, izņemot Direktīvas 2009/101/EK 1.a panta a) punktā minētās, ir publiski pieejama.

 

Publiski pieejamā informācija ietver vismaz faktiskā īpašnieka vārdu un uzvārdu, dzimšanas datumu, valstspiederību, pastāvīgās dzīvesvietas valsti, kontaktinformāciju (neizpaužot mājas adresi) un turēto kapitāla daļu veidu un apjomu, kā definēts 3. panta 6. punktā.

 

Šā punkta nolūkā piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem notiek atbilstoši datu aizsardzības noteikumiem un atvērto datu standartiem, un uz to attiecina reģistrāciju tiešsaistē. Dalībvalstis var noteikt maksu, lai segtu administratīvās izmaksas.”

Grozījums Nr.     41

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

30. pants – 6. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Šā panta 3. punktā minētais centrālais reģistrs nodrošina kompetentajām iestādēm un FIU savlaicīgu un neierobežotu piekļuvi visai informācijai, kas atrodas centrālajā reģistrā, bez ierobežojumiem un nebrīdinot attiecīgo vienību. Tas ļauj arī atbildīgajiem subjektiem laikus piekļūt informācijai, kad tiek veikti klienta uzticamības pārbaudes pasākumi saskaņā ar II nodaļu.

6. Šā panta 3. punktā minētais centrālais reģistrs efektivitātes garantēšanas nolūkā nodrošina kompetentajām iestādēm un FIU savlaicīgu un neierobežotu piekļuvi visai informācijai, kas atrodas centrālajā reģistrā, bez ierobežojumiem un nebrīdinot attiecīgo vienību. Tas ļauj arī atbildīgajiem subjektiem laikus un neierobežoti piekļūt informācijai, kad tiek veikti klienta uzticamības pārbaudes pasākumi saskaņā ar II nodaļu.

Pamatojums

Savlaicīgas un neierobežotas piekļuves nodrošināšana kompetentajām iestādēm un FIU visai centrālajā reģistrā esošajai informācijai bez ierobežojumiem un attiecīgās vienības brīdināšanas garantēs šajā grozījumu priekšlikumā minētā centrālā reģistra efektivitāti.

Grozījums Nr.     42

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

30. pants – 6. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kompetentās iestādes, kurām piešķirta piekļuve 3. punktā minētajam centrālajam reģistram, ir publiskās iestādes ar nozīmēto atbildību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā, tostarp nodokļu iestādes un iestādes, kuru funkcija ir veikt izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, saistītiem predikatīviem nodarījumiem un terorisma finansēšanu, un izsekot un aizturēt vai iesaldēt un konfiscēt noziedzīgos līdzekļus.”

Kompetentās iestādes, kurām piešķirta piekļuve 3. punktā minētajam centrālajam reģistram, ir publiskās iestādes ar nozīmēto atbildību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā, tostarp nodokļu iestādes, uzraudzības iestādes un iestādes, kuru funkcija ir veikt izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, saistītiem predikatīviem nodarījumiem un terorisma finansēšanu, un izsekot un aizturēt vai iesaldēt un konfiscēt noziedzīgos līdzekļus.”

Pamatojums

Stabila finanšu sistēma, kas aprīkota ar piemērotiem uzraudzības un analīzes resursiem netipisku darījumu shēmu konstatēšanai, var palīdzēt nodrošināt:

– lielāku informētību par teroristu un noziedznieku saiknēm un tīkliem, kā arī visiem apdraudējumiem, kas rodas šajā sakarā;

– visu attiecīgo iestāžu (tostarp uzraudzības iestāžu) efektīvus preventīvos pasākumus.

Tāpēc šajā uzskaitījumā ir jāiekļauj uzraudzības iestādes.

Grozījums Nr.     43

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Direktīva (ES) 2015/849

30. pants – 8. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba)  panta 8. punktam pievieno šādu daļu:

 

„Pirms izveidot jaunas klientu attiecības ar korporatīvu vai citu juridisku vienību, kurai jāreģistrē faktisko īpašumtiesību informācija, atbildīgie subjekti apkopo šādu reģistrāciju apliecinošus dokumentus.”

Grozījums Nr.     44

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts – c apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

30. pants – 9. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ārkārtas apstākļos, kas jānosaka valsts tiesību aktos, gadījumos, kad 5. punkta b) apakšpunktā minētā piekļuve faktisko īpašnieku pakļautu krāpšanas, nolaupīšanas, šantāžas, vardarbības vai iebiedēšanas riskam vai ja faktiskais īpašnieks ir nepilngadīgs bērns vai cita veida rīcībnespējīga persona, dalībvalstis, izvērtējot katru atsevišķo gadījumu, var paredzēt izņēmumu attiecībā uz minēto piekļuvi visai informācijai par faktiskajiem īpašniekiem vai daļai no šīs informācijas.

svītrots

Grozījums Nr.     45

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts – c apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

30. pants – 10. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis sadarbojas cita ar citu un ar Komisiju, lai īstenotu dažādos piekļuves veidus saskaņā ar 5. punktu.

Dalībvalstis sadarbojas cita ar citu un ar Komisiju, lai īstenotu dažādos piekļuves veidus saskaņā ar 5. punktu un ņemot vērā jaunākos piemērojamos starptautiskos standartus.

Pamatojums

Ir vajadzīga saskaņota pieeja ES līmenī, vienlaikus nodrošinot starptautisko saistību pilnīgu izpildi.

Jaunāko starptautisko standartu īstenošana parāda to, ka ir svarīgi paplašināt finanšu ziņu vākšanas vienībām pieejamās informācijas apjomu un pieejamību.

Grozījums Nr.     46

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – a apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

31. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka šo pantu piemēro trastiem un citu veidu juridiskiem veidojumiem, kuru struktūra vai funkcijas līdzīgas trastiem, tostarp fiducie, Treuhand vai fideicomiso.

Dalībvalstis nodrošina, ka šo pantu piemēro trastiem un citu veidu juridiskiem instrumentiem vai juridiskiem veidojumiem, kuru struktūra vai funkcijas līdzīgas trastiem, tostarp fiducie, Treuhand, waqf vai fideicomiso, un visiem pašreizējiem vai turpmākiem juridiskiem veidojumiem, kas ir līdzīgi struktūras vai funkciju ziņā.

Grozījums Nr.     47

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – a apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

31. pants – 1. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katra dalībvalstis prasa, lai pilnvarotās personas, kas pilnvarotas ar tiešu trastu, ko administrē minētajā dalībvalstī, iegūtu un uzturētu adekvātu, pareizu un atjauninātu informāciju par faktiskajiem īpašniekiem attiecībā uz trastu. Minētā informācija ietver:

Katra dalībvalstis prasa, lai pilnvarotās personas, kas pilnvarotas ar tiešu trastu, ko izveido vai administrē vai kas darbojas minētajā dalībvalstī saskaņā ar kādas dalībvalsts vai trešās valsts tiesību aktiem, iegūtu un uzturētu adekvātu, pareizu un atjauninātu informāciju par faktiskajiem īpašniekiem attiecībā uz trastu. Minētā informācija ietver:

Grozījums Nr.     48

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – b apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

31. pants – 3.a punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a   Panta 1. punktā minēto informāciju glabā centrālajā reģistrā, ko izveido dalībvalsts, kurā trasts tiek administrēts;

3.a   Panta 1. punktā minēto informāciju glabā centrālajā reģistrā, ko izveido dalībvalsts, kurā trasts tiek dibināts, administrēts vai darbojas.

Grozījums Nr.     49

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – c apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

31. pants – 4. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kompetentās iestādes, kurām piešķirta piekļuve 3.a. punktā minētajam centrālajam reģistram, ir publiskās iestādes ar nozīmēto atbildību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā, tostarp nodokļu iestādes un iestādes, kuru funkcija ir veikt izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, saistītiem predikatīviem nodarījumiem un terorisma finansēšanu, un izsekot un aizturēt vai iesaldēt un konfiscēt noziedzīgos līdzekļus.

Kompetentās iestādes, kurām piešķirta piekļuve 3.a punktā minētajam centrālajam reģistram, ir publiskās iestādes ar nozīmēto atbildību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā, tostarp nodokļu iestādes, uzraudzības iestādes un iestādes, kuru funkcija ir veikt izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, saistītiem predikatīviem nodarījumiem un terorisma finansēšanu, un aizturēt vai iesaldēt un konfiscēt noziedzīgos līdzekļus.

Pamatojums

Uzraudzības iestādes ir starp tām, kas pilda būtisku funkciju.

Grozījums Nr.     50

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – d apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

31. pants – 4.a punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Informācija, ko glabā šā panta 3.a punkta minētajā reģistrā, attiecībā uz jebkuriem citiem trastiem, kuri nav minēti Direktīvas (ES) 2009/101 7.b panta b) apakšpunktā, ir pieejama jebkurai personai vai organizācijai, kas var pierādīt likumīgu interesi.

Informācija, ko glabā šā panta 3.a punktā minētajā reģistrā, attiecībā uz jebkuriem citiem trastiem, kuri nav minēti Direktīvas 2009/101/EK 1.a panta b) apakšpunktā, ir publiski pieejama.

Grozījums Nr.     51

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – d apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

31. pants – 4.a punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Informācija, kas pieejama personām un organizācijām, kuras var pierādīt likumīgu interesi, ietver faktiskā īpašnieka vārdu un uzvārdu, dzimšanas mēnesi un gadu, valstspiederību un pastāvīgās dzīvesvietas valsti, kā definēts 3. panta 6. punkta b) apakšpunktā.

Publiski pieejamā informācija ietver vismaz faktiskā īpašnieka vārdu un uzvārdu, dzimšanas datumu, valstspiederību, pastāvīgās dzīvesvietas valsti, kontaktinformāciju (neizpaužot mājas adresi) un turēto kapitāla daļu veidu un apjomu, kā definēts 3. panta 6. punktā.

Grozījums Nr.     52

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – d apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

31. pants – 4.a punkts – 2.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Šā punkta nolūkā piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem notiek atbilstoši datu aizsardzības noteikumiem un atvērto datu standartiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/98/EK1a 2. panta 7. punktā, un uz to attiecina reģistrāciju tiešsaistē.

 

________________

 

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.).

Grozījums Nr.     53

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – d apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

31. pants – 4.b punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4.b)  Nodibinot attiecības ar jaunu klientu, kas ir trasts vai citu juridiskais veidojums, kuram jāreģistrē informācija par faktiskajiem īpašniekiem saskaņā ar 3.a punktu, atbildīgie subjekti vāc reģistrācijas pierādījumus, kad vien iespējams.

(4.b)  Nodibinot attiecības ar jaunu klientu, kas ir trasts vai cita veida juridiskais instruments vai juridiskais veidojums, kuram jāreģistrē informācija par faktiskajiem īpašniekiem saskaņā ar 3.a punktu, atbildīgie subjekti vāc reģistrācijas pierādījumus, kad vien iespējams.

Pamatojums

Papildus juridiskajiem veidojumiem var būt arī juridiski instrumenti, kā norādīts iepriekš. Juridiskie instrumenti atšķiras no juridiskajiem veidojumiem, tāpēc tie ir jānorāda atsevišķi. Lai nodrošinātu, ka šī direktīva attiecas uz visām juridiskajām struktūrām, kuru funkcijas ir līdzīgas trastiem, ir jāpievieno frāze “juridiskie instrumenti”.

Grozījums Nr.    54

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – e apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

31. pants – 7.a punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7.a Ārkārtas apstākļos, kas jānosaka valsts tiesību aktos, gadījumos, kad 4. un 4.a punktā minētā piekļuve faktisko īpašnieku pakļautu krāpšanas, nolaupīšanas, šantāžas, vardarbības vai iebiedēšanas riskam vai ja faktiskais īpašnieks ir nepilngadīgs bērns vai cita veida rīcībnespējīga persona, dalībvalstis, izvērtējot katru atsevišķo gadījumu, var paredzēt izņēmumu attiecībā uz minēto piekļuvi visai informācijai par faktiskajiem īpašniekiem vai daļai no šīs informācijas.

7.a Ārkārtas apstākļos, kas jānosaka valsts tiesību aktos, gadījumos, kad 4. un 4.a punktā minētā piekļuve faktisko īpašnieku pakļautu krāpšanas, nolaupīšanas, šantāžas, vardarbības vai iebiedēšanas riskam vai ja faktiskais īpašnieks ir nepilngadīgs bērns vai cita veida rīcībnespējīga persona, dalībvalstis, izvērtējot katru atsevišķo gadījumu, var paredzēt izņēmumu attiecībā uz minēto piekļuvi visai informācijai par faktiskajiem īpašniekiem vai daļai no šīs informācijas. Izņēmumi ir regulāri jāpārskata, lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu. Ja tiek piešķirts izņēmums, tas ir skaidri jānorāda reģistrā un jāpamato rakstiski.

Grozījums Nr.     55

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – a apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/849

32. pants – 3. punkts – 1. daļa – ceturtais teikums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tā spēj iegūt un izmantot informāciju no jebkura atbildīgā subjekta.

Tā spēj pieprasīt, iegūt un izmantot papildinformāciju no jebkura atbildīgā subjekta.

Grozījums Nr.     56

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Direktīva (ES) 2015/849

32.a pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis ievieš automatizētus centralizētus mehānismus, piemēram, centrālos reģistrus vai elektroniskās datu izguves sistēmas, kas ļauj savlaicīgi identificēt jebkuru fizisku vai juridisku personu, kurai pieder vai kura kontrolē kontus, kā definēts Direktīvā 2007/64/EK, un bankas kontus, kas pieder kredītiestādei to teritorijā. Dalībvalstis Komisijai paziņo minēto valsts mehānismu iezīmes.

1.  Dalībvalstis ievieš automatizētus centralizētus mehānismus, piemēram, centrālos reģistrus vai elektroniskās datu izguves sistēmas, kas ļauj savlaicīgi identificēt jebkuru fizisku vai juridisku personu, kurai pieder vai kura kontrolē kontus, kā definēts Direktīvā 2007/64/EK, bankas kontus un individuālos seifus, kas pieder kredītiestādei to teritorijā. Dalībvalstis Komisijai paziņo minēto valsts mehānismu iezīmes.

Grozījums Nr.     57

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Direktīva (ES) 2015/849

32.a pants – 3. punkts – 3.a ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-  individuālajiem seifiem: nomātāja vārds un uzvārds un nomas ilgums.

Grozījums Nr.     58

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Direktīva (ES) 2015/849

32.a pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a  Dalībvalstis var ieviest atbrīvojumus no 1.–3. punktā minētajiem pienākumiem attiecībā uz pasīvajiem bankas kontiem.

 

Šā punkta nolūkos „pasīvs bankas konts” ir bankas konts ar ne vairāk kā EUR 5000 atlikumu, no kura un uz kuru pēdējo 36 mēnešu laikā nav veikti nekādi maksājumi, izņemot procentu maksājumus un citas parastas pakalpojumu maksas, ko iekasē pakalpojumu sniedzējs.

Grozījums Nr.     59

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12.a punkts (jauns)

Direktīva (ES) 2015/849

32.b pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12.a)  iekļauj šādu pantu:

 

“32.b pants

 

1.   Dalībvalstis ievieš automatizētus centralizētus mehānismus, piemēram, centrālos reģistrus vai centrālas elektroniskās datu izguves sistēmas, kas ļauj savlaicīgi identificēt jebkuru fizisku vai juridisku personu, kurai pieder vai kura kontrolē zemi un ēkas to teritorijā. Dalībvalstis Komisijai paziņo minēto valsts mehānismu iezīmes.

 

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka informācija, kas glabājas 1. punktā minētajos centralizētajos mehānismos, valsts līmenī ir tieši pieejama FIU un kompetentajām iestādēm. Dalībvalstis nodrošina, ka FIU var savlaicīgi sniegt informāciju, kas glabājas 1. punktā minētajos centralizētajos mehānismos, jebkurām citām FIU saskaņā ar 53. pantu.

 

3.   Panta 1. punktā minētajos centralizētajos mehānismos ir pieejama un meklējama šāda informācija:

 

  par nekustamā īpašuma īpašnieku un jebkuru personu, kas vēlas veikt darbības īpašnieka uzdevumā: vārds un uzvārds, ko papildina citi identifikācijas dati, kuri nepieciešami saskaņā ar valsts noteikumiem, ar ko transponē 13. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai unikāls identifikācijas numurs;

 

  par nekustamā īpašuma faktisko īpašnieku: vārds un uzvārds, ko papildina citi identifikācijas dati, kuri nepieciešami saskaņā ar valsts noteikumiem, ar ko transponē 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu, vai unikāls identifikācijas numurs;

 

-   par nekustamo īpašumu: īpašumtiesību iegūšanas, hipotēkas un tiesību, kas nav īpašumtiesības, iegūšanas datums un iemesls;

 

-   par zemes gabalu: atrašanās vieta, daļas numurs, zemes kategorija (pašreizējais zemes stāvoklis), zemes gabala platība (zemes platība);

 

-   par ēku: atrašanās vieta, daļas numurs, ēkas numurs, tips, struktūra, grīdas platība.

 

4.   Dalībvalstis sadarbojas savā starpā un ar Komisiju, lai līdz 2018. gada 1. janvārim izveidotu Eiropas nekustamā īpašuma reģistru saskaņā ar 1. punktu, balstoties uz Eiropas Zemes informācijas dienestu (EULIS).”

Grozījums Nr.    60

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 16. punkts

Direktīva (ES) 2015/849

47. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka valūtas apmaiņas pakalpojumu sniedzēji, kuri veic virtuālo valūtu un papīra valūtu apmaiņu, depozitāro maku pakalpojumu sniedzēji, valūtas maiņas un čeku iekasēšanas punkti, trasta vai sabiedrības pakalpojumu sniedzēji tiek licencēti vai reģistrēti un ka azartspēļu pakalpojumu sniedzēji tiek regulēti.”

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka valūtas apmaiņas pakalpojumu sniedzēji, kuri veic virtuālo valūtu un juridiski izveidotu valūtu apmaiņu, depozitāro maku pakalpojumu sniedzēji, valūtas maiņas un čeku iekasēšanas punkti, virtuālo valūtu emitenti, administratori, starpnieki un izplatītāji, tiešsaistes maksājumu sistēmu nodrošinātāji un trasta vai sabiedrības pakalpojumu sniedzēji tiek licencēti vai reģistrēti un ka azartspēļu pakalpojumu sniedzēji tiek regulēti, tostarp īstenojot pasākumus, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai.”

Grozījums Nr.    61

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 18. punkts

Direktīva (ES) 2015/849

50.a pants – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis neaizliedz kompetentām iestādēm apmainīties ar informāciju vai palīdzību un nenosaka nepamatoti vai neatbilstoši ierobežojošus noteikumus. It īpaši dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes neatsaka palīdzības pieprasījumu, pamatojoties uz to, ka:

Dalībvalstis nodrošina informācijas apmaiņu un palīdzību starp kompetentajām iestādēm un nenosaka nepamatoti vai neatbilstoši ierobežojošus noteikumus. It īpaši dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes neatsaka palīdzības pieprasījumu, pamatojoties uz to, ka:

Grozījums Nr.     62

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 18.a punkts (jauns)

Direktīva (ES) 2015/849

51.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18.a)  iekļauj šādu pantu:

 

“51.a pants

 

Līdz 2017. gada jūnijam Komisija iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai izveidotu Eiropas FIU, kas koordinētu un atbalstītu dalībvalstu FIU, kā arī sniegtu tām palīdzību. Šī Eiropas FIU sniedz atbalstu valstu FIU saistībā ar informācijas apmaiņai nepieciešamās tehniskās infrastruktūras uzturēšanu un izstrādi, palīdz tām kopīgi analizēt pārrobežu gadījumus un veikt pašām savu stratēģisko analīzi, kā arī koordinē dalībvalstu FIU darbu pārrobežu gadījumos. Šajā saistībā, izmeklējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumu, valstu FIU automātiski apmainās ar informāciju ar Eiropas FIU. Šajā tiesību akta priekšlikumā ņem vērā rezultātus, kas iegūti, Komisijai kartējot dalībvalstu FIU pilnvaras un šķēršļus, kuri kavē sadarbību, lai izstrādātu labi līdzsvarotu un pielāgotu sadarbības sistēmu.”

Grozījums Nr.     63

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 18.b punkts (jauns)

Direktīva (ES) 2015/849

51.b pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18.b)  iekļauj šādu pantu:

 

“51.b pants

 

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka to FIU var sadarboties un apmainīties ar attiecīgo informāciju ar saviem ārvalstu kolēģiem.

 

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to ES FIU var pieprasīt informāciju savu ārvalstu kolēģu vārdā, ja tas var būt svarīgi, lai veiktu finanšu darījumu analīzi. Informācijas pieprasījumi ietver vismaz:

 

-   meklēšanu pašu datubāzēs, kurās varētu būt informācija par aizdomīgu darījumu ziņojumiem;

 

-   meklēšanu citās datubāzēs, kurām FIU var būt tieša vai netieša piekļuve, ietverot tiesībaizsardzības datubāzes, publiskas datubāzes, administratīvās datubāzes un pieejamas komerciālas datubāzes.

 

Gadījumos, kad tas ir atļauts, FIU arī sazinās ar citām kompetentajām iestādēm un finanšu iestādēm, lai iegūtu attiecīgo informāciju.”

Grozījums Nr.    64

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 20. punkts

Direktīva (ES) 2015/849

55. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Dalībvalstis nodrošina, lai FIU, kura ir saņēmusi pieprasījumu par iepriekšēju piekrišanu izplatīt informāciju kompetentajām iestādēm, to sniedz nekavējoties un pēc iespējas lielākā mērā. Pieprasījuma saņēmēja FIU neatsaka savu piekrišanu šādai izplatīšanai, izņemot gadījumus, kad šāda izplatīšana pārsniegtu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas noteikumu piemērošanas jomu, kad tā varētu kaitēt kriminālizmeklēšanai, būtu acīmredzami nesamērīga ar fiziskas vai juridiskas personas, vai pieprasījuma saņēmējas FIU dalībvalsts likumīgajām interesēm, vai kā citādi neatbilstu minētās dalībvalsts tiesību aktu pamatprincipiem. Visus tādus noraidījumus sniegt piekrišanu pienācīgi izskaidro.

2.  Dalībvalstis nodrošina, lai FIU, kura ir saņēmusi pieprasījumu par iepriekšēju piekrišanu izplatīt informāciju kompetentajām iestādēm, to sniedz nekavējoties un pēc iespējas lielākā mērā. Pieprasījuma saņēmēja FIU neatsaka savu piekrišanu šādai izplatīšanai, izņemot gadījumus, kad šāda izplatīšana pārsniegtu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas noteikumu piemērošanas jomu, kad tā varētu kaitēt kriminālizmeklēšanai, būtu acīmredzami nesamērīga ar fiziskas vai juridiskas personas, vai pieprasījuma saņēmējas FIU dalībvalsts likumīgajām interesēm, vai kā citādi neatbilstu minētās dalībvalsts tiesību aktu pamatprincipiem. Visus tādus noraidījumus sniegt piekrišanu pienācīgi izskaidro. Vienmēr ir pilnībā jāievēro visu pušu pamattiesības, tostarp tiesības uz datu aizsardzību.

Grozījums Nr.     65

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva (ES) 2015/849

7.b pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minēto informāciju par faktiskajiem īpašniekiem dara publiski pieejamu, izmantojot 4.a panta 2. punktā minēto reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minēto informāciju par faktiskajiem īpašniekiem dara publiski pieejamu, izmantojot 4.a panta 2. punktā minēto reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem un atvērto datu standartiem, kā definēts Direktīvas 2003/98/EK 2. panta 7. punktā, un uz to attiecina reģistrāciju tiešsaistē.

Grozījums Nr.    66

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva (ES) 2015/849

7.b pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Ārkārtas apstākļos, kas jānosaka valsts tiesību aktos, gadījumos, kad piekļuve 1. punktā minētajai informācijai pakļautu faktisko īpašnieku krāpšanas, nolaupīšanas, šantāžas, vardarbības vai iebiedēšanas riskam vai ja faktiskais īpašnieks ir nepilngadīgs bērns vai cita veida rīcībnespējīga persona, dalībvalstis, izvērtējot katru atsevišķo gadījumu, var paredzēt izņēmumu attiecībā uz visas informācijas par faktiskajiem īpašniekiem vai tās daļas obligāto atklāšanu.

4.  Ārkārtas apstākļos, kas jānosaka valsts tiesību aktos, gadījumos, kad piekļuve 1. punktā minētajai informācijai pakļautu faktisko īpašnieku krāpšanas, nolaupīšanas, šantāžas, vardarbības vai iebiedēšanas riskam vai ja faktiskais īpašnieks ir nepilngadīgs bērns vai cita veida rīcībnespējīga persona, dalībvalstis, izvērtējot katru atsevišķo gadījumu, var paredzēt izņēmumu attiecībā uz visas informācijas par faktiskajiem īpašniekiem vai tās daļas obligāto atklāšanu. Izņēmumi ir regulāri jāpārskata, lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu. Ja tiek piešķirts izņēmums, tas ir skaidri jānorāda reģistrā un jāpamato rakstiski.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Finanšu sistēmas izmantošanas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai nepieļaušana

Atsauces

COM(2016)0450 – C8-0265/2016 – 2016/0208(COD)

Atbildīgās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

12.9.2016

LIBE

12.9.2016

 

 

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

12.9.2016

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Kostas Chrysogonos

12.10.2016

55. pants – komiteju apvienotās sanāksmes

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

       

6.10.2016

Izskatīšana komitejā

28.11.2016

 

 

 

Pieņemšanas datums

12.1.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

18

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Mary Honeyball, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Julia Reda, Evelyn Regner, József Szájer, Axel Voss, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Daniel Buda, Sergio Gaetano Cofferati, Angel Dzhambazki, Heidi Hautala, Constance Le Grip, Victor Negrescu

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrey Novakov

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/101/EK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV L 258, 1.10.2009., 11. lpp.).

(2)

Komisijas ietekmes novērtējums, SWD(2016)0223, SWD(2016)0224.

(3)

Skatīt arī “Kibernoziedzības radītie izaicinājumi tiesībaizsardzības jomā: vai mēs tiešām panākam nokavēto?”, pētījums LIBE komitejas vajadzībām, Politikas departaments C, Eiropas Parlaments, 2015.


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts

Finanšu sistēmas izmantošanas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai nepieļaušana

Atsauces

COM(2016)0450 – C8-0265/2016 – 2016/0208(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

5.7.2016

 

 

 

Atbildīgās komitejas

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

12.9.2016

LIBE

12.9.2016

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE

12.9.2016

INTA

12.9.2016

JURI

12.9.2016

 

Referenti

       Iecelšanas datums

Krišjānis Kariņš

15.6.2016

Judith Sargentini

15.6.2016

 

 

55. pants – komiteju kopīgo sanāksmju procedūra

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

       

6.10.2016

Izskatīšana komitejā

1.12.2016

12.1.2017

 

 

Pieņemšanas datums

28.2.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

88

1

4

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Hugues Bayet, Heinz K. Becker, Pervenche Berès, Malin Björk, Udo Bullmann, Caterina Chinnici, Fabio De Masi, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Markus Ferber, Raymond Finch, Sven Giegold, Neena Gill CBE, Ana Gomes, Nathalie Griesbeck, Roberto Gualtieri, Danuta Maria Hübner, Cătălin Sorin Ivan, Eva Joly, Othmar Karas, Dietmar Köster, Barbara Kudrycka, Cécile Kashetu Kyenge, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Juan Fernando López Aguilar, Olle Ludvigsson, Monica Macovei, Ivana Maletić, Fulvio Martusciello, Gabriel Mato, Roberta Metsola, Bernard Monot, Claude Moraes, Luigi Morgano, Alessandra Mussolini, József Nagy, Luděk Niedermayer, Péter Niedermüller, Stanisław Ożóg, Dimitrios Papadimoulis, Soraya Post, Dariusz Rosati, Pirkko Ruohonen-Lerner, Judith Sargentini, Molly Scott Cato, Pedro Silva Pereira, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Theodor Dumitru Stolojan, Paul Tang, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Marco Valli, Miguel Viegas, Jakob von Weizsäcker, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard Corbett, Pál Csáky, Mady Delvaux, Herbert Dorfmann, Bas Eickhout, Maria Grapini, Anna Hedh, Ramón Jáuregui Atondo, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Krišjānis Kariņš, Jean Lambert, Jeroen Lenaers, Paloma López Bermejo, Thomas Mann, Angelika Mlinar, John Procter, Emil Radev, Michel Reimon, Andreas Schwab, Barbara Spinelli, Tibor Szanyi, Romana Tomc, Nils Torvalds, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Lieve Wierinck

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Luke Ming Flanagan, Kinga Gál, Peter Kouroumbashev, Monica Macovei, Momchil Nekov, Paul Tang, Pavel Telička, Traian Ungureanu, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Lieve Wierinck, Branislav Škripek

Iesniegšanas datums

7.3.2017


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

88

+

ALDE

Nathalie Griesbeck, Angelika Mlinar, Pavel Telička, Nils Torvalds, Lieve Wierinck, Cecilia Wikström

ECR

Monica Macovei, Stanisław Ożóg, John Procter, Pirkko Ruohonen-Lerner, Branislav Škripek

EFDD

Marco Valli, Kristina Winberg

ENF

Bernard Monot

GUE/NGL

Malin Björk, Fabio De Masi, Cornelia Ernst, Luke Ming Flanagan, Paloma López Bermejo, Dimitrios Papadimoulis, Barbara Spinelli, Miguel Viegas

PPE

Heinz K. Becker, Pál Csáky, Herbert Dorfmann, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Kinga Gál, Danuta Maria Hübner, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Othmar Karas, Krišjānis Kariņš, Barbara Kudrycka, Georgios Kyrtsos, Alain Lamassoure, Jeroen Lenaers, Ivana Maletić, Thomas Mann, Fulvio Martusciello, Gabriel Mato, Roberta Metsola, Alessandra Mussolini, József Nagy, Luděk Niedermayer, Emil Radev, Dariusz Rosati, Theodor Dumitru Stolojan, Csaba Sógor, Romana Tomc, Traian Ungureanu, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Tomáš Zdechovský

S&D

Hugues Bayet, Pervenche Berès, Udo Bullmann, Caterina Chinnici, Richard Corbett, Mady Delvaux, Tanja Fajon, Neena Gill CBE, Ana Gomes, Maria Grapini, Roberto Gualtieri, Anna Hedh, Cătălin Sorin Ivan, Ramón Jáuregui Atondo, Peter Kouroumbashev, Cécile Kashetu Kyenge, Dietmar Köster, Olle Ludvigsson, Juan Fernando López Aguilar, Claude Moraes, Luigi Morgano, Momchil Nekov, Péter Niedermüller, Soraya Post, Pedro Silva Pereira, Birgit Sippel, Tibor Szanyi, Paul Tang, Jakob von Weizsäcker

VERTS/ALE

Bas Eickhout, Sven Giegold, Eva Joly, Jean Lambert, Michel Reimon, Judith Sargentini, Molly Scott Cato, Bodil Valero

1

-

EFDD

Raymond Finch

4

0

PPE

Frank Engel, Burkhard Balz, Markus Ferber, Andreas Schwab

Simbolu atšifrējums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Juridisks paziņojums